FIFA Pasaules kauss

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.6</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1162</id>
    <revision>
      <id>4483638</id>
      <parentid>4478986</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T11:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi un statistika */</comment>
      <origin>4483638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49678" sha1="6flc1t7swjafaj1f9nei86dvyhwfluv" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = FIFA Pasaules kauss
| aktuāla_sezona = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
| logo           = Fifa pasaules kauss.jpg
| pikseļi        = 160px
| apraksts       = FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = {{dat|1930}}
| moto           = 
| komandas       = 48 (finālturnīrā)&lt;br /&gt;206 (2026. gada kvalifikācijas turnīrā)
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} Pasaule
| čempions       = {{fb|ARG}}&lt;br /&gt;([[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]; 3. tituls)
| čempions_visv  = {{fb|BRA}} (5 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup}}
}}

'''FIFA Pasaules kauss''', bieži vienkārši '''Pasaules kauss''', ir starptautisks [[futbols|futbola]] turnīrs, ko organizē [[FIFA]] un tajā piedalās [[nacionālās futbola izlases]]. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīja savu trešo titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) ilgst gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada finālturnīrā]] kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalījās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 48 komandas, kas piecas ar pusi nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no 22 notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kam seko [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], divreiz titulu ir ieguvušas [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlase, bet pa reizei [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]] uzvarēja Brazīlija). [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas [[Dienvidamerika]]s komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat [[olimpiskās spēles]].{{nepieciešama atsauce}} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html |title=2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final |language=en |date={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029130051/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms kausa ===
Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] starp [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]]. Tajā piedalījas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu [[olimpiskie sporta veidi|olimpisko sporta veidu]] kļuva sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajām spēlēm]]. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas Futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota [[FIFA|Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja]]s izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''[[West Auckland]]'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam &quot;Pasaules amatieru futbola čempionāta&quot; nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajā turnīrā]] uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]], bet [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]. gadā — [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]. [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. FIFA un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=8229/news/newsid=92851.html Olimpiskā odiseja tiktāl (1. daļa: 1908—1964)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802014823/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament%3D512/edition%3D8229/news/newsid%3D92851.html |date={{dat|2009|08|02||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]. gadā Urugvajā.

=== Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:Estadio Centenario (vista aérea).jpg|thumbnail|''[[Estadio Centenario]]'', pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta]]
Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, {{dat|1928|5|28||bez}} FIFA kongresā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html | title= History of FIFA – The first FIFA World Cup | work= FIFA.com | publisher= Fédération Internationale de Football Association | accessdate= 12 July 2014 | archive-date= {{dat|2015|04|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html |date={{dat|2015|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlase]], kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši [[Urugvaja|Urugvajā]].

[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Pirmajā pasaules kausā]] Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no [[Dienvidamerika]]s, četras no [[Eiropa]]s un divas no [[Ziemeļamerika]]s. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. {{dat|1930|7|13||bez}} vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — [[Francijas futbola izlase|Francija]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] (4:1) un [[ASV futbola izlase|ASV]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lisjēns Lorāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Džons F|last=Molinaro | title=Lisjēns Lorēns: Pasaules Kausa pirmais vārtu guvējs {{en ikona}}|work=CBC| url=http://www.cbc.ca/sports/worldcup2006/history/events/laurent_lucien.html| accessdate=05.06.2007.}}&lt;/ref&gt; Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās {{nobr|93 000}} skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.&lt;ref name=&quot;origin&quot;&gt;[http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf FIFA Pasaules Kausa rašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924002357/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} (PDF), FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]. un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. gada turnīros, kas notika [[Eiropa|Eiropā]], ieradās tikai divas izlases no [[Dienvidamerika]]s (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.

=== Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:World cup appearances 2014.png|thumbnail|Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā]]
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss]], kas norisinājās [[Brazīlija|Brazīlijā]], bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]].

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja [[Trešais reihs|Trešajam reiham]], bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās [[Indijas futbola izlase|Indija]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: [[ASV futbola izlase|ASV izlase]] (pusfināls 1930. gadā), [[Kubas futbola izlase|Kubas izlase]] 
(ceturtdaļfināls 1938. gadā), [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejas izlase]] (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlase]] (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

=== Paplašināšana līdz 32 izlasēm ===
[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition Rekorddaudzums - 204 komandas piedalās kvalifikācijas turnīrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117123621/http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada kvalifikācijas turnīram]] pieteicās 210 izlases, tomēr [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] un [[Indonēzijas futbola izlase|Indonēzija]] tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

=== Paplašināšana līdz 48 izlasēm ===
2013. gada oktobrī FIFA prezidents [[Zeps Blaters]] apsolīja [[Karību Futbola savienība]]i drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/04102016-fifa_prezidents_piedava_pasaules_kausu_pa|title=FIFA prezidents piedāvā Pasaules kausu paplašināt līdz 48 izlasēm |date={{dat|2016|10|4||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|1|10||bez}} FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Sākotnēji bija paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/10012017-fifa_pasaules_kausa_komandu_skaitu_lidz_4|title=FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina līdz 48 |date={{dat|2017|1|10||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026 |language=en |date={{dat|2017|1|10||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211213938/https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2023. gada martā FIFA apstiprināja formātu ar 12 grupām pa četrām komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37637154/2026-world-cup-record-104-matches-12-groups-4-teams-fifa|title=2026 World Cup will have record 104 matches with 12 groups of 4 teams - FIFA|date={{dat|2023|3|14||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2026|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trofeja ==
No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html Žila Rimē trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114431/http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html |date={{dat|2013|03|18||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[centimetrs|cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html FIFA Īpašumi - Trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104165903/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

== Balvas ==

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Awards|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;

* Balva &quot;Zelta futbola zābaks&quot; labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Final|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;
* Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Conheça o Passado para Entender o Futuro|url=https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=casasdeapostas365.com|archive-date=2022. gada 9. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809084255/https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/}}&lt;/ref&gt;
* Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kahn named top keeper|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/germany/newsid_2075000/2075695.stm|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=news.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;
* Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World Player of the Year - Winners|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=rsssf.com|archive-date=2018. gada 23. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023121239/http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html}}&lt;/ref&gt;
* FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
* Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
* Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

== Formāts ==
=== Kvalifikācijas turnīrs ===
Kopš otrā Pasaules kausa [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html | title=FIFA Pasaules kausa kvalifikācija: Dīvainā un brīnišķīgā atrastais apvienojums {{en ikona}} | work=FIFA | date=23.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=08.12.2013 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html |date=08.12.2013 }}&lt;/ref&gt; Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju [[lobijs]]. 
 
Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= | title=2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija {{en ikona}} | work=ESPN | date=26.11.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=16.12.2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20081216151218/http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= }}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html | title=1938. gada FIFA Pasaules kauss Francijā - Kvalifikācija | work=FIFA | date=27.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=28.12.2007 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition%3D5/preliminaries/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html |date=28.12.2007 }}&lt;/ref&gt; rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada kausu]] arī čempioniem ir jākvalificējas. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada čempioni]], kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

=== Finālturnīrs ===
Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 48 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas 12 grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek &quot;izsētas&quot; (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]]. Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausu]] ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām [[Eiropa]]s vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/4356050.stm |title=Anglija izsēta 2006. gada Pasaules kausā {{en ikona}} |work=BBC |date=06.12.2005.}}&lt;/ref&gt;

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Tam kvalificējas arī astoņas labākās trešo vietu ieguvušās izlases pēc grupu turnīra rezultātiem. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada]] par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Vienāda punktu skaita gadījumā, sākot ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīru]], nākamais kritēris ir savstarpējo spēļu rezultāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=Regulations for the
FIFA World Cup 2026|publisher=[[FIFA]] |access-date=2026-06-07}}&lt;/ref&gt; Pirms tam sākumā skatījās kopējo vārtu starpību.

Izslēgšanas turnīrā komandas vienā savstarpējā spēlē noskaidro uzvarētāju. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Kopš 2026. gada izslēgšanas spēles sākas ar sešpadsmitdaļfinālu kārtu. Tam seko astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.&lt;ref name=&quot;FIFAformat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf | title=FIFA Pasaules kausu finālu formāti no 1930. līdz 2010. gadam | work=FIFA.com | format=PDF | access-date={{dat|2008|06|11||bez}} | archive-date={{dat|2014|04|06||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140406215022/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140630075058/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf |date={{dat|2014|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalsts izvēle ==
Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no [[Dienvidamerika]]s uz [[Eiropa|Eiropu]] (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmo Pasaules kausu]] [[Urugvaja|Urugvajā]] ļāva tajā piedalīties tikai četrām [[Eiropa]]s komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632201.stm |title=Urugvaja 1930 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=11.04.2002.}}&lt;/ref&gt; Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada kausu]]) [[Francija|Francijā]] bija strīdīgs, jo [[Amerika (kontinents)|Amerikas]] komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] boikotēja turnīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632206.stm |title=Francija 1938 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=17.04.2002.}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada kausu]], lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadam]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada kauss]], kuru rīkoja [[Korejas Republika|Dienvidkoreja]] un [[Japāna]], bija pirmais, kas norisinājās [[Āzija|Āzijā]], kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ |title=Āzija kļūst par Pasaules kausa centru {{en ikona}} |date=03.06.2002. |publisher=CNN |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.04.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130401144059/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ }}&lt;/ref&gt; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika]] kļuva par pirmo [[Āfrika]]s valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausu]] rīkos [[Brazīlija]] un tas būs pirmais [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/7068848.stm |title=Brazīlija rīkos 2014. gada Pasaules kausu {{en ikona}} |date=10.10.2007. |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt; kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus [[Eiropa]]s.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem &quot;Rīkošanas Līgumu&quot; no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar [[Vācija]]s uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada turnīra]] rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid=625122.html#rotation+ends+2018 |title=Rotācija beigsies 2018. gadā {{en ikona}} |publisher=FIFA.com |date=10.10.2007. |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.11.2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 |date=01.11.2007 }}&lt;/ref&gt; Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai [[Brazīlija]].

== Rezultāti ==
=== Pasaules kausu kopsavilkumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%; width: 100%; text-align: center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:5%;&quot;|Gads
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:12%;&quot;|Mājinieki
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;99&quot;|
!colspan=3|Fināls
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;99&quot;|
!colspan=3|Spēle par bronzu
!width=1% rowspan=99 style=&quot;background: #ffffff&quot;|
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|1930 &lt;br /&gt; ''[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Urugvaja}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|USA|1912}}
|
|{{fb-big|Dienvidslāvija|karaliste}}
|13
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1934 &lt;br /&gt; ''[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija|1861}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''2—1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|GER|empire}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|Austrija}}
|16
|-
|1938 &lt;br /&gt; ''[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|HUN|1940}}
|{{fb-big|BRA|1889}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|16/15
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1950 &lt;br /&gt; ''[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|
|{{fb-big|BRA|1889}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|
|{{fb-big|ESP|1945}}
|16/13
|-
|1954 &lt;br /&gt; ''[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Šveice}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|HUN|1949}}
|{{fb-big|Austrija}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1958 &lt;br /&gt; ''[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Zviedrija}}
|'''{{fb-big|BRA|1889}}'''
|'''5—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''6—3'''
|{{fb-big|FRG}}
|16
|-
|1962 &lt;br /&gt; ''[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Čīle}}
|'''{{fb-big|BRA|1960}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|CHI}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|YUG}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1966 &lt;br /&gt; ''[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Anglija}}
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|'''4—2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|POR}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|URS|1955}}
|16
|-
|1970 &lt;br /&gt; ''[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|BRA|1968}}'''
|'''4—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|FRG}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1974 &lt;br /&gt; ''[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Rietumvācija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|BRA|1968}}
|16
|-
|1978 &lt;br /&gt; ''[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Argentīna}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|BRA|1968}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1982 &lt;br /&gt; ''[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Spānija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRA}}
|24
|-
|1986 &lt;br /&gt; ''[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|BEL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1990 &lt;br /&gt; ''[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''1—0'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ITA}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ENG}}
|24
|-
|1994 &lt;br /&gt; ''[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|ASV}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''0—0'''&lt;br /&gt;(3—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|'''4—0'''
|{{fb-big|BUL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1998 &lt;br /&gt; ''[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|{{fb-big|CRO}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|32
|-
|2002 &lt;br /&gt; ''[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidkoreja}}&lt;br /&gt;{{karogs|Japāna}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|GER}}
|{{fb-big|TUR}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|KOR}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2006 &lt;br /&gt; ''[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Vācija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''1—1'''&lt;br /&gt;(5—3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|POR}}
|32
|-
|2010 &lt;br /&gt; ''[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidāfrika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1—0'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|URU}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2014 &lt;br /&gt; ''[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|{{fb-big|GER}}
|'''1—0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|{{fb-big|NED}}
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|32
|-
|2018 &lt;br /&gt; ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Krievija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|CRO}}
|'''{{fb-big|BEL}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|ENG}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2022 &lt;br /&gt; ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Katara}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—3'''&lt;br /&gt;(4—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|'''{{fb-big|CRO}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|MAR}}'''
|32
|- 
|2026 &lt;br /&gt; ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Kanāda}}&lt;br/&gt;{{karogs|ASV}}&lt;br/&gt;{{karogs|Meksika}}
|
|
|
|
|
|
|48
|}

Piezīme. Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Izlase
!1. vieta
!2. vieta
!3. vieta
|-
|{{Fb|Brazīlija}}
|5 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]])
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]])
|-
|{{Fb|Vācija}}
|4 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|4 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|-
|{{Fb|Itālija}}
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])
|2 ([[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|1 ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
|-
|{{Fb|Argentīna}}
|3 ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|3 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|
|-
|{{Fb|Francija}}
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|2 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]])
|-
|{{Fb|Urugvaja}}
|2 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]])
|
|
|-
|{{Fb|Spānija}}
|1 ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|
|
|-
|{{Fb|Anglija}}
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|
|
|-
|{{Fb|Nīderlande}}
|
|3 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|1 ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|-
|{{Fb|Čehoslovākija}}
|
|2 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|
|-
|{{Fb|Ungārija}}
|
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|
|-
|{{Fb|Horvātija}}
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|-
|{{Fb|Zviedrija}}
|
|1 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|-
|{{Fb|Polija}}
|
|
|2 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
|-
|{{Fb|Turcija}}
|
|
|1 ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|-
|{{Fb|Čīle}}
|
|
|1 ([[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|-
|{{Fb|Austrija}}
|
|
|1 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|-
|{{Fb|Portugāle}}
|
|
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|-
|{{Fb|ASV}}
|
|
|1 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]])[Pusfinālisti]
|-
|{{Fb|BEL}}
|
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|}

== Rekordi un statistika ==
* Lielākās uzvaras: [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] 9:0 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]), [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] — [[Kongo DR futbola izlase|Zaira]] 9:0 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]), [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Salvadoras futbola izlase|Salvadora]] 10:1 ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
* Ātrākie vārti: [[Hakans Šikirs]], 11. sekunde, [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] - [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
* Visvairāk dalības reižu finālturnīros (6 reizes komandas pieteikumā): [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Krištianu Ronaldu]] ([[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Giljermo Očoa]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
* Visvairāk spēļu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]) — 27
* Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Miroslavs Kloze]] ([[Vācijas futbola izlase|Vācija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) un [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 16
* Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]) — 13
* Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] ([[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]), pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], vecums — 42 gadi, 39 dienas

== Latvijas dalība Pasaules kausos ==
{{pamatraksts|Latvijas futbola izlase}}
[[Latvijas futbola izlase|Latvija]] pirmoreiz piedalījās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijai]] un uz finālturnīru netika.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/38q.html 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/94q.html 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]]. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/98q.html 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Par ceļazīmēm uz [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2002q.html 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]], [[Krievijas futbola izlase|Krievija]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]], [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2006q.html 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] cīnījās ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tādu izlozes dāvanu jāmēģina izmantot | publisher = eSports.lv | date = 25.11.2007. | url = http://esports.lv/futbols/izlases/25112007-latvijai_loti_veiksmiga_izloze}}&lt;/ref&gt; Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas izlases pretinieki bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras izlases]]. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]], [[Turcijas futbola izlase|Turcija]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]] un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltārs]]. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329022640/http://fifaworldcup.com/ |date={{dat|2007|03|29||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/worldcup/archive/ FIFA Pasaules kausu arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318083110/http://www.fifa.com/worldcup/archive/ |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} {{en ikona}}
* https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU|FIFA World Cup 2010 All Goals

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Vērtīgs raksts}}

[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss| ]]</text>
      <sha1>6flc1t7swjafaj1f9nei86dvyhwfluv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nauru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1529</id>
    <revision>
      <id>4483468</id>
      <parentid>4443468</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:40:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20224" sha1="dhzpsydjn22gk54v08z8y7vw3ywxwuf" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = Ripublik Naoero&lt;br /&gt;Republic of Nauru
|    pilnais_valsts_nosaukums = Nauru Republika
|            valsts_nosaukums = Nauru
|               karoga_attēls = Flag of Nauru.svg
|            karoga_nosaukums = Nauru karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Nauru.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Nauru ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 90px
|                 valsts_moto = ''&quot;God's Will First&quot;''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dieva griba visupirms)&lt;/small&gt;
|                valsts_himna = ''Nauru Bwiema''
|               kartes_attēls = Nauru on the globe (Polynesia centered).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = ''nav''
| latd=0 | latm=32 | latNS=S | longd=166 | longm=55 | longEW=E &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = [[Jarena]]
|              valsts_valodas = [[nauruiešu valoda|nauruiešu]], [[angļu valoda|angļu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Nauru prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva =  [[Deivids Adeangs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Nauru Parlamenta priekšsēdētājs|Parlamenta priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva2 =  [[Marcus Stephen]]
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = no [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Lielbritānija]]s administrētas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO aizbildniecība|aizbildniecības]]
|          neatkarības_datums = 1968. gada 31. janvāris
|                 platība_km2 = 21
|               platība_rangs = 193
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2024
|          iedzīvotāju_skaits = 11919
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 227
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 480
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 25
|                     IKP_PPP = $36,9 milj.
|                IKP_PPP_gads = 2006
|               IKP_PPP_rangs = 192
|          IKP_PPP_per_capita = $2500
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 135
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Austrālijas dolārs]]
|                valūtas_kods = AUD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = +12
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = .nr
|              tālsarunu_kods = 674
|                iso_kods_num = 520 	
|              iso_kods_alfa2 = NR
|              iso_kods_alfa3 = NRU 	
}}

'''Nauru''' ([[nauruiešu valoda|nauruiešu]]: ''Naoero''; {{val|en|Nauru}}), oficiāli '''Nauru Republika''', ir salu valsts [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 59 kilometrus uz dienvidiem no [[ekvators|ekvatora]]. Tuvākie kaimiņi atrodas 300&amp;nbsp;km uz austrumiem esošajā [[Kiribati Republika|Kiribati Republikas]] [[Banaba]]s salā. Nauru ir pasaulē mazākā salu valsts (tās platība ir 21 [[kvadrātkilometrs|km²]]), mazākā neatkarīgā [[republika]] un pasaulē vienīgā republika bez oficiālas [[galvaspilsēta]]s.&lt;ref name=&quot;CIA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html | title = CIA World Fact Book | access-date = 2006-05-02 | language = angliski | archive-date = 2008-09-17 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080917160201/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/nr.html }}&lt;/ref&gt; Nauru ir arī vismazāk apdzīvotā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalsts.

Sākotnēji Nauru apdzīvoja tikai [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas. 19. gadsimta beigās [[Vācijas Impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tā kļuva par [[Austrālija]]s, [[Jaunzēlande]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kopmandātteritoriju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Nauru okupēja [[Japānas Impērija]], bet pēc kara tā atkal nokļuva iepriekš minēto valstu aizbildniecībā. Nauru neatkarību ieguva tikai [[1968]]. gadā.

Nauru prezidents ir Barons Vaka, kas vada 19 locekļu vienpalātas parlamentu. Valsts ir [[ANO]], [[Nāciju Sadraudzība]]s, Āzijas attīstības bankas un Klusā okeāna salu foruma dalībniece. Nesen Nauru kļuva par valsts starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras locekli.

==Vēsture==
[[Attēls:Nauruan-warrior-1880ers.jpg|left|thumbnail|250px|Nauruiešu kareivis 1880. gadā]]
Sākotnēji Nauru apdzīvoja [[Polinēzija|polinēziešu]] un [[Mikronēzija (reģions)|mikronēziešu]] tautas apmēram pirms 3000 gadiem.

Britu jūras kapteinis Džons Ferns, vaļu mednieks, kļuva par pirmo rietumnieku, kurš apmeklēja Nauru [[1798]]. gadā.  No [[1830]]. gada nauruiešiem bijusi saskare ar eiropiešiem no vaļu medību kuģiem un tirgotājiem, kuri papildināja savus krājumus Nauru salā. Ap šo laiku dezertieri no [[Eiropa]]s kuģiem sāka dzīvot uz salas. Salinieki tirgoja pārtiku apmaiņā pret palmu vīnu un šaujamieročiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Marshall|first=Mac|author2=Marshall, Leslie B|title=Holy and unholy spirits: The Effects of Missionization on Alcohol Use in Eastern Micronesia|journal=Journal of Pacific History|date=January 1976|volume=11|issue=3|pages=135–166|doi=10.1080/00223347608572299}}&lt;/ref&gt; Šaujamieroči tika izmantoti 10 gadu ilgajā nauruiešu cilšu karā, kas sākās [[1878]]. gadā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=New York Law School Journal of International and Comparative Law|title=Nauru v. Australia|author=Reyes, Ramon E, Jr|volume=16|issue=1–2|year=1996|url=http://heinonline.org/HOL/LandingPage?collection=journals&amp;handle=hein.journals/nylsintcom16&amp;div=6&amp;id=&amp;page=}}&lt;/ref&gt;

[[1888]]. gadā [[Vācijas Impērija]] to anektēja un izveidoja par savu [[kolonija|koloniju]].&lt;ref name=firth&gt;{{publikācijas atsauce|last=Firth|first=Stewart|title=German labour policy in Nauru and Angaur, 1906–1914|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1978|volume=13|issue=1|pages=36–52|doi=10.1080/00223347808572337}}&lt;/ref&gt; Vācu ierašanās beidza pilsoņu karu. Karaļi kļuva par salas valdniekiem.  Kristiešu misionāri no [[Gilberta salas]] ieradās Nauru [[1888]]. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Ellis, AF|year=1935|title=Ocean Island and Nauru&amp;nbsp;– their story|url=https://archive.org/details/oceanislandnauru0000albe|publisher=Angus and Robertson Limited|pages=[https://archive.org/details/oceanislandnauru0000albe/page/28 29]–39}}&lt;/ref&gt; Vācieši salu nosauca par Nawodo vai Onawero.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Deutsche Rundschau für Geographie und Statistik|author=Hartleben, A|year=1895|page=429}}&lt;/ref&gt;

Alberts Fullers Ellis [[1900]]. gadā uz Nauru salas atklāja [[Fosfāts|fosfātu]].&lt;ref name=firth/&gt; [[1906]]. gadā fosfātu sāka izmantot. [[1907]]. gadā to sāka ekportēt uz [[Vācija|Vāciju]].&lt;ref name=autogenerated1&gt;{{publikācijas atsauce|last=Manner|first=HI|author2=Thaman, RR |author3=Hassall, DC |title=Plant succession after phosphate mining on Nauru|url=https://archive.org/details/australian-geographer_1985-05_16_3/page/185|journal=Australian Geographer|date=May 1985|volume=16|issue=3|pages=185–195|doi=10.1080/00049188508702872}}&lt;/ref&gt; [[1914]]. gadā, sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Nauru ieņēma [[Austrālija]]s karaspēks. [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]] un [[Apvienotā Karaliste]] parakstīja Nauru salu vienošanos [[1919]]. gadā, radot Britu fosfāta komisiju (BFK), kas pārņēma tiesības uz fosfāta ieguvēm Nauru salā.&lt;ref name=gowdy&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Land Economics|volume=75|issue=2|title=The Physical Destruction of Nauru|url=https://archive.org/details/sim_land-economics_1999-05_75_2/page/333|author=Gowdy, John M; McDaniel, Carl N|date=May 1999|pages=333–338|doi=10.2307/3147015}}&lt;/ref&gt;

Sala pārcieta gripas [[epidēmija|epidēmiju]] [[1920]]. gadā. Daudzi nauruieši nomira no epidēmijas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Shlomowitz|first=R|title=Differential mortality of Asians and Pacific Islanders in the Pacific labour trade|journal=Journal of the Australian Population Association|date=November 1990|volume=7|issue=2|pages=116–127|pmid=12343016}}&lt;/ref&gt;  [[1923]]. gadā [[Tautu Savienība]] deva [[Austrālija]]i oficiālas pilnvaras pār Nauru kopā ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Hudson|first=WJ|title=Australia's experience as a mandatory power|journal=Australian Outlook|date=April 1965|volume=19|issue=1|pages=35–46|doi=10.1080/10357716508444191}}&lt;/ref&gt; [[1940]]. gada 6. un 7. decembrī vācu papildu kreiseri ''Komet'' un ''Orion'' Nauru tuvumā nogremdēja piecus piegādes kuģus. ''Komet'' tad apšaudīja Nauru fosfāta ieguves teritorijas un naftas produktu uzglabāšanas noliktavas.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Waters|first=SD|title=German raiders in the Pacific|year=2008|publisher=Merriam Press|isbn=978-1-4357-5760-8|edition=3rd|page=39}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=bogart&gt;{{publikācijas atsauce|author=Bogart, Charles H|title=Death off Nauru|pages=8–9|date=November 2008|journal=CDSG Newsletter|url=http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131012031555/http://cdsg.org/reprint%20PDFs/CDSGNnov08.pdf|archivedate={{dat|2013|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Nauru Island under attack by Liberator bombers of the Seventh Air Force.jpg|left|thumbnail|250px|ASV armijas gaisa spēki bombardē japāņu lidmašīnu nolaišanās laukumu 1943. gadā]]
Japāņu karaspēks okupēja Nauru [[1942]]. gada 25. augustā.&lt;ref name=bogart/&gt; [[Japāna]] uzcēla lidlauku, kas pirmo reizi tika bombardēts [[1943]]. gada 25. martā, lai novērstu pārtikas piegādi Nauru. Japāņi deportēja 1200 nauruiešus un padarīja tos par strādniekiem uz Hukas salas.&lt;ref name=PacMag&gt;{{publikācijas atsauce|author=Haden, JD|year=2000|url=http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|title=Nauru: a middle ground in World War&amp;nbsp;II|journal=Pacific Magazine|accessdate=16 June 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208125727/http://166.122.164.43/archive/2000/April/04-03-19.htm|archivedate={{dat|2012|02|08||bez}}}}&lt;/ref&gt; Amerikāņi Nauru beidzot atbrīvoja [[1945]]. gada 13. septembrī, kad japāņu komandieris Hisayaki Soeda padevās Austrālijas karaspēkam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |first1=Akira |last1=Takizawa |first2=Allan |last2=Alsleben |url=http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html |title=Japanese garrisons on the by-passed Pacific Islands 1944–1945 |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942 |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160106231303/http://www.dutcheastindies.webs.com/japan_garrison.html }}&lt;/ref&gt;

Tika veikti pasākumi, lai atgrieztu no Huka salas 737 nauruiešus, kas izdzīvoja japāņu gūstu. Viņi atgriezās Nauru uz BPC kuģa ''Trienza'' klāja  [[1946]]. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Garrett, J|year=1996|title=Island Exiles|publisher=ABC|isbn=0-7333-0485-0|pages=176–181}}&lt;/ref&gt;  [[1947]]. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] deva [[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras pār Nauru.

[[Austrālija]]i, [[Jaunzēlande]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] pilnvaras beidzās [[1966]]. gada janvārī un pēc divu gadu konstitucionālas konvencijas Nauru kļuva neatkarīga [[1968]]. gadā. Par prezidentu kļuva Hammers Deroburts.&lt;ref name=davidson&gt;{{publikācijas atsauce|last=Davidson|first=JW|title=The republic of Nauru|journal=The Journal of Pacific History|date=January 1968|volume=3|issue=1|pages=145–150|doi=10.1080/00223346808572131}}&lt;/ref&gt; [[1967]]. gadā Nauru iedzīvotāji iegādājās aktīvas britu fosfāta raktuves un [[1970]]. gada jūnijā Nauru fosfāta korporācija pārņēma kontroli pār tām.&lt;ref name=autogenerated1 /&gt; Ienākumi no raktuvēm deva  nauruiešiem vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem Klusajā okeānā. [[1989]]. gadā Nauru uzsāka cīņu pret Austrālijas administratīvajām salām starptautiskajā tiesā, jo Austrālija nespēja novērst kaitējumu videi, ko izraisīja fosfātu raktuves.

==Ģeogrāfija==
[[Attēls:Aerial view of Nauru.jpg|left|thumbnail|250px|Skats uz Nauru no gaisa]]
Nauru ir ovālas formas [[sala]]. Tā atrodas dienvidrietumu [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], 42&amp;nbsp;km uz dienvidiem no [[Ekvators|ekvatora]]. Salu ieskauj [[Koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Koraļļu rifu klātbūtne neļauj krastos izveidot ostas. Kanāli ļauj mazām laivām piekļūt salai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|page=234|url=http://www.sprep.org/att/IRC/eCOPIES/Countries/Nauru/11.pdf|author=Thaman, RR; Hassall, DC|publisher=South Pacific Regional Environment Programme|title=Nauru: National Environmental Management Strategy and National Environmental Action Plan|access-date={{dat|2015|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120511023524/http://www.sprep.org/att/IRC/eCOPIES/Countries/Nauru/11.pdf}}&lt;/ref&gt;

Koraļļu klintis ietver visu Nauru centrālo plakankalni. Plakankalnes augstākais punkts, ko sauc par ''Command Ridge'', atrodas 71 m virs jūras līmeņa. Vienīgās auglīgās vietas uz Nauru salas ir uz šaurās piekrastes joslas, kur uzplaukst [[kokospalma]]s.

Nauru bija viena no trijām lielākajām salām Klusajā okeānā, uz kurām bija fosfāta raktuves. Mūsdienās fosfātu rezerves uz Nauru salas ir gandrīz pilnīgi izsmeltas. Fosfātu raktuves ir atstājušas neauglīgu reljefu. Rakšana ir atņēmusi un izpostījusi apmēram 80% Nauru sauszemes platības. 40% no jūrā esošajiem dzīvniekiem ir gājuši bojā nogulumu un fosfātu noteces dēļ.&lt;ref name = UNCCC&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Republic of Nauru|year=1999|url=http://unfccc.int/resource/docs/natc/naunc1.pdf|title=Climate Change&amp;nbsp;– Response|work=First National Communication|publisher=United Nations Framework Convention on Climate Change|accessdate=9 September 2009}}&lt;/ref&gt;

Uz Nauru salas ir ierobežoti saldūdens resursi, vienīgā salas dabīgā virszemes ūdenstilpe ir [[Buadas lagūna]]. Uzglabāšanas tvertnes uz jumtiem krāj lietus ūdeni. Salas iedzīvotāji galvenokārt ir atkarīgi no trim atsāļošanas rūpnīcām.

==Politika==
[[Attēls:Nauru-parliament.jpg|right|thumbnail|250px|Nauruiešu parlaments]]
Nauru ir republika ar parlamentāras sistēmas valdību.&lt;ref name=davidson/&gt; Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības galva. Parlaments ar 19 locekļiem tiek ievēlēts ik pēc trim gadiem.&lt;ref&gt;Matau, Robert (6 June 2013) [http://www.islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ &quot;President Dabwido gives it another go&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926030215/http://islandsbusiness.com/news/nauru/1413/president-dabwido-gives-it-another-go/ |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}. ''Islands Business''.&lt;/ref&gt; Parlaments ievēl ministru prezidentu no tās locekļiem un prezidents ieceļ Ministru kabinetu no pieciem līdz sešiem locekļiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Levine|first=Stephen|author2=Roberts, Nigel S|title=The constitutional structures and electoral systems of Pacific Island States|journal=Commonwealth &amp; Comparative Politics|date=November 2005|volume=43|issue=3|pages=276–295|doi=10.1080/14662040500304866}}&lt;/ref&gt;

Nauru nav nekādu formālu struktūru politiskajām partijām un kandidāti parasti kandidē uz amatu kā neatkarīgie; 15 no 19 pašreizējā Parlamenta locekļiem ir neatkarīgie. 4 partijas, kas aktīvi darbojušās nauruiešu politikā, ir Nauru partija, Demokrātiskā partija, Nauru Pirmā un Centrālā partija. Tomēr aliansē valdība bieži tiek veidota, pamatojoties uz ģimenes saitēm, nevis partijas piederību.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Anckar|first=D|author2=Anckar, C|title=Democracies without Parties|url=https://archive.org/details/sim_comparative-political-studies_2000-03_33_2/page/225|journal=Comparative Political Studies|year=2000|volume=33|issue=2|pages=225–247|doi=10.1177/0010414000033002003}}&lt;/ref&gt;

No [[1992]]. līdz [[1999]]. gadam Nauru bija pašvaldību sistēma, kas pazīstama kā Nauru salu padome. Šī deviņu locekļu padomes tika izstrādāta sadzīves pakalpojumu sniegšanai. Nauru salu padome tika likvidēta [[1999]]. gadā un visi aktīvie iekļuva nacionālajā valdībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Hassell, Graham; Tipu, Feue|date=May 2008|url=http://www.austlii.edu.au/au/journals/ComJlLocGov/2008/3.html|title=Local Government in the South Pacific Islands|journal=Commonwealth Journal of Local Governance|volume=1|issue=1|pages=6–30}}&lt;/ref&gt; Zemes likumi ir neparasti: visiem nauruiešiem ir noteiktas tiesības uz visu zemi uz salas, kas pieder indivīdiem un ģimeņu grupām. Valdībai un uzņēmumiem nepieder neviena zeme, un viņiem jāparaksta nomas vienošanās ar zemes īpašniekiem, lai izmantotu zemi. Tiem, kuri nav nauruieši, nevar piederēt sava zeme uz salas.

Nauru ir bijušas 17 administrācijas izmaiņas no 1989. līdz 2003. gadam.&lt;ref name=DFAT&gt;{{tīmekļa atsauce|publisher=Australian Department of Foreign Affairs and Trade|url=http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|title=Republic of Nauru Country Brief|date=November 2005|accessdate=2 May 2006|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006070651/http://www.dfat.gov.au/geo/nauru/nauru_brief.html|archivedate={{dat|2014|10|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bernards Dovijogo nomira [[2003]]. gada martā un Ludvigs Skotijs tika ievēlēts par prezidentu, vēlāk tika atkārtoti ievēlēts uz pilnu termiņu [[2004]]. gada oktobrī. Pēc [[2007]]. gada 19. decembra neuzticības balsojuma, Skotijs tika aizstāts ar Markusu Stefēnu. Stefēns atkāpās [[2011]]. gada novembrī un Fredijs Pitčers kļuva par prezidentu. Sprents Dabvido tad iesniedza priekšlikumu par neuzticību, kā rezultātā viņš kļuva par prezidentu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Connell|first=John|title=Nauru: The first failed Pacific State?|url=https://archive.org/details/round-table_2006-01_95_383/page/47|journal=The Round Table|date=January 2006|volume=95|issue=383|pages=47–63|doi=10.1080/00358530500379205}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-asia-pacific-15433901|publisher=BBC News|accessdate=17 June 2012|date=24 October 2011|title=Nauru profile}}&lt;/ref&gt; Pēc parlamenta vēlēšanām, 2013. gadā Barons Vaka tika ievēlēts par prezidentu.

Augstākā tiesa, kuru vada augstākās tiesas priekšsēdētājs, atbild par sevišķi konstitucionāliem jautājumiem. Parlaments nevar mainīt tiesas lēmumus, bet apelācijas instances tiesas spriedumus var pārsūdzēt Austrālijas augstākajā tiesā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Nauru (High Court Appeals) Act (Australia) 1976|url=http://www.austlii.edu.au/au/legis/cth/consol_act/ncaa1976254|publisher=Australian Legal Information Institute|accessdate=7 August 2006}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Dale|first=Gregory|title=Appealing to Whom? Australia's 'Appellate Jurisdiction' Over Nauru|journal=International &amp; Comparative Law Quarterly|year=2007|volume=56|issue=3|doi=10.1093/iclq/lei186}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Okeānijas valstis un teritorijas}}
{{Nāciju sadraudzība}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Okeānijas valstis]]
[[Kategorija:Mikronēzija]]
[[Kategorija:Nauru| ]]</text>
      <sha1>dhzpsydjn22gk54v08z8y7vw3ywxwuf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2223</id>
    <revision>
      <id>4483401</id>
      <parentid>3734526</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:51:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6705" sha1="2ny5u4gsl8o4g9eayt36bo4yyc9oa5m" xml:space="preserve">[[Attēls:Crookes tube-in use-lateral view-standing cross prPNr°11.jpg|thumbnail|235px|Eksperimentos ar [[Kruksa lampa|Kruksa lampu]] pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba]]
'''Elektrons''' ({{val-el|ἤλεκτρον}}, ''ēlektron'' — ‘[[dzintars]]’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām [[elementārdaļiņas|elementārdaļiņām]] (neskaitot [[neitrīno]], kam arī ir ļoti niecīga [[miera masa]]).&lt;ref name=&quot;physics.aps&quot;/&gt; Elektrona miera masa ir 9,109{{E|−31}} [[kilograms|kg]]. Tam ir negatīvs [[elektriskais lādiņš]] (−1,602{{E|−19}} [[kulons|C]]), un tā simbols ir е&lt;sup&gt;−&lt;/sup&gt; vai e. Elektroni ir vieni no [[elektriskā strāva|elektriskās strāvas]] lādiņa nesējiem. Tie pieder pie [[leptoni]]em un nosaka atoma [[mijiedarbība|mijiedarbību]] ar citiem atomiem. Elektronus 1897. gadā atklāja [[Džozefs Tomsons]], pētot [[katodstari|katodstarus]].&lt;ref name=&quot;Rēvalds&quot;/&gt;

Elektroni ietilpst visos [[atoms|atomos]] un [[molekula|molekulās]]. Var nosacīti uzskatīt, ka [[elektronu mākonis]] aptver [[atoma kodols|atoma kodolu]], elektroniem riņķojot ap kodolu ar lielu ātrumu (neierosinātā [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomā šis ātrums vairāk nekā 100 reizes mazāks par [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]])&lt;ref name=&quot;stedjee1&quot;/&gt; pa neregulāru trajektoriju, ko sauc par [[orbitāle|orbitāli]] (orbitāles veido tādu kā atoma kodola apvalku). Atomam uzņemot enerģiju, elektroni var pāriet uz augstāku [[enerģijas līmenis|enerģijas līmeni]], bet, enerģiju izstarojot, — uz zemāku. Tā kā elektroni ap [[atoma kodols|atoma kodolu]] kustas līdzīgi izplūdušiem mākoņiem ar [[negatīvs lādiņš|negatīvu lādiņu]], ir neiespējami paredzēt precīzu to atrašanās vietu kādā laika momentā. Ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus, veidojas [[jons|joni]]. Elektronu izvietojumu atomā pa [[elektronu čaula|elektronu čaulām]] pēc orbitālā galvenā kvantu skaitļa un orbitālā kvantu skaitļa vērtībām sauc par [[elektronu konfigurācija|elektronu konfigurāciju]].

Elektrona [[antidaļiņa]] ir [[pozitrons]], kas tiek saukts arī par antielektronu. Tā simbols ir e&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;. Pozitrons tika atklāts 1932. gadā.

Ar elektronu teoriju tiek skaidrotas [[Elektrība|elektriskās]], [[Magnētisms|magnētiskās]] un [[Optika|optiskās]] parādības.

== Raksturojums ==
=== Klasifikācija ===
[[Attēls:Standard Model of Elementary Particles.svg|thumbnail|Elementārdaļiņu [[standartmodelis]] (angļu valodā). Elektrons atrodas apakšā, kreisajā stūrī]]
Elementārdaļiņu fizikas [[standartmodelis|standartmodelī]] elektroni tiek klasificēti kā [[leptoni]], kas ir daļa no fundamentālajām [[elementārdaļiņa|elementārdaļiņām]]. Elektroniem ir vismazākā masa no visiem leptoniem un pirmās &quot;[[ģimene (elementārdaļiņu fizika)|ģimenes]]&quot; fundamentālajām daļiņām.&lt;ref name=&quot;physics reports&quot;/&gt; Otrajā un trešajā &quot;ģimenē&quot; atrodas lādēti leptoni — [[mions|mioni]] un [[tau daļiņa]]s —, kuriem ir tāds pats elektriskais lādiņš, [[spins]] un [[mijiedarbība]] kā elektroniem, bet tiem ir lielāka [[masa]]. Leptoni, tātad arī elektroni, kopā ar [[kvarki]]em veido [[fermioni|fermionu]] elementārdaļiņu grupu. Visiem fermioniem [[spins]] ir 1/2.

=== Fundamentālās īpašības ===
Elektrona [[miera masa]] ir 9,10938291{{E|−31}} [[kilograms|kg]] jeb 5,48579909{{E|−4}} [[atommasas vienība|u]]. Balstoties uz [[Einšteina formula|Einšteina formulu]] E=mc&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, elektrona masa atbilst 0,511 [[elektronvolts|MeV]] lielai [[enerģija]]i. Elektrona masa ir tikai 1/1836 daļa no [[protons|protona]] (pozitīvā lādiņa) miera masas. Tieši tādēļ elektronu masa netiek iekļauta, aprēķinot atoma [[masas skaitlis|masas skaitli]].

Elektronam ir negatīvs [[elektriskais lādiņš]], kas ir −1,602176565{{E|−19}} [[kulons|C]].

== Elektronu emisija ==
Elektronu emisija ir elektronu kustība no cietvielas vidē vai vakuumā. Lai elektrons varētu atstāt vielu, tam jāpievada [[enerģija]], kura tiek patērēta [[Izejdarbs|izejdarba]] veikšanai. Atkarībā no veida, kādā elektronam tiek pievadīta enerģija, izšķir šādus elektronu emisijas veidus:

* termoelektronu emisija — izejdarba veikšanai vajadzīgo enerģiju elektroni saņem [[Siltums|siltuma]] veidā;
* autoelektronu emisija — viela elektronus emitē paātrinošā [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] iedarbībā;
* sekundāro elektronu emisija — vielas virsma tiek bombardēta ar elektroniem vai [[Jons|joniem]] un notiek daļiņu sadursmes;
* fotoelektronu emisija — viela tiek apstarota ar [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskajiem viļņiem]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=222|first2=I.|last2=Kolangs|first3=P.|last3=Puķītis|first4=E.|last4=Šilters|first5=E.|last5=Vainovskis}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Electrons|elektrons}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;physics.aps&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://physics.aps.org/pdf/10.1103/PhysRevLett.105.031301.pdf | title= Upper Bound of 0.28 eV on Neutrino Masses from the Largest Photometric Redshift Survey | language= angliski }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Rēvalds&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | author= Valdis Rēvalds | title= Fizikas un tehnikas vēstures lappuses | location = Rīga | publisher= LU akadēmiskais apgāds | year= 2006 | page= 349 | isbn= 9984-802-20-5}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;stedjee1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://stedjee1.infinology.net/Velocity_Orbit_Electron/Velocity%20of%20Orbiting%20Electron.htm | title= Velocity of Orbiting Electron | language= angliski | access-date= {{dat|2011|06|14||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120213034515/http://stedjee1.infinology.net/Velocity_Orbit_Electron/Velocity%20of%20Orbiting%20Electron.htm | archivedate= {{dat|2012|02|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;physics reports&quot;&gt;{{laikraksta atsauce | last= Frampton | first= P.H. | year= 2000 | title= Quarks and Leptons Beyond the Third Generation | url= https://archive.org/details/sim_physics-reports_2000-06_330_5-6/page/n4 | journal= Physics Reports | volume= 330 | pages= 263–348 | doi= 10.1016/S0370-1573(99)00095-2 | arxiv= hep-ph/9903387 | bibcode= 2000PhR...330..263F | last2= Hung | first2= P.Q. | last3= Sher | first3= Marc | issue= 5–6 | language= angliski}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Elementārdaļiņas-aizmetnis}}

{{Elementārdaļiņas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elementārdaļiņas]]
[[Kategorija:Elektrība]]</text>
      <sha1>2ny5u4gsl8o4g9eayt36bo4yyc9oa5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3236</id>
    <revision>
      <id>4483617</id>
      <parentid>4362234</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Baija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3993" sha1="gp1p5to6kgftzghnqofuv5dn0qjgaga" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Baija
 | native_name             = ''Bahia''
 | settlement_type         = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]]
 | image_skyline           = 
 | imagesize               = 
 | image_caption           = 
 | image_flag              = Bandeira da Bahia.svg
 | image_shield            = Brasão do estado da Bahia.svg
 | shield_size             = 
 | capital                 = [[Salvadora (pilsēta)|Salvadora]]
 | largest_city            = 
 | image_map               = Bahia in Brazil.svg
 | mapsize                 = 250px
 | map_caption             = 
 | latd  = 12 | latm  = 31 | lats  = 12 | latNS  = S
 | longd = 41 | longm = 41 | longs = 24 | longEW = W
 | subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name        = {{BRA}}
 | subdivision_type1       = 
 | subdivision_name1       = 
 | established_title       = 
 | established_date        = 
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = 
 | leader_title            = 
 | leader_name             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 567295.669
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|title=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística|access-date={{dat|2013|04|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170622170435/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|archivedate={{dat|2017|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | population_total        = 14175341
 | population_as_of        = 2012
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | timezone                = 
 | utc_offset              = -3
 | timezone_DST            = 
 | utc_offset_DST          = 
 | website                 = 
 | footnotes               = 
}}
'''Baija''' ({{val|pt|Bahia}}) ir [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|štats]] valsts austrumos, no austrumiem to apskalo [[Atlantijas okeāns]], dienvidos tas robežojas ar [[Espiritu Santu]] un [[Minasžeraisa|Minasžeraisu]], austrumos ar [[Gojasa|Gojasu]] un [[Tokantinsa|Tokantinsu]], ziemeļos ar [[Pjaui]] un [[Pernambuku]], bet ziemeļaustrumos ar [[Alagoasa|Alagoasu]] un [[Seržipi]].

== Vēsture ==
[[portugāļi|Portugāļu]] jūrasbraucējs [[Pedru Alvarišs Kabrals]] bija pirmais eiropietis, kas 1500. gada 22. augustā piestāja Brazīlijas piekrastē mūsdienu Baijas štatā. 1547. gadā tika nodibināta [[Salvadora (pilsēta)|Salvadoras]] pilsēta, un līdz 1763. gadam tā bija Brazīlijas kolonijas galvaspilsēta. No 1624. gada maija līdz 1625. gada aprīlim Baija atradās [[Nīderlande]]s okupācijā. Štats bija pēdējais, kurš palika uzticīgs [[Portugāle]]i, — tikai divus gadus pēc Brazīlijas neatkarības iegūšanas štats pievienojās Brazīlijas federācijai. No 16. līdz 18. gadsimtam Baija bija liels [[cukurs|cukura]] ražošanas centrs. Parasti tieši uz Baiju no [[Āfrika]]s tika ievesti [[Vergilijs|vergi]], lai nodrošinātu [[cukurniedres|cukurniedru]] plantāciju darbu, pēc tam tos nogādājot citur Brazīlijā.

== Saimniecība ==
Mūsdienās štats ir lielākais [[kakao]] ražotājs Brazīlijā (95% ražas). Štats izceļas ar vislielāko afrikāniskās kultūras ietekmi uz vietējām tradīcijām. Iegūst [[nafta|naftu]], [[dimants|dimantus]], dažādu [[metāli|metālu]] rūdas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}
{{Brazīlijas štati}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas štati]]
[[Kategorija:Baija| ]]</text>
      <sha1>gp1p5to6kgftzghnqofuv5dn0qjgaga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minasžeraisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3265</id>
    <revision>
      <id>4483608</id>
      <parentid>4210809</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:45:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Minasžeraisa]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2741" sha1="0jefg0esonuxge130ox7za09gc48mr3" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Minasžeraisa
| official_name           = ''Minas Gerais''
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|štats]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = Bandeira de Minas Gerais.svg
| flag_size               = 
| image_shield            = Brasão de Minas Gerais.svg
| shield_size             = 80px
| nickname                = 
| motto                   = ''Libertas Quae Sera Tamen''
| anthem                  = 
| capital                 = [[Belu Orizonti]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Minas Gerais in Brazil.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = 
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{BRA}}
| subdivision_type1       = 
| subdivision_name1       = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 586520.4
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 19597330
| population_as_of        = 2010. gadā
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| timezone                = 
| utc_offset              = -3
| timezone_DST            = [[Brazīlijas laiks|MGT]]
| utc_offset_DST          = 
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = BR-MG
| website                 = {{url|http://www.mg.gov.br}}
| footnotes               = 
}}
'''Minasžeraisa''' ({{val|pt|Minas Gerais}}) ir [[Brazīlija]]s štats valsts austrumos. Robežojas ar [[Baija]]s štatu ziemeļos, [[Espiritu Santu]] un [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatiem austrumos, [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatu dienvidos, [[Matugrosu du Sula]]s un [[Gojasa]] štatiem rietumos. Ziemeļrietumos tam ir neliela kopēja robeža ar [[Federālais distrikts|Federālo distriktu]]. Štata administratīvais centrs ir [[Belu Orizonti]].

Minasžeraisa ir otrs lielākais štats pēc iedzīvotāju skaita un ceturtais lielākais pēc platības. Štata nosaukums tulkojumā no [[portugāļu valoda]]s nozīmē &quot;galvenās raktuves&quot;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}
{{Brazīlijas štati}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas štati]]
[[Kategorija:Minasžeraisa| ]]</text>
      <sha1>0jefg0esonuxge130ox7za09gc48mr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riodežaneiro (štats)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3283</id>
    <revision>
      <id>4483314</id>
      <parentid>4412019</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:39:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Riodežaneiro (štats)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33128" sha1="pbhyka5epenrvycjcx75jjasiuhx6e5" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Riodežaneiro
| official_name           = ''Rio de Janeiro''
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = Bandeira do estado do Rio de Janeiro.svg
| flag_size               = 
| image_seal              = Brasão do estado do Rio de Janeiro.svg
| seal_size               = 
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Riodežaneiro]]
| largest_city            = 
| official_language       = [[portugāļu valoda|portugāļu]]
| spoken_language         = 
| image_map               = Rio de Janeiro in Brazil.svg
| mapsize                 = 250px
| map_caption             = 
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{Karogs|Brazīlija}}
| leader_party            = Sociāli kristīgā partija (''PSC'')
| leader_title            = Gubernators
| leader_name             = Vilsons Žozē Vitcels (''Wilson José Witzel'')
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 43 780
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 1109
| population_footnotes    = 
| population_total        = 16 718 956
| population_as_of        = 2017
| population_rank         = 
| population_density_km2  = 381,88
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = 
| utc_offset              = UTC−03:00
| website                 = {{URL|http://www.rj.gov.br/}}
| footnotes               = 
}}

'''Riodežaneiro''' ({{val|pt-br|Rio de Janeiro}}) ir viens no 26 [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Brazīlijas štatiem]]. Tā ekonomika pēc [[IKP]] ir otrā lielākā Brazīlijā aiz [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štata]].&lt;ref&gt;[http://www.faemg.org.br/Noticia.aspx?Code=4774&amp;ContentVersion=C Veja o PIB dos Estados brasileiros] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170630045159/http://www.faemg.org.br/Noticia.aspx?Code=4774&amp;ContentVersion=C |date={{dat|2017|06|30||bez}} }} (portugāliski)&lt;/ref&gt;

Riodežaneiro štats atrodas valsts [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]] makroreģionā. Riodežaneiro robežojas ar visiem citiem sava makroreģiona štatiem: [[Minasžeraisa|Minasžeraisu]] (ziemeļos un ziemeļrietumos), [[Espiritu Santu]] (ziemeļaustrumos) un [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] (dienvidrietumos). Austrumos un dienvidos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]. Štata galvaspilsēta ir [[Riodežaneiro]] pilsēta, kura no 1763. līdz 1815. gadam bija galvaspilsēta Brazīlijas vicekaralistei kā [[Portugāle]]s kolonijai,&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;[[Latvijas Padomju enciklopēdija]], VIII:415.—416. lpp.&lt;/ref&gt; vēlāk Portugāles, Brazīlijas un [[Algarve]]s apvienotajai karalistei no 1815. līdz 1822. gadam, un pēc tam neatkarīgajām [[Brazīlijas impērija]]i (līdz 1889.) un republikai no 1822. līdz 1960. gadam, kad galvaspilsētas statuss tika nodots jaunuzceltajai [[Brazilja]]i.

Riodežaneiro pēc teritorijas ir mazākais štats dienvidaustrumu makroreģionā un viens no mazākajiem Brazīlijā. Tomēr tas ir trešais apdzīvotākais Brazīlijas štats, kurā 2011. gadā bija 16 miljoni cilvēku (padarot to par visblīvāk apdzīvoto štatu valstī), un tam ir trešā garākā piekrastes līnija valstī (pēc [[Baija]]s un [[Maraņauna]]s štatiem).

[[Brazīlijas karogs|Brazīlijas karogā]] štatu apzīmē zvaigzne [[Mimoza]], [[Dienvidu Krusts|Dienvidu krusta]] beta (β Cru).

== Nosaukumi ==

Štata nosaukuma izruna [[IPA]] standartā vietējā dialektā — ''[ˈʁi.u dʒi ʒɐˈnejɾu]'', Eiropas portugāļu valodā —  ''[ˈʁi.u ðɨ ʒɐˈnɐjɾu]'', tulkojumā — &quot;Janvāra upe&quot;.&lt;ref&gt;''Larousse Concise Dictionary: Portuguese-English'', 2008, p. 339&lt;/ref&gt; Latviski tas pēc tradīcijas tiek rakstīts kā Riodežaneiro, reti Riodežaneira.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Kādreizējais Riodežaneiro [[kapitānija]]s un vēlāk štata portugāliskais nosaukums ir &quot;Fluminensi&quot; (''Fluminense''), kas veidots no [[latīņu valoda]]s vārda &quot;upe&quot; (''flumen''). Lai gan &quot;karioka&quot; (no [[Tupu valodas|sentupu]] valodām &quot;''carioca''&quot;) ir vecāks termins, kas pirmo reizi tika atzīmēts jau 1502. gadā, &quot;''Fluminense''&quot; tika oficiāli apstiprināts 1783. gadā kā oficiālais kapitānijas apzīmējums. Pēc dažādām izmaiņām laika gaitā &quot;Karioka&quot; kļuvis par pilsētas un pilsētnieku apzīmējumu, lai gan reizēm to attiecina arī uz visu štatu, kamēr &quot;Fluminensi&quot; paliek nosaukums tikai visam štatam. Jautājums par apzīmējumu pareizu lietošanu joprojām raisa štatā strīdus.&lt;ref&gt;[http://www.portaldeperiodicos.unisul.br/index.php/ciencia_curso/article/view/2659 Lucas, Jorge Alexandre (1 de janeiro de 2014). «Somos todos cariocas: identidade e pertencimentos no mundo globalizado». Revista Científica Ciência em Curso. 3 (2): 111–123. ISSN 2317-0077] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823194803/http://www.portaldeperiodicos.unisul.br/index.php/ciencia_curso/article/view/2659 |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} (portugāliski)&lt;/ref&gt; Reizēm štata nosaukumu saīsina līdz &quot;Rio&quot;, tomēr parasti ar šo saīsinājumu tiek domāta štata galvaspilsēta.

== Štata simbolika ==

[[Ērgļi (putni)|Ērglis]], Brazīlijas karaliskās ģimenes simbols, parādīts štata karogā ar fonā esošu klinšu veidojumu ''Dedo de Deus'' (“ Dieva pirksts”) netālu no Teresopolisas. Ģerboņa ārējā daļa attēlo lauksaimniecības bagātību, [[cukurniedre]]s (pa kreisi) un [[kafijkoks|kafiju]] (pa labi). Fons sastāv no pa diviem baltiem un gaišziliem taisnstūriem šaha lauciņu izkārtojumā.

Agrākais Riodežaneiro provinces karogs (1821–1889) bija bez ģerboņa un ar otrādi izkārtotiem baltajiem un gaišzilajiem taisnstūriem.

== Vēsture ==
[[Attēls:Vista_aérea_Centro_do_Rio_de_Janeiro_RJ.jpg|right|thumb| [[Riodežaneiro]] pilsēta, Riodežaneiro štata galvaspilsēta]]
=== Kapitānija ===

Eiropiešu klātbūtne Riodežaneiro ir tikpat sena kā pati Brazīlija, datēta ar 1502. gadu. Riodežaneiro kapitāniju izveidoja no Santomes un Sanvisentes kapitāniju daļām, taču kolonizācija nesākās resursu trūkuma un indiāņu naidīguma dēļ. Laikā no 1555. līdz 1567. gadam daļu teritorijas bija okupējusi [[Francija]], kura bija iecerējusi tur ierīkot koloniju — Antarktisko Franciju. Lai traucētu francūžu okupāciju, 1565. gada martā Estasiu di Sa sāka būvēt Sansebastjanas du Riodežaneiro pilsētu, no kuras plānoja veikt operācijas pret frančiem. 1567. gadā franči un to sabiedrotie tamoijo cilts indiāņi pie Riodežaneiro tika galīgi sakauti un franči zaudēja ietekmi šai teritorijā.

Liellopu un cukurniedru audzēšana 17. gadsimtā stimulēja centrālās pilsētas un tās apkaimes attīstību, kas vēl paātrinājās, kad caur ostu sāka eksportēt zeltu, ko 18. gadsimtā sāka iegūt Minasžeraisā. 1763. gadā Riodežaneiro kļuva par Brazīlijas kolonijas — vicekaralistes galvaspilsētu, pārņemot šo titulu no [[Salvadora (pilsēta)|Salvadoras]]. Pēc Portugāles karaliskās ģimenes bēgšanas no Portugāles uz Brazīliju [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1808. gadā šis reģions guva labumu no karaliskā galma klātbūtnes. Starp daudzajiem uzlabojumiem bija valsts pārvaldes un tiesu sistēmas pārveide, jaunu baznīcu un slimnīcu būve, valsts pirmās bankas — ''Banco do Brasil'' — dibināšana un karaliskā drukātava, kas izdeva ''Gazette do Rio of Janeiro''. Turpmākajos gados izveidoja Botānisko dārzu ''Jardim Botânico'', Karalisko (vēlāk Nacionālo) bibliotēku un militāro akadēmiju.

Pēc tam sekoja kultūras izaugums, ko ietekmēja ne tikai karaliskās ģimenes klātbūtne, bet arī Eiropas mākslinieku klātbūtne, kuri tika nolīgti, lai iemūžinātu Brazīlijas sabiedrības un dabas iezīmes. Tajā pašā laikā tika dibināta arī ''Escola Real de Ciências, Artes e Ofícios'' (Karaliskā zinātņu, mākslas un darbu skola).

=== Neitrāla pilsēta ===
{{Vairāki attēli
 | width = 180
 | footer = 
 | image1 = Palácio Guanabara exterior.JPG
 | caption1 = Gvanabaras pils, štata valdības ēka
 | image2 = Palácio Tiradentes.jpg
 | caption2 = Tiradentes pils, štata parlamenta ēka
 }}
[[Attēls:Mapa_do_Estado_do_Rio_de_Janeiro.tif|thumb|1892. gada Riodežaneiro štata karte]]
Pēc Brazīlijas neatkarības pasludināšanas 1822. gadā un kapitāniju kļūšanas par provincēm, 1834. gadā Riodežaneiro tika pārveidota par “neitrālu pilsētu”, paliekot par valsts galvaspilsētu, bet par provinces galvaspilsētu kļuva kaimiņpilsēta Niteroja. 1889. gadā valsts no [[monarhija]]s kļuva par [[republika|republiku]], neitrālā pilsēta kļuva par [[federālais apgabals|federālo apgabalu]], bet province tika nosaukta par štatu. 1894.—1902. gadā par štata galvaspilsētu Niterojas vietā bija Petropolisa.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wdl.org/en/item/1360/|title=Emperor Street|website=World Digital Library|access-date=2013-08-24|date=1860–1870}} (portugāliski)&lt;/ref&gt; Ar federālās galvaspilsētas pārvietošanu uz Brazilju 1960. gadā Riodežaneiro federālais apgabals kļuva par Gvanabaras štatu pēc [[Gvanabaras līcis|Gvanabaras okeāna līča]] nosaukuma. Niteroja palika Riodežaneiro štata galvaspilsēta, savukārt Riodežaneiro šādā statusā bija Gvanabarai.

=== Jaunais Riodežaneiro štats ===

1975. gadā Gvanabaras un Riodežaneiro štati tika apvienoti un Riodežaneiro pilsēta kļuva par jaunā štata galvaspilsētu. Bijušie Riodežaneiro štata simboli tika saglabāti tam, savukārt Gvanabaras simboli tika saglabāti Riodežaneiro pilsētai.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Amanhecer_no_Hercules_--.jpg|thumb|Orgaunsas grēdas nacionālais parks]]
Štats ir daļa no atlantisko mežu [[bioma]]s, kura stiepjas gar visu Brazīlijas dienvidaustrumu un austrumu piekrasti, un sastāv no diviem atšķirīgiem [[Ģeomorfoloģija|morfoloģiskiem]] apgabaliem: piekrastes [[Līdzenums|līdzenuma]], kas pazīstams kā baišada (''baixada''), un [[Plakankalne|plato]], kas stiepjas paralēli Atlantijas okeāna krasta līnijai iekšzemē Minasžeraisas virzienā.

Piekrastes līnija ir 635 kilometru gara, un to veido Gvanabaras, Sepetibas un Iļagrandes līči. Netālu no okeāna ir stāvas nogāzes, kurās sastopama daudzveidīga [[flora]], piemēram, ''restinga'' jeb piekrastes meži, okeāna līči, [[lagūna]]s un tropiskie meži .

Tomēr štata lielāko daļu veido augstienes, reizēm augstākas par 1000 m, kuru veido vairākas kalnu grēdas, piemēram, Maras grēda (''Serra du Mara''), kas atdala &quot;Rio&quot; no [[Sanpaulu|Sanpaulu štata]]. Štata augstākais punkts ir Aguļasnegrass (''Pico das Agulhas Negras'', &quot;Melno adatu virsotne&quot;), kurš atrodas [[Mantikeiras grēda|Mantikeiras grēdā]], kas veido fizisko robežu ar kaimiņu [[Minasžeraisa]]s štatu.

Galvenās upes ir Gvandu, Pirai, [[Paraiba du Sula]], Makae un Murjae.

=== Flora un fauna ===

Tropu meži sākotnēji klāja vairāk nekā 90% štata teritorijas; lielas to platības tika nopostītas urbanizācijai un lauksaimniecības stādījumiem (īpaši [[kafijkoki]]em un [[cukurniedres|cukurniedrēm]]) un tagad tie aizņem ap 10% teritorijas. Saglabājušās neskartas teritorijas var atrast galvenokārt kalnu grēdu stāvākajās daļās, liela daļa no tām ir [[dabas rezervāts|dabas rezervāti]].

Štata tropiskā piekraste un upju krasti ir pēdējais atlikušais [[Zeltainais lauvpērtiķis|zeltainā lauvpērtiķa]] biotops.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.czs.org/CZS/Brookfield/Exhibit-and-Animal-Guide/Tropic-World/Golden-Lion-Tamarin|title=Chicago Zoological Society - Golden Lion Tamarin|access-date=2012-04-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080507032015/http://www.czs.org/CZS/Brookfield/Exhibit-and-Animal-Guide/Tropic-World/Golden-Lion-Tamarin|archivedate=2008-05-07}} (portugāliski)&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Rio_de_Janeiro_Köppen.svg|left|thumb|Riodežaneiro štata klimata tipu sadalījums.]]
Viss štats atrodas [[Tropu josla|tropos]] ([[Dienvidu tropu loks|Mežāža trops]] stiepjas tikai dažus kilometrus uz dienvidiem no štata galējā dienvidu punkta), tāpēc tajā dominē tropu klimats. Tomēr augstuma dēļ dažās vietās temperatūra var pazemināties līdz sasalšanas punktam vai zemāk. Dažās kalnieņu pilsētās, piemēram, Teresopolisā, Novafriburgu un Petropolisā, ekstremālos gadījumos temperatūra var nokrist zem nulles, un [[Itatiajas nacionālais parks|Itatiajas nacionālajā parkā]] ik pa laikam tiek ziņots par sakritušo [[sniegs|sniegu]] kalnu virsotnēs.

Gada vidējā temperatūra piekrastē ir ap 23°C, 26°C vasarā un 20°C ziemā. Kalnos gada vidējā temperatūra ir ap 18°C, bet var svārstīties no 20°C 600—700 m augstumā virs jūras līmeņa līdz 7°C Itatiajas nacionālajā parkā. Vasaras šajās teritorijās mēdz būt siltas, bet ne karstas, un vidējie rādītāji ir ap 22°C. Pēc Brazīlijas standartiem, ziemas kalnos ir diezgan aukstas ar zemāko vidējo atzīmi 8—9°C.

Lietus ievērojami biežāk līst vasarā (no decembra līdz martam), kamēr ziemā (no jūnija līdz septembrim) ir sausā sezona. Lielākā daļa štata saņem 1000—1500 mm nokrišņu gadā.

== Demogrāfiskie dati ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|width = 10em
|shading = off
|percentages = off
|11=1872|25=1970|35=2018|34=15,989,929|33=2010|32=14,367,083|31=2000|30=12,783,761|29=1991|28=11,489,797|27=1980|26=9,110,324|24=6,709,891|12=1,057,696|23=1960|22=4,674,645|21=1950|20=3,611,998|19=1940|18=2,717,244|17=1920|16=1,737,478|15=1900|14=1,399,535|13=1890|36=17,159,960}}
{{bar box
|title    = Rases Riodežaneiro štatā (2004. gadā)
|width    = 287px
|titlebar = #ddd
|left1    = Rase
|right1   = procenti
|float    = left
|bars=
{{bar percent|Baltie brazīlieši|green|54.2}}
{{bar percent|Pardu (jauktas rases)|brown|33.8}}
{{bar percent|Melnie brazīlieši|black|11.5}}
{{bar percent|Dzeltenie brazīlieši|yellow|0.2}}
{{bar percent|Indiāņi|red|0.1}}
}}
[[Urbanizācija]]: 96,9% (2004. gadā); iedzīvotāju skaita pieaugums: 1,3% (1991–2000).

=== Izcelsme ===

Pēdējā PNAD (Nacionālā mājsaimniecību apsekojuma) skaitīšana uzrādīja šādus skaitļus, pēc Brazīlijā pieņemtās iedzīvotāju rasu klasifikācijas&lt;!-- norāde tēmu nepārzinošiem labotājiem - kura var arī nesaskanēt ar faktisko ādas krāsu--&gt;: 8 509 000 balto (54,2%), 5 302 000 brūno jeb &quot;pardu&quot; (jauktās rases) (33,8%), 1,809 000 melno (11,5%), 25 000 dzelteno (0,2%), 19 000 indiāņu iedzīvotāju (0,1%).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.sidra.ibge.gov.br/bda/tabela/listabl.asp?z=pnad&amp;o=3&amp;i=P&amp;c=262|title=Sistema IBGE de Recuperação Automática - SIDRA|publisher=IBGE|location=State of Rio de Janeiro, Brazil|isbn=85-240-3919-1|year=2008}} (portugāliski)&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Hotel_Palácio_Quitandinha.JPG|right|thumb|250x250px|Kitandiņas pils Petropolisā, pilsētā ar spēcīgu vācu ietekmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petropolis.rj.gov.br/fct/index.php/turismo/conheca-petropolis/historia-de-petropolis.html|title=História de Petrópolis|last=Antônio Eugênio Taulois|access-date=28 November 2014|date=February 2007|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121023225804/http://www.petropolis.rj.gov.br/fct/index.php/turismo/conheca-petropolis/historia-de-petropolis.html|archivedate={{dat|2012|10|23||bez}}}} (portugāliski)&lt;/ref&gt;]]
Vairums štata iedzīvotāju ir portugāļu izcelsmes, un arī XX gadsimtā Portugāles pilsoņi bija nozīmīga daļa toreizējās galvaspilsētas iedzīvotāju vidū. Brazīlijas 1920. gada tautas skaitīšana parādīja, ka 39,74% Brazīlijā dzīvojošo portugāļu dzīvoja Riodežaneiro pilsētā. Ieskaitot visu štatu, proporcija palielinājās līdz 46,30% valstī dzīvojošo portugāļu. Portugāļi bija 72% no galvaspilsētā dzīvojošajiem ārzemniekiem. Pašā Portugālē dzimušie bija 20,36% no Riodežaneiro iedzīvotāju skaita, bet tie, kuriem no turienes bija tēvs vai māte — 30,84%.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=QPDe42CBSeMC&amp;pg=PA107&amp;redir_esc=y Os lusíadas na aventura do Rio moderno] Carlos Lessa (portugāliski)&lt;/ref&gt;

Citas Eiropas etniskās grupas, piemēram, [[Šveice|šveicieši]], [[somi]] un [[vācieši]], galvenokārt apmetās kalnainajos apgabalos (Novafriburgu, Petropolisā u. c.). [[Itālieši]] un [[spāņi]] ir biežāk sastopami galvaspilsētā, kā arī apkārtējās pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.multirio.rj.gov.br/historia/modulo02/colonia_suica.html|title=A Colônia Suíça de Nova Friburgo|publisher=Multirio.rj.gov.br|access-date=2014-08-24|date=|archive-date=2015-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20150425230652/http://www.multirio.rj.gov.br/historia/modulo02/colonia_suica.html}} (portugāliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110726155226/https://www.luteranos.com.br/202/160_anos/colonizacao.html A COLONIZAÇÃO ALEMÃ E DE OUTRAS NACIONALIDADES] (portugāliski)&lt;/ref&gt;

Afrikāņu izcelsmes cilvēku ir daudz, jo īpaši galvaspilsētā. Jauktu senču rases iedzīvotāji ir vairākumā daudzās pilsētās. Itagvai pilsēta 20. gadsimtā tika uzskatīta par japāņu koloniju, taču daudzi tur kādreiz dzīvojušo Āzijas ieceļotāju pēcteči pārcēlušies uz ārzemēm (vairums no tiem uz Japānu), kā arī uz citiem Brazīlijas štatiem, piemēram, kaimiņu [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]].

=== Reliģijas ===

Pēc 2010. gada datiem, lielākās grupas ir katoļi — 46% štata iedzīvotāju, 29% ir dažādi evaņģēlisti un 15% — neticīgie.&lt;ref&gt;[https://cidades.ibge.gov.br/brasil/rj/pesquisa/23/22107?detalhes=true «2010 Census - Religions» . IBGE. 2010] (portugāliski)&lt;/ref&gt;

=== Lielākās pilsētas (2011) ===
{| style=&quot;background:transparent;&quot; cellspacing=&quot;2px&quot;
|
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! width=&quot;20px&quot; | Vieta || Pilsēta || Reģions || Iedzīvotāji&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20180726170246/https://ww2.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2011/POP2011_DOU.pdf Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística Sinopse do Censo Demográfico 2011] (portugāliski)&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Riodežaneiro]] || Riodežaneiro || 6 355 949
|-
| 2. || [[Sangonsalu]] || Riodežaneiro || 1 008 064
|-
| 3. || [[Duke di Kašjasa]] || Riodežaneiro || 861 157
|-
| 4. || [[Nova Igvasu]] || Riodežaneiro || 799 047
|-
| 5. || [[Niteroja]] || Riodežaneiro || 489 720
|-
| 6. || [[Belfordrošu]] || Riodežaneiro || 472 008
|-
| 7. || [[Kampusa dus Goitakazisa]] || Kampusa dus Goitakazisa || 468 086
|-
| 8. || [[Sanžuauna di Meriti]] || Riodežaneiro || 459 379
|-
| 9. || [[Petropolisa]] || Petropolisa || 296 565
|-
| 10. || [[Voltaredonda]] || Voltaredonda-Baramansa || 259 011
|}
|}
Citas lielākas pilsētas ir [[Maže]], [[Makae]], [[Itaburai]], [[Kabufriu]], [[Armasauna dus Buzjusa]], [[Angra dus Reisa]], [[Novafriburgu]], [[Barramansa]], [[Bara du Pirai]], [[Teresopolisa]], [[Meskita]] un [[Nilopolisa]].

== Pārvalde ==
{{vairāki attēli
 | align     = 
 | direction = 
 | header    =  | header_align = center | header_background =
 | footer    =  | footer_align = center | footer_background =
 | width     = 200
 | image1    = Regiões Geográficas do Estado do Rio de Janeiro.svg
 | caption1 = Ar sarkanu iezīmētas robežas 5 štata mezoreģioniem, ar zilu - 14 mikroreģioniem.
 | image2    =  RiodeJaneiro Municipalities.svg
 | caption2 = Riodežaneiro štata 92 municipalitātes.
}}
=== Štata parlamenta 2019.—2022. gada sasaukums ===
Vietējais parlaments (asambleja) sastāv no 70 deputātiem. 29 no tiem pārstāvēja 15 štata valdības pusē esošās partijas, 33 — 8 opozīcijas partijas un 8 deputāti bija no 4 neatkarīgajām partijām. Štata opozīcijā un visā parlamentā lielākā partija ir labējā valsts prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Bolsonaru]] pēdējā pārstāvētā Sociāli liberālā partija ar 12 deputātiem, citām partijām nav vairāk par 5 deputātiem.

=== Štata valdība 2019.—2022. gadā ===
Par štata gubernatoru ievēlēts agrākais tiesnesis Vilsons Žozē Vitcels (''Wilson José Witzel'') no Sociāli kristīgās partijas (''PSC''), viņa vice-gubernators ir Klaudiu Kastru (''Cláudio Castro'') no tās pašas partijas.

== Ekonomika ==
[[Attēls:Brasil_Kirin.jpg|right|thumb|''Brasil Kirin'' dzērienu fabrika Kašueirasā di Makaku.]]
Rūpniecības nozare 2004. gadā bija svarīgākā štata [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] sastāvdaļa — 51,6%, tai sekoja pakalpojumu sektors — 47,8%. [[Lauksaimniecība]] veidoja 0,6% no IKP. Eksports 2002. gadā: [[nafta]] 44,8%, [[Kurināmais|degviela]] 17,5%, [[dzelzs]] izstrādājumi 13%, [[Ķīmiskā viela|ķīmiskās vielas]] 3,6%, [[krāsainie metāli]] 2,8%, [[Transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] 2,1%.

Īpatsvars Brazīlijas ekonomikā: 15,6% (2004. gadā).

Štatā uz 2006. gada janvāri bija 3 915 724 transportlīdzekļi, 10 miljoni mobilo tālruņu, 5,3 miljoni stacionāro tālruņu.

== Izglītība ==
Riodežaneiro štata izglītība tiek uzskatīta par ceturto labāko Brazīlijā, atpaliekot tikai no [[Federālais distrikts|Federālā apgabala]] un [[Sanpaulu]] un [[Gojasa]]s. Tajā ir ceturtais zemākais analfabētisma līmenis Brazīlijā — apmēram 4% no štata iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[http://educacao.uol.com.br/noticias/2014/09/05/ideb-2013-veja-a-nota-do-ensino-medio-de-todos-os-estados-brasileiros.htm Ideb 2013: Veja a nota do ensino médio de todos os Estados brasileiros] (portugāliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.censo2010.ibge.gov.br/sinopse/index.php?dados=P6&amp;uf=00 IBGE: Resultados Preliminares do Universo do Censo Demográfico 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220620000815/https://censo2010.ibge.gov.br/sinopse/index.php?dados=P6 |date={{dat|2022|06|20||bez}} }} (portugāliski)&lt;/ref&gt;

=== Koledžas un universitātes ===
Lielākā daļa štata vadošo universitāšu ir valstij piederošas. Prestižākā no tām ir Riodežaneiro Federālā universitāte, otrā labākā [[Brazīlija|Brazīlijā]] un piektā labākā Latīņamerikā, un otrajā vietā Sanpaulu Universitāte, labākā Latīņamerikā, pēc QS pasaules universitāšu reitinga.&lt;ref&gt;[http://exame.abril.com.br/carreira/noticias/as-18-melhores-universidades-do-brasil-em-2015#3 Center for World University Rankings: As 18 melhores universidades do Brasil em 2015] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016031424/http://exame.abril.com.br/carreira/noticias/as-18-melhores-universidades-do-brasil-em-2015#3 |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} (portugāliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.topuniversities.com/university-rankings/latam-university-rankings/2015#sorting=rank+region=+country=+faculty=+stars=false+search= QS University Rankings: Latin America 2015] (portugāliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ruf.folha.uol.com.br/2016/ranking-de-universidades/ Folha: Ranking de universidades] (portugāliski)&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
=== Karnevāls Riodežaneiro pilsētā ===
[[Attēls:Desfile_Portela_2014_(906185).jpg|thumb|[[Karnevāls]] [[Riodežaneiro]]]]
Karnevāls notiek pēdējās piecās dienās no piektdienas līdz otrdienai pirms [[kristietība|kristiešu]] [[Lielais gavēnis|Lielā gavēņa]], kurš sākas trešdienā [[Pelnu diena|Pelnu dienā]],&lt;ref&gt;[https://www.llamatours.co.uk/blog/carnival-in-rio-de-janeiro.htm Llamatours: Carnival in Rio de Janeiro] (angliski)&lt;/ref&gt; parasti iekrizdams februārī. Tas ir viens no populārākajiem publiskajiem festivāliem pasaulē ar ap pieciem miljoniem dalībnieku un skatītāju, starp kuriem ir simtiem tūkstošu ārzemju tūristu.&lt;ref&gt;[https://www.angloinfo.com/how-to/brazil/rio-de-janeiro/lifestyle/entertainment/festivals-events Festivals and Events in Rio de Janeiro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220409020428/https://www.angloinfo.com/how-to/brazil/rio-de-janeiro/lifestyle/entertainment/festivals-events |date={{dat|2022|04|09||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.worldtravelguide.net/guides/south-america/brazil/rio-de-janeiro/city-events/ World Travel Guide: Rio de Janeiro Events] (angliski)&lt;/ref&gt;
Riodežaneiro to svin dažādos veidos, taču galvenā daļa ir konkurss starp [[samba|sambu]] skolām, kurā katrā skolā ir tūkstošiem dejotāju un katrai jāsacer jauns 82 minūšu garš ''enredo de samba'' (sambas priekšnesuma scenārijs) pasākumam un kuru popularizē pirms karnevāla sākuma, tādējādi publika jau zina dziesmu tekstus, tēmas un ritmus. Katra sambas skola sastāv no dejotāju &quot;spārniem&quot;, kuri tērpušies, lai izpildītu vienu dziesmas tēmas aspektu. Šis karnevāls aizsākās 1894. gadā, tomēr īsti populārs kļuva XX gadsimta trīsdesmitajos gados ar politiķu atbalstu kā cenšanos pielabināt [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] dēļ nemierīgos iedzīvotājus.&lt;ref&gt;[http://www.multirio.rj.gov.br/index.php/leia/reportagens-artigos/reportagens/8651-a-historia-dos-desfiles-das-escolas-de-samba Multirio: A história dos desfiles das escolas de samba] (portugāliski)&lt;/ref&gt; Sākotnēji to pilnībā rīkoja zem atklātas debess, līdz 1980. gados tika uzcelts pārklājams sambadroms 80 tūkstošiem skatītāju.

Citās pilsētas daļās notiek citi karnevāla svētki, ieskaitot ''Banda de Ipanema'' — ielu parādi ar transvestītu tērpiem. Pilsētas centrā karnevāla pēdējā naktī [[Pelnu trešdiena|Pelnu trešdienā]] vēlajās stundās izceļas kilombo (kādreiz — izbēgušo [[verdzība|vergu]] koloniju nosaukums) ar [[Āfrika]]s tērpiem. Citiem karnevāls ir laiks demonstrēt tērpus dārgajos Dienvidu rajona klubos.

=== Vecgada vakars Riodežaneiro pilsētā ===
[[Attēls:Rio_New_Year_Fireworks.jpg|right|thumb|Uguņošana virs [[Kopakabana (Riodežaneiro)|Kopakabanas pludmales]], Riodežaneiro.]]
[[Riodežaneiro]] Jaungada svētkos iesaistās gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji. Vietējie iedzīvotāji un tūristi dodas uz okeānu, lai atzīmētu gada beigu nakti, kad tiek pateiktas pateicības un izteikti vēlējumi afrikāņu ūdeņu dievietei [[Jemodža|Jemanžai]]. Par godu viņas tradicionālajam tērpam svinētāji ģērbjas baltā krāsā un sniedz dāvanas, piemēram, baltas puķes vai baltas krāsas [[deserts|deserta]] ēdienu — [[blanmanžē]]. Pusnaktī pludmales viesi šai parasti karstajā naktī ieiet viļņos un iemet tajos ziedus un vēlējumus nākamajam gadam, lai godinātu dievieti (ticējums saka, ka vēlmes pārvērtīsies realitātē, ja viļņi aiznesīs dāvanas okeānā, un tas nenotiks, ja dāvanas tiks izskalotas pludmalē). Apkārtējās ballītes un koncerti ilgst līdz rītausmai, daudzi pēc tā pirmo janvāri pavada, guļot pludmalē. Pēdējos gados ugunskuri un stāstniecības mutiskā tradīcija pie Jemanžas statujām ir modernizējušies līdz [[pirotehnika]]i un lielkoncertam slavenajā [[Kopakabana (Riodežaneiro)|Kopakabanas]] pludmalē.

== Infrastruktūra ==
=== Starptautiskās lidostas ===
Kopš 2004. gada augusta, pārceļot daudzus lidojumus uz Riodežaneiro-Galeaunas starptautisko lidostu, tā kļuva par otro lielāko Brazīlijas starptautisko lidostu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20141220174209/http://www.riogaleao.com/en/institutional/rio-galeao-key-facts/ RIOgaleão – key facts] (angliski)&lt;/ref&gt; Papildus iekšzemes lidojumiem, Galeaunas lidostai ir gaisa līnijas uz 18 citām valstīm. Ir īpaši autobusi, kas savieno Galeaunu ar galvenokārt iekšzemes lidojumiem paredzēto Riodežaneiro Santusa-Dimona ''(Santos Dumont)'' lidostu. Lidostas kompleksā atrodas Brazīlijas garākais skrejceļš, kurš ir 4240 m garš, kā arī viens no Dienvidamerikas lielākajiem kravu loģistikas termināļiem.

=== Autoceļi ===
[[Attēls:Anchored wall.jpg|thumb|BR-040, šoseja no Riodežaneiro uz Brazilju.]]
Galvenās federālās šosejas, kas šķērso štatu, ir: BR-040, 101, 116, 354, 356, 393, 465, 493, 495

=== Ostas ===
2014. gadā sāka darboties 90 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā Asu osta (''Superporto do Açu''). Šis 1,6 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] dārgais projekts [[Sanžuauna da Bara|Sanžuaunā da Barā]], aptuveni 280 kilometru attālumā no Riodežaneiro, tika būvēts kopš 2007. gada. Bija plānots, ka caur ostu gadā pārkraus vairāk nekā 63 miljonus tonnu [[dzelzsrūda]]s, 15 miljonus tonnu ogļu un 22,5 miljonus tonnu citu kravu. Paredzēja arī viļņlauža aizsprostu, lai pasargātu kuģus no okeāna viļņiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424127887323361804578386873375721456|title=Credibility Hangs on Unfinished Port, Ambitious Project of Brazilian Billionaire Is Important Both for Nation's Infrastructure and to Prove Doubters Wrong|work=[[Wall Street Journal]]|date=April 1, 2013|last=Magalhaes|first=Luciana}} (angliski)&lt;/ref&gt; No ostas izbūvēts 48 km garš transporta koridors uz kaimiņpilsētu Kampusu dus Goitakazisu.

Citas nozīmīgas ostas ir Riodežaneiro, Makae, Itagvaja un Angra dus Reisa.

== Sports ==
[[Attēls:Maracanã_2014_g.jpg|thumb|[[Marakanas stadions]]]]
No sporta veidiem populārākais, kā parasti Brazīlijā, ir [[futbols]]. Riodežaneiro ir mājvieta četriem tradicionālajiem Brazīlijas futbola klubiem: [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]], [[Riodežaneiro &quot;Vasco da Gama&quot;|Vasco]], [[Riodežaneiro &quot;Fluminense&quot;|Fluminense]] un [[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]. Štata futbola līga saucas ''Campeonato Carioca''. [[Riodežaneiro]] pilsētā notika [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA pasaules kausa izcīņa]], uz kuru uzcēla jaunu [[Žuans Avelanži|Žuana Avelanži]] [[Stadions|stadionu]], kurā var atrasties 45 000 skatītāju, netālu no galvenā 1950. gadā celtā [[Marakanas stadions|Marakanas stadiona]] ar ap 80 000 vietām.

No citiem ievērojamiem sporta notikumiem Rio var minēt [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] Brazīlijas Lielās balvas un [[Pludmales volejbols|pludmales volejbola]] starptautiskas sacensības. Žakarepagva bija [[Formula 1|Pirmās formulas]] [[Brazīlijas Grand Prix|Brazīlijas Lielās balvas]] izcīņas vieta 1978.—1990. gadā un [[Champ Car]] sacensības — 1996.–1999. gadā. WCT/WQS [[Sērfings|sērfošanas]] čempionāti pludmalēs notika no 1985. līdz 2001. gadam.

Riodežaneiro pilsēta 2009. gada 2. oktobrī tika izraudzīta [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] rīkošanai, kuras bija pirmās Dienvidamerikā.&lt;ref name=&quot;guardian_olympics&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2009/oct/02/olympics-2016-games-rio-pele|title=Olympics 2016: Tearful Pele and weeping Lula greet historic win for Rio|work=[[The Guardian]]|date=October 2, 2009|last=Gibson|first=Owen|location=London}} (angliski)&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Sugarloaf mountain in Rio de Janeiro.jpg|[[Cukurgalvas kalns]].
Attēls:Leblon and Ipanema.jpg|[[Rio de Janeiro|Riodežaneiro]] pilsēta.
Attēls:RioDowntown-CCBYSA.jpg|Riodežaneiro centrs ar pilsētas katedrāli un valsts kontrolētās naftas kompānijas [[Petrobras]] galveno mītni. 
Attēls:Agulhasnegras.JPG|[[Pico das Agulhas Negras|Aguļasnegrass]], augstākais punkts štatā. 
Attēls:PraiadeIcaraí.jpg|[[Niteroja]], bijusī štata galvaspilsēta.
Attēls:Serra dos ÓrgãosBrazil.jpg|Maras kalns Orgaunsas grēdas nacionālajā parkā.
Attēls:Nova Friburgo.JPG|[[Novafriburgu]] pilsēta jeb &quot;Rio Šveice&quot;.  
Attēls:Teresopolis,Vista da Pedra do Sino.jpg|[[Teresopolisa]], Riodežaneiro štata visaugstākā pilsēta. 
Attēls:Teresopolis-DedoDeus1.jpg|Dieva pirksta (''Dedo deus'') virsotne, štata simbols.
Attēls:Miguel pereira.JPG|Žavarijas ezers kalnu kūrortpilsētā Migelpereirā.
Attēls:Canal e o Barco.JPG|Kabufriu pilsēta, Itažuru kanāls. 
Attēls:Centro Hist. de Paraty - 3 (5545421672).jpg|Vēsturiskā [[Paraty|Parati]] pilsēta un tās koloniālā arhitektūra.
Attēls:Prainha_Arraial_do_Cabo.jpg|Arajala du Kabu
Attēls:Fazenda Itatyba.jpg|Lauku saimniecība.
Attēls:Vale_dos_Frades.jpg|Fradisas upes ieleja
Attēls:Fachada_Museu_Nacional_-_UFRJ.jpg|Riodežaneiro Federālās universitātes (UFRJ) Nacionālais muzejs
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}    
* [http://www.rj.gov.br Štata valdības oficiālā vietne] (portugāliski) 
* [http://www.tjrj.jus.br Štata tiesu vara] (portugāliski) 
* [http://www.alerj.rj.gov.br Štata asambleja] (portugāliski)

{{Brazīlijas štati}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas štati]]
[[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]
[[Kategorija:Riodežaneiro (štats)| ]]</text>
      <sha1>pbhyka5epenrvycjcx75jjasiuhx6e5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanpaulu (štats)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3301</id>
    <revision>
      <id>4483296</id>
      <parentid>4278833</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:30:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sanpaulu (štats)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2874" sha1="pfhvqgv3hw12biqi5euq3ktuue12eaq" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Sanpaulu
| official_name             = ''São Paulo''
| other_name              = 
| settlement_type         = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = Bandeira do estado de São Paulo.svg
| flag_size               = 
| image_seal              = Brasão do estado de São Paulo.svg
| seal_size               = 
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Sanpaulu]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Sao Paulo in Brazil.svg
| mapsize                 = 250px
| map_caption             = 
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{Karogs|Brazīlija}}
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 248219.5
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 44411238
| population_as_of        = 2022
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset              = -3:00
| website                 = {{url|https://sp.gov.br/}}
| footnotes               = 
}}
'''Sanpaulu''' ({{val|pt|São Paulo}}) ir štats [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Štatā ir lielākais iedzīvotāju skaits valstī, kā arī tas ir bagātākais štats. Štata administratīvais centrs [[Sanpaulu]] ir lielākā pilsēta [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]].

== Latvieši Sanpaulu štatā ==
20. gadsimta sākumā pavalstī sāka apmesties [[latvieši|latviešu]] imigranti, gan izveidojot jaunas kolonijas, gan arī apmetoties jau esošos ciematos un pilsētās. 20. gadsimta 30. gados Sanpaulu pavalstī visvairāk latviešu dzīvoja 1922. gadā izveidotajā [[Vārpa (ciems)|Vārpas]] kolonijā, štata galvaspilsētā [[Sanpaulu]] un [[Novaodesa|Novaodesā]].&lt;ref&gt;Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938. 477.-518.lpp&lt;/ref&gt; Štatā pēc Otrā pasaules kara apmetās arī daudzi latviešu bēgļi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}
{{Brazīlijas štati}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas štati]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)| ]]</text>
      <sha1>pfhvqgv3hw12biqi5euq3ktuue12eaq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salvadora (pilsēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3600</id>
    <revision>
      <id>4483618</id>
      <parentid>4352482</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:18:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Baija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4491" sha1="m5lryraf62mysd26jgf9xlh35gr956m" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Salvadora
 | official_name            = ''Salvador''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            ={{multiple image
|border            = infobox
|perrow            = 1/3/2
|total_width       = 305
|caption_align = center
 | image1   = Salvador BA (cropped) 2.jpg
 | image2   = Farol_da_barra.jpg
 | image3   = Pelourinho - Igreja Rosario dos Pretos.jpg
 | image4   = Monumento ao Dois de Julho 2018-0079.jpg
 | image5   = Centro Histórico Salvador Vista Aérea 2021-0933.jpg
 | image6   = Entardecer elevedor lacerda.jpg
 | color  = white
 | footer = 
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Brazīlija#Baija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 13 | latm  = 00 | lats  =  | latNS  = S
 | longd = 38 | longm = 31 | longs =  | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{BRA}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Baija]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | area_total_km2           = 693
 | elevation_m              = 8
 | population_total         = 2418005
 | population_as_of         = 2022
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 3919864
 | timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 40000-42599
 | area_code                = +55 71
 | website                  = {{URL|http://www.salvador.ba.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Salvadora''' ({{val|pt|Salvador}} ir pilsēta [[Brazīlija]]s austrumos, [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Trešā lielākā Brazīlijas pilsēta, [[Baija]]s štata galvaspilsēta, trešā senākā pilsēta valstī, Brazīlijas galvaspilsēta līdz 1763. gadam.

== Vēsture ==
Salvadoru dibinājuši 1549. gadā [[portugāļi]], tās pilnais nosaukums — ''São Salvador da Baía de Todos os Santos'' — ‘[[Visu Svēto līcis|Visu Svēto Līča]] Svētais Pestītājs’). Pilsēta ātri kļuva par [[Portugāle]]s jaunās kolonijas — Brazīlijas [[cukurniedres|cukurniedru]] audzēšanas centru, lielāko ostu un galveno [[vergu tirdzniecība]]s centru valstī. Darbam cukurniedru plantācijās no [[Āfrika]]s līdz 1888. gadam caur ostu ieveda apmēram 1,2 miljonu melnādaino vergu, — vairāk kā visā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Arī mūsdienās lielākā daļa no Salvadoras iedzīvotājiem ir afrikāņu izcelsmes, kuri izveidojuši vairākus spilgtus Brazīlijas kultūras elementus, proti, Salvadora ir [[kandomble]]s (''candomblé'') reliģijas, [[ašē]] (''axé'') mūzikas un [[kapoeira]]s (''capoeira'') kaujas mākslas rašanās vieta.

Salvadora ir liels [[katoļi|katoļu]] reliģiskais centrs. Pirmā [[katedrāle]] Brazīlijā celta Salvadorā, un ar savām 350 baznīcām, tā iesaukta par ''melno cilvēku Romu''.

Salvadora slavena ar savu gadskārtējo [[karnevāls|karnevālu]], kas esot mazāk komercializējies un dabiskāks par [[Riodežaneiro]] līdzinieci. Vecpilsēta ar tipisko [[koloniālais baroks|koloniālā baroka]] arhitektūru iekļauta [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Cilvēki ==
Salvadorā dzimuši:
* [[Bebetu]] (''Bebeto'', 1964-) — futbolists
* [[Gala Kosta]] (''Gal Costa'', 1945-) — mūziķe
* [[Adriana Lima]] (''Adriana Lima'', 1981-) — modele
* [[Daniela Merkurija]] (''Daniela Mercury'', 1965-) — mūziķe
* [[Vagners Moura]] (''Wagner Moura'', 1976-) — aktieris
* [[Astruda Žilberto]] (''Astrud Gilberto'', 1940-) — mūziķe
* [[Žoao Žilberto]] (''João Gilberto'', 1931-) — mūziķis
* [[Žilbertu Žils]] (''Gilberto Gil'', 1942-) — mūziķis un politiķis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}

{{Brazīlija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā]]
[[Kategorija:Baija]]</text>
      <sha1>m5lryraf62mysd26jgf9xlh35gr956m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merkurs (planēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10621</id>
    <revision>
      <id>4483384</id>
      <parentid>4481520</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29217" sha1="4larlsy4lk4bn6jtf5owmi5rj1kj1ee" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Saules sistēmas planētu|Merkurs|Merkurs}}
{{Planētas infokaste
| bgcolour       = #D8BBA6
| name           = Merkurs
| symbol         = [[Attēls:mercury symbol (bold).svg|20px|alt=☿|Merkura astronomiskais simbols]]
| image          = [[Attēls:Mercury in color - Prockter07 centered.jpg|240px|Merkurs]]
| caption        = Merkura attēls neīstās krāsās&lt;br /&gt;(MESSENGER attēls; 2008. gada janvāris)
| orbit_ref      =&lt;ref name=horizons&gt;{{Tīmekļa atsauce | date={{dat|2008|04|07}} | first=Donald K. | last=Yeomans | url=http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title=HORIZONS System | publisher=NASA JPL | accessdate={{dat|2008|04|07}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| epoch = [[J2000]]
| aphelion = 69 816 900 km&lt;br /&gt;0,466697 [[astronomiskā vienība|AU]]
| perihelion = 46 001 200 km&lt;br /&gt;0,307499 AU
| semimajor = 57 909 100 km&lt;br /&gt;0,387098 AU
| eccentricity = 0,205630&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| period = 87,9691 dienas&lt;br /&gt;(0,240846 gadi)
| synodic_period = 115,88 dienas&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mercury Fact Sheet|url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/mercuryfact.html|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Goddard Space Flight Center|date={{dat|2007|11|30}}|accessdate={{dat|2008|05|28}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151106171436/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/mercuryfact.html|archivedate={{dat|2015|11|06||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| avg_speed = 47,87 km/s&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| inclination = 7,005°&lt;br /&gt;3,38° attiecībā pret Saules ekvatoru
| asc_node = 48,331°
| arg_peri = 29,124°
| mean_anomaly = 174,796°
| satellites = nav pavadoņu
| physical_characteristics = yes
| diameter = 4880 km
| mean_radius = 2439,7 ± 1,0 km&lt;ref name=nasa&gt;{{Tīmekļa atsauce | date={{dat|2008|02|25}} | first=Kirk | last=Munsell | coauthors=Smith, Harman; Harvey, Samantha | url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mercury&amp;Display=Facts | title=Mercury: Facts &amp; Figures | work=Solar System Exploration | publisher=NASA | accessdate={{dat|2008|04|07}} | archive-date={{dat|2014|04|08||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140408125609/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mercury&amp;Display=Facts }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Seidelmann2007&gt;{{Laikraksta atsauce | last= Seidelmann| first= P. Kenneth | coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. | title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006 | journal= Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy | volume=90 | pages=155—180 | year=[[2007. gads|2007]] | doi=10.1007/s10569-007-9072-y | url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y | accessdate={{dat|2007|08|28}}|issn=0923-2958}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;0,3829 no Zemes rādiusa
| flattening = &lt; 0,0006&lt;ref name=Seidelmann2007/&gt;
| surface_area = 7,48{{E|7}} km²&lt;br /&gt;0,108 no Zemes virsmas&lt;ref name=nasa/&gt;
| volume = 6,083{{E|10}} km³&lt;br /&gt;0,054 no Zemes tilpuma&lt;ref name=nasa/&gt;
| mass = 3,3022{{E|23}} kg&lt;br /&gt;0,055 no Zemes masas&lt;ref name=nasa/&gt;
| density = 5,427 g/cm³&lt;ref name=nasa/&gt;
| surface_grav = 3,7 [[paātrinājums|m/s²]]&lt;br /&gt;0,38 g&lt;ref name=nasa/&gt;
| escape_velocity = 4,25 km/s&lt;ref name=nasa/&gt;
| sidereal_day = 58,646 dienas&lt;br /&gt;1407,5 [[stunda]]s&lt;ref name=nasa/&gt;
| rot_velocity = 3,026 m/s
| axial_tilt = 2,11′ ± 0.1′&lt;ref name=Margot2007&gt;{{Laikraksta atsauce| last=Margot | first=L.J.| coauthors=Peale, S. J.; Jurgens, R. F.; Slade, M. A.; Holin, I. V.| title=Large Longitude Libration of Mercury Reveals a Molten Core| journal=Science| year=[[2007. gads|2007]] | volume=316 | pages=710—714| doi=10.1126/science.1140514
| url=http://adsabs.harvard.edu/abs/2007Sci...316..710M| pmid=17478713}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| right_asc_north_pole = 18 h 44 min 2 s&lt;br /&gt;281,01°&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| declination = 61,45°&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| albedo = 0,119 (saites)&lt;br /&gt;
0,106 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| magnitude = līdz −1,9&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| angular_size = 4,5&quot; — 13&quot;&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
| temperatures = yes
| temp_name1 = 0°N, 0°W &lt;!-- Vasavada et al. 1999--&gt;
| min_temp_1 = 100 K
| mean_temp_1 = 340 K
| max_temp_1 = 700 K
| temp_name2 = 85°N, 0°W
| min_temp_2 = 80 K
| mean_temp_2 = 200 K
| max_temp_2 = 380 K
| adjectives = Mercurian, Mercurial&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.merriam-webster.com/dictionary/mercurial | publisher=Merriam-Webster Online | title=mercurial | accessdate={{dat|2008|06|12}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
| atmosphere = yes
| surface_pressure = atmosfēras pēdas
| atmosphere_composition = 42% molekulārais [[skābeklis]]&lt;br /&gt;29,0% [[nātrijs]]&lt;br /&gt;22,0% [[ūdeņradis]]&lt;br /&gt;6,0% [[hēlijs]]&lt;br /&gt;0,5% [[kālijs]]&lt;br /&gt;Atrastas [[argons|argona]], [[slāpeklis|slāpekļa]], [[ogelkļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], [[ūdens|ūdens tvaika]], [[ksenons|ksenona]], [[kriptons|kriptona]] un [[neons|neona]] pēdas&lt;ref name=&quot;nssdcMercury&quot; /&gt;
}}

'''Merkurs''' ir [[Saule]]i tuvākā un mazākā [[Saules sistēma]]s [[planēta]]. Merkurs apriņķo Sauli 88 dienās, tā arī ir planēta ar lielāko orbītas ekscentritāti. Merkuram nav pavadoņu. Merkurs ir arī mazāks par Saules sistēmas planētu lielākajiem pavadoņiem — [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoni [[Titāns (pavadonis)|Titānu]]. Merkurs pie debesīm ir samērā spožs, taču, tā kā tas atrodas netālu no Saules, to ir grūti novērot Saules spožuma dēļ — vislabāk Merkurs saskatāms agros rītos vai vēlos vakaros, pirms saullēkta vai pēc saulrieta. Salīdzinot ar citām Saules sistēmas planētām, par Merkuru ir zināms diezgan maz — to pētījuši tikai daži zinātniskie aparāti, un ar teleskopiem no Zemes iespējams novērot tikai apgaismoto Merkura daļu. Merkurs bijis zināms arī senajām kultūrām — senākās dokumentētās ziņas par Merkura novērojumiem datētas ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

== Uzbūve ==
Merkurs ir mazākā [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planēta]]. Merkura ekvatoriālais [[diametrs]] ir aptuveni 4 879,4 km, tas ir 0,38 [[Zeme]]s diametri. 70% Merkura sastāva ir metāliski materiāli, un atlikušie 30% — silikātieži. Merkurs ir otra blīvākā planēta Saules sistēmā — 5,43 g/cm³ (mazliet mazāk par vidējo Zemes blīvumu). Merkura lielais blīvums sniedz ziņas par tā iekšējo uzbūvi, un blīvums tiek izskaidrots ar samērā masīvu kodolu, kas varētu veidot līdz pat 42% no visa planētas tilpuma (Zemes kodols sastāda tikai 17% no visas planētas tilpuma). 30 gadus tika uzskatīts, ka Merkura kodols ir cietā formā, jo tik mazai planētai tas nevarētu būt šķidrs. [[2007. gads|2007]]. gada maijā iznākušajā žurnālā [[Science (žurnāls)|Science]] publicēts raksts, kurā ziņots, ka [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zinātnieki, izmantojot precīzus radarus, noteikuši, ka planētai ir šķidrs kodols.&lt;ref&gt;[http://www.spacedaily.com/reports/Deep_Space_Radar_Cuts_Mercury_to_Core_As_Messenger_Lines_Up_For_Venus_Flyby_999.html Deep Space Radar Cuts Mercury to Core As Messenger Lines Up For Venus Flyby] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šķidrā kodola eksistenci pierādījuši arī Kornela Universitātes pētnieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 | first=Lauren | last=Gold
 | title=Mercury has molten core, Cornell researcher shows
 | date=[[May 3]], [[2007. gads|2007]] | publisher=Cornell University
 | url=http://www.news.cornell.edu/stories/May07/margot.mercury.html
 | work=Chronicle Online | accessdate ={{dat|2008|05|12}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Kodola izmēri sasniedz gandrīz 2000 kilometrus rādiusā, to sedz apmēram 600 kilometrus biezs mantijas slānis. Pastāv vispāratzīts uzskats, ka Merkura pirmsākumos tas bijis vismaz 2 reizes masīvāks, taču tad saskrējies ar masīvu objektu, kura masa bijusi vismaz 1/6 Merkura masas, un trieciena rezultātā zaudējis lielu daļu sava materiāla&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce 
 | title=Collisional stripping of Mercury’s mantle 
 | url=https://archive.org/details/icarus_1988-06_74_3/page/516
 | author=Benz, W.; Slattery, W. L.; Cameron, A. G. W.  
 | journal=Icarus 
 | volume=74 
 | issue=3
 | pages=516—528 
 | year=1988 
 | accessdate={{dat|2008|04|16}}
 | doi=10.1016/0019-1035(88)90118-2}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (tas varētu izskaidrot nesamērīgi lielo kodola izmēru — kādreiz planēta bijusi lielāka). [[Mantija|Mantiju]] sedz apmēram 200 kilometrus bieza garozas kārta, kas ir diezgan rievota, ar daudziem kritumiem un ģeoloģiskiem formējumiem. Tas tiek izskaidrots ar to, ka pēc tam, kad garoza jau bija sacietējusi, Merkura mantija un kodols turpināja atdzist un to izmēri samazinājās, līdz ar to &quot;saraustot&quot; garozu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce 
 | title = Lobate Thrust Scarps and the Thickness of Mercury’s Lithosphere 
 | author = Schenk, P.; Melosh, H. J.;  
 | journal = Abstracts of the 25th Lunar and Planetary Science Conference 
 | volume = 1994
 | pages = 1994LPI....25.1203S
 | accessdate ={{dat|2008|06|03}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Merkurs satur daudz dzelzs&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce 
 | title=On the Internal Structures of Mercury and Venus 
 | author=Lyttleton, R. A.  
 | journal=Astrophysics and Space Science 
 | volume=5 
 | issue=1
 | pages=18 
 | year=1969 
 | accessdate={{dat|2008|04|16}}
 | doi=10.1007/BF00653933}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (relatīvi pat vairāk par visām citām Saules sistēmas planētām), tas tiek izskaidrots ar iepriekš pieminēto sadursmes iespēju, kad akmeņainā virskārta tika triecienā zaudēta.
[[Attēls:Mercury Internal Structure.svg|thumb|left|200px|Merkura uzbūve &lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
1. 100—200 km bieza garoza&lt;br /&gt;
2. 600 km bieza mantija&lt;br /&gt;
3. Kodols (rādiuss 1,800 km)]] Pastāv arī otra teorija, kas lielo dzelzs daudzumu izskaidro ar to, ka Saule savos pirmsākumos izstaroja daudz lielāku enerģiju un karstums iztvaicēja nosacīti vieglāko akmens garozu, iespējams, veidojot gāzu atmosfēru, kas vēlāk izgaroja [[Saules vējš|Saules vēja]] ietekmē, atstājot tikai smagāko metālu kodolu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | title = The partial volatilization of Mercury | author =  Cameron, A. G. W. | journal = Icarus | volume = 64  | issue = 2| pages = 285—294  | year = 1985 | doi = 10.1016/0019-1035(85)90091-0}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vēl pastāv arī trešā teorija, ka Saules sistēmas pirmsākumos Saule no apkārt esošā [[Akrēcijas disks|akrēcijas diska]] sevī absorbējusi vieglākos materiālus un no atlikušajiem smagajiem elementiem izveidojies Merkurs.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce 
 | title = Iron/silicate fractionation and the origin of Mercury 
 | author = Weidenschilling, S. J.  
 | journal = Icarus 
 | volume =  35 
 | issue = 1
 | pages = 99—111 
 | year = 1987 
 | accessdate = {{dat|2008|04|16}}
 | doi = 10.1016/0019-1035(78)90064-7}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Lai noteiktu, kura teorija ir precīzāka, nepieciešami rūpīgi Merkura virsmas pētījumi, kas būs iespējami gan ar MESSENGER, gan ar plānoto BepiColombo kosmisko aparātu.

== Virsma un atmosfēra ==
Merkura virsmu klāj daudzi [[krāteris|krāteri]], un Merkura virsmas attēlus var viegli noturēt par Mēness virsmas attēliem — tie ir ļoti līdzīgi. Daudzie krāteri liecina, ka planēta jau miljardiem gadu ir ģeoloģiski neaktīva. Merkura virsmā ietriekušies neskaitāmi asteroīdi un komētas, zemākajos apvidos lava, kas izplūdusi virspusē, aizpilda krāterus, veidojot nosacītus līdzenumus — &quot;jūras&quot;. Starp Zemes tipa planētām par Merkura ģeoloģiju zināms vismazāk, jo pētījumi balstīti uz ''Mariner 10'' pārlidojuma rezultātiem, kā arī novērojumiem no Zemes. Virsmu klāj dažādu izmēru krāteri — sākot ar sekliem un maziem krāteriem, līdz pat vairākus simtus kilometrus lielām triecienu veidotām sistēmām. Lielākie krāteri uz Merkura virsmas ir 1550 kilometrus lielais ''Caloris Basin''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
 |url          = http://space.newscientist.com/article/dn13257-bizarre-spider-scar-found-on-mercurys-surface.html
 |title        = Bizarre spider scar found on Mercury's surface
 |date         = {{dat|2008|01|30}}
 |publisher    = NewScientist.com news service
 |first        = David
 |last         = Shiga
 |access-date  = {{dat|2009|03|31||bez}}
 |archive-date = {{dat|2012|05|22||bez}}
 |archive-url  = https://www.webcitation.org/67qLG2uRR?url=http://www.newscientist.com/article/dn13257
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un 1600 kilometrus lielais ''Skinakas Basin'', kura ārējais trieciena radītais gredzens sasniedz pat 2300 kilometrus.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|author = L. V. Ksanfomality|title=Earth-based optical imaging of Mercury| journal= Advances in Space Research |volume= 38|pages= 594|year= 2006}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Trieciens, kas radījis ''Caloris Basin,'' ir bijis tik spēcīgs, ka triecienvilnis apskrējis visu planētu un tās pretējā pusē radījis diezgan jocīgus pacēlumus, kas tieši tā arī nosaukti par &quot;Jocīgo virsmu&quot;. Merkura virsmas apgabalus var iedalīt divās vecuma grupās — vecākās daļas ir klātas ar daudziem krāteriem, bet jaunākās ir līdzenākas, ar lavu pārplūdušas virsmas, kurās krāteru ir ievērojami mazāk. Merkura virsmu ietekmē arī Saules radītie paisuma spēki — uz Merkura tie ir par 17% spēcīgāki par Mēness paisumiem uz Zemes. Merkura virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 440 [[kelvins (mērvienība)|kelvini]], un tā mainās 610 grādu robežās, jo uz Merkura nav atmosfēras, līdz ar to naktīs temperatūra nokrīt līdz 90 grādiem pēc Kelvina (-183°C). Dienā virsma sakarst līdz pat 700 grādiem pēc Kelvina (+427°C).
Lai gan Merkurs atrodas tuvu Saulei, pastāv diezgan nopietni pierādījumi tam, ka Merkura polos, krāteru dziļumā, eksistē ledus. Tā kā Merkura rotācijas ass nobīde ir tikai 0,01 grāds ([[Zeme]]s rotācijas nobīde sasniedz gandrīz 24 grādus), tad polos esošo krāteru dziļumā nekad neiespīd Saule.[[Attēls:Merc fig2sm.jpg|left|thumb|Merkura ziemeļpola radarattēls, kurā, iespējams, redzams krāteros esošais ledus]] Ledus uz planētas varētu būt radies pēc komētu triecieniem. Merkuram praktiski nav [[atmosfēra]]s, lai gan ir reģistrēti [[ūdeņradis|ūdeņraža]], [[hēlijs|hēlija]] un [[skābeklis|skābekļa]] atomi, kas varētu būt atnesti ar Saules vēju. Hēlijs varētu arī būt radies, sabrūkot Merkura garozā esošajiem radioaktīvajiem materiāliem.

== Magnētiskais lauks ==
Merkuram ir relatīvi spēcīgs, globāls magnētiskais lauks, ko rada planētas [[dzelzs]] kodols. Ņemot vērā atklājumus, ka Merkura kodols ir šķidrs, uzskata, ka magnētiskais lauks rodas, darbojoties dinamo principam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | last=Gold
 | first=Lauren
 | date={{dat|2007|05|03}}
 | url=http://www.news.cornell.edu/stories/May07/margot.mercury.html
 | title=Mercury has molten core, Cornell researcher shows
 | publisher=Cornell University
 | accessdate={{dat|2008|04|07}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 | last=Christensen| first=Ulrich R.
 | title=A deep dynamo generating Mercury's magnetic field
 | journal=Nature
 | year=[[2006. gads|2006]]
 | volume=444
 | issue=
 | pages=1056—1058
 | doi=10.1038/nature05342}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Ievērojamās [[orbītas ekscentritāte]]s dēļ Saules radīto paisuma spēku iedarbības izmaiņas uz Merkuru varētu dot enerģiju Merkura kodolam un uzturēt to šķidru.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 | last=Spohn | first=T.
 | coauthors=Sohl, F.; Wieczerkowski, K.; Conzelmann, V.
 | title=The interior structure of Mercury: what we know, what we expect from BepiColombo
 | url=https://archive.org/details/sim_planetary-and-space-science_2001-12_49_14-15/page/1561 | journal=Planetary and Space Science | year=2001
 | volume=49 | issue=14—15 | pages=1561—1570
 | doi=10.1016/S0032-0633(01)00093-9}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Magnētiskais lauks ir nosacīti vājš (pēc ''Mariner 10'' datiem — tikai 1,1% salīdzinājumā ar Zemes magnētisko lauku). Visspēcīgākais tas ir Merkura ekvatoriālajos reģionos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce
 | title=Astronomy: The Solar System and Beyond
 | first=Michael A. | last=Seeds | year=2004
 | isbn=0534421113 | publisher=Brooks Cole
 | edition=4th
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Merkura magnētiskais lauks ir bipolārs, un gan ''Mariner 10,'' gan ''MESENGER'' iegūtie dati apliecina, ka tas ir stabils.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |author      = Staff
 |date        = {{dat|2008|01|30}}
 |url         = http://messenger.jhuapl.edu/gallery/sciencePhotos/image.php?page=2&amp;gallery_id=2&amp;image_id=152
 |title       = Mercury’s Internal Magnetic Field
 |publisher   = NASA
 |accessdate  = {{dat|2008|04|07}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20130331042307/http://messenger.jhuapl.edu/gallery/sciencePhotos/image.php?page=2&amp;gallery_id=2&amp;image_id=152
 |archivedate = {{dat|2013|03|31||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Merkura magnētiskais lauks ir pietiekoši spēcīgs, lai novirzītu Saules vēju apkārt planētai, tā veidojot [[magnetosfēra|magnetosfēru]]. Daļa Saules vēja daļiņu tiek notvertas magnetosfērā un izraisa magnētiskā lauka svārstības, kuras reģistrēja ''Mariner 10''. {{dat|2008|10|6}} ''MESSENGER'' aparātam otro reizi pārlidojot Merkuru, magnētiskajā laukā tika novēroti virpuļi, apmēram 800 kilometrus plati magnētiskā lauka veidojumi, kas veidojas, savienojoties Saules vēja deformācijām ar Merkura magnētisko lauku, tā veidojot nosacītos lauka kropļojumus. Merkura magnētiskajā laukā veidojoties virpuļiem, tas tiek deformēts, un Saules starojums var tieši sasniegt Merkura virsmu.&lt;ref name=&quot;NASA060209&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first=Bils | last=Steigervalds | date={{dat|2009|6|2|N}} | title=Magnetic Tornadoes Could Liberate Mercury's Tenuous Atmosphere | publisher=NASA Goddard Space Flight Center | url=http://www.nasa.gov/mission_pages/messenger/multimedia/magnetic_tornadoes.html | accessdate={{dat|2009|8|1|N}} | archive-date={{dat|2012|05|18||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120518035510/http://www.nasa.gov/mission_pages/messenger/multimedia/magnetic_tornadoes.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Orbīta un rotācija ==
Merkura orbīta ir ļoti ekscentriska (lielākā ekscentritāte Saules sistēmas planētai) — Merkura attālums līdz Saulei mainās robežās no 46 līdz pat 70 miljoniem kilometru. Merkurs Sauli apriņķo 88 dienās. Merkura orbīta attiecībā pret Zemes orbītu ir nobīdīta par 7 grādiem, un šī iemesla dēļ no Zemes ir iespējams novērot Merkura pāriešanu pāri Saules diskam, kad Merkurs ir redzams kā mazs melns punkts uz Saules diska. Parasti tas notiek reizi septiņos gados. Diezgan ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka Merkurs ir saistīts ar Saules paisuma spēkiem un pret Sauli vienmēr ir pagriezis vienu puslodi (līdzīgi kā Mēness pret Zemi), taču 1965. gadā veiktie radarnovērojumi atklāja, ka Merkurs, divreiz apriņķojot Sauli, trīs reizes apgriežas ap savu asi — savā ziņā Merkura diena (rotācija ap savu asi) ir garāka par Merkura gadu (rotācija ap Sauli).[[Attēls:Mercury's orbital resonance.svg|150px|thumb|left|Pēc viena apriņķojuma ap Sauli Merkurs ap savu asi ir apgriezies 1,5 reizes, tādēļ ik pēc 2 pilnām orbītām Saule apspīd vienu un to pašu puslodi]] Merkura rotācijas ass slīpums ir tikai 0,01 grāds — mazākais rotācijas ass slīpums Saules sistēmā. Tas nozīmē, ka novērotājam uz Merkura ekvatora Saule pusdienas laikā vienmēr būtu tieši virs galvas, bet, novērotājam atrodoties Merkura polos, Saule nekad nepaceltos virs horizonta augstāk par 0,01 grādu. Šādos apstākļos ir iespējama ledus veidošanās krāteru dziļumā.

== Novērojumi ==
Merkura novērojumus veikt ir diezgan sarežģīti, jo tas atrodas tuvu Saulei. No [[Zeme]]s Merkurs redzams tikai īsi pirms saullēkta un īsi pēc saulrieta zemu pie [[horizonts|horizonta]] (tādēļ pilsētās novērot Merkuru ir praktiski neiespējami). Drošības iemeslu dēļ Merkura novērojumos netiek izmantots [[Habla kosmiskais teleskops]] — Saules spēcīgā gaisma var sabojāt zinātnisko aparatūru. Tāpat kā [[Mēness|Mēnesim]], arī Merkuram ir novērojamas fāžu maiņas. Orbītas īpatnību dēļ Merkuru vieglāk novērot Zemes [[dienvidu puslode|dienvidu puslodē]], nekā [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]]. Piemēram, [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] Merkurs ir redzams pat vairākas stundas pirms saullēkta (un attiecīgi arī vairākas stundas pēc saulrieta), Merkuru iespējams redzēt arī gadījumos, kad notiek pilni [[Saules aptumsums|Saules aptumsumi]].

=== Novērojumi senatnē ===
Pirmās ziņas par Merkura novērojumiem datētas ap 14. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad to novēroja [[asīrieši]], kas to dēvēja par ''Ubu-idim-gud-ud'' (&quot;lēkājošā planēta&quot;).&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 | first=Hermann | last=Hunger |coauthors=Pingree, David
 | title=MUL.APIN: An Astronomical Compendium in Cuneiform
 | journal=Archiv für Orientforschung | volume=24
 | publisher=Verlag Ferdinand Berger &amp; Sohne Gesellschaft MBH
 | location=Austria | year=[[1989]] | pages=146}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Babilonieši Merkuru dēvēja mitoloģiskā vēstneša Nabu vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | year=[[2008. gads|2008]]
 | author=Staff
 | url=http://btc.montana.edu/messenger/elusive_planet/ancient_cultures_2.php
 | title=MESSENGER: Mercury and Ancient Cultures
 | publisher=NASA JPL
 | accessdate={{dat|2008|04|07}}
 | archive-date={{dat|2012|07|23||bez}}
 | archive-url=https://web.archive.org/web/20120723001225/http://www.messenger-education.org/elusive_planet/ancient_cultures_2.php
 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Senie grieķu astronomi uzskatīja, ka patiesībā eksistē divas planētas — viena, kas redzama no rīta un otra, kas redzama vakarā, tādēļ Merkurs tika saukts divos vārdos — ''Stilbon'' ({{val|el|Στίλβων}}) — &quot;zaigojošais&quot; un ''Hermaon'' ({{val|el|Ἑρμάων}}).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |author= H.G. Liddell and R. Scott |coauthors=''rev.'' H.S. Jones and R. McKenzie |title=Greek—English Lexicon, with a Revised Supplement |url= https://archive.org/details/greekenglishlexi0000lidd_u9m8 |edition=9th edition |year=[[1996]] |publisher=Clarendon Press |location=Oxford |isbn=0-19-864226-1 |pages=[https://archive.org/details/greekenglishlexi0000lidd_u9m8/page/690 690] and 1646}}&lt;/ref&gt; Romieši planētu sauca dieva [[Merkurs (dievs)|Merkura]] (grieķu mitoloģijā — Hermejs) vārdā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce 
 | first=Eugène Michel | last=Antoniadi
 | coauthors=Translated from French by Moore, Patrick
 | year=1974 | title=The Planet Mercury
 | publisher=Keith Reid Ltd | location=Shaldon, Devon
 | pages=9—11}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Senajā Ķīnā Merkuru dēvēja par ''Ch'en-Hsing'' (Stundas zvaigzne) Ebreji Merkuru sauca par ''kokhav hamah'' ({{val|he|כוכב חמה}}) — &quot;zvaigzne pie karstā (Saules)&quot;. [[Maiji]] apzīmēja Merkuru ar divām pūcēm (dažkārt arī ar četrām) un tās uzskatīja par pazemes (pēcnāves) vēstnešiem. Merkura astronomiskais simbols ir [[Attēls:Mercury symbol.svg|15px]]. Tas attēlo stilizētu dieva Merkura galvu ar spārnotu cepuri.

=== Novērojumi no Zemes ===
Pirmos Merkura novērojumus, izmantojot teleskopu, [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] veica [[Galileo Galilejs]]. [[1631]]. gadā [[Pjērs Gasendi]], balstoties uz [[Johaness Keplers|Johanesa Keplera]] aprēķiniem, novēroja Merkura pāriešanu pāri Saules diskam. [[1639]]. gadā [[Džovanni Zupi]] atklāja, ka Merkuram, tāpat kā [[Venera (planēta)|Venerai]], ir novērojamas fāzes, kas mainās atkarībā no Merkura atrašanās orbītā ap Sauli. Šis atklājums norādīja uz to, ka Merkurs riņķo ap Sauli. {{dat|1737|5|28}} [[Džons Beviss]] [[Griničas observatorija|Griničas observatorijā]] novēroja ļoti reto parādību, kad Venera aizsedz Merkuru (šāds notikums atkārtojas reizi vairākos gadsimtos — nākamreiz tas notiks [[2133]]. gadā). [[19. gadsimts|19. gadsimta]] astronomi sāka novērot dažas virsmas detaļas, un [[1880]]. gadā [[Džovanni Skaparelli]] noteica Merkura apriņķošanas periodu — apmēram 88 dienas. Līdz pat [[1962]]. gadā sāktajiem Merkura radarnovērojumiem pastāvēja uzskats, ka Merkurs pret Sauli visu laiku pagriezis vienu puslodi. 1962. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] Zinātņu akadēmijas Radioinženierijas un elektronikas institūta darbinieki Vladimira Koteļņikova vadībā pirmo reizi noraidīja uz Merkuru radiosignālu un pēc tam uztvēra atstaroto signālu — tā sākās Merkura novērojumi ar radioteleskopiem. Trīs gadus vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zinātnieki Gordons Petengils un R. Daiss, izmantojot Aresibo radioteleskopu, noteica ka Merkurs apriņķo ap savu asi 59 dienās.

=== Novērojumi ar kosmiskajiem aparātiem ===
Merkura tuvā atrašanās Saulei sarežģīja arī novērojumus ar kosmiskajiem aparātiem, jo ceļš līdz Merkuram un ieiešana orbītā ap planētu prasa vairāk enerģijas, nekā būtu jāpatērē, lai pamestu Saules sistēmu. Līdz šim Merkuru pētījis tikai viens kosmiskais aparāts — [[Mariner 10]].[[Attēls:Mariner10.gif|thumb|Mariner 10 — pirmā zonde, kas pētīja Saulei tuvāko planētu]] Zonde trīs reizes pārlidoja Merkuru, taču orbītas īpatnību dēļ katrā pārlidojumā tā novēroja vienu un to pašu puslodi. Aparāts kartografēja apmēram 45% Merkura virsmas.

{{dat|2004|8|3}} startēja [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde [[MESSENGER]], kam Merkuru sasniegt bija paredzēts 2011. gadā un, atšķirībā no ''Mariner 10'', bija paredzēts, ka tā ieies orbītā ap planētu un strādās apmēram gadu, novērojot arī līdz šim nepētītos planētas rajonus. ''MESSENGER'' izmantošanas plānos ietilpa planētas magnetosfēras un atmosfēras izpēte, kā arī detalizētāku Merkura virsmas attēlu iegūšana.

[[Eiropas Kosmosa aģentūra]] sadarbībā ar [[Japāna|Japānu]] plānoja 2013. gadā palaist divas zondes [[BepiColombo]], kuras Merkuru sasniegtu 2019. gadā un pētītu planētas magnetosfēru un atmosfēru.

== Izpēte ==

Merkura izpēte ar kosmiskajiem aparātiem ir sarežģīta.{{nepieciešama atsauce}} Izpēti sarežģī Merkura tuvums [[Saule]]i, kā dēļ ir nepieciešams liels enerģijas daudzums, lai sasniegtu un ieietu orbītā ap Merkuru. Līdz šim Merkuru pētījuši tikai divi aparāti, no kuriem viens izpēti vēl turpina.

=== Kosmiskie aparāti ===
Tabula ar [[starpplanētu zonde|starpplanētu zondu]] startiem (arī neveiksmīgiem) uz Merkuru:
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;150&quot; | Oficiālais nosaukums
! width=&quot;100&quot; | Izgatavotāja nosaukums
! width=&quot;80&quot; | Starta datums
! width=&quot;80&quot; | Beigu datums
! width=&quot;150&quot; | Mērķis
! width=&quot;250&quot; | Rezultāts
|-
|bgcolor=&quot;#F3F3F3&quot; |[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Mariner 10]]
|
|{{dat|1973|11|2|SK}}
|{{dat|1975|3|24|SK}}
|Merkura pārlidojums
|Trīs veiksmīgi Merkura pārlidojumi — {{dat|1974|3|29|SK}}, {{dat|1974|8|21|SK}} un {{dat|1975|3|16|SK}}
|-
|bgcolor=&quot;#F3F3F3&quot; |[[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[MESSENGER]]
|
|{{dat|2004|8|3|SK}}
|{{dat|2015|5|30|SK}}
|Orbīta
|'''Veiksmīgs'''
|-
| bgcolor=&quot;#F3F3F3&quot; | [[Attēls:Logo_ESA.png|20px]] [[BepiColombo]]
|
|{{dat|2018|10|20|SK}}
|Ceļā
|Orbīta
|Plānots ieiet orbītā 2025. gadā
|}

== Kolonizācija ==

Zinātnieki uzskata, ka Merkuru, tāpat kā [[Marss (planēta)|Marsu]], [[Venera (planēta)|Venēru]], [[Mēness|Mēnesi]] un [[asteroīdu josla]]s objektus nākotnē varētu kolonizēt. Pastāvīgas kolonijas būtu iespējams izveidot polārajos reģionos, jo tur ir daudz zemākas temperatūras nekā citos planētas reģionos, taču būtu iespējams veikt arī tālākas ekspedīcijas, sekojot Merkura naktij, kad planētas virsma atdziest. Merkura līdzība ar Mēnesi padarītu planētas [[kolonizācija|kolonizāciju]] nosacīti vieglāku, jo kolonizatoriem nebūtu jāpielāgojas īpaši atšķirīgiem apstākļiem. Polārajos krāteros atrodamais ledus ļautu to izmantot koloniju vajadzībām un ietaupīt kravu sūtīšanu uz [[Saules sistēma]]s iekšieni. [[Planēta]]s tuvums Saulei atvieglotu arī enerģijas ieguvi ar [[saules baterija|Saules baterijām]]. Kolonizatori varētu izmantot polāro reģionu kalnu virsotnes kā &quot;mūžīgās Saules&quot; apspīdētus rajonus un tur izvietot bateriju paneļus. Pastāv uzskats, ka Merkura [[iezis|ieži]] ir bagāti ar [[hēlijs-3|hēliju-3]], ko varētu izmantot kā [[Kodoldegviela|kodoldegvielu]]. Lielais Merkura blīvums varētu arī liecināt arī par citiem vērtīgiem izrakteņiem, kas būtu atrodami Merkura gruntī, tādā veidā padarot Merkura kolonizāciju par ekonomiski izdevīgu pasākumu.{{nepieciešama atsauce}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Saules sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēmas planētas]]</text>
      <sha1>4larlsy4lk4bn6jtf5owmi5rj1kj1ee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Terbijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13171</id>
    <revision>
      <id>4483442</id>
      <parentid>4304532</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:21:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14258" sha1="dtjmg5yusskitt81kz0q8ezrs6019e1" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
 |                     tips = lantanīds
 |          kārtas skaitlis = 65
 |                 6. čaula = 2
 |                 5. čaula = 8
 |                 4. čaula = 27
 |                 3. čaula = 18
 |                 2. čaula = 8
 |                 1. čaula = 2
 |                  simbols = Tb
 |                 atommasa = 158,92535
 |       valences elektroni = [Xe]4f&lt;sup&gt;9&lt;/sup&gt;6s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
 |           tabulas attēls = [[Attēls:Tb-TableImage.svg|250px]]
 |                   attēls = [[Attēls:Terbium-2.jpg|160px]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Attēls:Terbium-croprotated.jpg|170px]]&lt;br /&gt;Terbija paraugi
 |      oksidēšanas pakāpes = '''+4''', '''+3'''
 |      elektronegativitāte = 1,2
 |                  blīvums = 8230
 |      kušanas temperatūra = 1629 K (1356&amp;nbsp;°C)
 |     viršanas temperatūra = 3503 K (3230&amp;nbsp;°C)
 |       trīskāršais punkts = 
 |        kritiskais punkts = 
 | īpatnējā siltumietilpība = 
 |      īpatnējā pretestība = 
 |            skaņas ātrums = 
 |    Van der Vālsa rādiuss = 
}}

'''Terbijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Tb''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 65. Tas ir retzemju [[metāli|metāls]], kas periodiskajā tabulā pieder [[lantanīdi|lantanīdu]] grupai.&lt;ref name=&quot;pubchem&quot;/&gt; Terbijs ir sudrabaini spīdīgs, mīksts un viegli kaļams metāls, kam piemīt [[paramagnētisms|paramagnētiskas]] īpašības un salīdzinoši augsta [[ķīmiskā reaktivitāte]], īpaši saskarē ar [[skābeklis|skābekli]] un [[ūdens|ūdeni]].&lt;ref name=&quot;Surface Science&quot;/&gt; Dabā terbijs galvenokārt sastopams [[polimetāliskās rūdas|polimetāliskajās rūdās]], piemēram, [[monacīts|monacītā]] un [[bastnezīts|bastnezītā]],&lt;ref name=&quot;usgs.gov&quot;/&gt; no kuriem to iegūst, izmantojot sarežģītas separācijas metodes. Lai arī terbijs nav plaši izplatīts, tam ir būtiska loma mūsdienu [[materiālzinātne|materiālzinātnē]] un [[augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] nozarēs. Terbija savienojumus izmanto zaļās [[luminiscence]]s radīšanai, piemēram, [[gāzizlādes lampa|gāzizlādes lampās]] un [[krāsu displejs|krāsu displejos]],&lt;ref name=&quot;Journal of Alloys and Compounds&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=News - Magical Rare Earth Element: Terbium |url=https://www.epomaterial.com/news/magical-rare-earth-element-terbium/ |website=epomaterial.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī cietvielu [[lāzers|lāzeros]] un [[šķidrais kristāls|šķidro kristālu]] ierīcēs. Terbija savienojumus lieto par leģējošo piemaisījumu [[pusvadītājs|pusvadītāju]] ierīcēm. Turklāt terbijs tiek izmantots spēcīgos [[magnēts|magnētos]] un jutīgos [[sensors|sensoros]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Terbium Dysprosium Iron Alloy |url=https://www.americanelements.com/terbium-dysprosium-iron-alloy |website=americanelements.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kas nepieciešami dažādām [[elektronika]]s un [[enerģētika]]s tehnoloģijām. Pateicoties šīm īpašībām, terbijs ir kļuvis par stratēģiski nozīmīgu elementu augsto tehnoloģiju rūpniecībā. Savienojumos terbijam [[oksidēšanas pakāpe]]s var būt +3 un +4.

== Vēsture ==
1843. gadā zviedru ķīmiķa [[Karls Gustafs Mosanders|Karla Gustafa Mosandera]] pētījumos tika atklāts terbijs, analizējot retzemju minerāla [[gadolinīts|gadolinīta]] (toreiz saukta par iterbītu) sastāvu. Mosanders konstatēja, ka līdz tam par tīru uzskatītais elements [[itrijs]] patiesībā ir maisījums, no kura var atdalīt vairākus citus elementus, tostarp terbiju, [[erbijs|erbiju]] un vēlāk arī [[iterbijs|iterbiju]] un [[disprozijs|disproziju]]. Terbijs sākotnēji tika identificēts kā neviendabīgs oksīds, un tikai vēlāk ar uzlabotām ķīmiskajām metodēm to izdevās izolēt tīrā veidā. Elementa nosaukums ‘terbijs’ cēlies no Zviedrijas ciema [[Iterbī]] nosaukuma, kas atrodas netālu no [[Stokholma]]s un kur tika iegūts iepriekšminētais minerāls. Šis ciems ir unikāls ar to, ka pēc tā nosaukti vēl trīs citi lantanīdi — itrijs (Y), erbijs (Er) un iterbijs (Yb) —, tādējādi kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem vietvārdiem ķīmijas vēsturē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Why are the rare earths erbium (Er), terbium (Tb), yttrium (Y) and ytterbium (Yb) named like that? |url=https://chemistry.stackexchange.com/questions/18656/why-are-the-rare-earths-erbium-er-terbium-tb-yttrium-y-and-ytterbium-yb |website=chemistry.stackexchange.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz pat 20. gadsimta vidum terbijam galvenokārt bija zinātniska nozīme, jo tā ķīmiskās īpašības un līdzība ar citiem lantanīdiem apgrūtināja tā praktisko pielietošanu. Tomēr, attīstoties separācijas tehnoloģijām un elektronikai, terbijs sāka iegūt arvien lielāku rūpniecisko nozīmi. No 1960. gadiem terbija savienojumus sāka izmantot krāsu [[televizors|televizoru]] zaļajos [[luminofors|luminoforos]],&lt;ref name=&quot;Journal of Alloys and Compounds&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=Synthesis and luminescent features of NaCaPO4:Tb3+ green phosphor for near UV-based LEDs |journal=Journal of Alloys and Compounds |date=5 July 2013 |volume=564 |page=100-104 |doi=10.1016/j.jallcom.2013.01.203}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk arī [[šķidrais kristāls|šķidro kristālu]] ierīcēs, cietvielu [[lāzers|lāzeros]] un pastāvīgajos [[magnēts|magnētos]]. Mūsdienās, 21. gadsimtā, terbijs ir kļuvis par stratēģiski nozīmīgu retzemju elementu, kura pieprasījumu veicina tā izmantošana [[zaļā enerģija|zaļās enerģijas]] tehnoloģijās, piemēram, [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] magnētos un energoefektīvajā apgaismojumā, kā arī augstas precizitātes sensoros un aizsardzības nozarē. Tādējādi terbijs no tikai eksperimentiem izmantojama ķīmiskā elementa ir pārtapis par būtisku komponentu modernajā tehnoloģiskajā infrastruktūrā.

== Ķīmiskās un fizikālās īpašības ==
[[Attēls:Tb-sulfate-luminescence.jpg|thumbnail|upright=0.9|Terbija sulfāts (Tb&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;(SO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;) [[ultravioletais starojums|ultravioletajā apgaismojumā]] izstaro zaļu luminiscējošu gaismu]]
Terbijs ir sudrabaini spīdīgs, mīksts un elastīgs [[metāli|metāls]], kas pieder [[lantanīdi|lantanīdu]] elementu grupai.&lt;ref name=&quot;pubchem&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Terbium &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt; Tb (Element) |url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/element/Terbium |website=pubchem.ncbi.nlm.nih.gov |publisher=PubChem |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Terbium: Properties and Applications |url=https://www.stanfordmaterials.com/blog/terbium-properties-and-applications.html |website=stanfordmaterials.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tam [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] piemīt [[paramagnētisms|paramagnētiskas]] īpašības, taču noteiktos savienojumos un zemās temperatūrās terbijs izrāda [[feromagnētisms|feromagnētismu]]. Tā [[blīvums]] ir aptuveni 8,23 g/cm³ (8230 kg/m³), savukārt [[kušanas temperatūra]] ir 1356 °C, bet [[viršanas temperatūra]] sasniedz 3230 °C.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Terbium (Tb) |url=https://www.ebsco.com/research-starters/earth-and-atmospheric-sciences/terbium-tb |website=ebsco.com |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Terbijs ir [[elektriskais vadītājs]], taču tā [[elektrovadītspēja]] un [[siltumvadītspēja]] ir salīdzinoši zemāka nekā daudziem citiem metāliem, bet raksturīga lantanīdiem. [[Kristāliskā struktūra]] normālos apstākļos ir [[heksagonālais blīvais sakārtojums]] (HCP).&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |title=Magnetic ordering in terbium at high pressures and low temperatures |journal=Journal of Magnetism and Magnetic Materials |date=15 August 2023 |volume=580 |doi=10.1016/j.jmmm.2023.170935}}&lt;/ref&gt; Tā mehāniskās īpašības ļauj to viegli apstrādāt, bet tā reaktivitāte ar skābekli un mitrumu prasa uzglabāšanu [[inerta vide|inertā vidē]] vai aizsargpārklājumā.

Ķīmiski terbijs ir aktīvs metāls, kas gaisā [[oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidējas]], veidojot [[oksīdi|oksīda]] kārtiņu, kura gan nav pietiekami stabila, lai aizsargātu pret turpmāku oksidāciju.&lt;ref name=&quot;Surface Science&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=The reactions of oxygen and water with the rare-earth metals terbium to lutetium studied by x-ray photoelectron spectroscopy |url=https://archive.org/details/surface-science_1976-12_61_2/page/468 |journal=Surface Science |date=2 December 1976 |volume=61 |issue=2 |page=468-482 |doi=10.1016/0039-6028(76)90059-5}}&lt;/ref&gt; Reaģējot ar [[skābeklis|skābekli]], terbijs veido [[terbija(III) oksīds|terbija(III) oksīdu]] (Tb&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;), kas ir balta vai pelēcīga cieta viela. Saskarē ar [[ūdens|ūdeni]] terbijs lēnām reaģē, izdalot [[ūdeņradis|ūdeņradi]] un veidojot [[hidroksīdi|hidroksīdus]], īpaši pie paaugstinātas temperatūras. [[Skābes|Skābēs]], piemēram, [[sālsskābe|sālsskābē]] un [[slāpekļskābe|slāpekļskābē]], terbijs šķīst, veidojot Tb&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; [[jons|jonus]] un atbilstošus sāļus, piemēram, [[terbija hlorīds|terbija hlorīdu]] (TbCl&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;) vai [[terbija nitrāts|terbija nitrātu]] (Tb(NO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;). Šie savienojumi ir ūdenī šķīstoši un tiek plaši izmantoti ķīmijā un materiālzinātnē, īpaši [[luminiscence|luminiscējošos]] materiālos. Savienojumois terbijam raksturīgā [[oksidēšanas pakāpe]] ir +3, bet dažos savienojumos iespējams arī +4, piemēram, [[terbija(IV) oksīds|terbija(IV) oksīdā]] (TbO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;), lai gan tas ir nestabils un reti sastopams.

Dabā sastopams viens stabils terbija [[izotops]] — terbijs-159. Tam nav radioaktīvu komponentu, kas būtu jāizolē vai jāiznīcina. Laboratoriski ir sintezēti vairāk nekā 30 radioaktīvi terbija izotopi, kuru [[masas skaitlis|masas skaitļi]] svārstās no 135 līdz 170. Dažiem no tiem ir praktiska nozīme [[pētniecība|pētniecībā]] un [[kodolmedicīna|kodolmedicīnā]], tomēr to [[pussabrukšanas periods|pussabrukšanas periodi]] ir īsi (no sekundēm līdz dažām dienām), un tie ātri sadalās, galvenokārt ar [[bēta sabrukšana|bēta sabrukšanu]]. Līdz ar to terbijs-159 dominē visās rūpnieciskajās un lietišķajās pielietojuma jomās.

== Sastopamība dabā un ieguve ==
Terbijs dabā nav sastopams tīrā veidā, bet vienmēr atrodas kā komponents retzemju elementu [[minerāls|minerālos]], galvenokārt [[monacīts|monacītā]] un [[bastnezīts|bastnezītā]].&lt;ref name=&quot;usgs.gov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rare Earths Statistics and Information |url=https://www.usgs.gov/centers/national-minerals-information-center/rare-earths-statistics-and-information |website=usgs.gov |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |title=International strategic minerals inventory summary report; rare-earth oxides |journal=U.S. Dept. of the Interior, Geological Survey |date=1993 |doi=10.3133/cir930N}}&lt;/ref&gt; Šie minerāli satur dažādus lantanīdus, tostarp arī terbiju, taču tā koncentrācija parasti ir salīdzinoši zema (daži procenti no kopējās masas). Papildus tam terbijs var būt nelielos daudzumos arī citos minerālos, piemēram, [[ksenotīms|ksenotīmā]] un [[eudialīts|eudialītā]]. Lai gan terbijs nav viens no visbiežāk sastopamajiem lantanīdiem, tā ķīmiskā līdzība ar citām retzemju vielām apgrūtina tā selektīvu atdalīšanu, padarot ieguvi tehnoloģiski sarežģītu un ekonomiski atkarīgu no pieprasījuma konkrētos pielietojumos.

Lielākās rūpnieciskās terbija ieguves iespējas koncentrējas [[Ķīna|Ķīnā]], kas ilgstoši ir dominējusi globālajā retzemju metālu tirgū.&lt;ref name=&quot;usgs.gov&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=MINERALS YEARBOOK Area Reports: International 2019 Asia and the Pacific Volume III |url=https://pubs.usgs.gov/myb/vol3/2019/myb3-2019-asia-pacific.pdf |website=pubs.usgs.gov |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Ķīnas [[kalnrūpniecība]]s reģioni, piemēram, [[Baotou]] ([[Iekšējā Mongolija]]), satur bastnezītu ar ievērojamu terbija saturu. Citi nozīmīgi ieguves reģioni ir [[Amerikas Savienotās Valstis]] (īpaši ''[[Mountain Pass]]'' raktuve [[Kalifornija|Kalifornijā]]), [[Austrālija]] (''[[Mount Weld]]'' raktuve [[Rietumaustrālija|Rietumaustrālijā]]), kā arī [[Krievija]], [[Kanāda]], [[Indija]] un vairākas [[Āfrika]]s valstis. Daudzi no šiem reģioniem attīsta alternatīvas piegādes ķēdes, lai mazinātu atkarību no Ķīnas un nodrošinātu kritiski svarīgu metālu pieejamību augsto tehnoloģiju ražošanai.

Tā kā terbijs fizikāli un ķīmiski kopā ar citiem lantanīdiem ir ļoti līdzīgi, tā atdalīšanai nepieciešamas precīzas [[separācija]]s metodes. Visbiežāk izmantotās metodes ir šķīdinātāju [[ekstrakcija]], jonu apmaiņas [[hromatogrāfija]] un [[precipitācija]] un [[termiskā redukcija]]. Šķīdinātāju ekstrakcijā organiski [[šķīdinātājs|šķīdinātāji]] selektīvi saista atsevišķu lantanīdu jonus, ļaujot pakāpeniski atdalīt terbiju no citām sastāvdaļām. Jonu apmaiņas hromatogrāfija darbojas, izmantojot vielas, kas piesaista konkrētus jonu veidus; terbija atdalīšanu iespējams panākt, mainot [[pH]] un šķīduma sastāvu. Precipitācijā un termiskajā redukcijā pēc terbija sāļu atdalīšanas tie tiek pārvērsti [[oksīdi|oksīdos]] (Tb&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;), kurus vēlāk reducē līdz metāliskajam terbijam, piemēram, kā reducētāju izmantojot [[kalcijs|kalciju]] vai [[litijs|litiju]]. Rafinētais terbijs tiek uzglabāts [[inerta vide|inertā vidē]], parasti [[argons|argonā]], lai novērstu oksidēšanos un saglabātu tā ķīmisko stabilitāti turpmākai izmantošanai tehnoloģiskajos procesos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Periodiskā sistēma}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Lantanīdi]]</text>
      <sha1>dtjmg5yusskitt81kz0q8ezrs6019e1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francis Šmits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14664</id>
    <revision>
      <id>4483568</id>
      <parentid>3589326</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:31:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Rektor_Hofrat_Prof._Franz_Schmidt_(cropped).jpg&quot;, jo [[c:User:Abzeronow|Abzeronow]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Monument to the 1991 Barricades (Riga)|]]).</comment>
      <origin>4483568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2331" sha1="mpiubvth312oh9y3sqd2gp4hrbkrqag" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|komponistu|Šmits|Šmits}}

{{Komponista infokaste
|               vārds = Francis Šmits
|          vārds_orig = ''Franz Schmidt''
|              attēls =
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = Francis Šmits 1927. gadā
|             dz_gads = 1874
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 22
|            dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Požoņa|td=Slovākija}}
|              m_gads = 1939
|           m_mēnesis = 02
|             m_diena = 11
|             m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Perhtoldsdorfa|td=Austrija}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|            mācījies = [[Teodors Lešetickis]], [[Vīnes konservatorija]] ([[Antons Brukners]])
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Francis Šmits''' ({{val|de|Franz Schmidt}}, dzimis {{dat|1874|12|22}}, miris {{dat|1939|2|11}}) bija [[Austrija|austriešu]] komponists, [[čells|čellists]] un pianists.

Dzimis [[Presburga|Presburgā]] (tagad [[Bratislava]]). Studējis [[Vīnes konservatorija|Vīnes konservatorijā]] (mūzikas teoriju pie [[Antons Brukners|Bruknera]]). Spēlējis čellu Vīnes simfoniskajā orķestrī (bieži [[Gustavs Mālers|Mālera]] vadībā). No 1914. gada — klaviermūzikas pasniedzējs Vīnes konservatorijā, kura tika pārsaukta par Vīnes Mūzikas un mākslas universitāti. No 1925. gada — tās direktors, no 1927. līdz 1931. gadam — rektors. Pēc [[anšluss|anšlusa]] nacistu godāts par ievērojamāko [[Ostmarka]]s komponistu. Miris 1939. gadā.

Divu [[opera|operu]] (''Notre Dame'' (1902—4), ''Fredigundis'' (1916—21)), [[oratorija]]s ''Das Buch mit sieben Siegeln'', [[kantāte]]s ''Deutsche Auferstehung'', četru simfoniju, divu klavierkoncertu autors. Rakstījis arī [[kamermūzika|kamermūziku]], [[ērģeļmūzika|ērģeļmūziku]] un [[klaviermūzika|klaviermūziku]].

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šmits, Francis}}
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas vācieši]]
[[Kategorija:Austriešu komponisti]]
[[Kategorija:Pianisti]]</text>
      <sha1>mpiubvth312oh9y3sqd2gp4hrbkrqag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15033</id>
    <revision>
      <id>4483633</id>
      <parentid>4479612</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T10:59:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4483633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14169" sha1="mhkn6e7inqrmleyfz75ustpg60ft765" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Francija
| Badge              = France national football team seal.svg
| FIFA Trigramme     = FRA
| Nickname           = ''Les Bleus'' (Zilie)&lt;br /&gt;''Les Tricolores'' (Trīskrāsainie)
| Association        = [[Francijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Francija}} [[Didjē Dešāns]]
| Captain            = [[Kilians Mbapē]]
| Most caps          = [[Igo Loriss]] (145)
| Top scorer         = [[Kilians Mbapē]] (58)
| Home Stadium       = ''[[Stade de France]]''
| FIFA Rank          = {{Nft rank|1.|up|2|date=2026. gada 1. aprīlis}}
| 1st ranking date =  
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2001. gada maijs — 2002. gada maijs, 2018. gada augusts—septembris
| FIFA min = 26.
| FIFA min date = 2010. gada septembris
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _fra24h
| pattern_b1         = _fra24h
| pattern_ra1        = _fra24h
| pattern_sh1        = _fra24h
| pattern_so1        = _fra24h
| leftarm1           = 0025DD
| body1              = 0025DD
| rightarm1          = 0025DD
| shorts1            = 0025DD
| socks1             = FF0000
| pattern_la2        = _fra24a
| pattern_b2         = _fra24a
| pattern_ra2        = _fra24a
| pattern_sh2        = _fra24a
| pattern_so2        = _fra24al
| leftarm2           = FFFFFF
| body2              = FFFFFF
| rightarm2          = FFFFFF
| shorts2            = 0025DD
| socks2             = FF0000
| First game         = {{fb|Beļģija}} 3:3 {{fb-rt|Francija}}&lt;br /&gt;([[Brisele]], [[Beļģija]]; {{dat|1904|5|1|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Francija}} 14:0 {{fb-rt|Gibraltārs}}&lt;br /&gt;([[Nica]], [[Francija]]; {{dat|2023|11|18|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija }}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}})
| World cup apps     = 16
| World cup first    = 1930
| World cup best     = '''Čempioni:''' [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 11
| Regional cup first = [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
| Confederations cup apps  = 2
| Confederations cup first = 2001
| Confederations cup best  = '''Čempioni''': [[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001]], [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]
}}

'''Francijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Francijas futbola izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. Izlase ir divas reizes uzvarējusi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. Pirmoreiz tas izdevās [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kad Pasaules kauss norisinājās tieši [[Francija|Francijā]]. Otro titulu izcīnīja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]] [[Krievija|Krievijā]]. [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] izcīņā Francijas izlase kļuva par vicečempioniem, finālā piekāpjoties [[Itālijas futbola izlase|Itālijai]]. Francija spēlēja finālā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]], kur piekāpās [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]]. Francijas izlase ir arī divkārtēja [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempione]], uzvarot [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
{{div col|2}}
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Grupu turnīrs
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Ceturtdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nekvalificējās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — 3. vieta
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 4. vieta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — 3. vieta
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — '''Čempioni'''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — 2. vieta
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Ceturtdaļfināls
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — '''Čempioni'''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — 2. vieta
{{div col end}}

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — 4. vieta
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — ''Nekvalificējās''
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — '''Čempioni'''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — ''Nekvalificējās''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — '''Čempioni'''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — 2. vieta&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/47660025/euro-2016-rezultativakais-speletajs-grizmans-drankigi-ir-zaudet-divos-finalos-pec-kartas|title=EURO 2016 rezultatīvākais spēlētājs Grizmans: draņķīgi ir zaudēt divos finālos pēc kārtas|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Astotdaļfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Pusfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/09072024-skolnieks_jamals_raksta_vesturi_spanija_s|title=Skolnieks Jamals raksta vēsturi, Spānija sasniedz &quot;Euro 2024&quot; finālu|date=2024. gada 9. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|17||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadītās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Igo Loriss]]
|2008—2022
|145
|-
|[[Lilians Tirāms]]
|1994—2008
|142
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|137
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|137
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|123
|-
|[[Marsels Desajī]]
|1993—2004
|116
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|108
|-
|[[Patriks Vieira]]
|1997—2009
|107
|-
|[[Didjē Dešāns]]
|1989—2000
|103
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|99
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Kilians Mbapē]]'''
|2017—pašlaik
|58
|-
|[[Olivjē Žirū]]
|2011—2024
|57
|-
|[[Tjerī Anrī]]
|1997—2010
|51
|-
|[[Antuāns Griezmans]]
|2014—2024
|44
|-
|[[Mišels Platinī]]
|1976—1987
|41
|-
|[[Karīms Benzemā]]
|2007—2022
|37
|-
|[[Davids Trezegē]]
|1998—2008
|34
|-
|[[Zinedins Zidāns]]
|1994—2006
|31
|-
|[[Žists Fontēns]]
|1953—1960
|30
|-
|[[Žans Pjērs Papēns]]
|1986—1995
|30
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Francija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (14.11.2020) un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (17.11.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/equipes-de-france/1/france-a/derniere-selection|title=Dernière Sélection Equipe de France - FFF|website=www.fff.fr|access-date=2020-11-07|language=fr}}&lt;/ref&gt;

{{nat fs g start}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|12|26}}|goals=0|caps=118|clubnat=ENG|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{Birth date and age|df=yes|1985|3|28}}|caps=33|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{Nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Benuā Kostils]]|age={{Birth date and age|df=yes|1987|7|3}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]}}{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Maiks Maignans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|other=|age={{Birth date and age|df=yes|1993|4|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|7|20}}|caps=33|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|3|28}}|caps=29|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|2|14}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|8|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|6|17}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|10|27}}|caps=5|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Leo Dibuā]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|9|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}

{{Nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{Birth date and age|df=yes|1993|3|15}}|caps=72|goals=10|clubnat=ENG|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Musa Sisoko]]|age={{Birth date and age|df=yes|1989|8|16}}|caps=63|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|29}}|caps=42|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{Birth date and age|df=yes|1994|8|3}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|age={{Birth date and age|df=yes|1988|12|15}}|caps=18|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|age={{birth date and age|1995|4|3|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs break|background=#0055A4}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{Birth date and age|df=yes|1986|9|30}}|caps=102|goals=42|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1991|3|21}}|caps=83|goals=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|12|20}}|caps=83|goals=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Kingslijs Komans]]|age={{Birth date and age|df=yes|1996|6|13}}|caps=24|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Antonī Marsiāls]]|age={{Birth date and age|df=yes|1995|12|5}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Visams Ben Jeders]]|age={{Birth date and age|df=yes|1990|8|12}}|caps=10|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=MON}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Husems Avārs]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=1|goals=0|clubnat=FRA|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]}}
{{Nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|age={{Birth date and age|df=yes|1998|6|30}}|caps=0|goals=0|clubnat=DEU|club=[[Borussia Mönchengladbach]]}}{{nat fs end}}--&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Francijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1998}}
 | pirms      = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1994}})
 | pēc        = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|2002}})
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|2018}}
 | pirms      = {{fb|GER}} ({{FutbPK|2014}})
 | pēc        = {{fb|ARG}} ({{FutbPK|2022}})
}}
{{kastes beigas}}
{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Francijas futbola izlase
| titlestyle = background:#002395; color:white;
| list       = 
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>mhkn6e7inqrmleyfz75ustpg60ft765</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Norvēģijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15250</id>
    <revision>
      <id>4483636</id>
      <parentid>4479404</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T11:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7312" sha1="tdy8apsg4yses7oygclmbsivn5esv20" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Norvēģija
| Badge              = Norway national football team logo.svg
| FIFA Trigramme     = NOR
| Nickname           = 
| Association        = [[Norvēģijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]]
| Captain            = [[Martins Ēdegors]]
| Most caps          = [[Juns Arne Rīse]] (110)
| Top scorer         = [[Ērlings Holanns]] (57)
| Home Stadium       = ''[[Ullevaal stadions]]''
| FIFA Rank = {{Nft rank|31.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 2.
| FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts
| FIFA min = 88.
| FIFA min date = 2017. gada jūlijs
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1        = _nor26h
| pattern_b1         = _nor26h
| pattern_ra1        = _nor26h
| pattern_sh1        = _nor26h
| pattern_so1        = 
| leftarm1           = BA0003
| body1              = BA0003
| rightarm1          = BA0003
| shorts1            = BA0003
| socks1             = 202747
| pattern_la2        = _nor26a
| pattern_b2         = _nor26a
| pattern_ra2        = _nor26a
| pattern_sh2        = _nor26a
| pattern_so2        = 
| leftarm2           = FFFFFF
| body2              = FFFFFF
| rightarm2          = FFFFFF
| shorts2            = FFFFFF
| socks2             = 000000
| pattern_la3        = _nor26t
| pattern_b3         = _nor26t
| pattern_ra3        = _nor26t
| pattern_sh3        = _nor26h
| pattern_so3        = 
| leftarm3           = FFFFFF
| body3              = FFFFFF
| rightarm3          = FFFFFF
| shorts3            = FFFFFF
| socks3             = FFFFFF
| First game         = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}&lt;br /&gt;([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}&lt;br /&gt;([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}&lt;br /&gt;([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}})
| World cup apps     = 3
| World cup first    = 1938
| World cup best     = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
}}

'''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase trīs reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē.
[[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]]
== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] - ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] - ''Nepiedalījās''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] - ''Astotdaļfināls''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] - ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Grupu turnīrs''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - ''Astotdaļfināls''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - ''Nekvalificējās''
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']]
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''kvalificējās'']]
== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] - ''Nekvalificējās''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] - ''Grupu turnīrs''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās''
*[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] - ''Nekvalificējās''
*[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] - [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] - [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] - [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']]
*[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] - 

== Sasniegumi ==
* '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]'''
** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]]

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2026|6|17||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Juns Arne Rīse]]
|2000—2013
|110
|-
|[[Turbjērns Svensens]]
|1947—1962
|104
|-
|[[Hennings Bergs]]
|1992—2004
|100
|-
|[[Ēriks Tūrstvets]]
|1982—1996
|97
|-
|[[Brede Hangelanns]]
|2002—2014
|91
|-
|[[Džons Karjū]]
|1998—2011
|91
|-
|[[Eivinns Leonhardsens]]
|1990—2003
|86
|-
|[[Mortens Gamsts Pedersens]]
|2004—2014
|83
|-
|[[Hjētils Rekdāls]]
|1987—2000
|83
|-
|[[Stefens Iversens]]
|1998—2011
|79
|-
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Ērlings Holanns]]'''
|2019—pašlaik
|57
|-
|[[Jergens Juve]]
|1928—1937
|33
|-
|[[Einars Gunnešens]]
|1917—1928
|26
|-
|'''[[Aleksanders Sērlots]]'''
|2016—pašlaik
|26
|-
|[[Haralls Hennums]]
|1949—1960
|25
|-
||[[Džons Karjū]]
|1998—2011
|24
|-
|[[Ūle Gunnars Sulšērs]]
|1995—2007
|23
|-
|[[Tūre Andrē Flū]]
|1995—2004
|23
|-
|[[Gunnars Tūresens]]
|1946—1959
|22
|-
|[[Stefens Iversens]]
|1998—2011
|21
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>tdy8apsg4yses7oygclmbsivn5esv20</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4483553</id>
      <parentid>4483088</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T02:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4483553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="485682" sha1="m8jon4f2bhgem5btto969tuxmbf2sro" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>m8jon4f2bhgem5btto969tuxmbf2sro</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483566</id>
      <parentid>4483553</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4</comment>
      <origin>4483566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="487063" sha1="l98vxgpyc1d35zg90962d1kicfwn3yz" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], kurā piekāpās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>l98vxgpyc1d35zg90962d1kicfwn3yz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483567</id>
      <parentid>4483566</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:08:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4483567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="487066" sha1="49bg0m4baugfyqzc6ykijoqx7xcy68o" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>49bg0m4baugfyqzc6ykijoqx7xcy68o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīnas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15525</id>
    <revision>
      <id>4483634</id>
      <parentid>4480121</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T11:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4483634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8551" sha1="j2jywg14qdxh2sjizao90p6rwr1yzn1" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Argentīna
| Badge              = Futbols-Argentina.png
| FIFA Trigramme     = ARG
| Nickname           = ''La Albiceleste''&lt;br /&gt;(Balti-debesszilie)
| Association        = Argentīnas Futbola asociācija
| Confederation      = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika)
| Coach              = {{flaga|Argentīna}} [[Lionels Skaloni]]
| Captain            = [[Lionels Mesi]]
| Most caps          = [[Lionels Mesi]] (200)
| Top scorer         = [[Lionels Mesi]] (120)
| Home Stadium       = ''El Monumental'', [[Buenosairesa]]
| pattern_la1              = _arg24h
| pattern_b1               = _arg24h
| pattern_ra1              = _arg24h
| pattern_sh1              = _arg24h
| pattern_so1              = _arg24h
| leftarm1                 = FFFFFF
| body1                    = FFFFFF
| rightarm1                = FFFFFF
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = FFFFFF
&lt;!-- Second Kit --&gt;
| pattern_la2              = _arg24a
| pattern_b2               = _arg24a
| pattern_ra2              = _arg24a
| pattern_sh2              = _arg24a
| pattern_so2              = _arg24a
| leftarm2                 = 0035D5
| body2                    = 0035D5
| rightarm2                = 0035D5
| shorts2                  = 0035D5
| socks2                   = 0035D5
| FIFA Rank = {{Nft rank|3.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}|
| FIFA max = 1.
| FIFA max date = 2007. gada marts, 2007. gada oktobris — 2008. gada jūnijs, 2015. gada jūlijs — oktobris, 2016. gada aprīlis — 2017. gada aprīlis, 2023. gada aprīlis — 2025. gada jūlijs
| FIFA min = 20.
| FIFA min date = 1996. gada augusts
| First game         = {{fb|URU}} 2:3 {{fb-rt|ARG}}&lt;br /&gt;([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1901|5|16|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|ARG}} 12:0 {{fb-rt|ECU}}&lt;br /&gt;([[Montevideo]], [[Urugvaja]]; {{dat|1942|1|22|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|TCH}} 6:1 {{fb-rt|ARG}}&lt;br /&gt;([[Helsingborja]], [[Zviedrija]]; {{dat|1958|5|15|N|bez}}) &lt;br /&gt;
{{fb|URU}} 5:0 {{fb-rt|ARG}} &lt;br /&gt; ([[Gvajakila]], [[Ekvadora]]; {{dat|1959|12|16|N|bez}})&lt;br /&gt;
{{fb|ARG}} 0:5 {{fb-rt|COL}} &lt;br /&gt; ([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1993|9|5|N|bez}})&lt;br /&gt;
{{fb|BOL}} 6:1 {{fb-rt|ARG}} &lt;br /&gt; ([[Lapasa]], [[Bolīvija]]; {{dat|2009|4|1|N|bez}})
| World cup apps     = 18
| World cup first    = 1930
| World cup best     = '''Čempioni''': [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| Regional name      = ''[[Copa América]]''
| Regional cup apps  = 44
| Regional cup first = 1916
| Regional cup best  = '''Čempioni''':&lt;br /&gt;1921, 1925, 1927, 1929,&lt;br /&gt;1937, 1941, 1945, 1946,&lt;br /&gt;1947, 1955, 1957, 1959,&lt;br /&gt;1991, 1993, [[2021. gada Copa América|2021]], [[2024. gada Copa América|2024]]
| current            = 
}}

[[Attēls:Seleccion argentina 1964.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 1964]]
[[Attēls:Argentina team in St. Petersburg.jpg|thumb|left|Argentīnas futbola izlase 2018]]
'''Argentīnas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Argentīna|Argentīnas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Argentīnas futbola izlasi pārvalda Argentīnas Futbola asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1901. gadā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlasi]]. [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930. gadā]] izlase kļuva par vienu no tām 13 izlasēm, kas piedalījās pirmajā Pasaules čempionātā. Kopš tā laika Argentīnas izlase [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros ir piedalījusies 18 reizes, 3 reizes arī kļūstot par čempioniem ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]]). Dienvidamerikas čempionātā jeb ''[[Copa América]]'' izlase ir piedalījusies 44 reizes, bet uzvarējusi 16 reizes.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — 2. vieta
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Izstājās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Izstājās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nepiedalījās''
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Ceturtdaļfināls
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 2. kārta
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — '''Čempioni'''
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — '''Čempioni'''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 2. vieta
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 2. vieta
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — '''Čempioni'''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] —
== ''Copa América'' ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1916 — 2. vieta
* 1917 — 2. vieta
* 1919 — 3. vieta
* 1920 — 2. vieta
* 1921 — '''Čempioni'''
* 1922 — 4. vieta
* 1923 — 2. vieta
* 1924 — 2. vieta
* 1925 — '''Čempioni'''
* 1926 — 2. vieta
* 1927 — '''Čempioni'''
* 1929 — '''Čempioni'''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1935 — 2. vieta
* 1937 — '''Čempioni'''
* 1939 — ''Izstājās''
* 1941 — '''Čempioni'''
* 1942 — 2. vieta
* 1945 — '''Čempioni'''
* 1946 — '''Čempioni'''
* 1947 — '''Čempioni'''
* 1949 — ''Izstājās''
* 1953 — ''Izstājās''
* 1955 — '''Čempioni'''
* 1956 — 3. vieta
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 — '''Čempioni'''
* 1959 — '''Čempioni'''
* 1959 — 2. vieta
* 1963 — 3. vieta
* 1967 — 2. vieta
* 1975 — Grupu turnīrs
* 1979 — Grupu turnīrs
* 1983 — Grupu turnīrs
* 1987 — 4. vieta
* 1989 — 3. vieta
* 1991 — '''Čempioni'''
* 1993 — '''Čempioni'''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1995 — Ceturtdaļfināls
* 1997 — Ceturtdaļfināls
* 1999 — Ceturtdaļfināls
* 2001 — ''Izstājās''
* 2004 — 2. vieta
* 2007 — 2. vieta
* [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls
* [[2015. gada Copa América|2015]] — 2. vieta
* [[2016. gada Copa América|2016]] — 2. vieta
* [[2019. gada Copa América|2019]] — 3. vieta
* [[2021. gada Copa América|2021]] — '''Čempioni'''
* [[2024. gada Copa América|2024]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe&lt;/ref&gt;
|}

== Sastāvs  ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Argentīna}}

== Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs ==
{{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}}
== Skatīt arī ==
* [[Argentīnas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1978}}
 | pirms      = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1974}})
 | pēc        = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}})
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|1986}}
 | pirms      = {{fb|ITA}} ({{FutbPK|1982}})
 | pēc        = {{fb|VFR}} ({{FutbPK|1990}})
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]]
 | periods    = {{FutbPK|2022}}
 | pirms      = {{fb|FRA}} ({{FutbPK|2018}})
 | pēc        = ''—'' ({{FutbPK|2026}})
}}
{{kastes beigas}}

{{CONMEBOL izlases}}
{{Navboxes
| title      = Argentīnas futbola izlase
| titlestyle = background:#74ACDF; color:white;
| list       = 
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}
}}

[[Kategorija:Argentīnas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]]</text>
      <sha1>j2jywg14qdxh2sjizao90p6rwr1yzn1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalifornijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15767</id>
    <revision>
      <id>4483366</id>
      <parentid>4394922</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:25:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11751" sha1="btnrt4l33oon9qnaqixmwknanfdb7bu" xml:space="preserve">{{Elementa infokaste
|                 tips = aktinīds
|      kārtas skaitlis = 98
|             7. čaula = 2
|             6. čaula = 8
|             5. čaula = 28
|             4. čaula = 32
|             3. čaula = 18
|             2. čaula = 8
|             1. čaula = 2
|              simbols = Cf
|             atommasa = [251]
|   valences elektroni = [Rn]5f&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;7s&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|       tabulas attēls = [[Attēls:Cf-TableImage.png|250px]]
|               attēls = [[Attēls:Californium.jpg|180px]]
|  oksidēšanas pakāpes = +2, '''+3''', +4
|  elektronegativitāte = 1,3
|              blīvums = 15 100
|  kušanas temperatūra = 1173 K (900&amp;nbsp;°C)
| viršanas temperatūra = 
}}

'''Kalifornijs''' ir mākslīgi radīts [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] [[aktinīdi|aktinīdu]] grupas [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Cf''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 98. Tas ir sudrabaini balts [[metāli|metāls]], kas periodiskajā tabulā atrodas starp [[berklijs|berkliju]] un [[einšteinijs|einšteiniju]]. Kalifornijs pirmo reizi iegūts 1950. gada februārī [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]], [[Bērkli]] pilsētā, bombardējot [[kirijs|kirija]] izotopus ar [[alfa daļiņa|alfa daļiņām]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; Elementa nosaukums cēlies no [[Kalifornija]]s štata nosaukuma un universitātes, kur tas tika atklāts. Kalifornijam ir relatīvi maza aprēķinātā [[kritiskā masa]] (aptuveni 5 kg), kas teorētiski ļautu to izmantot maza izmēra [[kodolieroči|kodolieroču]] izgatavošanā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=I. Key Nuclear Explosive Materials |url=https://www.isis-online.org/publications/fmct/primer/Section_I.html |website=isis-online.org |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250214140729/https://www.isis-online.org/publications/fmct/primer/Section_I.html }}&lt;/ref&gt; taču šādam pielietojumam tā augstā radioaktivitāte un īsais pussabrukšanas periods padara to nepraktisku. Nelielos daudzumos to izmanto [[kodolreaktors|kodolreaktoros]] un kā spēcīgu pārvietojamu [[neitrons|neitronu]] avotu, īpaši kodolrūpniecībā, medicīnā un materiālu analīzē.

== Vēsture ==
Kalifornijs tika atklāts 1950. gada februārī [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]], [[Bērkli]] pilsētā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; To sintezēja zinātnieku grupa, kuru vadīja [[Stenlijs Tompsons]] (''Stanley G. Thompson''), [[Alberts Giorso]] (''Albert Ghiorso'') un [[Glenns Sīborgs]] (''Glenn T. Seaborg''), bombardējot [[kirijs|kirija]] (&lt;sup&gt;242&lt;/sup&gt;Cm) izotopus ar [[alfa daļiņa|alfa daļiņām]] (hēlija kodoliem) 60 collu [[ciklotrons|ciklotronā]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Californium |url=https://www.britannica.com/science/californium |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Reakcijas rezultātā izveidojās kalifornija-245 izotops, kas vēlāk tika identificēts kā jauns ķīmiskais elements. Elementa nosaukums ‘kalifornijs’ (''californium'') cēlies no [[Kalifornija]]s štata un Kalifornijas Universitātes nosaukuma, kur tas tika atklāts. Tas ir otrais elements, kura nosaukums ir saistīts ar kādu ģeogrāfisko vietu ASV (pirmais bija [[berklijs]], kas nosaukts Bērkli pilsētas vārdā). Zinātnieki izvēlējās šo nosaukumu, lai godinātu universitāti, kas devusi būtisku ieguldījumu [[transurānu elements|transurānu elementu]] atklāšanā un [[kodolķīmija]]s attīstībā.

== Fizikālās un ķīmiskās īpašības ==
Kalifornijs ir sudrabaini balts [[metāli|metāls]], kas [[normāli apstākļi|normālos apstākļos]] atrodas cietā agregātstāvoklī. Tas ir mīksts un kaļams, līdzīgi kā citi [[aktinīdi]]. Gaisā tas pakāpeniski apklājas ar oksīda slāni, kas samazina tā spīdumu.

Kalifornija [[blīvums]] ir aptuveni 15,1 g/cm³,&lt;ref name=&quot;rsc.org&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Californium |url=https://periodic-table.rsc.org/element/98/californium |website=periodic-table.rsc.org |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kas ir līdzīgs dažu citu aktinīdu blīvumam. Tā [[kušanas temperatūra]] ir 900 °C.&lt;ref name=&quot;rsc.org&quot;/&gt; Daži avoti norāda, ka [[viršanas temperatūra]] nav eksperimentāli precīzi noteikta,&lt;ref name=&quot;rsc.org&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;azom&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=G.P. Thomas |title=Californium (Cf) - Discovery, Occurrence, Production, Properties and Applications of Californium |url=https://www.azom.com/article.aspx?ArticleID=7913 |publisher=AZO Materials |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; jo elements sadalās augstā temperatūrā, kamēr citi avoti viršanas temperatūru min aptuveni 1470 °C.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Californium |url=https://pubchem.ncbi.nlm.nih.gov/element/Californium |website=pubchem.ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šīs pretrunas var rasties no grūtībām precīzi izmērīt kalifornija viršanas temperatūru tā augstās radioaktivitātes un ierobežotā daudzuma dēļ.

Kalifornijs ir ļoti reaktīvs metāls, kas ātri oksidējas gaisā un reaģē ar skābekli, mitrumu un skābēm. Tas veido savienojumus ar dažādiem [[nemetāli]]em, piemēram, kalifornija [[oksīdi|oksīdu]] (Cf₂O₃) un kalifornija [[fluorīds|fluorīdu]] (CfF₃). Šim elementam ir dažādas [[Oksidēšanas pakāpe|oksidēšanās pakāpes]], bet visstabilākā ir +3, kas raksturīgi arī citiem aktinīdiem. Kalifornijs veido ūdenī šķīstošus [[sāļi|sāļus]], piemēram, kalifornija [[hlorīdi|hlorīdu]] (CfCl₃), kas ķīmiskos pētījumos var būt izmantojami.

== Izotopi ==
Kalifornijs ir izteikti [[radioaktivitāte|radioaktīvs]] elements, un tam ir zināmi vairāk nekā 20 [[izotops|izotopi]], kuru [[masas skaitlis]] svārstās no 237 līdz 256. No tiem stabilākais ir kalifornijs-251, kura [[pussabrukšanas periods]] ir 898 gadi, taču visbiežāk izmantotais ir kalifornijs-252, kura pussabrukšanas periods ir 2,645 gadi. Kalifornijs-252 izstaro lielu daudzumu neitronu, tāpēc to izmanto kā neitronu avotu dažādās rūpniecības un medicīnas nozarēs, piemēram, to izmanto ātrās gamma neitronu aktivācijas analīzē ([[PGNAA]]), lai analizētu [[akmeņogles]], [[cements|cementu]] un [[minerāls|minerālus]], kā arī [[sprāgstvielas|sprāgstvielu]], [[mīna|mīnu]] un neeksplodējušas munīcijas noteikšanai un identifikācijai.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |title=Production, distribution and applications of californium-252 neutron sources |url=https://archive.org/details/sim_applied-radiation-and-isotopes_october-november-2000_53_4-5/page/785 |journal=Appl Radiat Isot |date=2000 Oct-Nov |volume=53 |issue=4-5 |page=785-92 |doi=10.1016/s0969-8043(00)00214-1 |language=en}}&lt;/ref&gt; Turklāt kalifornijs-252 tiek izmantots kā neitronu avots [[naftas urbums|naftas urbumu]] izpētē, lai noteiktu urbumu potenciālo produktivitāti.&lt;ref name=&quot;ORNL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ORNL begins implementation of new californium-252 production contract |url=https://www.ornl.gov/news/ornl-begins-implementation-new-californium-252-production-contract |publisher=Oak Ridge National Laboratory |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Izotopa &lt;sup&gt;249&lt;/sup&gt;Cf pussabrukšanas periods ir 351 gads, bet &lt;sup&gt;250&lt;/sup&gt;Cf — 13,08 gadi.&lt;ref name=&quot;jlab&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://education.jlab.org/itselemental/iso098.html | title= Isotopes of the Element Californium | publisher= Jefferson Lab | accessdate= 2025. gada 9. februārī | language= en | archive-date= 2024. gada 5. Decembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20241205025900/https://education.jlab.org/itselemental/iso098.html }}&lt;/ref&gt; Pārējo izotopu pussabrukšanas periods ir stipri mazāks.

Zemāk kā piemērs parādīta kalifornija izotopa &lt;sup&gt;251&lt;/sup&gt;Cf sabrukšana. Tas vispirms [[alfa sabrukšana]]s rezultātā kļūst par [[kirijs|kiriju]] (Cm), bet pēc tam kirijs atkārtoti alfa sabrukšanas rezultātā kļūst par [[plutonijs|plutoniju]] (Pu). Visbeidzot plutonijs [[bēta sabrukšana]]s rezultātā pārvēršas par [[amerīcijs|amerīciju]] (Am).

: &lt;math&gt;\mathrm{^{251}_{\ 98}Cf\ \xrightarrow[898 \ y]{\alpha} \ ^{247}_{\ 96}Cm\ \xrightarrow[15{,}6 \cdot 10^6 \ y]{\alpha} \ ^{243}_{\ 94}Pu\ \xrightarrow [4{,}956 \ h]{\beta^-} \ ^{243}_{\ 95}Am}&lt;/math&gt;

: &lt;small&gt;Norādīti pussabrukšanas periodi: y — gadi, h — stundas.&lt;/small&gt;

Savukārt sabrūkot izotopam &lt;sup&gt;252&lt;/sup&gt;Cf, 96,908 % ir alfa sabrukšana, bet atlikušie 3,092 % ir [[spontāna skaldīšanās]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author1=Donald A. Hicks, John Ise, Jr., Robert V. Pyle |title=Spontaneous-Fission Neutrons of Californium-252 and Curium-244 |url=https://archive.org/details/sim_physical-review_1955-06-01_98_5/page/n307 |journal=Physical Review |date=1 June, 1955 |volume=98 |issue=5 |page=1521-1523 |doi=10.1103/PhysRev.98.1521}}&lt;/ref&gt;

== Iegūšana un sintēze ==
Kalifornijs ir mākslīgi sintezēts elements, un dabā tas nav sastopams.&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; Tā iegūšana ir sarežģīts un ilgstošs process, kas prasa vairāku kodolreakciju virkni. Kaliforniju iegūst [[kodolsintēze]]s reakcijās, bombardējot [[kirijs|kirija]] izotopus (Cm-242 vai Cm-244) ar [[alfa daļiņa|alfa daļiņām]] (hēlija kodoliem) augstas enerģijas [[daļiņu paātrinātājs|daļiņu paātrinātājos]] vai [[kodolreaktors|kodolreaktoros]] ilgstoši pakļaujot kiriju neitronu apstarojumam.

Kodolsintēzes process notiek šādi. Sākumā kirijs-242 vai kirijs-244 tiek ievietots augstas neitronu plūsmas reaktorā, kur tas pakāpeniski uztver neitronus un pārvēršas par smagākiem kirija izotopiem.&lt;ref name=&quot;azom&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ORNL&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Complete Guide to Californium |url=https://frontier-cf252.com/blog/complete-guide-californium/ |publisher=Frontier Technology |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Bēta sabrukšanas rezultātā iegūtie kirija izotopi pārvēršas [[berklijs|berklijā]] (Bk-249), kas pēc tam uztver vēl vienu neitronu un sabrūk par kaliforniju-249. Turpmākajā neitronu absorbcijā kalifornijs-249 tālāk uztvert neitronus, veidojot citus kalifornija izotopus, piemēram, kaliforniju-252, kas ir praktiski nozīmīgākais izotops.

Tā kā kalifornija sintēze ir ārkārtīgi sarežģīta un laikietilpīga, to iegūst tikai dažās specializētās kodolpētniecības laboratorijās. Lielākais kalifornija ražotājs pasaulē ir [[Oukridžas Nacionālā laboratorija]] (''Oak Ridge National Laboratory''), kur kaliforniju sintezē augstas plūsmas izotopu reaktorā ([[HFIR]]).&lt;ref name=&quot;ORNL&quot;/&gt;

Pēc sintēzes kalifornijs tiek ķīmiski attīrīts, izmantojot jonu apmaiņas [[hromatogrāfija|hromatogrāfiju]] vai šķīdinātāju ekstrakciju, lai atdalītu to no citiem aktinīdiem un radioaktīvajiem piemaisījumiem.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |author1=Burns, Jonathan D.; Van Cleve, Shelley M.; Smith, Edward Hamilton; Boll, Rose Ann |title=Californium purification and electrodeposition |journal=Journal of Radioanalytical and Nuclear Chemistry |date=30 novembris 2014 |doi=10.1007/s10967-014-3815-5}}&lt;/ref&gt; Tā kā iegūtie kalifornija daudzumi ir ļoti mazi (tikai daži miligrami gadā), attīrīšanas process ir rūpīgi kontrolēts un laikietilpīgs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Periodiskā sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
[[Kategorija:Aktinīdi]]</text>
      <sha1>btnrt4l33oon9qnaqixmwknanfdb7bu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tunisijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16001</id>
    <revision>
      <id>4483513</id>
      <parentid>4483211</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:17:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6628" sha1="fluhc0it7ib2oynau0vlelv4ia3nt83" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Tunisija
| Badge              = Tunisian Football Federation logo.svg
| FIFA Trigramme     = TUN
| Nickname           = ''Les Aigles de Carthage''&lt;br /&gt;(Kartāgas ērgļi)
| Association        = Tunisijas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|FRA}} [[Ervē Renārs]]
| Captain            = [[Eljāss Shīri]]
| Most caps          = Radhi Džaidi (105)
| Top scorer         = Isams Džemaa (36)
| Home Stadium       = 
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1               = _tun26h
| pattern_b1                = _tun26h
| pattern_ra1               = _tun26h
| pattern_sh1               = _tun26h
| pattern_so1               = 
| leftarm1                  = FFFFFF
| body1                     = FFFFFF
| rightarm1                 = FFFFFF
| shorts1                   = FFFFFF
| socks1                    = FFFFFF
| pattern_la2               = _tun26a
| pattern_b2                = _tun26a
| pattern_ra2               = _tun26a
| pattern_sh2               = _tun26a
| pattern_so2               = 
| leftarm2                  = FF0000
| body2                     = FF0000
| rightarm2                 = FF0000
| shorts2                   = FF0000
| socks2                    = FF0000
| pattern_la3               = _tun26t
| pattern_b3                = _tun26t
| pattern_ra3               = _tun26t
| pattern_sh3               = 
| pattern_so3               = 
| leftarm3                  = 000000
| body3                     = 000000
| rightarm3                 = 000000
| shorts3                   = 000000
| socks3                    = 000000
| FIFA Rank     = {{Nft rank|45.|down|3|date=2026. gada 11. jūnijs}}
| FIFA max      = 14.
| FIFA max date = 2018. gada aprīlis — maijs
| FIFA min      = 65.
| FIFA min date = 2010. gada jūlijs
| First game         = {{fb|TUN}} 1:2 {{fb-rt|ALG}}&lt;br /&gt;([[Tunisija]]; {{dat|1957|6|25|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|TPE|OS}}&lt;br /&gt;([[Roma]], [[Itālija]]; {{dat|1960|8|18|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|TOG}}&lt;br /&gt;([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2000|1|7|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|MWI}}&lt;br /&gt;([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2005|3|26|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|DJI}}&lt;br /&gt;([[Radesa]], [[Tunisija]]; {{dat|2015|6|12|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|HUN}} 10:1 {{fb-rt|TUN}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1960|7|24|N|bez}})
| World cup apps     = 7
| World cup first    = 1978
| World cup best     = Grupu turnīrs: &lt;br /&gt;[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]],&lt;br /&gt;[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 22
| Regional cup first = 1962
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' 2004
| Confederations cup apps  = 1
| Confederations cup first = 2005
| Confederations cup best  = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]]
}}

'''Tunisijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tunisija|Tunisijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Tunisijas futbola izlasi pārvalda Tunisijas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]]. Tunisijas izlase 6 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], pirmoreiz tas notika [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Visas sešas reizes Tunisija tā arī neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Tunisijas izlase ir piedalījusies 22 reizes, 2004. gadā tā pagaidām vienīgo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās''
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - Grupu turnīrs
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 - ''Nepiedalījās''
* 1959 - ''Nepiedalījās''
* 1962 - 3. vieta
* 1963 - Grupu turnīrs
* 1965 - 2. vieta
* 1968 - ''Nekvalificējās''
* 1970-1974 - ''Nepiedalījās''
* 1976 - ''Nekvalificējās''
* 1978 - 4. vieta
* 1980 - ''Izstājās''
* 1982 - Grupu turnīrs
* 1984-1992 - ''Nekvalificējās''
* 1994 - Grupu turnīrs
* 1996 - 2. vieta
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - Ceturtdaļfināls
* 2000 - 4. vieta
* 2002 - Grupu turnīrs
* 2004 - '''Čempioni'''
* 2006 - Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 4. vieta
* [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Grupu turnīrs
* [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Tunisija}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{ar ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:Tunisijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Tunisijā]]</text>
      <sha1>fluhc0it7ib2oynau0vlelv4ia3nt83</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483514</id>
      <parentid>4483513</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4483514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6672" sha1="gfw4rxbfer210s5jbijhi47vr2mzb0b" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Tunisija
| Badge              = Tunisian Football Federation logo.svg
| FIFA Trigramme     = TUN
| Nickname           = ''Les Aigles de Carthage''&lt;br /&gt;(Kartāgas ērgļi)
| Association        = Tunisijas Futbola federācija
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] (Āfrika)
| Coach              = {{flaga|FRA}} [[Ervē Renārs]]
| Captain            = [[Eljāss Shīri]]
| Most caps          = Radhi Džaidi (105)
| Top scorer         = Isams Džemaa (36)
| Home Stadium       = 
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1               = _tun26h
| pattern_b1                = _tun26h
| pattern_ra1               = _tun26h
| pattern_sh1               = _tun26h
| pattern_so1               = 
| leftarm1                  = FFFFFF
| body1                     = FFFFFF
| rightarm1                 = FFFFFF
| shorts1                   = FFFFFF
| socks1                    = FFFFFF
| pattern_la2               = _tun26a
| pattern_b2                = _tun26a
| pattern_ra2               = _tun26a
| pattern_sh2               = _tun26a
| pattern_so2               = 
| leftarm2                  = FF0000
| body2                     = FF0000
| rightarm2                 = FF0000
| shorts2                   = FF0000
| socks2                    = FF0000
| pattern_la3               = _tun26t
| pattern_b3                = _tun26t
| pattern_ra3               = _tun26t
| pattern_sh3               = 
| pattern_so3               = 
| leftarm3                  = 000000
| body3                     = 000000
| rightarm3                 = 000000
| shorts3                   = 000000
| socks3                    = 000000
| FIFA Rank     = {{Nft rank|45.|down|3|date=2026. gada 11. jūnijs}}
| FIFA max      = 14.
| FIFA max date = 2018. gada aprīlis — maijs
| FIFA min      = 65.
| FIFA min date = 2010. gada jūlijs
| First game         = {{fb|TUN}} 1:2 {{fb-rt|ALG}}&lt;br /&gt;([[Tunisija]]; {{dat|1957|6|25|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|TPE|OS}}&lt;br /&gt;([[Roma]], [[Itālija]]; {{dat|1960|8|18|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|TOG}}&lt;br /&gt;([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2000|1|7|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 7:0 {{fb-rt|MWI}}&lt;br /&gt;([[Tunisa]], [[Tunisija]]; {{dat|2005|3|26|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|TUN}} 8:1 {{fb-rt|DJI}}&lt;br /&gt;([[Radesa]], [[Tunisija]]; {{dat|2015|6|12|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|HUN}} 10:1 {{fb-rt|TUN}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1960|7|24|N|bez}})
| World cup apps     = 7
| World cup first    = 1978
| World cup best     = Grupu turnīrs: &lt;br /&gt;[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]],&lt;br /&gt;[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 22
| Regional cup first = 1962
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' 2004
| Confederations cup apps  = 1
| Confederations cup first = 2005
| Confederations cup best  = Grupu turnīrs: [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]]
}}

'''Tunisijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tunisija|Tunisijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Tunisijas futbola izlasi pārvalda Tunisijas Futbola Federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1957. gadā cīnoties pret [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrijas izlasi]]. Tunisijas izlase 6 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīros]], pirmoreiz tas notika [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gadā]]. Visas sešas reizes Tunisija tā arī neizkļuva no apakšgrupas. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]] Tunisijas izlase ir piedalījusies 22 reizes, 2004. gadā tā pagaidām vienīgo reizi kļuva par [[Āfrika]]s čempioniem.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] - ''Nepiedalījās''
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nekvalificējās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Nekvalificējās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] - Grupu turnīrs
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]-[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] - ''Nekvalificējās''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] - Grupu turnīrs
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] - Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] - Grupu turnīrs
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] - Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] -

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* 1957 - ''Nepiedalījās''
* 1959 - ''Nepiedalījās''
* 1962 - 3. vieta
* 1963 - Grupu turnīrs
* 1965 - 2. vieta
* 1968 - ''Nekvalificējās''
* 1970-1974 - ''Nepiedalījās''
* 1976 - ''Nekvalificējās''
* 1978 - 4. vieta
* 1980 - ''Izstājās''
* 1982 - Grupu turnīrs
* 1984-1992 - ''Nekvalificējās''
* 1994 - Grupu turnīrs
* 1996 - 2. vieta
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* 1998 - Ceturtdaļfināls
* 2000 - 4. vieta
* 2002 - Grupu turnīrs
* 2004 - '''Čempioni'''
* 2006 - Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - Ceturtdaļfināls
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - Grupu turnīrs
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Ceturtdaļfināls
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Ceturtdaļfināls
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] - 4. vieta
* [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] - Grupu turnīrs
* [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] - Astotdaļfināls
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Tunisija}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{fr ikona}} {{ar ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:Tunisijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Tunisijā]]</text>
      <sha1>gfw4rxbfer210s5jbijhi47vr2mzb0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anže Kopitars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24147</id>
    <revision>
      <id>4483554</id>
      <parentid>4441199</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T02:59:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13108" sha1="gps3yum57nf3akkafeg0tjr94qfseeu" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Anže Kopitars
 |      vārds_orig = ''Anže Kopitar''
 |          attēls = Anze Kopitar 2023-12-16 (cropped).jpg
 |         att_izm = 230px
 |        paraksts = Kopitars 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|8|24}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Slovēnija|Jesenice}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 191 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 101 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 2004
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
 |          numurs = 11
 |           amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]]
 |            līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 11., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2005. gada NHL drafts|2005]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 2004—2006
 |         klubs 1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Södertälje SK]]
 |        kl_sez 2 = 2006—''pašlaik''
 |         klubs 2 = {{flaga|ASV}} Losandželosas &quot;Kings&quot;
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2005—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|SLO}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Lēdijas Bingas balva]] — 2016, 2023, 2025
* [[Frenka Selkes balva]] — 2016, 2018
* [[Stenlija kauss]] — 2012, 2014
* [[Marka Mesjē balva]] — 2022&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02062022-losandzelosas_kings_kapteinis_kopitars_sa|title=Losandželosas &quot;Kings&quot; kapteinis Kopitars saņem NHL līdera apbalvojumu|date=2022. gada 2. jūn.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2025|6|12||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Anže Kopitars''' ({{Val|sl|Anže Kopitar}}; dzimis {{dat|1987|08|24}} [[Jesenice|Jesenicē]], [[Slovēnija|Slovēnijā]]) ir profesionāls slovēņu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] un [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijās, [[Slovēnijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], kur pilda kapteiņa funkcijas.

== Spēlētāja karjera ==
Losandželosas klubs Kopitaru izraudzījās [[2005. gada NHL drafts|2005. gada NHL draftā]] ar kopējo 11. kārtas numuru. Pirms spēlēšanas &quot;Kings&quot; sastāvā viņš pārstāvēja [[Zviedrija]]s Elites sērijas klubu [[Sēderteljes SK]]. &quot;Kings&quot; sastāvā slovēnis spēlē kopš 2006.—2007. gada sezonas un ir kļuvis par vienu no komandas labākajiem uzbrucējiem. A. Kopitars ir pirmais slovēņu hokejists, kurš spēlējis NHL.&lt;ref name=&quot;KopitarBio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&amp;playerId=8471685&amp;service=page&amp;tab=bio | title = Los Angeles Kings- Team: Anze Kopitar Official Player Page | date = 2008-11-11 | accessdate = 2008-11-12 | publisher = Los Angeles Kings | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090317085129/http://kings.nhl.com/team/app?page=PlayerDetail&amp;playerId=8471685&amp;service=page&amp;tab=bio | archivedate = 2009-03-17 }}&lt;/ref&gt;

Nacionālajā hokeja līgā debitēja 2006. gada 6. oktobrī pret [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]], šajā spēlē viņš guva 2 vārtus, taču &quot;Kings&quot; zaudēja ar 3—4.&lt;ref name = &quot;OnlineKingdom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Matsuda | first = Gann | title = Rookie Kopitar Shines In Debut, But Can't Do It Alone | publisher = Online Kingdom | date = 2007-10-07 | url = http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | accessdate = 2007-10-27 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071224213509/http://www.kingshockey.com/articles.cfm?id=48 | archivedate = 2007-12-24 }}&lt;/ref&gt; Piedalījās 2008. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē.&lt;ref name=&quot;2008All-Star&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | publisher = Los Angeles Kings | title = Kopitar Named To All-Star Team | url = http://kings.nhl.com/team/app?articleid=349402&amp;page=NewsPage&amp;service=page | date = 2008-01-10 | accessdate = 2008-01-27 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2011.—12. un 2013.—14. gada sezonās &quot;Kings&quot; sastāvā izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2016. gadā kļuva par &quot;Kings&quot; [[kapteinis (hokejs)|kapteini]].

Kopitars 2023. gada 28. februārī izcīnija savu sesto &quot;hat-trick&quot; karjerā, gūstot četrus vārtus pēcspēles metienu sērijā  6:5 uzvarā pret [[Vinipegas Jets]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-winnipeg-jets-game-recap-341377206|title=Kopitar scores 4 goals, Kings defeat Jets in shootout &amp;#124; NHL.com|date=2023. gada 1. marts|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt; Sezonas beigās viņš ieguva savu otro [[Lēdijas Bingas balva|Lēdijas Bingas balvu]], kļūstot par pirmo &quot;karali&quot; kopš Veina Grecka, kurš vairākas reizes ieguvis šo balvu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/kings-anze-kopitar-wins-lady-byng-trophy-345017792|title=Kopitar of Kings wins Lady Byng Trophy for gentlemanly conduct &amp;#124; NHL.com|date=2023. gada 27. jūn.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 6. jūlijā &quot;Kings&quot; pagarināja līgumu ar Kopitaru, vēl uz uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/la-kings-sign-captain-anze-kopitar-to-two-year-contract-extension-345254812|title=LA Kings Sign Captain Anze Kopitar To Two-Year Contract Extension &amp;#124; Los Angeles Kings|date=2023. gada 6. jūl.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;

Iespaidīgi iesākot 2023.–2024. gada sezonu, 2023. gada 8. novembrī Kopitars guva savus 400. vārtus [[NHL]], kas bija arī spēles uzvaras vārti pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/los-angeles-kings-vegas-golden-knights-game-recap-november-8|title=Kings defeat Golden Knights to stay perfect on road &amp;#124; NHL.com|date=2023. gada 9. nov.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;

2024.–2025. gada sezonā viņš 81 spēlē guva 21 vārtus un atdeva 46 rezultatīvas piespēles, kopā sakrājot 67 punktus, vienlaikus saņemot tikai divus nelielus spēles sodus. Kopitars ceturto reizi tika nosaukts par [[Lēdijas Bingas balva]]s finālistu.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Eichel, Kopitar, Point named finalists for Lady Byng Trophy |url=https://www.nhl.com/news/jack-eichel-anze-kopitar-brayden-point-2025-finalists-lady-byng-trophy |website=NHL.com |date=2 May 2025 |access-date=2 May 2025}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 12. jūnijā Kopitars tika pasludināts par šīs trofejas ieguvēju, iegūstot šo balvu trešo reizi savā karjerā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.nhl.com/kings/news/anze-kopitar-wins-2024-25-lady-byng-memorial-trophy|title=Anze Kopitar Wins Lady Byng Memorial Trophy|website=NHL.com |date=12 June 2025 |access-date=12 June 2025}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 18. septembrī Kopitars paziņoja, ka noslēgs spēlētāja karjeru pēc 2025.–2026. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Kaplan |first1=Emily |title=Kings captain Anze Kopitar retiring after 2025-26 season |url=https://www.espn.com/nhl/story/_/id/46304322/kings-captain-anze-kopitar-retiring-2025-26-season |website=ESPN.com |access-date=18 September 2025 |date=18 September 2025}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā Kopitars kļuva par 25. spēlētāju NHL vēsturē, kurš regulārajā sezonā ir nospēlējis 1500 spēles.&lt;ref&gt;{{cite web |last1=Len |first1=Samuel |title=Anze Kopitar Closing in on Kings Legend's Points Record |url=https://www.si.com/onsi/breakaway/los-angeles-kings/anze-kopitar-closing-marcel-dionne-points-record |website=Break Away ON SI |access-date=7 March 2026 |date=5 March 2026 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 14. martā Kopitars guva divus punktus, iegūstot 1307 un 1308 punktus, atkārtojot un pārspējot [[Marsels Dions|Marsela Diona]] rekordu par visvairāk punktiem karjerā &quot;Kings&quot; kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Losandželosā divas slovēņu zvaigznes: Kopitars kļūst par &quot;Kings&quot; rekordistu |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/15032026-losandzelosa_divas_slovenu_zvaigznes_kopi |website=sportacentrs.com |date= |access-date=15 March 2026}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | &amp;nbsp;
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2004-05
| [[Södertälje SK]]
| [[Zviedrijas hokeja līga|Elitsērija]]
| 5
| 0
| 0
| 0
| 0
| 10
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2005-06
| Södertälje SK
| Elitsērija
| 47
| 8
| 12
| 20
| 28
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2006–07
| [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| 72
| 20
| 41
| 61
| 24
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007–08
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 32
| 45
| 77
| 22
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2008–09
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 27
| 39
| 66
| 32
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009–10
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 34
| 47
| 81
| 16
| 6
| 2
| 3
| 5
| 2
|-
| 2010-11
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 75
| 25
| 48
| 73
| 20
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2011-12
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 25
| 51
| 76
| 20
| 20
| 8
| 12
| 20
| 9
|-
| 2012-13
| [[IK Mora]]
| [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]]
| 31
| 10
| 24
| 34
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2012-13
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 47
| 10
| 32
| 42
| 16
| 18
| 3
| 6
| 9
| 12
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2013-14
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 29
| 41
| 70
| 24
| 26
| 5
| 21
| 26
| 14
|-
| 2014-15
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 79
| 16
| 48
| 64
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2015-16
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 81
| 25
| 49
| 74
| 16
| 5
| 2
| 2
| 4
| 2
|-
| 2016-17
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 76
| 12
| 40
| 52
| 28
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2017-18
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 82
| 35
| 57
| 92
| 20
| 4
| 1
| 1
| 2
| 0
|-
| 2018-19
| Losandželosas &quot;Kings&quot;
| NHL
| 81
| 22
| 38
| 60
| 30
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | NHL kopā
! 1003
! 312
! 576
! 888
! 278
! 79
! 21
! 45
! 66
! 39
|}

==Rekordi==
=== NHL ===
* Pirmais [[slovēņi|slovēņu]] spēlētājs līgas vēsturē
* Visvairāk punktu karjerā slovēņu spēlētāja iegūti (1278)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu karjerā slovēņu spēlētāja iegūtas (838)
* Visvairāk vārtu karjerā slovēņu spēlētāja gūti (440)
* Visvairāk punktu sezonā slovēņu spēlētāja iegūti (92 [[2017.—2018. gada NHL sezona|2017.–2018. gadā]])
* Visvairāk vārtu sezonā slovēņu spēlētāja gūti (35, 2017.–2018. gadā)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā slovēņu spēlētāja iegūtas (57, 2017.–2018. gadā)

===Losandželosas Kings===
{{dat|2026|3|14}}
* Visvairāk nospēlēto sezonu (20)
* Visvairāk nospēlēto spēļu (1505)
* Visvairāk punktu (1308)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu (858)
* Visvairāk uzvaras vārtu (79)
* Visilgāk komandā bijis kapteinis (10 sezonas, no [[2016.—2017. gada NHL sezona|2016.–2017. g.]] līdz [[2025.—2026. gada NHL sezona|2025.–2026. g.]])
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*{{eliteprospects|4233}}
* [https://web.archive.org/web/20101001073500/http://www.anzeseleven.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=83457 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080607073503/http://www.eurohockey.net/players/show_player.cgi?serial=63532 European Hockey profils] {{en ikona}}
* [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471685 NHL profils] {{en ikona}}

{{Hokejists-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Losandželosas Kings]] [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] |pirms={{flaga|ASV}} [[Dastins Brauns]]|pēc= |periods= 2016-pašlaik}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Kopitars, Anzze}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Lēdijas Bingas balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]]</text>
      <sha1>gps3yum57nf3akkafeg0tjr94qfseeu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozols (reperis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28289</id>
    <revision>
      <id>4483544</id>
      <parentid>4108209</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:05:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4483544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4975" sha1="t05zmduvo1psh55c8n4rmzabgfgfav8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|mūziķi|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Ozols
| Attēls = Ozols (Apr 2023) (cropped).png
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Fons = solists
| Dz_vārds = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|21}}
| Vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| Žanrs = [[hiphops]]
| Nodarbošanās = [[reps|reperis]], [[uzņēmējs]]
| Gadi = 1996—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Riga Records]]''&lt;br /&gt;''[[Platforma Records]]''
| Darbojies_arī = ''[[Fact]]''&lt;br /&gt;''[[Riga Records]]''&lt;br /&gt;[[Austrumbloks]]
| Mlapa = 
| Dzimums = V
| Vārds_orig = Ģirts Rozentāls
}}
'''Ozols''' (īstajā vārdā '''Ģirts Rozentāls''') ir [[Latvija|latviešu]] reperis, viens no [[hiphops|hiphopa]] žanra pamatlicējiem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/hiphopa-izpilditajs-ozols-laidis-klaja-videoversiju-dziesmai-levite.a307796/|title=Hiphopa izpildītājs Ozols laidis klajā videoversiju dziesmai «Levitē»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ozols-20-gadu-laika-kapsula/|title=Ozols 20 gadu laika kapsulā|website=LA.LV|access-date=2020-10-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Savu darbību uzsāka [[1996]]. gadā grupā ''[[Fact]]'' kā [[basģitāra|basģitārists]], bet kopš 2000. gada darbojas kā solo mākslinieks.&lt;ref&gt;[http://www.hhradio.lv/artist/ozols Ozols | Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121217060008/http://hhradio.lv/artist/ozols |date={{dat|2012|12|17||bez}} }}, hhradio.lv&lt;/ref&gt; Izveidojis hiphopa projektus ''[[Riga Records]]'' un [[Austrumbloks]]. Ozols trīs reizes ir saņēmis [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu]]. Pēc ilgāka pārtraukuma 2008. gadā kopā ar [[Nātre (reperis)|Nātri]] izdeva ''[[Streetshop Mixtape Vol. 1]]'' un pēc gada arī savu ceturto studijas albumu &quot;[[Neatkarība (albums)|Neatkarība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ozols izdod albumu “Neatkarība”|publisher=Platforma Music|date=13.03.2009.|url=http://www.platforma.lv/news/article.php?id=329328|access-date=13.08.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312120653/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=329328|archivedate=12.03.2016}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā viņš izdeva albumu “Neona pilsēta” , no šī albuma vispopulārākā dziesma ir “Stils”. Aktīvi sadarbojās ar atpazīstamiem mūzikas veidotājiem, kā [[rolands če]], [[Prusax|PRUSAX]] un xantikvariātu.

2004. gadā viņš piedalījās [[TV3 Latvija|TV3]] realitātes šovā &quot;[[Džungļu zvaigzne]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TV3 realitātes šovu «Džungļu zvaigzne» vadīs izdzīvotājs Raimonds Dombrovskis|publisher=Apollo|date=30.07.2004.|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/2109/articles/25414}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ozolam arī pieder apģērbu veikals ''Streetshop''. 2014. gadā atvēra apavu, apģērbu veikalu ''HoodShop''. Pēdējos gados izdod apģērbu līniju &quot;Stils&quot;. Drēbes ir saistītas ar populārām dziesmām.

2016. gadā apprecējās ar Evu Rozentāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/340840-laiks-skrien-veja-sparniem-pasmaju-sovbiznesa-zvaigznes-kam-sogad-aprit-jau-40|title=Laiks skrien vēja spārniem - pašmāju šovbiznesa zvaigznes, kam šogad aprit jau 40|website=Jauns.lv|access-date=2019-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Fact sastāvā ===

==== Albumi ====
* ''[[Fact - Creepin' Shadows EP]]'' (1997)
* ''[[Fact - F.A.C.T]]'' (1998)
* ''[[Fact - My Riga EP]]'' (1999)

=== Kā solo mākslinieks ===

==== Albumi ====
* &quot;[[Cieņa un mīlestība]]&quot; (2001)
* &quot;[[Augstāk, tālāk, stiprāk]]&quot; (2002)
* &quot;[[Dūzis (albums)|Dūzis]]&quot; (2003)
* &quot;[[Neatkarība (albums)|Neatkarība]]&quot; (2009)
* &quot;[[Cieņa un mīlestība (Izlase 2015)]]&quot; (2015)
* &quot;[[Atpakaļ nākotnē (albums)|Atpakaļ nākotnē]]&quot; (2015)
* &quot;[[Semestris (albums)|Semestris]]&quot; (2017)
* &quot;[[Neona pilsēta]]&quot; (2018)
* &quot;[[Yauda]]&quot; (2020)
* &quot;[[1979 (albums)|1979]]&quot; (2023)

==== Singli ====
* &quot;[[Neko 2005]]&quot; (2000)
* &quot;[[O.Z.O.L.S]]&quot; (2001)
* &quot;[[OzRaps/O'79]]&quot; (2002)
* &quot;[[Mirāža (singls)|Mirāža]]&quot; (2012)
* &quot;[[Piemēri]]&quot; (2013)
* &quot;[[Sapņotājs]]&quot; (2013)
* &quot;[[Ilgojos]]&quot; (2014)
* &quot;[[Superhaips]]&quot; (2015)
* &quot;[[Stils (singls)|Stils]]&quot; (2019)
* &quot;[[Dimanta Svelme]]&quot; (2022)
* “Straume ‘24” Artūrs Skutelis, Ods, goča, [[Wiesulis]] (2024)

==== Miksteipi ====
* ''[[Streetshop Mixtape Vol. 1]]'' (2008)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.myspace.com/ozolsmusic MySpace lapa]
* [https://www.facebook.com/ozmuzika Facebook lapa]
* [https://www.youtube.com/c/GirtsRozentals Youtube oficiālais kanāls]
*{{Instagram|ozmuzika}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>t05zmduvo1psh55c8n4rmzabgfgfav8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nine Inch Nails</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29723</id>
    <revision>
      <id>4483444</id>
      <parentid>4456802</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:22:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="81685" sha1="8rxjochrqzdfc9hrzw21wfqcfnxewja" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = '''Nine Inch Nails'''
|          Attēls = NIN2008.jpg
|         Att_izm = 250px
|        Apraksts = Trents Reznors 2008. gadā
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{flaga|ASV}} [[Klīvlenda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|           Žanrs = [[Industriālais roks]]&lt;br /&gt;[[Alternatīvais roks]]&lt;br /&gt;[[Industriālais metāls]]
|            Gadi = 1988—pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[The Null Corporation]]'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'', ''[[Nothing Records|Nothing]]'', ''[[TVT Records|TVT]]'', ''[[Island Records|Island]]'', ''[[Rykodisc Records|Rykodisc]]''|
|           Mlapa = [http://www.nin.com/ www.nin.com]
|      Dalībnieki = [[Trents Reznors]]
}}

'''''Nine Inch Nails'''''&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;{{val|lv|&quot;Deviņu collu naglas&quot;}}&lt;/ref&gt; (abreviatūras: NIN vai NIИ) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[industriālais roks|industriālā roka]] mūzikas projekts, kuru 1988. gadā [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[Klīvlenda|Klīvlendā]] uzsāka [[Trents Reznors]]. Reznors ir projekta galvenais producents, solists, dziesmu autors, izpildītājs un vienīgais projekta dalībnieks, kurš atbildīgs par tā virzību.&lt;ref name=&quot;AMG&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author= Stīvs Hūijs |url= http://www.allmusic.com/artist/nine-inch-nails-p5033 |title= Nine Inch Nails |accessdate= {{dat|2006|11|24}} |publisher= ''Allmusic''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Nine Inch Nails'' mūzikai raksturīgs industriāls, elektroniski mehānisks skanējums, parasti tradicionāla dziesmu uzbūve.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; Dziesmās liela nozīme ir piešķirta to vārdiem, kas visbiežāk rakstīti no introverta un nihilistiska skatupunkta.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt;

''Nine Inch Nails'' mūzika iekļaujas dažādos mūzikas žanros, bet galvenais uzsvars tiek likts uz tai raksturīgo elektronisko mūzikas instrumentu izmantošanu un dziesmu elektronisko apstrādi. Tikai pēc jauna albuma ierakstīšanas Reznors izveido grupu, sameklējot vairākus citus māksliniekus, kas vēlāk palīdz viņam uzstāties koncertturnejās. Koncertos izpildītie skaņdarbi bieži vien ļoti atšķiras no oriģināliem un dažkārt tiek izmantoti vizuāli elementi, kas dod priekšstatu par pašu skaņdarbu, tai skaitā, sevišķi projekta agrīnajos gados, raksturīga ''Nine Inch Nails'' parādība bija mūzikas instrumentu iznīcināšana dziesmu kulminācijās.&lt;ref name = &quot;Reimink&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |author= Trojs Reiminks|title= Pārmaiņas dziesmās, sastāvs notur ''Nails'' formā |publisher= ''Grand Rapids Press'' |page= D1 |date= {{dat|2007|03|05}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Projektam tiek piedēvēti vislielākie nopelni industriālā roka popularizēšanā un attīstībā.&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/artist/nine-inch-nails-p5033 ''Nine Inch Nails'' ''allmusic.com'' profils] Atjaunināts: {{dat|2009|10|02}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tas divpadsmit reizes ir ticis nominēts [[Grammy balva|''Grammy'' balvai]] un divas reizes to ir ieguvis. Pasaulē ir pārdoti vairāk kā 30 miljoni ''Nine Inch Nails'' albumi, tai skaitā 11 miljoni ir pārdoti ASV.&lt;ref&gt;[http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=3&amp;table=tblTopArt&amp;action= Visvairāk pārdotie izpildītāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130827163822/http://riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=3&amp;table=tblTopArt&amp;action= |date={{dat|2013|08|27||bez}} }} Atjaunināts: {{dat|2009|10|02}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Izveidošana (1988—1989) ===
1987. gadā Trents Reznors spēlēja taustiņinstrumentus [[Klīvlenda]]s grupā ''[[Exotic Birds]]'', kuras menedžeris tolaik bija [[Džons Malms juniors|Džons Malms jr.]]. Reznors un Malms sadraudzējās un kad Reznors pameta ''Exotic Birds'', lai sacerētu pats savu mūziku, Malms neoficiāli kļuva par Reznora menedžeri.&lt;ref&gt;''Reznor v. J. Artist Management, Inc. et al.'', 365 °F. Supp. 2d 565 (S.D.N.Y. 2005). {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā laikā Reznors tika pieņemts darbā par inženiera asistentu un telpu uzraugu ''[[Midtown Recording|Right Track Studios]]'' ierakstu kompānijā,&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; tādējādi radās izdevība, un Reznors lūdza studijas īpašniekam Bārtam Kosteram atļauju bez maksas ierakstīt dažus [[Demo (mūzika)|demo ierakstus]] laikā, kad studiju neviens neizmanto. Kosters piekrita, piebilstot, ka tas viņam izmaksās &quot;tikai dažas nolietojušās kasešu galviņas&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Dusmu mūzika
  | journal = [[People]]
  | volume = 43
  | issue = 5
  | author = Stīvs Dafertijs
  | coauthors = Braiens Aleksandrs, Toms Nadžents, Džons Hanns
  | date = {{dat|1995|02|06}}
  | pages = 105—107}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gatavojot pašus agrīnākos ''Nine Inch Nails'' ierakstus, Reznors nespēja atrast tādu grupu, kas spētu nospēlēt viņa radīto materiālu tieši tā, kā viņš to vēlētos. Tā vietā, iedvesmojies no [[Prinss|Prinsa]], Reznors pats spēlēja visus mūzikas instrumentus, izņemot bungas.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Patiesība par Trentu
  | journal = Option
  | author = Džeisons Fainss
  | date = 1994. gada jūlijs/augusts}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šāda lomu sadale vēlāk bija gandrīz visos ''Nine Inch Nails'' ierakstos, lai gan laiku pa laikam Reznors iesaistīja arī citus mūziķus un asistentus. Reznora sākotnējais mērķis bija izlaist vienu N''ine Inch Nails'' 12 collu singlu kādā mazā Eiropas ierakstu kompānijā.&lt;ref name=&quot;AP90&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Radot ''Down in It''
  | month = Marts
  | year = 1990. gads
  | journal = [[Alternative Press]]
  | issue = 27}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vairākas ierakstu kompānijas atzinīgi reaģēja uz Nine Inch Nails ierakstīto demo materiālu, un Reznors parakstīja līgumu ar ''[[TVT Records]]''.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; Desmit dziesmas no ''Right Track demos'' nedaudz vēlāk tika izlaistas pārstrādātā veidā projekta pirmajā pilna garuma studijas albumā ''[[Pretty Hate Machine]]'' 1989. gadā.

Reznors 1994. gadā sacīja, ka izvēlējās nosaukumu ''Nine Inch Nails'' tāpēc, ka tas ir bijis &quot;viegli saīsināms&quot; nevis, ka tam varētu būt &quot;jebkāda nozīme&quot;.&lt;ref name = &quot;Axcess&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Runājot par Nothing ar Trentu Reznoru
  | journal = Axcess
  | volume = 2
  | year = 1994. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Ir izskanējušas dažādas baumas par projekta nosaukuma nozīmi, tai skaitā, ka Reznors to izvēlējies, lai dotu atsauci uz [[Jēzus Kristus|Jēzus]] piesišanu krustā ar deviņcollu naglām&lt;ref name = &quot;Shock&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
  | author = Gregs Ruls
  | title = Electrošoks!: Sintīmūzikas grāvēji
  | url = https://archive.org/details/electroshock00greg
  | publisher = Backbeat Books
  | year = 1999. gads
  | isbn = 0-8793-0582-7}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; vai arī uz [[Fredijs Krīgers|Fredija Krīgera]] deviņcollu nagiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.spin.com/articles/march-1992
  | title = Nokavējot Nine Inch Nails ballīti
  | author = Čaks Klostermens
  | publisher = ''[[Spin (žurnāls)|Spin]]''.  Spin Media LLC
  | month = Marts
  | year= 1992. gads
  | accessdate = {{dat|2006|11|01}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Nine Inch Nails'' logotipu, kas satur ierāmētus burtus NIИ, izveidoja Trents Reznors kopā ar [[Gerijs Talpass|Geriju Talpasu]], iedvesmojoties no [[Tibors Kalmens|Tibora Kalmena]] dizaina ''[[Talking Heads]]'' albumam ''[[Remain in Light]]''. Logotips pirmoreiz parādījās ''Nine Inch Nails'' debijas izdevumā ''[[Down in It]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.nin.com/access/7_21_04/questions5.gif
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20051028113651/http://www.nin.com/access/7_21_04/questions5.gif
 |archivedate = {{dat|2005|10|28||bez}}
 |title       = Trenta atbilde
 |date        = {{dat|2004|07|21}}
 |author      = Trents Reznors
 |authorlink  = Trents Reznors
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |accessdate  = {{dat|2006|10|22}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Talpass, Klīvlendas vietējais iedzīvotājs, turpināja strādāt pie Nine Inch Nails ierakstu apdares līdz pat 1997. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.cleveland.com/homegrown/index.ssf?/homegrown/more/reznor/conspire.html
 |title       = Trents Reznors: līdzsazvērnieku laiks
 |publisher   = Cleveland.com
 |accessdate  = {{dat|2006|12|18}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20160206074325/http://www.cleveland.com/homegrown/index.ssf?%2Fhomegrown%2Fmore%2Freznor%2Fconspire.html
 |archivedate = {{dat|2016|02|06||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''Pretty Hate Machine'' (1989—1991) ===
[[Attēls:Trent Reznor Lollapalooza 1991.jpg|thumb|175px|Reznors 1991. gada [[Lollapalooza]] festivālā]]
Nine Inch Nails pirmais albums ''[[Pretty Hate Machine]]'' iznāca 1989. gadā. Līdz ar ''Pretty Hate Machine'' tika uzsākta sadarbība ar [[Adrians Šervuds|Adrianu Šervudu]] (kas pirms tam producēja albuma vadošo singlu ''Down in It'' [[Londona|Londonā]], nemaz nesatiekoties ar Reznoru)&lt;ref name = &quot;AP90&quot; /&gt; un [[Flūds (producents)|Marku &quot;Flūdu&quot; Elisu]]. Flūds producēja visus nozīmīgākos ''Nine Inch Nails'' ierakstus līdz 1994. gadam, bet Šervuds pat vēl 2000. gadā sadarbojās ar projektu, remiksējot tā skaņdarbus. Reznors un viņa līdzproducenti iekļāva albumā arī vēlākos singlus ''[[Head Like a Hole]]'' un ''[[Sin (dziesma)|Sin]]'', kas nebija ''Right Track Studio'' ierakstītajā demo materiālā. ''[[Rolling Stone]]'' žurnālists [[Maikls Azerrads]] aprakstīja albumu ar vārdiem &quot;industriāla stipruma troksnis popmūzikas ietvarā&quot; un &quot;mokoša, bet lipīga mūzika&quot;;&lt;ref name=&quot;RS Azerrad&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
|author= Maikls Azerrads
|authorlink= Maikls Azerrads
|title= ''Nine Inch Nails''
|journal= [[Rolling Stone]]
|year= 1990. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Reznors vēlāk proklamēja šo kombināciju &quot;kā patiesu formulējumu&quot; tam, &quot;kas tobrīd atradās [viņa] galvā&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
|author= Sīvs Martins
|title= Nine Inch Nails
|journal= [[Thrasher]]
|year= 1990. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc 113 nedēļu pavadīšanas [[Billboard 200|''Billboard'' 200]] sarakstā&lt;ref name=&quot;PHM 200&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | title = ''The Billboard 200'' - ''Pretty Hate Machine''
  | publisher = ''[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]''.  [[Nielsen Company]]
  | url = http://www.billboard.com/search/?keyword=pretty+hate+machine&amp;x=0&amp;y=0#/album/nine-inch-nails/pretty-hate-machine/12508
  | accessdate = {{dat|2007|10|08}}
  }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Pretty Hate Machine'' kļuva par vienu no pirmajiem [[neatkarīgā mūzika|neatkarīgi izdotajiem]] ierakstiem, kas ieguva [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] platīna sertifikāciju.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; [[MTV]] savās pārraidēs iekļāva singlu ''Down in It'' un ''Head Like a Hole'' videoklipus, bet ''Sin'' videoklips nepiedienīgā satura dēļ tika izlaists tikai 1997. gadā videokasetē ''[[Closure]]''.

1990. gadā ''Nine Inch Nails'' uzsāka ''Pretty Hate Machine Tour Series'' koncertturneju pa Ziemeļameriku, kurā uzstājās kā dažādu [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] mākslinieku, tai skaitā [[Pīters Mērfijs (mūziķis)|Pītera Mērfija]] un ''[[The Jesus and Mary Chain]]'', iesildītāji.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; Ap šo laiku Reznors koncertos sāka regulāri dauzīt uz skatuves esošās muzikālās iekārtas. ''Rockbeat'' intervētājs Maiks Giters izskaidroja ''Nine Inch Nails'' agrīnos panākumus tieši ar šo agresīvo uzvedību.&lt;ref name = &quot;Rockbeat&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
|title= Vīrs aiz mehānismiem
|author= Maiks Giters
|journal= Rockbeat
|year= 1992. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Nine Inch Nails'' vēlāk uzsāka pasaules turneju, kuras laikā spēlēja arī pirmajā ''[[Lollapalooza]]'' festivālā 1991. gadā. Pēc ne sevišķi nozīmīgās uzņemšanas kā grupas ''[[Guns N' Roses]]'' iesildītājiem Eiropā, ''Nine Inch Nails'' atgriezās Amerikā un, nepakļaujoties TVT ierakstu kompānijas spiedienam, kas vēlējās no ''Nine Inch Nails'' jaunu, vairāk uz popmūziku orientētu ierakstu, Reznors, slēpjoties aiz dažādiem pseidonīmiem, uzsāka ierakstīt tādu mūziku, kādu pats vēlējās.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
|title= ''Nine Inch Nails''
|journal=[[Musician (žurnāls)|Musician]]
|month=Marts
| year=1994. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''Broken'' (1992—1993) ===

1992. gadā ''Nine Inch Nails'' izdeva [[EP (ieraksts)|EP]] tipa ierakstu ''[[Broken (EP)|Broken]]'', kura sastāvā bija seši skaņdarbi un divas papildu dziesmas. Albuma aprakstā Reznors min 1991. gada [[Nine Inch Nails koncertgrupas|''Nine Inch Nails'' koncertgrupas]] dalībniekus kā ietekmes avotus ''Broken'' skanējumam. Reznors raksturoja ''Broken'' kā uz ģitāru skaņām balstītu &quot;iznīcības triecienu&quot; un kā &quot;daudz smagāku [...] par ''Pretty Hate Machine''&quot;.&lt;ref name=&quot;Shock&quot; /&gt; Par dziesmām no ''Broken'' ''Nine Inch Nails'' ieguva divas ''Grammy'' balvas: par EP pirmā singla ''[[Happiness in Slavery]]'' izpildījumu, uzstājoties [[Woodstock '94|1994. gada Vudstokas festivālā]],&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt; un otrā singla ''[[Wish (singls)|Wish]]'' izpildījumu.&lt;ref name=&quot;AwardsDatabase&quot; /&gt; Reznors vēlāk jokoja, ka uz viņa kapa plāksnes vajadzētu rakstīt: &quot;REZNORS: Nomiris. Pateica &quot;fist fuck&quot;,&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;{{val|lv|&quot;dūres drāziens&quot;}}&lt;/ref&gt; ieguva ''Grammy''.&quot;

Ierakstam kā papildinājums tika uzfilmēta ''[[Broken (video)|Broken]]'' īsfilma, kura saturēja skandalozus EP iekļauto dziesmu videoklipus. Šīs īsfilmas sižetu veidoja stāsts par kāda puiša noslepkavošanu, kurš pirms tam tiek nolaupīts un spīdzināts, kamēr fonā tiek rādīti ''Nine Inch Nails'' videoklipi. Video materiāls tā arī nekad oficiāli netika izdots, bet slepus parādījās dažādos videokasešu tirdzniecības punktos.&lt;ref name=&quot;Stone94&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Mīli to līdz nāvei
  | author = Džonatans Golds
  | journal = [[Rolling Stone]]
  | publisher = Wenner Media
  | issue = 690
  | page = 50
  | date = {{dat|1994|9|8}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Izdevumam ''Broken'' 1992. gada nogalē sekoja ''[[Fixed]]'' remiksu EP, kas saturēja ''Broken'' EP dziesmu remiksētās versijas. Tā vietā, lai uzsāktu jaunā materiāla koncertturneju, Reznors nopirka ''Le Pig'' vasarnīcu, kur bez jebkādiem ierakstu kompānijas ierobežojumiem strādāja pie sava nākamā ieraksta.

=== ''The Downward Spiral'' (1994—1997) ===
[[Attēls:Closer-kadrs.jpg|thumb|200px|Kadrs no dziesmas &quot;[[Closer to God|Closer]]&quot; videoklipa]]
''Nine Inch Nails'' otrais pilna garuma albums ''[[The Downward Spiral]]'' iznāca 1994. gadā un uzreiz pēc iznākšanas iekļuva ''Billboard'' 200 saraksta otrajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.cleveland.com/kidsnewsday/content.ssf?/homegrown/index.ssf?/homegrown/more/reznor/timeline.html
 |title       = Trents Reznors: Savlaicīgums
 |publisher   = Cleveland.com
 |accessdate  = {{dat|2006|12|18}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20071011112200/http://www.cleveland.com/kidsnewsday/content.ssf?%2Fhomegrown%2Findex.ssf%3F%2Fhomegrown%2Fmore%2Freznor%2Ftimeline.html
 |archivedate = {{dat|2007|10|11||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tas joprojām ir visvairāk ASV pārdotais Nine Inch Nails izdevums.&lt;ref name=&quot;RIAA.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=SEARCH
  | publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]]
  | title = Zelta un platīna datubāze
  | accessdate = {{dat|2007|08|10}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]] albuma ''[[Low (albums)|Low]]'' un [[Pink Floyd]] albuma ''[[The Wall]]'' iedvesmots, ''The Downward Spiral'' saturēja plašu tekstūru un tonalitāšu amplitūdu, kas ilustrēja centrālā tēla garīgo progresu.&lt;ref name = &quot;Details&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce 
  | title = Tumsas māksla
  | author = Kriss Hīts
  | authorlink = Chris Heath
  | journal = [[Details (žurnāls)|Details]]
  | publisher = [[Condé Nast Publications]]
  | month = Aprīlis
  | year = 1995. gads}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Flūds atkal iesaistījās albuma tapšanā, producējot dažus albuma skaņdarbus, tomēr tas bija pēdējais viņa producētais ''Nine Inch Nails'' albums. Lielāko daļu ''The Downward Spiral'' miksēja [[Elans Maulders]] un pēc tam uzņēmās plašākus producenta pienākumus nākamajos ''Nine Inch Nails'' izdevumos. Albums tika ierakstīts ''Le Pig Studios'', [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]] — Reznora iepriekš pārbūvētajā mājā, kur [[Čārlzs Mensons|Čārlza Mensona]] banda noslepkavoja [[Šerona Teita|Šeronu Teitu]], slavenā filmu režisora [[Romans Polaņskis|Romana Polaņska]] sievu, un četrus viņas draugus.

Albumam tika izdoti divi singli ''[[March of the Pigs]]'' un ''[[Closer to God|Closer]]''. ''[[Hurt (dziesma)|Hurt]]'' un ''Piggy'' savukārt tika izlaisti pārraidīšanai radiostacijām bez komerciāla singla izdevuma. Mūzikas videoklips ''Closer'', ko režisēja [[Marks Romaneks]], regulāri tika pārraidīts MTV, lai arī tas tika pārstrādāts, jo oriģinālā bija ainas, kuras mūzikas kanāls uzskatīja par pārāk nepiedienīgām.&lt;ref name=&quot;Closer video&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = Nine Inch Nails: Closure (VHS)
 |publisher   = DeepFocus.com
 |url         = http://www.deep-focus.com/flicker/closure.html
 |accessdate  = {{dat|2007|08|26}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070727035157/http://www.deep-focus.com/flicker/closure.html
 |archivedate = {{dat|2007|07|27||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Gandrīz visu mūzikas kritiķu reakcija uz ''The Downward Spiral'' albumu bija pozitīva. 2005. gadā albums iekļuva žurnāla ''[[Spin]]'' saraksta ''100 Greatest Albums, 1985—2005'' 25. vietā,&lt;ref name=&quot;Spin100&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce 
  | title = 100 labākie albumi, 1985—2005
  | journal = [[Spin]]
  | publisher = Spin Media LLC
  | issue = 2005. gada jūnijs}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un 2003. gadā ''Rolling Stone'' ierindoja albumu 200. vietā ''The 500 Greatest Albums of All Time'' sarakstā.&lt;ref name=&quot;200great500&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | title = RS 500 visu laiku labākie albumi
  | publisher = ''[[Rolling Stone]]''.  Wenner Media
  | date = {{dat|2003|11|18}}
  | url = http://www.rollingstone.com/news/story/6599404/200_the_downward_spiral
  | accessdate = {{dat|2007|08|26}}
  | archive-date = {{dat|2010|04|17||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20100417044227/http://www.rollingstone.com/news/story/6599404/200_the_downward_spiral
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc ''The Downward Spiral'' izdošanas, Reznors producēja remiksu albumu ar nosaukumu ''[[Further Down the Spiral]]''. Tas bija vienīgais ''Nine Inch Nails'' remiksu albums, kas pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas ieguva zelta statusu.&lt;ref name=&quot;RIAA.com&quot; /&gt; Albuma ierakstīšanā un remiksu veidošanā piedalījās daudzi slaveni mākslinieki, tai skaitā [[Aphex Twin]], [[Riks Rubins]] un [[Jane's Addiction]] ģitārists [[Deivs Navarro]].

''The Downward Spiral'' albuma pavadošā ''[[Self Destruct tour]]'' sasniedza savu plašāko auditoriju ar ''Nine Inch Nails'' uzstāšanos [[Vudstoka '94|1994. gada Vudstokas festivālā]], ko tiešraidē redzēja aptuveni 24 miljonu mājsaimniecību.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
 |url         = http://www.highbeam.com/doc/1G1-16319994.html
 |title       = Dubļainā atbilde no Vūdstokas PPV
 |author      = R. Tomass Umsteds
 |journal     = Multichannel News
 |date        = {{dat|1994|08|22}}
 |volume      = 15
 |issue       = 32
 |pages       = 3—4
 |accessdate  = {{dat|2010|02|03||bez}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20110811221008/http://www.highbeam.com/doc/1G1-16319994.html
 |archivedate = {{dat|2011|08|11||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā Reznors producēja [[Lost Highway (skaņu celiņš)|skaņu celiņu]] [[Deivids Linčs|Deivida Linča]] filmai &quot;[[Ceļš uz nekurieni]]&quot;. No šī izdevuma tika izlaists atsevišķs singls ''[[The Perfect Drug]]'' un videoklips, ko atkal režisēja Marks Romaneks.

2004. gadā, atzīmējot desmit gadus kopš albuma iznākšanas, tika izdots atkārtots ''The Downward Spiral'' luksusa izdevums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | title = DualDisc format takes off
  | url = http://www.rollingstone.com/artists/davidbowie/articles/story/7207720/dualdisc_format_takes_off
  | publisher = ''[[Rolling Stone]]''.  Wenner Media
  | author = Braiens Hiats
  | date = {{dat|2005|03|25}}
  | accessdate = {{dat|2007|08|26}}
  | archive-date = {{dat|2007|10|02||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20071002062858/http://www.rollingstone.com/artists/davidbowie/articles/story/7207720/dualdisc_format_takes_off
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''The Fragile'' (1999—2002) ===
Pēc ''The Downward Spiral'' izdošanas pagāja pieci gadi, kad nāca klajā ''Nine Inch Nails'' nākamais studijas albums ''[[The Fragile]]''. Tas iznāca 1999. gada septembrī kā dubultalbums.&lt;ref name=&quot;Bleak&quot; /&gt; Pēc projekta iepriekšējā albuma panākumiem mediji pievērsa pastiprinātu uzmanību ''The Fragile'' albumam jau gadu pirms tā izdošanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
  | title = NIN albums pie horizonta
  | work = Daily News Online
  | date = 1998. gada augusts}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kad albums beidzot tika izdots, tas debitēja ''Billboard'' 200 pirmajā vietā, pārdodot jau izdošanas nedēļā 228 000 kopiju un saņemot atzinīgus kritiķu vērtējumus.&lt;ref name=&quot;Bleak&quot;/&gt; ''Spin'' slavināja ''The Fragile'' kā &quot;gada albumu&quot; un vairākas albuma dziesmas regulāri tika atskaņotas alternatīvā roka radiostacijās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
  | title = Rokmūzikas radio uzgriež skaļumu
  | author = Gils Kaufmens
  | work = SonicNet News
  | date = {{dat|1999|12|02}}
  | accessdate = {{dat|2006|10|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau pēc pirmās nedēļas ''The Fragile'' izkrita no ''Billboard'' saraksta ''Top 10'', un Reznors bija spiests maksāt par Ziemeļamerikas koncertturneju no saviem līdzekļiem.&lt;ref name=&quot;Bleak&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Roka izredzes ir neskaidras, bet šī Nagla nesalieksies
  | author = Džons Soders
  | journal = Cleveland.com
  | date = {{dat|2000|04|09}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Balstoties uz Reznora teikto, ''The Fragile'' bija iecerēts, lai veidotu &quot;dziesmu rakstīšanu, aranžējumu, producēšanu un skaņas dizainu [...] kā vienotu veselumu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.mtv.com/bands/n/nin/news_feature_050509/index2.jhtml
  | title = Augšupejošā spirāle
  | publisher = [[MTV]].  [[Viacom]]
  | author = Korijs Moss
  | month = Maijs
  | year = 2005. gads
  | accessdate = {{dat|2006|12|18}}
  | archive-date = {{dat|2015|05|03||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20150503045047/http://www.mtv.com/bands/n/nin/news_feature_050509/index2.jhtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Lai sastādītu albuma skaņdarbu sarakstu, tika ņemts palīgā Kanādas romūzikas producents [[Bobs Ezrins]]; albuma aprakstā ir minēts, ka viņš &quot;nodrošināja gala [versijas] nepārtrauktumu un plūdumu.&quot;

Pirms albuma izdošanas dziesma ''[[Starfuckers, Inc.]]'' sacēla mediju uzmanību par tās skarbajiem dziesmu vārdiem un spekulācijām par to, ko Reznors šajā dziesmā izsmej.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
  | title = Provokatīvas, dauzonīgas jaunas NIN dziesmas palaistas radiostacijās
  | author = Gils Kaufmens
  | work = SonicNet News
  | date = {{dat|1999|07|14}}
  | accessdate = {{dat|2006|10|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Kineseksualitāte]]s kritiķe Patrīsija Makkormaka interpretēja dziesmu kā &quot;ļaunu uzbrukumu alternatīvās mūzikas skatuvei&quot;, sevišķi Reznora bijušajam draugam un protežē [[Merilins Mensons|Merilinam Mensonam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.popmatters.com/music/videos/n/nin-starfuckers.shtml
  | title = Viss prieks par (ne tik) pieklājīgumu
  | author = Patrīsija Makkormaka
  | publisher = [[PopMatters]]
  | accessdate = {{dat|2007|08|26}}
  | archive-date = {{dat|2013|06|25||bez}}
  | archive-url = https://www.webcitation.org/6HdmCGbgN?url=http://www.popmatters.com/music/videos/n/nin-starfuckers.shtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Taču abi izpildītāji atlika savas nesaskaņas un Mensons parādījās dziesmas videoklipā ar tās izmainīto nosaukumu ''Starsuckers, Inc.'' un kopā ar ''Nine Inch Nails'' 2000. gadā uzstājās koncertā [[Medisonas Kvartāla Dārzs|Medisonas Kvartāla Dārzā]].&lt;ref name=&quot;Machian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce
 |url         = http://media.www.unogateway.com/media/storage/paper968/news/2002/02/05/ArtsLeisure/Fragility.2.0.Bruises.Heal.Dvd.Is.Forever-2545105.shtml
 |title       = ''Fragility 2.0'': Brūces sadzīst, DVD ir mūžīgs
 |author      = Maiks Makians
 |work        = The Gateway
 |date        = {{dat|2002|02|05}}
 |accessdate  = {{dat|2008|02|19}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080411202116/http://media.www.unogateway.com/media/storage/paper968/news/2002/02/05/ArtsLeisure/Fragility.2.0.Bruises.Heal.Dvd.Is.Forever-2545105.shtml
 |archivedate = {{dat|2008|04|11||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Nine Inch Nails'' albuma ietvaros izdeva trīs komerciālus singlus dažādās teritorijās: ''[[The Day the World Went Away]]'' Ziemeļamerikā; ''[[We're in This Together]]'' [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[Japāna|Japānā]] (trīs atsevišķi diski) un ''[[Into the Void (Nine Inch Nails dziesma)|Into the Void]]'' Austrālijā.

Reznors, balstoties uz ''The Fragile'' dziesmām, 2000. gadā izdeva vēl vienu remiksu albumu ''[[Things Falling Apart]]'', pēc tam 2002. gadā tika izdots ''[[Fragility]]'' koncertmateriāls CD, DVD un VHS formātā ar nosaukumu ''[[And All That Could Have Been]]''.

2009. gada 21. septembrī Trents Reznors savā ''[[Twitter]]'' emuārā paziņoja, ka ir sākts darbs pie ''The Fragile'' pārizdevuma, ko ir paredzēts izdot [[2010. gads|2010]]. gadā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/nineinchnails/status/4157519090 Twitter / Nine Inch Nails: Un... mēs esam sākuši strādāt ar...] Atjaunināts: {{dat|2009|09|22}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''With Teeth'' (2005—2006) ===
[[Attēls:Nine Inch Nails Moline 04.jpg|thumb|left|Koncertturnejas ''Live:With Teeth'' laikā 2006. gadā]]
Pagāja seši gadi līdz 2005. gadā iznāca ceturtais ''Nine Inch Nails'' pilna garuma albums ''[[With Teeth]]''. Albums tika sacerēts un ierakstīts pēc Reznora ilgstošās cīņas ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] un citu narkotisko vielu lietošanas atkarību.&lt;ref name=&quot;SMH&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.smh.com.au/news/music/hammer-time-over/2005/08/04/1122748732635.html
  | title = Kaldināšanas laiks beidzies
  | author = Džo Roberts
  | publisher = ''[[The Sydney Morning Herald]]''.  [[Fairfax Media]]
  | date = {{dat|2005|08|05}}
  | accessdate = {{dat|2006|11|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat kā ''The Fragile'', ''With Teeth'' debitēja ''Billboard 200'' saraksta augšgalā. Albuma buklets neiekļauj tipisku iesaistīto personu aprakstu. Tā vietā tikai ir uzskaitītas albumā iekļautās dziesmas ar līdzproducentiem un [[Vienotais resursu vietrādis|URL]] ar tiešsaistes [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] plakātu, kas satur dziesmu vārdus un pilnus titrus ar albuma veidotāju vārdiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.nin.com/with_teeth/
 |title       = ''With Teeth'': Tiešsaistes saturs
 |accessdate  = {{dat|2006|12|24}}
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070518072810/http://nin.com/with_teeth/
 |archivedate = {{dat|2007|05|18||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viss albums bija pieejams atskaņošanai grupas oficiālajā ''[[MySpace]]'' lapā pirms albuma izdošanas.

Reprezentējošs videoklips dziesmai ''[[The Hand That Feeds]]'' tika pirmoreiz izrādīts ''Nine Inch Nails'' mājaslapā 2005. gada martā, nevis pārraidīts tradicionālajos mūzikas kanālos. Reznors mēnesi pēc tam izlaida arī pirmavota failus šai dziesmai ''[[GarageBand]]'' formātā, ļaujot grupas faniem remiksēt dziesmu.&lt;ref name=&quot;March05&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.nin.com/current/
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |title       = Pašlaik
 |date        = {{dat|2005|04|15}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20050420075258/http://nin.com/current/
 |archivedate = {{dat|2005|04|20||bez}}
 |accessdate  = {{dat|2007|08|26}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Reznors līdzīgi izdeva arī failus otrajam albuma singlam ''[[Only (dziesma)|Only]]'', bet vēl plašākā skaitā formātu, ieskaitot ''[[Pro Tools]]'' un ''[[ACID Pro]]''. [[Deivids Finčers]] režisēja ''Only'' videoklipu, galvenokārt izmantojot tikai datora radītu vides attēlojumu. Trešais albuma singls ''[[Every Day Is Exactly the Same]]'' tika izdots 2006. gada aprīlī, bet ieplānotais videoklips tika postprodukcijas procesā izmests.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://theninhotline.net/news/archives/backissue.php?y=06&amp;m=4#1144942551
  | title = EDIETS video palaisti ēterā ŠODIEN MTV!
  | publisher = The NIN Hotline
  | date = {{dat|2006|04|13}}
  | accessdate = {{dat|2006|11|28}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

''Nine Inch Nails'' uzsāka Ziemeļamerikas koncertturneju 2005. gada rudenī ar iesildītājgrupām ''[[Queens of the Stone Age]]'', ''[[Autolux]]'' un ''[[Death from Above 1979]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | author = Kriss Hariss
  | url = http://www.mtv.com/news/articles/1510691/20050930/story.jhtml
  | title = ''Nine Inch Nails'' atliek uzstāšanos saistībā ar bundzinieka sirdskaiti
  | date = {{dat|2005|09|30}}
  | publisher = [[MTV]].  [[Viacom]]
  | accessdate = {{dat|2007|08|24}}
  | archive-date = {{dat|2013|05|26||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20130526163348/http://www.mtv.com/news/articles/1510691/nine-inch-nails-postpone-show.jhtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vēl viens mākslinieks, hiphopa izpildītājs [[Sols Viljams]], uzstājās uz skatuves ar ''Nine Inch Nails'' ''[[Voodoo Music Experience]]'' festivāla laikā īsi pēc Reznora bijušo mājvietu Ņūorleānu skāra [[viesuļvētra Katrīna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://nola.net/voodoofest/index.ssf?/voodoofest/content/spera103105.html
 |title       = Roka atbalsts
 |author      = Keita Spera
 |date        = {{dat|2005|11|01}}
 |publisher   = nola.com
 |accessdate  = {{dat|2007|08|24}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070929142841/http://nola.net/voodoofest/index.ssf?%2Fvoodoofest%2Fcontent%2Fspera103105.html
 |archivedate = {{dat|2007|09|29||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Noslēdzot ''With Teeth'' ēru, Nine Inch Nails kopā ar grupām ''[[Bauhaus (grupa)|Bauhaus]]'', ''[[TV on the Radio]]'' un ''[[Peaches]]'' 2006. gada vasarā uzstājās vairākos koncertos Ziemeļamerikas amfiteātros.&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; 2006. gada beigās oficiālajā ''Nine Inch Nails'' mājaslapā tika paziņots par koncertturnejas videomateriāla ''[[Beside You in Time]]'' izdošanu trijos formātos: DVD, HD DVD un Blu-ray Disc.&lt;ref name=&quot;BYIT formats&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.artistdirect.com/nad/store/artist/album/0,,3982667,00.html
  | title = ''Nine Inch Nails'' : Koncerts: ''Beside You in Time'' DVD
  | publisher = [[Artistdirect]]
  | accessdate = {{dat|2007|08|20}}
  | archive-date = {{dat|2013|04|20||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20130420113228/http://www.artistdirect.com/nad/store/artist/album/0,,3982667,00.html
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''Year Zero'' (2007) ===
''Nine Inch Nails'' piektais studijas albums ''[[Year Zero]]'' tika izlaists tikai divus gadus pēc ''With Teeth''. Albuma liriskais saturs tika sarakstīts no vairāku izdomātu tēlu skatupunkta. Reznors raksturoja ''Year Zero'' kā konceptuālu albumu, kas kritizē ASV valdības tobrīd esošo politiku un to, kā tā ietekmēs pasauli turpmākajos 15 gadus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.gigwise.com/article.php?contentid=29753
 |title       = Trents Reznors nolād amerikāņu valdību
 |publisher   = Gigwise.com
 |author      = Džeisons Gregorijs
 |date        = {{dat|2007|03|26}}
 |accessdate  = {{dat|2007|04|20}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20081208141145/http://www.gigwise.com/article.php?contentid=29753
 |archivedate = {{dat|2008|12|08||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Tika izveidota [[Year Zero (alternatīvās realitātes spēle)|alternatīvās realitātes spēle]], paplašinot albuma koncepta piedāvāto stāstu. Pavedieni, paslēpti koncertturnejas precēs, ļāva faniem atklāt tīklu ar neīstām, par spēles sastāvdaļu esošām mājaslapām, kas attēloja &quot;Orveliānu ASV ainu ap 2022. gadu&quot;.&lt;ref name=&quot;MTVNews&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.mtv.com/news/articles/1552470/20070215/nine_inch_nails.jhtml
  | title = Dīvainas tīmekļa pēdas: sazvērestības teorija vai nine inch nails albuma mārketings?
  | author = Džeimss Montgomerijs
  | publisher = [[MTV]].  [[Viacom]]
  | date = {{dat|2007|02|15}}
  | accessdate = {{dat|2007|02|15}}
  | archive-date = {{dat|2012|10|17||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20121017205035/http://www.mtv.com/news/articles/1552470/nine-inch-nails-conspiracy-campaign.jhtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pirms ''Year Zero'' izdošanas, vēl neizdotās albuma dziesmas varēja atrast [[USB zibatmiņa|USB zibatmiņās]], kas bija paslēptas koncerta norises vietās [[Lisabona|Lisabonā]] un [[Barselona|Barselonā]].&lt;ref name=&quot;CoolerThanLost&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2007/02/22/year-zero-project-way-cooler-than-lost/
  | title = ''Year Zero'' projekts = Daudz foršāks par ''Lost''
  | publisher = ''[[Rolling Stone]]''. Wenner Media
  | date = {{dat|2007|02|22}}
  | accessdate = {{dat|2007|04|20}}
  | archive-date = {{dat|2013|06|25||bez}}
  | archive-url = https://www.webcitation.org/6HdmFGRKA?url=http://www.rollingstone.com/music/pictures/what-band-will-reunite-next-placing-odds-on-15-groups-from-led-zeppelin-to-nsync-20120223
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Fanu piedalīšanās šajā alternatīvās realitātes spēlē piesaistīja daudzu mediju uzmanību, tai skaitā ''[[USA Today]]'' un ''Billboard'', kuri citēja ''Nine Inch Nails'' fanu mājaslapas ''The NIN Hotline'', forumu ''Echoing the Sound'', fanu klubu ''The Spiral'' un ''NinWiki'' kā avotus &quot;jauniem atklājumiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://blogs.usatoday.com/popcandy/2007/02/nins_web_of_int.html
 |title       = NIN intrigu tīmeklis
 |author      = Vitnija Metisona
 |publisher   = ''[[USA Today]]''.  [[Gannett Company]]
 |date        = {{dat|2007|02|15}}
 |accessdate  = {{dat|2007|02|15}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070218094427/http://blogs.usatoday.com/popcandy/2007/02/nins_web_of_int.html
 |archivedate = {{dat|2007|02|18||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2007/02/15/coachella-rocks-sprawl-nin-fans-marketing-teams-dream-aerosmith-pressed-for-time/
  | title = NIN fani = marketinga komandas sapnis
  | author = Elizabete Gudmena
  | publisher = ''[[Rolling Stone]]''. Wenner Media
  | date = {{dat|2007|02|15}}
  | accessdate = {{dat|2007|02|15}}
  | archive-date = {{dat|2013|06|25||bez}}
  | archive-url = https://www.webcitation.org/6HdmGzB3z?url=http://www.rollingstone.com/music/pictures/what-band-will-reunite-next-placing-odds-on-15-groups-from-led-zeppelin-to-nsync-20120223
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Albuma pirmais singls ''[[Survivalism]]'' un citi skaņdarbi no ''Year Zero'' tika izdoti daudzceliņu audio failu formā, lai fani varētu skaņdarbus remiksēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.theninhotline.net/news/archives/backissue.php?y=07&amp;m=4#1177625582
  | title = Daudzceliņi 3 YZ dziesmām ievietoti nin.com
  | publisher = The NIN Hotline
  | date = {{dat|2007|04|26}}
  | accessdate = {{dat|2007|04|27}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Remiksu albums ar nosaukumu [[Y34RZ3R0R3M1X3D]] tika izdots vēlāk un tas saturēja citu plaši zināmu izpildītāju ''Year Zero'' iekļauto skaņdarbu veidotos remiksus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |author      = Pols Tomsons
 |url         = http://www.pitchforkmedia.com/article/news/44967-the-faint-remix-nin-for-iyear-zeroi-remix-album
 |title       = Nesvarīgie remiksē NIN ''Year Zero'' remiksu albumam
 |publisher   = [[Pitchfork Media]]
 |date        = {{dat|2007|08|17}}
 |accessdate  = {{dat|2007|08|24}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20090114062055/http://www.pitchforkmedia.com/article/news/44967-the-faint-remix-nin-for-iyear-zeroi-remix-album
 |archivedate = {{dat|2009|01|14||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Remiksu albums izrādījās ''Nine Inch Nails'' pēdējais izdevums lielai ierakstu kompānijai. Projekts bija izpildījis visas līgumā minētās saistības ar ''[[Interscope Records]]'' un nepagarināja līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.fmqb.com/Article.asp?id=493407
 |title       = ''Nine Inch Nails'' paziņo remiksu albuma informāciju
 |publisher   = [[FMQB]].  Friday Morning Quarterback Album Report, Inc.
 |date        = {{dat|2007|10|12}}
 |accessdate  = {{dat|2007|10|14}}
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/65IN940Zv?url=http://www.fmqb.com/Article.asp?id=493407
 |archivedate = {{dat|2012|02|08||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Remiksu albuma izdošanai kā papildinājums nāca klāt interaktīva remiksu vietne ar daudzceliņu lejupielādēm un iespēju ikvienam ievietot savus skaņdarbu remiksus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = ''remix.nin.com''
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |url         = http://remix.nin.com
 |accessdate  = {{dat|2007|11|27}}
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/65IN9zUir?url=http://remix.nin.com/
 |archivedate = {{dat|2012|02|08||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''Ghosts I-IV'' un ''The Slip'' (2008) ===
[[Attēls:Trent Reznor-FEB2008.jpg|thumb|250px|right|Trents Reznors 2008. gadā]]

2008. gada februārī Reznors ievietoja ziņu ''Nine Inch Nails'' mājaslapā ar nosaukumu &quot;2 nedēļas&quot;. 2. martā ''[[Ghosts I-IV]]'', 36 skaņdarbu instrumentāls albums, kļuva pieejams grupas oficiālajā mājaslapā. ''Ghosts I-IV'' varēja iegādāties vairākos dažādos formātos un formās, sākot no pirmā sējuma bezmaksas lejupielādes līdz 300 dolāru vērtai ''Ultra-Deluxe'' ierobežota izdevuma luksusa pakai. Visas 2500 kopijas par 300 dolāriem tika pārdotas jau pirmajās trijās dienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://arstechnica.com/news.ars/post/20080305-reznor-makes-750000-even-when-the-music-is-free.html
  | title = Reznors iegūst 750,000 dolārus pat tad, kad mūzika ir brīva
  | publisher = [[Ars Technica]].  [[Condé Nast Publications]]
  | date = {{dat|2008|03|05}}
  | accessdate = {{dat|2008|03|06}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Albums tika izdots ar ''[[Creative Commons]] Attribution Non-Commercial Share Alike'' licenci.&lt;ref name=&quot;Pitchfork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.pitchforkmedia.com/article/news/49048-new-nine-inch-nails-album-available-now
 |title       = Jaunais ''Nine Inch Nails'' albums pieejams JAU TAGAD
 |author      = Eimija Filipsa
 |publisher   = [[Pitchfork Media]]
 |date        = {{dat|2008|03|02}}
 |accessdate  = {{dat|2008|03|02}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080306225436/http://www.pitchforkmedia.com/article/news/49048-new-nine-inch-nails-album-available-now
 |archivedate = {{dat|2008|03|06||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://ghosts.nin.com/main/faq
 |title       = Ghosts — FAQ
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |year        = 2008
 |accessdate  = {{dat|2008|03|02}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080307000705/http://ghosts.nin.com/main/faq
 |archivedate = {{dat|2008|03|07||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Albums tika ierakstīts kā improvizācija 10 nedēļu ilgā laika periodā sadarbībā ar tādiem mūziķiem kā [[Atikuss Ross|Atikusu Rosu]], [[Elans Maulders|Elanu Maulderu]], [[Alesandro Kortīni]], [[Adrians Belevs|Adrianu Belevu]] un [[Braiens Viglione|Braienu Viglionu]].&lt;ref name=&quot;Billboard&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003718389
  | title = Jaunais ''Nine Inch Nails'' albums sasniedz tīmekli
  | author = Kortnija Hardinga un Džonatans Kohens
  | publisher = ''[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]''.  [[Nielsen Company]]
  | date = {{dat|2008|03|02}}
  | accessdate = {{dat|2008|03|02}}
  | archive-date = {{dat|2009|10|30||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20091030102253/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003718389
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgs paziņojums, kura rezultātā iepriekš tika izdots ''Ghosts I-IV'', tika ievietots grupas mājaslapā 2008. gada aprīlī ar tekstu &quot;2 nedēļas!&quot;&lt;ref name=&quot;CFOX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.cfox.com/Channels/Reg/Music/RockNews/Story.aspx?id=1005587
 |publisher   = [[CFOX-FM]].  [[Corus Entertainment]]
 |title       = Jaunais Nine Inch Nails singls, iespējams no 'Year Zero 2'?
 |date        = {{dat|2008|04|25}}
 |accessdate  = {{dat|2008|04|26}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20090113010222/http://www.cfox.com/Channels/Reg/Music/RockNews/Story.aspx?id=1005587
 |archivedate = {{dat|2009|01|13||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 5. maijā ''Nine Inch Nails'' izdeva savu nākamo studijas albumu ''[[The Slip]]'', kas bija pieejams grupas mājaslapā bez jebkādas iepriekšējas reklāmas vai reprezentēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://blog.wired.com/music/2008/05/nine-inch-nails.html
 |title       = Nine Inch Nails dod faniem The Slip
 |accessdate  = {{dat|2008|05|05}}
 |author      = Eliots Van Buskirks
 |date        = {{dat|2008|05|05}}
 |publisher   = ''[[Wired]]'' Blog Network.  [[Condé Nast Publications]]
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080506130007/http://blog.wired.com/music/2008/05/nine-inch-nails.html
 |archivedate = {{dat|2008|05|06||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Albums bija pieejams bezmaksas lejupielādei, aizsargāts ar tādu pašu ''Creative Commons'' licenci kā ''Ghosts I-IV''. ''The Slip'' divu mēnešu laikā kopumā lejupielādēja 1,4 miljonu interneta lietotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://nin.com
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/5YvHvzNuD?url=http://nin.com/
 |archivedate = {{dat|2008|06|28||bez}}
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |title       = The Slip lejupielādes karte
 |accessdate  = {{dat|2008|07|07}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''The Slip'' vēlāk ierobežotā tirāžā 250 000 eksemplāros tika izlaists arī kompaktdiska formātā.

Pēc ''Ghosts I-IV'' un ''The Slip'' izdošanas, tika pieteikta 25 pieturas punktu koncertturneja ar nosaukumu ''Lights in the Sky'' vairākās Ziemeļamerikas pilsētām,&lt;ref name=&quot;We are coming! NIN.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://tour.nin.com/
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/5Xfl7IbUT?url=http://tour.nin.com/
 |archivedate = {{dat|2008|05|08||bez}}
 |accessdate  = {{dat|2008|05|03}}
 |title       = ''nin.com'' — turneju datumi
 |publisher   = Nine Inch Nails
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kas vēlāk tika papildināta ar vēl dažiem Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas koncertiem. Kortīni un Frīzs atgriezās koncertgrupas dalībnieku vidū no iepriekšējās turnejas, kamēr [[Robins Finks]] un [[Džastins Meldals Jonsens]] pievienojās koncertgrupai no jauna.&lt;ref name=&quot;Meldal-Johnson&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://news.yahoo.com/s/nm/20080606/music_nm/nin_dc_2
 |title       = Nine Inch Nails apmaina basistu, dodoties turnejā
 |publisher   = [[Yahoo! News]].  [[Yahoo! Inc]]
 |author      = [[Reuters]]
 |coauthors   = ''[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]''
 |date        = {{dat|2008|06|06}}
 |accessdate  = {{dat|2008|06|09}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20080610004138/http://news.yahoo.com/s/nm/20080606/music_nm/nin_dc_2
 |archivedate = {{dat|2008|06|10||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā Frīzs un Kortīni pameta koncertgrupu un viņu vietā nāca bundzinieks [[Ilans Rubins]]. Tādējādi ''Nine Inch Nails'' koncertgrupā palika vairs četri dalībnieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=106557
 |title       = Blabbermouth.Net - Bundzinieks Džošs Frīzs atstāj Nine Inch Nails
 |publisher   = Roadrunnerrecords.com
 |accessdate  = {{dat|2009|03|17}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20110718105328/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=106557
 |archivedate = {{dat|2011|07|18||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=110873
 |title       = Blabbermouth.net - Nine Inch Nails Aleksandro Kortīni aiziet; grupa tuprina koncertēt četru dalībnieku sastāvā
 |publisher   = Roadrunnerrecords.com
 |accessdate  = {{dat|2009|03|17}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20110718105316/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=110873
 |archivedate = {{dat|2011|07|18||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2009. gada janvārī Reznors augšupielādēja neapstrādātu HD kvalitātes videomateriālu no trīs ''Lights in the Sky'' turnejas koncertiem kā 400 [[Gigabaits|GB]] lielu lejupielādi caur ''[[BitTorrent]]'' tīkliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.side-line.com/news_comments.php?id=38781_0_2_0_C
  | title = NIN izplata bezmaksas lejupielādi
  | publisher = [[Side-Line]]
  | date = {{dat|2008|07|01}}
  | accessdate = {{dat|2008|07|02}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Koncertēšanas beigas un sekojošie notikumi (2009—2012) ===
2009. gada februārī Reznors ''Nine Inch Nails'' oficiālajā tīmekļa vietnē izteicās &quot;Esmu pēdējā laikā domājis [par to], ir brīdis, lai NIN pazustu uz kādu laiku.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.idiomag.com/peek/65302/nine_inch_nails
  | title = ''Nine Inch Nails'' koncertēs ar ''Jane's Addiction'', ņems pārtraukumu
  | accessdate = {{dat|2009|02|18}}
  | date = {{dat|2009|02|17}}
  | publisher = [[idiomag]].  Idio, Ltd.}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=25619811
  | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]].
  | title = ‘Nine Inch Nails’ izsludina pēdējos koncertus
  | date = {{dat|2009|06|11}}
  | accessdate = {{dat|2010|02|04}}
  }}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Reznors vēlāk vienā no intervijām paskaidroja, ka šis paziņojums nozīmējot to, ka viņš nav pārtraucis radīt mūziku kā ''Nine Inch Nails'', bet, ka viņa radītais mūzikas projekts vairs tuvākajā nākotnē nekoncertēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.mtv.com/news/articles/1613908/20090615/nine_inch_nails.jhtml
  | publisher = [[MTV]]. [[Viacom]]
  | title = Trents Reznors saka, ka Bonnaroo bija ''Nine Inch Nails'' pēdējā uzstāšanās ASV
  | author = Žils Kaufmens
  | date = {{dat|2009|06|15}}
  | accessdate = {{dat|2009|08|06}}
  | archive-date = {{dat|2012|11|04||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20121104064032/http://www.mtv.com/news/articles/1613908/trent-reznor-bonnaroo-was-nine-inch-nails-last-us-show.jhtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; {{dat|2009|9|10||bez}} Trents Reznors apsprieda intervijā ar ''Pink Is The New Blog'' ''Nine Inch Nails'' beigas kā koncertējošam projektam. Tajā dienā ''Nine Inch Nails'' sniedza savu pēdējo koncertu, kas notika Vilternas teātrī [[Losandželosa|Losandželosā]].&lt;ref&gt;[http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=126875 Trents Reznors apspriež ''Nine Inch Nails'' beigas kā koncertējošam projektam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090922171137/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=126875 |date={{dat|2009|09|22||bez}} }} Atjaunināts: {{dat|2009|10|1}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Gerijs Ņūmens]] kā viens no ''Nine Inch Nails'' noslēguma koncertturnejas ''Wave Goodbye Tour'' viesmāksliniekiem intervijā ''The Quietus'' izteicās, ka tuvākajā laikā viņš ar Reznoru varētu uzsākt sadarbību, kuras sākotnējais rezultāts varētu būt &quot;dažas dziesmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://thequietus.com/articles/02803-gary-numan-and-nine-inch-nail-s-trent-reznor-to-collaborate
  | title = Gerijs Ņūmens un Trents Reznors sadarbosies
  | date = {{dat|2009|09|23}}
  | accessdate = {{dat|2009|10|18}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://easyget.lv/muzika/read/17024/
 |publisher   = [[easyget.lv]]
 |title       = Trents Reznors no “Nine Inch Nails” sadarbosies ar Geriju Ņūmenu
 |author      = Mārtiņš Atvars
 |date        = {{dat|2009|09|24}}
 |accessdate  = {{dat|2010|02|04}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20160306015339/http://www.easyget.lv/muzika/read/17024/
 |archivedate = {{dat|2016|03|06||bez}}
}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Reznors ''Nine Inch Nails'' mājaslapā 2009. gada rudenī norādīja, ka pēc ''Wave Goodbye Tour'' koncertturnejas viņš turpinās strādāt pie ''Nine Inch Nails'' un citiem projektiem un ka nākotnē ir plānots izdot jaunu ''Nine Inch Nails'' materiālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://nin.com/?id=87116
  | publisher = Nine Inch Nails.
  | title = ''Afterglow''
  | author = Trents Reznors
  | date = {{dat|2009|10|5}}
  | accessdate = {{dat|2009|10|5}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://nin.com/?id=95074
  | publisher = Nine Inch Nails.
  | title = ''Wave Hello''
  | author = Trents Reznors
  | date = {{dat|2009|12|23}}
  | accessdate = {{dat|2009|12|23}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url        = http://easyget.lv/muzika/20317/
 |publisher  = [[easyget.lv]]
 |title      = Trents Reznors 2010. gadā apsolījis jaunas dziesmas
 |author     = Mārtiņš Atvars
 |date       = {{dat|2009|12|30}}
 |accessdate = {{dat|2010|02|04}}
}}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
2009. gada beigās tika izdots arī skaņu celiņš filmai &quot;[[Tecuo: Ložu cilvēks]]&quot;, kurā bija iekļauta jauns, tieši šai filmai sacerēts grupas skaņdarbs.

{{dat|2010|2|9||bez}} Reznors ''Nine Inch Nails'' mājaslapā ievietoja ziņu ar tekstu &quot;?&quot; un ''[[Ghosts I-IV]]'' albumam raksturīgiem stilizētiem attēliem. 2010. gadā aprīlī atklājās, ka Reznors kopā ar savu sievu [[Marikvīna Māndiga|Marikvīnu Māndigu]] un mūziķi [[Atikuss Ross|Atikusu Rosu]] ir izveidojuši jaunu grupu ''[[How to Destroy Angels]]'', kuras [[How to Destroy Angels (EP)|pirmais ieraksts]], sešu dziesmu EP, tika izdots {{dat|2010|6|1||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  |url=http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/trents-reznors-nodibina-muzikalu-projektu-kopa-ar-savu-sievu
  |title=&quot;NIN&quot; līderis izveido jaunu muzikālu projektu kopā ar sievu
  |author=Džeina Tamuļeviča
  |date={{dat|2010|05|05}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = HTDA
 |url         = http://www.howtodestroyangels.com/home.html
 |access-date = {{dat|2010|07|09||bez}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20100430093332/http://howtodestroyangels.com/home.html
 |archivedate = {{dat|2010|04|30||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|22||bez}} tika izlaists ''Nine Inch Nails'' debijas albuma ''Pretty Hate Machine'' pārpirmveidotais izdevums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://nin.com/?id=99305 |title=the official nine inch nails website&amp;#93; |publisher=Nin.com |date= |accessdate={{dat|2011|09|13}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

2010. gada un 2011. gadā Reznors kopā ar Atikusu Rosu pievērsās skaņu celiņu ierakstīšanai [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] filmām &quot;[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]&quot; un &quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot;. {{dat|2011|10|25||bez}} tika izdota pirmā ''Nine Inch Nails'' dziesma kopš ''[[The Slip]]'' albuma ieraksta — tā bija [[U2]] dziesmas &quot;[[Zoo Station]]&quot; kaverversija, kas tika iekļauta U2 albumā &quot;[[AHK-toong BAY-bi Covered]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/44247-nine-inch-nails-jack-white-depeche-mode-patti-smith-more-cover-u2/|title=Nine Inch Nails, Jack White, Depeche Mode, Patti Smith, More Cover U2|author=Jenn Pelly|publisher=[[Pitchfork Media|Pitchfork]]|accessdate={{dat|2011|10|10}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== ''Hesitation Marks'' (2013) ===
[[Attēls:Nine Inch Nails, live at Mediolanum Forum, Milan 28-08-2013 (cropped).jpg|thumb|left|Uzstājoties [[Milāna|Milānā]] 2013. gadā]]
2012. gadā Reznors izteicās, ka ir pievērsies ''Nine Inch Nails'' un ka viņš neizslēdz iespēju nākotnē vēlreiz ar ''Nine Inch Nails'' uzstāties koncertos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/48513-new-nine-inch-nails-material-definitely-in-the-works/|title=New Nine Inch Nails Material Definitely in the Works|last=Pelly|first=Jenn|work=[[Pitchfork Media|Pitchfork]]|date=2012. gada 7. novembris|accessdate=2012. gada 14. novembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/music/news/trent-reznor-nine-inch-nails-working-on-new-music-possible-tour-20121107|title=Trent Reznor: Nine Inch Nails Working on New Music, Possible Tour|last=Doyle|first=Patrick|work=[[Rolling Stone]]|date=2012. gada 7. novembris|accessdate=2012. gada 14. novembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2003. gada februārī Reznors oficiāli paziņoja par ''Nine Inch Nails'' atgriešanos un koncertturneju. Viņš arī atklāja, ka ''Nine Inch Nails'' koncertgrupā spēlēs [[Eriks Eiverijs|Eriku Eiveriju]] no ''[[Jane's Addiction]]'', [[Adriens Beljū|Adrienu Beljū]] no ''[[King Crimson]]'', [[Džošs Jestiss|Džošu Jestisu]] no ''[[Telefon Tel Aviv]]'', [[Alesandro Kortīnī]] un [[Ilans Rubins|Ilanu Rubinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/49681-trent-reznor-announces-the-return-of-nine-inch-nails-extensive-touring-for-2013-and-2014/|title=Trent Reznor Announces the Return of Nine Inch Nails: Extensive Touring for 2013 and 2014|last=Phillips|first=Amy|work=[[Pitchfork Media|Pitchfork]]|date=2013. gada 25. februāris|accessdate=2013. gada 25. februāris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Nine Inch Nails'' rīkos koncertturneju ASV 2013. gadā un visā pasaulē 2014. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.upvenue.com/article/1732-trent-reznor-announces-nine-inch-nails-tour.html/|title=Trent Reznor Announces Nine Inch Nails Tour|work=UpVenue|date=2013. gada 25. februāris|accessdate=2013. gada 25. februāris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2013. gada vasarā ''Nine Inch Nails'' uzstāsies arī mūzikas festivālos [[Vācija|Vācijā]] un Japānā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://consequenceofsound.net/2013/02/nine-inch-nails-to-play-fuji-rock-festival-2013/ | title=Nine Inch Nails to play Fuji Rock Festival 2013 | publisher=[[Consequence of Sound]] | date=2013. gada 27. februāris | accessdate=2013. gada 27. februāris | author=Young, Alex}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://pitchfork.com/news/49724-nine-inch-nails-announce-first-shows-of-big-return/ | title=Nine Inch Nails Announce First Shows of Big Return | publisher=[[Pitchfork Media|Pitchfork]] | date=2013. gada 27. februāris | accessdate=2013. gada 27. februāris | author=Battan, Carrie}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Maijā Reznors oficiāli paziņoja, ka tiks izdots jauns Nine Inch Nails albums un ka koncertgrupai pievienosies arī Robins Finks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://twitter.com/trent_reznor/status/335425288580255744 | title=It just didn't feel like @NineInchNails without Robin Finck. Now it does. |publisher=[[Twitter]] | date=2013. gada 15. maijs}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.rollingstone.com/music/news/nine-inch-nails-introduce-robin-finck-as-new-bassist-20130517 | title=Nine Inch Nails Introduce Robin Finck as New Bassist | publisher=Rolling Stone | date=2013. gada 17. maijs | accessdate=2013. gada 17. maijs | author=Cubarrubia,  RJ}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://pitchfork.com/news/49730-nine-inch-nails-new-album-finished-out-this-year-on-columbia-records/ | title=Nine Inch Nails New Album Finished, Out This Year | publisher=[[Pitchfork Media|Pitchfork]] | date=2013. gada 28. maijs | accessdate=2013. gada 28. maijs | author=Philips, Amy | archive-date=2013. gada 30. Maijs | archive-url=https://www.webcitation.org/6H0omnvHO?url=http://pitchfork.com/news/49730-nine-inch-nails-new-album-finished-out-this-year-on-columbia-records/ }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā tika paziņots, ka jauno albumu sauks ''[[Hesitation Marks]]'', un tā izdošanas datums būs 6. septembris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://twitter.com/nineinchnails/status/342459430262153217 | title=halo twenty eight: hesitation marks. 9.03.13. | publisher=[[Twitter]] | date=2013. gada 5. jūnijs | accessdate=2013. gada 5. jūnijs}}&lt;/ref&gt; Dienu vēlāk pēc šī paziņojuma ''Nine Inch Nails'' izdeva pirmo albuma singlu ''[[Came Back Haunted]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=By&amp;nbsp;Eric R Danton |url=http://www.rollingstone.com/music/news/nine-inch-nails-release-come-back-haunted-from-new-lp-20130606 |title=Nine Inch Nails Release 'Came Back Haunted' From New LP |publisher=Rollingstone.com |date=2013. gada 6. jūnijs |accessdate=2013. gada 25. jūnijs}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vēlāk augustā tika izdoti nākamie divi albuma singli: ''[[Copy of A]]'' un ''[[Everything]]''.

2014. gadā tika paziņots par ''Tension 2013'' koncertturnejas videoieraksta izdošanu ''Live-DVD'' un ''Blu-ray'' formātā.&lt;ref&gt;Nin.com: [http://www.nin.com/pub/tension/ Offizielle Website zur Live-DVD &quot;Tension 2013&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140524082343/http://www.nin.com/pub/tension/ |date={{dat|2014|05|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dailymotion.com: [http://www.dailymotion.com/video/x181pmf_nine-inch-nails-vevo-presents-nine-inch-nails-tension-2013_music Video zur Live-DVD &quot;Tension 2013&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141129011101/http://www.dailymotion.com/video/x181pmf_nine-inch-nails-vevo-presents-nine-inch-nails-tension-2013_music |date={{dat|2014|11|29||bez}} }}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Nine Inch Nails'' nominēja iekļaušanai [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].&lt;ref&gt;[http://www.rollingstone.com/music/news/green-day-nine-inch-nails-smiths-nominated-for-rock-and-roll-hall-of-fame-20141009 Green Day, Nine Inch Nails, Smiths Nominated for Rock and Roll Hall of Fame]. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Mūzikas raksturojums ==

=== Muzikālās īpašības ===
Stīvs Hūijs no [[AllMusic]] raksta, ka &quot;''Nine Inch Nails'' ir vispopulārākā [[Industriālā mūzika|industriālās mūzikas]] grupa pasaulē un bija plašā mērā atbildīga par šīs mūzikas nonākšu masu auditorijās.&quot;&lt;ref name=&quot;AMG&quot; /&gt; Reznors nekad nav klasificējis savus skaņdarbus pie industriālās mūzikas, bet atzīst, ka dažus tehniskus paņēmienus ir aizguvis no agrīnām industriālās mūzikas grupām kā ''[[Throbbing Gristle]]'' un ''[[Test Dept.]]'' Neskatoties uz šīm būtiskajām atšķirībām starp ''Nine Inch Nails'' un mūzikas grupām, kas sevi pieskaita pie industriālās mūzikas, ir kļuvis pierasti žurnālistu aprakstos rakstīt par Reznora veikumu kā industriālo mūziku. Reznors atzina žurnālam ''Spin'', ka dziesma ''[[Down in It]]'' radās iespaidojoties no agrīnās ''[[Skinny Puppy]]'' mūzikas, tieši dziesmas ''[[Dig It]]''; citas dziesmas no ''Pretty Hate Machine'' tika aprakstītas tajā pašā intervijā kā [[sintpops]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title= Simpātijas velnam |url= https://archive.org/details/sim_abdominal-imaging_september-october-1996_21_5/page/427 |journal= [[Spin (žurnāls)|Spin]] |month=Marts | year=1996 |author= Reimers, P; Raminijs, Ej; Visings, M; Bongarcs, Gm; Šīrers, G; Pīterss, Pe |volume= 21 |issue= 5 |pages= 427—32 |issn= 0942-8925 |pmid= 8832864}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Rakstot apskatu par ''[[The Fragile]]'', kritiķis Stīvs Kūpers atzīmēja, ka albums pretstato daudzus, dažādus mūzikas žanrus kā klavieru solo ''The Frail'' un ''[[drum and bass]]'' elementus ''[[Starfuckers, Inc.]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= NIN jaunais mēģinājums salauž līniju starp skaistumu un iznīcību |author= Stīvs Kūpers |publisher= ''The Cavalier Daily'' |url= http://cavalierdaily.com/CVArticle.asp?ID=768&amp;pid=469 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20071013123034/http://cavalierdaily.com/CVArticle.asp?ID=768&amp;pid=469 |archivedate= {{dat|2007|10|13||bez}} |date= {{dat|1999|09|24}} |accessdate= {{dat|2007|08|26}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgi tehniski paņēmieni un stili ir sastopami ''Nine Inch Nails'' katalogā dažādos laika posmos. Dziesmas kā ''Wish'', ''The Perfect Drug'' un ''[[The Day the World Went Away]]'' izrāda īpaši krasi svārstīgu [[dinamika (mūzika)|dinamiku]]. Reznors dzied tādā pašā veidā bieži no čukstiem pārejot uz kliedzieniem. Grupas mūzika dažreiz satur sarežģitus [[takstsmērs|taktsmērus]], sevišķi dziesmās ''The Collector'' no ''With Teeth'',&lt;ref name = &quot;PopMatters review&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.popmatters.com/music/reviews/n/nineinchnails-withteeth.shtml |title= &quot;Nine Inch Nails: With Teeth&quot; |publisher= [http://www.popmatters.com/ ''PopMatters''] |author= Maiks Šillers |date= {{dat|2005|05|18}} |accessdate= {{dat|2006|12|20}} |archive-date= {{dat|2009|12|08||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20091208043903/http://www.popmatters.com/music/reviews/n/nineinchnails-withteeth.shtml }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un koncertos pieprasīto ''[[March of the Pigs]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://www.findarticles.com/p/articles/mi_qn4158/is_20050405/ai_n13498487 |title= Mākslas apskati: ''Nine Inch Nails'' |work= [[The Independent]] |date= {{dat|2005|04|05}} |author= Robs Našs |accessdate= {{dat|2006|12|20}} |archive-date= {{dat|2008|06|06||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20080606142202/http://findarticles.com/p/articles/mi_qn4158/is_20050405/ai_n13498487 }} Arhivēts [http://www.findarticles.com/ FindArticles.com]. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Reznors arī izmanto [[troksnis|troksni]] un [[distorsijas efekts|distorsiju]] savos dziesmu aranžējumos un iekļauj [[disonanse|disonansi]] ar hromatiskām melodijām un/vai harmonijām. Šīs visas tehnikas ir izmantotas dziesmā ''[[Hurt (dziesma)|Hurt]]'', kura satur izteikti disonējošu [[tritons (mūzika)|tritonu]], spēlētu uz ģitāras pantu daļās, uzsvērtu B5#11, kad Reznors dzied vienpadsmito noti vārda &quot;I&quot; katru reizi, kad B/E# [[divskanis]] tiek spēlēts.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |author= Toms Reinolds |title= &quot;Es ienīstu sevi un gribu mirt&quot; |url= https://archive.org/details/ihatemyselfwantt0000reyn_g2j4 |page= [https://archive.org/details/ihatemyselfwantt0000reyn_g2j4/page/227 227] |isbn= 978-1860746284 |date= {{dat|2005|06|13}} |publisher= ''Sanctuary Publishing''}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''[[Closer (dziesma)|Closer]]'' noslēdzas ar hromatisku klavieru pavadījuma motīvu, to pašu melodiju, kas pirmoreiz parādās ''Heresy'' piedziedājumā un atkal atskan tituldziesmā ''The Downward Spiral''.&lt;ref name = &quot;PopMatters review&quot; /&gt; Albumā ''The Fragile'' Reznors atkārto šo tehnisko paņēmienu (atkārtot motīvu vairākkārt dažādiem skaņdarbiem), izmantojot vai nu savādāku mūzikas instrumentu ar transponētu harmoniju vai pārtaisītu ritmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= The Fragile |publisher= ''Lollipop Online'' |url= http://www.lollipop.com/archive_temp.php3?content=issue50/50-04a-13.php3 |month= Maijs |year= 2000 |author= Lekss Marburgers |accessdate= {{dat|2006|12|20}} |archive-date= {{dat|2013|08|01||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20130801070725/http://www.lollipop.com/archive_temp.php3?content=issue50%2F50-04a-13.php3 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Liriskais saturs ===
''Nine Inch Nails'' dziesmu vārdos atspoguļojas dziļi personiski pārdzīvojumi, kas bieži vien ir neraksturīgi citām industriālās mūzikas grupām.&lt;ref&gt;[http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-07092007-130416/unrestricted/bdw_thesis_industrialmusicforindustrialpeople.pdf Disertācija muzikoloģijā par industriālo mūziku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080530080446/http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-07092007-130416/unrestricted/bdw_thesis_industrialmusicforindustrialpeople.pdf |date={{dat|2008|05|30||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2010|8|5}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 1990. gadu ''Nine Inch Nails'' mūzika bieži skar dažādas [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] tēmas, piemēram, indivīda sadzīvojošanu ar [[izmisums|izmisumu]], [[dusmas|dusmām]], [[atsvešināšanās|atsvešināšanos]], arī [[Dievs|Dieva]] (ne)eksistēšanas un tā radīto seku apjaušanu un izprašanu.&lt;ref&gt;[http://facweb.stvincent.edu/academics/religiousstu/writings/rodkey1.html ''The Existential Notion that &quot;God is Dead&quot; in Industrial Music''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100924201159/http://facweb.stvincent.edu/academics/religiousstu/writings/rodkey1.html |date={{dat|2010|09|24||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2010|8|5}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2000. gados ''Nine Inch Nails'' vairāk pievērsās politisku un globāli distopisku tēmu apcerēšanai. Piemēram, albums ''[[Year Zero]]'' tika veidots kā konceptuāls albums, kura dziesmu vārdi bija balstīti sižetā, kas attēloja ASV īstenotās [[militārisms|militārisma]] politiku un tās nākotnes sekas pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV]] un [[Irākas karš|Irākas kara]] uzsākšanas, kas noveda pie [[bioteorisms|bioteorisma]] uzbrukumiem, ASV [[kodolkarš|kodolkara]] uzsākšanas ar [[Irāna|Irānu]] un Tikumības biroja izveidošanu, kas kontrolē amerikāņu iedzīvotāju [[familiaritāte|familiaritāti]].&lt;ref name=&quot;Canwest News Service&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.canada.com/victoriatimescolonist/news/arts/story.html?id=daeaf4c0-c56a-45ab-bc34-91ad9b252ed8
 |title       = ''Paranoia lampooned in disc's marketing''
 |publisher   = [[Canwest News Service]]
 |date        = {{dat|2007|04|15}}
 |author      = Sandra Spīraunesa
 |accessdate  = {{dat|2008|06|08}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20081205104758/http://www.canada.com/victoriatimescolonist/news/arts/story.html?id=daeaf4c0-c56a-45ab-bc34-91ad9b252ed8
 |archivedate = {{dat|2008|12|05||bez}}
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Courant&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |author      = Ēriks Dantons
 |url         = http://blogs.courant.com/eric_danton_sound_check/2007/04/year_zero.html
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070824023311/http://blogs.courant.com/eric_danton_sound_check/2007/04/year_zero.html
 |archivedate = {{dat|2007|08|24||bez}}
 |title       = ''Sound Check: Year Zero''
 |publisher   = ''[[The Hartford Courant]]''
 |date        = {{dat|2007|04|17}}
 |accessdate  = {{dat|2007|10|06}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Ietekme ==
''Nine Inch Nails'' ir ietekmējis daudzus jaunākus izpildītājus, kuru mūzika, balstoties uz Reznora teikto, ierindojas no &quot;vispārējas [Nine Inch Nails] atdarināšanas&quot; (izpildītāji pirmajos projekta panākumu gados, [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā) līdz jaunākām, jau [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] esošām grupām, kas atdarina viņa mūzikas stilu &quot;patiesākā, mazāk imitējošākā veidā&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Geofs Riklijs intervē Trentu Reznoru
  | author = Geofs Riklijs
  | authorlink= Geofs Riklijs
  | journal = [[Alternative Press]]
  | date = {{dat|2004|06|26}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc albuma ''The Downward Spiral'' izdošanas daudzi vispār atzīti un populāri mākslinieki sāka pamanīt ''Nine Inch Nails'' ietekmi. Piemēram, Deivids Bovijs salīdzināja ''Nine Inch Nails'' ietekmi ar ''[[The Velvet Underground]]''.&lt;ref name=&quot;Bowie&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Nine Inch Nails
  | author = Deivids Bovijs
  | authorlink = Deivids Bovijs
  | journal = Rolling Stone
  | issue = 972
  | date = {{dat|2005|04|21}}
  | url = http://www.rollingstone.com/news/story/7250012/94_nine_inch_nails
  | accessdate = {{dat|2007|03|13}}
  | archive-date = {{dat|2009|05|06||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20090506001940/http://rollingstone.com/news/story/7250012/94_nine_inch_nails
  | archivedate = {{dat|2009|05|06||bez}}
  | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090506001940/http://rollingstone.com/news/story/7250012/94_nine_inch_nails
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā Reznors parādijās ''[[Time (žurnāls)|Time]]'' žurnāla gada visietekmīgāko cilvēku sarakstā, un ''Spin'' žurnāls aprakstīja viņu kā &quot;vissvarīgāko mākslinieku mūzikā&quot;.&lt;ref name=&quot;Time&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = ''Time'' 25 visietekmīgākie amerikāņi
  | journal = [[Time (žurnāls)|Time]]
  | date = {{dat|1997|04|21}}
  | volume = 149
  | issue = 16
  | page = 66}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' ierindoja ''Nine Inch Nails'' visu laiku 100 visizcilāko mākslinieku saraksta 94. vietā.&lt;ref name=&quot;Bowie&quot; /&gt; Vislielākā projekta ietekme ir tieši ASV, pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] datiem šajā valstī ir pārdotas ap 10,5 miljoniem ''Nine Inch Nails'' albuma kopiju,&lt;ref name=&quot;RIAAbestsellers&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=3&amp;table=tblTopArt&amp;action=
  | title = Vislabāk pārdotie: Zelta un platīna lielākie mākslinieki
  | publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]]
  | date = {{dat|2006|07|31}}
  | accessdate = {{dat|2007|02|05}}
  | archive-date = {{dat|2013|06|25||bez}}
  | archive-url = https://www.webcitation.org/6HdmUpi0N?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=3
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kas ir aptuveni puse no visiem pasaulē pārdotajiem projekta ierakstiem.&lt;ref name=&quot;Yahoo!Court&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | author = Čārlijs Amters
  | title = Reznors rāda zobus laukumā
  | publisher = [[Yahoo! Music]]
  | date = {{dat|2005|05|17}}
  | url = http://music.yahoo.com/read/news/19364126
  | accessdate = {{dat|2007|10|08}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Bobs Ezrins, izpildītāju ''[[Pink Floyd]]'', ''[[Kiss (grupa)|Kiss]]'', ''[[Alice Cooper]]'' un [[Pīters Geibriels|Pītera Gabriela]] producents, izteicās par Reznoru 2007. gadā kā &quot;īstu fantastu&quot;, iesakot jaunos māksliniekus mācīties no viņa bezkompromisu nostājas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://torontoist.com/2007/04/thank_god_for_t.php
  | title = 'Paldies Dievam par Trentu Reznoru'
  | publisher = [[Gothamist|The Torontoist]].  Ink Truck Media.
  | date = {{dat|2007|04|19}}
  | accessdate = {{dat|2007|04|20}}
  | author = Marss Lostrako
  | archive-date = {{dat|2013|10|22||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20131022161546/http://torontoist.com/2007/04/thank_god_for_t/
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Parādoties retu reizi ''[[Kerrang!]]'' balvu pasniegšanas ceremonijā [[Londona|Londonā]] tajā pašā gadā, ''Nine Inch Nails'' pieņēma ''Kerrang! Icon'' apbalvojumu kā pagodinājumu grupas ilgstošajai ietekmei uz rokmūziku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.bbc.co.uk/6music/news/20070823_kerrang.shtml
  | title = Kerrang balvas atklātas
  | publisher = [[BBC 6 Music]].  [[BBC]]
  | date = {{dat|2007|08|23}}
  | accessdate = {{dat|2010|02|04}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Koncertturnejas ==
[[Attēls:NineInchNails.jpg|thumb|left|''Nine Inch Nails'' koncerta laikā 2005. gadā]]
Lai arī Trents Reznors ir vienīgais oficiālais ''Nine Inch Nails'' dalībnieks, tomēr koncertturnejās kopā ar viņu uzstājās īpaša grupa, ko Reznors pirms tam ir atlasījis. Koncertos izpildītajām dziesmās bieži ir savādāks aranžējums nekā to studijas versijās.&lt;ref name=&quot;Industrial Introspection&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | title = Industriālās mūzikas ieskats | author = Garets Brenvijs | authorlink =  Garets Brenvijs | publisher = [[Mondo 2000]] | issue = 5 | date = {{dat|1991|06|19}}}}&lt;/ref&gt; Grupas dalībnieki dažkārt tiek ielūgti piedalīties mūzikas ierakstīšanas procesā, bet ierakstītā materiāla uzbūve un skanējums vienmēr ir bijusis atkarīga vienīgi no Reznora.

1995. gadā tika izveidots ''Nine Inch Nails'' blakusprojekts ''[[Tapeworm]]'', kurš sastāvēja no Reznora un citiem koncertgrupas dalībniekiem un kura mērķis bija &quot;demokrātiskāka&quot; mūzikas ierakstīšanas sistēma tādā nozīmē, ka Reznors nebūtu vienīgais noteicējs par ierakstīto materiālu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = ''Pretty Quake Machine''
  | author = Pols Semels
  | journal = Incite
  | month = Jūnijs
  | year = 2000
  | issue = 7}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
  | title = Ninechnails
  | author = Marks Blekvels
  | publisher = ''[[Ray Gun]]''
  | month = Februāris | year = 1997}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sākotnējie grupas dalībnieki bez Reznora bija arī [[Denijs Lohners]] un [[Čārlijs Klouzers]], bet drīz grupai pievienojās arī [[Denijs Lohners]], [[Atikuss Ross]] un [[Elans Maulders]].&lt;ref name=&quot;Freese picture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.tapeworm.net/06.html
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20020802232006/http://www.tapeworm.net/06.html
 |accessdate  = {{dat|2008|02|16}}
 |archivedate = {{dat|2002|08|02||bez}}
 |title       = tapeworm
 |publisher   = [[Tapeworm]]
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mtv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.mtv.com/news/articles/1439359/20010213/id_1162708.jhtml
  | title = NIN Reznora komanda ''Tapeworm'' projektam sadarbojas ar Kīnanu no ''Tool''
  | author = Džo Dandželo
  | publisher = [[MTV]].  [[Viacom]]
  | date = {{dat|2001|02|13}}
  | accessdate = {{dat|2007|08|14}}
  | archive-date = {{dat|2007|10|13||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20071013113812/http://www.mtv.com/news/articles/1439359/20010213/id_1162708.jhtml
  }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tomēr pēc deviņiem studiju mēģinājumos pavadītiem gadiem oficiāli nekāds materiāls no projekta netika izdots, paziņojot, ka grupa 2005. gadā vairs nebūs aktīva.&lt;ref name=&quot;access&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.nin.com/access/5_08_04/index.asp
 |title       = ''Nine Inch Nails'': Pieeja
 |author      = [[Trents Reznors]]
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |date        = {{dat|2004|05|08}}
 |accessdate  = {{dat|2007|05|21}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070718105114/http://www.nin.com/access/5_08_04/index.asp
 |archivedate = {{dat|2007|07|18||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Koncertgrupas sastāvam ir tendence starp koncertturnejām krasi mainīties: izņemot Reznoru, kas vienmēr ir grupas ģitārists un vadošais vokālists, neviens cits koncertgrupas dalībnieks sastāvā nav palicis pastāvīgi kopš grupas pirmsākumiem. Reznors ir izteicies, ka viens no cēloņiem tik biežai sastāva maiņai ir ilgie periodi starp dažādu grupas albumu ierakstīšanu un izdošanu,&lt;ref&gt;{{TV atsauce
  | title = Trents Reznors runā ar Ianu Kemfildu
  | network = [[Xfm London]]
  | airdate = {{dat|2005|07|22}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; tāpat arī vēlme pēc jaunām viņa mūzikas interpretācijām. Koncertgrupas sastāvs 2009. gadā, kad grupa devās līdz šim brīdim pēdējā koncertturnejā, bija Trents Reznors, [[Robins Finks]], [[Džastins Meldals-Džonsons]] un [[Ilans Rubins]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |url         = http://www.nastylittleman.com/pressreleases/040408nin.html
 |title       = ''Nine Inch Nails'' apstiprina turnejas sastāvu
 |publisher   = [[Nasty Little Man]]
 |date        = {{dat|2008|04|04}}
 |accessdate  = {{dat|2008|04|09}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20090116201731/http://www.nastylittleman.com/pressreleases/040408nin.html
 |archivedate = {{dat|2009|01|16||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rubin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
 |title       = Laipni lūgts, Ilan!
 |url         = http://forum.nin.com/bb/read.php?9,231996
 |publisher   = Nine Inch Nails
 |date        = {{dat|2008|11|15}}
 |accessdate  = {{dat|2008|11|16}}
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20090321193528/http://forum.nin.com/bb/read.php?9,231996
 |archivedate = {{dat|2009|03|21||bez}}
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
[[Attēls:Nine Inch Nails logo.svg|thumb|Grupas logo]]
{{Pamatraksts|Nine Inch Nails diskogrāfija}}

''Nine Inch Nails'' ir izdevis:

* 15 studijas albumus:
** 1989: ''[[Pretty Hate Machine]]'',
** 1992: ''[[Broken]]'',
** 1994: ''[[The Downward Spiral]]'',
** 1999: ''[[The Fragile]]'',
** 2005: ''[[With Teeth]]'',
** 2007: ''[[Year Zero (albums)|Year Zero]]'',
** 2008: ''[[Ghosts I-IV]]'',
** 2008: ''[[The Slip (albums)|The Slip]]'',
** 2013: ''[[Hesitation Marks]]'';
** 2016: ''[[Not The Actual Events|Not the Actual Events]] – EP''
** 2017: ''Add Violence – EP''
** 2018: ''Bad Witch''
** 2020: ''Ghosts V: Together''
** 2020: ''Ghosts VI: Locusts''
** 2025: ''Tron: Ares''
** 2026: ''Nine Inch Noize''
* 5 remiksu albumus:
** 1992: ''[[Fixed]]'',
** 1995: ''[[Further Down the Spiral]]'',
** 2000: ''[[Things Falling Apart]]'',
** 2007: [[Y34RZ3R0R3M1X3D]],
** 2014: ''[[Seed Eight]]'';
* 5 koncertierakstus:
** 1997: ''[[Closure (video)|Closure]]'',
** 2002: ''[[And All That Could Have Been]]'',
** 2007: ''[[Beside You in Time]]'',
** 2009: ''[[Another Version of the Truth]]'',
** 2014: ''Tension''.

== Apbalvojumi ==

=== ''Grammy'' balvas ===
* '''''[[Wish (singls)|Wish]]'' — [[Grammy balva par labāko smagā metāla izpildījumu|Labākais smagā metāla izpildījums]], 1992'''&lt;ref name=&quot;AwardsDatabase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://theenvelope.latimes.com/factsheets/awardsdb/env-awards-db-search,0,7169155.htmlstory?searchtype=person&amp;query=nine+inch+nails&amp;x=0&amp;y=0 |title= Apbalvojumu datu bāze |publisher= ''[[Los Angeles Times]]'' |accessdate= {{dat|2007|11|10}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* ''[[The Downward Spiral]]'' — Labākais alternatīvās mūzikas izpildījums, 1994 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* '''''[[Happiness in Slavery]]''''' — Labākais smagā metāla izpildījums, 1995&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[Hurt (dziesma)|Hurt]]'' — Labāka roka dziesma, 1995 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[The Perfect Drug]]'' — [[Grammy balva par labāko smagā roka izpildījumu|Labākais smagā roka izpildījums]], 1997 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[The Fragile]]'' — Labākais alternatīvās mūzikas izpildījums, 1999 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[Starfuckers, Inc.]]'' — Labākais smagā metāla izpildījums, 1999 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[Into the Void (Nine Inch Nails dziesma)|Into the Void]]'' — Labākais vīriešu vokāla izpildījums rokmūzikā, 2000 (nominācija)&lt;ref name = &quot;AwardsDatabase&quot; /&gt;
* ''[[The Hand That Feeds]]'' — Labākais smagā roka izpildījums, 2005 (nominācija)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
  | url = http://www.nytimes.com/2005/12/08/arts/09gram-list.html
  | publisher = ''[[The New York Times]]''
  | accessdate = {{dat|2008|04|13}}
  | title = ''Grammy'' nomināciju pilns saraksts
  | date = 2005-12-08}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Every Day Is Exactly the Same]]'' — Labākais smagā roka izpildījums, 2006 (nominācija)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/49th_Show/list.aspx |title= 49. gadskārtējās ''Grammy'' balvas nominantu saraksts |publisher= ''National Academy of Recording Arts and Sciences'' |accessdate= {{dat|2006|12|07}} |archive-date= {{dat|2009|11|08||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20091108091302/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/49th_Show/list.aspx }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* ''34 Ghosts IV'' — Labākais roka instrumentālais izpildījums, 2009 (nominācija)
* ''[[Ghosts I-IV]]'' — Labākais iepakojums ierobežotas tirāžas albumam, 2009 (nominācija)

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces|3}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{commons|Nine Inch Nails}}
* [http://www.nin.com/ ''Nine Inch Nails'' oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.myspace.com/nin ''Nine Inch Nails'' oficiālā ''MySpace'' lapa] {{en ikona}}
* [http://www.youtube.com/user/ninofficial ''Nine Inch Nails'' oficiālais ''YouTube'' kanāls] {{en ikona}}
* [http://last.fm/music/nine%2Binch%2Bnails ''Last.fm'' profils] {{en ikona}}
* [http://allmusic.com/cg/amg.dll?P=amg&amp;sql=B61967ui0h0jg ''All Music Guide'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101003032225/http://www.allmusic.com/cg/amg.dll?p=amg |date={{dat|2010|10|03||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.theninhotline.net/ ''Nine Inch Nails'' jaunumi un arhīvs] {{en ikona}}

{{Nine Inch Nails}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nine Inch Nails| ]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV rokgrupas]]
[[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV industriālās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:ASV industriālā roka grupas]]
[[Kategorija:ASV industriālā metāla grupas]]
[[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>8rxjochrqzdfc9hrzw21wfqcfnxewja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskais fonētiskais alfabēts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30959</id>
    <revision>
      <id>4483372</id>
      <parentid>4005620</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:29:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59964" sha1="64h9rf5hib00dhub68kpgj1egtlnckf" xml:space="preserve">{{Infobox WS
 |nosaukums=Starptautiskais fonētiskais alfabēts
 |tips=[[Alfabēts]]
 |valodas=Rezervēts jebkuras valodas [[Fonētika|fonētiskajai]] un [[Fonēma|fonēmiskajai]] transkripcijai
 |laiks=no [[1888]]. gada
 |fam1=[[Latīniskais alfabēts]]
 |fam2=[[Fonotipiskais alfabēts]]
 |sample=IPA in IPA.svg
 |image_size=200px
 |IPAChartEng=include
 }}
&lt;!-- {{IPAseries}} --&gt;
'''Starptautiskais fonētiskais alfabēts''' ({{val|en|International Phonetic Alphabet}}, '''IPA'''){{efn|Abreviatūra &quot;IPA&quot; angļu valodā attiecināma vispirms uz [[Starptautisko fonētisko asociāciju]] ''International Phonetic Association''. Tomēr vispārīgā prakse ir šo abreviatūru attiecināt (arī latviešu valodā) uz pašu Starptautisko fonētisko alfabētu (no angļu valodas nosaukuma ''International Phonetic Alphabet''). No konteksta parasti ir saprotams, par kuru no abiem tiek runāts.}} ({{IPA2|s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡}}) ir [[Fonētiskā transkribēšana|fonētiskās transkribēšanas]] sistēma, kas radīta uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata un kuru [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto [[Lingvistika|lingvisti]], [[Runas un valodas patoloģija|runas patologi un terapeiti]], [[Svešvaloda|svešvalodu]] pasniedzēji un apguvēji, [[Dziedātājs|dziedātāji]], [[Aktieris|aktieri]], [[Leksikogrāfija|leksikogrāfi]] un [[Tulkošana|tulkotāji]].

IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai [[Mutvārdu valoda|mutvārdu valodām]] raksturīgo: [[fonēma]]s, [[Intonācija (lingvistika)|intonācijas]], dalījumu [[Vārds|vārdos]] un [[Zilbe|zilbēs]]. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — [[Paplašinātais IPA|Paplašināto IPA]].

2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās]] un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu.

== Vēsture ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|IPA vēsture}} --&gt;
1886. gadā grupa [[Francija|franču]] un [[Apvienotā Karaliste|britu]] valodu pasniedzēju franču lingvista Pola Pasī ({{val-fr|Paul Passy}}) vadībā nodibināja biedrību, kura vēlāk (kopš 1897. gada līdz mūsu dienām) kļuva zināma ar nosaukumu [[Starptautiskā fonētiskā asociācija]] ({{val-fr|Association phonétique internationale}}). Oriģinālajam alfabētam par pamatu tika izmantota [[angļu valoda]]s pareizrakstības reforma, plašāk zināma kā [[latīniskais alfabēts]] (''Romic alphabet''). Lai atvieglotu alfabēta pielietošanu citām valodām, tika pieļauta simbolu vērtību variēšana dažādās valodās. Piemēram, skaņa {{IPA|/ʃ/}} (''š'' vārdā ''šalle'') oriģinālā tika apzīmēta ar burtu ''c'' angļu valodai, bet ar burtu ''x'' [[franču valoda]]i. Tomēr 1888. gadā alfabēts tika reformēts, lai tas būtu universāls visām valodām.

Kopš IPA izveidošanas patskaņu un līdzskaņu organizācija alfabētā ir palikusi pamatā nemainīta. Tomēr pats alfabēts ir vairākkārt revidēts. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]] noteica vairākas izmaiņas [[IPA vēsture#1932|agrākajai 1932. gada versijai]]. Nelielas izmaiņas tika veiktas 1993. gadā, pievienojot [[Nenoapaļots zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskanis|nenoapaļoto zemi vidēja pacēluma vidējās rindas patskani]] un izslēdzot [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgo]] [[Implozīvs līdzskanis|implozīvu]] simbolus. Alfabēts pēdējo reizi tika revidēts 2005. gada maijā, kad tika pievienots [[labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbols. Bez simbolu iekļaušanas un izņemšanas no alfabēta, izmaiņas tiek veiktas arī simbolu un kategoriju nosaukumos un simbolu (burtu) grafikā.

Alfabēta paplašinājumi ir relatīvi neseni; [[Paplašinātais IPA]] tika izveidots 1990. gadā un to oficiāli apstiprināja [[Starptautiskā Klīniskās fonētikas un lingvistikas asociācija]] 1994. gadā. Arī [[skaņas kvalitātes simboli]] - VoQS (Voice Quality Symbols) tika ieviesti 1995. gadā, lai izveidotu sistēmu detālākam [[Fonācija|skaņas veidošanas]] aprakstam.

== Apraksts ==
[[Attēls:IPA chart 2018.pdf|thumb|right|300px|Diagramma, kas ilustrē Starptautisko fonētisko alfabētu (angļu valodā)]]
IPA pamatprincips ir viena konkrēta simbola atbilstība katrai atšķirīgai [[Skaņa (lingvistika)|skaņai]] vai [[Runas segments|runas segmentam]]. Tas nozīmē, ka IPA nelieto burtu kombinācijas, izņemot gadījumus, kad attēlojamā skaņa tiek uzskatīta par divu vai vairāku skaņu sekvenci.{{efn|Pretstatā tam daudzās valodās dažkārt tiek lietotas burtu kombinācijas lai attēlotu vienu skaņu, piemēram angļu [[Digrafs (ortogrāfija)|digrafs]] ''sh'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}, vācu [[Trigrafs (ortogrāfija)|trigrafs]] ''sch'' skaņai {{IPA|[ʃ]}}.}} IPA nav atsevišķu [[Burts|burtu]] divām skaņām, ja nevienā zināmā valodā tās nenodala, tāpat netiek lietoti burti, kas apzīmē vairākas skaņas (kā ''x'' apzīmē līdzskaņu kopu {{IPA|[ks]}} angļu valodā). IPA nav arī neviena burta, kurš būtu atkarīgs no konteksta, kā ''c'' angļu valodā un daudzās citās Eiropas valodās.

IPA sastāv no 107 [[Burts|burtiem]] [[Līdzskanis|līdzskaņu]] un [[Patskanis|patskaņu]] apzīmēšanai, 31 [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], kas nosaka šo skaņu specifiku un 19 [[Suprasegmentālās zīmes|suprasegmentālajām zīmes]], kas apraksta tādas skaņu īpašības kā [[Garums (lingvistika)|garums]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvars]] un [[zilbes intonācija|intonācija]].

=== Burtu formas ===
Simboli IPA izvēlēti tā, lai tie būtu harmoniski ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].{{efn|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nelatīņu burti jāizveido tik kvalitatīvi cik iespējams, lai tie harmonizētu ar latīņu burtiem. Asociācija neatzīst surogātburtus; tā akceptē tikai burtus, kuri ir rūpīgi izveidoti, lai harmonizētu ar pārējiem burtiem.}} Tāpēc lielākā simbolu daļa ir vai nu [[Latīņu alfabēts|latīņu]] vai [[Grieķu alfabēts|grieķu]] alfabētu burti, vai arī to modifikācijas. Tomēr IPA ir arī simboli, kuri nepieder ne pie viena no šiem alfabētiem: piemēram, [[Glotālais slēdzenis|glotālo slēdzeni]] apzīmējošais simbols {{IPA|[ʔ]}} ir modificētas [[jautājuma zīme]]s formā un oriģinālā tika apzīmēts ar [[Apostrofs (zīme)|apostrofu]].{{efn|Tehniski simbols {{IPA|[ʔ]}} var tikt uzskatīts par cēlušos no latīņu alfabēta, jo jautājuma zīme ir radīta no &quot;[[Jautājuma zīme#Izcelšanās|Qo]]&quot; - latīņu vārda ''[[wiktionary:la:Quaestio|quæstio]]'' &quot;jautājums&quot; saīsinājuma.}} Tomēr daži simboli, kā balsīgais [[Faringāls spraudzenis|faringālais spraudzenis]] {{IPA|[ʕ]}}, lai arī modificēti, lai izskatītos latīņu alfabēta stilā, ir veidoti par pamatu ņemot citu rakstību [[grafēma]]s (šajā gadījumā - [[Arābu alfabēts|arābu]] burts {{rtl-lang|ar|&lt;[[ﻉ]]&gt;}}, ''`ain'').

Neskatoties uz to, ka priekšroka tiek dota ar latīņu alfabētu harmonizējošiem burtiem, Starptautiskā fonētiskā asociācija reizēm ir akceptējusi atšķirīgus simbolus. Piemēram, pirms 1989. gada IPA simboli [[Līdzskaņi (nepulmoniskie)|nepulmoniskajiem klikšķiem]] bija {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ʇ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ʗ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ʖ]]​]}}, kuri visi bija atvasināti no latīņu vai grieķu burtiem, kā arī no pieturzīmēm. Tomēr, izņemot {{IPA|[ʘ]}}, nevienu no šiem simboliem nelietoja [[Hoisu valodas|hoisu]] valodnieki (galvenie klikšķu pielietotāji). Kā rezultātā šie simboli ar 1989. gada IPA Ķīles konvenciju tika aizstāti ar mazāk latīniskiem, bet izplatītākiem simboliem {{IPA|[​[[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]​]}}, {{IPA|[​[[dentāls klikšķis|ǀ]]​]}}, {{IPA|[​[[Alveolārs klikšķis|ǃ]]​]}}, {{IPA|[​[[Palatāls klikšķis|ǂ]]​]}} un {{IPA|[​[[Laterāli alveolārais klikšķis|ǁ]]​]}}.

=== Simboli un skaņas ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, lietojot pēc iespējas mazāku skaitu nelatīņu alfabētu simbolu. Lielākajai daļai alfabēta [[Līdzskanis|līdzskaņu]] vērtības atbilst to starptautiskajam lietojumam. Līdzskaņu burti {{IPA|&quot;b&quot;}}, {{IPA|&quot;d&quot;}}, {{IPA|&quot;f&quot;}}, {{IPA|&quot;ɡ&quot;}}, (cietais) {{IPA|&quot;h&quot;}}, {{IPA|&quot;k&quot;}}, {{IPA|&quot;l&quot;}}, {{IPA|&quot;m&quot;}}, {{IPA|&quot;n&quot;}}, {{IPA|&quot;p&quot;}}, (nebalsīgais) {{IPA|&quot;s&quot;}}, {{IPA|&quot;t&quot;}}, {{IPA|&quot;v&quot;}}, {{IPA|&quot;w&quot;}} un {{IPA|&quot;z&quot;}} atbilst to angliskajām vērtībām; [[Patskanis|patskaņu]] burti {{IPA|&quot;a&quot;}}, {{IPA|&quot;e&quot;}}, {{IPA|&quot;i&quot;}}, {{IPA|&quot;o&quot;}}, {{IPA|&quot;u&quot;}} atbilst to vērtībām [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. [[Latviešu alfabēts|Latviešu alfabēta]] burtiem tieši atbilst {{IPA|[b]}}, {{IPA|[d]}}, (šaurais) {{IPA|[e]}}, {{IPA|[f]}}, {{IPA|[ɡ]}}, {{IPA|[h]}}, {{IPA|[i]}}, {{IPA|[j]}}, {{IPA|[k]}}, {{IPA|[l]}}, {{IPA|[m]}}, {{IPA|[n]}}, {{IPA|[p]}}, {{IPA|[r]}}, {{IPA|[s]}}, {{IPA|[t]}}, {{IPA|[u]}}, {{IPA|[v]}} un {{IPA|[z]}}.

Standarta latīņu alfabēta burtu kopums paplašināts lietojot [[Lielie burti|lielos burtus]] vai [[Kursīvs|kursīva]] formas, [[Diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], simbolu rotācijas. Alfabētā ir arī vairāki no [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] aizgūti burti: ({{IPA|&quot;β&quot;}}, {{IPA|&quot;ɣ&quot;}}, {{IPA|&quot;ɛ&quot;}}, {{IPA|&quot;θ&quot;}}, {{IPA|&quot;ɸ&quot;}}, {{IPA|&quot;χ&quot;}} un {{IPA|&quot;ʋ&quot;}}), bet to skaniskā vērtība var atšķirties no grieķu ortogrāfijas. Piemēram, &quot;ʋ&quot; [[Grieķu valoda|grieķu valodā]] ir patskanis ({{IPA|[i]}}), bet IPA - līdzskanis ([[labiodentāls spraudzenis]]).

Modificēto latīņu burtu skaniskajām vērtībām jābūt atvasinātām no oriģinālburtu vērtībām. Piemēram, burti ar pa labi pagrieztu apakšējo ķepu (kā {{IPA|&quot;ɖ&quot;}}) apzīmē atbilstošos [[Retroflekss līdzskanis|retrofleksos līdzskaņus]]; samazinātie lielie burti (kā {{IPA|&quot;ʀ&quot;}}) parasti apzīmē [[Uvulārs līdzskanis|uvulāros līdzskaņus]]. Lai gan zināms skaits burtu modifikāciju atbilst to apzīmēto skaņu modifikācijām, nepastāv paņēmiena, kā noteikt skaņu pēc burta izskata (atšķirībā no [[Redzamā runa|redzamās runas]]).

Alfabētā papildus burtiem tiek lietots plašs papildsimbolu klāsts, kas palīdz skaņu attēlošanā. [[Diakritiskā zīme|Diakritiskās zīmes]] kombinē ar IPA burtiem, lai transkribētu [[Fonēma|fonēmu]] vērtību modifikācijas vai [[Sekundārā artikulācija|sekundāro artikulāciju]]. Tāpat bieži tiek lietoti speciāli simboli [[Uzsvars (lingvistika)|uzsvaru]] un [[Tonis (lingvistika)|toņu]] apzīmēšanai.

== Lietojums ==
&lt;!-- {{further|[[Fonētiskā transkribēšana]]}} --&gt;
[[Attēls:Phonetik.svg|thumb|left|100px|Franču valodas vārda ''[[:wikt:fr:ébauche|ébauche]]'' (&quot;uzmetums, nepabeigts darbs&quot;) transkripcija.]]
Kaut arī IPA ir vairāk nekā 100 simbolu runas transkribēšanai, ne vienmēr ir nepieciešams lietot visus iespējamos simbolus vienlaicīgi. Runu ir iespējams transkribēt ar dažādu līmeņu precizitāti. Visprecīzākais transkribēšanas paņēmiens, kurā skaņas tiek attēlotas tik detalizēti, cik vien ļauj IPA, neņemot vērā iegūto lingvistisko atšķirību nozīmi, sauc par ''smalko transkribēšanu''. Jebkura cita veida transkribēšanu nosacīti sauc par ''rupjo transkribēšanu''. Abos transkripcijas veidos lielākoties simbolus iekļauj [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]], bet rupjajai transkribēšanai lieto arī [[slīpsvītra]]s.

[[Attēls:RPGA international.svg|200px|thumb|Angļu valodas vārda &quot;international&quot; divu atšķirīgu [[Izruna|izrunu]] transkribējumi.]]
Rupjā transkripcija izšķir tikai skaņas, kuras par atšķirīgām uzskata konkrētās valodas runātāji. Skaņas, kuras var tikt izrunātas dažādi atkarībā no dialekta vai blakus esošajām skaņām, pieļaujams uzskatīt par to pašu skaņu tādēļ, ka tās ir vienas un tās pašas [[fonēma]]s [[Alofons|alofoni]]. Kad vārds tiek rakstīts kā fonēmas, to parasti iekļauj [[Slīpsvītra|slīpsvītrās]]. Piemēram, angļu valodas vārda &quot;little&quot; amerikānisko [[Izruna|izrunu]] rupjajā transkripcijā attēlo kā {{IPA|/lɪtl/}}. Šāda rupjā transkripcija identificē tikai fonētiski svarīgus vārda komponentus un neņem vērā blakusstāvošo fonēmu mijiedarbību. Smalkā transkribēšana (iekļauta [[Kvadrātiekavas|kvadrātiekavās]]) attēlo katras skaņas izrunu konkrētajā pozīcijā. Vārda &quot;little&quot; smalkā transkripcija, atkarībā no izrunas veida var būt: {{IPA|[lɪɾɫ]}}, {{IPA|[lɪʔɫ]}} vai {{IPA|[lɪːɫ]}} (tikai dažas no iespējām).

Ne rupjā, ne smalkā transkripcija neļauj veikt absolūtu izrunas aprakstu, drīzāk tās piedāvā nosacītu fonētisko skaņu aprakstu. Sevišķi tas attiecas uz IPA patskaņiem, jo nepastāv ciešas saites starp IPA simbolu un skaņu frekvences līmeņiem.

=== Lietojums vārdnīcās ===
Starptautiskais fonētiskais alfabēts bieži tiek lietots angļu valodas vārdnīcās vārdu izrunas attēlošanai. Plaši pielietots [[Anglija]]s (''Oxford Advanced Learner's Dictionary'' un ''Cambridge Advanced Learner's Dictionary''), kā arī amerikāņu un citu izdevniecību izdevumos. Lielākā daļa amerikāņu (un arī dažas britu) izdevniecības lieto to pašizstrādātas sistēmas, uzskatot, ka tās ir vieglāk uztveramas tiem lietotājiem, kuri nav pazīstami ar IPA. Piemēram, daudzas amerikāņu vārdnīcas (kā ''Merriam-Webster'') lieto &quot;y&quot; lai apzīmētu IPA {{IPA|[j]}} un &quot;sh&quot; — IPA {{IPA|[ʃ]}}, atainojot vispārpieņemto šo skaņu attēlojumu angļu valodā. (IPA, {{IPA|[y]}} apzīmē franču valodas skaņu ''u'' (kā franču vārdā ''tu'', vai vācu ''ü''), un {{IPA|[sh]}} attēlo skaņu ''s'' un ''h'' pāri.)

Latvijā IPA arī tiek lietots angļu-latviešu vārdnīcās, kā arī Tildes datorvārdnīcā. Latviešu valodas izrunas attēlošanai IPA lieto tikai specializētos valodnieciskos izdevumos.

=== Pielietojums ortogrāfijās un lielie burti ===
IPA simboli ir iekļauti vairāku valodu lietotajās ortogrāfijās, lielākoties [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], bet arī citos reģionos. Piemēram: [[Hausu valoda|hausu]], [[Fulu valoda|fulu]], [[Akanas valodas|akanu]], [[Gbe valodas|gbe]], [[mandingu valodas]].

IPA simbolu lielo burtu piemēri no [[Kabiju valoda|kabiju]] ([[Togo]] ziemeļi) ortogrāfijas, kur ir {{unicode|Ɔ Ɛ Ŋ Ɣ Ʃ}} ({{IPA|ɔ ɛ ŋ ɣ ʃ}} lielie burti). Citi IPA-sapārotie lielie burti ir {{unicode|Ɓ/Ƃ Ƈ Ɗ/Ƌ Ə/Ǝ Ɠ Ħ Ɯ Ɲ Ɵ Ʈ Ʊ Ʋ Ʒ}}.

Šos un citus lielos burtus atbalsta [[Unicode]], bet tie atrodas atšķirīgās no IPA [[UNICODE kodu tabulas|kodu tabulās]].

== Burti ==
[[Attēls:IPA_zalais_glazuskunis2.svg|250px|thumb|Ciema nosaukums ''Zaļais Glāžušķūnis'' IPA pierakstā.]]
Starptautiskā fonētiskā alfabēta simboli dalās trijās kategorijās: pulmonskie līdzskaņi. nepulmoniskie līdzskaņi un patskaņi. Katram burtam ir piešķirts numurs, lai novērstu pārpratumus starp līdzīgiem burtiem (kā {{IPA|ɵ}} un {{IPA|θ}}), piemēram rokrakstos. Dažādām skaņu kategorijām ir piešķirtas dažādas numuru amplitūdas.

=== Līdzskaņi (pulmonālie) ===
{{Pamatraksts|Līdzskanis}}
Par [[Pulmonālā ekspirācija|pulmonālo]] līdzskani sauc līdzskani, ko rada aizšķērsojot [[Balss sprauga|balss spraugu]] (telpu starp balss saitēm) vai [[Mutes dobums|mutes dobumu]] (muti) un vienlaicīgi vai pakāpeniski izlaižot gaisu no plaušām. Pulmonālie līdzskaņi sastāda lielāko daļu no līdzskaņiem gan IPA , gan cilvēku runā vispār. Visi latviešu valodas līdzskaņi ietilpst šajā kategorijā.

Pulmonālo līdzskaņu tabula sakārtota rindās pēc [[Artikulācijas veids|artikulācijas veida]] (kā līdzskanis rodas) un ailēs pēc [[artikulācijas vieta]]s (kur balss traktā līdzskanis rodas). Galvenajā tabulā iekļauti tikai līdzskaņi ar vienu artikulācijas vietu.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
&lt;!-- ! colspan=17 | [[Media:IPA consonants 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- --&gt;
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 2em&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;font-size: 90%;&quot; | [[Artikulācijas vieta]] →
! colspan=&quot;2&quot; | [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Koronāls līdzskanis|Koronāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Dorsāls līdzskanis|Dorsāls]]
! colspan=&quot;4&quot; | [[Radikāls līdzskanis|Radikāls]]
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]]
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Labiodentāls līdzskanis|Labio‐&lt;br /&gt;dentāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Dentāls līdzskanis|Dentāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Postalveolārs līdzskanis|Post‐&lt;br /&gt;alveolārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Retroflekss līdzskanis|Retro‐&lt;br /&gt;flekss]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Velārs līdzskanis|Velārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Uvulārs līdzskanis|Uvulārs]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Faringāls līdzskanis|Farin‐&lt;br /&gt;gāls]]
! rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 4em;&quot; | [[Epiglotāls līdzskanis|Epiglo‐&lt;br /&gt;tāls]]
|- style=&quot;vertical-align: center; font-size: x-small; height: 3em&quot;
| style=&quot;font-size: 90%;&quot; | [[Artikulācijas veids]] ↓
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls nazāls līdzskanis|{{IPA|m}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɱ}}]]
| colspan=&quot;3&quot; |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs nazāls līdzskanis|{{IPA|n}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss nazāls līdzskanis|{{IPA|ɳ}}]]
| |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls nazāls līdzskanis|{{IPA|ɲ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ŋ}}]]&lt;/span&gt;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Uvulārs nazāls līdzskanis|{{IPA|ɴ}}]]
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Eksplozīvs slēdzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p}}]] [[Balsīgs bilabiāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|p̪}}]] [[Balsīgs labiodentāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|b̪}}]]
| colspan=&quot;3&quot; |[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|t}}]] [[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|d}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ʈ}}]] [[Balsīgs retroflekss apikopostalveolārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɖ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|c}}]] [[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɟ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|k}}]] [[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɡ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | [[Nebalsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|q}}]] [[Balsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|{{IPA|ɢ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | [[Epiglotāls slēdzenis|{{IPA|ʡ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Glotāls slēdzenis|{{IPA|ʔ}}]]
| style=&quot;width: 1em; background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Berzenis]]
| [[Nebalsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|ɸ}}]] [[Balsīgs bilabiāls berzenis|{{IPA|β}}]]
| [[Nebalsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|f}}]] [[Balsīgs labiodentāls berzenis|{{IPA|v}}]]
| [[Nebalsīgs dentāls berzenis|{{IPA|θ}}]] [[Balsīgs dentāls berzenis|{{IPA|ð}}]]
| [[Nebalsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|s}}]] [[Balsīgs alveolārs berzenis|{{IPA|z}}]]
| [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʃ}}]] [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʒ}}]]
| [[Nebalsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʂ}}]] [[Balsīgs retroflekss berzenis|{{IPA|ʐ}}]]
| [[Nebalsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ç}}]] [[Balsīgs palatāls berzenis|{{IPA|ʝ}}]]
| [[Nebalsīgs velārs berzenis|{{IPA|x}}]] [[Balsīgs velārs berzenis|{{IPA|ɣ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|χ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs uvulārs berzenis|{{IPA|ʁ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ħ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs faringāls berzenis|{{IPA|ʕ}}]]
| style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Nebalsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʜ}}]] 
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width: 1em;&quot; | [[Balsīgs epiglotāls berzenis|{{IPA|ʢ}}]]
| rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | [[Nebalsīgs glotāls berzenis|{{IPA|h}}]] [[Balsīgs glotāls berzenis|{{IPA|ɦ}}]]
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Spraudzenis]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls spraudzenis|{{IPA|β̞}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls spraudzenis|{{IPA|ʋ}}]]
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs spraudzenis|{{IPA|ɹ}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss spraudzenis|{{IPA|ɻ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls spraudzenis|{{IPA|j}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs spraudzenis|{{IPA|ɰ}}]]
| &amp;nbsp;
| &amp;nbsp;
| &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Vibrants]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls vibrants|{{IPA|ʙ}}]]
| 
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs vibrants|{{IPA|r}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss vibrants|{{IPA|*}}]]
| 
| style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Uvulārs vibrants|{{IPA|ʀ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Epiglotāls vibrants|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Flaps]] vai [[Vienpiesitiena spraudzenis|taps]]
| |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Bilabiāls flaps|{{IPA|ѵ̟}}]]&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Labiodentāls flaps|{{IPA|ѵ}}]]&lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt;
| colspan=&quot;3&quot; |&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Apikolaveolārs vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɾ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Apikolaveolārs retroflekss vienpiesitiena spraudzenis|{{IPA|ɽ}}]]
| &amp;nbsp;
| style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Epiglotāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls berzenis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;3&quot; | [[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɬ}}]] [[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis|{{IPA|ɮ}}]] 
| [[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| [[Nebalsīgs palatāls laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| [[Nebalsīgs velārs laterāls berzenis|{{IPA|*}}]]&amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls spraudzenis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; |
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolārs laterāls spraudzenis|{{IPA|l}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss laterāls spraudzenis|{{IPA|ɭ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāls laterāls spraudzenis|{{IPA|ʎ}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velārs laterāls spraudzenis|{{IPA|ʟ}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp; 
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | 
|- style=&quot;font-size: 120%;&quot;
! style=&quot;font-size: x-small; text-align:left&quot; | [[Laterāls flaps]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;3&quot; | &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Alveolāri laterāls flaps|{{IPA|ɺ}}]] 
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Retroflekss laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Palatāli laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| &amp;nbsp;&amp;nbsp;&amp;nbsp;[[Velāri laterāls flaps|{{IPA|*}}]]
| colspan=&quot;2&quot; | &amp;nbsp;
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ccc&quot; | &amp;nbsp;
|}

;Piezīmes
* Zvaigznīte ({{IPA|*}}) apzīmē skaņas, kurām līdz šim nav piešķirts oficiāls IPA simbols. 
* Krustiņš (†) apzīmē IPA simbolus, kuriem šobrīd nav oficiāla [[Unicode]] atbalsta. Tādēļ kopš 2005. gada maija [[Labiodentāls flaps|labiodentālā flapa]] simbolu (''v'' ar &quot;labo āķi&quot; - [[Attēls:Labiodental flap (Gentium).svg|9px|Labiodental flap]]) pagaidām aizstāj ar līdzīgo [[Ižica|ižicu]] ({{IPA|ѵ}}).
* Rindās, kurās simboli rādīti pa pāriem ([[Troksnenis|troksneņi]]), kreisais simbols apzīmē [[Balsīgs līdzskanis|balsīgu]] (izņemot [[Balsīga glotāla pāreja|balsīgo glotālo pāreju]] {{IPA|[ɦ]}}). Tāpat {{IPA|[ʔ]}} nevar būt balsīgs un {{IPA|[ʡ]}} balsīgums ir strīdīgs. Citās rindās ([[Skanenis|skaneņu]]) simbols apzīmē balsīgu līdzskani.
* Visiem koronālās artikulācijas līdzskaņiem ir viens simbols, bet berzeņus, atkarībā no to lietojuma valodās, dala alveolāros, alveopalatālos utt., kā pieņemts konkrētajā valodā. 
* Iekrāsotie sektori apzīmē neiespējamās artikulācijas vietas.
* Simboli {{IPA|[ʁ, ʕ, ʢ]}} apzīmē balsīgos berzeņus-spraudzeņus. 
* Daudzās valodās {{IPA|[h]}} and {{IPA|[ɦ]}} nav ne īsti glotāli berzeņi, ne arī spraudzeņi, bet gan glotālas [[Pāreja (lingvistika)|pārejas]].
* Berzeņus {{IPA|[ʃ ʒ]}}, {{IPA|[ɕ ʑ]}} un {{IPA|[ʂ ʐ]}} vairāk izšķir mēles forma, nekā tās pozīcija attiecībā pret alveolu.

==== Koartikulācija ====
[[Koartikulēts līdzskanis|Koartikulētie līdzskaņi]] ir skaņas, kuru radīšanā tiek iesaistītas divas [[artikulācijas vieta]]s vienlaicīgi (izrunā, lietojot divas [[Balss trakts|balss trakta]] vietas). [[Angļu valoda|Angļu valodā]] [w] vārdā &quot;went&quot; ir koartikulēts līdzskanis, jo to izrunā noapaļojot lūpas un paceļot mēles pakaļējo daļu.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot; 
! colspan=2 | [[Media:IPA co-articulated 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Nebalsīgs labiovelārs berzenis|{{IPA|ʍ}}]]
| Nebalsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiovelārs berzenis|{{IPA|w}}]]
| Balsīgs labiovelārs berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiāli palatāls spraudzenis|{{IPA|ɥ}}]]
| Balsīgs labiāli palatāls spraudzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ɕ}}]]
| Nebalsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveopalatāls berzenis|{{IPA|ʑ}}]]
| Balsīgs alveopalatāls berzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs palatāli velārs berzenis|{{IPA|ɧ}}]]
| Nebalsīgs palatāli velārs berzenis
|}

;Piezīme
* {{IPA|[ɧ]}} aprakstīts kā &quot;vienlaicīgs {{IPA|[ʃ]}} un {{IPA|[x]}}&quot;. Šis apgalvojums ir diskutabls.

==== Afrikātas un dubultā artikulācija ====
[[Afrikāta]]s un [[Dubultās artikulācijas līdzskaņi|dubultās artikulācijas]] slēdzeņi tiek attēloti ar diviem simboliem, apvienotiem ar loku virs vai zem tiem. Sešām visbiežāk lietotajām afrikātām pastāv [[ligatūra]]s, bet tām vairs nav oficiāla IPA atbalsta, jo visu afrikātu un dubultās artikulācijas slēdzeņu attēlošanai būtu nepieciešams liels skaits ligatūru. Kā alternatīva reizēm tiek lietota augšraksta notāciju forma, piemēram {{IPA|tˢ}} kā {{IPA|t​s͡}}, {{IPA|kˣ}} kā {{IPA|kx͡}}. Palatālo eksplozīvo slēdzeņu simbolus {{IPA|&lt;c ɟ&gt;,}} bieži lieto kā {{IPA|[t​ʃ͡ dʒ͡]}} vai līdzīgu afrikātu aizstājējus pat oficiālās IPA publikācijās, tādēļ šādi gadījumi jāanalizē ar sevišķu uzmanību.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=3 | [[Media:Affricate ligatures.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu.]]
|- --&gt;
! Burtkopa
! Ligatūra
! Apraksts
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​s͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʦ}}]]
| nebalsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|d​z͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʣ}}]]
| balsīgs apikāli dentāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​ʃ ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʧ}}]]
| nebalsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|dʒ ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|{{IPA|ʤ}}]]
| balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|t​ɕ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta|{{IPA|ʨ}}]]
| nebalsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | {{IPA|d​ʑ͡}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīga alveolāri palatāla afrikāta.|{{IPA|ʥ}}]]
| balsīga alveolāri palatāla afrikāta.
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|t​ɬ͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| nebalsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīga alveolāri laterāla afrikāta|{{IPA|dɮ͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| balsīga alveolāri laterāla afrikata
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Nebalsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|kp͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| nebalsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs labiovelārs slēdzenis|{{IPA|ɡb͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| balsīgs labiovelārs slēdzenis
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Labiovelārs nazāls slēdzenis|{{IPA|ŋm͡}}]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &amp;nbsp;—
| labiovelārs nazāls slēdzenis
|}

=== Līdzskaņi (nepulmonālie) ===
Nepulmonālie līdzskaņi ir skaņas, ko rada bez plaušu palīdzības. Šeit pieskaitāmi [[klikšķi]] (atrodami [[Hoisu valodas|hoisu valodās]] Āfrikā) un [[implozīvie līdzskaņi]] (atrodami tādās valodās, kā [[svahili]]).

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=6 | [[Media:IPA non-pulmonic 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- valign=top --&gt;
! colspan=&quot;2&quot; | [[Klikšķi]]
! colspan=&quot;2&quot; | [[Implozīvie līdzskaņi|Implozīvi]]
! colspan=&quot;2&quot; | [[Ežektīvi līdzskaņi|Ežektīvi]]
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Bilabiāls klikšķis|ʘ]]
| bilabiāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [[Balsīgs bilabiāls implozīvs|ɓ]]
| bilabiāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | ʼ 
| ''Piemēri:''
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Dentāls klikšķis|ǀ]]
| lamināli alveolārs (&quot;dentāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs alveolārs implozīvs|ɗ]]
| alveolārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Bilabiāls ežektīvs|pʼ]]
| bilabiāls
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Postalveolārs klikšķis|ǃ]]
| apikāls postalveolārs (&quot;retroflekss&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs palatāls implozīvs|ʄ]]
| palatāls
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolārs ežektīvs|tʼ]]
| alveolārs
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Palatāls klikšķis|ǂ]]
| lamināli postalveolārs (&quot;palatāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs velārs implozīvs|ɠ]]
| velārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Velārs ežektīvs|kʼ]]
| velārs
|- valign=top
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolāri laterāls klikšķis|ǁ]]
| laterāli koronārs (&quot;laterāls&quot;)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Balsīgs uvulārs implozīvs|ʛ]]
| uvulārs
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Alveolārs ežektīvs berzenis|sʼ]]
| alveolārs berzenis
|}

;Piezīmes 
* Klikšķiem piemīt dubulta artikulācija un tos tradicionāli apraksta kā priekšējās 'izplūdes' un pakaļējā 'akompanimenta', kur klikšķis veido 'izplūdi'. Tāpēc klikšķiem pareizam aprakstam ir nepieciešami divi burti: {{IPA|[kǂ͡, ɡǂ͡, ŋǂ͡, qǂ͡, ɢǂ͡, ɴǂ͡]}}, vai {{IPA|[ǂk͡, ǂɡ͡, ǂŋ͡, ǂq͡, ǂɢ͡, ǂɴ͡]}}.
* Nebalsīgo implozīvu simbolus {{IPA|[ƥ, ƭ, ƈ, ƙ, ʠ]}} IPA vairs neatbalsta, bet tie paliek ''[[Unicode]]''. Tā vietā IPA lieto balsīgo ekvivalentu ar nebalsīgo diakritisko zīmi: {{IPA|[ɓ̥, ʛ̥]}}, ''utt''. 
* Ežektīvais simbols bieži tiek aizstāts ar augšraksta glotālā slēdzeņa simbolu [[Glotāls līdzskanis|glotāliem]] bet pulmonāliem [[Skanenis|skaneņiem]], kā {{IPA|[mˀ], [lˀ], [wˀ], [aˀ]}}. Tie var tikt transkribēti arī kā čīkstoši {{IPA|[m̰], [l̰], [w̰], [a̰]}}.

=== Patskaņi ===
{{Pamatraksts|Patskaņi}}
[[Attēls:Cardinal vowels-Jones x-ray.jpg|thumb|200px|Skaņas {{IPA|[i, u, a, ɑ]}} rentgenuzņēmumā]]
[[Attēls:Cardinal vowel tongue position-front.png|thumb|200px|Priekšējās rindas [[Pamatpatskanis|pamatpatskaņu]] mēles pozīcija ar atzīmētu augstāko punktu. Augstākā punkta pozīcija nosaka patskaņa rindu un mēles pacēlumu]]

IPA definē patskaņus kā skaņas, kas veido zilbes kodolu. Zemāk ir dota IPA patskaņu diagramma. IPA klasificē patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas.

Pa vertikālo asi diagramma attēlo patskaņus pēc [[Mēles pacēlums|mēles pacēluma]]. Patskaņi, kurus izrunā ar zemu mēles pacēlumu, atrodas diagrammas apakšā, bet ar augstu mēles pacēlumu izrunāti patskaņi — diagrammas augšā. Piemēram: {{IPA|[ɑ]}} (latviešu valodas patskanis &lt;a&gt;) ir izrunājama ar zemu mēles pacēlumu un atrodas tabulas apakšā, bet {{IPA|[u]}} ir tabulas augšā, jo skaņa tiek izrunāta ar augstu mēles pacēlumu.

Diagrammas horizontālā ass attēlo patskaņus atkarībā no mēles pozīcijas mutē horizontālā virzienā - [[patskaņa rinda]]s. Patskaņi, kurus izrunā, pavirzot mēli tuvu mutes atverei (kā {{IPA|[e]}} — latviešu valodas šaurais patskanis &lt;e&gt;), sauc par priekšējās rindas patskaņiem un tie atrodami diagrammā pa kreisi, bet patskaņi, kurus izrunājot mēle tiek atvirzīta atpakaļ (kā {{IPA|[ɔ]}} — latviešu valodas patskanis &lt;o&gt;) sauc par pakaļējās rindas patskaņiem, un tie attēloti diagrammā pa labi.

Ja patskaņi sakārtoti pa pāriem, labajā pusē ir [[Noapaļots patskanis|noapaļots]] (labializēts), bet kreisajā — [[Nenoapaļots patskanis|nenoapaļots]] (nelabializēts) patskanis.
&lt;!-- * [[Media:IPA vowel chart 2005.png|Skatīt šo diagrammu kā attēlu]] --&gt;
{{CSS IPA vowel chart}}
;Piezīmes
* {{IPA|[a]}} oficiāli apzīmē priekšējās rindas patskani, bet bieži to lieto kā vidējās rindas patskani.
* {{IPA|[ʊ]}} un {{IPA|[ɪ]}} vecākās IPA versijās attēloja ar {{IPA|&lt;ɷ&gt;}} un {{IPA|&lt;ɩ&gt;}}.

== Diakritiskās zīmes ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Diakritiskā zīme}} --&gt;
IPA diakritiskās zīmes ir mazas papildus zīmes virs, zem vai blakus IPA simbolam, kas norāda uz burta izrunas izmaiņām vai tās precīzāku raksturojumu. Apakšējās diakritiskās zīmes (zīmes, kuras parasti izvieto zem burta vai simbola) var tikt izvietotas virs simbola, ja tam ir apakšgarums (kā &lt;g&gt; vai &lt;j&gt;), piemēram {{IPA|ŋ̊}}.

Burtu i bez punkta &lt;{{Unicode|ı}}&gt; izmanto gadījumos, kad punkts konfliktē ar augšējo diakritisko zīmi. Citi IPA simboli var tikt lietoti kā diakritiskās zīmes augšrakstā, lai attēlotu fonētiskas detaļas: {{IPA|tˢ}} (frikatīvs), {{IPA|bʱ}} (ņurdošs), {{IPA|ˀa}} (glotāls sākums), o&lt;sup&gt;{{IPA|ʊ}}&lt;/sup&gt; (diftongizācija). [[Paplašinātais IPA|Paplašinātajā IPA]] sadaļā atrodamas diakritiskās zīmes vēl specifiskāku izrunu aprakstīšanai.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=4|[[Media:IPA diacritics 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- --&gt;
! colspan=4|Zilbiskums
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɹ̩ n̩
| [[Zilbisks līdzskanis|zilbisks]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̯ ʊ̯
| [[Nezilbisks patskanis|nezilbisks]]
|-
! colspan=4|Līdzskaņu izruna
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʰ dʰ
| [[Aspirācija (fonētika)|aspirēts]]{{Efn-lr|Aspirētiem balsīgiem līdzskaņiem aspirācija arī ir balsīga. Daudzi lingvisti dod priekšroku ņurdošās skaņas zīmei.}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | d̚
| [[Aplozīvs slēdzenis|aplozīvs]] (nedzirdams)
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | dⁿ
| [[Nazāla izruna|nazāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | dˡ
| [[Laterāla izruna|laterāls]]
|-
! colspan=4|Skaņas izrunāšana
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | n̥ d̥
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | s̬ t̬
| [[Balsīgs līdzskanis|balsīgs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | b̤ a̤
| [[Ņurdoša izruna|ņurdošs]]{{Efn-lr|Daži lingvisti lieto šo ņurdošās izrunas zīmi tikai [[Skanenis|skaneņiem]] un slēdzeņus transkribē kā {{IPA|bʱ}}.}}
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | b̰ a̰
| [[Čīkstoša izruna|čīkstošs]]
|-
! colspan=4|Artikulācija
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:4em;&quot; | t̪ d̪
| [[Dentāls līdzskanis|dentāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̼ d̼
| [[Lingvolabiāls līdzskanis|lingvolabiāls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̺ d̺
| [[Apikāls līdzskanis|apikāls]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | t̻ d̻
| [[Lamināls līdzskanis|lamināls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | u̟ t̟
| [[Izvirzīta skaņa|izvirzīts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | i̠ t̠
| [[Atvirzīta skaņa|atvirzīts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ë ä
| [[Centrēta skaņa|centrēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̽ ɯ̽
| [[Vidēji centrēta skaņa|vidēji centrēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̝ ɹ̝ ˔
| colspan=3 | [[Pacelta skaņa|pacelts]] ('''ɹ̝''' = [[Balsīgs alveolārs berzenis#Balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis|balsīgs alveolārs nesvelpjošs berzenis]])
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̞ β̞ ˕
| colspan=3 | [[Nolaista skaņa|nolaists]] ('''β̞''' = [[bilabiāls spraudzenis]])
|-
! colspan=4|Koartikulācija
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɔ̹ x̹
| lielāks [[noapaļojums]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɔ̜ x̜ʷ
| mazāks [[noapaļojums]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʷ dʷ
| [[Labializācija|labializēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tʲ dʲ
| [[Palatalizācija|palatalizēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tˠ dˠ
| [[Velarizācija|velarizēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | tˁ dˁ
| [[Faringalizācija|faringalizēts]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [[Velarizēts alveolāri laterāls spraudzenis|ɫ]] z̴
| colspan=3 | velarizēts ''vai'' faringalizēts
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̘ o̘
| [[izvirzīta mēles pamatne]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e̙ o̙
| [[atvirzīta mēles pamatne]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ẽ z̃
| [[Nazalizācija|nazalizēts]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ɚ ɝ
| [[Rotizēts patskanis|rotizēts]]
|}

;Piezīmes
{{notelist-lr}}

[[Balss sprauga]]s stāvokli arī apraksta ar diakritiskajām zīmēm. Alveolārus eksplozīvus slēdzeņus [[Fonācija|fonācijā]] no atvērtas līdz slēgtai balss spraugai attēlo:

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | [t]
| [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̤]
| [[Ņurdoša fonācija|ņurdošs]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̥]
| [[Gausa fonācija|gauss]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d]
| [[Balsīgs līdzskanis|normāls]]
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̬]
| [[Stīva fonācija|stīvs]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [d̰]
| [[Čīkstoša fonācija|čīkstošs]]
|-
|style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | [ʔ͡t]
| balss sprauga slēgta
|}

== Suprasegmentālās zīmes ==
Šie simboli apraksta pāri atsevišķiem līdzskaņiem un patskaņiem stāvošus runas elementus, tādus kā [[prosodija]], [[Tonis (lingvistika)|tonis]], [[Fonēmas garums|garums]] un [[uzsvars]], kas parasti operē ar zilbēm, vārdiem vai [[Frāze|frāzēm]]; respektīvi, tādiem valodas elementiem kā skaņas intensitāte, augstums un [[geminācija]]; kā arī runas [[Ritms|ritmu]] un [[Intonācija (lingvistika)|intonāciju]]. Kaut arī lielākā daļa šo simbolu apraksta fonēmiskās atšķirības vārda līmenī, ir arī [[Fonoloģiskā hierarhija|intonācijas simboli]] [[Teikums|teikumiem]] un teikumu daļām.

{| class=&quot;IPA wikitable&quot;
&lt;!-- ! colspan=5|[[Media:IPA suprasegmentals 2005.png|Skatīt šo tabulu kā attēlu]]
|- --&gt;
! colspan=5|Garums, uzsvars un ritms
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ˈa
| Primārais [[uzsvars]] (pirms&lt;br /&gt;uzsvērtās zilbes)
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ˌa
| [[Sekundārais uzsvars]] (pirms&lt;br /&gt;uzsvērtās zilbes)
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | aː kː
| [[Fonēmas garums|Garums]] ([[Patskaņu garums|garš patskanis]] vai&lt;br /&gt;[[Līdzskaņu garums|geminēts līdzskanis]])
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | aˑ
| Pusgarš
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ə̆
| Pārīss
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | a.a
| [[Zilbe|Zilbju]] dalījums
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | s‿a
| colspan=3 | [[Sakars (lingvistika)|Pārrāvuma atcelšana]]
|-
! colspan=5|Intonācija
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;nowiki&gt;|&lt;/nowiki&gt;
| [[Prosodija|Mazā pauze]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ‖
| [[Prosodija|Lielā pauze]]
|-
| colspan=2 style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ↗
| [[Intonācija#Transkribēšana|Pieaugums]]
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ↘
| [[Intonācija#Transkribēšana|Kritums]]
|-
! colspan=5|Toņi
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | ŋ̋ e̋ || style=&quot;text-align:center; font-size:larger; width:2em;&quot; | e˥
| Ļoti augsts
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̂ ê
| Krītošs
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ́ é 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˦
| Augsts
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̌ ě
| Kāpjošs
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̄ ē 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˧
| Vidējs
|
|
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̀ è 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˨
| Zems
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;sup&gt;↓&lt;/sup&gt;ke
| Kritums
|-
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | ŋ̏ ȅ 
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | e˩
| Ļoti zems
| style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | &lt;sup&gt;↑&lt;/sup&gt;ke
| colspan=3 | Kāpums
|}

== Novecojušie un nestandarta simboli ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta novecojušie un nestandarta simboli}} --&gt;
IPA ir pārmantojis dažādus, reizumis dublējošos, simbolus no vairākām fonētiskā pieraksta sistēmām, bet galu galā palicis viens simbols katrai skaņai. Citi simboli tiek uzskatīti par novecojušiem. Piemēram, {{IPA|ɷ}} tika standartizēts kā {{IPA|ʊ}}. Vairāki sekundāro artikulāciju norādošie simboli tika atcelti kā kopums ar domu, ka artikulāciju jānorāda ar diakritisko zīmju palīdzību; piemēram simbols {{IPA|ƍ}} aizstāts ar {{IPA|zʷ}}. Arī reti sastopamo nebalsīgo implozīvu simboli {{IPA|ƥ ƭ ƈ ƙ ʠ}} tika atcelti un tagad tie tiek attēloti kā {{IPA|ɓ̥ ɗ̥ ʄ̊ ɠ̊ ʛ̥}}.

Pastāv arī oficiāli neatbalstītie vai ''[[ad hoc]]'' simboli, kuri tiek lietoti kopā ar standarta IPA simboliem. Šādi simboli lielākoties tiek lietoti specifiskās situācijās un atspoguļo vietējās valodniecības tradīcijas. Sevišķi bieži tas attiecas uz afrikatām, kā piemēram, {{IPA|ƛ}} tiek lietots standarta {{IPA|t​͡ɬ}} vietā - &quot;tl&quot; afrikata vārdā ''&quot;Nahuatl&quot;''.

== IPA paplašinājumi ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Paplašinātais IPA}} --&gt;
Paplašinātais IPA (bieži lietota abreviatūra extIPA) ir simbolu grupa, kuras sākotnējais mērķis bija [[Runas defekti|runas defektu]] precīza attēlošana. 1989. gada [[IPA Ķīles konvencija]]i lingvistu grupa iesniedza Paplašinātā IPA sākotnējo simbolu kopu. Paplašinātais IPA pirmo reizi tika publiskots 1990. gadā un vairākas reizes modificēts līdz tā oficiālajai publicēšanai izdevumā ''Journal of the International Phonetic Association'' 1994. gadā un tika oficiāli pieņemts lietošanā ar [[ICPLA]] akceptu. Kaut arī sākotnējais mērķis bija runas defektu aprakstīšana, lingvisti lieto paplašināto IPA arī lai aprakstītu daudzas unikālas skaņas parastās runas kontekstā: [[Stostīšanās|stostīšanos]], zobu griešanu, lūpu čāpstināšanu. Paplašināto IPA lieto arī indivīdu runas īpatnību aprakstam, tādām kā &quot;runāšana degunā&quot;.

Bez extIPA tiek lietots arī runas kvalitātes simbolu kopums (VoQS), lai aprakstītu, piemēram, čukstēšanu.

== Skaņas bez IPA simboliem ==
IPA tabulas atlikušās tukšās (baltās) vietas nepieciešamības gadījumā iespējams bez grūtībām aizpildīt. Daži ''[[ad hoc]]'' simboli ir jau lietoti literatūrā, piemēram retrofleksais laterālais flaps un nebalsīgie laterālie berzeņi, epiglotālais vibrants un labiodentālie slēdzeņi. (Skatīt pelēkos simbolus PDF diagrammā). Diakritiskās zīmes var nodrošināt pārējo, kas būtu sevišķi atbalstāmi gadījumos, ja skaņas ir allofoni.

=== Līdzskaņi bez burtiem ===
Līdzskaņu simboli tiek veidoti pievienojot diakritiskās zīmes burtiem ar tādu pašu skaņas vērtību. Spāņu valodas bilabiālais spraudzenis parasti tiek attēlots kā pazemināts berzenis {{IPA|[β̞]}}. Līdzīgā veidā balsīgie laterālie berzeņi tiek attēloti kā pacelti laterālie spraudzeņi {{IPA|[ɭ˔ ʎ̝ ʟ̝]}}. Dažās valodās (kā [[Bandas valoda|banda]]) citur lietotā labiodentālā flapa allofons ir bilabiāls flaps. To mēdz attēlot kā izvirzītu labiodentālo flapu {{IPA|[ѵ̟]}}.

Līdzīgā veidā labiodentālo vibrantu apzīmē {{IPA|[ʙ̪]}} (bilabiāls vibrants ar dentālo zīmi) un labiodentālo slēdzeni {{IPA|[p̪ b̪]}}, nevis ar dažkārt literatūrā sastopamajiem ''ad hoc'' simboliem. Citus vienpiesitiena spraudzeņus (tapus) var apzīmēt kā pārīsus slēdzeņus vai laterāļus, piemēram {{IPA|[ɟ̆ ɢ̆ ʟ̆]}}, kaut arī dažos gadījumos diakritiskā zīme ir jānovieto zem burta. Retrofleksu vibrantu var apzīmēt kā atvirzītu {{IPA|[r̠]}}. Pārējie līdzskaņi (uvulāri laterāļi ({{IPA|ʟ̠}} u.c.) un palatāli vibranti), ja arī nav neiespējami, tad tomēr ir ļoti grūti izrunājami un maz ticams, ka būtu sastopami pat kā allofoni kādā no Pasaules valodām.

=== Patskaņi bez burtiem ===
Līdzīgā veidā ar diakritisko zīmju palīdzību organizē patskaņus tos paceļot, nolaižot, izvirzot, atvirzot, centrējot un vidēji centrējot. Piemēram, {{IPA|[ʊ]}} nenoapaļoto ekvivalentu var apzīmēt ar vidēji centrētu {{IPA|[ɯ̽]}}; {{IPA|[æ]}} noapaļoto ekvivalentu kā paceltu {{IPA|[ɶ̝]}}. Vidēja mēles pacēluma patskaņi ir nolaistie {{IPA|[e̞ ø̞ ɘ̞ ɵ̞ ɤ̞ o̞]}}, bet centrētie {{IPA|[ɪ̈ ʊ̈]}} un {{IPA|[ä]}} ir respektīvie gandrīz augsta un augsti vidēja mēles pacēluma patskaņi. Vienīgie zināmie patskaņi, kurus nav iespējams attēlot pēc šīs shēmas, ir [[Noapaļoti patskaņi|saspiestie]] patskaņi, kuriem būtu nepieciešams īpašs simbols (tāds kā{{IPA|[ʏ̫]}}).

== Simbolu nosaukumi ==
&lt;!-- {{Pamatraksts|Starptautiskā fonētiskā alfabēta nosaukumu konvencija}} --&gt;
IPA simbolus visbiežāk atšķir pēc skaņas, ko tiem ir paredzēts aprakstīt, jo rupjajā transkripcijā neeksistē stingra atbilstība starp simbolu un skaņu. Kaut arī Starptautiskās fonētiskās asociācijas rokasgrāmata (''Handbook of the International Phonetic Association'') apgalvo, ka simboliem nav oficiālu nosaukumu, turpat ir minēts, ka katram burtam ir viens vai vairāki populāri nosaukumi. Arī [[Unicode]] standartā simboliem nav atbilstīgu nosaukumu. Daudzos gadījumos ''Unicode'' un IPA nosaukumi nesakrīt. Piemēram, {{IPA|ɛ}} IPA sauc &quot;epsilonu&quot;, bet ''Unicode'' sauc to par &quot;mazais burts atvērtais E&quot;.

Tradicionālie latīņu un grieķu burtu nosaukumi parasti tiek lietoti nemodificētiem burtiem.{{efn|Piemēram, [p] tiek saukta par &quot;mazais P&quot; un [χ] - &quot;hi.&quot;}} No šiem alfabētiem tieši neatvasinātiem burtiem (kā {{IPA|[[Balsīgs faringāls berzenis|[ʕ]]]}}) var būt dažādi nosaukumi, dažkārt pēc simbola izskata, dažkārt pēc attēlojamās skaņas.

Diakritiskajām zīmēm ir divas nosaukumu veidošanas metodes. Tradicionālajām diakritiskām zīmēm tiek lietoti šī simbola nosaukumi attiecīgajā valodā, piemēram '''{{IPA|ä}}''' ir ''[[diairēze]]'' vai &quot;umlauts&quot;. Netradicionālajām diakritiskajām zīmēm parasti tiek piešķirti asociatīvi nosaukumi, piemēram '''{{IPA|d̪}}''' sauc par ''tiltiņu''.

== Skatīt arī ==
{{Commons|International Phonetic Alphabet|International Phonetic Alphabet}}
&lt;!-- * [[Fonētiskā transkribēšana]]
* [[Artikulatīvā fonētika]]
* [[Fonētikas tematu saraksts]]
* Fonētiskās pieraksta metodes ASCII standartā: [[SAMPA]], [[X-SAMPA]] un [[Kirshenbaum]].
* [[Unicode fonētiskie simboli]]
* [[Unicode un HTML]] --&gt;
* [[Starptautiskais Sanskrita Transliterācijas Alfabēts]] (IAST)
&lt;!-- * [[IPA diagramma latviešu valodai]] --&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Avoti ==
{{Refbegin}}
* {{Laikraksta atsauce|last=Ball| first=Martin J.| coauthors=John H. Esling &amp; B. Craig. Dickson|year=1995| title=The VoQS system for the transcription of voice quality| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=25| issue=2| pages=71-80}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Duckworth |first=M. |coauthors=G. Allen, M.J. Ball |year=1990 |month=decembrī |title=Extensions to the International Phonetic Alphabet for the transcription of atypical speech |url=https://archive.org/details/clinical-linguistics-phonetics_october-december-1990_4_4/page/273 |journal=Clinical Linguistics and Phonetics |volume=4 |issue=4 |pages=273-280 |doi=}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Hill |first=Kenneth C. |coauthors= |year=1988 |month=martā |title=Review of ''Phonetic symbol guide'' by G. K. Pullum &amp; W. Ladusaw |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-03_64_1/page/143 |journal=Language |volume=64 |issue=1 |pages=143-144 |doi=10.2307/414792}}
* {{Laikraksta atsauce|author=International Phonetic Association|year=1989| title=Report on the 1989 Kiel convention| journal=Journal of the International Phonetic Alphabet|volume=19| issue=2| pages=67-80}}
* {{Grāmatas atsauce|author=International Phonetic Association|year=1999|title=Handbook of the International Phonetic Association: A guide to the use of the International Phonetic Alphabet|url=https://archive.org/details/handbookofintern0000inte|location=Cambridge|publisher=Cambridge University Press|id={{ISBN|0-521-65236-7}} (hb); {{ISBN|0-521-63751-1}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Jones |first=Daniel| authorlink=Daniel Jones (phonetician) |title=English pronouncing dictionary |year=1988| edition= revised 14th edition |publisher=Dent |location=London |oclc=18415701}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter| authorlink=Peter Ladefoged |year=1990 |month=septembrī |title=The revised International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1990-09_66_3/page/550 |journal=Language |volume=66 |issue=3 |pages=550-552 |doi=10.2307/414611}}
* {{Laikraksta atsauce |last=Ladefoged |first=Peter |coauthors=Morris Hale |year=1988 |month=septembrī |title=Some major features of the International Phonetic Alphabet |url=https://archive.org/details/sim_language_1988-09_64_3/page/577 |journal=Language |volume=64 |issue=3 |pages=577-582 |doi=10.2307/414533}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Laver|first=John|title=Principles of Phonetics|url=https://archive.org/details/principlesofphon0000lave|year=1994|publisher=Cambridge University Press|location=New York|id={{ISBN|0-521-45031-4}} (hb); {{ISBN|0-521-45655-X}} (pb)}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Pullum |first=Geoffrey K. |authorlink=Geoffrey Pullum |author2=William A. Laduslaw |title=Phonetic symbol guide |url=https://archive.org/details/phoneticsymbolgu0000pull |year=1986 |publisher=University of Chicago Press |location=Chicago |isbn=0-226-68532-2}}
* {{Grāmatas atsauce |last=Skinner |first=Edith |coauthors=Timothy Monich, and Lilene Mansell |title=Speak with Distinction |url=https://archive.org/details/speakwithdistinc0000skin |location=New York, NY |publisher=Applause Theatre Book Publishers |year=1990}}
{{Refend}}

== Ārējās saites ==
=== Vispārējas ===
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20071201102324/http://www.personal.rdg.ac.uk/~llsroach/encyc.pdf Mazā fonētikas enciklopēdija], Pīters Roučs, fonētikas prof., Rīdingas Universitāte, AK. (pdf)
* [https://web.archive.org/web/20081023153307/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/ Starptautiskās fonētiskās asociācijas mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20081219183132/http://www.arts.gla.ac.uk/IPA/IPA_chart_(C)2005.pdf Starptautiskais fonētiskais alfabēts (2005.g.)] Visu valodu simboli vienas lappuses diagrammā.
* [http://www.ipa.webstuff.org/ IPA kopēt &amp; ielikt diagramma, tastatūru dziņi u.c. ''Webstuff.org'']
* [https://web.archive.org/web/20060717015119/http://cla.calpoly.edu/~jrubba/phon/learnipa.html Apgūt IPA angļu valodai], (Standarta amerikāņu angļu valoda)
* [http://www.omniglot.com/writing/ipa.htm ''Omniglot'' informācija par IPA]
* [https://web.archive.org/web/20060615102643/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/ IPA diagramma] ''Unicode'' un XHTML/CSS standartos
* [https://web.archive.org/web/20070928152232/http://linguisticmystic.com/2007/03/08/using-ipa-fonts-with-mac-os-x-the-comprehensive-guide/ IPA fontu lietošana Mac OS X: Visaptveroša rokasgrāmata]

=== Bezmaksas IPA fontu lejupielādēšana ===
* [https://web.archive.org/web/20080517034451/http://scripts.sil.org/FontDownloadsGentium Gentium], profesionāls fonts (latīņu, grieķu, [[kirilica]]), [[Antīkva burti|antīkvas]] un [[Kursīvie burti|kursīvie]] burti, iekļauj IPA, bet nav toņu un jaunā labiodentālā flapa.
* [https://web.archive.org/web/20080705135103/http://scripts.sil.org/CharisSILfont Charis SIL], pilns burtu komplekts (latīņu, grieķu, kirilica), antīkvas, kursīvie un [[Treknraksta burti|treknraksta]] burti, iekļauti toņu burti un toņu diakritiskās zīmes virs IPA patskaņiem, jaunais labiodentālais flaps un daudzi nestandarta fonētiskie simboli. Izveidots uz [[Bitstream Charter]] pamata.
* [https://web.archive.org/web/20080705134947/http://scripts.sil.org/DoulosSILfont Doulos SIL], ''Times/Times New Roman'' stila fonts. Simbolu komplekts kā ''Charis SIL'', bet tikai antīkvas burti.
* [https://web.archive.org/web/20081121083558/http://webmasterei.com/en/ipa/index SIL93] vecie SIL IPA93 fonti (''Manuscript'' un ''Sophia'') pārkodēts ''Unicode'' standartā.
* [http://tug.ctan.org/cgi-bin/ctanPackageInformation.py?id=tipa TIPA]{{Novecojusi saite}}, fonts un sistēma IPA simbolu ievadīšanai [[LaTeX]] dokumentos.

=== Tastatūras ===
* [https://web.archive.org/web/20080704075615/http://www.linguiste.org/phonetics/ipa/chart/keyboard/ Tiešsaistes tastatūra]
* [http://scripts.sil.org/cms/scripts/page.php?site_id=nrsi&amp;item_id=ipa-sil_keyboard Lejupnolādējams IPA-SIL tastatūras izkārtojums Mac OS X] [[Unicode]] IPA ievadei
* [https://web.archive.org/web/20090407021712/http://www.rejc2.co.uk/ipakeyboard/ Lejupnolādējams IPA tastatūras izkārtojums ''Microsoft Windows''] [[Unicode]] IPA ievadeid
* [https://web.archive.org/web/20071201175436/http://staff.washington.edu/dmontero/IPACharmap/ IPACharMap] ekrāna tastatūra
* [http://www.blugs.com/IPA/ IPA Palette] ''IPACharMap'' Mac OS X versija.
* [http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm Microsoft Template] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071217065133/http://www.jamesabela.co.uk/beginner/IPA.htm |date={{dat|2007|12|17||bez}} }} - izveido rīku paleti ''Microsoft Word''

=== Skaņu faili ===
* [https://web.archive.org/web/20030604130512/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/ Pītera Ladefogeda fonētikas kurss (ar skaņu failiem)]
* [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/course/chapter1/chapter1.html IPA diagramma] ar [[AIFF]] skaņu failiem IPA simboliem
* [http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html Ievads valodu skaņās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050703083533/http://hctv.humnet.ucla.edu/departments/linguistics/VowelsandConsonants/vowels/contents.html |date={{dat|2005|07|03||bez}} }}
* [http://web.uvic.ca/ling/resources/ipa/ipa-lab.htm IPA diagramma] ar [[MP3]] skaņu failiem visiem IPA simboliem diagrammā
* [http://www.paulmeier.com/ipa/charts.html IPA diagrammas ''Flash'' versija ar skaņu paraugiem]
* [https://web.archive.org/web/20060712074807/http://www.ling.hf.ntnu.no/ipa/full/ IPA skaņu paraugi]
* [http://www.yorku.ca/earmstro/ipa/ Pilnīga IPA diagramma ar skaņu paraugiem (iekļauj angļu divskaņus)]

=== Unicode diagrammas ===
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0250.pdf Galveno IPA burtu Unicode diagramma]|118&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 121609 bytes --&gt;}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U02B0.pdf IPA modifikatoru Unicode diagramma]|90.0&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 92261 bytes --&gt;}}
* {{PDFlink|[http://www.unicode.org/charts/PDF/U0300.pdf IPA diakritisko zīmju Unicode diagramma]|104&amp;nbsp;[[Kibibyte|KiB]]&lt;!-- application/pdf, 106881 bytes --&gt;}}
* [https://web.archive.org/web/20071202074019/http://www.phon.ucl.ac.uk/home/wells/ipa-unicode.htm Starptautiskais fonētiskais alfabēts Unicode standartā]
* [https://web.archive.org/web/20060828010645/http://tlt.its.psu.edu/suggestions/international/bylanguage/ipachart.html Unicode-HTML IPA simbolu kodi:] Simbolu nosaukumu un HTML kodu tabulas [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]].

{{Labs raksts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alfabēti]]
[[Kategorija:IPA]]
[[Kategorija:Fonētiskie alfabēti]]
[[Kategorija:Unicode]]</text>
      <sha1>64h9rf5hib00dhub68kpgj1egtlnckf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P11</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33212</id>
    <revision>
      <id>4483592</id>
      <parentid>4473302</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:15:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3552" sha1="a5t451979s0ravr17pkr2arqggeaad3" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 11
| nosaukums      = Kocēni—Limbaži—Tūja
| karte          = Road P11 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 60,9
| ārpus_pilsētas = 55,7
| ceļš_pilsētā   = 5,2
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Augštūja (3).jpg
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kocēni]] {{A ceļš|3}}}}{{E ceļš|264}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Briede]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dauguļi (Dikļu pagasts)|Dauguļi]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Umurga]] {{P ceļš|14}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Limbaži]] (Cēsu iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|9}} {{P ceļš|13}}}}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|13}} Stacijas iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|13}}}}
{{Maršruta tabula/ielas||Krišjāņa Barona iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|12}}}}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|12}} Jūras iela, Ozolaines iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|12}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Limbaži]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe (upe)|Vitrupe]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Tūjasmuiža]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|1}}}}{{E ceļš|67}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]}}
|}
|}
'''P11''' autoceļš '''Kocēni—Limbaži—Tūja'''  ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A3]] netālu no [[Kocēni]]em caur [[Limbaži]]em ar autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]s.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 60,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadus]].

== Vēsture ==
2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Cimeļupi autoceļa 48. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;M.A.-TAKA&quot; par līgumcenu 142 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=AB47C5DB-958B-11D7-AEAA-000021C3A8DF|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[2015]]. gada 29. janvārī izsludināja konkursu par P11 posma [[Limbaži]]-[[Pelodas]] seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;http://pvs.iub.gov.lv/show/392715{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā sāka pārbūvēt ceļa konstrukciju posmā no Iesalkājas līdz Umurgai (27,80.–33,07. km), 2024. gada vasaras beigās pabeidza asfaltēšanas darbus. Būvdarbus veica SIA Limbažu ceļi par līguma summu 4  736  069 eiro (ar PVN). Projektētājs – AS Ceļuprojekts, būvuzraudzība – SIA Firma L4.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-parbuves-darbi-uz-valsts-regionalajiem-autoceliem-no-iesalkajas-lidz-umurgai-un-no-kangariem-lidz-tinuziem/ Fotoreportāža: pārbūves darbi reģionālo autoceļu posmos no Iesalkājas līdz Umurgai un no Kangariem līdz Tīnūžiem] lvceli.lv 20.08.2024.&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Umurga]],
* [[Limbaži]],
* [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]],
* [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P011]]
[[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]</text>
      <sha1>a5t451979s0ravr17pkr2arqggeaad3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A2 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33296</id>
    <revision>
      <id>4483587</id>
      <parentid>4473406</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:02:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41232" sha1="kbrapdu0seeffpwe2on9uq8dekd7piy" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}}
{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 2
| nosaukums      = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
| karte          = Road A2 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 195,6
| ārpus_pilsētas = 179,6
| ceļš_pilsētā   = 16,0
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}}
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = A2-Berģi-LV.jpg
| paraksts       = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]]
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]]
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]].

Uz autoceļa posmā no Rīgas līdz Cēsu pagriezienam 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc &quot;Sēnītes&quot; atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports
* no Garkalnes līdz &quot;[[Krustiņi|Sēnītei]]&quot; (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports
* no &quot;Sēnītes&quot; līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports
* no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports
* no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports
* no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports
* no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l.,  25% kravas transports
* no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports
* no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]]
Rīgas–Siɡuldas–Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk  pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1826. gadā lielā Rīgas–Valmieras–Tērbatas–Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1837. gadā uzsāka Rīgas–Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1919. gadā tika atjaunots Pirmā pasaules kara laikā nopostītais tilts pār Juglu pie Strazdumuižas. Tilts izbūvēts no koka, lai atjaunošanas darbus veiktu ātrāk un lētāk. 92,5 m garā tilta brauktuve bija 6 m plata ar divām 1,25 m platām ietvēm. Tilts izmaksāja 750 tūkstošus Latvijas rubļu. Tajā pašā laikā tika atjaunots arī tilts pār Gauju pie Tīderiem ar 5 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm, kas izmaksāja 490 tūkstošus Latvijas rubļu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=115}}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika uzsākta tilta pār Juglu pie Strazdumuižas pārbūve. Bijušā pagaidu koku tilta vietā tika izbūvēts dzelzsbetona tilts, ar tolaik lielāko laidumu 27,5 m garumā. Lai netraucētu kustību pa šoseju būves laikā, tiltu pārbūvēja divos paņēmienos, sadalot to uz pusēm gareniskā virzienā. Viena garenpuse uzbūvēta 1936. gadā, otra - 1937. gadā. Jaunā tilta brauktuves kopīgais platums bija 10 m, ar divām ietvēm 1,5 m platumā. Tilta virsbūves sistēma - konsoļu sija uz 4 balstiem, ar laidumiem 26, 27,5 un 26 m garumā. Tilta balstos tika iebūvēti 360 pāļi, izmantoti 1150 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; betona un 1100 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona. Tilta kopizmaksa sasniedza 520 tūkstošus latu.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940)
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada)
Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu)
Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930)
&lt;/gallery&gt;

1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas &quot;4. CBR&quot; V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:171314&amp;#124;article:DIVL175&amp;#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}&lt;/ref&gt;
Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu &quot;2. CBR&quot; A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un &quot;Sēnīti&quot; automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna &quot;Sēnīte&quot; izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā &quot;Sēnīte&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi)
Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980)
Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980)
Vidzemes šosejas &quot;Sēnītes&quot; satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie &quot;Sēnītes&quot; (1979)
&lt;/gallery&gt;
1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie &quot;Sēnītes&quot; bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;
1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Gauju autoceļa 150. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 461 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=AB47C5DB-958B-11D7-AEAA-000021C3A8DF|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS &quot;8. CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;, izpēti veica SIA &quot;Eirokonsultants&quot;. Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv|archive-date=2016-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20160429150536/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa četrās vietās - stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km), Lorupes gravas stāvlaukuma (48. km), &quot;Pie Bucefāla&quot; stāvlaukuma (54,3. km), un pie Amatas upes tilta stāvlaukuma (76,3. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz &quot;Sēnītei&quot; — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus &quot;Sēnītes&quot; mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie &quot;Sēnītes&quot;, pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA &quot;Viadukts&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no &quot;Sēnītes&quot; līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī projekta &quot;SMART E263/E77&quot; ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) &quot;ACBR-SB&quot; par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA &quot;Pamatceļš&quot; par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA &quot;Vertex projekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA &quot;Vianova&quot;, par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lorupes gravas šķērsojuma izbūve ===
Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekta izstrādi vadīja institūta &quot;Ceļuprojekts&quot; Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas &quot;4. CBR&quot;, darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot. No 2000. gada maija līdz oktobrim notika viadukta ceļa segas pārbūve, paplašinot brauktuvi līdz 8 metru platumam un radot drošākus apstākļus gājējiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Nākotnes plāni ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt; 
2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
{{div col|2}}
* [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]
* [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]]
* [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]])
* [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]])
* [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
* [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]])
* [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]])
* [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]])
* [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši)
* [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]])
* [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]])
* [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]])
* [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]])
* [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]])
* [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]])
{{div col end}}

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
* [[Vangaži]]
* [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
* [[Sigulda]]
* [[Augšlīgatne]]
* [[Ieriķi]]
* [[Drabeši]]
* [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]
* [[Grundzāle]]
* [[Vireši]]
* [[Līzespasts]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja]
{{Latvijas galvenie autoceļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:A02}}
[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>kbrapdu0seeffpwe2on9uq8dekd7piy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P34</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33383</id>
    <revision>
      <id>4483594</id>
      <parentid>4473300</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:17:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2709" sha1="0ol8lpyoxvb0v8qdq018a0rj5dg94q9" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 34
| nosaukums      = Sinole—Silakrogs
| karte          = Road P34 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 41,6
| ārpus_pilsētas = 41,6
| ceļš_pilsētā   = 0
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         =
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Sinole]] {{P ceļš|27}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sinole]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lejasciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Tirza (upe)|Tirza]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lejasciems]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ilzene]] {{P ceļš|44}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Zeltiņi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||Silakrogs {{P ceļš|39}} }}
|}
|}
'''P34''' autoceļš '''Sinole—Silakrogs''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P27|P27]] pie [[Sinole]]s caur [[Lejasciems|Lejasciemu]] ar autoceļu [[autoceļš P39|P39]] starp [[Alūksne|Alūksni]] un [[Alsviķi]]em.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums ir 41,6 km. Ceļš šķērso [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes]] novadus.

==Vēsture==
2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār Melnupi, kas atrodas autoceļa 25,7. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Merko-Merks&quot; par līgumcenu 423,4 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada novembrī P34 9. kilometrā tika pabeigta tilta pār [[Tirza|Tirzu]] seguma atjaunošana.

2015. gada 9. februārī tika izsludināts konkurss par autoceļa P34 posma [[Lejasciems]]-[[Jaunbirzes]] (8,0-9,8km) seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;[http://pvs.iub.gov.lv/show/392715  Paziņojums par līgumu: Valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošana Vidzemes reģionā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Sinole]]
* [[Lejasciems]]
* [[Zeltiņi]]
* [[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P034]]
[[Kategorija:Autoceļi Gulbenes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>0ol8lpyoxvb0v8qdq018a0rj5dg94q9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38984</id>
    <revision>
      <id>4483392</id>
      <parentid>4132584</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:44:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17739" sha1="2j82s4094kwmpxrrno7ka6joig8o1k6" xml:space="preserve">'''Diskurss''' ({{val|en|discourse}}) [[kognitīvā psiholoģija|kognitīvajā psiholoģijā]] ir saistītu izteikumu, teikumu virkne, teksts ar pabeigtu domu. Termins parasti attiecināms uz &quot;rakstu vai mutvārdu [[Komunikācija|komunikāciju]]&quot;.&lt;ref&gt;Compact Oxford Dictionary, Thesaurus and Wordpower Guide [2001], Oxford University Press, New York&lt;/ref&gt; Turpinājumā 3 konkrētākas termina definīcijas:
* [[Semantika|Semantikā]] un diskursa analīzē: sarunas koncepta vispārinajums attiecībā uz visām modalitātēm un kontekstiem.
* „Kodētu [[Lingvistika|lingvistisku]] lietojumu kopums, kas pievienots konkrētam sociālās prakses tipam (t.i., legālais diskurss, medicīniskais diskurss, reliģiskais diskurss).”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|first=Larry|last=Marks|title=A Little Glossary of Semantics|url=http://www.revue-texto.net/Reperes/Glossaires/Glossaire_en.html#discourse|accessdate=25 Mai 2011|month=June|year=2001|publisher=revue-texto.net|archive-date={{dat|2011|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110724033543/http://www.revue-texto.net/Reperes/Glossaires/Glossaire_en.html#discourse}}&lt;/ref&gt;
* Pēc [[Mišels Fuko|Mišela Fuko]] un viņa iedvesmotajiem sociālajiem teorētiķiem: diskurss ir „zīmju secību būtība, kurā šīs zīmju secības pārtop par apgalvojumiem (énoncé).” &quot;&lt;ref name=Foucault1969&gt;{{Grāmatas atsauce
| author = M. Foucault
| year = 1969
| title = L'Archéologie du savoir
| location = Paris
| publisher = Éditions Gallimard
| authorlink = M. Foucault
}}&lt;/ref&gt; Apgalvojums (l'énoncé — bieži tulkots kā „paziņojums”) nav zīmju kopība, bet gan abstrakta matērija, kas ļauj zīmēm asignēt atkārtojamās attiecības ar objektiem, subjektiem un citiem apgalvojumiem.&lt;ref name=Foucault1969 /&gt; Tādējādi, diskurss veido attiecību secības ar objektiem, subjektiem un citiem apgalvojumiem. Ar diskursīvo veidošanu apzīmē likumsakarības, kas producē diskursus. Fuko izmantoja diskursīvās veidošanas konceptu, analizējot lielas zināšanu jomas, piemēram, [[politiskā ekonomija|politisko ekonomiju]] vai [[dabas vēsture|dabas vēsturi]].&lt;ref name=Foucault1970&gt;{{Grāmatas atsauce
|  author= M. Foucault
|  title=The order of things
|  url= https://archive.org/details/orderofthingsarc00fouc
|  year=1970
|  publisher=[[Pantheon Books|Pantheon]]
|  isbn= 0415267374
|  authorlink= M. Foucault
}}&lt;/ref&gt;

Diskursu, tā pirmajā nozīmē, pēta [[korpusa lingvistika]]. Otrās un trešās nozīmes diskursa analīzēšanu veic visdažādākās tradīcijas, kas pēta attiecības starp valodu, struktūru un starpniecību, ieskaitot [[Socioloģija|socioloģiju]], [[Feminisms|feminismu]], [[Antropoloģija|antropoloģiju]], [[Etnogrāfija|etnogrāfiju]], [[kultūras studijas]], [[Literatūras teorija|literatūras teoriju]] un [[zinātnes filosofija|zinātnes filosofiju]]. Šajās pētīšanas nozarēs „diskursa” jēdziens pats par sevi ir diskursa subjekts, tas ir, tas, kas tiek apspriests, balstoties uz specializētām zināšanām. Diskursu var izskatīt [[multimodalitāte|multimodālajās]] un/vai multimediālajās komunikācijas formās, ieskaitot mutvārdu, rakstu un zīmju valodas izmantošanu dažādos kontekstos, sākot ar mutvārdu vēsturi un beidzot ar īsziņu pastarpinātu sarunu vai mācību grāmatām.
        
Diskursi, būdami komunikācijas tekstu krājumi, veido gan iekšējās attiecības, gan arī ārējās attiecībā uz citiem diskursiem. Tādējādi, diskurss nav lokāli izolēts, drīzāk to sastāda [[interdiskurss]] un [[interdiskursivitāte]].

== Humanitārajās zinātnēs ==
Humanitārajās zinātnēs un brīžiem sociālajās zinātnēs, “diskurss” ir attiecināms uz formālu domāšanas veidu, ko var izpaust ar valodu. Šo terminu lieto arī lai apzīmētu sociālās normas, kuras nosaka, ko var teikt par konkrētu tēmu, vai, pēc [[Džudīte Butlere|Džudītes Butleres]] formulējuma, “pieļaujamās runas robežas” — vai iespējamo patiesību.
     
Ir apliecināts, ka diskursi ietekmē mūsu uzskatus attiecībā uz visām lietām. Ir neiespējami izvairīties no diskursa. Piemēram, divus atšķirīgus diskursus var izmantot attiecībā uz kādu [[Partizāni|partizānu]] kustību, aprakstot tās dalībniekus vai nu kā “brīvības cīnītājus”, vai arī kā “teroristus”. Citiem vārdiem sakot, izvēlētais diskurss nodrošina ar vārdu krājumu, izteicieniem un, iespējams, arī ar komunikācijai vajadzīgo stilu.
  
Diskursi ir iestrādāti dažādos retoriskajos žanros un [[metažanrs|metažanros]], kas ierobežo un pieļauj diskursus. Tas ir, valoda runā par valodu, piemēram, Amerikāņu psiholoģiskās asociācijas Garīgo traucējumu diagnostiskā un statistiskā rokasgrāmata norāda, kādiem terminiem jābūt izmantotiem, runājot par garīgo veselību, tādējādi pastarpinot nozīmes un diktējot [[psiholoģija]]s un [[psihiatrija]]s profesionāļu darbības normas.&lt;ref&gt;Catherine F. Schryer and Philippa Spoel. Genre Theory, Health-Care Discourse, and Professional Identity Formation. Journal of Business and Technical Communication 2005; 19; 249 http://jbt.sagepub.com/cgi/content/abstract/19/3/249 &lt;/ref&gt;
  
Diskurss ir cieši saistīts ar dažādām varas un [[valsts teorija|valsts teorijām]], vismaz tik ilgi, kamēr diskursu definēšana nozīmē realitātes definēšanu. Šī diskursa koncepcija lielākā mērā ir atvasināta no franču filosofa Mišela Fuko darbiem (sk. tālāk).

== Modernisms ==
Modernie teorētiķi fokusējās uz rezultāta sasniegšanu un ticēja dabas un sociālo likumu eksistencei. Pēc viņu domām, šie likumi varētu būt universāli izmantojami, lai radītu zināšanas un tādējādi labāk izprastu sabiedrību.&lt;ref name=&quot;Larrain, 1994&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
| author = J. Larrain
| year = 1994
| title = Ideology and cultural identity: Modernity and the third world presence
| location = Cambridge
| publisher = [[Polity Press]]
}}&lt;/ref&gt; [[Modernisms|Modernisma]] teorētiķi bija nodarbināti ar patiesības un realitātes meklējumiem. Viņi tiecās izstrādāt teorijas, kas saturētu drošticamību un paredzamību.&lt;ref name=&quot;Best &amp; Kellner, 1991&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
| author = [[Steven Best]] &amp; [[Douglas Kellner]]
| year = 1997
| title = The postmodern turn
| publisher = [[The Guilford Press]]
| isbn = 1572302216
}}&lt;/ref&gt; Tāpēc, modernisma teorētiķi izskatīja diskursu kā radniecīgu runāšanai vai runāšanas veidam, un saprata, ka diskursam piemīt funkcionalitāte.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;&gt;Strega, 2005&lt;/ref&gt; Diskursa un valodas transformācijas tiek piedēvētas progresam vai nepieciešamībai radīt jaunus vai „precīzākus” vārdus, lai aprakstītu jaunus atklājumus, izpratnes vai interešu jomas.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt; Mūsdienās valodu un diskursu nošķir no varas un ideoloģijas. Tie tiek konceptualizēti kā „dabiski” veselā saprāta izmantošanas vai progresa produkti.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt; Turpmāk, modernisms izraisīja liberālo diskursu parādīšanos, piemēram, tiesību, vienlīdzības, brīvības un taisnīguma diskursa. Tomēr, pēc [[Renjērs|Renjēra]], šajā retorikā noslēptajai nevienlīdzībai neizdevās skaidrot atšķirības.&lt;ref&gt;Regnier, 2005&lt;/ref&gt;

== Strukturālisms ==
[[Strukturālisms|Strukturālisma]] teorētiķi, tādi kā [[Ferdinands de Sosīrs]] un [[Žaks Lakāns]] apgalvo, ka visas cilvēka darbības un sociālie veidojumi ir saistīti ar valodu un, ka tos var saprast kā saistītu elementu sistēmas.&lt;ref name=&quot;Howarth, 2000&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
| author = D. Howarth
| year = 2000
| title = Discourse
| url = https://archive.org/details/discourse0000howa
| location = Philadelphia, Pa.
| publisher = [[Open University Press]]
| isbn = 0335200702
}}&lt;/ref&gt; Tas nozīmē, ka „sistēmas individuālajiem elementiem ir nozīme tikai tad, kad tos uzskata par saistītiem ar veselu struktūru, un to, ka struktūras ir saprotamas kā patstāvīgas, pašregulējošas un pašpārveidojošas vienības.”&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce
| author = D. Howarth
| year = 2000
| title = Discourse
| url = https://archive.org/details/discourse0000howa
| location = Philadelphia, Pa.
| publisher = [[Open University Press]]
| isbn = 0335200702
| page =[https://archive.org/details/discourse0000howa/page/17 17]}}&lt;/ref&gt; Citiem vārdiem sakot, struktūra pati par sevi nosaka nozīmi, jēgu un sistēmas individuālo elementu funkciju. Strukturālisms ir veicis svarīgu ieguldījumu mūsu izpratnē par valodu un [[sociālā sistēma|sociālajām sistēmām]]. Sosīra [[valodas teorija]] izceļ jēgas un nozīmes izšķirošo lomu plašāk strukturējot cilvēka dzīvi.&lt;ref name=&quot;Howarth, 2000&quot;/&gt;

== Postmodernisms ==
Pēc modernisma ēras uztvertām robežām, parādījās [[Postmodernisms|postmodernisma]] teorija.&lt;ref name=&quot;Larrain, 1994&quot;/&gt; Postmodernisma teorētiķi noraidīja modernistu pieņēmumus par to, ka ir viena teorētiskā pieeja, kas skaidro visus sabiedrības aspektus.&lt;ref name=&quot;Best &amp; Kellner, 1991&quot;/&gt; Postmodernisma teorētiķi drīzāk bija ieinteresēti indivīdu un grupu pieredzes daudzveidības izskatīšanā un uzvēra atšķirības pār līdzībām un kopējo pieredzi.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt;

Atšķirībā no modernisma teorijas, postmodernisma teorija ir mainīgāka un pieļauj individuālās atšķirības, noraidot sociālā likuma jēdzienu. Postmodernisma teorētiķi novirzījās prom no patiesības meklējumiem. Tā vietā, viņi meklēja atbildes uz to, kā patiesības tiek veidotas un uzturētas. Postmodernisti apgalvoja, ka patiesības un zināšanas ir daudzveidīgas, kontekstuālas un vēsturiski veidojušās caur diskursiem. Tāpēc, postmodernie pētnieki uzsāka tekstu, valodas, politikas un prakses diskursu analīzi.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt;

Franču sociālais teorētiķis Mišels Fuko diskursa jēdzienu izstrādāja savos agrīnajos darbos, sevišķi darbā '' Zināšanu arheoloģija '' (1972). Darbā '' Diskursīvās cīņas sociālajā labklājībā: pusaudžu maternitātes kontrolpārbaude '',&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce
| author = I. Lessa
| year = 2006
| title = Discoursive struggles within social welfare: Restaging teen motherhood
| url = https://archive.org/details/sim_british-journal-of-social-work_2006-02_36_2/page/283
| journal = [[British Journal of Social Work]]
| volume = 36
| issue = 2
| pages = 283–298
| doi = 10.1093/bjsw/bch256
}}&lt;/ref&gt; Iara Lesa apkopo Fuko diskursa definīciju kā “domu sistēmas, kas sastāv no idejām, attieksmēm, darbības virziena, pārliecībām un darbībām, kuras sistēmiski konstruē subjektus un pasaules, par kurām tiek runāts.” Fuko seko līdzi diskursa lomai plašākos [[leģitimācija]]s un varas sociālajos procesos, apkopojot esošo patiesību konstrukciju, proti, kā tās tiek uzturētas un kādas varas attiecības šīs patiesības sevī ietver.” Vēlāk Fuko teorizēja, ka diskurss ir [[medijs]], caur kuru varas attiecības producē runas subjektus.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt; Fuko (1977, 1980) apgalvoja, ka vara un zināšanas ir savstarpēji sasistītas, un tāpēc katras cilvēku attiecības ir varas cīņa un varas pārrunas. Turklāt, Fuko apgalvoja, ka vara vienmēr ir klātesoša un var gan producēt, gan apspiest patiesību.&lt;ref name=&quot;Strega, 2005&quot;/&gt; Pēc Fuko domām, diskurss ir attiecināms uz varu, kad tas darbojas saskaņā ar izņēmuma noteikumiem. Tāpēc, diskursu kontrolē objekti, par ko var runāt; rituāls, kur un kā kāds var runāt; un previliģētie, kas drīkst runāt.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce
| author = M. Foucault
| year = 1972
| title = Archaeology of knowledge
| url = https://archive.org/details/archaeologyofkno0000unse
| location = New York
| publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]]
| isbn = 0415287529
| authorlink = M. Foucault
}}&lt;/ref&gt; Raksturojot varas — zināšanu frāzes, Fuko apgalvoja, ka zināšanas reizē rada varu un ir varas radītas. Objekts kļūst par “tīkla mezglu”. Darbā '' Zināšanu arheoloģija '' Fuko izmanto grāmatas piemēru, lai ilustrētu tīkla mezglu. Grāmata nav izveidota no lappusē saliktajiem individuāliem vārdiem, kur katram ir sava nozīme, bet drīzāk “ir iesaistīta atsauču sistēmā attiecībā uz citām grāmatām, citiem tekstiem, citiem teikumiem.” Šīs grāmatas jēga ir saistīta ar lielāku, visaptverošu zināšanu un ideju tīklu, pie kura tā ir attiecināma.

== Feminisms ==
Feministes izpētīja sarežģītas attiecības, kas eksistē starp varu, [[Ideoloģija|ideoloģiju]], [[Valoda|valodu]] un diskursu.&lt;ref&gt;Strega, 2005.&lt;/ref&gt; Feminisma teorija spriež par “dzimtes īstenošanu” un/vai “[[dzimtes pasniegšana|dzimtes pasniegšanu]]”.&lt;ref&gt;Cameron, 2001.&lt;/ref&gt; Tiek pieņemts, ka dzimte ir nevis pašu personu pārziņā, bet gan viņu uzvedību pārziņā, kam sabiedrības locekļi piedēvē dzmtes jēgu. “ Būt par vīrieti vai sievieti nozīmē un iekļauj attiecīgu dzimtes uzvedību esamību. Šīs dzimtei attiecīgās uzvedības tiek uzskatītas par daļu no [[paškoncepcija]]s, ko indivīdi atklāj citiem. Regulāri atkārtojoties, šīs uzvedības var internalizēt kā “mani”, tas nozīmē, ka dzimte nejūtas kā pasniedzama vai sasniegums attiecībā uz [[aktors|aktoru]], tā vienkārši jūtas kā viņas vai viņa “dabiskais” uzvedības veids.”&lt;ref&gt;Cameron, 2001, at 171.&lt;/ref&gt; Femīnisma teorētiķi ir veikuši mēģinājumus nodalīt subjektu no „subjektivitātes”. [[Kriss Vīdons]], viens no labāk zināmajiem feminisma posstrukturālās tradīcijas ietvaros strādājošajiem zinātniekiem, ir centies integrēt individuālo pieredzi un sociālo varu [[subjektivitātes teorija|subjektivitātes teorijā]].&lt;ref name=&quot;Weedon&quot;&gt;Weedon, 1987.&lt;/ref&gt; Vīdons definē subjektivitāti kā „apzinātas vai neapzinātas indivīda domas un emocijas, viņas pašsajūtu un veidus, kā viņa izprot sevi attiecībā uz pasauli.”&lt;ref name=&quot;Weedon&quot; /&gt; Džudite Butlere, vēl viena labi zināma posstrukturālisma feminisma zinātniece, skaidro, ka [[dzimte (socioloģija)|dzimtes]] pasniegšana piedāvā nopietnu ieguldījumu konceptuālajā izjaukšanās procesu izpratnē. Viņa apgalvo, ka apvērsums notiek ar [[identitāte]]s pieņemšanas palīdzību. Turklāt, šī identitāte tiek atkārtota virzienos uz priekšu un atpakaļ, kā rezultātā varas dominējošo formu sākotnējie mērķi tiek nobīdīti.&lt;ref&gt;Lessa, 2006.&lt;/ref&gt;

== Piezīmes un atsauces ==

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce
| author = M. Foucault
| year = 1977
| title = Discipline and Punish
| url = https://archive.org/details/disciplinepunish0000fouc_j5k6
| location = New York
| publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]]
| isbn = 0394499425
| authorlink = M. Foucault
}}

* {{Grāmatas atsauce
| author = M. Foucault
| year = 1980
| title = &quot;Two Lectures,&quot; in Colin Gordon, ed., Power/Knowledge: Selected Interviews
| location = New York
| publisher = [[Pantheon Books|Pantheon]]
| authorlink = M. Foucault
}}

* {{Grāmatas atsauce
| author = M. Foucault
| year = 2003
| title = Society Must Be Defended
| url = https://archive.org/details/societymustbedef0000fouc
| location = New York
| publisher = [[Picador]]
| isbn = 0312422660
| authorlink = M. Foucault
}}

* {{Grāmatas atsauce
| author = [[Alec McHoul|A. McHoul]] &amp; [[Wendy Grace|W. Grace]]
| year = 1993
| title = A Foucault primer: Discourse, power, and the subject
| location = Melbourne
| publisher = [[Melbourne University Press]]
| isbn = 0814754805
}}

* {{Laikraksta atsauce
| author = J. Motion &amp; S. Leitch
| year = 2007
| title = A toolbox for public relations: The oeuvre of Michel Foucault
| url = https://archive.org/details/sim_public-relations-review_2007-09_33_3/page/263
| journal = [[Public Relations Review]]
| volume = 33
| issue = 3
| pages = 263–268
| doi = 10.1016/j.pubrev.2007.05.004
}}

* {{Grāmatas atsauce
| author = R. Mullaly
| year = 1997
| title = Structural social work: Ideology, theory, and practice
| url = https://archive.org/details/structuralsocial00mull
| edition = 2nd
| location = New York
| publisher = [[Oxford University Press]]
| isbn = 0771066732
| authorlink = Robert Mullaly
}}

* {{Laikraksta atsauce
| author = B. Norton
| year = 1997
| title = Language, identity, and the ownership of English
| url = https://archive.org/details/sim_tesol-quarterly_autumn-1997_31_3/page/n10
| journal = [[TESOL Quarterly]]
| volume = 31
| issue = 3
| pages = 409–429
| doi = 10.2307/3587831
| jstor = 3587831
| publisher = Teachers of English to Speakers of Other Languages, Inc. (TESOL)
| authorlink = Bonny Norton
}}

* Research as resistance: Critical, indigenous and anti-oppressive approaches.(2005). In Brown L. A., Strega S. (Eds.), Toronto: Canadian Scholars' Press.
* [[Susan Strega|S. Strega]] (2005). The view from the poststructural margins: Epistemology and methodology reconsidered. In L. Brown, &amp; S. Strega (Eds.), Research as resistance (pp. 199—235). Toronto: Canadian Scholars' Press.
* {{Grāmatas atsauce
| author = J. Sunderland
| year = 2004
| title = Gendered discourses
| url = https://archive.org/details/gendereddiscours0000sund
| location = New York
| publisher = [[PalgraveMacmillan]]
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.discourseanalysis.net Interdisciplinary research portal discourse analysis]. Register and get the news in discourse analysis.
* [http://www.retrovirology.com/content/3/1/55 Beyond Open Access: Open Discourse, the next great equalizer], ''Retrovirology'' 2006, 3:55

 
{{Filo-aizmetnis}}
{{psiholoģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sociālā filozofija]]
[[Kategorija:Politikas filozofija]]
[[Kategorija:Psiholoģija]]</text>
      <sha1>2j82s4094kwmpxrrno7ka6joig8o1k6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marihuāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40674</id>
    <revision>
      <id>4483388</id>
      <parentid>4466416</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 3 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62645" sha1="exrjpcp4t2ggxu56b0gjkpnq46m2x7u" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
[[Attēls:Macro cannabis bud.jpg|thumb|250px|Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna)]]
'''Marihuāna '''(sarunvalodā saukta arī par '''zālīti''', '''gandžu''' un '''kanabisu'''&lt;ref&gt;[http://www.esibrivs.lv/lv/atrkariba/vielu_atkariba/kanepes Kaņepes] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;) ir [[psihotropā viela|psihotrops preparāts]], ko iegūst, izžāvējot [[kaņepes|kaņepju]] virszemes daļas (pārsvarā [[zieds|ziedus]]). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas ([[kanabinoīdi]] un citas vielas), no kurām iedarbīgākās ir [[tetrahidrokanabinols]] (THC) un [[kanabidols]] (CBD).

Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To pārsvarā lieto izklaidējošiem un ārstnieciskiem mērķiem, bet atsevišķās kultūrās, it īpaši senatnē, arī garīgiem un reliģiskiem mērķiem (kā [[enteogēni|enteogēnu]]).

20. gadsimta sākumā pasaulē sākās aktīva marihuānas un citu kaņepju produktu aizliegšana. Mūsdienās lielākajā daļā pasaules marihuāna ir aizliegta un tās izgatavošanu un tirdzniecību apkaro, lai gan vairākās pasaules valstīs notiek virzība uz dekriminalizāciju un legalizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Eiropa plāno legalizēt marihuānu |author= Edgars Gertners |date= 2011. gada 29. decembris |work= nra.lv | url= http://nra.lv/pasaule/62896-eiropa-plano-legalizet-marihuanu.htm | accessdate= 2014. gada 24. oktobrī | language= latviski}}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
[[Attēls:Cannabis sativa-flowering phase side.jpg|thumb|225px|right|Ziedošs kaņepju augs]]
Vārds &quot;cannabis&quot; cēlies no [[sengrieķu valoda]]s vārda &quot;kanabis&quot;, kas savukārt aizgūts no [[persiešu valoda]]s. Persiešu vārds &quot;quanuba/kanabosm&quot; savukārt cēlies no ap 6000 gadus senās [[šumeru valoda|šumeru]]/[[arkadiešu valoda]]s. Seno šumeru/babiloniešu lietotie vārdi &quot;kanaba&quot; vai &quot;qanaba&quot; kaņepju apzīmēšanai ir vecākie vārdi pasaules vēsturē, kas bez īpašām izmaiņām saglabājušies līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;Abel, Ernest A.; Marijuana, The First 12,000 Years; Plenum Press, NY, 1980.&lt;/ref&gt;

== Ķīmiskais sastāvs ==
Galvenā marihuānas [[darbīgā viela]] ir THC jeb tetrahidrokanabinols (ķīmiskais nosaukums — delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 4—20% THC. Speciāli [[selekcija|selekcionētās]] kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 30% no [[sausna]]s (vai arī praktiski nebūt vispār atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). Spriežot pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kaņepju ekstrakti ([[hašišs]] — 15—60% THC, [[hašiša eļļa]] 70—99% THC) izsauc daudz ilgstošāku efektu, nekā tāds pats daudzums tīra tetrahidrokanabinola, jo ķīmiski nevar sintezēt tādu pašu THC un citu kanabinolu maisījumu, kādu izveidojusi daba.

Visvairāk CBD ir Indijas kaņepēm, kas rada vairāk miegaināku efektu, bet visvairāk THC ir sējas kaņepēs, kas rada enerģiskāku un trauksmaināku efektu.&lt;ref name=&quot;joy&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Marijuana and Medicine: Assessing The Science Base | author= J. E. Joy, S. J. Watson, Jr., and J. A. Benson, Jr. | location=Washington, D.C. | publisher=[[United States National Academy of Sciences|National Academy of Sciences Press]] | year=1999|url=http://www.nap.edu/openbook.php?record_id=6376| isbn=0-585-05800-8}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sativa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kingstoncompassion.org/horticulture/strains/|title=Medical Cannabis Information|work=Sativa|access-date={{dat|2012|11|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121029025852/http://www.kingstoncompassion.org/horticulture/strains/|archivedate={{dat|2012|10|29||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Lai gan ir iespējams regulēt THC un CBD līmeņus caur selekcionālu audzēšanu, kā tas tiek darīts, piemēram, medicīnas jomā ASV, lai veidotu speciālas augsta CBD un zema THC satura šķirnes cilvēkiem, kuriem ir tieši nepieciešama CBD vielas uzņemšana.&lt;ref&gt;'''Leafly — Charlotte's Web,''' pieejams: http://www.leafly.com/sativa/charlottes-web (skatīts 16.03.2014) (angliski)&lt;/ref&gt;

Zinātnieki ir secinājuši, ka atsevišķu marihuānas ķīmisko vielu izņemšana un izmantošana medicīnā vai citos nolūkos ir neefektīva, jo tā, iespējams, izjauc savienojumu starp daudzajām vielām, kas piešķir šai vielai tās daudzveidīgo izmantojumu un iedarbību. Marihuāna ir visefektīvākā gan medicīnā, gan citviet, kad tā ir tās dabiskajā formā.&lt;ref&gt;[http://edition.cnn.com/2014/03/11/health/gupta-marijuana-entourage CNN — Medical marijuana and 'the entourage effect'] (angļu val., skatīts 03.06.2014)&lt;/ref&gt;

== Iegūšana un izmantošana ==
Kaņepes audzē gan iekštelpās, gan siltumnīcās, gan arī āra apstākļos. Kaņepes dažkārt audzē ar [[hidroponika]]s metodi — bez [[augsne]]s, [[ūdens]] [[šķīdums|šķīdumā]] ar minerālvielām un zem intensīvas mākslīgās [[gaisma]]s. Marihuānu iegūst, izžāvējot (un dažreiz sasmalcinot) kaņepju ziedus (zemākas kvalitātes marihuānā arī lapas un kātus).

Marihuānas iegūšanai var izmantot gan [[sējas kaņepe]]s (''Cannabis sativa''), gan [[Indijas kaņepe]]s (''Cannabis indica''), retāk arī [[savvaļas kaņepes]] (''Cannabis ruderalis'').

=== Iegūšana iekštelpās ===
Kaņepes bieži tās nelegālā statusa dēļ audzē tieši iekštelpās. Kaņepju audzēšanai vislabākais [[augsne]]s [[pH līmenis]] ir no 5,6 līdz 6,6. Plašās sakņu sistēmas dēļ tām ir nepieciešami lieli podi, ar tilpumu ap 10 litriem. Vissvarīgākais audzēšanas komponents ir gaismas. No izvēlēto gaismu stipruma ir atkarīgs vēlākās ražas lielums. Kaņepju audzēšanai izmanto [[dienasgaismas spuldze]]s vai [[augstas intensitātes izlādes spuldze]]s (HID). Izmanto arī [[mēslojums|mēslojumu]].

Kaņepju [[sēklas]] izdiedzē vai iesēj zemē, pēc [[dīglis|dīgļa]] parādīšanās virs zemes seko aptuveni 2 nedēļas ilgs stāda attīstības posmā, kas pāriet aptuveni pusotru mēnesi ilgā veģetatīvajā fāzē, kad augam plaukst lapas, veidojas atzarojumi un ir nosakāms tā [[dzimums]]. Visās šajās fāzēs augam vajadzīgais gaismas daudzums ir 18—24 stundas diennaktī. Automātiski ziedošajām šķirnēm (tām, kuras ir hibrīdi no savvaļas kaņepju šķirnes) ziedēšanas fāze sākas uzreiz bez veģetatīvās fāzes, bet tīrām sējas un Indijas kaņepēm ir dabisks [[fotoperiods]], kad tās sāk ziedēt. Tāpēc, lai augs ieietu ziedēšanas fāzē, tam gaismas daudzums ir jāsamazina līdz 12 stundām dienā. Ziedēšanas fāzes sākumā augs palielinās izmēros gandrīz divkārt, līdz tas sāk pilnībā ziedēt. Ziedēšanas fāze notiek no 6 līdz pat 22 nedēļām. Indijas kaņepēm tā ir īsāka, bet sējas kaņepēm — garāka. Ražu parasti novāc, kad gandrīz visi uz no ziediem augošajām lapām esošie mikroskopiskie matiņi ir kļuvuši duļķaini. Ja veidojas [[sveķi]] dzintara krāsā, tad augs jau ir pāraudzis.

[[Attēls:Bhang shop in Jaisalmer, Rajasthan, India on June 6, 2006.jpg|thumb|225px|right|''[[Bhang]]'' dzēriena veikals [[Indija|Indijā]]]]
Fotoperioda dēļ un dažkārt arī auga izdalītā spēcīgā [[aromāts|aromāta]] dēļ to audzē speciālās telpās vai arī noslēgtās, īpaši audzēšanai izveidotās kastēs, kur ir ierīkota automātiska gaismas kontrole un arī [[ventilācija]]s sistēma.

Pēc kaņepju ziedu (un pie tiem esošo lapu) novākšanas tos ilgstoši žāvējot &quot;konservē&quot;. Piemēram, 12 stundas žāvē un 12 stundas liek noslēgtā traukā vai ietin plēvē, šo procesu visu laiku atkārtojot, līdz auga masa zaudē ūdeni. Šāda ilgstošā žāvēšana palīdz saglabāt kaņepju aromātu marihuānas gala produktā un arī to padara maigāku un patīkamāku smēķēšanai, jo ilgstošas žāvēšanas laikā augu sastāvā esošie cukuri paspēj sadalīties.

=== Izmantošana ===
Marihuānu parasti smēķē tīrā veidā vai sajaucot ar [[tabaka|tabaku]] (izplatītāk Eiropā) [[cigarete|cigaretēs]], caur [[pīpe|pīpi]], [[ūdenspīpe|ūdenspīpi]], [[kompaktā ūdenspīpi|kompakto ūdenspīpi]] (bongu) vai paša veidotām ierīcēm, kā piemēram &quot;parašūts&quot; un &quot;ābola bongs&quot;.

Dažreiz marihuānu lieto arī perorāli — [[zāļu tēja]]s veidā vai pievienojot konditorejas izstrādājumiem. Psihoaktīvās vielas šķīst taukvielās, bet ļoti slikti ūdenī. Šī iemesla dēļ ūdenī gatavotā zāļu tēja iedarbojas ļoti vāji, bet marihuānu vāra, piemēram, [[piens|pienā]]. [[Indija|Indijā]] tradicionāli marihuāna tiek gatavota īpašā dzērienā ''[[bhang]]'', kā sastāvā ir arī piens, [[parastā mandele|mandele]] un dažādas [[garšvielas]]. Marihuānas lietošana tējas veidā gan nav tik populāra kā lietošana konditorejas izstrādājumos, piemēram, [[kūka|kūkās]] un [[kekss|keksos]].

Marihuānas ieņemšanas veidi kopumā ir vairāki, to starpā — iztvaicēšana (uzkarsē vielu līdz noteiktai temperatūrai, pie kuras izdalās tvaiks ar aktīvajām vielām, bez kaitīgajiem dūmiem), kā jau minēts — ēšana (marihuānu var iestrādāt jebkurā pārtikas produktā, no kūciņām līdz makaroniem ar sieru), ziedēs (aktuāls ASV medicīnas nolūkiem), tinktūras (augsti koncentrēta marihuāna spirta šķīdumā) un citi veidi.

== Iedarbība ==
[[Attēls:Spliff_Joint_Twig_Dooby_Jay.jpg|thumb|200px|left|Uztīta marihuānas cigarete (kāsītis)]]
Marihuāna parasti tiek pieskaitīta [[halucinogēni|halucinogēnu]] klasei. Tās psihoaktīvā iedarbība izskaidrojama tās aktīvo vielu iedarbību uz [[neirons|neironu]] [[sinapse|sinapšu]] membrānu receptoriem, kas izsauc nervu darbības bremzēšanos. Efekts parādās tūlīt pēc marihuānas smēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās 2—4 stundas (perorāli uzņemtam preparātam iedarbība ir lēnāka un ilgāka, līdz pat 12 stundām un efekts sākas no 30—120 min pēc orālas lietošanas). Lielākā daļa kanabinoīdu [[vielmaiņa]]s produktu izdalās no organisma tikai 7—15 dienu laikā (no neregulāras, minimālas lietošanas), bet vielu pēdas var tikt atrastas pat 2 mēnešus pēc pēdējās lietošanas caur urīna analīzēm (ja lietošana ir bijusi regulāra), vai 3 mēnešus, ja tiek izmantota matu analīzes metode (šo metodi Latvijā neizmanto, ļoti reti izmantota pat citviet pasaulē). Ekspertīzēs parasti tiek meklētas THC blakusprodukti, nevis pašas marihuānas vielas, jo šie blakusprodukti ir atrodami ilgāk par pašām vielām.

=== Psiholoģiskās parādības ===
Lietojot marihuānu, rodas [[eiforija]], [[mainīgie apziņas stāvokļi|apziņas izmaiņas]], miegainība un pasīva uzvedība. Pastiprinās humora izjūta un interese par garīgām vērtībām. Novērojama vāja [[psihedēliskā pieredze]]: paaugstinās skaņu, krāsu, garšas uztvere un rodas laika izjūtas traucējumi (laiks it kā stipri palēninās). Dažkārt rodas pastiprināta [[bailes|baiļu]] sajūta (īslaicīga [[paranoja]], kas liek lietotājam būt pārlieku uzmanīgam), taču paškontrole gandrīz vienmēr saglabājas (marihuānas lietotāji spēj normāli uzvesties sabiedriskās vietās, atšķirībā, piemēram, no [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietotājiem). Ļoti retos gadījumos ir iespējama [[panikas lēkme]]. Izteikti negatīvie efekti ir atmiņas traucējumi un koncentrēšanās grūtības. Ne visas parādības vienmēr izpaužas, dažreiz tās var būt savādākas un iepriekš nepieredzētas, un ļoti liels faktors šo parādību izpausmē ir cilvēka garīgais stāvoklis, vide, garastāvoklis un citi faktori.

=== Fizioloģiskās parādības ===
Marihuānas lietošana fizioloģiski izpaužas kā [[acs|acu]] ābolu [[konjunktīva]]s nosārtums, sirdsdarbības paātrināšanās, [[asinsspiediens|asinsspiediena]] pazemināšanās, [[mute]]s gļotādas izžūšana (sausums mutē) un pastiprināta [[ēstgriba]]. Ne vienmēr izpaužas visas parādības.

=== Ilgtermiņa lietošana un bīstamība ===
[[Attēls:Drug danger and dependence-lv.svg|thumb|500px|Marihuāna citu psihotropo vielu vidū ir vāji toksiska, bet ar vidēju atkarības potenciālu]]
Ņemot vērā eksperimentus ar laboratorijas dzīvniekiem, noskaidrots, ka organisms spēj panest 1000 mg/kg tetrahidrokanabinola (THC), tādējādi 70 kg smagam cilvēkam nāvējošā deva ir 70 g tīra THC, kas ir ap 5000 reižu lielāks daudzums, nekā nepieciešams apreibinošā efekta sasniegšanai.&lt;ref&gt;Iversen, Leslie L., PhD, FRS, &quot;The Science of Marijuana&quot;.- London, England: Oxford University Press, 2000, p. 178.&lt;/ref&gt; Marihuānas [[pārdozēšana]]s gadījumi medicīnā līdz šim nav konstatēti, bet ir reģistrēti miršanas gadījumi, kas netieši saistīti ar marihuānu, piemēram — Lielbritānijā reģistrēti vairāki nāves gadījumi, kad ļoti liela daudzuma marihuānas izsmēķēšanas dēļ vai marihuānas un alkohola kombinēšanas dēļ cilvēkam uznāk vemšana un cilvēks ar saviem vēmekļiem aizrijas, kas var novest pie letāla iznākuma.&lt;ref&gt;House of Lords, Select Committee on Science and Technology, &quot;Cannabis — The Scientific and Medical Evidence&quot;.- London, England: The Stationery Office, Parliament, 1998.&lt;/ref&gt;

Ilgstoši lietojot marihuānu, tā spēj radīt veselības traucējumus, kas izpaužas galvenokārt kā [[plaušas|plaušu]] tilpuma samazināšanās. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka marihuāna, spētu izraistīt hroniski obstruktīvo plaušu slimību un astmu. Ilgstoša marihuānas smēķēšana var izraisīt hronisku bronhītu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2665947/|title=Effect of cannabis smoking on lung function and respiratory symptoms: a structured literature review|last=|first=|access-date=2017|date=2016}}&lt;/ref&gt; [[vēzis (slimība)|Vēzi]] izraisošu ķīmisku vielu koncentrācija marihuānas dūmos ir 50% lielāka nekā tabakas dūmos, lai gan pētījumi norāda uz to, ka marihuāna neizraisa plaušu vēzi, iespējams, THC pretvēža iedarbības dēļ, kas var zināmā mērā neitralizēt kancerogēnus dūmos.&lt;ref&gt;[http://www.webmd.com/lung-cancer/news/20060523/pot-smoking-not-linked-to-lung-cancer WebMD: Pot Smoking Not Linked to Lung Cancer] (angliski) (skatīts 16.03.2014)&lt;/ref&gt;

Marihuānā nav atkarību izraisošu vielu, taču cilvēkam var rasties psiholoģiska atkarība — pārspīlēta vēlme lietot šo vielu, kā rezultātā rodas sociālas un finansiālas problēmas, lai gan nepastāv tā sauktā fiziskā atkarība un nerodas nopietni abstinences simptomi (psiholoģiskas, fiziskas problēmas no pēkšņas lietošanas pārtraukšanas). Apmēram 9% no lietotājiem kļūst atkarīgi (salīdzinot ar alkohola 15% un tabakas 32%), bet ilglaicīga lietošana obligāti nenoved pie atkarības, jo tikai 10—30% no regulārajiem lietotājiem gūst atkarību.&lt;ref&gt;[http://www.psychologytoday.com/blog/the-teenage-mind/201012/is-marijuana-addictive Is Marijuana Addictive? | Pshycology Today]&lt;/ref&gt;

Sabiedrībā uzskata, ka marihuāna ir [[narkomānija]]s sākums un tās lietošana noved pie &quot;smago narkotiku lietošanas&quot;. Šādi minējumi tika aktīvi izmantoti 20. gadsimta propagandā pret marihuānu, sludinot, ka tā paver ceļu uz smagajām narkotikām. 1999. gada Medicīnas Institūta ziņojums apskatīja šo teoriju un veica secinājumus, ka marihuāna nav izraisītājs pāriešanai uz smagajām narkotikām, bet gan vienkārši priekšnosacījums/asociācija, tāpat kā alkohols un nikotīns bieži vien ir priekšnosacījums smago narkotiku lietošanai.&lt;ref&gt;[http://books.nap.edu/openbook.php?record_id=6376&amp;page=99 Marijuana and Medicine: Assessing the Science Base] (1999), p. 99-101&lt;/ref&gt;

Pārmērīga un ilgstoša marihuānas smēķēšana var radīt [[motivācija]]s zudumu (amotivācijas sindromu).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | chapter=The Effects of Marihuana Use on Human Operant Behavior: Individual Data…| author=H.H. Mendelson, J.C. Kuehnle, I. Greenberg; N.K. Mello | title=Pharmacology of Marihuana | location= New York | publisher=Academic Press | year=1976 | volume= 2 | pages= 643–653}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, ka marihuānas sastāvā ir kanabidiols, kas medicīniski iedarbojas kā [[atipiskie neiroleptiķi|atipiskais neiroleptiķis]], halucinogēnā THC koncentrācija marihuānā ir augstāka, un marihuānas lietošana cilvēkiem ar [[psihoze|psihotiskiem]] traucējumiem vai [[šizofrēnija|šizofrēniju]] var šīs slimības saasināt.&lt;ref name=&quot;pmid19629449&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Fernandez-Espejo E, Viveros MP, Núñez L, Ellenbroek BA, Rodriguez de Fonseca F |title=Role of cannabis and endocannabinoids in the genesis of schizophrenia |url=https://archive.org/details/sim_psychopharmacology_2009-11_206_4/page/531 |journal=Psychopharmacology (Berl.) |volume=206 |issue=4 |pages=531–49 |year=2009 |month=novembris |pmid=19629449 |doi=10.1007/s00213-009-1612-6 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat regulāra marihuānas smēķēšana pusaudžu gados (no 12 gadu vecuma) vai pat no bērnības var samazināt intelektuālās, uzmanības un atmiņas spējas.&lt;ref name=&quot;Meier-109-40&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |url=http://www.pnas.org/content/early/2012/08/22/1206820109.abstract |title=Persistent cannabis users show neuropsychological decline from childhood to midlife |author=Meier MH, et al. |journal=[[PNAS]] |date=2012-07-30 |volume=109 |issue=40 |doi=10.1073/pnas.1206820109 |access-date=2012-12-15 |archive-date=2012-12-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121216002932/http://www.pnas.org/content/early/2012/08/22/1206820109.abstract }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tomēr pētījumi par marihuānas smēķēšanu vēlākos dzīves posmos (pēc 18 gadu vecuma) nav pierādījuši marihuānas negatīvi paliekošu ietekmi uz šiem trim aspektiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://journalistsresource.org/studies/society/health/persistent-cannabis-users-neuropsychological-decline/ |title=Persistent Cannabis Users Show Neuropsychological Decline from Childhood to Midlife |publisher=JournalistsResource.org |accessdate=2012-08-29}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Ārstnieciskās īpašības ==
[[Attēls:Medical cannabis.jpg|thumb|225px|right|Medicīniskā marihuāna]]
Kaņepes medicīniskiem un reliģiskiem mērķiem ir tikušas izmantotas vēl pirms mūsu ēras. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti pat 3000 gadu p. m.ē. pierādījumi par marihuānas smēķēšanu.&lt;ref name=&quot;bookLost Civilisations of the Stone Age&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author = Rudgley, Richard | year = 1998 | title = Lost Civilisations of the Stone Age. | url = https://archive.org/details/lostcivilization00rudg | isbn = 0-684-85580-1 | publisher = Free Press | location = New York}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kaņepes medicīniskos nolūkos ir izmantotas [[Senā Indija|Senajā Indijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur tās izmantoja kā pretsāpju, pretepilepsijas, pretkrampju līdzekli, kā arī līdzekli pret [[vemšana|vemšanu]]. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, [[Anglija]]i kolonizējot [[Indija|Indiju]], marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos — kā pretsāpju līdzekli un [[muskuļi|muskuļu]] spazmu noņēmēju.

Mūsdienās daudzās valstīs, piemēram, [[Kanāda|Kanādā]], [[Čehija|Čehijā]] un daļā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], marihuānu izmanto [[medicīna|medicīnā]], kur [[medicīniskā marihuāna|medicīnisko marihuānu]] izraksta kā [[recepšu zāles]]. Marihuānu lieto pret [[nelabums|nelabumu]], [[vemšana|vemšanu]], lai ārstētu [[glaukoma|glaukomu]]&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Kaufman, Paul. |year=1998|title=Marijuana and Glaucoma|journal=Archives of Ophthalmology|volume=116|issue=11|pages=1512–13|url=http://archopht.jamanetwork.com/article.aspx?volume=116&amp;issue=11&amp;page=1512|doi=10.1001/archopht.116.11.1512}}&lt;/ref&gt; un atvieglotu [[pirmsmenstruālais sindroms|pirmsmenstruālā sindroma]], [[izkaisītā skleroze]]s un muguras smadzeņu bojājumu simptomus.&lt;ref name=&quot;ms&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Zajicek J|title=Cannabinoids for treatment of spasticity and other symptoms related to multiple sclerosis (CAMS study): multicentre randomised placebo-controlled trial|journal=Lancet|volume=362|issue=9395|pages=1517–26|year=2003|pmid=14615106|doi=10.1016/S0140-6736(03)14738-1|url=http://www.cmcr.ucsd.edu/geninfo/CannabinoidsMS_Lancet11-03.pdf|author2=Fox P|author3=Sanders H|last4=Wright|first4=David|last5=Vickery|first5=Jane|last6=Nunn|first6=Andrew|last7=Thompson|first7=Alan|last8=Uk Ms Research|first8=Group|accessdate={{dat|2012|06|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120724183634/http://www.cmcr.ucsd.edu/geninfo/CannabinoidsMS_Lancet11-03.pdf|archivedate={{dat|2012|07|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;spinal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spinal Cord Injury and Disease |url=http://www.medicalmarijuanainformation.com/therapeuticuses/patientGroups.php?groupID=19 |work=Therapeutic Uses of Marijuana |publisher=Medical Marijuana Information Resource Centre |accessdate=2009. gada 9. augusts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091023170648/http://www.medicalmarijuanainformation.com/therapeuticuses/patientGroups.php?groupID=19 |archivedate={{dat|2009|10|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Maurer M, Henn V, Dittrich A, Hofmann A |title=Delta-9-tetrahydrocannabinol shows antispastic and analgesic effects in a single case double-blind trial |url=https://archive.org/details/sim_european-archives-of-psychiary-and-clinical-ne_1990-09_240_1/page/n4 |journal=European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience |volume=240 |issue=1 |pages=1–4 |year=1990 |pmid=2175265 |doi=10.1007/BF02190083}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Kogel RW, Johnson PB, Chintam R, Robinson CJ, Nemchausky BA |title=Treatment of Spasticity in Spinal Cord Injury with Dronabinol, a Tetrahydrocannabinol Derivative |journal=American Journal of Therapeutics |volume=2 |issue=10 |pages=799–805 |year=1995 |pmid=11854790 |doi=10.1097/00045391-199510000-00012}}&lt;/ref&gt; Tāpat marihuānu var lietot arī [[alkoholisms|alkoholisma]],&lt;ref name=&quot;alchy&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Thanos PK, Dimitrakakis ES, Rice O, Gifford A, Volkow ND |title=Ethanol self-administration and ethanol conditioned place preference are reduced in mice lacking cannabinoid CB1 receptors |journal=Behavioural Brain Research |volume=164 |issue=2 |pages=206–13 |year=2005 |pmid=16140402 |doi=10.1016/j.bbr.2005.06.021}}&lt;/ref&gt; [[artrīts|artrīta]],&lt;ref name=&quot;arthritis&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Malfait AM |title=The nonpsychoactive cannabis constituent cannabidiol is an oral anti-arthritic therapeutic in murine collagen-induced arthritis |journal=Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America |volume=97 |issue=17 |pages=9561–6 |year=2000 |pmid=10920191 |pmc=16904 |doi=10.1073/pnas.160105897|format=Free full text|author2=Gallily R|author3=Sumariwalla PF|last4=Malik|first4=AS|last5=Andreakos|first5=E|last6=Mechoulam|first6=R|last7=Feldmann|first7=M}}&lt;/ref&gt; [[ateroskleroze]]s,&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=Cannabis may help keep arteries clear |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2005-04-07_434_7034/page/782 |date=16 April 2005 |doi=10.1038/nature03389 |laysummary=http://www.newscientist.com/article/mg18624956.000-cannabis-may-help-keep-arteries-clear.html|laysource=New Scientist |journal=Nature |volume=434 |page=782 |pmid=15815632 |author=Steffens S |issue=7034|pages=782–6|author2=Veillard NR|author3=Arnaud C|last4=Pelli|first4=Graziano|last5=Burger|first5=Fabienne|last6=Staub|first6=Christian|last7=Zimmer|first7=Andreas|last8=Frossard|first8=Jean-Louis|last9=Mach|first9=François}}&lt;/ref&gt; [[astma]]s,&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Tashkin DP, Shapiro BJ, Lee YE, Harper CE |title=Effects of smoked marijuana in experimentally induced asthma |journal=The American Review of Respiratory Disease |volume=112 |issue=3 |pages=377–86 |year=1975 |pmid=1099949 |url=http://www.druglibrary.org/schaffer/hemp/medical/tashkin/tashkin1.htm |access-date={{dat|2012|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100528185845/http://www.druglibrary.org/Schaffer/hemp/medical/tashkin/tashkin1.htm }}&lt;/ref&gt; [[epilepsija]]s&lt;ref name=&quot;ep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/8440303/Cannabis-could-be-used-to-treat-epilepsy.html |title=Cannabis could be used to treat epilepsy |publisher=Telegraph |date=2011-04-10 |accessdate=2011-04-20 |archive-date=2011-04-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110413053912/http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/8440303/Cannabis-could-be-used-to-treat-epilepsy.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Marsicano G |title=CB1 cannabinoid receptors and on-demand defense against excitotoxicity |url=https://archive.org/details/sim_science_2003-10-03_302_5642/page/84 |journal=Science |volume=302 |issue=5642 |pages=84–8 |year=2003 |pmid=14526074 |doi=10.1126/science.1088208 |last12=Casanova |first12=E |last13=Schütz |first13=G |first14=W |first15=V |first16=C |first17=B|author2=Goodenough S|author3=Monory K |last4=Zieglgänsberger |last5=Di Marzo |last6=Behl |last7=Lutz|first4=H|first5=M|first6=A|first7=SC|last8=Cascio|first8=MG|last9=Gutiérrez|first9=SO }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Bacci A, Huguenard JR, Prince DA |title=Long-lasting self-inhibition of neocortical interneurons mediated by endocannabinoids |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2004-09-16_431_7006/page/312 |journal=Nature |volume=431 |issue=7006 |pages=312–6 |year=2004 |pmid=15372034 |doi=10.1038/nature02913 |laysummary=http://www.sciencedaily.com/releases/2004/09/040916102315.htm |laysource=[[Science Daily]] |laydate=16 September 2004}}&lt;/ref&gt; un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]]&lt;ref name=&quot;depression&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Bambico FR, Katz N, Debonnel G, Gobbi G |title=Cannabinoids elicit antidepressant-like behavior and activate serotonergic neurons through the medial prefrontal cortex |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-neuroscience_2007-10-24_27_43/page/11699 |journal=The Journal of Neuroscience |volume=27 |issue=43 |pages=11700–11 |year=2007 |pmid=17959812 |doi=10.1523/JNEUROSCI.1636-07.2007 |laysummary=http://www.foxnews.com/story/0,2933,304996,00.html |laysource=[[Fox News|Fox News Channel]] |laydate=25 October 2007 |format=Free full text}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Denson TF, Earleywine M |title=Decreased depression in marijuana users |journal=Addictive Behaviors |volume=31 |issue=4 |pages=738–42 |year=2006 |pmid=15964704 |doi=10.1016/j.addbeh.2005.05.052 |url=http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf |access-date={{dat|2012|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130728185934/http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf |accessdate={{dat|2012|06|13||bez}} |archivedate={{dat|2013|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130728185934/http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Zhang_etal&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Jiang W |title=Cannabinoids promote embryonic and adult hippocampus neurogenesis and produce anxiolytic- and antidepressant-like effects |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-clinical-investigation_2005-11_115_11/page/3104 |journal=The Journal of Clinical Investigation |volume=115 |issue=11 |pages=3104–16 |year=2005 |pmid=16224541 |pmc=1253627 |doi=10.1172/JCI25509|format=Free full text|author2=Zhang Y|author3=Xiao L|last4=Van Cleemput|first4=J|last5=Ji|first5=SP|last6=Bai|first6=G|last7=Zhang|first7=X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|author=El-Remessy AB, Al-Shabrawey M, Khalifa Y, Tsai NT, Caldwell RB, Liou GI |title=Neuroprotective and Blood-Retinal Barrier-Preserving Effects of Cannabidiol in Experimental Diabetes |journal=The American Journal of Pathology |volume=168 |issue=1 |pages=235–44 |year=2006 |pmid=16400026 |pmc=1592672 |doi=10.2353/ajpath.2006.050500 |format=Free full text}}&lt;/ref&gt; ārstēšanā.

Jāņem vērā, ka starp pētījumiem nav pilnīgas vienprātības, cik liela nozīme marihuānai ir šo slimību ārstēšanā un vai tā ir efektīvāka par esošajiem medikamentiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2338251|title=Cannabinoids for Medical Use
A Systematic Review and Meta-analysis|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122105805/https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2338251|archivedate={{dat|2017|11|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc sistemātisko pētījumu datubāzes ''Cochrane'' datiem medicīniskajai marihuānai ir zems pierādījumu līmenis HIV/AIDS slimnieku apetītes uzlabošanā, epilepsijas, Tureta sindroma un fibromialģijas ārstēšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD005175/HIV_medical-use-of-cannabis-in-patients-with-hivaids.|title=Medical use of cannabis in patients with HIV/AIDS.|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD011694/SYMPT_cannabis-products-people-fibromyalgia|title=Cannabis products for people with fibromyalgia|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD009270/EPILEPSY_cannabinoids-for-epilepsy|title=Cannabinoids for epilepsy|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Vidēja līmeņa pierādījumi atrasti sāpju un spasticitātes mazināšanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka marihuāna ievērojami atvieglo dzīvi [[AIDS]] un [[vēzis (slimība)|vēža]] slimniekiem. Tika pārbaudīts, ka kanabionīdi dod praktiski tādu pašu efektu kā sarežģītas ķīmiskās terapijas un medikamenti, toties salīdzinot sekas, ko rada šo preparātu lietošana, skaidrs ir tas, ka ķīmiskie preparāti bieži vien rada papildu problēmas, kuras marihuānas lietošanas gadījumā nepastāv. Marihuāna spēj arī samazināt stresu un uzlabot ne tik vien slimnieka pašsajūtu, bet vēža gadījumā (ja tas nav pamatīgi ielaists), pat veicināt atveseļošanos.&lt;ref&gt;Abrams, Donald I., MD, et al., &quot;Short-Term Effects of Cannabinoids in Patients with HIV-1 Infection — A Randomized, Placebo-Controlled Clinical Trial,&quot; Annals of Internal Medicine, Aug. 19, 2003, Vol. 139, No. 4 (American College of Physicians), p. 264.&lt;/ref&gt; Ir gan jāņem vērā, ka pašos kaņepju izstrādājuma dūmos ir arī citas vielas bez kanabinoīdiem, kas, tieši pretēji, var veicināt plaušu vēzi.

Marihuānu var lietot kā līdzekli [[anoreksija]]s slimības ārstēšanā un [[ēstgriba]]s uzlabošanā. Marihuānas lietošana gan veicina ēstgribu, gan vispār pastiprina interesi par pārtiku.&lt;ref&gt;Ad Hoc Group of Experts. &quot;Report to the Director, National Institutes of Health&quot; (Workshop on the Medical Utility of Marijauana). Institute of Medicine.&lt;/ref&gt;

== Kaņepju šķirnes ==
[[Attēls:Northern-lights-flowering.jpg|thumb|225px|right|Ziedošas ‘[[Northern Lights]]’ šķirnes kaņepes]]
[[Attēls:White widow.jpg|thumb|225px|right|‘[[White widow]]’ šķirnes ziedi]]
Marihuānu visbiežāk iegūst no īpašām kaņepju šķirnēm, kas ir selekcionētas īpaši marihuānas iegūšanai un ir ar augstu THC saturu. Uz pasaules mūsdienās ir tūkstošiem dažādu šādu kaņepju šķirņu. Ļoti bieži šīs šķirnes nepārstāv 100% noteiktu kaņepju sugu, bet ir sējas un Indijas kaņepju (un pat savvaļas kaņepju) sugu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]].

Dažas populārākās kaņepju šķirnes ir:
* ‘[[Blueberry]]’ — Indijas kaņepju dominējoša hibrīdšķirne, kas tika radīta 1970. gadu beigās. Pazīstama savas violetās un zilās krāsas uz lapām un ziediem dēļ, izdala augļu aromātu un [[zilene|zileņu]] garšu. Efekti pārsvarā ir eiforiski un maigi, un lielākā daļa lietotāju neizjūt nogurumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry|url=http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/blueberry.html|publisher=kindgreenbuds.com|accessdate=2012. gada 17. janvāris|archive-date=2012. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120104091724/http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/blueberry.html}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ''Blueberry'' medicīnā tiek lietots kā nemiera, stresa un sāpju noņēmējs un kā muskuļu relaksētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry (Herbal Connections Cherry Creek)|url=http://www.kindreviews.com/09/blueberry-herbal-connections-cherry-creek/|work=KindReviews Cannabis Education|accessdate=2012. gada 17. janvāris|authorlink=rlp|pages=2010. gada 7. septembrī|archive-date=2012. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120104061123/http://www.kindreviews.com/09/blueberry-herbal-connections-cherry-creek/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šķirne ir bijusi žurnāla ''[[High Times]]'' rīkotā [[Kaņepju kauss|Kaņepju kausa]] (''Canabis Cup'') uzvarētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Hager|first=Steven|title=Cannabis Cup Winners|url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|publisher=High Times|accessdate=2012. gada 15. janvāris|archiveurl=https://www.webcitation.org/66t0M9OZ0?url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|archivedate=2012. gada 13. Aprīlis}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās no šīs šķirnes ir radītas vairāk kā 100 jaunu šķirņu un krustojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=DJ Short's Blueberry Lineages : Crossings &amp; Hybrids|url=http://en.seedfinder.eu/strain-info/Blueberry/DJ_Short/genealogy/|work=Seedfinder|publisher=en.seedfinder.eu|accessdate=2012. gada 17. janvāris}}&lt;/ref&gt;
* ‘[[Kush]]’ — Indijas kaņepju šķirne, kas ir veidota no dzīvā dabā sastopamiem [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Pakistāna]]s ziemeļdaļā un Indijas ziemeļrietumos sastopamajiem augiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Guy |first=Geoffrey William |coauthors=Brian Anthony Whittle, Philip Robson |title=The Medicinal Uses of Cannabis and Cannabinoids |publisher=Pharmaceutical Press |year=2004 |url=http://books.google.com/?id=AznCzOxvrtwC&amp;pg=PA61&amp;vq=Kush |isbn=0-85369-517-2 |page=61}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šķirnes nosaukums ir nācis no [[Hindukušs|Hindikuša]] (''Hindu Kush'') kalnu grēdas. Pirmās ‘Hindu Kush’ šķirnes bija nopērkamas ASV 1970. gadu otrajā pusē un mūsdienās joprojām ir plaši pieejamas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=ElSohly |first=Mahmoud A. |title=Marijuana And The Cannabinoids |publisher=Humana Press |year=2006 |url=http://books.google.com/?id=fxoJPVNKYUgC&amp;pg=PA10&amp;dq=kush+cannabis |isbn=1-58829-456-0 |page=10}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; ‘Kush’ bija viena no šķirnēm, ko sāka kultivēt britu kompānija ''[[GW Pharmaceuticals]]'' medicīniskās marihuānas izmēģinājumiem.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |doi=10.1136/bmj.323.7321.1136 |last=Jackson |first=Trevor |title=Cannabis the wonder drug? |journal=[[British Medical Journal]] |volume=323 |issue=7321 |pages=1136 |publisher=British Medical Association |date=2001. gada 10. novembris |accessdate=2008-03-14 |month=January |pmc=1121619}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šķirne izdala [[muskuss|muskusa]], augļu un zemes aromātu, ir bez izteiktas garšas un iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry (Herbal Connections Cherry Creek)|url=http://www.kindreviews.com/05/hindu-kush-fresh-baked/|work=KindReviews Cannabis Education|accessdate=2012. gada 17. janvāris|authorlink=rlp|pages=2010. gada 7. septembrī|archive-date=2012. gada 3. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120103225729/http://www.kindreviews.com/05/hindu-kush-fresh-baked/}} {{en ikona}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; No ‘Kush’ mūsdienās ir radītas vairāk kā 200 jaunu šķirņu un krustojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=All &quot;Kush&quot; Cannabis/Marijuana Strains|url=http://en.seedfinder.eu/strain-info/Kush/|work=Seedfinder|publisher=en.seedfinder.eu|accessdate=2012. gada 14. decembris}}&lt;/ref&gt;
* ‘[[Northern Lights]]’ — Indijas kaņepju dominējošā šķirne, kas tika attīstīta 1960. gadu beigās [[Kalifornija|Kalifornijā]] un kļuva ļoti izplatīta vēlāk [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Tā ir viena no spēcīgākajām šķirnēm ar THC saturu ap 20%, eiforiska, medicīniski visaugstāk vērtētā ir šķirnes pretstresa iedarbība. Šķirne uzvarēja Kaņepju kausā 1989., 1998. un 2009. gadā. Šķirnes smarža un garša nav tik izteikta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Northern Lights|url=http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/northernlights.html|publisher=kindgreenbuds.com|accessdate=2012. gada 15. decembris|archive-date=2012. gada 3. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20121103052325/http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/northernlights.html}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* ‘[[White widow]]’ — Nīderlandē attīstīta kaņepju šķirne, ko radījis sēklu selekcionārs ''Shantibaba''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seedsman.com/pt/origins-of-white-widow/ |title=The Origins of White Widow Cannabis Strain — Sementes do cannabis:: Seedsman&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314004421/http://www.seedsman.com/pt/origins-of-white-widow/ |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;White widow&quot;&gt;[http://en.seedfinder.eu/strain-info/White_Widow/Green_House_Seeds/ White Widow (by Green House Seeds) :: SeedFinder :: Strain Info&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Zināma ar lapu balto matiņu pārpilnību un augstu THC saturu.&lt;ref name=Asthana&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/society/2004/jan/18/drugsandalcohol.drugs2|title=So just how potent are our street drugs?|date=2004. gada 18. janvāris|accessdate=2009. gada 21. septembris|first=Anushka|last=Asthana|work=[[The Guardian]]|publisher=[[Guardian Media Group]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tā ir hibrīdšķirne, kurai ir 60% Indijas un 40% sējas kaņepju sugu gēnu. Šķirne ieguva Kaņepju kausu 1995. gadā.&lt;ref name=CannabisCups&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|title=Cannabis Cup Winners|first=Steven|last=Hager|date=2009. gada 9. februāros|accessdate=2009. gada 21. septembris|work=[[High Times]]|archiveurl=https://www.webcitation.org/66t0M9OZ0?url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|archivedate=2012. gada 13. Aprīlis}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Wot&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/life-style/wot-no-dope-1309174.html|title=wot? no dope?|date=1996. gada 11. augusts|accessdate=2009. gada 21. septembris|first=Oliver|last=Bennett|work=[[The Independent]]|publisher=[[Independent News &amp; Media]]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šķirne izdala [[vaniļa]]s un hašiša aromātu.&lt;ref name=&quot;White widow&quot; /&gt; ‘White widow’ ir populāra audzēšanai ārpus telpas apstākļos Eiropas vēsākajā daļā, jo tā ir diezgan noturīga pret [[salna|salnām]]. 2011. gada beigās ‘White widow’ cena par gramu Amsterdamā bija 8 eiro par gramu, bet ASV medicīniskās marihuānas aptiekās — 12 dolāri par gramu.&lt;ref name=Bloomberg&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=10000103&amp;sid=aVi6eu3oFtKE&amp;refer=us|title=Marijuana Clubs in San Francisco Unfazed by High Court's Ruling |first=Karen|last=Gullo|publisher=[[Bloomberg L.P.]]|date=2005. gada 7. jūnijs|accessdate=2009. gada 21. septembris}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* ‘[[Haze (kaņepju šķirne)|Haze]]’ — sējas kaņepju dominējoša hibrīdšķirne. Zināma ar ļoti zemu CBD saturu un spēcīgiem psihedēliskiem efektiem. Kaņepju šķirne tika attīstīta Kalifornijā 1970. gados, ģenētiski tā ir radīta no [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Jamaika|Jamaikā]] augušām kaņepēm.&lt;ref&gt;[http://en.seedfinder.eu/strain-info/Original_Haze/Cultivators_Choice/ Original Haze (by Cultivators Choice) :: SeedFinder :: Strain Info&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Pārsvarā tai ir gari ziedēšanas laiki, tāpēc tā tiek reti audzēta, bet ir populāra šķirne selekcionāriem, lai attīstītu jaunas šķirnes, kas ieguvušas balvas dažādās kaņepju izstādēs. Medicīniski ‘Haze’ un no tās attīstītās šķirnes ir arī ar ļoti enerģētiskiem efektiem, tāpēc vairāk paredzētas lietošanai sociālos apstākļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://cannacentral.com/strains/haze/ |title=Haze - Marijuana Strains | publisher=CannaCentral |access-date={{dat|2012|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130402051838/http://cannacentral.com/strains/haze |archivedate={{dat|2013|04|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* ‘[[Skunk]]’ — sējas kaņepju šķirnes, kas ir zināmas ar ļoti spēcīgu aromātu, no kā arī cēlies to nosaukums (''skunk'' angļu valodā nozīmē [[skunkss]]).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Brotman|first=Barbara|title=Skunk smell spreading like weed through city|url=http://articles.chicagotribune.com/2012-04-02/features/ct-talk-brotman-skunkweed-0402-20120402_1_skunk-reform-of-marijuana-laws-dan-linn|accessdate=2012. gada 30. augusts|newspaper=Chicago Tribune|date=2012. gada 2. aprīlis|archive-date=2012. gada 30. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20120630014336/http://articles.chicagotribune.com/2012-04-02/features/ct-talk-brotman-skunkweed-0402-20120402_1_skunk-reform-of-marijuana-laws-dan-linn}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šīs šķirnes parasti satur vidēju THC līmeni no 10—15% ar ļoti zemu CBD līmeni, lapas ir gaišas un to attiecība pret ziediem ir mazāka nekā citām kaņepju šķirnēm. ‘Skunk’ šķirnes populārākā variācija ir ‘Skunk #1’.
* ‘[[Lowryder]]’ — pirmā savvaļas kaņepju hibrīdšķirne. To radīja selekcionārs ''Joint Doctor'' un mūsdienās no šīs šķirnes ir radītas vairāk kā 200 citas šķirnes, sajaucot tās gan ar Indijas, gan retāk — sējas kaņepēm. Tā kā šī ir savvaļas kaņepju šķirne, tad tā ir maza izmēra, nav atkarīga no fotoperioda un to var audzēt ar gaismu 24 stundas diennaktī un izaudzēt ļoti ātri. THC daudzums parasti ir mazs un ražas daudzums arī mēdz būt mazāks par citām šķirnēm.&lt;ref&gt;[http://en.seedfinder.eu/strain-info/Lowryder/Joint_Doctor/ Lowryder (by Joint Doctor) :: SeedFinder :: Strain Info&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Politiskais diskurss un legalitāte ==
[[Attēls:Protests Madrid 2004 2.jpg|thumb|200px|left|Marihuānas atbalsta gājiens [[Madride|Madridē]]]]
Psihoaktīvo kaņepju un marihuānas aizliegšana tika uzsākta 20. gadsimta sākumā. Lielākie aizliegšanas pasākumi norisinājās 1960. un 1970. gados, kad marihuāna tika kriminalizēta gandrīz visā pasaulē. Mūsdienās gandrīz visās pasaules valstīs marihuāna ir aizliegta ar likumu (pazīstamākais izņēmums ir Nīderlande, kur atļauta nelielu marihuānas daudzumu izaudzēšana vai iegāde personīgām vajadzībām). Vairākās valstīs marihuāna, lai arī nav legāla, netiek apkarota, ir dekriminalizēta vai pat ir atļauta tās audzēšana un lietošana personiskām vajadzībām.

Marihuāna ir arī dekriminalizēta Spānijā (ļoti tolerēta, pat veidojoties legalizācijas pazīmēm, jo audzēšana tiek atļauta speciālos klubos), Portugālē, Igaunijā, Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

Neskatoties uz marihuānas pretlikumisko stāvokli pasaulē, ļoti liela daļa sabiedrības iestājas par marihuānas legalizāciju. Piemēram, 2009. gada pētījumos aptuveni puse (46—56%) amerikāņu atbalsta marihuānas legalizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2009/05/06/majority-of-americans-wan_n_198196.html|title=Majority of Americans Want Pot Legalized|accessdate=2009-08-31 | work=Huffington Post|first=Ryan|last=Grim|date=2009-05-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/396038-puse_amerikanu_atbalsta_marihuanas_legalizaciju|title=Puse amerikāņu atbalsta marihuānas legalizāciju|accessdate=2045-05-31|work=LETA/AFP|date=2011-10-18|archive-date=2013-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20130314032009/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/396038-puse_amerikanu_atbalsta_marihuanas_legalizaciju}}&lt;/ref&gt; Marihuānas legalizācijas atbalstītāju galvenie argumenti ir, ka šis process būtiski samazinātu [[nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegālo narkotiku tirdzniecību]] un ar to saistīto [[noziedzība|noziedzību]], un nestu valstij peļņu. Neskatoties uz to, Nīderlande, kur marihuāna ir legāla, sabiedrības atbalsts marihuānas legālajam statusam ir daudz mazāks galvenokārt ar marihuānu saistītā [[tūrisms|tūrisma]] izraisīto negatīvo aspektu dēļ. Vairākās Nīderlandes robežpilsētās ir aizliegta marihuānas tirdzniecība tūristiem, lai samazinātu narkotiku plūsmu uz kaimiņvalstīm.&lt;ref&gt;[http://edition.cnn.com/2013/07/17/travel/amsterdam-travel-legal-parameters/ CNN: Amsterdam for Tourists: What's Legal?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327223833/http://edition.cnn.com/2013/07/17/travel/amsterdam-travel-legal-parameters/ |date={{dat|2014|03|27||bez}} }} (angliski) (skatīts 16.03.2014)&lt;/ref&gt;

Latvijā ir sākusies marihuānas aktīvistu aktivizācija, veidojoties grupām sociālajos tīklos, kas informē sabiedrību par marihuānu.&lt;ref&gt;[http://nra.lv/latvija/113167-saeima-narkotikas-apkaros-tikai-pec-9-maija.htm nra.lv — Saeima narkotikas apkaros tikai pēc 9. maija.] (skatīts 16.03.2014)&lt;/ref&gt; Ir arī sabiedrībā zināms politologs Jurģis Liepnieks, kas jau ilglaicīgi ir sludinājis marihuānas dekriminalizācijas un legalizācijas ieguvumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Par marihuānas legalizāciju | author= Jurģis Liepnieks | date= 2011. gada 19. augusts | url= http://www.puaro.lv/lv/legalize-raksti/par-marihuanas-legalizaciju | accessdate= 2014. gada 24. oktobrī | language= latviski | archive-date= {{dat|2014|08|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20140827152146/http://www.puaro.lv/lv/legalize-raksti/par-marihuanas-legalizaciju }}&lt;/ref&gt;

=== Marihuānas legalizācija ASV ===
2012. gada novembrī līdzās [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] notika referendums trīs ASV štatos — [[Kolorādo]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Oregona|Oregonā]] — par marihuānas pilnīgu legalizēšanu arī nemedicīniskiem mērķiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://nra.lv/pasaule/82954-asv-statu-iedzivotaji-balsos-par-lokaliem-jautajumiem.htm|title=ASV štatu iedzīvotāji balsos par lokāliem jautājumiem | work=Māris Krūmiņš|date=2012-11-06}} Nra.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.&lt;/ref&gt; Vairākums Kolorado un Vašingtonas štata vēlētāju nobalsoja &quot;par&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/442332-vairakos_asv_statos_nobalso_par_marihuanas_legalizesanu|title=Vairākos ASV štatos nobalso par marihuānas legalizēšanu|work=LETA/AFP|date=2012-11-07|access-date=2012-12-15|archive-date=2012-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20121227060237/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/442332-vairakos_asv_statos_nobalso_par_marihuanas_legalizesanu}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.&lt;/ref&gt; Vašingtonā oficiāli marihuāna tika legalizēta 6. decembrī,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/445838-vasingtona_legalizeta_marihuana_un_viendzimuma_laulibas|title=Vašingtonā legalizēta marihuāna un viendzimuma laulības|work=TVNET|date=2012-12-06|access-date=2012-12-15|archive-date=2013-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20130314032058/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/445838-vasingtona_legalizeta_marihuana_un_viendzimuma_laulibas}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.&lt;/ref&gt; bet Kolorādo — 10. decembrī.&lt;ref name=&quot;kolorado&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/446366-marihuana_legalizeta_ari_asv_kolorado_stata|title=Marihuāna legalizēta arī ASV Kolorādo štatā|work=BNS/AFP|date=2012-12-11|access-date=2012-12-15|archive-date=2012-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20121214011745/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/446366-marihuana_legalizeta_ari_asv_kolorado_stata}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.&lt;/ref&gt;

Pieņemtie likumi ir pirmie, kas padara marihuānas brīvu tirdzniecību legālu ASV teritorijā pēc 1937. gadā ASV izdotajā izdotā [[Marihuānas nodokļu akts|Marihuānas nodokļu akta]] (''Marihuana Tax Act''), kas ASV teritorijā ar likumu aizliedza marihuānas tirdzniecību un lietošanu bez licences, lai gan licences nekad nevienam netika izsniegtas, efektīvi padarot marihuānu par nelegālu vielu. Aptuveni 20 ASV štatos jau pirms 2012. gada noteikumu pieņemšanas marihuāna bija legalizēta lietošanai medicīniskiem mērķiem.&lt;ref name=&quot;kolorado&quot; /&gt;

Kopš šī laika marihuānu izklaidējošiem un medicīniskiem mērķiem ir legalizējuši vēl vairāki štati.

== Marihuāna Latvijā ==
[[Attēls:World-cannabis-laws.png|thumb|400px|
{{legend|#0000ff|Marihuāna ir legāla}}
{{legend|#ff8800|Marihuāna ir dekriminalizēta}}
{{legend|#ff9999|Nelegāla, bet ne vienmēr likums tiek pielietots}}
{{legend|#de0000|Marihuāna ir nelegāla}}
{{legend|#aaaaaa|Trūkst informācijas}}]]

=== Vēsture ===

==== 1918—1940 ====
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā marihuānas lietošana nebija pārāk izplatīta un tā bija legāla, lai gan arī par citu šobrīd nelegālu vielu lietošanu tai laikā (kā [[kokaīns|kokaīna]] un [[morfīns|morfīna]]) [[Kriminālsods|kriminālsodi]] bija paredzēti vienīgi to tirdzniecībai bez atļaujas (kokaīns un opija izstrādājumi tolaik bija zāles, ko legāli pārdeva aptiekās).&lt;ref&gt;[http://news.frut.lv/lv/health/45321 Kokaīnisms — modernā sērga starpkaru Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312175024/http://news.frut.lv/lv/health/45321 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.&lt;/ref&gt;

Latvija bija [[Starptautiskās opija konvencija]]s dalībvalsts no 1922. gada 6. februāra.&lt;ref&gt;[http://treaties.un.org/pages/ViewDetailsIV.aspx?&amp;src=TREATY&amp;mtdsg_no=VI~2&amp;chapter=6&amp;Temp=mtdsg4&amp;lang=en International Opium Convention] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227163812/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetailsIV.aspx?&amp;src=TREATY&amp;mtdsg_no=VI~2&amp;chapter=6&amp;Temp=mtdsg4&amp;lang=en |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, treaties.un.org. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tā paredzēja opija izstrādājumu un kokaīna starpvalstu eksporta un importa ierobežošanu. 1925. gada 19. februārī šai konvencijai pievienoja Indijas kaņepes ekstraktus un tinktūras (hašišu), bet tā neattiecās uz vienkārši izžāvētām kaņepēm (marihuānu).&lt;ref&gt;[http://www.worldlii.org/int/other/LNTSer/1928/231.html Albania — International Convention, Adopted by the Second Opium Conference (League of Nations), and Protocol relating thereto. Signed at Geneva, February 19, 1925 [1928] LNTSer 231; 81 LNTS 317] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210515231609/http://www.worldlii.org/int/other/LNTSer/1928/231.html |date={{dat|2021|05|15||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šī konvencijas versija stājās spēkā 1928. gada 25. septembrī.&lt;ref&gt;''League of Nations Treaty Series'', vol. 81, pp. 318-358. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m1309/is_2_35/ai_54157834 The beginnings of international drug control] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080429232350/http://findarticles.com/p/articles/mi_m1309/is_2_35/ai_54157834 |date={{dat|2008|04|29||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 1936. gada 26. jūnijā tika izveidots pirmais starptautiskais līgums, kas paredzēja kriminālatbildību par opija, kokas auga un kaņepju izstrādājumu nemedicīnisku un nezinātnisku izgatavošanu un izplatīšanu ([[konvencija par bīstamo zāļu nelegālas izplatīšanas novēršanu]]). Šo konvenciju parakstīja vien tikai dažas valstis, Latvija un Lietuva to neparakstīja, Igaunija to parakstīja, bet neratificēja.&lt;ref&gt;[http://treaties.un.org/pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&amp;mtdsg_no=VI-12-b&amp;chapter=6&amp;lang=en 12 .b Protocol of Signature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227164014/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&amp;mtdsg_no=VI-12-b&amp;chapter=6&amp;lang=en |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, treaties.un.org. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

==== PSRS sastāvā ====
Visā PSRS teritorijā darbojās likums, kas paredzēja par marihuānas kontrabandu un tirdzniecību 1—3 gadu cietumsodu vai piespiedu darbu, bet par glabāšanu un lietošanu nepiesprieda sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyberussr.com/rus/uk-toc-e.html |title=Criminal Code of the RSFSR (1934), Table of Contents |publisher=Cyberussr.com |date=1934-10-01 |accessdate=2011-04-20}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ru icon}} http://constitution.garant.ru/history/ussr-rsfsr/1924/&lt;/ref&gt;

Marihuānas lietošanu aizliedza tikai 1974. gadā ar likumu &quot;Par apkarošana politiku cīņā pret narkotiku atkarību&quot;, padarot arī sodus par tirdzniecību daudz bargākus. Kopš tā laika PSRS teritorijā terminu &quot;narkotikas&quot; sāka attiecināt uz visām aizliegtajām vielām, ne tikai [[opiāti]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drugtext.org/library/articles/923108.html |title=Drug Policy in the USSR |publisher=Drugtext.org |date= |accessdate=2011-04-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110610131643/http://www.drugtext.org/library/articles/923108.html |archivedate=2011-06-10 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

==== 1990—mūsdienās ====
Pēc PSRS sabrukšanas cilvēku skaits, kas būtu lietojuši kaņepju izstrādājumus, bija ļoti niecīgs (zem 2%). 1990. gados marihuānas popularitāte strauji pieauga un sasniedza Rietumvalstu līmeni, mūsdienās tā turpina nedaudz pieaugt. Kopš neatkarības atgūšanas ne vien marihuānas tirgošana un izgatavošana, bet arī uzglabāšana ir bijusi krimināli sodāma rīcība. To regulē 1961. gada 30. marta [[ANO]] [[Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām]], kuru Latvija parakstīja 1993. gada 11. maijā.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=60229&amp;from=off Par pievienošanos 1961. gada 30. marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.&lt;/ref&gt;

=== Lietošanas izplatība ===
Latvijā [[kaņepes|kaņepju]] izstrādājumi (marihuāna un hašišs) ir visbiežāk lietotā nelegālā viela. Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem marihuānu Latvijā 15—64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 12,1% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad kaņepju izstrādājumu lietotāju skaits bija 10,6%.&lt;ref name=&quot;emcdda-lv&quot;&gt;[http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv Country overview: Latvia], European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vecuma grupā 15—34 gadi rādītāji bija daudz augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem kaņepju izstrādājumus bija izmēģinājuši 21,7%.&lt;ref name=&quot;emcdda-lv&quot; /&gt;

[[Rīgas dome]]s Labklājības departaments savukārt ir veicis atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā kaņepju izstrādājumus bija izmēģinājuši 22,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas neliels pieaugums no 2008. un 2006. gadā, kad kaņepju izstrādājumus izmēģinājušie bija attiecīgi 22% un 18%.&lt;ref&gt;[http://www.narcomania.lv/uploads/filedir/LD_petijums_2010_kopsavilkums_3.pdf Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū]{{Novecojusi saite}}, Rīgas domes Labklājības departaments. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}.&lt;/ref&gt;

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2010. gada beigās narkoloģiskajā uzskaitē no kaņepju izstrādājumu atkarības ārstējās 72 cilvēki.&lt;ref name=&quot;narkologiska uzskaite&quot;&gt;[http://www.vec.gov.lv/uploads/files/4e0f42efb2f56.doc Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130311144729/http://vec.gov.lv/uploads/files/4e0f42efb2f56.doc |date={{dat|2013|03|11||bez}} }}, spkc.gov.lv. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar citām psihotropajām vielām, tas gan ir diezgan nedaudz, piemēram, ar alkohola atkarību 2010. gada beigās narkoloģiskajā uzskaitē kopā bija 24 998 cilvēki (alkohola lietotāju skaits gan ir astoņas reizes lielāks).&lt;ref name=&quot;narkologiska uzskaite&quot; /&gt;

=== Juridiskais statuss ===
[[Latvija|Latvijā]] marihuānas izgatavošana, izplatīšana un lietošana arī ir pretlikumīga. Marihuāna jeb kanabiss ir ietverta Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā — ''Aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas''.&lt;ref name=&quot;likumi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=50539|title=Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par marihuānas lietošanu vai uzglabāšanu apmēros līdz 1 gramam var piespriest [[administratīvais sods|administratīvo sodu]] līdz 280 eiro vai brīdinājumu.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Bez tam tiek izsniegts rakstisks brīdinājums par kriminālatbildību, ja pārkāpums tiks atkārtots gada laikā. Par marihuānas glabāšanu lielākos apjomos, audzēšanu un izplatīšanu var tikt piespriests cietumsods, atsevišķos gadījumos līdz pat 15 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 Krimināllikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |date={{dat|2011|10|26||bez}} }}, likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Praksē cilvēki bez iepriekšējās sodāmības saņem maigāku sodu — nosacīto sodu. Latvijā marihuānu medicīnā neizmanto dēļ marihuānas atrašanās narkotisko vielu I sarakstā.

=== Dekriminalizācijas iniciatīva ===
Kopš 2012. gada 23. janvāra sabiedrības iniciatīvu platformā — ManaBalss.lv tika vākti paraksti iniciatīvai „Marihuānas dekriminalizācija”, kas paredz pieņemt atbilstošus likumus vai veikt likumu grozījumus, lai 18 gadu vecumu sasniegušām personām par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un pārnēsāšanu nelielos apjomos nedraudētu kriminālsods un, lai par lietošanu sabiedriskā vietā draudētu tikai administratīvais sods. Marihuānu atļaut audzēt savām vajadzībām, ne vairāk par 2 vai 3 stādiem. Atļaut mājās uzglabāt 20—30 gramus žāvētas un 200—300 gramus neizžāvētas marihuānas. Atļaut pārnēsāt marihuānas daudzumu, kas nepārsniedz 5 gramus.&lt;ref&gt;[https://manabalss.lv/marihu-nas-dekriminaliz-cija MARIHUĀNAS DEKRIMINALIZĀCIJA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305234633/https://manabalss.lv/marihu-nas-dekriminaliz-cija |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, manabalss.lv&lt;/ref&gt;

2015. gada 24. martā iniciatīva „Marihuānas dekriminalizācija” portālā ManaBalss.lv savāca 10005 iedzīvotāju parakstus, kas nozīmē to, ka iniciatīvu „Marihuānas dekriminalizācija” var iesniegt [[Saeima|Saeimā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/atbalsts-marihuanas-dekriminalizacijai-parsniedz-slieksni-jalemj-saeimai.d?id=45736806 Atbalsts marihuānas dekriminalizācijai pārsniedz 'slieksni'; jālemj Saeimai], delfi.lv&lt;/ref&gt; 18. maijā jaunais iniciatīvas pārstāvis Donats Blaževičs publicēja 100 argumentus par marihuānas dekriminalizāciju iniciatīvas atbalstam vietnē 100argumenti.lv.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/marihuanas-dekriminalizacijas-iniciators-publice-100-argumentus-idejas-atbalstam.d?id=45980489 Marihuānas dekriminalizācijas iniciators publicē 100 argumentus idejas atbalstam], delfi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://100argumenti.lv/ 100 argumenti PAR marihuānas dekriminalizāciju Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520205336/http://100argumenti.lv/ |date={{dat|2015|05|20||bez}} }}, 100argumenti.lv&lt;/ref&gt;

Saeima 2015. gada 3. septembrī noraidīja šo marihuānas dekriminalizācijas inciatīvu.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/ta/id/276268-par-10-117-latvijas-pilsonu-iesniegtas-kolektivas-iniciativas-marihuanas-dekriminalizacija-noraidisanu Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas &quot;Marihuānas dekriminalizācija&quot; noraidīšanu], likumi.lv. Atjaunināts: {{dat|2016|11|08}}.&lt;/ref&gt;

Kaņepes cienītāji un atbalstītāji negrasījās apstāties, tāpēc 2019. gada 5. martā portālā ManaBalss.lv tika uzsākta jauna iniciatīva marihuānas dekriminalizēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/marihuanas-dekriminalizesana/show?locale=lv|title=MARIHUĀNAS DEKRIMINALIZĒŠANA|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2019-04-24|language=lv|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620133122/https://manabalss.lv/marihuanas-dekriminalizesana/show?locale=lv}}&lt;/ref&gt; Analoģiska akcija notika 2023. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7749923/atkal-vac-parakstus-par-marihuanas-legalizesanu|title=Atkal vāc parakstus par marihuānas legalizēšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-05-08|date=2023-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Rezultātus tās nav devušas.

2023. gada SKDS veiktā aptauja liecināja, ka 18% Latvijas iedzīvotāju ir par marihuānas dekriminalizāciju, bet 75% - pret.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7841205/skds-marihuanas-legalizaciju-latvija-atbalsta-teju-katrs-piektais-iedzivotajs|title=SKDS: Marihuānas legalizāciju Latvijā atbalsta teju katrs piektais iedzīvotājs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-05-08|date=2023-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Hašišs]]
* ''[[Reefer Madness]]''

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Cannabis|Marihuāna}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/cannabis/ | title= ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}}

{{Psihotropās substances}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kaņepes]]</text>
      <sha1>exrjpcp4t2ggxu56b0gjkpnq46m2x7u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lizergīnskābes dietilamīds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42296</id>
    <revision>
      <id>4483361</id>
      <parentid>4370229</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:22:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 5 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33879" sha1="9n2k4nk6izbqwj5zslafqcecsoxlkba" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|attēls                 = [[Attēls:LSD-2D, 3D.png|200px]]&lt;br /&gt;LSD struktūrformula un molekulas modelis
|ķīmiskā formula        = C&lt;sub&gt;20&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;25&lt;/sub&gt;N&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;O
|molmasa                = 323,431
|blīvums                = 
|kušanas temperatūra    = 80&amp;nbsp;°C
|viršanas temperatūra   = 198—200&amp;nbsp;°C
}}

'''Lizergīnskābes dietilamīds''' jeb '''LSD''' ((6a''R'',9''R'')-''N'', ''N''-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- [4,3-''fg'']hinolīn-9-karboksamīds) ir psihoaktīva viela, kas pazīstama kā psihedēlisks [[halucinogēni|halucinogēns]] un [[enteogēni|enteogēns]]. Tas ir [[ergolīni|ergolīnu]] grupas [[alkaloīds]].

LSD iedarbojas uz cilvēku, radot spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus un domāšanas izmaiņas, kā arī vīzijas un vizualizācijas, [[sinestēzija|sinestēziju]], [[telpa]]s un [[laiks|laika]] uztveres izmaiņas un garīgu pieredzi. Ir iespējamas tādas negatīvas psiholoģiskas reakcijas kā [[paranoja]] un [[panika]], kā arī vispārīga apgrūtināta spēja uztvert apkārtējo vidi. Viela organismam parasti lietotajās devās ir relatīvi netoksiska, tā nerada atkarību. Minētās īpašības to padara par vienu no iecienītākajām [[psihotropā viela|psihotropajām vielām]].&lt;ref name=&quot;Passie-2008&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Passie T, Halpern JH, Stichtenoth DO, Emrich HM, Hintzen A |title=The Pharmacology of Lysergic Acid Diethylamide: a Review |journal=CNS Neuroscience &amp; Therapeutics |volume=14 |issue=4 |pages=295–314 |year=2008 |month= |pmid=19040555 |doi=10.1111/j.1755-5949.2008.00059.x |url=http://www.maps.org/w3pb/new/2008/2008_Passie_23067_1.pdf |access-date={{dat|2011|10|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150106164618/http://maps.org/w3pb/new/2008/2008_Passie_23067_1.pdf |accessdate={{dat|2011|10|13||bez}} |archivedate={{dat|2015|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150106164618/http://maps.org/w3pb/new/2008/2008_Passie_23067_1.pdf }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

LSD 1938. gadā sintezēja [[Alberts Hofmanis]], bet 1947. gadā farmācijas kompānija ''[[Sandoz Laboratories]]'' pirmoreiz to izlaida tirdzniecībā ar nosaukumu '''''Delysid''''' kā zāles pret dažādām psihiatriskām diagnozēm. LSD bija nozīmīga loma 1960. gadu jaunatnes [[Kontrkultūra|kontrkultūrā]]. Kad LSD pastiprināti sāka lietot ārpus medicīniskās vides, to 1960. gadu beigās aizliedza. Mūsdienās viela ir nelegāla un gandrīz visā pasaulē kriminalizēta.

Abreviatūra LSD ir cēlusies no [[vācu valoda]]s (''Lyserg-Säure-Diäthylamid'').&lt;ref name=&quot;problem-child&quot;&gt;Hofmann, Albert. ''[http://www.psychedelic-library.org/child.htm LSD—My Problem Child] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171215043651/http://www.psychedelic-library.org/child.htm |date={{dat|2017|12|15||bez}} }}'' (McGraw-Hill, 1980). {{ISBN|0-07-029325-2}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Leary-DEA.jpg|thumb|150px|right|Psihologa [[Timotijs Līrijs|Timotija Līrija]] arestēšana 1972. gadā]]
LSD pirmo reizi ieguva šveiciešu ķīmiķis [[Alberts Hofmanis]] [[1938]]. gada [[16. novembris|16. novembrī]].&lt;ref&gt;Albert Hofmann; translated from the original German (LSD Ganz PersÃ¶nlich) by J. Ott. [http://www.maps.org/news-letters/v06n3/06346hof.html MAPS-Volume 6 Number 69 Summer 1969]. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; To, ka jauniegūtais savienojums ir psihoaktīvs, viņš nojauta 1943. gada 16. aprīlī, kad nejauši ar šo vielu notraipot pirkstus, ieņēma ļoti nelielu LSD devu. 1943. gada 19. aprīlī Hofmanis tīši ieņēma 250 µg ([[Mikrograms|mikrogramu]]) lielu LSD devu, kas pilnībā apstiprināja viņa pārliecību. 1943. gada 19. aprīli Hofmanis nosauca par [[Velosipēda diena|Velosipēda dienu]],&lt;ref name=&quot;problem-child&quot; /&gt; un šī diena mūsdienās tiek īpaši atzīmēta psihedēliskās subkultūras pārstāvju vidū.

Kopš 1947. gada LSD sāka ražot kā psihiatrisku medikamentu ar nosaukumu ''Delysid'' un psihiatriskajās klīnikās tika veikti plaši pētījumi par LSD izmantošanu [[psihiatrija|psihiatrijā]], tai skaitā arī eksperimenti ar cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=DEA Public Affairs |url=http://www.usdoj.gov/dea/pubs/lsd/lsd-4.htm |title=LSD: The Drug |publisher=Web.petabox.bibalex.org |date=2001-11-16 |accessdate=2010-11-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130823154314/http://web.petabox.bibalex.org/web/20011116091659/www.usdoj.gov/dea/pubs/lsd/lsd-4.htm |archivedate=2013-08-23 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; No 1940. gadu beigām līdz pat 1970. gadu vidum notika plaši LSD pētījumi un pārbaudes. 15 gadu laikā, sākot no 1950. gada, LSD un citu halucinogēnu pētījumi tika aprakstīti vairāk kā 1000 zinātniskajās publikācijās, vairākos desmitos grāmatu, tika veiktas 6 starptautiskas sanāksmes un LSD tika izrakstīts kā zāles vairāk kā 40 000 pacientu. Filmu aktieris [[Kerijs Grānts]] bija arī viens no tiem cilvēkiem, kurš veica LSD psihoterapijas kursu. Daudzi psihiatri sāka lietot vielu arī izklaidei un dalījās ar saviem draugiem. Ļoti plašus eksperimentus veica psihologs [[Timotijs Līrijs]], kas ļāva LSD atpazīstamībai sasniegt ļoti plašas ļaužu masas.

1960. gados attīstījās liela [[subkultūra]], kas izmantoja LSD tās patīkamo un izklaidējošo īpašību dēļ: lai veicinātu kreatīvo un garīgo domāšanu un nokļūtu [[mainīgie apziņas stāvokļi|citos apziņas stāvokļos]]. Ievērojamākie cilvēki, kas tika pieskaitīti šai subkultūrai un veicināja interesi par LSD un citām psihedēliskajām vielām vēl plašākā sabiedrībā, bija Timotijs Līrijs un vairāki [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] izpildītāji: ''[[Grateful Dead]]'', [[Džimijs Hendrikss]], ''[[Pink Floyd]]'', ''[[Jefferson Airplane]]'' un ''[[The Beatles]]''. LSD, līdzās [[marihuāna]]i un [[psilocibīna sēnes|psilocibīna sēnēm]], kļuva par vienu no iecienītākajām psihotropajām vielām [[hipiji|hipiju]] vidū.

1960. gadu beigās, kad LSD kļuva par plaši lietotu izklaidējošu vielu un tā pēc [[Narkotiku apkarošanas administrācija]]s uzskatiem nedeva leģitīmus rezultātus medicīnā, LSD tika aizliegts. Pēdējā valsts, kas legāli ražoja un izplatīja LSD, bija [[Čehoslovākija]] (līdz 1975. gadam). LSD turpināja izplatīt un lietot [[nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegāli]]. Mūsdienās LSD popularitāte psihedēlisko vielu vidū ir kritusies. Piemēram, 2004. un 2005. gada aptaujā ASV iedzīvotāji, kuri bija lietojuši halucinogēnus pirmoreiz, visbiežāk bija izmēģinājuši psilocibīna sēnes (52%) un MDMA (43%), kamēr LSD bija lietojuši tikai 14%.&lt;ref&gt;[http://www.oas.samhsa.gov/2k7/hallucinogen/hallucinogen.pdf Patterns of Hallucinogen Use and Initiation: 2004 and 2005] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021071220/http://oas.samhsa.gov/2k7/hallucinogen/hallucinogen.pdf |date={{dat|2011|10|21||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2012|03|03}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Līdzās LSD nelegālajai lietošanai mūsdienās joprojām notiek arī pētījumi medicīnā par LSD iespējamu izmantošanu ārstniecībā.

== Iegūšana ==
LSD iegūst sintētiski no [[lizergīnskābe]]s, pievienojot tai dietilamīda grupu. Lizergīnskābe atrodama [[melnie graudi|melnajos graudos]].

== Raksturojums ==
[[Attēls:Lsd3D.gif|thumb|175px|right|LSD molekulas 3D attēls]]

=== Fizikālais raksturojums ===
LSD ir cieta viela bez garšas, [[smarža]]s un krāsas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= [[PiHKAL]] |publisher= Transform Press |author1= Shulgin, Alexander |author2= Shulgin, Ann |year=1991 |edition=1st |chapter=Burt |page=[https://archive.org/details/pihkalchemicallo0000shul/page/21 21] |isbn= 978-0-9630096-0-9}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Labi šķīst ūdenī; no ūdens šķīdumiem kristalizējas prizmveida kristālu veidā. Viela ir jūtīga pret [[skābeklis|skābekli]], [[Ultravioletais starojums|ultravioleto gaismu]] un [[hlors|hloru]]. Šajās vidēs tā degradējas.&lt;ref name=&quot;tihkal&quot;&gt;[[Alexander Shulgin|Alexander]] and [[Ann_Shulgin]]. &quot;[http://www.erowid.org/library/books_online/tihkal/tihkal26.shtml LSD]&quot;, in ''[[TiHKAL]]'' ([[Bērkli|Berkeley]]: Transform Press, 1997). {{ISBN|0-9630096-9-9}}.&lt;/ref&gt;

=== Bioloģiskais raksturojums ===
LSD ir viena no iedarbīgākajām psihoaktīvajām vielām. Tā tiek pieskaitīta psihedēlisko vielu klasei. Tipiska LSD deva tiek izteikta mikrogramos (μg), atšķirībā no citiem preparātiem, ko dozē [[miligrams|miligramos]]. LSD ir apmēram 5 — 10 tūkstošus reižu aktīvāka par [[meskalīns|meskalīnu]]. LSD iedarbības efekts ir jūtams jau pie devas lieluma 25 μg.&lt;ref name=&quot;greiner&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | author=Greiner T, Burch NR, Edelberg R | title=Psychopathology and psychophysiology of minimal LSD-25 dosage; a preliminary dosage-response spectrum | journal=AMA Arch Neurol Psychiatry | year=1958 | pages=208–10 | volume=79 | issue=2 | pmid=13497365}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Daudz LSD paliek [[asinis|asinīs]] un citur; līdz [[smadzenes|smadzenēm]] nonāk tikai apmēram 30 — 40 tūkstoši LSD molekulu. LSD iedarbības mehānisms vēl nav līdz galam izpētīts, bet tam ir saistība ar [[serotonīns|serotonīna]] metabolismu (LSD ir serotonīna struktūranalogs).

== Lietošana un iedarbība ==
LSD lieto iekšķīgi kā spēcīgu psihotropo vielu. Parasti šī viela tiek iesūcināta [[dzēšlapa|dzēšlapā]], [[cukurs|cukurgraudā]] vai [[želatīns|želatīnā]]. To var uzņemt arī ar [[ēdiens|ēdienu]], dažādiem [[dzēriens|dzērieniem]]. LSD iedarbība sākas aptuveni 30 minūšu laikā pēc vielas apēšanas un var ilgt līdz 14 stundām. Introvenoza uzņemšana būtiski atšķiras no citām psihotropajām vielām — LSD injicējot, lietotājs pamana pirmos vielas efektus tikai pēc 30 minūtēm, tāpēc tā nav praktiska.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Greiner T, Burch NR, Edelberg R | title = Psychopathology and psychophysiology of minimal LSD-25 dosage; a preliminary dosage-response spectrum | url = https://archive.org/details/sim_american-medical-assoc-neurology-psychiatry_1958-02_79_2/page/208 | journal = AMA Arch Neurol Psychiatry | volume = 79 | issue = 2 | pages = 208–10 | year = 1958 | pmid = 13497365 | doi = 10.1001/archneurpsyc.1958.02340020088016 }}&lt;/ref&gt;

LSD devu parasti mēra markās. Viena LSD marka (dzēšlapa) satur 30—100 μg LSD, bet tā var būt dozēta līdz pat 200 μg un vairāk.&lt;ref name=&quot;lsd basics&quot;&gt;[http://www.erowid.org/chemicals/lsd/lsd_basics.shtml LSD: Basics], erowid.org. Atjaunots: {{dat|2011|11|24}}.&lt;/ref&gt;

=== Mikrodozēšana ===
21. gadsimtā ir kļuvusi populāra LSD lietošana ļoti mazos daudzumos (10—30 μg). Šādos daudzumos LSD lieto, lai stimulētu domāšanu un uzlabotu produktivitāti, bet izvairītos no paģirām un citiem negatīviem blakusefektiem, ko izraisa, piemēram, [[kofeīns|kofeīnu]] saturoši dzērieni un [[amfetamīns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://motherboard.vice.com/read/a-brief-history-of-microdosing |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310091422/http://motherboard.vice.com/read/a-brief-history-of-microdosing }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://www.rollingstone.com/culture/features/how-lsd-microdosing-became-the-hot-new-business-trip-20151120&lt;/ref&gt;

=== Psiholoģiskā iedarbība ===
[[Attēls:10 strip.jpg|thumb|220px|right|Ar LSD piesūcināts papīrs (markas)]]

LSD parasti lietotajās devās (50—200 μg) cilvēkā izraisa spēcīgus psiholoģiskus iespaidus, ko sauc par ''ceļojumu'' ([[psihedēliskā pieredze]]). LSD iedarbojas kā psihes procesu katalizators. Pretstatā [[heroīns|heroīnam]], [[benzodiazepīni]]em vai [[alkoholiskie dzērieni|alkoholiskajiem dzērieniem]], LSD neļauj nomierināties un aizmirst ikdienas problēmas, bet lietotājs daudz vairāk sāk par tām domāt un tās analizēt. Lietošanas laikā pastiprināti var izvērtēt sevi savu dzīvi, emocijas un personību. Pēc vielas iedarbības beigām tās lietotājam var būt izmainījusies personība un uzskati par dzīvi.&lt;ref&gt;{{Atsauce
| title=Waking Up: A Guide to Spirituality Without Religion
| last=Harris
| first=Sam
| publisher=Simon and Schuster
| year=2014
| ISBN=9781451636017
| chapter=The spiritual uses of pharmacology
| pp=186–200
| url=https://books.google.com/books?id=SpJqBAAAQBAJ&amp;pg=PA186
| quote=I found psilocybin and LSD to be indispensable tools, and some of the most important hours of my life were spent under their influence&amp;nbsp;... psychedelics&amp;nbsp;... often reveal, in the span of a few hours, depths of awe and understanding that can otherwise elude us for a lifetime.}}&lt;/ref&gt;

Iedarbībai ir ļoti svarīgs vielas lietotāja tā brīža garīgais noskaņojums un apkārtējā vide. Jo patīkamāk un drošāk lietotājs jūtas, jo patīkama būs paredzamā iedarbība. Ja lietotājs pirms LSD lietošanas ir depresīvs, tad liela iespējamība, ka pēc LSD ieēšanas depresija saasināsies.

LSD iedarbību raksturo arī krāšņas un daudzpusīgas audiālās un vizuālās [[halucinācijas]] un sensoriskās uztveres maiņa. Tiek pastiprināti uztvertas [[krāsa]]s un [[spilgtums]]. Statiskie apkārtējie objekti kļūst kustīgi, tie var mainīt formu. Parādās abstrakti, nepriekšmetiski objekti, kaleidoskopiskas vīzijas un struktūras ar sarežģītām ģeometriskām plaknēm un vairākām dimensionalitātēm, kas ir īpaši izteikti ar aizvērtām acīm vai tumšā vidē.&lt;ref&gt;See, ''e.g.,'' Gerald Oster's article &quot;[http://www.maps.org/w3pb/new/1966/1966_oster_3875_1.pdf Moiré patterns and visual hallucinations] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016003528/http://www.maps.org/w3pb/new/1966/1966_oster_3875_1.pdf |date={{dat|2015|10|16||bez}} }}&quot;. ''Psychedelic Rev.'' No. 7 (1966): 33—40.&lt;/ref&gt; Audiālās halucinācijas izpaužas kā atbalsojošas skaņas, visu apkārtējo skaņu pastiprināts skaļums un intensitāte, [[mūzika]]s intensifikācija, pastiprināta izjušana. Iespējama [[sinestēzija]]. Ir novērojami arī laika uztveres traucējumi, [[ārpusķermeņa pieredze]], [[ego nāve|savas identitātes zudums]] un vājināta spēja atšķirt sevi no apkārtējās vides un priekšmetiem, kādu augstāku kosmisko likumsakarību atklāšana. Pastiprinās radošās domāšanas spējas.&lt;ref name=&quot;linton-langs&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | author = Linton Harriet B., Langs Robert J. | year = 1962 | title = Subjective Reactions to Lysergic Acid Diethylamide (LSD-25) | url = http://www.maps.org/w3pb/new/1962/1962_linton_2052_1.pdf | format = PDF | journal = Arch. Gen. Psychiat | volume = 6 | issue = 5 | pages = 352–68 | doi = 10.1001/archpsyc.1962.01710230020003 | access-date = {{dat|2016|02|20||bez}} | archive-date = {{dat|2015|11|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20151118035908/http://www.maps.org/w3pb/new/1962/1962_linton_2052_1.pdf | accessdate = {{dat|2016|02|20||bez}} | archivedate = {{dat|2015|11|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20151118035908/http://www.maps.org/w3pb/new/1962/1962_linton_2052_1.pdf }}&lt;/ref&gt;

Tāpat kā citi psihedēliskie halucinogēni LSD neizraisa īstas halucinācijas jeb stāvokli, kad nav atšķiramas priekšmetiskās halucinācijas no realitātes. Šāda iedarbība ir saistāma ar [[delīrijs|delīriju]] un [[murgi]]em, ko izraisa antiholīnerģiskie halucinogēni, bet kas LSD iedarbībai nav raksturīga.
[[Attēls:Possible physical effects of lysergic acid diethylamide (LSD).svg|lang=lv|thumb]]

=== Fizioloģiskā iedarbība ===
LSD ļoti spēcīgi iedarbojas uz prātu, bet uz ķermeni ietekme ir mazāk izteikta. Ir novērots, ka LSD:
* paplašina acu zīlītes,
* pazemina vai paaugstina ķermeņa temperatūru,
* paaugstina cukura līmeni asinīs,
* paātrina sirdsdarbību,
* vājina muskuļus un pastiprina refleksus,
* mazina ēstgribu un ierosina [[bezmiegs|bezmiegu]], retāk [[nelabums|nelabumu]] un [[analgēzija|analgēziju]].

=== Tolerance un atkarības potenciāls ===
LSD lietošana uz pāris dienām rada [[vielu tolerance|toleranci]], kas novērš ilgstošu un biežu šīs vielas lietošanu. Tāpat rodas tolerance pret līdzīgām psihedēliskajām vielām, kas iedarbojas uz serotonīnu, piemēram, [[psilocibīns|psilocibīnu]] un [[meskalīns|meskalīnu]].&lt;ref name=&quot;isbell_mescaline&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
| author = Wolbach AB Jr, Isbell H, Miner EJ
| title = Cross tolerance between mescaline and LSD-25, with a comparison of the mescaline and LSD reactions
| journal= Psychopharmacologia
| year= 1962
| volume = 3
| pages= 1–14
| url = http://www.erowid.org/references/refs_view.php?A=ShowDocPartFrame&amp;C=ref&amp;ID=2032&amp;DocPartID=1893
| pmid = 14007904
| doi = 10.1007/BF00413101
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;isbell_psilocybin&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce
| author = Isbell H, Wolbach AB, Wikler A, Miner EJ
| title = Cross Tolerance between LSD and Psilocybin
| journal= Psychopharmacologia
| year= 1961
| volume = 2
| page = E353
| url = http://www.erowid.org/references/refs_view.php?A=ShowDocPartFrame&amp;C=ref&amp;ID=1979&amp;DocPartID=1843
| pmid = 13717955
| doi = 10.1007/BF00407974
| issue = 3
| pages = 147–59
}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

LSD nav atkarību izraisošs.&lt;ref name=&quot;NHM-MDMA&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | author = Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE | editor = Sydor A, Brown RY | title = Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience | year = 2009 | publisher = McGraw-Hill Medical | location = New York | isbn = 9780071481274 | page = 375 | edition = 2nd | chapter = Chapter 15: Reinforcement and Addictive Disorders}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid17105338&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | author = Lüscher C, Ungless MA | title = The Mechanistic Classification of Addictive Drugs | journal = PLoS Med. | volume = 3 | issue = 11 | pages = e437 | date = November 2006 | pmid = 17105338 | pmc = 1635740 | doi = 10.1371/journal.pmed.0030437 | url = http://www.plosmedicine.org/article/info:doi/10.1371/journal.pmed.0030437 | access-date = {{dat|2016|02|20||bez}} | archive-date = {{dat|2015|01|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150107070536/http://www.plosmedicine.org/article/info:doi/10.1371/journal.pmed.0030437 | accessdate = {{dat|2016|02|20||bez}} | archivedate = {{dat|2015|01|07||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150107070536/http://www.plosmedicine.org/article/info:doi/10.1371/journal.pmed.0030437 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nichols&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | author = Nichols DE | title = Hallucinogens | journal = Pharmacology &amp; Therapeutics | volume = 101 | issue = 2 | pages = 131–81 | year = 2004 | pmid = 14761703 | doi = 10.1016/j.pharmthera.2003.11.002 | url = http://www.erowid.org/references/refs_view.php?A=ShowDoc1&amp;ID=6318 }}&lt;/ref&gt; Pētījumos ar cilvēku un dzīvnieku subjektiem nav novērots, ka LSD rada [[pastiprinājums|pozitīvu pastiprinājumu]] (''positive reinforcement'').&lt;ref name=&quot;NHM-MDMA&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = McKenna DJ, Nazarali AJ, Himeno A, Saavedra JM | title = Chronic treatment with (+/-)DOI, a psychotomimetic 5-HT2 agonist, downregulates 5-HT2 receptors in rat brain | journal = Neuropsychopharmacology | volume = 2 | issue = 1 | pages = 81–87 | year = 1989 | pmid = 2803482 | doi = 10.1016/0893-133X(89)90010-9 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Buckholtz NS, Zhou DF, Freedman DX, Potter WZ | title = Lysergic acid diethylamide (LSD) administration selectively downregulates serotonin2 receptors in rat brain | journal = Neuropsychopharmacology | volume = 3 | issue = 2 | pages = 137–148 | year = 1990 | pmid = 1969270 }}&lt;/ref&gt;

=== Negatīvie aspekti ===
LSD var pastiprināt negatīvās sajūtas, ko cilvēks jūt pirms vielas uzņemšanas. Lietošanas laikā faktori, kas ikdienā cilvēkam liek justies slikti, var likt justies daudz sliktāk. Ja cilvēks LSD iedarbībā atrodas nepatīkamā, trauksmainā vai trokšņainā vidē, var rasties [[panikas lēkme]]s vai intensīvas bailes vielas lietošanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author= |url=http://www.erowid.org/chemicals/lsd/lsd_health1.shtml |title=Erowid LSD (Acid) Vaults: Health: Excerpt from Strassman's Adverse Reactions to Psychedelic Drugs |publisher=Erowid.org |date=1993-03-25 |accessdate=2010-11-27}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; LSD ļoti retos gadījumos var izsaukt [[psihoze|psihozi]], kas var saglabāties pēc iedarbības beigām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author=[Rick Strassman | title=Adverse reactions to psychedelic drugs. A review of the literature | journal=J Nerv Ment Dis | year=1984 | pages=577–95 | volume=172 | issue=10|pmid=6384428 | doi=10.1097/00005053-198410000-00001 | unused_data=Strassman RJ]}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; LSD pastiprina [[suģestija|suģestiju]] — cilvēki vielas iedarbības laikā ir vieglāk ietekmējami.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Middlefell R | title = The effects of LSD on body sway suggestibility in a group of hospital patients | journal = Br J Psychiatry | volume = 113 | issue = 496 | pages = 277–80 | date = March 1967 | pmid = 6029626 | doi = 10.1192/bjp.113.496.277 | url = http://www.lycaeum.org/research/researchpdfs/1489.pdf | format = PDF | accessdate = {{dat|2016|02|20||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110430033215/http://www.lycaeum.org/research/researchpdfs/1489.pdf | archivedate = {{dat|2011|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Sjoberg BM, Hollister LE | title = The effects of psychotomimetic drugs on primary suggestibility | journal = Psychopharmacologia | volume = 8 | issue = 4 | pages = 251–62 | date = November 1965 | pmid = 5885648 | doi = 10.1007/BF00407857 | url =https://archive.org/details/sim_psychopharmacology_1965-11-16_8_4/page/251}}&lt;/ref&gt;{{npsn|date=January 2015}}

Pēc vielas lietošanas atsevišķai daļai cilvēku ir novēroti atgriezeniski psiholoģiskie efekti (''flashbacks''), kad cilvēkam uz brīdi var šķist, ka viņš atkal atrodas vielas iedarbībā.&lt;ref name=&quot;Halpern2003&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Halpern|first1=J|title=Hallucinogen persisting perception disorder: what do we know after 50 years?|url=https://archive.org/details/sim_drug-and-alcohol-dependence_2003-03-01_69_2/page/n4|journal=Drug and Alcohol Dependence|volume=69|issue=2|year=2003|pages=109–119|issn=03768716|doi=10.1016/S0376-8716(02)00306-X|pmid=12609692}}&lt;/ref&gt; Daudz retāk ir novēroti [[halucinogēnu paliekošie uztveres traucējumi]] (HPPD).&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Abraham HD, Aldridge AM | title = Adverse consequences of lysergic acid diethylamide | url = https://archive.org/details/sim_british-journal-of-addiction_1993-10_88_10/page/1327 | journal = [[Addiction (journal)|Addiction]] | volume = 88 | issue = 10 | pages = 1327–34 | year = 1993 | pmid = 8251869 | doi = 10.1111/j.1360-0443.1993.tb02018.x }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Halpern JH, Pope HG | title = Hallucinogen persisting perception disorder: what do we know after 50 years? | url = https://archive.org/details/sim_drug-and-alcohol-dependence_2003-03-01_69_2/page/n4 | journal = Drug Alcohol Depend | volume = 69 | issue = 2 | pages = 109–19 | year = 2003 | pmid = 12609692 | doi = 10.1016/S0376-8716(02)00306-X }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Halpern JH | title = Hallucinogens: an update | journal = Curr Psychiatry Rep | volume = 5 | issue = 5 | pages = 347–54 | year = 2003 | pmid = 13678554 | doi = 10.1007/s11920-003-0067-4 }}&lt;/ref&gt;

Lietojot LSD, cilvēks var neadekvāti novērtēt apkārtējo vidi, tādēļ bīstama ir transportlīdzekļu vadīšana LSD iespaidā. Arī jebkuras citas darbības, kas saistītas ar kritisku lēmumu pieņemšanu, var beigties ar traumatismu. Var būt bīstami LSD lietot kopā ar citām psihoaktīvām vielām vai medikamentiem. Tāpat ir bīstami LSD lietot emocionāli nelīdzsvarotiem cilvēkiem, cilvēkiem ar [[maniakālā depresija|maniakālo depresiju]], [[šizofrēnija|šizofrēniju]] un citām smagām garīgām slimībām, jo LSD ietekmē šīs slimības var progresēt.

LSD bīstamība arī ir saistāma ar vielas nelegālās aprites sekām, piemēram, nezināmo izcelsmi vai sastāvu. Ļoti izplatīta ir citu psihedēlisko vielu pārdošana, kas, pircējam nezinot, tiek piedāvātas kā LSD, bet, kas nav LSD. Tās var būt, piemēram, [[25I-NBOMe]], [[ALD-52]], [[Brolamfetamīns|DOB]], [[5-MeO-AMT]] un citas par LSD bīstamākas vielas.

LSD raksturīgs ļoti minimāls toksiskums. Lai šo vielu nāvējoši [[pārdozēšana|pārdozētu]], ir nepieciešama simtiem un tūkstošiem reižu lielāka deva nekā standarta psihotropā deva. Līdz šim cilvēka [[nāve]] no LSD pārdozēšanas nav konstatēta.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|doi=10.1111/j.1755-5949.2008.00059.x|title=The Pharmacology of Lysergic Acid Diethylamide: A Review |publisher=|date=2008. gada 11. novembris|last1=Passie|first1=Torsten|last2=Halpern|first2=John H.|last3=Stichtenoth|first3=Dirk O.|last4=Emrich|first4=Hinderk M.|last5=Hintzen|first5=Annelie|journal=CNS Neuroscience &amp; Therapeutics|volume=14|issue=4|pages=295}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

LSD [[letālā deva]] (LD&lt;sub&gt;50&lt;/sub&gt;) [[žurkas|žurkām]] ir 16,5 mg/kg.&lt;ref&gt;[http://www.lycaeum.org/mv/mu/LD50_table.html LD50s for Various Substances] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311080048/http://www.lycaeum.org/mv/mu/LD50_table.html |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}, lycaeum.org. Atjaunots: {{dat|2011|10|14}}.&lt;/ref&gt;

== Ārstnieciskās īpašības ==
[[Attēls:LSD-clinical-trial-bottle.jpg|thumb|140px|right|LSD pudelīte no Šveices klīniskajām pārbaudēm]]
Viena vielas uzņemšanas reize var radīt spēcīgus, uz visu dzīvi paliekošus iespaidus un personības izmaiņas, tāpēc ir pastiprināta medicīniska interese par tās iespējamu lietojumu garīgu slimību un atkarību ārstēšanā, tomēr vielas iedarbības neprognozējamības dēļ tā ir palikusi vien pētījumu līmenī.

1950. un 1960. gados pirms vielas masveida aizliegšanas to ļoti sekmīgi izmantoja [[psihoterapija|psihoterapijā]], [[alkoholisms|alkoholisma]] ārstēšanā un [[sāpes|sāpju]] mazināšanā. Vairāki 1950. gadu pētījumi norāda, ka LSD alkoholisma ārstēšanas efektivitāte ir 50%,&lt;ref&gt;Maclean, J.R.; Macdonald, D.C.; Ogden, F.; Wilby, E., &quot;LSD-25 and mescaline as therapeutic adjuvants.&quot; In: Abramson, H., Ed., ''The Use of LSD in Psychotherapy and Alcoholism,'' Bobbs-Merrill: New York, 1967, pp. 407—426; Ditman, K.S.; Bailey, J.J., &quot;Evaluating LSD as a psychotherapeutic agent,&quot; pp.74—80; Hoffer, A., &quot;A program for the treatment of alcoholism: LSD, malvaria, and nicotinic acid,&quot; pp. 353—402. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kas ir salīdzinoši augsts rādītājs, piemēram, [[anonīmie alkoholiķi|anonīmo alkoholiķu]] biedrībās alkoholisms tiek izārstēts 10% gadījumu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Minogue SJ |title=Alcoholics Anonymous |journal=Med. J. Aust. |volume=1 |issue=19 |page=586 |year=1948 |month=May |pmid=18868217 |doi= |url=https://archive.org/details/sim_medical-journal-of-australia_1948-05-08_1_19/page/586}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; LSD un psilocibīns ir izrādījies ļoti efektīvs [[klastera galvassāpes|klastera galvassāpju]] ārstēšanā. Tie ne vien akūti mazina šīs galvassāpes, bet arī var novērst šādu galvassāpju atkārtošanos nākotnē.&lt;ref name=&quot;sewell-etal2006&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | last=Sewell | first=R. A. | coauthors=Halpern, J. H.; Pope, H. G. Jr. | title=Response of cluster headache to psilocybin and LSD | url=https://archive.org/details/sim_neurology_2006-06-27_66_12/page/1920 | journal=Neurology|date=2006-06-27 | volume=66 | issue=12 | pages=1920–2
| doi= 10.1212/01.wnl.0000219761.05466.43 | pmid=16801660}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā tika uzsāktas [[klīniskā pārbaude|klīniskās pārbaudes]] par vielas potenciālu ar [[vēzis (slimība)|vēzi]] neglābjami slimo pacientu nemiera mazināšanā. Sākotnējie rezultāti ir daudzsološi un negatīvi blakusefekti nav novēroti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bazonline.ch/wissen/medizin-und-psychologie/Psychiater-Gasser-bricht-sein-Schweigen/story/25732295|title=Psychiater Gasser bricht sein Schweigen|date={{dat|2009|07|28}}|access-date={{dat|2011|10|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006122541/http://bazonline.ch/wissen/medizin-und-psychologie/Psychiater-Gasser-bricht-sein-Schweigen/story/25732295|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maps.org/research/psilo-lsd/principal_investigator_peter_gasser_m.d._with_co-therapist_barbara_spe/|title=LSD-Assisted Psychotherapy for Anxiety Associated with Life-Threatening Illness|access-date={{dat|2011|10|14||bez}}|archive-date={{dat|2011|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111104034757/http://www.maps.org/research/psilo-lsd/principal_investigator_peter_gasser_m.d._with_co-therapist_barbara_spe/}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://santacruz.patch.com/articles/landmark-clinical-lsd-study-nears-completion|title=Landmark Clinical LSD Study Nears Completion|author=David Jay Brown|publisher=Patch.com|date={{dat|2009|07|28}}|access-date={{dat|2011|10|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111010033214/http://santacruz.patch.com/articles/landmark-clinical-lsd-study-nears-completion|archivedate={{dat|2011|10|10||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Legalitāte ==

=== Latvijas normatīvais regulējums ===
LSD ir iekļauts [[Latvija|Latvijā]] kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma &quot;Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību&quot; 2. pielikumu LSD daudzums līdz 0,001 gramam atzīstams par nelielu, bet virs 0,002 grama — par lielu.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=50539 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|17}}&lt;/ref&gt;

Par LSD lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 280 eiro.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Par LSD izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 Krimināllikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |date={{dat|2011|10|26||bez}} }}, likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Psihedēlija]]
* [[Psihedēliskā pieredze]]
* [[Lizergīnskābes amīds]] (LSA)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [http://www.bbc.co.uk/news/world-10996838 BBC News: Pont-Saint-Esprit poisoning: Did the CIA spread LSD?].
* ''Bebergal, Peter'', [http://thephoenix.com/Boston/News/62230-Will-Harvard-drop-acid-again/ &quot;Will Harvard drop acid again? Psychedelic research returns to Crimsonland&quot;], ''[[The Phoenix]]'' (Bostona), 2008. gada 2. jūnijs.
* ''Grof, Stanislav''. ''LSD Psychotherapy''. (2001. gada 10. aprīlis)
* ''Lee, Martin A''. un ''Bruce Shlain''. ''Acid Dreams: The Complete Social History of LSD: The CIA, the Sixties, and Beyond'' (1992) {{ISBN|978-0-8021-3062-4}}
* ''Marks, John''. ''The Search for the Manchurian Candidate: The CIA and Mind Control'' (1979), {{ISBN|0-8129-0773-6}}
* ''Roberts, Andy''. ''Albion Dreaming: A Popular History of LSD in Britain'' (2008), Marshall Cavendish,U.K, {{ISBN|1-905736-27-4}}
* ''Stevens, Jay''. ''Storming Heaven: LSD And The American Dream'' (1998) {{ISBN|978-0-8021-3587-2}}
* ''Hofmann, Albert''. [http://books.google.com/books?id=U6uhAAAACAAJ ''LSD My Problem Child: Reflections on Sacred Drugs, Mysticism and Science''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110511112146/http://books.google.com/books?id=U6uhAAAACAAJ |date={{dat|2011|05|11||bez}} }} (1983) {{ISBN|978-0-9660019-8-3}}
* ''Henderson, Leigh A.'' un ''William J. Glass''. ''LSD: Still With Us After All These Years: Based on the National Institute of Drug Abuse Studies on the Resurgence of Contemporary LSD Use'' (1st edition 1994, 2nd edition 1998) {{ISBN|978-0-7879-4379-0}}
* ''de Rios, Marlene Dobkin'' un Oscar ''Janiger''. [http://books.google.com/books?id=BSLGKvZpe8QC&amp;dq ''LSD, spirituality, and the creative process''] (2003, Inner Traditions) {{ISBN|978-0-89281-973-7}}
* {{Laikraksta atsauce | pmid = 19040555 | doi=10.1111/j.1755-5949.2008.00059.x | volume=14 | issue=4 | title=The pharmacology of lysergic acid diethylamide: a review | year=2008 | author=''Passie T'', ''Halpern JH'', ''Stichtenoth DO'', ''Emrich HM'', ''Hintzen A'' | pages=295–314 | journal = CNS Neuroscience &amp; Therapeutics}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/chemicals/lsd/lsd.shtml | title= ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://leda.lycaeum.org/?ID=10 | title= ''Lycaeum.org'' informācija | language= angliski | access-date= {{dat|2011|10|13||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20030627030729/http://leda.lycaeum.org/?ID=10 | archivedate= {{dat|2003|06|27||bez}} }}

{{Psihotropās substances}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Heterocikliskie savienojumi]]
[[Kategorija:Halucinogēni]]</text>
      <sha1>9n2k4nk6izbqwj5zslafqcecsoxlkba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Osmoze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42607</id>
    <revision>
      <id>4483531</id>
      <parentid>4330272</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:12:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-35417-54</username>
        <id>146954</id>
      </contributor>
      <comment>Typo</comment>
      <origin>4483531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2895" sha1="o34t9x3mhjq8u3368ns9frkes1kqtlt" xml:space="preserve">[[Attēls:0307 Osmosis.jpg|thumb|Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds.]]
'''Osmoze''' ({{val|el|ὄσμος (ōsmos)}} — 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu [[viela|vielu]] sūkšanās caur [[šūnas membrāna|puscaurlaidīgo membrānu]].

Divos dažādas [[koncentrācija]]s [[šķīdums|šķīdumos]], kurus atdala membrāna, šķīdinātāja daļiņām piemīt atšķirīgs brīvās [[enerģija]]s daudzums, šīm daļiņām ir dažāda aktivitāte. Jo koncentrētāks šķīdums, jo mazāka aktivitāte piemīt tā daļiņām. Osmoze novērojama, [[augi|augam]] uzsūcot [[ūdens|ūdeni]] caur [[sakne|saknēm]] no [[augsne]]s tāpēc, ka saknēs [[sāls|sāļu]] koncentrācija ir augstāka nekā augsnei. [[Osmotiskais spiediens]] – šķīduma [[tilpums]], pieplūstot šķīdinātājam palielinās, līdz tam pietrūkst telpas, [[spiediens]], kas darbojas uz šo telpu, ir osmotiskais spiediens, kas atkarīgs no šķīduma koncentrācijas un [[temperatūra]]s.

Osmozes darbību varētu raksturot šādi:

# Puscaurlaidīga membrāna atdala divus šķīdumus;
# Vienā pusē ir mazāka izšķīdinātās vielas koncentrācija, bet otrā pusē izšķīdinātās vielas koncentrācija ir lielāka;
# Puscaurlaidīgā membrāna neļauj notikt izšķīdinātās vielas pārejai;
# Notiek ūdens molekulu plūsma caur puscaurlaidīgo membrānu;
# Puscaurlaidīgās membrānas tajā pusē, kurā bija lielāka izšķīdinātās vielas koncentrācija, palielinās šķidruma daudzums. Rodas osmotiskais spiediens;

Līdzīgas osmozes reakcijas notiek šūnās, kuras atrodas starp dažādiem šķīdumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:104|title=Mācību grāmata &quot;Bioloģija 1.daļa&quot;, 104.lpp|last=Madera|first=Silvija S.|access-date=09.10.2021|date=2001.gads|archive-date=15.03.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:104}}&lt;/ref&gt;

== Atšķirība starp osmozi un difūziju ==
Osmozē notiek molekulu reakcija tikai starp tām daļām, kas tiek cauri puscaurlaidīgajai membrānai - tie ir šķidrumi vai [[gāze]]s. [[Difūzija|Difūzijā]] šādas membrānas nepastāv un reakcija notiek starp visām šķidruma vai gāzes un molekulu daļām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-09-05|title=Osmosis|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Osmosis&amp;oldid=1042441366|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Reversā osmoze]]
*[[Osmotiskais spiediens]]
*[[Difūzija]]


== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Termodinamika]]</text>
      <sha1>o34t9x3mhjq8u3368ns9frkes1kqtlt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483574</id>
      <parentid>4483531</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:56:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>uz citu valodu Viki rakstiem atsauces neliekam</comment>
      <origin>4483574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2726" sha1="okhqgmd6y3nkj8ow2q4hrnb8wwivl7o" xml:space="preserve">[[Attēls:0307 Osmosis.jpg|thumb|Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds.]]
'''Osmoze''' ({{val|el|ὄσμος (ōsmos)}} — 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu [[viela|vielu]] sūkšanās caur [[šūnas membrāna|puscaurlaidīgo membrānu]].

Divos dažādas [[koncentrācija]]s [[šķīdums|šķīdumos]], kurus atdala membrāna, šķīdinātāja daļiņām piemīt atšķirīgs brīvās [[enerģija]]s daudzums, šīm daļiņām ir dažāda aktivitāte. Jo koncentrētāks šķīdums, jo mazāka aktivitāte piemīt tā daļiņām. Osmoze novērojama, [[augi|augam]] uzsūcot [[ūdens|ūdeni]] caur [[sakne|saknēm]] no [[augsne]]s tāpēc, ka saknēs [[sāls|sāļu]] koncentrācija ir augstāka nekā augsnei. [[Osmotiskais spiediens]] – šķīduma [[tilpums]], pieplūstot šķīdinātājam palielinās, līdz tam pietrūkst telpas, [[spiediens]], kas darbojas uz šo telpu, ir osmotiskais spiediens, kas atkarīgs no šķīduma koncentrācijas un [[temperatūra]]s.

Osmozes darbību varētu raksturot šādi:

# Puscaurlaidīga membrāna atdala divus šķīdumus;
# Vienā pusē ir mazāka izšķīdinātās vielas koncentrācija, bet otrā pusē izšķīdinātās vielas koncentrācija ir lielāka;
# Puscaurlaidīgā membrāna neļauj notikt izšķīdinātās vielas pārejai;
# Notiek ūdens molekulu plūsma caur puscaurlaidīgo membrānu;
# Puscaurlaidīgās membrānas tajā pusē, kurā bija lielāka izšķīdinātās vielas koncentrācija, palielinās šķidruma daudzums. Rodas osmotiskais spiediens;

Līdzīgas osmozes reakcijas notiek šūnās, kuras atrodas starp dažādiem šķīdumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:104|title=Mācību grāmata &quot;Bioloģija 1.daļa&quot;, 104.lpp|last=Madera|first=Silvija S.|access-date=09.10.2021|date=2001.gads|archive-date=15.03.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:645431{{!}}page:104}}&lt;/ref&gt;

== Atšķirība starp osmozi un difūziju ==
Osmozē notiek molekulu reakcija tikai starp tām daļām, kas tiek cauri puscaurlaidīgajai membrānai - tie ir šķidrumi vai [[gāze]]s. [[Difūzija|Difūzijā]] šādas membrānas nepastāv un reakcija notiek starp visām šķidruma vai gāzes un molekulu daļām.

== Skatīt arī ==
* [[Reversā osmoze]]
*[[Osmotiskais spiediens]]
*[[Difūzija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Termodinamika]]</text>
      <sha1>okhqgmd6y3nkj8ow2q4hrnb8wwivl7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45861</id>
    <revision>
      <id>4483474</id>
      <parentid>4359761</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7417" sha1="dkg0kbyuolrg2124utpge9lvpwj4p71" xml:space="preserve">[[Attēls:2007feb-sushi-odaiba-manytypes.jpg|right|thumb|240px|Dažādi nigiri suši paveidi, gatavi maltītei]]
[[Attēls:Sushi.svg|right|thumb|220px|Suši paveidi]]
'''Suši''' (寿司) ir [[Japāna|japāņu]] ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem ar etiķi, kas tiek pārklāti vai kuros ierullē citas sastāvdaļas, piemēram, zivi un citas [[jūras veltes]].

Sagriezta jēla zivs kā tāda tiek saukta par ''sašimi'', lai atšķirtu to no suši, jo ārpus Japānas suši dažkārt kļūdaini tiek uzskatīts vienkārši par jēlu zivi vai vispār jebkādiem jēliem jūras produktiem.
Suši, ko pasniedz ierullētu iekšā vai apkārt ''nori'' (kaltētām un sapresētām jūraszālēm), sauc par ''Maki suši''. Pārklātās sastāvdaļas, kas ievietotas mazā kaltēta [[tofu]] maciņā, sauc par ''Inari suši''. Savukārt bļodiņā pasniegtus suši rīsus, kas pārklāti ar dažādām sastāvdaļām, sauc par ''Čiraši suši''.

== Vēsture ==
Tradicionāli, suši ir raudzēta zivs ar rīsiem, uzglabāts sālī, kā pagatavošanas process ir izsekojams līdz pat [[Dienvidaustrumāzija]]i, kur šis process ir populārs vēl mūsdienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://japan-web-magazine.com/japanese/food/funazushi/index.html |title=Japāņu Interneta Žurnāls&amp;nbsp;— Funazushi|accessdate=2010-03-20}}&lt;/ref&gt; Termins ''suši'' nācis no novecojušas gramatiskas formas, kas vairāk netiek lietota citā kontekstā; burtiski, &quot;suši&quot; nozīmē &quot;tas ir saskābis&quot;, kā atsauce uz tā vēsturiskajām saknēm fermentācijas procesa izmantošanā.

Zinātne, kas slēpjas aiz rūgšanas procesiem, kas norisinās zivi iepakojot rīsa graudos, ir tāda, ka [[pienskābe]], kas veidojas rīsa rūgšanas procesā, daļēji sašķeļ zivs proteīnus [[Aminoskābes|aminoskābēs]], kā rezultātā rodas viena no piecām galvenajām garšām, Japānā saukta par ''umami''.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author = Kouji ITOU, Shinsuke KOBAYASHI, Tooru OOIZUMI, Yoshiaki AKAHANE | year = 2006 | title = Changes of proximate composition and extractive components in narezushi, a fermented mackerel product, during processing | url = https://archive.org/details/fisheries-science_2006-12_72_6/page/1269 | journal = Fisheries Science | volume = 72 | issue = 6 | pages = 1269–1276 | doi = 10.1111/j.1444-2906.2006.01285.x}}&lt;/ref&gt; Vecākā suši forma Japānā - ''Nare suši'' vēl joprojām ļoti līdzinās šim pagatavošanas procesam. Japānā ''Nare suši'' attīstījās par ''Oši suši'' un visbeidzot par ''Edomae nigiri suši'', kas arī ir tas, ko pasaulē mūsdienās dēvē par &quot;suši&quot;.

Mūsdienu japāņu suši tikai mazliet līdzinās tradicionālajam pienskābes fermentācijas rīsu ēdienam. Sākumā, kad ierūgusī zivs bija izņemta no rīsiem, tikai zivs tika apēsta un rīsi tika izmesti. Spēcīgā ''Funa suši'' garša un smarža, kas ir ''Nare suši'' paveids, izveidojies Japānā, netālu no [[Bivas ezers|Bivas ezera]], atgādina tradicionāli raudzēto ēdienu.

Sākot no Japānas ''Muromači perioda'' (1336-1573 gadi), ēdienam sastāvdaļām tika pievienots [[etiķis]] labākai garšai un ilgstošākai uzglabāšanai. Etiķis uzsvēra rīsa skābumu, vienlaicīgi paildzināja suši uzglabāšanas laiku un saīsināja rūgšanas procesam nepieciešamo laiku. Pēc kāda laika no tā vispār atteicās. Nākamajos gadsimtos suši [[Osaka|Osakā]] attīstījās līdz ''oši suši''. Tajā jūras veltes un rīsi tika sapresēti, izmantojot koka (parasti bambusa) veidnes. 18. gadsimta vidū šī suši forma sasniedza ''Edo'' (mūsdienu [[Tokija|Tokiju]]).&lt;ref name=&quot;blackbook&quot;&gt;Zschock, Day. ''[http://books.google.com/books?id=Hve8nYeoCA0C&amp;pg=PA5&amp;lpg=PA5&amp;dq=hanaya+yohei&amp;source=web&amp;ots=htp4rMwKZ7&amp;sig=1sVMU_FdSg4WLScttQEr4gOTK1s#PPA4,M1 The Little Black Book of Sushi: The Essential Guide to the World of Sushi]''. Page 14-15. 2005. {{ISBN|1-59359-961-7}}.&lt;/ref&gt;

Mūsdienu versiju, kas ir pazīstama visā pasaulē kā &quot;suši&quot;, izveidoja japānis ''Hanaja Johei'' (華屋与兵衛; 1799—1858) Edo perioda beigās. Suši, ko izgudroja Hanaja, bija ātrais ēdiens, kas netika raudzēts (tāpēc ātri pagatavojams) un varēja tikt apēsts pa ceļam vai teātrī.&lt;ref name=&quot;blackbook&quot;/&gt; Sākumā šie suši bija pazīstami kā ''Edomae suši'', tāpēc ka ēdienā izmantoja Edo jeb Tokijas līcī svaigi noķertu zivi. Kaut gan tagad zivis, kas tiek izmantotas mūsdienu suši, parasti nenāk no Tokijas līča, tos vēl joprojām formāli sauc par ''Edomae nigiri suši''.

== Suši veidi ==
'''Nigiri suši''' — (suši, kas izveidoti ar rokām) — visvairāk izplatītais suši veids. Tas sastāv no suši kumosiņa, kas izveidots ar rokām, un zivju gabaliņa virsū.

'''Maki suši''' — (rullēti suši) — suši veids, rīsi ar ingredientiem ir sarullētas kaltētas jūras aļģu lapā (nori) ruletes formā, un tad rulete sagriezta 8 nelielos gabaliņos (var būt arī 6 gabaliņi).

'''Temaki suši''' — (ar rokām veidoti rullēti suši) — lielie konusveida suši, kas sastāv no rīsiem ar dažādiem dārzeņu un jūras produktiem, ietīti nori lapā. Parasti temaki ir 10 cm gari un tos ēd, paņemot rokā, jo ar irbulīšiem gandrīz nav iespējams to darīt.

&lt;center&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Salmon sushi cut.jpg|Nigiri suši
Attēls:Makizushi2.jpg|Maki suši
Attēls:Natto temakizushi by nattokun in Honolulu.jpg|Temaki suši
Attēls:Sushi.png|Dažādi suši veidi
&lt;/gallery&gt;
&lt;/center&gt;
Visi šie suši pieejami dažādos suši restorānos, 'ēd, cik vari apēst' suši ēstuvēs, 'suši vilcienu' ēstuvēs, kur viss piedāvājums ir nevis ierakstīts ēdienkartē, bet riņķo uz suši vilciena. Ēstuves pašā vidū ir apaļa virtuve, ap to izveidota tāda kā bāra lete, pa kuru slīd vilciens. Uz tā dažādas krāsas šķīvjos salikti visinteresantākā paskata suši. Izvēlies jebkuru un beigās samaksā par iztērētajiem šķīvjiem&lt;ref&gt;http://kajamgaisa.blogspot.com/2010/03/susi-vilciens.html, Latviešu žurnālistes blogs ar video&lt;/ref&gt;.

== Suši pagatavošana ==
Suši pagatavošanai nepieciešams: [[Nori (pārtika)|nori]] (kaltētas jūras aļģu lapas); [[irbulīši]] ēšanai, speciālie suši rīsi,  jūras produkti, [[sojas mērce]], rīsu etiķis, speciāls bambusa paklājiņš (suši ruļļa satīšanai), [[vasabi]] (gaiši zaļa un asa pasta, kas atgādina [[Mārrutks|mārrutkus]]). Pēc vēlēšanās arī var izmantot baltā redīsa saknes un marinētu [[Ingvers|ingveru]], kas ir rozā krāsā.

&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Susi ingridienti.jpg| Sagatavotas suši sastāvdaļas
Attēls:Susi roll.jpg|Ietīšana
Attēls:Susi cut.jpg|Sagriešana
Attēls:Susi ready.jpg|Pagatavoti suši
&lt;/gallery&gt;
&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Japāņu tējas ceremonija]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eatsushi.com Sushi Guide]
* [http://www.sushilinks.com Sushi links]
* [https://web.archive.org/web/20150708153842/http://www.offers.lv/sushi-piegade Suši piegāde]
* [https://web.archive.org/web/20080327180030/http://www.sushipoint.lv/index.php?info=11 Sushi Point - Japāņu ēdienu piegāde]
* [https://web.archive.org/web/20080201161341/http://pbs.lv/blog/588/ https://web.archive.org/web/20080201161341/http://pbs.lv/blog/588/]


{{pārt-aizmetnis}}
{{Japāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Japānas virtuve]]
[[Kategorija:Rīsu ēdieni]]</text>
      <sha1>dkg0kbyuolrg2124utpge9lvpwj4p71</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P8</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47829</id>
    <revision>
      <id>4483595</id>
      <parentid>4475848</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:18:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11159" sha1="1jgh1etf5z2027lcnsyuiykjo5l4fyn" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Inciems—Sigulda—Ķegums
| karte          = Road P8 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 74,4
| ārpus_pilsētas = 64,1
| ceļš_pilsētā   = 9,7
| sakrīt         = 0,6
| segums         = [[asfalts]], [[bruģis]]
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Gauja valley in Sigulda.jpg
| paraksts       = Tilts pār [[Gauja|Gauju]] [[Sigulda|Siguldā]] uz autoceļa P8
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Inciems]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Turaida (ciems)|Turaida]] {{P ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Sigulda]] (Turaidas iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Gaujas iela, Raiņa iela, Ausekļa iela }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Stacijas iela, Gāles iela }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Sigulda]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jūdaži]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mālpils]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Upmalas]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sidgunda]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Suntaži]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/aplis|| {{P ceļš|4}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Suntaži]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|80}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Glāžšķūnis]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Glāžšķūnis]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mototrase &quot;Zelta Zirgs&quot;]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ķegums]] (Uzvaras iela, Celtnieku iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} (Rīgas iela; 0,6 km) }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Ķeguma HES]]; Ķeguma prospekts)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ķegums]] {{P ceļš|85}} }}
|}
|}
'''P8''' autoceļš '''Inciems—Sigulda—Ķegums''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu {{A ceļš|3}} [[Inciems|Inciemā]], {{A ceļš|2}} [[Sigulda|Siguldā]] un {{A ceļš|6}} [[Ķegums|Ķegumā]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 74,4 km un tas ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]], bet [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] teritorijā ar bruģa segumu.
[[Attēls:Jaunizbūvētais Siguldas - Turaidas ceļš pie Siguldas, 1930. gadi.png|thumb|Jaunizbūvētais Siguldas—Turaidas ceļš pie Siguldas, 1930. gadi]]

== Satiksme ==
Autoceļam ir samērā neliela noslodze. Satiksmes intensitātes dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes intensitāte|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Inciema līdz Turaidai (0.—8,82. km): 1,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* starp Turaidu un Siguldu, un Siguldā (8,82.—15,09. km): 5,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Siguldas līdz Mālpilij (15,09.—35,98. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Mālpils līdz Suntažiem (35,98.—59,71. km): 1,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Suntažiem līdz Ķegumam (59,71.—74,41. km): 2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī

== Vēsture ==
Lai šķērsotu Gauju, pārvietojoties starp Siguldu un Turaidu, līdz pat 1937. gadam bija jāizmanto pārceltuve. Pārceltuve, īpaši vasarā, tūrisma sezonā, nespēja pietiekami apkalpot visus ceļotājus, turklāt tā lietošanai bija slēgta ziemā un pavasaros, ledus iešanas laikā. 1862. gadā, kad Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II, pāri Gaujai tika uzcelts koka vasaras tilts. Tilta celtniecība bija iecerēta jau 20. gadsimta 20. gados, taču tā vairākkārt aizkavējās.

1930. gados uzsākās autoceļa posma pārbūve starp Siguldu un Turaidu. Autoceļa izbūve bija ļoti izaicinoša, stāvo Gaujas krastu, dziļās ielejas, klinšaino iežu, neskaitāmo avotu un slikto grunts apstākļu dēļ. Vecajam ceļam bija 22% liels garenkritums, nolaižoties Gaujas ielejā, turpretim jaunajam ceļam lielākais kritums atsevišķās vietās bija 8%. Ceļa tūrisma nozīmes dēļ, tika pievērsta īpaša uzmanība arī estētiskajam izveidojumam. Kopumā tika izbūvēts 3 km garš ceļš ar 0,5 km garu atzarojumu uz Krimuldu. Būvdarbu ietvaros tika izpildīti 90 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu, segas izbūvei izlietoti 8 tūkstoši plienakmeņu un laukakmeņu, par kopizmaksu 350 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=94}}&lt;/ref&gt;

1934. gadā uzsākās, un 1937. gadā tika pabeigta tilts pār Gauju izbūve, starp Turaidu un Siguldu. Tilts tam laikam bija īpaši sarežģīta tehniska būve — Latvijā unikāla risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus gariem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, savukārt augstums virs upes sasniedz 16 metrus. Tilta projektēšanu uzsāka inženieris Tomels, līdz savai nāvei 1936. gadā viņš pabeidza tilta pamatu un balstu projektēšanu. Tālāko tilta virsbūves projektēšanu veica profesors Kārlis Gailis un profesors Pāvils Pāvulāns. Tilts tika atklāts 1937. gada 23. jūlijā, klātesot Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Tilta brauktuve tika izbūvēta 6 m platumā, ar divām 1,5 m platām ietvēm. Tilta pamatos iesisti 463 pāļi, balstos iebūvēti 264 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; mūra, 1443 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; betona un 200 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona. Virsbūvē iebūvēti 1090 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona, 750 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; oļu, 1650 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; grants, 910 t cementa, 3930 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; kokmateriālu, 250 t dzelzs stiegrojuma, 47 t tērauda rievpāļu, 15 t tērauda lējuma locīklu un 36 t dažādu dzelzs materiālu. Tilta būve izmaksāja 520 tūkstošus latu. Tilts bija Latvijas ceļinieku un valsts lepnums — tas tika attēlots uz pirmās Latvijas brīvvalsts piecu latu naudaszīmes banknotes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=94}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/tilts-par-gauju/|title=Tilts pār Gauju|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā padomju armijai atkāpjoties, tilts tika saspridzināts un daļēji sagrauts. Līdz tilta atjaunošanai deviņus gadus satiksmi pār Gaujai atkal nodrošināja pārceltuve. Pats tilts bija ļoti smagi cietis, taču bija saglabājušies tā pamati un krasta balsti. 1948. gadā uzsākās tilta atjaunošanas darbi — tika lemts atstāt iepriekšējā tilta statisko loku tilta shēmas veidu, kas labi iekļāvās Gaujas senlejā. Vecā tilta saspridzinātās atliekas lielākoties tika attīrītas, taču atsevišķi balsti joprojām ir palikuši Gaujas gultnē. 1949. gada aprīlī tika uzcelts pagaidu darba tilts, un uzsākās atjaunojamā tilta laiduma izbūve. Būvdarbus ļoti apgrūtināja mehanizācijas trūkums. Tilta stiegrojumu pārvietošanai no sagatavošanas vietas 200 m attālumā līdz tiltam tika ierīkots trošu ceļš un pagaidu šaursliežu dzelzceļa darba trase. Objektā pastāvīgi strādāja 150-200 cilvēki, bet betonēšanas laikā, nodrošinot darbu trijās maiņās, strādāja līdz pat 500 cilvēku. 1949. gada 21. decembrī tika atklāta pagaidu kustība pāri tiltam. Tilts tika nodots ekspluatācijā 1950. gada 1. maija. Liela daļa tilta atjaunošanā iesaistītā kolektīva tika apbalvoti ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Ogri autoceļa 60. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Tilts&quot; par līgumcenu 867 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=AB47C5DB-958B-11D7-AEAA-000021C3A8DF|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 20. februārī izsludināja konkursu par autoceļa P8 posma [[Rembate]]-[[Ķegums]] (68,0-71,1 km) seguma periodiskās uzturēšanas darbiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/394904 |title=Valsts galveno autoceļu būvdarbi |access-date={{dat|2015|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315203702/https://pvs.iub.gov.lv/show/394904 }}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika veikta tilta pār Gauju atjaunošana autoceļa posmā starp Turaidu un Siguldu. Tiltam tika atjaunota hidroizolācija un brauktuves segums, kā arī paplašinātas tilta ietves. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 778 tūkstoši eiro. Līdz šim pēdējo reizi tilta uzlabojumi bija veikti 1998. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/sigulda-atjaunos-tiltu-par-gauju-32193|title=Siguldā atjaunos tiltu pār Gauju - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2022. gadam tika veikta autoceļa posma pārbūve starp Turaidu un Siguldu. Visā posmā, izņemot 2017. gadā atjaunoto tiltu pār Gauju, tika pārbūvēta ceļa sega. Turaidas un Siguldas nogāzēs izbūvēta apgaismota ietve, zem ceļa izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, par līgumcenu 4 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/turaida-saks-parbuvet-celu-jarekinas-ar-satiksmes-organizacijas-izmainam-124393|title=Turaidā sāks pārbūvēt ceļu; jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/noslegusies-autocela-p8-posma-parbuve-no-turaidas-lidz-siguldai/|title=Noslēgusies autoceļa P8 posma pārbūve no Turaidas līdz Siguldai - Binders.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Inciems]]
* [[Sigulda]]
* [[Mālpils]]
* [[Upmalas]]
* [[Sidgunda]]
* [[Suntaži]]
* [[Glāžšķūnis]]
* [[Ķegums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P008]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]</text>
      <sha1>1jgh1etf5z2027lcnsyuiykjo5l4fyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krauklis (zvaigznājs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54387</id>
    <revision>
      <id>4483612</id>
      <parentid>3513581</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4483612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9329" sha1="jkfab329kuwoqfgwjf2rlga7unxs4b7" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|zvaigznāju|Krauklis (nozīmju atdalīšana)|Krauklis}}
{{Zvaigznāja infokaste
| name = Krauklis
| abbreviation = Crv
| name_latin = Corvus
| RA = 12
| dec = −20
| areatotal = 184
| arearank = 70. vieta
| numbermainstars = 4
| numberstarsplanets = 0
| numberbrightstars = 3
| numbernearbystars = 1
| brighteststarname = ''[[γ Crv]]'' (Gienahs)
| starmagnitude = 2,59
| neareststarname = ''α Crv''
| stardistance = 48,2
| numbermessierobjects = 0
| meteorshowers = 
| bordering = {{ubl|[[Jaunava (zvaigznājs)|Jaunava]]|[[Kauss (zvaigznājs)|Kauss]]|[[Hidra (zvaigznājs)|Hidra]]}}
| r_latvija = pavasarī
| latmax = 60
| latmin = 90
}}

'''Krauklis''' ({{val|la|Corvus}}) ir neliels zvaigznājs [[dienvidu debess puslode|dienvidu debess puslodē]]. Tas ir viens no 48 zvaigznājiem, ko 2. gadsimtā aprakstīja sengrieķu astronoms [[Ptolemajs]], un mūsdienās ietilpst starp 88 [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] oficiāli atzītajiem [[zvaigznājs|zvaigznājiem]]. Starptautiski pieņemtais zvaigznāja saīsinājums ir '''Crv'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ilgonis Vilks |title=Zvaigznājs |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/115462-zvaigzn%C4%81js |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nosaukums cēlies no latīņu vārda ''corvus'' (“krauklis”), un [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] zvaigznājs saistīts ar dieva [[Apollons|Apollona]] kalpu — [[krauklis|kraukli]].&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Corvus |url=https://www.britannica.com/place/Corvus-constellation |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Dominic Ford |title=The Constellation Corvus |url=https://in-the-sky.org/data/constellation.php?id=29 |website=in-the-sky.org |accessdate={{dat|2026|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Krauklis atrodas debess apgabalā pie [[Jaunava (zvaigznājs)|Jaunavas]], [[Kauss (zvaigznājs)|Kausa]] un [[Hidra (zvaigznājs)|Hidras]] zvaigznājiem. Kauss atrodas uz rietumiem no Kraukļa, Hidra — uz dienvidiem, bet Jaunava — ziemeļu un austrumu pusē. Kraukļa zvaigznājs atrodas samērā tuvu [[debess ekvators|debess ekvatoram]], tādēļ, lai gan pilnībā pieder dienvidu debess puslodei, ir labi novērojams arī daudzviet ziemeļu puslodē. [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], Krauklis vislabāk novērojams pavasara vakaros; Latvijas platuma grādos tas redzams zemu virs dienvidu horizonta..

Lai gan Krauklis nav liels pēc platības un tajā nav īpaši spožu zvaigžņu, tas ir viegli atpazīstams, jo tā spožākās zvaigznes veido raksturīgu četrstūrainu figūru. Zvaigznājā atrodas arī vairāki [[dziļā kosmosa objekts|dziļā kosmosa objekti]], kas ir interesanti astronomiskajiem novērojumiem.

== Novietojums debesīs ==
[[Attēls:CorvusCC.jpg|thumbnail|upright=0.8|left|Krauklis ar neapbruņotu aci]]
Krauklis ir neliels [[dienvidu debess puslode]]s zvaigznājs, kas atrodas samērā tuvu [[debess ekvators|debess ekvatoram]]. Pēc [[Starptautiskā Astronomijas savienība|Starptautiskās Astronomijas savienības]] noteiktajām robežām tas aizņem debess apgabalu aptuveni no 11 h 56 min līdz 12 h 57 min [[rektascensija|rektascensijā]] un no −25° 12′ līdz −11° 41′ [[deklinācija (astronomija)|deklinācijā]]. Tā platība ir 184 kvadrātgrādi, kas padara Kraukli par vienu no mazākajiem oficiālajiem zvaigznājiem. Šāds novietojums ļauj to novērot gan lielākajā daļā ziemeļu puslodes, gan dienvidu puslodē, lai gan dažādos augstumos virs horizonta.

Krauklis robežojas ar vairākiem labi zināmiem zvaigznājiem. Uz ziemeļiem no tā atrodas [[Jaunava (zvaigznājs)|Jaunava]], austrumos un dienvidos — [[Hidra (zvaigznājs)|Hidra]], bet rietumos tam piekļaujas [[Kauss (zvaigznājs)|Kauss]]. Šie trīs zvaigznāji debesīs veido raksturīgu grupu, kas bieži sastopama arī sengrieķu mitoloģiskajos attēlojumos. Attiecībā pret apkārtējiem zvaigznājiem Krauklis atrodas uz dienvidrietumiem no Jaunavas spožākās zvaigznes [[Spika]]s, uz austrumiem no Kausa un virs Hidras ķermeņa daļas. Šāds izvietojums palīdz to viegli atrast pavasara debesīs.

Krauklis ir viegli atpazīstams pēc tā spožāko zvaigžņu veidotās raksturīgās četrstūrveida figūras. Ziemeļu puslodē tas vislabāk novērojams pavasarī, īpaši aprīlī un maijā, kad vakaros atrodas augstāk virs horizonta. Tā centrālā daļa kulminē ap pusnakti marta beigās, bet maijs bieži tiek uzskatīts par piemērotāko mēnesi tā novērošanai. Latvijā Krauklis ir redzams katru gadu pavasara vakaros, tomēr tā atrašanās uz dienvidiem no debess ekvatora nozīmē, ka zvaigznājs virs horizonta paceļas samērā zemu. Atkarībā no novērotāja atrašanās vietas Latvijā tā augstums kulminācijas laikā parasti ir aptuveni 7–22° virs dienvidu horizonta. Tādēļ veiksmīgai novērošanai nepieciešams atklāts dienvidu horizonts, tumšas debesis un neliels gaismas piesārņojums. Dienvidu puslodē Krauklis redzams ievērojami augstāk virs horizonta un ilgāku laiku nakts debesīs.

== Zvaigznes ==
Lai gan Krauklis nav viens no spožākajiem zvaigznājiem debesīs, tā galvenās zvaigznes veido viegli atpazīstamu četrstūrim līdzīgu figūru. Šo zvaigznāju galvenokārt veido ''[[Gamma Corvi]]'', ''[[Beta Corvi]]'', ''[[Delta Corvi]]'' un ''[[Epsilon Corvi]]'', savukārt ''[[Alfa Corvi]]'' jeb Alčiba, neraugoties uz apzīmējumu “alfa”, nav spožākā zvaigzne zvaigznājā. Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) apstiprinātie Kraukļa spožāko zvaigžņu īpašvārdi ir ''Gienah'', ''Kraz'', ''Algorab'' un ''Alchiba''.

''[[Gamma Corvi]]'' (γ Corvi), kuras tradicionālais nosaukums ir Gienahs, ir spožākā Kraukļa zvaigznāja zvaigzne. Tās [[redzamais spožums]] ir aptuveni 2,6 zvaigžņlielumi, un tā atrodas apmēram 154 gaismas gadu attālumā no Saules. Gienah ir zilganbalta B spektra klases milzu zvaigzne, kuras masa un spožums ievērojami pārsniedz Saules rādītājus. Nosaukums ir arābu izcelsmes un nozīmē “spārns” jeb “kraukļa spārns”. IAU šo nosaukumu oficiāli apstiprināja 2016. gadā.

''[[Delta Corvi]]'' (δ Corvi), pazīstama kā Algorabs, ir viena no spožākajām Kraukļa zvaigznēm. Tās redzamais spožums ir aptuveni 2,9–3,0 zvaigžņlielumi, un tā atrodas apmēram 87 gaismas gadu attālumā no Saules. Algorabs ir dubultzvaigžņu sistēma, kuras galvenā sastāvdaļa ir balta vai zilganbalta zvaigzne. Tā astronomiem ir interesanta gan ar savām spektrālajām īpašībām, gan pavadoņzvaigzni. Nosaukums ''Algorab'' ir cēlies no arābu valodas vārda, kas nozīmē “krauklis”.

''[[Beta Corvi]]'' (β Corvi), kuras tradicionālais nosaukums ir Krazs, ir viena no spožākajām zvaigznēm zvaigznājā un parasti tiek uzskatīta par otro spožāko Kraukļa zvaigzni. Tās redzamais spožums ir aptuveni 2,6–2,7 zvaigžņlielumi, bet attālums līdz Saulei ir apmēram 140–146 gaismas gadi. Krazs ir dzeltena vai oranždzeltena spožā milzu zvaigzne (G5 II), kas jau ir atstājusi galvenās secības stadiju un ievērojami evolucionējusi. Nosaukuma izcelsme nav droši zināma, taču IAU to standartizēja 2018. gadā.

''[[Alfa Corvi]]'' (α Corvi), saukta par Alčiba, atrodas aptuveni 49 gaismas gadu attālumā no Saules. Tās redzamais spožums ir ap 4,0 zvaigžņlielumiem, tāpēc tā nav spožākā zvaigzne zvaigznājā, lai gan tai piešķirts apzīmējums “alfa”. Alčiba ir F spektra klases balti dzeltena galvenās secības zvaigzne, kas izstaro vairāk enerģijas nekā Saule. Nosaukums ir arābu izcelsmes un saistīts ar vārdu “krauklis”. Tā ir labs piemērs tam, ka apzīmējumi ne vienmēr atbilst zvaigžņu spožuma secībai.

Starp citām ievērojamām Kraukļa zvaigznēm ir ''[[Epsilon Corvi]]'' (ε Corvi), tradicionāli pazīstama kā Minkars. Tā ir oranžsarkana K spektra klases milzu zvaigzne, kas atrodas vairāk nekā 300 gaismas gadu attālumā no Saules un veido vienu no četrām Kraukļa raksturīgā četrstūra virsotnēm. Interesanta ir arī ''[[Eta Corvi]]'' (η Corvi), salīdzinoši tuva F spektra klases zvaigzne, ap kuru konstatēti plaši putekļu diski. Šī sistēma tiek intensīvi pētīta planētu sistēmu veidošanās un evolūcijas kontekstā, jo tajā novērojams neparasti liels silto putekļu daudzums. Pie maiņzvaigznēm pieder ''[[R Corvi]]'', kas ir Mira tipa ilgperioda mainīgā zvaigzne ar ievērojamām spožuma svārstībām vairāku mēnešu ciklā, kā arī ''[[TV Corvi]]'', maiņzvaigzne, kuras spožums periodiski strauji pieaug vielas pārneses dēļ dubultzvaigžņu sistēmā.

Kraukļa zvaigznājā sastopamas arī vairākas dubultzvaigznes un citas mainīgās zvaigznes, tomēr ar neapbruņotu aci visvieglāk pamanāmas tieši Gienahu, Krazu, Algorabu, Minkaru un Alčibu, kas kopā veido zvaigznāja raksturīgo figūru pavasara debesīs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{astronomija-aizmetnis}}

{{zvaigznāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigznāji]]</text>
      <sha1>jkfab329kuwoqfgwjf2rlga7unxs4b7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēzis (slimība)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57905</id>
    <revision>
      <id>4483466</id>
      <parentid>4352290</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:39:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8256" sha1="f4813r7j3pyegztw7kp6re8jdbpgnge" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|slimību|Vēzis|Vēzis}}
{{medicīniskais brīdinājums}}
'''Vēzis''' jeb '''karcinoma''' ({{val|la|carcinoma}}; {{val|el|καρκινος}}, ''karkinos'' — ‘vēzis’)&lt;ref name=&quot;svešvārdi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca|edition= trešais|year= 2007|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-332-3|page=341}}&lt;/ref&gt; ir slimību grupa, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;ref name=NCI2014&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Defining Cancer|url=http://www.cancer.gov/cancertopics/cancerlibrary/what-is-cancer|website=National Cancer Institute|accessdate=10 June 2014}}&lt;/ref&gt;

Par vēzi sauc vienīgi no [[epitēlijaudi]]em izveidojušos ļaundabīgu audzēju, bet ļaundabīgo audzēju, kas veidojies no [[saistaudi]]em, sauc par [[sarkoma|sarkomu]].&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|1|371}}&lt;/ref&gt; Ir arī labdabīgi audzēji, kas nevar izplatīties uz citām ķermeņa daļām.&lt;ref name=NCI2014/&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
Vēzi var noteikt pēc dažādām pazīmēm un simptomiem vai skrīninga testiem.&lt;ref name=WHO2014/&gt; Parasti to tālāk izmeklē vēl ar medicīnisko attēldiagnostiku un apstiprina ar [[biopsija|biopsiju]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=How is cancer diagnosed?|url=http://www.cancer.org/treatment/understandingyourdiagnosis/examsandtestdescriptions/testingbiopsyandcytologyspecimensforcancer/testing-biopsy-and-cytology-specimens-for-cancer-how-is-cancer-diagnosed|website=American Cancer Society|date=2013-01-29|accessdate=10 June 2014|archive-date=2014-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140714120018/http://www.cancer.org/treatment/understandingyourdiagnosis/examsandtestdescriptions/testingbiopsyandcytologyspecimensforcancer/testing-biopsy-and-cytology-specimens-for-cancer-how-is-cancer-diagnosed}}&lt;/ref&gt;

Pie iespējamām vēža pazīmēm un simptomiem pieskaitāma patoloģiska asiņošana, ilgstošs klepus, neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas [[izkārnīšanās|izkārnījumos]].&lt;ref name=NHS2012&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Cancer - Signs and symptoms|url=http://www.nhs.uk/Conditions/Cancer/Pages/Symptoms.aspx|website=NHS Choices|accessdate=10 June 2014|archive-date={{dat|2014|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140608104550/http://www.nhs.uk/Conditions/cancer/Pages/symptoms.aspx}}&lt;/ref&gt; Lai gan šie simptomi var liecināt par vēzi, tiem var būt arī cits izskaidrojums.&lt;ref name=NHS2012/&gt; Ir zināmi vairāk nekā 100 dažādi vēži, kas ietekmē cilvēkus.&lt;ref name=NHS2012/&gt; Vēžus pēta [[onkoloģija]].

== Cēloņi ==
Tabakas lietošana ir cēlonis apmēram 22% vēža izraisītu nāves gadījumu.&lt;ref name=WHO2014&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Cancer  Fact sheet N°297|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs297/en/|website=World Health Organization|accessdate=10 June 2014|date=February 2014}}&lt;/ref&gt; 
Vēl 10% ir saistīti ar aptaukošanos, sliktu uzturu, fiziskās aktivitātes trūkumu, alkohola lietošanu.&lt;ref name=WHO2014/&gt; 
Pie citiem faktoriem pieskaitāmas dažādas noteiktas infekcijas, saskare ar jonizējošo starojumu un vides piesārņotājiem.&lt;ref name=Enviro2008&gt;{{publikācijas atsauce | author = Anand P, Kunnumakkara AB, Kunnumakara AB, Sundaram C, Harikumar KB, Tharakan ST, Lai OS, Sung B, Aggarwal BB | title = Cancer is a preventable disease that requires major lifestyle changes | journal = Pharm. Res. | volume = 25 | issue = 9 | pages = 2097–116 |date=September 2008 | pmid = 18626751 | pmc = 2515569 | doi = 10.1007/s11095-008-9661-9 }}&lt;/ref&gt;

[[Jaunattīstības valsts|Jaunattīstības valstīs]] gandrīz 20% saslimšanas gadījumu ar vēzi ir dažādu infekciju dēļ (piemēram, [[B hepatīts]], [[C hepatīts]] un [[cilvēka papilomas vīruss]]).&lt;ref name=WHO2014/&gt; Šie faktori vismaz daļēji maina šūnu gēnus. Vēža attīstībai parasti ir nepieciešamas daudzas šādas ģenētiskās pārmaiņas.&lt;ref name=WCR2014Bio&gt;{{grāmatas atsauce|title=World Cancer Report 2014.|url=https://archive.org/details/worldcancerrepor0000unse_p0u5|date=2014|publisher=World Health Organization|isbn=9283204298|pages=Chapter 1.1}}&lt;/ref&gt; Apmēram 5—10% vēža gadījumu ir saistīti ar ģenētisku defektu, kas mantots no vecākiem.&lt;ref name=&quot;ACS-heredity&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | publisher = [[American Cancer Society]] | title = Heredity and Cancer | accessdate = July 22, 2013 | url = http://www.cancer.org/cancer/cancercauses/geneticsandcancer/heredity-and-cancer | archive-date = {{dat|2013|08|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130802043732/http://www.cancer.org/cancer/cancercauses/geneticsandcancer/heredity-and-cancer }}&lt;/ref&gt;

== Profilakse ==
Risks saslimt ar vēzi palielinās laika gaitā, daudzi vēži pārsvarā ir vairāk sastopami jaunattīstības valstīs.&lt;ref name=&quot;WCR2014Bio&quot;/&gt;
Saslimšanu ar vairākiem vēžiem var novērst, nesmēķējot, ēdot vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, ēdot mazāk gaļas, rafinētu ogļhidrātu, uzturot veselīgu uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, samazinot saules staru iedarbību, vakcinējoties pret dažādām infekcijas slimībām.&lt;ref name=Kushi2012&gt;{{publikācijas atsauce |author=Kushi LH, Doyle C, McCullough M, et al. |title=American Cancer Society Guidelines on nutrition and physical activity for cancer prevention: reducing the risk of cancer with healthy food choices and physical activity |url=https://archive.org/details/sim_ca-a-cancer-journal-for-clinicians_january-february-2012_62_1/page/30 |journal=CA Cancer J Clin |volume=62 |issue=1 |pages=30–67 |year=2012 |pmid=22237782 |doi=10.3322/caac.20140 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Parkin|first1=DM|last2=Boyd|first2=L|last3=Walker|first3=LC|title=16. The fraction of cancer attributable to lifestyle and environmental factors in the UK in 2010.|journal=British journal of cancer|date=6 December 2011|volume=105 Suppl 2|pages=S77-81|pmid=22158327}}&lt;/ref&gt;

== Epidemioloģija ==
2012. gadā visā pasaulē tika atklāti vairāk nekā 14 miljoni jaunu vēža gadījumu.&lt;ref name=&quot;WCR2014Bio&quot;/&gt; 8,2 miljoni nomira, kas veidoja 14,6% no visiem cilvēku nāves gadījumiem.&lt;ref name=&quot;WCR2014Bio&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The top 10 causes of death  Fact sheet N°310|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs310/en/|website=WHO|accessdate=10 June 2014|date=May 2014}}&lt;/ref&gt; Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;focus&quot; /&gt; Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;focus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.focus.lv/dzive/skaistums-un-veseliba/latvija-visvairak-mirst-no-sirds-un-asinsvadu-slimibam-audzejiem-arejiem-naves-celoniem|title=Latvijā visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām, audzējiem, ārējiem nāves cēloņiem|publisher=Focus.lv|accessdate={{dat|2014|11|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141101052710/http://www.focus.lv/dzive/skaistums-un-veseliba/latvija-visvairak-mirst-no-sirds-un-asinsvadu-slimibam-audzejiem-arejiem-naves-celoniem|archivedate={{dat|2014|11|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Klasifikācija ==
Biežākie vēži vīriešiem ir [[plaušu vēzis]], [[prostatas vēzis]], [[taisnās zarnas vēzis]] un [[kuņģa vēzis]] un sievietēm — [[krūts vēzis]], [[resnās zarnas vēzis|resnās]] un [[taisnās zarnas vēzis]], [[plaušu vēzis]] un [[dzemdes kakla vēzis]].&lt;ref name=&quot;WCR2014Bio&quot;/&gt;

Bērniem biežākais ir [[smadzeņu audzējs]] un [[akūtā limfoleikoze]], izņemot Āfriku, kur biežāk sastopama [[Nehodžkina limfoma]]. 2012. gadā vēzis tika diagnosticēts apmēram 165 tūkstošiem bērnu vecumā līdz 15 gadiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Cancer|Vēzis}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20141222021244/http://onko.lv/frames.php?lang=lv&amp;id=201 Onkoloģija]
* [http://www.cancer.gov/ Nacionālais vēža institūts] {{en ikona}}
* [http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/cancer.html ''MedlinePlus'' informācija] {{en ikona}}

{{Medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ļaundabīgie audzēji| ]]</text>
      <sha1>f4813r7j3pyegztw7kp6re8jdbpgnge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brazilja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60383</id>
    <revision>
      <id>4483627</id>
      <parentid>4349441</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T09:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4483627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6502" sha1="4pks01lco4b6mv9dmuiimvop6946aav" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Brazilja
 | official_name              = ''Brasília''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = Capital Federal, BSB, Capital da Esperança
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image
 | perrow         = 1/2/2/1
 | border         = infobox
 | total_width    = 300
 | caption_align = center
 | image1   = Planalto Central (cropped).jpg
 | image2   = Catedral1 Rodrigo Marfan.jpg
 | image3   = Palácio_do_Planalto_GGFD8938.jpg
 | image4   = Ponte_JK_Brasília_Brazil.jpg
 | image5   = Congresso Nacional do Brasil em noite de lua cheia.jpg
 | image6   = BSB_02_2013_Eixo_Monumental_5884.JPG
 | color  = white
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira do Distrito Federal (Brasil).svg
 | image_seal               = Brasão do Distrito Federal (Brasil).svg
 | pushpin_map              = Brazil#Federālais distrikts
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 15 | latm  = 48 | lats  =  | latNS  = S
 | longd = 47 | longm = 51 | longs =  | longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Brazīlija}}
 | subdivision_type1        = [[Braīlijas reģioni|Reģions]]
 | subdivision_name1        = [[Brazīlijas Centrālrietumu reģions|Centrālrietumu reģions]]
 | subdivision_type2        = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]]
 | subdivision_name2        = [[Federālais distrikts]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1960|4|21||bez}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 5802
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_m              = 1172
 | population_total         = 2562963
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 2851549
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 70000-000
 | area_code                = +55 61
 | website                  = {{URL|http://www.brasilia.df.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Brazilja''' ({{val|pt|Brasília}}, {{izrunā|bɾaˈziliɐ}}) ir [[Brazīlija]]s galvaspilsēta un pēc iedzīvotāju skaita ceturtā lielākā pilsēta valstī. Tā atrodas valsts vidienē [[Federālais distrikts|Federālajā distriktā]], un tajā 2019. gadā dzīvoja 3,01 miljoni iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 5802 km². Braziljas centrs atrodas 317 m virs jūras līmeņa. Pilsēta tika speciāli izplānota un uzcelta, lai 1960. gadā Brazīlijas galvaspilsētu pārceltu no [[Riodežaneiro]] uz Brazilju.

== Sports ==
Tāpat kā visā valstī, arī Braziljā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. Ir divas futbola komandas, kas veiksmīgi ir spēlējuši valsts futbola čempionātā. Viena ir ''[[Brasiliense Futebol Clube]]'', kas vienu gadu (2005. gadā) spēlēja [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas futbola čempionāta A sērijā]] (2012. gadā spēlē C sērijā), bet otra ir ''[[Sociedade Esportiva do Gama]]'', kas A sērijā spēlēja no 1999. līdz 2002. gadam (2012. gadā spēlē D sērijā).

Stadionā ''[[Estádio Nacional de Brasília]]'' notiks septiņas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles, arī dažas no [[Riodežaneiro]] rīkotā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] futbola turnīra spēlēm notiks šajā stadionā.

== Sadraudzības pilsētas ==
Braziljas sadraudzības pilsētas ir :
{{div col|colwidth=18em}}
*{{flaga|NGA}} '''[[Abudža]]''', Nigērija
*{{flaga|PAR}} '''[[Asunsjona]]''', Paragvaja
*{{flaga|BEL}} '''[[Brisele]]''', Beļģija
*{{flaga|ARG}} '''[[Buenosairesa]]''', Argentīna&lt;small&gt; ''(kopš 2002)'' &lt;/small&gt;
*{{flaga|PLE}} '''[[Gaza]]''', [[Palestīna]]
*{{flaga|CUB}} '''[[Havana]]''', Kuba
*{{flaga|SDN}} '''[[Hartūma]]''', Sudāna
*{{flaga|POR}} '''[[Lisabona]]''', Portugāle&lt;ref name=&quot;Lisbon twinnings&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.anmp.pt/anmp/pro/mun1/gem101l0.php?cod_ent=M1100|title=Lisboa - Geminações de Cidades e Vilas|access-date=23 August 2013|work=Associação Nacional de Municípios Portugueses [National Association of Portuguese Municipalities]|language=pt|trans-title=Lisbon - Twinning of Cities and Towns|archive-url=https://web.archive.org/web/20150201175323/http://www.anmp.pt/anmp/pro/mun1/gem101l0.php?cod_ent=M1100|archive-date=1 February 2015}}&lt;/ref&gt;
*{{flaga|EGY}} '''[[Luksora]]''', Ēģipte
*{{flaga|URU}} '''[[Montevideo]]''', Urugvaja
*{{flaga|RSA}} '''[[Pretorija]]''', Dienvidāfrika
*{{flaga|CHI}} '''[[Santjago]]''', Čīle
*{{flaga|IRN}} '''[[Teherāna]]''', Irāna
*{{flaga|AUT}} '''[[Vīne]]''', Austrija
*{{flaga|USA}} '''[[Vašingtona]]''', ASV&lt;small&gt; ''(kopš 2013)''&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://dcist.com/2013/03/dc_welcome_your_newest_sister_city.php |title=D.C., Welcome Your Newest Sister City: Brasília |author=Martin Austermuhle |publisher=Dcist.com |date=15 March 2012 |access-date=18 March 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130318030255/http://dcist.com/2013/03/dc_welcome_your_newest_sister_city.php |archive-date=18 March 2013 }}&lt;/ref&gt;
*{{flaga|PRC}} '''[[Ksiana]]''', Ķina&lt;small&gt; ''(kopš 1997)''&lt;/small&gt; 
*{{flaga|MEX}} '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]''', Meksika.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce| url = https://en.db-city.com/Brazil--Federal_District--Bras%C3%ADlia| title = Brasilia, Federal District, Brazil - City, Town and Village of the world}}&lt;/ref&gt;
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}

{{Dienvidamerikas galvaspilsētas}}
{{Brazīlija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:Dienvidamerikas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Plānotas pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā‎]]</text>
      <sha1>4pks01lco4b6mv9dmuiimvop6946aav</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60707</id>
    <revision>
      <id>4483569</id>
      <parentid>4391242</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta informācija par 2024. gada īslaicīgajiem reisiem un pašreizējo lidostas darbību</comment>
      <origin>4483569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29120" sha1="pw5qkpt81v6dkfy149dju9dwpnsadhi" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a = 
| nosaukums_originalvaloda-r = 
| attels                     = Liepājas lidosta 2017.JPG
| attela-platums             = 246
| paraksts                   = 
| IATA                       = LPX
| ICAO                       = EVLA
| karte                      = Latvija#Dienvidkurzemes novads
|lat_deg=56|lat_min=31|lat_sec=03|lat_dir=N
|lon_deg=021|lon_min=05|lon_sec=49|lon_dir=E
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;
| ipasnieks                  = [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]
| atrasanas_vieta            = Lidostas iela 8, [[Cimdenieki]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Latvija]], LV-3430
| elevation-f                = 18
| elevation-m                = 5
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 6568
| r1-length-m                = 2002
| r1-surface                 = [[Asfaltbetons|asfalts]]
| pasazieru_skaits           = 4 780 (2017)
| lidojumu_skaits            = 2 428 (2008)
| majas_lapa                 = {{URL|http://www.liepaja-airport.lv}}
}}
'''Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;''' (IATA: '''LPX''', ICAO: '''EVLA''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/tehniskie-dati/|title=Liepājas lidosta - Tehniskie dati|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt; ir vispārējās aviācijas [[lidosta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}&lt;/ref&gt; [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cimdenieki|Cimdeniekos]], 7 km no [[Liepāja]]s centra un {{nobr|210 km}} no [[Latvija]]s galvaspilsētas [[Rīga]]s. Lidostu ar Liepājas pilsētu savieno autoceļš [[Autoceļš P134|P134]], tās apsaimniekotājs ir SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;.

== Vēsture ==
[[Attēls:Liepājas lidlauki Otrā pasaules kara laikā.jpg|thumb|left|200px|Liepājas lidlauku izvietojums Otrā pasaules kara laikā. Pie [[Karosta]]s atradās Ziemeļu aerodroms (''Libau-Nord''), pie Grobiņas ceļa jaunais militārais lidlauks.]]
[[Attēls:Liepājas aerodroma angārs 1937.jpg|thumb|200px|left|Liepājas aerodroma angārs (1937).]]
[[Attēls:Liepājas lidosta pēc 1960.jpg|thumb|200px|left|Liepājas lidosta (pēc 1960).]]
Liepājas pirmo kara lidlauku uzbūvēja 1926. gadā [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētā]] un izmantoja jauno lidotāju apmācībai, 1928. gadā lidlaukā avarēja pilots I. Kārkliņš ar ''Fiat CR1'' lidmašīnu. 1935. gadā Latvijas aerokluba Liepājas nodaļa kopā ar Liepājas pilsētu un [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] aviāciju izveidoja Liepājas civilo aerodromu ar angāru, remontdarbnīcām, kantori un komandanta telpu. 1937. gadā Kuršu ielas galā, [[Kalpaka tilts|Kalpaka tilta]] tuvumā (tagadējās [[Lauma Fabrics|fabrikas &quot;Lauma&quot;]] vietā) uzbūvēja Latvijas pasta un telegrāfa departamenta jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Lielajā angārā bija paredzētas vietas 6 lidmašīnām. Celmu un Šķēdes ielu stūrī tika atklāta kafejnīca «Lidosta». Satiksmi ar aerodromu uzturēja Karostas tramvaja līnija un īpaša vieglā automašīna no Pilsētas viesnīcas.&lt;ref&gt;[https://grobina.blogspot.com/2015/03/libau-nord-liepajas-pirmie-gaisa-varti.html Libau-Nord - Liepājas pirmie gaisa vārti]  2015. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

1937. gada 15. jūnijā Latvijas nacionālā aviokompānija [[Valsts gaisa satiksme]] atklāja gaisa satiksmes līniju [[Spilves lidosta]] - Liepājas lidlauks, kuru apkalpoja ar divām septiņvietīgām ''[[De Havilland DH-89 Dragon Rapide]]'' lidmašīnām. Kopš 1938. gada gaisa satiksme notika visas sezonas. Lidmašīnas kursēja četras reizes dienā un 210 kilometru lielo attālumu veica nepilnā stundā. No Rīgas lidmašīna izlidoja pulksten 7.30, pēc stundas tā bija Liepājā un uz Rīgu atpakaļ devās pulksten 8.50. Pēcpusdienas reiss no Rīgas bija pulksten 16.15, bet atpakaļ – 17.35.  1939. gada 3. maijā sakarā ar sliežu ceļa un ritošā sastāva pārmērīgo nolietojumu tika nolemts pārtraukt tramvaju satiksmi līnijā &quot;Peldu iela — Rožu laukums — Lidosta.&lt;ref&gt;[http://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/ka-lidmasinas-uz-liepaju-lidoja-66523 J.Gintners, &quot;Kā lidmašīnas uz Liepāju lidoja&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&quot; Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt gaisa satiksmes līniju Rīga - [[Ventspils lidlauks|Ventspils]] - Liepāja, kas tomēr netika realizēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs &quot;Aviācijas attīstība Latvijā&quot; |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem 1940. gadā tika iekārtots jauns Liepājas-Grobiņas kara lidlauks.
[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada 22. jūnijā vācu ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' bombardēja Liepājas lidlauku un iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām 69 padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк'') kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении] (krieviski)&lt;/ref&gt; 1943. gada rudenī netālajā [[Grobiņa]]s pilsētā izveidoja Liepājas-Grobiņas lidotāju skolu (''Flugzeugführerschule A/B Libau/Grobin''), laikā no 1943. gada oktobra līdz 1944. gada februārim Liepājas lidlaukā apmācīja 25 bijušos [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] lidotājus lidošanai ar ''Luftwaffe'' lidmašīnām ''Arado Ar 66'' [[Luftwaffes Latviešu 12. Nakts kaujas grupa|Latviešu 12. Nakts kaujas grupā]] (''Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12''). Seši no viņiem kļuva par Grobiņas kara lidotāju skolas instruktoriem, un līdz 1944. gada septembrim sagatavoja 140 lidotājus. No 1944. gada maija Liepājas-Grobiņas lidlaukā bāzējās NSGr.12 štābs,&lt;ref&gt;[http://www.airwar.ru/history/av2ww/axis/latvia/latvia.html Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой] (krieviski)&lt;/ref&gt; ko augustā-septembrī pārveidoja par aviācijas leģiona &quot;Latvija&quot; (''Luftwaffen-Legion Lettland'') apmācības daļu.&lt;ref&gt;[http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html The Latvian Squadrons in the Luftwaffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140715115227/http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |date={{dat|2014|07|15||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt; [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā tas tika izmantots kā pretgaisa aizsardzības karaspēka lidlauks.

1960. gadā lidlauks tika nodots civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielākajām PSRS pilsētām ([[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], [[Maskava|Maskavu]], [[Kijiva|Kijivu]], [[Minska|Minsku]], [[Karaļauči]]em u. c.), gadā vidēji apkalpojot ap {{nobr|100 000}} pasažieriem un {{nobr|900 t}} kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/par-lidostu/vesture/|title=Liepājas lidosta - Vēsture|website=liepaja-airport.lv|access-date=2024-06-17}}&lt;/ref&gt; 1967. gada 30. decembrī [[An-24 katastrofa Liepājā|netālu no Liepājas lidlauka nogāzās lidmašīna ''An-24'']], kas veica pasažieru reisu no Rīgas uz Liepāju. Tuvojoties lidostai, lidmašīnas spārns aizķēra telefonstabu un nolūza, 43 cilvēki gāja bojā, seši izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Lidmasinas-avarija-pie-Liepajas|title=30.12.1967: Lidmašīnas avārija pie Liepājas. 43 bojāgājušie|website=timenote.info|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1979. gada 22. martā [[Tu-134 katastrofa Liepājā|netālu no Liepājas lidostas avarēja lidmašīna ''Tu-134'']], 4 cilvēki gāja bojā, viens izdzīvoja. Liepājas lidostas ekspluatācijas drošības standartus nācās paaugstināt par pusotru reizi, jo netika veikti novērojumi no bez-virziena [[radars|radara]] [[radiobāka]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airdisaster.ru/reports.php?id=24|title=Материалы расследования. Катастрофа Ту-134А Латвийского РПО ГА в Лиепае (борт CCCP-65031), 22 марта 1979 года. // AirDisaster.ru - авиационные происшествия, инциденты и авиакатастрофы в СССР и России - факты, история, статистика|website=www.airdisaster.ru|access-date=2024-06-17}}&lt;/ref&gt;

1993. gadā lidosta tika nodota Liepājas pilsētas pašvaldībai un nodibināta SIA Aviasabiedrība «Liepāja».&lt;ref&gt;[http://www.liepaja-airport.lv/airport.php?id=parumus&amp;lang=lv Liepājas lidosta. Par mums]&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar 4 pilsētām, un no Liepājas bija iespējams aizlidot uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], nodrošinot satiksmi 4 reizes darba dienā uz Rīgu, katru dienu uz Kopenhāgenu un Hamburgu un 3 reizes nedēļā uz Maskavu. Lidostas pakalpojumus izmantoja ''[[airBaltic]]'', lidojumiem uz Rīgu izmantojot ''[[Fokker 50]]'' lidmašīnu. Uz Kopenhāgenu un Hamburgu ''airBaltic'' izmantoja ''[[ATR 42-300]]'' lidmašīnu, ko īrēja no [[Dānija]]s lidasbiedrības ''[[DAT Danish Air Transport]]'', kuras bāzes vieta ir Dānijā. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] apstākļos ''airBaltic'' 2008. gadā pārtrauca lidojumus uz Liepājas lidostu. Lidojumus uz Maskavu īslaicīgi 2009. gadā veica Krievijsas lidasbiedrība ''AtlantSojuz'' ar ''[[Embraer 120]]'' lidmašīnu.

2014. gadā uzsākti vērienīgi skreiceļa rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kas noslēdzās 2016. gadā, līdz ar lidostas sertificēšanu pasažieru komerclidojumu izpildei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4639486/liepajas-lidostu-sertifice-komerclidojumiem-noversot-risku-zaudet-es-finansejumu|title=Liepājas lidostu sertificē komerclidojumiem, novēršot risku zaudēt ES finansējumu|website=Nozares|access-date=2024-06-24|date=2016-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2017. gada lidostas teritorijā darbojas arī &quot;airBaltic&quot; pilotu akadēmija,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/papildinats-airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta/|title=Papildināts – “airBaltic” pilotus varētu apmācīt Liepājas lidostā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas ar specializētām lidmašīnām veic pilotu apmācības un treniņlidojumus.

Kopš 2017. gada &quot;airBaltic&quot; arī neregulāri veic lidojumus uz Liepāju maršrutā Rīga—Liepāja.

== Statistika ==
{{Lidostas-statistika|iata=LPX}}
{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| colspan=&quot;9&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Liepājas lidostas pasažieru skaits'''
|-  
! width=&quot;40&quot; | Gads
! width=&quot;80&quot; | Skaits
! width=&quot;50&quot; | %
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2006
| align=&quot;center&quot; | 1 232
| align=&quot;center&quot; style= |  —
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2007
| align=&quot;center&quot; | 28 269
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +229,64%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2008
| align=&quot;center&quot; | 44 100
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +64,1%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2009
| align=&quot;center&quot; | 253
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -99,99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2010
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2011
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2012
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2013
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2014
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2015
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2016
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2017
| align=&quot;center&quot; | 4 780
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2018
| align=&quot;center&quot; | 9 751&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/pieaug-apkalpoto-pasazieru-skaits-liepajas-lidosta|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +103.99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2019
| align=&quot;center&quot; | 13 835&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/liepajas-lidosta-pieaug-apkalpoto-pasazieru-un-reisu-skaits|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +41.88%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2020
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style= &quot;color:red&quot;| {{samazinājās}} —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2021
| align=&quot;center&quot; | 4200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Liepājas lidostā regulārie lidojumi vēl nenotiek, taču attīstās privātie un biznesa lidojumi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | {{increase}} +&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Neraugoties uz pandēmijas sekām, pašlaik Liepājas lidostā statistika ir ar plusa zīmi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2022
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2023
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
|}

== Galamērķi ==
===Lidojumu vēsture===
[[Attēls:Liepāja Airport.jpg|thumb|Ieeja Liepājas starptautiskajā lidostā 2008. gadā]]
[[Attēls:LPX.png|thumb|No Liepājas veiktie lidojumi]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Lidojumu veikšanas laiks
!Galamērķis
!Lidojumu veicējs
|-
|1937-1940
|Rīga
|''[[Valsts gaisa satiksme]]''
|-
|1960-1993
|Maskava
|''[[Aeroflot]]''
|-
|1960-1993
|Minska
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kaļiņingrada
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kijiva
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Ļeņingrada/Pēterburga
|''Aeroflot''
|-
|1960-1992
|Rīga
|''Aeroflot''
|-
|1992-1993
|Rīga
|''[[Latavio]]''
|-
|2006-2008
|Rīga
|''[[airBaltic]]''
|-
|2007-2008
|Kopenhāgena
|''airBaltic''
|-
|2007-2008
|Hamburga
|''airBaltic''
|-
|2008-2009
|Maskava
|''[[AtlantSojuz]]''
|-
|2017-2020
|rowspan=&quot;2&quot; | Rīga
|rowspan=&quot;2&quot; | ''airBaltic''
|-
|2024
|}

=== Lidojumi mūsdienās ===
Pēc lidostas rekonstrukcijas lidojumus uz Rīgu 2017. gada 16. maijā atsāka Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]''.&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=48841055 'airBaltic' sāk lidojumus uz Liepāju] Filips Lastovskis 2017. gada 16. maijā&lt;/ref&gt; Sākotnēji lidojumi notika 3 reizes nedēļā, taču, palielinoties pasažieru intensitātei, no 2019. gada vasaras sezonas, lidojumi uz un no Liepājas tika veikti 5 reizes nedēļā. Uz Liepāju - pirmdienu, trešdienu, ceturtdienu, piektdienu un svētdienu vakaros; No Liepājas - pirmdienu, otrdienu, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu agrajos rītos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi/regularie-lidojumi/|title=Liepājas lidosta - Regulārie lidojumi|website=liepaja-airport.lv|access-date=2024-06-24}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 17. marta regulārie iekšzemes lidojumi Rīga—Liepāja tika būtiski samazināti. Lidojumi notika 2020. gada 17., 20. martā. Piektdienu pēcpusdienas lidojumu reisi 2020. gada 27. martā, 3. un 10. aprīlī tika atcelti. Bija plānots atjaunot regulārus lidojumu reisus 6 reizes nedēļā no 2020. gada 1. jūnija, tomēr [[Covid-19]] pandēmijas ietekmē lidojumi tā arī neatsākās.

No 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 27. martam iekšzemes lidojumi tika oficiāli pārtraukti un netika 2022. gada 27. martā tika pieņemts lēmums tos turpmāk neatjaunot.

2024. gada 22. aprīlī ''[[airBaltic]]'' paziņoja, ka saistībā ar Liepājā gaidāmajiem pasākumiem - festivālu &quot;Summersound&quot; un ralliju &quot;Tet Rally Liepāja&quot;, no 11. jūlija līdz 5. augustam īslaicīgi tiks atsākti lidojumi uz Liepāju &quot;pop-up&quot; režīmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2024-airbaltic-regulara-aviosatiksme-starp-liepaju-un-rigu-nav-iespejama-bez-subsidijam.a551377/|title=«airBaltic»: Regulāra aviosatiksme starp Liepāju un Rīgu nav iespējama bez subsīdijām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Plānots, ka lidojumi no Rīgas uz Liepāju notiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un svētdienās plkst. 23.10. Savukārt lidojumi no Liepājas uz Rīgu notiks piektdienās un pirmdienās plkst. 5.45.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120016169/airbaltic-vasara-lidos-uz-liepaju|title='airBaltic' vasarā lidos uz Liepāju|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Lidojumu veicējs
!Maršruts
!Kursē
!Izlidošanas laiks
!Ielidošanas laiks
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Latvija}} ''[[airBaltic]]''
|Rīga — Liepāja 
| -,-,-,4,-,-,7 (''11.07.—05.08.2024'')
|23:10
|00:00
|-
|Liepāja — Rīga
| 1,-,-,-,5,-,- (''11.07.—05.08.2024'')
|05:45 
|06:30
|-
|}

2024. gada jūlijā un augustā ''airBaltic'' veica 12 īslaicīgus reisus maršrutā Rīga—Liepāja—Rīga, kas bija pieskaņoti Pasaules rallija čempionāta Latvijas posmam un festivālam ''Summer Sound''; pēc šiem reisiem aviosabiedrība regulāru satiksmi tuvākajos gados neplānoja atjaunot.&lt;ref name=&quot;lsm-liepaja-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.08.2024-regulari-lidojumi-starp-rigu-un-liepaju-varetu-notikt-vienigi-2027-gada.a564531/ |title=Regulāri lidojumi starp Rīgu un Liepāju varētu notikt vienīgi 2027. gadā |website=LSM.lv |date=2024. gada 9. augusts |access-date={{dat|2026|06|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā LSM vēstīja, ka lidostā sešus gadus nav regulāru pasažieru reisu; tās darbība turpinās ar privātajiem, biznesa un čarterreisiem, bet turpmākā attīstība tiek saistīta arī ar ''airBaltic'' pilotu akadēmijas darbības paplašināšanu.&lt;ref name=&quot;lsm-liepaja-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.04.2026-liepajas-lidostai-valsts-pieskir-20-tukstosus-eiro-regularo-reisu-atjaunosanu-neplano.a644782/ |title=Liepājas lidostai valsts piešķir 20 tūkstošus eiro; regulāro reisu atjaunošanu neplāno |website=LSM.lv |date=2026. gada 27. aprīlis |access-date={{dat|2026|06|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 1. aprīļa kursē autobuss Nr. 5301 Siena tirgus (Liepāja)—Cimdenieki—Lidosta—Grobiņas skola.

== Tehniskā informācija ==
Lidostas ICAO kods ir EVLA, bet IATA kods ir LPX. Tā atrodas 5 metrus virs jūras līmeņa. Sertificēta &lt;small&gt;(2016)&lt;/small&gt; vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.&lt;ref&gt;[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLA-en-GB.html#AD-2.EVLA Latvian AIP]&lt;/ref&gt; Lidostas teritorija aizņem {{nobr|217,6 ha}} platību, tai ir viens {{nobr|2002 m}} garš un {{nobr|40 m}} plats betona/asfalta seguma skrejceļš. Lidosta aprīkota ar modernu navigācijas (ILS/DME, DVOR/DME), meteoroloģijas (''AviMet'', ''Vaisala AW-11'') un gaismas sistēmām.

2014.-2015. gadā lidjoslas rekonstrukcijas rezultātā ir atjaunots [[Skrejceļš|skrejceļa]] segums 2002 metru garumā un 40 metru platumā, bet manevrēšanas ceļš ir paplašināts no 14 uz 18 metriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/buve/liepajas-lidosta-pabeigti-skrejcela-izbuves-darbi-436980|title=Liepājas lidostā pabeigti skrejceļa izbūves darbi|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt;

== Transports uz lidostu ==
=== Autobuss ===
Pretim lidostas ieejai atrodas autobusa pietura.

Galveno autobusu satiksmi ar Liepāju nodrošina uzņēmuma AS ''Liepājas Autobusu parks'' pilsētas 100. maršruts (Lidosta—M. Ķempes iela), kas no Lidostas atiet pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst. 0.35 un no M. Ķempes ielas Lidostas virzienā izbrauc minētajās nedēļas dienās plkst. 4.00. Brauciens ilgst apmēram 35 minūtes. Šis maršruts ir speciāli paredzēts lidojumu pasažieriem, tāpēc tas kursē saskaņā ar lidojumu grafiku un arī reisu kavēšanās gadījumā sagaidīs visus braukt gribētājus.  Biļetes cena vienai personai ir 0,70 € (pērkot pie autobusa vadītāja 0,80 €).

=== Lidostas autostāvvieta ===
Pie lidostas pastāvīgi ir pieejama bezmaksas ilgtermiņa autostāvvieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/autostavvieta/|title=Liepājas lidosta - Autostāvvieta|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Negadījumi un incidenti ==
*1928. gadā Fiat CR.1 avarēja Liepājas lidlaukā. Gāja bojā pilots I. Kārkliņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asn.flightsafety.org/wikibase/389780|title=Accident Fiat CR.1}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
*[[1930. gadi|1930. desmitgadā]] [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] avarēja Liepājas lidostā. Pilota liktenis nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asn.flightsafety.org/wikibase/wiki.php?id=352017|title=plane owned by Aviation Regiment of the Latvian Army crashed in liepaja airfield in the 1930's}}&lt;/ref&gt;
*1935. gada 3. augustā Latvijas Aviācijas pulka ''Letov Š-16L'' ar reģistrācijas numuru 95 avarēja ar priekšgalu lejup Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/352018|title=Incident Letov Š-16L 95 ?,}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīna ''Fw 190A-8 WNr'' ar reģistrācijas numuru 738369 bija pacēlusies Liepājas lidostā un lidoja uz rietumiem. Pie [[Liepājas osta]]s lidmašīna ietriecās un avarēja [[kravas kuģis|kravas kuģa]] [[celtnis|celtnī]]. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192847|title=Accident Focke-Wulf Fw 190A-8 738369,}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''Luftwaffe'' lidmašīna ''Fw 190A-6 WNr'' ar reģistrācijas numuru 550740 avarēja un eksplodēja izmēģinājumu lidojumā. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192848|title=Accident Focke-Wulf Fw 190A-6 550740,}}&lt;/ref&gt;
*1954. gada 4. aprīlī padomju [[La-15 katastrofa Liepājā|La-15 lidmašīna kas tikko bija pacēlusies no Liepājas lidostas, avarēja]] dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājā]] starp [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērza]], [[Klāva Ukstiņa iela|K. Ukstiņa]], [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|E. Veidenbauma]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Viena māja tika pilnībā nopostīta, trīs aizdegās, otrai stūri nogrieza lidmašīnas atdalītais spārns. Bojā gāja seši Liepājas iedzīvotāji (4 pieaugušie un 2 bērni), kā arī gāja bojā lidmašīnas pilots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=352023|title=Accident Lavochkin La-15,}}&lt;/ref&gt;
* 1967. gada 30. decembrī ''[[An-24]]B'' (cn 67302909) ar reģistrācijas numuru CCCP-46215 ([[An-24 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-51]]) lidoja no Rīgas [[Spilves lidosta]]s uz Liepājas lidostu. Tuvojoties Liepājas lidostai, lidmašīna glisādē ielidoja ar ātrumu 300 km/h un 300 metru augstumā, nevis ieteicamo 220 km/h 200 metru augstumā. Pilots mēģināja palēnināt ātrgaitas nolaišanos ar pretējo vilci, bet pēc tam uzsāka nokavētu pieeju. Apgrieziena laikā labais dzinējs nodrošināja vilci uz priekšu, bet kreisais palika atpakaļgaitā. Lidmašīna ripoja pa kreisi, atsitoties pret zemi 250 metrus no pieejas ceļa. Ar ievilktām šasijām kreisais propelleris saskārās ar zemi, pirms lidmašīna sasniedza augstumu. Pēc 140 metru pārvarēšanas lidmašīna ietriecās telefona stabā, pārraujot daļu no labā spārna. Pēc tam tā lidoja 1270 metrus, palielinot labo slīpumu, līdz smagi ietriecās zemē 48 grādu leņķī. Tikai 8 no 51 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19671230-0|title=Accident Antonov An-24B CCCP-46215,}}&lt;/ref&gt;
* 1979. gada 22. martā ''[[Tu-134|Tu-134A]]'' (cn 48530) ar reģistrācijas numuru CCCP-65031 ([[Tu-134 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-34]]) bija ceļā no [[Omska]]s uz [[Liepāja|Liepāju]] ar pieturu [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], lai uzpildītu degvielu. Kad tuvojās Liepājas lidostas skrejceļam, lidmašīna nolaidās pārāk ātri, zem [[glisāde]]s slīpuma. Autopilots tika izslēgts 180 m augstumā. Novirzīta pa labi no lokalizatora, vertikālais ātrums palielināts līdz 8 m/s. Piloti izmēģināja vizuālo kontaktu, nosvērās pa kreisi 60 m augstumā. Jaudas sviras pavirzījušās 60 m attālumā. Tu-134 ietriecās kokos 1690 m no skrejceļa sliekšņa, 155 m pa labi no viduslīnijas, 10-12 m augstumā. Pagriezās pa kreisi, 2 m augstumā ietriecās dzelzceļa uzbērumā, sadalījās un aizdegās. Tikai 1 no 5 apkalpes locekļiem izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19790322-0|title=Accident Tupolev Tu-134A CCCP-65031,}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 8. maijā zema līmeņa akrobātikas laikā avarēja un tika iznīcināta privāta ''Pitts S-2B'' (cn 5083) lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CCU.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/166083|title=Accident Pitts S-2B Special YL-CCU,}}&lt;/ref&gt; Gāja bojā profesionālais lidotājs Gints Bubieris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/liepajnieki-cer-ari-pec-bubiera-bojaejas-katastrofa-vina-pilotu-skolas-darbs-turpinasies.a84971/ Liepājnieki cer: arī pēc Bubiera bojāejas katastrofā viņa pilotu skolas darbs turpināsies]&lt;/ref&gt;

== Lidostas attīstība ==
2014. gada 18. septembrī ar SIA &quot;Binders&quot; tika noslēgts līgums par lidostas rekonstrukciju ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem.&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot; /&gt; Darbi lidjoslā sākti oktobrī, rekonstrukciju pabeidza līdz 2015. gada 18. jūlijam. Atjaunoja arī lidmašīnu peronu un stāvvietas, kā arī pilnībā nomainīja apgaismojumu.

2017. gada martā tika paziņots, ka ''airBaltic'' 16. maijā atsāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju ar ''[[Bombardier Q400 NextGen]]'' lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Liepāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904160124/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} riga-airport.com preses relīze 2017. gada 13. martā&lt;/ref&gt;

Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''airBaltic'' ir iecerējusi, ka tās jaunizveidotās Pilotu akadēmijas mācību lidojumi varētu notikt Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta|title=airBaltic pilotus varētu apmācīt Liepājas lidostā|last=|first=|access-date=2018. gada 3. jūnijā|date=2018. gada 23. februārī}}&lt;/ref&gt; Tādā Liepājas lidostā tiktu izbūvēti angāri un cita nepieciešamā infrastruktūra, kas palīdzētu lidostai attīstīties arī turpmāk.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot;&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/papildinats-ar-foto-liepajas-lidosta-pienem-izaicinajumu-421757 Liepājas lidosta pieņem izaicinājumu] Dienas Bizness, Vēsma Lēvalde, 2014. gada 16. oktobris&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.liepaja-airport.lv/ Lidostas mājaslapa]

{{Latvijas lidostas}}

{{DEFAULTSORT:Liepāja, Starptautiskā lidosta}}
[[Kategorija:Transports Liepājā|Lidosta]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]
[[Kategorija:Grobiņas pagasts]]</text>
      <sha1>pw5qkpt81v6dkfy149dju9dwpnsadhi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483576</id>
      <parentid>4483569</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T05:29:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MargaritaPLV</username>
        <id>130866</id>
      </contributor>
      <comment>Atjaunināta informācija par Pilotu akadēmijas angāru</comment>
      <origin>4483576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29109" sha1="pmqftn59bf576jbyruaga33f30s7r34" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a = 
| nosaukums_originalvaloda-r = 
| attels                     = Liepājas lidosta 2017.JPG
| attela-platums             = 246
| paraksts                   = 
| IATA                       = LPX
| ICAO                       = EVLA
| karte                      = Latvija#Dienvidkurzemes novads
|lat_deg=56|lat_min=31|lat_sec=03|lat_dir=N
|lon_deg=021|lon_min=05|lon_sec=49|lon_dir=E
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;
| ipasnieks                  = [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]
| atrasanas_vieta            = Lidostas iela 8, [[Cimdenieki]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Latvija]], LV-3430
| elevation-f                = 18
| elevation-m                = 5
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 6568
| r1-length-m                = 2002
| r1-surface                 = [[Asfaltbetons|asfalts]]
| pasazieru_skaits           = 4 780 (2017)
| lidojumu_skaits            = 2 428 (2008)
| majas_lapa                 = {{URL|http://www.liepaja-airport.lv}}
}}
'''Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;''' (IATA: '''LPX''', ICAO: '''EVLA''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/tehniskie-dati/|title=Liepājas lidosta - Tehniskie dati|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt; ir vispārējās aviācijas [[lidosta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}&lt;/ref&gt; [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cimdenieki|Cimdeniekos]], 7 km no [[Liepāja]]s centra un {{nobr|210 km}} no [[Latvija]]s galvaspilsētas [[Rīga]]s. Lidostu ar Liepājas pilsētu savieno autoceļš [[Autoceļš P134|P134]], tās apsaimniekotājs ir SIA &quot;Aviasabiedrība Liepāja&quot;.

== Vēsture ==
[[Attēls:Liepājas lidlauki Otrā pasaules kara laikā.jpg|thumb|left|200px|Liepājas lidlauku izvietojums Otrā pasaules kara laikā. Pie [[Karosta]]s atradās Ziemeļu aerodroms (''Libau-Nord''), pie Grobiņas ceļa jaunais militārais lidlauks.]]
[[Attēls:Liepājas aerodroma angārs 1937.jpg|thumb|200px|left|Liepājas aerodroma angārs (1937).]]
[[Attēls:Liepājas lidosta pēc 1960.jpg|thumb|200px|left|Liepājas lidosta (pēc 1960).]]
Liepājas pirmo kara lidlauku uzbūvēja 1926. gadā [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētā]] un izmantoja jauno lidotāju apmācībai, 1928. gadā lidlaukā avarēja pilots I. Kārkliņš ar ''Fiat CR1'' lidmašīnu. 1935. gadā Latvijas aerokluba Liepājas nodaļa kopā ar Liepājas pilsētu un [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] aviāciju izveidoja Liepājas civilo aerodromu ar angāru, remontdarbnīcām, kantori un komandanta telpu. 1937. gadā Kuršu ielas galā, [[Kalpaka tilts|Kalpaka tilta]] tuvumā (tagadējās [[Lauma Fabrics|fabrikas &quot;Lauma&quot;]] vietā) uzbūvēja Latvijas pasta un telegrāfa departamenta jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Lielajā angārā bija paredzētas vietas 6 lidmašīnām. Celmu un Šķēdes ielu stūrī tika atklāta kafejnīca «Lidosta». Satiksmi ar aerodromu uzturēja Karostas tramvaja līnija un īpaša vieglā automašīna no Pilsētas viesnīcas.&lt;ref&gt;[https://grobina.blogspot.com/2015/03/libau-nord-liepajas-pirmie-gaisa-varti.html Libau-Nord - Liepājas pirmie gaisa vārti]  2015. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

1937. gada 15. jūnijā Latvijas nacionālā aviokompānija [[Valsts gaisa satiksme]] atklāja gaisa satiksmes līniju [[Spilves lidosta]] - Liepājas lidlauks, kuru apkalpoja ar divām septiņvietīgām ''[[De Havilland DH-89 Dragon Rapide]]'' lidmašīnām. Kopš 1938. gada gaisa satiksme notika visas sezonas. Lidmašīnas kursēja četras reizes dienā un 210 kilometru lielo attālumu veica nepilnā stundā. No Rīgas lidmašīna izlidoja pulksten 7.30, pēc stundas tā bija Liepājā un uz Rīgu atpakaļ devās pulksten 8.50. Pēcpusdienas reiss no Rīgas bija pulksten 16.15, bet atpakaļ – 17.35.  1939. gada 3. maijā sakarā ar sliežu ceļa un ritošā sastāva pārmērīgo nolietojumu tika nolemts pārtraukt tramvaju satiksmi līnijā &quot;Peldu iela — Rožu laukums — Lidosta.&lt;ref&gt;[http://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/ka-lidmasinas-uz-liepaju-lidoja-66523 J.Gintners, &quot;Kā lidmašīnas uz Liepāju lidoja&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&quot; Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt gaisa satiksmes līniju Rīga - [[Ventspils lidlauks|Ventspils]] - Liepāja, kas tomēr netika realizēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs &quot;Aviācijas attīstība Latvijā&quot; |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem 1940. gadā tika iekārtots jauns Liepājas-Grobiņas kara lidlauks.
[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada 22. jūnijā vācu ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' bombardēja Liepājas lidlauku un iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām 69 padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк'') kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении] (krieviski)&lt;/ref&gt; 1943. gada rudenī netālajā [[Grobiņa]]s pilsētā izveidoja Liepājas-Grobiņas lidotāju skolu (''Flugzeugführerschule A/B Libau/Grobin''), laikā no 1943. gada oktobra līdz 1944. gada februārim Liepājas lidlaukā apmācīja 25 bijušos [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] lidotājus lidošanai ar ''Luftwaffe'' lidmašīnām ''Arado Ar 66'' [[Luftwaffes Latviešu 12. Nakts kaujas grupa|Latviešu 12. Nakts kaujas grupā]] (''Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12''). Seši no viņiem kļuva par Grobiņas kara lidotāju skolas instruktoriem, un līdz 1944. gada septembrim sagatavoja 140 lidotājus. No 1944. gada maija Liepājas-Grobiņas lidlaukā bāzējās NSGr.12 štābs,&lt;ref&gt;[http://www.airwar.ru/history/av2ww/axis/latvia/latvia.html Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой] (krieviski)&lt;/ref&gt; ko augustā-septembrī pārveidoja par aviācijas leģiona &quot;Latvija&quot; (''Luftwaffen-Legion Lettland'') apmācības daļu.&lt;ref&gt;[http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html The Latvian Squadrons in the Luftwaffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140715115227/http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |date={{dat|2014|07|15||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt; [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā tas tika izmantots kā pretgaisa aizsardzības karaspēka lidlauks.

1960. gadā lidlauks tika nodots civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielākajām PSRS pilsētām ([[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]], [[Maskava|Maskavu]], [[Kijiva|Kijivu]], [[Minska|Minsku]], [[Karaļauči]]em u. c.), gadā vidēji apkalpojot ap {{nobr|100 000}} pasažieriem un {{nobr|900 t}} kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/par-lidostu/vesture/|title=Liepājas lidosta - Vēsture|website=liepaja-airport.lv|access-date=2024-06-17}}&lt;/ref&gt; 1967. gada 30. decembrī [[An-24 katastrofa Liepājā|netālu no Liepājas lidlauka nogāzās lidmašīna ''An-24'']], kas veica pasažieru reisu no Rīgas uz Liepāju. Tuvojoties lidostai, lidmašīnas spārns aizķēra telefonstabu un nolūza, 43 cilvēki gāja bojā, seši izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Lidmasinas-avarija-pie-Liepajas|title=30.12.1967: Lidmašīnas avārija pie Liepājas. 43 bojāgājušie|website=timenote.info|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1979. gada 22. martā [[Tu-134 katastrofa Liepājā|netālu no Liepājas lidostas avarēja lidmašīna ''Tu-134'']], 4 cilvēki gāja bojā, viens izdzīvoja. Liepājas lidostas ekspluatācijas drošības standartus nācās paaugstināt par pusotru reizi, jo netika veikti novērojumi no bez-virziena [[radars|radara]] [[radiobāka]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airdisaster.ru/reports.php?id=24|title=Материалы расследования. Катастрофа Ту-134А Латвийского РПО ГА в Лиепае (борт CCCP-65031), 22 марта 1979 года. // AirDisaster.ru - авиационные происшествия, инциденты и авиакатастрофы в СССР и России - факты, история, статистика|website=www.airdisaster.ru|access-date=2024-06-17}}&lt;/ref&gt;

1993. gadā lidosta tika nodota Liepājas pilsētas pašvaldībai un nodibināta SIA Aviasabiedrība «Liepāja».&lt;ref&gt;[http://www.liepaja-airport.lv/airport.php?id=parumus&amp;lang=lv Liepājas lidosta. Par mums]&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar 4 pilsētām, un no Liepājas bija iespējams aizlidot uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], nodrošinot satiksmi 4 reizes darba dienā uz Rīgu, katru dienu uz Kopenhāgenu un Hamburgu un 3 reizes nedēļā uz Maskavu. Lidostas pakalpojumus izmantoja ''[[airBaltic]]'', lidojumiem uz Rīgu izmantojot ''[[Fokker 50]]'' lidmašīnu. Uz Kopenhāgenu un Hamburgu ''airBaltic'' izmantoja ''[[ATR 42-300]]'' lidmašīnu, ko īrēja no [[Dānija]]s lidasbiedrības ''[[DAT Danish Air Transport]]'', kuras bāzes vieta ir Dānijā. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] apstākļos ''airBaltic'' 2008. gadā pārtrauca lidojumus uz Liepājas lidostu. Lidojumus uz Maskavu īslaicīgi 2009. gadā veica Krievijsas lidasbiedrība ''AtlantSojuz'' ar ''[[Embraer 120]]'' lidmašīnu.

2014. gadā uzsākti vērienīgi skreiceļa rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kas noslēdzās 2016. gadā, līdz ar lidostas sertificēšanu pasažieru komerclidojumu izpildei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4639486/liepajas-lidostu-sertifice-komerclidojumiem-noversot-risku-zaudet-es-finansejumu|title=Liepājas lidostu sertificē komerclidojumiem, novēršot risku zaudēt ES finansējumu|website=Nozares|access-date=2024-06-24|date=2016-09-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2017. gada lidostas teritorijā darbojas arī &quot;airBaltic&quot; pilotu akadēmija,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/papildinats-airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta/|title=Papildināts – “airBaltic” pilotus varētu apmācīt Liepājas lidostā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas ar specializētām lidmašīnām veic pilotu apmācības un treniņlidojumus.

Kopš 2017. gada &quot;airBaltic&quot; arī neregulāri veic lidojumus uz Liepāju maršrutā Rīga—Liepāja.

== Statistika ==
{{Lidostas-statistika|iata=LPX}}
{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| colspan=&quot;9&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Liepājas lidostas pasažieru skaits'''
|-  
! width=&quot;40&quot; | Gads
! width=&quot;80&quot; | Skaits
! width=&quot;50&quot; | %
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2006
| align=&quot;center&quot; | 1 232
| align=&quot;center&quot; style= |  —
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2007
| align=&quot;center&quot; | 28 269
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +229,64%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2008
| align=&quot;center&quot; | 44 100
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +64,1%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2009
| align=&quot;center&quot; | 253
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -99,99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2010
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2011
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2012
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2013
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2014
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2015
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2016
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2017
| align=&quot;center&quot; | 4 780
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2018
| align=&quot;center&quot; | 9 751&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/pieaug-apkalpoto-pasazieru-skaits-liepajas-lidosta|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +103.99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2019
| align=&quot;center&quot; | 13 835&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/liepajas-lidosta-pieaug-apkalpoto-pasazieru-un-reisu-skaits|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +41.88%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2020
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style= &quot;color:red&quot;| {{samazinājās}} —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2021
| align=&quot;center&quot; | 4200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Liepājas lidostā regulārie lidojumi vēl nenotiek, taču attīstās privātie un biznesa lidojumi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | {{increase}} +&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Neraugoties uz pandēmijas sekām, pašlaik Liepājas lidostā statistika ir ar plusa zīmi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2022
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2023
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''nav datu''
|- 
|}

== Galamērķi ==
===Lidojumu vēsture===
[[Attēls:Liepāja Airport.jpg|thumb|Ieeja Liepājas starptautiskajā lidostā 2008. gadā]]
[[Attēls:LPX.png|thumb|No Liepājas veiktie lidojumi]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Lidojumu veikšanas laiks
!Galamērķis
!Lidojumu veicējs
|-
|1937-1940
|Rīga
|''[[Valsts gaisa satiksme]]''
|-
|1960-1993
|Maskava
|''[[Aeroflot]]''
|-
|1960-1993
|Minska
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kaļiņingrada
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kijiva
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Ļeņingrada/Pēterburga
|''Aeroflot''
|-
|1960-1992
|Rīga
|''Aeroflot''
|-
|1992-1993
|Rīga
|''[[Latavio]]''
|-
|2006-2008
|Rīga
|''[[airBaltic]]''
|-
|2007-2008
|Kopenhāgena
|''airBaltic''
|-
|2007-2008
|Hamburga
|''airBaltic''
|-
|2008-2009
|Maskava
|''[[AtlantSojuz]]''
|-
|2017-2020
|rowspan=&quot;2&quot; | Rīga
|rowspan=&quot;2&quot; | ''airBaltic''
|-
|2024
|}

=== Lidojumi mūsdienās ===
Pēc lidostas rekonstrukcijas lidojumus uz Rīgu 2017. gada 16. maijā atsāka Latvijas nacionālā lidsabiedrība ''[[airBaltic]]''.&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=48841055 'airBaltic' sāk lidojumus uz Liepāju] Filips Lastovskis 2017. gada 16. maijā&lt;/ref&gt; Sākotnēji lidojumi notika 3 reizes nedēļā, taču, palielinoties pasažieru intensitātei, no 2019. gada vasaras sezonas, lidojumi uz un no Liepājas tika veikti 5 reizes nedēļā. Uz Liepāju - pirmdienu, trešdienu, ceturtdienu, piektdienu un svētdienu vakaros; No Liepājas - pirmdienu, otrdienu, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu agrajos rītos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi/regularie-lidojumi/|title=Liepājas lidosta - Regulārie lidojumi|website=liepaja-airport.lv|access-date=2024-06-24}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 17. marta regulārie iekšzemes lidojumi Rīga—Liepāja tika būtiski samazināti. Lidojumi notika 2020. gada 17., 20. martā. Piektdienu pēcpusdienas lidojumu reisi 2020. gada 27. martā, 3. un 10. aprīlī tika atcelti. Bija plānots atjaunot regulārus lidojumu reisus 6 reizes nedēļā no 2020. gada 1. jūnija, tomēr [[Covid-19]] pandēmijas ietekmē lidojumi tā arī neatsākās.

No 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 27. martam iekšzemes lidojumi tika oficiāli pārtraukti un netika 2022. gada 27. martā tika pieņemts lēmums tos turpmāk neatjaunot.

2024. gada 22. aprīlī ''[[airBaltic]]'' paziņoja, ka saistībā ar Liepājā gaidāmajiem pasākumiem - festivālu &quot;Summersound&quot; un ralliju &quot;Tet Rally Liepāja&quot;, no 11. jūlija līdz 5. augustam īslaicīgi tiks atsākti lidojumi uz Liepāju &quot;pop-up&quot; režīmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/22.04.2024-airbaltic-regulara-aviosatiksme-starp-liepaju-un-rigu-nav-iespejama-bez-subsidijam.a551377/|title=«airBaltic»: Regulāra aviosatiksme starp Liepāju un Rīgu nav iespējama bez subsīdijām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Plānots, ka lidojumi no Rīgas uz Liepāju notiks divas reizes nedēļā - ceturtdienās un svētdienās plkst. 23.10. Savukārt lidojumi no Liepājas uz Rīgu notiks piektdienās un pirmdienās plkst. 5.45.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120016169/airbaltic-vasara-lidos-uz-liepaju|title='airBaltic' vasarā lidos uz Liepāju|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Lidojumu veicējs
!Maršruts
!Kursē
!Izlidošanas laiks
!Ielidošanas laiks
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Latvija}} ''[[airBaltic]]''
|Rīga — Liepāja 
| -,-,-,4,-,-,7 (''11.07.—05.08.2024'')
|23:10
|00:00
|-
|Liepāja — Rīga
| 1,-,-,-,5,-,- (''11.07.—05.08.2024'')
|05:45 
|06:30
|-
|}

2024. gada jūlijā un augustā ''airBaltic'' veica 12 īslaicīgus reisus maršrutā Rīga—Liepāja—Rīga, kas bija pieskaņoti Pasaules rallija čempionāta Latvijas posmam un festivālam ''Summer Sound''; pēc šiem reisiem aviosabiedrība regulāru satiksmi tuvākajos gados neplānoja atjaunot.&lt;ref name=&quot;lsm-liepaja-2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.08.2024-regulari-lidojumi-starp-rigu-un-liepaju-varetu-notikt-vienigi-2027-gada.a564531/ |title=Regulāri lidojumi starp Rīgu un Liepāju varētu notikt vienīgi 2027. gadā |website=LSM.lv |date=2024. gada 9. augusts |access-date={{dat|2026|06|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā LSM vēstīja, ka lidostā sešus gadus nav regulāru pasažieru reisu; tās darbība turpinās ar privātajiem, biznesa un čarterreisiem, bet turpmākā attīstība tiek saistīta arī ar ''airBaltic'' pilotu akadēmijas darbības paplašināšanu.&lt;ref name=&quot;lsm-liepaja-2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.04.2026-liepajas-lidostai-valsts-pieskir-20-tukstosus-eiro-regularo-reisu-atjaunosanu-neplano.a644782/ |title=Liepājas lidostai valsts piešķir 20 tūkstošus eiro; regulāro reisu atjaunošanu neplāno |website=LSM.lv |date=2026. gada 27. aprīlis |access-date={{dat|2026|06|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 1. aprīļa kursē autobuss Nr. 5301 Siena tirgus (Liepāja)—Cimdenieki—Lidosta—Grobiņas skola.

== Tehniskā informācija ==
Lidostas ICAO kods ir EVLA, bet IATA kods ir LPX. Tā atrodas 5 metrus virs jūras līmeņa. Sertificēta &lt;small&gt;(2016)&lt;/small&gt; vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.&lt;ref&gt;[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLA-en-GB.html#AD-2.EVLA Latvian AIP]&lt;/ref&gt; Lidostas teritorija aizņem {{nobr|217,6 ha}} platību, tai ir viens {{nobr|2002 m}} garš un {{nobr|40 m}} plats betona/asfalta seguma skrejceļš. Lidosta aprīkota ar modernu navigācijas (ILS/DME, DVOR/DME), meteoroloģijas (''AviMet'', ''Vaisala AW-11'') un gaismas sistēmām.

2014.-2015. gadā lidjoslas rekonstrukcijas rezultātā ir atjaunots [[Skrejceļš|skrejceļa]] segums 2002 metru garumā un 40 metru platumā, bet manevrēšanas ceļš ir paplašināts no 14 uz 18 metriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/buve/liepajas-lidosta-pabeigti-skrejcela-izbuves-darbi-436980|title=Liepājas lidostā pabeigti skrejceļa izbūves darbi|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt;

== Transports uz lidostu ==
=== Autobuss ===
Pretim lidostas ieejai atrodas autobusa pietura.

Galveno autobusu satiksmi ar Liepāju nodrošina uzņēmuma AS ''Liepājas Autobusu parks'' pilsētas 100. maršruts (Lidosta—M. Ķempes iela), kas no Lidostas atiet pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst. 0.35 un no M. Ķempes ielas Lidostas virzienā izbrauc minētajās nedēļas dienās plkst. 4.00. Brauciens ilgst apmēram 35 minūtes. Šis maršruts ir speciāli paredzēts lidojumu pasažieriem, tāpēc tas kursē saskaņā ar lidojumu grafiku un arī reisu kavēšanās gadījumā sagaidīs visus braukt gribētājus.  Biļetes cena vienai personai ir 0,70 € (pērkot pie autobusa vadītāja 0,80 €).

=== Lidostas autostāvvieta ===
Pie lidostas pastāvīgi ir pieejama bezmaksas ilgtermiņa autostāvvieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/autostavvieta/|title=Liepājas lidosta - Autostāvvieta|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Negadījumi un incidenti ==
*1928. gadā Fiat CR.1 avarēja Liepājas lidlaukā. Gāja bojā pilots I. Kārkliņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asn.flightsafety.org/wikibase/389780|title=Accident Fiat CR.1}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
*[[1930. gadi|1930. desmitgadā]] [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] avarēja Liepājas lidostā. Pilota liktenis nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://asn.flightsafety.org/wikibase/wiki.php?id=352017|title=plane owned by Aviation Regiment of the Latvian Army crashed in liepaja airfield in the 1930's}}&lt;/ref&gt;
*1935. gada 3. augustā Latvijas Aviācijas pulka ''Letov Š-16L'' ar reģistrācijas numuru 95 avarēja ar priekšgalu lejup Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/352018|title=Incident Letov Š-16L 95 ?,}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīna ''Fw 190A-8 WNr'' ar reģistrācijas numuru 738369 bija pacēlusies Liepājas lidostā un lidoja uz rietumiem. Pie [[Liepājas osta]]s lidmašīna ietriecās un avarēja [[kravas kuģis|kravas kuģa]] [[celtnis|celtnī]]. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192847|title=Accident Focke-Wulf Fw 190A-8 738369,}}&lt;/ref&gt;
* 1945. gada 14. janvārī ''7./JG 54'' ''Luftwaffe'' lidmašīna ''Fw 190A-6 WNr'' ar reģistrācijas numuru 550740 avarēja un eksplodēja izmēģinājumu lidojumā. Pilots gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/192848|title=Accident Focke-Wulf Fw 190A-6 550740,}}&lt;/ref&gt;
*1954. gada 4. aprīlī padomju [[La-15 katastrofa Liepājā|La-15 lidmašīna kas tikko bija pacēlusies no Liepājas lidostas, avarēja]] dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājā]] starp [[Bērzu iela (Liepāja)|Bērza]], [[Klāva Ukstiņa iela|K. Ukstiņa]], [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|E. Veidenbauma]] un [[Ganību iela (Liepāja)|Ganību ielu]]. Viena māja tika pilnībā nopostīta, trīs aizdegās, otrai stūri nogrieza lidmašīnas atdalītais spārns. Bojā gāja seši Liepājas iedzīvotāji (4 pieaugušie un 2 bērni), kā arī gāja bojā lidmašīnas pilots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/wiki.php?id=352023|title=Accident Lavochkin La-15,}}&lt;/ref&gt;
* 1967. gada 30. decembrī ''[[An-24]]B'' (cn 67302909) ar reģistrācijas numuru CCCP-46215 ([[An-24 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-51]]) lidoja no Rīgas [[Spilves lidosta]]s uz Liepājas lidostu. Tuvojoties Liepājas lidostai, lidmašīna glisādē ielidoja ar ātrumu 300 km/h un 300 metru augstumā, nevis ieteicamo 220 km/h 200 metru augstumā. Pilots mēģināja palēnināt ātrgaitas nolaišanos ar pretējo vilci, bet pēc tam uzsāka nokavētu pieeju. Apgrieziena laikā labais dzinējs nodrošināja vilci uz priekšu, bet kreisais palika atpakaļgaitā. Lidmašīna ripoja pa kreisi, atsitoties pret zemi 250 metrus no pieejas ceļa. Ar ievilktām šasijām kreisais propelleris saskārās ar zemi, pirms lidmašīna sasniedza augstumu. Pēc 140 metru pārvarēšanas lidmašīna ietriecās telefona stabā, pārraujot daļu no labā spārna. Pēc tam tā lidoja 1270 metrus, palielinot labo slīpumu, līdz smagi ietriecās zemē 48 grādu leņķī. Tikai 8 no 51 cilvēkiem, kas atradās lidmašīnā, izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19671230-0|title=Accident Antonov An-24B CCCP-46215,}}&lt;/ref&gt;
* 1979. gada 22. martā ''[[Tu-134|Tu-134A]]'' (cn 48530) ar reģistrācijas numuru CCCP-65031 ([[Tu-134 katastrofa Liepājā|Aeroflot reiss L-34]]) bija ceļā no [[Omska]]s uz [[Liepāja|Liepāju]] ar pieturu [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], lai uzpildītu degvielu. Kad tuvojās Liepājas lidostas skrejceļam, lidmašīna nolaidās pārāk ātri, zem [[glisāde]]s slīpuma. Autopilots tika izslēgts 180 m augstumā. Novirzīta pa labi no lokalizatora, vertikālais ātrums palielināts līdz 8 m/s. Piloti izmēģināja vizuālo kontaktu, nosvērās pa kreisi 60 m augstumā. Jaudas sviras pavirzījušās 60 m attālumā. Tu-134 ietriecās kokos 1690 m no skrejceļa sliekšņa, 155 m pa labi no viduslīnijas, 10-12 m augstumā. Pagriezās pa kreisi, 2 m augstumā ietriecās dzelzceļa uzbērumā, sadalījās un aizdegās. Tikai 1 no 5 apkalpes locekļiem izdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/database/record.php?id=19790322-0|title=Accident Tupolev Tu-134A CCCP-65031,}}&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 8. maijā zema līmeņa akrobātikas laikā avarēja un tika iznīcināta privāta ''Pitts S-2B'' (cn 5083) lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CCU.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/166083|title=Accident Pitts S-2B Special YL-CCU,}}&lt;/ref&gt; Gāja bojā profesionālais lidotājs Gints Bubieris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/liepajnieki-cer-ari-pec-bubiera-bojaejas-katastrofa-vina-pilotu-skolas-darbs-turpinasies.a84971/ Liepājnieki cer: arī pēc Bubiera bojāejas katastrofā viņa pilotu skolas darbs turpināsies]&lt;/ref&gt;

== Lidostas attīstība ==
2014. gada 18. septembrī ar SIA &quot;Binders&quot; tika noslēgts līgums par lidostas rekonstrukciju ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem.&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot; /&gt; Darbi lidjoslā sākti oktobrī, rekonstrukciju pabeidza līdz 2015. gada 18. jūlijam. Atjaunoja arī lidmašīnu peronu un stāvvietas, kā arī pilnībā nomainīja apgaismojumu.

2017. gada martā tika paziņots, ka ''airBaltic'' 16. maijā atsāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju ar ''[[Bombardier Q400 NextGen]]'' lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Liepāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904160124/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} riga-airport.com preses relīze 2017. gada 13. martā&lt;/ref&gt;

2020. gada martā Liepājas lidostā atklāja ''airBaltic Training'' Pilotu akadēmijas lidmašīnu angāru, kurā nodrošināta vieta 15 apmācību lidaparātiem; angārs paredzēts lidaparātu uzglabāšanai un apkopei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepaja-atklaj-airbaltic-training-pilotu-akademijas-lidmasinu-angaru.a351527/ |title=Liepājā atklāj «airBaltic Training» Pilotu akadēmijas lidmašīnu angāru |website=LSM.lv |date=2020. gada 12. marts |access-date={{dat|2026|06|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot;&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/papildinats-ar-foto-liepajas-lidosta-pienem-izaicinajumu-421757 Liepājas lidosta pieņem izaicinājumu] Dienas Bizness, Vēsma Lēvalde, 2014. gada 16. oktobris&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.liepaja-airport.lv/ Lidostas mājaslapa]

{{Latvijas lidostas}}

{{DEFAULTSORT:Liepāja, Starptautiskā lidosta}}
[[Kategorija:Transports Liepājā|Lidosta]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]
[[Kategorija:Grobiņas pagasts]]</text>
      <sha1>pmqftn59bf576jbyruaga33f30s7r34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1367. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60712</id>
    <revision>
      <id>4483482</id>
      <parentid>2056523</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:47:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="511" sha1="fvjwc3lr2ho0kp6wohg7mgy61s1mxgo" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1367}}
{{Gads citos kalendāros|1367}}
'''1367. gads''' ({{Rom sk gadam|1367}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Piektdiena|piektdienā]].__NOTOC__
== Dzimuši ==
* [[6. janvāris]] - [[Ričards II Plantagenets]], (''Richard II of England'') Anglijas karalis (miris [[1400]].)
* [[3. aprīlis]] - [[Henrijs IV Lankasters]] (''Henry IV of England''), Anglijas karalis (miris [[1413]].) 


{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1367. gads| ]]</text>
      <sha1>fvjwc3lr2ho0kp6wohg7mgy61s1mxgo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smadzeņu insults</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67979</id>
    <revision>
      <id>4483393</id>
      <parentid>4220725</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19435" sha1="ghldskvgmbe2ujtltji68x7mz9errt8" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Insults
| synonyms      = &lt;!-- or |synonym= --&gt;
| image         = MCA Territory Infarct.svg
| image_size    = 
| alt           = 
| image_thumbtime = 
| caption       = Smadzeņu [[datortomogrāfija]], kas parāda iepriekšēju labās puses išēmisko insultu, bloķētas artērijas dēļ. Izmaiņas datortomogrāfijas attēlā sākotnēji var netikt pamanītas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | authors = Gaillard F |title=Ischaemic stroke |url=https://radiopaedia.org/articles/ischaemic-stroke |website=radiopaedia.org |access-date=3 June 2018 |language=en}}&lt;/ref&gt;
| field         = [[Neiroloģija]], insultu medicīna
| width         = 
| image2        = 
| image_size2   = 
| alt2          = 
| image_thumbtime2 = 
| caption2      = 
| width2        = 
| pronounce     = 
| pronounce 2   = 
| specialty     = &lt;!-- from Wikidata; can be overwritten --&gt;
| symptoms      = 
| complications = [[Noturīgs veģetatīvs stāvoklis]]&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | authors = Martin G |title=Palliative Care Nursing: Quality Care to the End of Life, Third Edition|date=2009|publisher=Springer Publishing Company|isbn=978-0-8261-5792-8|page=290|url=https://books.google.com/books?id=rTexGiX5bqoC&amp;pg=PA290|language=en|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803132127/https://books.google.com/books?id=rTexGiX5bqoC&amp;pg=PA290|archive-date=2017-08-03}}&lt;/ref&gt;
| onset         = 
| duration      = 
| types         = 
| causes        = &lt;!-- or |cause= --&gt;
| risks         = [[Hipertensija|Augsts asinsspiediens]], [[Smēķēšana|tabakas smēķēšana]], [[aptaukošanās]], [[Holesterīns|hiperholesterinēmija]], [[cukura diabēts]], iepriekšēja [[pārejoša išēmiska lēkme]], beigu-stadijas nieru slimība, [[priekškambaru mirdzēšana]]
| diagnosis     = Pamatojoties uz simptomiem ar [[Medicīniskā diagnostika|medicīnisko attēlveidošanu]], ko parasti izmanto, lai izslēgtu asiņošanas iespējamību
| differential  = Zems [[glikoze]]s līmenis asinīs
| prevention    = 
| treatment     = Pamatojoties uz veidu
| medication    = 
| prognosis     = Vidējais paredzamais dzīves ilgums 1 gads
| frequency     = 42,4 miljoni (2015)&lt;ref name=GBD2015Pre&gt;{{publikācijas atsauce | author = GBD 2015 Disease and Injury Incidence and Prevalence Collaborators | title = Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 310 diseases and injuries, 1990-2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015 | journal = Lancet | volume = 388 | issue = 10053 | pages = 1545–1602 | date = October 2016 | pmid = 27733282 | pmc = 5055577 | doi = 10.1016/S0140-6736(16)31678-6 }}&lt;/ref&gt;
| deaths        = 6,3 miljoni (2015)&lt;ref name=GBD2015De&gt;{{publikācijas atsauce | author = GBD 2015 Mortality and Causes of Death Collaborators | title = Global, regional, and national life expectancy, all-cause mortality, and cause-specific mortality for 249 causes of death, 1980-2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015 | journal = Lancet | volume = 388 | issue = 10053 | pages = 1459–1544 | date = October 2016 | pmid = 27733281 | pmc = 5388903 | doi = 10.1016/S0140-6736(16)31012-1 }}&lt;/ref&gt;
}}

'''Smadzeņu insults''' ({{val|la|insultus cerebri}} no {{val|la|insultare}} — &quot;ielēkt&quot;‚ &quot;pazemot&quot;) jeb '''smadzeņu trieka''' ({{val|la|apoplexia cerebri}} no {{val|el|ἀποπληξία}} — &quot;trieciens&quot;) ir medicīnisks stāvoklis, kurā [[asinsrite]]s traucējumi [[smadzenes|smadzenēs]] izraisa šūnu nāvi.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/stroke|title=Stroke - What Is a Stroke? {{!}} NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Ir divi galvenie insulta veidi: išēmisks, ko izraisa asinsrites trūkums, un hemorāģisks, ko izraisa asiņošana. Abi izraisa bojājumus smadzeņu daļu pareizai darbībai.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Insulta pazīmes un simptomi var ietvert nespēju pārvietoties vai nespēju sajust vienā ķermeņa pusē, problēmas ar izpratni vai runāšanu, [[Reibonis|reiboni]] vai redzes zudumu vienā ķermeņa pusē.&lt;ref name=&quot;Donnan2008&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Donnan GA, Fisher M, Macleod M, Davis SM|date=May 2008|title=Stroke|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_may-10-16-2008_371_9624/page/1612|journal=Lancet|volume=371|issue=9624|pages=1612–23|doi=10.1016/S0140-6736(08)60694-7|pmid=18468545|s2cid=208787942}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;HLB2014S&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/stroke/signs|title=What Are the Signs and Symptoms of a Stroke?|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=27 February 2015|date=March 26, 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20150227083736/http://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/stroke/signs|archive-date=27 February 2015}}&lt;/ref&gt; Pazīmes un simptomi bieži parādās drīz pēc insulta sākšanās. Ja simptomi ilgst mazāk nekā vienu vai divas stundas, insults ir [[pārejoša išēmiska lēkme]] (TIL), ko sauc arī par mikroinsultu.&lt;ref name=&quot;HLB2014S&quot; /&gt; Hemorāģisks insults var būt saistīts arī ar smagām [[Galvassāpes|galvassāpēm]].&lt;ref name=&quot;HLB2014S&quot; /&gt; Insulta simptomi var būt pastāvīgi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Ilgtermiņa komplikācijas var būt [[pneimonija]] un [[Urīnpūslis|urīnpūšļa]] kontroles zudums.&lt;ref name=&quot;HLB2014S&quot; /&gt;

Biežākais cēlonis ir '''[[smadzeņu infarkts]]''', kad kādā no smadzeņu [[asinsvadi]]em nosprostojuma dēļ pēkšņi pārtrūkst asinsapgāde, retāk smadzeņu [[asinsizplūdums]] jeb &quot;hemorāģiskais insults&quot; asinsvadu anomāliju un augsta asinsspiediena dēļ.

Akūtus asinsrites traucējumus [[galva]]s [[smadzenes|smadzenēs]] sauc par cerebrālo insultu, bet muguras smadzenēs — par spinālo insultu. Insultu visbiežāk izraisa sirds-asinsvadu [[slimība]]s — [[ateroskleroze]], [[hipertensija]], [[vaskulīts]], asinsvadu attīstības anomālijas, [[mirdzaritmija]] u.c.

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Ischemic Stroke.svg|thumb|Ir divas galvenās insultu kategorijas. Išēmiska (augšā), ko parasti izraisa asins receklis artērijā (1a), kas izraisa smadzeņu nāvi skartajā zonā (2a). Hemorāģisks (apakšā), ko izraisa asiņu noplūde smadzenēs vai ap tām no plīsuma asinsvada (1b), ļaujot asinīm saplūst skartajā zonā (2b), tādējādi palielinot spiedienu uz smadzenēm.]]
Insultus var iedalīt divās galvenajās kategorijās: išēmisks un hemorāģisks.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ninds.nih.gov/disorders/stroke/preventing_stroke.htm|title=Brain Basics: Preventing Stroke|publisher=National Institute of Neurological Disorders and Stroke|access-date=2009-10-24|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20091008203200/http://www.ninds.nih.gov/disorders/stroke/preventing_stroke.htm|archive-date=2009-10-08}}&lt;/ref&gt; Išēmiskus insultus izraisa smadzeņu asins piegādes pārtraukšana, savukārt hemorāģiskos insultus izraisa asinsvadu plīsums vai patoloģiska asinsvadu struktūra. Apmēram 87% insultu ir išēmiski, pārējie ir hemorāģiski. Asiņošana var attīstīties išēmijas zonās, kas pazīstams kā &quot;hemorāģiskā transformācija&quot;. Nav zināms, cik hemorāģisko insultu patiesībā sākas kā išēmisks insults.&lt;ref name=&quot;Donnan2008&quot; /&gt;

=== Išēmisks ===
Smadzeņu infarkta jeb išēmiska insulta rašanos veicina [[sirds mazspēja]], asinsspiediena krišanās un daudzas sarežģītas funkcionālas un bioķīmiskas pārmaiņas (asinsvadu atslābums, [[spazmas]], asins bioķīmiskas pārmaiņas u.c.).
Tas var veidoties dažādi — pēkšņi, vairāku stundu, vai dienu laikā. Samaņas traucējums išēmiska insulta laikā parasti maz izteikts, tomēr plašs smadzeņu infarkts var izraisīt [[bezsamaņa|bezsamaņu]], [[elpošana]]s un [[sirdsdarbība]]s traucējumus.
Išēmiska insulta priekšvēstneši var būt [[galvassāpes]], reibonis, [[vemšana]], rīšanas traucējumi, pārejošs nespēks, ekstremitāšu notirpšana, redzes un runas traucējumi. Miegā vai atpūtas laikā, kad pazeminās [[asinsspiediens]], rodas smadzeņu bojājums, kura biežākais simptoms ir [[paralīze]] un ādas jušanas traucējumi ķermeņa vienā pusē.
Ja bojājums radies smadzeņu kreisajā puslodē, rodas arī runas traucējumi, bet, ja abās puslodēs vai stumbrā — rīšanas un runas traucējumi.
[[Smadzenītes|Smadzenīšu]] bojājums rada līdzsvara traucējumus, kustību neprecizitāti, grīļošanos stāvot un ejot.

=== Hemorāģisks ===
Hemorāģisks insults sevišķi bieži ir komplikācija arteriālajai hipertensijai vai aterosklerozei ar augstu asinsspiedienu. Hipertoniskās slimības gadījumā pārmainās galvenokārt smadzeņu vidējās un sīkās artērijas. To sienas kļūst caurlaidīgākas, [[asinis]] iekļūst sienās, sienas sabiezē, un līdz ar to asinsvads sašaurinās. Apkārtējā smadzeņu vielā izveidojas atmiekšķējums. Asinsvadu sienas bieži maisveidīgi paplašinās, un izveidojas [[aneirisma]].
Paaugstinoties asinsspiedienam, asinsvada siena var plīst un asinis izplūst smadzeņu vielā, dobumos vai apvalkos. Hemorāģisks insults visbiežāk rodas fiziskas vai garīgas piepūles laikā, kad paaugstinās asinsspiediens.[[Attēls:Blausen 0836 Stroke.png|thumb|200px|Smadzeņu trieka (smadzeņu infarkts) iekšējās miega [[artērija]]s [[trombs|trombotiska]] nosprostojuma dēļ.]]

== Pazīmes un simptomi ==
Insulta simptomi parasti sākas pēkšņi, dažu sekunžu vai minūšu laikā, un vairumā gadījumu neprogresējas tālāk. Simptomi ir atkarīgi no skartās smadzeņu zonas. Jo plašāka ir skartā smadzeņu zona, jo vairāk funkciju, iespējams, tiks zaudēts. Dažas insulta formas var izraisīt papildu simptomus. Piemēram, intrakraniālas asiņošanas gadījumā skartā zona var saspiest citas struktūras. Lielākā daļa insulta formu nav saistītas ar [[Galvassāpes|galvassāpēm]], izņemot subarahnoidālo asiņošanu un smadzeņu vēnu trombozi un dažkārt arī intracerebrālu asiņošanu.&lt;ref name=&quot;Articles&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cedars-sinai.org/health-library/articles.html|title=Articles|website=Cedars-Sinai|access-date=2022-04-26|language=en-US|archive-date=2020-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20200530132825/https://www.cedars-sinai.org/health-library/articles.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Slimniekam ir galvassāpes, reibonis, vemšana, bieži bezsamaņa. Traucēta rīšana, elpošana, sirdsdarbība, var būt urīna aizture vai nesaturēšana. Nākamajās dienās paaugstinās ķermeņa temperatūra, var būt vispārēji vai vietēji [[krampji]]. Bezsamaņa ilgst no dažām stundām līdz 2—3 dienām.

Ja slimnieka stāvoklis uzlabojas, elpošanas un sirdsdarbības traucējumi pamazām izzūd. Slimnieks sāk reaģēt uz apkārtni, atver acis, izpilda vienkāršus norādījumus, atbild uz jautājumiem, var norīt šķidru barību. Slimniekam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, šķība seja.

=== Apakštipi ===
Ja smadzeņu apgabalā atrodas viens no trim ievērojamajiem [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] ceļiem — spinotalāma trakts, kortikospinālais trakts un muguras kolonnas—mediālais lemniskus ceļš (DCML), un tas tiek skarts insulta laikā, simptomi var ietvert:

* hemiplēģija un sejas muskuļu vājums
* nejutīgums
* maņu vai vibrācijas sajūtas samazināšanās
* sākotnējais ļenganums (samazināts muskuļu tonuss), ko aizstāj spasticitāte (paaugstināts muskuļu tonuss), pārmērīgi refleksi un obligatoras sinerģijas.&lt;ref name=&quot;OSul07_719&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|authors=O'Sullivan SB|title=Physical Rehabilitation|chapter=Stroke|volume=5|editors=O'Sullivan SB, Schmitz TJ|publisher=F.A. Davis Company|year=2007|location=Philadelphia|page=719}}&lt;/ref&gt;

Vairumā gadījumu simptomi skar tikai vienu ķermeņa pusi (vienpusēji). Atkarībā no skartās smadzeņu daļas, defekti parasti atrodas pretējā ķermeņa pusē. Tomēr, tā kā šie ceļi pārvietojas arī muguras smadzenēs un jebkurš bojājums tur var izraisīt arī šos simptomus, jebkurš no šiem simptomiem ne vienmēr norāda uz insultu. Papildus iepriekšminētajiem CNS ceļiem, no [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] atiet lielākā daļa divpadsmit galvaskausa nervu. Tāpēc smadzeņu stumbra insults, kas ietekmē smadzeņu stumbru un smadzenes, var izraisīt simptomus, kas saistīti ar šo galvaskausa nervu deficītu:

* mainīta [[oža]], [[garša]], [[dzirde]] vai [[redze]] (pilnīga vai daļēja)
* plakstiņu noslīdēšana (ptoze) un okulāro muskuļu vājums
* samazināti refleksi: rīstīšanās, rīšana, acu zīlīšu reakcijas uz gaismu samazināta jutība un sejas muskuļu vājums
* līdzsvara problēmas un [[nistagms]]
* izmainīta elpošana un sirdsdarbība
* muskuļa ''sternocleidomastoideus'' vājums ar nespēju pagriezt galvu uz vienu pusi
* vājums mēlē (nespēja izbāzt mēli vai pārvietot to no vienas puses uz otru)

Ļoti smags stāvoklis rodas pēc asinsizplūduma smadzeņu stumbrā.

Ja insultā ir iesaistīta smadzeņu garoza, CNS ceļi var atkal tikt ietekmēti, taču var rasties arī šādi simptomi:

* [[afāzija]] (grūtības ar verbālo izteiksmi, dzirdes izpratni, lasīšanu un rakstīšanu; parasti tiek iesaistīta Brokas vai Vernikas zona)
* dizartrija (motora runas traucējumi, ko izraisa neiroloģiski bojājumi)
* apraksija (izmainītas brīvprātīgas kustības)
* redzes lauka defekts
* atmiņas traucējumi (temporālās daivas iesaistīšanās)
* hemineglekts (parietālās daivas iesaistīšanās)
* neorganizēta domāšana, apjukums
* izpratnes trūkums par savu invaliditāti, kas parasti ir saistīta ar insultu

Ja ir iesaistītas [[smadzenītes]], var būt ataksija, kas ietver:

* mainīta gaita
* izmainīta kustību koordinācija
* vertigo un vai nelīdzsvarotība

=== Saistītie simptomi ===
Ja asinis izplūst smadzeņu apvalkos, rodas subarahnoidālais asinsizplūdums. Tas sākas pēkšņi ar galvassāpēm un atkārtotu vemšanu, dažreiz ir samaņas traucējumi. Nākamajās dienās rodas kakla muskuļu un kāju saliecēju muskuļu stīvums, paaugstinās temperatūra. Visbiežāk tas notiek, ja plīst smadzeņu pamatnes artēriju patoloģisks paplašinājums (aneirisma), bet var rasties arī hipertoniskās slimības, vaskulīta, galvas traumu un citu slimību gadījumā.

Spinālā insulta biežākais cēlonis ir patoloģiskas pārmaiņas [[aorta|aortā]], [[mugurkauls|mugurkaula]] un muguras smadzeņu artērijās, kā arī mugurkaula slimības, it īpaši deformējoši [[distrofija|distrofiski]] procesi. Pēkšņi vai pakāpeniski rodas locekļu paralīze, jušanas traucējumi, urīna aizture vai nesaturēšana.

=== Ātrais insulta tests ===
Ja ir aizdomas par insultu, jāveic ātrais insulta tests, izmantojot mnemonisku likumu &quot;ĀTRI&quot;:
* '''Ā''' — ''atsmaidi'' — jānovērtē, vai, cilvēkam smaidot, nav vienā pusē uz leju noslīdējis mutes vai acs kaktiņš;
* '''T''' — ''turi'' — jānovērtē, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un noturēt gaisā abas rokas;
* '''R''' — ''runā'' — jānovērtē, vai cilvēks spēj sakarīgi pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu;
* '''I''' — ''izsauc'' — ja ir '''kaut viens''' no šiem simptomiem, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa telefonu 113.

== Etioloģija ==
[[Ateroskleroze]]s perēkļi rodas galvenokārt lielajos smadzeņu asinsvados — iekšējās miega [[artērija|artērijās]] un mugurkaula artērijās. Šie perēkļi pakāpeniski palielinās, sašaurina asinsvadu un traucē tā sienas barošanos. Tāpēc veidojas [[trombs|trombi]], kuri nosprosto asinsvadu.
Insultu var izraisīt arī [[embols]] — patoloģiska daļiņa, kas iekļuvusi smadzeņu asinsvados no cita orgāna, piemēram, no [[sirds]].
Ja asinsapgādes traucējumu smadzenēs nekompensē citi asinsvadi, tad smadzeņu viela atmirst (&quot;atmiekšķējas&quot;) — rodas išēmisks insults.
Ja ir pietiekama [[kolaterālā asinsapgāde]] (izslēdzoties vienam vai diviem lielajiem asinsvadiem, asinsapgāde notiek pa citiem asinsvadiem), smadzeņu vielas bojājumi ir mazāki, kaut arī asinsvads ir nosprostots.
Šādos gadījumos insulta pazīmes izzūd diennakts laikā, un to dēvē par &quot;pārejošiem smadzeņu asinsrites traucējumiem&quot;.

Turpretī [[Smadzeņu infarkts|smadzeņu infarkta]] gadījumā smadzeņu bojājuma pazīmes ir ilgstošas.

== Ārstēšana ==
Visos insulta gadījumos pacientam nepieciešams miers. Akūta insulta gadījumā slimniekam specializēta palīdzība jāsaņem 1 līdz 1,5 stundu laikā — tad mirstošās smadzeņu šūnas vēl ir iespējams izglābt. Uzsākot trombu šķīdināšanu 0-90 minūtes pēc insulta, labs iznākums sagaidāms vienam no četriem pacientiem, 270 minūtes pēc insulta — tikai vienam no 14.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ja insults noticis uz ielas, sabiedriskās vietās vai mājās, pacients ar medicīnisko transportu pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā.

== Profilakse ==
Profilakses pamatā ir pasākumi pret slimībām, kas izraisa smadzeņu asinsrites traucējumus, — aterosklerozi, hipertonisko slimību (hipertensiju), vaskulītu. Pasākumi iekļauj veselīgu dzīvesveidu, veselību un pareizu uzturu, kā piemēram [[Vidusjūras diēta|Vidusjūras diētu]].

== Epidemioloģija ==

=== Latvijā ===
Pēc [[OECD]] datiem, mirstība no insulta Latvijā ir 203 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju gadā, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kur vidējā mirstība ir 64 nāves uz 100 000 iedzīvotāju. Igaunijā šis skaitlis ir 56. Katru gadu šādu slimnieku Latvijā ir 7000-8000.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://medicine.lv/raksti/eksperti-insulta-arstesanas-un-profilakses-efektivitates-paaugstinasanai-nepieciesams-lielaks-f-0da13339ff|title=Eksperti: Insulta ārstēšanas un profilakses efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams lielāks finansējums|website=medicine.lv|access-date=2019-12-05|date=2019-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/insultu-arste-parak-daudzas-vietas-un-nevienadi.a336092/|title=Insultu ārstē pārāk daudzās vietās un nevienādi|last=Kinca|first=Aija|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-05|date=2019-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas PSR]] pastāvēšanas laikā tika organizētas t.s. insulta brigādes pacientu ātrai pārvešanai uz slimnīcām.&lt;ref&gt;Tas jāzina par insultu. Žurnāls &quot;Praktiskais latvietis&quot;, 2014, Nr. 45, 32. lpp.&lt;/ref&gt;
Tagad insulta pacientus Latvijā ārstē 9 speciālās insulta vienībās: [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]] (darbojas kopš 2009. gada),&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (darbojas kopš 2000. gada) un septiņās reģionālajās slimnīcās Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=insults INSULTS — Populārā medicīnas enciklopēdija]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sirds un asinsvadu slimības]]
[[Kategorija:Nāves cēloņi]]
[[Kategorija:Insults]]</text>
      <sha1>ghldskvgmbe2ujtltji68x7mz9errt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirasao</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70180</id>
    <revision>
      <id>4483534</id>
      <parentid>4483078</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4483534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16958" sha1="tw6jgcd2z3jamckiy2afiym5w5mqgyl" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = Kirasao 
|    pilnais_valsts_nosaukums =  Land Curaçao&lt;br /&gt;Pais Kòrsou
|            valsts_nosaukums = Curaçao &lt;!-- Valsts nosaukums angļu valodā --&gt;
|               karoga_attēls = Flag_of_Curaçao.svg&lt;!-- tikai pats nosaukums, šādā formā: &quot;attēls.jpg&quot; --&gt;
|            karoga_nosaukums = Kirasao karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Curaçao.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kirasao ģerbonis
|             ģerboņa_platums =
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''Himno di Kòrsou''
|               kartes_attēls = Curacao in its region.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Vilemstade]]
| latd=12 | latm=7 | latNS=N | longd=68 | longm=56 | longEW=W &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], [[papjamentu]], [[angļu valoda|angļu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = 
|        valsts_galvas_tituls = [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Monarhs]]
|                valsts_galva = [[Vilems Aleksandrs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Kirasao gubernators|Gubernators]]
|               valsts_galva2 = [[Lucille George-Wout]]
|       valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs
|               valsts_galva3 = [[Eugene Rhuggenaath]]
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Pašpārvalde Nīderlandes Antiļu sastāvā
|          neatkarības_datums = [[1954]].g.
|       neatkarības_notikums2 = Autonomija Nīderlandes sastāvā
|         neatkarības_datums2 = 2010. g.
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 444
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2023
|          iedzīvotāju_skaits = 155 826
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 360
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs =
|          IKP_PPP_per_capita =
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = &lt;!-- {{palielinājās}} --&gt;
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = &lt;!-- &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt; VAI &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt; --&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Karību guldenis]]
|                valūtas_kods = XCG
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = -4
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = .an
|              tālsarunu_kods = 599
|                    piezīmes = 
|                iso_kods_num =
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
'''Kirasao''' ({{val|nl|Curaçao}}, {{val|pap|Kòrsou}}) ir autonoma valsts [[Nīderlandes Karaliste]]s sastāvā. Tā atrodas [[Karību jūra|Karību jūrā]] pie [[Venecuēla]]s krastiem, aptuveni 65 km uz ziemeļiem no Venecuēlas un 80 km uz dienvidaustrumiem no [[Aruba]]s. Valsts aptver Kirasao salu un neapdzīvoto [[Mazā Kirasao|Mazo Kirasao]]. Kirasao salu kopējā platība ir 444 [[km²]]. Pēc 2023. gada datiem Kirasao dzīvoja 155 826 iedzīvotāji. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Vilemstade]].

== Nosaukums ==
Par salas nosaukuma izcelsmi pastāv divas pamatversijas: ka tas nācis no indiāņiem vai arī nozīmē &quot;Dziedināšanas sala&quot; ({{val|pt|Ilha da Curação}}), par godu jūrnieku grupas atgūšanās no [[cinga]]s uz salas.

== Ģeogrāfija ==
Kirasao atrodas Dienvidamerikas [[Kontinentālais šelfs|kontinentālajā šelfā]] un tai ir lēzeni paugurains reljefs, kuras augstākais punkts ir Kristofelbergs, kas sniedzas 372 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/the-world-factbook/countries/curacao/|title=Curacao - The World Factbook|website=www.cia.gov|access-date=2026-06-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Kirasao ir daudzveidīgas pludmales, kas pievilina tūristus. Turklāt pie Kirasao ir [[apvelings]], t.i. kad blīvs, vēsāks un barības vielām bagāts ūdens no dziļokeāna virzās uz okeāna virsmu ar vēja palīdzību. Tas ir dabisko minerālu, termisko apstākļu un jūras ūdens avots, ko [[Balneoloģija|balneoloģijā]]. 10 kilometrus no Kirasao galvenās salas dienvidaustrumu krasta atrodas neapdzīvotā Mazā Kirasao sala, kurā ir piestātne un daudz liedagu, ieskaitot dažas minimāli aprīkotas pludmales, un gandrīz nav veģetācijas, toties ir plaša zemūdens veģetācija ap salu. Kopējais valsts krasta līnijas garums ir 364 km pie valsts kopējiem izmēriem 444 km,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; t.i. krasta līnijas garuma attiecība pret valsts izmēru ir ap 100 reizes lielāka nekā Latvijai.

Klimats Kirasao ir karsts un sauss ([[Kepena klimata klasifikācija]]s ''BSh'') ar sauso sezonu no janvāra līdz septembrim un mitro sezonu no oktobra līdz decembrim. Nokrišņu daudzums ir ļoti mainīgs un atkarīgs no [[El Ninjo]] aktivitātes, tas var svārstīties no 200-1150 mm gadā.&lt;ref&gt;Dewar, Robert E. and Wallis, James R; ‘Geographical patterning in interannual rainfall variability in the tropics and near tropics: An L-moments approach’; in Journal of Climate, 12; pp. 3457—3466&lt;/ref&gt; Salas ietilpst Gvahiras-Barankiljas sauso krūmāju ekoreģionā. Sausi krūmāji aizņem apmēram pusi salas, un ap trešdaļu aizņem [[Vilemstade]]s [[aglomerācija]]. Fauna nav bagāta, redzamākās tās pārstāves ir [[Iguānveidīgie|iguānas]] un jūras putni. Nedaudzo salas saldūdeņu piesārņošana ar [[naftas produkti]]em 20. gadsimtā iznīcinājusi daudzas endēmas vēžveidīgo sugas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Humphreys|first=William F.|date=2022-12-01|title=Community extinction: the groundwater (stygo-)fauna of Curaçao, Netherlands Antilles|url=https://doi.org/10.1007/s10750-022-05032-2|journal=Hydrobiologia|language=en|volume=849|issue=21|pages=4605–4611|doi=10.1007/s10750-022-05032-2|issn=1573-5117}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Globālo atmosfēras pētījumu emisiju datubāzi, vidējā [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] emisija uz vienu salas iedzīvotāju 2018. gadā bija 52 tonnas, kas ir otrais augstākais rādītājs pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/9d09ccd1-e0dd-11e9-9c4e-01aa75ed71a1/language-en|title=Fossil CO2 and GHG emissions of all world countries : 2019 report.|website=op.europa.eu|access-date=2026-06-16|date=2019-09-26|others=corporate-body.JRC:Joint Research Centre|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kirasao pamatiedzīvotāji pirms [[Amerikas atklāšana|eiropiešu atnākšanas]] bija [[aravaki|aravaku]] un kaketio indiāņi, kas bija ieradušies no [[Dienvidamerika]]s. [[Eiropieši|Eiropiešu]] klātbūtne salā sākās ap 1500. gadu, kad [[spāņi]] veica intensīvu Dienvidamerikas piekrastes izpēti un kartēšanu. Spāņi ātri zaudēja interesi par salu, jo šeit nebija [[zelts|zelta]] un saldūdens trūkuma dēļ bija apgrūtināta [[lauksaimniecība]].

[[1634]]. gadā [[Nīderlandiešu Rietumindijas kompānija]] pasludināja Kirasao par savu īpašumu un sāka kolonizāciju. Salā attīstīja graudaugu un zemesriekstu audzēšanu, kā arī [[sāls]] tvaicēšanu. [[Vilemstade]] attīstījās par vienu no galvenajām reģiona ostām. 17. un 18. gadsimtā tā bija viena no [[vergi|vergu]] tirdzniecības centriem. Mazajā Kirasao salā atradās karantīnas nometne.

[[Britu impērija|Britu]] spēki divas reizes okupēja Kirasao [[Franču revolūcija]]s un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā, bet abas reizes tā tika atgriezta Nīderlandes pakļautībā. Verdzības atcelšana 1863. gadā izraisīja ekonomiskas pārmaiņas un migrāciju.

[[1914. gads|1914]]. gadā Venecuēlā [[Marakaibo]] tuvumā atklāja [[nafta|naftu]], un ieguves kompānija izvēlējās uzcelt tās pārstrādes rūpnīca politiski stabilākajā Kirasao.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationaalarchief.cw/educatie/de-komst-van-de-olieraffinaderij-op-curacao///|title=De komst van de olieraffinaderij op Curaçao|website=www.nationaalarchief.cw|access-date=2026-06-16|language=nl}}&lt;/ref&gt; To sāka būvēt, kolīdz beidzās [[Pirmais pasaules karš]], un tas deva salai jaunu attīstības impulsu.

[[1954]]. gadā Kirasao ieguva [[pašnoteikšanās]] tiesības [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļu]] sastāvā, bet salā turpinājās diskusijas par tās politisko statusu. [[2005. gads|2005]]. gadā, referendumā salas iedzīvotāji nobalsoja par speciālu statusu ārpus Nīderlandes Antiļām (analoģisku [[Aruba]]i), noraidot pilnīgas [[neatkarība]]s iespēju. [[2010. gads|2010]]. gada 10. oktobrī Nīderlandes Antiļas tika likvidētas un Kirasao ieguva autonomiju.

== Ekonomika ==
Kirasao ekonomikas svarīgākās nozares ir tūrisms, starptautiskā tirdzniecība, kuģniecības pakalpojumi, naftas pārstrāde, naftas uzglabāšana un bunkurēšana, kā arī starptautiskie finanšu pakalpojumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Venecuēlas valsts naftas kompānijas [[PDVSA]] nomas līgums par salas naftas pārstrādes rūpnīcu beidzās 2019. gadā; rūpnīcā strādā 1000 cilvēku, kas pārstrādā naftu no Venecuēlas eksportam uz ASV un Āziju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theodora.com/wfbcurrent/curacao/curacao_economy.html|title=Curacao Economy 2024, CIA World Factbook|website=www.theodora.com|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt; [[Schlumberger]], pasaulē lielākais naftas atradņu pakalpojumu uzņēmums, ir formāli reģistrēts Kirasao.

Tāpat kā [[Sintmārtena]], Kirasao izmanto [[Karību jūras guldenis|Karību jūras guldeni]]. 2025. gada 1. jūlijā tā oficiāli pārtrauca lietot iepriekšējo valūtu — [[Nīderlandes Antiļu guldenis|Nīderlandes Antiļu guldeni]]. Tās ekonomika nodrošina reģionam augstu dzīves līmeni, 2024. gadā ieņemot 67. vietu pasaulē pēc IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju un 54. vietu pasaulē pēc nominālā IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas tomēr ir ievērojams pazeminājums kopš 2016. gada, kad sabruka preču un degvielas pieprasījums kaimiņu Venecuēlā notiekošo nemieru un politiskās nenoteiktības dēļ, kā rezultātā samazinājās Kirasao eksports un iestājās ekonomikas stagnācija.

Kirasao galvenokārt tirgojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Venecuēlu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. Tai ir asociācijas nolīgums ar ES, kas ļauj uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Kirasao un caur to, eksportēt produktus uz Eiropas tirgiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.curacao-chamber.an/c-info-htm/content/EUTradeProgram.htm|title=EU Trade Program|website=www.curacao-chamber.an|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt; bez importa nodokļiem un kvotām. Tā ir arī ASV &quot;Karību jūras baseina iniciatīvas&quot; dalībniece, kas tai ļauj preferenciāli piekļūt ASV tirgum.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ustr.gov/Trade_Development/Preference_Programs/CBI/Section_Index.html|title=USTR - Caribbean Basin Initiative|website=www.ustr.gov|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt;

Ūdens apgādi sniedz valdības kontrolēts jūras [[ūdens atsāļošana]]s uzņēmums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aqualectra.com/en/about-aqualectra/company-profile|title=Distribution Information|last=Koeiman|first=James|website=www.aqualectra.com|access-date=2026-06-16|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

=== Tūrisms ===
Neskaitot pludmales un daivingu, salā ir apskatāmi seši 17.-19. gadsimta holandiešu [[Forts|forti]] un dažas koloniālā laikmeta ēkas.

=== Transports ===
Iekšējos sakarus nodrošina 21 autobusu līnija no divām autoostām Vilemstades centrā — Otrobandā un Pundā. 1887.-1920. gadā Vilemstadē darbojās sākotnēji zirgu, vēlāk benzīna kustināts tramvajs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tramz.com/cw/cw.html|title=THE TRAMWAYS OF CURAÇAO|website=www.tramz.com|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt; Salas ziemeļos atrodas [[Kirasao Starptautiskā lidosta]].

== Pārvalde ==
Kirasao valdības sistēma darbojas parlamentārās pārstāvniecības demokrātijas ietvaros.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Valsts galva ir [[Nīderlandes valdnieku uzskaitījums|Nīderlandes karalis]], un viņu vietējā līmenī pārstāv Kirasao gubernators, savukārt valdības vadītājs ir Kirasao premjerministrs. Nīderlande atbild par ārlietām, aizsardzību, pilsonību, ārzemnieku uzņemšanu un izraidīšanu, heraldiku un navigācijas standartiem.&lt;ref&gt;[https://faolex.fao.org/docs/pdf/sxm150050anx.pdf Charter for the Kingdom of the Netherlands]&lt;/ref&gt;

Izpildvaru īsteno valdība, savukārt likumdošanas vara pieder gan valdībai, gan Kirasao štatiem jeb parlamentam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiesu vara darbojas neatkarīgi no izpildvaras un likumdošanas varas.

Salā izvietoti nelieli Nīderlandes militārie spēki, tai skaitā kājnieku [[Rota (armija)|rota]], vietējo brīvprātīgo korpuss&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.defensie.nl/topics/caribbean/units-and-locations|title=Units and locations|last=Defensie|first=Ministerie van|website=english.defensie.nl|access-date=2026-06-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; un krasta apsardzes kuģi. [[Kirasao starptautiskā lidosta|Kirasao starptautiskajā lidostā]] bāzējas divas patruļlidmašīnas, tur izvietota arī [[ASV Gaisa spēki|ASV GS]] priekšējo operāciju vietne bez pastāvīga personāla.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20161121021714/http://www.12af.acc.af.mil/AboutUs/FactSheets/Display/tabid/5922/Article/319233/curacaoaruba-forward-operating-locations.aspx &quot;Curacao/Aruba Forward Operating Locations&quot;.] ''12th Air Force (Air Forces Southern)''. Archived from the original on 21 November 2016. &lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
73% iedzīvotāju 2011. gadā bija [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļi]], 6% [[Ateisms|nepieder pie baznīcām]], 4% pārstāv nekristīgas ticības, pārējie gandrīz visi pārstāv dažādus [[Protestantisms|protestantu]] novirzienus. Kirasao ir arī vecākā aktīvā ebreju draudze Amerikā ar ap 300 locekļiem, kas pastāvēja jau 1651. gadā. Kirasao [[sinagoga]] ir vecākā sinagoga Amerikas kontinentā, kas tiek nepārtraukti izmantota kopš tās pabeigšanas 1732. gadā iepriekšējās sinagogas vietā.

Galvenā dzimtā valoda 2023. gadā bija [[papjamento]] (78%), tai sekoja [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]] (pa 8%) un [[Angļu valoda|angļu]] (4%). No tām tikai spāņu valoda nav oficiālā statusā.

== Kultūra ==
Sala ir pazīstama ar savu vietējo [[Liķieris|liķieri]] ''Curaçao'', kura pamatā ir rūgtie [[Apelsīns|apelsīni]] un kas aromatizēts ar vietējā citrusaugļa larahas žāvētām mizām.

Neskatoties uz salas relatīvi nelielo iedzīvotāju skaitu, valodu daudzveidība un kultūras ietekme Kirasao ir radījusi ievērojamu literāro tradīciju, galvenokārt holandiešu un papjamento valodā. Verdzībā nonākušie [[Rietumāfrika]]s iedzīvotāji pārnesa savus stāstus, tādējādi piedaloties papjamentu literatūras pamatu izveidē. Kirasao literatūrā populāras [[Maģiskais reālisms|maģiskā reālisma]] tehnikas un metaforas.

== Sports ==
[[Futbols]] un [[beisbols]] ir salas populārākie sporta veidi. 2025. gadā Kirasao kvalificējās 2026. gada FIFA Pasaules kausam, uzvarot savā grupā un kļūstot par visu laiku mazāko valsti, kas kvalificējusies Pasaules kausam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/46997321/curacao-become-smallest-ever-nation-qualify-world-cup|title=&quot;Kirasao kļūst par visu laiku mazāko nāciju Pasaules kausā&quot;|website=www.espn.com|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā Vilemstades Mazās līgas beisbola komanda ieguva čempiontitulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/mlb/la-sp-baseball-curacao-20180326-story.html|title=Curacao an island unto itself when it comes to producing big-league ballplayers|last=X|last2=Email|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-16|date=2018-03-26|language=en-US|last3=Bluesky}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20060715185246/http://www.curacao-gov.an/ ''Curacao-gov.an''] Kirasao valdības mājaslapa


{{Nīderlande-aizmetnis}}


{{Ziemeļamerikas valstis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kirasao|*]]
[[Kategorija:Nīderlandes Antiļas]]
[[Kategorija:Karību jūras salas]]
[[Kategorija:Nīderlandes salas]]</text>
      <sha1>tw6jgcd2z3jamckiy2afiym5w5mqgyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ateroskleroze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70596</id>
    <revision>
      <id>4483353</id>
      <parentid>4396776</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:16:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 3 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18623" sha1="rx4rui1vlgog1w63uto2cirjua57irx" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Ateroskleroze
| diagnosis     = 
| frequency     = ≈100% (&gt;65 gadus veci)
| prognosis     = 
| medication    = Statīni, asinsspiediena zāles, aspirīns
| treatment     = 
| prevention    = Veselīgs uzturs, vingrošana, nesmēķēšana, normāla svara uzturēšana
| differential  = 
| risks         = [[Paaugstināts asinsspiediens]], [[diabēts]], [[smēķēšana]], [[aptaukošanās]], ģimenes anamnēze, neveselīgs uzturs (jo īpaši [[trans tauki]]), hronisks [[C vitamīna]] deficīts&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title= New Concept of Heart Disease Posits Vitamin C Deficiency as Culprit |url= https://www.dicardiology.com/article/new-concept-heart-disease-posits-vitamin-c-deficiency-culprit |access-date=2022-02-06|website=DAIC (Diagnostic and Interventional Cardiology) |date= 27 April 2015 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=NIH2016Risk/&gt;
| synonym       = 
| causes        = Nezināms
| duration      = 
| onset         = Jaunība (pasliktinās ar vecumu)
| symptoms      = Nav
| specialty     = [[Kardioloģija]], [[angioloģija]]
| caption       = Aterosklerozes progresēšana (pārspīlēta sašaurināšanās)
| image         = Atherosclerosis timeline - endothelial dysfunction.svg
| deaths        = 
}}
'''Ateroskleroze''' ({{val|el|ἀθάρη}} (''athárē'') — ‘putra’ un ‘[[skleroze]]’) ir slimības arteriosklerozes modelis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/arteriosclerosis-atherosclerosis/symptoms-causes/syc-20350569|title=Arteriosclerosis / atherosclerosis - Symptoms and causes|website=Mayo Clinic|access-date=2021-05-06|language=en}}&lt;/ref&gt; kurā [[artērija]]s sieniņā attīstās anomālijas, ko sauc par plaisām. Šie bojājumi var izraisīt sašaurināšanos ateromatozās plāksnes uzkrāšanās dēļ.&lt;ref name=&quot;NIH2016Def&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis|title=What Is Atherosclerosis? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=6 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākumā parasti nav simptomu, bet, ja tie attīstās, simptomi parasti sākas ap pusmūža vecumu.&lt;ref name=&quot;NIH2016Sym&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/signs|title=What Are the Signs and Symptoms of Atherosclerosis? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=5 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Ja ateroskleroze ir smaga paveida, tā var izraisīt [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimību]], [[Smadzeņu insults|insultu]], perifēro artēriju slimību vai nieru darbības traucējumus atkarībā no skartās artērijas.&lt;ref name=&quot;NIH2016Sym&quot; /&gt;

Precīzs cēlonis nav zināms, un tiek ierosināts, ka tam ir daudz-faktoru.&lt;ref name=&quot;NIH2016Sym&quot; /&gt; Riska faktori ir paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts [[Akūtas fāzes olbaltumi|iekaisuma marķieru]] līmenis asinīs,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lind|first=L|date=August 2003|title=Circulating markers of inflammation and atherosclerosis|url=https://archive.org/details/atherosclerosis_2003-08_169_2/page/203|journal=Atherosclerosis|volume=169|issue=2|pages=203–214|doi=10.1016/s0021-9150(03)00012-1|pmid=12921971}}&lt;/ref&gt; [[Arteriālā hipertensija|augsts asinsspiediens]], [[Cukura diabēts|diabēts]], [[smēķēšana]], [[aptaukošanās]], ģimenes anamnēze, ģenētika un neveselīgs uzturs.&lt;ref name=&quot;NIH2016Risk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/atrisk|title=Who Is at Risk for Atherosclerosis?|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=5 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;

Aterosklerozes plāksne (panga) sastāv no taukiem, [[Holesterīns|holesterīna]], [[Kalcijs|kalcija]] un citām vielām, kas atrodamas [[Asinis|asinīs]].&lt;ref name=&quot;NIH2016Def&quot; /&gt; [[Artērija|Artēriju]] sašaurināšanās ierobežo ar skābekli bagātinātu asiņu plūsmu uz ķermeņa daļām.&lt;ref name=&quot;NIH2016Def&quot; /&gt;

Diagnozi nosaka, pamatojoties uz fizikālo izmeklēšanu, [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammu]] un slodzes testu, kā arī citiem izmeklējumiem.&lt;ref name=&quot;NIH2016Diag&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/diagnosis|title=How Is Atherosclerosis Diagnosed? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=6 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;

Profilakse parasti ietver, veselīga uztura lietošanu kura pamatā ir [[Vidusjūras diēta]]s ēdieni, samazināta cukura un piesātināto tauku uzņemšana, sēdoša dzīvesveida samazināšana (regulāra kustēšanās (ik pēc 30 min līdz 1 h)), vingrošana, nesmēķēšana un [[Ķermeņa masas indekss|normāla svara]] uzturēšana.&lt;ref name=&quot;NIH2016Pre&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/prevention|title=How Can Atherosclerosis Be Prevented or Delayed? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=6 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Noteiktas slimības ārstēšana var ietvert zāles [[Holesterīns|holesterīna līmeņa pazemināšanai]], piemēram, statīnus, asinsspiediena zāles vai zāles, kas samazina asins recēšanu, piemēram, [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]].&lt;ref name=&quot;NIH2016Tx&quot; /&gt; Var veikt arī vairākas procedūras, piemēram, perkutānu koronāro iejaukšanos, [[Koronāro artēriju šuntēšana|koronāro artēriju šuntēšanu]] vai karotīdu endarterektomiju.&lt;ref name=&quot;NIH2016Tx&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/treatment|title=How Is Atherosclerosis Treated? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=6 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ateroskleroze pamazām parasti rodas jau kad cilvēks ir jauns, un pasliktinās līdz ar vecumu.&lt;ref name=&quot;NIH2016Cau&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/causes|title=What Causes Atherosclerosis? - NHLBI, NIH|website=www.nhlbi.nih.gov|access-date=6 November 2017|date=22 June 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; Gandrīz visus cilvēkus zināmā mērā skar ateroskleroze 65 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;AR2013&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aronow|first=Wilbert S.|last2=Fleg|first2=Jerome L.|last3=Rich|first3=Michael W.|title=Tresch and Aronow's Cardiovascular Disease in the Elderly, Fifth Edition|date=2013|publisher=CRC Press|isbn=9781842145449|pages=171|url=https://books.google.com/books?id=OrbNBQAAQBAJ&amp;pg=PA171}}&lt;/ref&gt; Tas ir pirmais nāves un invaliditātes cēlonis [[Attīstītās valstis|attīstītajā pasaulē]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Topol|first=Eric J.|last2=Califf|first2=Robert M.|title=Textbook of Cardiovascular Medicine|date=2007|publisher=Lippincott Williams &amp; Wilkins|isbn=9780781770125|pages=2|url=https://books.google.com/books?id=35zSLWyEWbcC&amp;pg=PA2}}&lt;/ref&gt; Lai gan tas pirmo reizi tika aprakstīts 1575. gadā,&lt;ref name=&quot;Al2008&quot; /&gt; ir pierādījumi, ka slimība radās arī cilvēkiem pirms vairāk nekā 5000 gadiem.&lt;ref name=&quot;Al2008&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Shor|first=Allan|title=Chlamydia Atherosclerosis Lesion: Discovery, Diagnosis and Treatment|date=2008|publisher=Springer Science &amp; Business Media|isbn=9781846288104|pages=8|url=https://books.google.com/books?id=ZEIAhmr7jOMC&amp;pg=PA8}}&lt;/ref&gt;

== Riska faktori ==
[[Attēls:Blausen_0227_Cholesterol.png|thumb|Ateroskleroze un lipoproteīni]]
Aterosklerozes process nav labi izprotams. Ateroskleroze ir saistīta ar [[Iekaisums|iekaisuma procesiem]] asinsvadu sienu [[Endotēlijs|endotēlija šūnās]], kas saistīti ar aizturētajām zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) daļiņām.&lt;ref name=&quot;li-2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Li X, Fang P, Li Y, Kuo YM, Andrews AJ, Nanayakkara G, Johnson C, Fu H, Shan H, Du F, Hoffman NE, Yu D, Eguchi S, Madesh M, Koch WJ, Sun J, Jiang X, Wang H, Yang X|date=June 2016|title=Mitochondrial Reactive Oxygen Species Mediate Lysophosphatidylcholine-Induced Endothelial Cell Activation|journal=Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology|volume=36|issue=6|pages=1090–100|doi=10.1161/ATVBAHA.115.306964|pmc=4882253|pmid=27127201}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;botts-2021&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Botts SR, Fish JE, Howe KL|date=December 2021|title=Dysfunctional Vascular Endothelium as a Driver of Atherosclerosis: Emerging Insights Into Pathogenesis and Treatment|journal=Frontiers in Pharmacology|volume=12|pages=787541|doi=10.3389/fphar.2021.787541|pmc=8727904|pmid=35002720}}&lt;/ref&gt; Šī aizture var būt pamatā esošā iekaisuma procesa cēlonis, sekas vai abi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Williams KJ, Tabas I|date=May 1995|title=The response-to-retention hypothesis of early atherogenesis|url=https://archive.org/details/sim_arteriosclerosis-thrombosis-and-vascular-biology_1995-05_15_5/page/n7|journal=Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology|volume=15|issue=5|pages=551–61|doi=10.1161/01.ATV.15.5.551|pmc=2924812|pmid=7749869}}&lt;/ref&gt;

Plāksnes klātbūtne izraisa asinsvadu muskuļu šūnu stiepšanos, kompensējot papildu apjomu. Pēc tam endotēlija odere sabiezē, palielinot atdalīšanu starp aplikumu un lūmenu. Sabiezējums nedaudz kompensē sašaurināšanos, ko izraisa aplikuma augšana, bet turklāt tas izraisa sienas stingrību un kļūst mazāk pakļauta stiepšanai ar katru sirds sitienu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Aviram M, Fuhrman B|date=November 1998|title=LDL oxidation by arterial wall macrophages depends on the oxidative status in the lipoprotein and in the cells: role of prooxidants vs. antioxidants|url=https://archive.org/details/sim_molecular-and-cellular-biochemistry_1998-11_188_1-2/page/149|journal=Molecular and Cellular Biochemistry|volume=188|issue=1–2|pages=149–59|doi=10.1023/A:1006841011201|pmid=9823020}}&lt;/ref&gt;

=== Pārveidojami faktori ===

* Rietumu diēta&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/atherosclerosis/causes|title=ATHEROSCLEROSIS Causes and Risk Factors}}&lt;/ref&gt;
* Vēdera aptaukošanās (viscerālie tauki)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Insulīna rezistence&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Cukura diabēts|Diabēts]]&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Dislipidēmija&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Arteriālā hipertensija|Hipertensija]]&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Transtauki&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Tabakas smēķēšana&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Bakteriālas infekcijas&lt;ref name=&quot;pmid26004263&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Campbell LA, Rosenfeld ME|date=July 2015|title=Infection and Atherosclerosis Development|journal=Arch Med Res|volume=46|issue=5|pages=339–50|doi=10.1016/j.arcmed.2015.05.006|pmc=4524506|pmid=26004263}}&lt;/ref&gt;
* [[AIDS|HIV/AIDS]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Sinha A, Feinstein MJ|date=March 2019|title=Coronary Artery Disease Manifestations in HIV: What, How, and Why|journal=The Canadian Journal of Cardiology|volume=35|issue=3|pages=270–279|doi=10.1016/j.cjca.2018.11.029|pmid=30825949}}&lt;/ref&gt;

=== Nepārveidojami faktori ===

* [[Dienvidāzija]]s izcelsme&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Enas EA, Kuruvila A, Khanna P, Pitchumoni CS, Mohan V|date=October 2013|title=Benefits &amp; risks of statin therapy for primary prevention of cardiovascular disease in Asian Indians - a population with the highest risk of premature coronary artery disease &amp; diabetes|journal=The Indian Journal of Medical Research|volume=138|issue=4|pages=461–91|pmc=3868060|pmid=24434254}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Indian Heart&quot;&gt;Indian Heart Association Why South Asians Facts Web. 30 April 2015. http://indianheartassociation.org/why-indians-why-south-asians/overview/&lt;/ref&gt;
* Lielāks vecums&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Tyrrell DJ, Blin MB, Song J, Wood SC, Zhang M, Beard DA, Goldstein DR|date=January 2020|title=Age-Associated Mitochondrial Dysfunction Accelerates Atherogenesis|journal=Circulation Research|volume=126|issue=3|pages=298–314|doi=10.1161/CIRCRESAHA.119.315644|pmc=7006722|pmid=31818196}}&lt;/ref&gt;
* Ģenētiskās anomālijas&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Ģimenes vēsture&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Koronārā anatomija un zaru modelis&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Velican|first=C|last2=Velican|first2=D|date=March 1985|title=Differences in the pattern of atherosclerotic involvement between non-branched regions and adjacent branching points of human coronary arteries|url=https://archive.org/details/sim_atherosclerosis_1985-03_54_3/page/333|journal=Atherosclerosis|volume=54|issue=3|pages=333–342|doi=10.1016/0021-9150(85)90126-1|pmid=3994786}}&lt;/ref&gt;

=== Mazāk vai neskaidri faktori ===

* Trombofilija&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Borissoff JI, Spronk HM, Heeneman S, ten Cate H|date=June 2009|title=Is thrombin a key player in the 'coagulation-atherogenesis' maze?|journal=Cardiovascular Research|volume=82|issue=3|pages=392–403|doi=10.1093/cvr/cvp066|pmid=19228706|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Borissoff JI, Heeneman S, Kilinç E, Kassák P, Van Oerle R, Winckers K, Govers-Riemslag JW, Hamulyák K, Hackeng TM, Daemen MJ, ten Cate H, Spronk HM|date=August 2010|title=Early atherosclerosis exhibits an enhanced procoagulant state|url=https://archive.org/details/sim_circulation_2010-08-24_122_8/page/n83|journal=Circulation|volume=122|issue=8|pages=821–30|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.109.907121|pmid=20697022|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Borissoff JI, Spronk HM, ten Cate H|date=May 2011|title=The hemostatic system as a modulator of atherosclerosis|url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_2011-05-05_364_18/page/1746|journal=The New England Journal of Medicine|volume=364|issue=18|pages=1746–60|doi=10.1056/NEJMra1011670|pmid=21542745}}&lt;/ref&gt;
* Piesātinātie tauki&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Food and nutrition board, institute of medicine of the national academies|title=Dietary Reference Intakes for Energy, Carbohydrate, Fiber, Fat, Fatty Acids, Cholesterol, Protein, and Amino Acids (Macronutrients)|publisher=National Academies Press|year=2005|pages=481–484|isbn=978-0-309-08525-0|url=http://www.nap.edu/openbook.php?record_id=10490&amp;pages=481}}&lt;/ref&gt;
* Pārmērīgs [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu daudzums]]'''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;'''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Mozaffarian D, Rimm EB, Herrington DM|date=November 2004|title=Dietary fats, carbohydrate, and progression of coronary atherosclerosis in postmenopausal women|journal=The American Journal of Clinical Nutrition|volume=80|issue=5|pages=1175–84|doi=10.1093/ajcn/80.5.1175|pmc=1270002|pmid=15531663}}&lt;/ref&gt;
* Paaugstināts triglicerīdu līmenis&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Sistēmisks iekaisums&lt;ref name=&quot;Bhatt&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bhatt DL, Topol EJ|date=July 2002|title=Need to test the arterial inflammation hypothesis|url=https://archive.org/details/sim_circulation_2002-07-02_106_1/page/136|journal=Circulation|volume=106|issue=1|pages=136–40|doi=10.1161/01.CIR.0000021112.29409.A2|pmid=12093783|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;
* Hiperinsulinēmija&lt;ref name=&quot;Hyperinsulinaemia&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Griffin M, Frazer A, Johnson A, Collins P, Owens D, Tomkin GH|date=June 1998|title=Cellular cholesterol synthesis--the relationship to post-prandial glucose and insulin following weight loss|url=https://archive.org/details/atherosclerosis_1998-06_138_2/page/313|journal=Atherosclerosis|volume=138|issue=2|pages=313–8|doi=10.1016/S0021-9150(98)00036-7|pmid=9690914}}&lt;/ref&gt;
* [[Miega trūkums]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=King CR, Knutson KL, Rathouz PJ, Sidney S, Liu K, Lauderdale DS|date=December 2008|title=Short sleep duration and incident coronary artery calcification|journal=JAMA|volume=300|issue=24|pages=2859–66|doi=10.1001/jama.2008.867|pmc=2661105|pmid=19109114}}&lt;/ref&gt;
* [[Gaisa piesārņojums]]&lt;ref name=&quot;Provost2015&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Provost EB, Madhloum N, Int Panis L, De Boever P, Nawrot TS|date=2015|title=Carotid intima-media thickness, a marker of subclinical atherosclerosis, and particulate air pollution exposure: the meta-analytical evidence|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=5|pages=e0127014|bibcode=2015PLoSO..1027014P|doi=10.1371/journal.pone.0127014|pmc=4430520|pmid=25970426|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PLoSMed42313&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Adar SD, Sheppard L, Vedal S, Polak JF, Sampson PD, Diez Roux AV, Budoff M, Jacobs DR, Barr RG, Watson K, Kaufman JD|date=April 23, 2013|title=Fine particulate air pollution and the progression of carotid intima-medial thickness: a prospective cohort study from the multi-ethnic study of atherosclerosis and air pollution|journal=PLOS Medicine|volume=10|issue=4|pages=e1001430|doi=10.1371/journal.pmed.1001430|pmc=3637008|pmid=23637576|quote=This early analysis from MESA suggests that higher long-term PM2.5 concentrations are associated with increased IMT progression and that greater reductions in PM2.5 are related to slower IMT progression.}}&lt;/ref&gt;
* Mazkustīgs dzīvesveids&lt;ref name=&quot;nhlbi.nih&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/atherosclerosis/atrisk|title=Atherosclerosis &amp;#124; NHLBI, NIH}}&lt;/ref&gt;
* Saindēšanās ar arsēnu&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Chih-Hao|last2=Jeng|first2=Jiann-Shing|last3=Yip|first3=Ping-Keung|last4=Chen|first4=Chi-Ling|last5=Hsu|first5=Lin-I|last6=Hsueh|first6=Yu-Mei|last7=Chiou|first7=Hung-Yi|last8=Wu|first8=Meei-Mann|last9=Chen|first9=Chien-Jen|date=16 April 2002|title=Biological Gradient Between Long-Term Arsenic Exposure and Carotid Atherosclerosis|url=https://archive.org/details/sim_circulation_2002-04-16_105_15/page/1804|journal=Circulation|volume=105|issue=15|pages=1804–1809|doi=10.1161/01.cir.0000015862.64816.b2|pmid=11956123}}&lt;/ref&gt;
* [[Alkoholiskie dzērieni]]&lt;ref name=&quot;nhlbi.nih&quot; /&gt;
* Hronisks stress&lt;ref name=&quot;nhlbi.nih&quot; /&gt;
* [[Hipotireoze]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1 February 2004|title=Treating Hypothyroidism Reduces Atherosclerosis Risk|url=https://www.aafp.org/afp/2004/0201/p656.html|journal=American Family Physician|volume=69|issue=3|pages=656}}&lt;/ref&gt;
* [[Periodontīts|Periodonta slimība]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bale BF, Doneen AL, Vigerust DJ|date=April 2017|title=High-risk periodontal pathogens contribute to the pathogenesis of atherosclerosis|journal=Postgraduate Medical Journal|volume=93|issue=1098|pages=215–220|doi=10.1136/postgradmedj-2016-134279|pmc=5520251|pmid=27899684}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sirds un asinsvadu slimības]]
[[Kategorija:Iekaisumi]]
[[Kategorija:Vaskulārās slimības]]</text>
      <sha1>rx4rui1vlgog1w63uto2cirjua57irx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1359. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73736</id>
    <revision>
      <id>4483464</id>
      <parentid>2396075</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="731" sha1="r98brbhdvb3wegrg9eewclvo6dcrhex" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1359. gadu|1359 (nozīmju atdalīšana)|1359}}
{{Gadu navigācija|1359}}
{{Gads citos kalendāros|1359}}
'''1359'''. ({{Rom sk gadam|1359}}) bija parastais gads, kurš pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[Murads I]] kļuva par [[Osmaņu impērija]]s sultānu, kad nomira iepriekšējais - [[Orhans I]].
* [[Bogdans I]] kļuva par [[Moldāvija]]s princi, iegūstot tai neatkarību no [[Ungārijas karaliste]]s.

== Miruši ==
* [[13. novembris]] - [[Ivans II Sarkanais]], [[Maskavija]]s lielkņazs (dzimis [[1326]].)
* ''nezināmā datumā'' - [[Orhans I]] (dzimis [[1281]]., [[1284]] vai [[1288]].)


{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1359. gads| ]]</text>
      <sha1>r98brbhdvb3wegrg9eewclvo6dcrhex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lionels Mesi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74252</id>
    <revision>
      <id>4483635</id>
      <parentid>4482149</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T11:02:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="60395" sha1="q2ewu8mcs4y5mvvbwqrrddikrq1fq9q" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Lionels Mesi
| image = Lionel-Messi-Argentina-2022-FIFA-World-Cup (cropped).jpg
| caption = Lionels Mesi 2022. gadā
| fullname = Lionels Andress Mesi Kučitīni&lt;br /&gt;''Lionel Andrés Messi Cuccitini''
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|24}}
| birth_place = {{vieta|Argentīna|Rosario}}
| height = 169&lt;ref name=&quot;Profile: Lionel Andrés Messi&quot;/&gt;
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|USA}} [[Maiami &quot;Inter&quot;]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 1992—1995
| youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} ''Grandoli''
| youthyears2 = 1995
| youthclubs2 = {{flaga|Argentīna}} ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]''
| youthyears3 = 1995—2000
| youthclubs3 = {{fk|Newell's Old Boys}}
| youthyears4 = 2000—2003
| youthclubs4 = {{fk|Barcelona}}
| years1 = 2003—2004
| clubs1 = {{fk|Barcelona}} C
| caps1 = 10
| goals1 = 5
| years2 = 2004—2005
| clubs2 = {{fk|Barcelona}} B
| caps2 = 22
| goals2 = 6
| years3 = 2004—2021
| clubs3 = {{fk|Barcelona}}
| caps3 = 520
| goals3 = 474
| years4 = 2021—2023
| clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]''
| caps4 = 58
| goals4 = 22
| years5 = 2023—
| clubs5 = {{flaga|USA}} [[Maiami &quot;Inter&quot;]]
| caps5 = 71
| goals5 = 64
| pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2004—2005
| nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U20
| nationalcaps1 = 18
| nationalgoals1 = 14
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U23
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2005—
| nationalteam3 = {{fb|Argentina}}
| nationalcaps3 = 200
| nationalgoals3 = 120
| ntupdate = {{dat|2026|06|17|SK|bez}}
| medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[futbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Argentīna}}}}
{{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss}}
{{MedalSilver|[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlija 2014]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}} {{MedalGold|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|Katara 2022]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|futbols]]}}
{{MedalCompetition|''Copa América''}}
{{MedalSilver|[[2007. gada Copa América|Venecuēla 2007]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
{{MedalSilver|[[2015. gada Copa América|Čīle 2015]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
{{MedalSilver|[[2016. gada Copa América|ASV 2016]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
{{MedalGold|[[2021. gada Copa América|Brazīlija 2021]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
{{MedalCompetition|FIFA Pasaules kauss jauniešiem}}
{{MedalGold|[[2005. gada FIFA Pasaules kauss jauniešiem|Nīderlande 2005]]|[[Argentīnas futbola izlase|izlase]]}}
}}

'''Lionels Andress Mesi Kučitīni'''{{efn|Kučitīni ir Lionela mātes uzvārds;  spāņu valodas pasaulē bieži lieto gan tēva, gan mātes uzvārdu}} ({{val|es|Lionel Andrés Messi Cuccitini}},&lt;ref name=&quot;transfermarkt&quot;/&gt; {{izrunā|ljoˈnel anˈdɾes ˈmesi}}; dzimis {{dat|1987|6|24}}), plaši zināms arī kā '''Leo''', ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], kas spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada jūlija pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu [[Maiami &quot;Inter&quot;]]. Mesi bieži tiek dēvēts par pasaules labāko futbolistu.&lt;ref name=&quot;Telegraph 2016&quot;/&gt; Viņš ir ieguvis astoņas [[Zelta bumba]]s, un ir vienīgais futbolists vēsturē, kurš to paveicis četrus gadus pēc kārtas, kā arī sešas reizes ieguvis [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]].

17 sezonas Mesi ir pavadījis ''[[FC Barcelona]]''. Ar ''FC Barcelona'' Mesi ir izcīnījis kopā 35 trofejas — desmit reizes ir triumfējis [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]], četras reizes [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], septiņas reizes [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā, astoņas reizes [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] izcīņā, trīs reizes [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] izcīņā, un trīs reizes [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] izcīņā. Mesi pieder arī rekordi visvairāk gūto vārtu ziņā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] (474), visvairāk gūtie vārti vienā [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta]] sezonā (50), klubu futbola sezonā (73), kalendārajā gadā (91), kā arī visvairāk rezultatīvas piespēles (192) [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionātā]] un ''[[Copa América]]'' turnīrā (17). Kopumā viņš ir guvis vairāk nekā 800 vārtus, pārstāvot klubu un nacionālo izlasi.

2008. gadā 21 gada vecumā Mesi tika nominēts [[Zelta bumba]]s un [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolista]] balvai. Nākamajā, 2009. gadā, viņš ieguva gan [[2009. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], gan FIFA Gada futbolista titulu. Viņš bija pēdējais, kas ieguva šīs balvas. Pēc tam tika izveidota [[FIFA Zelta bumba]]s balva, un Mesi to ieguva trīs gadus pēc kārtas&amp;nbsp;— 2010., 2011. un 2012. gadā. Mesi pēc 2010.—2011. gada sezonas ieguva arī [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balvu]]. 24 gadu vecumā Mesi kļuva par futbolistu, kas guvis visvairāk vārtu kluba ''[[FC Barcelona]]'' labā. 25 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] guvis 200 vārtus.

[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]] Mesi ir visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs. Viņš ir guvis 98 vārtus. Jauniešu līmenī viņš ar Argentīnas U20 izlasi ir uzvarējis [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|2005. gada FIFA Jauniešu čempionātā]]. [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] kļuva par olimpisko čempionu. Lionels Mesi ir salīdzināts ar [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu &quot;pēcnācēju&quot;.&lt;ref name=&quot;chinadaily&quot;/&gt; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi kļuva par jaunāko Argentīnas spēlētāju, kas ir ne tikai spēlējis izlasē, bet arī guvis vārtus. Nākamajos trijos FIFA Pasaules kausos Mesi bija izlases kapteinis. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] Mesi ar Argentīnas izlasi kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem, finālā pārspējot [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]].

== Dzīves sākums ==

Mesi ir dzimis {{dat|1987|6|24||bez}} [[Rosario]]. Viņš bija trešais no četriem Horhes Mesi (''Jorhe Messi'') un Selijas Kuksitini (''Celia Cuccittini'') bērniem. Tēvs bija [[tērauds|tērauda]] rūpnīcas vadītājs, bet māte strādāja [[magnēts|magnētu]] ražošanas fabrikā. Mesi tēvam ir [[itāļi|itāļu]] un [[spāņi|spāņu]] senči, bet mātes senči galvenokārt ir itāļi. Jau pavisam mazs būdams, spēlēja futbolu kopā ar vecākajiem brāļiem Rodrigo un Matiasu, kā arī ar brālēniem Maksimiljano un Emanuelu Bjankuči (abi brālēni vēlāk kļuva par profesionāliem futbolistiem). Četru gadu vecumā Mesi sāka spēlēt vietējā futbola skolā ''Club Abanderado Grandoli''.

1995. gadā dažas spēlēs nospēlēja ''[[Club Atlético Central Córdoba|Central Córdoba]]'' bērnu komandā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | title= New video emerges of Lionel Messi playing for Central Cordoba aged 8 | publisher= 101greatgoals.com | language= en | accessdate= 2018-06-21 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190220235950/https://www.101greatgoals.com/blog/new-video-emerges-of-lionel-messi-playing-for-central-cordoba-aged-8/ | archivedate= 2019-02-20 }}&lt;/ref&gt; bet pēc tam pārgāja uz ''[[Newell's Old Boys]]'' bērnu komandu.&lt;ref name=Williams&gt;{{Tīmekļa atsauce | author = Richard Williams | url = http://football.guardian.co.uk/championsleague200506/story/0,,1716846,00.html  | publisher = The Guardian | title = Messi has all the qualities to take world by storm | accessdate = 2008-05-03 | date = 2006-02-24}}&lt;/ref&gt; 11 gadu vecumā viņam diagnosticēja [[augšanas hormona trūkums|augšanas hormona trūkumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | title = Lionel Messi | publisher = worldsoccer.about.com | accessdate = 2008-05-03 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090124161737/http://worldsoccer.about.com/od/soccerprofiles/p/lionelmessi.htm | archivedate = 2009-01-24 }}&lt;/ref&gt; ''[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]'' izrādīja interesi par Mesi progresu, bet nevarēja atļauties maksāt par viņa ārstēšanu 900 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī.&lt;ref name=&quot;mission&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece | work = The Times | title = Lionel Messi on a mission | last = Hawkey | first = Ian | date = 20 April 2008 | accessdate = 30 May 2009 | location = London | archive-date = {{dat|2008|08|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080830020412/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/european_football/article3779961.ece }}&lt;/ref&gt; Tajā laikā Argentīnā bija [[ekonomiskā krīze]].

Mesi tēvam bija radinieki [[Katalonija|Katalonijā]], un tādēļ viņš saskatīja iespēju dēlu ārstēt Spānijā. 2000. gada septembrī Mesi tēvs piedāvāja futbola klubam ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pārbaudīt viņa dēla futbola prasmes. ''Barcelona'' sporta direktors [[Carles Rexach|Karless Reksačs]] bija sekojis līdzi Mesi izaugsmei un uzreiz gribēja slēgt līgumu,&lt;ref name=fifa.com/&gt; apmaksājot medicīniskos izdevumus, ja viņš vēlētos sākt dzīvi [[Spānija|Spānijā]],&lt;ref name=Williams/&gt; bet direktoru padome vilcinājās (tajā laikā Eiropas klubiem nebija ierasts slēgt līgumu ar tik jaunu ārzemju spēlētāju). 2001. gada februārī Mesi ģimene pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Viņi atrada dzīvokli netālu no futbola kluba ''Barcelona'' stadiona ''[[Camp Nou]]''. Pirmajā gadā Mesi futbolu nespēlēja daudz, jo ārzemnieki nevarēja spēlēt jauniešu komandā, kā arī līdz galam nebija sakārtots jautājums par pāreju no ''Newell's Old Boys'' uz ''Barcelona''. Drīz vien māte ar brāļiem un jaunāko māsu Mariju Solu (''María Sol'') pārcēlās atpakaļ uz Argentīnu, bet Lionels kopā ar tēvu palika Barselonā.

Gadu vēlāk, 2002. gada februārī, pēc [[Spānijas Futbola federācija]]s lēmuma Mesi beidzot varēja pilntiesīgi spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' jauniešu komandā.&lt;ref name=fifa.com&gt;{{Ziņu atsauce | url= http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | title= The new messiah | publisher= FIFA.com | date= 5 March 2006 | accessdate= 2006-07-25 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html | archivedate= 2013-12-25 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131225005810/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=107/edition=248388/news/newsid=103182.html |date=2013-12-25 }}&lt;/ref&gt; Jau pirmajā pilnajā sezonā (2002.-2003. gada sezonā) Mesi bija rezultatīvākais futbolists jauniešu līgā. Viņš 30 spēlēs bija guvis 36 vārtus. Sezonas beigās Mesi saņēma pirmo uzaicinājumu no kāda cita kluba. Par viņu interesi izrādīja Anglijas Premjerlīgas klubs ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Viņš to noraidīja, bet Mesi biedri jauniešu komandās [[Sesks Fabregass]] un [[Žerārs Pikē]] pieņēma Anglijas klubu uzaicinājumus.

== ''FC Barcelona'' ==

=== 2003—2005: tikšana pirmajā komandā ===
[[Attēls:Leo messi barce 2005.jpg|thumbnail|175px|Mesi 2005. gadā, spēlējot pret futbola klubu ''[[Málaga CF|Málaga]]'']]
2003.—2004. gada sezonā, kas bija ceturtā sezona kluba ''Barcelona'' sistēmā, Mesi strauji progresēja, ejot cauri vairāku līmeņu komandām. Divu sezonu laikā viņš bija piecās dažādas komandās. Vispirms viņš startēja pusaudžu komandā ''Barcelona Juveniles B''. Pirmssezonas starptautiskajos turnīros viņš tika atzīts par labāko spēlētāju. Pēc tam viņš nospēlēja tikai vienu oficiālo spēli šajā komandā, un tika paaugstināts uz spēcīgāko pusaudžu komandu ''Barcelona Juveniles A''. Šajā komandā 11 līgas spēlēs guva 18 vārtus. Savu pirmo neoficiālo spēli ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' pirmajā komandā Mesi aizvadīja draudzības spēlē pret [[Žuzē Mouriņu]] vadīto klubu ''[[FC Porto]]'' 2003. gada 16. novembrī (būdams 16 gadus un 145 dienas vecs).

Lai gūtu papildus pieredzi, Mesi {{dat|2003|11|29||bez}} sāka spēlēt futbola kluba ''Barcelona'' trešajā komandā ''Barcelona C'', kas piedalījās Spānijas ceturtā līmeņa futbola čempionātā (''[[Tercera División]]'') 5. grupā. Viņš palīdzēja futbola klubam ''Barcelona C'' saglabāt vietu šajā līmenī, desmit spēlēs gūstot piecus vārtus. {{dat|2004|2|4||bez}} tika parakstīts pirmais profesionālais līgums, kas paredzēja, ka Mesi būs kluba ''Barcelona'' īpašumā līdz 2012. gadam, kā arī 30 miljonus [[eiro]] lielu izpirkšanas naudu. Mēnesi vēlāk, 6. martā, debitēja futbola kluba ''Barcelona B'' sastāvā. Automātiski izpirkšanas nauda paaugstinājās uz 80 miljoniem eiro. Šajā sezonā Mesi spēlēja piecas spēles komandas ''Barcelona B'' sastāvā, bet šajās spēlēs vārtus neguva. Sezonas beigās atgriezās komandā ''Juveniles B'', palīdzot tiem uzvarēt jauniešu čempionātā.

2004.—2005. gada sezonā Mesi bija garantēta vieta komandas ''Barcelona B'' sākumsastāvā. 17 spēlēs viņš guva sešus vārtus. 2004. gada 16. oktobrī (17 gadu un 114 dienu vecumā), viņš debitēja oficiālā futbola kluba ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' spēlē pret ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''Barcelona'' sastāvā un jaunāko spēlētāju, kas spēlējis ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' (rekordu pārspēja viņa komandas biedrs [[Bojans Krkičs]] 2007. gada septembrī).&lt;ref&gt;[http://home.skysports.com/worldcup/player.aspx?plid=46165&amp;clid=632 Sky Sports | Football | Internationals | Argentina]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus viņš guva pret ''[[Alvasetes &quot;Balompie&quot;|Albacete Balompié]]'' 2005. gada 1. maijā, būdams 17 gadus, 10 mēnešus un 7 dienas vecs, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas guvis vārtus ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' spēlē ''FC Barcelona'' labā (līdz 2007. gadam, kad atkal Krkičs laboja šo rekordu, gūstot vārtus pēc paša Mesi piespēles).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html | title = Meteoric rise in three years | accessdate = 2008-05-03 | publisher = fcbarcelona.com | archive-date = 2011-09-06 | archive-url = https://web.archive.org/web/20110906093707/http://www.fcbarcelona.com/web/english/noticies/futbol/temporada07-08/10/n071016101878.html }}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā, nākot uz maiņu, Mesi piedalījās 9 futbola kluba ''Barcelona'' spēlēs, ieskaitot [[UEFA Čempionu līga]]s spēli pret Ukrainas futbola klubu ''[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]''. Pret futbola klubu ''Albacete Balompié'' gūtie vārti bija vienīgie šajā sezonā.

=== 2005—2008: nostiprināšanās sākumsastāvā ===
{{dat|2005|6|24||bez}} noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'' līdz 2010. gadam, kas bija par diviem gadiem īsāks nekā iepriekšējais līgums, toties izpirkšanas nauda bija pieaugusi līdz 150 miljoniem eiro. Itālijas futbola klubs ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'' vēlējās Mesi izīrēt, bet cits itāļu klubs ''[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]'' par šo summu vēlējās Mesi iegādāties, kā arī viņam piedāvāja trīsreiz lielāku atalgojumu. Šo piedāvājumu Mesi noraidīja. Toreizējais futbola kluba ''Barcelona'' prezidents [[Hoans Laporta]] vēlāk teica, ka tā ir bijusi vienīgā reize, kad tik tiešām Spānijas klubs varēja zaudēt Mesi. 16. septembrī Mesi atkal noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu ''Barcelona'', bet šoreiz līdz 2014. gadam.

[[Attēls:Lionel Messi Barca training.jpg|thumbnail|left|Mesi futbola kluba ''Barcelona'' treniņā 2006. gadā]]
Juridisko jautājumu kārtošanas dēļ Mesi sezonas sākumā nespēlēja. {{dat|2005|9|26||bez}} [[Spānijas Futbola federācija]] Mesi piešķīra [[Spānija]]s pilsonību. Spānijā ir ārzemnieku (ne [[Eiropas Savienība]]s) spēlētāju ierobežojums uz laukuma spēles laikā. Iegūstot Spānijas pilsonību, Mesi tika laists uz laukuma biežāk, jo treneriem vairs nebija jāizšķiras viņu atstāt rezervē, lai laukumā laistu citus ārzemniekus. Mesi valkāja 19. numuru. Agri vien Mesi izveidoja bīstamu kluba ''Barcelona'' uzbrukuma trio kopā ar [[Ronaldiņu]] un [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]]. Mesi devās starta sastāvā jau vairākās nozīmīgās spēlēs, piemēram, pirmajā tās sezonas ''[[El Clásico]]'', Čempionu līgas spēlē pret Anglijas klubu ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''. Pēc tam, kad bija nospēlējis 25 spēles un guvis 8 vārtus, Mesi guva traumu (traumēta [[paceles cīpsla]]) un izlaida sezonas beigas.

2006.—2007. gada sezonā Mesi kļuva par vienu no labākajiem futbolistiem pasaulē. Dažādu sacensību 36 spēlēs guva 17 vārtus. Arī šajā sezonā Mesi guva traumu; {{dat|2006|11|12||bez}} viņš guva [[pēda]]s kaulu (''[[metatarsus]]'') lūzumu, kas neļāva spēlēt trīs mēnešus. Viņš atgriezās uz [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas astotdaļfināla]] spēlēm, kad futbola klubs ''Barcelona'' cīnījās ar Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. Tomēr Spānijas klubs piekāpās Anglijas klubam divu spēļu summā ar 2:2 (zaudēja, jo ''Liverpool'' izbraukumā iesita vairāk vārtus nekā ''Barcelona'' izbraukumā). Toties Spānijas čempionātā Mesi sezonas izskaņā 13 spēlēs guva 11 vārtus (visa čempionāta laikā guva 14 vārtus). {{dat|2007|3|10||bez}} Mesi guva ''[[hat-trick]]'' kārtējā ''El Clásico'' spēlē. To neviens nebija paveicis 12 gadus. Martā viņš parakstīja arī jaunu līgumu, kurā pieauga Mesi atalgojums.

Lionelu Mesi sāka salīdzināt ar citu argentīniešu futbola zvaigzni [[Djego Maradona|Djego Maradonu]], un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu &quot;pēcnācēju&quot;.&lt;ref name=&quot;chinadaily&quot;/&gt; {{dat|2007|4|18||bez}} [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] pusfināla spēlē pret ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]'' guva līdzīgus vārtus, kā Maradona [[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīnas un Anglijas spēlē 1986. gada FIFA Pasaules kausā]]. Šie Maradonas gūtie vārti ir atzīti par &quot;Gadsimta vārtiem&quot;.

2007. gadā [[Ronaldiņu]] zaudēja formu, un par jauno futbola kluba ''Barcelona'' līderi kļuva 20 gadus vecais Lionels Mesi. Spānijas plašsaziņas līdzekļi Mesi sāka saukt par &quot;Mesiju&quot;. 2007. gada izskaņā Mesi žurnālistu balsojumā ieņēma trešo vietu cīņā par [[2007. gada Zelta bumba|2007. gada Zelta bumbu]] (piekāpās [[Kaka (futbolists)|Kakam]] un [[Krištianu Ronaldu]]). Savukārt futbola izlašu treneru un kapteiņu balsojumā par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]] ieguva otro vietu (piekāpās tikai Kakam). 2007.—2008. gada sezona nebija pilnvērtīga, jo {{dat||12|15||bez}} viņš atkal traumēja paceles cīpslu. Atkal atgriezās [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas astoņdaļfinālā]], šoreiz pret Skotijas klubu ''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]''. Pirmajā spēlē pret viņiem guva divus vārtus. {{dat|2008|3|4||bez}}, atbildes spēlē pret ''Celtic'', atkal guva traumu. Pēc tam kluba treneris [[Franks Reikārds]] tika kritizēts par lēmumu Mesi sūtīt laukumā, jo kluba ārsti bija brīdinājuši, ka nevajadzētu Mesi laist laukumā. Sezonu ''Barcelona'' noslēdza bez trofejām: Čempionu līgā pusfinālā piekāpās Anglijas klubam ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', bet Spānijas čempionātā ieņēma trešo vietu.

Pēc divām neveiksmīgām sezonām, futbola klubs ''Barcelona'' pārtrauca sadarbību ar galveno treneri Reikārdu un formu zaudējušo [[Ronaldiņu]]. Pēc Ronaldiņu došanās prom, Mesi sāka spēlēt ar 10. numuru uz krekla. 2008. gada jūlijā Mesi parakstīja jaunu līgumu, kas paredzēja viņam gada algu 7,8 miljonu [[eiro]] apmērā. Mesi kļuva par futbola kluba ''Barcelona'' apmaksātāko spēlētāju. Neskatoties uz kluba neveiksmēm un traumām, Mesi balsojumā par [[2008. gada Zelta bumba|2008. gada Zelta bumbu]] palika otrais, arī FIFA Gada futbolista noskaidrošanā bija otrais. Abos balsojumos palika aiz [[Krištianu Ronaldu]].

=== 2008—2012: Gvardiolas ēra ===
[[Attēls:039 men at work UEFA 2009, Rome.jpg|thumbnail|Mesi uzbrukumā pret ''Manchester United'' 2009. gada Čempionu līgas finālā]]
Par jauno kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Barcelona'' kapteinis [[Hoseps Gvardiola]]. 2008.—2009. gada sezona bija Mesi pirmā pilnā sezona, jo iztika bez traumām. 51 spēlē viņš guva 38 vārtus, un kopā ar tā laika ''Barcelona'' spēlētājiem [[Samuels Eto'o|Samuelu Eto'o]] un [[Tjerī Anrī]] guva 100 vārtus. Pie Gvardiolas Mesi galvenokārt bija labās malas uzbrucējs. 2009. gada maijā pirmo reizi spēlēja [[uzbrucējs (futbols)|viltus deviņnieka]] pozīcijā. Šajā sezonā Mesi kļuva par Spānijas čempionu, uzvarēja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]], kā arī ieguva [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] kausu, finālspēlē ar 2:0 uzvarot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Čempionu līgā guva 9 vārtus, kļūstot par jaunāko futbolistu, kas vienā Čempionu līgas sezonā iesitis visvairāk vārtus.

{{dat|2009|9|18||bez}} Mesi atkal parakstīja jaunu līgumu ar ''Barcelona'', kas paredzēja, ka Mesi būs kluba īpašumā līdz 2016. gadam, izpirkšanas maksa tika palielināta līdz 250 miljoniem eiro, bet gada atalgojums pieauga līdz 12 miljoniem eiro. Jaunās 2009.—2010. gada sezonas sākumā ''Barcelona'' ieguva arī [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī vēlāk — [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]]. Gada izskaņā Mesi ieguva [[2009. gada Zelta bumba]] un kļuva par [[FIFA Gada futbolists|FIFA Gada futbolistu]].

{{nepilnīga sadaļa}}

{{dat|2012|3|20||bez}} guva trīs vārtus spēlē pret ''[[Granada CF|Granada]]'' un kļuva par visu laiku visvairāk vārtu guvušo spēlētāju ''Barcelona'' sastāvā. Viņš pārspēja [[Sesars Rodrigess|Sesara Rodrigesa]] (''César Rodríguez'') rekordu, kurš ''Barcelona'' sastāvā ir guvis 232 vārtus. Sesars to paveica 354 spēlēs, bet Mesi to pašu paveica 314 spēlēs.

{{dat|2012|4|27||bez}} ''Barcelona'' galvenais treneris Gvardiola paziņoja, ka pēc sezonas beigām viņš dodas prom no komandas.

=== 2012—2021: pēc Gvardiolas ēras ===
{{dat|2012|12|9||bez}} Lionels Mesi spēlē pret ''[[Seviljas &quot;Real Betis&quot;|Real Betis]]'' guva 86. vārtus kalendārajā gadā, pārspējot [[Gerds Millers|Gerdam Milleram]] piederošo [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.guinnessworldrecords.com/news/2012/12/barcelona-star-lionel-messi-sets-new-goalscoring-record-46285/ | title= Barcelona star Lionel Messi sets new goal-scoring record | publisher= Guinness World Records News | date= 2012. gada 10. decembris | accessdate= 2018. gada 5. jūlijā | language= en}}&lt;/ref&gt; Gerds Millers 1972. gadā guva 85 vārtus. Līdz kalendārā gada beigām Mesi guva 91 vārtu (79 vārtus guva ''Barcelona'' kluba rindās, bet atlikušos 12 vārtus guva Argentīnas izlases sastāvā). {{dat|2013|1|7||bez}} ceturto gadu pēc kārtas saņēma [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]].

[[Attēls:Leo Messi (cropped).jpg|thumbnail|175px|Mesi 2014. gadā, atzīmējot vārtu guvumu]]
{{dat|2013|3|2||bez}} kārtējā ''[[El Clásico]]'' spēlē viņš guva 18. vārtus šajā savstarpējā duelī, panākot šajā radītājā tā brīža līderi [[Alfredo di Stefano]]. {{dat|2013|3|9||bez}} guva vārtus 17 profesionālas līgas spēlēs pēc kārtas, un līdz ar to kļuva par šī radītāja līderi. Šis rekords iepriekš piederēja kluba ''[[Hožovas &quot;Ruch&quot;|Ruch Chorzów]]'' 1930. gadu futbolistam [[Teodors Petereks|Teodoram Peterekam]]. Trīs dienas vēlāk, 12. martā, [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret ''[[AC Milan]]'' guva 58. vārtus šajā turnīrā un kļuva par turnīra visu laiku visvairāk vārtus guvušo spēlētāju, apsteidzot [[Rūds van Nistelrojs|Rūdu van Nistelroju]]. 11. maijā kluba ''Barcelona'' kreklā ieguva sesto Spānijas čempiona titulu. Mesi sezonas laikā bija guvis 46 vārtus un ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Zelta zābaku]], kļūstot par pirmo spēlētāju, kas to ir ieguvis trīs reizes.

{{dat|2013|8|28||bez}} Mesi sesto reizi ''Barcelona'' sastāvā izcīnija [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]]. {{dat|2014|3|23||bez}} Mesi guva trīs vārtus ''El Clásico'' spēlē un apsteidza [[Alfredo di Stefano]] gūto vārtu skaita ziņā šajā duelī. Ar šiem vārtiem Mesi panāca otrajā vietā visu laiku rezultatīvāko [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] vārtu guvēju [[Hugo Sančess|Hugo Sančesu]], kas no 1981. līdz 1994. gadam Spānijas čempionātos bija guvis 234 vārtus.

{{dat|2014|11|22||bez}} Mesi panāca arī rezultatīvāko Spānijas čempionātu spēlētāju [[Telmo Sarra|Telmo Sarru]] un kļuva par Spānijas čempionātos visu laiku visvairāk vārtu guvušo futbolistu. Sarra no 1940. līdz 1955. gadam Spānijas čempionātu spēlēs bija guvis 251 vārtu. Trīs dienas vēlāk, 25. novembrī, Mesi spēlē pret Kipras klubu [[Nikosijas APOEL|APOEL]] kļuva arī par Eiropas klubu dažādu kausu kopvērtējuma rezultatīvāko futbolistu, gūstot 74 vārtus. Decembrī Mesi kļuva arī par visu laiku rezultatīvāko [[Barselona]]s derbija (''Barcelona'' un ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'') futbolistu.

{{dat|2015|1|24||bez}} Mesi guva 20. vārtus Spānijas čempionātā un kļuva par pirmo futbolistu, kas vismaz divdesmit vārtus ir guvis 7 sezonas pēc kārtas. Sešās sezonās pēc kārtas (no 1958./1959. līdz 1963./1964. sezonai) vismaz 20 vārtus ir iesitis [[Ferencs Puškāšs]]. 15. februārī Lionels Mesi iedeva 106. rezultatīvo piespēli Spānijas čempionātos un kļuva par visu laiku labāko rezultatīvo piespēļu devēju Spānijas čempionātos. 17. maijā pēc spēles ar ''[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]'' Mesi un viņa komanda ''Barcelona'' kļuva par Spānijas čempioniem. 30. maijā, finālspēlē uzvarot ''[[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Club]]'' ar 3:1, tika iegūts arī [[Spānijas Karaļa kauss]]. 6. jūnijā tika uzvarēts [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]], finālspēlē ar 3:1 pieveicot itāļu klubu ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]''. Ar 10 vārtiem un kopā ar [[Neimars|Neimaru]] un [[Krištianu Ronaldu]] kļuva par tās sezonas Čempionu līgas labāko vārtu guvēju.

{{dat|2015|8|11||bez}} Mesi ar komandu trešo reizi izcīnīja [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. 27. augustā tika atzīts par [[UEFA Gada futbolists|UEFA Gada futbolistu]]. {{dat|2015|12|20||bez}} [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] finālspēlē pret Argentīnas ''[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]'' Mesi guva pirmos spēles vārtus un ''Barcelona'' uzvarēja ar rezultātu 3:0, līdz ar to kalendārā gada laikā ''Barcelona'' ieguva piekto trofeju. {{dat|2016|1|11||bez}} Mesi piekto reizi ieguva [[FIFA Zelta bumba|FIFA Zelta bumbu]] (vienu reizi šo apbalvojumu ir ieguvis ar nosaukumu [[Zelta bumba]]). 17. februārī kļuva par pirmo futbolistu, kas Spānijas čempionāta spēlēs ir guvis 300 vārtus.

2016.—2017. gada sezonu Mesi iesāka ar uzvaru Spānijas Superkausā, kur viņš [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] savainojuma laikā bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. {{Dat|2016|11|1|5=bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē pret [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] Mesi guva savus 54. vārtus Čempionu līgā, tādējādi kopējo vārtu ziņā apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/watch-lionel-messi-score-to-pass-raul-for-most-goals-in-the-ucl-group-stage|title=Watch Lionel Messi score to pass Raul for most goals in the UCL group stage|website=FOX Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Gadu Mesi pabeidza ar kopā 51 vārtu guvumu, padarot viņu par gada labāko vārtu guvēju Eiropā. {{Dat|2017|4|23|5=bez}} Mesi guva divus vārtus 3—2 uzvarā pret ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]''. Viņa uzvaras vārti kompensācijas laikā bija viņa 500 vārti ''Barcelona'' kreklā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/barcelona/story/3106811/lionel-messi-scores-500th-goal-for-barcelona-against-real-madrid|title=Messi nets 500th goal for Barcelona|website=ESPN.com|access-date=2021-08-11|date=2017-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie vārtu guvums ieguva atpazīstamību pēc tā, kā Mesi tos svinēja — ar savu vārdu un numuru nostājoties pretī ''Real Madrid'' faniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|website=MARCA in English|access-date=2021-08-11|date=2017-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonu Mesi noslēdza ar ceturto [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] savā karjerā.

{{Dat|2017|10|18|5=bez}} Čempionu līgas spēlē pret [[Grieķija]]s komandu [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|''Olympiacos'']] Mesi guva savus 100 vārtus [[UEFA]] sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/41624714|title=Messi marks European century in Barca win|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 25. novembrī Mesi noslēdza jaunu līgumu, paturot viņu Barselonā līdz 2020.—2021. gada sezonai. Viņa izpirkuma maksa bija 700 miljoni [[eiro]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/732507/lionel-messi-signs-new-deal-through-202021-season|title=Lionel Messi signs new deal through 2020/21 season|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas beigās Mesi devīto reizi kļuva par Spānijas čempionu.

2018.—2019. gada sezonā Mesi kļuva par pilnvērtīgu komandas kapteini, pēc [[Andress Injesta|Andresa Injestas]] aiziešanas no kluba.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/43279527|title=Barcelona 1-0 Atletico Madrid|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonu Mesi noslēdza ar desmito ''[[La Liga]]'' titulu, kā arī izstāšanos Čempionu līgas pusfinālā pret [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un zaudējumu [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] finālā pret ''[[Valencia CF]]''.

{{Dat|2019|9|23|5=bez}} Mesi ieguva [[FIFA]] labākā spēlētāja balvu, kā arī 2. decembrī savu sesto ''[[Ballon d'Or]]''. {{Dat|2020|8|15|5=bez}} UEFA Čempionu līgas pusfināla spēlē [[Lisabona|Lisabonā]], kurā ''Barcelona'' zaudēja 8—2 pret [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|''Bayern Munich'']], Mesi piedzīvoja savu lielāko zaudējumu kā spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/football/lionel-messi-s-heaviest-defeats-barcelona-s-8-2-loss-to-bayern-is-star-s-worst-by-some-way-1.1063827|title=Lionel Messi's heaviest defeats: Barcelona's 8-2 loss to Bayern is star's worst by some way|website=The National|access-date=2021-08-11}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2021|5|16|5=bez}} spēlē pret [[Bigo &quot;Celta&quot;|''Celta Vigo'']] Mesi guva savus pēdējos vārtus ''Barcelona'' kreklā. Mesi astoto reizi kļuva par ''La Liga'' labāko vārtu guvēju. Tā bija arī piektā reize pēc kārtas, kad Mesi sezonu noslēdz kā līgas labākais vārtu guvējs, panākot [[Alfredo di Stefano]] un [[Ugo Sančess|Ugo Sančesu]], kuri ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]'' sastāvā bija četras reizes pēc kārtas kļuvuši par labākajiem vārtu guvējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756|title=Yahoo is now a part of Verizon Media|website=consent.yahoo.com|access-date=2021-08-11|archive-date=2021-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210811082844/https://consent.yahoo.com/v2/collectConsent?sessionId=3_cc-session_89da7676-2503-4ac0-967a-b4f9af1ab756}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūlijā Mesi kļuva par brīvo aģentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/messi-free-agent-barcelona-contract-expires/6oic4yrrw62d1mcffybvao1qi|title=Messi officially becomes a free agent as superstar's Barcelona contract expires {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-08-11}}&lt;/ref&gt; Sarunas ar ''Barcelona'' bija sarežģītas, kluba finansiālās situācijas dēļ. 5. augustā ''Barcelona'' paziņoja, ka, ''La Liga'' noteikumu dēļ, Mesi klubā nepaliks, kaut gan abas puses bija vienojušās un gatavas noslēgt jaunu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11833/12374082/lionel-messi-shocked-and-surprised-at-barcelona-contract-collapse|title=Lionel Messi 'shocked' and 'surprised' at Barcelona contract collapse|website=Sky Sports|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk, preses konferencē ''[[Camp Nou]]'' stadionā, Mesi ar asarām acīs paziņoja ka nepaliks ''Barcelona'' komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2210282/leo-messi-i-feel-so-sad-to-be-leaving-the-club-i-love|title=Leo Messi: 'I feel so sad to be leaving the club I love'|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

== ''Paris Saint-Germain'' ==
{{Dat|2021|8|10|5=bez}} Mesi noslēdza divu gadu līgumu ar ''[[Paris Saint-Germain]]''. Mesi spēlēja ar 30. numuru — tādu pašu numuru, ar kādu viņš iesāka savu karjeru ''FC Barcelona''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58163106|title=Messi joins PSG on two-year deal|work=BBC Sport|access-date=2021-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada jūnijā Mesi atstāja klubu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65776489|title=PSG manager Galtier confirms Messi departure|work=BBC Sport|access-date=2023-06-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Paredzēts, ka viņš pievienosies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klubam [[Maiami &quot;Inter&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/fannation/soccer/futbol/video/inter-miami-publish-first-tweet-about-lionel-messi-transfer|title=Inter Miami Celebrate With Cheeky Tweet After Winning Lionel Messi Transfer Battle|last=Summerscales|first=Robert|website=Futbol on FanNation|access-date=2023-06-10|date=2023-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Argentīnas izlase ==
Pirms debijas [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]], Mesi bija piedāvājums pārstāvēt [[Spānijas futbola izlase|Spānijas]] izlasi. Šo piedāvājumu viņš noraidīja. 2004. gada jūnijā viņš debitēja Argentīnas U20 izlasē draudzības spēlē pret [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas]] jauniešiem.

2005. gada jūnijā Mesi ar Argentīnas U20 izlasi uzvarēja [[2005. gada FIFA Jauniešu čempionāts|FIFA Jauniešu čempionātā]], kas norisinājās Nīderlandē. Šajā čempionātā Mesi kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 6 vārtus.

4. augustā Argentīnas izlases treneris [[Hosē Pekermans]] Lionelu Mesi iekļāva Argentīnas izlases sastāvā draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]]. Šajā spēlē viņš spēlēja tikai 3 minūtes un saņēma [[sarkanā kartīte|sarkano kartīti]]. Pirmos vārtus Argentīnas izlases labā Mesi guva draudzības spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].

Neskatoties uz traumām 2005./2006. gada sezonas beigās, Lionels Mesi tika iekļauts Argentīnas izlases pieteikumā uz [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausu]]. Pirmo spēli pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlasi]] viņš izlaida. Mesi laukumā devās otrajā spēlē pret [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Serbijas un Melnkalnes izlasi]]. Tajā viņš guva vārtus, kļūstot par jaunāko Argentīnas izlases futbolistu, kas ir guvis vārtus FIFA Pasaules kausos. Mesi spēlēja arī astoņdaļfināla spēlē pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], 84. minūtē nomainot [[Havjērs Saviola|Havjēru Saviolu]].

2007. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Lionels Mesi spēlēja visas 6 spēlēs, kurās guva divus vārtus. Finālā argentīnieši ar 0:3 zaudēja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijai]]. Mesi vārti pusfinālā pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] tika atzīti par turnīra labākajiem vārtiem. Mesi tika atzīts par turnīra labāko jauno spēlētāju.

[[Attēls:ARG-BRA 2008 Olympic semi-final.jpg|thumbnail|Mesi 2008. gada olimpiskajās spēlēs]]
2008. gadā Mesi piedalījās [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Pekina|Pekinā]]. Sākotnēji ''FC Barcelona'' negribēja Mesi laist uz tām. Tikai pēc pārrunām ar galveno treneri [[Hoseps Gvardiola|Hosepu Gvardiolu]], klubs piekrita, ka Mesi dodas uz olimpiskajām spēlēm. Šajās olimpiskajās spēles Argentīna uzvarēja un Mesi kļuva par olimpisko čempionu. Turnīrā Mesi guva divus vārtus&amp;nbsp;— pirmajā spēlē pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]] un ceturtdaļfinālspēlē pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] trešajā spēle pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Mesi laukumā devās kā kapteinis. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko Argentīnas izlases kapteini. Argentīna no turnīra izstājās, zaudējot ceturtdaļfinālā ar 0:4 [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Lai arī Mesi neguva vārtus turnīrā, viņš tika virzīts uz turnīra labākā spēlētāja balvu. To ieguva Urugvajas izlases spēlētājs [[Djego Forlans]].

2011. gada ''[[Copa América]]'' turnīrā Argentīna spēlēja mājās. Viņi izstājās ceturtdaļfinālā pret [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Zaudēja pēcspēles 11 m sitienos. Mesi savu 11 m sitienu realizēja. Nevienā spēlē vārtus neguva.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] Mesi bija Argentīnas līderis un kapteinis. Turnīrā Argentīna nokļuva līdz finālam, kur papildlaikā ar 0:1 piekāpās [[Vācijas futbola izlase|Vācijai]]. Mesi tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē un atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Mesi visa turnīra laikā guva 4 vārtus.

[[2015. gada Copa América|2015. gada ''Copa América'']] turnīrā, kas norisinājās [[Čīle|Čīlē]], Mesi 20. jūnijā nospēlēja 100. spēli Argentīnas izlasē. Viņš kļuva par jaunāko argentīniešu futbolistu, kas to paveicis, un pievienojās četru futbolistu ([[Havjers Dzaneti|Havjeram Dzaneti]], [[Roberto Ajala]]m, [[Havjers Maskerano|Havjeram Maskerano]] un [[Djego Simeone]]m), kas to ir paveikuši.

=== 2018. gada FIFA Pasaules kauss ===
[[Attēls:Messi vs Nigeria 2018.jpg|thumbnail|Mesi 2018. gada Pasaules kausa spēlē pret Nigēriju]]
Argentīna slikti startēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijā. Ja Argentīna pēdējā kvalifikācijas spēlē nebūtu uzvarējusi [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]] (uzvarēja ar rezultātu 3:1), tad Argentīna nebūtu kvalificējusies finālturnīram. Šajā spēlē visus trīs vārtus guva Mesi.

2018. gada Pasaules kausa pirmajā spēlē pret [[Islandes futbola izlase|Islandes izlasi]] Lionels Mesi neguva vārtus no [[11 metru soda sitiens|11 m soda sitienu]] atzīmes. Iespējams tie būtu uzvaru nesošie vārti, jo spēle beidzās ar rezultātu 1:1. Otrajā spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasi]] Argentīna un Mesi nospēlēja ļoti neizteiksmīgi. Spēle beidzās ar rezultātu 0:3. Trešajā spēlē pret [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas izlasi]] Mesi guva spēles pirmos vārtus, un Argentīna uzvarēja ar rezultātu 2:1. Ar šo uzvaru Argentīna kvalificējās izslēgšanas spēlēm (argentīnieši tika izslēgšanas spēlēs arī tāpēc, ka Islande zaudēja Horvātijai).

Astoņdaļfināla spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasi]] Mesi iedeva divas rezultatīvas piespēles, bet ar to bija par maz. Argentīnas izlase zaudēja ar rezultātu 3:4. 2016. gadā Lionels Mesi jau paziņoja par nespēlēšanu izlasē, bet toreiz argentīnieši izvērsa kampaņu, lai Mesi atgrieztos izlasē. Mesi šī spiediena rezultātā pārdomāja.

=== 2022. gada FIFA Pasaules kauss ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Privātā dzīve ==
Kopš 2008. gada, kad Mesi bija 20 gadi, dzīvo kopā ar Antonellu Rokuco (''Antonella Roccuzzo''). Viņi ir pazīstami kopš Mesi bija 5 gadi. Antonella ir viņa bērnības drauga [[Lukass Skalja|Lukasa Skaljas]] (''Lucas Scaglia'', viņš arī ir futbolists) māsīca. Mesi un Rokuco ir trīs dēli: Tjago (''Thiago'', dzimis 2012. gadā), Mateo (''Mateo'', 2015. gadā) un Siro (''Ciro'', 2018. gadā). Abi apprecējās {{dat|2017|6|30||bez}}.

Mesi ir tuvas attiecības arī ar māti, tēvu un brāļiem. Mātes Selijas (''Celia'') attēls ir uztetovēts uz Mesi kreisā pleca. Tēvs Horhe (''Jorge'') bija viņa aģents no 14 gadu vecuma, bet vecākais brālis Rodrigo (''Rodrigo'') rūpējas par Mesi dienas plāniem un publicitāti. Savukārt jaunākais brālis Matiass (''Matías'') un māte pārvalda labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation''.

[[Attēls:Cristina Fernández y la Selección Argentina de fútbol 2014, 3 (cropped).jpg|thumbnail|left|175px|Mesi 2014. gada jūlijā]]
Lai arī 13 gadu vecumā devās uz Spāniju, Mesi ir saglabājis ciešas saites ar savu dzimto pilsētu [[Rosario]]. Viņš joprojām runā [[spāņu valoda]]s akcentā, kas raksturīgs šai pilsētai. Mesi īpašumā joprojām ir vecā ģimenes māja, lai gan tajā neviens nedzīvo; māte dzīvo ekskluzīvā dzīvoklī. Mesi ir apgalvojis, ka karjeras izskaņā viņš vēlētos atgriezties komandā ''[[Newell's Old Boys]]'', kur viņš spēlēja bērnībā, pirms kļuva par profesionāli.

Visas karjeras laikā iesaistījies [[labdarība]]s pasākumos, galvenokārt saistītos ar bērniem, kuriem ir dažādas medicīniskas problēmas. Arī viņam bērnībā tika konstatēts [[augšanas hormona trūkums]]. Kopš 2004. gada sadarbojas ar [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu]] (UNICEF). Kopš 2010. gada marta Mesi ir UNICEF labas gribas vēstnieks. Pirmā lielā misija šajā amatā bija dažus mēnešus vēlāk. Janvārī [[2010. gada Haiti zemestrīce|spēcīga zemestrīce nopostīja Haiti]], un viņš devās uz Haiti, lai nesenās zemestrīces dēļ nestu sabiedrībai izpratni par bērnu nožēlojamo stāvokli šajā valstī. No tā laika ir piedalījies dažādās UNICEF kampaņās, kas vērstas uz [[HIV]] profilaksi, izglītību un bērnu-invalīdu iekļaušanu sabiedrībā. 2013. gada novembrī, sava dēla Tjago pirmajā dzimšanas dienā, kopā ar viņu piedalījās kampaņā, lai palielinātu izpratni par augsto [[mirstība|mirstību]] maznodrošināto bērnu vidū.

Mesi ir izveidojis arī pats savu labdarības organizāciju ''Leo Messi Foundation'', kuras galvenie mērķi ir bērnu [[veselības aprūpe]], [[izglītība]] un sportiskās aktivitātes. Organizāciju izveidoja 2007. gadā pēc vīzītes slimnīcā pie slimiem bērniem. Mesi finansē arī medicīnas pētījumus un projektus Argentīnā, Spānijā un arī citur pasaulē. Mesi iegulda līdzekļus arī Argentīnas jauniešu futbolā: finansiāli atbalsta futbola klubu ''Sarmiento'', kas atrodas [[Rosario]] apkaimē netālu no Mesi dzimšanas vietas, iegulda līdzekļus ''[[Newell's Old Boys]]'' un viņu sāncenšu ''[[Rosario Central]]'' jauniešu sistēmā, kā arī Buenosairesas klubu ''[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]'' un ''[[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;|Boca Juniors]]'' jauniešu sistēmā.

2013. gadā tika uzsākta izmeklēšana pret Mesi par [[nodoklis|nodokļu]] nemaksāšanu. Viņš laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam kopā ar tēvu Horhi esot izvairījušies no nodokļu nomaksāšanas par ienākumiem, kas gūti no publiskā tēla izmantošanas komerciālos nolūkos. Šī nauda esot atmazgāta neeksistējošos [[Beliza]]s un [[Urugvaja]]s uzņēmumos. Spānijas nodokļu aģentūra apgalvo, ka Mesi un viņa tēvs nav nomaksājuši 4,1 miljonu [[eiro]]. 2016. gadā Mesi un tēvs saņēma notiesājošu spriedumu: abiem tika piešķirts 22 mēnešu [[cietumsods]], bet Spānijā ir pieņemta prakse, ja cietumsods ir mazāks par diviem gadiem un pārkāpums ir bijis pirmo reizi, tad tas ir [[nosacīts sods]].

== Karjeras statistika ==
=== Klubu statistika ===
''Statistika atjaunota 2018. gada maijā, pēc sezonas beigām''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%;width:100%;text-align:center;&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sezona
!rowspan=&quot;2&quot;|Komanda
!colspan=&quot;3&quot;|Čempionāts
!colspan=&quot;3&quot;|Nacionālais kauss
!colspan=&quot;3&quot;|Kontinenta kausi
!colspan=&quot;3&quot;|Citi kausi
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-
!Līga
!Spēles
!Vārti
!Sacen.
!Spēles
!Vārti
!Sacen.
!Spēles
!Vārti
!Sacen.
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| 2003-2004 || {{fk|Barcelona}} C || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Trešās divīzijas sezona|TD]]|| 10 || 5 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 10 || 5
|-
| 2003-2004 || rowspan=&quot;2&quot;|{{fk|Barcelona}} B || [[2003.—2004. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 5 || 0 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 5 || 0
|-
| 2004-2005 || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Otrās divīzijas sezona|SDB]]|| 17 || 6 || - || - || - || - || - || - || - || - || - || 17 || 6
|-
! colspan=&quot;3&quot;|Kopā klubā ''Barcellona'' B || 22 || 6 || || - || - || || - || - || || - || - || 22 || 6
|-
| 2004-2005 || rowspan=&quot;14&quot;|{{fk|Barcelona}} || [[2004.—2005. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 7 || 1 || [[2004.—2005. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 1 || 0 || [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 1 || 0 || - || - || - || 9 || 1
|-
| 2005-2006 || [[2005.—2006. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 17 || 6 || [[2005.—2006. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 1 || [[2005.—2006. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 6 || 1 || [[2005. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 0 || 0 || 25 || 8
|-
| 2006-2007 || [[2006.—2007. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 26 || 14 || [[2006.—2007. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 2 || 2 || [[2006.—2007. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 5 || 1 || [[2006. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2006. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+0 || 0 || 36 || 17
|-
| 2007-2008 || [[2007.—2008. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 28 || 10 || [[2007.—2008. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 0 || [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 6 || - || - || - || 40 || 16
|-
| 2008-2009 || [[2008.—2009. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 23 || [[2008.—2009. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 8 || 6 || [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 12 || 9 || - || - || - || 51 || 38
|-
| 2009-2010 || [[2009.—2010. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 35 || 34 || [[2009.—2010. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 3 || 1 || [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2009. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2009. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2006. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 1+1+2 || 2+0+2 || 53 || 47
|-
| 2010-2011 || [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 31 || [[2010.—2011. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 7 || [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 12 || [[2010. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 3 || 55 || 53
|-
| 2011-2012 || [[2011.—2012. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 37 || 50 || [[2011.—2012. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 3 || [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 14 || [[2011. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2011. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2011. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+2 || 3+1+2 || 60 || 73
|-
| 2012-2013 || [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 32 || 46 || [[2012.—2013. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 4 || [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 11 || 8 || [[2012. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 2 || 50 || 60
|-
| 2013-2014 || [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]]|| 31 || 28 || [[2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 8 || [[2023. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 0 || 46 || 41
|-
| 2014-2015 || [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 38 || 43 || [[2014.—2015. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 5 || [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 13 || 10 || - || - || - || 57 || 58
|-
| 2015-2016 || [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 33 || 26 || [[2015.—2016. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 5 || 5 || [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 7 || 6 || [[2015. gada Spānijas Superkauss|SS]]+[[2015. gada UEFA Superkauss|SU]]+[[2015. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|KPk]]|| 2+1+1 || 1+2+1 || 49 || 41
|-
| 2016-2017 || [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 34 || 37 || [[2016.—2017. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 7 || 5 || [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 9 || 11 || [[2016. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 52 || 54
|-
| 2017-2018 || [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|PD]] || 36 || 34 || [[2017.—2018. gada Spānijas Karaļa kauss|CR]]|| 6 || 4 || [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UCL]] || 10 || 6 || [[2017. gada Spānijas Superkauss|SS]]|| 2 || 1 || 54 || 45
|-
! colspan=&quot;3&quot;|Kopā klubā ''Barcelona'' || 418 || 383 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 637 || 552
|-
! colspan=&quot;3&quot;|Karjerā kopā || 450 || 394 || || 68 || 48 || || 125 || 100 || || 26 || 21 || 669 || 563
|}

=== Izlases statistika ===
''Statistika atjaunota 2023. gada 16. jūlijā.''
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%;text-align:center;&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Gads
!rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:150px;&quot; |Izlase
!colspan=&quot;2&quot;|[[FIFA Pasaules kauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|Pasaules kausa&lt;br /&gt;kvalifikācijas spēles
!colspan=&quot;2&quot;|''[[Copa América]]''
!colspan=&quot;2&quot;|Draudzības spēles&lt;br /&gt;un citi turnīri
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-
! style=&quot;width:60px;&quot; | Spēles
! style=&quot;width:60px;&quot; | Vārti
! style=&quot;width:60px;&quot; | Spēles
! style=&quot;width:60px;&quot; | Vārti
! style=&quot;width:60px;&quot; | Spēles
! style=&quot;width:60px;&quot; | Vārti
! style=&quot;width:60px;&quot; | Spēles
! style=&quot;width:60px;&quot; | Vārti
! style=&quot;width:60px;&quot; | Spēles
! style=&quot;width:60px;&quot; | Vārti
|-
| 2005 || rowspan=&quot;19&quot; |{{fb|Argentīna}} || - || - || 3 || 0 || - || - || 2 || 0 || 5 || 0
|-
| 2006 || 3 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1 || 7 || 2
|-
| 2007 || - || - || 4 || 2 || 6 || 2 || 4 || 2 || 14 || 6
|-
| 2008 || - || - || 6 || 1 || - || - || 2 || 1 || 8 || 2
|-
| 2009 || - || - || 8 || 1 || - || - || 2 || 2 || 10 || 3
|-
| 2010 || 5 || 0 || - || - || - || - || 5 || 2 || 10 || 2
|-
| 2011 || - || - || 4 || 2 || 4 || 0 || 5 || 2 || 13 || 4
|-
| 2012 || - || - || 5 || 5 || - || - || 4 || 7 || 9 || 12
|-
| 2013 || - || - || 5 || 3 || - || - || 2 || 3 || 7 || 6
|-
| 2014 || 7 || 4 || - || - || - || - || 7 || 4 || 14 || 8
|-
| 2015 || - || - || - || - || 6 || 1 || 2 || 3 || 8 || 4
|-
| 2016 || - || - || 5 || 3 || 5 || 5 || 1 || 0 || 11 || 8
|-
| 2017 || - || - || 5 || 4 || - || - || 2 || 0 || 7 || 4
|-
| 2018 || 4 || 1 || - || - || - || - || 1 || 3 || 5 || 4
|-
| 2019 || - || - || - || - || 6 || 1 || 4 || 4 || 10 || 5
|-
| 2020 || - || - || 4 || 1 || - || - || - || - || 4 || 1
|-
| 2021 || - || - || 9 || 5 || 7 || 4 || - || - || 16 || 9
|-
| 2022 || 7 || 7 || 2 || 1 || - || - || 5 || 10 || 14 || 18
|-
| 2023 || - || - || - || - || - || - || 3 || 5 || 3 || 5
|-
! colspan=&quot;2&quot;|Kopā izlasē || 26 || 13 || 60 || 28 || 34 || 13 || 55 || 49 || 175 || 103
|}

== Sasniegumi ==
=== Kluba vai izlases sasniegumi ===
{{colbegin|2}}
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] uzvarētājs (10 reizes):''' 
** 2005., 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2015., 2016., 2018., 2019. gadā
* '''[[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausa]] ieguvējs (7 reizes):'''
** 2006., 2009., 2010., 2011., 2013., 2016., 2018. gadā
* '''[[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] ieguvējs: (7 reizes)'''
** 2009., 2012., 2015., 2016., 2017., 2018., 2021. gadā
* '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāta]] uzvarētājs (2 reizes):''' 
** 2022., 2023. gadā
* '''[[Trophée des Champions|Francijas superkausa]] ieguvējs (1 reizi):'''
** 2022. gadā
* '''[[Līgu kauss|Līgu kausa]] ieguvējs (1 reizi):'''
** 2023. gadā
* '''[[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētājs (4 reizes):'''
** 2006., 2009., 2011., 2015. gadā
* '''[[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]] ieguvējs (3 reizes):'''
** 2009., 2011., 2015. gadā
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] ieguvējs (3 reizes):'''
** 2009., 2011., 2015. gadā
* '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):'''
** 2005. gadā
* '''Olimpiskais čempions (1 reizi):'''
** [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu turnīrs|2008. gadā]]
* '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] ieguvējs (1 reizi):'''
** 2022. gadā
* '''''[[Copa América]]'' uzvarētājs (2 reizes):'''
** 2021. gadā, 2024. gadā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/15072024-ar_vartiem_pagarinajuma_argentina_triumfe|title=Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América|date=2024. gada 15. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* '''CONMEBOL—UEFA Čempionu kausa (''Finalissima'') uzvarētājs (1 reizi):'''
** 2022. gadā
{{colend}}

=== Individuālie sasniegumi ===
{{colbegin|2}}
* '''[[Zelta bumba]]s ieguvējs (8 reizes):'''
** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019., 2021., 2023. gadā
* '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta]] labākais futbolists (6 reizes):'''
** 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2015. gadā
* '''[[UEFA Čempionu līga]]s sezonas rezultatīvākais futbolists (6 reizes):'''
** 2009., 2010., 2011., 2012., 2015., 2019. gadā
* '''[[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] vērtīgākais spēlētājs (2 reizes):'''
** 2014., 2022. gadā
* '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta zābaks (rezultatīvākais futbolists, 1 reizi):'''
** 2005. gadā (6 vārti)
* '''[[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausa]] Zelta bumba (vērtīgākais futbolists, 1 reizi):'''
** 2005. gadā
* '''FIFA ''The Best'' balvas ieguvējs (3 reizes):'''
** 2019, 2022, 2023. gadā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/fifa-par-gada-labako-futbolistu-nosauc-dzivo-legendu-mesi/|title=FIFA par gada labāko futbolistu nosauc “dzīvo leģendu” Mesi &amp;#124; Sportazinas.com|date=2024. gada 15. janv.|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* '''[[FIFA Gada futbolists]] (1 reizi):'''
** 2009. gadā
{{colend}}

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;Profile: Lionel Andrés Messi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title= Profile: Lionel Andrés Messi | publisher= FC Barcelona | url= http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/messi | accessdate= 2018. gada 10. jūnijā}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;transfermarkt&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.transfermarkt.com/lionel-messi/profil/spieler/28003 | title= Lionel Messi – Player Profile | publisher= Transfermarkt | accessdate= 2018. gada 2. jūlijā | language= en}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Telegraph 2016&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | agency= Agence France-Presse | title= Magical Messi Grabs Hat-trick in Copa America as Argentina Romp into Quarters | newspaper= The Daily Telegraph | date= 2016. gada 11. jūnijs | quote= Widely regarded as the best footballer of all time, Lionel Messi ... has sublime balance and is able to dribble past defenders with almost inhuman ease. | url= https://www.telegraph.co.uk/football/2016/06/11/magical-messi-grabs-hat-trick-in-copa-america-as-argentina-romp/ | accessdate= 2016. gada 29. jūnijā}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chinadaily&quot;&gt;{{ziņu atsauce | url= http://www.chinadaily.com.cn/english/doc/2006-02/25/content_523966.htm | title= Maradona proclaims Messi as his successor | author= Reuters | publisher= China Daily | date= 2006-02-25 | accessdate= 2006-10-08}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]&lt;br /&gt;{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu&lt;br /&gt;{{flaga|Horvātija}} [[Luka Modričs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]] | virsraksts = [[Zelta bumba]]s ieguvējs | periods = 2009, 2010, 2011, 2012&lt;br /&gt;2015&lt;br /&gt;2019, 2021&lt;br /&gt;2023 | pēc = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]]&lt;br /&gt;{{flaga|Portugāle}} Krištianu Ronaldu&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Karīms Benzemā]]&lt;br /&gt;''nav zināms''}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] | virsraksts = [[FIFA Gada futbolists]] | periods = 2009 | pēc = balva netiek pasniegta}}
{{Amatu secība | pirms = balva izveidota | virsraksts = [[UEFA Best Player in Europe Award|UEFA Eiropas labākā spēlētāja balva]] | periods = 2010.–2011. gada sezona | pēc = [[Andress Injesta]]}}
{{kastes beigas}}

{{Zelta bumbas saņēmēji}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Argentīnas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mesi, Lionels}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Santafē provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Argentīnas futbolisti]]
[[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Inter&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Argentīnas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>q2ewu8mcs4y5mvvbwqrrddikrq1fq9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filipss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74798</id>
    <revision>
      <id>4483526</id>
      <parentid>3888468</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:52:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4483526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="721" sha1="8lletx1mijk9lnxtqu4cqu26z1d1zla" xml:space="preserve">'''Filipss''' var būt:

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Dvaits Filipss]] (''Dwight Phillips''; 1977) ― ASV vieglatlēts;
* [[Džons Filipss]] (''John Phillips''; 1951) ― ASV kosmonauts;
* [[Eriks Filipss]] (''Eric Philips''; 1962) ― Austrālijas polārpētnieks, ceļotājs, lidojis kosmosā
* [[Kelvins Filipss]] (''Kalvin Phillips''; 1995) ― angļu futbolists;
* [[Kriss Filipss]] (''Chris Phillips''; 1978) ― Kanādas hokejists;
* [[Leslijs Filipss]] (''Leslie Phillips''; 1924―2022) ― angļu aktieris, režisors un rakstnieks;
* [[Tods Filipss]] (''Todd Phillips''; 1970) — ASV kinorežisors un scenārists.

== Skatīt arī ==
* [[Filipsa]]
* [[Filips]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>8lletx1mijk9lnxtqu4cqu26z1d1zla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ausma Ziedone-Kantāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75840</id>
    <revision>
      <id>4483408</id>
      <parentid>4371660</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomas Dailes teātrī */</comment>
      <origin>4483408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11159" sha1="2flco6ticys30qt98fqiybhzutp5an2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ausma Kantāne
| attēls = Ausma Ziedone Kantane.jpg
| apraksts = 
| amats5 = [[9. Saeima]]s deputāte
| term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers5 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis2 = 
| amats6 = [[8. Saeima]]s deputāte
| term_sākums6 = {{dat|2002|11|5|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2006|11|7|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
* [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| dzim_dati = {{dat|1941|11|10}}
| dzim_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas ģenerālapgabals]], [[Ostlande]], {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|5|29|1941|11|10}}
| mir_vieta =  [[Rīga]], {{LAT}}
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Jaunais laiks]] &lt;small&gt;(2002-2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = [[Imants Ziedonis]]
| profesija = [[aktrise]], politiķe
| alma_mater = [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| dzimums = S
}}
'''Ausma Ziedone-Kantāne''' (dzimusi un plašāk pazīstama kā '''Ausma Kantāne''' {{dat|1941|11|10}}, [[Rīga|Rīgā]], mirusi {{dat|2022|5|29}}) bija latviešu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe. Ilggadēja [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise. Bijusi ievēlēta 8. un 9. Saeimā. [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] dzīvesbiedre.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1941. gada 10. novembrī Rīgā strādnieku ģimenē. 1960. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], 1963. gadā — studijas [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Teātra fakultātē un uzsāka darbu [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. No 1961. gada filmējās kinolomās [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. 1966. gadā apprecējās ar dzejnieku [[Imants Ziedonis|Imantu Ziedoni]].

=== Politiskā darbība ===
2002. gadā A. Kantāne piedalījās partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; dibināšanā un tika [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[8. Saeima|8. Saeimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/B8D0F4DAA81AD38BC22577B4003752F6/$FILE/ziedone.htm|title=Ausma Ziedone-Kantāne (8. Saeima)|publisher=saeima.lv}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā viņu [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] arī par [[9. Saeima]]s deputāti, darbojās Pilsonības likuma izpildes komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī četrās apakškomisijās — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Nodarbinātības apakškomisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā, Sociālās drošības apakškomisijā un 16 grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Public.nsf//0/A9810AA2612BC80DC22571ED003AB7F5?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Ausma Ziedone-Kantāne (9. Saeima)|publisher=saeima.lv}}&lt;/ref&gt;

Mirusi {{dat|2022|5|29}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-aktrise-un-politike-ausma-kantane.d?id=54398500|title=Mūžībā devusies aktrise un politiķe Ausma Kantāne|publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt; Apbedīta [[Ragaciems|Ragaciema]] kapos līdzās Imantam Ziedonim.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]] (1976)
* [[Lilitas Bērziņas balva]] (1989)
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1990)
* [[Spēlmaņu nakts]] balva [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] par lomām izrādēs &quot;Lapsiņas&quot; un &quot;Gesta Berlings&quot; (1993)
* Spēlmaņu nakts balva [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] par lomām izrādēs &quot;Ugunī&quot;, &quot;Visi koki Dieva doti&quot; un &quot;Dzelzs magnolijas&quot; Dailes teātrī (1994)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (2017)&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/novembris-18-Pasniegti%20valsts%20augstakie%20apbalvojumi.pdf Rīgas pilī 2017. gada 18. novembrī pasniegti augstākie valsts apbalvojumi]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Lomas Dailes teātrī ==
* Korī / Aleksejs Arbuzovs &quot;Esi sveicināta, mīlestība!&quot; (1960) ([[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]]);
* Nastja / Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot; (1963);
* Donja Sol / [[Lesja Ukrainka]] &quot;Dons Žuans&quot; (&quot;Akmens namatēvs&quot;) (1963);
* Londonas ielas avīžu pārdevējs, indiešu zēns, kuģa puika, ķīniešu zēns ar makšķeri, skatītājs cirkā, nēģerzēns, indiānis / [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]&quot; (1963);
* Anitra / [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot; (1964);
* Vizma / [[Bruno Saulītis]] &quot;Līdz pēdējai taisnei&quot; (1964);
* Graciella / Eduardo de Filipo &quot;Kad meliem garas kājas&quot; (1964);
* Tautā / Vsevolods Višņevskis &quot;Optimistiskā traģēdija&quot; (1964);
* Inga / [[Gunārs Priede]] &quot;Pa valzivju ceļu&quot; (1965);
* Tautā / [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot; (1965);
* Spīdola / [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot; (1965);
* Aņa / Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot; (1966);
* Šuvēja / Žans Anuijs &quot;Mežone&quot; (1966);
* Klava Kovaļova / Aleksandrs Fadejevs &quot;Viņi dzīvo&quot; (&quot;Jaunā gvarde&quot;) (1966);
* Rimma / Arkādijs Arkanovs un Grigorijs Gorins &quot;Kāzas Eiropas mērogā&quot; (1967);
* Pastniece, vēlāk Biļešu kontroliere, vēlāk Gleznu sargātāja / [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] &quot;Motocikls&quot; (1967);
* Luize / [[Pauls Putniņš]] &quot;Kā dalīt Zelta dievieti?&quot; (1968);
* Aglaja / [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot; (1969);
* Žanna / Žans Anuijs &quot;Cīrulītis&quot; (1969);
* Jauniete / [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Siena&quot; (1970);
* Marete / [[Augusts Gailits]] &quot;Tomass Nipernādijs&quot; (1970);
* Žanna / [[Pauls Putniņš]] &quot;Lauzīsim galvas dotajā virzienā&quot; (1970);
* Silvija / [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot; (1971);
* Svaista / [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot; (1971);
* Jula / [[Pauls Putniņš]] &quot;Muļķis un pletētāji&quot; (1972);
* Lēdija Anna / [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot; (1972);
* Andra Mārdega / Venta Vīgante &quot;Parastais 1x1&quot; (1972);
* Viņa / Ekaterina Oproiju &quot;Es neesmu Eifeļa tornis&quot; (1973);
* Ilze / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot; (1973);
* Anna Fjodorovna / [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot; (1974);
* Aņa Beketova / Rustams Ibrahimbekovs &quot;Pa savu ceļu&quot; (1974);
* Džennija / Edvards Olbijs &quot;Viss dārzā&quot; (1974);
* Agnese / [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot; (1975);
* Dina Miļeņina / Aleksandrs Gelmans &quot;Kādas sēdes protokols&quot; (1976);
* Roze / Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot; (1976);
* Jeļena Ivanovna / Aleksandrs Čhaidze &quot;Brīvais temats&quot; (1978);
* Kristi / Enns Vetemā &quot;Rožu dārzs&quot; (1978);
* Anna / Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot; (1979);
* Sapožņikova / Mihails Šatrovs &quot;Zili zirgi sarkanā pļavā&quot; (1980);
* Izabella / Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot; (1980);
* Ilona / [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot; (1981);
* Poļina Karpovna Kricka / [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot; (1982);
* Natālija Golubeva / Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot; (1983);
* Roplainiete / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot; (1983);
* Hercogiene / [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot; (1984);
* Vārdotāja / [[Māra Zālīte]] &quot;Tiesa&quot; (1985);
* Silvija Faulere / Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot; (1986);
* Dana / [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot; (1987);
* Alīse / [[Augusts Strindbergs]] &quot;Nāves deja&quot; (1987);
* Garāmgājēja vīriešu žaketē / [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Mūžības skartie&quot; (1987);
* Māte / Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot; (1988);
* Marija / Peters Nādašs &quot;Satikšanās&quot; (1989);
* Rembēniete / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot; (1989);
* Melnā māte / [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; (1990);
* Letisa Dufē / [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot; (1991);
* Sidonija / [[Aspazija]] &quot;Atriebēja&quot; (1991) (teātrī &quot;Kabata&quot;);
* Gabriela Tristāna / Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot; (1992);
* Ērline / [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot; (1992);
* Berdija Habarde / Liliana Helmane &quot;Lapsiņas&quot; (1993);
* Ekebijas majoriene / [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot; (1993);
* Monoizrāde / [[Vizma Belševica]] &quot;Visi koki Dieva doti&quot; (1994);
* Melīna Ītentone / Roberts Hārlings &quot;Dzelzs magnolijas&quot; (1994);
* Horsta madāma / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot; (1994);
* Koris / [[Sofokls]] &quot;Oidips un Antigone&quot; (1995);
* Marķīze de Merteija / Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot; (1996);
* Marija / Kens Ludvigs &quot;Aizdodiet man tenoru&quot; (1996);
* Mildreda / [[Kurts Vonnegūts]] &quot;Daudz laimes, Vanda Džūna!&quot; (1997);
* Pilāta sieva / Mišels de Helderode &quot;Baraba&quot; (1997);
* Mamma / [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot; (1998);
* Marija Kallasa / Terenss Maknelijs &quot;Meistarklase&quot; (1998);
* Ķēniņiene / [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot; (1998);
* Vera / Ričards Hariss &quot;Meitenes, mūsu uznāciens!&quot; (1999);
* Plauķiene, vērpēja, čigāniete, barotājs / [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot; (1999);
* Arina Panteleimonovna / [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot; (2000);
* Galma dāma / [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot; (2000);
* Frenčema kundze / Rejs Kūnijs, Džons Čepmens &quot;Ne šobrīd, sirsniņ!&quot; (2001);
* Ezmija / Deivids Hērs &quot;Eimijas domas&quot; (2001);
* Praskovja Ivanovna / [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Liekēdis&quot; (2002);
* Ķengurmāte / improvizācija &quot;Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!&quot; (2003);
* Lomā / &quot;Dailes Kanons. Kantāne. Ķuzule-Skrastiņa. Pauls&quot; (Vizmas Belševicas dzeja, Raimonda Paula mūzika) (2021).

== Filmogrāfija ==
* 1961 — &quot;[[Kārkli pelēkie zied]]&quot; — ''Lija''
* 1964 — &quot;[[Kapteinis Nulle]]&quot; — ''Sabīne''
* 1967 — &quot;Cerību krasts&quot; — ''Linda''
* 1971 — &quot;Pagātnes atskaņas&quot; — ''Ģertrūde, Juta''
* 1971 — &quot;[[Meldru mežs]]&quot; — ''Janīna''
* 1971 — &quot;[[Kara ceļa mantinieki]]&quot; — ''Laila''
* 1974 — &quot;[[Jūras vārti (filma)|Jūras vārti]]&quot; — ''Aina''
* 1986 — &quot;[[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]]&quot; — ''īstā māte''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/3148/ Ausma Kantāne] filmas.lv

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{teātris-aizmetnis}}

{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kantane-Ziedone, Ausma}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktrises balvas ieguvējas]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>2flco6ticys30qt98fqiybhzutp5an2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cerera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75921</id>
    <revision>
      <id>4483402</id>
      <parentid>4393641</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:51:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14700" sha1="tmkc7aypws4n9ub9zu2xofajomemfl6" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pundurplanētu|Cerera (nozīmju atdalīšana)|Cerera}}
{{Infobox planet
 |        bgcolour = #FFFFC0
 |            name = Cerera
 |          symbol = [[Attēls:Ceres symbol (bold).svg|20px|⚳]]
 |           image = [[Attēls:Церера-19.02.2015.jpg|250px]]
 |         caption = Zondes ''[[Dawn (zonde)|Dawn]]'' uzņemtais Cereras attēls 
 |       discovery = yes
 |   discovery_ref = &lt;ref name=&quot;Schmadel&quot;/&gt;
 |      discoverer = [[Džuzepe Pjaci]]
 |      discovered = {{dat|1801|1|1}}
 |    designations = yes
 |         mp_name = '''1 Ceres'''
 |      pronounced = 
 |     named_after = [[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]
 |       alt_names = A899 OF; 1943 XB
 |      adjectives = 
 |     mp_category = [[pundurplanēta]]&lt;br /&gt;[[asteroīdu josla]]
 |       orbit_ref = &lt;ref name=&quot;jpl_sbdb&quot;/&gt;
 |           epoch = &lt;!--- June 18, 2009&lt;br&gt;([[Julian day|JD]] 2455000.5) ---&gt;
 |        aphelion = 2,9858 [[astronomiskā vienība|AU]]&lt;br /&gt;({{nobr|446 669 320}} km)
 |      perihelion = 2,5468 AU&lt;br /&gt;({{nobr|380 995 855}} km)
 |       semimajor = 2,7654 AU&lt;br /&gt;({{nobr|413 690 604}} km)
 |    eccentricity = 0,079138
 |          period = 4,60&amp;nbsp;[[Jūlija gads (astronomija)|yr]]&lt;br /&gt;1679,67&amp;nbsp;d
 |       avg_speed = 17,882&amp;nbsp;km/s
 |    mean_anomaly = 113,410°
 |     inclination = {{nobr|10,587° līdz [[ekliptika]]i}}&lt;!--- &lt;br&gt;9,20° līdz [[Invariable plane]] ---&gt;
 |        arg_peri = 72,5898°
 |        asc_node = 80,3932°
 |     p_orbit_ref = 
 |     p_semimajor = 2,7670962
 |  p_eccentricity = 0,1161977
 |   p_inclination = 9,6474122°
 |   p_mean_motion = 78,193318
 | perihelion_rate = 54,070272
 |       node_rate = −59,170034
 | physical_characteristics = yes
 |        equatorial_radius = {{nobr|487,3 ± 1,8 km}}&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |      equatorial_diameter = {{nobr|975,6 ± 1,8 km}}&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |             polar_radius = {{nobr|454,7 ± 1,6 km}}&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |             surface_area = 2 850 000 km²
 |                     mass = {{nobr|9,43 ± 0,07{{e|20}} kg}}&lt;ref name=&quot;Carry2008&quot;/&gt;&lt;br /&gt;0,00015 [[Zemes masa]]s
 |                  density = {{nobr|2,077 ± 0,036 g/cm³}}&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |             surface_grav = 0,27 [[paātrinājums|m/s²]] (0,028 [[brīvās krišanas paātrinājums|''g'']]&lt;ref name=&quot;fact2&quot;/&gt;)
 |          escape_velocity = 0,51 km/s&lt;ref name=&quot;fact2&quot;/&gt;
 |             sidereal_day = 0,3781 d&lt;br /&gt;9,074170 h&lt;ref name=&quot;NSSDC&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Chamberlain2007&quot;/&gt;
 |     right_asc_north_pole = {{nobr|19 h 24 min}}&lt;br /&gt;291°&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |              declination = 59°&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |               axial_tilt = aptuveni 3°&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;/&gt;
 |                   albedo = 0,090 ± 0,0033 
 |  temperatures = yes
 |    temp_name1 = [[kelvins|kelvinos]]
 |    min_temp_1 = ?
 |   mean_temp_1 = ~168&lt;ref name=&quot;Angelo&quot;/&gt;
 |    max_temp_1 = 235&lt;ref name=&quot;Saint-Pe1993&quot;/&gt;
 | spectral_type = [[C tipa asteroīds|C]]&lt;ref name=&quot;Rivkin2006&quot;/&gt;
 |     magnitude = no 6,64&lt;ref name=&quot;Pasachoff1983&quot;/&gt; līdz 9,34&lt;ref name=&quot;fact3&quot;/&gt;
 | abs_magnitude = 3,36 ± 0,02&lt;ref name=&quot;Li2006&quot;/&gt;
 |  angular_size = no 0,854&quot; līdz 0,339&quot;
}}

'''Cerera''', oficiāli '''1 Cerera''', ir [[pundurplanēta]] Saules sistēmā un lielākais objekts [[asteroīdu josla|asteroīdu joslā]] starp [[Marss (planēta)|Marsa]] un [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] orbītām. Tā veido ievērojamu daļu no visa asteroīdu joslas kopējās masas un ieņem centrālu vietu šī reģiona uzbūvē. Cereru 1801. gadā atklāja [[Džuzepe Pjaci]], un tā kļuva par pirmo identificēto asteroīdu joslas objektu. Vēsturiski Cerera sākotnēji tika uzskatīta par planētu, vēlāk klasificēta kā [[asteroīds]], bet 2006. gadā [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] tai piešķīra pundurplanētas statusu, atzīstot, ka tā riņķo ap [[Saule|Sauli]], ir gandrīz sfēriska, bet nav pilnībā “iztīrījusi” savu orbītas apkārtni. Orbītā Cerera atrodas asteroīdu joslas centrālajā daļā. Tās orbīta ir salīdzinoši maz [[orbītas ekscentricitāte|ekscentriska]] un ar nelielu slīpumu pret [[ekliptika|ekliptiku]], kas padara to par dinamiskā ziņā stabilu joslas elementu. Pilns apriņķojums ap Sauli ilgst 4,60 gadus, bet rotācija ap savu asi ir 9,1 stundas. Vidējais Cereras diametrs ir 939 km, un tās salīdzinoši zemais [[blīvums]] liecina par būtisku [[ledus]] īpatsvaru iekšējā uzbūvē. Atšķirībā no vairuma citu asteroīdu Cerera ir diferencēts ķermenis, kas norāda uz sarežģītu termisko un strukturālo evolūciju agrīnajā Saules sistēmā.

Cereras zinātniskā nozīme ir īpaši liela tās augstā [[ūdens]] satura dēļ — gan ledus veidā, gan, iespējams, sāļūdens rezervuāru ([[brīns|brīna]]) formā zem virsmas. Kosmiskie novērojumi, tostarp NASA ''[[Dawn (zonde)|Dawn]]'' misijas dati (orbītā ap Cereru kopš 2015. gada), atklāja ūdeni saturošus minerālus, pazīmes par [[kriovulkānisms|kriovulkānismu]] un spilgtus [[sāļi|sāļu]] nogulumus atsevišķos [[triecienkrāteris|triecienkrāteros]], īpaši ''[[Occator]]'' krāterī. Šie novērojumi liecina par [[ģeoloģiska aktivitāte|ģeoloģisku aktivitāti]] salīdzinoši nesenā pagātnē un padara Cereru par nozīmīgu [[planetoloģija]]s pētījumu objektu, kas sniedz unikālu ieskatu [[Saules sistēma]]s agrīnajos attīstības posmos un ūdens lomā planētu veidošanās procesos.

== Atklāšana un nosaukums ==
Cerera tika atklāta {{dat|1801|1|1||bez}} [[Palermo]] astronomiskajā observatorijā [[Sicīlija|Sicīlijā]], laikā, kad astronomijā aktīvi norisinājās iespējamās “trūkstošās planētas” meklējumi starp [[Marss (planēta)|Marsa]] un [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] orbītām. Atklājumu veica itāļu astronoms un garīdznieks [[Džuzepe Pjaci]], kurš, sastādot zvaigžņu katalogu, pamanīja zvaigznei līdzīgu objektu ar skaidri novērojamu kustību. Sākotnēji Pjaci jaunatklāto objektu uzskatīja par [[komēta|komētu]] vai nelielu [[planēta|planētu]]. Atklājums notika zinātniskā kontekstā, ko ietekmēja empīriskas likumsakarības par planētu attālumiem no Saules, īpaši [[Ticiusa–Bodes likums]], kā arī organizēti meklējumi, tostarp 1800. gadā izveidotā astronomu grupa, kas pazīstama kā “Debesu policija” (''Celestial Police''). Vēstures avotos norādīts, ka Pjaci uzaicinājumu pievienoties šai grupai saņēma tikai pēc Cereras atklāšanas. Jaunatklātais objekts tika nosaukts par Cereru, atsaucoties uz [[romiešu mitoloģija]]s dievieti [[Cerera (mitoloģija)|Cereru]], lauksaimniecības, auglības un ražas aizbildni,&lt;ref&gt;Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, {{ISBN|9984-757-36-6}}&lt;/ref&gt; tādējādi ievērojot tā laika astronomijā izplatīto tradīciju debess ķermeņus nosaukt sengrieķu vai romiešu dievību vārdos. Sākotnēji Pjaci piedāvāja pilno nosaukumu ''Cerere Ferdinandea'' ({{val|la|Ceres Ferdinandea}}), ar kuru tika godināts arī [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas]] valdnieks [[Divu Sicīliju Ferdinands I|Ferdinands]]. Tomēr politisku un diplomātisku apsvērumu dēļ šī nosaukuma daļa starptautiskajā lietojumā netika pieņemta, un laika gaitā nostiprinājās vienkāršotā forma. Cereras astronomiskais simbols [[Attēls:Ceres symbol (fixed width).svg|16px]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22  |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}&lt;/ref&gt; ir līdzīgs astronomiskajam [[Venera (planēta)|Venera]]s simbolam [[Attēls:Venus symbol.svg|16px]], kas ir sieviešu dzimuma simbols.

Cereras klasifikācija astronomijas vēsturē ir vairākkārt mainījusies. Pēc atklāšanas 19. gadsimta sākumā tā vairākus gadu desmitus tika uzskatīta par [[planēta|planētu]], tostarp interpretēta kā ilgi meklētā planēta starp Marsu un Jupiteru. Vēlāk, atklājot arvien vairāk līdzīgu objektu tajā pašā Saules sistēmas reģionā, izveidojās priekšstats par atsevišķu mazo ķermeņu kopu, un Cerera tika pārklasificēta par [[asteroīds|asteroīdu]] (jeb “mazo planētu”). 2006. gadā [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] ieviesa mūsdienu planētu definīciju un jaunu kategoriju — [[pundurplanēta]]s. Šajā kontekstā Cerera tika oficiāli iekļauta šajā klasē, kļūstot par vienīgo pundurplanētu asteroīdu joslā. Šī klasifikācijas evolūcija spilgti atspoguļo to, kā laika gaitā mainījušies priekšstati par Saules sistēmas uzbūvi un tās objektu daudzveidību.

== Fizikālās īpašības ==
Tās [[diametrs]] ir ap 939,4 km,&lt;ref&gt;[http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=1+Ceres 1 Ceres]&lt;/ref&gt; [[masa]] apmēram 1/3 daļa no visas asteroīdu joslas masas. Cerera ir pirmais atklātais asteroīds un pagaidām vienīgais zināmais asteroīdu joslas objekts, kuru noapaļojusi paša gravitācija. Ķermeņa [[redzamais spožums]] ir starp 6,7 – 9,3, tas praktiski nav redzams ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]. Pētījumi liecina, ka Cerera nav homogēns objekts, ieži veido kodolu, bet mantiju — ūdens, ledus un dažādu iežu maisījums.&lt;ref&gt;[http://adsabs.harvard.edu/abs/2005Natur.437..224T Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape]&lt;/ref&gt;

== Novērojumi un izpēte ==
{{dat|2015|3|6||bez}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]] ''[[Dawn (zonde)|Dawn]]'' iegāja [[orbīta|orbītā]] ap pundurplanētu. ''Dawn'' uzņemtajos attēlos redzams, ka Cereras virsmu izrobojuši [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]]. Zonde turpinās atrasties orbītā ap Cereru arī pēc misijas beigām.&lt;ref&gt;[http://www.bbc.com/news/science-environment-30888818 Dawn spacecraft gets an eyeful of dwarf planet Ceres]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Schmadel&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | last= Schmadel | first= Lutz | title= Dictionary of minor planet names | url= http://books.google.com/?id=KWrB1jPCa8AC&amp;pg=PA15 | edition= 5. | year= 2003 | publisher= Springer | location= Germany | isbn= 978-3-540-00238-3 | page= 15}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;jpl_sbdb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | last= Yeomans | first= Donald K. | date= 5. jūlijs, 2007 | url= http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Ceres | title= 1 Ceres | publisher= JPL Small-Body Database Browser | accessdate= 2003-08-29 | archiveurl= https://www.webcitation.org/69fuVB1N8?url=http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=Ceres | archivedate= 2012-08-04 | deadurl= no }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Thomas2005&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first= P. C. | last= Thomas | coauthors= Parker, J. Wm.; McFadden, L. A.; ''et al.'' | title= Differentiation of the asteroid Ceres as revealed by its shape | url= https://archive.org/details/sim_nature-uk_2005-09-08_437_7056/page/224 | year= 2005 | journal= Nature | volume= 437 | pages= 224–226 | doi= 10.1038/nature03938 | bibcode= 2005Natur.437..224T | pmid= 16148926 | issue=7056}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Carry2008&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|first=Benoit|last=Carry|coauthors=''et al.''|title=Near-Infrared Mapping and Physical Properties of the Dwarf-Planet Ceres|year=2007|month=November|journal=Astronomy &amp; Astrophysics|volume=478|issue=1|pages=235–244|url=http://www2.keck.hawaii.edu/inst/people/conrad/nsfGrantRef/2007-arXiv-Benoit.Carry.pdf|format=PDF|doi=10.1051/0004-6361:20078166|bibcode=2008A&amp;A...478..235C|arxiv=0711.1152|access-date={{dat|2012|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080530130946/http://www2.keck.hawaii.edu/inst/people/conrad/nsfGrantRef/2007-arXiv-Benoit.Carry.pdf}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;fact2&quot;&gt;Izskaitļoti, zinot citus iepriekš nosauktos parametrus&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;NSSDC&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Williams, David R.|title=Asteroid Fact Sheet|year=2004|url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/asteroidfact.html|archiveurl=https://www.webcitation.org/5msUtb6sU?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/asteroidfact.html|archivedate=2010-01-18|deadurl=no|accessdate=2012-09-16}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Chamberlain2007&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last= Chamberlain |first= Matthew A. |coauthors= Sykes, Mark V.; Esquerdo, Gilbert A. | year= 2007 | title= Ceres lightcurve analysis – Period determination | journal= Icarus |volume= 188 |issue= 2 |pages= 451–456 | doi= 10.1016/j.icarus.2006.11.025 | bibcode= 2007Icar..188..451C}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Angelo&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | author= Angelo, Joseph A., Jr | year=2006 |title= Encyclopedia of Space and Astronomy | url= https://archive.org/details/encyclopediaofsp0000ange | publisher= Infobase | location= New York | isbn=0-8160-5330-8 | page= [https://archive.org/details/encyclopediaofsp0000ange/page/122 122]}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Saint-Pe1993&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last= Saint-Pé|first=O. |coauthors=Combes, N.; Rigaut F. |title=Ceres surface properties by high-resolution imaging from Earth |url= https://archive.org/details/icarus_1993-10_105_2/page/271|year=1993|volume=105 |issue= 2|pages=271–281 |journal=Icarus |doi=10.1006/icar.1993.1125 | bibcode=1993Icar..105..271S}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Rivkin2006&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Rivkin|first=A. S.|coauthors=Volquardsen, E. L.; Clark, B. E.|title=The surface composition of Ceres:Discovery of carbonates and iron-rich clays|journal=Icarus|volume=185|issue=2|pages=563–567 | year= 2006 | doi= 10.1016/j.icarus.2006.08.022| url=http://irtfweb.ifa.hawaii.edu/~elv/icarus185.563.pdf | format= PDF | accessdate= 2007-12-08 | bibcode=2006Icar..185..563R}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Pasachoff1983&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Menzel, Donald H.; and Pasachoff, Jay M. |year=1983|title=A Field Guide to the Stars and Planets|edition=2nd|publisher=Houghton Mifflin|location=Boston, MA|isbn=978-0-395-34835-2|page=391}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;fact3&quot;&gt;APmag and AngSize generated with [http://ssd.jpl.nasa.gov/horizons.cgi?find_body=1&amp;body_group=sb&amp;sstr=1 Horizons] (Ephemeris: Observer Table: Quantities = 9,13,20,29) {{WebCite|url=http://www.webcitation.org/62D6JuAKM|date =2011-10-05}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Li2006&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Li|first=Jian-Yang|coauthors=McFadden, Lucy A.; Parker, Joel Wm.|title=Photometric analysis of 1 Ceres and surface mapping from HST observations | journal= Icarus | volume= 182 | issue= 1 | pages= 143–160 | year= 2006 | doi= 10.1016/j.icarus.2005.12.012| url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0019103506000054 | accessdate= 2007-12-08 | bibcode=2006Icar..182..143L}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{astronomija-aizmetnis}}

{{Saules sistēma}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pundurplanētas]]</text>
      <sha1>tmkc7aypws4n9ub9zu2xofajomemfl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltais degunradzis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77290</id>
    <revision>
      <id>4483624</id>
      <parentid>4460491</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10359" sha1="7a6mucar84i382xw75ftul658imxz95" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = White Rhinoceros1.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Perissodactyla
| kārta_lv = Nepārnadži
| dzimta = Rhinocerotidae
| dzimta_lv = Degunradži
| ģints = Ceratotherium  
| ģints_lv = Baltie degunradži
| ģints_r=Baltais degunradzis   
| suga = Ceratotherium simum 
| suga_lv = Baltais degunradzis
| binomial = Ceratotherium simum
| autors = Burchell, 1817
| izplatība = [[Attēls:Mapa distribuicao original white rhino.png|240px]]&lt;br /&gt;Degunradžu apdzīvotās teritorijas  mūsdienās
| kategorijas = nē
}}

'''Baltais degunradzis''' (''Ceratotherium simum'') jeb '''platlūpas degunradzis''' ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām [[degunradžu dzimta]]s (''Rhinocerotidae'') sugām, bet tā ir vienīgā suga '''balto degunradžu ģintī''' (''Ceratotherium'').

Baltajam degunradzim ir plata mute, kuras augšlūpa nav smaila kā citiem degunradžiem, bet taisna, kvadrātveidīga. Baltais degunradzis ir sabiedriskākais no visām degunradžu [[suga|sugām]]. Mūsdienās tas ir visbiežāk sastopamais degunradzis, kura populācija sasniedz apmēram 17 500 dzīvnieku. Baltais degunradzis tāpat kā [[melnais degunradzis]] dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]].

Sugas nosaukumā apzīmētājvārdi &quot;baltais&quot; un &quot;melnais&quot; nenorāda degunradžu krāsu. Tā abām [[suga|sugām]] patiesībā ir līdzīga. [[angļu valoda|Angliski]] baltais — &quot;white&quot; ir radies no [[flāmu valoda]]s &quot;weit&quot;, kas nozīmē &quot;platais&quot;, apzīmējot baltā degunradža plato, kvadrātveidīgo muti.

== Izskats ==
[[Attēls:White Rhino.jpg|thumb|left|250px|Baltais degunradzis ar labi saskatāmu kakla kumpu]]
Baltais degunradzis ir nākamais lielākais sauszemes [[dzīvnieki|dzīvnieks]] pēc [[ziloņi|ziloņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.honoluluzoo.org/white_rhinoceros.htm |title=White Rhinoceros&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081223151502/http://www.honoluluzoo.org/white_rhinoceros.htm |archivedate={{dat|2008|12|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081223151502/http://www.honoluluzoo.org/white_rhinoceros.htm |date={{dat|2008|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tam ir liels, masīvs [[dzīvnieka ķermenis|ķermenis]], īss kakls un platas krūtis. Ķermeņa garums kopā ar galvu ir 3,4—4,2 m, astes garums 50—70 cm, svars 1440—3600 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/white-rhinoceros.html |title=White Rhinoceroses, White Rhinoceros Pictures, White Rhinoceros Facts - National Geographic&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|07|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070706055257/http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/white-rhinoceros.html }}&lt;/ref&gt; Lielākais reģistrētais rekordsvars ir bijis 4500 kg.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://196.36.153.129/cms/african-rhino/irie.aspx |title=African Rhinoceros&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|03|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080522141936/http://196.36.153.129/cms/african-rhino/irie.aspx |archivedate={{dat|2008|05|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080522141936/http://196.36.153.129/cms/african-rhino/irie.aspx |date={{dat|2008|05|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Baltajam degunradzim ir divi [[ragi]], kas veidoti no [[keratīns|keratīna]] tāpat kā [[nagi]] un [[mati]]. Priekšējais rags parasti ir lielāks, tā vidējais garums ir apmēram 90 cm, bet var sasniegt arī 150 cm. 

Baltajam degunradzim uz [[kakls|kakla]] ir raksturīga kumpa, kas palīdz balstīt tā lielo [[galva|galvu]]. Visām kājām ir trīs pirksti. Ādas krāsa variē starp dzeltenīgi brūnu un gaiši pelēku. Vienīgais apmatojums degunradzim ir uz ausīm un astes pušķis. Baltajam degunradzim ir raksturīga plata, kvadrātveidīga mute, kas piemērota [[zālaugi|zāles]] plūkšanai.

Tā [[ausis]] var kustēties katra savā virzienā, lai labāk uztvertu skaņas, bet vislabāk attīstītā maņa degunradzim ir [[oža]].

== Ieradumi ==
[[Attēls:White rhinoceros Hluhluwe-Umfolozi.jpg|thumb|left|250px]]
Baltais degunradzis dzīvo [[savanna|savannā]], jo ir izteikts [[zālēdājs]], dodot priekšroku īsai zālei. Tas labprāt dzer [[ūdens|ūdeni]] divas reizes dienā, bet, ja nepieciešams, var iztikt bez ūdens 4—5 dienas. Apmēram puse dienas degunradzim paiet ēdot, trešdaļa dienas paiet atpūšoties. Tam, tāpat kā visiem degunradžiem, patīk vārtīties dubļos.

Baltais degunradzis saziņai lieto balsi. Ja degunradzis ir nobiedēts, tas izdod zemu brīdinošu skaņu, kas tiek papildināta ar zemes rakšanu ar ragu, ausis tiek atglaustas kā [[zirgi]]em. Baltais degunradzis ir veikls un ātrs, tas var skriet ar ātrumu 50 km/h.

Baltais degunradzis var dzīvot viens vai barā, kas sastāv pat no 15 dzīvniekiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wildlifeafrica.co.za/whiterhinobehavior.html |title=Wildlife Africa- White Rhino Behavior&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303184210/http://www.wildlifeafrica.co.za/whiterhinobehavior.html }}&lt;/ref&gt; parasti grupas veido mātītes. Lielākā daļa pieaugušu tēviņu ir vientuļnieki, kuri iezīmē savas teritorijas ar urīnu un fekālijām. No fekālijām tiek veidotas lielas kaudzes, lai nevienam tās nepaliktu nepamanītas. Teritorija tiek iezīmēta arī ar izrakņātu zemi. Zemāka ranga tēviņiem nav savas teritorijas.

== Vairošanās ==
[[Attēls:RLPark SouthAfrica.jpg|thumb|300px|Baltā degunradža mātīte ar mazuli]]
Mātītes [[dzimumbriedums|dzimumbriedumu]] sasniedz 6—7 gadu vecumā, tēviņi 10—12 gadu vecumā. [[riests|Riesta]] laikā pāris uzturas kopā 5—20 dienas. [[Grūsnība]]s periods ilgst 16—18 mēnešus. Piedzimst viens mazulis, kas sver 40—65 kg. Ja mazulis tiek nobiedēts, tas skrien savai mātei priekšā pie galvas, mātes ļoti sargā savus bērnus un cīnīsies par tiem nežēlīgi.
Mazuļi dzimst katru otro vai trešo gadu. Pirms jauna mazuļa piedzimšanas māte padzen iepriekšējo jaunuli. Baltais degunradzis dzīvo 40—50 gadus. Pieaugušam degunradzim savvaļā nav ienaidnieku, pat mazuļus ļoti reti nomedī kāds [[plēsējs]], jo plēsēji respektē mazuļa māti.&lt;ref&gt;[http://www.awf.org/content/wildlife/detail/rhinoceros AWF: Wildlife: Rhinoceros&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
1868. gadā zoologs [[Džons Edvards Grejs]] nosauca baltā degunradža [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] par ''Ceratotherium'', vārds cēlies no [[grieķu valoda]]s; &quot;ceras&quot; (κερας) nozīmē &quot;rags&quot; un &quot;therion&quot; (θηριον) nozīmē &quot;dzīvnieks&quot;, bet sugas nosaukums ''Ceratotherium simum'' radies, ģints vārdu papildinot ar &quot;simum&quot; (σιμος), kas nozīmē &quot;plakanais deguns&quot;.&lt;ref&gt;http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-008-01-0001.pdf&lt;/ref&gt;

Baltajam degunradzim izšķir divas [[pasuga]]s:
* '''Baltais dienviddegunradzis''' (''Ceratotherium simum simum'') — visbiežāk sastopamais degunradzis, savvaļā šobrīd ir apmēram 17 480 degunradžu. [[Dienvidāfrika]] rūpējas, lai šī suga saglabātu savu daudzskaitlību, Dienvidāfrikā dzīvo apmēram 16 300 īpatņi. Mazākas grupas dzīvo [[Namībija|Namībijā]], [[Botsvāna|Botsvānā]], [[Zimbabve|Zimbabvē]], [[Svatini]] un [[Mozambika|Mozambikā]]. Ir bijuši centieni baltā dienviddegunradža [[populācija|populāciju]] izplatīt [[Kenija|Kenijā]], [[Uganda|Ugandā]] un [[Zambija|Zambijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/4185 |title=Ceratotherium simum (White Rhinoceros, Northern White Rhinoceros, Square-lipped Rhinoceros)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090404140131/http://www.iucnredlist.org/details/4185 }}&lt;/ref&gt;
* '''Baltais ziemeļdegunradzis''' (''Ceratotherium simum cottoni'') — kādreiz apdzīvoja Āfrikas centrālās un austrumu teritorijas, uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, šī pasuga skaitās kritiski apdraudēta. Saskaņā ar  2008. gada statistikas datiem nav redzēts neviens baltais ziemeļdegunradzis, un, iespējams, savvaļā tas ir izmiris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/news/environment/article4152951.ece |title=Poachers kill last four wild northern white rhinos - Times Online&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080905201726/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/environment/article4152951.ece }}&lt;/ref&gt; 2015. gadā palikuši tikai četri eksemplāri zooloģiskajos dārzos.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/miris-viens-no-pedejiem-pieciem-ziemelu-baltajiem-degunradziem.d?id=46279693 Miris viens no pēdējiem pieciem ziemeļu baltajiem degunradžiem]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* https://web.archive.org/web/20081208123506/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14100050
* http://www.rhinoresourcecenter.com/species/white-rhino/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200513061522/http://www.rhinoresourcecenter.com/species/white-rhino/ |date={{dat|2020|05|13||bez}} }}
* http://www.rhinoresourcecenter.com/images/White-Rhino/t1_5/year/desc/1.php {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200223184249/http://www.rhinoresourcecenter.com/images/White-Rhino/t1_5/year/desc/1.php |date={{dat|2020|02|23||bez}} }}
* http://www.sandiegozoo.org/kids/animal_profile_rhinoceros.html{{Novecojusi saite}}
* http://www.impro.lv/?selected=articles&amp;artId=CPAFRIKA4 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100211154229/http://www.impro.lv/?selected=articles&amp;artId=CPAFRIKA4 |date={{dat|2010|02|11||bez}} }}
* https://web.archive.org/web/20090722003958/http://auto.delfi.lv/zinas/raksts/545

{{commonscat|Ceratotherium simum|Baltais degunradzis}}

[[Kategorija:Degunradži]]
[[Kategorija:Āfrikas fauna]]</text>
      <sha1>7a6mucar84i382xw75ftul658imxz95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Pamācība (Labošana)/smilšu kaste</title>
    <ns>4</ns>
    <id>78066</id>
    <revision>
      <id>4483518</id>
      <parentid>4338934</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5" sha1="6c06whls9ow3b2ylofsp78chsbvdp7r" xml:space="preserve">Čao!</text>
      <sha1>6c06whls9ow3b2ylofsp78chsbvdp7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483535</id>
      <parentid>4483518</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:53:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Lazurīts|Lazurīts]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4338934</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niklauss Virts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79945</id>
    <revision>
      <id>4483463</id>
      <parentid>3980883</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:37:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3129" sha1="n81203e5e2sbjbh8wmmlkoi1la5727t" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Niklauss Emils Virts
|     vārds_orig = ''Niklaus Emil Wirth''
|         attēls = Niklaus Wirth, UrGU.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1934
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = [[Vintertūra]], [[Šveice]] 
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2024
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 1
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{CHE}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = Signature of Niklaus Wirth.svg
|   darba_vietas = [[Cīrihes Valsts tehnoloģiju institūts]],&lt;br /&gt;[[Stenforda Universitāte]],&lt;br /&gt;[[Cīrihes Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Xerox PARC]]
|     alma_mater = [[Cīrihes Valsts tehnoloģiju institūts]],&lt;br /&gt;[[Lavāla Universitāte]],&lt;br /&gt;[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]
|        zinātne = [[Datorzinātne]]
|    pasniedzēji =
|       studenti =
|     sasniegumi = ''[[Algol W]]'', ''[[Euler (programmēšanas valoda)|Euler]]'', ''[[Modula]]'', ''[[Modula-2]]'', ''[[Oberon]]'', ''[[Pascal (programmēšanas valoda)|Pascal]]''
|    apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1984)
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Niklauss Emils Virts''' ({{val|de|Niklaus Emil Wirth}}; dzimis {{dat|1934|2|15}}, miris {{dat|2024|1|1}}) bija [[Šveice]]s [[datorzinātnieks]], plašāk pazīstams kā vairāku [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]], tai skaitā ''[[Pascal (programmēšanas valoda)|Pascal]]'' izstrādātājs. Bijis pirmatklājējs vairākās programmatūras izstrādes tēmās. 1984. gadā viņš saņēma [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]] par vairāku inovatīvu programmēšanas valodu izstrādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://amturing.acm.org/award_winners/wirth_1025774.cfm|title=Niklaus E. Wirth|publisher=ACM}}&lt;/ref&gt;

Miris {{dat|2024|1|1||bez}}, 89 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Niklaus Wirth ist tot: IT-Welt trauert um Erfinder von Pascal |url=https://winfuture.de/news,140430.html |access-date=3 January 2024 |publisher=WinFuture |date=3 January 2024}}&lt;/ref&gt;

== Virta likums ==
1995. gadā viņš popularizēja parunu, ko tagad dēvē par [[Virta likums|Virta likumu]], kas apgalvo, ka programmatūra kļūst lēnāka ātrākā tempā nekā pieaug [[datora aparatūra|aparatūras]] ātrdarbība. Savā 1995. gada publikācijā ''A Plea for Lean Software'' viņš to piedēvē Martinam Reiseram.&lt;ref&gt;{{cite journal |last=Wirth |first=Niklaus |date=February 1995 |title=A Plea for Lean Software |url=https://archive.org/details/computer_1995-02_28_2/page/66 |journal=[[Computer (žurnāls)|Computer]] |volume=28 |issue=2 |pages=64–68 |doi=10.1109/2.348001}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Virts, Niklauss Emils}}
[[Kategorija:Cīrihes kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices datorzinātnieki]]
[[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]]</text>
      <sha1>n81203e5e2sbjbh8wmmlkoi1la5727t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4483508</id>
      <parentid>4482063</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4483508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1458" sha1="2jcx98rk4vsawxr06w4g14ck9zouf9e" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[16. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''.</text>
      <sha1>2jcx98rk4vsawxr06w4g14ck9zouf9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4483512</id>
      <parentid>4482121</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:14:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4483512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4919" sha1="ng3l69cvx54p285rkdkqgmndx7qof7f" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[17. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 12]]''.
* [[17. jūnijs]] — 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[17. jūnijs]] — 36 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''.
* [[17. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[18. jūnijs]] —  militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[18. jūnijs]] — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* [[20. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[21. jūnijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Starfall Demo]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[24. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[27. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>ng3l69cvx54p285rkdkqgmndx7qof7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datorsistēmu atbalstīts kolektīvs darbs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>85532</id>
    <revision>
      <id>4483465</id>
      <parentid>4303752</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9178" sha1="fby3l0txmthfrugqq3bpplmp5yjmjb2" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}}
'''Datorsistēmu atbalstīts kolektīvais darbs (CSCW)''' ir uz [[projekts|projektu]] orientēts teorētisks zinātnes lauks. Neskatoties uz dažādiem izpausmes veidiem, CSCW ir identificējama zinātne, kas koncentrējas uz savstarpēji atkarīga organizēta kolektīva darba rakstura izpratni. Tās mērķis — radīt atbilstošas datortehnoloģijas, kas atbalstītu kolektīvo darbu.

== Vēsture ==
Termins &quot;[[datorsistēma|datorsistēmu]] atbalstīts kolektīvais [[strādāšana|darbs]]&quot; (angļu: ''Computer Supported Cooperative Work'' vai CSCW) pirmo reizi minēts 1984.gadā [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Irēnes Greifas (''Irene Greif'') un Paula Kešmana (''Paul M. Cashman'') organizētā seminārā par [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] atbalstu cilvēku darbā&lt;ref name=Grudin1994&gt;{{Laikraksta atsauce
 | author = Grudin, J.
 | year = 1994
 | title = Computer-Supported Cooperative Work: History and Focus
 | url = https://archive.org/details/computer_1994-05_27_5/page/19
 | journal = Computer
 | volume = 27
 | issue = 5
 | pages = 19—26
 | doi = 10.1109/2.291294
}}&lt;/ref&gt;. 1987.gadā Dr. Čārlzs Findlijs (''Dr. Charles Findley'') prezentē koncepciju ‘kolektīvs mācību darbs’. CSCW definē ‘kā kolektīvais darbs un tā koordinācija var tikt atbalstīta ar datorsistēmu iespējām’&lt;ref name=Carstensen1999&gt;{{Laikraksta atsauce
 | author = Carstensen, P.H.
 | coauthors = Schmidt, K.
 | year = 1999
 | title = Computer supported cooperative work: new challenges to systems design
 | url = http://citeseer.ist.psu.edu/carstensen99computer.html
 | accessdate = 2007-08-03
 | archive-date = 2006-09-25
 | archive-url = https://web.archive.org/web/20060925214959/http://citeseer.ist.psu.edu/carstensen99computer.html
 }}&lt;/ref&gt;. Dažkārt tiek uzskatīts, ka CSCW un [[grupprogrammatūra]] ir sinonīmi, taču pastāv arī tam pretējs uzskats, ka grupprogrammatūra attiecināma uz reālam datorsistēmām, kamēr CSCW pēta grupprogrammatūras instrumentus un tehnikas, kā arī to psiholoģisko, sociālo un organizācijas efektu. Definīcija&lt;ref name=Wilson1991&gt;{{Grāmatas atsauce
 | author = Wilson, P.
 | year = 1991
 | title = Computer Supported Cooperative Work: An Introduction
 | publisher = Kluwer Academic Pub
 | isbn = 
}}&lt;/ref&gt; izskaidro atšķirību starp šīm divām koncepcijām:

‘CSCW ir vispārīgs termins, kas apvieno izpratni par veidu kā cilvēki strādā grupā, izmantojot [[dators|datora]] tīkla tehnoloģijas, saistīto tehnoloģisko nodrošinājumu, programmatūru, pakalpojumus un tehniku.’

== Galvenās CSCW pamatnostādnes ==

Gadu gaitā CSCW pētnieki ir definējuši vairākas kolektīvā darba būtības dimensijas. Dažas no tām:
* Darba procesa izpratne: [[indivīds|indivīdiem]], kas strādā kopā, jābūt spējīgiem sasniegt noteiktu zināšanu līmeni par pārējo indivīdu darbību &lt;ref name=dourish92&gt;{{cite conference
 | author = Dourish, P.
 | coauthors = Bellotti, V.
 | year = 1992
 | pages = 107-114
 | booktitle = Proceedings of the 1992 ACM conference on Computer-supported cooperative work
 | title = Awareness and coordination in shared workspaces
 | publisher = ACM Press New York, NY, USA
 }}&lt;/ref&gt;;
* Darba elastīga dalīšana: komandas indivīdiem jābūt spējīgiem sadalīt darbu vienībās, sadalīt savā starpā un pēc tam, kad darbs paveikts, apvienot padarīto vienotā struktūrā&lt;ref name=schmidt92&gt;{{Laikraksta atsauce
 | author = Schmidt, K.
 | coauthors = Bannon, L.
 | year = 1992
 | title = Taking CSCW seriously
 | url = https://archive.org/details/sim_computer-supported-cooperative-work-cscw_1992_1_1-2/page/7
 | journal = Computer Supported Cooperative Work
 | number = 1
 | volume = 1
 | pages = 7—40
 
 | doi = 10.1007/BF00752449
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=strauss85&gt;{{Laikraksta atsauce
 | author = Strauss, A.
 | year = 1985
 | title = Work and the Division of Labor
 | url = https://archive.org/details/sim_sociological-quarterly_spring-1985_26_1/page/n6
 | journal = The Sociological Quarterly
 | number = 1
 | volume = 26
 | pages = 1—19
 
 | doi = 10.1111/j.1533-8525.1985.tb00212.x
}}&lt;/ref&gt;;
* Spēja pielāgoties: kā indivīdi pierod pie tehnoloģijas risinājuma savā konkrētajā situācijā; tehnoloģija var būt pieņemta kā darba vide pilnīgi nerēķinoties ar indivīdiem — projekta izstrādātājiem&lt;ref name=mackay90&gt;{{cite conference
 | author = MacKay, W.E.
 | year = 1991
 | title = Patterns of sharing customizable software
 | conference = 
 | booktitle = Proceedings of the 1990 ACM conference on Computer-supported cooperative work
 | pages = 209-221
 | publisher = ACM Press New York, NY, USA
 | url = http://portal.acm.org/citation.cfm?id=99332.99356&amp;type=series
 | conferenceurl = 
 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=dourish03&gt;{{Laikraksta atsauce  
 | author = Dourish, P. 
 | title = The Appropriation of Interactive Technologies: Some Lessons from Placeless Documents
 | journal = Computer Supported Cooperative Work
 | volume = 12
 | number = 4
 | year = 2003
 | pages = 465—490
 | publisher = Kluwer Academic Publishers
 | address = Norwell, MA, USA
  
 | doi = 10.1023/A:1026149119426
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=schmidt91&gt;{{Laikraksta atsauce  
 | author = Schmidt, K. 
 | title = Computer Support for Cooperative Work in Advanced Manufacturing
 | journal = International Journal of Human Factors in Manufacturing
 | volume = 1
 | number = 4
 | year = 1991
 | pages = 303—320
  
 | doi = 10.1002/hfm.4530010402
}}&lt;/ref&gt;
CSCW koncepcija radīta galvenokārt ņemot vērā CSCW pētnieku komandas izstrādātu sistēmu izpēti, vai izmantojot esošu sistēmu analīzi (piemēram, ''Wikipedia''). CSCW pētnieki, kas izstrādā un rada šādas sistēmas, mēģina iepazīstināt ar to pamatprincipiem nebijušos veidos, tomēr šīs sfēras sarežģītība rada grūtības parādīt pārliecinošus rezultātus; CSCW sistēmu panākumi bieži ir tik nosacīti sociālā konteksta īpatnībās, ka ir grūti šādas sistēmas ieviest. Rezultātā CSCW sistēmas, kas bāzētas uz veiksmīgu projektu sistēmām, var ciest neveiksmi indivīdu pierašanas ziņā šķietami līdzīgā kontekstā dažādu iemeslu dēļ, kurus ir gandrīz neiespējami identificēt vispār&lt;ref name=grudin88&gt;{{cite conference
 | author = Grudin, J.
 | year = 1988
 | title = Why CSCW applications fail: problems in the design and evaluation of organization of organizational interfaces
 | booktitle = Proceedings of the 1988 ACM conference on Computer-supported cooperative work
 | pages = 85-93
 | publisher = ACM Press New York, NY, USA
 }}&lt;/ref&gt;. CSCW zinātnieks Marks Akermans (''Mark Ackerman'') to nosauc ‘dalīšanās starp to, ko mēs zinām, ka vajadzētu sociāli atbalstīt un to, ko mēs varam tehniski atbalstīt’ — ‘socioloģiski tehnoloģiskā plaisa’ un apraksta CSCW galveno izpētes gaitu, lai tā būtu ‘izvērsta, izprotama un ar cerībām uz situācijas uzlabošanos’&lt;ref name=Ackerman00&gt;{{Laikraksta atsauce  
 | author = &quot;Ackerman, M.&quot;
 | title = The Intellectual Challenge of CSCW: The gap between social requirements and technical feasibility
 | url = https://archive.org/details/sim_human-computer-interaction_2000_15_2-3/page/179
 | year = 2000
 | journal = Human-Computer Interaction
 | volume = 15
 | pages = 179—203 

 | doi = 10.1207/S15327051HCI1523_5
}}&lt;/ref&gt;.

== CSCW matrica ==

Viens no izplatītākajiem veidiem kā rast priekšstatu par CSCW sistēmām ir aplūkot tās izmantošanas kontekstā. Šādu iespēju sniedz CSCW matrica. Tā aplūko darbu divu dimensiju kontekstā: pirmkārt, vai kolektīvā darba procesa ģeogrāfiskā atrašanās vieta viena, vai tas ir ģeogrāfiski dalīts, otrkārt — vai indivīdi strādā vienlaicīgi (sinhroni), vai dažādos laikos neatkarīgi no tā, vai citi arī tajā laikā piedalās procesā (asinhroni). 

[[Attēls:cscw matrix_.jpg|thumb|350px|none|CSCW Matrica ]]

* '''Vienā laikā / vienā vietā'''
: Tieša mijiedarbība

* '''Vienā laikā / dažādās vietās'''
: Attālināta mijiedarbība

* '''Dažādā laikā / vienā vietā'''
: Nepārtraukts uzdevums

* '''Dažādā laikā / dažādās vietās'''
: Sazināšanās + saskaņošana

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20190909221550/http://www.cscw2008.org/ CSCW Conference], [https://web.archive.org/web/20090214210717/http://www.interaction-design.org/references/conferences/series/cscw.html ACM CSCW Conference Series]
* [https://web.archive.org/web/20170218120428/http://www.ecscw.org/ European CSCW Conference Foundation], [https://web.archive.org/web/20090418221835/http://www.interaction-design.org/references/conferences/series/ecscw.html European CSCW Conference Series]
* [https://web.archive.org/web/20070205053600/http://www.acm.org/conferences/group/ GROUP Conference]
* [https://web.archive.org/web/20090215062429/http://www.zacklad.org/pages/Pages%20inferieures/archives%20conferences%20coop/archive%20conf%20coop%20avec%20liens.htm COOP Conference]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Cilvēka un datora mijiedarbība]]
[[Kategorija:Sadarbība]]
[[Kategorija:Darbs]]</text>
      <sha1>fby3l0txmthfrugqq3bpplmp5yjmjb2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turki Vācijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96865</id>
    <revision>
      <id>4483479</id>
      <parentid>4057739</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 3 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36759" sha1="iznbth9rcgz06y294rjf5h6l3akx7nm" xml:space="preserve">[[Attēls:Deutsch-Türkisch.jpg|thumb|Vācijas turku karogs Neiķelnes (Neukölln) rajonā [[Berlīne|Berlīnē]].]][[Attēls:Berlin IslamischerFriedhof 05.jpg|thumb|[[Turki (tautība)|Turku]] kapi [[Berlīne|Berlīnē]] pie [[Osmaņu impērija|osmaņu]] laika [[mošeja]]s ([[1863]]).]][[Attēls:Mannheim-Moschee.jpg|thumb|[[Osmaņu dinastija|Sultāna]] [[Selims I|Selima I Bargā]] [[mošeja]] [[Manheima|Manheimā]] ir lielākā mošeja [[Vācija|Vācijā]].]] [[Attēls:Türkisches Kinderfest 2007 08.JPG|thumb|[[Turcija]]s un [[Ziemeļkipra|Kipras Turku Republikas]] bērni uzstājas ar [[Mehters|Mehtera]] orķestra priekšnesumu [[Iterzene|Iterzenē]].]]'''Turki Vācijā''' (arī '''Vācijas turki''', {{val|tr|Almanya Türkleri}}) ir [[Turki (tautība)|turku]] tautības iedzīvotāji, kas dzīvo [[Vācija|Vācijā]] un veido lielāko mazākumtautības grupu valstī.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Schulte-Peevers|Haywood|Johnstone|Gray|2007|loc=49}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Harvnb|Levinson|1998|loc=37}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Harvnb|Horrocks|Kolinsky|1996|loc=17}}.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Sākotnējie iedzīvotāji ===
[[Ģermāņi|Ģermāņu]] tautas ar [[turki]]em saskārās jau [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtā]], kad [[Osmaņu impērija]] uzsāka [[Balkānu pussala|Balkānu]] teritoriju pakļaušanu. [[1529]]. un [[1683]]. gados osmaņi centās ieņemt [[Vīne|Vīni]], to aplencot.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Jaques|2006|loc=1073}}.&lt;/ref&gt; Pēc pēdējā aplenkuma osmaņi atkāpās un pēc viņiem palika liels daudzums turku, kas palika [[Vācija]]s teritorijā uz dzīvi kā dezertieri vai gūstekņi.&lt;ref name=&quot;Nielsen 2004 loc=2&quot;&gt;{{Harvnb|Nielsen|2004|loc=2}}.&lt;/ref&gt;

Nākamais posms sākās ar [[Prūsija]]s paplašināšanos 18. gadsimta vidū. [[1731]]. gadā [[Kurzemes hercogs]] [[Ferdinands Ketlers]] esot [[Prūsija]]s karalim [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriham Vilhelmam I]] uzdāvinājis 20 turku miesassargus, bet Prūsijas kavalērijā kādreiz esot dienējuši 1.000 turku kareivji.&lt;ref name=&quot;Nielsen 2004 loc=2&quot;/&gt; Prūsijas karaļa prieks par dāvinājumu esot atspoguļojies viņa iecietīgajā attieksmē pret [[islāms|islāmticīgajiem]] kareivjiem paša armijā.

[[1740]]. gadā [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]], lai stiprinātu [[katoļticība|katoļticīgo]] iecietību, paziņojis: „Visas ticības ir vienādi labas, ja to piekritēji ir godprātīgi un, ja turki vai pagāni nāktu dzīvot mūsu valstī, mēs viņiem būvētu mošejas un tempļus.”&lt;ref&gt;Otto Bardon (ed.), ''Friedrich der Grosse'' (Darmstadt, 1982) p. 542. Blanning, &quot;Frederick The Great&quot; in Scott (ed.) ''Enlightment Absolutism'' pp. 265-288. Christopher Clark, ''The Iron Kingdom'' (London 2006), p. 252-3.&lt;/ref&gt;

Pirmajiem turku izcelsmes kareivjiem tika atļauts svētdienās lūgšanām izmantot arī lūgšanu telpas. [[Berlīne|Berlīnē]] radās nepieciešamība pēc turku kapiem, kas tika izveidoti [[1866]]. gadā.&lt;ref name=&quot;Nielsen 2004 loc=2&quot; /&gt;

Berlīnes un [[Konstantinopole]]s (tagad [[Stambula]]) starpā 18. gadsimtā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības un abas pilsētas jau [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] bija noslēgušas tirdzniecības līgumus. Līgumu ietekmē abu pilsētu starpā notika aktīva iedzīvotāju apmaiņa starp osmaņu un ģermāņu valstīm.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Esposito|Burgat|2003|loc=232}}.&lt;/ref&gt; Līdz ar to turku kopiena Berlīnē kļuva arvien lielāka līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]].&lt;ref&gt;{{Harvnb|Nielsen|1999|loc=3}}.&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|+ Berlīnes turku iedzīvotāji pirms darbaspēka ievešanas līgumiem.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Böer|Haerkötter|Kappert|Adatepe|2002|loc=349}}.&lt;/ref&gt;
|--
!Gads
|1878||1893||1917||1925||1933||1938||1945
|--
!Cilvēki
|41||198||2,046||1,164||585||3,310||79
|--
|}

=== Emigrācija uz Vāciju ===
Ievērojamākā iedzīvotāju migrācija uz Vāciju 1960. gados bija sekas straujajam dabiskajam iedzīvotāju skaita pieaugumam pašā [[Turcija|Turcijā]], kā arī darbaspēka trūkumam ziemeļrietumu [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref&gt;{{Harvnb|Eryılmaz|2002|loc=62}}.&lt;/ref&gt; 1950. gadu vidū visās Rietumeiropas valstīs, tai skaitā [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], tika piedzīvots ievērojams darbaspēka trūkums.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Schissler|2000|loc=188}}.&lt;/ref&gt; Kā viens no labākajiem risinājumiem tika izraudzīta darbaspēka piesaistīšana no [[Vidusjūra]]s valstīm.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Schönwälder|Ohliger|Triadafilopoulos|2003|loc=168}}.&lt;/ref&gt; Sakarā ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] celtniecību [[1961]]. gadā, darbaspēka krīze tika vēl vairāk saasināta un Vācija noslēdza ar Turciju pirmo darbaspēka ievešanas līgumu.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Cook|2001|loc=985}}.&lt;/ref&gt; Vācijas darba devēju iespaidā [[1962]]. un [[1963]]. gadā iebraukušajiem strādniekiem tika noteikts divu gadu uzturēšanās termiņš.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Nathans|2004|loc=242}}.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar līgumu, [[1961]]. gadā turku viesstrādnieku skaits valstī bija 7.116.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Şen|2002|loc=31}}.&lt;/ref&gt; Līgums Vāciju padarīja par līderi viesstrādnieku uzņemšanas ziņā un jau [[1973]]. gadā Vācijā bija 80% no visiem Eiropā esošajiem turku viesstrādniekiem, bet šis īpatsvars līdz [[1990]]. gadam samazinājās līdz 70%, kas tāpat Vāciju padarīja par līderi turku imigrantu skaita ziņā.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Lucassen|2005|loc=147}}.&lt;/ref&gt; Lielākā daļa turku bija pārliecināti, ka Vācijā viņi dzīvos tikai uz laiku un vēlāk atgriezīsies Turcijā, lai sāktu jaunu dzīvi ar nopelnīto naudu. [[1966]].–[[1967]]. gada recesijas laikā un sakarā ar [[1973. gada naftas krīze|naftas krīzi]] pēc [[1973]]. gada bija novērojama straujākā turku viesstrādnieku izceļošana no Vācijas.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Barbieri|1998|loc=29}}.&lt;/ref&gt; Pēdējais lielākais turku izbraukšanas vilnis notika [[1981]].–[[1984]]. gadā, kad Vācija pieredzēja bezdarba krīzi. Tomēr izceļojušo turku skaits bija samērā mazs un turku minoritāte turpināja pieaugt.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Lucassen|2005|loc=148-149}}.&lt;/ref&gt;

=== Ģimeņu veidošana ===
[[1970]]. gados Turcijā atgriezās aptuveni 400.000 turku, bet citi no Turcijas brauca uz Vāciju, izmantojot tiesības ciemoties pie ģimenes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Findley|2005|loc=220}}.&lt;/ref&gt; Tā rezultātā [[1974]].–[[1988]]. gadā turku skaits Vācijā dubultojās un izlīdzinājās dzimumu līdzsvars, kā arī vidējais turku iedzīvotāju vecums bija kļuvis daudz jaunāks par vāciešu iedzīvotāju vidējo vecumu. [[1987]]. gadā tikai 21% no vāciešiem bija jaunāki par 21 gadu, bet turku iedzīvotāju vidū šis īpatsvars bija 42%.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Horrocks|Kolinsky|1996|loc=89}}.&lt;/ref&gt; [[1967]]. gada recesijas laikā turku viesstrādnieku ievešana apstājās, bet pēc tam ''BfA'' (''Bundesversicherungsanstalt für Angestellte'') mainīja nosacījumus darba vīzu iegūšanai un ieveda pārsvarā sievietes. Politikas maiņa tika veikta tādēļ, ka darbaspēks bija nepieciešams tādās nozarēs kā apkalpojošā sfēra, elektronika, tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana. Turklāt, bija nepieciešams sekmēt etnisku turku ģimeņu veidošanos.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Moch|2003|loc=187}}.&lt;/ref&gt; Bija paredzēts, ka tā tiks novērsti iespējamie draudi vietējai sabiedrībai. Vairums sievu brauca uz Vāciju pie saviem vīriem, kā arī daļa sieviešu cerēja tā panākt, ka viņu vīri un bērni varēs doties uz Vāciju kopā ar viņām. [[1974]]. gadā tika veiktas izmaiņas viesstrādnieku ģimeņu veidošanas noteikumos un turku strādnieki to izmantoja, aizbraucot uz Turciju, apprecot sievas un, atgriežoties kopā ar viņām Vācijā. [[1976]]. gadā turku viesstrādnieku vidū sieviešu īpatsvars jau sasniedza 27%.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Findley|2005|loc=221}}.&lt;/ref&gt;

=== Berlīnes mūra nojaukšana ===
[[Attēls:Brandanschlag solingen 1993.jpg|thumb|[[1993]]. gada [[29. maijs]], [[vācieši|vāciešu]] un [[turki (tautība)|turku]] demonstrācija [[Zolingene|Zolingenē]] pie ēkas, kurā dedzināšanas uzbrukumā nogalināti 5 turki.]]Pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] nojaukšanas [[1989]]. gadā sākās intensīvas diskusijas par nacionālā sastāva un pilsonības jautājumiem, kā arī par turku minoritātes vietu apvienotās Vācijas valstī. Publiskās debates pārauga ksenofobiskā attieksmē un vardarbīgā rīcībā pret turku tautības iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Legge|2003|loc=30}}.&lt;/ref&gt; Visspēcīgākā pretestība turku minoritātei bija Vācijas austrumu pavalstīs, kur apvienošanās ietvaros tika īstenotas plašas sociālas un ekonomiskas reformas. Turku minoritāte jutās apdraudēta visā Vācijā un sākotnējais 1.500 policijai ziņoto vardarbīgu uzbrukumu skaits gada laikā pieauga līdz 2.000.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Mitchell|2000|loc=263}}.&lt;/ref&gt; Politikā parādījās aicinājumi veidot „zonas bez ārzemniekiem” (''Ausländer-freie Zonen'') un attīstījās [[neonacisms|neonacistu]] grupējumi, izraisot lielāku sabiedrības interesi par integrācijas jautājumiem un liberāļu pausto „multikulturālas sabiedrības” veidošanas ideju. Ļoti lēni tika virzīti grozījumi pilsonības likumā, aizstājot izcelsmes principu ar dzimšanas vietas principu pilsonības iegūšanā. Problemātisks jautājums joprojām ir dubultpilsonība. Neskatoties uz šiem kavējošajiem faktoriem, arvien vairāk otrās turku iedzīvotāju paaudzes pārstāvji iesaistās politikā.&lt;ref&gt;{{Harvnb|Inda|Rosaldo|2008|loc=188}}.&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaits ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
&lt;caption&gt;Turcijas pilsoņi Vācijā:&lt;ref&gt;Šajā tabulā redzamie dati par Turcijas pilsoņiem, kas ieceļojuši Vācijā, ņemti no Vīzbādenē esošā Federālā statistikas biroja.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Harvnb| Al-Shahi|Lawless|2005|loc=111}}.&lt;/ref&gt;&lt;/caption&gt;
! Gads || Iedzīvotāji || Gads || Iedzīvotāji
|-
| 1961 || 7.116   || 1981 || 1.546.300
|-
| 1962 || 15.300  || 1982 || 1.580.700
|-
| 1963 || 27.100  || 1983 || 1.552.300
|-
| 1964 || 85.200  || 1984 || 1.425.800 
|-
| 1965 || 132.800 || 1985 || 1.400.400
|-
| 1966 || 161.000 || 1986 || 1.425.721
|-
| 1967 || 172.400 || 1987 || 1.481.369
|-
| 1968 || 205.400 || 1988 || 1.523.678
|-
| 1969 || 322.400 || 1989 || 1.612.632 
|-
| 1970 || 469.200 || 1990 || 1.694.649
|-
| 1971 || 652.800 || 1991 || 1.779.586
|-
| 1972 || 712.300 || 1992 || 1.854.945
|-
| 1973 || 910.500 || 1993 || 1.918.395 
|-
| 1974 || 910.500 || 1994 || 1.965.577
|-
| 1975 || 1.077.100 || 1995 || 2.014.320
|-
| 1976 || 1.079.300 || 1996 || 2.049.060
|-
| 1977 || 1.118.000 || 1997 || 2.107.426 
|-
| 1978 || 1.165.100 || 1998 || 2.110.223
|-
| 1979 || 1.268.300 || 1999 || 2.053.564 
|-
| 1980 || 1.462.400 || 2000 || 1.998.536 
|}

[[2008. gads|2008]]. gadā Vācijā bija 1.688.370 Turcijas pilsoņi (889.003 vīrieši un 799.367 sievietes), kas ir 25,1% no visiem Vācijas cittautiešiem un veido lielāko etnisko minoritāti. Oficiāli turku minoritāte Vācija samazinās, jo arvien vairāk turku pāriet Vācijas pilsonībā un kopš [[2000. gads|2000]]. gada visi turku bērni, kas dzimuši Vācijā tiek uzņemti pilsonībā kopš dzimšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Observatory of European Foreign Policy|title=Turkish Migrants in Germany, Prospects of Integration|url=http://www.iuee.eu/pdf-dossier/12/rXNHUsicpVwS6Cd7AQHA.PDF|accessdate=2009-06-05|archiveurl=https://www.webcitation.org/65sCtfiQN?url=http://www.iuee.eu/pdf-dossier/12/rXNHUsicpVwS6Cd7AQHA.PDF|archivedate=2012-03-02}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[Attēls:Cem Özdemir - Die Grünen, Juni 2009.jpg|thumb|Turku izcelsmes Vācijas Zaļo partijas vadītājs Džems Ezdemirs.]][[Vācija]]s politikā [[Turki (tautība)|turki]] bijuši samērā inerti, jo sākotnējie turku imigranti domāja, ka ieradušies Vācijā tikai uz laiku. Tikai daži turki ir ieguvuši Vācijas pilsonību un lielākā daļa Vācijas turku interesējas par [[Turcija]]s, nevis Vācijas politiku. Politiskā aktivitāte no turku puses pieaugusi pēdējo gadu laikā, pat nepilsoņu vidū. Vairākums turku ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (''SPD'') atbalstītāji dēļ šīs partijas nostājas imigrācijas un naturalizācijas jautājumos.&lt;ref name=&quot;Cook 2001 loc=987&quot;&gt;{{Harvnb|Cook|2001|loc=987}}.&lt;/ref&gt; Sociālajā aptaujā pēc 2005. gada Vācijas federālajām vēlēšanām atklājās, ka 90% turku balsojuši par [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] Sociāldemokrātu un Zaļo apvienību. Šobrīd gan federācijas, gan pavalstu līmenī ir daudzi turku izcelsmes deputāti. [[2008. gads|2008]]. gadā Džems Ezdemirs ({{val|tr|Cem Özdemir}}) kļuva par Vācijas Zaļās partijas vadītāju.

=== Vācijas turki Bundestāgā ===
{{Dat|2009|9|27}} notika Bundestāga (parlamenta) 17. sasaukuma vēlēšanas, kurās ievēlēti četri (no visiem 622) [[Turki (tautība)|turku]] izcelsmes locekļi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/members17/biographies/index.html |title=Deutscher Bundestag: Biographies of the members of the 17th German Bundestag |access-date={{dat|2009|10|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091112021338/http://www.bundestag.de/htdocs_e/bundestag/members17/biographies/index.html |archivedate={{dat|2009|11|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Sevima Dagdelena (turku: ''Sevim Dağdelen''); 
* Ekina Deligeza (turku: ''Ekin Deligöz'');
* Memets Kiličs (turku: ''Memet Kılıç'');
* Ajdans Ezoguzs (turku: ''Aydan Özoğuz'').

=== Vācijas turki Eiropas Parlamentā ===
Saskaņā ar [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) oficiālo informāciju, kopš 3. sasaukuma no Vācijas bijuši pieci turku izcelsmes deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.europarl.europa.eu/members/archive/alphaOrder.do?language=LV |title=Eiropas Parlaments: Jūsu deputāti: Alfabētiskais saraksts |access-date={{dat|2009|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090603225408/http://www.europarl.europa.eu/members/archive/alphaOrder.do?language=lv }}&lt;/ref&gt; Šobrīd, 7. sasaukumā Vācijas turkus pārstāv viens EP deputāts — Ismails Ertugs ({{val|tr|İsmail Ertuğ}}).&lt;ref&gt;[http://www.ertug.eu www.ertug.eu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100119054328/http://www.ertug.eu/ |date={{dat|2010|01|19||bez}} }} – Vācijas turku EP deputāta Ismaila Ertuga oficiālā interneta vietne.&lt;/ref&gt;

Vācijas turku EP deputāti:
* Ismails Ertugs (turku: ''İsmail Ertuğ'', pašlaik);
* Vurals Egers (turku: ''Vural Öğer'', 6. sasaukums);
* Džems Ezdemirs (turku: ''Cem Özdemir'', 6. sasaukums);
* Ozans Džejhuns (turku: ''Ozan Ceyhun'', 4. un 5. sasaukumi);
* Lejla Onura (turku: ''Leyla Onur'', 3. sasaukums).

== Hronoloģija ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:20%&quot; |Laiks||  style=&quot;width:80%&quot; |Notikumi
|-
| '''[[1961]]'''|| Noslēgts [[Turcija]]s un [[Vācija]]s divpusējais līgums par darbaspēka ievešanu. [[Stambula|Stambulā]] tiek izveidots Centrālais darbā iekārtošanas birojs un gada beigās Vācijā jau dzīvo 7.000 [[Turki (tautība)|turku]].  
|-
| '''[[1962]]'''|| [[Ķelne|Ķelnē]] tiek dibināta pirmā turku sabiedriskā un politiskā organizācija Turcijas Strādnieku savienība. 
|-
| '''[[1962]]. gada marts''' || Pēc pretrunīgiem paziņojumiem par nodokļu politiku viesstrādnieku atalgojumam, [[Esene|Esenē]] un [[Hamburga|Hamburgā]] turku strādnieki piedalās streikā. 26 darbiniekus atlaiž un izraida no valsts. 
|-
| '''[[1963]]. gada [[15. jūnijs]]''' ||Sabiedrisko pasākumu un informācijas starptautiskā komiteja dibina Vācijā dzīvojošo turku laikrakstu „Anadolu”. 
|-
| '''[[1964]]''' ||„West German Radio” sāk translēt [[turku valoda]]s raidījumus [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] ar nosaukumu „Köln Radyosu”. 
|-
| '''[[1964]]. gada [[30. septembris]]''' ||Tiek noslēgts jauns darbaspēka ievešanas līgums starp Turciju un Rietumvāciju. 
|-
| '''[[1965]]''' ||Televīzijas kanāli „WDR” un „ZDF” sāk producēt turku auditorijai domātus seriālus „Kaimiņi”, „Mūsu zeme/Jūsu zeme” un „Babilona”. 
|-
| '''[[1965]]''' ||Rietumberlīnē dzīvo 2.700 turku. Viesstrādnieki, kas Rietumvācijā nostrādājuši vismaz piecus gadus, automātiski saņem darba atļaujas pagarinājumu uz pieciem gadiem, neskatoties uz to, ka tie nav kādas [[Eiropa]]s valsts pilsoņi.
|-
| '''[[1967]]''' ||Turku federācijas (''Türk Federasyonu'') dibināšana. 
|-
| '''[[1971]]'''|| Trīs [[Turcija]]s [[Laikraksts|laikraksti]] sāk izdot [[Vācija]]s turkiem domātas laikrakstu versijas: „Akşam”, „Tercüman” un „Hürriyet”. 
|-
| '''[[1972]]. gada [[21. jūlijs]]''' || Turcijas ģenerālkonsuls Metins Kušdaloglu [[Minhene]]s lidostā sveic 500.000. turku viesstrādnieku Nedžati Givenu.
|-
| '''[[1973]]''' || Turku īpatsvars no visu Vācijas cittautiešu skaita sasniedz 23%. Streiks Ķelnes „[[Ford]]” rūpnīcā saasina diskusijas presē par viesstrādniekiem.
|-
| '''[[1973]]. gada [[30. jūlijs]]'''|| Laikraksts „Der Spiegel” publicē rakstu ar virsrakstu: „Vācijas geto — 1 miljons turku”. 
|-
| '''[[1973]]. gada [[23. novembris]]''' ||[[Rietumvācija]] pārtrauc viesstrādnieku ievešanu. Vairums viesstrādnieku, baidoties no iespējamiem likumu ierobežojumiem, steidzami uzaicina savus ģimenes locekļus uz Vāciju. Līdz ar to Vācijas valdības cerētā iebraucēju samazinājuma vietā to skaits strauji pieaug. 
|-
| '''[[1975]]''' || Rietumvācijā pieņem likumu, ar kuru aizliegts cittautiešiem pārcelties uz dzīvi citā administratīvajā teritorijā, ja tur cittautiešu skaits sasniedzis 12% no visiem iedzīvotājiem. 
|-
| '''[[1981]]. gada [[8. decembris]]'''||Rietumvācijā pieņem likumu, kas aizliedz pārcelties uz dzīvi Vācijā tiem cittautiešu bērniem, kas ir sasniegušu 16 gadu vecumu. Bērni, kuriem vismaz viens no vecākiem atrodas viņa etniskajā dzimtenē, arī nedrīkst pārcelties uz dzīvi Vācijā. 
|-
| '''[[1982]]. gada [[26. maijs]]''' ||Turciete Semra Ertana Hamburgas tirgū aizdedzinās, protestējot pret ksenofobisko attieksmi.
|-
| '''[[1983]]. gada [[28. novembris]]'''||Tiek pieņemts Atgriešanās veicināšanas likums (''Das Gesetz zur Förderung der Rückkehrbereitschaft''), kas paredz cittautiešu bezdarbniekiem kompensāciju 10.500 Vācijas marku apmērā par atgriešanos savā valstī. Šo iespēju izmanto tikai 13.000 cittautiešu. 
|-
| '''[[1989]]. gada [[9. novembris]]'''||[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] nojaukšana. 
|-
| '''[[1990]]''' || Vācijā sāk raidīt Turcijas Radio un Televīzijas sabiedrība (''TRT''). 
|-
| '''[[1991]]'''|| Berlīnē dzīvojošā turku rakstniece un aktrise Emine Sevgi Ezdamara saņem Ingeborgas Bahmanes balvu, kas izraisa asu kritiku par jēdzienu „vācu literatūra”.
|-
| '''[[1992]]. gada [[22. novembris]]'''|| Dedzināšanas uzbrukumā Melnē, [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigā-Holšteinā]] tiek nogalinātas trīs turku sievietes.
|-
| '''[[1993]]. gada [[29. maijs]]'''||Dedzināšanas uzbrukumā [[Zolingene|Zolingenē]] tiek nogalināti pieci turku iedzīvotāji, kas piederējuši ģimenei, kas Vācijā dzīvo jau 23 gadus. Notikuma iespaidā Vācijā tiek rīkoti vairākas publiskas demonstrācijas gan turku aizstāvībai, gan no [[Skinhedi|skinhedu]] puses pret turkiem.
|-
| '''[[1993]]. gada [[30. jūnijs]]'''||Cittautiešu naturalizāciju reglamentē 1913. gada naturalizācijas likums un tā modernizēšanai tiek veiktas izmaiņas, kas atvieglo Vācijā dzimušu vai vismaz 15 gadus dzīvojušu cittautiešu naturalizāciju. 
|-
| '''[[1993]]'''|| [[Vācijas futbola izlase|Vācijas Futbola līgas]] komandas piedalās projektā „Mierā viens ar otru” un viņu sporta tērpiem tiek pievienots uzraksts: „Cittautietis ir mans draugs”. 
|-
| '''[[1994]]'''||Lejla Onura un Džems Ezdemirs kļūst par pirmajiem turku izcelsmes Bundestāga deputātiem. 
|-
| '''[[1998]]. gada janvāris'''||Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, Vācijā dzīvo 9,37 miljoni cittautiešu, no kuriem 2,11 miljoni ir turki. 
|-
| '''[[1998]]. gada jūlijs'''||Kristīgo demokrātu savienība vēlēšanās startē ar aicinājumu vērsties pret imigrāciju, samazinot valsts dotācijas cittautiešu mājokļu celtniecībai un, aizliedzot dubulto pilsonību. [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] pavalstī tiek izdots likums, kas [[Islāms|musulmaņu]] sievietēm aizliedz strādāt par pasniedzējām, valkājot galvas lakatus. 
|-
| '''[[1998]]. gada novembris'''||Jaunieceltais cittautiešu komisārs Marieluize Beks paziņo par nolūku veidot Vācijai tēlu kā „Imigrācijas valsts”. Skolniekiem [[Berlīne|Berlīnē]] tiesa atļauj pasniegt [[Islāms|islāma]] stundas. Federālā Konstitucionālā tiesa noraida prasību izraidīt uz Turciju 14 gadus vecu Vācijā dzimušu likumpārkāpēju.  
|-
|'''[[2000. gads|2000]]''' ||Vācijā cittautiešu skaits sasniedzis 7,3 miljonus, no tiem 2 miljoni ir Turcijas pilsoņi, no kuriem 750.000 dzimuši Vācijā. 
|-
| '''[[2000. gads|2000]]'''|| Stājas spēkā jaunais Pilsonības likums. Vācijā dzimis ārvalstnieku bērns automātiski kļūst par Vācijas pilsoni, ja vismaz viens no vecākiem ir oficiāli reģistrēts pastāvīgais iedzīvotājs vismaz astoņus gadus. Bērns tiesīgs paturēt arī savu vecāku pilsonību, bet 23 gadu vecumā viņam jāizvēlas viena no abām piešķirtajām pilsonībām. 
|-
|}

== Skatīt arī ==
* [[Turki]]
* [[Turki Apvienotajā Karalistē]]
* [[Turki Latvijā]]

== Piezīmes ==
{{Atsauces|group=note}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em}}

== Literatūra ==
{{div col|2}}
* {{Atsauce |last1= Al-Shahi|first1= Ahmed |last2= Lawless |first2= Richard |year=2005|title= Middle East and North African immigrants in Europe |place=|publisher= Routledge|isbn= 0415348307}}.
* {{Atsauce |last=Anderson|first=Malcolm|author-link=|year=2000|title=States and Nationalism in Europe Since 1945|place=|publisher=Routledge|isbn=0415195586}}.
* {{Atsauce |last=Barbieri|first=William|author-link=|year=1998|title=Ethics of Citizenship: Immigration and Group Rights in Germany|place=|publisher=Duke University Press|isbn=0822320711}}.
* {{Atsauce |last=Berlin-Institut|first=|year=2009 |title=[http://www.berlin-institut.org/fileadmin/user_upload/Zuwanderung/Integration_RZ_online.pdf Zur Lage der Integration in Deutschland] |place=http://www.berlin-institut.org|publisher=Retrieved on July 3rd 2009|isbn=}}
* {{Atsauce |last=Bernstein|first=Eckhard|author-link=|year=2004|title=Culture and Customs of Germany|place=|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=0313322031}}.
* {{Atsauce |last1=Bade|first1=Klaus|last2=Brown|first2=Allison|year=2003|title=Migration in European History|place=|publisher=Wiley-Blackwell|isbn=0631189394}}.
* {{Atsauce |last1=Böer|first1=Ingeborg|last2=Haerkötter|first2=Ruth|last3=Kappert|first3=Petra|last4=Adatepe|first4=Sabine
|year=2002|title=Türken in Berlin 1871-1945: eine Metropole in den Erinnerungen osmanischer und türkischer Zeitzeugen|place=|publisher=Walter de Gruyter|isbn=3110174650}}.
* {{Atsauce |last1=Byrnes|first1=Timothy|last2=Katzenstein|first2=Peter|year=2006|title=Religion in an Expanding Europe|place=|publisher=Cambridge University Press|isbn=0521859263}}.
* {{Atsauce |last=Clogg|first=Richard|author-link=|year=2002|title=Minorities in Greece: Aspects of a Plural Society|place=|publisher=C. Hurst &amp; Co. Publishers|isbn=185065705X}}.
* {{Atsauce |last=Clutterbuck|first=Richard|author-link=|year=1990|title=Terrorism, Drugs, and Crime in Europe: After 1992|place=|publisher=Routledge|isbn=0415054435}}.
* {{Atsauce |last=Cook|first=Bernard |author-link=|year=2001 |title=Europe since 1945: An Encyclopedia |place=|publisher=Garland |isbn=0815340583}}.
* {{Atsauce |last1=Cornelius|first1=Wayne|last2=Martin|first2=Philip|last3=Hollifield|first3=James|year=1994|title=Controlling Immigration: A Global Perspective|place=|publisher=Stanford University Press|isbn=0804724989}}.
* {{Atsauce |last=Council of Europe: Parliamentary Assembly|first=|author-link=|year=2007|title=Parliamentary Assembly: Working Papers 2007 Ordinary Session 22-26 January 2007|place=|publisher=Council of Europe|isbn=9287161917}}.
* {{Atsauce |last=Dettke|first=Dieter |author-link=|year=2003|title=The Spirit of the Berlin Republic|place=|publisher=Berghahn Books|isbn=1571813438}}.
* {{Atsauce |last=Dummett|first=Michael|author-link=|year=2001|title=On Immigration and Refugees|place=|publisher=Routledge|isbn=0415227070}}.
* {{Atsauce |last=Duvier|first=Janine|year=2009 |title=[http://www.lse.ac.uk/collections/MSU/papers/Duvier-Janine-LMRG.pdf Immigration and Integration in Germany and England]|place=http://www.lse.ac.uk/|publisher=London School of Economics|isbn=}}
* {{Atsauce |last=Erdem|first=Kutay |author-link=|year=2007|title=Ethnic Marketing for Turks in Germany - Influences on the Attitude Towards Ethnic Marketing|place=|publisher=GRIN Verlag|isbn=3638711439}}.
* {{Atsauce |last=Eryılmaz|first=Aytaç|year=2002|title=[http://www.tusiad.us/content/uploaded/pw11At_Home_Abroad.pdf 40 years in Germany: At Home Abroad] |place=http://www.tusiad.us|publisher=Retrieved on June 5th 2009|isbn=}}
* {{Atsauce |last1=Esposito|first1=John|last2=Burgat|first2=François |year=2003|title=Modernizing Islam: Religion in the Public Sphere in the Middle East and Europe|place=|publisher=C. Hurst &amp; Co. Publishers|isbn=1850656789}}.
* {{Atsauce |last=Faist|first=Thomas|author-link=|year=2000|title=The Volume and Dynamics of International Migration and Transnational Social Spaces|place=|publisher=Oxford University Press|isbn=0198297262}}.
* {{Atsauce |last=Findley|first=Carter |author-link=|year=2005 |title=The Turks in World History |place=|publisher=Oxford University Press US|isbn=0195177266}}.
* {{Atsauce |last=Friedmann|first=John|author-link=|year=2002|title=The Prospect of Cities|place=|publisher=University of Minnesota Press|isbn=0816638845}}.
* {{Atsauce |last=Gogolin|first=Ingrid|year=2002|title=[http://www.coe.int/T/DG4/Linguistic/Source/GogolinEN.pdf Lingustic Diversity and New Minorities in Europe]|place=|publisher=Retrieved on July 29th 2009|isbn=}}.
* {{Atsauce |last=Gülalp|first=Haldun|year=2006|title=Citizenship and Ethnic Conflict: Challenging the Nation-State|place=|publisher=Taylor &amp; Francis|isbn=0415368979}}.
* {{Atsauce |last=Gülçiçek|first=Ali Riza|year=2006|title=[http://assembly.coe.int/Documents/WorkingDocs/Doc06/EDOC11083.pdf The Turkish presence in Europe: Migrant Workers and New European Citizens] |place=http://assembly.coe.int/|publisher=Parliamentary Assembly|isbn=}}
* {{Atsauce |last1=Hancock|first1=Andrew|last2=Hermeling|first2=Susanne|last3=Landon|first3=John|last4=Young|first4=Andrea|year=2006|title=Building on Language Diversity with Young Children: Teacher Education for the Support of Second Language Acquisition|place=|publisher=LIT Verlag Berlin-Hamburg-Münster|isbn=3825897869}}.
* {{Atsauce |last1=Heine|first1=Peter|last2=Syed|first2=Aslam|year=2005|title=Muslimische Philanthropie und bürgerschaftliches Engagement|place=|publisher=Maecenata Verlag|isbn=3935975406}}.
* {{Atsauce |last1=Horrocks|first1=David|last2=Kolinsky|first2=Eva |year=1996|title=Turkish Culture in German Society Today (Culture &amp; Society in Germany)|place=|publisher=Berghahn Books|isbn=1571810471}}.
* {{Atsauce |last=Hunter|first=Shireen|year=2002|title=Islam, Europe's Second Religion: The New Social, Cultural, and Political Landscape|place=|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=0275976084}}.
* {{Atsauce |last1=Inda|first1=Jonathan|last2=Rosaldo|first2=Renato|year=2008|title=The Anthropology of Globalization: A Reader|place=|publisher=Wiley-Blackwell|isbn=140513612X}}.
* {{Atsauce |last=Jaques|first=Tony|author-link=|year=2006|title=Dictionary of Battles and Sieges [Three Volumes]: A Guide to 8,500 Battles from Antiquity Through the Twenty-First Century|place=|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=0313335362}}.
* {{Atsauce |last=Jenkins|first=Philip|year=2007|title=God's Continent: Christianity, Islam, and Europe's Religious Crisis|place=|publisher=Oxford University Press US|isbn=019531395X}}.
* {{Atsauce |last1=Jerome|first1=Roy|last2=Kimmel|first2=Michael|year=2001|title=Conceptions of Postwar German Masculinity |place=|publisher=State University of New York Press|isbn=0791449378}}.
* {{Atsauce |last1=Kastoryano|first1=Riva|last2=Harshav|first2=Barbara|year=2002|title=Negotiating Identities: States and Immigrants in France and Germany|place=|publisher=Princeton University Press|isbn=0691010153}}.
* {{Atsauce |last=Katzner|first=Kenneth|author-link=|year=2002|title=The Languages of the World|place=|publisher=Routledge|isbn=041525003X}}.
* {{Atsauce |last=Lee|first=Martin|author-link=|year=1999|title=The Beast Reawakens|place=|publisher=Taylor &amp; Francis|isbn=0415925460}}.
* {{Atsauce |last=Legge|first=Jerome|author-link=|year=2003|title=Jews, Turks, and other Strangers: The Roots of Prejudice in Modern Germany|place=|publisher=University of Wisconsin Press|isbn=0299184005}}.
* {{Atsauce |last=Levinson|first=David|author-link=|year=1998|title=Ethnic Groups Worldwide: A Ready Reference Handbook|place=|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=1573560197}}.
* {{Atsauce |last=Lewis|first=Rand|author-link=|year=1996|title=The Neo-Nazis and German Unification|place=|publisher=Greenwood Publishing|isbn=0275956385}}.
* {{Atsauce |last=Lucassen|first=Leo|author-link=|year=2005 |title=The Immigrant Threat: The Integration of Old and New Migrants in Western Europe Since 1850|place=|publisher=University of Illinois Press|isbn=025203046X}}.
* {{Atsauce |last=Migdal|first=Joel S.|year=2004|title=Boundaries and belonging: states and societies in the struggle to shape identities and local practices|publisher=Cambridge University Press|isbn=0521835666}}.
* {{Atsauce |last=Mitchell|first=Don|author-link=|year=2000|title=Cultural Geography: A Critical Introduction |place=|publisher=Wiley-Blackwell|isbn=1557868921}}.
* {{Atsauce |last=Moch|first=Leslie|author-link=|year=2003|title=Moving Europeans: Migration in Western Europe Since 1650
|place=|publisher=Indiana University Press|isbn=0253215951}}.
* {{Atsauce |last=Nathans|first=Eli|author-link=|year=2004|title=The Politics of Citizenship in Germany: Ethnicity, Utility and Nationalism|place=|publisher=Berg Publishers|isbn=1859737811}}.
* {{Atsauce |last=Nees|first=Greg|author-link=|year=2000|title=Germany: Unraveling an Enigma|place=|publisher=Intercultural Press|isbn=1877864757}}.
* {{Atsauce |last=Nielsen|first=Jørgen|author-link=|year=1999|title=Towards a European Islam|place=|publisher=Palgrave Macmillan|isbn=0312221436}}.
* {{Atsauce |last=Nielsen|first=Jørgen|author-link=|year=2004|title= Muslims in Western Europe|place=|publisher= Edinburgh University Press|isbn= 0748618449|ref=harv}}.
* {{Atsauce |last=O'Reilly|first=Camille|author-link=|year=2001|title=Language, Ethnicity and the State: Minority languages in the European Union|place=|publisher=Palgrave Macmillan|isbn= 033392925X}}.
* {{Atsauce |last=Organisation for Economic Co-operation and Development|first=|author-link=|year=2008|title=International Migration Outlook: SOPEMI 2008|place=|publisher=OECD Publishing|isbn=9264045651}}.
* {{Atsauce|last=Østergaard-Nielsen|first=Eva|year=2003|title=Transnational politics: Turks and Kurds in Germany|publisher=Routledge|isbn=041526586X}}.
* {{Atsauce |last=Ramet|first=Sabrina|author-link=|year=1999|title=The Radical Right in Central and Eastern Europe Since 1989|place=|publisher=Penn State Press|isbn=0271018119}}.
* {{Atsauce |last=Schissler|first=Hanna|author-link=|year=2000|title=The Miracle Years: A Cultural History of West Germany, 1949-1968|place=|publisher=Princeton University Press|isbn=0691058202}}.
* {{Atsauce|last1=Schönwälder|first1=Karen|last2=Ohliger|first2=Rainer|last3=Triadafilopoulos|first3=Triadafilos|year=2003|title=European Encounters: Migrants, Migration, and European Societies Since 1945|place=|publisher=Ashgate Publishing|isbn=0754630862}}.
* {{Atsauce |last1=Schulte-Peevers|first1= Andrea|last2=Haywood|first2=Anthony|last3=Johnstone|first3= Sarah|last4= Gray|first4= Jeremy|last5= Daniel|first5=Robinson|year=2007|title= Germany|place=|publisher=Lonely Planet|isbn= 1740599888}}.
* {{Atsauce |last=Şen|first=Faruk|year=2002|title=[http://www.tusiad.us/content/uploaded/pw11Turkish_Immig_Ger.pdf Forty years Later: Turkish Immigrants in Germany] |place=http://www.tusiad.us|publisher=Retrieved on June 5th 2009|isbn=}}
* {{Atsauce |last1=Shadid|first1=W.A.R|last2=van Koningsveld|first2=P.S|year=1996|title=Political Participation and Identities of Muslims in non-Muslim States|place=|publisher=Peeters Publishers|isbn=9039006113}}.
* {{Atsauce |last1=Smith|first1=Michael|last2=Eade|first2=John|year=2008|title=Transnational Ties: Cities, Migrations, and Identities|place=|publisher=Transaction Publishers|isbn=1412808065}}.
* {{Atsauce |last=Solsten|first=Eric|author-link=|year=1999|title=Germany: A Country Study|place=|publisher=DIANE Publishing|isbn=0788181793}}.
* {{Atsauce |last=Staab|first=Andreas|author-link=|year=1998|title=National Identity in Eastern Germany: Inner Unification or Continued Separation?|place=|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=027596177X}}.
* {{Atsauce |last=Statistisches Bundesamt|first=|year=2009|title=[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/SharedContent/Oeffentlich/AI/IC/Publikationen/Jahrbuch/StatistischesJahrbuch,property=file.pdf Statistical Yearbook 2009 For the Federal Republic of Germany] |place=http://www.destatis.de/|publisher=Statistisches Bundesamt, Wiesbaden|isbn=978-3-8246-0839-3}}
* {{Atsauce |last1=Westerlund|first1=David|last2=Svanberg|first2=Ingvar|year=1999|title=Islam Outside the Arab World|place=|publisher=Palgrave Macmillan|isbn=0312226918}}.
* {{Atsauce |last=Zouboulis|first=Christos|author-link=|year=2003|title=Adamantiades-Behçet's Disease|place=|publisher=Springer|isbn=0306477572}}.
* {{Laikraksta atsauce| quotes = | last = Green| first = Simon| authorlink = | coauthors = | date = | year = 2003| month = July| title = The Legal Status of Turks in Germany| journal = Immigrants and Minorities| volume = 22| issue = 2-3| pages = 228–246| pmid = | doi = 10.1080/0261928042000244844| id = | url =https://archive.org/details/sim_immigrants-minorities_july-november-2003_22_2-3/page/228}}
* {{Laikraksta atsauce| quotes = | last = Pécoud| first = Antoine| authorlink = | coauthors = | date = | year = 2003| month = July| title = Self-Employment and Immigrants' Incorporation: The Case of Turks in Germany| journal = Immigrants and Minorities| volume = 22| issue = 2-3| pages = 247–261| pmid = | doi = 10.1080/0261928042000244853| id = | url =https://archive.org/details/sim_immigrants-minorities_july-november-2003_22_2-3/page/247}}
* {{Laikraksta atsauce| quotes = | last = Şen| first = Faruk| authorlink = | coauthors = | date = | year = 2003| month = July| title = The Historical Situation of Turkish Migrants in Germany| journal = Immigrants and Minorities| volume = 22| issue = 2-3| pages = 208–227| pmid = | doi = 10.1080/0261928042000244835| id = | url =https://archive.org/details/sim_immigrants-minorities_july-november-2003_22_2-3/page/208}}
* {{Laikraksta atsauce| quotes = | last = Söhn| first = Janina| authorlink = | coauthors = Veysel Özcan| date = | year = 2006| month = March| title = The Educational Attainment of Turkish Migrants in Germany| journal = Turkish Studies| volume = 7| issue = 1| pages = 101–124| pmid = | doi = 10.1080/14683840500520626| id = | url =}}
* {{Laikraksta atsauce| quotes = | last = Watzinger-Tharp| first = Johanna| authorlink = | coauthors = | date = | year = 2004| month = October| title = Turkish-German language: an innovative style of communication and its implications for citizenship and identity| journal = Journal of Muslim Minority Affairs| volume = 24| issue = 2| pages = 285–294| pmid = | doi = 10.1080/1360200042000296663| id = | url =}}
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.auswaertiges-amt.de/diplo/en/Laenderinformationen/01-Laender/Tuerkei.html Vācijas - Turcijas attiecības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303171131/http://www.auswaertiges-amt.de/diplo/en/Laenderinformationen/01-Laender/Tuerkei.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}
* [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1627912.stm &quot;Viesstrādniekiem Vācijā - 40 gadi&quot;, Robs Brūmbijs, BBC]
* [http://www.berlinistanbul.de Berlīnes turku klubs (Berlin Türk Kulübü)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809112915/http://www.berlinistanbul.de/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}

[[Kategorija:Turku diaspora|Vacija]]
[[Kategorija:Vācijas tautas]]</text>
      <sha1>iznbth9rcgz06y294rjf5h6l3akx7nm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kovaļevskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104514</id>
    <revision>
      <id>4483433</id>
      <parentid>4414558</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11784" sha1="gquxj7wi8hwpx31yk6t7vf743vasz8f" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Aleksandrs Kovaļevskis
| vārds_orig = Александр Онуфриевич Ковалевский
| attēls = Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary B82 12-3.jpg
| att_izmērs = 180px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1840|11|19}}|{{dat||11|7}}}}
| dz_gads = 1840
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 19
| dz_vieta = [[Zaķīši]], [[Varkovas pagasts]], [[Daugavpils apriņķis]], [[Vitebskas guberņa]] &lt;br /&gt;(taɡad [[Vārkavas pagasts]], {{LAT}})
| m_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1901|11|22}}|{{dat||11|9}}}}
| m_gads = 1901
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Krievijas Impērija]]
| tautība = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = [[Vladimirs Kovaļevskis]] (paleontologs)&lt;br /&gt;([[Sofija Kovaļevska]] — brāļasieva)
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Pēterburgas Universitāte]], [[Kazaņas Universitāte]], [[Kijivas Universitāte]], [[Jaunkrievijas Universitāte (Odesā)]]
| alma_mater = [[Pēterburgas Universitāte]], [[Heidelbergas Universitāte]]
| zinātne = [[zooloģija]], [[embrioloģija]], [[entomoloģija]]
| pasniedzēji = [[Roberts Bunzens]], [[Francis Leidigs]]
| studenti = 
| sasniegumi = Pirmais aprakstījis gastrulācijas fāzi embrija attīstībā
| apbalvojumi = [[Kārlis Ernsts fon Bērs|Kārļa Ernsta fon Bēra]] balva (1871), Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas loceklis (1890)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Aleksandrs Kovaļevskis''' ({{val|ru|Александр Онуфриевич Ковалевский}}, dzimis {{dat VS|{{dat|1840|11|19}}|{{dat||11|7}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1901|11|22}}|{{dat||11|9}}}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[embriologs]], kas pirmais aprakstīja gastrulācijas fāzi embrija attīstības agrīnajā stadijā. [[Bezmugurkaulnieki|Bezmugurkaulnieku]] salīdzinošās embrioloģijas un fizioloģijas pamatlicējs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis rentnieka ģimenē 1840. gada 7. novembrī [[Varkovas pagasts|Varkovas pagastā]], kas tolaik bija [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] sastāvā. Skolu apmeklēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], 1856. gadā sāka studijas Pēterburgas satiksmes ceļu inženieru korpusa institūtā, 1859. gadā tās turpināja [[Pēterburgas Universitāte]]s fizikas un matemātikas fakultātē, 1860.—1862. gadā studēja medicīnu un bioloģiju [[Heidelberga]]s un [[Tībingene]]s Universitātēs Vācijā. Aizrāvās ar [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] [[Evolūcijas teorija|evolūcijas teorij]]&lt;nowiki/&gt;u. Ieguva zinātņu maģistra grādu Pēterburgas Universitātē par pētījumu «Lancetnieka — ''Amphioxus lanceolatus'' attīstība». 1866.—1867. gadā šajā universitātē kā privātdocents lasīja salīdzinošās anatomijas kursu. 1867. gadā aizstāvēja zooloģijas doktora grādu ar disertācijas darbu «Par ''Phoronis'' attīstību».

Kā zooloģijas profesors strādāja [[Kazaņa]]s (1868) un [[Kijiva]]s (1869) universitātēs. 1870.—1873. gadā devās zinātniskā ekspedīcijā uz [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]] un [[Alžīrija|Alžīriju]]. 1873. gadā pārgāja darbā uz [[Odesa]]s (tolaik Jaunkrievijas) Universitāti. 1890. gadā viņu ievēlēja par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s locekli. 1891. gadā [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Pēterburgas Universitātē]] vadīja histoloģijas katedru.
1892. gadā kļuva par [[Sevastopole]]s bioloģisko pētījumu stacijas direktoru. Miris 1901. gada 9. novembrī.

== Ievērojamākās publikācijas ==
* ''История развития ланцетника (Amphioxus lanceolatus)'', СПб., 1865 (maģistra darbs, krieviski)
* ''Embryologische Studien an Wurmern und Arthropoden''. &quot;Mem. de l'Ac. Imp. d. Sciences de St.-Petersb.&quot;, 1871 (vāciski)
* ''Beitrage zur Anat. und Entwicklungsgeschichte d. Loxosoma Neapolitanum''. &quot;Mem. de l'Acad. Imp. des Sc. de St-Petersburg&quot;, 1866;
* ''Entwicklungsgeschichte der Rippenquallen''. &quot;Mem. de l'Acad. Imp. des Sc. de St-Petersburg&quot;, 1866; 
* ''Entwicklungsgeschichte der einfachen Ascidien''. &quot;Mem. de l'Acad. Imp. des Sc. de St-Petersburg&quot;, 1866; 
* ''Beitrage z. Entw. der Holothurien''. &quot;Mem. de l'Acad. Imp. des Sc. de St-Petersburg&quot;, 1867; 
* ''Анатомия и история развития Phoronis''. (doktora disertācija, прил. к XI т. &quot;Записок Императорской Академии Наук&quot;, 1867); 
* &quot;О планариеобразном самце Бонеллии&quot; (&quot;Записки Киевского Общества Естествознания&quot;, 1870); 
* &quot;Embryologische Studien an Wurmern und Arthropoden&quot; (сообщ. 1864 г., &quot;Mem. de l'Ас. Imp. d. Sc. de St.-Pet.&quot;, 1871); 
* &quot;Weitere Studien uber die Entwicklung der einfachen Ascidien&quot; (&quot;Archiv f. mikr. Anatomie&quot;, 1871); 
* &quot;О бесполом размножении Amaroecium&quot; (&quot;Протоколы съезда русских естествоиспытателей в Киеве&quot;, 1871); 
* &quot;Наблюдения над развитием Coelenterata&quot; (&quot;Известия Императорского Общества Любителей Естествознания etc.&quot;, 1873); 
* &quot;Ueber die Knospung der Ascidien&quot; (&quot;Arch. f. mikr. Anatomie&quot;, 1874); 
* &quot;Наблюдения над развитием Brachiopoda&quot; (&quot;Известия Императорского Общества Любителей Естествознания&quot;, 1874); 
* &quot;Ueber die Entwicklungsgeschichte d. Pyrosoma&quot; (&quot;Archiv f. mikr. Anatomie&quot;, 1875); 
* &quot;Zur Entwicklungsgeschichte der Alcyoniden, Sympodium coralloides und Clavularia crassa&quot; (&quot;Zool. Anzeiger&quot;, 1879); 
* &quot;Documents pour l'histoire embryogénique des Alcyonaires&quot; (kopā ar Marion, &quot;Annales du Musée d'hist. de Marseille&quot;, 1883); 
* &quot;Embryogenie du Chiton Polii etc.&quot; (&quot;Ann. du Musée d'hist. nat. d. Marseille&quot;, 1883); 
* &quot;Zur Entwicklungsgeschichte der Lucernaria&quot; (&quot;Zool. Anz.&quot;, 1884); 
* &quot;Zum Verhalten des Ruckengefasses und d. guirlandenformigen Zellstranges der Musciden wahrend der Metamorphose&quot; (&quot;Biologisches Centralblatt&quot;, 1886); 
* &quot;Zur Embryologie der Musciden&quot; (&quot;Biologisches Centralblatt&quot;, 1886); 
* &quot;К Истории развития кавказского скорпиона (Androctonus ornatus)&quot;, (&quot;Записки Новороссийского Общества Естествознания&quot;, т. XI — вместе с M. Шульгиным); 
* &quot;Beitrage z. Kenntniss der nachembryonalen Entwicklung d. Musciden&quot; (&quot;Zeitschrift f. wissenschaftliche Zoologie&quot;, 1887); 
* &quot;О выделительных органах членистоногих (Arthropoda)&quot; , (&quot;Записки Новороссийского Общества Естествознания&quot;, т. XII); 
* &quot;Sur les espèces de Proneomenia des côtes de Provence&quot; (kopā ar Marion, &quot;Comptes Rendus&quot;, т. 106, 1881); 
* &quot;Ein Beitrag z. Kenntniss d. Excretionsorgane&quot; (&quot;Biol. Centralblatt&quot;, Bd. 9, №№ 2, 3 и 4, 1889); 
* &quot;О выделительных органах беспозвоночных животных&quot; (&quot;Записки Новороссийского Общества Естествознания&quot;, 1890); 
* &quot;Contributions a l'hist. des Solenogastres ou Aplacophores&quot; (&quot;Ann. du Mus. d'Hist. Natur.&quot;, Марсель, 1887, kopā ar Marion); 
* &quot;О выделительных органах некоторых насекомых&quot; (&quot;Записки Новороссийского Общества Естествознания&quot;, 1890); 
* &quot;О селезенке у моллюсков&quot; (&quot;Записки Новороссийского Общества Естествознания&quot;, 1891); 
* &quot;О превращении личинки асцидий и об образовании мантии&quot; (&quot;Вестник Естествознания&quot;, 1891); 
* &quot;Einige Beitrage z. Bildung des Mantels der Ascidien&quot; (&quot;Mem. de l'Acad. Sc. S.-Petersb.&quot;, 1892); 
* &quot;Ein Beitrag z. Kenntniss d. Excretionsorgane der Pantopoden&quot; (&quot;Mem. de l'Acad. Sc. S.-Petersb.&quot;, 1892); 
* &quot;Sur les organes excréteurs chez les arthropodes terrestres&quot; (&quot;Travaux du congrès international de Zoologie à Moscou&quot;, 1893); 
* &quot;Étude expérimentale sur les glandes lymphatiques des invertébrés&quot;; 
* &quot;Études sur le cœur de quelques Orthopteres&quot;.

== Literatūra ==
* Мечников И. И. ''Александр Онуфриевич Ковалевский'' grāmatā: &quot;Страницы воспоминаний&quot;. Сборник автобиографических статей, М., 1946;
* Догель В. А. ''А. О. Ковалевский (1840— 1901)'', М.—Л., 1945; 
* Штрайх С. Я. ''Семья Ковалевских'', М., 1948; 
* Хлопин Н. Г. и Кнорре А. Г., А. О. ''Ковалевский как гистолог и значение его работ для развития гистологии (К 50-летию со дня смерти)'', &quot;Успехи современной биологии&quot;, 1951, т. 32, вып. 3(6); 
* Пузанов И. И., ''Александр Онуфриевич Ковалевский, его жизнь и значение в мировой науке'', &quot;Пращ Одеського державного ун-ту iм. I. I. Мечникова&quot;, 1955, т. 145, вип. 7, стр. 5—19; 
* Некрасов А. Д., ''Роль А. О. Ковалевского в изучении примитивной группы моллюсков Solengastres (Об одной забытой работе А. О. Ковалевского)'', grāmatā: &quot;Труды Института истории естествознания и техники&quot;, т. 4, М., 1955 (стр. 149—63).

== Ārējās saites ==
* [http://fleet.sebastopol.ua/morskaderzhava/view.php?publish_type=print&amp;article_to_view=43 Перший директор Севастопольської біологічної станції. «Морська Держава»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231005123538/http://fleet.sebastopol.ua/morskaderzhava/view.php?publish_type=print&amp;article_to_view=43 |date={{dat|2023|10|05||bez}} }} {{uk ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100318002518/http://bril2002.narod.ru/pat3.html Dzīve un zinātniskā darbība] {{ru ikona}}
* [http://www.springerlink.com/content/x33k1v7725206677/ Pēterburgas Dabaspētnieku biedrības balva - Aleksandra Kovaļevska medaļa]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}

== Atsauces ==
* {{Laikraksta atsauce
| quotes = yes
|last=Haas
|first=L F
|year=1999|month=May.
|title=Alexander Onufrievich Kovalevsky (1840-1901)
|journal=''J. Neurol. Neurosurg. Psychiatr.''
|volume=66
|issue=5
|pages=680
| publisher = | location = | issn =
| pmid = 10209188
| bibcode = | oclc =| id = | url =https://archive.org/details/sim_journal-of-neurology-neurosurgery-and-psychiatry_1999-05_66_5/page/680| language = | format = | accessdate = | laysummary = | laysource = | laydate =
| quote =
| doi = 10.1136/jnnp.66.5.680
| unused_data = |authorlink
}}
* {{Laikraksta atsauce
| quotes = yes
|last=Kyle
|first=R A
|authorlink=
|coauthors=Shampo M A
|year=1982|month=Sept.
|title=Alexander O. Kovalevsky
|journal=''Journal of the American Medical Association''
|volume=248
|issue=11
|pages=1336
| publisher = | location = | issn =
| pmid = 7050433
| bibcode = | oclc =| id = | url =https://archive.org/details/sim_jama_1982-09-17_248_11/page/1336| language = | format = | accessdate = | laysummary = | laysource = | laydate =
| quote =
| doi = 10.1001/jama.248.11.1336
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kovalevskis Aleksandrs}}
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zoologi]]
[[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>gquxj7wi8hwpx31yk6t7vf743vasz8f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Billijs Džo Ārmstrongs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109368</id>
    <revision>
      <id>4483572</id>
      <parentid>2683163</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:46:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2055" sha1="kzl102h4nnwfxenomumbvgc1v6zpdqw" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Billijs Džo Ārmstrongs
|          Attēls = GreenDayIOW230624 (307 of 367) (cropped).jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Billijs Džo Ārmstrongs 2024. gadā
|        Dz_vārds = Billijs Džo Ārmstrongs
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}}
|        Vieta_dz = [[Oklenda]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Roks]], [[pankroks]], [[poppanks]], [[alternatīvais roks]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]]
|    Nodarbošanās = Dziedātājs, dziesmu autors, ģitārists
|     Instrumenti = Vokāls, ģitāra, klavieres, bass, bungas, saksofons
|            Gadi = [[1986]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = ''[[Green Day]], [[The Network]], [[Pinhead Gunpowder]], [[Foxboro Hot Tubs]]''
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Billijs Džo Ārmstrongs''' ({{val|en|Billie Joe Armstrong}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Oklenda|Oklendā]], [[Kalifornija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājs un ģitārists, galvenais vokālists grupā ''[[Green Day]]''. Vēl viņš ir darbojies [[The Network]], [[Pinhead Gunpowder]], [[Foxboro Hot Tubs]] grupās.

Billijs ir dzimis [[Oklenda|Oklendā]], [[Kalifornija]]s štatā, taču uzauga citā Kalifornijas štata pilsētā [[Rodeo (pilsēta)|Rodeo]]. Viņa tēvs nomira no vēža, kad Džo bija tikai 10 gadi un viena no Green Day slavenākajām dziesmām &quot;[[Wake Me Up When September Ends]]&quot; ir veltīta tēva piemiņai.

== Ārējās saites ==
* {{IMDB|0035626}}
* [http://www.greenday.com/ Green Day oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{Green Day}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Armstrongs Billijs Dzzo}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Green Day]]</text>
      <sha1>kzl102h4nnwfxenomumbvgc1v6zpdqw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ptolemajs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110862</id>
    <revision>
      <id>4483620</id>
      <parentid>4110317</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4483620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5077" sha1="541mfjvm8lpwupnbiupicm4ecgv50xp" xml:space="preserve">{{cita nozīme|zinātnieku|Mēness krāteri|Ptolemajs (krāteris)}}
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Klaudijs Ptolemajs
|     vārds_orig = {{gree|Κλαύδιος Πτολεμαῖος}}
|         attēls = Ptolemaeus.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Baroka laikmeta mākslinieka redzējums par Ptolemaju
|     dz_dat_alt = ap [[90. gads|90]]. gadu
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Ptolemaja Hermeja]]? (''Ptolemais Hermiou''), [[Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad Almanšā (''Al Manshah''), {{EGY}})
|      m_dat_alt = ap [[168. gads|168]]. gadu
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Aleksandrija]], [[Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{EGY}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|        zinātne = [[astronomija]], [[matemātika]], [[ģeogrāfija]], [[mūzika]]
|     sasniegumi = ''[[Almagest]]'' autors, [[ģeocentrisms]]
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Klaudijs Ptolemajs''' ({{val|grc|Κλαύδιος Πτολεμαῖος}}, ''Klaúdios Ptolemaîos''; {{val|la|Claudius Ptolemaeus}}; dzimis ap [[90. gads|90]]. gadu, miris ap [[168. gads|168]]. gadu) bija [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] rakstošs [[astronoms]], [[matemātiķis]], [[ģeogrāfs]], [[astrologs]], [[optika|optiķis]] un [[mūzikas teorija|mūzikas teorētiķis]], kurš dzīvoja un darbojās [[Romas impērija]]s Ēģiptes provincē, galvenokārt [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]. Viņš bija Romas pilsonis un viens no ievērojamākajiem antīkās pasaules zinātniekiem. Lai gan daudzi viņa darbi ir saglabājušies līdz mūsdienām, par viņa personīgo dzīvi zināms samērā maz. Ptolemaja galvenās darbības jomas bija [[astronomija]], [[matemātika]], [[ģeogrāfija]], [[kartogrāfija]], [[optika]], [[astroloģija]] un [[mūzikas teorija]]. Viņa slavenākais darbs ir enciklopēdiskais astronomijas traktāts “[[Almagests]]” (''Almagest''), kurā apkopotas un sistematizētas sengrieķu astronomijas zināšanas. Tajā klasificētas 1022 zvaigznes un izklāstīta [[ģeocentrisms|ģeocentriskā pasaules sistēma]], kas vēlāk kļuva pazīstama kā Ptolemaja sistēma. Saskaņā ar šo modeli [[Zeme]] atrodas [[Visums|Visuma]] centrā, bet [[Saule]], [[Mēness]], [[planēta]]s un [[zvaigzne]]s riņķo ap to. Ptolemaja astronomiskā sistēma dominēja Eiropas un islāma pasaules astronomijā vairāk nekā tūkstoš gadu, līdz to pakāpeniski aizstāja [[heliocentrisms|heliocentriskais modelis]] un [[jaunie laiki|jauno laiku]] zinātnes atziņas.

Līdzās astronomijai Ptolemajam bija izcila nozīme [[ģeogrāfija]]s un [[kartogrāfija]]s attīstībā. Viņa astoņu sējumu darbs “[[Geographia|Ģeogrāfija]]” (''Geographia'') apkopoja zināmās pasaules ģeogrāfiskās zināšanas, sniedza daudzu Eiropas, Āzijas un Āfrikas vietu koordinātas un izklāstīja kartogrāfijas principus. Neraugoties uz vairākām neprecizitātēm, šis darbs būtiski ietekmēja viduslaiku un renesanses kartogrāfiju, un daudzi ģeogrāfi un karšu veidotāji gadsimtiem ilgi balstījās uz Ptolemaja izstrādātajiem modeļiem. Ptolemajs sarakstīja arī vairākus matemātikas, optikas, astroloģijas un mūzikas teorijas darbus. Viņa astroloģiskais traktāts ''[[Tetrabiblos]]'' kļuva par vienu no ietekmīgākajiem astroloģijas darbiem vēsturē. Optikai viņš veltīja piecas grāmatas par redzi, gaismu un optiskajām parādībām, savukārt mūzikas teorijai — trīs grāmatas. Viņš publicēja arī matemātiskus darbus ar ģeometrisku uzdevumu pierādījumiem un teorēmām, kā arī sastādīja kalendāru ar norādēm par laikapstākļiem un zvaigžņu parādīšanos un norietēšanu.

Klaudijs Ptolemajs ieņem īpaši nozīmīgu vietu zinātnes vēsturē kā viens no antīkās zinātnes sistematizētājiem un Grieķijas un Romas zinātniskā mantojuma kulminācijas pārstāvjiem. Viņa astronomiskie, matemātiskie un ģeogrāfiskie modeļi dominēja [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Ziemeļāfrika]]s zinātnē līdz pat [[renesanse]]i un [[zinātniskā revolūcija|zinātniskajai revolūcijai]]. Lai gan daudzas viņa teorijas vēlāk tika aizstātas ar precīzākiem skaidrojumiem, Ptolemaja ieguldījums zināšanu apkopošanā, matemātisko metožu izmantošanā un pasaules aprakstīšanā padara viņu par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē.

== Skatīt arī ==
* [[Ptolemaja teorēma]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.wilbourhall.org/index.html#ptolemy Ptolemaja darbu kolekcija (arī pilns ''Almagest'' oriģinālā)]

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:90. gados dzimušie]]
[[Kategorija:160. gados mirušie]]
[[Kategorija:Filozofi]]
[[Kategorija:Sengrieķu matemātiķi]]
[[Kategorija:Astronomi]]
[[Kategorija:Astrologi]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]</text>
      <sha1>541mfjvm8lpwupnbiupicm4ecgv50xp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483622</id>
      <parentid>4483620</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:42:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Filozofi]]; pievienoju [[Kategorija:Antīko laiku filozofi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5091" sha1="h64l0rej6o3i7aoyqp6awll7i4hcogh" xml:space="preserve">{{cita nozīme|zinātnieku|Mēness krāteri|Ptolemajs (krāteris)}}
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Klaudijs Ptolemajs
|     vārds_orig = {{gree|Κλαύδιος Πτολεμαῖος}}
|         attēls = Ptolemaeus.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Baroka laikmeta mākslinieka redzējums par Ptolemaju
|     dz_dat_alt = ap [[90. gads|90]]. gadu
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Ptolemaja Hermeja]]? (''Ptolemais Hermiou''), [[Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad Almanšā (''Al Manshah''), {{EGY}})
|      m_dat_alt = ap [[168. gads|168]]. gadu
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Aleksandrija]], [[Romas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{EGY}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|        zinātne = [[astronomija]], [[matemātika]], [[ģeogrāfija]], [[mūzika]]
|     sasniegumi = ''[[Almagest]]'' autors, [[ģeocentrisms]]
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Klaudijs Ptolemajs''' ({{val|grc|Κλαύδιος Πτολεμαῖος}}, ''Klaúdios Ptolemaîos''; {{val|la|Claudius Ptolemaeus}}; dzimis ap [[90. gads|90]]. gadu, miris ap [[168. gads|168]]. gadu) bija [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] rakstošs [[astronoms]], [[matemātiķis]], [[ģeogrāfs]], [[astrologs]], [[optika|optiķis]] un [[mūzikas teorija|mūzikas teorētiķis]], kurš dzīvoja un darbojās [[Romas impērija]]s Ēģiptes provincē, galvenokārt [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]. Viņš bija Romas pilsonis un viens no ievērojamākajiem antīkās pasaules zinātniekiem. Lai gan daudzi viņa darbi ir saglabājušies līdz mūsdienām, par viņa personīgo dzīvi zināms samērā maz. Ptolemaja galvenās darbības jomas bija [[astronomija]], [[matemātika]], [[ģeogrāfija]], [[kartogrāfija]], [[optika]], [[astroloģija]] un [[mūzikas teorija]]. Viņa slavenākais darbs ir enciklopēdiskais astronomijas traktāts “[[Almagests]]” (''Almagest''), kurā apkopotas un sistematizētas sengrieķu astronomijas zināšanas. Tajā klasificētas 1022 zvaigznes un izklāstīta [[ģeocentrisms|ģeocentriskā pasaules sistēma]], kas vēlāk kļuva pazīstama kā Ptolemaja sistēma. Saskaņā ar šo modeli [[Zeme]] atrodas [[Visums|Visuma]] centrā, bet [[Saule]], [[Mēness]], [[planēta]]s un [[zvaigzne]]s riņķo ap to. Ptolemaja astronomiskā sistēma dominēja Eiropas un islāma pasaules astronomijā vairāk nekā tūkstoš gadu, līdz to pakāpeniski aizstāja [[heliocentrisms|heliocentriskais modelis]] un [[jaunie laiki|jauno laiku]] zinātnes atziņas.

Līdzās astronomijai Ptolemajam bija izcila nozīme [[ģeogrāfija]]s un [[kartogrāfija]]s attīstībā. Viņa astoņu sējumu darbs “[[Geographia|Ģeogrāfija]]” (''Geographia'') apkopoja zināmās pasaules ģeogrāfiskās zināšanas, sniedza daudzu Eiropas, Āzijas un Āfrikas vietu koordinātas un izklāstīja kartogrāfijas principus. Neraugoties uz vairākām neprecizitātēm, šis darbs būtiski ietekmēja viduslaiku un renesanses kartogrāfiju, un daudzi ģeogrāfi un karšu veidotāji gadsimtiem ilgi balstījās uz Ptolemaja izstrādātajiem modeļiem. Ptolemajs sarakstīja arī vairākus matemātikas, optikas, astroloģijas un mūzikas teorijas darbus. Viņa astroloģiskais traktāts ''[[Tetrabiblos]]'' kļuva par vienu no ietekmīgākajiem astroloģijas darbiem vēsturē. Optikai viņš veltīja piecas grāmatas par redzi, gaismu un optiskajām parādībām, savukārt mūzikas teorijai — trīs grāmatas. Viņš publicēja arī matemātiskus darbus ar ģeometrisku uzdevumu pierādījumiem un teorēmām, kā arī sastādīja kalendāru ar norādēm par laikapstākļiem un zvaigžņu parādīšanos un norietēšanu.

Klaudijs Ptolemajs ieņem īpaši nozīmīgu vietu zinātnes vēsturē kā viens no antīkās zinātnes sistematizētājiem un Grieķijas un Romas zinātniskā mantojuma kulminācijas pārstāvjiem. Viņa astronomiskie, matemātiskie un ģeogrāfiskie modeļi dominēja [[Eiropa]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Ziemeļāfrika]]s zinātnē līdz pat [[renesanse]]i un [[zinātniskā revolūcija|zinātniskajai revolūcijai]]. Lai gan daudzas viņa teorijas vēlāk tika aizstātas ar precīzākiem skaidrojumiem, Ptolemaja ieguldījums zināšanu apkopošanā, matemātisko metožu izmantošanā un pasaules aprakstīšanā padara viņu par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē.

== Skatīt arī ==
* [[Ptolemaja teorēma]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.wilbourhall.org/index.html#ptolemy Ptolemaja darbu kolekcija (arī pilns ''Almagest'' oriģinālā)]

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:90. gados dzimušie]]
[[Kategorija:160. gados mirušie]]
[[Kategorija:Antīko laiku filozofi]]
[[Kategorija:Sengrieķu matemātiķi]]
[[Kategorija:Astronomi]]
[[Kategorija:Astrologi]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]</text>
      <sha1>h64l0rej6o3i7aoyqp6awll7i4hcogh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1380. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115567</id>
    <revision>
      <id>4483498</id>
      <parentid>3661707</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:58:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="868" sha1="j9uwc8qywhhgj1ps9ood9ovj7t6fer4" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1380}}
{{Gads citos kalendāros|1380}}
'''1380. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCCCLXXX]]) ir [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[8. septembris]] — [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] krievu karaspēks Maskavas kņaza [[Dmitrijs Donskojs|Dmitrija]] vadībā sakāva [[Mamajs|Mamaja]] vadīto tatāru—mongoļu [[Zelta Orda]]s karaspēku.

== Dzimuši ==
* [[27. novembris]] — [[Ferdinands I Antekvers]] Aragonas, Valensijas, Majorkas, Sardīnijas un Korsikas [[karalis]] (miris [[1416]].)

== Miruši ==
* [[29. aprīlis]] — [[Svētā Katrīna no Sjēnas]], itāļu teoloģe (dzimusi [[1347]].)
* [[16. septembris]] — [[Šarls V Gudrais]] (''Charles V le Sage''), Francijas karalis (dzimis [[1338]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1380. gads| ]]</text>
      <sha1>j9uwc8qywhhgj1ps9ood9ovj7t6fer4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Frejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115732</id>
    <revision>
      <id>4483522</id>
      <parentid>4280498</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:37:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3758" sha1="gntjtpcif1roiyosx7gsdz9mn3gk9yk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Aleksandrs Frejs
| image = [[Attēls:Alex Frei.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|15}}
| cityofbirth = [[Bāzele]]
| countryofbirth = [[Šveice]]
| height = 179
| youthyears1 = 1987—1988
| youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} FC Begnins
| youthyears2 = 1988—1995
| youthclubs2 = {{flaga|Šveice}} FC Aesch
| youthyears3 = 1995—1997
| youthclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| currentclub = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1997—1998
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| caps1 = 11
| goals1 = 1
| years2 = 1998—1999
| clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Thun|Thun]]
| caps2 = 34
| goals2 = 7
| years3 = 1999—2000
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern|Luzern]]
| caps3 = 32
| goals3 = 15
| years4 = 2000—2003
| clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[Servette FC|Servette]]
| caps4 = 64
| goals4 = 36
| years5 = 2003—2006
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennais]]
| caps5 = 100
| goals5 = 48
| years6 = 2006—2009
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| caps6 = 74
| goals6 = 34
| years7 = 2009—2013
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| caps7 = 103
| goals7 = 72
| nationalyears1 = 2001–2011
| nationalteam1 = {{fb|SUI}}
| nationalcaps1 = 86
| nationalgoals1 = 42
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| totalcaps = 437
| totalgoals = 213
| managerclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern]] (sporta direktors)
| manageryears1 = 2013–2014
| managerclubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] (jauniešu treneris)
| manageryears2 = 2015–2020
| managerclubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] (pagaidu treneris)
| manageryears3 = 2018
| manageryears4 = 2020–2021
| managerclubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Wil|Wil]]
| managerclubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Winterthur|Winterthur]]
| manageryears5 = 2021–2022
| manageryears6 = 2022–2023
| managerclubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| manageryears7 = 2023–2024
| managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Aarau|Aarau]]
}}
'''Aleksandrs Frejs''' ({{val|de|Alexander Frei}}; dzimis {{dat|1979|7|15}} [[Bāzele|Bāzelē]], [[Šveice|Šveicē]]) ir bijušais šveiciešu [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Savu profesionāļa karjeru sāka 1997. gadā [[FC Basel|Basel]] klubā, kurā spēlē arī pašlaik. Vēl ir pārstāvējis Vācijas un Francijas klubus.

Šveices futbola izlasi pārstāv kopš 2001. gada. Ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātos]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.alexfrei.ch/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110527045833/http://www.alexfrei.ch/ |date={{dat|2011|05|27||bez}} }} {{de ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Šveices futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frejs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]]
[[Kategorija:Servette FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Thun spēlētāji]]</text>
      <sha1>gntjtpcif1roiyosx7gsdz9mn3gk9yk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Riodežaneiro</title>
    <ns>14</ns>
    <id>118194</id>
    <revision>
      <id>4483315</id>
      <parentid>2010953</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Riodežaneiro (štats)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="166" sha1="cnfvsf6z53l2qbe621601c2dcy8zf2q" xml:space="preserve">{{catmore}}
{{Commonscat|Rio de Janeiro city}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]]
[[Kategorija:Riodežaneiro (štats)]]</text>
      <sha1>cnfvsf6z53l2qbe621601c2dcy8zf2q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A9 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121780</id>
    <revision>
      <id>4483591</id>
      <parentid>4473299</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:15:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25208" sha1="8znudzj3mdumataukm2ewr8kvg7a05g" xml:space="preserve">{{pāradresācija|'''Liepājas šoseja'''|Par ielu Dobelē|Liepājas šoseja (Dobele)}}
{{Latvijas A ceļa infokaste
| numurs         = 9
| nosaukums      = Rīga (Skulte)—Liepāja
| karte          = Road A9 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 199,3
| ārpus_pilsētas = 183,9
| ceļš_pilsētā   = 15,4
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = 
| reģions        = [[Zemgale]], [[Kurzeme]]
| attēls         = A9-Latvia.jpg
| paraksts       = Autoceļš A9 netālu no [[Skrunda]]s
}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] {{A ceļš|5}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzilnuciems]] {{V ceļš|11}} &gt;&gt;Piņķi, Babīte }}
{{Maršruta tabula/krogs||[[Lāči (uzņēmums)|«Lāči»]] }}
{{Maršruta tabula/krogs||[[Aitiņlauvas (uzņēmums)|«Aitiņlauvas»]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] }}
{{Maršruta tabula/DUS||Astarte (A9 Rīga-Liepāja 23. km) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{P ceļš|99}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] {{P ceļš|99}} &gt;&gt;Valgunde, Jelgava }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{P ceļš|101}} &gt;&gt;Jūrmala }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{V ceļš|1065}} &gt;&gt;Kalnciems }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kauguru kanāls]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vecslampe]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] {{P ceļš|98}} &gt;&gt;Jelgava, Tukums }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1451}} &gt;&gt;Džūkste }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pienava]] }}
{{Maršruta tabula/DUS||MC  (A9 Rīga-Liepāja 47. km) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pienava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1101}} &gt;&gt;Lestene, Dobele, Tukums }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Annenieki]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1457}} &gt;&gt;Jaunpils }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|97}} &gt;&gt;Gardene, Dobele, Jelgava }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Annenieki]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Kaķenieki]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1130}} &gt;&gt;Zebrus ezers }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kaķenieki]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Biksti]] }}
{{Maršruta tabula/krogs||[[Dzirnaviņas (uzņēmums)|«Dzirnaviņas»]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} &gt;&gt;Zebrene, Auce, Vītiņi }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} &gt;&gt;Jaunpils, Vaski, Tukums }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Biksti]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1428}} &gt;&gt;Josta, Remte }}
{{Maršruta tabula/DUS||Gotika Auto  (A9 Rīga-Liepāja 75. km) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Blīdene]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1154}} &gt;&gt;Remte }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Blīdene]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Pilsblīdene]] {{V ceļš|1120}} &gt;&gt;Lielauce, Auce }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} &gt;&gt;Brocēni }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Brocēni]] }}
{{Maršruta tabula/DUS||Lukoil  (A9 Rīga-Liepāja 96. km) }}
{{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} &gt;&gt;Lielciecere }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Brocēni]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|109}} &gt;&gt;Saldus, Remte, Kandava }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Emburga (Cieceres pagasts)|Emburga]] {{V ceļš|1152}} &gt;&gt;Brocēni, Remte }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1430}} &gt;&gt;Saldus, Vāne }}
{{Maršruta tabula/DUS||Priede  (A9 Rīga-Liepāja 99. km) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Saldus]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Apvedceļš }}
{{Maršruta tabula/DUS un krogs||''Neste&amp;Hesburger''  (A9 Apvedceļš 5) }}
{{Maršruta tabula/stāvvieta||''Neste&amp;Hesburger''  (A9 Apvedceļš 5) }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|108}} &gt;&gt;Druva, Kuldīga, Ventspils}}
{{Maršruta tabula/DUS||''Circle K''  (A9 Apvedceļš 11) }}
{{Maršruta tabula/stāvvieta||''Circle K''  (A9 Apvedceļš 11) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saldus]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Būtnāri]] {{P ceļš|105}} &gt;&gt;Saldus, Draudzība, Ezere}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ciecere]] }}
{{Maršruta tabula/krogs||[[Mežavējš (uzņēmums)|«Mežavējš»]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} &gt;&gt;Zirņu stacija
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{V ceļš|1278}} &gt;&gt;Kušaiņi, Ikaiši, Vārme
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|107}} }} &gt;&gt;Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skrunda]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Ventas iela, Liepājas iela }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }}
{{Maršruta tabula/krogs||[[Jumis (uzņēmums)|«Jumis»]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|116}} &gt;&gt;Kuldīga, Dzelda, Embūte}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|117}} &gt;&gt;Sieksāte, Kazdanga, Aizpute}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skrunda]] }}
{{Maršruta tabula/DUS||Latvijas nafta  (A9 Rīga-Liepāja 132. km) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} &gt;&gt;Rudbāržu internātpamatskola
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rudbārži]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1275}} &gt;&gt;Rudbāržu stacija, Kalvene}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rudbārži]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{P ceļš|115}} &gt;&gt;Kalvene, Kalvenes stacija, Aizpute}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Durbe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lieģi]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|112}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Grobiņa]] {{Ceļš pa labi}} {{P ceļš|111}} {{Ceļš pa kreisi}} {{P ceļš|113}} (Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Liepāja]] (Brīvības iela)}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|134}} [[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|110}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|11}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Cukura, Pulvera, O. Kalpaka, Brīvostas iela }}
{{Maršruta tabula/prāmis||[[Liepājas osta]]}}
|}
|}
'''A9''' autoceļš '''Rīga (Skulte)—Liepāja''' jeb '''Liepājas šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Latvijas trešo lielāko pilsētu [[Liepāja|Liepāju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.

== Autoceļa raksturojums ==

=== Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš ===
Autoceļš A9 šķērso [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] ([[Babītes pagasts|Babītes pagastu]]), [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] ([[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]], [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastu]]), [[Tukuma novads|Tukuma novadu]] ([[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]]), [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] ([[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastu]], [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastu]], [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastu]]), [[Saldus novads|Saldus novadu]] ([[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastu]], [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]], [[Brocēni|Brocēnu pilsētu]], [[Saldus pagasts|Saldus pagastu]], [[Saldus|Saldus pilsētu]], [[Zirņu pagasts|Zirņu pagastu]]), [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadu]] ([[Skrundas pagasts|Skrundas pagastu]], [[Skrunda|Skrundas pilsētu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagastu]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastu]], [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], [[Durbes pagasts|Durbes pagastu]], [[Durbe|Durbes pilsētu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]]) un [[Liepāja|Liepājas pilsētu]].

Autoceļš šķērso [[Lielupe|Lielupi]] un [[Venta|Ventu]].

== Satiksme ==
Autoceļš ir samērā noslogots, ar ievērojamu kravas transporta īpatsvaru. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no autoceļa sākumpunkta pie Rīgas apvedceļa līdz Tīreļiem un Lielupes tiltam (0. — 23,4. km): 8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 23% kravas transports
* no Tīreļiem līdz Apšupes krustojumam (23,4. — 38,2. km): 7,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 23% kravas transports
* no Apšupes krustojuma līdz Anneniekiem (38,2. — 60,1. km): 5,8 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 21% kravas transports
* no Anneniekiem līdz Brocēniem (60,1. — 94,8. km): 6,7 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 22% kravas transports
* cauri Brocēniem (94,8. — 96. km): 9,8 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 17% kravas transports
* no Brocēniem līdz Saldum, uz Saldus apvedceļa (96. — 101,3. km): 6,9 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 26% kravas transports
* no Saldus līdz Skrundai (101,3. — 127,1. km): 5 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 24% kravas transports
* no Skrundas līdz Duntei (131,6. — 179,7. km): 3,6 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 28% kravas transports
* no Duntes līdz Grobiņai (179,7. — 186,1. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 19% kravas transports
* no Grobiņas līdz Liepājai (186,1. — 191,7. km): 14,7 tūkstoši transportlīdzekļu  diennaktī, 14% kravas transports


Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un izveidoti 3 vidējā ātruma kontroles posmi:

* no 10. kilometra līdz Kaģiem (9,9. — 23,1. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.02.2026-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam-bus-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi.a636087/|title=Uz Tallinas un Liepājas šosejām būs jauni vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no Apšupes krustojuma līdz Tiltiņiem (39,1. — 56,7. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-03-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no Blīdenes līdz Brocēniem (80,0. — 93,6. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1939. gadā tika veikta šosejas betonēšana starp Liepāju un Grobiņu 3 km garā posmā. Šosejas malās tika izbūvēti arī velosipēdistu ceļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:857477%7Carticle:DIVL471|title=Pabeigti Liepājas-Grobiņas šosejas betonēšanas darbi (Kurzemes Vārds, Nr 234 (13.10.1939))|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

1953. un 1954. gada sezonas laikā tika veikta ceļa iztaisnošana 17 km garumā no Rudbāržiem līdz Kalvenei, izbūvēts jauns ceļš no Kalnciema līdz Apšupei, un atjaunots esošais ceļš starp Rīgu un Anneniekiem, radot jaunu Rīga — Liepāja ceļa maršrutu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Lai atslogotu Saldus pilsētu no tranzītsatiksmes, 1980. gados pakāpeniski tika izbūvēts Saldus apvedceļš. Būvdarbus veica Aizputes &quot;7. CBR&quot; un Saldus &quot;21. CRBP&quot;, izmaksas bija ap vienu miljonu rubļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1151404%7Carticle:DIVL98%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Lielāko daļu - jau nākamvasar (Padomju Zeme (Saldus), Nr.153 (25.12.1984)))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1164565%7Carticle:DIVL58%7Cquery:Broc%C4%93ni%20apvedce%C4%BCa|title=Lokveida kustības mezgls (Padomju Zeme (Saldus), Nr.134 (12.11.1987))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1158256%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Divi rekonstruēti ceļa posmi (Padomju Zeme (Saldus), Nr.121 (11.10.1986))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

No 1996. līdz 1997. gadam tika veikta Brocēnu ceļa satiksmes pārvada pārbūve. Vecā tilta būve tika pabeigta 1959. gadā, taču būvdarbi bijuši veikti slikti un nesošās konstrukcijas bijušas ar defektiem, kas apdraudējušas tilta tālāko ekspluatāciju, tādēļ tika veikta tilta pilnīga pārbūve. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1,09 miljonus latu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:609406%7Carticle:DIVL170%7Cquery:apvedce%C4%BC%C5%A1%20Jelgavas|title=Brocēni autobraucējus vairs netracinās (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.221 (23.09.1997))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika veikta tilta pār Cieceri pārbūve autoceļa 108,3. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 784,9 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2010. gada līdz 2011. gadam pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no satiksmes mezgla ar autoceļu [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] līdz [[Trenči]]em (0,00 km — 9,90 km), un otru no [[Trenči]]em līdz [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] (9,90 km — 22,90 km). Abi pārbūves darbi tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2012. gada līdz 2013. gadam arī pārbūvēja autoceļa posmu no robežas ar [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] līdz [[Brocēni]]em (79,30 km — 97,58 km), un no 2013. gada līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Kalvene]]s līdz [[Mazilmāja]]i (148,59 km — 163,28 km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim pārbūvēja autoceļa posmu no [[Mazilmāja]]s līdz [[Grobiņa]]i (163,28 km — 185,80 km), kuru līgumcena bija 9 215 983 eiro (ar PVN), un līdzfinansējums nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], un arī no 2014. gada līdz 2015. gada laika posmā uzsāka pārbūves darbus divos posmos — vienu no [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] līdz [[Apšupe]]i, kur arī pārbūvēja tiltu pāri [[Lielupe|Lielupi]] (24,48 km — 38,18 km), un otru no [[Apšupe]]s līdz [[Annenieki]]em (38,24 km — 60,15 km). Posmu no Apšupei līdz Anneniekiem pārbūvēja no 2014. gada septembra līdz 2015. gada oktobrim, kura līgumcena bija 11 342 721 eiro (ar PVN), savukārt posmu no Tīreļiem līdz Apšupei, kā arī tiltu pār Lielupi, pārbūvēja no 2015. gada maija līdz 2016. gada jūnijam, un tā līgumcena bija 14 473 331 eiro (ar PVN), un abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2017. gada maija līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no [[Brocēni]]em līdz degvielas uzpildes stacijas &quot;Priede&quot; (97,58 km — 99,74 km), un otru no [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai līdz [[Bukupe (ciems)|Bukupei]] (102,92 km — 113,13 km). Abi pārbūves darbi kopā izmaksāja 12 085 884 eiro (ar PVN), un tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Zirņi (ciems)|Zirņiem]] līdz [[Skrunda]]i (115,74 km — 129,56 km), kura līgumcena bija 2,9 milj. eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada maija līdz 2021. gada jūnijam pārbūvēja autoceļa posmu [[Saldus|Saldū]] no degvielas uzpildes stacijas &quot;Priede&quot; līdz [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai (99,74 km — 102,92 km), kur būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve — tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, šķembu pamats un trīs kārtu asfalta segums, posmā arī atjaunoja ūdens novadīšanas sistēmu, rotācijas aplī tika izbūvēta ietve/veloceļš, ierīkoja apgaismojumu un veica satiksmes drošības uzlabojumus. Darbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5,8 miljoni eiro (ar PVN). Un 2021. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Rudbārži]]em līdz [[Kalvene]]i (135,79 km — 148,57 km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-saldus-sak-parbuvet-liepajas-soseju/|title=Pie Saldus sāk pārbūvēt Liepājas šoseju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2020-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nelaimes gadījumi ==
1998. gada 9. oktobrī ceļu satiksmes negadījumā A9 Liepājas šosejas krustojumā ar P98 Tukuma šoseju (Apšupes krustojumā), bojā gāja Dailes teātra režisors Pēteris Pētersons un viņa sieva Eleonora.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/352810-aprit-21-gads-kops-tragiska-avarija-nositas-izcilais-dailes-teatra-rezisors-petersons-un-vina-sieva|title=Aprit 21 gads, kopš traģiskā avārijā nositās izcilais Dailes teātra režisors Pētersons un viņa sieva|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-10|date=2019-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. un 26. jūnijā divu dienu laikā uz autoceļa 80., 90. un 105. kilometra notika trīs ceļu satiksmes negadījumi, kurās kopā bojā gāja seši cilvēki. Pēc notikušā VSIA &quot;Latvijas valsts ceļi&quot; veica ārkārtas drošības auditu attiecīgajam šosejas posmam. Divi no negadījumiem notika automašīnām esot pretējā joslā, veicot apdzīšanas manevrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-pec-tris-tragiskam-avarijam-neilga-laika-liepajas-sosejas-posmam-veiks-arkartas-drosibas-auditu.a559402/|title=Pēc trīs traģiskām avārijām neilgā laikā Liepājas šosejas posmam veiks ārkārtas drošības auditu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-automasinu-frontala-sadursme-uz-liepajas-sosejas-gajusi-boja-divi-cilveki-satiksme-ierobezota.a559386/|title=Automašīnu frontālā sadursmē uz Liepājas šosejas gājuši bojā divi cilvēki; satiksme ierobežota|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 18. februārī Apšupes krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums starp kravas automašīnu un &quot;Liepājas autobusu parka&quot; pasažieru autobusu. Negadījumā cieta četri cilvēki, vissmagāk cietušajam autobusa vadītājam negadījuma rezultātā tika amputētas abas kājas. Negadījums sabiedrībā izraisīja ažiotāžu, jo kravas automašīnas vadītājs bija Indijas pilsonis, radot bažas par nepietiekamajām satiksmes zināšanu iemaņu pārbaudēm trešo valstu pilsoņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8425525/pie-apsupes-krustojuma-avarija-smagi-cietusais-autobusa-soferis-atmodies-no-maksligas-komas-un-gaida-ciemos-savu-glabeju-baibu|title=Tvnet.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-pie-apsupes-krustojuma-notikusi-autobusa-un-kravas-auto-sadursme.a635337/|title=Pie Apšupes krustojuma notikusi autobusa un kravas auto sadursme|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie ceļi ==
* [[Autoceļš P99|P99]] ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]]);
* [[Autoceļš P101|P101]] ([[Kalnciems]]);
* [[Autoceļš P98|P98]] ([[Apšupe (stacija)|Apšupe]]);
* [[Autoceļš P97|P97]] ([[Annenieki]]);
* [[Autoceļš P104|P104]] ([[Biksti]]);
* [[Autoceļš P109|P109]] ([[Brocēni]]);
* [[Autoceļš P105|P105]] ([[Saldus]]);
* [[Autoceļš P108|P108]] ([[Saldus]]);
* [[Autoceļš P107|P107]] ([[Ciecere]]);
* [[Autoceļš P116|P116]] ([[Skrunda]]);
* [[Autoceļš P117|P117]] ([[Skrunda]]);
* [[Autoceļš P115|P115]] ([[Kalvene]]);
* [[Autoceļš P112|P112]] ([[Šukteri]]);
* [[Autoceļš P106|P106]] ([[Grobiņa]]);
* [[Autoceļš P111|P111]] ([[Grobiņa]]);
* [[Autoceļš P113|P113]] ([[Grobiņa]]);
* [[Autoceļš P110|P110]] ([[Liepāja]]);
* [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] ([[Liepāja]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|T9cbkokJR-g|Autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga—Liepāja)}}


{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A09]]
[[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Dobeles novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Saldus novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Kuldīgas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Liepājā]]</text>
      <sha1>8znudzj3mdumataukm2ewr8kvg7a05g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monarhisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126658</id>
    <revision>
      <id>4483546</id>
      <parentid>2945410</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pārrakstīju pavājo definīciju.</comment>
      <origin>4483546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="513" sha1="ksvuzzqet2o9lt8263m4smut6xwiod2" xml:space="preserve">'''Monarhisms''' ir [[politiska ideoloģija]] un kustība, kas atbalsta [[monarhija|monarhiju]] kā [[valsts pārvaldes forma|valsts pārvaldes formu]] un tiecas to ieviest, atjaunot vai saglabāt. Tas var izpausties gan kā politiska darbība valstīs, kur monarhija ir atcelta, gan kā atbalsts esošajai monarhijai. Monarhiski uzskati visbiežāk sastopami valstīs ar vēsturisku vai esošu monarhijas tradīciju.

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]</text>
      <sha1>ksvuzzqet2o9lt8263m4smut6xwiod2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UgunsGrēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127404</id>
    <revision>
      <id>4483505</id>
      <parentid>4479662</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:28:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <origin>4483505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="78703" sha1="ahsy0tnvrhj8mkneldqhts0uyw42dib" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #8CC6FC
| show_name = UgunsGrēks
| color text = 
| image = File:UgunsGrēka titri.png
| caption = &quot;UgunsGrēka&quot; logo
| show_name_2 = 
| genre = [[Ziepju opera]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = {{plainlist|
* [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai
* [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai
* [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai
}}
| director = [[Inta Gorodecka]]
| creative_director = 
| starring = {{plainlist|
Leons 
* [[Ģirts Ķesteris]]
Gunārs
* [[Egils Melbārdis]]
Zenta
* [[Regīna Devīte]]
Milda
* [[Ilze Vazdika]]
Aivars
* [[Uldis Dumpis]]
Elizabete
* [[Maija Doveika]]
Marta
* [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa - Egliena]]
Krista,Sandija
* [[Marija Linarte]]
Miervaldis 
* [[Leons Krivāns]]
Rita
* [[Marija Bērziņa]]
Vadims
* [[Jakovs Rafaļsons]]
Helēna
* [[Zane Daudziņa]]
Silvija
* [[Ilze Pukinska]]
Donāts
* [[Aldis Siliņš]]
Jānis
* [[Voldemārs Šoriņš]]
Santa
* [[Jūlija Ļaha]]
Mirdza
* [[Indra Burkovska]]
Pēteris
* [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
Jevgēņija 
* [[Jekaterina Frolova]]
Serafima 
* [[Veronika Plotņikova]]
Dana
* [[Līga Zeļģe]]
Gatis
* [[Mārtiņš Brūveris]]
Lidija
* [[Olga Dreģe]]
Kitija
* [[Anna Šteina]]
Česlavs
* [[Uldis Anže]]
Vanda
* [[Dārta Daneviča]]
Olafs
* [[Gints Andžāns]]
Daniels
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]
Ieva
* [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
Edijs
* [[Artūrs Dīcis]]
Viesturs
* [[Ivars Kļavinskis]]
Jezups
* [[Kristaps Rasims]]
Eva
* [[Ieva Pļavniece]]
Mareks
* [[Jānis Āmanis]]
Deniss
* [[Ģirts Liuziniks]]
Ramona
* [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]
Cēzars
* [[Normunds Bērzs]]
Aldis
* [[Juris Lisners]]
Elza
* [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa|Ilze Ķuzule - Skrastiņa]]
Rihards
* [[Artūrs Skrastiņš]]
Annija
* [[Ance Muižniece]]
Kaspars
* [[Āris Matesovičs]]
Intars
* [[Emīls Kivlenieks]]
Rasa
* [[Liene Gāliņa]]
Solveiga
* [[Anita Kvāla]]
Kriss
* [[Ivars Lūsis]]
Žanete
* [[Vita Vārpiņa]]
Zigis
* [[Aigars Vilims]]
Ingeborga 
* [[Zanda Štrausa]]
Roze
* [[Baiba Neja]]
Ieva
* [[Gabriela Utāne]]
Anna
* [[Poļiņa Orlova]]
Viktorija
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
Laimonis
* [[Pēteris Liepiņš]]
Rasma
* [[Indra Briķe]]
Aleksiss
* [[Ainārs Ančevskis]]
Guna
* [[Anete Krasovska]]
Madara
* [[Zane Meldere]]
Evelīna
* [[Dana Avotiņa- Lāce]]
Luīze
* [[Madara Melne- Tomsone]]
Kristaps
* [[Ivo Martinsons]]
Ivo
* [[Ivars Puga]]
Dāvids
* [[Madars Zvagulis]]
Līga
* [[Kristīne Nevarauska]]
Karīna
* [[Zane Burnincka]]
Magda
* [[Daiga Gaismiņa]]
Vadima izsitējs
* [[Lauris Gabrāns]]
* [[Ivars Šterns]]
Jānis
* [[Mārtiņš Liepa]]
Teodors
* [[Arno Upenieks]]
Indulis
* [[Jānis Jarāns]]
Juris
* [[Vilis Briedis]]
Markuss
* [[Rihards Lepers]]
Oto
* [[Mārtiņš Freimanis]]
Guntis
* [[Juris Jope]]
Saša
* [[Dainis Gaidelis]]
Zembergs
* [[Juris Frinbergs]]
Oksana
* [[Jeļena Sigova]]
Georgs
* [[Arnolds Osis]]
Terēza
* [[Marta Ančevska]]
Sintija
* [[Evija Krūze]]
Lūcija
* [[Rasma Garne]]
Emīls
* [[Ivars Brakovskis]]
Anna
* [[Ilona Balode]]
Medmāsa
* [[Lauma Balode]]
Veronika
* [[Velta Vecumniece]]
Martas papiņš
* [[Valdis Lūriņš]]
Maksiss
* [[Artūrs Krūzkops]]
Mērija
* [[Inese Ramute]]
Manfrēds
* [[Edgars Pujāts]]
Sofija
* [[Elīna Dzelme]]
Egons
* [[Māris Abiļevs]]
Svjatoslavs
* [[Uldis Siliņš]]
Alise
* [[Jana Ļisova]]
Beātrise
* [[Gunta Visovska]]
Visvaldis
* [[Dainis Ozoliņš]]
Viktors
* [[Pāvels Oriškovs]]
Svjatoslavs 
* [[Antons Zamišļajevs]]
Mintauts
* [[Ivars Krastiņš]]
Augusts
* [[Daniels-Pēteris Bērziņš]]
Tālvaldis
* [[Jānis Breiblats]]
Andrievs
* [[Rihards Rudāks]]
Minjona
* [[Inta Bankoviča]]
Margots
* [[Ģirts Rāviņš]]
Signe
* [[Anta Aizupe]]
Antons
* [[Rūdolfs Plēpis]]
Vadima dvīņi
* [[Dmitrijs Hapilovs]]
* [[Vladislavs Hapilovs]]
Medmāsa
* [[Diāna Apine]]
}}
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = {{plainlist|
* [[Mārtiņš Freimanis]]  &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gints Stankēvičs]] &lt;small&gt;(3.—10.sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons|Arturs Šingirejs]] &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| opentheme = {{plainlist|
* [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — &quot;Mans neatklātais super NLO&quot; &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Kaža (grupa)|Kaža]] — &quot;Tici vai nē&quot; &lt;small&gt;(3.—9. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] — &quot;Divi vēji&quot; &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons]]  — &quot;Tepat&quot; &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 17&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;&gt;http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467&lt;/ref&gt;
| num_episodes = 1204
| list_episodes = 
| producer = [[Baiba Saleniece]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title=&quot;UgunsGrēka&quot; producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}&lt;/ref&gt;
| executive_producer = 
| location = {{plainlist|
* [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati)
* Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons)
}}
| camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]])
| runtime = 24-53 minūtes
| editor = Gunta Kalniņa
| cinematography = 
| company = SIA &quot;UgunsGrēks&quot;
| distributor = 
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format = {{plainlist|
* 1.—259. sērija: '''4:3'''
* 260.—1204. sērija '''16:9'''
}}
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
| followed_by = &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;
| related = {{plainlist|
* &quot;[[Neprāta spogulī]]&quot;
* &quot;[[Ūdensrēgs]]&quot;
* &quot;[[UgunsGrēka draugu klubs]]&quot;
* &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;
}}
| website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/
| production_website = 
}}
'''&quot;UgunsGrēks&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu. &quot;UgunsGrēks&quot; ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam &quot;[[Neprāta cena]]&quot;. &quot;UgunsGrēks&quot; tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā).

Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. &quot;UgunsGrēks&quot; tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title=&quot;Ugunsgrēks&quot; vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;. 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot; /&gt; Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}&lt;/ref&gt;

Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
! style=&quot;padding: 0px 30px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Skatītāji (vidēji)
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 55
| {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija)
| {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija)
| 210 800&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''2'''
| 83
| {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija)
| {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija)
| 213 700&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''3'''
| 72
| {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija)
| {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija)
| 245 300&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''4'''
| 73
| {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija)
| {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija)
| 226 700&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;/&gt;
|-
| '''5'''
| 93
| {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija)
| {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija)
| 236 200&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''6'''
| 82
| {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija)
| {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija)
| 215 600&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;/&gt;
|-
| '''7'''
| 71
| {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija)
| {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija)
| 221 500&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''8'''
| 60
| {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija)
| {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija)
| 213 800&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;/&gt;
|-
| '''9'''
| 68
| {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija)
| {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija)
| 194 700&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''10'''
| 60
| {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija)
| {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija)
| 185 500&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;/&gt;
|-
| '''11'''
| 69
| {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija)
| {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija)
| 164 900&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''12'''
| 68
| {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija)
| {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija)
| 184 200&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;/&gt;
|-
|'''13'''
| 80
| {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija)
| {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija)
|190 000
|-
|'''14'''
|60
|2015. gada 7. septembrī (935. sērija)
|2015. gada 17. decembrī (994. sērija) 
|190 032
|-
|'''15'''
|64
|2016. gada 1. februārī (995. sērija)
|2016. gada 19. maijā (1058. sērija)
|193 393
|-
|'''16'''
|70
|2016. gada 19. septembrī (1059. sērija)
|2016. gada 30. decembrī (1128. sērija)
|154 500 
|-
|'''17''' &lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;
|76 
|2017. gada 30. janvārī (1129. sērija)
|2017. gada 19. maijā (1204. sērija)
| 183 200
|}

== Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot; ==
&quot;Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;&quot; ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}&lt;/ref&gt;

== Turpinājums ==
{{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}}
Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu &quot;UgunsGrēks. Atgriešanās&quot;. Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību.

==Galvenie varoņi==
{{pamatraksts|&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts|l1=&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; align=center| '''Key'''
|-
| style=&quot;background: #dfd&quot;| galvenie varoņi || style=&quot;background: #fdd&quot; | otrā plāna aktieri || style=&quot;background: #ececec&quot; | neparādās
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;&quot;
|-
! style=&quot;background:#000;&quot; colspan=&quot;19&quot;|
|-
! style=&quot;width:4%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:4%;&quot;| Tēli
! style=&quot;width:4%;&quot;|1
! style=&quot;width:4%;&quot;|2
! style=&quot;width:4%;&quot;|3
! style=&quot;width:4%;&quot;|4
! style=&quot;width:4%;&quot;|5
! style=&quot;width:4%;&quot;|6
! style=&quot;width:4%;&quot;|7
! style=&quot;width:4%;&quot;|8
! style=&quot;width:4%;&quot;|9
! style=&quot;width:4%;&quot;|10
! style=&quot;width:4%;&quot;|11
! style=&quot;width:4%;&quot;|12
! style=&quot;width:4%;&quot;|13
! style=&quot;width:4%;&quot;|14
! style=&quot;width:4%;&quot;|15
! style=&quot;width:4%;&quot;|16
! style=&quot;width:4%;&quot;|17
|-
| [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]]
| [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Ģirts Ķesteris]]
| [[Leons Timmermanis]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Fēlikss Seņkovs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| [[Elza Baumane|Elza Timmermane]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Artūrs Skrastiņš]]
| [[Rihards Baumanis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Freimanis]]
| Oto Pētersons
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Zane Daudziņa]]
| [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Jakovs Rafaļsons]]
| [[Vadims Felzenbahers]] 
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Pukinska]]
| [[Silvija Felzenbahere]]
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Uldis Dumpis]]
| Aivars Pētersons
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Marija Bērziņa]]
| Rita Liepiņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Egils Melbārdis]]
| Gunārs Liepiņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd;; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Vazdika]]
| [[Milda Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Regīna Devīte]]
| [[Zenta Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Leons Krivāns]]
| Miervaldis Bērziņs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ainārs Ančevskis]]
| Aleksis Grīnbergs
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]
| Līga Eglīte
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Aldis Siliņš]]
| Donāts Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
| Pēteris Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Veronika Plotņikova]]
| Serafima Seņkova
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anita Kvāla]]
| Solveiga Kārkliņa
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Indra Burkovska]]
| Mirdza Liepiņa 
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anna Šteina]]
| Kitija Kārkliņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Uldis Anže]]
| Česlavs Komarovskis
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Maija Doveika]]
| [[Elizabete Timmermane]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jūlija Ļaha]]
| Santa Ziemele
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Voldemārs Šoriņš]]
| [[Jānis Ziemelis]]
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ģirts Liuziniks]]
| Deniss Tarasovs 
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Normunds Bērzs]]
| [[Cēzars Andersons]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]
| Ramona Vintere
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Gabriela Utāne
| rowspan=&quot;2&quot;|Ieva Timmermane
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;11&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Olga Dreģe]]
| Lidija Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Līga Zeļģe]]
| Dana Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Artūrs Dīcis]]
| Edijs Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Brūveris]]
| Gatis Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Marija Linarte]]
| Krista Zariņa
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Sandija
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Madars Zvagulis]]
| Dāvids Ozols
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Emīls Kivlenieks]]
| Intars Miķelsons
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jānis Āmanis]]
| Mareks
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Āris Matesovičs]]
| Kaspars
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ance Muižniece]]
| Annija Lazdiņa
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
|}

* Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā
* Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās.
* 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks)

== Tēli ==
{{enciklopēdisks stils+}}
{{atsauces+}}
'''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) —  Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane.

Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi.

Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā.

Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca.

'''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) —  izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas.

Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu.

'''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) —  iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas.

'''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) —  bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts.

Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos.

'''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene.

'''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju.

'''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas.

'''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu.

'''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) —  bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas.

'''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) —  Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu.

Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves.

Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu.

'''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka.

'''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) —  iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga.

'''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos.

'''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls.

'''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu.

'''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību.

Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti.

9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

'''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju.

Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību.

Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība.

7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju.

8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu.

9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu.

'''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) —  viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku.

Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota.

Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja.

Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt.

Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati.

'''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) —  bijušais Pētersonu un &quot;Mare SPA&quot; viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu.

Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja &quot;Mare SPA&quot; viesnīcā par administratoru.

Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba.

'''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) —  Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa &quot;juniora&quot; īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā.

5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam.

Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti.

8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu.

'''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) —  Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā.

'''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) —  uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās.

Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī.

'''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu.

'''Edgars Pētersons †'''   ([[Mārtiņš Freimanis]]) —  Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu.

'''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) —  arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs.

Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas.

Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu.

'''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene.

Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju.

Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu.

5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti.

Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm.

Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu.

Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē.

9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu.

'''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) —  Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā.

Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās.

'''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu.

'''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts.

'''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) —  bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots.

Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību.

Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu.

'''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) —  precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas.

Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni.

'''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi.

'''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) —  Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls.

'''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) —  Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus.

3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu.

5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija.

Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu.

Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi.

'''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) —  jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava.

Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības.

Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu.

Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu.

'''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa.

7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti.

'''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu.

'''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra.

'''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās.

'''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi.

'''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule.

Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj.

3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības.

'''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām.

Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par &quot;Dočurku&quot;.

'''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu.

'''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju.

Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu.

'''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā.

'''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu.

'''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā.

'''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās.

'''Jānis Grīnbergs †'''  (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) —  Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis.

Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu.

Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva.

'''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa &quot;juniora&quot; patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa.

7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj.

Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis &quot;juniors&quot; nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu.

9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ.

'''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls.

'''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju.

Neilgi strādāja &quot;Mare SPA&quot; par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par &quot;Rusalačku&quot;.

'''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) —  viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete.

'''Juris &quot;Jurčiks&quot; Strazdiņš †'''  (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja.

'''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]])  — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru.

'''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju.

'''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists.

Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē.

'''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas.

'''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns.

Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu.

5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā.

'''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita.

Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti.

'''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene.

14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi.

'''Laimonis Blumbergs †'''  (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) —  Viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimnieks, Rasmas vīrs.

Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja.

'''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs.

Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai.

Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu.

Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga.

Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies.

Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva.

9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’.

10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju.

'''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva.

Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu.

16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi.

'''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa.

Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā.

3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu.

'''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo  vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā.

15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās.

'''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa.

Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu.

'''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju.

'''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu.

Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā.

'''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji.

Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk.

'''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā.

'''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas.

'''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) —  jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās.

Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu.

Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams.

'''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) —  Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs.

'''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis.

'''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) —  bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva.

Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ.

'''&quot;Asiņainā&quot; Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl.

'''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās.

'''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks.

'''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene.

Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju.

'''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna.

Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu &quot;Dejo savai pilsētai&quot;, kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām.

'''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]])  — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā.

'''Oksana Griščeņko''' (5. -  6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu &quot;Uzliesmojums&quot;, kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca.

'''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks.

Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs.

'''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka.

Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni.

Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā.

'''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu.

Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju.

'''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā.

Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā.

Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore.

'''Rasa Dimaitīte †'''  (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja.

7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā.

'''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte.

'''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu.

'''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru.

Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru.

'''Rozālija''' &quot;'''Roze'''&quot; (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita.

Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu.

'''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta.

'''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA&quot; istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene.

Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par &quot;Fišiņu&quot;.

'''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) —  Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta.

Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju.

'''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu.

Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa.

9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības.

'''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu.

'''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu.

Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma.

Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās.

'''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus.

Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu.

'''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene.

Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu.

10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu.

'''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola.

Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu.

Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru.

Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci.

'''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu.

'''Sofija Hartmane †'''  (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas.

Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu.

Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu.

Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva.

'''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt.

Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru.

Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu.

Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž.

Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa.

Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus.

Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu.

'''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu.

'''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls.

'''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju.

Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci.

Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja.

Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem.

'''Teodors Grīnbergs †'''  (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.'''

'''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs.

Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja.

Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs.

Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās.

Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu.

'''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14.  - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā.

Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba.

Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja.

Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās.

11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim.

'''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās.

'''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene.

Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt.

'''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā.

'''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) —  uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā.

Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē.

'''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu.

'''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa.

'''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā.

Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts.

'''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk.

Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja &quot;Mare SPA&quot; par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā.

Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā.

Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli.

'''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji.

'''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj.

Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu.

Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts.

Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā.

'''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska.

== Tituluzraksti ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=3|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona
|Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona
|Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona
}}

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{UgunsGrēks}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;| ]]</text>
      <sha1>ahsy0tnvrhj8mkneldqhts0uyw42dib</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483506</id>
      <parentid>4483505</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:51:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <origin>4483506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79370" sha1="h6rsx0xf9t8q4o5n9162vuhlpuc509m" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #8CC6FC
| show_name = UgunsGrēks
| color text = 
| image = File:UgunsGrēka titri.png
| caption = &quot;UgunsGrēka&quot; logo
| show_name_2 = 
| genre = [[Ziepju opera]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = {{plainlist|
* [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai
* [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai
* [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai
}}
| director = [[Inta Gorodecka]]
| creative_director = 
| starring = {{plainlist|
* [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss
* [[Regīna Devīte]] – Zenta
* [[Egils Melbārdis]] – Gunārs
* [[Ilze Vazdika]] – Milda
* [[Uldis Dumpis]] – Aivars
* [[Maija Doveika]] – Elizabete
* [[Dita Lūriņa]] – Marta
* [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims / Sāra
* [[Zane Daudziņa]] – Helēna
* [[Leons Krivāns]] – Miervaldis
* [[Marija Bērziņa]] – Rita
}}
&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;text-align:left; margin-top:0.2em;&quot;&gt;
&lt;div&gt;'''Citi aktieri''' &lt;span class=&quot;mw-collapsible-toggle-placeholder&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
{{plainlist|
* [[Marija Linarte]] – Krista, Sandija
* [[Ilze Pukinska]] – Silvija
* [[Aldis Siliņš]] – Donāts
* [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis
* [[Jūlija Ļaha]] – Santa
* [[Indra Burkovska]] – Mirdza
* [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris
* [[Jekaterina Frolova]] – Jevgēņija
* [[Veronika Plotņikova]] – Serafima
* [[Līga Zeļģe]] – Dana
* [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis
* [[Olga Dreģe]] – Lidija
* [[Anna Šteina]] – Kitija
* [[Uldis Anže]] – Česlavs
* [[Dārta Daneviča]] – Vanda
* [[Gints Andžāns]] – Olafs
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] – Daniels
* [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva
* [[Artūrs Dīcis]] – Edijs
* [[Ivars Kļavinskis]] – Viesturs
* [[Kristaps Rasims]] – Jezups
* [[Ieva Pļavniece]] – Eva
* [[Jānis Āmanis]] – Mareks
* [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss
* [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona
* [[Normunds Bērzs]] – Cēzars
* [[Juris Lisners]] – Aldis
* [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza
* [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards
* [[Ance Muižniece]] – Annija
* [[Āris Matesovičs]] – Kaspars
* [[Emīls Kivlenieks]] – Intars
* [[Liene Gāliņa]] – Rasa
* [[Anita Kvāla]] – Solveiga
* [[Ivars Lūsis]] – Kriss
* [[Vita Vārpiņa]] – Žanete
* [[Aigars Vilims]] – Zigis
* [[Zanda Štrausa]] – Ingeborga
* [[Baiba Neja]] – Roze
* [[Gabriela Utāne]] – Ieva
* [[Poļiņa Orlova]] – Anna
* [[Inga Misāne-Grasberga]] – Viktorija
* [[Pēteris Liepiņš]] – Laimonis
* [[Indra Briķe]] – Rasma
* [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksiss
* [[Anete Krasovska]] – Guna
* [[Zane Meldere]] – Madara
* [[Dana Avotiņa-Lāce]] – Evelīna
* [[Madara Melne-Tomsone]] – Luīze
* [[Ivo Martinsons]] – Kristaps
* [[Ivars Puga]] – Ivo
* [[Madars Zvagulis]] – Dāvids
* [[Kristīne Nevarauska]] – Līga
* [[Zane Burnicka]] – Karīna
* [[Daiga Gaismiņa]] – Magda
* [[Lauris Gabrāns]] – Vadima izsitējs
* [[Ivars Šterns]] – Vadima izsitējs
* [[Mārtiņš Liepa]] – Jānis
* [[Arno Upenieks]] – Teodors
* [[Jānis Jarāns]] – Indulis
* [[Vilis Briedis]] – Juris
* [[Rihards Lepers]] – Markuss
* [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto
* [[Juris Jope]] – Guntis
* [[Dainis Gaidelis]] – Saša
* [[Juris Frinbergs]] – Zembergs
* [[Jeļena Sigova]] – Oksana
* [[Arnolds Osis]] – Georgs
* [[Marta Ančevska]] – Terēza
* [[Evija Krūze]] – Sintija
* [[Rasma Garne]] – Lūcija
* [[Ivars Brakovskis]] – Emīls
* [[Ilona Balode]] – Anna
* [[Lauma Balode]] – Medmāsa
* [[Velta Vecumniece]] – Veronika
* [[Valdis Lūriņš]] – Martas papiņš
* [[Artūrs Krūzkops]] – Maksiss
* [[Inese Ramute]] – Mērija
* [[Edgars Pujāts]] – Manfrēds
* [[Elīna Dzelme]] – Sofija
* [[Māris Abiļevs]] – Egons
* [[Uldis Siliņš]] – Svjatoslavs
* [[Jana Ļisova]] – Alise
* [[Gunta Visovska]] – Beātrise
* [[Dainis Ozoliņš]] – Visvaldis
* [[Pāvels Oriškovs]] – Viktors
* [[Antons Zamišļajevs]] – Svjatoslavs
* [[Ivars Krastiņš]] – Mintauts
* [[Daniels-Pēteris Bērziņš]] – Augusts
* [[Jānis Breiblats]] – Tālvaldis
* [[Rihards Rudāks]] – Andrievs
* [[Inta Bankoviča]] – Minjona
* [[Ģirts Rāviņš]] – Margots
* [[Anta Aizupe]] – Signe
* [[Rūdolfs Plēpis]] – Antons
* [[Dmitrijs Hapilovs]] – Vadima dvīņi
* [[Vladislavs Hapilovs]] – Vadima dvīņi
* [[Diāna Apine]] – Medmāsa
}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = {{plainlist|
* [[Mārtiņš Freimanis]]  &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gints Stankēvičs]] &lt;small&gt;(3.—10.sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons|Arturs Šingirejs]] &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| opentheme = {{plainlist|
* [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — &quot;Mans neatklātais super NLO&quot; &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Kaža (grupa)|Kaža]] — &quot;Tici vai nē&quot; &lt;small&gt;(3.—9. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] — &quot;Divi vēji&quot; &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons]]  — &quot;Tepat&quot; &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 17&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;&gt;http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467&lt;/ref&gt;
| num_episodes = 1204
| list_episodes = 
| producer = [[Baiba Saleniece]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title=&quot;UgunsGrēka&quot; producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}&lt;/ref&gt;
| executive_producer = 
| location = {{plainlist|
* [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati)
* Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons)
}}
| camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]])
| runtime = 24-53 minūtes
| editor = Gunta Kalniņa
| cinematography = 
| company = SIA &quot;UgunsGrēks&quot;
| distributor = 
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format = {{plainlist|
* 1.—259. sērija: '''4:3'''
* 260.—1204. sērija '''16:9'''
}}
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
| followed_by = &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;
| related = {{plainlist|
* &quot;[[Neprāta spogulī]]&quot;
* &quot;[[Ūdensrēgs]]&quot;
* &quot;[[UgunsGrēka draugu klubs]]&quot;
* &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;
}}
| website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/
| production_website = 
}}
'''&quot;UgunsGrēks&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu. &quot;UgunsGrēks&quot; ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam &quot;[[Neprāta cena]]&quot;. &quot;UgunsGrēks&quot; tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā).

Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. &quot;UgunsGrēks&quot; tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title=&quot;Ugunsgrēks&quot; vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;. 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot; /&gt; Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}&lt;/ref&gt;

Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
! style=&quot;padding: 0px 30px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Skatītāji (vidēji)
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 55
| {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija)
| {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija)
| 210 800&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''2'''
| 83
| {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija)
| {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija)
| 213 700&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''3'''
| 72
| {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija)
| {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija)
| 245 300&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''4'''
| 73
| {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija)
| {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija)
| 226 700&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;/&gt;
|-
| '''5'''
| 93
| {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija)
| {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija)
| 236 200&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''6'''
| 82
| {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija)
| {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija)
| 215 600&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;/&gt;
|-
| '''7'''
| 71
| {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija)
| {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija)
| 221 500&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''8'''
| 60
| {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija)
| {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija)
| 213 800&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;/&gt;
|-
| '''9'''
| 68
| {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija)
| {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija)
| 194 700&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''10'''
| 60
| {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija)
| {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija)
| 185 500&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;/&gt;
|-
| '''11'''
| 69
| {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija)
| {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija)
| 164 900&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''12'''
| 68
| {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija)
| {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija)
| 184 200&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;/&gt;
|-
|'''13'''
| 80
| {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija)
| {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija)
|190 000
|-
|'''14'''
|60
|2015. gada 7. septembrī (935. sērija)
|2015. gada 17. decembrī (994. sērija) 
|190 032
|-
|'''15'''
|64
|2016. gada 1. februārī (995. sērija)
|2016. gada 19. maijā (1058. sērija)
|193 393
|-
|'''16'''
|70
|2016. gada 19. septembrī (1059. sērija)
|2016. gada 30. decembrī (1128. sērija)
|154 500 
|-
|'''17''' &lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;
|76 
|2017. gada 30. janvārī (1129. sērija)
|2017. gada 19. maijā (1204. sērija)
| 183 200
|}

== Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot; ==
&quot;Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;&quot; ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}&lt;/ref&gt;

== Turpinājums ==
{{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}}
Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu &quot;UgunsGrēks. Atgriešanās&quot;. Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību.

==Galvenie varoņi==
{{pamatraksts|&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts|l1=&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; align=center| '''Key'''
|-
| style=&quot;background: #dfd&quot;| galvenie varoņi || style=&quot;background: #fdd&quot; | otrā plāna aktieri || style=&quot;background: #ececec&quot; | neparādās
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;&quot;
|-
! style=&quot;background:#000;&quot; colspan=&quot;19&quot;|
|-
! style=&quot;width:4%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:4%;&quot;| Tēli
! style=&quot;width:4%;&quot;|1
! style=&quot;width:4%;&quot;|2
! style=&quot;width:4%;&quot;|3
! style=&quot;width:4%;&quot;|4
! style=&quot;width:4%;&quot;|5
! style=&quot;width:4%;&quot;|6
! style=&quot;width:4%;&quot;|7
! style=&quot;width:4%;&quot;|8
! style=&quot;width:4%;&quot;|9
! style=&quot;width:4%;&quot;|10
! style=&quot;width:4%;&quot;|11
! style=&quot;width:4%;&quot;|12
! style=&quot;width:4%;&quot;|13
! style=&quot;width:4%;&quot;|14
! style=&quot;width:4%;&quot;|15
! style=&quot;width:4%;&quot;|16
! style=&quot;width:4%;&quot;|17
|-
| [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]]
| [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Ģirts Ķesteris]]
| [[Leons Timmermanis]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Fēlikss Seņkovs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| [[Elza Baumane|Elza Timmermane]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Artūrs Skrastiņš]]
| [[Rihards Baumanis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Freimanis]]
| Oto Pētersons
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Zane Daudziņa]]
| [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Jakovs Rafaļsons]]
| [[Vadims Felzenbahers]] 
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Pukinska]]
| [[Silvija Felzenbahere]]
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Uldis Dumpis]]
| Aivars Pētersons
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Marija Bērziņa]]
| Rita Liepiņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Egils Melbārdis]]
| Gunārs Liepiņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd;; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Vazdika]]
| [[Milda Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Regīna Devīte]]
| [[Zenta Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Leons Krivāns]]
| Miervaldis Bērziņs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ainārs Ančevskis]]
| Aleksis Grīnbergs
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]
| Līga Eglīte
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Aldis Siliņš]]
| Donāts Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
| Pēteris Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Veronika Plotņikova]]
| Serafima Seņkova
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anita Kvāla]]
| Solveiga Kārkliņa
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Indra Burkovska]]
| Mirdza Liepiņa 
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anna Šteina]]
| Kitija Kārkliņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Uldis Anže]]
| Česlavs Komarovskis
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Maija Doveika]]
| [[Elizabete Timmermane]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jūlija Ļaha]]
| Santa Ziemele
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Voldemārs Šoriņš]]
| [[Jānis Ziemelis]]
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ģirts Liuziniks]]
| Deniss Tarasovs 
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Normunds Bērzs]]
| [[Cēzars Andersons]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]
| Ramona Vintere
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Gabriela Utāne
| rowspan=&quot;2&quot;|Ieva Timmermane
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;11&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Olga Dreģe]]
| Lidija Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Līga Zeļģe]]
| Dana Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Artūrs Dīcis]]
| Edijs Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Brūveris]]
| Gatis Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Marija Linarte]]
| Krista Zariņa
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Sandija
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Madars Zvagulis]]
| Dāvids Ozols
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Emīls Kivlenieks]]
| Intars Miķelsons
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jānis Āmanis]]
| Mareks
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Āris Matesovičs]]
| Kaspars
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ance Muižniece]]
| Annija Lazdiņa
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
|}

* Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā
* Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās.
* 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks)

== Tēli ==
{{enciklopēdisks stils+}}
{{atsauces+}}
'''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) —  Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane.

Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi.

Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā.

Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca.

'''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) —  izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas.

Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu.

'''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) —  iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas.

'''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) —  bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts.

Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos.

'''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene.

'''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju.

'''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas.

'''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu.

'''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) —  bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas.

'''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) —  Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu.

Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves.

Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu.

'''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka.

'''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) —  iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga.

'''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos.

'''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls.

'''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu.

'''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību.

Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti.

9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

'''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju.

Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību.

Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība.

7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju.

8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu.

9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu.

'''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) —  viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku.

Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota.

Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja.

Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt.

Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati.

'''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) —  bijušais Pētersonu un &quot;Mare SPA&quot; viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu.

Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja &quot;Mare SPA&quot; viesnīcā par administratoru.

Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba.

'''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) —  Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa &quot;juniora&quot; īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā.

5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam.

Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti.

8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu.

'''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) —  Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā.

'''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) —  uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās.

Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī.

'''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu.

'''Edgars Pētersons †'''   ([[Mārtiņš Freimanis]]) —  Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu.

'''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) —  arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs.

Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas.

Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu.

'''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene.

Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju.

Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu.

5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti.

Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm.

Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu.

Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē.

9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu.

'''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) —  Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā.

Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās.

'''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu.

'''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts.

'''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) —  bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots.

Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību.

Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu.

'''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) —  precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas.

Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni.

'''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi.

'''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) —  Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls.

'''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) —  Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus.

3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu.

5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija.

Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu.

Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi.

'''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) —  jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava.

Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības.

Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu.

Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu.

'''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa.

7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti.

'''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu.

'''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra.

'''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās.

'''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi.

'''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule.

Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj.

3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības.

'''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām.

Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par &quot;Dočurku&quot;.

'''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu.

'''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju.

Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu.

'''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā.

'''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu.

'''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā.

'''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās.

'''Jānis Grīnbergs †'''  (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) —  Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis.

Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu.

Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva.

'''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa &quot;juniora&quot; patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa.

7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj.

Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis &quot;juniors&quot; nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu.

9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ.

'''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls.

'''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju.

Neilgi strādāja &quot;Mare SPA&quot; par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par &quot;Rusalačku&quot;.

'''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) —  viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete.

'''Juris &quot;Jurčiks&quot; Strazdiņš †'''  (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja.

'''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]])  — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru.

'''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju.

'''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists.

Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē.

'''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas.

'''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns.

Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu.

5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā.

'''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita.

Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti.

'''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene.

14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi.

'''Laimonis Blumbergs †'''  (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) —  Viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimnieks, Rasmas vīrs.

Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja.

'''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs.

Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai.

Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu.

Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga.

Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies.

Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva.

9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’.

10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju.

'''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva.

Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu.

16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi.

'''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa.

Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā.

3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu.

'''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo  vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā.

15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās.

'''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa.

Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu.

'''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju.

'''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu.

Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā.

'''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji.

Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk.

'''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā.

'''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas.

'''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) —  jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās.

Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu.

Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams.

'''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) —  Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs.

'''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis.

'''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) —  bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva.

Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ.

'''&quot;Asiņainā&quot; Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl.

'''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās.

'''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks.

'''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene.

Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju.

'''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna.

Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu &quot;Dejo savai pilsētai&quot;, kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām.

'''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]])  — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā.

'''Oksana Griščeņko''' (5. -  6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu &quot;Uzliesmojums&quot;, kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca.

'''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks.

Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs.

'''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka.

Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni.

Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā.

'''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu.

Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju.

'''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā.

Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā.

Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore.

'''Rasa Dimaitīte †'''  (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja.

7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā.

'''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte.

'''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu.

'''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru.

Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru.

'''Rozālija''' &quot;'''Roze'''&quot; (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita.

Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu.

'''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta.

'''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA&quot; istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene.

Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par &quot;Fišiņu&quot;.

'''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) —  Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta.

Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju.

'''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu.

Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa.

9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības.

'''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu.

'''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu.

Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma.

Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās.

'''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus.

Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu.

'''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene.

Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu.

10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu.

'''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola.

Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu.

Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru.

Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci.

'''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu.

'''Sofija Hartmane †'''  (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas.

Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu.

Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu.

Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva.

'''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt.

Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru.

Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu.

Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž.

Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa.

Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus.

Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu.

'''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu.

'''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls.

'''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju.

Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci.

Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja.

Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem.

'''Teodors Grīnbergs †'''  (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.'''

'''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs.

Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja.

Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs.

Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās.

Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu.

'''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14.  - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā.

Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba.

Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja.

Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās.

11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim.

'''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās.

'''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene.

Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt.

'''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā.

'''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) —  uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā.

Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē.

'''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu.

'''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa.

'''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā.

Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts.

'''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk.

Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja &quot;Mare SPA&quot; par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā.

Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā.

Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli.

'''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji.

'''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj.

Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu.

Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts.

Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā.

'''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska.

== Tituluzraksti ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=3|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona
|Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona
|Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona
}}

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{UgunsGrēks}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;| ]]</text>
      <sha1>h6rsx0xf9t8q4o5n9162vuhlpuc509m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483629</id>
      <parentid>4483506</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T09:59:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ytteroy</username>
        <id>50392</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79369" sha1="d17grfyhmx4d75jtn8xfr5jo037jt5g" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}}
{{Televīzijas seriāla infokaste
| bgcolour = #8CC6FC
| show_name = UgunsGrēks
| color text = 
| image = File:UgunsGrēka titri.png
| caption = &quot;UgunsGrēka&quot; logo
| show_name_2 = 
| genre = [[Ziepju opera]]
| format = 
| creator = 
| developer = 
| writer = {{plainlist|
* [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai
* [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai
* [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai
}}
| director = [[Inta Gorodecka]]
| creative_director = 
| starring = {{plainlist|
* [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss
* [[Regīna Devīte]] – Zenta
* [[Egils Melbārdis]] – Gunārs
* [[Ilze Vazdika]] – Milda
* [[Uldis Dumpis]] – Aivars
* [[Maija Doveika]] – Elizabete
* [[Dita Lūriņa]] – Marta
* [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims / Sāra
* [[Zane Daudziņa]] – Helēna
* [[Leons Krivāns]] – Miervaldis
* [[Marija Bērziņa]] – Rita
}}
&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapsed&quot; style=&quot;text-align:left; margin-top:0.2em;&quot;&gt;
&lt;div&gt;'''Citi aktieri''' &lt;span class=&quot;mw-collapsible-toggle-placeholder&quot;&gt;&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
{{plainlist|
* [[Marija Linarte]] – Krista, Sandija
* [[Ilze Pukinska]] – Silvija
* [[Aldis Siliņš]] – Donāts
* [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis
* [[Jūlija Ļaha]] – Santa
* [[Indra Burkovska]] – Mirdza
* [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris
* [[Jekaterina Frolova]] – Jevgēņija
* [[Veronika Plotņikova]] – Serafima
* [[Līga Zeļģe]] – Dana
* [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis
* [[Olga Dreģe]] – Lidija
* [[Anna Šteina]] – Kitija
* [[Uldis Anže]] – Česlavs
* [[Dārta Daneviča]] – Vanda
* [[Gints Andžāns]] – Olafs
* [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] – Daniels
* [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva
* [[Artūrs Dīcis]] – Edijs
* [[Ivars Kļavinskis]] – Viesturs
* [[Kristaps Rasims]] – Jezups
* [[Ieva Pļavniece]] – Eva
* [[Jānis Āmanis]] – Mareks
* [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss
* [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona
* [[Normunds Bērzs]] – Cēzars
* [[Juris Lisners]] – Aldis
* [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza
* [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards
* [[Ance Muižniece]] – Annija
* [[Āris Matesovičs]] – Kaspars
* [[Emīls Kivlenieks]] – Intars
* [[Liene Gāliņa]] – Rasa
* [[Anita Kvāla]] – Solveiga
* [[Ivars Lūsis]] – Kriss
* [[Vita Vārpiņa]] – Žanete
* [[Aigars Vilims]] – Zigis
* [[Zanda Štrausa]] – Ingeborga
* [[Baiba Neja]] – Roze
* [[Gabriela Utāne]] – Ieva
* [[Poļiņa Orlova]] – Anna
* [[Inga Misāne-Grasberga]] – Viktorija
* [[Pēteris Liepiņš]] – Laimonis
* [[Indra Briķe]] – Rasma
* [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis
* [[Anete Krasovska]] – Guna
* [[Zane Meldere]] – Madara
* [[Dana Avotiņa-Lāce]] – Evelīna
* [[Madara Melne-Tomsone]] – Luīze
* [[Ivo Martinsons]] – Kristaps
* [[Ivars Puga]] – Ivo
* [[Madars Zvagulis]] – Dāvids
* [[Kristīne Nevarauska]] – Līga
* [[Zane Burnicka]] – Karīna
* [[Daiga Gaismiņa]] – Magda
* [[Lauris Gabrāns]] – Vadima izsitējs
* [[Ivars Šterns]] – Vadima izsitējs
* [[Mārtiņš Liepa]] – Jānis
* [[Arno Upenieks]] – Teodors
* [[Jānis Jarāns]] – Indulis
* [[Vilis Briedis]] – Juris
* [[Rihards Lepers]] – Markuss
* [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto
* [[Juris Jope]] – Guntis
* [[Dainis Gaidelis]] – Saša
* [[Juris Frinbergs]] – Zembergs
* [[Jeļena Sigova]] – Oksana
* [[Arnolds Osis]] – Georgs
* [[Marta Ančevska]] – Terēza
* [[Evija Krūze]] – Sintija
* [[Rasma Garne]] – Lūcija
* [[Ivars Brakovskis]] – Emīls
* [[Ilona Balode]] – Anna
* [[Lauma Balode]] – Medmāsa
* [[Velta Vecumniece]] – Veronika
* [[Valdis Lūriņš]] – Martas papiņš
* [[Artūrs Krūzkops]] – Maksiss
* [[Inese Ramute]] – Mērija
* [[Edgars Pujāts]] – Manfrēds
* [[Elīna Dzelme]] – Sofija
* [[Māris Abiļevs]] – Egons
* [[Uldis Siliņš]] – Svjatoslavs
* [[Jana Ļisova]] – Alise
* [[Gunta Visovska]] – Beātrise
* [[Dainis Ozoliņš]] – Visvaldis
* [[Pāvels Oriškovs]] – Viktors
* [[Antons Zamišļajevs]] – Svjatoslavs
* [[Ivars Krastiņš]] – Mintauts
* [[Daniels-Pēteris Bērziņš]] – Augusts
* [[Jānis Breiblats]] – Tālvaldis
* [[Rihards Rudāks]] – Andrievs
* [[Inta Bankoviča]] – Minjona
* [[Ģirts Rāviņš]] – Margots
* [[Anta Aizupe]] – Signe
* [[Rūdolfs Plēpis]] – Antons
* [[Dmitrijs Hapilovs]] – Vadima dvīņi
* [[Vladislavs Hapilovs]] – Vadima dvīņi
* [[Diāna Apine]] – Medmāsa
}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = {{plainlist|
* [[Mārtiņš Freimanis]]  &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gints Stankēvičs]] &lt;small&gt;(3.—10.sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons|Arturs Šingirejs]] &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| opentheme = {{plainlist|
* [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — &quot;Mans neatklātais super NLO&quot; &lt;small&gt;(1.—2. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Kaža (grupa)|Kaža]] — &quot;Tici vai nē&quot; &lt;small&gt;(3.—9. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Gunārs Kalniņš]] — &quot;Divi vēji&quot; &lt;small&gt;(10.—15. sezona)&lt;/small&gt;
* [[Dons]]  — &quot;Tepat&quot; &lt;small&gt;(16.—17. sezona)&lt;/small&gt;
}}
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{LAT}}
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| num_seasons = 17&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot;&gt;http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467&lt;/ref&gt;
| num_episodes = 1204
| list_episodes = 
| producer = [[Baiba Saleniece]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title=&quot;UgunsGrēka&quot; producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}&lt;/ref&gt;
| executive_producer = 
| location = {{plainlist|
* [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati)
* Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons)
}}
| camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]])
| runtime = 24-53 minūtes
| editor = Gunta Kalniņa
| cinematography = 
| company = SIA &quot;UgunsGrēks&quot;
| distributor = 
| channel = [[TV3 Latvija|TV3]]
| picture_format = {{plainlist|
* 1.—259. sērija: '''4:3'''
* 260.—1204. sērija '''16:9'''
}}
| audio_format = 
| first_run = 
| first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}}
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = &quot;[[Neprāta cena]]&quot;
| followed_by = &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;
| related = {{plainlist|
* &quot;[[Neprāta spogulī]]&quot;
* &quot;[[Ūdensrēgs]]&quot;
* &quot;[[UgunsGrēka draugu klubs]]&quot;
* &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;
}}
| website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/
| production_website = 
}}
'''&quot;UgunsGrēks&quot;''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu. &quot;UgunsGrēks&quot; ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam &quot;[[Neprāta cena]]&quot;. &quot;UgunsGrēks&quot; tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā).

Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar &quot;Atgriešanās&quot; sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. &quot;UgunsGrēks&quot; tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title=&quot;Ugunsgrēks&quot; vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — &quot;[[Zentas brīvdienas]]&quot;. 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.&lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;delfi.lv&quot; /&gt; Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}&lt;/ref&gt;

Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums &quot;[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}&lt;/ref&gt;

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
! style=&quot;padding: 0px 30px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Skatītāji (vidēji)
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''1'''
| 55
| {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija)
| {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija)
| 210 800&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''2'''
| 83
| {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija)
| {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija)
| 213 700&lt;ref&gt;TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''3'''
| 72
| {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija)
| {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija)
| 245 300&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''4'''
| 73
| {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija)
| {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija)
| 226 700&lt;ref name=&quot;TNS2010&quot;/&gt;
|-
| '''5'''
| 93
| {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija)
| {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija)
| 236 200&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''6'''
| 82
| {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija)
| {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija)
| 215 600&lt;ref name=&quot;TNS2011&quot;/&gt;
|-
| '''7'''
| 71
| {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija)
| {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija)
| 221 500&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''8'''
| 60
| {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija)
| {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija)
| 213 800&lt;ref name=&quot;TNS2012&quot;/&gt;
|-
| '''9'''
| 68
| {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija)
| {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija)
| 194 700&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''10'''
| 60
| {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija)
| {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija)
| 185 500&lt;ref name=&quot;TNS2013&quot;/&gt;
|-
| '''11'''
| 69
| {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija)
| {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija)
| 164 900&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&amp;fullarticle=true&amp;category=showuid&amp;id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.&lt;/ref&gt;
|-
| '''12'''
| 68
| {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija)
| {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija)
| 184 200&lt;ref name=&quot;TNS2014&quot;/&gt;
|-
|'''13'''
| 80
| {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija)
| {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija)
|190 000
|-
|'''14'''
|60
|2015. gada 7. septembrī (935. sērija)
|2015. gada 17. decembrī (994. sērija) 
|190 032
|-
|'''15'''
|64
|2016. gada 1. februārī (995. sērija)
|2016. gada 19. maijā (1058. sērija)
|193 393
|-
|'''16'''
|70
|2016. gada 19. septembrī (1059. sērija)
|2016. gada 30. decembrī (1128. sērija)
|154 500 
|-
|'''17''' &lt;ref name=&quot;apollo.tvnet.lv&quot; /&gt;
|76 
|2017. gada 30. janvārī (1129. sērija)
|2017. gada 19. maijā (1204. sērija)
| 183 200
|}

== Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot; ==
&quot;Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;&quot; ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena &quot;UgunsGrēkā&quot;|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}&lt;/ref&gt;

== Turpinājums ==
{{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}}
Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, [[Go3]] 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu &quot;UgunsGrēks. Atgriešanās&quot;. Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību.

==Galvenie varoņi==
{{pamatraksts|&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts|l1=&quot;Neprāta cena&quot; un &quot;Ugunsgrēks&quot; galveno varoņu saraksts}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| colspan=&quot;4&quot; align=center| '''Key'''
|-
| style=&quot;background: #dfd&quot;| galvenie varoņi || style=&quot;background: #fdd&quot; | otrā plāna aktieri || style=&quot;background: #ececec&quot; | neparādās
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;&quot;
|-
! style=&quot;background:#000;&quot; colspan=&quot;19&quot;|
|-
! style=&quot;width:4%;&quot;| Aktieris
! style=&quot;width:4%;&quot;| Tēli
! style=&quot;width:4%;&quot;|1
! style=&quot;width:4%;&quot;|2
! style=&quot;width:4%;&quot;|3
! style=&quot;width:4%;&quot;|4
! style=&quot;width:4%;&quot;|5
! style=&quot;width:4%;&quot;|6
! style=&quot;width:4%;&quot;|7
! style=&quot;width:4%;&quot;|8
! style=&quot;width:4%;&quot;|9
! style=&quot;width:4%;&quot;|10
! style=&quot;width:4%;&quot;|11
! style=&quot;width:4%;&quot;|12
! style=&quot;width:4%;&quot;|13
! style=&quot;width:4%;&quot;|14
! style=&quot;width:4%;&quot;|15
! style=&quot;width:4%;&quot;|16
! style=&quot;width:4%;&quot;|17
|-
| [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]]
| [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Ģirts Ķesteris]]
| [[Leons Timmermanis]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Fēlikss Seņkovs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| [[Elza Baumane|Elza Timmermane]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Artūrs Skrastiņš]]
| [[Rihards Baumanis]]
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Freimanis]]
| Oto Pētersons
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Zane Daudziņa]]
| [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Jakovs Rafaļsons]]
| [[Vadims Felzenbahers]] 
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Pukinska]]
| [[Silvija Felzenbahere]]
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Uldis Dumpis]]
| Aivars Pētersons
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Marija Bērziņa]]
| Rita Liepiņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Egils Melbārdis]]
| Gunārs Liepiņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd;; color:red;&quot;|
|-
| [[Ilze Vazdika]]
| [[Milda Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Regīna Devīte]]
| [[Zenta Upīte]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Leons Krivāns]]
| Miervaldis Bērziņs
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Ainārs Ančevskis]]
| Aleksis Grīnbergs
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;14&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]
| Līga Eglīte
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;15&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Aldis Siliņš]]
| Donāts Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]
| Pēteris Jagudins
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Veronika Plotņikova]]
| Serafima Seņkova
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anita Kvāla]]
| Solveiga Kārkliņa
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Indra Burkovska]]
| Mirdza Liepiņa 
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Anna Šteina]]
| Kitija Kārkliņa
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Uldis Anže]]
| Česlavs Komarovskis
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Maija Doveika]]
| [[Elizabete Timmermane]]
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jūlija Ļaha]]
| Santa Ziemele
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Voldemārs Šoriņš]]
| [[Jānis Ziemelis]]
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ģirts Liuziniks]]
| Deniss Tarasovs 
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Normunds Bērzs]]
| [[Cēzars Andersons]]
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;8&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Ieva Aleksandrova-Eklone]]
| Ramona Vintere
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Gabriela Utāne
| rowspan=&quot;2&quot;|Ieva Timmermane
| colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;11&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Inga Ungure|Inga Tropa]]
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Olga Dreģe]]
| Lidija Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
|-
| [[Līga Zeļģe]]
| Dana Āboliņa
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Artūrs Dīcis]]
| Edijs Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Mārtiņš Brūveris]]
| Gatis Āboliņš
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Marija Linarte]]
| Krista Zariņa
| colspan=&quot;12&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| Sandija
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;3&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Madars Zvagulis]]
| Dāvids Ozols
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Emīls Kivlenieks]]
| Intars Miķelsons
| colspan=&quot;13&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
|-
| [[Jānis Āmanis]]
| Mareks
| colspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #fdd; color:red;&quot;|
| colspan=&quot;9&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Āris Matesovičs]]
| Kaspars
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
| [[Ance Muižniece]]
| Annija Lazdiņa
| colspan=&quot;16&quot; style=&quot;background:#ececec; color:gray;&quot;|
| colspan=&quot;1&quot; style=&quot;background: #dfd; color:green;&quot;|
|-
|}

* Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā
* Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās.
* 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks)

== Tēli ==
{{enciklopēdisks stils+}}
{{atsauces+}}
'''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) —  Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane.

Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi.

Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā.

Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca.

'''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) —  izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas.

Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu.

'''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) —  iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas.

'''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) —  bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts.

Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos.

'''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene.

'''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju.

'''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas.

'''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu.

'''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) —  bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas.

'''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) —  Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu.

Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves.

Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu.

'''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka.

'''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) —  iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga.

'''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos.

'''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls.

'''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu.

'''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību.

Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti.

9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

'''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju.

Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību.

Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība.

7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju.

8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu.

9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu.

'''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) —  viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku.

Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota.

Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja.

Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt.

Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati.

'''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) —  bijušais Pētersonu un &quot;Mare SPA&quot; viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu.

Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja &quot;Mare SPA&quot; viesnīcā par administratoru.

Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba.

'''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) —  Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa &quot;juniora&quot; īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā.

5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam.

Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti.

8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu.

'''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) —  Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā.

'''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) —  uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās.

Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī.

'''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu.

'''Edgars Pētersons †'''   ([[Mārtiņš Freimanis]]) —  Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu.

'''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) —  arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs.

Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas.

Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu.

'''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene.

Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju.

Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu.

5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti.

Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm.

Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu.

Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē.

9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu.

'''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) —  Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā.

Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās.

'''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu.

'''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts.

'''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) —  bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots.

Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību.

Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu.

'''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) —  precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas.

Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni.

'''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi.

'''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) —  Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls.

'''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) —  Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus.

3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu.

5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija.

Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu.

Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi.

'''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) —  jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava.

Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības.

Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu.

Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu.

'''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa.

7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti.

'''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu.

'''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra.

'''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās.

'''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi.

'''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule.

Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj.

3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības.

'''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām.

Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par &quot;Dočurku&quot;.

'''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu.

'''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju.

Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu.

'''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā.

'''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu.

'''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā.

'''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās.

'''Jānis Grīnbergs †'''  (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) —  Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis.

Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu.

Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva.

'''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa &quot;juniora&quot; patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa.

7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj.

Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis &quot;juniors&quot; nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu.

9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ.

'''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls.

'''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju.

Neilgi strādāja &quot;Mare SPA&quot; par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par &quot;Rusalačku&quot;.

'''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) —  viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete.

'''Juris &quot;Jurčiks&quot; Strazdiņš †'''  (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja.

'''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]])  — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru.

'''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju.

'''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists.

Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē.

'''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas.

'''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns.

Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu.

5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā.

'''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita.

Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti.

'''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene.

14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās.

'''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi.

'''Laimonis Blumbergs †'''  (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) —  Viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimnieks, Rasmas vīrs.

Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja.

'''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs.

Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai.

Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu.

Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga.

Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies.

Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva.

9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’.

10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju.

'''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas &quot;Mare SPA&quot; īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva.

Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu.

16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi.

'''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa.

Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā.

3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu.

'''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo  vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā.

15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās.

'''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa.

Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu.

'''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju.

'''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu.

Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā.

'''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji.

Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk.

'''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā.

'''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas.

'''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) —  jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās.

Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu.

Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams.

'''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) —  Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs.

'''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis.

'''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) —  bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva.

Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ.

'''&quot;Asiņainā&quot; Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl.

'''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās.

'''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks.

'''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene.

Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju.

'''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna.

Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu &quot;Dejo savai pilsētai&quot;, kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām.

'''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]])  — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā.

'''Oksana Griščeņko''' (5. -  6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu &quot;Uzliesmojums&quot;, kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca.

'''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks.

Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs.

'''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka.

Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni.

Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā.

'''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu.

Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju.

'''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā.

Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā.

Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore.

'''Rasa Dimaitīte †'''  (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja.

7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā.

'''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama &quot;Stabulītes&quot; saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte.

'''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu.

'''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru.

Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru.

'''Rozālija''' &quot;'''Roze'''&quot; (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita.

Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu.

'''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta.

'''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA&quot; istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene.

Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par &quot;Fišiņu&quot;.

'''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) —  Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta.

Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju.

'''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu.

Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa.

9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības.

'''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu.

'''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu.

Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma.

Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās.

'''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus.

Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu.

'''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene.

Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu.

10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu.

'''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola.

Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu.

Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru.

Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci.

'''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu.

'''Sofija Hartmane †'''  (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas.

Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu.

Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu.

Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva.

'''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt.

Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru.

Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu.

Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž.

Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa.

Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus.

Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu.

'''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu.

'''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls.

'''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju.

Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci.

Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja.

Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem.

'''Teodors Grīnbergs †'''  (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.'''

'''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs.

Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja.

Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs.

Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās.

Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu.

'''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14.  - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā.

Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba.

Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja.

Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās.

11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim.

'''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās.

'''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene.

Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt.

'''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā.

'''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) —  uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā.

Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē.

'''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu.

'''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa.

'''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā.

Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts.

'''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk.

Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja &quot;Mare SPA&quot; par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā.

Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā.

Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli.

'''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji.

'''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj.

Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu.

Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts.

Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā.

'''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska.

== Tituluzraksti ==
{{Galerija
|width=150 | height=150
|perrow=3|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona
|Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona
|Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona
}}

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Neprāta cena]]&quot;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{UgunsGrēks}}
{{Latviešu seriāli}}

[[Kategorija:&quot;UgunsGrēks&quot; un &quot;Neprāta cena&quot;| ]]</text>
      <sha1>d17grfyhmx4d75jtn8xfr5jo037jt5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1337. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133820</id>
    <revision>
      <id>4483341</id>
      <parentid>3748983</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:09:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1529" sha1="31iap3htqod4yiujju5kzl5lj9es4nj" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1337. gadu|1337 (nozīmju atdalīšana)|1337}}
{{Gadu navigācija|1337}}
{{Gads citos kalendāros|1337}}
'''1337. gads''' ({{Rom sk gadam|1337}}) bija parastais gads, kurš pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
* [[16. marts|16. martā]] – [[Eduards Plantagenets (Melnais princis)|Eduards, Melnais princis]] kronēts par [[Kornvelas hercogs|Kornvelas hercogu]].
* Sākās [[Simtgadu karš]] (1337. – 1453. gg.) starp [[Francija|Franciju]] un [[Anglija|Angliju]].
* Francijas karalis [[Filips VI]] aneksēja [[Akvitānija|Akvitāniju]].
* [[Anglija|Anglijā]] tika dibināta [[Bišemas abatija]].
* [[Skaligeri|Skaligeri dzimta]] zaudēja kontroli par [[Paduja|Paduju]]; Alberto della Scala, [[Trečento]] mūzikas patrons, pārvācās uz [[Verona|Veronu]].
&lt;!-- * [[Frančesko Petrarka]] (pazīstams kā viens no pirmajiem [[Renesanse|Renesanses]] [[humānists|humānistiem]]) first visits [[Rome]], to wander its mysterious ruins with an eye for aesthetic as well as for history, exciting a renewed interest in [[Classical antiquity|Classical]] civilisation. 
* The [[Sofia Psalter]] is produced in [[Bulgaria]].--&gt;

== Miruši ==
* [[8. janvāris]] - [[Džoto di Bondone]] (''Giotto di Bondone''), itāļu mākslinieks (dzimis [[1266]].)
* [[13. novembris]] - [[Ivans II Sarkanais]], Maskavijas lielkņazs (dzimis [[1326]].)
* ''nezināmā datumā'' - [[Orhans I]] (dzimis [[1281]]., [[1284]] vai [[1288]].)

{{Pg3}}

[[Kategorija:1337. gads| ]]</text>
      <sha1>31iap3htqod4yiujju5kzl5lj9es4nj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antiarhi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134424</id>
    <revision>
      <id>4483331</id>
      <parentid>4479799</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:50:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6957" sha1="fgf5mwbf6b5qtj1wdvkyu69d5juk0iz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Bothriolepis panderi.jpg
| att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]''
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|    iedalījums =
* {{TaksoSaite|Abrachicondylia}} †
* {{TaksoSaite|Euantiarcha}} †
|   kategorijas = nē
| binomial =Antiarchi &lt;small&gt;Cope, 1885&lt;/small&gt;
}}

'''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].&lt;ref name=&quot;ld&quot;&gt;{{Latvijas daba|1|58}}&lt;/ref&gt; Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai.

== Morfoloģija ==
[[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (''paranuchale''), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL''). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (''sclr''). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (''pineale'') ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (''rostrale'') ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (''Prm''), [[aizpineālais kauls]] (''Pp'') un [[pakauša kauls]] (''Nu''), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (''La''), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (''Pn'') un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (''Pmg''). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (''Op''). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri.

Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD''). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā ''[[anterior laterale]]'', ''[[interlaterale]]'' un ''[[spinale]]''. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (''ADL'') un [[sānu jauktais kauls]] (''MxL''), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (''PDL'') un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (''PL''). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (''Sm''), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] ''[[anterior medio-ventrale]]'' un ''[[interlateralia]]''. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (''MV'') ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (''AVL'') un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (''PVL''). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]].

== Ekoloģija un izplatība ==
Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos.

== Sistemātika ==
Antiarhu sistemātika:&lt;ref&gt;Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1110-1111. lpp.&lt;/ref&gt;
* apakšklase: '''''Antiarchi''''' &lt;small&gt;Cope, 1885&lt;/small&gt; †
:* virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' &lt;small&gt;Zhang, 1984&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' &lt;small&gt;Wang, 1987&lt;/small&gt; †
::* kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' &lt;small&gt;Zhang Guorui, 1978&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' &lt;small&gt;Chang, 1978&lt;/small&gt; †
::* kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' †
:::* dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' &lt;small&gt;Liu et Pan, 1958&lt;/small&gt; †
:* virskārta: ''[[Euantiarcha]]'' &lt;small&gt;Janvier et Pan, 1982&lt;/small&gt; †
::* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' &lt;small&gt; Berg, 1940&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2012&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' &lt;small&gt;Traquair, 1888&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' &lt;small&gt;Berg, 1955&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1948&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' &lt;small&gt;Stensiö, 1931&lt;/small&gt; †
::* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' &lt;small&gt;Cope, 1886&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' &lt;small&gt;Long, 1983&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' &lt;small&gt;Gross, 1965&lt;/small&gt; †
:::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' &lt;small&gt;Moloshnikov, 2011&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Antiarhi]]
[[Kategorija:Bruņuzivis]]</text>
      <sha1>fgf5mwbf6b5qtj1wdvkyu69d5juk0iz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Acetilsalicilskābe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134541</id>
    <revision>
      <id>4483398</id>
      <parentid>4046142</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:48:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4642" sha1="r2mdssfultbk5vw4qg6rh5vmu3jknvw" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Acetylsalicylsäure2.svg|190px]]&lt;br /&gt;Acetilsalicilskābes struktūrformula&lt;br /&gt;[[Attēls:Aspirin-3D-vdW.png|190px]]&lt;br /&gt;Acetilsalicilskābes molekulas modelis
|       citi nosaukumi = aspirīns, acetilsalicilāts,&lt;br /&gt;2-acetiloksibenzoskābe,&lt;br /&gt;etiķskābes salicilesteris
|           CAS numurs = 50-78-2
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;9&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;8&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 180,157
|              blīvums = 1350 
|  kušanas temperatūra = 136&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = sadalās pie 140&amp;nbsp;°C&lt;ref&gt;Справочник химика. Том II. Основные свойства неорганических и органических соединеный. Л.,&quot;Химия&quot;, 1971б 449. lpp. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
| šķīdība ūdenī        = 0,25 g/100 ml
|                 citi =
}}
'''Acetilsalicilskābe''' jeb '''aspirīns''' (CH&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;COOC&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;COOH) ir [[etiķskābe]]s un [[salicilskābe]]s [[esteri]]s. Aspirīns ir viens no pazīstamākajiem [[medikamenti]]em ({{val-la|Acidum acetylsalicylicum}}).

== Vēsture ==
Acetilsalicilskābi pirmais sintezēja franču ķīmiķis [[Šarls Frederiks Žerārs]] (''Charles Frédéric Gerhardt'') [[1853]]. gadā. Medicīniski izmantojamā formā [[1897]]. gadā ieguva vācu firmas &quot;Bayer&quot; darbinieki (nosaukums &quot;aspirīns&quot; ir šīs firmas preču zīme). Sākumā aspirīns bija pazīstams tikai kā [[temperatūra|temperatūru]] pazeminošs līdzeklis, vēlāk tika atklāta arī tā pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība.

[[1987]]. gadā tika publicēti dati, ka aspirīna regulāra lietošana pazemina [[infarkts|infarkta]] risku.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce| doi = 10.1056/NEJM198308183090703| issn = 00284793| volume = 309| issue = 7| pages = 396–403| last = Lewis| first = H D| coauthors = J W Davis, D G Archibald, W E Steinke, T C Smitherman, J E Doherty, H W Schnaper, M M LeWinter, E Linares, J M Pouget, S C Sabharwal, E Chesler, H DeMots| title = Protective effects of aspirin against acute myocardial infarction and death in men with unstable angina. Results of a Veterans Administration Cooperative Study| url = https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_1983-08-18_309_7/page/396| journal = The New England journal of medicine| date = 1983-08-18| pmid = 6135989}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Aspirin1.jpg|thumb|250px|Pudelīte ar aspirīna [[tablete|tabletēm]]]]

== Fizikālās īpašības ==
Acetilsalicilskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. [[ūdens|Ūdenī]] un [[benzols|benzolā]] šķīst slikti, labāk šķīst [[ēteris|ēterī]], bet pavisam labi [[etanols|etanolā]]. Samērā labi šķīst arī [[hloroforms|hloroformā]]. Aspirīns kūst +136[[Celsija grāds|°C]] temperatūrā, bet jau pie +140&amp;nbsp;°C sāk sadalīties.

== Ķīmiskās īpašības ==
Vārot acetilsalicilskābes ūdens šķīdumus, tā ātri [[hidrolīze|hidrolizējas]] par [[salicilskābe|salicilskābi]] un etiķskābi. Atdzesējot slikti šķīstošā salicilskābe izkrīt [[nogulsnes|nogulsnēs]] kā adatveida kristāli.

== Izmantošana ==
Aspirīnu plaši lieto [[medicīna|medicīnā]]&lt;ref&gt;O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 610. lpp.&lt;/ref&gt; kā pretsāpju un pretdrudža līdzekli, jo tas ietekmē [[termoregulācija]]s centru [[smadzenes|smadzenēs]], pazeminot ķermeņa temperatūru. Tam ir arī pretiekaisuma iedarbība, tādēļ aspirīnu var izmantot [[reimatisms|reimatisma]], [[reimatoīdais artrīts|reimatoīdā artrīta]], [[podagra]]s un citu slimību ārstēšanai (salicilātu iedarbībai gan ir tikai pagaidu raksturs). Aspirīns samazina [[trombocīti|trombocītu]] salipšanas spēju, tādēļ izmantojams trombotisku slimību ārstēšanai.

Biežākā aspirīna blakusiedarbība ir [[nelabums]]. Tas paaugstina kuņģa asiņošanas un kuņģa čūlas risku. Vairāku slimību ([[hemofilija]]s, [[kuņģa čūla]]s u.c.) gadījumos aspirīns nav lietojams, jo var tās saasināt. Aspirīnu nav ieteicams lietot bērniem temperatūras pazemināšanai pie [[vīrusi|vīrusu]] izraisītām slimībām, jo retos gadījumos tas var provocēt ļoti bīstamu saslimšanu — [[Reja sindroms|Reja sindromu]].

== Literatūra ==
* S. Aņičkovs, M. Beļeņkijs. Farmakoloģija. R:, Zvaigzne, 1970, 75.,79. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Commons|Aspirin|Acetilsalicilskābe}}
{{farmakoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Esteri]]
[[Kategorija:Pretsāpju līdzekļi]]
[[Kategorija:Pretdrudža līdzekļi]]
[[Kategorija:Karbonskābes]]</text>
      <sha1>r2mdssfultbk5vw4qg6rh5vmu3jknvw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sanpaulu</title>
    <ns>14</ns>
    <id>137421</id>
    <revision>
      <id>4483298</id>
      <parentid>2024026</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sanpaulu (štats)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="122" sha1="c5dhc33iomumvow9ygemdakzoz2xomi" xml:space="preserve">{{catmore}}
{{Commonscat|São Paulo City|Sanpaulu}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>c5dhc33iomumvow9ygemdakzoz2xomi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nācarete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138647</id>
    <revision>
      <id>4483432</id>
      <parentid>4177171</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:11:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4359" sha1="6of040aubqlx8ie12j4nvpoqohrmlax" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Nācarete
 | official_name              = &lt;big&gt;נצרת&lt;/big&gt;&lt;br /&gt;&lt;big&gt;الناصرة&lt;/big&gt;
 | nickname                 = 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = NAZARET COA.png
 | shield_size              = 130px
 | pushpin_map              = Izraēla#Tuvie un Vidējie Austrumi#Āzija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ISR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = aptuveni 1000 gadus p.m.ē.
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 14.123
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2017. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 76551
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 220000
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[IDT]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd = 32 | latm = 42 | lats = 07 | latNS = N
 | longd = 35 | longm = 18 | longs = 12 | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 164–482
 | website                  = {{URL|http://www.nazareth.muni.il}}
 | footnotes                = 
}}

'''Nācarete''' ({{val|he|נצרת}}, ''Naẕerat'', {{val|ar|الناصرة}}, ''an-Nāṣira'') ir pilsēta [[Izraēla]]s ziemeļos, [[Galileja|Galilejā]]. Tā ir lielākā pilsēta [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu apgabalā]] un šī apgabala administratīvais centrs, kā arī lielākā [[arābi|arābu]] apdzīvotā pilsēta Izraēlā, tādēļ to dēvēt arī par “Izraēlas arābu galvaspilsētu”.&lt;ref name=Irani&gt;{{publikācijas atsauce |title= Review of &quot;Beyond the Basilica: Christians and Muslims in Nazareth&quot; |url= https://archive.org/details/sim_journal-of-palestine-studies_spring-1996_25_3/page/103 |author= Laurie King-Irani |journal= Journal of Palestine Studies |volume= 25 |issue= 3 |date= Spring 1996 |pages= 103–105 |jstor= 2538265 |doi=10.1525/jps.1996.25.3.00p0131i}}&lt;/ref&gt; 2017. gadā Nācaretē dzīvoja 76,6 tūkstoši iedzīvotāju. Aptuveni 70% no iedzīvotājiem ir [[musulmaņi]]. Nācaretes [[aglomerācija|aglomerācijā]] dzīvo aptuveni 220 tūkstoši iedzīvotāju.

[[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]] rakstīts, ka [[Jēzus Kristus]] savu bērnību ir pavadījis tieši Nācaretē, tāpēc šī pilsēta ir arī daudzu [[kristietība|kristiešu]] svētceļojumu galamērķis. Pilsētā esot dzīvojuši Jēzus Kristus māte [[Jaunava Marija|Marija]] un tēvs [[Svētais Jāzeps|Jāzeps]]. [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] Nācarete nav pieminēta. Pirmo reizi svētajos rakstos tā tiek minēta [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlijā]] (1:45 un 1:46, “Vai no Nacaretes var nākt kas labs?”).

Nācarete regulāri cieta [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā (no 11. līdz 13. gadsimtam). 1099. gadā sicīliešu–normaņu izcelsmes karotājs [[Galilejas Tankreds|Tankreds]] pakļāva [[Galileja|Galileju]], kļuva par Galilejas firstu, bet Nācarete kļuva par viņa rezidenci, galvaspilsētu. Pēc krustnešu padzīšanas no Palestīnas 1291. gadā kristīgā ietekme Nācaretē samazinājās. 16. gadsimta sākumā Nācareti pakļāva [[Osmaņu impērija]], un visi kristieši no pilsētas tika padzīti. Tikai 17. gadsimta sākumā emīrs [[Fahrs Addīns II]] ļāva kristiešiem atkal ierasties Nācaretē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Āzija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Izraēlas pilsētas]]
[[Kategorija:Svētās pilsētas]]</text>
      <sha1>6of040aubqlx8ie12j4nvpoqohrmlax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1346. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139202</id>
    <revision>
      <id>4483352</id>
      <parentid>3729626</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:16:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2793" sha1="1nwp1h8jlx9oyucoqio3f7e0v41hilj" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1346}}
{{Gads citos kalendāros|1346}}
'''1346. gads''' ({{Rom sk gadam|1346}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Eiropas vēsturē tas ir zināms kā vēlo [[Viduslaiki|Viduslaiku]] laiks. Lai arī [[Simtgadu karš]] sākās 1337. gadā, faktiski tas sākās 1346. gadā, jo abām pusēm — gan frančiem, gan angļiem — trūka līdzekļu, lai uzsāktu reālu karu.

== Notikumi ==
* Pavasaris: [[Krima|Krimā]] sākās [[Melnā nāve|Melnās nāves]] epidēmija.

=== Marts ===
* [[18. marts]] —  [[Simtgadu karš]]: francūži sāka gatavoties [[Lamanšs|Lamanša]] aizsargāšanai no angļiem.

=== Aprīlis ===
* [[16. aprīlis]] — [[Skopje|Skopjē]] tika dibināta [[Serbijas cariste]], par pirmo caru kļuva [[Stefans Dušans]]. Pirms tampastāvēja [[Serbijas karaliste (viduslaiku valsts)|Serbijas karaliste]].

=== Jūlijs ===
* [[11. jūlijs]] — [[Kārlis IV Luksemburgs]] kļuva par [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas imperatoru]].
* [[11. jūlijs|11.]]—[[12. jūlijs|12.]] — [[Simtgadu karš]]: [[Edvards III Plantagenets]] un angļu armija šķērsoja [[Lamanšs|Lamanšu]] un sāka Francijas invāziju.

=== Augusts ===
* [[26. augusts]]:
** Pēc [[Jans Luksemburgs|Jana Luksemburga]] nāves [[Kārlis IV Luksemburgs]] kļuva par [[Bohēmijas karaliste|Bohēmijas karali]] un [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas grāfu]].
** [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] ietvaros norisinājās [[Kresī kauja]], kurā angļi sakāva frančus un pirmo reizi Eiropā kaujā tika izmantots [[šaujampulveris]].

=== Nezināms datums ===
* Dānijas karalis [[Valdemārs IV]] pārdeva [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestram [[Gosvins fon Hērike|Gosvinam fon Hērikem]] Ziemeļigauniju par {{nobr|19 000}} Ķelnes markām, kas atbilda aptuveni 4 tonnām [[sudrabs|sudraba]].
* [[Aļģirds|Aļģirda]] un [[Ķēstutis|Ķēstuta]] vadītais lietuviešu karaspēks bija iebrukuši Zemgalē, nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]].
* Osmaņu sultāns [[Orhans I]] palīdzēja Bizantijas princim [[Jons VI|Jonam VI]] gāzt no troņa [[Jons V Paleologs|Jonu V Paleologu]], kā arī apprecēja Bizantijas princesi Teodoru.
* [[Otrā Bulgārijas cariste|Otrajā Bulgārijas caristē]] un [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]] norisinājās pilsoņu kari.
* [[Simeons Joanovičs Lepnais]] kļuva par Maskavas lielkņazu.

== Dzimuši ==
* [[9. aprīlis]] — Mārgareta, Anglijas karaļa Edvarda III meita (mirusi [[1361. gads|1361]]. gadā)

== Miruši ==

* [[26. augusts]] — [[Jans Luksemburgs]] (''Jan Lucemburský''), Bohēmijas karalis (dzimis [[1296. gads|1296]]. gadā)

[[Kategorija:1346. gads| ]]</text>
      <sha1>1nwp1h8jlx9oyucoqio3f7e0v41hilj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barikāžu laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148488</id>
    <revision>
      <id>4483570</id>
      <parentid>4467124</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:42:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Rīga,_barikāžu_piemiņas_zīme_pie_Saeimas_2007-01-22_-_panoramio.jpg&quot;, jo [[c:User:Abzeronow|Abzeronow]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Monument to the 1991 Barricades (Riga</comment>
      <origin>4483570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30267" sha1="gztvajmr362vaahydyelqbj5v0tomsr" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Barikāžu laiks
| partof            = [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] un  [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]
| image             = Riga barricade 1991.jpg
| caption           = Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā
| date              = 1991. gada 13.–27. janvāris
| place             = [[Latvija]], pārsvarā [[Rīga]]
| coordinates       = 
| map_type          = 
| map_relief        = 
| latitude          = 
| longitude         = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = Latviešu uzvara
| status            = 
| combatant1        = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]
*[[Latvijas Tautas Fronte]]
*[[Latvijas Augstākā padome]]
| combatant2        = {{Flagicon|USSR}} [[Padomju Savienība]]
*[[Latvijas Komunistiskā partija]]
*[[PSRS Iekšlietu ministrija]]
*[[Rīgas OMON]]
*[[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Latvijas interfronte]]
| commander1        = {{Flagicon|Latvia}} '''[[Anatolijs Gorbunovs]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} '''[[Ivars Godmanis]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} '''[[Andrejs Krastiņš]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} [[Aloizs Vaznis]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} [[Dainis Īvāns]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} [[Romualds Ražuks]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} [[Odisejs Kostanda]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|Latvia}} [[Tālavs Jundzis]]
| commander2        = {{Flagicon|USSR}} '''[[Mihails Gorbačovs]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} '''[[Boriss Pugo]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} '''[[Vladimirs Antjufejevs]]'''&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} [[Fjodors Kuzmins]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} [[Dmitrijs Jazovs]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} [[Viktors Alksnis]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} [[Česlavs Mļiņņiks]]&lt;br /&gt;{{Flagicon|USSR}} [[Alfrēds Rubiks]]
| units1            = 
| units2            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = {{nowrap|2 miliči nogalināti&lt;br /&gt;4 civilisti nogalināti&lt;br /&gt;4 miliči ievainoti&lt;br /&gt;10 civilisti ievainoti{{#tag:ref|Ieskaitot ārzemju žurnālistus|group=nb}}}}
| casualties2       = vismaz 1 [[Rīgas OMON|OMON]] karavīrs nogalināts&lt;ref&gt;{{Harvnb|Mirlins|2016|p=249}}&lt;/ref&gt;
| notes             = {{Atsauces|group=&quot;nb&quot;}}
| campaignbox       = 
| image_size        = 240
}}

[[Attēls:Part of barricades.jpg|thumb|Barikāžu betona bluķi Vecrīgā]]
'''Barikāžu laiks''' ir vēsturisks apzīmējums [[1990]]. gada [[4. maijs|4. maijā]] atjaunotās [[Latvijas Republika]]s aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti [[Rīga|Rīgā]] un citās Latvijas pilsētās no [[1991]]. gada [[13. janvāris|13.]] līdz [[27. janvāris|27. janvārim]]. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais [[Rīgas OMON|OMON]] specvienību uzbrukums [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielas]] barikādēm.

Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa [[Padomju Savienība|PSRS]] vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.&lt;ref name=&quot;barikadopedija.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |title=Barikāžu laika notikumu hronoloģija |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123215750/http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |archivedate={{dat|2016|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm]].

Pirmais OMON upuris Latvijā bija [[Roberts Mūrnieks]], kurš gāja bojā 16. janvārī.

Pirms notikumiem Rīgā [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|līdzīgi notikumi]] norisinājās 1991. gada sākumā [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņa|Viļņā]], kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku.

Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.&lt;ref name=&quot;barikadopedija.lv&quot;/&gt;

== Stāvoklis pirms notikumiem ==
Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] rīkojuma Rīgas OMON 1991. gada 1. janvārī ieņēma [[Preses nams|Preses namu]], lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo preses izdevumu drukāšanu. 4. janvārī Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā. Ar formālo iemeslu nodrošināt ikgadējo iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] 7. janvārī izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltija|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. 8. janvārī Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas.

[[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 8. janvārī pieņēma lēmumu „Par PSRS bruņoto spēku vienību nelikumīgu ievešanu Latvijā”. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 9. janvārī sniedza paziņojumu, kurā nosodīja PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu Baltijas valstīs. PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] 10. janvārī Lietuvas Republikas parlamentam nosūtīja ultimātu, kur pieprasa atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus. Rīgā notika nesankcionēts [[Interfronte]]s mītiņš, kas prasīja [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] valdībai atkāpties, pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā. Pleskavas 76. gaisa desanta divīzijā tika izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis. 11. janvārī [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās [[Latviešu sieviešu līga]]s protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS okupācijas karaspēkā. 12. janvārī [[Latvijas Tautas fronte]] izsludināja Vislatvijas manifestāciju nākamajā dienā, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību.

[[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes prezidijs [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] vadībā aicināja PSRS valdību izvest karaspēka papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] un Ministru Padomes priekšsēdētājs I. Godmanis Maskavā tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja Rīgā nelietot bruņotu spēku.&lt;ref&gt;[http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Neatkarības deklarācijas pieņemšana, barikādes (1990—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print |date={{dat|2016|04|07||bez}} }} Aizsardzības ministrija&lt;/ref&gt;

== Barikāžu celšana un OMON uzbrukumi ==
13. janvāra rītā, pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbrukuma]] [[Viļņas televīzijas tornis|Viļņas televīzijas torņa]] aizstāvjiem, [[Latvijas Tautas fronte]]s vadītāji [[Dainis Īvāns]] un [[Romualds Ražuks]] [[Latvijas Radio]] aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties [[Doma laukums|Doma laukumā]]. Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]] sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās [[Vecrīga]]s ielās. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņēma „Aicinājumu Latvijas tautai” un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. Štābu vadīja [[Andrejs Krastiņš]], viņa vietnieki bija [[Odisejs Kostanda]] un [[Tālavs Jundzis]]. [[Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs|Latvijas Republikas]] Lauksaimniecības ministrs [[Dainis Ģēģers|Dainis Ģēģeris]] kopā ar Autotransporta un šoseju ministru [[Jānis Janovskis|Jāni Janovski]] deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm. Smagās tehnikas novirzīšanu uz valstiski svarīgiem objektiem 13. janvārī no 14:00 veica IBV kadru daļas vadītājs Imants Vingolds. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums kravas automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas šaurajās Vecrīgas ielās izvietoja skujiņveidā, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie pretinieka uzbrukumi tika plānoti no Daugavmalas cauri [[Doma laukums|Doma laukumam]], no [[Bastejkalns|Bastejkalna]] gar [[Pulvertornis|Pulvertorni]] un no [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielas]] caur [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] — šajos virzienos atradās vairākas smago automašīnu rindas. Šajos virzienos bija izlikti arī prettanku eži, ko atveda Vecmīlgrāvja zvejnieki, tanku slazdus metināja arī uz vietas. Visvājākā vieta bija platais Kaļķu ielas sākums no [[Laimas pulkstenis|„Laimas” pulksteņa]] puses.&lt;ref&gt;Kļaviņš Andris „Zemessardze dzima uz barikādēm”. — Latvijas Vēstnesis Plus Nr.8, 13.01.2006. 7.lpp. (par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzības nodrošināšanu 1991.g. janv. stāsta 1991.g. barikāžu laika Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieks Roberts Millers un atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš)&lt;/ref&gt; Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru Padome, [[Latvijas Radio]] ēka Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]], Radio un televīzijas centrs [[Zaķusala|Zaķusalā]], kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un pie [[Ulbroka]]s. Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs B. Jeļcins [[Tallina|Tallinā]] aicina no Krievijas Federācijas teritorijas dienestā iesauktos karavīrus nepiedalīties akcijās pret civiliedzīvotājiem. Vitebskas 103. gaisa desanta divīzija atsacījās doties uz Rīgu.

[[Attēls:Roberts Mūrnieks' funeral.jpg|thumb|200px|Roberta Mūrnieka bēres]]
14. janvārī padomju milicijas specvienība [[Rīgas OMON|OMON]] uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Brasa]]s tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki. Rīgā notika Latvijas kompartijas Centrālās komitejas plēnums, kurā CK Pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]] brīdināja, ka Latvijas izstāšanās no PSRS novedīs pie profašistiskas totalitāra novirziena nacionālistiskas diktatūras restaurēšanas. Plēnums nolēma atbalstīt prasību par Latvijas Republikas Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu, valdības atcelšanu, pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Tas atbalstīja arī prasību par prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijas PSR teritorijā un nolēma griezties ar šo priekšlikumu pie PSRS prezidenta M. Gorbačova.&lt;ref&gt;[http://lpra.vip.lv/vinpus_barikadem.htm Izvilkums no Latvijas kompartijas Centrālās komitejas 1991. gada 14. janvāra X plēnuma materiāliem] (tulkojums no krievu valodas)&lt;/ref&gt; [[Interfronte]]s raidītājs «Sodružestvo» (''Содружество'') vairākkārt raidīja paziņojumu, ka Rīgā notiek militārs apvērsums. Savukārt [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdis [[Gunārs Meierovics]] publicēja paziņojumu par notikumiem Baltijā un izvirzīja mērķi ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību ietekmēt Rietumvalstu valdības, lai tās bloķētu PSRS agresiju Baltijas valstīs.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=PBLA paziņojums 1991. gada 14. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Padome]] arī pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā apdraud Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus. Tomēr Baltijas kara apgabala virspavēlnieks [[Fjodors Kuzmins]] izteica ultimātu LR AP, bet Igaunijas nacionālajā radio uzstājās Tartu bāzētās 326. stratēģisko bumbvedēju divīzijas komandieris [[Džohars Dudajevs]] un paziņoja, ka neļaus Padomju Armijai izmantot Baltijas gaisa telpu.&lt;ref&gt;Robert Seely &quot;Russo-Chechen Conflict, 1800-2000 : A Deadly Embrace&quot;. — Frank Cass, London 2001. {{ISBN|0714649929}}&lt;/ref&gt;

15. janvārī OMON uzbruka Augstākās milicijas skolas ēkām [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 8 [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Kursantus piekāva, izlaupīja skolas ieroču noliktavu. Interfrontes vadība mītiņā stadionā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielā]] sapulcināja ap 10 000 dalībnieku. Prosovjetiskās „Latvijas tautas sapulces” priekšsēdētāja [[Ojārs Potreki|Ojāra Potreki]] parakstītajā Latvijas sabiedrības glābšanas komitejas politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka tā uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, tas nenotika, bet no Padomju Armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas.

16. janvārī LR Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem ievainoja barikāžu aizstāvjus A. Dreimani, A. Podnieku, I. Gudro un nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju [[Roberts Mūrnieks|Robertu Mūrnieku]]. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.

== Mēģinājums ieviest PSRS prezidenta pārvaldi ==
[[Attēls:Andris-Slapins-memorial.jpg|200px|thumb|Piemiņas akmens vietā, kur 20. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai nošāva kinooperatoru [[Andris Slapiņš|Andri Slapiņu]]]]

17. janvārī barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli. Interfrontē ietilpstošā Latvijas streiku komiteja paziņoja, ka Latvijā nodibināts fašistisks režīms. Lai izmeklētu notikumus, Rīgā ieradās [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] delegācija, kas, atgriezusies [[Maskava|Maskavā]], paziņoja, ka Latvijā jāievieš PSRS prezidenta pārvalde. 20. janvārī ap 100 000 demonstrantu Maskavā protestēja pret PSRS vardarbību Baltijas valstīs un prasīja M. Gorbačova, D. Jazova, [[Boriss Pugo|Borisa Pugo]] un [[Vladimirs Krjučkovs|Vladimira Krjučkova]] atkāpšanos sakarā ar 13. janvāra upuriem Viļņā.

Vakarā OMON spēki [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai]], kuras apsardze bija pastiprināta ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] milicijas darbiniekiem. Uzbrukumā tika nogalināti Rīgas miliči [[Uladzimirs Hamanovičs]] un [[Sergejs Konoņenko]] un ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Pie [[Bastejkalns|Bastejkalna]] tika nogalināts arī kinooperators [[Andris Slapiņš]] un vidusskolēns [[Edijs Riekstiņš]], nāvīgi ievainots tika operators [[Gvido Zvaigzne]]. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu. 21. janvāra vakarā, veicot barikāžu nostiprināšanu, nelaimes gadījumā gāja bojā barikāžu aizstāvis [[Ilgvars Grieziņš]].

Šo notikumu laikā LR Augstākās Padomes Preses centrā reģistrējās vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kas katru dienu sniedza informāciju lielākajiem masu medijiem visā pasaulē.

== Vienošanās Maskavā un barikāžu atstāšana ==
21. janvārī [[Čehoslovākija]]s prezidents [[Vāclavs Havels]] zvanīja prezidentam M. Gorbačovam un prasīja izbeigt militāros incidentus Rīgā.&lt;ref&gt;Pasaules Brīvo latviešu apvienības informācija 1991. gada 21. janvārī par Čehoslovākijas prezidenta Vāclava Havela reakciju uz notikumiem Rīgā — par zvanu prezidentam Mihailam Gorbačovam izbeigt šos incidentus. — Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 82. l., 184. lp.&lt;/ref&gt; Arī KPFSR AP priekšsēdētājs B. Jeļcins izsūtīja valdības telegrammu par notikumiem Rīgā, kurā izteica līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm un nosodīja ieroču lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1044. l., 70. lp.&lt;/ref&gt; 21. janvārī Maskavā LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja pārtraukt militārās akcijas Rīgā. PSRS Iekšlietu ministrs B. Pugo noliedza, ka devis pavēli OMON vienībai uzbrukt LR Iekšlietu ministrijai.

22. janvārī Preses centrs izplatīja LR AP priekšsēdētāja A. Gorbunova oficiālo paziņojumu, kurā viņš noliedza baumas par to, ka Latvijas Republikas valdība esot pieļāvusi PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijā.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 31. lp.&lt;/ref&gt; LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Ilmārs Bišers]] preses konferencē paziņoja, ka ar PSRS Iekšlietu ministru B. Pugo panākta vienošanās par OMON atgriešanos bāzēs un nelikumīgi saņemto ieroču atņemšanu.&lt;ref&gt;Latvijas Republikas Augstākās Padomes Preses centra informācija 1991. gada 22. janvārī par LR MP priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera un iekšlietu ministra Aloiza Važņa preses konferenci. — Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 33. lp.&lt;/ref&gt;

24. janvārī LKP CK Pirmais sekretārs A. Rubiks nosūtīja vēstuli PSRS prezidentam M. Gorbačovam, kurā informēja par notikumiem pēc 22. janvāra Gorbačova—Gorbunova—Rubika vienošanās un aicināja to aktīvi ieviest dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Alfrēdam Rubika atbalsta vēstule PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam 1991. gada 24. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}&lt;/ref&gt; Vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes. Tika izveidots Sabiedriskās drošības departaments, kas koordinēja un vadīja Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu. 25. janvārī OMON uzbrukuma upuru bērēs pulcējās tūkstošiem pavadītāju un LR AP izsludināja Nacionālo sēru dienu.

Barikādes aizsargāja Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma arī 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. OMON bruņutransportieru tuvošanās barikādēm 21. augustā notika vienlaicīgi ar „Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu LR Augstākajā Padomē, kas atjaunoja Latvijas Republikas Satversmes pilnu darbību un līdz ar to deklarēja neatkarības atjaunošanas pārejas perioda beigšanos.

Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, ilgi pēc tam, kad PSRS 1991. gada septembrī bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]].

== Barikāžu laikā bojā gājušie Latvijas civiliedzīvotāji ==
[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|Ziedu nolikšana Bastejkalnā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]]]
* [[Uladzimirs Hamanovičs]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Ilgvars Grieziņš]], gājis bojā negadījumā 21. janvārī veicot aizsargbūvju celtniecību Jēkaba ielā;
* [[Sergejs Konoņenko]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Roberts Mūrnieks]], nošauts 16. janvārī Vecmīlgrāvī;
* [[Edijs Riekstiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Raimonds Salmiņš]], nošauts 19. augustā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes;
* [[Staņislavs Skroderis]], miris 20. augustā Augusta puča laikā no gūtajiem ievainojumiem, 19. augustā uz Salu tilta ar mikroautobusu ietriecoties neapgaismotā Padomju armijas bruņutransportierī;
* [[Andris Slapiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Gvido Zvaigzne]], smagi ievainots 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā, vēlāk no ievainojumiem miris.

== Barikāžu laika piemiņa ==
[[Attēls:Barikades.png|250 px|thumb|right|[[Latvijas Banka]]s 2006. gadā izlaistās viena lata monētas Barikāžu laika piemiņai]]

1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, kā dibinātājs un prezidents kopš tā dibināšanas ir 1991. gada 20. janvāra apšaudē ievainotais Renārs Zaļais. No 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]s — ar [[ozollapa|ozollapām]] vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts «LR 1991», bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts «Par Latviju» un piemiņas zīmes numurs. Medaļas ir piestiprinātas uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu. 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība kopš [[1997]]. gada atrodas [[Krāmu iela|Krāmu ielā]] Vecrīgā, kur 2001. gadā izveidoja 1991. gada barikāžu muzeju.

Tikai [[1999]]. gada 29. aprīlī [[Saeima]] pieņēma likumu „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, kas regulēja par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmju piešķiršanu un noteica, ka tā ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums. Piemiņas zīmi piešķir un pasniedz 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Saeimas priekšsēdētājs ir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. Valdes lēmumi par piemiņas zīmes piešķiršanu tiek publicēti LR oficiālajā laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis|„Latvijas Vēstnesis”]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |title=1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |archivedate={{dat|2011|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Nav zināms precīzs barikāžu sargu skaits, neskaitot visus daudzos simtus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās protesta mītiņos, bet tieši nepiedalījās barikāžu aizsardzībā. Pēc Saeimas deputāta [[Juris Dobelis|Jura Dobeļa]] sniegtajām ziņām PSRS specdienestu ziņojumos minēts, ka barikāžu aizstāvībā piedalījušies aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības aplēsēm to skaits bija aptuveni 40 — 50 tūkstoši. Ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi līdz 2007. gada beigām bija apbalvoti 19 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071213/st071213.htm Latvijas Republikas [[9. Saeima]]s rudens sesijas divdesmitā sēdes protokols 2007. gada 13. decembrī]&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. decembrī LR Saeima pieņēma „Grozījumu Valsts apbalvojumu likumā”, kas noteica, ka ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2008. gada 31. decembrim. Arī pēc ierosināšanas laika beigām 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde turpina izvērtēt saņemtos iesniegumus un piešķir tos barikāžu aizsardzības dalībniekiem.

[[Latvijas Banka]] 2006. gadā izlaida viena lata piemiņas monētas «Janvāris 1991» ar ugunskuru un barikāžu motīviem Barikāžu laika piemiņai (mākslinieki Juris Petraškevičs un Andris Vārpa). 2007. gada 20. janvārī Jēkaba ielas barikāžu vietā tā laikā Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja piramīdas veida barikāžu pieminekli ar [[Jumis|Jumja zīmi]] un latviešu tautas dziesmu fragmentiem —

Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Dod, Dieviņ, spēku prātu,
Neļauj otra vergam būt.&lt;ref&gt;[[Arveds Švābe|A. Švābe]], [[Kārlis Straubergs|K. Straubergs]], [[Edīte Hauzenberga-Šturma|E.Hauzenberga-Šturma]] „Latviešu tautas dziesmas 12 sējumos”. — Kopenhāgena 1952.-1956.&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gada 20. janvārī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] ēkā tika atklāta 1991. gada barikāžu laika piemiņas plāksne latviešu un angļu valodās, lai atzīmētu to, ka šajā ēkā darbojās [[Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija|Lauksaimniecības ministrijas]] barikāžu izveides koordinācijas centrs.&lt;ref&gt;[http://www.reitingi.lv/lv/news/zemkopiba/37778.htm Zemkopības ministrijā atklāj barikāžu piemiņas plāksni]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Par godu Barikāžu laika divdesmitgadei 2011. gada 19. janvārī [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]] notika konference „Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” un [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] rīkoja barikāžu veterānu tikšanos.

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Izstāde par barikāžu laika notikumiem (5257773626).jpg|&lt;small&gt;Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme&lt;/small&gt;
Attēls:Piemiņas zīme Acis.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme &quot;Acis&quot; [[Zaķusala|Zaķusalā]]&lt;/small&gt;
Attēls:Sergejs Kononenko monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme Sergejam Konoņenko Kanālmalas apstādījumos&lt;/small&gt;
Attēls:Slapins monument Riga.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme kinooperatoram Andrim Slapiņam&lt;/small&gt;
Attēls:Edijs Riekstins monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme skolniekam Edijam Riekstiņam&lt;/small&gt;
Attēls:Gvido Zvaigzne monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme kinooperatoram Gvido Zvaigznem&lt;/small&gt;
Attēls:Barikādēm veltīta instalācija.JPG|&lt;small&gt;Barikādēm veltīta vides instalācija pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, 2018. gada janvārī&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Viktors Daugmalis „Barikādes — Latvijas mīlestības grāmata”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, Rīga 2001. {{ISBN|9984191966}}
* Tālavs Jundzis, Renārs Zaļais „Nevardarbīgā pretošanās — Latvijas pieredze”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2006. {{ISBN|9789984010434}} (Rakstu, dokumentu un atmiņu krājums, veltīts Barikāžu atceres 15. gadadienai)
* Jāzeps Ločmelis „Atmiņas par barikāžu dienām”. — Latvijas telekomunikāciju klubs, Rīga 2001. {{ISBN|998494980X}}
* Iveta Kaķīte „Barikādes — kā tas bija patiesībā”. — Redisons un partneri, Rīga 2001. {{ISBN|9984932745}} (Tautas Frontes loma barikādēs)
* Dzintars Vītols „Ceļš uz barikādēm”. — Burtnieki 2001.
* „Janvāra barikādes kā tautas forma totalitārajam režīmam un tās mācības”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, LR Ministru kabinets, Rīga 2001. {{ISBN|998419213X}} (Starptautiska Baltijas valstu konference sakarā ar barikāžu atceres 10. gadadienu)
* Jānis Stradiņš „1991. gads. Janvāris”. — Latvijas Kultūras fonds, Rīga 1991.
* Modris Ziemiņš „Rīgā deg ugunskuri — Maskavā brūk padomju impērija”. — Mācību apgāds, Rīga 2001. {{ISBN|9984922138}}
* Ivars Bērziņš, Renārs Zaļais, Viktors Daugmalis „Domā par Latviju, piemini barikādes”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, Rīga 2006. {{ISBN|9984956822}} (1991. gada barikādēm veltīts fotoalbums)

== Ārējās saites ==
* [http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 Barikāžu laika dokumenti Latvijas Valsts arhīvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |date={{dat|2014|11|11||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Barikāžu laika fotogrāfijas]
* [https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]
* [http://www.barikadopedija.lv/raksti/1991 Barikadopēdija]
* [http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ 1991. gada barikāžu muzeja mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122233700/http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ |date={{dat|2011|01|22||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/news/barikadem-25/ Barikādēm — 25]
* Rūta Bierande [http://m.lvportals.lv/visi/galerijas/630-divdesmit-janvari-pec-barikadem/ „Divdesmit janvāri pēc barikādēm”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 21.01.2011.
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=4ac4d39f-5bee-4d58-b02c-9acc02849be2 Letonika]

== Skatīt arī ==
* [[Augusta pučs]]
* [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana]]

[[Kategorija:Barikāžu laiks| ]]</text>
      <sha1>gztvajmr362vaahydyelqbj5v0tomsr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andromedas galaktika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153721</id>
    <revision>
      <id>4483413</id>
      <parentid>4062080</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9408" sha1="iz0i9yxj3wup67eke9p600761t7ctbx" xml:space="preserve">{{Galaktikas infokaste
| nosaukums = Andromedas galaktika
| attēls = Andromeda Galaxy (with h-alpha).jpg
| att_izm = 250px
| paraksts = 
| epoha = J2000
| zvaigznājs = [[Andromeda (zvaigznājs)|Andromeda]]
| rektascensija = 00h 42m 44.3s
| deklinācija = +41° 16′ 9″
| tips = SA(s)b
| izmēri = 190′ × 60′
| spožums = 3,44
| sarkanā nobīde = 
| masa = ~1{{e|12}}&lt;ref name=&quot;Karachentsevetal2006&quot; /&gt;
| zv.skaits = 1 triljons (10&lt;sup&gt;12&lt;/sup&gt;)&lt;ref name=&quot;trillion-stars&quot; /&gt;
| attālums = 2,54 ± 0,11 [[gaismas gads|Mly]]&lt;br/&gt;(778 ± 33 [[parseks|kpc]])
| rādiuss = 
}}
'''Andromedas galaktika''' (zināma arī kā '''M31''', '''NGC 224''') ir [[spirālveida galaktika]], kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[Zeme]]s [[Andromeda (zvaigznājs)|Andromedas zvaigznājā]]. Senākos tekstos tā zināma kā Andromedas [[miglājs]]. Andromeda ir [[Piena Ceļš|Piena Ceļam]] tuvākā spirālveida galaktika, bet ne tuvākā galaktika vispār. M31 ir lielākā galaktika no [[Vietējā galaktiku grupa|Vietējās galaktiku grupas]], bet Piena Ceļš varētu būt masīvāks par Andromedu.&lt;ref name=&quot;DarkMatter&quot;&gt;
{{ziņu atsauce
 | last=Amos | first=J.
 | date= 2006-02-05
 | title=Dark matter comes out of the cold
 | url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/4679220.stm
 | publisher=[[BBC News]]
 | accessdate=2006-05-24
 | language = angliski
}}&lt;/ref&gt; 2006. gada novērojumi ar [[Spitzer Space Telescope|Spicera kosmisko teleskopu]] rāda, ka Andromeda satur vienu triljonu (10&lt;sup&gt;12&lt;/sup&gt;) zvaigžņu,&lt;ref name=&quot;trillion-stars&quot;&gt;
{{Tīmekļa atsauce
 | last = Young | first = K.
 | date = 2006-06-06
 | title = The Andromeda galaxy hosts a trillion stars
 | url = http://www.newscientist.com/article/dn9282-andromeda-galaxy-hosts-a-trillion-stars.html
 | publisher = [[New Scientist]]
 | accessdate = 2006-06-08
 | language = angliski
}}&lt;/ref&gt; tas ir vairāk nekā mūsu galaktikā, kurā tiek lēsts ap 200—400 miljardiem zvaigžņu.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce
 |last        = Frommert
 |first       = H.
 |last2       = Kronberg
 |first2      = C.
 |date        = 2005-08-25
 |title       = The Milky Way Galaxy
 |url         = http://www.seds.org/messier/more/mw.html
 |publisher   = [[SEDS]]
 |accessdate  = 2007-05-09
 |language    = angliski
 |archiveurl  = https://www.webcitation.org/60r7gXIR2?url=http://www.seds.org/messier/more/mw.html
 |archivedate = 2011-08-11
}}&lt;/ref&gt;

Andromeda ir 7,1{{e|11}} [[Saule]]s masu.&lt;ref name=&quot;Karachentsevetal2006&quot;&gt;
{{Laikraksta atsauce
 | last=Karachentsev | first=I. D.
 | last2=Kashibadze | first2=O. G.
 | year=2006
 | title=Masses of the local group and of the M81 group estimated from distortions in the local velocity field
 | url=https://archive.org/details/sim_astrophysics_january-march-2006_49_1/page/3 | journal=[[Astrophysics (journal)|Astrophysics]]
 | volume=49 | issue=1 | pages=3–18
 | bibcode = 2006Ap.....49....3K
 | doi=10.1007/s10511-006-0002-6
 | language = angliski
}}&lt;/ref&gt; Galaktikas [[redzamais spožums]] ir 3,4, tas ir viens no spožākajiem [[Mesjē katalogs|Mesjē objektiem]],&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce
 |last        = Frommert
 |first       = H.
 |last2       = Kronberg
 |first2      = C.
 |date        = 2007-08-22
 |title       = Messier Object Data, sorted by Apparent Visual Magnitude
 |url         = http://seds.lpl.arizona.edu/messier/dataMag.html
 |publisher   = [[SEDS]]
 |accessdate  = 2007-08-27
 |language    = angliski
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20070712184703/http://seds.lpl.arizona.edu/messier/dataMag.html
 |archivedate = 2007-07-12
}}&lt;/ref&gt; tādējādi to var redzēt ar neapbruņotu aci.

Tiek prognozēts, ka Andromeda un Piena Ceļš sadursies pēc 4,5 miljardiem gadu.

== Novērojumu vēsture ==
Andromedas galaktiku pirmoreiz aprakstīja [[Senā Persija|persiešu]] astronoms [[Abd-al-Rahman Al-Sufi]], kurš 964. gadā p.m.ē. to aprakstīja un raksturoja savā noteikto zvaigžņu grāmatā,&lt;ref name=&quot;Henbest &amp; Couper 1994&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce
| last1 = Henbest
| first1 = N.
| last2 = Couper
| first2 = H.
| year = 1994
| title = The guide to the galaxy
| url = http://books.google.com/?id=-TI4AAAAIAAJ&amp;pg=PA31&amp;dq&amp;q=
| page = 31
| isbn = 978-0-521-45882-5
}}
&lt;/ref&gt; saucot to par &quot;nelielu mākoni&quot;.&lt;ref name=&quot;NSOG&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce
| last = Kepple
| first = G. R.
| last2 = Sanner
| first2 = G. W.
| year = 1998
| title = The Night Sky Observer's Guide
| volume = Vol. 1
| page = 18
| publisher = [[Willmann-Bell]]
| isbn = 978-0-943396-58-3
}}
&lt;/ref&gt; Pirmo aprakstu, kas balstīts uz teleskopa novērojumiem, sniedza vācu astronoms [[Simons Mariuss]] 1612. gada 5. decembrī.&lt;ref name=&quot;Aati&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce
| last = Davidson
| first = Norman
| year = 1985
| title = Astronomy and the imagination: a new approach to man's experience of the stars
| page = 203
| publisher = Routledge Kegan &amp; Paul
| isbn = 978-0-7102-0371-7
}}
&lt;/ref&gt; 1764. gadā [[Šarls Mesjē]] to klasificēja kā objektu M31, viņam arī piedēvēja atklājēja godu, nezinot par Al-Sufi darbiem. 1785. gadā [[Viljams Heršels]] M31 reģionā ieraudzīja vāju sarkanīgu gaismu. Viņš uzskatīja, ka tas ir viens no &quot;lielajiem miglājiem&quot; un, balstoties uz objekta krāsu un [[zvaigžņlielums|zvaigžņlielumu]], kļūdaini aprēķināja, ka tā attālums no Zemes ir 2000 reižu lielāks par [[Sīriuss|Sīriusu]].&lt;ref name=&quot;Herschel 1785&quot;&gt;
{{publikācijas atsauce
| last = Herschel
| first = W.
| year = 1785
| title = On the Construction of the Heavens
| journal = [[Philosophical Transactions of the Royal Society of London]]
| volume = 75
| issue = 0
| pages = 213–266
| doi = 10.1098/rstl.1785.0012
}}
&lt;/ref&gt;

1864. gadā [[Viljams Haginss]] pētīja M31 [[spektrs|spektru]] un ievēroja, ka tas ir savādāks, nekā gāzu mākoņiem.&lt;ref name=&quot;Huggins &amp; Miller 1864&quot;&gt;
{{publikācijas atsauce
| last = Huggins
| first = W.
| last2 = Miller
| first2 = W. A.
| year = 1864
| title = On the Spectra of Some of the Nebulae
| journal = [[Philosophical Transactions of the Royal Society of London]]
| volume = 154
| issue = 0
| pages = 437–444
| doi = 10.1098/rstl.1864.0013
| bibcode = 1864RSPT..154..437H
}}
&lt;/ref&gt; Tas bija līdzīgs individuālu zvaigžņu spektram, līdz ar to varēja pieņemt, ka tam ir zvaigžņu daba. 1885. gadā M31 tika novērota [[supernova]], pirmā un vienīgā, kas līdz šim novērota šajā galaktikā. Taču tolaik M31 tika uzskatīts par daudz tuvāku objektu, tādēļ domāja, ka tā ir vienkārši [[nova]].

[[Attēls:Pic iroberts1.jpg|thumb|left|1887. gadā Robertsa uzņemtais Andromedas attēls.]]
1887. gadā [[Īzaks Robertss]] savā privātajā observatorijā [[Suseksa|Suseksā]], [[Anglija|Anglijā]] uzņēma pirmo M31 fotogrāfiju. Ilgais ekspozīcijas laiks pirmo reizi ļāva saskatīt objekta spirālveida struktūru.&lt;ref name=&quot;Roberts 1899&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce
| last = Roberts
| first = I.
| year = 1899
| title = A Selection of Photographs of Stars, Star-clusters and Nebulae
| volume = II
| publisher = Universal Press
| location = London
}}
&lt;/ref&gt; Tomēr, tolaik to uzskatīja par mākoni mūsu galaktikā un Robertss kļūdaini domāja, ka no šādiem spirālveida mākoņiem veidojas jaunas planētu sistēmas. 1912. gadā [[Vesto Slaifers]] [[Lovela observatorija|Lovela observatorijā]], izmantojot [[spektroskopija|spektroskopiju]], izmērīja M31 [[radiālais ātrums|radiālo ātrumu]] attiecībā pret Saules sistēmu. Tas bija lielākais tolaik zināmais - 300 km/s, tuvojoties Saulei.&lt;ref name=&quot;Slipher 1913&quot;&gt;
{{publikācijas atsauce
| last = Slipher
| first = V. M.
| year = 1913
| title = The Radial Velocity of the Andromeda Nebula
| journal = [[Lowell Observatory Bulletin]]
| volume = 1
| pages = 56–57
| bibcode = 1913LowOB...1b..56S
| doi =
}}
&lt;/ref&gt;

1917. gadā amerikāņu astronoms [[Hebers Kērtiss]] novēroja novu M31. Meklējot fotogrāfijas, tika atklātas vēl 11 novas. Kurtiss ievēroja, ka šīs novas bija aptuveni desmit reižu blāvākas par caurmērā novērojamām. Pēc tā viņš aprēķināja, ka M31 attālums ir aptuveni 500000 ly, un izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka spirālveida mākoņi patiesībā ir atsevišķas galaktikas.&lt;ref name=&quot;Curtis 1988&quot;&gt;
{{publikācijas atsauce
| last = Curtis
| first = H. D.
| year = 1988
| title = Novae in Spiral Nebulae and the Island Universe Theory
| journal = [[Publications of the Astronomical Society of the Pacific]]
| volume = 100
| pages = 6
| bibcode = 1988PASP..100....6C
| doi = 10.1086/132128
}}
&lt;/ref&gt; 1920. gadā par šo jautājumu notika [[lielās debates]] starp Kērtisu un [[Hārlovs Šeplijs|Hārlovu Šepliju]]. Strīdu galīgi atrisināja [[Edvīns Habls|Edvīna Habla]] atklājumi pāris gadus vēlāk, kurš pierādīja, ka M31 ir atsevišķa galaktika.

M31 ir liela nozīme galaktiku pētījumos, jo tā ir mums vistuvākā spirālveida galaktika.

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Astronomija}}
* [[Galaktika]]
* [[Lielais Magelāna mākonis]]
* [[Vietējā galaktiku grupa]]
* [[Mazais Magelāna mākonis]]
* [[Piena Ceļš]]
* [[Trijstūra galaktika]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Andromeda (zvaigznājs)]]
[[Kategorija:Lokālā galaktiku grupa]]
[[Kategorija:Mesjē objekti]]
[[Kategorija:Spirālveida galaktikas]]</text>
      <sha1>iz0i9yxj3wup67eke9p600761t7ctbx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1316. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154070</id>
    <revision>
      <id>4483336</id>
      <parentid>3729621</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:01:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="730" sha1="1i80ec6wruotz56gcu9aocklgqrctla" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1316. gadu|1316 (nozīmju atdalīšana)|1316}}
{{Gadu navigācija|1316}}
{{Gads citos kalendāros|1316}}

'''1316'''. ({{Rom sk gadam|1316}}) bija [[garais gads]], kas  pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==

== Dzimuši ==
* aprīlis/maijs — [[Magnuss IV]] (''Magnus IV''), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (miris [[1374]].)
* [[14. maijs]] — [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārlis IV]] (''Karel IV.''), Svētās Romas imperators (miris [[1378]].)
* [[7. novembris]] — [[Simeons Joanovičs Lepnais]] (''Симеон Иванович Гордый''), Maskavas kņazs (miris [[1353]].)

== Miruši ==

{{commonscat|1316}}

[[Kategorija:1316. gads| ]]</text>
      <sha1>1i80ec6wruotz56gcu9aocklgqrctla</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1378. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154071</id>
    <revision>
      <id>4483496</id>
      <parentid>4386637</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:56:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="968" sha1="6sw2k64op9smpamz0p9zkkpiftgbgl8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1378. gadu|1378 (nozīmju atdalīšana)|1378}}
{{Gadu navigācija|1378}}
{{Gads citos kalendāros|1378}}

'''1378. gads''' ({{Rom sk gadam|1378}}) bija parastais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]  sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[29. novembris]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs]] kļuva par [[Bohēmija]]s karali.
* Pirmoreiz minētas [[Ventspils]] pilsētas tiesības.

== Dzimuši ==
* [[31. decembris]] — [[Kaliksts III]] (''Callistus III''), Romas pāvests (miris [[1458]].)

=== Nezināmi datumi ===

* [[Lorenco Žiberti]] (''Lorenzo Ghiberti''), Renesanses mākslinieks (miris [[1455. gads|1455]].)

== Miruši ==
* [[27. marts]] — [[Gregors XI]] (''Gregorius V''), Romas pāvests (dzimis ap [[1329. gads|1329]].)
* [[29. novembris]] — [[Kārlis IV Luksemburgs|Kārlis IV]] (''Karel IV.''), Svētās Romas imperators (dzimis [[1316]].)

{{commonscat|1378}}

{{Pg5}}

[[Kategorija:1378. gads| ]]</text>
      <sha1>6sw2k64op9smpamz0p9zkkpiftgbgl8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cīņas klubs (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155851</id>
    <revision>
      <id>4483406</id>
      <parentid>4474995</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:54:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="82263" sha1="tvggafj25hhlqhqoe8ifrecxi4ony52" xml:space="preserve">{{vērtīgs raksts}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Cīņas klubs
| attēls                   = Attēls:Fight Club poster.jpg
| paraksts                 = Reklāmas plakāts
| nosaukums oriģinālvalodā = Fight Club
| žanrs                    = trilleris
| režisors                 = [[Deivids Finčers]]
| producents               = 
* Ārts Linsons
* Seāna Čefina
* Ross Greisons Bells
| scenārija autors         = Džims Ūlss
| galvenajās lomās         = 
* [[Breds Pits]]
* [[Edvards Nortons]]
* [[Helēna Bonema Kārtere]]
| mūzika                   = ''[[Dust Brothers]]''
| operators                = Džefs Kronenvets
| montāža                  = Džeimss Heiguds
| studija                  = ''[[Regency Enterprises]]''
| izplatītājs              = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks          = {{dat|1999|10|15}}
| ilgums                   = 139 [[minūte]]s
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{USD|63 miljoni}}
| ienākumi                 = {{USD|100,9 miljoni}}
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 0137523
}}

'''&quot;Cīņas klubs&quot;''' ({{val|en|Fight Club}}) ir 1999. gada ASV filma, kura veidota pēc [[Čaks Palahņuks|Čaka Palahņuka]] 1996. gada [[romāns|romāna]] &quot;[[Cīņas klubs (romāns)|Cīņas klubs]]&quot; motīviem. Filmas režisors ir [[Deivids Finčers]], galvenās lomas atveido [[Edvards Nortons]], [[Breds Pits]] un [[Helēna Bonema Kārtere]]. Nortons tēlo vārdā nenosaukto galveno varoni, kurš ir neapmierināts ar savu &quot;baltās apkaklītes&quot; darbu [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] sabiedrībā. Kopā ar ziepju vārītāju Taileru Dērdenu, kuru tēlo Pits, viņš izveido cīņas klubu un tiek iejaukts attiecībās starp viņu un izlaidīgu [[sieviete|sievieti]], Marlu Singeri, kuru tēlo Bonema Kārtere.

''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' [[Kinoproducents|producente]] Lora Ziskina ieguva tiesības ekranizēt Palahņuka romānu un filmas pielāgošanai nolīga Džimu Ūlsu. Finčers bija viens no četriem režisora kandidātiem, viņu izvēlējās tieši entuziasma dēļ. Finčers attīstīja scenāriju kopā ar Ūlsu, palīdzēja arī citi. Režisors salīdzināja filmu ar 1955. gadā izdoto &quot;[[Dumpinieks bez iemesla]]&quot; un 1967. gadā izdoto &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;. Finčers bija iecerējis, ka &quot;Cīņas kluba&quot; vardarbība ir kā metafora konfliktam starp jauno paaudzi un [[reklāma]]s industrijas vērtību sistēmu. Lai liktu skatītājiem justies neērti un neļautu nojaust negaidīto nobeigumu, filmā viņš iekļāva homoerotiskās ainas no Palahņuka romāna.

Studijas pārstāvjiem filma nepatika, un viņi pārstrukturēja Finčera piedāvāto reklāmas kampaņu, tā mēģinot samazināt plānotos izdevumus. &quot;Cīņas klubs&quot; kinoteātros nenopelnīja tik [[nauda]]s, cik bija cerēts; kritiķi filmu vērtēja ļoti dažādi. Tā tiek saukta par vienu no pretrunīgākajām un aprunātākajām 1999. gada filmām. Tiesa gan, filmas [[DVD]] versija bija komerciāli veiksmīga un padarīja &quot;Cīņas klubu&quot; par [[kulta filma|kulta filmu]]. Kritiķu vērtējumi kopš tā laika ir kļuvuši pozitīvāki.

== Sižets ==
Vārdā nenosauktais Stāstītājs (Nortons) ir ceļojošs [[automašīna|automašīnu]] firmas darbinieks, kurš cieš no [[bezmiegs|bezmiega]]. Viņa [[ārsts]] atsakās izrakstīt [[zāles]] un iesaka apmeklēt atbalsta grupu, kur viņš redzētu cilvēkus, kas cieš no nopietnākām kaitēm. Stāstītājs apmeklē ar [[sēklinieku vēzis|sēklinieku vēzi]] slimo cilvēku upuru atbalsta grupu un, pārliecinājis viņus, ka pats cieš no [[sēklinieks|sēklinieku]] vēža, rod iespēju emocionāli izpausties un atbrīvojas no bezmiega. Viņš kļūst atkarīgs no atbalsta grupu apmeklēšanas un izlikšanās par upuri, taču vēl viena viltus upura, Marlas Singeres (Bonema Kārtere) esamība viņam traucē, tādēļ viņi sarunā kopā netikties vienās un tajās pašās grupās.

Atlidojis mājās pēc biznesa ceļojuma, Stāstītājs uzzina, ka viņa dzīvoklis ir ticis iznīcināts sprādzienā. Viņš sazvana Taileru Dērdenu (Pits), [[ziepes|ziepju]] pārdevēju, ar kuru viņš sadraudzējās lidojuma laikā, un viņi tiekas bārā. Pēc diskusijas par [[patērnieciskums|patērnieciskumu]] Tailers ielūdz Stāstītāju palikt pie viņa [[māja|mājās]]. Ārpus bāra viņš pieprasa, lai Stāstītājs viņam iesit. Pēc īsas dūru cīņas Stāstītājs sāk dzīvot Tailera pussagruvušajā mājā. Ārpus bāra starp viņiem notiek vēl vairākas cīņas, un tas piesaista [[vīrietis|vīriešu]] pūļa uzmanību. Kaušanās tiek pārcelta uz bāra pagrabu, kur šie vīrieši dibina cīņas klubu.

Marla pārdozē medikamentus un Stāstītājam [[telefons|telefoniski]] lūdz palīdzību. Viņa tiek ignorēta, taču Tailers paceļ klausuli un Marlu izglābj. Tailers un Marla uzsāk seksuālas attiecības, un Tailers brīdina Stāstītāju nekad nerunāt par viņu ar Marlu. [[valsts|Valstī]] tiek dibināti vēl vairāki cīņas klubi, un Tailera vadībā tie apvienojas pret materiālismu un korporācijām vērstā [[organizācija|organizācijā]] &quot;Projekts Haoss&quot; ({{val|en|Project Mayhem}}). Stāstītājs Taileram pasaka, ka vēlas vairāk iesaistīties organizācijā, taču Tailers pēkšņi pazūd. Kad &quot;Projekta Haoss&quot; biedru neizdevušās [[sabotāža]]s operācijas laikā nogalina [[policija]], Stāstītājs mēģina slēgt projektu un mēģina izsekot Taileru pēc viņa [[lidmašīna|lidmašīnu]] biļešu maršrutiem. Kādā pilsētā &quot;Projekta Haoss&quot; biedrs sveic Stāstītāju kā Taileru Dērdenu. Viesnīcā Stāstītājs piezvana Marlai un atklāj, ka arī viņa uzskata Stāstītāju par Taileru. Viņš pēkšņi ierauga Taileru Dērdenu savā istabā — Tailers paskaidro, ka Stāstītājam ir personības dalīšanās un viņi abi atrodas vienā [[cilvēka ķermenis|ķermenī]]. Tailers kontrolē Stāstītāja ķermeni, kad tas [[gulta|guļ]].

Stāstītājs pēc sarunas zaudē samaņu. Kad Stāstītājs pamostas, viņš atklāj, ka Tailers ir veicis zvanus, kamēr viņš gulēja. Viņš uzzina, ka Tailers plāno tikt vaļā no parādsaistībām, iznīcinot [[Celtne|ēkas]], kurās atrodas kredītkaršu kompāniju reģistri. Stāstītājs cenšas par to ziņot policijai, taču atklāj, ka policisti ir &quot;Projekta&quot; biedri. Viņš cenšas atmīnēt [[sprāgstvielas]] kādā ēkā, taču Tailers viņu apspiež un dodas uz ēku, no kuras var novērot sprādzienus. Stāstītājs, kuram Tailers draud ar [[ierocis|ieroci]], saprot, ka tā kā viņam un Taileram ir tas pats ķermenis, patiesībā ieroci tur Stāstītājs. Viņš iešauj sev [[mute|mutē]], lode izlido cauri vaigam, nenogalinot Stāstītāju. Tailers saļimst, viņam ir ievainojums pakausī, Stāstītājs viņu vairs neredz. &quot;Projekta Haoss&quot; biedri atved Marlu, kuru viņi nolaupīja, un liek viņus abus mierā. Viņi sadodas [[roka|rokās]] un noskatās, kā sabrūk ēkas.

== Tēmas ==
{{quote box2|width=30%|align=right| salign = right|quote=Mēs esam radīti, lai būtu [[medniecība|mednieki]], un mēs atrodamies patērētāju [[sabiedrība|sabiedrībā]]. Vairs nav ko nogalināt, vairs nav ar ko cīnīties, nav ko pārvarēt, nav ko izpētīt. Tādā sociālajā gaisotnē tika radīta šī parastā persona [teicējs].|source=Deivids Finčers&lt;ref name=&quot;smith64&quot; /&gt;}}
Finčers ir sacījis, ka &quot;Cīņas klubs&quot; ir filma par pieaugšanu, tāpat kā 1967. gada filma &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;, tikai 30—40 gadus veciem cilvēkiem. Finčers Stāstītāju ir aprakstījis kā parastu personu;&lt;ref name=&quot;smith64&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|p=64}}&lt;/ref&gt; romānā viņš tiek saukts par Džeku, taču filmā ir bez vārda.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | title = 100 DVDs You Must Own {{en ikona}} | pages = 31 | journal = Empire | year = 2003. gada janvāris }}&lt;/ref&gt; Finčers aprakstīja Stāstītāja izcelsmi: &quot;Viņš mēģināja darīt visu, ko viņam mācīja, mēģināja iederēties pasaulē, kļūstot par to, kas viņš nav.&quot; Stāstītājs nevar rast prieku, tādēļ viņš dodas ceļojumā uz apgaismību, kurā viņam ir &quot;jānogalina&quot; savi vecāki, savs dievs un savs skolotājs. Filmas sākumā viņš ir nogalinājis savus vecākus. Ar Taileru Dērdenu viņš nogalina savu dievu, darot lietas, kuras viņam nebūtu jādara. Lai pabeigtu nobriešanas procesu, Stāstītājam ir jānogalina savs [[skolotājs]], Tailers Dērdens.&lt;ref name=&quot;smith60&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|p=60}}&lt;/ref&gt;

Galvenais varonis ir 1990. gadu pretstats &quot;Absolventa&quot; arhetipam: &quot;puisis, kam pie kājām ''nav'' iespēju pilna pasaule, viņam ''nav'' iespēju, viņš vārda tiešā nozīmē nevar iedomāties veidu, kā mainīt savu dzīvi&quot;. Viņš ir apjucis un dusmīgs, tādēļ atbild savai dzīves videi, savā prātā radot Taileru Dērdenu, [[Frīdrihs Nīče|Nīčes]] pārcilvēku. Kaut arī Tailers ir tas, par ko Stāstītājs vēlētos kļūt, viņš nav iejūtīgs un nepalīdz Stāstītājam stāties pretī lēmumiem savā dzīvē, kas &quot;ir sarežģīti un kuriem ir morālas un ētiskas saistības&quot;. Finčers paskaidroja, ka &quot;[Tailers] var tikt galā ar mūsu dzīves konceptiem ideālistiskā veidā, taču tam nav nekāda sakara ar reālās dzīves kompromisiem, kādus tos pazīst mūsdienu cilvēks. Tas ir: daudzos notikumos bez tevis var iztikt. Tas ir uzbūvēts, tagad tam ir tikai jādarbojas.&quot;&lt;ref name=&quot;smith64&quot; /&gt; Kaut arī kinostudijas pārstāvji uztraucās, ka &quot;Cīņas klubs&quot; būs &quot;draudīgs un musinošs&quot;, Finčers mēģināja to padarīt &quot;smieklīgu un musinošu&quot;, iekļaujot filmā humoru, kas nomāktu filmā atainoto ļaunumu.&lt;ref name=&quot;empire&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Deimons | last = Vaizs | title = Menace II Society {{en ikona}} | journal = Empire | year = 1999. gada decembris }}&lt;/ref&gt;

Ūlss filmu aprakstīja kā &quot;romantisku komēdiju&quot;, paskaidrojot, ka &quot;daudz kas ir saistīts ar tēlu attieksmi pret veselīgām attiecībām, liela daļa no viņu uzvešanās veida liekas neveselīga un riebīga vienam pret otru, taču patiesībā tas strādā, jo abi tēli psiholoģiski ir uz robežas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Maikls | last = Sregovs | url = http://www.salon.com/ent/col/srag/1999/10/14/fincher/index1.html | title = Testosterama {{en ikona}} | work = Salon.com | date = 1999. gada 14. oktobrī | accessdate = 2007. gada 2. decembrī | archive-date = 2007. gada 9. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071209021705/http://www.salon.com/ent/col/srag/1999/10/14/fincher/index1.html }}&lt;/ref&gt; Stāstītājs vēlas intīmu tuvību, taču izvairās no tās ar Marlu Singeri, jo saredz pārāk daudzas līdzības ar sevi.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot;&gt;&quot;Cīņas kluba&quot; DVD komentāri ar [[Deivids Finčers|Deividu Finčeru]], [[Breds Pits|Bredu Pitu]], [[Edvards Nortons|Edvardu Nortonu]] un [[Helēna Bonema Kārtere|Helēnu Bonemu Kārteri]], [2000], ''20th Century Fox''.&lt;/ref&gt; Kaut arī Marla ir pavedinoša un nihilistiska perspektīva Stāstītājam, viņš tā vietā izvēlas jauno nodarbi un satraukumu, ko viņam piedāvā draudzēšanās ar Taileru Dērdenu. Stāstītājs jūtas ērti, esot personīgi saistīts ar Taileru Dērdenu, taču kļūst greizsirdīgs, kad Tailers uzsāk seksuālas attiecības ar Marlu. Kad Stāstītājs strīdas ar Taileru par viņu draudzību, Tailers pastāsta, ka draudzība ir otršķirīga, salīdzinot ar sekošanu viņu pētītajai filozofijai.&lt;ref name=&quot;reel&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Barbara | last = Tīsdola | url = http://www.reel.com/reel.asp?node=features/interviews/norton | title = Edward Norton Fights His Way to the Top {{en ikona}} | work = Reel.com | publisher = Movie Gallery | year = 1999 | accessdate = 2007. gada 24. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071011095947/http://reel.com/reel.asp?node=features%2Finterviews%2Fnorton | archivedate = 2007. gada 11. Oktobris }}&lt;/ref&gt; Tailers ierosina kaut ko darīt ar Marlu, netieši norādot, ka viņa ir risks, no kura jāatbrīvojas. Kad Tailers to pasaka, Stāstītājs saprot, ka viņa vēlmēm būtu jābūt fokusētām uz Marlu, un sāk novirzīties no Tailera ceļa.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt;

{{quote box2|align=left| salign = right|width=30%|quote=Filmas sākumā mēs nolēmām, ka es sākšu badoties, kamēr [Breds Pits] attīstītos un dotos uz solārijiem; viņš kļūtu arvien ideālāks, bet es nīktu.|source=Edvards Nortons&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = S. F. | last = Seds | url = http://www.telegraph.co.uk/culture/film/3592955/Its-the-thought-that-counts.html | title = It's the thought that counts {{en ikona}} | work = The Daily Telegraph | date = 2003. gada 19. aprīlī |accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}&lt;/ref&gt;}}
Neuzticamais Stāstītājs sākotnēji neapzinās, ka Tailers Dērdens ir radies viņā pašā un tikai Stāstītājs pats  ir tas, kurš viņu redz.&lt;ref name=&quot;comment65&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|pp=65}}&lt;/ref&gt; Viņš arī kļūdaini slavē cīņas klubus kā veidu, kā justies spēcīgam,&lt;ref name=&quot;yale&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Robijs | last = O'Konors | title = Interview with Edward Norton {{en ikona}} | work = Yale Herald | date = 1999. gada 8. oktobrī }}&lt;/ref&gt; kaut arī Stāstītāja fiziskā kondīcija pasliktinās pa to laiku, Tailera Dērdena izskats uzlabojas. Sākotnēji Tailers vēlas &quot;patiesi pieredzēt&quot; īstas cīņas, tāpat kā Stāstītājs,&lt;ref name=&quot;showbiz&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Stīvens | last = Šefers | url = http://mrshowbiz.go.com/celebrities/interviews/509_1.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010417125217/http://mrshowbiz.go.com/celebrities/interviews/509_1.html | title = Brad Pitt &amp; Edward Norton {{en ikona}} | work = MrShowbiz.com | publisher = ABC News Internet Ventures | year = 1999. gada oktobris | archivedate = 2001. gada 17. Aprīlis | accessdate = 2007. gada 26. martā }}&lt;/ref&gt; viņam ir nihilistiska attieksme noliegt un iznīcināt institūcijas un vērtību sistēmas.&lt;ref name=&quot;talk&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Greiems | last = Fullers| title = Fighting Talk {{en ikona}} | url = https://archive.org/details/sim_journal-of-hand-surgery_1999-09_24a_5/page/1071 | journal = Interview |year = 1999. gada novembris | volume = 24 | issue = 5 | pages = 1071–7 | pmid = 10509287 | doi = 10.1053/jhsu.1999.1281 }}&lt;/ref&gt; Viņa impulsīvā daba, kas ataino [[Id, ego un superego|id]],&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt; piedāvā attieksmi, kas ir vilinoša un atbrīvojoša Stāstītājam un &quot;Projekta Haoss&quot; biedriem. Tailera iniciatīvas un metodes kļūst dehumanizējošas,&lt;ref name=&quot;talk&quot; /&gt; viņš izrīko &quot;Projekta&quot; dalībniekus ar [[megafons|megafonu]], līdzīgi nometņu vadītājiem [[Ķīna]]s pārizglītošanas nometnēs.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt; Stāstītājs aizvirzās prom no Tailera un filmas beigās nokļūst krustcelēs starp savām divām konfliktējošajām pusēm.&lt;ref name=&quot;reel&quot; /&gt;

Edvards Nortons ir sacījis: &quot;Manuprāt, &quot;Cīņas klubs&quot; patiesi, savā ziņā [..] iedziļinājās izmisumā un paralīzē, ko cilvēki jūt, jo šo vērtību sistēmu viņi ir mantojuši no reklāmām.&quot;&lt;ref name=&quot;showbiz&quot; /&gt; Breds Pits ir teicis: &quot;Cīņas klubs&quot; ir metafora nepieciešamībai virzīties cauri sienām, kuras mēs paši uzliekam sev apkārt, un vienkārši pēc kaut kā tiekties, tāpēc pirmoreiz mēs varam izjust sāpes.&quot;&lt;ref name=tribune&gt;{{Ziņu atsauce | title = 'Club' fighting for a respectful place in life {{en ikona}} | work = Post-Tribune | date = 2001. gada 15. martā }}&lt;/ref&gt; &quot;Cīņas klubs&quot; līdzinās 1955. gada filmai &quot;[[Dumpinieks bez iemesla]]&quot;: abas ir par cilvēkiem, kuri ir vīlušies esošajā sistēmā.&lt;ref name=&quot;showbiz&quot; /&gt; Tēli, kas ir pārcietuši sociālu emaskulāciju, nu ir kļuvuši par &quot;skatītāju paaudzi&quot;.&lt;ref name=&quot;calgary&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Luiss B. | last = Hobsons| title = Get ready to rumble {{en ikona}} | work = Calgary Sun  | date = 1999. gada 10. oktobrī | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}&lt;/ref&gt; Reklāmas kultūra definē sabiedrības &quot;virspusējos priekus&quot;, kuri rada nevajadzīgu pakaļdzīšanos pēc materiālajām vērtībām, atstājot novārtā svarīgāko - tiekšanos pēc garīga prieka. Filmā ir atsauces uz ''[[Calvin Klein]]'', ''[[IKEA]]'' un ''[[Volkswagen New Beetle]]''. Nortons par ''Beetle'' ir sacījis: &quot;Mēs to sadauzījām [..], jo tas šķita kā klasisks demogrāfiskā sprādziena paaudzes mārketinga plāna piemērs, kas pārdeva kultūru mums atpakaļ.&quot;&lt;ref name=&quot;cruisin&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Džims | last = Sloteks | title = Cruisin' for a bruisin' {{en ikona}} | work = Toronto Sun  | date = 1999. gada 10. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Viņa tēls pārvietojas pa savu dzīvokli, kamēr [[vizuālie efekti]] parāda viņa daudzos ''IKEA'' īpašumus. Finčers aprakstīja Stāstītāja nodošanos: &quot;Tā bija tikai doma par dzīvošanu šajā viltus priekā.&quot;&lt;ref name=&quot;comment67&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|p=67}}&lt;/ref&gt; Pits izskaidroja neatbilstību: &quot;Man šķiet, ka pastāv pašaizsardzības mehānisms, kas aiztur manu paaudzi no īstas un godīgas pazīšanās un saistībām ar mūsu patiesajām jūtām. Mēs fanojam par [[beisbols|beisbola]] komandām, taču mēs paši neiesaistāmies un nespēlējam. Mēs esam tik nobažījušies par neveiksmi un tik tendēti uz panākumiem, ka šīs divas lietas ir viss, kas galu galā tevi raksturos.&quot;&lt;ref name=tribune /&gt;

Vardarbība cīņas klubos ir domāta nevis, lai reklamētu vai cildinātu fiziskās cīņas, bet, lai dalībnieki izjustu sabiedrību, kurā viņi citādi ir nejūtīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Maikls | last = Mozess | url = http://www.drdrew.com/article.asp?id=198 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071211235459/http://www.drdrew.com/article.asp?id=198 | archivedate = 2007. gada 11. Decembris | title = Fighting Words: An interview with Fight Club director David Fincher {{en ikona}} | work = DrDrew.com | publisher = Dr. Drew | year = 1999 | accessdate = 2009. gada 13. maijā }}&lt;/ref&gt; Cīņas ir taustāms piemērs pretestībai pret &quot;ieraušanos&quot; impulsu sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;calgary&quot; /&gt; Nortons uzskatīja, ka cīņa starp vīriešiem atņem &quot;bailes no sāpēm&quot; un &quot;pieķeršanos materālajām vērtībām&quot;, ļaujot viņiem piedzīvot kaut ko vērtīgu.&lt;ref name=&quot;showbiz&quot; /&gt; Kad cīņas pārvēršas revolucionārā vardarbībā, filma tikai daļēji pieņem Tailera Dērdena revolucionāro dialektiku, teicējs novirzās un noliedz Tailera idejas.&lt;ref name=&quot;reel&quot; /&gt; &quot;Cīņas klubs&quot; apzināti slēpj neviennozīmīgu vēsti, kuras interpetācija tiek atstāta skatītāju ziņā.&lt;ref name=&quot;talk&quot; /&gt; Finčers paskaidroja: &quot;Man patīk doma, ka [[fašisms]] var pastāvēt, nepiedāvājot konkrētu virzienu vai risinājumu. Vai tad fašismam nav jāsaka &quot;šis ir virziens, kurp mums jādodas&quot;? Taču šī filma nevarētu piedāvāt ''kaut kādu'' risinājumu.&quot;&lt;ref name=&quot;empire&quot; /&gt;

== Darbs pie filmas ==
=== Ideja un režisora meklēšana ===
[[Čaks Palahņuks|Čaka Palahņuka]] romāns &quot;[[Cīņas klubs (romāns)|Cīņas klubs]]&quot; tika izdots 1996. gadā. Pirms tā izdošanas ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' grāmatu izlūks nosūtīja romāna pirmsiespiešanas versiju&lt;!-- galley proof --&gt; firmas radošajam direktoram Kevinam Makormikam. Viņš lika vienam no studijas lasītājiem izskatīt šo versiju kā kandidātu ekranizācijai, taču lasītājs to noraidīja. Makormiks tad pārsūtīja pirmsiespiešanas versiju producentiem Lorensam Benderam un Ārtam Linsonam, kas arī to noraidīja. [[Kinoproducents|Producenti]] Džošs Donens un Ross Bells saskatīja potenciālu un izrādīja interesi. Viņi noorganizēja bezalgas lasījumus ar [[aktieris|aktieriem]], lai noteiktu scenārija garumu, un sākotnējais lasījums ilga sešas stundas. Producenti izgrieza nodaļas, lai saīsinātu [[filmas]] garumu, un lietoja saīsināto scenāriju, lai ierakstītu dialogu. Bells nosūtīja ierakstu Lorai Ziskinai, nodaļas ''[[Fox 2000]]'' vadītājai, kas noklausījās ierakstu un no Palahņuka par 10 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] iegādājās tiesības uz &quot;Cīņas klubu&quot;.&lt;ref name=&quot;mav1&quot;&gt;{{Harvnb|Waxman|2005|pp=137–151}}&lt;/ref&gt;

Ziskina sākotnēji vēlējās nolīgt Baku Henriju, lai uzrakstītu scenāriju, jo uzskatīja, ka &quot;Cīņas klubs&quot; ir līdzīgs 1967. gada filmai &quot;[[Absolvents (filma)|Absolvents]]&quot;, kurai Henrijs uzrakstīja scenāriju. Kad jauns [[scenārists]], Džims Ūlss, [[Lobisms|lobēja]] Donenu un Bellu šim darbam, producenti izvēlējās viņu Henrija vietā. Bells sazinājās ar četriem [[Kinorežisors|režisoriem]], kuri varētu strādāt pie filmas. Viņaprāt, labākā izvēle bija [[Pīters Džeksons]], taču viņš bija aizņemts, [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] filmējot filmu &quot;[[Briesmoņi (filma)|Briesmoņi]]&quot; (1996). [[Braiens Singers]] saņēma grāmatu, taču to neizlasīja. [[Denijs Boils]] satikās ar Bellu un izlasīja grāmatu, taču atteicās. [[Deivids Finčers]], kas izlasīja &quot;Cīņas klubu&quot; un centās pats iegādāties tiesības, runāja ar Ziskinu par filmas režisēšanu. Viņš kavējās pieņemt ''20th Century Fox'' piedāvājumu, jo viņam bija negatīva pieredze, strādājot ar filmu &quot;[[Svešie 3]]&quot;. Lai uzlabotu attiecības ar studiju, viņš tikās ar Ziskinu un studijas vadītāju Billu Mekeniku.&lt;ref name=&quot;mav1&quot; /&gt; 1997. gada augustā ''20th Century Fox'' paziņoja, ka Finčers režisēs &quot;Cīņas kluba&quot; ekranizāciju.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Maikls | last = Flemings | url = http://www.variety.com/article/VR1116678264.html?categoryid=3&amp;cs=1 | title = Thornton holds reins of 'Horses' {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1997. gada 19. augustā | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt;

=== Aktieru izvēle ===
{| class=&quot;infobox&quot;
|-
! Aktieris
! class=&quot;unsortable&quot; |
! Loma
|-
| [[Edvards Nortons]]
| ...
| teicējs
|-
| [[Breds Pits]]
| ...
| Tailers Dērdens
|-
| [[Helēna Bonema Kārtere]]
| ...
| Marla Singere
|-
| [[Džēreds Leto]]
| ...
| Eņģeļa seja
|-
| ''[[Meat Loaf]]''
| ...
| Roberts Polsons
|}

[[Kinoproducents|Producents]] Ross Bells tikās ar [[aktieris|aktieri]] [[Rasels Krovs|Raselu Krovu]], lai apspriestu viņa kandidatūru Tailera Dērdena lomai. Producents Ārts Linsons, kas filmas veidošanā iesaistījās vēlāk, tikās ar citu kandidātu — Bredu Pitu. Linsons bija pieredzējušāks producents nekā Bells, tāpēc studija izvēlējās Pitu, nevis Krovu.&lt;ref name=&quot;mav1&quot; /&gt; Pēc neveiksmes 1998. gadā ar &quot;[[Iepazīstieties, Džo Bleks]]&quot;, Pits bija jaunas filmas meklējumos. Studija uzskatīja, ka &quot;Cīņas klubs&quot; būtu komerciāli veiksmīgāks ar lielu zvaigzni. Studija noslēdza līgumu ar Pitu un piedāvāja viņam 17,5 [[miljons|miljonu]] [[ASV dolārs|ASV dolāru]] honorāru.&lt;ref name=&quot;mav2&quot;&gt;{{harvnb|Waxman|2005|pp=175–184}}&lt;/ref&gt;

Stāstītāja lomai studija meklēja &quot;seksīgāku vārdu&quot; kā [[Mets Deimons|Metu Deimonu]], lai palielinātu filmas komerciālās cerības. Tika apspriesta arī [[Šons Penns|Šona Penna]] kandidatūra. Tā vietā Finčers izskatīja Edvarda Nortona kandidatūru, balstoties uz aktiera spēli 1996. gada filmā &quot;[[Nācija pret Leriju Flintu]]&quot;.&lt;ref name=&quot;vanity&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Pīters | last = Biskinds | title=Extreme Norton {{en ikona}} | journal = Vanity Fair | year = 1999. gada augusts }}&lt;/ref&gt; Citas studijas piedāvāja Nortonam galvenās lomas filmās &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot; un &quot;[[Cilvēks uz Mēness]]&quot;. Aktieri izvēlējās filmai &quot;[[Zvērinātie (filma)|Zvērinātie]]&quot;, taču filmas iestudēšana tā arī neuzsākās. ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' piedāvāja Nortonam 2,5 miljonus ASV dolāru honorāru, lai pievilinātu viņu &quot;Cīņas klubam&quot;. Nortons nevarēja uzreiz piekrist piedāvājumam, jo kompānijai ''[[Paramount Pictures]]'' viņš joprojām bija vienu filmu parādā. Nortons parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru viņam bija jāpiedalās vienā no studijas nākamajām filmām par zemāku atalgojumu. Nortons saistības izpildīja, piedaloties 2003. gada filmā &quot;[[Itālijas variants (filma, 2003)|Itālijas variants]]&quot;.&lt;ref name=&quot;mav2&quot; /&gt;

1998. gada janvārī ''20th Century Fox'' paziņoja, ka filmai ir izvēlēti [[Breds Pits]] un [[Edvards Nortons]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Kriss | last = Petrikins | url = http://www.variety.com/article/VR1117434297.html?categoryid=13&amp;cs=1 | title = Studio Report Card: Fox {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1998. gada 7. janvārī | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt; Aktieri gatavojās savām lomām, trenējoties [[bokss|boksā]], [[tekvondo]], ''[[grappling]]'',&lt;ref name=&quot;details&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Stīvens | last = Gerets | title=Freeze Frame {{en ikona}} | journal = Details | year = 1999. gada jūlijs }}&lt;/ref&gt; un [[ziepes|ziepju]] vārīšanā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Johanna | last = Šnellere | title = Brad Pitt and Edward Norton make 'Fight Club' {{en ikona}} | journal = Premiere | year = 1999. gada augusts }}&lt;/ref&gt; Pits patvaļīgi aizgāja pie zobārsta, lai tas ierobotu viņa priekšzobus un viņa tēlam nebūtu ideāli [[zobi]]. Tie tika atjaunoti pēc filmēšanas beigām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Kriss | last = Našavati | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,83604,00.html | title = Brad Pitt loses his teeth for a &quot;Fight&quot; {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 1998. gada 16. jūlijā | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 14. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071014195931/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C83604%2C00.html }}&lt;/ref&gt;

Finčera pirmā izvēle Marlas Singeres lomai bija [[Džanīne Garofalo]], bet viņa bija pret filmas seksuālo saturu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = The Story Behind Fight Club {{en ikona}} | work = Total Film | url = http://www.totalfilm.com/features/the-story-behind-fight-club | quote = Studija gribēja Vinonu Raideri. Finčers gribēja Džanīni Garofalo, taču viņai bija &quot;neērti vien padomāt par visu šo seksu&quot;. | date = 2009. gada 20. novembrī | accessdate = 2010. gada 11. maijā }}&lt;/ref&gt; Filmas veidotāji sākotnēji apsvēra [[Kortnija Lava|Kortniju Lavu]] un [[Vinona Raidere|Vinonu Raideri]] kā kandidātes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url = http://www.cnn.com/books/news/9910/29/fight.club.author/ | title = Palahniuk: Marketing 'Fight Club' is 'the ultimate absurd joke' {{en ikona}} | publisher = [[CNN]] | date = 1999. gada 29. oktobrī | accessdate = 2007. gada 26. martā }}&lt;/ref&gt; Studija vēlējās [[Rīza Viterspūna|Rīzu Viterspūnu]], taču Finčers uzskatīja, ka viņa ir par jaunu šai lomai.&lt;ref name=&quot;mav2&quot; /&gt; Viņš izvēlējās [[Helēna Bonema Kārtere|Helēnu Bonemu Kārteri]], balstoties uz viņas spēli 1997. gada filmā &quot;[[Dūjas spārni (filma, 1997)|Dūjas spārni]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Ričards | last = Džonsons | title = Boxing Helena {{en ikona}} | work = Los Angeles Magazine | year = 1999. gada novembris }}&lt;/ref&gt;

=== Scenārija rakstīšana ===
[[Scenārists|Scenārija autors]] Džims Ūlss strādāja pie sākotnējās scenārija versijas. Tajā nebija aizkadra [[balss]], jo tolaik valdīja uzskats, ka šī tehnika ir &quot;banāla un nodrāzta&quot;. Kad Finčers pievienojās filmai, viņš pastāvēja uz aizkadra balss nepieciešamību, uzskatot, ka filmas humora avots esot tieši Stāstītāja balss.&lt;ref name=&quot;mav2&quot; /&gt; Sākotnējo versiju [[kinorežisors|režisors]] aprakstīja kā &quot;bēdīgu un nožēlojamu&quot;.&lt;ref name=&quot;smith61&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|p=61}}&lt;/ref&gt; Finčers un Ūlss scenāriju pārveidoja sešu līdz septiņu [[mēnesis|mēnešu]] laikā. 1997. gadā bija gatavs trešais scenārija variants, kurā bija izmainīta notikumu secība un izlaisti vairāki svarīgi elementi. Kad tika nolīgts [[Breds Pits|Pits]], viņš bija nobažījies par to, ka viņa tēls — Tailers Dērdens — bija pārāk viendimensionāls. Finčers meklēja padomu pie scenārista un režisora [[Kemerons Krovs|Kemerona Krova]], kas ieteica tēlu padarīt nenoteiktāku. Finčers nolīga arī scenāristu [[Endrjū Kevins Vokers|Endrjū Kevinu Vokeru]]. Režisors ielūdza Pitu un [[Edvards Nortons|Nortonu]], lai viņi palīdzētu rediģēt scenāriju, un grupa izveidoja piecas revīzijas gada laikā.&lt;ref name=&quot;mav2&quot; /&gt;

Čaks Palahņuks slavēja [[Cīņas klubs (romāns)|sava romāna]] precīzo ekranizāciju un to, ka filmas sižets bija noslīpētāks par romāna sižetu. Palahņuks atcerējās, kā scenāristi apsprieda to, vai skatītāji noticētu romāna negaidītajam nobeigumam. Finčers atbalstīja nobeiguma iekļaušanu, apgalvojot: &quot;Ja viņi līdz šim brīdim pieņem visu, viņi pieņems arī nobeigumu. Ja viņi joprojām atradīsies zālē, viņi tam sekos.&quot;&lt;ref name=&quot;dvdtalk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Kleinmans | first = Džefrijs | url = http://www.dvdtalk.com/interviews/chuck_palahniuk.html | title = Interview With Fight Club Author Chuck Palahniuk {{en ikona}} | work = DVD Talk | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt; Palahņuka romānā bija homoerotiskas ainas, kuras režisors iekļāva arī filmā. Tas tika darīts ar nolūku likt skatītājiem justies neērti un uzsvērt pārsteigumu, kas viņus sagaida beigu epizodē.&lt;ref name=&quot;fiction&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Luiss B. | last = Hobsons | title = Fiction for real {{en ikona}} | work = Calgary Sun | date = 1999. gada 10. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Vannas istabas aina, kad Tailers Dērdens mazgājas blakus Stāstītājam, ir viens no šādiem piemēriem. Citāts &quot;es vēlos uzzināt, vai vēl viena [[sieviete]] patiešām ir atbilde, ko mums vajag,&quot; bija domāts, lai norādītu uz personīgo atbildību, nevis [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt; Vēl viens piemērs ir aina filmas sākumā, kurā Tailers Dērdens novieto ieroča stobru Stāstītāja mutē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Stīvens | last = Šefers | url = http://mrshowbiz.go.com/news/Todays_Stories/991013/fightclubauthor101399.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010416022913/http://mrshowbiz.go.com/news/Todays_Stories/991013/fightclubauthor101399.html | title = Fight Club's Controversial Cut {{en ikona}} | work = MrShowbiz.com | publisher = ABC News Internet Ventures | archivedate = 2001. gada 16. Aprīlis | date = 1999. gada 13. oktobrī | accessdate = 2007. gada 2. decembrī }}&lt;/ref&gt;

Stāstītājs rod atpestīšanu filmas beigās, noraidot Tailera Dērdena dialektiku, tā novirzoties no romānā esošā nobeiguma, kurā Stāstītājs tiek ievietots [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]].&lt;ref name=&quot;empire&quot; /&gt; Nortons atrada paralēles starp atpestīšanu kā šajā filmā, tā &quot;Absolventā&quot;, norādot, ka abu filmu galvenie varoņi atrod vidusceļu starp savām divām pusēm.&lt;ref name=&quot;reel&quot; /&gt; Finčers uzskatīja, ka romāns bija pārāk apmāts ar Taileru Dērdenu, tādēļ viņš izmainīja nobeigumu, lai no viņa novirzītos: &quot;Es gribēju, lai cilvēki mīl Taileru, taču es gribēju arī, lai viņi pieļautu viņa sakāvi.&quot;&lt;ref name=&quot;empire&quot; /&gt;

=== Filmēšana ===
Studijas vadītāji Mekeniks un Ziskina sākotnēji ieplānoja filmas veidošanā ieguldīt 23 [[miljons|miljonus]] [[ASV dolārs|ASV dolāru]],&lt;ref name=&quot;mav1&quot; /&gt; taču, uzsākot aktīvu darbu pie filmas, budžets palielinājās līdz 50 miljoniem. Pusi apmaksāja ''[[New Regency]]'', taču filmēšanas laikā prognozētās izmaksas pieauga līdz 67 miljoniem dolāru. ''New Regency'' vadītājs un &quot;Cīņas kluba&quot; producēšanas vadītājs [[Arnons Milčans]] lūdza Finčeru samazināt izmaksas par vismaz 5 miljoniem. [[Kinorežisors|Režisors]] atteicās, tādēļ Milčans piedraudēja Mekenikam, ka ''New Regency'' atsauks finansējumu. Mekeniks centās atgūt Milčana atbalstu, nosūtot viņam nerediģētu materiālu no &quot;Cīņas kluba&quot; filmēšanas. Redzot trīs nedēļu darbu, Milčans atjaunoja ''New Regency'' finansiālo atbalstu.&lt;ref name=&quot;mav3&quot;&gt;{{harvnb|Waxman|2005|pp=199–202}}&lt;/ref&gt; Galējais filmas veidošanas budžets bija 63 miljoni ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt;

Cīņas ainas bija pilnībā iestudētas, un, lai iegūtu reālistiskus efektus, aktieriem prasīja &quot;pilnībā iejusties lomā&quot;.&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title = 'Club' fighting for a respectful place in life {{en ikona}} | work = Post-Tribune | date = 2001. gada 15. martā }}&lt;/ref&gt; Grimētāja Džūlija Pīrsa, kas strādāja kopā ar režisoru 1997. gada filmā &quot;[[Spēle (filma, 1997)|Spēle]]&quot;, precīzai cīnītāju atainošanai pētīja [[jauktā cīņas māksla|jaukto cīņas mākslu]] un ''[[pay-per-view]]'' boksu. Viņa izveidoja statista [[auss|ausi]] bez skrimšļa, iedvesmojoties no [[bokss|boksa]] mača, kurā [[Maiks Taisons]] nokoda daļu [[Evanders Holifīlds|Evandera Holifīlda]] auss.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | url= | title=It Bruiser: Julie Pearce | journal=[[Entertainment Weekly]] | date=July&amp;nbsp;25, 1999}}&lt;/ref&gt; Grimētāji pielietoja divas metodes, kā ātri radīt sviedrus: uz [[vazelīns|vazelīna]] kārtas uzlēja minerālūdeni un, &quot;slapju sviedru&quot; radīšanai, lietoja tīru [[ūdens|ūdeni]]. ''[[Meat Loaf]]'', kas tēlo cīņas kluba biedru ar &quot;[[ginekomastija|kuces pupiem]]&quot;, valkāja 40 [[kilograms|kg]] smagu [[tauki|tauku]] ''iejūgu'', pateicoties kuram viņam bija lielas [[krūts|krūtis]].&lt;ref name=&quot;details&quot; /&gt; Lai būtu garāks, ainās ar Nortonu viņš valkāja 20&amp;nbsp;cm augstas ''platformenes''.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt;

Fimēšana ilga 138 dienas,&lt;ref name=&quot;anarchy&quot;&gt;{{Harvnb|Probst|1999}}&lt;/ref&gt; kuru laikā Finčers uzfilmēja vairāk nekā 1500 filmas lentes, trīsreiz vairāk nekā vidēji [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmā.&lt;ref name=&quot;details&quot; /&gt; Filmēšana notika [[Losandželosā]], tās apkārtnē un studijas uzņemšanas laukumos.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt; Scenogrāfs Alekss Makdovels uzbūvēja vairāk nekā 70 uzņemšanas laukumus.&lt;ref name=&quot;details&quot; /&gt; Tailera Dērdena mājas āriene tika uzbūvēta Sanpedro rajonā, [[Losandželosa|Losandželosā]], bet iekšpuse — studijā. Lai ilustrētu tēlu sairušo pasauli, mājas iekšpuse bija daļēji sagruvusi.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt; Marlas Singeres [[dzīvoklis|dzīvokļa]] izkārtojums tika balstīts uz [[fotogrāfija|fotogrāfijām]] no ''Rosalind Apartments'', Losandželosas centrā.&lt;ref name=&quot;comment65&quot; /&gt; Kopā aptuveni 200 vietās tika uzfilmētas ap 300 ainas, un pielietoti sarežģīti specefekti. Finčers salīdzināja &quot;Cīņas klubu&quot; ar viņa nākamo un ne tik sarežģīto filmu &quot;[[Baiļu istaba]]&quot;: &quot;Es jutos tā, it kā visu savu laiku pavadītu, skatoties uz [[kravas automašīna|kravas mašīnām]], kuras tiek izkrautas un piekrautas, ar mērķi nofilmēt trīs dialoga rindiņas. Transportēšanas bija krietni par daudz.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Kolins | last = Koverts | title = Fear factor is Fincher's forte {{en ikona}} | work = Star Tribune | date = 2002. gada 29. martā }}&lt;/ref&gt;

=== Kinematogrāfija ===
&quot;Cīņas kluba&quot; filmēšanā Finčers lietoja [[Super 35]] formātu, jo tas viņam deva maksimālu manevrētspēju. Par operatoru viņš nolīga Džefu Kronenvetu. Kronenveta [[tēvs]] Džordans Kronenvets bija operators Finčera režisētajā 1992. gada filmā &quot;[[Svešie 3]]&quot;, taču tika nomainīts divas nedēļas pēc filmēšanas sākuma. Finčers no savām iepriekšējām filmām (&quot;[[Septiņi (filma)|Septiņi]]&quot; un &quot;Spēle&quot;) izpētīja dažādus pielietotos vizuālos efektus, un, kopā ar Kronenvetu filmējot &quot;Cīņas klubu&quot;, aizguva pāris elementus.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt;

Viņi izmantoja ''bālu'' stilu, padarot cilvēkus &quot;spīdīgus&quot;.&lt;ref name=&quot;comment65&quot; /&gt; Ainas, kurās Stāstītājs parādījās bez Tailera Dērdena, izskatījās mierīgas un reālistiskas. Ainas ar Taileru, pēc Finčera teiktā, bija &quot;hiperreālākas kā nojauktā, tā demontētā nozīmē — vizuāla metafora tam, kurp [Stāstītājs] dodas&quot;. Tērpos un grimā filmas veidotāji lietoja nepiesātinātas krāsas.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt; Helēnai Bonemai Kārterei bija ''lāsmojošs'' grims, kas norādīja uz viņas romantisko nihilistisko tēlu ar &quot;heroīna briesmoņa apsūbējumu&quot;. Finčers un Kronenvets iespaidojās no 1973. gada filmas &quot;[[Amerikāņu grafiti]]&quot;, kurā [[nakts]] skatiem piemita ikdienišķums, tajā pašā laikā nezaudējot krāsainību.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|p=65}}&lt;/ref&gt;

Filmas veidotāji filmēšanas laikā izmantoja kā dabīgo, tā mākslīgo [[gaisma|gaismu]]. Filmas ainu apgaismošanai [[kinorežisors|režisors]] centās pielietot vairākas pieejas, piemēram, filmējot pilsētā viņš ieguva [[pilsēta]]s apgaismojuma fona efektu. Lai saglabātu realitātes izjūtu, piemēram, apgaismotu [[protēze]]s, kas parādīja tēlu ievainojumus, dažkārt tikai izmantots fluorescējošais apgaismojums.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt; No otras puses, Finčers vēroja, lai apgaismojums nebūtu pārāk spēcīgs. Iedvesmojoties no operatora Gordona Vilisa pielietotās tehnikas, tēlu [[acis]] viņš neizcēla.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt;

&quot;Cīņas klubs&quot; lielākoties tika filmēts naktī. [[Diena]]s ainas Finčers apzināti filmēja [[ēna]]inās vietās. Lai radītu fona spīdumu, filmēšanas komanda bāra pagrabā novietoja lētas darba lampas. Finčers izvairījās no sarežģītiem filmēšanas darbiem pirmajās pagraba cīņu ainās, tā vietā nofiksējot kameru konkrētā vietā. Vēlākajās ainās Finčers pārvietoja kameru no skatītāja skatpunkta uz cīnītāja skatpunktu.&lt;ref name=&quot;anarchy&quot; /&gt;

Ainas ar Taileru Dērdenu tika inscenētas ar domu noslēpt faktu, ka šis tēls ir Stāstītāja izdomājums. Viņš netika filmēts vienā kadrā ar ļaužu grupu, kā arī trešās personas skatos, kur, manipulācijas nolūkos, Tailers Stāstītājam piedāvā specifiskas idejas. Sākuma ainās filmas veidotāji Taileru iekļāva atsevišķos kadros, lai radītu zemapziņas efektu.&lt;ref name=&quot;comment65&quot; /&gt; Tailers parādās fonā, nefokusēts, kā &quot;mazs velniņš uz pleca&quot;.&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt; Finčera paskaidrojums: &quot;Mūsu varonis rada Taileru Dērdenu pats savā prātā, tādēļ šajā brīdī viņš pastāv tikai Stāstītāja apziņas perifērijā.&quot;&lt;ref name=&quot;cinefex&quot; /&gt;

Kaut arī &quot;Cīņas kluba&quot; filmēšanā Kronenvets lielākoties izmantoja &quot;Kodak&quot; kinolenti, lai izmainītu tās izskatu, tika pielietotas vairākas citas tehnikas. Piemēram:

* Lielai daļai nakts ainu ārpusē tika pielietota &quot;postluminācijas metode&quot; — kontrasts tika izstiepts, ar nolūku skatu padarīt apzināti neglītu.
* [[ekspozīcija (fotogrāfija)|Ekspozīcija]] tika uzstādīta pārāk īsa.
* Lai palielinātu melnās krāsas optisko blīvumu, daļā ainu tika lietots ''[[Technicolor]] ENR bleach bypass''.
* Ar mērķi radīt spriedzes &quot;kāpinājuma&quot; sajūtu, tika izvēlēts augsta kontrasta fons ar netīru apsūbējumu.&lt;ref name=&quot;comment65&quot; /&gt;

=== Vizuālie efekti ===
Lai pielietotu dažādos vizuālos efektus, Finčers nolīga Kevinu Todu Haugu. Ar Haugu viņš jau bija sastrādājies, veidojot &quot;Spēli&quot;. Meistars sadalīja vizuālo efektu māksliniekus un ekspertus dažādās grupās, katra no tām atbildēja par citu vizuālo efektu tipu: datorgrafiku, animāciju, salikšanu un skenēšanu. Haugs paskaidroja: &quot;Mēs izvēlējāmies labākos cilvēkus katram efektu darba aspektam, tad koordinējām viņu darbu. Šādā veidā mēs izvairījāmies no sarežģītā grupu darba.&quot; Finčers vizualizēja teicēja perspektīvu caur &quot;prāta acs&quot; skatpunktu un skatītājiem izveidoja [[tuvredzība|tuvredzīgu]] struktūru. Sarežģītiem vizuālo efektu skatiem Finčers lietoja priekšvizualizācijas video, kā risinājumu potenciālām kļūdām reālās filmēšanas laikā.&lt;ref name=&quot;cinefex&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Kevins H. | last = Mārtins | title = A World of Hurt {{en ikona}} | journal = [[Cinefex]] | year = 2000. gada janvāris }}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Fight Club fear center.jpg|thumb|250px|&quot;Cīņas kluba&quot; ievads, kas ataino [[smadzenes|smadzeņu]] neirālo tīklu, kurā domas procesu uzsāk teicēja baiļu impulss. Neirālā tīkla karti izveidoja, izmantojot L-sistēmu un uzzīmēja ar medicīniskā ilustrētāja palīdzību.]]
Filmas ievadā ir 90 [[sekunde]]s gara vizuālo efektu aina, kas parāda Stāstītāja [[smadzenes]] [[mikroskops|mikroskopiskā]] palielinājumā, kamera attālinās un sāk ceļojumu no viņa baiļu centra, sekojot domas procesam, ko ir izsaucis baiļu impulss.&lt;ref name=&quot;comment61–62&quot;&gt;{{Harvnb|Smith|1999|pp=61–62}}&lt;/ref&gt; Ainai, kuru daļēji veidoja Finčers, sākotnēji bija piešķirts atsevišķs filmas budžets, taču 1999. gada [[janvāris|janvārī]] studija apvienoja abus projektus.&lt;ref name=&quot;cinefex&quot; /&gt; Finčers nolīga ''Digital Domain'' un firmas vizuālo efektu uzraugu Kevinu Meku, kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par labākajiem [[specefekts|specefektiem]] 1998. gada filmā &quot;[[Kad sapņi piepildās]]&quot;, ainas veidošanai. Izmantojot L-sistēmu, firma atveidoja smadzeņu karti,&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Marks | last = Frauenfelders| title = Hollywood's Head Case {{en ikona}} | journal = Wired | year = 1999. gada augusts }}&lt;/ref&gt; un medicīniskā ilustratore Ketrīna Džonsa detalizēja šo dizainu. Attālināšanās aina no smadzeņu iekšienes uz galvaskausa ārpusi iekļāva [[neirons|neironus]], darbības potenciālus un [[mata folikuls|mata folikulu]]. Haugs paskaidroja: &quot;Lai gan mēs gribējām, lai ceļojums caur smadzenēm izskatītos kā [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopa]] [[fotogrāfija]], šim skatam vajadzēja būt apvienotam ar nakts niršanas sajūtu: slapjam, baisam un ar mazu attēla dziļumu.&quot; Seklais attēla dziļums tika panākts, pateicoties staru izsekošanas procesam.&lt;ref name=&quot;cinefex&quot; /&gt;

Filmā tika iekļauti arī citi [[vizuālie efekti]], piemēram, filmas sākumā kamera pazib gar pilsētas ielām, lai parādītu &quot;Projekta Haoss&quot; iznīcinošo ekipējumu, kas mētājas apakšzemes stāvvietās. Aina bija [[Trīsdimensiju telpa|trīsdimensionāla]] kompozīcija, kur tika apvienotas gandrīz 100 [[Losandželosa]]s fotogrāfijas, kuras uzņēma [[fotogrāfs]] Maikls Daglass Midltons. Pie filmas beigu ainas, kad brūk kredītkaršu biroju ēkas, tās radītājs Ričards Beilijs (''Image Savant'') strādāja vairāk nekā četrpadsmit mēnešus.&lt;ref name=&quot;cinefex&quot; /&gt;

Filmas vidū Tailers Dērdens skatītājiem parāda norādījuma zīmi (filmā iesauktu par [[cigarete]]s izdegumu). Aina simbolizē pagrieziena punktu, kas pareģo topošo pārrāvumu un &quot;diezgan subjektīvās realitātes&quot;, kas pastāvēja filmas sākumā, inversiju. Režisors paskaidroja: &quot;Pēkšņi ir tā, it kā kinomehāniķis palaida garām pārslēgšanos uz nākamo lentu, skatītājiem ir jāsāk skatīties uz filmu pavisam citādi.&quot;&lt;ref name=&quot;cinefex&quot; /&gt;

=== Muzikālais pavadījums ===
Finčers bija norūpējies par to, ka grupas, kurām ir pieredze filmu muzikālā pavadījuma veidošanā, nespēs apvienot tēmas, kuras tiek risinātas filmā. Šī iemesla dēļ viņš meklēja [[Mūzikas grupa|grupu]], kura nekad iepriekš nav rakstījusi pavadījumu filmai. Viņš centās nolīgt ''[[Radiohead]]'',&lt;ref name=&quot;DVDcom&quot; /&gt; taču galu galā izvēlējās [[Breikbīts|breikbīta]] producentu duetu ''[[Dust Brothers]]''. Duets radīja [[Postmodernisma māksla|postmodernu]] skaņas celiņu, kurā bija iekļauti atkārtoti [[bungas|bungu]] ritmi, elektroniska čirkstoņa un datorizētas mūzikas piejaukums. ''Dust Brothers'' dalībnieks Maikls Simpsons sacīja: &quot;Šajā filmā Finčers vēlējās uzsākt ko jaunu, netradicionāls pavadījums palīdzēja to sasniegt.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Amanda | last = Šerra | title = Score one for musicians turned film composers {{en ikona}} | work = Sarasota Herald-Tribune | date = 1999. gada 19. novembrī }}&lt;/ref&gt;

== Izlaišana ==
=== Reklāma ===
Filmēšana noslēdzās 1998. gada [[decembris|decembrī]], un Finčers samontēja filmu 1999. gada sākumā, lai sagatavotu &quot;Cīņas klubu&quot; seansam ar ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' vadītājiem. Viņi neuzņēma filmu ar sajūsmu un bija norūpējušies par to, ka filmai varētu nebūt skatītāju.&lt;ref name=&quot;mav4&quot;&gt;{{harvnb|Waxman|2005|pp=253–273}}&lt;/ref&gt; Galvenais [[Kino producents|producents]] Ārts Linsons, kas atbalstīja filmu, atcerējās: &quot;Par &quot;Cīņas klubu&quot; tik daudz runāja, ka tas kļuva satraucoši, un neviena vadītāju grupa nevarēja ar to tikt galā.&quot;&lt;ref&gt;{{harvnb|Linson|2002|p=152}}&lt;/ref&gt; Par spīti tam, sākotnēji &quot;Cīņas kluba&quot; rādīšanu [[kino]]tēatros bija paredzēts uzsākt 1999. gada [[jūlijs|jūlijā]],&lt;ref name=&quot;blood&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Bendžamins | last = Svetkijs | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,271117,00.html | title = Blood, Sweat, and Fears {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī | archive-date = 2008. gada 19. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20080519221626/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C271117%2C00.html }}&lt;/ref&gt; vēlāk to pārcēla uz {{dat|1999|08|06|A}}. Studija vēlreiz pārcēla filmas izlaišanas laiku, šoreiz uz [[rudens|rudeni]], kā iemeslu minot lielu filmu apjomu vasarā un sasteigtu attēla apstrādes procesu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Leonards | last = Kledijs | url = http://www.variety.com/article/VR1117503196.html?categoryid=13&amp;cs=1 | title = Fox holds the 'Fight' to fall {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 17. jūnijā | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt; Cilvēki ārpus studijas par iemeslu uzskatīja [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|Kolumbainas vidusskolas slaktiņu]] gada sākumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Kristofers | last = Gudvins | title = The malaise of the American male {{en ikona}} | work = The Sunday Times | date = 1999. gada 19. septembrī }}&lt;/ref&gt;

''20th Century Fox'' reklāmas nodaļas vadītājiem bija grūtības izvēlēties &quot;Cīņas kluba&quot; reklāmu, un vienubrīd viņi vēlējās to reklamēt kā ''[[art house]]'' filmu. Viņi uzskatīja, ka filma galvenokārt ir tendēta [[vīrietis|vīriešu]] auditorijai tās vardarbības dēļ, un uzskatīja, ka pat [[Breds Pits]] nespēs pievilināt skatītājas. Pētījumos atklājās, ka filma patika pusaudžiem. Finčers neļāva plakātos un treileros koncentrēties uz Pitu un lūdza studijai nolīgt reklāmas firmu ''Wieden+Kennedy'', lai viņi izdomātu mārketinga stratēģiju. Kā filmas galveno reklāmas tēlu firma piedāvāja rozā [[ziepes|ziepju gabalu]] ar uzdrukātu uzrakstu &quot;Cīņas klubs&quot;; ''20th Century Fox'' vadītāji to uzskatīja par &quot;sliktu joku&quot;. Finčers izdeva arī divus treilerus, kas bija noformēti kā viltus sociālās reklāmas, kuras vadītu Pits un [[Edvards Nortons|Nortons]]. Studija uzskatīja, ka treileri norāda nepareizu informāciju par filmu. Tā vietā studija finansēja 20 [[miljons|miljonus]] [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtu liela mēroga kampaņu, lai nodrošinātu [[žurnāls|preses]] banketus, [[reklāma]]s, ziņojumu dēļus un [[televīzija]]s treilerus. Uzsvars tika likts uz cīņas ainām. Studija reklamēja &quot;Cīņas klubu&quot; kabeļtelevīzijā [[reslings|reslinga]] pārraižu laikā, pret ko Finčers protestēja, uzskatot, ka tas filmai rada nepareizu kontekstu.&lt;ref name=&quot;mav4&quot; /&gt; Linsons uzskatīja, ka &quot;nepārdomātā un viendimensionālā&quot; reklāma, kuru organizēja Roberts Hārpers, lielā mērā ir vainojama pie &quot;Cīņas kluba&quot; zemajiem ienākumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;what&quot;&gt;{{harvnb|Linson|2002|p=155}}&lt;/ref&gt;

=== Izrādīšana kino ===
&quot;Cīņas kluba&quot; pasaules pirmizrāde notika 56. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]] 1999. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Gristvuda | first = Sāra | url=http://www.guardian.co.uk/film/1999/sep/14/1 | title = Fury of fists {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 1999. gada 14. septembrī | accessdate = 2009. gada 15. jūlijā }}&lt;/ref&gt; Pirms filmas izrādīšanas ASV studija nolīga ''National Research Group'', lai veiktu izmēģinājuma seansus. Grupa paredzēja 13——15 miljonu ASV dolāru ienākumus izrādīšanas pirmajā nedēļas nogalē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Brūss | last = Orvols | title = L.A. Confidential: Studios Move to Put A Halt on Issuing Box-Office Estimates {{en ikona}} | work = Wall Street Journal  | date = 1999. gada 25. oktobrī }}&lt;/ref&gt; &quot;Cīņas klubs&quot; piedzīvoja pirmizrādi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] 1999. gada 15. oktobrī un nopelnīja 11 035 485 dolārus 1963 [[kino]]teātros pirmajā nedēļas nogalē.&lt;ref name=&quot;mojo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=fightclub.htm | title = Fight Club (1999) {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2006. gada 14. novembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071001000539/http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=fightclub.htm | archivedate = 2007. gada 1. Oktobris }}&lt;/ref&gt; Tā bija pelnošākā filma tajā nedēļas nogalē, pārspējot &quot;[[Divkārša neveiksme|Divkāršu neveiksmi]]&quot; un &quot;[[Stāsts par mums|Stāstu par mums]]&quot;, vēl kādu filmu, kuru sāka rādīt tajā pašā nedēļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/weekend/chart/?yr=1999&amp;wknd=42&amp;p=.htm | title = Weekend Box Office Results for October 15–17, 1999 {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2006. gada 14. novembrī }}&lt;/ref&gt; Skatītāju [[dzimums|dzimuma]] sadalījums, ko nosauca par &quot;pilnīgu randiņu kino pretstatu&quot;, bija 61% [[vīrietis|vīriešu]] un 39% [[sieviete]]s. 58% skatītāju bija 20 gadus veci vai jaunāki. Par spīti tam, ka filma bija pelnošākā, tās sākotnējie ienākumi bija zemāki, nekā studija cerēja.&lt;ref name=&quot;variety&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Deids | last = Heijss | url = http://www.variety.com/article/VR1117756713.html?categoryid=13&amp;cs=1 | title = 'Jeopardy' just barely {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 18. oktobrī | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt; Otrās nedēļas nogales laikā &quot;Cīņas kluba&quot; ienākumi pazeminājās par 42,6% un tika nopelnīti 6 335 870 dolāri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/weekend/chart/?view=&amp;yr=1999&amp;wknd=43&amp;p=.htm | title = Weekend Box Office Results for October 22–24, 1999 {{en ikona}} | publisher = Box Office Mojo  | accessdate = 2006. gada 14. novembrī }}&lt;/ref&gt; Filma, kuras budžets bija 63 miljoni ASV dolāru, nopelnīja 37 miljonus izrādīšanas laikā ASV un Kanādā un 100,9 miljonus kopumā.&lt;ref name=&quot;mojo&quot; /&gt; &quot;Cīņas kluba&quot; neveiksmīgā izrādīšana [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] sabojāja attiecības starp ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' vadītāju Billu Mekeniku un īpašnieku [[Ruperts Mērdoks|Rupertu Mērdoku]], kas noveda pie Mekenika atkāpšanās 2000. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Riks | last = Laimens | url = http://www.nytimes.com/2000/06/26/business/media-talk-changes-at-fox-studio-end-pax-hollywood.html | title = Media Talk; Changes at Fox Studio End Pax Hollywood {{en ikona}} | work = The New York Times  | date = 2000. gada 26. jūnijā | accessdate = 2007. gada 24. februārī }}&lt;/ref&gt;

[[Britu filmu klasifikācijas departaments]] pārbaudīja &quot;Cīņas klubu&quot;, pirms to 1999. gada 12. novembrī sāka rādīt kinoteātros, un izņēma divas ainas, kurās bija attēlots &quot;cīņas prieks, ''izšķaidot'' (neaizsargāta) vīrieša seju mīkstā masā&quot;. Departaments noteica reitingu &quot;18&quot;, kas nozīmē, ka filmu drīkst skatīties tikai pilngadīgie. Britu filmu klasifikācijas departaments neveica turpmākas revīzijas, noraidot apgalvojumus par filmā ievietoto &quot;bīstami instruktīvo informāciju&quot;, kas varētu &quot;iedrošināt nesabiedrisku rīcību&quot;. Tika nolemts, ka &quot;filma kopumā diezgan skaidri kritizē un asi parodē amatieru [[fašisms|fašismu]], ko tā daļēji ataino. Tās galveno tēmu — vīrieti-''mačo'' (un nesabiedriskā rīcība, kas no tā izriet) — galvenais varonis filmas noslēgumā noraida&quot;.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Ādams | last = Dotrijs | url = http://www.variety.com/article/VR1117757863.html?categoryid=13&amp;cs=1 | title = UK to cut 'Club' {{en ikona}} | journal = Variety | date = 1999. gada 9. novembris | accessdate = 2007. gada 23. martā }}&lt;/ref&gt; Ainas tika iekļautas divu disku [[DVD]] izdevumā, ko izlaida [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] 2007. gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Filips | last = Frenčs | url=http://www.guardian.co.uk/film/2007/mar/04/3 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = The Observer | date = 2007. gada 4. martā | accessdate = 2007. gada 30. martā }}&lt;/ref&gt;

&quot;Cīņas kluba&quot; pirmizrāde [[Latvija|Latvijā]] notika 2000. gada 21. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Dita | last = Rietuma | url = http://www.diena.lv/arhivs/bomzis-terpies-gucci-10605961 | title = Bomzis, tērpies Gucci | publisher = diena.lv | date = 2000. gada 20. janvāris |accessdate = 2011. gada 20. jūlijā }}&lt;/ref&gt;

=== Mājas video ===
Finčers pārraudzīja [[DVD]] versijas kompozīciju un bija viens no pirmajiem [[kinorežisrs|režisoriem]], kas piedalījās filmas pieskaņošanu mājas video. &quot;Cīņas klubs&quot; tika izdots divās DVD versijās.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Skots | last = Kirsners | url = http://www.variety.com/article/VR1117963617.html?categoryid=20&amp;cs=1 | title = How DVDs became a success {{en ikona}} | journal = Variety | date = 2007. gada 23. aprīlī | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}&lt;/ref&gt; Viena diska versijā tika iekļauti komentāri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.foxstore.com/detail.php?item=105 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = foxstore.com | publisher = 20th Century Fox | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081207063232/http://www.foxstore.com/detail.php?item=105 | archivedate = 2008. gada 7. Decembris }}&lt;/ref&gt; bet divu disku īpašajā versijā tika iekļauti ne tikai komentāri, bet arī aizkulišu ainas, filmā neiekļautās ainas, treileri, viltus sociālās reklāmas, videoklips dziesmai ''This Is Your Life'', interneta reklāmas, fotogalerijas, biogrāfijas, montāžas skalas un reklāmas materiālus.&lt;ref name=&quot;special&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.foxstore.com/detail.php?item=986 | title = Fight Club Special Edition {{en ikona}} | work = foxstore.com | publisher = 20th Century Fox | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081207064605/http://www.foxstore.com/detail.php?item=986 | archivedate = 2008. gada 7. Decembris }}&lt;/ref&gt; [[Kinorežisors|Režisors]] strādāja pie DVD, lai varētu parādīt savu filmas vīziju. Džūlija Markele, ''20th Century Fox'' vecākā viceprezidente radošās attīstības jautājumos, sacīja, ka DVD iepakojums tiešām papildināja režisora vīziju: &quot;Filma ir domāta, lai uzvirmotu jautājumi. Paplašinātais iepakojums mēģina atspoguļot pieredzi, kas pašam ir jāgūst. Jo vairāk uz to skatās, jo vairāk no tā var iegūt.&quot; Studija strādāja pie iepakojuma izstrādes veselus divus mēnešus.&lt;ref name=package&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Marla | last = Miseka | title = For ''Fight Club'' and ''Seven'', package makes perfect {{en ikona}} | journal = EMedia Magazine | year = 2001. gada novembrī | volume = 14 | issue = 11 | pages = 27–28 }}&lt;/ref&gt; Divu disku īpašās DVD versijas iepakojums tika izveidots, lai tas izskatītos pēc brūna kartona iepakojuma. Teksts &quot;Cīņas klubs&quot; bija uzrakstīts pa diagonāli un šķita, ka iepakojums ir aptīts ar auklu. Markele teica: &quot;Mēs vēlējāmies, lai iepakojums no ārienes būtu vienkāršs, lai pastāvētu atšķirības starp brūna papīra iesaiņojuma vienkāršību un iekšpuses haosu.&quot;&lt;ref name=package/&gt; Debora Mičela, ''20th Century Fox'' reklāmas viceprezidente, aprakstīja dizainu: &quot;No pārdošanas skatpunkta tam [DVD apvākam] ir apbrīnojams izskats.&quot;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Vendija | last = Vilsone | title = Fox's ''Fight Club'' delivers knockout package, promo {{en ikona}} | journal = Video Business | date = 2000. gada 12. jūnijā }}&lt;/ref&gt;

&quot;Cīņas klubs&quot; ieguva 2000. gada ''Online Film Critics Society'' balvas par labāko DVD, labākajiem DVD komentāriem, kā arī labākajām DVD īpašajām funkcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/2000awards | title = The OFCS 2000 Year End Awards {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 23. martā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080519110829/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/2000awards | archivedate = 2008. gada 19. Maijs }}&lt;/ref&gt; ''Entertainment Weekly'' ierindoja divu disku versiju pirmajā vietā 2001. gada topā &quot;50 nozīmīgākie DVD&quot;, dodot visaugstākos vērtējumus DVD saturam, kā arī tehniskajai audio un video kvalitātei.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | url = http://www.ew.com/ew/article/0,,279415,00.html | title = The 50 Essential DVDs {{en ikona}} | journal = Entertainment Weekly | date = 2001. gada 19. janvārī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 14. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071014222005/http://www.ew.com/ew/article/0%2C%2C279415%2C00.html }}&lt;/ref&gt; 2004. gadā pēc fanu pieprasījuma tika atjaunota divu disku versijas izlaišana.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Rons | last = Kouls | title = Don't let Kurt Russell classic escape you {{en ikona}} | work = Battle Creek Enquirer | publisher = Gannett Company | date = 2004. gada 14. februārī }}&lt;/ref&gt; Tas bija viens no pārdotākajiem DVD studijas vēsturē&lt;ref name=&quot;what&quot; /&gt; tāpat tika nopelnīti 55 miljoni dolāru video un DVD īrē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Džonatans | last = Bings | url = http://www.variety.com/article/VR1117796888.html?categoryid=21&amp;cs=1 | title = 'Fight Club' author books pair of deals {{en ikona}} | journal = Variety | date = 2001. gada 11. aprīlī | accessdate = 2007. gada 1. maijā }}&lt;/ref&gt; Ar zemiem ienākumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], labākiem citās teritorijās un ļoti veiksmīgo DVD versiju &quot;Cīņas klubs&quot; studijai ienesa 10 miljonu dolāru peļņu.&lt;ref name=&quot;what&quot; /&gt;

&quot;Cīņas klubs&quot; tika izdots [[Blu-ray]] formātā ASV 2009. gada 17. novembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Olta | first = Suzanna | url = http://www.videobusiness.com/article/CA6697620.html | title = PHYSICAL: Fox packaging reflects film's anti-establishment themes {{en ikona}} | work = Video Business | date = 2009. gada 18. septembrī | accessdate = 2009. gada 11. oktobrī | archive-date = 2009. gada 25. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20090925153719/http://www.videobusiness.com/article/CA6697620.html }}&lt;/ref&gt; ''Fox Creative'' izvēlējās ''Neuron Syndicate'', lai noformētu disku iepakojumu. Firma nolīga piecus [[grafiti]] māksliniekus, lai viņi radītu 30 mākslas darbus. Tajos tika ietverta ASV Rietumu un Austrumu krasta pilsētu estētika, kā arī [[Eiropa]]s ielu māksla.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Bredners | first = Lisls | url = http://latimesblogs.latimes.com/herocomplex/2009/09/fight-club-dvd-art-gets-tagged.html | title = 'Fight Club' hits the streets again, 10 years after the first punch {{en ikona}} | work = Los Angeles Times | date = 2009. gada 12. septembrī | accessdate = 2009. gada 15. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Blu-ray versija sākas ar romantiskās komēdijas &quot;[[Nekad nav skūpstījies]]&quot; (galvenajā lomā [[Drū Berimora]]) izvēlni, pirms pāriet uz īsto &quot;Cīņas kluba&quot; izvēlni. Deivids Finčers ieguva atļauju no Berimoras izmantot viltus izvēlni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Viljareals | first = Fils | url = http://consumerist.com/5407318/fight-club-blu+ray-messes-with-viewers | title = Fight Club Blu-ray Messes With Viewers {{en ikona}} | work = The Consumerist | date = 2009. gada 18. novembrī | accessdate = 2009. gada 19. novembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091121104133/http://consumerist.com/5407318/fight-club-blu+ray-messes-with-viewers | archivedate = {{dat|2009|11|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kritiķu vērtējums ==
Kad &quot;Cīņas klubs&quot; piedzīvoja pirmizrādi [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], kritiķi uzsāka asas debates par filmu. Kāds laikraksts ziņoja: &quot;Daudzi to vienlīdz mīlēja un ienīda.&quot; Daži kritiķi izteica bažas par to, ka pēc filmas noskatīšanās var uzdarboties atdarinātāji, tāpat kā pirms 30 gadiem ar filmu &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;, kura piedzīvoja pirmizrādi [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]].&lt;ref name=&quot;slugging&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Deivids | last = Gritens | title = Premiere of ''Fight Club'' leaves critics slugging it out in Venice {{en ikona}} | work = The Ottawa Citizen | date = 1999. gada 14. septembrī }}&lt;/ref&gt; Laikā, kad filmu sāka izrādīt [[kino]]teātros, [[laikraksts]] ''[[The Times]]'' ziņoja: &quot;Tika aizskarts vīriešu psihes nervs, par kuru debatēja laikrakstos visā pasaulē.&quot;&lt;ref name=&quot;how&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Džeimss | last = Kristofers | title = How was it for you? {{en ikona}} | work = The Times | date = 2001. gada 13. septembrī }}&lt;/ref&gt; Kaut arī filmas veidotāji nosauca &quot;Cīņas klubu&quot; par &quot;precīzu 1990. gada vīriešu tēlojumu&quot;, daži kritiķi to nosauca par &quot;bezatbildīgu un šausmīgu&quot;. Cits laikraksts ziņoja: &quot;&quot;Cīņas klubs&quot; kļūst par strīdīgāko [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] galvenā virziena meditāciju par vardarbību kopš Stenlija Kubrika &quot;Mehāniskā apelsīna&quot;.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Kristofers | last = Gudvins | title = The beaten generation {{en ikona}} | work = The Australian | date = 1999. gada 24. septembrī }}&lt;/ref&gt;

Dženeta Meslina, recenzējot filmu laikrakstam ''[[The New York Times]]'', slavēja Finčera režiju un montāžu. Viņa rakstīja, ka &quot;Cīņas klubs&quot; saturēja &quot;mūslaiku vīrišķības&quot; ziņu un, ja filmu neskatās vērīgi, to var pārprast kā atbalstu vardarbībai un nihilismam.&lt;ref name=&quot;maslin&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | first = Dženeta | last = Meslina | url = http://www.nytimes.com/1999/10/15/movies/film-review-such-a-very-long-way-from-duvets-to-danger.html | title = Film Review; Such a Very Long Way From Duvets to Danger {{en ikona}} | work = The New York Times | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}&lt;/ref&gt; [[Rodžers Īberts]], recenzējot filmu laikrakstam ''Chicago Sun-Times'', nosauca &quot;Cīņas klubu&quot; par &quot;primitīvu un asu&quot;, kā arī &quot;atrakciju, kas maskējas par filozofiju&quot;, ko lielākā auditorijas daļa nenovērtēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Rodžers | last = Īberts | url = http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/19991015/REVIEWS/910150302/1023 | title = Fight Club {{en ikona}} | work = Chicago Sun-Times | date = 1999. gada 15. oktobrī | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 5. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20070405103509/http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=%2F19991015%2FREVIEWS%2F910150302%2F1023 }}&lt;/ref&gt; Īberts vēlāk atzina, ka filmu &quot;mīl lielākā daļa, bet ne es&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Rodžers | last = Īberts | url = http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20070823/REVIEWS/708230308/-1/REVIEWS01 | title = Zodiac {{en ikona}} | work = Chicago Sun-Times | date = 2007. gada 24. augustā | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī | archive-date = 2008. gada 22. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20080522094413/http://rogerebert.suntimes.com/apps/pbcs.dll/article?AID=%2F20070823%2FREVIEWS%2F708230308%2F-1%2FREVIEWS01 }}&lt;/ref&gt; Džejs Kars no ''The Boston Globe'' uzskatīja, ka filma sākās ar &quot;uzmundrinoši nervozu un iztēles bagātu sanoņu&quot;, taču ar laiku kļuva &quot;eksplozīvi muļķīga&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Džejs | last = Kars | title = 'Fight Club' packs a punch but lacks stamina {{en ikona}} | work = Boston Globe | date = 1999. gada 15. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Deivids Ansens no ''Newsweek'' aprakstīja &quot;Cīņas klubu&quot; kā &quot;nedzirdētu lieliskas tehnikas, puiciskas filozofijas, asas satīras un sajūtu pārbagātu miksli&quot; un uzskatīja, ka nobeigums bija pārāk pretenciozs.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Deivids | last = Ansens | title = A Fistful of Darkness {{en ikona}} | journal = Newsweek | date = 1999. gada 18. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Ričards Šikels no ''[[Time]]'' aprakstīja režisora [[mizanscēna|mizanscēnu]] kā tumšu un drēgnu: &quot;Tas uzspiež kontrastu starp viņa tēlu virszemes un apakšzemes dzīvju sterilitātēm. [[Ūdens]], pat, ja tas ir piesārņots, ir dzīves avots. [[Asinis]], pat, ja tās ir bezrūpīgi izlietas, ir pilnībā izdzīvotas dzīves simbols. Citiem vārdiem sakot, labāk ir būt slapjam, nevis sausam.&quot; Šikels slavēja [[Breds Pits|Breda Pita]] un [[Edvards Nortons|Edvarda Nortona]] tēlojumu, taču kritizēja filmas &quot;tradicionāli āķīgo&quot; atraisīšanos un nespēju padarīt Helēnas Bonemas Kārteres tēlu interesantu.&lt;ref name=time&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Ričards | last = Šikels | url = http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,992235,00.html | title = Conditional Knockout {{en ikona}} | journal = [[Time]] | date = 1999. gada 11. oktobrī | accessdate = 2008. gada 7. oktobrī | archive-date = {{dat|2008|01|22||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080122002302/http://www.time.com/time/magazine/article/0%2C9171%2C992235%2C00.html }}&lt;/ref&gt;

Gerijs Krauduss no žurnāla ''Cineaste'' vēlāk apskatīja kritiķu reakciju: &quot;Daudzi kritiķi slavēja &quot;Cīņas klubu&quot;, nosaucot to par vienu no interesantākajām, oriģinālākajām un domas raisošākajām filmām gadā.&quot; Par negatīvajām atsauksmēm viņš rakstīja: &quot;Kaut arī &quot;Cīņas klubam&quot; bija daudzi aizstāvji kritiķu vidū, filmas pretinieki bija daudz skaļāki. Negatīvs koris kļuva histērisks par to, ka viņiem šķita pārmērīgi spilgtas dūru cīņu ainas [..], viņiem šķita, ka šādas ainas pastāvēja tikai kā bezjēdzīga brutalitātes [[reklāma]], morāli bezatbildīgs tēlojums, kas, pēc viņu domām, varētu mudināt viegli ietekmējamus jaunus puišus radīt pašiem savus cīņas klubus, lai piekautu viens otru līdz bezsamaņai.&quot;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Krauduss | first = Gerijs | title = Getting Exercised Over ''Fight Club'' {{en ikona}} | journal = Cineaste | year = 2000. gada septembris | volume = 25 | issue = 4 | pages = pp. 46–48 }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
&quot;Cīņas klubs&quot; bija nominēts 2000. gada [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko skaņas montāžu]], taču zaudēja &quot;[[Matrikss|Matriksam]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Hokere | first = Filipa | title = Oscar 2000&amp;nbsp;– Shocking? Not! {{en ikona}} | work = The Age | date = 2000. gada 28. martā }}&lt;/ref&gt; Helēna Bonema Kārtere ieguva 2000. gada ''Empire'' balvu kā labākā britu aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.empireonline.com/awards2006/previouswinners/2000.asp | title = Sony Ericsson Empire Awards&amp;nbsp;– 2000 Winners {{en ikona}} | work = Empire | accessdate = 2007. gada 23. martā | archive-date = 2007. gada 30. Septembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20070930201713/http://www.empireonline.com/awards2006/previouswinners/2000.asp }}&lt;/ref&gt; ''Online Film Critics Society'' nominēja &quot;Cīņas klubu&quot; kategorijās &quot;labākā filma&quot;, &quot;labākais režisors&quot;, &quot;labākais aktieris&quot; (Edvards Nortons), &quot;labākā montāža&quot; un &quot;labākais adaptētais scenārijs&quot; (Džims Ūlss).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99nominees | title = 1999 Year-End Award Nominees {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070305035048/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99nominees | archivedate = 2007. gada 5. Marts }}&lt;/ref&gt; Kaut arī filma neieguva nevienu no balvām, organizācija nosauca &quot;Cīņas klubu&quot; par vienu no desmit labākajām 1999. gada filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99awards | title = The OFCS 1999 Year End Awards {{en ikona}} | work = Online Film Critics Society | publisher = Rotten Tomatoes | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070419080449/http://ofcs.rottentomatoes.com/pages/awards/99awards | archivedate = 2007. gada 19. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Skaņas celiņš tika nominēts BRIT balvai, bet zaudēja filmai &quot;[[Notinghila]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_depth/entertainment/2000/brit_awards/625884.stm | title = Brits 2000: The winners {{en ikona}} | work = BBC News Online |publisher = [[BBC|BBC News]] | date = 2000. gada 3. martā | accessdate = 2007. gada 16. aprīlī }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;background:#b0c4de; text-align:center; width: 100%;&quot;
! Balva
! Kategorija
! Ieguvējs
! Rezultāts
|-
| [[72. Kinoakadēmijas balva]]
| [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]]
| 
| {{nominēts}}
|-
| ''Blockbuster Entertainment'' balva
| Mīļākā spriedzes komanda
| [[Breds Pits]]&lt;br /&gt;[[Edvards Nortons]]&lt;br /&gt;[[Džēreds Leto]]&lt;br /&gt;''[[Meat Loaf]]''
| {{nominēts}}
|-
| 2000. gada BRIT balva
| Labākais skaņas celiņš
|
| {{nominēts}}
|-
| ''DVD Exclusive'' balva
| Labākais DVD kopējais papildus oriģinālmateriāls
| Deivids Praiors
| {{nominēts}}
|-
| ''Empire'' balva
| Labākā britu aktrise
| [[Helēna Bonema Kārtere]]
| {{iegūts}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| Lasvegasas filmu kritiķu biedrības balva
| Labākais DVD
|
| {{nominēts}}
|-
| Labākā montāža
| Džeimss Heiguds
| {{nominēts}}
|-
| Kinofilmu skaņas montieru balva
| Labākā skaņas montāža — specefekti
| Ričards Himnss&lt;br /&gt;Rens Klaiss&lt;br /&gt;Malkolms Faifs&lt;br /&gt;Deivids C. Hjūzs&lt;br /&gt;Stīvs Bedekers&lt;br /&gt;Lerijs Outfīlds&lt;br /&gt;Lindakeja Brauna&lt;br /&gt;Kirstena Meita Komolio
| {{nominēts}}
|-
| Kostīmu dizaineru ģildes balva
| Izcilība kostīmu dizainēšanā mūslaiku filmā
| Maikls Kaplans
| {{nominēts}}
|-
| ''MTV Movie Awards''
| Labākā cīņa
| [[Edvards Nortons]] pret sevi
| {{nominēts}}
|-
| rowspan=&quot;8&quot;| ''Online Film Critics Society'' balva
| Labākā filma
| rowspan=&quot;4&quot;| 
| {{nominēts}}
|-
| Labākais DVD
| {{iegūts}}
|-
| Labākie DVD komentāri
| {{iegūts}}
|-
| Labākās DVD papildus funkcijas
| {{iegūts}}
|-
| Labākais aktieris
| [[Edvards Nortons]]
| {{nominēts}}
|-
| Labākais režisors
| [[Deivids Finčers]]
| {{nominēts}}
|-
| Labākā montāža
| Džeimss Heiguds
| {{nominēts}}
|-
| Labākais adaptētais scenārijs
| Džims Ūlss
| {{nominēts}}
|-
| Politisko filmu biedrības balva
| Demokrātija
|
| {{nominēts}}
|}

== Ietekme uz kultūru ==
&quot;Cīņas klubs&quot; bija viena no strīdīgākajām un apspriestākajām 1990. gadu filmām.&lt;ref name=tribune/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = 'Fight Club' author Palahniuk to participate in academic conference at Edinboro University {{en ikona}} | work = Erie Times-News | date = 2001. gada 26. martā }}&lt;/ref&gt; Tāpat kā citas 1999. gada filmas — &quot;[[Magnolija (filma)|Magnolija]]&quot;, &quot;[[Būt par Džonu Malkoviču]]&quot; un &quot;[[Trīs karaļi (filma, 1999)|Trīs karaļi]]&quot; —, &quot;Cīņas klubs&quot; tika atzīts par novatoru kinofilmu formātā un stilā, jo tās filmēšanas tehnikā tika izmantotas jaunas tehnoloģijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Endrjū | last = Palvers | url = http://www.guardian.co.uk/books/2004/nov/27/featuresreviews.guardianreview8 | title = Personality crisis: David Fincher's Fight Club (1999) {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 2004. gada 27. novembrī | accessdate = 2008. gada 23. jūnijā }}&lt;/ref&gt; Pēc &quot;Cīņas kluba&quot; debijas kinoteātros tas kļuva populārāks caur paziņu ieteikumiem.&lt;ref name=see&gt;{{Ziņu atsauce | first = Deimons | last = Vaizs | url = http://www.guardian.co.uk/film/2000/nov/02/features.theguardian | title = Now you see it {{en ikona}} | work = The Guardian | date = 2000. gada 2. novembrī | accessdate = 2008. gada 30. aprīlī }}&lt;/ref&gt; DVD versiju pozitīvās atsauksmes to padarīja par [[Kulta filma|kulta filmu]]. Deivids Ansens no ''Newsweek'' izteica pieņēmumu, ka filmai būs &quot;ilglaicīga&quot; slava&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Niks | last = Nunciata | url = http://edition.cnn.com/2004/SHOWBIZ/Movies/03/23/cult.films/ | title = The personality of cult {{en ikona}} | publisher = CNN | date = 2004. gada 23. martā | accessdate = 2007. gada 1. aprīlī | archive-date = 2007. gada 8. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20071208193757/http://edition.cnn.com/2004/SHOWBIZ/Movies/03/23/cult.films/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = Deivids | last = Ansens | title = Is Anybody Making Movies We'll Actually Watch In 50 Years? {{en ikona}} | journal = Newsweek | date = 2005. gada 11. jūlijā }}&lt;/ref&gt; Filmas panākumi pastiprināja romāna autora Čaka Palahņuka atpazīstamību visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Bobs | last = Flinns | title = Fighting talk {{en ikona}} | work = The Independent | date = 2007. gada 29. martā }}&lt;/ref&gt;

Pēc &quot;Cīņas kluba&quot; izdošanas tika ziņots par vairāku cīņas klubu uzsākšanu ASV. &quot;Džentlmeņu cīņas klubs&quot; tika uzsākts Menloparkas pilsētā [[Kalifornija]]s štatā 2000. gadā, un lielākā daļa tā biedru bija no augsto tehnoloģiju industrijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | author = Associated Press | url = http://www.usatoday.com/tech/news/2006-05-29-fight-club_x.htm | title = Fight club draws techies for bloody underground beatdowns {{en ikona}} | work = USA Today | date = 2006. gada 29. maijā | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}&lt;/ref&gt; Mazgadīgie un pusaudži [[Teksasa|Teksasā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štatā un [[Aļaska|Aļaskā]] izveidoja cīņas klubus un tiešsaistē publicēja savu cīņu video. Varas iestādes apspieda klubu attīstību. 2006. gadā kāds negribīgs dalībnieks no vietējās vidusskolas Ārlingtonas pilsētā Teksasā tika ievainots cīņas klubā. Pēc cīņas DVD ieraksta pārdošanas tika arestēti seši pusaudži.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | first = Brūss | last = Rozenšteins | url = http://www.usatoday.com/news/nation/2006-07-31-violent-fight-clubs_x.htm | title = Illegal, violent teen fight clubs face police crackdown {{en ikona}} | work = USA Today | date = 2006. gada 1. augustā | accessdate = 2007. gada 28. aprīlī }}&lt;/ref&gt; Nesankcionēts cīņas klubs tika uzsākts Prinstonas Universitātē, kur cīņas notika skolas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=At Princeton, no punches pulled {{en ikona}} | work = The Philadelphia Inquirer | date = 2001. gada 6. jūnijā }}&lt;/ref&gt; Ir izteiktas aizdomas, ka filma ir iespaidojusi Lūku Helderu, koledžas studentu, kas pastkastītēs ievietoja paštaisītas [[sprāgstvielas|bumbas]]. Viņa mērķis bija izveidot priecīgas sejiņas rakstu uz ASV kartes, tāpat kā &quot;Cīņas kluba&quot; ainā, kur daudzstāvu ēkas dzīvokļi tiek izpostīti tā, lai tās fasāde &quot;rotātos&quot; ar priecīgu sejiņu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | first = C. T. | last = Rosi | title = Father Absence Key to Male Masculinity Crisis {{en ikona}} | publisher = News World Communications | journal = Insight on the News | date = 2002. gada 10. jūnijā }}&lt;/ref&gt; {{dat|2009|07|16}} 17 gadus vecs pusaudzis, kas izveidoja pats savu cīņas klubu [[Manhatana|Manhatanā]], tika arestēts par paštaisītas bumbas detonēšanu pie ''[[Starbucks]]'' kafejnīcas 2009. gada maijā. Ņujorkas policijas departaments uzskatīja, ka aizdomās turamais mēģināja izveidot ko līdzīgu &quot;Projektam Haoss&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.washingtontimes.com/news/2009/jul/16/starbucks-bombing-blamed-on-fight-club-fancy/ | work = Associated Press | title = Starbucks bombing blamed on 'Fight Club' fancy {{en ikona}} | date = 2009. gada 16. jūlijā | accessdate = 2009. gada 18. jūlijā }}&lt;/ref&gt;

2003. gadā &quot;Cīņas klubs&quot; tika iekļauts žurnāla ''Men's Journal'' topā &quot;50 visu laiku labākās ''veču'' filmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | last = Dirkss | first = Tims | url = http://www.filmsite.org/guyfilms.html | title = 50 Best Guy Movies of All Time {{en ikona}} | work = Filmsite | publisher = AMC | accessdate = 2009. gada 27. aprīlī }}&lt;/ref&gt; 2004. un 2006. gadā žurnāla ''Empire'' lasītāji &quot;Cīņas klubu&quot; ierindoja, attiecīgi, kā devīto un astoto visu laiku labāko filmu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | title = The 100 Greatest Movies Of All Time {{en ikona}} | pages = 96 | journal = Empire | date = 2004. gada 30. janvārī }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | pages = 98 | title = The 201 Greatest Movies Of All Time {{en ikona}} | journal = Empire | date = 2006. gada janvārī }}&lt;/ref&gt; ''Total Film'' nosauca &quot;Cīņas klubu&quot; par &quot;mūsu dzīves labāko filmu&quot; 2007. gadā, [[žurnāls|žurnāla]] desmitajā gadadienā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | title = Ten Greatest Films of the Past Decade {{en ikona}} | pages = 98 | journal = Total Film | year = 2007. gada aprīlī }}&lt;/ref&gt; 2007. gadā žurnāls ''Premiere'' izvēlējās Tailera Dērdena citātu &quot;pirmais cīņas kluba noteikums ir nerunāt par cīņas klubu&quot; kā 27. visu laiku labāko filmas citātu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | title = The 100 Greatest Movie Lines {{en ikona}} | journal = Premiere | url = http://www.premiere.com/gallery.aspx?section_id=66&amp;webtrends_section=best&amp;article_id=3713&amp;section_prefix=best&amp;window_id=1&amp;gallery_id=298&amp;page_number=1&amp;seq=74&amp;cnt=76 | accessdate = 2009. gada 13. maijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071114183306/http://www.premiere.com/gallery.aspx?section_id=66&amp;webtrends_section=best&amp;article_id=3713&amp;section_prefix=best&amp;window_id=1&amp;gallery_id=298&amp;page_number=1&amp;seq=74&amp;cnt=76 | archivedate = {{dat|2007|11|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā žurnāla ''Empire'' lasītāji ierindoja Taileru Dērdenu pirmajā vietā 100 labāko filmu tēlu topā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.empireonline.com/100-greatest-movie-characters/default.asp?c=1 | title = The 100 Greatest Movie Characters – 1. Tyler Durden {{en ikona}} | work = Empire | accessdate = 2008. gada 1. decembrī | archive-date = 2011. gada 16. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20110516095104/http://www.empireonline.com/100-greatest-movie-characters/default.asp?c=1 }}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika publicēti divi ''viral'' video, kuros tika iekļauts &quot;Cīņas klubs&quot;. &quot;Ferisa klubs&quot; bija filmu &quot;Cīņas klubs&quot; un &quot;[[Aizliegtā brīvdiena]]&quot; apvienojums. Tajā Feriss Būlers tika atainots kā Tailers Dērdens, bet Kamerons — kā teicējs, &quot;apgalvojot, ka aiz Džona Hjūza klasiskās filmas redz patieso psiholoģisko patiesību&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Čiverss | first = Toms | url = http://www.telegraph.co.uk/technology/7910395/Jane-Austens-Fight-Club-is-viral-web-video-hit.html | title = Jane Austen's Fight Club is viral web video hit {{en ikona}} | work = The Daily Telegraph | date = 2010. gada 26. jūlijā | accessdate = 2010. gada 19. oktobrī }}&lt;/ref&gt; Otrs video, &quot;Džeinas Ostinas cīņas klubs&quot;, arī kļuva populārs. Tajā tika apvienoti &quot;Cīņas kluba&quot; cīnīšanās noteikumi un 19. gadsimta rakstnieces [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] radītie tēli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last = Staskevičs | first = Kīts | url = http://popwatch.ew.com/2010/07/30/jane-austens-fight-club/ | title = I am Jane's pinching corset: We talk to the creator of 'Jane Austen's Fight Club' {{en ikona}} | work = Entertainment Weekly | date = 2010. gada 30. jūlijā | accessdate = 2010. gada 5. augustā | archive-date = 2010. gada 4. Augustsss | archive-url = https://web.archive.org/web/20100804063804/http://popwatch.ew.com/2010/07/30/jane-austens-fight-club/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

=== Literatūra ===
{{Refbegin}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Linsons | first = Ārts |title = What Just Happened? Bitter Hollywood Tales from the Front Line {{en ikona}} | year = 2002. gada maijs |publisher = Bloomsbury USA | isbn = 978-1-58234-240-5 | pages = 141–156 | chapter = Fight Clubbed | ref = harv }}
* {{Laikraksta atsauce | first = Kristofers | last = Probsts | url = http://www.theasc.com/magazine/nov99/anarchy/index.htm | title = Anarchy in the U.S.A {{en ikona}} | 5 = journal  American Cinematographer | year = 1999. gada novembris | volume = 80 | issue = 11 | pages = pp. 42–44+ | accessdate = 2009. gada 19. jūlijā | ref = harv | archive-date = {{dat|2009|05|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090524050800/http://www.theasc.com/magazine/nov99/anarchy/index.htm }}
* {{Laikraksta atsauce | last = Smits | first = Gevins | title = Inside Out: Gavin Smith Goes One-on-One with David Fincher {{en ikona}} | journal = Film Comment | year = 1999. gada septembris/oktobris | volume = 35 | issue = 5 | page s= pp. 58–62, 65, 67–68 | ref = harv }}
* {{Grāmatas atsauce | last = Veksmena | first = Šārona | title = Rebels on the Backlot: Six Maverick Directors and How They Conquered the Hollywood Studio System {{en ikona}}  | url = https://archive.org/details/rebelsonbacklots00waxm | year = 2005. gada decembris | publisher = HarperEntertainment | isbn = 978-0-06-054017-3 | ref = harv }}
{{Refend}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Deivids Finčers}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1999. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Deivida Finčera filmas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]]
[[Kategorija:Satīriskās filmas]]
[[Kategorija:Melnās komēdijas]]
[[Kategorija:Cīņas mākslas filmas]]</text>
      <sha1>tvggafj25hhlqhqoe8ifrecxi4ony52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonīds Salcevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155946</id>
    <revision>
      <id>4483613</id>
      <parentid>4477372</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:59:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-35260-05</username>
        <id>146965</id>
      </contributor>
      <comment>/* Personīgā dzīve */</comment>
      <origin>4483613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3296" sha1="855refd5y8vafg0ptcxkd1aiyddqpsq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Leonīds Salcevičs
| attēls              = Leonīds Salcevičs (2010).jpg
| apraksts            = Leonīds Salcevičs 2010. gadā
| amats               = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|domes priekšsēdētājs]]

| term_sākums         = {{dat|1997|3|26|N}}
| term_beigas         = {{dat|2017|6|21|N}}
| priekštecis         = [[Laima Miltuze]]
| pēctecis            = [[Raivis Ragainis]]

| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1954|6|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Amūras apgabals}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (1976—1981)
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[LPP/LC]]&lt;br /&gt;[[Jēkabpils Reģionālā partija]]
}}
'''Leonīds Salcevičs''' (dzimis {{dat|1954|6|30}} [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir bijušais [[Jēkabpils]] domes priekšsēdētājs, pārstāv [[Jēkabpils Reģionālā partija|Jēkabpils Reģionālo partiju]] (agrāk [[LPP/LC]]). Leonīds Salcevičs Jēkabpils pilsētas domi vadīja vairāk nekā 20 gadus, periodā no, [[1997]]. gada 26. marta līdz 2017. gada 21. jūnijam.

== Agrīnā dzīve ==
Salcevičs dzimis 1954. gadā [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], viņa tēvs bijis [[Dona]]s [[Kazaki|kazaks]], atamans (kazaku vēlēts kopienas vecākais). Salcevičs Ieguvis hidrotehnikas inženiera kvalifikāciju, strādājis padomju saimniecībā, vēlāk agrofirmā pie lauksaimnieka un valsts darbinieka [[Ludis Skosta|Luda Skostas]] par inženieri, un par galveno dispečeru, vadot ražošanas darbu. Salcevičs bijis arī Jēkabpils sovhoztehnikuma direktors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/jekabpili-duelu-nebus-izskirs-veletaji%E2%80%A9-2|title=Jēkabpilī dueļu nebūs. Izšķirs vēlētāji|last=Grīnbergs|first=Andris|date=23. maijs 2013}}&lt;/ref&gt;

1981. gadā absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]].

== Personīgā dzīve ==
Salcevičs ir precējies un viņam ir trīs meitas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņsm ir arī dēls Matīss Dābols

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305000208/http://www.latvijaslaudis.lv/users/salcevics_leonids/ Biogrāfija]
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722093507/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|pašvaldības vadītājs]]
 | periods    = {{dat|1997|3|26|N}} — {{dat|2017|6|21|N}}
 | pirms      = [[Laima Miltuze]]
 | pēc        = [[Raivis Ragainis]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Jēkabpils Goda pilsonis}}

{{DEFAULTSORT:Salcevičs, Leonīds}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]</text>
      <sha1>855refd5y8vafg0ptcxkd1aiyddqpsq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483614</id>
      <parentid>4483613</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:00:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-35260-05|~2026-35260-05]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4477372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3259" sha1="s6f9kcongifs4tt53j0fc98xc3ju5i1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Leonīds Salcevičs
| attēls              = Leonīds Salcevičs (2010).jpg
| apraksts            = Leonīds Salcevičs 2010. gadā
| amats               = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|domes priekšsēdētājs]]

| term_sākums         = {{dat|1997|3|26|N}}
| term_beigas         = {{dat|2017|6|21|N}}
| priekštecis         = [[Laima Miltuze]]
| pēctecis            = [[Raivis Ragainis]]

| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1954|6|30}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Amūras apgabals}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (1976—1981)
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[LPP/LC]]&lt;br /&gt;[[Jēkabpils Reģionālā partija]]
}}
'''Leonīds Salcevičs''' (dzimis {{dat|1954|6|30}} [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir bijušais [[Jēkabpils]] domes priekšsēdētājs, pārstāv [[Jēkabpils Reģionālā partija|Jēkabpils Reģionālo partiju]] (agrāk [[LPP/LC]]). Leonīds Salcevičs Jēkabpils pilsētas domi vadīja vairāk nekā 20 gadus, periodā no, [[1997]]. gada 26. marta līdz 2017. gada 21. jūnijam.

== Agrīnā dzīve ==
Salcevičs dzimis 1954. gadā [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], viņa tēvs bijis [[Dona]]s [[Kazaki|kazaks]], atamans (kazaku vēlēts kopienas vecākais). Salcevičs Ieguvis hidrotehnikas inženiera kvalifikāciju, strādājis padomju saimniecībā, vēlāk agrofirmā pie lauksaimnieka un valsts darbinieka [[Ludis Skosta|Luda Skostas]] par inženieri, un par galveno dispečeru, vadot ražošanas darbu. Salcevičs bijis arī Jēkabpils sovhoztehnikuma direktors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/jekabpili-duelu-nebus-izskirs-veletaji%E2%80%A9-2|title=Jēkabpilī dueļu nebūs. Izšķirs vēlētāji|last=Grīnbergs|first=Andris|date=23. maijs 2013}}&lt;/ref&gt;

1981. gadā absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]].

== Personīgā dzīve ==
Salcevičs ir precējies un viņam ir trīs meitas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305000208/http://www.latvijaslaudis.lv/users/salcevics_leonids/ Biogrāfija]
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722093507/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=90196233588 |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Jēkabpils]] [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|pašvaldības vadītājs]]
 | periods    = {{dat|1997|3|26|N}} — {{dat|2017|6|21|N}}
 | pirms      = [[Laima Miltuze]]
 | pēc        = [[Raivis Ragainis]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Jēkabpils Goda pilsonis}}

{{DEFAULTSORT:Salcevičs, Leonīds}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]</text>
      <sha1>s6f9kcongifs4tt53j0fc98xc3ju5i1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neimars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158466</id>
    <revision>
      <id>4483317</id>
      <parentid>4479844</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4483317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8866" sha1="2da1ekwvqkfjzamqbmvifwiylhu5kpg" xml:space="preserve">{{Portugāļu vārds|da Silva|Santušs}}
{{Futbolista infokaste
| name = Neimars
| origname = ''Neymar''
| image = [[Attēls:Bra-Cos (1).jpg|220px]]
| image_size = 
| caption = Neimars 2018. gadā
| fullname = Neimars da Silva Santušs Žuniors
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|5|df=y}}&lt;ref name=&quot;Neymar&quot; /&gt;
| birth_place = {{vieta|Brazīlija|Muži das Kruzisa|2s=Mogi das Cruzes}}&lt;ref name=&quot;Neymar&quot; /&gt;
| height = 175&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2014 FIFA World Cup Squadlists|url=http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf|publisher=[[FIFA]]|accessdate=7 February 2015|archive-date={{dat|2015|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Neymar|url=http://www.espnfc.com/player/132948/neymar|work=[[ESPN FC]]|accessdate=7 February 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/neymar-jr &quot;Neymar Jr. Profile&quot;]. FC Barcelona.com. Retrieved 9 May 2014&lt;/ref&gt;
| position = uzbrucējs
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]]
| clubnumber = 10
| youthyears1 = 1999—2003
| youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Portuguesa (Santos)|Portuguesa Santista]]
| youthyears2 = 2003—2009
| youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]]
| years1 = 2009—2013
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]]
| caps1 = 103&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| goals1 = 54&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| years2 = 2013—2017
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps2 = 123&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| goals2 = 68&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| years3 = 2017—2023
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]]
| caps3 = 112&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| goals3 = 82&lt;!--ONLY LEAGUE APPS &amp; GOALS--&gt;
| years4 = 2023—2025
| clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC]]
| caps4 = 3
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} U-17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2011
| nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} U-20
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals2 = 9
| nationalyears3 = 2012—2016
| nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} U-23
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 8
| nationalyears4 = 2010—pašlaik
| nationalteam4 = {{fb|Brazīlija}}
| nationalcaps4 = 124
| nationalgoals4 = 77
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2025|01|28|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2023|08|16|SK|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]]
| years5 = 2025—pašlaik
| caps5 = 7
| goals5 = 3
}}
'''Neimars da Silva Santušs Žuniors''' ({{val|pt|Neymar da Silva Santos Júnior}};&lt;ref name=&quot;Neymar&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | title = Player Profile: Neymar | publisher = Santos FC | access-date = {{dat|2010|12|05||bez}} | archiveurl = https://archive.today/20121204183020/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | archivedate = {{dat|2012|12|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1992|2|5}} [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš (2023) pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu [[Al Hilal SFC]].&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/francija/15082023-oficiali_neimars_no_parizes_parcelas_uz_s&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam pārstāvēja ''Santos'' kluba jaunatnes komandu, taču 2009. gadā uzsāka profesionāļa karjeru ''Santos'' klubā.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 Neimars tomēr paliks «Santos» komandā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808084112/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}, apollo.lv&lt;/ref&gt; 2010. gadā kluba sastāvā viņš ieguva Brazīlijas kausu, kā arī trīs reizes kļuva par Brazīlijas čempionu (2010, 2011, 2012). 2013. gadā pārgāja uz Spānijas līgas klubu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Tā sastāvā, kurā spēlēja kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] un [[Luiss Alverto Svaress|Luisu Svaresu]], 2014.—2015. gadā uzvarēja UEFA Čempionu līgā, divas sezonas pēc kārtas kļuva par Spānijas čempionu. 2015. gada [[FIFA Zelta bumba]]s balsojumā ierindojās 3. vietā. 2017. gadā pārgāja uz [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]], kļūstot par visu laiku dārgāko futbolistu (pārejas summa sasniedza 222.8 miljonus eiro).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/40823628|title=Neymar: Paris St-Germain's new signing said he left Barcelona for a new challenge|date=4 August 2017|access-date=4 August 2017|work=BBC Sport|publisher=The British Broadcasting Corporation}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/sport/football/40762417 &quot;Neymar: Paris St-Germain sign Barcelona forward for world record 222m euros&quot;]. BBC. Retrieved 3 August 2017&lt;/ref&gt;

2023. gada 15. augustā Neimars pabeidza pāreju uz [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu [[Al Hilal SFC|Al Hilal]], noslēdzot līgumu uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;https://www.aljazeera.com/sports/2023/8/15/brazils-neymar-signs-for-saudi-football-club-al-hilal&lt;/ref&gt;

Futbolists pārstāvējis vairākas Brazīlijas jaunatnes izlases, kā arī spēlējis Brazīlijas nacionālajā valstsvienībā. Nacionālajā izlasē ir viens no visu laiku rezultatīvākajiem spēlētājiem. Izlases sastāvā uzvarēja 2013. gada Konfederāciju kausā un {{Oss|V=2016|L=L}}. 2018. gada Pasaules kausa finālturnīrā brazīliešu futbolists visu spēļu laikā uz laukuma guļus un sēdus pozīcijās aizvadīja veselas 14 minūtes.{{nepieciešama atsauce}}

== Sasniegumi ==
'''Santos'''

* [[Copa Libertadores]]: 2011
* [[Copa do Brasil]]: 2010

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]]
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2014–15, 2015–16, 2016–17
* [[Spānijas Superkauss]]: 2013
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014–15]]
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015

'''Paris Saint-Germain'''

* [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]]
* [[Francijas kauss futbolā]]: 2017–18, 2019–20
* [[Coupe de la Ligue]]: 2017–18, 2019–20
* [[Trophée des Champions]]: 2018, 2020, 2022

'''Brazīlija U23'''

* [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]; finālists: [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]]

'''Brazīlija'''

* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA Puškāša balva]]: 2011

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pt ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://archive.today/20121204183020/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 Biogrāfija] {{en ikona}}

{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]</text>
      <sha1>2da1ekwvqkfjzamqbmvifwiylhu5kpg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MDMA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160589</id>
    <revision>
      <id>4483426</id>
      <parentid>4370230</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36819" sha1="c1nsxp59ci7ea5leznknyvd34tpyz50" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls =[[Attēls:MDMA (simple).svg|200 px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:MDMA animation.gif|220 px]] &lt;br /&gt;MDMA struktūrformula un molekulas modelis
|       citi nosaukumi = 
|           CAS numurs = 69610-10-2
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;11&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;15&lt;/sub&gt;NO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 193,25
|              blīvums = 
|  kušanas temperatūra = 
| viršanas temperatūra = 
|        šķīdība ūdenī = 
|                 citi =
}}

'''MDMA''' ('''3,4-metilēndioksi-N-metilamfetamīns''') ir [[fenetilamīni|fenetilamīnu]] un [[amfetamīni|amfetamīnu]] klases [[psihotropa viela|psihoaktīva viela]], visplašāk pazīstamais [[empatogēni|empatogēns]]. MDMA izplata tablešu formā, kas zināmas kā '''ekstazī''' jeb '''''ecstasy''''', saīsinājumos: '''E''', '''X''' jeb '''XTC'''. Ekstazī tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiežāk spēcīgus [[stimulanti|stimulantus]] kā [[amfetamīns|amfetamīnu]]. MDMA ir viena no izplatītākajām psihotropajām vielām, tā galvenokārt ir asociēta ar klubu kultūru un [[elektroniskā deju mūzika|elektronisko deju mūziku]].&lt;ref name=WHO2004&gt;World Health Organization (2004). [http://books.google.co.uk/books?id=G9OhG-dZdAwC&amp;lpg=PP1&amp;pg=PA97#v=onepage&amp;q=&amp;f=false Neuroscience of psychoactive substance use and dependence]. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

MDMA rada [[eiforija|eiforiju]], tuvības sajūtu ar citiem, novērš satraukumu, tai ir [[stimulanti|stimulējoša]] un viegli [[psihedēliskās vielas|psihedēliska]] iedarbība. MDMA pirmoreiz tika sintezēta 1916. gadā, sāka iegūt popularitāti 1970. gados un 1980. gadu vidū tika kriminalizēta lielākajā daļā pasaules valstu. Tā tiek izmantota zinātniskos un medicīniskos pētījumos, galvenokārt pētot tās iespējamo pielietojumu [[psihoterapija|psihoterapijā]].

== Ārstnieciskais pielietojums ==
[[Attēls:White MDMA salt in a bag.jpg|thumb|220px|right|MDMA pulveris]]
Ir pierādīts, ka MDMA ir efektīvs līdzeklis [[psihoterapija]]s sesijās, jo vielas iedarbībā cilvēks kļūst atklāts un tam samazinās baiļu izjūta, līdz ar to psihoterapeits var labāk uzzināt un analizēt pacienta psiholoģiskās problēmas un sajūtas.&lt;ref&gt;Greer G. and Tolbert R. (1989). [http://www.maps.org/w3pb/new/1990/1990_greer_1120_1.pdf &quot;The Therapeutic Use of MDMA&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120911160334/http://www.maps.org/w3pb/new/1990/1990_greer_1120_1.pdf |date={{dat|2012|09|11||bez}} }}, pp. 21—36 in ''Ecstasy: The Clinical, Pharmacological, and Neurotoxicological Effects of the Drug MDMA'', Peroutka, SJ (ed.) Springer, {{ISBN|0-7923-0305-9}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid12691208&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author= Doblin R|title= A Clinical Plan for MDMA (Ecstasy) in the Treatment of Post-Traumatic Stress Disorder (PTSD): Partnering with the FDA|journal= J Psychoactive Drugs|volume= 34|issue= 2|pages= 185—194|year= 2002|pmid= 12691208|url= http://www.maps.org/w3pb/new/2002/2002_Doblin_20651_2.pdf|doi= 10.1080/02791072.2002.10399952|access-date= {{dat|2014|03|31||bez}}|archive-date= {{dat|2013|01|20||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20130120061938/http://www.maps.org/w3pb/new/2002/2002_Doblin_20651_2.pdf|accessdate= {{dat|2014|03|31||bez}}|archivedate= {{dat|2013|01|20||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20130120061938/http://www.maps.org/w3pb/new/2002/2002_Doblin_20651_2.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid17984158&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author= Sessa B, Nutt DJ|title= MDMA, Politics and Medical Research: Have We Thrown the Baby Out With the Bathwater?|journal= J. Psychopharmacol. (Oxford)|volume= 21|issue= 8|pages= 787—791|year= 2007|pmid= 17984158|doi= 10.1177/0269881107084738|url= http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Sessa_22948_1.pdf|access-date= {{dat|2014|03|31||bez}}|archive-date= {{dat|2014|04|18||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20140418223207/http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Sessa_22948_1.pdf|accessdate= {{dat|2014|03|31||bez}}|archivedate= {{dat|2014|04|18||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20140418223207/http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Sessa_22948_1.pdf}}&lt;/ref&gt; Vairāki ievērojami psihoterapeiti, piemēram Leo Zefs un Klaudio Naranjo, izmantoja MDMA savās sesijās, pirms viela kļuva nelegāla. Psihoterapeiti ziņoja, ka pacientiem ar viegliem psihiskiem traucējumiem pēc MDMA izmēģināšanas uzlabojās garīgās veselības stāvoklis un to personība, it īpaši tie spēja daudz draudzīgāk un intīmāk komunicēt ar sev tuvajiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title= Subjective Reports of the Effects of MDMA in a Clinical Setting|author= Greer, G.; Tolbert, R.|journal= Journal of Psychoactive Drugs|volume= 18|issue= 4|pages= 319—327|year= 1986|url= http://www.heffter.org/pages/subjrep.html|pmid= 2880946|doi= 10.1080/02791072.1986.10472364|accessdate= {{dat|2014|03|31||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20181216073722/https://heffter.org/pages/subjrep.html/|archivedate= {{dat|2018|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; MDMA tika uzskatīts par ļoti efektīvu līdzekli šķiršanos vēlošu pāru konfliktu atrisināšanā. Pēc MDMA aizlieguma 1985. gadā ASV valdība neatļāva nevienu ar MDMA saistītu pētījumu līdz 1992. gadam, kad [[FDA]] atļāva Dr. Čārlzam Grobam uzsākt eksperimentus ar cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=CUCcyklcO00C&amp;pg=PA14&amp;lpg=PA14&amp;dq=World+Health+Organization+MDMA&amp;source=bl&amp;ots=2CtcYAFxok&amp;sig=8RldiuaCYmLMp6biAxHtj5eEPSI&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=5dmwUvX8K8KIyAGk-ICYAg&amp;ved=0CEwQ6AEwBQ#v=onepage&amp;q=World%20Health%20Organization%20MDMA&amp;f=false|title= Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits|author= Julie Holland|page=20|year=2001}}&lt;/ref&gt;

=== Posttraumatiskā stresa sindroms ===
2000. gadā ārsts Džošs Karloss Buso veica pirmos pētījumus ar MDMA palīdzību ārstēt [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa sindromu]] (PTSD).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=http://books.google.com/books?id=CUCcyklcO00C&amp;pg=PA14&amp;lpg=PA14&amp;dq=World+Health+Organization+MDMA&amp;source=bl&amp;ots=2CtcYAFxok&amp;sig=8RldiuaCYmLMp6biAxHtj5eEPSI&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=5dmwUvX8K8KIyAGk-ICYAg&amp;ved=0CEwQ6AEwBQ#v=onepage&amp;q=World%20Health%20Organization%20MDMA&amp;f=false|title= Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits|author= Julie Holland|page=391|year=2001}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada ir publicēti vēl divi pētījumi psihoterapijā PTSD ārstēšanā. Pacienti pēc divām vai trijām sesijām parādīja daudz lielākus uzlabojumus nekā grupa, kam tika sniegts placebo.&lt;ref name=&quot;Mithoefer MC&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title= The safety and efficacy of {+/-}3,4-methylenedioxymethamphetamine-assisted psychotherapy in subjects with chronic, treatment-resistant posttraumatic stress disorder: the first randomized controlled pilot study. |author= Mithoefer MC; Wagner MT; Mithoefer AT; Jerome I; Doblin R. |journal= Journal of Psychopharmachology |year= 2009 |url= http://www.maps.org/w3pb/new/2010/2010_Mithoefer_23124_1.pdf |doi=10.1177/0269881110378371 |pmc=3122379 |pmid=20643699 |volume=25 |issue=4 |pages=439—52}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite pmid|23118021}}&lt;/ref&gt; Šie uzlabojumi labsajūtas ziņā saglabājās arī pēc pārbaudēm vairākus gadus vēlāk.&lt;ref&gt;{{Cite pmid|23172889}}&lt;/ref&gt;

Pašlaik MDMA pētījumi PTSD ārstēšanā norisinās vēl vairākās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Kanādā un Izraēlā.&lt;ref&gt;http://www.maps.org/research/mdma/&lt;/ref&gt;

=== Citi pielietojumi ===
Tiek pieļauts, ka MDMA empātiskie, savstarpēju tuvību rosinošie un baiļu mazinošie efekti varētu arī palīdzēt pieaugušajiem, kas cieš ar [[autisms|autismu]], integrēties sabiedrībā un mazināt sociālo trauksmi. Pašlaik tiek veikti pētījumi arī MDMA efektivitātē arī šim klīniskajam stāvoklim.&lt;ref&gt;http://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT02008396&lt;/ref&gt; Tāpat tiek pētīts vielas potenciāls ar [[vēzis (slimība)|vēzi]] neglābjami slimo pacientu nemiera mazināšanā.&lt;ref&gt;[http://www.msnbc.msn.com/id/6761326/ Ecstasy to be tested on terminal cancer patients] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130093423/http://www.msnbc.msn.com/id/6761326 |date={{dat|2012|01|30||bez}} }}, Associated Press, {{dat|2004|12|28}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Psihedēlisko pētījumu starpdisciplinārā asociācija]] (MAPS) paredz, ka MDMA kā recepšu medikaments izrakstīšanai pacientiem parādīsies 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maps.org/media/view/mdma_could_become_a_prescription_drug_by_2021/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140405085023/http://www.maps.org/media/view/mdma_could_become_a_prescription_drug_by_2021/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.factmag.com/2013/12/09/mdma-could-be-legally-prescribed-by-2021-following-extensive-trials/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140220014112/http://www.factmag.com/2013/12/09/mdma-could-be-legally-prescribed-by-2021-following-extensive-trials/ |archivedate={{dat|2014|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskā iedarbība ==
MDMA darbojas kā [[serotonīns|serotonīna]], [[noradrenalīns|noradrenalīna]] un [[dopamīns|dopamīna]] atbrīvošanas aģents.&lt;ref name=&quot;pmid1982265&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author = Fitzgerald JL, Reid JJ|title = Effects of methylenedioxymethamphetamine on the release of monoamines from rat brain slices|url = https://archive.org/details/sim_european-journal-pharmacology_1990-11-27_191_2/page/217|journal = European Journal of Pharmacology|volume = 191|issue = 2|pages = 217—20|year = 1990|pmid = 1982265|doi =10.1016/0014-2999(90)94150-V}}&lt;/ref&gt; [[Monoamīna transportētāji]] to noved līdz [[neironi]]em.&lt;ref name=&quot;pmid1982265&quot;/&gt; Nokļūstot neironos, MDMA inhibitē [[vezikulārais monoamīna transportētājs|vezikulāro monoamīna transportētāju]], tādējādi palielinot serotonīna, noradrenalīna, dopamīna koncentrāciju [[citoplazma|citoplazmā]],&lt;ref name=&quot;pmid12742084&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author = Bogen IL, Haug KH, Myhre O, Fonnum F|title = Short- and long-term effects of MDMA (&quot;ecstasy&quot;) on synaptosomal and vesicular uptake of neurotransmitters in vitro and ex vivo|journal = Neurochemistry International|volume = 43|issue = 4—5|pages = 393—400|year = 2003|pmid = 12742084|doi =10.1016/S0197-0186(03)00027-5}}&lt;/ref&gt; un izraisa šo neiromediatoru atbrīvošanu, izmainot attiecīgos transportētājus [[fosforilācija]]s procesā.&lt;ref name=&quot;pmid17209801&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author = Fleckenstein AE, Volz TJ, Riddle EL, Gibb JW, Hanson GR|title = New insights into the mechanism of action of amphetamines|url = https://archive.org/details/sim_annual-review-of-pharmacology-and-toxicology_2007_47/page/681|journal = Annual Review of Pharmacology and Toxicology|volume = 47|pages = 681—98|year = 2007|pmid = 17209801|doi = 10.1146/annurev.pharmtox.47.120505.105140}}&lt;/ref&gt;

Līda galam nav saprasts, kā MDMA ķīmiskie efekti ierosina vielai raksturīgos psihoaktīvos efektus. Lielākā daļa pieņēmumu balstās uz serotonīna atbrīvošanu. MDMA neparastie empatogēnie efekti tiek, vismaz daļēji, hipotētiski skaidroti kā netiešas [[oksitocīns|oksitocīna]] sekrēcijas rezultāts no serotonīna sistēmas aktivizācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title = Ecstasy Really Does Unleash the Love Hormone.|date = 4 April 2007|publisher = [[New Scientist]]|url = http://www.newscientist.com/article/dn11530-ecstasy-really-does-unleash-the-love-hormone.html}}&lt;/ref&gt; Oksitocīns ir [[hormons]], kas izdalās apskaušanās, [[orgasms|orgasma]], bērna iznēsāšanas un pēcdzemdību laikā un kas, domājams, nosaka tuvības un uzticības izveidošanos cilvēku starpā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Theodoridou A, Rowe AC, Penton-Voak IS, Rogers PJ |title=Oxytocin and social perception: oxytocin increases perceived facial trustworthiness and attractiveness |journal=Horm Behav |volume=56 |issue=1 |pages=128—32 |year=2009 |pmid=19344725 |doi=10.1016/j.yhbeh.2009.03.019}}&lt;/ref&gt;

=== Deva un iedarbības ilgums ===
Vidējā MDMA deva, izmantojot vielu izklaidei, ir 80—150 mg, medicīnā (psihoterapijā) izmantotā deva mēdz būt mazāka, ap 50 mg.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_basics.shtml |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140329173636/https://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_basics.shtml |archivedate={{dat|2014|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Galvenie iedarbības efekti ir paredzami un mēdz būt diezgan līdzīgi dažādu lietotāju vidū. Pārsvarā pirmie efekti sākas 15-45 minūtes pēc vielas uzņemšanas, sasniedz maksimumu ap 75—120 minūti un ilgst 4—8 stundas.&lt;ref name=&quot;erowid.org&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|doi = 10.1007/s002130000648|last1 = Liechti|first1 = ME|last2 = Gamma|first2 = A|last3 = Vollenweider|first3 = FX|year = 2001|title = Gender Differences in the Subjective Effects of MDMA|url = http://www.erowid.org/references/refs_view.php?A=ShowDocPartFrame&amp;C=ref&amp;ID=1098&amp;DocPartID=936|journal = Psychopharmacology|volume = 154|issue = 2| pages = 161—168|pmid = 11314678}}&lt;/ref&gt; Pēc tam tie sāk mazināties. Kad viela ir atstājusi organismu, daudzi lietotāji izjūt nogurumu un grūtības aizmigt.

=== Efektu raksturojums ===

==== Vēlamie efekti ====
[[Attēls:MDMA Crystal.jpg|thumb|220px|right|MDMA kristāli]]
Subjektīvie efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:&lt;ref name=&quot;erowid2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_effects.shtml |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140331092040/http://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_effects.shtml |archivedate={{dat|2014|03|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;greer&quot;&gt;{{cite pmid|2880946|noedit}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Voll&quot;&gt;{{cite pmid|9718588|noedit}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.psychedelic-library.org/enhance.htm |title=Can Drugs Be Used to Enhance the Psychotherapeutic Process?&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170720100647/http://www.psychedelic-library.org/enhance.htm }}&lt;/ref&gt;
* viegla līdz ekstremāla eiforija,
* enerģijas pieplūdums (stimulācija),
* paaugstināta vēlme komunicēt,
* samazinātas bailes, trauksmainība un nedrošība,
* pastiprināta [[Piederības sajūta|piederības]] un tuvības sajūta pret citiem,
* pastiprināta mīlestība un empātija pret citiem,
* spēja saprast, piedot, pieņemt sevi un citus,
* paaugstināta jutība pret mūziku,
* pastiprinātas sensuālās sajūtas (garša, oža, tauste, dzirde, redze),
* īpaši pastiprināta tauste (bauda no pieskārieniem),
* vēlme apskaut un skūpstīt citus cilvēkus,
* viegla psihedēlija (pastiprināta kontrastu izšķirstpēja, vizualizācijas ar aizvērtām acīm, laika izjūtas zudums),
* dzīvi pārmainoša, garīga pieredze,
* analgēzija, samazināta noguruma un sāpju sajūta.

==== Citi efekti / blakusefekti ====

Citi efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:&lt;ref&gt;The Psychological and Physiological Effects of MDMA on Normal Volunteers, by Joseph Downing, from Journal of Psychoactive Drugs, Vol. 18/4 1986.&lt;/ref&gt;
* paaugstināts sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens,
* paaugstināta ķermeņa temperatūra,
* pastiprināta šķidrumu izdalīšanās, svīšana,
* runas izmaiņas,
* acu zīlīšu paplašināšanās,
* neskaidra redze,
* nistagms (gribai nepakļauta strauja, ritmiska acu ābolu raustīšanās),
* trisms un [[bruksisms]] (zobu košana, slīpēšana),
* bezmiegs,
* ēstgribas zudums,
* nelabums un vemšana,
* urīna aizture,
* (vīriešiem) slikta erekcija, grūtības sasniegt ejakulāciju.

==== Pēcefekti ====
Pēcefekti, kas sākas pēc vielas iedarbības beigām. Tie ir atkarīgi no lietotāja psiholoģiskā stāvokļa un organisma īpatnībām, uzņemtās vielas daudzuma; tie var būt nemanāmi, viegli vai spēcīgi. Pēcefekti fizioloģiski ir saistāmi ar strauju [[serotonīns|serotonīna]] līmeņa pazemināšanos organismā, bet noguruma vai pat muskuļu sāpju cēlonis ir paaugstinātā hiperaktivitāte un kustēšanās (piemēram, dejošana) iedarbības laikā.

* Psiholoģiskie efekti:
** trauksmainība un paranoja,
** depresija,&lt;ref name=erowid/&gt;&lt;ref name=&quot;btw&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.betweenthelines.net.au/drug-facts/ecstasy-basics |title=Ecstasy basics |work=betweenthelines.net.au |accessdate=25 May 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121028071423/http://www.betweenthelines.net.au/drug-facts/ecstasy-basics |archivedate={{dat|2012|10|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=mydr/&gt;&lt;ref name=vic/&gt;
** pastiprināta emocionālā jūtība, uzbudināmība,&lt;ref name=&quot;mydr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mydr.com.au/addictions/ecstasy-effects-on-the-body |title=Ecstasy: effects on the body |work=ydr.com.au |accessdate=25 May 2010}}&lt;/ref&gt;
** nogurums,&lt;ref name=erowid/&gt;&lt;ref name=&quot;vic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.betterhealth.vic.gov.au/bhcv2/bhcarticles.nsf/pages/Ecstasy |title=Ecstasy |work=betterhealth.vic.gov.au |accessdate=25 May 2010 |archive-date={{dat|2014|04|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140426023204/http://www.betterhealth.vic.gov.au/bhcv2/bhcarticles.nsf/pages/Ecstasy }}&lt;/ref&gt;
** samazinātas uzmanības un koncentrēšanās spējas, tai skaitā vājināta motivācija,&lt;ref name=btw/&gt;
** paliekoša pastiprināta mīlestības un tuvības izjūta pret citiem cilvēkiem.
* Fiziskie efekti:
** neparastas sajūtas galvā, reibonis,&lt;ref name=&quot;erowid&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_basics.shtml |title=MDMA Basics |work=erowid.org |accessdate=25 May 2010}}&lt;/ref&gt;
** apetītes zudums,&lt;ref name=btw/&gt;
** gremošanas traucējumi, piemēram, caureja vai aizcietējums,
** bezmiegs,&lt;ref name=btw/&gt;
** sāpes un nespēks (no fiziskām aktivitātēm iedarbības laikā, piemēram, dejošanas),&lt;ref name=erowid/&gt;&lt;ref name=btw/&gt;&lt;ref name=mydr/&gt;&lt;ref name=vic/&gt;
** žokļa sāpes (no bruksisma).&lt;ref name=erowid/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mdma.net/bruxism/index.html |title=Effects of 3,4-methylenedioxymethamphetamine ('Ecstasy') on the jaw-opening reflex |author=Arrue A, Gomez FM, Giralt MT |date = April 2004|work=mdma.net |accessdate=25 May 2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bruxism.org.uk/what-is-bruxism.php |title=What Is Bruxism? |work=bruxism.org.uk |accessdate=25 May 2010 |archive-date={{dat|2013|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130417073321/http://www.bruxism.org.uk/what-is-bruxism.php }}&lt;/ref&gt;

==== Pārdozēšana ====
MDMA [[pārdozēšana]] ir bīstama un var ierosināt [[serotonīna sindroms|serotonīna sindromu]], [[stimulantu psihoze|stimulantu psihozi]] un [[hipertensīvā krīze|hipertensīvo krīzi]], ar šiem stāvokļiem saistītos simptomus. Nāves iestāšanās pārdozēšanas gadījumā gan ir ļoti reta, tomēr iespējama.

=== Atkarība, tolerance un lietošanas paradumi ===
MDMA [[atkarība]]s potenciāls ir pretrunīgs. Vielai raksturīga spēcīga [[tolerance (farmakoloģija)|tolerance]], kas nozīmē gandrīz pilnīgu efektu zudumu, lietojot to regulāri vai vairākas reizes pēc kārtas. Tolerances un neirotoksicitātes dēļ rekomendējamais gaidīšanas ilgums starp divām vielas lietošanas reizēm ir 3 mēneši, minimālais pieļaujamais — 1 mēnesis.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Vairums MDMA lietotāju vielu neizmēģina vairāk par 10-20 reizēm dzīvē.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Tāpat pēcefekti mēdz vairāk bût psiholoģiski, ne fiziski. Šo īpašību dēļ viela nerada fizisku atkarību, lai gan tās lietotājiem var novērot tieksmi ik pēc laika atkārtot vielas iedarbību. Britu medicīnas žurnālā ''The Lancet'' vairāku ekspertu aptaujā ekstazī ierindoja kā mazāku atkarību izraisošu nekā [[kokaīns]], [[amfetamīns]], [[alkoholiskie dzērieni]], [[tabaka]] un [[marihuāna]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Nutt D, King LA, Saulsbury W, Blakemore C |title=Development of a rational scale to assess the harm of drugs of potential misuse |url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_march-24-30-2007_369_9566/page/1047 |journal=Lancet |volume=369 |issue=9566 |pages=1047—53 |year=2007 |pmid=17382831 |doi=10.1016/S0140-6736(07)60464-4}}&lt;/ref&gt;

Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) datiem 2009. gadā tikai neliels skaits nelegālo psihoaktīvo vielu lietotāju vēlas ārstēties no ekstazī izraisītām problēmām, to kā primāro narkotiku minēja mazāk nekā 1% visu reģistrēto jauno ārstniecības pacientu (1,3 tūkstoši pacientu). Salīdzinājumam [[amfetamīns|amfetamīna]] lietotāju skaits ārstniecības iestādēs ir 20 reizes lielāks (20 tūkstoši pacientu), bet [[kaņepes|kaņepju]] lietotāju (tai skaitā, [[marihuāna]]s) — 90 reizes lielāks (93 tūkstoši pacientu).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |author=European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction |title=Annual report: the state of the drugs problem in Europe |year=2011 |publisher=Office for Official Publications of the European Communities |location=Luxembourg |isbn=978-92-9168-324-6 |page=49 |url=http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_143743_LV_EMCDDA_AR2011_LV.pdf |format=PDF |accessdate={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140423083742/http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_143743_LV_EMCDDA_AR2011_LV.pdf |archivedate={{dat|2014|04|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Ilgtermiņa ietekme ===
Pētījumi par iespējamiem MDMA ilgtermiņa efektiem galvenokārt pievēršas diviem virzieniem. Pirmais ir iespējamā serotonerģiskā toksicitāte. Otrais ir psihiatriskās un uzvedības problēmas, kas rodas no MDMA lietošanas.

MDMA izraisa serotonīna transportētāju atpakaļsaistes koncentrācijas samazināšanos smadzenēs. Laiks, kurā smadzenes atkopjas no serotonerģiskajām izmaiņām, nav skaidrs. Viens pētījums rāda neatgriezeniskas serotonerģiskas izmaiņas dažiem dzīvniekiem, kas tika pakļauti MDMA iedarbībai.&lt;ref name=&quot;Fischer&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Fischer C, Hatzidimitriou G, Wlos J, Katz J, Ricaurte G |title=Reorganization of ascending 5-HT axon projections in animals previously exposed to the recreational drug (+/-)3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA, &quot;ecstasy&quot;) |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-neuroscience_1995-08_15_8/page/5476 |journal=J. Neurosci. |volume=15 |issue=8 |pages=5476—85 |year=1995 |pmid=7643196}}&lt;/ref&gt; Citi pētījumi rada iespaidu, ka smadzenes var atkopties no serotonerģiskajiem bojājumiem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Scheffel U, Szabo Z, Mathews WB, ''et al.'' |title=In vivo detection of short- and long-term MDMA neurotoxicity—a positron emission tomography study in the living baboon brain |journal=Synapse |volume=29 |issue=2 |pages=183—92 |year=1998 |pmid=9593108 |doi=10.1002/(SICI)1098-2396(199806)29:2&lt;183::AID-SYN9&gt;3.0.CO;2-3 |url=http://www.erowid.org/references/refs_view.php?ID=367 |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140419113802/http://www.erowid.org/references/refs_view.php?ID=367 |archive-date={{dat|2014|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid11576026&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Reneman L, Lavalaye J, Schmand B, ''et al.'' |title=Cortical serotonin transporter density and [[verbal memory]] in individuals who stopped using 3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA or &quot;ecstasy&quot;): preliminary findings |journal=Arch. Gen. Psychiatry |volume=58 |issue=10 |pages=901—6 |year=2001 |pmid=11576026 |doi= 10.1001/archpsyc.58.10.901}}&lt;/ref&gt;

Daži pētījumi izdara pieņēmumus, ka MDMA var būt neirotoksiska cilvēkiem.&lt;ref&gt;[http://www.dancesafe.org/drug-information/ecstasy-and-neurotoxicity Ecstasy and Neurotoxicity] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217083638/http://dancesafe.org/drug-information/ecstasy-and-neurotoxicity |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} at Dancesafe.org&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_neurotoxicity1.shtml#introduction Does MDMA Cause Brain Damage?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140403141616/http://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma_neurotoxicity1.shtml#introduction |date={{dat|2014|04|03||bez}} }}, Matthew Baggott, and John Mendelson&lt;/ref&gt; Kamēr citi pētījumi liek secināt, ka jebkādi iespējamie smadzeņu bojājumi var pēc laika vismaz daļēji izzust, atturoties vielu lietot vēlreiz.&lt;ref name=&quot;pmid11576026&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.maps.org/mdma/nyt120203.html Research on Ecstasy Is Clouded by Errors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140124044355/http://www.maps.org/mdma/nyt120203.html |date={{dat|2014|01|24||bez}} }}, Donald G. McNeil Jr., ''New York Times'' (2 December 2003).&lt;/ref&gt;

MDMA lietošana rada paliekošanas psiholoģiskas izmaiņas. Vairāki pētījumi norāda, ka tā atstāj vieglas izmaiņas [[mācīšanās]], [[atmiņa]]s, [[uzmanība]]s spējās un [[garastāvoklis|garastāvoklī]],&lt;ref&gt;{{cite pmid|18512857|noedit}}&lt;/ref&gt; kamēr citi pētījumi šos rezultātus ir apstrīdējuši.&lt;ref&gt;[[n:Study claims recreational ecstasy use and depression unrelated|Study claims recreational ecstasy use and depression unrelated]], Wikinews,
(26 April 2006).&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Guillot 2006&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Guillot C, Greenway D |title=Recreational ecstasy use and depression |journal=J. Psychopharmacol. (Oxford) |volume=20 |issue=3 |pages=411—6 |year=2006 |pmid=16574715 |doi=10.1177/0269881106063265 |url=http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Guillot_22900_1.pdf |access-date={{dat|2014|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130120062136/http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Guillot_22900_1.pdf |accessdate={{dat|2014|04|02||bez}} |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130120062136/http://www.maps.org/w3pb/new/2007/2007_Guillot_22900_1.pdf }}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem, kas ir lietojuši MDMA, ir raksturīga pastiprināta [[impulsivitāte]].&lt;ref&gt;Morgan 2000&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sumnall &amp; Cole 2005&lt;/ref&gt;

== Kaitējumu mazinošie pasākumi ==
Lai mazinātu negatīvos pēcefektus pēc vielas lietošanas, mēdz izmantot [[uztura bagātinātāji|uztura bagātinātājus]], ko lieto pastiprinātā daudzumā pirms vielas lietošanas, iedarbības laikā un kādu laiku pēc tam. Galvenie izmantotie uztura bagātinātāji ir [[alfaliposkābe]], [[magnēzijs]], [[kvercetīns]], [[C vitamīns]] un [[5-HTP]]. Ja pirmie palīdz novērst neirotoksicitāti un hepatoksicitāti, tad 5-HTP tiek izmantots serotonīna līmeņa stabilizēšanai, to nav ieteicams lietot vielas iedarbības laikā, bet sākt lietot tikai 12 stundas pēc tam. Iedarbības laikā svarīgs ir pareizs ūdens patēriņš (izdzerti 250—500 ml stundas laikā), lai novērstu organisma [[atūdeņošanās|atūdeņošanos]], jo iedarbības laikā bieži nejūt nogurumu un [[slāpes]].&lt;ref name=&quot;rollsafe.org&quot;&gt;http://www.rollsafe.org/{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Lai novērstu neirotoksicitāti, iedarbības neefektivitāti un serotonīna receptoru bojājumus, MDMA nav ieteicams vairākas reizes pārdozēt atkārtoti, kā arī lietot vairākas dienas pēc kārtas, vēlamais minimālais gaidīšanas laiks starp divām lietošanas reizēm ir 1 mēnesis; tas ir laiks, kurā ir gandrīz atjaunojies serotonīna daudzums receptoros.&lt;ref name=&quot;rollsafe.org&quot;/&gt;

MDMA nedrīkst lietot kopā ar [[antidepresanti]]em. Šāda kombinācija var izraisīt serotonīna sindromu, neirotiskus bojājumus un apslāpē daļu MDMA efektu. MDMA nav ieteicams lietot kopā ar [[kokaīns|kokaīnu]], [[amfetamīns|amfetamīnu]] un citiem stimulantiem (pastiprina stimulantu [[pārdozēšana]]s iespējamību, pārkaršanas draudus), un [[alkoholiskie dzērieni|alkoholiskos dzērienus]] (pastiprina atūdeņošanos). Kombinācijas ar [[tabaka|tabaku]], [[marihuāna|marihuānu]], [[LSD]], [[ketamīns|ketamīnu]], [[psilocibīna sēnes|psilocibīna sēnēm]] tiek uzskatītas kā salīdzinoši drošas. Angļu valodā tām ir piešķirtas dažādas iesaukas kā ''candy flipping'' (ar LSD), ''hippy flipping'' (ar sēnēm) vai ''kitty flipping'' (ar ketamīnu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cesar.umd.edu/cesar/drugs/ecstasy.asp|title= Ecstasy:CESAR|author= University of Maryland, College Park Center for Substance Abuse Research|access-date= {{dat|2014|04|02||bez}}|archive-date= {{dat|2013|05|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20130507193557/http://www.cesar.umd.edu/cesar/drugs/ecstasy.asp}}&lt;/ref&gt;

== Nelegālā aprite ==
[[Attēls:Ecstasy monogram.jpg|thumb|220px|right|Ekstazī tabletes]]
MDMA [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kriminalizēja 1977. gadā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — 1985. gadā, [[Austrālija|Austrālijā]] — 1986. gadā, bet [[Nīderlande|Nīderlandē]] — 1988. gadā. MDMA ir visu šo valstu kontrolēto vielu sarakstos augstākajā kategorijā, lai gan vielas medicīniskā potenciāla dēļ vielas pozīcija ir bijusi diskutabla. 1987. gadā ASV uz gadu viela tika izņemta no 1. kategorijas aizliegto vielu saraksta un ierindota 3. kategorijā, kopā ar tādiem medikamentiem kā ''[[Valium]]'' un ''[[Xanax]]'', bet pēc tam atkal atjaunota 1. kategorijā.&lt;ref&gt;''Grinspoon v. Drug Enforcement Administration'', 828 °F.2d 881 (1st Cir. 1987)&lt;/ref&gt; Nīderlandes narkotiku apkarošanas komiteja 2011. gadā to vēlējās iekļaut &quot;vieglo narkotiku&quot; sarakstā, kur ir marihuāna un psihedēliskās sēnes, tomēr tas netika darīts, jo tiktu veicināts ekstazī eksports uz kaimiņvalstīm, kur tā tiek stingri kontrolēta.&lt;ref&gt;[http://www.government.nl/documents-and-publications/press-releases/2011/06/24/committee-the-current-system-of-the-opium-act-does-not-have-to-be-changed.html Committee: the current system of the Opium Act does not have to be changed | Press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120429071421/http://www.government.nl/documents-and-publications/press-releases/2011/06/24/committee-the-current-system-of-the-opium-act-does-not-have-to-be-changed.html |date={{dat|2012|04|29||bez}} }}. Government.nl (24 June 2011). Retrieved on 29 August 2012.&lt;/ref&gt;

=== Sastopamība melnajā tirgū ===
MDMA [[melnais tirgus|melnajā tirgū]] pārsvarā tiek izplatīta ekstazī [[tablete|tablešu]] un [[kapsula|kapsulu]] veidā. To uzņem ieēdot, retāk intranazāli vai anāli. Pēc EMCDDA datiem vidējais MDMA daudzums ekstazī tabletēs Eiropā ir no 64—90 mg, kamēr vidējā ekstazī tabletes cena svārstās no 5 līdz 9 eiro.&lt;ref name=&quot;emcdda.europa.eu&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction |title=Annual report: the state of the drugs problem in Europe |year=2013 |publisher=Office for Official Publications of the European Communities |location=Luxembourg |isbn=978-92-9168-324-6 |page=49 |url=http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_213154_LV_TDAT13001LVN1.pdf |format=PDF |accessdate={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140423042248/http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_213154_LV_TDAT13001LVN1.pdf |archivedate={{dat|2014|04|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Ekstazī tablešu tīrība ===
Tā kā MDMA tiek izplatīta nelegāli, tās devas sastāvs var būt parastajam lietotājam nezināms. Ekstazī tabletēm ļoti bieži klāt ir dažādi piejaukumi (to daudzums no 15% līdz pat 100%). Tie visbiežāk ir [[amfetamīns]], [[mefedrons]], [[metamfetamīns]], [[benzilpiperazīns|BZP]], [[efedrīns]], [[metilons]] un [[kofeīns]]. Tāpat sastāvā mēdz būt arī [[paracetamols]], [[ibuprofēns]] un [[talks]]. Galvenokārt šīs vielas piejauc, lai samazinātu ražošanas izmaksas vai arī, piejaucot stimulantus, lai veicinātu fizisku pieradumu, jo pašam MDMA tas nav raksturīgs (MDMA pamatā paaugstina [[serotonīns|serotonīna]] līmeni, kamēr stimulanti — [[dofamīns|dofamīna]] līmeni). Tīrs MDMA melnajā tirgū parasti tiek pārdots pulvera veidā un tā cenas ir daudz augstākas nekā ekstazī tabletēm.

== Ekstazī Latvijā ==
[[Attēls:Ecstasy use among adults.svg|thumb|220px|right|Ekstazī izmēģinājušo cilvēku īpatsvars vecuma grupā 15-64 gadi dažādās Eiropas valstīs]]
No [[Eiropa]]s valstīm [[Latvija]] ir 4. vietā ekstazī izmēģinājušo jauniešu īpatsvara ziņā (8,5%) pēc [[Apvienotā Karalsite|Apvienotās Karalistes]] (12,4%), [[Nīderlande]]s (11,6%) un [[Īrija]]s (10,9%); Latvijā izmēģinājušo skaits ir vairāk kā divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā (3,4%).&lt;ref name=&quot;emcdda.europa.eu&quot;/&gt; Attiecīgi arī vidējā ekstazī tablešu tīrība Latvijā ir augsta (99 mg), virs Eiropas vidējā līmeņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv/data-sheet |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141218221541/http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv/data-sheet |archivedate={{dat|2014|12|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Izplatība ===
Latvijā ekstazī ir otra visbiežāk lietotā nelegālā substance uzreiz pēc [[kaņepes|kaņepju]] izstrādājumiem ([[marihuāna]]s un [[hašišs|hašiša]]). Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem ekstazī Latvijā 15—64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 4,7% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad ekstazī lietotāju skaits bija 2,4%.&lt;ref name=&quot;emcdda-lv&quot;&gt;[http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv Country overview: Latvia], European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vecuma grupā 15—34 gadi rādītāji bija augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem ekstazī bija izmēģinājuši 8,5%.&lt;ref name=&quot;emcdda-lv&quot; /&gt;

[[Rīgas dome]]s Labklājības departaments savukārt ir veic atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā ekstazī bija izmēģinājuši 4,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas kritums no 2006. un 2008. gadā, kad ekstazī izmēģinājušie bija attiecīgi 6% un 4,9%.&lt;ref&gt;[http://www.narcomania.lv/uploads/filedir/LD_petijums_2010_kopsavilkums_3.pdf Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū]{{Novecojusi saite}}, Rīgas domes Labklājības departaments. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}.&lt;/ref&gt;

=== Latvijas normatīvais regulējums ===
MDMA ir iekļauta [[Latvija|Latvijā]] kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma &quot;Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību&quot; 2. pielikumu, MDMA daudzums līdz 0,1 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 2 grama — par lielu.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=50539 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|7|17}}&lt;/ref&gt;

Par MDMA lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 200 latiem.&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Par MDMA izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 Krimināllikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |date={{dat|2011|10|26||bez}} }}, likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.erowid.org/chemicals/mdma/mdma.shtml ''Erowid'' informācija] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150316184947/http://vesels.lv/raksti-par-veselibu/atkariba/ecstasy-izcelsme-un-ptjumi-par-t-ilgtermia-ietekmi.html ''Ecstasy'' izcelsme un pētījumi par tā ilgtermiņa ietekmi]

{{Psihotropās substances}}

[[Kategorija:Empatogēni]]</text>
      <sha1>c1nsxp59ci7ea5leznknyvd34tpyz50</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Edmonds Bekerels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>161920</id>
    <revision>
      <id>4483488</id>
      <parentid>3570982</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:49:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" sha1="5q7gebvxd4sk6pbhjph9cw7hnebtbke" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Edmons Bekerels
|     vārds_orig = ''Alexandre-Edmond Becquerel''
|         attēls = Alexandre Edmond Becquerel, by Pierre Petit.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1820
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
|         m_gads = 1891
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 11
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Francija]]
|        tautība = [[franči|franču]]
|         vecāki = [[Antuāns Sezārs Bekerels]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Anrī Bekerels]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[fizika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}

'''Aleksandrs Edmons Bekerels''' ({{val-fr|Alexandre-Edmond Becquerel}}; {{dat|1820|3|24|N}} — {{dat|1891|5|11|N}}) bija [[franči|franču]] [[fiziķis]], kurš pētīja saules spektru, [[magnētisms|magnētismu]], [[elektrība|elektrību]] un [[optika|optiku]]. Viņš ir pazīstams ar atklājumiem [[luminescence]]s un [[fosforescence]]s jomās. Viņam tiek piedēvēta [[fotoelektriskais efekts|fotoelektriskā efekta]] atklāšana 1839. gadā. Pēc šī principa darbojas [[saules baterija]]s.&lt;ref&gt;
  {{Laikraksta atsauce
 | title = Becquerel Photovoltaic Effect in Binary Compounds
 | url = https://archive.org/details/sim_journal-chemical-physics_1960-05_32_5/page/1505
 | author = R. Williams
 | journal = The Journal of Chemical Physics
 | year = 1960 | volume = 32 | issue = 5
 | pages = 1505–1514
 | doi = 10.1063/1.1730950
 | bibcode = 1960JChPh..32.1505W}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;

  {{Laikraksta atsauce
 | title = Mémoire sur les effets électriques produits sous l'influence des rayons solaires
 | author = E. Becquerel
 | journal = [[Comptes Rendus]]
 | year = 1839 | volume = 9 | issue =
 | pages = 561–567
 | url = http://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k2968p/f561.chemindefer}}

&lt;/ref&gt; Viņš bija [[Antuāns Sezārs Bekerels|Antuāla Sezāra Bekerela]] dēls un [[Anrī Bekerels|Anrī Bekerela]] tēvs.

== Atsauces ==
{{commonscat|Alexandre Edmond Becquerel|Aleksandrs Edmonds Bekerels}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{fizika-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bekerels, Aleksandrs Edmons}}
[[Kategorija:1820. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1891. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Franču fiziķi]]
[[Kategorija:Franču ķīmiķi]]</text>
      <sha1>5q7gebvxd4sk6pbhjph9cw7hnebtbke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeimuss Hīnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162711</id>
    <revision>
      <id>4483367</id>
      <parentid>3568714</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:25:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4732" sha1="7bg8gs3sx9gioehyw046ergo244vxs0" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Šeimuss Hīnijs
|         vārds_orig = ''Seamus Heaney''
|             attēls = Seamus Heaney.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = Šeimuss Hīnijs 2009. gadā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1939
|         dz_mēnesis = 4
|           dz_diena = 13
|           dz_vieta = {{vieta|Ziemeļīrija|Belahija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 2013
|          m_mēnesis = 8
|            m_diena = 30
|            m_vieta = [[Dublina]], [[Īrija]]
|       dzīves_vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}}&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Heaney| first=Seamus| title=Opened Ground| url=https://archive.org/details/openedgroundsele00hean| location=New York| publisher=Farrar, Straus, and Giroux| year=1998| isbn=0374526788 | nopp=yes| page=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;seambio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.seamusheaney.org/seamus_heaney_biography.html|title= Biography of Irish Writer Seamus Heaney|accessdate= 20 February 2010|work= |publisher= www.seamusheaney.org|date= |quote= Heaney was born on 13th. April 1939, the eldest of nine children at the family farm called Mossbawn in the Townland of Tamniarn near Castledawson, Northern Ireland,...|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100224114536/http://www.seamusheaney.org/seamus_heaney_biography.html|archivedate= {{dat|2010|02|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = Dzejnieks, dramaturgs
| rakstīšanas valoda = 
|            periods = 1966—2013
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi =

* [[Nobela prēmija literatūrā]] (1995)
* T. S. Eliota balva (2006)
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}

'''Šeimuss Hīnijs''' ({{val|en|Seamus Heaney}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈʃeɪməs ˈhiːni]]]}}; dzimis {{dat|1939|4|13}}, miris {{dat|2013|8|30}}) bija īru [[dzejnieks]], [[dramaturgs]], [[tulkotājs]] un pasniedzējs.

Viņš ir saņēmis [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] (1995),&lt;ref name=&quot;Literature1995&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1995/index.html|title=Nobel Prize in Literature 1995|publisher=[[Nobel Foundation]]|accessdate=2008-10-17}}&lt;/ref&gt; T. S. Eliota balvu (2006) un divas ''Whitbread'' balvas (1996, 1999).&lt;ref Name=&quot;Faces&quot;&gt;BBC News Magazine ''[http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6279053.stm &quot;Faces of the week&quot;]'', 19 January 2007&lt;/ref&gt;&lt;ref Name=&quot;Cohen&quot;&gt;[http://www.guardian.co.uk/books/booksblog/2009/mar/19/seamus-heaney-david-cohen-prize ''Guardian'' article ''Seamus Heaney deserves a lot more than £40,000'' 19 March 2009]. Retrieved 2010-04-19.&lt;/ref&gt; Viņš ir bijis [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda universitāšu]] profesors un 1996. gadā kļuva par ''Ordre des Arts et des Lettres'' komandieri. 2011. gadā ''[[The Observer]]'' viņu atzina par vienu no 300 britu intelektuāļiem.&lt;ref&gt;Naughton, John. [http://www.guardian.co.uk/culture/2011/may/08/top-300-british-intellectuals &quot;Britain's top 300 intellectuals&quot;]. 8 May 2011. ''The Observer''.&lt;/ref&gt; T. S. Eliota balvu viņš saņēma par ''District and Circle'' (poēmu kolekcija).

== Galvenie dzejas darbi ==
* 1966: ''[[Death of a Naturalist]]''
* 1969: ''[[Door into the Dark]]''
* 1972: ''[[Wintering Out]]''
* 1975: ''[[Stations]]''
* 1975: ''[[North (literatūra)|North]]''
* 1979: ''[[Field Work]]''
* 1984: ''[[Station Island]]''
* 1987: ''[[The Haw Lantern]]''
* 1991: ''[[Seeing Things]]''
* 1996: ''[[The Spirit Level]]''
* 2001: ''[[Electric Light]]''
* 2006: ''[[District and Circle]]''
* 2010: ''[[Human Chain]]''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}


{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]]
 | periods    = 1995
 | pirms      = [[Kendzaburo Oe]]
 | pēc        = [[Vislava Šimborska]]
}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hinijs, Szeimuss}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]
[[Kategorija:Dramaturgi]]
[[Kategorija:Tulkotāji]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]</text>
      <sha1>7bg8gs3sx9gioehyw046ergo244vxs0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1365. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163354</id>
    <revision>
      <id>4483470</id>
      <parentid>3568664</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="992" sha1="46kziqp4xsh5cdljy4zovwwv3jjspgk" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1365}}
{{Gads citos kalendāros|1365}}
'''1365. gads''' ({{Rom sk gadam|1365}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
* [[12. marts]] — tika dibināta [[Vīnes Universitāte]].

=== Nezināms datums ===
* Polijas pilsēta [[Grifice]] iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]].
* Beidzās [[Dānija]]s karaļa [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] karš pret [[Hanzas savienība|Hanzas savienību]] par tiesībām tirgoties [[Skone]]s pilsētās.
* [[Samarkanda|Samarkandā]] uzliesmoja [[serbedaru sacelšanās]].

== Dzimuši ==
* ''iespējams''
** [[Žigimants]], Lietuvas dižkunigatis (miris [[1440. gads|1440]].)

== Miruši ==
* [[17. maijs]] — [[Ludvigs VI Vitelsbahs]], Bavārijas hercogs (dzimis [[1328. gads|1328]].)
* [[27. jūlijs]] — [[Rūdolfs IV Hābsburgs]], Austrijas hercogs (dzimis [[1339. gads|1339]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1365. gads| ]]</text>
      <sha1>46kziqp4xsh5cdljy4zovwwv3jjspgk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1311. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163456</id>
    <revision>
      <id>4483333</id>
      <parentid>1977520</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="662" sha1="kxzncq95bw61fsld4xgsvt3yrpdftdk" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1311}}
{{Gads citos kalendāros|1311}}
'''1311. gads''' ({{Rom sk gadam|1311}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[15. marts]] — [[Atēnas grāfiste|Atēnu grāfisti]] sagrāba [[Katalonija|kataloņi]] un ieviesa [[kataloņu valoda|kataloņu valodu]] par oficiālo valodu.

=== Nezināms datums ===
* Romas pāvests [[Klements V]] sasauca [[Vjennas koncils|Vjennas koncilu]].

== Dzimuši ==
* [[13. augusts]] — [[Alfonso XI]], Kastīlijas karalis (miris [[1350. gads|1350]].)

== Miruši ==


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1311. gads| ]]</text>
      <sha1>kxzncq95bw61fsld4xgsvt3yrpdftdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beluorizonti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164189</id>
    <revision>
      <id>4483609</id>
      <parentid>4349440</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:46:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Minasžeraisa]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5838" sha1="qr6bkd3troit0rve8v4j8t8njbny52k" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Beluorizonti
 | native_name              = ''Belo Horizonte''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
 | perrow         = 1/3/2/1
 | border         = infobox
 | total_width    = 305
 | caption_align  = center
 | image1   = Praca do Papa, Belo Horizonte (cropped)2.jpg
 | image2   = Pirulito da Praça Sete e prédios ao redor (cropped).jpg
 | image3   = Igrejinha_de_São_Francisco_de_Assis_6.jpeg
 | image4   = Belo Horizonte - Avenida Afonso Pena.jpg
 | image5   = PracaEstacaoMonumentoBH (cropped).jpg
 | image6   = Belo Horizonte, Brasil.jpg
 | image7   = Panorama Mineirão Pampulha (cropped).jpg
 | color    = white
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira de Belo Horizonte.svg
 | image_shield             = Brasão de Belo Horizonte (Minas Gerais).svg
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Brazīlija#Dienvidamerika
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{BRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Bandeira de Minas Gerais.svg}} [[Minasžeraisa]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = {{dat|1987|12|12||bez}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 330.9
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2018. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 2501576
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[laiks Brazīlijā|BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 19 | latm = 55 | lats =  | latNS = S
 | longd = 43 | longm = 56 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 30000-000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 760–1196
 | website                  = {{URL|http://www.pbh.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Beluorizonti''',&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | title= Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā | author= Alla Placinska | year= 2015 | publisher= Latviešu valodas aģentūra | location= Rīga | page= 100 | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=100 | isbn= 978-9984-829-20-3 | access-date= {{dat|2019|06|30||bez}} | archive-date= {{dat|2019|08|13||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190813083150/https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=100 }}&lt;/ref&gt; arī '''Belu Orizonti''' ({{val|pt-br|Belo Horizonte}}, {{izrunā|bɛloɾiˈzõntʃi}}{{efn|Šī ir vietējo iedzīvotāju izruna. Citur Brazīlijā šo pilsētas nosaukumu izrunā kā [bɛlu oɾiˈzõtʃi], [bɛlu oɾiˈzõti] vai [bɛlu oɾiˈzõte]}} — “Skaistais apvārsnis”) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidaustrumos, [[Minasžeraisa]]s štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2018. gadā tajā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju, līdz ar to tā ir [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Brazīlijas sestā lielākā pilsēta]], un trešā lielākā [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas Dienvidaustrumu reģionā]] (aiz [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://cidades.ibge.gov.br/brasil/mg/belo-horizonte/panorama | title=IBGE {{!}} Brasil em Síntese |accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | publisher= cidades.ibge.gov.br | language= pt}}&lt;/ref&gt; Beluorizonti platība ir 331 km², un ir gan līdzenas teritorijas, gan kalni. Atrodas 716 km attālumā no Brazīlijas galvaspilsētas [[Brazilja]]s.

Reģionā pirmās apmetnes tika veidotas 18. gadsimta sākumā, taču pilsēta tādā izskatā, kādā ir mūsdienās, tika plānota 1890. gados, lai aizvietotu [[Ourupretu]] kā štata administratīvo centru. Beluorizonti ir [[plānota pilsēta]], to cēla laikā, kad Brazīlijā valdīja [[pozitīvisms]] un [[Brazīlijas Pirmā Republika|spēcīga republikas ideoloģija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | title= A cidade planejada | publisher= FIEMG | accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090106194914/http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | archivedate= {{dat|2009|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pilsētas tiesības ieguva {{dat|1897|12|12||bez}}. Pilsētā ir mūsdienu un klasisko ēku sajaukums, tāpat tajā atrodas vairāki modernās Brazīlijas arhitektūras mākslas darbi. Pilsēta tika būvēta uz vairākiem pakalniem un to pilnībā ieskauj [[Kurralas kalni]], kas kalpo kā dabiska pilsētas robeža.

Beluorizonti ir bāzēti trīs profesionāli futbola klubi — ''[[América Futebol Clube (MG)|América]]'', ''[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]'' un ''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]''. Tāpat pilsēta bija viena no [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] norises vietām.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Plānotas pilsētas]]
[[Kategorija:Minasžeraisa]]</text>
      <sha1>qr6bkd3troit0rve8v4j8t8njbny52k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483610</id>
      <parentid>4483609</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4483610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5837" sha1="jshnisilwaw75lzfvf6lhxnw9qoddxt" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Beluorizonti
 | native_name              = ''Belo Horizonte''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
 | perrow         = 1/3/2/1
 | border         = infobox
 | total_width    = 305
 | caption_align  = center
 | image1   = Praca do Papa, Belo Horizonte (cropped)2.jpg
 | image2   = Pirulito da Praça Sete e prédios ao redor (cropped).jpg
 | image3   = Igrejinha_de_São_Francisco_de_Assis_6.jpeg
 | image4   = Belo Horizonte - Avenida Afonso Pena.jpg
 | image5   = PracaEstacaoMonumentoBH (cropped).jpg
 | image6   = Belo Horizonte, Brasil.jpg
 | image7   = Panorama Mineirão Pampulha (cropped).jpg
 | color    = white
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira de Belo Horizonte.svg
 | image_shield             = Brasão de Belo Horizonte (Minas Gerais).svg
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Brazīlija#Minasžeraisa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{BRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu reģions]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Bandeira de Minas Gerais.svg}} [[Minasžeraisa]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = {{dat|1987|12|12||bez}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 330.9
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2018. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 2501576
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[laiks Brazīlijā|BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 19 | latm = 55 | lats =  | latNS = S
 | longd = 43 | longm = 56 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 30000-000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 760–1196
 | website                  = {{URL|http://www.pbh.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Beluorizonti''',&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | title= Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā | author= Alla Placinska | year= 2015 | publisher= Latviešu valodas aģentūra | location= Rīga | page= 100 | url= https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=100 | isbn= 978-9984-829-20-3 | access-date= {{dat|2019|06|30||bez}} | archive-date= {{dat|2019|08|13||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190813083150/https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/10/pdf/portugalu_ipasvardu_atveide_latviesu_valoda.pdf#page=100 }}&lt;/ref&gt; arī '''Belu Orizonti''' ({{val|pt-br|Belo Horizonte}}, {{izrunā|bɛloɾiˈzõntʃi}}{{efn|Šī ir vietējo iedzīvotāju izruna. Citur Brazīlijā šo pilsētas nosaukumu izrunā kā [bɛlu oɾiˈzõtʃi], [bɛlu oɾiˈzõti] vai [bɛlu oɾiˈzõte]}} — “Skaistais apvārsnis”) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidaustrumos, [[Minasžeraisa]]s štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2018. gadā tajā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju, līdz ar to tā ir [[Brazīlijas pilsētu uzskaitījums|Brazīlijas sestā lielākā pilsēta]], un trešā lielākā [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Brazīlijas Dienvidaustrumu reģionā]] (aiz [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://cidades.ibge.gov.br/brasil/mg/belo-horizonte/panorama | title=IBGE {{!}} Brasil em Síntese |accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | publisher= cidades.ibge.gov.br | language= pt}}&lt;/ref&gt; Beluorizonti platība ir 331 km², un ir gan līdzenas teritorijas, gan kalni. Atrodas 716 km attālumā no Brazīlijas galvaspilsētas [[Brazilja]]s.

Reģionā pirmās apmetnes tika veidotas 18. gadsimta sākumā, taču pilsēta tādā izskatā, kādā ir mūsdienās, tika plānota 1890. gados, lai aizvietotu [[Ourupretu]] kā štata administratīvo centru. Beluorizonti ir [[plānota pilsēta]], to cēla laikā, kad Brazīlijā valdīja [[pozitīvisms]] un [[Brazīlijas Pirmā Republika|spēcīga republikas ideoloģija]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | title= A cidade planejada | publisher= FIEMG | accessdate= 2019. gada 1. jūlijā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090106194914/http://www.fiemg.com.br/bh100/bh-1.htm | archivedate= {{dat|2009|01|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pilsētas tiesības ieguva {{dat|1897|12|12||bez}}. Pilsētā ir mūsdienu un klasisko ēku sajaukums, tāpat tajā atrodas vairāki modernās Brazīlijas arhitektūras mākslas darbi. Pilsēta tika būvēta uz vairākiem pakalniem un to pilnībā ieskauj [[Kurralas kalni]], kas kalpo kā dabiska pilsētas robeža.

Beluorizonti ir bāzēti trīs profesionāli futbola klubi — ''[[América Futebol Clube (MG)|América]]'', ''[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]'' un ''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]''. Tāpat pilsēta bija viena no [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] norises vietām.

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Brazīlija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Plānotas pilsētas]]
[[Kategorija:Minasžeraisa]]</text>
      <sha1>jshnisilwaw75lzfvf6lhxnw9qoddxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1382. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164209</id>
    <revision>
      <id>4483500</id>
      <parentid>3497038</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:59:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="944" sha1="jva0hpoov4jgla18sm1o9npp5m9wa6k" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1382}}
{{Gads citos kalendāros|1382}}
'''1382. gads''' ({{Rom sk gadam|1382}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Nezināms datums ===
* [[Sofija|Sofiju]] ieņēma osmaņi un tā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s provinces [[Rumēlija]]s centru.
* [[Jagailis]] otro reizi kļuva par Lietuvas dižkunigaiti.

== Dzimuši ==
* ''nezināms''
** [[Mehmeds I]], Osmaņu impērijas sultāns (miris 1421. gadā)
* ''iespējams''
** [[Pomerānijas Ēriks]], Norvēģijas karalis (miris 1459. gadā)

== Miruši ==
* [[27. jūlijs]] — [[Džovanna I]] (''Giovanna I''), Neapoles karaliene (dzimusi 1328. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Ķēstutis]], Lietuvas dižkunigaitis (dzimis 1297. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Lajošs I]], Ungārijas un Polijas karalis (dzimis 1326. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1382. gads| ]]</text>
      <sha1>jva0hpoov4jgla18sm1o9npp5m9wa6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Psilocibīna sēnes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>164665</id>
    <revision>
      <id>4483382</id>
      <parentid>4348519</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:35:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13210" sha1="i737yxrpnojgekft295fdle4ix22em5" xml:space="preserve">[[Attēls:Psilocybe.semilanceata.Alan.jpg|190px|right|thumb|[[Smailā kailgalve|Smailās kailgalves]]]]
'''Psilocibīna sēnes''' (zināmas arī kā '''maģiskās sēnes''' jeb '''halucinogēnās sēnes''') ir [[sēne]]s, kas satur psihotropās vielas [[psilocibīns|psilocibīnu]] un [[psilocīns|psilocīnu]]. Šīs psihotropās vielas ir aptuveni 190 uz pasaules sastopamo sēņu sastāvā, kas pārstāv [[tīrumeņu ģints|tīrumeņu]] (''Agrocybe''), [[samtmicītes|samtmicīšu]] (''Conocybe''), ''[[Copelandia]]'', [[ķiverenes|ķivereņu]] (''Galerina''), [[geronēmas|geronēmu]] (''Gerronema''), [[liesmenes|liesmeņu]] (''Gymnopilus''), [[sērsēnes|sērsēņu]] (''Hypholoma''), [[šķiedrgalvītes|šķiedrgalvīšu]] (''Inocybe''), [[sēntiņas|sēntiņu]] (''Mycena''), [[svārstenes|svārsteņu]] (''Panaeolus''), [[jumtenes|jumteņu]] (''Pluteus'') un [[kailgalves|kailgalvju]] (''Psilocybe'') ģintis. Lielākā daļa psilocibīna sēņu nāk no kailgalvju ģints.

Maģiskās sēnes cilvēkiem ir zināmas jau kopš aizvēstures un tika attēlotas klinšu un [[alu zīmējumi|alu zīmējumos]]. [[Tradicionālā sabiedrība|Tradicionālajās sabiedrībās]] maģiskās sēnes izmantoja reliģiskajos [[rituāls|rituālos]] un [[dziedniecība|dziedniecībā]]. Mūsdienās sēnes visbiežāk tiek lietotas izklaidei un garīgai stimulācijai {{Nepieciešama atsauce}}.

== Devu atšķirības ==
[[Attēls:Pancyan6.jpg|225px|left|thumb|Mājas apstākļos kultivēta [[svārstenes|svārsteņu]] suga ''[[Panaeolus cyanescens]]'']]
Maģisko sēņu galveno psihoaktīvo vielu koncentrācija dažādu sugu sēnēs var atšķirties, bet parasti tā ir no 0,5% līdz 2% no izžāvētu sēņu masas. [[Kubas kailgalve|Kubas kailgalvu]], vienas no populārākajām maģisko sēņu sugām, parastā deva ir 1 līdz 2,5 grami žāvētu sēņu,&lt;ref name=&quot;erowid2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.erowid.org/plants/mushrooms/mushrooms_dose.shtml|title=Dosage Chart for Psychedelic Mushrooms|accessdate=2006-12-01|publisher=Erowid|year=2006|author=Erowid|format=shtml}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet par spēcīgu devu var uzskatīt 3 līdz 5 gramus žāvētu sēņu.&lt;ref name=&quot;erowid2&quot; /&gt;

[[Psilocibīns|Psilocibīna]] koncentrācija var atšķiras ne vien starp dažādām sēņu sugām, bet arī starp dažādām sēņu šķirnēm vai pat dažādām sēņu daļām. ''[[Psilocybe samuiensis]]'' sugā lielāko daļu psilocibīna satur augļķermeņa cepurīte (ap 0.23%—0.90%),&lt;ref name=&quot;ethnom&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Gartz J, Allen JW, Merlin MD. |title=Ethnomycology, biochemistry, and cultivation of ''Psilocybe samuiensis'' Guzmán, Bandala and Allen, a new psychoactive fungus from Koh Samui, Thailand |journal=Journal of Ethnopharmacology |year=2004 |volume=43 |issue=2 |pages=73–80 |pmid=7967658 |doi=10.1016/0378-8741(94)90006-X}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kamēr micēlijs satur 0.24%–0.32% psilocibīna.&lt;ref name=&quot;ethnom&quot;/&gt;

== Iedarbība ==
{{skatīt arī|Psihodēliskā pieredze}}
Maģisko sēņu iedarbība ir saistīta ar [[uztvere]]s robežu zudumu, kas rada tādas parādības kā radošās domāšanas spēju pastiprināšanos, apkārtējās vides pārveidojumus un [[vīzijas]], laika un telpas izjūtas zudumu, pastiprinātu emocionalitāti, [[laime|laimi]], prieku un sajūsmu, atsevišķos gadījumos arī negatīvas parādības kā apjukumu, [[bailes]] un paniku. Sēņu ieēšana var radīt diskomfortu vēderā vai [[nelabums|nelabumu]], kas ir atkarīgs no sēņu sugas un uzņemšanas veida.

Pēc [[funkcionālā magnētisko rezonanse|fMRI]] smadzeņu izpētes ir noskaidrots, ka, izmantota pareizi, maģisko sēņu galvenā psihoaktīvā viela psilocibīns iedarbojas kā [[antidepresanti|antidepresants]],&lt;ref&gt;[http://medicalxpress.com/news/2012-02-brain-shrooms-fmri-elucidates-neural.html Mason, Stuart. &quot;Your brain on 'shrooms: fMRI elucidates neural correlates of psilocybin psychedelic state.&quot; Medical Xpress. 29 02 2012:] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; radot ilgstoši paliekošu ietekmi uz turpmāko dzīvi.&lt;ref name=Occasion/&gt;

== Latvijā sastopamās sēnes ==
[[Attēls:Psilocybe semilanceata group.JPG|225px|right|thumb|Pļavā augošas [[smailā kailgalve|smailās kailgalves]]]]
[[Latvija]]s teritorijā varētu būt sastopamas aptuveni 10 psilocibīnu saturošu sēņu sugu, lai gan lielākā daļa sēņu gan ir sastopamas ļoti reti.&lt;ref&gt;[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/6961/latvijas-mezos-jau-paradijusas-pirmas-halucinogenas-senes Latvijas mežos jau parādījušās pirmās halucinogēnās sēnes], kasjauns.lv. Atjaunots: {{dat|2013|03|07}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/346323-latvijas_mezos_aug_ari_halucinogenas_senes Latvijas mežos aug arī halucinogēnās sēnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130628071455/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/346323-latvijas_mezos_aug_ari_halucinogenas_senes |date={{dat|2013|06|28||bez}} }}, tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2013|03|07}}.&lt;/ref&gt; Latvijā ir sastopamas vairākas [[kailgalves|kailgalvju]] (''Psilocybe''), [[šķiedrgalvītes|šķiedrgalvīšu]] (''Inocybe'') un [[svārstenes|svārsteņu]] (''Panaeolus'') sugu sēnes, no kurām lielākā daļa nesatur psilocibīnu. Viena no Latvijā atrodamajām psilocibīna sēnēm ir [[smailā kailgalve]] (''Psilocybe semilancelata''), kas ir sastopama ganībās un pļavās, it sevišķi tur, kur ir ganījušies mājlopi un ir atstāti mēsli. Latvijā varētu būt sastopama arī [[Psilocybe cyanescens|kailgalve]] (''Psilocybe cyanescens''), kas ir sastopama koksnainās augsnēs un ir novērotas [[Lietuva|Lietuvā]], sēnes Eiropas ziemeļaustrumu izplatības robežā.

[[Attēls:Toadstool in moss.jpg|225px|right|thumb|Sūnās uz koka augoša [[vītolu jumtene]]]]
Latvijā var atrast [[zilkāta samtmicīte|zilkāta samtmicīti]] (''Conocybe cyanopus''), kas, līdzīgi kā smailā kailgalve, ir sastopama ganībās. Tāpat Latvijas mežos var atrast [[vītolu jumtene|vītolu jumteni]] (''Pluteus salicinus''), kurā psilocibīna daudzums gan ir neliels un kuru pat var izmantot kā ēdamu sēni pēc psihoaktīvo savienojumu novārīšanas ūdenī. Latvijā var atrast arī [[ievērojamā liesmene|ievērojamo liesmeni]] (''Gymnopilus junonius''), kurā psihoaktīvo vielu saturs ir ļoti mazā daudzumā, un svārsteņu sugu ''[[Panaeolus cinctulus]]'', kas ir sastopama ļoti reti.

Latvijā ir sastopamas daudzas vizuāli līdzīgas indīgās sēnes, un ir liels risks, lasot maģiskās sēnes, sajaukt tās ar indīgajām.&lt;ref&gt;[http://www.irlaiks.lv/health/diet/extraordinary/article.php?id=6198222 Sēnes, bet ne tās ko liek zupā vai salātos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130906221627/http://irlaiks.lv/health/diet/extraordinary/article.php?id=6198222 |date={{dat|2013|09|06||bez}} }}, irlaiks.lv. Atjaunots: {{dat|2013|03|07}}.&lt;/ref&gt;

== Medicīniskie pētījumi ==
Mūsdienās visplašākos pētījumus par maģisko sēņu ārstniecisko iedarbību veic [[Džonsa Hopkinsa Universitāte]]. Vienā no pirmajiem Džona Hopkina Universitātes pētījumiem 2006. gadā, ko sponsorēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība, tika apstiprināta psilocibīna saturošo sēņu ietekme uz cilvēka garīguma atraisīšanu un vispārēju dzīves labsajūtas uzlabošanu cilvēkos. Pētījuma laikā tika izmantoti 36 pieaugušie vidējā vecumā ap 46 gadiem, kuri pirms tam sēnes nekad mūžā nebija lietojuši, bet kuriem bija kādas garīgas vai reliģiskas intereses.&lt;ref name=Occasion&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=RR Griffiths, WA Richards, U McCann, R Jesse. Psilocybin can occasion mystical-type experiences having substantial and sustained personal meaning and spiritual significance|publisher=[[Psychopharmacology]]187(3):268-83|month=August|year=2006|accessdate=2008-09-25|url=http://www.csp.org/psilocybin/Hopkins-CSP-Psilocybin2006.pdf|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217131057/http://www.csp.org/psilocybin/Hopkins-CSP-Psilocybin2006.pdf|archivedate=2008-12-17}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viena trešdaļa pēc pētījuma sēņu efektus raksturoja kā garīgi vissvarīgāko brīdi viņu dzīvē, bet pārējās divas trešdaļas to raksturoja kā vienu no pieciem garīgi svarīgākiem notikumiem viņu dzīvē. Divus mēnešus pēc pētījuma 79% dalībnieku atzina vēl joprojām esošu paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi, ko apstiprināja arī to tuvinieki. Viņi arī apstiprināja samazinātus vai pat izzudušus [[stress|stresa]] un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]] simptomus. 14 mēnešus pēc pētījuma 64% tā dalībnieku vēl joprojām juta paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi. Neskatoties uz kontrolētajiem laboratorijas apstākļiem, pētījuma laikā 22% dalībnieku uznāca spēcīgas bailes, dažiem ar [[paranoja|paranoju]]. Pētījuma autori gan ziņoja, ka tās tika operatīvi novērstas ar blakus esošo cilvēku līdzdalību.&lt;ref name=Occasion/&gt; Pētījuma dalībnieki piedzīvoja arī [[personība]]s izmaiņas un bija vairāk atvērti jaunām idejām nekā iepriekš. Tas ļāva uzskatīt, ka sēnēm ir potenciāls [[trauksmainība]]s, depresijas un dažādu [[atkarība|atkarību]] ārstēšanā.&lt;ref name=Brown2006&gt;{{Ziņu atsauce |author=Brown D. |title=Drug's mystical properties confirmed |url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2006/07/10/AR2006071001304.html |newspaper=Washington Post |date=2006. gada 11. jūlijs |accessdate=2011-09-12}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Marley (2010), [http://books.google.com/books?id=KJybhI1yWucC&amp;pg=PA178 pp. 177–8.] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/jocigi/79618-halucinogeno_senu_pozitiva_gariga_iedarbiba_ilgst_vairak_neka_gadu_video Halucinogēno sēņu pozitīvā &quot;garīgā&quot; iedarbība ilgst vairāk nekā gadu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|1|23}}.&lt;/ref&gt;

Tāpat ir veikti pētījumi ar apstiprinošiem rezultātiem par šo sēņu spēju ārstēt [[obsesīvi kompulsīvie traucējumi|obsesīvi kompulsīvos traucējumus]]&lt;ref name=MAPS&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Moreno FA, Delgado P, Gelenberg AJ |title=Effects of Psilocybin in Obsessive-Compulsive Disorder |url=http://www.maps.org/research/psilo/azproto.html |publisher=Multidisciplinary Association for Psychedelic Studies (MAPS) |accessdate=2011-11-23 |archive-date=2012-02-13 |archive-url=https://www.webcitation.org/65PjkbjyY?url=http://www.maps.org/research/psilo/azproto.html}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Moreno2006&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Moreno FA, Wiegand CB, Taitano EK, Delgado PL. |title=Safety, tolerability, and efficacy of psilocybin in 9 patients with obsessive-compulsive disorder |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-clinical-psychiatry_2006-11_67_11/page/1735 |journal=Journal of Clinical Psychiatry |year=2006 |volume=67 |issue=11 |pages=1735–40 |doi=10.4088/JCP.v67n1110 |pmid=17196053}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un [[klasteru galvassāpes]].&lt;ref name=Sewell2006&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Sewell RA, Halpern JH, Pope HG Jr. |year=2006 |title=Response of cluster headache to psilocybin and LSD |url=https://archive.org/details/sim_neurology_2006-06-27_66_12/page/1920 |journal=Neurology |volume=66 |issue=12 |pages=1920–2 |doi=10.1212/01.wnl.0000219761.05466.43 |pmid=16801660}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=SunEdelson2011&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Sun-Edelstein C, Mauskop A. |title=Alternative headache treatments: nutraceuticals, behavioral and physical treatments |url=https://archive.org/details/sim_headache_2011-03_51_3/page/469 |journal=Headache: the Journal of Head and Face Pain |year=2011 |volume=51 |issue=3 |pages=469–83 |doi=10.1111/j.1526-4610.2011.01846.x |pmid=21352222}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Legalitāte ==
[[Attēls:Dried Cubensis.jpg|225px|right|thumb|Žāvētas [[Kubas kailgalve]]s]]
Mūsdienās maģisko sēņu glabāšana un lietošana gadrīz visā pasaulē ir aizliegta. Maģiskās sēnes masveidā sāka aizliegt kopš 1990. gadiem, lai gan daudzās valstīs tās bija nelegālas vēl pirms tam. Viena no pēdējām valstīm, kur maģiskās sēnes bija brīvi nopērkamas veikalos, bija [[Nīderlande]], tomēr kopš 2008. gada arī tur sēnes ir aizliegtas.

Mūsdienās no [[Eiropas Savienība]]s valstīm [[Spānija|Spānijā]], [[Austrija|Austrijā]] un [[Vācija|Vācijā]] maģiskās sēnes svaigā veidā ir legālas. [[Čehija|Čehijā]] arī žāvētu maģisko sēņu glabāšana un lietošana ir legāla, bet nelegāla ir to pārdošana.

Latvijā gan svaigas, gan žāvētas halucinogēnās sēnes ir iekļautas kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā un ir nelegālas.&lt;ref name=&quot;likumība-lv&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=50539 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību], likumi.lv, {{dat|2009|12|23|SK}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Psihodēliskās vielas]]
* [[Sarkanā mušmire]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/mushrooms/ | title= ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}}

{{psihotropās substances}}

{{DEFAULTSORT:Psilocibina senes}}
[[Kategorija:Halucinogēni]]
[[Kategorija:Sēnes]]</text>
      <sha1>i737yxrpnojgekft295fdle4ix22em5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1366. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>165048</id>
    <revision>
      <id>4483473</id>
      <parentid>3474008</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:42:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1063" sha1="a7ixqdg4tb7raef2k3jnp2wi3vo0rmc" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1366}}
{{Gads citos kalendāros|1366}}
'''1366. gads''' ({{Rom sk gadam|1366}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[26. oktobris]] — 0,0229 [[astronomiskā vienība|ua]] attālumā no [[Zeme]]s palidoja garām [[Tempela—Tatla komēta]].

=== Nezināms datums ===
* [[Lietuva|Lietuvā]] sāka lietot mūsdienu [[Lietuvas ģerbonis|Lietuvas ģerbonim]] līdzīgu heraldiku.
* [[Savoja]]s grāfs [[Amadejs VI]] organizēja pirmo krusta gājienu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] atbalstam pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Viņam izdevās turkus padzīt no visām teritorijām [[Eiropa|Eiropā]], izņemot [[Galipoli pussala|Galipoli pussalu]].

== Dzimuši ==
* [[3. aprīlis]] — iespējams [[Henrijs IV Lankasters]], Anglijas karalis (miris [[1413. gads|1413]].)

== Miruši ==
* ''nezināms datums''
** [[Jaunutis]], Lietuvas dižkunigaitis (dzimis ap [[1300. gads|1300]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1366. gads| ]]</text>
      <sha1>a7ixqdg4tb7raef2k3jnp2wi3vo0rmc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1312. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>166440</id>
    <revision>
      <id>4483334</id>
      <parentid>2365507</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1127" sha1="mkqj6i8op3ulr0lt6cvn1dv6t4vbaqt" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1312}}
{{Gads citos kalendāros|1312}}
'''1312. gads''' ({{Rom sk gadam|1312}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārq]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Jūnijs ===
* [[29. jūnijs]] — [[Heinrihs VII Luksemburgs]] tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas imperators|Svētās Romas impērijas imperatoru]].

=== Jūlijs ===
* [[12. jūlijs]] — par [[Ungārija]]s karali kļuva [[Kārols I Anžū]].

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — [[Alfonso XI]] kļuva par Kastīlijas un Leonas karali.

=== Nezināms datums ===
* Romas pāvests [[Klements V]] likvidēja [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeni]].

== Dzimuši ==
* [[13. novembris]] — [[Edvards III Plantagenets]] (''Edward III''), Anglijas karalis (miris [[1377. gads|1377]].)

== Miruši ==
* [[7. septembris]] — [[Ferdinands IV]], Kastīlijas un Leonas karalis (dzimis [[1285. gads|1285]].)
* [[9. novembris]] — [[Oto III Vitelsbahs|Oto III]] (''Otto III.''), Lejasbavārijas hercogs, Ungārijas karalis (dzimis [[1261]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1312. gads| ]]</text>
      <sha1>mkqj6i8op3ulr0lt6cvn1dv6t4vbaqt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1313. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167186</id>
    <revision>
      <id>4483335</id>
      <parentid>2089162</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="748" sha1="dfl02lt8tyqkj4u1faj52u0x9m07opj" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1313}}
{{Gads citos kalendāros|1313}}
'''1313. gads''' ({{Rom sk gadam|1313}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendārāa]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Livonijas ordenis]] atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]).

== Dzimuši ==
* [[16. jūnijs]] — [[Džovanni Bokačo]] (''Giovanni Boccaccio''), itāļu renesanses rakstnieks (miris [[1375. gads|1375]].)
* [[1. augusts]] — [[Kogons]], Japānas imperators (miris [[1364. gads|1364]].)

== Miruši ==
* [[24. augusts]] — [[Heinrihs VII Luksemburgs]], Svētās Romas imperators (dzimis ap [[1275. gads|1275]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1313. gads| ]]</text>
      <sha1>dfl02lt8tyqkj4u1faj52u0x9m07opj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1339. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167454</id>
    <revision>
      <id>4483342</id>
      <parentid>2526559</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1226" sha1="luahgpjjt7fc1xtulybjsfhcnt57dhf" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1339}}
{{Gads citos kalendāros|1339}}
'''1339. gads''' ({{Rom sk gadam|1339}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* Par [[Japāna]]s imperatoru kļuva [[Go-Murakami]].
* [[Musulmaņi]] iekaroja [[Kašmīra|Kašmīru]].
* [[Florence]] kļuva par pirmo pilsētu [[Eiropa|Eiropā]], kuras ielas tika [[bruģis|nobruģētas]].
* [[Maskava|Maskavā]] tika uzcelts [[Maskavas kremlis|kremlis]].

== Dzimuši ==
* [[23. jūlijs]] — [[Luijs I Valuā-Anžū]], Anžū grāfs, Neapoles karalis (miris [[1384. gads|1384]].)
* [[1. novembris]] — [[Rūdolfs IV Dibinātājs]] (''Rudolf IV. der Stifter''), Austrijas hercogs (miris [[1365. gads|1365]].)
* ''datums nezināms''
** [[Aleksandrs V]], Romas pāvests (miris [[1410. gads|1410]].)
** [[Inocents VII]] (''Innocentius VII''), Romas pāvests (miris [[1406. gads|1406]].)

== Miruši ==
* [[17. februāris]] — [[Otons I (Austrijas hercogs)|Otons I]], Austrijas hercogs (dzimis [[1301. gads|1301]].)
* [[19. septembris]] — [[Go-Daigo]], Japānas imperators (dzimis [[1288. gads|1288]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1339. gads| ]]</text>
      <sha1>luahgpjjt7fc1xtulybjsfhcnt57dhf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1371. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167459</id>
    <revision>
      <id>4483491</id>
      <parentid>1978239</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:50:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1259" sha1="tifpcn5e2h45vgfbeu4ooipot87lov5" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1371}}
{{Gads citos kalendāros|1371}}
'''1371. gads''' ({{Rom sk gadam|1371}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
* [[22. februāris]] — [[Roberts II Stjuarts]] tika kronēts par [[Skotija]]s karali.
* [[30. jūnijs]] — [[Arnolds II no Hornas]] izvēlēts par [[Utrehta]]s bīskapu.
* [[9. jūlijs]] — Romas pāvests [[Gregors XI]] apstiprināja Arnoldu II no Hornas par Utrehtas bīskapu.
* [[26. septembris]] — [[Maritsas kauja]] starp [[Osmaņu impērija|Osmaņu Impēriju]] un [[serbi]]em.

=== Nezināms datums ===

== Dzimuši ==
* [[28. maijs]] — [[Džons Bezbailīgais]], Burgundijas hercogs (miris [[1419. gads|1419]].)
* ''datums nezināms'' — [[Džens He]], ķīniešu jūrasbraucējs (miris [[1433. gads|1433]].)
* ''datums nezināms'' — [[Marija I Anžū|Marija I]] (''I. Mária''), Ungārijas karaliene (mirusi [[1395]].)

== Miruši ==
* [[17. februāris]] — [[Ivans Aleksandrs]], Bulgārijas valdnieks
* [[22. februāris]] — [[Dāvids II Brūss]], Skotijas karalis (dzimis [[1324. gads|1324]].)
* [[13. jūnijs]] — [[Jans V no Virneburgas]], Utrehtas bīskaps


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1371. gads| ]]</text>
      <sha1>tifpcn5e2h45vgfbeu4ooipot87lov5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1374. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167824</id>
    <revision>
      <id>4483494</id>
      <parentid>2233025</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1123" sha1="kjwvih9h9ny55k9kcd6ec9lprog7z34" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1374}}
{{Gads citos kalendāros|1374}}
'''1374. gads''' ({{Rom sk gadam|1374}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[23. oktobris]] — [[Johans IV fon Zintens]] kļuva par [[Rīga]]s arhibīskapu.

=== Nezināms datums ===

== Dzimuši ==
* [[11. aprīlis]] — [[Rodžers Mortimers]], kandidāts uz Anglijas karaļa troni (miris [[1398. gads|1398]].)
* [[26. novembris]] — [[Jurijs Dmitrijevičs]], Krievijas lielkņazs (miris [[1434. gads|1434]].)
* ''iespējams''
** [[Jadviga]], Polijas karaliene (mirusi [[1399. gads|1399]].)

== Miruši ==
* [[12. marts]] — [[Go-Kogons]], Japānas imperators (dzimis [[1336. gads|1336]].)
* [[30. jūnijs]] — [[Zīgfrīds fon Blombergs]], Rīgas arhibīskaps
* [[19. jūlijs]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (dzimis [[1304. gads|1304]].)
* [[1. decembris]] — [[Magnuss Ēriksons]] (''Magnus Eriksson''), Zviedrijas un Norvēģijas karalis (dzimis [[1316. gads|1316]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1374. gads| ]]</text>
      <sha1>kjwvih9h9ny55k9kcd6ec9lprog7z34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1310. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>169302</id>
    <revision>
      <id>4483332</id>
      <parentid>2707365</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:57:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1025" sha1="0oj08o4wuy24h0kqzxddyy2eqi533ge" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1310}}
{{Gads citos kalendāros|1310}}
'''1310. gads''' ({{Rom sk gadam|1310}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[11. maijs]] — [[Francija|Francijā]] 54 [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] biedrus sadedzināja uz sārta par [[ķecerība|ķecerību]].

=== Nezināms datums ===
* [[Jans Luksemburgs]] kļuva par [[Bohēmija]]s karali.
* Tika izveidota [[Valahijas kņaziste]].

== Dzimuši ==
* [[30. aprīlis]] — [[Kazimirs III Lielais]] (''Kazimierz III Wielki''), Polijas karalis (miris [[1370. gads|1370]].)
* ''nezināms datums''
** [[Basarabs I]], Valahijas gospodars (miris [[1352. gads|1352]].)
** [[Urbāns V]], Romas pāvests (miris [[1370. gads|1370]].)

== Miruši ==
* [[10. decembris]] — [[Stefans II Vitelsbahs]], Bavārijas hercogs (dzimis [[1271. gads|1271]].)
* ''datums nezināms''
** [[Izarnus Takons]], Rīgas arhibīskaps


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1310. gads| ]]</text>
      <sha1>0oj08o4wuy24h0kqzxddyy2eqi533ge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1361. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>169784</id>
    <revision>
      <id>4483467</id>
      <parentid>1978567</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:39:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="534" sha1="nqabh6ivh7h050xii04t2qlghywpfr8" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1361}}
{{Gads citos kalendāros|1361}}
'''1361. gads''' ({{Rom sk gadam|1361}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[Valdemārs IV]] kaujā pie [[Visbija]]s iekaroja [[Gotlande|Gotlandi]].
* [[Budapešta|Buda]] kļuva par [[Ungārija]]s galvaspilsētu.

== Dzimuši ==
* [[26. februāris]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs]], Vācijas un Čehijas karalis (miris [[1419]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1361. gads| ]]</text>
      <sha1>nqabh6ivh7h050xii04t2qlghywpfr8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1331. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170099</id>
    <revision>
      <id>4483340</id>
      <parentid>4160470</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1075" sha1="ozb31pzs8jmvloda7tpy1nh2iw3bq5r" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1331}}
{{Gads citos kalendāros|1331}}
'''1331. gads''' ({{Rom sk gadam|1331}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[8. septembris]] — [[Stefans Dušans]] pasludināja sevi par [[Serbija]]s karali.
* [[27. septembris]] — notika [[Plovces kauja]] starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas Karalisti]], kas beidzās neizšķirti.

=== Nezināms datums ===
* [[Japāna|Japānā]] sākās [[Genko karš]].
* [[Nizamudins Ahmeds pašā]] kļuva par [[Osmaņu impērija]]s lielvezīru.
* [[Luters no Braunšveigas]] kļuva par [[Prūsija]]s valdnieku.

== Dzimuši ==
* [[16. februāris]] — [[Kolučo Salutati]], Florences politiskais līderis (miris [[1406. gads|1406]].)

== Miruši ==
* [[14. janvāris]] — [[Odoriko]], itāļu ceļotājs (dzimis ap [[1286. gads|1286]].)
* [[11. novembris]] — [[Stefans Dečanskis]], Serbijas karalis (dzimis ap [[1285. gads|1285]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1331. gads| ]]</text>
      <sha1>ozb31pzs8jmvloda7tpy1nh2iw3bq5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1381. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170127</id>
    <revision>
      <id>4483499</id>
      <parentid>1978513</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:58:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="545" sha1="28gdwrh6hlhe6918r9vhak4t11uufem" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1381}}
{{Gads citos kalendāros|1381}}
'''1381. gads''' ({{Rom sk gadam|1381}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Ķēstutis]] kļuva par [[Lietuva]]s dižkunigaiti, gāžot no troņa [[Jagailis|Jagaili]].

== Dzimuši ==
* ''iespējams''
** [[Pomerānijas Ēriks]], Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas karalis (miris [[1459. gads|1459]].)

== Miruši ==


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1381. gads| ]]</text>
      <sha1>28gdwrh6hlhe6918r9vhak4t11uufem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1373. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170152</id>
    <revision>
      <id>4483493</id>
      <parentid>4168904</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:52:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1126" sha1="r0cb8i3wbr8kfivjy79qryfxr8y7dnn" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1373}}
{{Gads citos kalendāros|1373}}
'''1373. gads''' ({{Rom sk gadam|1373}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[24. marts]] — beidzās karš starp [[Portugāle|Portugāli]] un [[Kastīlijas Karaliste|Kastīliju]].
* [[10. oktobris]] — atbalstot [[Rīga]]s [[arhibīskaps|arhibīskapa]] Zigfrīda lūgumu, pāvests [[Gregors XI]] izdeva tā saukto [[apģērba bulla|apģērbu bullu]], kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un [[domkapituls|domkapitula]] locekļiem jātērpjas melnās drēbēs.
=== Nezināms datums ===
* Tika dibināta [[Pnompeņa]], mūsdienu [[Kambodža]]s galvaspilsēta.
* Pirmoreiz rakstos minēta [[Čehija]]s pilsēta [[Klimkovice]].

== Dzimuši ==
* [[23. jūnijs]] — [[Joanna II]], Neapoles karaliene (mirusi [[1435. gads|1435]].)
* ''iespējams''
** [[Jadviga]], Polijas karaliene (mirusi [[1399. gads|1399]].)

== Miruši ==
* [[23. jūlijs]] — [[Svētā Brigita]], zviedru svētā (dzimusi [[1310. gads|1310]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1373. gads| ]]</text>
      <sha1>r0cb8i3wbr8kfivjy79qryfxr8y7dnn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1369. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170157</id>
    <revision>
      <id>4483485</id>
      <parentid>2586987</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:48:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="912" sha1="3sgn59gr77kf03je6hxann2t3ycitlj" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1369}}
{{Gads citos kalendāros|1369}}
'''1369. gads''' ({{Rom sk gadam|1369}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Tamerlans]] pasludināja [[Samarkanda|Samarkandu]] par savas impērijas galvaspilsētu.
* [[Osmaņu impērija]] iebruka [[Bulgārija|Bulgārijā]].

== Dzimuši ==
* janvāris/februāris — [[Martins V]] (''Martinus V''), Romas pāvests (miris [[1435]].)
* ''iespējams''
** [[Jans Huss]], čehu reformators (miris [[1415. gads|1415]].)

== Miruši ==
* [[23. marts]] — [[Pedro Burgundietis]], Kastīlijas karalis (dzimis [[1334. gads|1334]].)
* [[28. decembris]] — [[Fromholds fon Fifhūzens]], Rīgas arhibīskaps
* ''iespējams''
** [[Ibn Batūta]], berberu ceļotājs (dzimis [[1304. gads|1304]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1369. gads| ]]</text>
      <sha1>3sgn59gr77kf03je6hxann2t3ycitlj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salvinorīns A</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170480</id>
    <revision>
      <id>4483446</id>
      <parentid>4348594</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:24:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3643" sha1="fut3ti8relo4uz66i7yd0588p2nqtk8" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls =[[Attēls:Salvinorin A structure.svg|200 px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Salvinorin A-sticks.png|220 px]] &lt;br /&gt;Salvinorīna A struktūrformula un molekulas modelis
|       citi nosaukumi = 
|           CAS numurs = 83729-01-5
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;23&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;28&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;8&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 432,46
|              blīvums = 
|  kušanas temperatūra = 238—244&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = 760,2&amp;nbsp;°C
|        šķīdība ūdenī = 
|                 citi =
}}

'''Salvinorīns A''' ir galvenā [[dievišķā salvija|dievišķās salvijas]] psihoaktīvā viela, kas pieder pie [[terpenoīdi|diterpenoīdiem]]. Tas uzbūves ziņā atšķiras no citām dabiskajām [[halucinogēni|halucinogēnajām vielām]] (piemēram, [[Dimetiltriptamīns|DMT]], [[psilocibīns|psilocibīna]] un [[meskalīns|meskalīna]]), jo tā molekulā nav [[slāpeklis|slāpekļa]] atomu, tāpēc šī viela nav uzskatāma par [[alkaloīdi|alkaloīdu]]. Salvinorīns A ir arī visiedarbīgākais dabiskais halucinogēns&lt;ref name=Harding2006&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Harding WW, Schmidt M, Tidgewell K, Kannan P, Holden KG, Gilmour B, Navarro H, Rothman RB, Prisinzano TE |title=Synthetic studies of neoclerodane diterpenes from ''Salvia divinorum'': semisynthesis of salvinicins A and B and other chemical transformations of salvinorin A |journal=Journal of Natural Products| volume=69 |issue=1 |pages=107–12 |year=2006 |pmid=16441078 |doi=10.1021/np050398i |pmc=2544632}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; — tas ir aktīvs jau pie devām 200 [[mikrograms|µg]].&lt;ref name=Prisinzano2005&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Prisinzano TE |title=Psychopharmacology of the hallucinogenic sage ''Salvia divinorum'' |url=https://archive.org/details/sim_life-sciences_2005-12-22_78_5/page/526 |journal=Life Sciences |volume=78 |issue=5 |pages=527–31 |year=2005 |pmid=16213533 |doi=10.1016/j.lfs.2005.09.008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Imanshahidi2006&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Imanshahidi M, Hosseinzadeh H |title=The pharmacological effects of ''Salvia'' species on the central nervous system |url=https://archive.org/details/sim_phytotherapy-research_2006-06_20_6/page/n4 |journal=Phytotherapy Research |volume=20 |issue=6 |pages=427–37 |year=2006 |pmid=16619340 |doi=10.1002/ptr.1898}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Salvinorīns A neiedarbojas uz 5-HT&lt;sub&gt;2A&lt;/sub&gt; [[5-HT receptors|serotonīna receptoru]], uz ko iedarbojas lielākā daļa pazīstamāko psihodēlisko halucinogēnu (piemēram, [[Lizergīnskābes dietilamīds|LSD]] vai meskalīns). Tas darbojas kā [[k-opioīdu receptors|κ-opioīdu receptora]] antagonists&lt;ref name=Prisinzano2005 /&gt; un [[D2 receptors|D&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; dopamīna receptora]] daļējs [[antagonists]].&lt;ref name=Seeman2009&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Seeman P, Guan HC, Hirbec H |title=Dopamine D2&lt;sup&gt;High&lt;/sup&gt; receptors stimulated by phencyclidines, lysergic acid diethylamide, salvinorin A, and modafinil |journal=Synapse |volume=63 |issue=8 |pages=698–704 |year=2009 |pmid=19391150 |doi=10.1002/syn.20647}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.lycaeum.org/leda/docs/156.shtml?ID=156 | title= ''Lycaeum.org'' informācija | language= angliski | access-date= {{dat|2011|11|25||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110906090211/http://www.lycaeum.org/leda/docs/156.shtml?ID=156 | archivedate= {{dat|2011|09|06||bez}} }}


{{psihotropā viela-aizmetnis}}

{{psihotropās substances}}

{{DEFAULTSORT:Salvinorins A}}
[[Kategorija:Esteri]]
[[Kategorija:Halucinogēni]]
[[Kategorija:Terpenoīdi]]</text>
      <sha1>fut3ti8relo4uz66i7yd0588p2nqtk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1383. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170534</id>
    <revision>
      <id>4483502</id>
      <parentid>4168906</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="983" sha1="me5fn7jsu7plq49o8y7078a39op1s5b" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1383}}
{{Gads citos kalendāros|1383}}
'''1383. gads''' ({{Rom sk gadam|1383}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[17. maijs]] — [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Huans I]] apprecēja [[Portugāles Beatrise|Portugāles Beatrisi]].
* [[22. oktobris]] — nomira [[Portugāle]]s karalis [[Fernandu I]] un troni mantoja viņa meita [[Portugāles Beatrise|Beatrise]], kura precējusies ar Kastīlijas karali [[Huans I|Huanu I]]. Kastīliešu ietekmei radās spēcīga opozīcija, kā rezultātā Portugāli pārņēma pilsoņu karš.
* [[Parīze|Parīzē]] tika pabeigta [[Bastīlija]]s celtniecība.

== Dzimuši ==
* [[Eugenijs IV]] — [[Romas pāvests]] (miris [[1447. gads|1447]]. gadā)

== Miruši ==
* [[22. oktobris]] — [[Fernandu I]], Portugāles karalis (dzimis [[1345. gads|1345]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1383. gads| ]]</text>
      <sha1>me5fn7jsu7plq49o8y7078a39op1s5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1323. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170819</id>
    <revision>
      <id>4483338</id>
      <parentid>1978728</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:03:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="535" sha1="1yl6si2vslhprltkjwjxswy6kouqu0j" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1323}}
{{Gads citos kalendāros|1323}}
'''1323. gads''' ({{Rom sk gadam|1323}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[18. jūlijs]] - [[Akvīnas Toms]] tika pasludināts par svēto.
* [[Ģedimins|Ģedimina]] vēstulēs pirmoreiz  minēta [[Viļņa]].
* [[Aleksandrijas bāka]] tika sagrauta vairāku [[zemestrīce|zemestrīču]] rezultātā.

== Dzimuši ==


== Miruši ==


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1323. gads| ]]</text>
      <sha1>1yl6si2vslhprltkjwjxswy6kouqu0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1345. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173216</id>
    <revision>
      <id>4483349</id>
      <parentid>1979144</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:14:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1065" sha1="c5oqeqxa8lxu8is2rzwfier3qr3kqef" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1345}}
{{Gads citos kalendāros|1345}}
'''1345. gads''' ({{Rom sk gadam|1345}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* Mūsdienu [[Igaunija]]s teritorijā noslēdzās [[Jurģa nakts sacelšanās]], kas sākās 1343. gadā.
* [[Aļģirds]] kļuva par [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]], gāžot no troņa [[Jaunutis|Jaunuti]].
* Tika pabeigta [[Parīzes Dievmātes katedrāle]]s celtniecība.
* Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] ar [[zemgaļi|zemgaļu]] palīdzību iekaroja [[Tērvetes pils|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]].

== Dzimuši ==
* [[31. oktobris]] — [[Fernandu I Burgundietis]], Portugāles karalis (miris [[1383. gads|1383]].)
* ''iespējams''
** [[Jans Nepomuks]], katoļu svētais (miris [[1393. gads|1393]].)

== Miruši ==
* [[16. septembris]] — [[Džons IV Dreukss]], Bretaņas hercogs (dzimis [[1295. gads|1295]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1345. gads| ]]</text>
      <sha1>c5oqeqxa8lxu8is2rzwfier3qr3kqef</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katas koks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173952</id>
    <revision>
      <id>4483378</id>
      <parentid>4458302</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9254" sha1="k21ir5hkypclnlug6z6ytt10g7mn035" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Catha edulis00.jpg
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv = Segsēkļi
|            klase = 
|         klase_lv = 
|            rinda = Celastrales
|         rinda_lv = Kokžņaudzēju rinda
|           dzimta = Celastraceae
|        dzimta_lv = Kokžņaudzēju dzimta
|            ģints = Catha
|         ģints_lv = 
|             suga = C. edulis
|          suga_lv = Katas koks
|         binomial = Catha edulis
|      kategorijas = nē
}}

'''Katas koks''' (''Catha edulis'', arī '''ēdamā kata''') ir [[segsēkļi|segsēkļu]] [[suga]], kas ir izplatīta [[Somālijas pussala|Somālijas pussalā]] un [[Arābijas pussala|Arābijas pussalā]]. Šo reģionu sabiedrībā katas audzēšanai un košļāšanai ir sena vēsture. Pasaulē katas koku ikdienā lieto aptuveni 10 miljoni cilvēku.&lt;ref name=&quot;Hafmc&quot;&gt;Haight-Ashbury Free Medical Clinic, ''Journal of psychoactive drugs'', Volume 41, (Haight-Ashbury Publications: 2009), p.3. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Katas koks satur [[psihotropa viela|psihoaktīvas vielas]], tostarp [[katinons|katinonu]], kas ir [[stimulanti|stimulants]]. Košļājot svaigas katas lapas, paaugstinās modrība, uzlabojas garastāvoklis un zūd apetīte.

Katas koka košļāšanas tradīcija nāk no [[Somālijas pussala]]s, kur to lietoja sociālos pasākumos jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. 15. gadsimtā tā izplatījās [[Arābijas pussala]]s dienvidu daļā. Pirmie eiropieši, kas pētīja izplatības reģionus, uzskatīja, ka katas iedarbība līdzinās [[zaļā tēja|zaļajai tējai]], tomēr 1970. gados atklājās, ka farmakoloģiskā aktivitāte ir atšķirīga, un tā ir līdzīga [[amfetamīni|amfetamīnu]] klases vielām.

1980. gadā [[Pasaules Veselības organizācija]] to klasificēja kā [[augs|augu]], kas var izraisīt vieglu vai vidēji smagu psiholoģisku atkarību (mazāku kā [[alkoholiskie dzērieni|alkohols]] un [[tabaka]]).&lt;ref name=&quot;King&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Nutt D, King LA,
Blakemore C |title=Development of a rational scale to assess the harm of drugs of potential misuse
|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_march-24-30-2007_369_9566/page/1047
 |journal=Lancet |volume=369 |issue=9566 |pages=1047–53 |year=2007 |month=Marts |pmid=17382831
|doi=10.1016/S0140-6736(07)60464-4}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Kopš 1980. gadu beigām notiek aktīva tā kriminalizēšana pasaulē. Mūsdienās tas ir nelegāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un vairumā Eiropas valstu.

== Raksturojums ==
[[Attēls:Khat fields in western yemen.jpg|thumb|left|220px|Katas koku audzēšana [[Jemena]]s rietumos]]
Katas koks ir lēni augošs [[koks]] vai [[krūms]], kas izaug 1—3 metrus augsts (atkarīgs no reģiona un audzēšanas apstākļiem). Tam ir mūžzaļas lapas 5—10 cm garas un 1—4 cm platas. Ziedi ar mazi, ar piecām baltām ziedlapām. Auglis ir trīs nodalījumu pogaļa ar 1—3 sēklām.

Katas koks aug piecus gadus līdz sasniedz tā īsto augstumu. Katas kokam ir nepieciešams liels daudzums gaismas un ne sevišķi bieža laistīšana. Mēnesi pirms novākšanas katas koks parasti tiek laistīts daudz biežāk, lai padarītu tā lapas un stublājus mīkstus un valgus. Labs katas koks var tikt novākts četras reizes gadā, nodrošinot zemkopim ienākumu avotu uz visu gadu.

Lielākā katas koka ražotājvalsts ir [[Jemena]], kur katu lieto 70—80% valsts iedzīvotāju,&lt;ref name=&quot;Balint&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | last=Balint | first=Erica E. | last2=Falkay | first2=George | last3=Balint | first3=Gabor A. | title=Khat: a Controversial Plant| journal=Wiener Klinische Wochenschrift | publisher=Springer | volume=121 | issue=19-20 | year=2009 | pages=604–614 | doi=10.1007/s00508-009-1259-7 }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; kā arī aptuveni 40% ūdens apgādes valstī izmanto tās audzēšanai.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://news.sky.com/story/752130/yemen-legal-high-is-fueling-extremism |title=Sky News report on Yemen's Qat |first=Tim |last=Marshall |newspaper=[[Sky News]] |date=15 January 2010 |accessdate=4 April 2010}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Burao qat seller.jpg|thumb|180px|right|Katas lapu pārdevējs [[Somālija|Somālijā]]]]

== Iedarbība ==
Katas koku lieto, košļājot piauguša koka jaunos dzinumus un lapas. Iedarbība sākas pēc 15 minūtēm un ir līdzīga stiprai [[kafija]]i, izraisot vieglu [[eiforija|eiforiju]] un jūtamu [[modrība|modrību]].&lt;ref name=&quot;Kciy&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last=Al-Mugahed |first=Leen |title=Khat Chewing in Yemen: Turning over a New Leaf: Khat Chewing Is on the Rise in Yemen, Raising Concerns about the Health and Social Consequences |journal=Bulletin of the World Health Organization |volume=86 |issue=10 |url=http://www.questia.com/library/journal/1G1-188738635/khat-chewing-in-Yemen-turning-over-a-new-leaf-khat |accessdate=9 January 2014 |pages=741–2 |pmid=18949206 |year=2008 |pmc=2649518 |doi=10.2471/BLT.08.011008 |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226020225/https://www.questia.com/library/journal/1G1-188738635/khat-chewing-in-yemen-turning-over-a-new-leaf-khat%20 |archivedate={{dat|2018|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181226020225/https://www.questia.com/library/journal/1G1-188738635/khat-chewing-in-yemen-turning-over-a-new-leaf-khat%20 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Cilvēki kļūst ļoti runātīgi auga iedarbības laikā. Katas koks ir arī [[apetīte|apetīti]] samazinošs līdzeklis. Tas iedarbības laikā spēj izsaukt [[mānija|māniju]] un [[hiperaktivitāte|hiperaktivitāti]], līdzīgi [[amfetamīns|amfetamīnam]].&lt;ref name=&quot;Kalix&quot;&gt;{{Atsauce|last=Peter |first=Kalix |chapter=The Pharmacology of Khat and of the Khat Alkaloid Cathinone |editor1-first=M. |editor1-last=Randrianame |editor2-first=K. |editor2-last=Szendrei |editor3-first=A. |editor3-last=Tongue |title=The Health and Socioeconomic Aspects of Khat Use |year=1983 |location=Lausanne, Switzerland |publisher=Intl. Council on Drug and Addictions |pages=140–143}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Galvenie blakusefekti katas koka lietošanai ir paplašinātas acu zīlītes, sirdsdarbības paātrināšanās un temperatūras paaugstināšanās. Ir iespējamas [[paģiras]] pēc lietošanas, kas izpaužas kā viegla depresija un aizkaitināmība.

== Legalitāte ==
Katas koka audzēšana un pārdošana ir nelegāla [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un gandrīz visās [[Eiropa]]s valstīs, piemēram, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Francija|Francijā]], [[Polija|Polijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Savukārt gandrīz visās [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Austrumāfrika]]s valstīs tā ir legāla un ir nozīmīga vietējās kultūras sastāvdaļa.
{{divi attēli|right|Khat 01.jpg|140|Yemeni eating qat.jpg|150|Vīrietis sagatavo katas lapas, gaidot ciemiņus vakara viesībām|Autobusa šoferis košļā katas lapas modrībai|}}

=== Latvijas normatīvais regulējums ===
Katas koks (''Catha edulis'') kopš 2009. gada ir iekļauts [[Latvija|Latvijā]] kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos). Saskaņā ar likuma &quot;Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību&quot; 2. pielikumu, katas koka daudzums līdz 100 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 10 kilogramiem — par lielu.&lt;ref name=&quot;likumi.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&amp;id=50539|title=Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Par katas koka audzēšanu, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]], vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 Krimināllikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |date={{dat|2011|10|26||bez}} }}, likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.&lt;/ref&gt; Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.&lt;ref name=&quot;krimināllikums&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/khat/ | title= ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_137392_LV_TDAD11001LVC_WEB.pdf | title= Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ziņojums | language= latviski | access-date= {{dat|2012|03|03||bez}} | archive-date= {{dat|2014|04|23||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20140423110333/http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_137392_LV_TDAD11001LVC_WEB.pdf }}

{{psihotropās substances}}

[[Kategorija:Kokžņaudzēju rinda]]
[[Kategorija:Stimulanti]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>k21ir5hkypclnlug6z6ytt10g7mn035</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asari (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178338</id>
    <revision>
      <id>4483575</id>
      <parentid>4047388</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T05:02:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5737" sha1="dxt4s54w4se92th8cb5csd59hkonztj" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Asari|Asari}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Asari
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Asaru stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Asaru stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| atvērta             = 1877
| citi_nosaukumi      = ''Assern'', Asari I
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = Pēteris Feders
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = [[Stacijas iela (Jūrmala)|Stacijas iela]] 20, &lt;br /&gt; [[Jūrmala]], LV-2008
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 25.82 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 41 | longs = 21.91 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (6 km)&lt;br /&gt;[[Sloka (stacija)|Sloka]] (4 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Melluži (stacija)|Melluži]] (2 km)&lt;br /&gt;[[Vaivari (stacija)|Vaivari]] (1 km) 
| attālums_līdz_Rīgai = 31
}}

'''Asari''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Asaros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vienu rīta reisu uz Sloku.  2015. gada 17. augustā uzsākta stacijas modernizācija.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-asaros-0 Sāk platformu modernizāciju Asaros]&lt;/ref&gt; 2015. gada 4. decembrī jaunās paaugstinātās platformas nodotas pagaidu ekspluatācijā.&lt;ref&gt;[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-asaros-un-dzintaros “Latvijas dzelzceļš” nodod pagaidu ekspluatācijā paaugstinātās platformas Asaros un Dzintaros]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Asaru stacija atklāta reizē ar Jūrmalas dzelzceļa līniju, [[1877]]. gadā. Tā sākotnēji bija pilnvērtīga [[dzelzceļa stacija]] ar [[pārmiju pārveda|pārmijām]], kravas pārkraušanas rampu un lokomotīvju [[griezulis|griezuli]].
20. gadsimta sākumā Asaru stacijā pasažieru vilciena sastāvam piekabinājuši vagonu ar zemeņu kastēm pārdošanai [[Pēterburga|Pēterburgā]].

Senākā stacijas ēka gājusi bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā; jaunā uzbūvēta [[1926]]. gadā un saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Asaru II (tagadējās [[Vaivari (stacija)|Vaivaru]]) pieturas atklāšanas stacija pārdēvēta par Asariem I, šis nosaukums pastāvējis līdz [[1938]]. gadam.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Stacijas ēkas atklātās nojumes konstrukcijā izmantotas [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] sliedes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |title=Staciju ēkas Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijā |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310210032/http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

Asaru stacija izremontēta [[1999]]. gadā un ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmala.lv/page/62 |title=Asari |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110908042934/http://www.jurmala.lv/page/62 }}&lt;/ref&gt; Kravas rampa saglabājusies līdz mūsdienām, tā atrodas Tukuma virziena perona malā.

{{wide image|Zemeņu iekraušana kravas vagonā Asaru stacijā vešanai uz Pēterburgu pirms 1914.jpg|350px|Zemeņu iekraušana kravas vagonā Asaru stacijā vešanai uz Pēterburgu (pirms 1914).}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Asari.jpeg|Asaru stacijas ēka 2016. gadā
File:Sliežu ceļi Asaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Asaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā
Attēls:Asaru stacija 3.JPG|Asaru stacijas ēka ziemā
Attēls:Asaru stacija 7.JPG|Stacijas ēka. Skats no stiklotās vasaras kafejnīcas puses
Attēls:Asaru stacija 5.JPG|Stacijas ēka no Dzelzceļa ielas puses
Attēls:Asaru stacija 8.JPG|Sliežu ceļi Asaru stacijā Tukuma virzienā
Attēls:Asaru stacija 6.JPG|Bijusī kravas rampa
Attēls:ER2 Asaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2 Asaru stacijā
Attēls:Asaru stacija 9.JPG|Asaru stacijas ēka
Attēls:Asaru stacija 10.JPG|Stacijas uzgaidāmā telpa
Attēls:Asaru stacija 11.JPG|Stacijas ēkas atklātā nojume
Attēls:Asaru stacija 12.JPG|Šaursliežu dzelzceļa sliedes nojumes konstrukcijā
Attēls:Asaru stacija 13.JPG|Asaru stacijas perons
Attēls:Vilciens Asaru Stacijā.jpg|thumb|Vilciens Asaru stacijā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Asari railway station|Asaru stacija}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13692/ Sākotnējā Asaru stacijas ēka]
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14073/ Asaru stacija 20. gadsimta 20. gadu nogalē].


{{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Transports Jūrmalā]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jūrmalā]]
[[Kategorija:Asari (Jūrmala)]]</text>
      <sha1>dxt4s54w4se92th8cb5csd59hkonztj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Circle K Latvia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180406</id>
    <revision>
      <id>4483321</id>
      <parentid>4403482</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T14:28:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4483321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13147" sha1="nj6cghwteuq6clo7m62vj8jgugrtiry" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = SIA ''Circle K Latvia''
| native_name      = 
| logo             = Circle K logo 2015.svg
| logo_size        = 230px
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1992. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Rīga]]
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = Gunta Jēkabsone (izpilddirektore)
| industry         = Mazumtirdzniecība
| products         = Degviela, eļļas, gāze
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = ''Circle K Norge'', {{NOR}}&lt;br /&gt;(''[[Alimentation Couche-Tard]]'', {{CAN}})
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|www.circlek.lv/}}
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''SIA ''Circle K Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''Statoil Fuel &amp; Retail Latvia''''') ir viens no lielākajiem [[degviela]]s mazumtirgotājiem [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;[http://bizness.delfi.lv/uznemumi/lielakie-degvielas-mazumtirgotaji-latvija-joprojam-ir-statoil-neste-un-lukoil.d?id=40175531 Lielākie degvielas mazumtirgotāji Latvijā joprojām ir 'Statoil', 'Neste' un 'Lukoil'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111230062645/http://bizness.delfi.lv/uznemumi/lielakie-degvielas-mazumtirgotaji-latvija-joprojam-ir-statoil-neste-un-lukoil.d?id=40175531 |date={{dat|2011|12|30||bez}} }}, [[Delfi (portāls)|Delfi]], 18.08.2011&lt;/ref&gt; Uzņēmums darbojas kopš 1992. gada. ''Circle K Latvia'' pastarpināti caur ''Circle K Norge''&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.09&quot; /&gt; pieder [[Kanāda]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.&lt;ref name=&quot;DB 2012.06&quot; /&gt;

SIA ''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes stacijas (DUS) iepriekš darbojās ar nosaukumu '''''[[Statoil]]'''''. Zīmola maiņu uz ''[[Circle K]]'' sāka 2017. gadā un pabeidza līdz 2018. gada beigām.

== Pamatdarbība ==
''Circle K Latvia'' pamatdarbība ir [[degviela]]s un [[eļļa]]s produktu [[mazumtirdzniecība]], degvielas uzpildes staciju projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī [[Naftas produkti|naftas produktu]] vairumtirdzniecība. Tas ir lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā, kas nodrošina degvielu un apkalpošanu, kā ātrās [[uzkodas]], karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savās degvielas uzpildes stacijās.

''Circle K Latvia'' degvielas uzpildes staciju tīklā ietilpst 84 Circle K stacijas (to skaitā arī [[franšīze]]s) un 4 automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''Automāts'' (iepriekš ''1-2-3''). Uzņēmumam pieder [[Nafta|naftas]] termināls Rīnūžos.

== Vēsture ==
1992. gada 2. aprīlī Latvijā tika dibināts [[Norvēgija]]s enerģētikas grupas ''[[Equinor|Statoil]]'' meitas uzņēmums '''SIA ''Latvija Statoil'''''. 1993. gada jūnijā Rīgā, Ulmaņa gatvē 110 tika atklāta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija. Līdz ar stacijas atklāšanu sāktas piedāvāt arī pirmās degvielas debetkartes Latvijā. 1994. gadā atvērta pirmā ''Statoil'' degvielas uzpildes stacija ārpus Rīgas — [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref&gt;[http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ Statoil Latvija vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111055525/http://www.statoil.lv/lv/par_mums/latvija-statoil/vesture/ |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}, www.statoil.lv&lt;/ref&gt;
1998. gada nogalē ''Latvija Statoil'' tiek iekļauta starptautiskajā programmā ''[[Routex]]'', kas piedāvā maksāt par degvielu, maksas ceļiem, tiltiem un tuneļiem ar speciālām kredītkartēm.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/latvija-ieklauta-statoil-routex-starptautiskaja-programma-10364163 Latvija iekļauta Statoil Routex starptautiskajā programmā], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 02.12.1998.&lt;/ref&gt;

2001. gadā atvērtas pirmās automātiskās degvielas uzpildes stacijas ''1-2-3''.
2003. gada aprīlī ''Latvija Statoil'' īpašumā pārgāja 17 ''[[Shell (uzņēmums)|Shell Latvia]]'' degvielas uzpildes stacijas.
2004. gada decembrī atvērta Latvijā pirmā ''Statoil'' franšīzes stacija Dobelē (SIA &quot;Lūcija&quot;).

2006. gadā tika sākta ''Statoil'' veikalu rekonstrukcija, mainot to dizainu un izkārtojumu. 2008. gadā rekonstrukciju pabeidza, un ''Statoil'' veikalos lielāka nozīme tika piešķirta silto dzērienu un maizīšu pārdošanai.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/jau-gandriz-puse-statoil-degvielas-uzpildes-staciju-jauna-veidola-pardosanas-apjomi-palielinati-par--32451 Jau gandrīz puse Statoil degvielas uzpildes staciju jaunā veidolā: Pārdošanas apjomi palielināti par 20%], [[Diena (laikraksts)|Diena]], 18.01.2008.&lt;/ref&gt;
2006. gadā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] tika atvērts daudzfunkcionāls komplekss, kurā ietilpa [[autoosta]], kā arī DUS un diennakts veikals.&lt;ref&gt;[http://old.auseklis.lv/index.php?d=1138057261&amp;nm=8436 Svinīgi tiek atklāts jaunais Salacgrīvas komplekss]{{Novecojusi saite}}, Auseklis, 24.01.2006.&lt;/ref&gt;

2007. gadā ''Latvija Statoil'' no [[Neste|SIA &quot;Neste Latvija&quot;]] nopirka aviācijas degvielas uzpildes biznesu [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]].&lt;ref name=&quot;Diena 2007&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Neste aviodegviela 2007&quot; /&gt;
2008. gadā ''Latvija Statoil'' kļuva par pirmo degvielas mazumtirgotāju Latvijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas sāka tirgot videi draudzīgu degvielu bez sēra piejaukuma.&lt;ref&gt;[http://www.bizness.lv/zinas-latvija/id/84/latvija-statoil-tirdznieciba-ievies-videi-draudzigo-benzinu-bez-sera &quot;Latvija Statoil” tirdzniecībā ievieš videi draudzīgo benzīnu bez sēra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304114149/http://www.bizness.lv/zinas-latvija/id/84/latvija-statoil-tirdznieciba-ievies-videi-draudzigo-benzinu-bez-sera |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, www.bizness.lv, 31.03.2008.&lt;/ref&gt;

2012. gada 11. maijā ''Latvija Statoil'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Statoil Fuel &amp; Retail Latvia'''''.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/auto/latvija/statoil-maina-juridisko-nosaukumu-371270 Statoil maina juridisko nosaukumu], [[Dienas Bizness]], 11.05.2012&lt;/ref&gt;
2012. gadā Rīgā tika atvērts ''Statoil Fuel &amp; Retail'' biznesa centrs, kas nodrošināja finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumus uzņēmuma pārstāvniecībām Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā&lt;ref name=&quot;financenet.tvnet.lv&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/414624-statoil_biznesa_centrs_riga_ir_bakuguns_citiem_skandinaviem «Statoil» biznesa centrs Rīgā ir bākuguns citiem skandināviem ]{{Novecojusi saite}}, www.financenet.lv, 15.03.2012.&lt;/ref&gt; (juridiski tas bija atsevišķs uzņemums SIA ''Statoil Fuel &amp; Retail business centre'').
2012. gada jūnijā 90 % mātes uzņēmuma ''Statoil Fuel &amp; Retail'' kapitāldaļu ieguva Kanādas mazumtirdzniecības uzņēmums ''[[Alimentation Couche-Tard]]''.&lt;ref name=&quot;DB 2012.06&quot;/&gt; Vēlāk ''Statoil Fuel &amp; Retail'' pilnībā nonāca ''Couche-Tard'' īpašumā.

2013. gada aprīlī ''Statoil Fuel &amp; Retail Latvia'' sāka piedāvāt [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]] un [[benzīns|benzīnu]] ar zīmolu ''miles''.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/zinas/statoil-maina-degvielas-nosaukumu/562077 «Statoil» maina degvielas nosaukumu], www.apollo.lv, 09.04.2013.&lt;/ref&gt;
2013. gada jūlijā ''Statoil Fuel &amp; Retail Latvia'' ieviesa auksto dzērienu un piena kokteiļu pašapkalpošanās automātus ''PolarPop''.&lt;ref&gt;[http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ PolarPop — līdzi ņemamo dzērieni tagad arī Latvijas Statoil] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130709003100/http://kurjers.lv/polarpop-lidzi-nemamo-dzerieni-tagad-ari-latvijas-statoil/ |date={{dat|2013|07|09||bez}} }}, www.kurjers.lv, 04.07.2013.&lt;/ref&gt;

2015. gada janvārī meitas uzņēmums ''Statoil Fuel&amp;Retail Aviation Latvia'' tika pārdots [[Kipra|Kiprā]] reģistrētajam ''Gingerbread Management''.&lt;ref name=&quot;TVNET 2015.01&quot; /&gt;
2016. gada februārī Vecrīgā atklāts pirmais ''Statoil'' veikals, kurā netirgo degvielu.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.09&quot; /&gt;

[[Attēls:Circle K replaces Statiol.jpg|thumb|''Statoil'' zīmola nomaiņa ar ''Circle K'' degvielas uzpildes stacijā Rīgā]]
2016. gada 1. aprīlī SIA ''Statoil Fuel &amp; Retail Latvia'' tika pārdēvēts par '''SIA ''Circle K Latvia'''''.
2018. gada 28. augustā Latvijā tika dibināts Norvēģijā reģistrētā uzņēmuma ''Circle K Terminal Group'' meitas uzņēmums ''Circle K Terminal Latvia''.&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2018.08&quot; /&gt;

2024. gada 09. septembrī [[Konkurences padome]] (KP) atļāva SIA ''Circle K Latvia'' iegādāsies [[Astarte-Nafta|SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;]] degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93; tā tika atklāta 2025. gada septembrī.&lt;ref name=&quot;db 2025.09.30&quot; /&gt;
2025. gada 21. martā tika paziņots, ka SIA ''Circle K Latvia'' iegādāsies  SIA &quot;[[Astarte-Nafta]]&quot; 26 degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot; /&gt; Konkurences padome šo darījumu atļāva 24. jūlijā, bet ar nosacījumu, ka Dobelē iegādāto DUS pārveidotu par automātisko degvielas uzpildes staciju, kamēr tur darbojas ''Circle K'' franšīzes DUS.&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot; /&gt; 19. augustā &quot;Astarte-Nafta&quot; paziņoja, ka ir pārtraukusi uzsāktās sarunas ar ''Circle K Latvija'' un uzsākusi citu sadarbības partneru meklēšanu.&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot; /&gt;

== Atbalsts ==
''Circle K'' ir Latvijas Universitātes fonda &quot;bronzas mecenāts&quot;.

Uzņēmums laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam ir ziedojis naudas līdzekļus izglītojošiem pasākumiem un projektiem Latvijas Universitātē:
* 2009. gadā „Ēnu dienas” un „Zinātnes kafejnīca”;
* 2011. gadā projektam „Jauno ģeogrāfu skola”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/sia-circle-k-latvia/|title=SIA &quot;Circle K Latvia&quot;|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-16|archive-date=2020-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025171948/https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/bronzas-mecenati/sia-circle-k-latvia/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.09&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/nozares/626849-degvielas_tirgotaja_circle_k_latvia_pelna_pern_sasniedza_2157_miljonus_eiro_apgrozijums_samazinajas Degvielas tirgotāja «Circle K Latvia» peļņa pērn sasniedza € 21,57 miljonus eiro; apgrozījums samazinājās] [[LETA]], 2016. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2012.06&quot;&gt;[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/kanadiesu-couche-tard-klust-par-statoil-fuel-retail-ipasnieku-373049 Kanādiešu Couche - Tard kļūst par Statoil Fuel &amp; Retail īpašnieku ], [[Dienas Bizness]], 21.06.2012&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Diena 2007&quot;&gt;[http://www.diena.lv/sia-latvija-statoil-uzsak-aviacijas-degvielas-piegadi-rigas-starptautiskaja-lidosta-17115 SIA Latvija Statoil uzsāk aviācijas degvielas piegādi Rīgas Starptautiskajā lidostā] [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2007. gada 31. maijs&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Neste aviodegviela 2007&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=154037 Par tirgus dalībnieku apvienošanos] Konkurences padomes lēmums Nr.12, Rīgā 2007. gada 28. februārī (prot. Nr.13, 4.§)&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;TVNET 2015.01&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/nozares/544262-par_statoil_fuelretail_aviation_latvia_ipasnieku_kluvusi_kipras_firma_gingerbread_management Par «Statoil Fuel&amp;Retail Aviation Latvia» īpašnieku kļuvusi Kipras firma «Gingerbread Management»] [[LETA]], 2015.01.20&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2018.08&quot;&gt;[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/6714/registrets-uznemums-circle-k-terminal-latvia Reģistrēts uzņēmums &quot;Circle K Terminal Latvia&quot; ] 29.08.2018, klientuportfelis.lv&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2025.09.30&quot;&gt;[https://db.lv/zinas/circle-k-atklajis-jaunu-degvielas-uzpildes-staciju-riga Circle K atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Rīgā] Dienas Bisness, 30.09.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/circle-k-latvia-plano-parnemt-26-astartenafta-dus-520634 Circle K Latvia plāno pārņemt 26 Astarte-Nafta DUS] Db.lv, 21.03.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.08.2025-circle-k-vares-ar-nosacijumiem-parnemt-astarte-nafta-degvielas-uzpildes-stacijas.a610058/ «Circle K» varēs ar nosacījumiem pārņemt «Astarte-nafta» degvielas uzpildes stacijas] LSM.lv, 2025. gada 12. augusts&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot;&gt;[https://astarte.lv/jaunumi/astarte-nafta-turpina-stradat-ierastaja-rezima/ ASTARTE-NAFTA turpina strādāt ierastajā režīmā] astarte.lv, 19/08/2025&lt;/ref&gt;
}}


{{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Enerģētikas uzņēmumi Latvijā]]
[[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]]</text>
      <sha1>nj6cghwteuq6clo7m62vj8jgugrtiry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1350. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180555</id>
    <revision>
      <id>4483358</id>
      <parentid>4168743</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:18:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1349" sha1="nzhr52wreapl536pmvwffrf52pky20z" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1350}}
{{Gads citos kalendāros|1350}}
'''1350. gads''' ({{Rom sk gadam|1350}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[22. augusts]] — [[Žans II Valuā]] kļuva par [[Francija]]s karali.
* [[29. augusts]] — [[Anglija]]s dienvidu piekrastē notika [[jūras kauja]] starp [[Anglijas Karaliste]]s un [[Kastīlijas Karaliste]]s kuģiem. Kaujā uzvarēja angļi.

=== Nezināms datums ===
* [[Melnā nāve]] sasniedza [[Skotija|Skotiju]].

== Dzimuši ==
* [[27. jūnijs]] — [[Manuils II Paleologs]], Bizantijas imperators (miris [[1425. gads|1425]]. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Dmitrijs Donskis]], Maskavijas un Vladimiras lielkņazs (miris [[1389. gads|1389]]. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Huans I Barselons]], Aragonas karalis (miris [[1396. gads|1396]]. gadā)
* iespējams — [[Bonifācijs IX]] (''Bonifacius IX''), Romas pāvests (miris [[1404. gads|1404]]. gadā)
* iespējams — [[Vītauts Dižais]], Lietuvas lielkņazs (miris [[1430. gads|1430]]. gadā)

== Miruši ==
* [[26. marts]] — [[Alfonso XI Burgundietis]], Kastīlijas un Leonas karalis (dzimis [[1311. gads|1311]]. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Filips VI]], Francijas karalis (dzimis [[1293. gads|1293]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1350. gads| ]]</text>
      <sha1>nzhr52wreapl536pmvwffrf52pky20z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1349. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180560</id>
    <revision>
      <id>4483356</id>
      <parentid>2757401</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="908" sha1="9dafxy9bgr61mtm336j7fj5mugqbmki" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1349}}
{{Gads citos kalendāros|1349}}
'''1349. gads''' ({{Rom sk gadam|1349}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
* [[14. februāris]] — [[Strasbūra|Strasbūrā]] aptuveni 2000 [[ebreji]] tika sadedzināti uz sārta.
* [[Maijs]] — [[Melnā nāve]] beidza plosīties [[Īrija (sala)|Īrijā]].

=== Nezināms datums ===
* [[Melnā nāve]] sāka izplatīties [[Norvēģija|Norvēģijā]].
* [[Roma|Romu]] skāra spēcīga [[zemestrīce]].

== Dzimuši ==
* [[9. septembris]] — [[Albrehts III Hābsburgs]], Austrijas hercogs (miris [[1395. gads|1395]]. gadā)

== Miruši ==
* [[14. jūnijs]] — [[Ginters no Švarcburgas]], vācu karalis (dzimis [[1304. gads|1304]]. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Tomass Bradvardins]], Kenterberijas arhibīskaps


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1349. gads| ]]</text>
      <sha1>9dafxy9bgr61mtm336j7fj5mugqbmki</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1342. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181033</id>
    <revision>
      <id>4483346</id>
      <parentid>2606484</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="906" sha1="o4mv1wu2xqghm6usf8y3tx3f3x8u3xx" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1342}}
{{Gads citos kalendāros|1342}}
'''1342. gads''' ({{Rom sk gadam|1342}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[7. maijs]] — [[Klements VI]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[16. jūlijs]] — [[Lajošs I Lielais]] kļuva par [[Ungārija]]s karali.

=== Nezināms datums ===
* [[Alūksne|Alūksnē]] tika pabeigta [[Alūksnes viduslaiku pils|Marienburgas pils]] celtniecība.

== Dzimuši ==
* [[8. novembris]] (iespējams) — [[Juliana no Noričas]], angļu svētā (iespējams, mirusi [[1413. gads|1413]]. gadā)

== Miruši ==
* [[24. aprīlis]] — [[Benedikts XII]] (''Benedictus XII''), Romas pāvests (dzimis 1280. gados)
* [[16. jūlijs]] — [[Karls Roberts Anžū]], Ungārijas karalis (dzimis [[1288. gads|1288]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1342. gads| ]]</text>
      <sha1>o4mv1wu2xqghm6usf8y3tx3f3x8u3xx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1341. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181850</id>
    <revision>
      <id>4483344</id>
      <parentid>3474019</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:12:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="957" sha1="cryhp9so8ju8uy0hwx7k8vvr7exb7f9" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1341}}
{{Gads citos kalendāros|1341}}
'''1341. gads''' ({{Rom sk gadam|1341}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==

=== Nezināms datums ===
* [[Austrumromas impērija|Bizantijā]] sākās [[pilsoņu karš]], kas turpinājās līdz 1347. gadam.
* [[Jaunutis]] kļuva par [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigati]].
* [[Ķēstutis]] kļuva par [[Traķi|Traķu]] kunigaiti.
* Rakstos pirmoreiz minēta [[Slovākija]]s pilsēta [[Liptovski Hrādoka]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[15. jūnijs]] — [[Androniks III Paleologs]], Bizantijas imperators (dzimis [[1297. gads|1297]]. gadā)
* ''datums nezināms''
** [[Ģedimins]], Lietuvas dižkunigaitis (dzimis ap [[1275. gads|1275]]. gadu)
** [[Frīdrihs fon Pernšteins]], Rīgas arhibīskaps
** [[Uzbekhans]], Zelta Ordas hans (dzimis [[1282]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1341. gads| ]]</text>
      <sha1>cryhp9so8ju8uy0hwx7k8vvr7exb7f9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1962. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194063</id>
    <revision>
      <id>4483528</id>
      <parentid>4479560</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4483528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12436" sha1="arntn61n17chdjkg3q8iiozhmv5swf7" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|1962|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[1962. gads|1962]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|1962}}
&lt;!--
[[Attēls:TIROS-1-Earth.png|thumb|150px|right|Pirmā meteoroloģiskā pavadoņa [[TIROS-1]] pirmais attēls]]
--&gt;

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[13. janvāris]] — ar nesējraķetes [[Thor Agena-B]] avāriju beidzās mēģinājums palaist izlūkošanas pavadoni [[Discoverer 37]] (''KH-3 9'').
* [[24. janvāris]] — ar nesējraķetes [[Thor-Ablestar]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoņus [[Solrad 4]], [[LOFTI 2A]], [[SECOR (pavadonis)|SECOR]], [[Injun 2]], [[Surcal 1]].
* [[26. janvāris]] — [[Ranger programma|Ranger]]: ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaista Mēness zonde [[Ranger 3]].

=== Februāris ===
* [[8. februāris]] — ar nesējraķeti [[Thor-Delta]] palaists meteoroloģiskais pavadonis [[Tiros-4]].
* [[20. februāris]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]: ar nesējraķeti [[Atlas D]] palaists kosmosa kuģis [[Mercury-Atlas 6]], pirmais ASV pārstāvis [[Džons Glenns]] orbītā; pēc piecām stundām nolaidās Atlantijas okeānā.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos-F2 1]] (''FTV-2301'').
* [[27. februāris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists militārais pavadonis [[Discoverer 38]] (''KH-4 9031'').

=== Marts ===
* [[7. marts]] — ar nesējraķeti [[Thor Delta]] palaists pavadonis [[OSO-1]].
* [[7. marts]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos 6]] (''Samos-E5 3'').
* [[16. marts]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-1]] (''DS-2 №1'').

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-2]] (''1MS №1'').
* [[9. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaisti militārie pavadoņi [[Midas 5]] un [[Westford Drag]].
* [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists militārais pavadonis [[Discoverer 39]] (''KH-4 9032'').
* [[23. aprīlis]] — [[Ranger programma|Ranger]]: ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaista Mēness zonde [[Ranger 4]].
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-3]] (''2MS №1'').
* [[26. aprīlis]] — [[Ranger programma|Ranger]]: [[Ranger 4]] ietriecās Mēness virsmā neredzamajā pusē.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Vostok-K]] palaists pavadonis [[Kosmos-4]] (''Zenit-2 №2'').
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķetes [[Scout-X2]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni [[Solrad 4B]].
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Thor Delta]] palaists Apvienotās Karalistes pirmais pavadonis [[Ariel 1]].
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos 7]] (''FTV-2401'').
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 40]] (''KH-4 9033'').

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — ar nesējraķetes [[Thor-Ablestar]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni [[Anna 1A]].
* [[15. maijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 41]] (''FTV-1126'').
* [[24. maijs]] — ar nesējraķetes [[Scout-X2M]] avāriju beidzās mēģinājums palaist militāro meteoroloģisko pavadoni ''DSAP-1'' (''P-35 1'').
* [[24. maijs]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]: ar nesējraķeti [[Atlas D]] palaists kosmosa kuģis [[Mercury-Atlas 7]] ar [[Skots Kārpenters|Skotu Kārpenteru]]; pēc piecām stundām nolaidās Atlantijas okeānā.
* [[28. maijs]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-5]] (''2MS №2'').
* [[30. maijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 42]] (''FTV-3501'').

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — ar nesējraķetes [[Vostok-2 (nesējraķete)|Vostok-2]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni [[Zenit-2 №3]].
* [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 43]] (''FTV-1127 '') un pavadonis [[Oscar 2]].
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos 8]] (''FTV-2402'').
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos-F2 2]] (''FTV-2312'').
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti [[Thor-Delta]] palaists meteoroloģiskais pavadonis [[Tiros 5]].
* [[30. jūnijs]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-6]] (''DS-P1 №1'').

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Thor-Delta]] palaists pirmais privātais sakaru pavadonis [[Telstar 1]].
* [[18. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos 9]] (''FTV-2403'').
* [[21. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 46]] (''FTV-3501'').
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķetes [[Atlas Agena-B]] avāriju beidzās mēģinājums palaist starpplanētu zondi [[Mariner 1]].
* [[23. jūlijs]] — ar pavadoņa [[Telstar 1]] starpniecību pirmoreiz veikts publiskais transatlantiskais televīzijas sakaru seanss.
* [[28. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 47]] (''FTV-3501'').
* [[28. jūlijs]] — ar nesējraķeti [[Vostok-2 (nesējraķete)|Vostok-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-7]] (''Zenit-2 №4'').

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 48]] (''FTV-1152'').
* [[15. augusts]] — ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos 10]] (''FTV-2404'').
* [[11. augusts]] — [[Vostok programma|Vostok]]: ar nesējraķeti [[Vostok 8K72K]] palaists kosmosa kuģis [[Vostok-3]] ar [[Andrijans Nikolajevs|Andrijanu Nikolajevu]].
* [[12. augusts]] — [[Vostok programma|Vostok]]: ar nesējraķeti [[Vostok 8K72K]] palaists kosmosa kuģis [[Vostok-4]] ar [[Pāvels Popovičs|Pāvelu Popoviču]].
* [[15. augusts]] — [[Vostok programma|Vostok]]: kosmosa kuģi [[Vostok-3]] un [[Vostok-4]] nolaidās uz zemes.
* [[18. augusts]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-8]] (''DS-K-8 №1'').
* [[23. augusts]] — ar nesējraķeti [[Scout-X2M]] palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis [[DSAP-1A]] (''FTV-3502'').
* [[25. augusts]] — ar nesējraķeti [[Molnija]] palaista Veneras zonde [[2MV-1 №1]], bet kļūmes dēļ palika Zemes orbītā.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaista starpplanētu zonde [[Mariner 2]].
* [[29. augusts]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 49]] (''FTV-1153'').

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — ar nesējraķeti [[Molnija]] palaista Veneras zonde [[2MV-1 №2]], bet kļūmes dēļ palika Zemes orbītā.
* [[1. septembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 50]] (''FTV-1132'').
* [[12. septembris]] — ar nesējraķeti [[Molnija]] palaista Veneras zonde [[2MV-1 №1]], bet kļūmes dēļ palika Zemes orbītā.
* [[17. septembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 51]] (''FTV-1133'') un pavadonis [[TRS-2]], kurš kļūmes dēļ neatdalījās no ''Corona''.
* [[18. septembris]] — ar nesējraķeti [[Thor-Delta]] palaists meteoroloģiskais pavadonis [[Tiros 6]].
* [[27. septembris]] — ar nesējraķeti [[Vostok-2 (nesējraķete)|Vostok-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-9]] (''Zenit-2 №5'').
* [[29. septembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists Kanādas pirmais pavadonis [[Alouette 1]].
* [[29. septembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 52]] (''FTV-1153'').

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Delta A]] palaists pavadonis [[Explorer 14]].
* [[3. oktobris]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]: ar nesējraķeti [[Atlas D]] palaists kosmosa kuģis [[Mercury-Atlas 8]] ar [[Volters Širra|Volteru Širru]]; pēc deviņām stundām nolaidās Klusajā okeānā.
* [[9. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 53]] (''FTV-1134'').
* [[17. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Vostok-2 (nesējraķete)|Vostok-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-10]] (''Zenit-2 №6'').
* [[18. oktobris]] — [[Ranger programma|Ranger]]: ar nesējraķeti [[Atlas Agena-B]] palaista Mēness zonde [[Ranger 5]].
* [[20. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-11]] (''DS-A1 №1'').
* [[24. oktobris]] — ar nesējraķetes [[Molnija]] avāriju beidzās mēģinājums palaist Marsa zondi [[2MV-4 №3]].
* [[25. oktobris]] — ar nesējraķetes [[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni [[1MS №2]].
* [[26. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists pavadonis [[Star-Rad 1]] (''Corona 54'').
* [[27. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Delta A]] palaists pavadonis [[Explorer 15]].
* [[31. oktobris]] — ar nesējraķeti [[Thor-Ablestar]] palaists pavadonis [[Anna 1B]].

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — ar nesējraķeti [[Molnija]] palaista Marsa zonde [[Mars-1]] (''2MV-4 №4'').
* [[4. novembris]] — ar nesējraķeti [[Molnija]] palaista Marsa zonde [[2MV-3 №1]], bet raķetes kļūmes dēļ neatstāja Zemes orbītu.
* [[5. novembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 55]] (''FTV-1134'').
* [[11. novembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists ASV izlūkošanas pavadonis [[Samos-11]] (''FTV-2405'') un pavadonis [[TRS-1]], kurš kļūmes dēļ neatdalījās no ''Samos''.
* [[24. novembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-B]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 56]] (''FTV-1135'').

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-D]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 57]] (''FTV-1155'').
* [[13. decembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-D]] palaisti pavadoņi [[Poppy 1A]], [[Poppy 1B]], [[Injun 3]], [[Surcal 2]] un [[Calsphere 1]], bet ievadīti neplānotā orbītā.
* [[13. decembris]] — ar nesējraķeti [[Delta B]] palaists sakaru pavadonis [[Relay 1]].
* [[14. decembris]] — ar nesējraķeti [[Thor Agena-D]] palaists izlūkošanas pavadonis [[Corona 58]] (''FTV-1156'').
* [[14. decembris]] — zonde [[Mariner 2]] palidoja garām [[Venera (planēta)|Venerai]] {{sk|35000|km}} attālumā, pirmais veiksmīgais planētas pārlidojums.
* [[16. decembris]] — ar nesējraķeti [[Scout X3]] palaists pavadonis [[Explorer 16]].
* [[17. decembris]] — ar nesējraķetes [[Atlas Agena-B]] avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoņus [[Midas 6]], [[TRS-3]] un [[TRS-4]].
* [[19. decembris]] — ar nesējraķeti [[Scout X3]] palaists pavadonis [[Transit-5A 1]].
* [[22. decembris]] — ar nesējraķeti [[Vostok-2 (nesējraķete)|Vostok-2]] palaists pavadonis [[Kosmos-12]] (''Zenit-2 №7'').

== Dzimuši ==
* [[30. aprīlis]] — [[Eriks Filipss]] (''Eric Philips''), Austrālijas polārpētnieks, ceļotājs, veicis kosmisko lidojumu
* [[12. maijs]] — [[Gregorijs Herolds Džonsons]] (''Gregory Harold Johnson''), ASV kosmonauts
* [[29. jūnijs]] — [[Džordžs Zamka]] (''George Zamka''), ASV kosmonauts
* [[6. augusts]] — [[Gregorijs Šamitofs]] (''Gregory Chamitoff''), ASV kosmonauts
* [[7. augusts]] — [[Hose Ernandess]] (''José Moreno Hernández''), ASV kosmonauts
* [[19. augusts]] — [[Maikls Massimino]] (''Michael James Massimino''), ASV kosmonauts
* [[10. oktobris]] — [[Rekss Volheims]] (''Rex Joseph Walheim''), ASV kosmonauts
* [[13. oktobris]] — [[Maikls Gūds]] (''Michael Timothy Good''), ASV kosmonauts
* [[5. novembris]] — [[Bendžamins Elvins Drū]] (''Benjamin Alvin Drew''), ASV kosmonauts
* [[19. novembris]] — [[Nikole Stota]] (''Nicole Stott''), ASV kosmonaute
* [[29. decembris]] — [[Berijs Vilmors]] (''Barry E. Wilmore''), ASV kosmonauts

&lt;!--
== Miruši ==
--&gt;

{{Kosmonautikas gadi}}
{{1962. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:1962. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>arntn61n17chdjkg3q8iiozhmv5swf7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1376. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194518</id>
    <revision>
      <id>4483495</id>
      <parentid>1982186</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1057" sha1="gcqfc8zcdp862v4kaj6yi6yb006ikvj" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1376}}
{{Gads citos kalendāros|1376}}
'''1376. gads''' ({{Rom sk gadam|1376}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[Marts]] — [[Simtgadu karš]]: starp [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] un [[Francijas Karaliste|Francijas Karalisti]] tika noslēgts [[miera līgums]]. Karadarbība starp abām valstīm atjaunojās 1377. gada aprīlī.
* [[3. maijs]] — [[Olafs II Hākonsons]] kļuva par [[Dānija]]s karali.
* [[10. jūnijs]] — [[Vāclavs IV Luksemburgs]] kļuva par Vācijas karali (formāli par Romas karali).

=== Nezināms datums ===
* [[Bulgārijas karaliste]] atzina [[osmaņi|osmaņu]] sizerēno varu.
* Mūsdienu [[Bulgārija]]s galvaspilsēta [[Sofija]] ieguva savu nosaukumu. Iepriekš šo pilsētu sauca par Sredecu.

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[8. jūnijs]] — [[Eduards, Melnais princis]], Velsas princis, Anglijas troņmantnieks (dzimis [[1330. gads|1330]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1376. gads| ]]</text>
      <sha1>gcqfc8zcdp862v4kaj6yi6yb006ikvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cilmes šūna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195141</id>
    <revision>
      <id>4483379</id>
      <parentid>4471891</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:33:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34768" sha1="3oefsjh40rtvtkfi9waqfo2nxop2539" xml:space="preserve">[[Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|thumbnail|235px|[[Mājas peles|Mājas pele]]s cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā]]
'''Cilmes šūnas''' jeb '''mātšūnas''' ir nediferencētas [[šūna]]s, kādas ir visos daudzšūnu [[organisms|organismos]], un tās var [[šūnu dalīšanās|dalīties]] meitšūnās un [[šūnu diferencēšanās|diferencēties]] cita veida šūnās. Cilmes šūnas nodrošina organisma nemitīgu atjaunošanos. Visvairāk cilmes šūnu ir [[embrijs|embrionālajā]] un zīdaiņa attīstības posmā, kad to uzdevums ir veidot [[orgāns|orgānus]]. Arī [[zigota]] ir uzskatāma par cilmes šūnu. Ar laiku cilmes šūnu daudzums organismā samazinās, kas izskaidro organisma novecošanas procesu, jo tas nespēj atjaunot visas bojātās šūnas.

[[Zīdītājs|Zīdītājiem]] ir divu veidu cilmes šūnas: embrionālās cilmes šūnas, kuras ir izolētas no iekšējās šūnas masas (blastulas) un pieaugušo cilmes šūnas, kas atrodamas dažādos audos. Pieaugušiem organismiem cilmes šūnas darbojas kā organisma remonta sistēma, papildinot jau pieaugušos audus. Embrionālās cilmes šūnas var iedalīt visās specializēto šūnu kategorijās – [[ektoderma]], [[endoderma]] un [[mezoderma]], kā arī tās spēj uzturēt reģeneratīvo orgānu, piemēram, asins, ādas vai zarnu audu atjaunošanos.

Ir zināmi trīs veidi, kā iegūt autologas pieaugušo cilmes šūnas:
#[[Kaulu smadzenes|Kaulu smadzenēs]], veicot urbumu augšstilbā vai gūžas kaulā;
#[[Taukaudi|Taukaudos]], veicot tauku atsūkšanu;
#[[Asinis|Asinīs]], kur [[Asins ziedošana|asinis tiek ņemtas no donora]]. Šajā procesā asinis tiek filtrētas caur īpašu ierīci un tiek iegūtas cilmes šūnas.

Cilmes šūnas var tikt noņemtas arī no nabassaites asinīm tikko pēc bērna dzimšanas. No visiem cilmes šūnu iegūšanas tipiem šis ir vismazāk bīstamākais, kā arī ir iespēja nodot šīs asinis asins bankā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu izmantot ķirurģiskām procedūrām.

Pieaugušo cilmes šūnas (jeb somatiskās) bieži tiek izmantotas dažādās medicīniskās terapijās (piemēram, kaulu smadzeņu transplantācijai). Mūsdienās cilmes šūnas var audzēt mākslīgi, kā arī pārveidot (diferencēt) uz šūnu tipiem ar īpašām šūnu īpašībām, kas atbilst šūnām dažādos audos, piemēram, muskuļu un nervu šūnas. Embrionālās cilmes šūnas, kas iegūtas, izmantojot somatisko šūnu kodola pārvietošanu, ir uzskatāma kā daudzsološa nākotnes terapija. Līdz 1960. gadam pētījumus par cilmes šūnu attīstību veikuši Toronto Universitātes pētnieki Ernests A. Makkuločs un E. Džeimss.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Tuch BE | title = Stem cells—a clinical update | journal = [[Australian Family Physician]] | volume = 35 | issue = 9 | pages = 719–21 | year = 2006 | pmid = 16969445 }}&lt;/ref&gt;

==Definīcija==
Pēc klasiskās cilmes šūnu definīcijas var izdalīt divas būtiskas īpašības:
*Pašatjaunošanās: spēja sevi atjaunot ilgstošā laika periodā daloties
*Potence: noteiktos fizioloģiskos vai eksperimentālos apstākļos tās var ievirzīt uz specializētu šūnu veidošanu. Pluripotentiālas (embrionālās cilmes šūnas) spēj veidot visdažādākos audus. Savukārt, multipotentas (pieaugušo cilmes šūnas) spēj veidot vairākus audu tipus, taču to skaits ir būtiski ierobežots.

==Pašatjaunošanās==
Ir divi mehānismi, kas nodrošina cilmes šūnu veiksmīgu saglabāšanos:
#Obligāta asimetriska replikācija: cilmes šūna tiek sadalīta vienā mātes šūnā, kas ir identiska ar sākotnējo cilmes šūnu un ar citu meitas šūnu, kas ir diferencēta.
#Stohastiskā diferencēšana: notiek, kad viena cilmes šūna attīstās divās diferencētās meitas šūnās, kamēr cita cilmes šūna iziet mitozes ciklu un iegūst divas cilmes šūnas, kuras ir identiskas oriģinālam.

==Cilmes šūnu potenciāls==
[[Image:Stem cells diagram.png|400px|thumb|right|Pluripotentās, embrija cilmes šūnas ir veidojušās no iekšējo šūnu masas-blastocistas. Šīs šūnas var veidoties par jebkuriem organisma audiem izņemot placentu.]]
[[Image:Human embryonic stem cells.png|thumb|250px|Cilvēka [[embrionālās]]cilmes šūnas &lt;br /&gt; A: Cilmes šūnu kolonija, kura vēl nav diferencējusies. &lt;br /&gt; B: [[Nervu]], [[šūnu veids]] pēc diferencācijas.]]
Šūnas iedarbības stiprumu nosaka potenciāls diferencēt dažādus šūnu veidus no cilmes šūnām.&lt;ref name=Schoeler&gt;{{grāmatas atsauce |title=Humanbiotechnology as Social Challenge |editor1=Nikolaus Knoepffler |editor2=Dagmar Schipanski |editor3=Stefan Lorenz Sorgner |page=28 |chapter=The Potential of Stem Cells: An Inventory |author=Schöler, Hans R. |publisher=Ashgate Publishing|year=2007 |isbn=978-0-7546-5755-2}}&lt;/ref&gt;
*'''Totipotentas jeb omnipotentas''' cilmes šūnas ir apaugļotas olšūnas, no kurām var veidoties dažādi šūnu veidi – šādas šūnas var izveidot pilnīgu un dzīvotspējīgu organismu.&lt;ref name=Schoeler/&gt; Šīs šūnas tiek veidotas apaugļošanas procesā. Šūnas, kas veidojušās morulas stadijā (pirmajās apaugļotas olšūnas šūnu dalīšanās stadijās) arī ir totipotentas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Mitalipov S, Wolf D | title = Totipotency, pluripotency and nuclear reprogramming | journal = Adv. Biochem. Eng. Biotechnol. | volume = 114 | pages = 185–99 | year = 2009 | pmid = 19343304 | pmc = 2752493 | doi = 10.1007/10_2008_45 | isbn = 978-3-540-88805-5 | series = Advances in Biochemical Engineering/Biotechnology | bibcode = 2009esc..book..185M }}&lt;/ref&gt; 
*'''Pluripotentas''' cilmes šūnas ir līdzīgas tolipotentām šūnām, t.i., šī šūnas var specializēties par jebkuru organismā sastopamo šūnu veidu. Šīs ir embrionālas cilmes šūnas, kuras var iegūt no piecas dienas apaugļotas blastocistas. Tās nevar pārvērsties atpakaļ par totipotentām šūnām.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ulloa-Montoya F, Verfaillie CM, Hu WS | title = Culture systems for pluripotent stem cells | journal = J Biosci Bioeng. | volume = 100 | issue = 1 | pages = 12–27 | year = 2005 | pmid = 16233846 | doi = 10.1263/jbb.100.12 }}&lt;/ref&gt;
*'''Multipotentas''' cilmes šūnas spēj veidot vienas saimes jebkuras šūnas. Tās ir nediferencētas un atrodas audos un orgānos, piemēram, no mezodermas veidojot kaulu smadzenes, asinis un muskuļu šūnas. Tās nodrošina šūnu atjaunošanos visā dzīves garumā.&lt;ref name=Schoeler/&gt;
*'''Oligopotentas''' cilmes šūnas var diferencēt tikai dažos šūnu tipos, piemēram, limfoīdām vai mieloīdām šūnām.&lt;ref name=Schoeler/&gt; 
*'''Unipotentas''' cilmes šūnas ir sastopamas pēdējos zigotas attīstības posmos, tās spēj diferencēties tikai par vienu šūnu veidu, taču salīdzinot ar pieaugušām šūnām, šīs šūnas ir spējīgas dalīties.&lt;ref name=Schoeler/&gt;

==Šūnu identificēšana==
Praksē, cilmes šūnas tiek identificētas pēc tā, vai tās spēj atjaunot audus. Piemēram, veicot testus kaulu smadzenēs vai asinsrades cilmes šūnās (HSC) ir iespējams veikt šūnu transplantāciju bez HSC. Tas parāda to, ka šūnas spēj ražot jaunas asins šūnas ilgākā laika posmā. Tāpat būtu iespējams izolēt cilmes šūnas no indivīda, kuram ir veikta šo šūnu transplantācija un transplantēt tās citam indivīdam bez HSC, kas parāda to, ka cilmes šūnas ir spējīgas pašas atjaunoties.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Deriglasova UF, Kulagina NN, Panasuk AF, Rudakowa SF, Luriá EA, Ruadkow IA | title = Precursors for fibroblasts in different populations of hematopoietic cells as detected by the ''in vitro'' colony assay method | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 2 | issue = 2 | pages = 83–92 | year = 1974 | pmid = 4455512 | issn = 0301-472X }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Friedenstein AJ, Gorskaja JF, Kulagina NN | title = Fibroblast precursors in normal and irradiated mouse hematopoietic organs | journal = [[Experimental Hematology]] | volume = 4 | issue = 5 | pages = 267–74 | year = 1976 | pmid = 976387 }}&lt;/ref&gt;

==Embrionālās šūnas==
[[Embrijs|Embrija]] cilmes šūnas ir šūnas no blastocistas iekšējās šūnu masas, kas ir agrīnā embrija stadija.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Gilbert|first1=Scott F.|last2=College|first2=Swarthmore|last3=Helsinki|first3=the University of|title=Developmental biology|url=https://archive.org/details/developmentalbio0000gilb_b9o8|date=2014|publisher=Sinauer|location=Sunderland, Mass.|isbn=978-0878939787|edition=Tenth}}&lt;/ref&gt; Cilvēka embrijs blastocistas stadiju sasniedz 4—5 dienas pēc apaugļošanas, kad tā sastāv no 50—150 šūnām. Embrionālās cilmes šūnas ir pluripotentas un spēj diferencēties par jebkuru no trim cilvēka primārās dzimumšūnas slāņiem: ektodermu, endodermu un mezodermu. Kas nozīmē to, ka šīs šūnas var izvērsties par jebkuru no vairāk nekā 200 šūnu tipiem pieauguša cilvēka ķermenī, kad tiek dota pietiekama stimulācija konkrētajām šūnām tipam. Taču šīs šūnas nespēj veidot ārpus embrionālu membrānu vai placentu. 
Embrionālās attīstības laikā, iekšējās šūnas masas šūnas pastāvīgi dalās un kļūst arvien specializētākas. Piemēram, daļa no embrija ektodermas muguras daļā specializējas kā „neiroektoderma”, kas nākotnē pārveidosies par centrālo nervu sistēmu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Rakic|first1=P|title=Evolution of the neocortex: a perspective from developmental biology|journal=Nature reviews. Neuroscience|date=October 2009|volume=10|issue=10|pages=724–35|pmid=19763105|pmc=2913577|doi=10.1038/nrn2719}}&lt;/ref&gt; Tālākā posmā neiroektoderma veidosies par neironu caurulīti. Nervu caurulītes veidošanās posmā, tiek veidota galvenā smadzeņu forma. Šajā attīstības stadijā, galvenais CNS šūnu tips tiek uzskatītas nervu cilmes šūnas. Šīs neironu cilmes šūnas ir pluripotentas, jo tās spēj veidot lielu dažādību daudziem, dažādiem neironu tipiem, kur katram var būt unikāla gēnu ekspresija, morfoloģiskās un funkcionālās īpašības. Process, kurā tiek ģenerēti neironi no cilmes šūnām tiek saukti par neiroģenēzi. Izcils piemērs ir nervu cilmes šūnas, kuras ir gliālas šūnas, tāpēc, ka tām ir atšķirīga bipolārā morfoloģija. Glijas šūnas ir vissvarīgākās neirālās cilmes šūnas, lai mugurkaulniekiem attīstītos CNS. Neironu cilmes šūnas ir piederīgas pie neironu ciltskoka (neironi, astroglijas un oligodendroīdi), tāpēc šo šūnu iedarbība un potenciāls ir ierobežots.&lt;ref name=&quot;Developmental biology&quot;/&gt;
Gandrīz visi līdz šim veiktie pētījumi ir izmantojuši peles embrija cilmes šūnu (mES) vai cilvēka embrija cilmes šūnu (HES), kas iegūtas no agrīnās iekšējās šūnu masas. Abiem šūnu iegūšanas veidiem piemīt būtiskas cilmes šūnu īpašības, taču ir nepieciešamas atšķirīgas vides, lai saglabātu šūnas nediferencētā stāvoklī. Peles embrionālās šūnas tiek audzētas uz želatīna kārtiņas, kā [[ārpusšūnas matrica]]. Cilvēku embrionālās šūnas tiek audzētas peļu embrija fibroblastu apgādes slānī (MEF) šis process prasa pamata fibrolastu augšanas faktora klātbūtni (bFGF vai FGF-2).&lt;ref&gt;
{{tīmekļa atsauce
 |url=http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100106111652/http://stemcells.nih.gov/research/NIHresearch/scunit/culture.asp
 |archivedate=2010-01-06
 |title=Culture of Human Embryonic Stem Cells (hESC)
 |publisher=National Institutes of Health
 |accessdate=2010-03-07
}}&lt;/ref&gt; Izmantojot cilvēka embrionālās cilmes šūnas laboratorijas apstākļos, lai veidotu specializētas šūnas kā nervu šūnas vai sirds šūnas, zinātnieki var piekļūt pieaugušu cilvēku šūnām bez audu ņemšanas no pacientiem. Zinātnieki var pētīt šīs specializētās pieaugušās šūnas detalizētāk, lai atrastu un pamanītu slimību komplikācijas vai pētīt šūnu reakciju uz potenciāli jaunām zālēm.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=Boyer LA, Lee TI, Cole MF, Johnstone SE, Levine SS, Zucker JP, Guenther MG, Kumar RM, Murray HL, Jenner RG, Gifford DK, Melton DA, Jaenisch R, Young RA | title = Core transcriptional regulatory circuitry in human embryonic stem cells | journal = Cell | volume = 122 | issue = 6 | pages = 947–56 | year = 2005 | pmid = 16153702 | pmc = 3006442 | doi = 10.1016/j.cell.2005.08.020 }}&lt;/ref&gt;
Pirmos izmēģinājumus uz cilvēkiem apstiprināja ASV Pārtikas un Zāļu Administrācija 2009. gada janvārī,&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce | author = Ron Winslow | title = First Embryonic Stem-Cell Trial Gets Approval from the FDA | series = 23 | journal = The Wall Street Journal | url = http://online.wsj.com/article/SB123268485825709415.html | volume = January 2009 | year = 2009 }}&lt;/ref&gt; tomēr īstie pētījumi sākās tikai 2010. gada oktobrī, Atlantā, kur tika veikta muguras smadzeņu izpēte.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
|url=http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
|publisher=ScienceDebate.com
|title=Embryonic Stem Cell Therapy At Risk? Geron Ends Clinical Trial
|accessdate=2011-12-11
|archive-date=2014-08-22
|archive-url=https://web.archive.org/web/20140822055210/http://www.sciencedebate.com/science-blog/embryonic-stem-cell-therapy-risk-geron-ends-clinical-trial
}}&lt;/ref&gt; Balstoties uz ētiskiem apsvērumiem daudzās valstīs šobrīd ir moratorijs vai ierobežojumi gan cilvēku embrionālo šūnu izpētē, gan jaunu embrionālo cilvēku šūnu replikācijā. Balstoties uz embrionālo cilmes šūnu kombinētajām spējām uz neierobežotu pavairošanu, šīs šūnas teorētiski ir liels avots potenciālai reģeneratīvai medicīnai un audu transplantācijai pēc traumas vai slimības attīstības.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first1=Alan |last1=Trounson|first2=Natalie D. |last2=DeWitt |title=Pluripotent stem cells progressing to the clinic |journal=Nature Reviews Molecular Cell Biology  |volume=17|pages=194–200 |doi=10.1038/nrm.2016.10 |date=23 February 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Mouse embryonic stem cells.jpg|[[Mus musculus|Peles]] cilmes šūnas, kuras iekrāsotas ar fluorescences marķieri
Attēls:Human embryonic stem cell colony phase.jpg|Cilvēka embrionālo cilmes šūnu kolonija peles fibroblastu slānī
&lt;/gallery&gt;

==Embrija cilmes šūnas==
Primitīvās cilmes šūnas ir izvietotas embrija orgānos, kas tiek sauktas par embrija cilmes šūnām.&lt;ref name=&quot;isbn981-256-126-9&quot;&gt;
{{grāmatas atsauce |editor1=Ariff Bongso |editor2=Eng Hin Lee | title = Stem Cells: From Benchtop to Bedside |url=https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong | chapter = Stem cells: their definition, classification and sources | publisher = World Scientific | year = 2005 | page = [https://archive.org/details/stemcellsfromben00bong/page/n25 5] | isbn = 981-256-126-9 | oclc = 443407924 }}&lt;/ref&gt; Tiek iedalītas divu veidu embrija cilmes šūnas: 
*Atbilstoši iegūtas embrija cilmes šūnas nāk no embrija pēc aborta veikšanas. Cilmes šūnas nav nemirstīgas un multipotentas.
*Ārpus embrija cilmes šūnas, kuras parasti nav atšķiramas no pieaugušo cilmes šūnām. Šīs cilmes šūnas tiek iegūtas pēc dzimšanas, tām ir augsta šūnu dalīšanās un pluripotentāte, taču tās ir mirstīgas.&lt;ref&gt;Moore, K.L., T.V.N. Persaud, and A.G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013. Print&lt;/ref&gt;

==Pieaugušo cilmes šūnas==
[[Image:Stem cell division and differentiation.svg|thumb|Cilmes šūnu dalīšanās un diferencācija. A: Cilmes šūna; B: sākotnējā šūna; C: diferencētā šūna; 1: simetriskā cilmes šūnu dalīšanās; 2: asimetriskā cilmes šūnu dalīšanāsas; 3: sākuma dalīšanās; 4: beigu diferencācija]]
Pieaugušo cilmes šūnas, ko sauc arī par somatiskajām (no grieķu valodas ''σωματικóς'' ''(somatikos)'' — 'no ķermeņa'). Šīs cilmes šūnas uztur veic „remontdarbus” tajos audos, kuros ir atrastas cilmes šūnas.&lt;ref&gt;&quot;Stem Cells&quot; Mayo Clinic. Mayo foundation for medical education and research n.d Web. March 23, 2013&lt;/ref&gt; Šīs cilmes var būt gan bērnos, gan pieaugušajos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Jiang Y, Jahagirdar BN, Reinhardt RL, Schwartz RE, Keene CD, Ortiz-Gonzalez XR, Reyes M, Lenvik T, Lund T, Blackstad M, Du J, Aldrich S, Lisberg A, Low WC, Largaespada DA, Verfaillie CM | title = Pluripotency of mesenchymal stem cells derived from adult marrow |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2002-07-04_418_6893/page/n65 | journal = Nature | volume = 418 | issue = 6893 | pages = 41–9 | year = 2002 | pmid = 12077603 | doi = 10.1038/nature00870 }}&lt;/ref&gt;
Pluripotentas pieaugušo cilmes šūnas ir reti sastopamas, taču parasti to skaits ir ļoti neliels, bet tās var atrast nabassaites asinīs un citos audos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Ratajczak MZ, Machalinski B, Wojakowski W, Ratajczak J, Kucia M | title = A hypothesis for an embryonic origin of pluripotent Oct-4(+) stem cells in adult bone marrow and other tissues | journal = Leukemia | volume = 21 | issue = 5 | pages = 860–7 | year = 2007 | pmid = 17344915 | doi = 10.1038/sj.leu.2404630 }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzenes ir avots, kurā ir bagātīgi atrodamas pieaugušo cilmes šūnas,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Narasipura SD, Wojciechowski JC, Charles N, Liesveld JL, King MR | title = P-Selectin coated microtube for enrichment of CD34+ hematopoietic stem and progenitor cells from human bone marrow |url=https://archive.org/details/sim_clinical-chemistry_2008-01_54_1/page/77 | journal = Clin Chem | volume = 54 | issue = 1 | pages = 77–85 | year = 2008 | pmid = 18024531 | doi = 10.1373/clinchem.2007.089896 }}&lt;/ref&gt; kas tiek izmantotas dažādu slimību ārstēšanai, tostarp aknu cirozi,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Terai S, Ishikawa T, Omori K, Aoyama K, Marumoto Y, Urata Y, Yokoyama Y, Uchida K, Yamasaki T, Fujii Y, Okita K, Sakaida I | title = Improved liver function in patients with liver cirrhosis after autologous bone marrow cell infusion therapy | journal = Stem Cells | volume = 24 | issue = 10 | pages = 2292–8 | year = 2006 | pmid = 16778155 | doi = 10.1634/stemcells.2005-0542 }}&lt;/ref&gt; hronisku ekstremitāšu išēmiju &lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Subrammaniyan R, Amalorpavanathan J, Shankar R, etal |title=Application of autologous bone marrow mononuclear cells in six patients with advanced chronic critical limb ischemia as a result of diabetes: our experience |journal=Cytotherapy |volume=13 |issue=8 |pages=993–9 |date=September 2011 |pmid=21671823 |doi=10.3109/14653249.2011.579961}}&lt;/ref&gt; un sirds mazspēju.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|url=http://www.pubstemcell.com/monthly/003010700010.htm | author = Madhusankar N | title = Use of Bone Marrow derived Stem Cells in Patients with Cardiovascular Disorders | journal = Journal of Stem Cells and Regenerative Medicine }}&lt;/ref&gt; Kaulu smadzeņu cilmes šūnu daudzums samazinās ar vecumu un reproduktīvajā vecumā ir lielāks vīriešiem nekā sievietēm.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Dedeepiya VD, Rao YY, Jayakrishnan GA, Parthiban JK, Baskar S, Manjunath SR, Senthilkumar R, Abraham SJ | title = Index of CD34+ Cells and Mononuclear Cells in the Bone Marrow of Spinal Cord Injury Patients of Different Age Groups: A Comparative Analysis | journal = Bone Marrow Res | volume = 2012 | page = 787414 | year = 2012 | pmid = 22830032 | pmc = 3398573 | doi = 10.1155/2012/787414 }}&lt;/ref&gt; Daudzi pētījumi par pieaugušo cilmes šūnām ir centušies raksturot to potences un pašatjaunošanās spējas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Gardner RL | title = Stem cells: potency, plasticity and public perception | journal = Journal of Anatomy | volume = 200 | issue = 3 | pages = 277–82 | year = 2002 | pmid = 12033732 | pmc = 1570679 | doi = 10.1046/j.1469-7580.2002.00029.x }}&lt;/ref&gt; DNS bojājums uzkrājas ar vecumu gan cilmes šūnas, gan šūnās, kas ietver cilmes šūnu vidi. Šie bojājumi tiek uzskatīti par vismaz daļēju iemeslu, kāpēc palielinās cilmes šūnu disfunkcija un novecošana.&lt;ref name=&quot;pmid24576896&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Behrens A, van Deursen JM, Rudolph KL, Schumacher B |title=Impact of genomic damage and ageing on stem cell function |journal=Nat. Cell Biol. |volume=16 |issue=3 |pages=201–7 |year=2014 |pmid=24576896 |pmc=4214082 |doi=10.1038/ncb2928 |url=}}&lt;/ref&gt;
Pieaugušo cilmes šūnu terapija ir veiksmīgi izmantota jau vairākus gadus, lai ārstētu leikēmiju un ar to saistītās kaulu / asins vēža kaulu smadzeņu transplantāciju. [35] Pieaugušo cilmes šūnas tiek izmantotas arī veterinārijā, lai ārstētu cīpslu un saišu traumas zirgiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html|title=Bone Marrow Transplant|work=ucsfchildrenshospital.org|access-date={{dat|2016|12|12||bez}}|archive-date={{dat|2009|11|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091104065330/http://www.ucsfchildrenshospital.org/treatments/leukemia_treatment_options/index.html}}&lt;/ref&gt; 
Pieaugušo cilmes šūnu izmantošana pētījumos un terapijā nav tik strīdīgs, jo to iegūšanai un izmantošanai nav nepieciešama embrija iznīcināšana. Gadījumos, kad pieaugušo cilmes šūnas tiek iegūtas no saņēmēja risks, ka organismā tās tiks noraidītas būtībā neeksistē. Tādēļ ASV valdība ir finansējusi pieaugušo cilmes šūnu pētniecību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Ed |last=Kane |title=Stem-cell therapy shows promise for horse soft-tissue injury, disease |url=http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 |publisher=DVM Newsmagazine |date=2008-05-01 |accessdate=2008-06-12 |archive-date=2008-12-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081211094448/http://veterinarynews.dvm360.com/dvm/Equine+Medicine/Stem-cell-therapy-shows-promise-for-horse-soft-tis/ArticleStandard/Article/detail/515503 }}&lt;/ref&gt;

==Augļūdeņi==
Multipotentas cilmes šūnas ir atrodamas arī augļūdeņa šidrumā. Šīs cilmes šūnas ir ļoti aktīvas, tām ir raksturīga aktīva attīstība bez barotavas un tās nav tumorogēnas. Augļūdeņu cilmes šūnas šobrīd ir aktīvā izpētē.&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce |authors=De Coppi P, Bartsch G, Siddiqui MM, Xu T, Santos CC, Perin L, Mostoslavsky G, Serre AC, Snyder EY, Yoo JJ, Furth ME, Soker S, Atala A | title = Isolation of amniotic stem cell lines with potential for therapy | journal = Nature Biotechnology | volume = 25 | issue = 5 | pages = 100–106 | year = 2007 | pmid = 17206138 | doi = 10.1038/nbt1274 }}&lt;/ref&gt;
Izmantojot cilmes šūnas no augļūdeņa tiek pārvarētas ētikas normas un iebildumi par to, jo Romas katoļu baznīca ir aizliegusi izmantot embriju cilmes šūnas eksperimentāliem nolūkiem. Vatikāna laikrakstā „Osservatore Romano” augļūdeņu cilmes šūnas tiek sauktas par „nākotnes medicīnu”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.catholicnewsagency.com/news/vatican_newspaper_calls_new_stem_cell_source_future_of_medicine/ |title=Vatican newspaper calls new stem cell source 'future of medicine' :: Catholic News Agency (CNA) |publisher=Catholic News Agency |date=2010-02-03 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;
Mūsdienās ir iespējams savākt un uzglabāt augļūdeņu šūnas no donoriem vai autologai lietošanai &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |title=European Biotech Company Biocell Center Opens First U.S. Facility for Preservation of Amniotic Stem Cells in Medford, Massachusetts |publisher=Reuters |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091030150358/http://www.reuters.com/article/pressRelease/idUS166682+22-Oct-2009+PRN20091022 |archivedate=2009-10-30 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.boston.com/business/ticker/2009/10/europes_biocell.html |title=Europe's Biocell Center opens Medford office – Daily Business Update |work=The Boston Globe |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;: Pirmā ASV augļūdeņu cilmes šūnu banka tika atvērta 2009. gada Medfordā, MA, to atvēra Biocell Center Corporation &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bostonherald.com/business/general/view/20091022the_ticker/ |title=The Ticker |publisher=BostonHerald.com |date=2009-10-22 |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |title=Biocell Center opens amniotic stem cell bank in Medford |work=Mass High Tech Business News |date=2009-10-23 |accessdate=2012-08-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121014201617/http://www.masshightech.com/stories/2009/10/19/daily59-Biocell-Center-opens-amniotic-stem-cell-bank-in-Medford.html |archivedate=2012-10-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wbur.org/2009/10/22/stem-cell-bank |title=News » World’s First Amniotic Stem Cell Bank Opens In Medford |publisher=wbur.org |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt; un tā sadarbojas ar dažādām slimnīcām un universitātēm visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.prnewswire.com/news-releases/biocell-center-corporation-partners-with-new-englands-largest-community-based-hospital-network-to-offer-a-unique-service-in-amniotic-fluid-stem-cell-preservation-86848157.html |title=Biocell Center Corporation Partners with New England's Largest Community-Based Hospital Network to Offer a Unique... – MEDFORD, Mass., March 8 /PRNewswire/ |location=Massachusetts |publisher=Prnewswire.com |accessdate=2010-03-14}}&lt;/ref&gt;

==Izcelšanās==
Lai cilmes šūnas pašas spētu nodrošināt pašatjaunošanos, tās iziet divu veidu dalīšanos (skat. Cilmes šūnu dalīšanās un diferenciācijas diagrammu). Simetriskā dalīšanās rada divas meitšūnas, kuras ir gan vienādas, gan apveltītas ar visām cilmes šūnas īpašībām. No otras puses, asimetriskais sadalījums rada tikai vienu cilmes šūnu un ierobežo tās pašatjaunošanās potenciālu. Cilmes šūnas var iet caur vairākkārtīgu šūnu dalīšanos pirms tās diferencējas par nobriedušu šūnu.&lt;ref name=&quot;Economist2007_11_22&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Making human embryonic stem cells|publisher=The Economist|url=http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=10170972|date=2007-11-22}}&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana== 
Cilmes šūnu terapijā tiek izmantotas cilmes šūna, lai ārstētu vai novērstu slimības. Kaulu smadzeņu transplantācija ir vienīgā transplantācijas forma, kas tiek plaši izmantota.&lt;ref&gt;Ian Murnaghan for Explore Stem Cells. Updated: 16 December 2013 [http://www.explorestemcells.co.uk/WhyPerformStemCellTransplant.html Why Perform a Stem Cell Transplant?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802053249/http://www.explorestemcells.co.uk/whyperformstemcelltransplant.html |date={{dat|2017|08|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=NCI&gt;[http://www.cancer.gov/cancertopics/factsheet/Therapy/bone-marrow-transplant Bone Marrow Transplantation and Peripheral Blood Stem Cell Transplantation] In National Cancer Institute Fact Sheet web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2010. Cited August 24, 2010&lt;/ref&gt;

==Trūkumi== 
Lai tiktu veikta ārstēšana ar cilmes šūnu palīdzību varētu būt nepieciešams veikt imūnsupresiju (jālieto vielas, kas nomāc organisma imunitāti), jo pirms transplantācija tiek veikta radiācija, lai atbrīvotos no pacienta iepriekšējām šūnām vai, lai to imūnsistēma neiznīcinātu ievadītās cilmes šūnas. Pieeja, lai izvairītos no tā, ka imūnsistēma nepieņem jaunās cilmes šūnas ir izmantot cilmes šūnas no tā paša pacienta, kurš tiek ārstēts.
Pluripotentas atsevišķas cilmes šūnu konkrētu veidu ir grūti iegūt, jo to populācija ir diverencēta nevienērīgi.&lt;ref&gt;Moore, Keith L., T.V.N. Persaud, and Mark G. Torchia. Before We Are Born: Essentials of Embryology and Birth Defects. Philadelphia, PA: Saunders, Elsevier. 2013 Print.&lt;/ref&gt;
Dažas cilmes šūnas pēc transplantācijas var veidot audzējus; pluripotentas šūnas ir saistītas ar audzēju veidošanos, jo īpaši embrija cilmes šūnas.&lt;ref name = &quot;usn2009&quot;&gt;Bernadine Healy, M.D.. [http://health.usnews.com/health-news/blogs/heart-to-heart/2009/03/04/why-embryonic-stem-cells-are-obsolete &quot;Why Embryonic Stem Cells are obsolete&quot;] ''US News and world report''. Retrieved on Aug 17, 2015.&lt;/ref&gt;

==Ārstēšana==
*Slimības un diagnozes, kad cilmes šūnu terapija tiek izmantota:
*[[Diabēts]] 
*[[Reimatoīdais artrīts]] 
*[[Parkinsona slimība]] 
*[[Alcheimera slimība]] 
*[[Osteoartrīts]]&lt;ref name=&quot;nih&quot;&gt;[http://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx Stem Cell Basics: What are the potential uses of human stem cells and the obstacles that must be overcome before these potential uses will be realized?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170224060453/https://stemcells.nih.gov/info/basics/pages/basics6.aspx |date={{dat|2017|02|24||bez}} }}. In Stem Cell Information World Wide Web site. Bethesda, MD: National Institutes of Health, U.S. Department of Health and Human Services, 2009. cited Sunday, April 26, 2009&lt;/ref&gt;
*[[Insults]] un [[smadzeņu traumas]]&lt;ref&gt;Steinberg, Douglas (November 2000) [http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com&lt;/ref&gt;
*[[Mācīšanās darba nespēja]], kas radīti [[iedzimtu traucējumu iedarbībā]]&lt;ref&gt;[http://www.israel21c.org/health/israeli-scientists-reverse-brain-birth-defects-using-stem-cells ISRAEL21c: Israeli scientists reverse brain birth defects using stem cells] December 25, 2008. (Researchers from the Hebrew University of Jerusalem-Hadassah Medical led by Prof. Joseph Yanai)&lt;/ref&gt;
*[[Muguras smadzeņu trauma]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Kang KS, Kim SW, Oh YH, Yu JW, Kim KY, Park HK, Song CH, Han H | title = A 37-year-old spinal cord-injured female patient, transplanted of multipotent stem cells from human UC blood, with improved sensory perception and mobility, both functionally and morphologically: a case study | journal = Cytotherapy | volume = 7 | issue = 4 | pages = 368–73 | year = 2005 | pmid = 16162459 | doi = 10.1080/14653240500238160 }}&lt;/ref&gt;
*[[Sirds infarkts]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Strauer BE, Schannwell CM, Brehm M | title = Therapeutic potentials of stem cells in cardiac diseases | journal = Minerva Cardioangiol | volume = 57 | issue = 2 | pages = 249–67 | year = 2009 | pmid = 19274033 }}&lt;/ref&gt;
*[[Pret vēža ārstēšana]]&lt;ref&gt;[http://www.mult-sclerosis.org/news/Dec2000/StemCellDebatePartII.html Stem Cells Tapped to Replenish Organs] thescientist.com, Nov 2000. By Douglas Steinberg&lt;/ref&gt;
*[[Plikpaurība]]&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080530042215rn_3/www.webmd.com/skin-problems-and-treatments/hair-loss/news/20041104/hair-cloning-nears-reality-as-baldness-cure ''Hair Cloning Nears Reality as Baldness Cure''] [[WebMD]] November 2004&lt;/ref&gt;
*Aizvietot trūkstošos [[zobus]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Yen AH, Sharpe PT | title = Stem cells and tooth tissue engineering | journal = Cell Tissue Res. | volume = 331 | issue = 1 | pages = 359–72 | year = 2008 | pmid = 17938970 | doi = 10.1007/s00441-007-0467-6 }}&lt;/ref&gt;
*[[Uzlabo dzirdi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newscientist.com/article/dn7003|title=Gene therapy is first deafness 'cure'|publisher=New Scientist|date=February 14, 2005}}&lt;/ref&gt;
*Atjaunot [[redze|redzi]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/southern_counties/4495419.stm|title=BBC NEWS – UK – England – Southern Counties – Stem cells used to restore vision|publisher=}}&lt;/ref&gt; un kaitējumu [[radzenei]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title = Transplantation of human embryonic stem cells onto a partially wounded human cornea in vitro|journal = Acta Ophthalmologica|date = 2013-03-01|issn = 1755-3768|pmc = 3660785|pmid = 22280565|pages = 127–130|volume = 91|issue = 2|doi = 10.1111/j.1755-3768.2011.02358.x|first = Charles|last = Hanson|first2 = Thorir|last2 = Hardarson|first3 = Catharina|last3 = Ellerström|first4 = Markus|last4 = Nordberg|first5 = Gunilla|last5 = Caisander|first6 = Mahendra|last6 = Rao|first7 = Johan|last7 = Hyllner|first8 = Ulf|last8 = Stenevi}}&lt;/ref&gt;
*[[Amiotrofiskā laterālā skleroze]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author = Vastag B | title = Stem Cells Step Closer to the Clinic: Paralysis Partially Reversed in Rats with ALS-like Disease | url = https://archive.org/details/sim_jama_2001-04-04_285_13/page/1691 | journal = JAMA: The Journal of the American Medical Association | volume = 285 | issue = 13 | pages = 1691–1693 | year = 2001 | pmid = 11277806 | pmc = | doi = 10.1001/jama.285.13.1691 }}&lt;/ref&gt;
*[[Krona slimība]] &lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author = Anderson, Querida|title = Osiris Trumpets Its Adult Stem Cell Product|url = http://www.genengnews.com/articles/chitem.aspx?aid=2508|work = [[Gen. Eng. Biotechnol. News|Genetic Engineering &amp; Biotechnology News]]|publisher = [[Mary Ann Liebert, Inc.]]|page = 13|date = 2008-06-15|accessdate = 2008-07-06|quote = (subtitle) Procymal is being developed in many indications, GvHD being the most advanced}}&lt;/ref&gt;
*[[Brūču dzīšana]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Gurtner GC, Callaghan MJ, Longaker MT | title = Progress and potential for regenerative medicine | journal = Annu. Rev. Med. | volume = 58 | issue = | pages = 299–312 | year = 2007 | pmid = 17076602 | doi = 10.1146/annurev.med.58.082405.095329 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
*[[Vīriešu neauglība]] jo nav spermatogonālo cilmes šūnu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Hanna V, Gassei K, Orwig KE | title = Stem Cell Therapies for Male Infertility: Where Are We Now and Where Are We Going? | journal = Biennial Review of Infertility | year = 2015 }} Bone marrow transplantation is, as of 2009, the only established use of stem cells.&lt;/ref&gt;
Pētījumi ir veikti, lai izstrādātu un attīstītu ārstēšanu ar cilmes šūnu palīdzību – neirodeģeneratīvās slimībs, diabēts, sirds slimības un citi apstākļi.

==Atsauces==
{{Reflist|35em}}
 
{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šūnas]]
[[Kategorija:Biotehnoloģija]]</text>
      <sha1>3oefsjh40rtvtkfi9waqfo2nxop2539</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1347. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198100</id>
    <revision>
      <id>4483354</id>
      <parentid>3833080</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:17:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="680" sha1="iffuge69brskjgdo2tn31itc8qox44n" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1347}}
{{Gads citos kalendāros|1347}}
'''1347. gads''' ([[romiešu skaitļi|CMLVIII]]) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[Dānija]] pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]].
* Anglijas karalis [[Edvards III]] ar armiju [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā ieņēma [[Kalē]].
* [[Jons VI]] kļuva par Bizantijas līdzimperatoru (līdz 1354. gadam).

== Dzimuši ==

== Miruši ==
* [[11. oktobris]] — [[Ludvigs IV Bavārietis]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] valdnieks.


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1347. gads| ]]</text>
      <sha1>iffuge69brskjgdo2tn31itc8qox44n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1379. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198107</id>
    <revision>
      <id>4483497</id>
      <parentid>4168915</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:57:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="570" sha1="newq8krq267fzbzwzh2dwd7zllgzcvr" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1379}}
{{Gads citos kalendāros|1379}}
'''1379. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCCCLXXIX]]) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[Huans I]] kļuva par [[Kastīlijas Karaliste]]s valdnieku.
* [[Magnus Nīlsens]] kļuva par [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapu]].
* [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] spēki bez panākumiem iebruka [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapijā]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1379. gads| ]]</text>
      <sha1>newq8krq267fzbzwzh2dwd7zllgzcvr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A6 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200677</id>
    <revision>
      <id>4483589</id>
      <parentid>4474843</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:14:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 4 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34985" sha1="asrrm5xc1m4jatnfiaux5x4ltqyeq23" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 6
| nosaukums      = Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
| karte          = Road A6 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 306,5
| ārpus_pilsētas = 258,3
| ceļš_pilsētā   = 48,2
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|22}} {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|262}}
| reģions        = [[Vidzeme]], [[Latgale]]
| attēls         = Līksna Parish, LV-5456, Latvia - panoramio (2).jpg
| paraksts       = Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā.
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} (Satekles, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|4}} (Krasta iela)}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|4}} (Slāvu iela), {{V ceļš|1}} ([[Dienvidu tilts]]) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]) }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Salaspils]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ikšķile]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ogre]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|967}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ogre]] (Daugavpils iela) }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ciemupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|982}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķilupe]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ķegums]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|8}} 0,6 km}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ķegums]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lielvārde]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Graužupīte]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|969}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rumbiņa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|971}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lielvārde]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kaibala]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|986}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kaibala (upe)|Kaibala]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|985}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dzelmes]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|974}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|32}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dīvaja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|918}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|958}} [[Aizkraukle]], [[Aizkraukles stacija]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Pērse]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Koknese]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|996}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|79}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|915}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Koknese]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|80}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rīteri]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|947}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|960}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|999}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|78}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|945}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|924}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|946}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|37}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Aiviekste]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|797}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Spuņģēni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|811}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Spuņģēni]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jēkabpils]] (Rīgas, Varoņu, Ventas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|782}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{V ceļš|841}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jēkabpils]] (Daugavpils iela, Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Nereta (upe)|Nereta]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|770}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|795}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|754}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Līvāni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|753}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|63}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Līvāni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|757}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|712}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|64}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|713}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|678}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Leiksna (upe)|Leiksna]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|679}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|14}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|67}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|680}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|65}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|686}} [[Naujene]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|687}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|689}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|660}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|635}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Krāslava]] (Augusta iela) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|62}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|69}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|61}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Krāslava]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|643}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|627}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalnieši]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Indrica (upe)|Indrica]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|628}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|631}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|656}} }}
{{Maršruta tabula/robeža||[[Patarnieki]] {{BLR}} — {{BLR ceļš|P20}}}}
|}
|}
'''A6''' autoceļš '''Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)''', arī '''Daugavpils šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Daugavpils|Daugavpili]] un tālāk ar [[Baltkrievija]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A6 līdz [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|22}}, posmā starp [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] pieslēgumiem starp {{A ceļš|5}} un {{A ceļš|4}} ir daļa no autoceļiem {{E ceļš|67}} un {{E ceļš|77}}, bet Daugavpils apvedceļa posmā — {{E ceļš|262}}. Autoceļa kopgarums ir 307 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Satiksme ==
Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Salaspils līdz Ikšķilei (19,65. – 28,3. km) atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš posmā no Rīgas līdz Ogrei, kā arī no Nīcgāles līdz gandrīz Daugavpilij ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Autoceļa noslodze ir svārstīga — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļa (A4) krustojuma (17,4. – 19,1. km): 25 – 30 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
* līdz Ogrei, cauri Ikšķilei (19,3. – 33,9. km): ap 18 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports
* no Ogres līdz Lielvārdei (39,1. – 51,8. km): ap 8 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~10% kravas transports
* no Lielvārdes līdz Krustpilij (Jēkabpils) (51,8. – 131,7. km): svārstās ap 4 tūkstoši tr.l. diennaktī; 15–20% kravas transports
* posmā caur Krustpil (131,7. – 143,9. km)i: 6,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 21% kravas transports
* no Krustpils līdz Daugavpils apvedceļam (143,9. – 224,6. km): 2–3 tūkstoši tr.l. diennaktī; 20% kravas transports
* uz Daugavpils apvedceļa (224,6. – 238,6. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 47% kravas transports
* no Daugavpils līdz Krāslavai (238,6. – 268,7. km): 3,2 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
* no Krāslavas līdz Patarniekiem (Baltkrievijas robežai) (274,1. – 306,5. km): 1,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports

Uz autoceļa uzstādīti 10 (tostarp 2 Rīgā) stacionārie fotoradari un četri vidējā ātruma kontroles posmi:

* no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1. – 77,0. km) — uzstādīts 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4. – 116,0. km) — uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2023-uz-daugavpils-sosejas-saks-darboties-vel-divi-videja-atruma-kontroles-posmi.a524372/|title=Uz Daugavpils šosejas sāks darboties vēl divi vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām &quot;Banderi&quot; (133,5. — 139,2. km) – uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2. – 159,7. km) — uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1930. gadā tika uzsākta ceļa iepriekšējā grants seguma pārbūve par šoseju ar bituminizētu segumu — tika sākts ar posmu no Rīgas pilsētas robežas līdz Salaspilij (8. – 18,4. km). Daugavai tuvākajos posmos ceļa klātne tika pacelta virs augstākiem Daugavas plūdu līmeņiem. Salaspils rajonā pār Daugavas pietekām ceļa uzbērumi sasniedza pat 5 metru augstumu. Ceļa klātne no 8. līdz 12,7. kilometram tika klāta ar 5m platu asfalta segu, bet tālāk līdz 18,4. kilometram — tā tika nostiprināta ar plienakmeņu segu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

No 1934. līdz 1935. gadam tika izbūvēts 40,1 m garš dzelzsbetona tilts pār Pērses upi pie Kokneses pilsdrupām. Tilta brauktuve bija 5,5 m plata, ar divām 0,75 m platām ietvēm. Tilts izbūvēts bijušā pagaidu koka tilta vietā, un izmaksājis 120 tūkstošus latu. &lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=133}}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika izbūvēts 36,6 m garš dzelzsbetona tilts pār Neretas upi, pie Trepes stacijas. Konsolsijas laidums bija 22 m, katras konsoles garums bija 7,3 m.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

Līdz ar Ķeguma spēkstacijas izbūvi 1930. gadu nogalē, ūdens līmenim augšpus no Ķeguma paaugstinoties par aptuveni 16 metriem, tiktu daļēji appludināti ap 19 km šosejas trases. Kaut arī ceļš netiktu pilnīgi appludināts, tā iztaisnošanas un labākas izbūves nolūkā, posmā no Aizkraukles līdz Ogrei ceļa posmi tika nosprausti dziļāk iekšzemē, gar Daugavpils dzelzceļa līniju. Ceļa būvdarbi, izbūvējot tiltus un veicot zemes darbus, tika uzsākti 1937. gadā un pabeigti 1938. gadā. &lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:902817%7Carticle:DIVL828|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Ogrē pār Ogres upi tika izbūvēts monolītisks nepārtraukto trīslaidumu dzelzsbetona tilts. Sakarā ar Rīgas HES uzbūvēšanas ietekmē pacelto ūdens līmeni Daugavā, bija nepieciešams paaugstināt tiltu par 2,2 metriem. Sākotnēji bija plānots tiltu pilnībā nojaukt un tā vietā izbūvēt jaunu tiltu jaunā augstumā, tomēr tā vietā Rīgas &quot;4. CBR&quot; nolēma esošo 1200 tonnu smago tilta laidumu konstrukciju pacelt ar hidrauliskiem domkratiem. Pacelšana ilga trīs mēnešus, to paveica tik precīzi, ka tilta sijas ne mazākā mērā necieta. Darbus vadīja inženieri A. Silkalns un A. Zalcmanis.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Autoceļa posma ar atdalītām brauktuvēm no Rīgas līdz Ogrei 30,7 km garumā projektēšana tika sākta 1962. gadā, un izbūve pabeigta 1968. gadā. Tas bija starp pirmajiem augstākās kategorijas ar četrām braukšanas joslām autoceļiem visā Padomju savienībā. Salīdzinājumam — vien 1962. gadā tika izbūvēts pirmais augstākās  kategorijas ceļš Padomju Savienībā — Maskavas apvedceļš. Sākotnēji šāda ceļa posma izbūve Latvijā tika uzskatīta par pārmērību un izšķērdību, taču 70. gados šāda izvēle attaisnojās, jo uz autoceļa ievērojami pieauga satiksmes intensitāte.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1980. gados tika izbūvēts arī autoceļa ar atdalītām brauktuvēm posms ap 20 km garumā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam. Būvdarbus veica Daugavpils CBR-1.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Pļaviņu apvedceļš tika izbūvēts 1991. gadā. Sākotnēji tas tika izbūvēts dolomīta karjera vajadzībām, taču tas tika plānots arī kā daļa no plānotās [[Eiropas autoceļš E22|Maskavas šosejas]]. Autoceļa izbūve uzsākās 80. gadu beigās, un, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, autoceļa posmu izdevās pabeigt pirms ekonomiskās krīzes un inflācijas, atšķirībā no Jūrmalas un Jelgavas apvedceļu posmiem kur arī notika būvdarbi, kuros darbi finanšu trūkuma dēļ ievilkās  vēl vairākus gadus. &lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kartes.lvceli.lv/LVC_WEB_FILE_PUB/Publikacijas/FILES/Latgales%20%C4%81trsatiksmes%20autoce%C4%BCa%20posma%20Koknese%20-%20P%C4%BCavi%C5%86as%20b%C5%ABvniec%C4%ABba/posma%20Koknese%20-%20P%C4%BCavi%C5%86as%20b%C5%ABvniec%C4%ABbas%20IVN%20nosl%C4%93guma%20zi%C5%86ojums.pdf|title=Posma Koknese - Pļaviņas būvniecības IVN noslēguma ziņojums}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā Pļaviņu apvedceļam tika veikta seguma atjaunošana, jo savulaik, resursu taupīšanas nolūkos, autoceļa posmam netika izbūvēts pietiekami biezs asfalts. Tika sakārtotas arī drošības saliņas krustojumos un lietusūdens novadīšanas sistēma, kā arī nomainītas divas caurtekas. &lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Staburags/2007/05/24/plavinu-apvedcelam-jauns-asfalts|title=Pļaviņu apvedceļam jauns asfalts|last=Burka|first=Indulis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Latvijas_Avize/2009/09/04/plavinas-grib-savu-republiku|title=Pļaviņas grib savu republiku|last=Volka|first=Aija}}&lt;/ref&gt;

Pļaviņu apvedceļu tranzītsatiksmei lietoja diezgan reti, jo, to lietojot, salīdzinot ar braukšanu cauri Pļaviņu pilsētai, sanāca 12 kilometru garš līkums. 2009. gadā Pļaviņu novada domes deputāti izteica priekšlikumu ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā, ja nesaņemtu valsts vai Eiropas finansējumu 7 kilometru garās Pļaviņu galvenās maģistrāles Daugavas ielas remontam. Satiksmes intensitāte pilsētā tolaik darba dienās sasniedza ap 6 tūkstošiem automašīnu diennaktī, brīvdienās divreiz vairāk. Prasītā iebraukšanas maksa būtu no 50 santīmiem līdz vienam latam.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār Indricu autoceļa 209,1. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;M.A.-Taka&quot; par līgumcenu 495 tūkstoši lati. Tajā pašā gadā tika pārbūvēts arī tilts pār Dīvajas tiltu autoceļa 73,1. kilometrā, kur būvdarbus veica SIA &quot;Tilts&quot; par līgumcenu 1,695 miljoni lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts autoceļš 5,7 kilometru garumā Ogrē - pārbūvēts Rīgas un Daugavpils ielas posms. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts arī 138 metru garais tilts pār Ogri, pārbūvēti un izbūvēti seši regulējami krustojumi un viena gājēju pāreja, izbūvēti 8,6 kilometru gari gājēju un velobraucēju koplietošanas ceļi un atjaunoti divi gājēju tuneļi. Būvdarbus veica SIA &quot;Lemminkainen Latvija&quot; par līgumcenu 12,12 miljoni lati, ko finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=881889C4-2FF6-4E3A-91E3-6CF7A75A0BB5|title=Ogrē atklāts rekonstruētais Daugavpils šosejas posms|last=Dzenis|first=Kaspars}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika veikta autoceļa pārbūve un satiksmes drošības uzlabošanas darbi Ķegumā. Būvdarbus veica AS &quot;[[A.C.B.]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=84A60A3C-2B39-456D-B900-A9F5BCAA65BA|title=Daugavpils šosejas rekonstrukcijas dēļ pie Ķeguma noteikti satiksmes ierobežojumi|last=Dzenis|first=Kaspars}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada novembrī tika pabeigta A6 divlīmeņu šķērsojuma ar {{P ceļš|10}} rekonstrukcija Ikšķilē, autoceļa A6 29. kilometrā.

2013. gadā tika pabeigta Tīnūžu šosejas ([[Autoceļš P80|P80]]) izbūve — tika izbūvēts Daugavpils šoseju (A6) dublējošs autoceļš no Kokneses līdz Rīgai. Lai gan būvdarbi netika veikti uz šī autoceļa, starptautiskā autoceļa E22 un tranzīta satiksmes novirzīšana ievērojami atslogoja autoceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/atklaj-cetrus-gadus-buveto-sosejas-posmu-tinuzikoknese-404685|title=Atklāj četrus gadus būvēto šosejas posmu Tīnūži-Koknese|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 27. janvārī izsludināja konkursu par autoceļa A6 posma [[Jēkabpils]]–[[Dreimaņi (Dunavas pagasts)|Dreimaņi]] (149,5–158,5 km) un [[Daugavpils]] apvedceļa seguma uzturēšanas darbiem.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Cite web|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}&lt;/ref&gt; Savukārt 29. janvārī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Jaunie Račini]]—[[Krāslava]] (255,8–268,7 km),&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt; konkursā uzvarēja SIA &quot;Binders&quot; ar līgumcenu 1 511 222 EUR&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt; 
2017. gada janvārī izsludināja konkursu par autoceļa posma [[Krāslava]]—[[Indrica (upe)|Indricas]] tilts seguma atjaunošanu,&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt; tajā uzvarēja SIA &quot;Binders&quot; ar līgumcenu 1 750 039 EUR.&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt;

No 2020. gada līdz 2021. gada septembrim tika veikta daļas no Pļaviņu apvedceļa pārbūve. Darbu ietvaros tika pārbūvēts A6 autoceļš starp rotācijas apļiem pie Pļaviņām (129,3. – 132,6. km), ieskaitot dzelzceļa pārvadu, kā arī P37 (Pļaviņas – Madona – Gulbene) autoceļš posmā no Daugavpils šosejas līdz Aiviekstes ciemam. Būvdarbus uz A6 autoceļa veica SIA &quot;VIA&quot; par līgumcenu 2,98 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-plavinam-atklats-parbuvetais-daugavpils-sosejas-rotacijas-aplis-un-cela-plavinas-madona-gulbene-posms.a419858/|title=Pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

{{dat|2020|8|24||bez}} posmā no [[Līvāni]]em līdz [[Stūrišķi]]em uzsāka remontdarbus, kuros paredzēja iesēdumu remontu, ceļa profila labošanu, ūdens novades sistēmas sakārtošanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 2,09 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Daugavpils šosejas posmā aiz Līvāniem atjaunos segumu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-sosejas-posma-aiz-livaniem-atjaunos-segumu.a371320/ |accessdate={{dat|2020|8|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

2020. gada augustā tika sākta seguma atjaunošana posmā no Teivāniem līdz Kreipāniem (– 247,9. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 1,42 miljoni eiro (ar PVN). Seguma atjaunošana tika veikta arī posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (17. – 28. km), būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN). Abi projekti tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-salaspils-lidz-ikskilei-atjaunots-daugavpils-sosejas-segums.a379879/|title=No Salaspils līdz Ikšķilei atjaunots Daugavpils šosejas segums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2021. gadā tika veikta Šaltupes tilta (226. km) pārbūve. Tilts bija sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc tā vietā tika izbūvēta jauna liela izmēra caurteka. Papildus tika veikta nogāžu un gultnes nostiprināšana, segas konstrukcijas atjaunošana un drošības barjeru uzstādīšana. Būvdarbu laikā attiecīgajā posmā tika slēgta kreisās puses brauktuve un arī izbūvēts pagaidu rotācijas aplis. Līguma ietvaros tika veikti arī dzelzceļa pārvada pār ceļu (224,78. km) remontdarbu. Abus darbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot;, par līgumcenu 912 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-daugavpils-sosejasslegs-tiltu-par-saltupi.a414012/|title=Uz Daugavpils šosejas slēgs tiltu pār Šaltupi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No 2022. gada līdz 2023. gada rudenim tika veikta autoceļa pārbūve Lielvārdē, līdz Kaibalai (51,3. – 56,7. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve, izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra, pārbūvētas autobusu pieturas un apgaismojums. Tika atjaunots 1938. gadā izbūvētais tilts pār Rumbiņas upi. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un VIANOVA ar līgumcenu 9,2 miljoni eiro (ar PVN). Šī paša līguma un līgumcenas ietvaros tika veikti arī seguma atjaunošanas darbi no Ogres līdz Ķegumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/celu-buvdarbus-uz-autocela-a6-lielvarde-plano-pabeigt-lidz-oktobrim|title=Ceļu būvdarbus uz autoceļa A6 Lielvārdē plāno pabeigt līdz oktobrim {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/345604-ka-lielvarde-parbuve-daugavpils-sosejas-posmu-2022|title=Kā Lielvārdē pārbūvē Daugavpils šosejas posmu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā tika veikta Pļaviņu apvedceļa atjaunošana — posmā no Pļaviņu dolomīta šķembu karjera līdz autoceļu A6, P37 un V772  satiksmes mezglam — rotācijas aplim (118,5. – 128,9. km) tika veikta seguma atjaunošana, savukārt pašā rotācijas aplī un dzelzceļa pārvadā (A6, 124. km) tika veikti pārbūves darbi. Rotācijas aplis vēsturiski ir bijis ļoti liels ar netipisku satiksmes organizāciju, tādēļ tajā bieži notika satiksmes negadījumi. Būvdarbus veica SIA &quot;SC grupa&quot;. Seguma atjaunošanas līgumcena bija 3,8 miljoni eiro (ar PVN), dzelzceļa pārvada pārbūves līgumcena — 1,05 miljoni eiro (ar PVN), satiksmes mezgla pārbūve — 1,3 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-uz-daugavpils-sosejas-pie-plavinam-divas-vietas-buvdarbi.a508037/|title=Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām divās vietās būvdarbi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/uz-plavinu-apvedcela-notiek-buvdarbi-autovaditajiem-jarekinas-ar-neertibam/|title=Uz Pļaviņu apvedceļa notiek būvdarbi, autovadītājiem jārēķinās ar neērtībām|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Četrjoslu posma pirms Daugavpils pārbūve ===
Autoceļa posms no Nīcgales līdz Daugavpilij jau ilgstoši ir bijis kritiskā kvalitātē. Kopš autoceļa posma izbūves 1986. gadā, tas nebija pieredzējis kapitālo remontu. 2024. gadā 20 kilometru garais posms valsts līmenī tika atzīts par otru kritiskāko valsts ceļa posmu, kam remonts būtu nepieciešams ar steigu. Kopējā projekta izmaksas, ieskaitot gan šī autoceļa posma, gan arī Daugavpils apvedceļa (A14) posma pārbūvi, tiek lēstas ap 80 miljoniem ero. Ņemot vērā finanšu stāvokli valstī un to, ka līdzšinējais Eiropas līdzfinansējums vairs nebija pieejams autoceļu pārbūves projektiem, tika lemts palielināt autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas automobiļiem. Ministru kabinets un Saeima atbalstīja lēmumu, kā rezultātā katru turpmāko gadu valsts kasē ienāktu aptuveni 25 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti autoceļa pārbūvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2024-valdiba-ar-autocelu-nodevas-palielinasanu-dod-zalo-gaismu-a6-sosejas-posma-daugavpils-nicgale-remontam.a573541/|title=Valdība ar autoceļu nodevas palielināšanu dod zaļo gaismu A6 šosejas posma Daugavpils–Nīcgale remontam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-sak-parbuvet-otru-daugavpils-sosejas-posmu-un-apvedcelu.a596434/|title=Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves projekts ir sadalīts trijos posmos — Daugavpils šosejas (A6) posms no Nīcgales līdz Gančauskiem (201,6. – 212,2. km), posms no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram (212,5. – 223,9. km), un Daugavpils apvedceļa (A14) posms no Sventes līdz A6 autoceļam (8,31. – 16,7. km). &lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Janis_Tihonovs_FIN_FIN.pdf|title=Daugavpils šosejas pārbūve no Nīcgales līdz Daugavpilij}}&lt;/ref&gt;

2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi posmā no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram. Būvdarbus šajā posmā veic CBF SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 25,14 miljoni eiro (ar PVN), darbus ir plānots pabeigt 2026. gada vasarā. Autoceļa posma no Nīcgales līdz Gančauskiem pārbūvi ir plānots veikt 2027. gadā, provizoriskās izmaksas ir 23 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/sak-parbuvet-daugavpils-sosejas-cetru-joslu-posmu|title=Sāk pārbūvēt Daugavpils šosejas četru joslu posmu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi arī Daugavpils apvedceļa (A14) posmā. Projekta ietvaros tiks veikta apvedceļa segas pārbūve, kā arī Daugavpils šosejas (A6) posma no pagrieziena uz Krāslavu līdz Daugavpils apvedceļam pārbūve par vienas brauktuves ceļu. Divi satiksmes mezgli — Daugavpils šosejas un Daugavpils apvedceļa krustojumi tiks pārbūvēti par rotācijas apļiem. Būvdarbus veic SIA &quot;ACBR&quot; par līgumcenu 12,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Daugavpils šosejas (A6) posmu plānots saglabāt par četrjoslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm, neskatoties uz ceļa salīdzinoši nelielo noslogojumu (ap 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī) un pieejamo finanšu noslogojumu — šāds lēmums tika pamatots lai veicinātu Daugavpils izaugsmi un savienotību ar apkārtējiem novadiem un Rīgu. Brauktuves plānots sašaurināt — iepriekšējo 3,75 m plato braukšanas joslu vietā tiks izbūvētas 3,5 m un 3,25 m platas braukšanas joslas, bez apmales. Ceļa posmā ir 11 tuneļi cilvēku un dzīvnieku lietošanai un 8 tilti un pārvadi, kas tiek pārbūvēti. Tiks pārbūvētas arī sabiedriskā transporta pieturvietas, caurtekas un drenāžas. Veicot pārbūvi, plānots nocirst gandrīz 1000 kokus. Neskatoties uz ceļa profilu ar atdalītām brauktuvēm, atļautais braukšanas ātrums arī pēc pārbūves tiks saglabāts 90 km/h, jo pašvaldības iebildumu dēļ tiek saglabātas apgriešanās vietas. &lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Nākotne ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, tā trešajā kārtā no 2035. līdz 2040. gadam tiktu veikta jauna autoceļa trases izbūve starp Koknesi un Pļaviņām, un starp Pļaviņām un A12 autoceļu, izbūvējot arī Krustpils (Jēkabpils) apvedceļu. Izbūves procesā tiktu turpināta iesāktā starptautiskā autoceļa E22 trases pārbūve, savienojoties ar pārbūvēto P80 autoceļu un Pļaviņu apvedceļu, pilnīgi novirzot tranzīta satiksmi no Daugavas piekrastes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jāņem vērā, ka stratēģijai ir tikai informatīva nozīme. Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|work=Lente.lv - ziņu agregators|access-date=2026-04-23|date=2024-10-22|language=lv-LV|archive-date=2024-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;

== Nelaimes gadījums ==
2003. gada 26. jūlijā uz autoceļa Nīcgales pagastā, 30 kilometrus no Daugavpils, autoavārijā iekļuva grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; ģitārista [[Ainars Virga|Ainara Virgas]] vadītā automašīna. Avārijā gāja bojā viņa brālis, &quot;Līvu&quot; bundzinieks [[Dainis Virga]] un ilggadējais grupas skaņu operators [[Jurijs Jakovļevs|Juris Jakovļevs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=24F1F5CA-A8A7-11D8-B188-0010B5A3DD7F|title=papildināta - Gājis bojā &quot;Prāta vētras&quot; basģitārists Gundars Mauševics|last=Ozolnieks|first=Edmunds}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/196463-avarija_boja_iet_dainis_virga_un_grupas_livi_skanu_operators|title=TVNET :: Latvijā - Avārijā bojā iet Dainis Virga un grupas &quot;Līvi&quot; skaņu operators  .|website=www.tvnet.lv|access-date=2026-05-26|archive-date=2011-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110830122011/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/196463-avarija_boja_iet_dainis_virga_un_grupas_livi_skanu_operators}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Salaspils]]
* [[Ikšķile]]
* [[Ogre]]
* [[Ciemupe]]
* [[Ķegums]]
* [[Lielvārde]]
* [[Kaibala]]
* [[Dzelmes]]
* [[Koknese]]
* [[Rīteri]]
* [[Spuņģēni]]
* [[Jēkabpils]]
* [[Līvāni]]
* [[Naujene]]
* [[Krāslava]]
* [[Kalnieši]]
{{div col end}}

&lt;gallery&gt;

Dinamo instalācija 2008. gada rudenī - kikos64 - Panoramio.jpg|A6 pie [[Rīgas robežas]] (2008)
A6-Ciemupe.jpg|A6 pie [[Ciemupe]]s
Ozolsalas stacija 12.jpg|Pagrieziens uz [[Ozolsala (stacija)|Ozolsalas staciju]]
Вид на шоссе - panoramio.jpg|A6 un P64 sazarojums [[Nīcgale]]s pagastā
Шоссе - Bontrager - Panoramio.jpg|Pie [[Krāslava]]s
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|xXhijtDJ360|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Rīga - Daugavpils)}}
* {{youtube|je2FUdgI4a4|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Daugavpils - Rīga)}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A06]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Salaspils novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Līvānu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Krāslavas novadā]]</text>
      <sha1>asrrm5xc1m4jatnfiaux5x4ltqyeq23</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A8 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200689</id>
    <revision>
      <id>4483590</id>
      <parentid>4473400</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:15:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22980" sha1="j14srr23wu72a74lpqn6xoclejnqg9y" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
| karte          = Road A8 Latvia.svg
| leģenda        = 
| garums         = 76,1
| ārpus_pilsētas = 59,9
| ceļš_pilsētā   = 12,1
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg
| paraksts       = Autoceļš A8 Jaunolainē
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]]  }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} &lt;big&gt;→&lt;/big&gt; {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Satiksme ==
Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Rīgas līdz Jaunolainei atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš posmā no Rīgas līdz [[Dalbe]]i (Jelgavai) izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20—30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un viens vidējā ātruma kontroles posms:
* no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju [[Eleja|Elejā]] (50,0. — 69,2. km) — ieviests 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
{| style=&quot;width:60%; font-weight:bold; text-align:center&quot;
|+Autoceļa posmu sadalījums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background:#303134; width:13.1%; color:white&quot; |10 km
| style=&quot;background:#E10600; width:26.2%; color:white&quot; |20 km
| style=&quot;background:#FFE300; width:1.8%; color:white&quot; |1.5 km
| style=&quot;background:#0063AF; width:15.1%; color:white&quot; |11.5 km
| style=&quot;background:#303134; width:8.5%; color:white&quot; |6.5 km
| style=&quot;background:#0063AF; width:35.2%; color:white&quot; |27 km
|-
|Apdzīvota vieta (Rīga)
|2+2 ceļš
|2+1 ceļš
|1+1 ceļš
|Apdzīvota vieta (Jelgava, Jelgavas apvedceļš)
|1+1 ceļš
|}

== Vēsture ==
Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki tirdzniecības ceļi starp Jelgavu un Rīgu — galvenokārt caur Skaistkalni un Daugmali; otrs ceļš vedis no Jelgavas gar Lielupes labo krastu, ienākot Rīgā pie Kalnciema un Babītes. Pirmās ziņas par mūsdienu A6 autoceļa trases izmantošanu nāk no 15. gadsimta, kad ziemās, pēc purvu aizsalšanas, no Jelgavas uz Rīgu braukts arī caur Olaini.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617524%7Carticle:DIVL349%7Cquery:b%C5%ABves%20b%C5%ABv%C4%93|title=Jelgavas šoseja vakar un rīt (Zinātne un tehnika #6; 1984)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

Autoceļa purvainā trase parādās tikai 17. gadsimta zviedru kartēs — tolaik tas bija ceļš bez uzbērumiem, smilšains un bedrains, muklājos noklāts ar kokiem un žagariem. Pavasaros un rudeņos ceļš nav bijis lietojams. Pār Misas upi pie Dalbes vedusi pārceltuve, bet pār Lielupi Jelgavā — plostu tilts. Par ceļa labošanu rīdzinieki ilgi strīdējušies ar Kurzemes hercogu, kurš par ceļa stāvokli vainoja pašus braucējus, jo &quot;viņi kokus un zarus nokurinot malkā&quot;. 1632. gadā pa autoceļa trasi tika atklāta zirgu pasta līnija, kas Rīgu caur Jelgavu savienoja ar Prūsiju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ceļa uzlabošanu 17. gadsimtā kavēja Ziemeļu karš un Kurzemes hercogistes atšķeltība.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas—Jelgavas—[[Tauraģe]]s stratēģiskās otrās klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, &quot;Latvijas Avīzē&quot; rakstīja, ka &quot;starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap {{sk|8000}} cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām [[versts|verstēm]] attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas—Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3 metri, brauktuves platums — 5,4 metri. [[mājlops|Lopu]] dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5 cm — šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas. Viss autoceļš bija klāts ar akmeņu bruģa segumu (tas mūsdienās ir saglabājies tikai ceļa trases sākumpunktā Rīgā, Vienības gatvē).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Jaunā šoseja tika rūpīgi sargāta — par to liecina Rīgas rātes 1838. gadā publicētais paziņojums, ka aizliegts un jāt pa kājnieku ceļu (nomali) un grāvjiem, kā arī dzīt un ganīt ceļa malās lopus. Paziņojumā teikts, ka &quot;tiem, kas to darīs, zemes policija uzliks vai naudas vai miesas strāpi, kā katram pienākas&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1868. gadā, pa to pašu trasi no Rīgas uz Jelgavu tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Dzelzceļa būvētāji nerēķinājās ar šoseju un tās iespējamo attīstību, kā rezultātā dzelzceļš šķērsoja šoseju trīs vietās, kas ilgstoši samazināja drošību un padarīja šoseju noslogotāku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

&lt;gallery&gt;
Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas
Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940. gada)
Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007)
&lt;/gallery&gt;

Pirma pasaules kara laikā ceļa trasē tika izpostīti visi tilti — tikai 1930. gadu beigās pagaidu tiltu vietā uzbūvēja dzelzsbetona tiltus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ņemot vērā automobiļu straujo pieaugumu, autoceļus sāka pielāgot tiem. 1925. gadā pirmo reizi šosejas virsmas apstrādē sāka izmantot darvu. No 1927. līdz 1929. gadam visā Rīgas—Jelgavas ceļa posmā izbūvēja viegla tipa melno segumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 1937. līdz 1938. gadam tika pārbūvēs dzelzsbetona tilts pār Misas upi, pie Dalbes. Konsolsijas laidums bija 24 m, ar 4,5 m garu konsoles garumu. Tilts novietots uz vecajiem mūra balstiem, nolietotās koka virsbūves vietā. Tilta pārbūve izmaksāja 81 tūkstošus latu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=133}}&lt;/ref&gt;

Otrā pasaules kara laikā viss ceļš no Rīgas līdz Jelgavai bija sapostīts, un visi dzelzsbetona tilti uzspridzināti. Pagaidu tiltu vietā ātros tempos tika uzcelti jauni dzelzsbetona tilti, tika arī paplašināta šosejas vietām šaurā brauktuve, izlīdzinātas iegulumu vietas un izdrupumi, kā arī ieklāts stingrāks melnais segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1970. gadu beigās Jelgavas ceļā satiksmes intensitāte atsevišķos laikposmos sasniedza tādu pakāpi, kurai pēc normatīviem būtu paredzēts augstākās tehniskās kategorijas ceļš. Turklāt satiksmi traucēja dzelzceļa pārbrauktuves, pie kurām bieži radās sastrēgumi. Tāpēc institūtam &quot;Ceļuprojekts&quot; tika uzdots izstrādāt šosejas pārbūves tehniski ekonomisko pamatojumu un atrast optimālāko tās pilnīgošanas projekta risinājumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1980. gados sāka ceļa posma starp Rīgu un Dalbi (Jelgavu) pārbūvi par ātrgaitas maģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Jaunajam ceļam vairs nebija dzelzceļa pārbrauktuves — tas tika būvēts dzelzceļa dienvidu pusē. Būvdarbus veica Rīgas &quot;4. CBR&quot; un Tukuma &quot;5. CBR&quot;. Ceļa izmaksas sasniedza 27 miljonus rubļu. Ceļa būvniecībā visizaicinošākais bijis ceļa posms no Bērzpils (Rīgas apvedceļa) līdz Rīgas robežai — šajā posmā jaunā ceļa trase šķērsoja purvu, kas vietām bijis līdz pat 6 metriem dziļš. Kopumā tika izbūvēti 23 km gara automaģistrāle ar atdalītām brauktuvēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunizbūvētā ceļa efektivitāti vienīgi mazināja apstāklis, ka tas šķērso Jaunolaines ciemu. Iecerēto ciemata apvedceļu gar dienvidiem nepieļāva kāds &quot;mežā esošs militārs objekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1988. gadā uzsāka 8,4 km garā Jelgavas apvedceļa izbūvi — no 1988. līdz 1992. gadam būvniecību veica SIA &quot;Šlokenbeka&quot;. Būvniecības procesu ietekmēja Latvijas neatkarības atgūšana, kā dēļ ap 1990. gadiem būvniecības process ievilkās. 1990. gadā uzsākās tilta pār Lielupi būvniecība. 1992. gadā Jelgavas Pilsētas padome konstatēja, ka apvedceļa būvē netiek izmantoti &quot;izdevīgākie meteoroloģiskie apstākļi&quot;, un, ņemot vērā, ka valsts budžetā trūka līdzekļu šim nolūkam, no 1992. gada 1. marta tika lemts būvniecības darbus pārtraukt. Būvniecībai jau piešķirtie finanšu līdzekļi tika izmantoti Driksas tilta kapitālajam remontam un maģistrālo ielu seguma uzturēšanai Jelgavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:756350%7Carticle:DIVL214%7Cquery:apvedce%C4%BCu%20Jelgava%20apvedce%C4%BCa|title=Lauku avīze (18.04.1995)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:690492%7Carticle:DIVL88%7Cquery:apvedce%C4%BCa|title=Pilsētas padomē (Jelgavas Ziņotājs, Nr.62 (24.04.1992))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt; Būvdarbu finansēšanai tika izskatītas vairākas iespējas — tostarp valsts obligāciju emitēšanu un apvedceļa pārveidošana par maksas ceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1144028%7Carticle:DIVL136%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCu%20apvedce%C4%BCa|title=KĀ TIKT PIE APRAKTĀS NAUDAS? (Neatkarīgā Cīņa, Nr.168 (01.09.1993))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

1995. gada maijā atsāka Jelgavas apvedceļa būvniecību — būvdarbus veica AS &quot;Viator&quot;, Smiltenes &quot;8CBR&quot; un AS &quot;Latvijas tilti&quot;. Būvniecība izmaksāja ap 13 miljoniem latu. Divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamās summas tika segtas no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta, pārējais — no degvielas akcīzes nodokļa. Būvniecības atsākšanu aizkavēja pārmērīgas prasības no minētās bankas. Konkrētajā, iepriekš nepabeigtā posma garums bija 4,8 kilometri, kurā ietilpa 492 metri tiltu un pārvadu, kā arī 3,1 kilometri Lielupes aizsargdambji. Sākotnēji bija plānots arī visā Jelgavas apvedceļa trasē izbūvēt četrjoslu ātrgaitas maģistrāli ar atdalītām brauktuvēm — tā iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un dublējošais tilts pār Iecavas upi) joprojām ir redzamas. Apvedceļš un tilts pār Lielupi tika atklāts 1996. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089452%7Carticle:DIVL276%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCa|title=Jelgavas apejas ceļa pilnīgai pabeigšanai nav naudas. Vai tilts pār Lielupi būs pēdējais? (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.295 (21.12.1995))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1173364%7Carticle:DIVL32%7Cquery:Apvedce%C4%BCa%20Jelgavas%20%C4%81pvedce%C4%BCa|title=Vēl neatklātais apvedceļš jau tiek izmantots (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.215 (13.09.1996))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika izbūvēts gājēju tilts pār autoceļu pie Dalbes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine]]s līdz [[Dalbe]]i (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga]]s līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz [[Jelgava]]i (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz [[Lietuva]]s robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu {{sk|6773756}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|5757692}} eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava, kas atrodas nepilnu 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}&lt;/ref&gt;

== Nelaimes gadījums ==
2004. gada 23. maijā autoceļa 11. kilometrā autoavārijā gāja bojā grupas &quot;[[Prāta Vētra]]&quot; basģitārists [[Gundars Mauševics]] jeb Mumiņš. Mūziķis atrasts 24. maija vakarā, aptuveni 50 metrus no automašīnas &quot;Audi 80&quot; kas no ceļa bija noskrējusi kūdras purvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=24F1F5CA-A8A7-11D8-B188-0010B5A3DD7F|title=papildināta - Gājis bojā &quot;Prāta vētras&quot; basģitārists Gundars Mauševics|last=Ozolnieks|first=Edmunds}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|t-YjmkIYqhE&amp;t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]]</text>
      <sha1>j14srr23wu72a74lpqn6xoclejnqg9y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P20</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201596</id>
    <revision>
      <id>4483593</id>
      <parentid>4478102</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8220" sha1="7hxxd63gxwymdzc40awln6ro4jeeo2i" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 20
| nosaukums      = Valmiera—Cēsis—Drabeši
| karte          = Road P20 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 39,7
| ārpus_pilsētas = 37,5
| ceļš_pilsētā   = 2,2
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]].

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports
* no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports
* no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]]
[[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]]


2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS &quot;8.CBR&quot; par līgumcenu 1,192 miljoni lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=AB47C5DB-958B-11D7-AEAA-000021C3A8DF|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; un SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA &quot;Valkas ceļi&quot; par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA &quot;Projekts 3&quot;, būvuzraudzību nodrošina AS &quot;Ceļuprojekts&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;

2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA &quot;UGR&quot; par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA &quot;Imberteh&quot; par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]</text>
      <sha1>7hxxd63gxwymdzc40awln6ro4jeeo2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P87</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203308</id>
    <revision>
      <id>4483596</id>
      <parentid>4473367</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:18:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4057" sha1="7rraoek7t10rouqetgun0rg7a9h8uek" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 87
| nosaukums      = Bauska—Aizkraukle
| karte          = Road P87 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 82,8
| ārpus_pilsētas = 73,3
| ceļš_pilsētā   = 9,3
| sakrīt         = 0,2
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Zemgale's road in summer (P87).jpg
| paraksts       = Autoceļš P87 [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bauska]]s pilsētas robeža}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} 0,2 km }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|7}} ([[Jauncode]])}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Draudzības iela (Jauncode)|Draudzības iela]] ([[Jauncode]]), [[Mēmeles iela (Bauska)|Mēmeles iela]] ([[Bauska]])}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Likverteni]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vecsaule]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaine]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Bārbele]] {{P ceļš|89}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Valle]] {{P ceļš|73}} }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Taurkalne]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||Zizāni {{P ceļš|85}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunjelgava]]; [[Jelgavas iela (Jaunjelgava)|Jelgavas]] ([[Brīvības iela (Jaunjelgava)|Brīvības]]), [[Rīgas iela (Jaunjelgava)|Rīgas]], [[Jēkabpils iela (Jaunjelgava)|Jēkabpils iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sērene]] {{P ceļš|86}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lauce]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|76}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Pļaviņu HES]])}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Aizkraukle]]; [[Enerģētiķu iela (Aizkraukle)|Enerģētiķu iela]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Aizkraukle]] {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
|}
|}
'''P87''' autoceļš '''Bauska—Aizkraukle''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu {{A ceļš|7}} [[Bauska|Bauskā]] caur [[Valle|Valli]] un [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] ar autoceļu {{A ceļš|6}} [[Aizkraukle|Aizkrauklē]].&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 82,8 km, no kuriem 43 km no [[Ozolaine (Vecsaules pagasts)|Ozolaines]] līdz krustojumam ar {{P ceļš|85}} klāti ar [[grants]] segumu, bet pārējais — ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Ogres novads|Ogres]], un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] novadus.

== Vēsture ==
2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār [[Lauce|Lauci]], kas atrodas autoceļa 76,2. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Latvijas tilti&quot; par līgumcenu 494,8 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 29. janvārī tika izsludināts konkurss par posma Ziedi—[[Aizkraukle]] (76,4—78,5 km) pārbūvi.&lt;ref&gt;http://pvs.iub.gov.lv/show/392752&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Bauska]]
* [[Likverteni]]
* [[Vecsaule]]
* [[Bārbele]]
* [[Valle]]
* [[Taurkalne]]
* [[Jaunjelgava]]
* [[Sērene]]
* [[Aizkraukle]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|YkyaP3hSmV8|Reģionālais ceļš {{P ceļš|87}} dažos posmos}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P086]]
[[Kategorija:Autoceļi Bauskas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]</text>
      <sha1>7rraoek7t10rouqetgun0rg7a9h8uek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1372. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204479</id>
    <revision>
      <id>4483492</id>
      <parentid>1983736</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:51:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="682" sha1="a7d34owobn932fisa7vc7pvsbf2jaay" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1372}}
{{Gads citos kalendāros|1372}}
'''1372. gads''' ({{Rom sk gadam|1372}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==


=== Nezināms datums ===
* Vasara — [[Aļģirds]] un [[Tveras Mihails|Mihails]] veica trešo karagājienu uz [[Maskava|Maskavu]]. Maskavieši sakāva Aļģirda sargu pulku un pēc dažām dienām viņam nācās atkāpties.
* Noslēgts [[Maskavas miera līgums]] starp [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazisti]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]].

== Dzimuši ==

== Miruši ==


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1372. gads| ]]</text>
      <sha1>a7d34owobn932fisa7vc7pvsbf2jaay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rudzāti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213717</id>
    <revision>
      <id>4483313</id>
      <parentid>4483273</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:38:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Ticēšu uz vārda</comment>
      <origin>4483313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7835" sha1="6gs7evtvchqyfi3vvmxtdb970576gsf" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Rudzātu pagastā|Rudzāti (nozīmju atdalīšana)|Rudzāti}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Rudzāti
| settlement_type          = Vidējciems
| image_skyline            = Rudzātu katoļu baznīca.jpg
| image_caption            = [[Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca]]
| pushpin_map              = Latvija#Līvānu novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Līvānu novads]]
| subdivision_name2        = [[Rudzātu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 1,0
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2009
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1878&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 399
| population_density_km2   = auto
| latd  = 56|latm  = 25| lats  = 02| latNS  = N
| longd = 26| longm = 27| longs = 10| longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = 
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5328 Rudzāti
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Rudzāti''' ({{val|ltg|Rudzātys}}; agrāk — '''Rudzēti''') ir [[ciems]] [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Rudzātu pagasts|Rudzātu pagastā]], [[pagasts|pagasta]] centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie [[ceļš|autoceļa]] [[Krāslava]] — [[Preiļi]] — [[Madona]] [[Autoceļš P62|P62]]. Autoceļš V761 veido ciema rietuma robežu. Pēc 2009. gada datiem Rudzātos dzīvoja 399 [[iedzīvotāji]], kas apmetušies astoņās daudzdzīvokļu [[māja|mājās]] un 49 privātmājās.

== Vēsture ==
Senais Rudzātu ciems atradies [[Ūša]]s kreisaja krastā pie [[Sauna (upe)|Saunas]] [[ieteka]]s. Pretējā [[upe]]s krastā atradās sākotnējā [[Borhi|Borhu]], vēlāk [[Plāteri|Plāteru-Zībergu]] dzimtām piederošās [[Rudzātu muiža]]s centrs, no kura līdz mūsdienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas. Agrākais Rudzātu ciems ietilpis [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]], bet Rudzātu muiža [[Stirnienas pagasts|Stirnienas pagastā]].

Latvijas pirmās neatkarības laikā pagastā bija attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un nostiprinājušās vairākas spēcīgas zemnieku saimniecības (Mazā Zemgale).

Padomju laikā Rudzātos 1949. gadā tika organizēts [[kolhozs]] &quot;Gaisma&quot;, kas vēlāk tika apvienots ar citiem un pārveidots uz [[padomju saimniecība|sovhozu]] &quot;Rudzāti&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/lgta1949n029%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Rudz%C4%81tu%20%C5%A1kola%7CissueType:P|title=Školas paleidzeiba kolhozam|last=Rūsiņš|first=P.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-16|date=1949-03-06|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/lgta1949n029%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Rudz%C4%81tu%20%C5%A1kola%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
1897. gadā katoļu ciemā bija 2 sētas ar 23 cilvēkiem un muižā vel 46 cilvēki, ka ari ''Рудзяты'' ciemā 10 sētas ar 174 cilvēkiem.
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|243
|1970|252
|1979|251
|1989|427
|2000|387
|2011|295
|2021|248
}}

== Mūsdienās ==
Rudzāti ir bijušās Rudzātu pagasta pašvaldības administratīvais centrs.

Rudzātos atrodas pagasta klientu apkalpošanas centrs, [[Rudzātu vidusskola]] un bērnudārzs ar sporta zāli, kā arī aktu zāli, kas 2010. gadā pārbūvēta par Rudzātu Saieta namu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/rudzatu-saieta-nams|title=Rudzātu saieta nams|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt; pagasta [[bibliotēka]], veikali un [[valsts]] nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] — [[Rudzātu baznīca|Rudzātu katoļu baznīca]]. Izbūvētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.&lt;ref&gt;[http://www.livani.lv/upload/faili/dome/teritorijas_planojums_jaunai/1-pask-livani-31-08-2012.pdf Līvānu novada teritorijas plānojums 2012.-2024. gadam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201023023509/http://www.livani.lv/upload/faili/dome/teritorijas_planojums_jaunai/1-pask-livani-31-08-2012.pdf |date={{dat|2020|10|23||bez}} }} www.livani.lv&lt;/ref&gt; Ciemā darbojas Mednieku klubs, biedrība &quot;Sēnīte&quot;, amatierteātris &quot;Okūts&quot;, bērnu deju kolektīvs &quot;Rudzīši&quot;, ir vairākas [[zemnieku saimniecība]]s. [[sabiedriskais transports|Sabiedriskā transporta]] kustības intensitāte caur ciemu ir apmierinoša. Līdzās ciemam atrodas Rudzātu [[kapsēta]].

Cauri ciemam plūst [[Ūša|Oša]], kas vienā posmā veido tā dienvidu robežas daļu, pārējo dienvidu robežas daļu veido Ošas pieteka [[Sauna (upe)|Sauna]].&lt;ref&gt;[http://www.grupa93.lv/livani/livani/planosana/I_Rudzati-paskaidrojuma_raksts.pdf Pagasta teritorijas plānojums 2009-2021]{{Novecojusi saite}} www.grupa93.lv&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Pirmā skola Rudzātos dibināta 1905. gadā. Pagasta teritorijā 1908. gadā darbojušās Būmaņu un Mālkalna 1. pakāpes pamatskolas, bet 1920. gadā — arī Eleonorviles, Steķu-Jaudzemu, Pelšu un Rusiņu 1. pakāpes pamatskolas. Visas skolas atrodas zemnieku mājās līdz 1936. gada oktobrim, kad tiek atklāta jaunuzceltā Rudzātu sešklasīgā pamatskola.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rudzatuvsk.lv/par_skolu.html|title=Rudzātu vidusskola|website=www.rudzatuvsk.lv|access-date=2020-09-16|archive-date=2020-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024005940/http://www.rudzatuvsk.lv/par_skolu.html}}&lt;/ref&gt;

Rudzātu pamatskolas ēka tika sagrauta 1944. gada kaujās. 1948. gadā tika atvērta Rudzātu septiņgadīgā skola, kas ar 1952. gada 18. oktobra Latvijas PSR valdības lēmumu Nr. 1359 tika pārveidota par vidusskolu. Skola izvietojās vairākās ēkās pagasta centrā, bet 1955. gada 4. novembrī tiek atklāta jaunā skola Lūzeniekos, un 1956. gada jūnijā notika pirmais šīs skolas izlaidums.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1981. gada 1. septembrī tiek atklāta Rudzātu vidusskolas jaunā ēka, kas uzcelta pagasta centrā Rudzātos. Skolu cēla [[Daugavpils vispārējās celtniecības trests|Daugavpils vispārējās celtniecības tresta]] PMK brigāde V. Orupa vadībā. Skolas apkārtnes apzaļumošanā skolotāju vadībā daudz strādāja skolēni, tika veidots ābeļdārzs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1987. gadā pirmoreiz tika rīkotas sporta tūrisma sacensības “Rudzātu kauss” Steķu mežā. Pēc gadiem desmit sils tika izcirsts, pēc tam sāka rīkot Rudzātos sporta tūrisma sacensības “Ošas kauss”, kur piedalās ap 40 komandu, arī lietuvieši.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Skolas audzēkņi piedalījušies kustībā “Mēs tavi saimnieki, zeme!”, vasaras brīvlaikā palīdzot darbos saimniecībās, kurās dzīvoja — Rudzātu padomju saimniecībā un Oškalna kolhozā. 1990. gadā tika organizētas jauno mehanizatoru veiklības braukšanas un traktormācības zinību pārbaudes sacensības.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rudzātu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>6gs7evtvchqyfi3vvmxtdb970576gsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1370. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215017</id>
    <revision>
      <id>4483489</id>
      <parentid>2424212</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:49:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1367" sha1="gc253syf8437y8cfohorbcto0td3nmx" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1370}}
{{Gads citos kalendāros|1370}}
'''1370. gads''' ({{Rom sk gadam|1370}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[24. maijs]] — ar [[Štrālzundes miers|Štrālzundes miera]] parakstīšanu izbeidzās karš starp [[Hanza|Hanzu]] un [[Dānija|Dāniju]].
* [[20. decembris]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Gregors XI]].

=== Nezināms datums ===
* [[Timurs]] nodibināja savu impēriju.
* [[Maskava]] uzbruka [[Tvera]]i.

== Dzimuši ==
* ''datums nezināms'' — [[Joans VII Paleologs]] (Ιωάννης Ζ' Παλαιολόγος) — Bizantijas imperators (miris [[1408]].)
* ''datums nezināms'' — [[Olufs II Hākonsons]] (''Oluf 2.'') — Dānijas karalis (miris [[1387]].)
* ''iespējams. dzimis, datums nezināms'' — [[Johans V fon Vallenrods]] (''Johannes von Wallenrodt'') — Rīgas arhibīskaps (miris [[1418]].)
* ''iespējams. dzimis, datums nezināms'' — [[Švitrigailis]] (''Švitrigaila'') — Lietuvas dižkunigaitis (miris [[1452]].)

== Miruši ==
* [[5. novembris]] — [[Kazimirs III Lielais]] (''Kazimierz III Wielki''), Polijas karalis (dzimis [[1310]].)
* [[19. decembris]] — [[Urbāns V]] (''Urbanus V''), Romas pāvests (dzimis [[1310]].)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1370. gads| ]]</text>
      <sha1>gc253syf8437y8cfohorbcto0td3nmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1319. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224264</id>
    <revision>
      <id>4483337</id>
      <parentid>2632062</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1019" sha1="3ojqh58yjyioqg6zjgztljm8li71oej" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1319}}
{{Gads citos kalendāros|1319}}
'''1319. gads''' ({{Rom sk gadam|1319}}) bija [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* [[8. jūlijs]] — trīs gadus vecais [[Magnuss Ēriksons]] kļuva par [[Zviedrija]]s karali. Par faktisko valdnieci kļuva viņa māte [[Ingeborga no Norvēģijas]].

=== Nezināms datums ===
* Spēcīga zemestrīce nopostīja [[Ani]] pilsētu.
* Tika izveidota [[Maskavija]]s lielkņaziste. Pirms tam tā bija kņaziste.

== Dzimuši ==
* [[26. aprīlis]] — [[Žans II]] (''Jean II le Bon''), Francijas karalis (miris [[1364. gads|1364]]. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Pedro IV]], Aragonas karalis (miris [[1387. gads|1387]]. gadā)

== Miruši ==
* [[8. maijs]] — [[Hākons V]], Zviedrijas un Norvēģijas karalis (dzimis [[1270. gads|1270]]. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Ēriks VI]], Dānijas karalis (dzimis [[1274. gads|1274]]. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1319. gads| ]]</text>
      <sha1>3ojqh58yjyioqg6zjgztljm8li71oej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Narvaļu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225308</id>
    <revision>
      <id>4483471</id>
      <parentid>4179765</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:41:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4134" sha1="58wr11ynbef8kr56w2ti2l5bqhupcmw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Delphinapterus leucas 2.jpg
| att_nosaukums =[[Baltvalis]] (''Delphinapterus leucas'')
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Tetrapoda
| virsklase_lv =Četrkājaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta=Cetacea
| kārta_lv=Vaļveidīgie
| apakškārta =Odontoceti
| apakškārta_lv=Zobvaļi
| virsdzimta=Delphinoidea
| virsdzimta_lv=Delfīnu virsdzimta
| dzimta=Monodontidae
| dzimta_lv=Narvaļu dzimta
| binomial=Monodontidae &lt;small&gt;([[John Edward Gray|Gray]], 1821)&lt;/small&gt;
| kategorijas=nē
| iedalījums =
2 mūsdienās dzīvojošas ģintis:
*[[Baltvaļi]] (''Delphinapterus'')
*[[Narvaļi]] (''Monodon'')
}}
'''Narvaļu dzimta''' (''Monodontidae'') ir [[vaļveidīgie|vaļveidīgo kārtas]] (''Cetacea'') jūrā dzīvojošu [[zīdītāji|zīdītāju]] dzimta, kas pieder pie [[zobvaļi|zobvaļu apakškārtas]] (''Odontoceti''). Šajā dzimtā ir 2 mūsdienās dzīvojošas monotipiskas sugas ([[baltvalis]] un [[narvalis]]), kas katra pieder pie savas [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Abas sugas mājo [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] krastos un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] pašos ziemeļos.

Ģenētiskajos pētījumos atklājies, ka narvaļu dzimtas tuvākā radiniecīgā grupa ir [[cūkdelfīnu dzimta]], un abas dzimtas no [[delfīnu dzimta]]s atdalījās pirms 11 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;{{cite journal | last=Waddell | first=Victor G. | last2=Milinkovitch | first2=Michel C. | last3=Bérubé | first3=Martine | last4=Stanhope | first4=Michael J. | title=Molecular Phylogenetic Examination of the Delphinoidea Trichotomy: Congruent Evidence from Three Nuclear Loci Indicates That Porpoises (Phocoenidae) Share a More Recent Common Ancestry with White Whales (Monodontidae) Than They Do with True Dolphins (Delphinidae) | url=https://archive.org/details/molecular-phylogenetics-and-evolution_2000-05_15_2/page/314 | journal=Molecular Phylogenetics and Evolution | publisher=Elsevier BV | volume=15 | issue=2 | year=2000 | issn=1055-7903 | doi=10.1006/mpev.1999.0751 | pages=314–318}}&lt;/ref&gt;

==Izskats un īpašības==
Abas sugas ir vidēji lieli vaļi, apmēram 3 - 5 metrus gari. Tiem ir labi attīstītas, velvētas pieres un īsi vai vispār neesoši purni. Narvaļu tēviņiem toties ir ļoti garš, labi attīstīts kreisais ilknis. Abām sugām nav arī īstas muguras spuras, bet pa lejas daļas mugurkaula asi izceļas zema, gara tik tikko nojaušama [[āda]]s kroka, kas narvaļiem ir izteiktāka. Narvaļu dzimtas sugas ir ļoti vokālas un, lai sazinātos, izdod dažādas [[skaņa]]s, kā arī izmanto navigācijai [[eholokācija|eholokāciju]].&lt;ref name=brod&gt;Brodie, Paul (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 200–203. {{ISBN|0-87196-871-1}}.&lt;/ref&gt;

Narvaļu dzimtas sugas ir plēsīgas un barojas ar [[zivis|zivīm]], [[moluski]]em un maziem [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]]. Salīdzinot ar citiem [[vaļi]]em, tām ir mazāks [[zobi|zobu]] skaits - baltvalim ir daži vienkārši zobi, bet narvalim ir tikai 2 zobi, no kuriem viens tēviņiem ir attīstījies par ļoti garu ilkni. Grūsnības periods ilgst 14 - 15 mēneši abām sugām un vienmēr piedzimst viens mazulis. Mazuļi tiek zīdīti 2 gadus, bet dzimumbriedumu  jaunie vaļi sasniedz 5 - 8 gadu vecumā. Sugas veido lielus barus, kas sastāv no vairākiem simtiem, bet ģimenes barā veido atsevišķu kopīgu vienību.&lt;ref name=brod/&gt;

==Sistemātika==
*'''Narvaļu dzimta''' (''Monodontidae'')
**Baltvaļu apakšdzimta (''Delphinapterinae'')
*** ģints [[Baltvaļi]] (''Delphinapterus'')
****[[Baltvalis]] (''Delphinapterus leucas'')
***† ģints ''[[Denebola]]'' 
****† ''[[Denebola brachycephala]]''
**Narvaļu apakšdzimta (''Monodontinae'')
*** ģints [[Narvaļi]] (''Monodon'')
****[[Narvalis]] (''Monodon monoceros'')

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Narvaļu dzimta| ]]</text>
      <sha1>58wr11ynbef8kr56w2ti2l5bqhupcmw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas Gaisa patrulēšanas misija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225618</id>
    <revision>
      <id>4483626</id>
      <parentid>4481228</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T09:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56731" sha1="7r802wvi5jhjnu2lzs8j0o1eo1snjk3" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|image=[[Attēls:Russian SU-27 Flanker with RAF Typhoon MOD 45157730.jpg|300px|]]
|caption=Britu iznīcinātājs ''[[Eurofighter 2000 Typhoon]]'' (lejā) eskortē krievu ''[[Su-27]]'' (auɡšā) virs [[Baltijas jūra]]s 2014. gada jūnijā
|conflict=''Baltic Air Policing''
|date={{dat|2004|03|30|N}} - pašreiz
|place=[[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]]
|result=notiek
}}

'''Baltijas Gaisa patrulēšanas misija''' ({{val|en|Baltic Air Policing}}) ir [[NATO]] misija [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s gaisa telpas aizsardzībai, kurā NATO valstu gaisa spēku [[iznīcinātāji]] patrulē Baltijas valstu gaisa telpā.

== Izvietotās lidmašīnas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:left; font-size:95%&quot;
|-
! class=&quot;unsortable&quot;|Sākuma datums&lt;ref&gt;[http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air — policing mission, Lithuanian Armed Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }} kariuomene.kam.lt&lt;/ref&gt;||Valsts ||Gaisa spēki, lidmašīnas||class=&quot;unsortable&quot;|Atsauces
|----
|2004. gada 30. marts || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm |title=Belgium Baltic Air Policing |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100920192357/http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm }}&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 1. jūlijs || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2004/news_archive_2004_-_06/air-police_functions_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_danish_personnel.html?pbck=0 Air-police functions in the Baltic States to be taken over by Danish personnel]&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 30. oktobris || {{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Panavia Tornado ADV|Panavia Tornado F.3]] ||&lt;ref&gt;[http://www.publications.parliament.uk/pa/ld200405/ldhansrd/vo041214/text/41214w01.htm Hansard, 14/12/04]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 1. janvāris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[[Norwegian Ministry of Defence]]:[http://odin.dep.no/fd/english/news/news/010051-990082/dok-bn.html Norwegian fighter aircraft on a temporary NATO mission in the baltic]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. marts || {{NED}} || [[Karaliskie Nīderlandes Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2005/news_archive_2005_-_03/air_policing_mission_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_dutch_troops Air policing mission in the Baltic States to be taken over by Dutch troops]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.baltictimes.com/news/articles/12956/ Germans takes over Baltic NATO mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 12. oktobris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-16|F-16CJ Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;[http://www.globalsecurity.org/military/library/news/2005/11/mil-051104-afpn05.htm 23rd EFS protects Baltic skies]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. janvāris || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 Zakończenie misji AIR POLICING przez Siły Powietrzne RP.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100218042058/http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 |date={{dat|2010|02|18||bez}} }} mon.gov.pl&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 31. marts || {{TUR}} || [[Turcijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;&gt;[http://www.siyahgribeyaz.com/2006/03/turkish-military-personnel-to-take-over.html Turkish Military Personnel to Take Over Execution of NATO Air Policing Mission Over the Baltic States.]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. augusts || {{ESP}} || [[Spānijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1M]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://english.people.com.cn/200607/25/eng20060725_286458.html Spain to carry out NATO patrol in Baltic countries]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. decembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2007. gada 1. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf Estonian Review, Volume 17 No 13 Mar28-Apr3, 2007, p.3: French Take over Baltic Air Policing Mission] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080227152341/http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf |date={{dat|2008|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. augusts || {{ROU}} || [[Rumānijas Gaisa spēki]], [[MiG-21|MiG-21 LanceR 'C']] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |title=Romania Performs Air Police Service In The Baltic Countries. |access-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |archivedate={{dat|2012|08|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |date={{dat|2012|08|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. novembris || {{POR}} || [[Portugāles Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.f-16.net/news_article2453.html Portuguese F-16s to defend Baltic skies]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |title=A participação dos Jaguares na missão Baltics Air Policing 2007 (Portuguese Air Force 301 Squadron) |access-date={{dat|2008|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |archivedate={{dat|2008|04|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |date={{dat|2008|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 16. decembris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.alfa.lt/straipsnis/161206/?Oro.policijos.misija.Baltijos.valstybese.is.portugalu.perima.norvegai=2007-12-13_13-26 Oro policijos misiją Baltijos valstybėse iš portugalų perima norvegai]&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 15. marts || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[[Gazeta.pl]]: [http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html Prezydent podpisał postanowienie o użyciu wojska w dwóch zagranicznych operacjach] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120525173323/http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html# |date={{dat|2012|05|25||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2008. gada 30. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |title=U.S. Forces begin air policing mission in Baltics |access-date={{dat|2008|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081014211457/http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |archivedate={{dat|2008|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 2. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2009. gada 1. maijs || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2009/news_archive_2009_-_05/air_contingent_of_the_czech_republic_took_over_the_nato_baltic_air-policing_mission.html Air Contingent of the Czech Republic took over the NATO Baltic Air-policing mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 1. septembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;luftwaffe.de_09&quot;&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYvLCsIwEEX_aCYpqOhOKxY3uqvWXWyHMJAX6dRu_HiThffA2RwuvrAQzIetEY7BOHziMPLhvYJbIWWaZwLPIsRuCZYCNErt8VFvE8EYA0m1UBAuttlIzJBiFlfLknMpwBMOSp9Paqv-099d37Z91-jN9Xa5Y_L--APtCs0O/ German Air Force to conduct once more NATO Air Policing over Baltic States]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 3. novembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2010. gada 4. janvāris || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |title=Air Baltic 2010 – France takes over |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173324/www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |title=Dalyvauti oro policijos misijoje atvyksta Lenkijos naikintuvai |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |title=US Air contingent take over Baltic Air-policing mission |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173335/http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 5. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYu7CgIxEEX_aCZRfGCnK4IW2ggau5hd40geyzC72_jxJoX3wGkOFx9YSHYkb4VysgHvaBxtnhOECTJ7CMNLInz8SoNl96YRZkprvNVj24HLqZNq6ZJQsWcrmaHPLKGWgbkUoBaN0vudWqr_9HfdXE-mWaj58Xy4YB_j9gdbBvcU/ Richthofengeschwader sichert baltischen Luftraum] {{de icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 28. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.kam.lt/lt/naujienos_874/aktualijos_875/siauliuose_leisis_prancuzijos_naikintuvai.html Šiauliuose leisis Prancūzijos naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 2. septembris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |title=NATO oro policijos misiją Baltijos šalyse perims Danijos kariai |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140810191431/http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |archivedate={{dat|2014|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 4. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/siauliuose-nusileido-vokietijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai.d?id=53650495 Šiauliuose nusileido Vokietijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 26. aprīlis || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku Orlik 4 na posterunku, sp.mil.pl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121018092134/http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku |date={{dat|2012|10|18||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 1. septembris || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3adb5b992c-17dc-491b-a036-c00a5a719fd4 Czech Gripen Baltic Airspace Policing Encore]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.balsas.lt/naujiena/707712/baltijos-erdveje-patruliuos-danijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai Baltijos erdvėje patruliuos Danijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 30. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1CR]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/nato-oro-policijos-misijoje-danus-keicia-prancuzijos-kariniu-oro-pajegu-kariai-56-330612 NATO oro policijos misijoje danus keičia Prancūzijos karinių oro pajėgų kariai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. septembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponents]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgium To Take Over Baltic Air Policing|author=Nicholas Fiorenza|url=http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3a3e0b8697-ccea-47c6-a0ab-ab825bdca318|date=17 June 2013|accessdate=17 June 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Baltic Air Policing|author=Belgian Air Force|url=http://www.mil.be/aircomp/news/index.asp?LAN=nl&amp;ID=3895|date=2 July 2013|accessdate=3 August 2013}} {{nl icon}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgian F-16s take on Baltic Air Policing|author=AIRheads/MB|url=http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|date=26 July 2013|accessdate=3 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131211070247/http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|archivedate={{dat|2013|12|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|----
|2014. gada 3. janvāris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/current_issues/u.s._air_contingent_to_take_over_natos_baltic_air_policing_mission_from_belgian_troops.html  U.S. air contingent took over NATO’s Baltic Air Policing mission from Belgian troops]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.scmp.com/news/world/article/1441963/us-add-six-f-15-jet-fighters-nato-baltic-patrols-lithuania-says US to add six F-15 jet fighters to Nato Baltic patrols, Lithuania says]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 28. aprīlis — 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, Lotnicza Polska] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141224050231/http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, |date={{dat|2014|12|24||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|{{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.fmn.dk/nyheder/Pages/Wammen-Danske-F-16-klar-til-Baltic-Air-Policing.aspx Wammen: Danske F-16 klar til Baltic Air Policing]&lt;/ref&gt;
|----
|{{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.ibtimes.com/uk-sends-typhoon-fighters-baltic-states-guard-against-russia-1561859 UK Sends Typhoon Fighters to Baltic States To Guard Against Russia]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 1. septembris || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Responsibility for the security of the Baltic airspace will be passed on to Portugal and Canada at the Lithuanian Air Force Base in Šiauliai |url=http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |date=31 August 2014 |access-date=1 September 2018 |archive-date=2 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180902045339/http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Kanāda}} || [[Attēls:Roundel of Canada.svg|17px]] 4 x [[McDonnell Douglas CF-18 Hornet|CF-188 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| 2015. gada 1. janvāris|| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=End of 2014 Marks Hand-Over of NATO's Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/end-of-2014-marks-handover-of-natoE28099s-baltic-air-policing |date=1 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 2. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Second Participation of Spanish Air Force in NATO Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/second-participation-of-spanish-air-force-in-nato-baltic-air-policing |date=2 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 5. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[MiG-29]]A ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2015. gada 1. maijs || {{flag|Norvēģija}} || [[Attēls:Roundel of Norway.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Norway takes the lead in NATO's Baltic Air Policing mission|url=http://www.nato.int/cps/en/natolive/news_119113.htm?selectedLocale=en|access-date=30 April 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy ended its NATO Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/page5931922/italy-ended-its-nato-baltic-air-policing-mission |date=28 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;
|----
| 2015. gada 25. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF hands over NATO Air Policing to Luftwaffe at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/page5931922/raf-hands-over-its-air-policing-tasks-to-luftwaffe-at-amari--estonia |date=25 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 31. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/page5931922/hungary-takes-over-lead-role-in-baltic-air-policing |date=31 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2016. gada 7. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain and Belgium ensure Safe Skies over the Baltic Region |url=https://ac.nato.int/archive/2016/spain-and-belgium-ensure-safe-skies-over-the-baltic-region |date=7 January 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;
|----
| 2016. gada 28. aprīlis || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Augmenting Baltic Air Policing Nations hand over responsibility |url=https://ac.nato.int/archive/2016/augmenting-baltic-air-policing-nations-hand-over-responsibility |date=28 April 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2016. gada 4. maijs || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal assumes lead over Baltic Air Policing at Šiauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2016/portugal-assumes-lead-over-baltic-air-policing-at-Siauliai |date=4 May 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2016. gada 31. auɡusts || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lead in Baltic Air Policing handed over to France at Šiauliai, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2016/lead-in-baltic-air-policing-handed-over-to-france-at-siauliai |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing augmenting nations pass baton at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2016/baltic-air-policing-augmenting-nations-pass-baton-at-amari--estonia |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2017. gada 5. janvāris|| {{flag|Nīderlande}} ||  [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France hands over lead in Baltic Air Policing to the Netherlands at Siauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2017/france-hands-over-lead-in-baltic-air-policing-to-the-netherlands-at-siauliai |date=5 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany continues augmenting Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/germany-continues-augmenting-baltic-air-policing |date=6 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 2. maijs || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing mission changes lead nation at Šiauliai Air Base |url=https://ac.nato.int/archive/2017/baltic-air-policing-mission-changes-lead-nation-at-Siauliai-air-base |date=2 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 3. maijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spanish F-18 jets to augment NATO Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/spanish-f18-jets-to-augment-nato-baltic-air-policing |date=3 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 30. auɡusts || {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 4 x [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=US Air Force assumes lead of 45th rotation of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/us-air-force-assumes-lead-of-45th-rotation-of-baltic-air-policing |date=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 5. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=First Ally to conduct Baltic Air Policing, Belgium, back at Ämari |url=https://ac.nato.int/archive/2017/first-ally-to-conduct-baltic-air-policing--belgium--back-at-amari |date=5 September 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 8. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltics continues with Denmark in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltics-continues-with-denmark-in-lead |date=8 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 10. janvāris || {{flag|Itālija}}|| [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy welcomed in Estonia to augment NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/archive/2018/italy-arrives-in-estonia-to-augment-natos-baltic-air-policing-mission |date=10 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2018. gada 2. maijs|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal to take over lead of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2018/portugal-to-take-over-lead-of-baltic-air-policing |date=2 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;
|----
| 2018. gada 3. maijs|| {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air Force takes up NATO mission in Baltics |url=https://ac.nato.int/archive/2018/french-air-force-begins-their-nato-mission-in-baltics |date=3 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 30. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany starts Baltic Air Policing mission in Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2018/germany-starts-baltic-air-policing-mission-in-estonia |date=30 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 31. auɡusts || {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltic region continues with Belgium in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltic-region-continues-with-belgium-in-lead |date=31 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2019. gada 3. janvāris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland first Ally to safeguard Baltic Airspace in 2019 |url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019
|date=3 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019|title=Poland first ally to safeguard baltic airspace in 2019|publisher=ac.nato.int|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 1. maijs || {{flag|Ungārija}} ||  [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_165751.htm |date=1 May 2019}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| | {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 3. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Belgium, Czech Republic, Denmark take up NATO air-policing duties |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_168489.htm |date=25 October 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/defense/czechs-and-belgians-take-over-in-latest-baltic-air-police-rotation.a330782/|access-date=25 October 2019|title=Czechs and Belgians take over in latest Baltic air police rotation}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|access-date=25 October 2019|title=Denmark takes over NATO Air Policing in the Baltics|archive-date=8 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808151705/https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Defense-News/2019/09/06/NATO-announces-change-in-Baltic-air-policing-duties/8921567621706/|access-date=25 October 2019|title=NATO announces change in Baltic air policing duties}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 2. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland takes over Baltic Air Policing in Estonia, Belgium continues to lead from Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/poland-takes-over-baltic-air-policing-in-estonia--belgium-continues-to-lead-from-lithuania|date=17 January 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/estonian_parlt_speaker_to_welcome_personnel_of_polish_air_forces_at_amari_air_base/|title=Estonian parlt speaker to welcome personnel of Polish Air Forces at Amari air base|publisher=baltictimes.com|date=28 January 2020|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 30. aprīlis || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France to Take Over NATO Baltic Air Policing Duties at Ämari |url=https://www.defense-aerospace.com/articles-view/release/3/210829/france-to-take-over-nato-baltic-air-policing-duties-at-amari.html |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Meet Flight Lieutenant Quentin, a French fighter pilot protecting the Baltic skies |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176161.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2020. gada 1. maijs || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF Typhoons begin NATO Air Policing mission in Lithuania |url=https://www.gov.uk/government/news/raf-typhoons-begin-nato-air-policing-mission-in-lithuania |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO and European Security signalled through Joint Expeditionary Force Readiness Declaration and Baltic Air Policing deployment |url=https://www.raf.mod.uk/news/articles/nato-and-european-security-signalled-through-joint-expeditionary-force-readiness-declaration-and-baltic-air-policing-deployment/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain successfully completes first month leading NATO's Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176088.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain, France and UK take up Baltic air policing second 2020 rotation |url=http://en.aviation-report.com/spain-france-and-uk-take-up-baltic-air-policing-second-2020-rotation/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 15. jūlijs || rowspan=&quot;2&quot; | {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 July 2020 |title=German fighter jets join RAF Baltic Air Policing detachment at Šiauliai qirbase, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/german-fighter-jets-join-raf-baltic-air-policing-detachment-at-siauliai-airbase--lithuania |access-date=26 November 2024 |website=NATO Allied Air Command}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 31. auɡusts || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany to fly NATO Air Policing sorties out of Estonia|url=https://ac.nato.int/archive/2020/germany-to-fly-nato-air-policing-sorties-out-of-estonia |date=31 August 2020|access-date=13 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|title=German Air Force back again Nato-Partners in the Baltics|publisher=tallinn.diplo.de|date=31 August 2020|access-date=12 September 2020|archive-date=5 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205212127/https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 4. septembris|| rowspan=&quot;2&quot;| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2020/italy-assumes-lead-for-baltic-air-policing-2|title=Italy Assumes Lead For Baltic Air Policing|publisher=ac.nato.int|date=1 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2020/09/12/the-italian-typhoons-supporting-nato-baltic-air-policing-in-lithuania-intercept-a-russian-il-20m-elint-aircraft/|title=The Italian Typhoons Supporting NATO Baltic Air Policing in Lithuania Intercept A Russian Il-20M ELINT Aircraft|publisher=theaviationist.com|date=12 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 30. aprīlis || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/f-35-makes-baltic-air-policing-debut|title=F-35 makes Baltic air policing debut|publisher=janes.com|access-date=13 May 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 7 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain takes the lead within NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |date=7 July 2021 |access-date=7 June 2021 |archive-date=9 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509064341/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 31. auɡusts || {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||Rowspan=&quot;2&quot;|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/denmark_and_portugal_take_over_nato_s_baltic_air_policing_mission_from_spain/|title=Denmark and Portugal take over NATO's Baltic Air Policing Mission from Spain |website=baltictimes.com|access-date= August 31, 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]
|----
| 2021. gada 15. septembris || {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italian-air-force-deploys-eurofighter-in-support-of-enhanced-air-policing|title=Italian Air Force Deploys Eurofighter in Support of Enhanced Air Policing|publisher=ac.nato.int|access-date=28 September 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 30. novembris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/polish-troops-deploy-to-lithuania-to-carry-out-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states/|title=Polish troops deploy to Lithuania to carry out NATO Air Policing Mission in the Baltic states|website=kam.lt|date=25 November 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 1. decembris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy passes Baltic air policing responsibility at Ämari to Belgium |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italy-passes-baltic-air-policing-responsibility-at-amari-to-belgium- |date=5 December 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 26. janvāris|| {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 6 x [[McDonnell Douglas F-15E Strike Eagle|F-15E Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airforcemag.com/f-15es-deploy-to-estonia-to-aid-nato-air-policing-amid-russian-tensions/ |title=F-15Es Deploy to Estonia to Aid NATO Air Policing Amid Russian Tensions |website=airforcemag.com |date=26 January 2022|access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 29. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2022/DNK_prep_eAP_22|title=Danish Jets Prepare to Return to Nato's Air Mission in the Baltic Sea Region |website=ac.nato.int|access-date=24 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelocal.dk/20220129/danish-f-16-jets-arrive-in-lithuania-to-bolster-baltic-defence/|title=Danish F-16 jets arrive in Lithuania to bolster Baltic defence |website=thelocal.dk|date=29 January 2022 |access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 13. marts || {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air and Space Force employs assets for NATO's Deterrence and Defence |url=https://ac.nato.int/archive/2022/FRA_EVA |date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France deploys four fighter jets to Estonia |url=https://estonianworld.com/security/france-deploys-four-fighter-jets-to-estonia/ |website=estonianworld.com| date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. aprīlis || {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 5 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saab.com/newsroom/stories/2022/january/czech-gripens-to-guard-baltic-airpace-this-year|title=Czech Gripens to Guard Baltic Airpace This Year|website=saab.com|access-date=8 February 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|title=Spain Leads Nato's Air Policing Mission In The Baltics|website=emad.defensa.gob.es|access-date=15 April 2022|archive-date=1 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401215825/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=August_2022&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_198102.htm|accessdate=1 August 2022|website=ac.nato.int|title=Germany, Hungary, Italy take up NATO's Baltic air policing}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref name=August_2022 /&gt;
|----
| 2022. gada 1. oktobris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.pl/web/national-defence/baltic-air-policing-mission|title=Baltic Air Policing Mission|website=gov.pl|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/en/politics/polish-air-force-personnel-deploys-to-lithuania-to-support-nato-air-policing-mission.d?id=91398851|title=Polish Air Force personnel deploys to Lithuania to support NATO Air Policing Mission|website=delfi.lt|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 6. oktobris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brusselstimes.com/301606/belgian-f-16s-to-carry-out-new-nato-mission-from-estonian-base|title=Belgian F-16s to carry out new NATO mission from Estonian base|website=brusselstimes.com|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|2022. gada 1. decembris || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32381-france-rafale-lithuania-baltic-air-policing|title=France to deploy Rafales to Lithuania for the first time|website=aerotime.aero/|date=12 October 2022 |accessdate=29 November 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.avionslegendaires.net/2022/11/actu/larmee-de-lair-et-de-lespace-deploie-enfin-ses-rafale-f3-r-vers-la-lituanie/ | title=L'Armée de l'Air et de l'Espace déploie (Enfin) ses Rafale F3-R vers la Lituanie | date=25 November 2022 }}&lt;/ref&gt;
|----
|2023. gada 1. marts || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2023/03/02/first-raf-typhoon-lands-in-estonia-to-join-german-detachment-supporting-nato-baltic-air-policing/|title=First RAF Typhoon Lands In Estonia To Join German Detachment Supporting NATO Baltic Air Policing|website=theaviationist.com|date=2 March 2023 |page=1|accessdate=2 March 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euro-sd.com/2023/03/news/30126/joint-raf-luftwaffe-baltic-air-policing-goes-live/|title=Joint RAF/Luftwaffe Baltic Air Policing Goes Live|website=euro-sd.com|date=8 March 2023 |accessdate=18 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 31. marts|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/portugal-and-romania-are-incoming-to-lithuania-for-their-baltic-air-policing-rotation|title=Portugal And Romania Are Incoming To Lithuania For Their Baltic Air Policing Rotation|website=nato.int|accessdate=25 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense-aerospace.com/romania-to-deploy-f-16s-to-lithuania-for-baltic-air-policing/|title=Carpathian Vipers Receive Operational Order|website=defense-aerospace.com|date=20 March 2023 |accessdate=21 March 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/BAP_LTU_HOTO_Bl62|title=Portugal And Romania Begin 62nd Rotation Of Nato Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=2 April 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 3. auɡusts || {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbus.com/en/newsroom/stories/2023-07-always-ready-to-defend-baltic-air-policing-with-the-eurofighter-typhoon|title=Always ready to defend: Baltic Air Policing with the Eurofighter Typhoon|website=airbus.com|date=17 July 2023|accessdate=18 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_217870.htm|accessdate=5 August 2023|website=nato.int|title=Italy and Spain take lead of NATO's Baltic Air Policing mission}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defensenews.com/global/europe/2023/07/26/baltic-nations-bet-big-on-natos-regional-defense-designs/|title=Baltic nations bet big on NATO's regional defense designs|website=defensenews.com|date=26 July 2023|accessdate=28 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets /&gt;
|----
|Rowspan=&quot;3&quot; | 2023. gada 30. novembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_220956.htm|title=Five Allies deploy jets to NATO's eastern flank for air policing|website=nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |first= |date=30 November 2023 |title=Belgium and France to defend Baltic airspace for the next four months |url=https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127183409/https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-date=27 November 2024 |access-date=27 November 2024 |website=[[The Brussels Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/Block64_HOTO|title=Belgian Air Force Leads Nato Baltic Air Policing With France Augmenting the Mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;/&gt;
|----
| 2024. gada 1. marts || {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 5 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/LVA_prep_BAP_takeover|title=Latvia Prepares Nato Baltic Air Policing Take-over|website=nato.int|accessdate=12 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/DEU_arrival_Lielvarde#:~:text=Feb%2027%202024-,German%20jets%20land%20in%20Latvia%20for%20NATO%20enhanced%20Air%20Policing,States%20in%20the%20coming%20months.|title=German jets land in Latvia for NATO enhanced Air Policing mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2024. gada 1. aprīlis
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airforce-technology.com/news/natos-baltic-air-policing-mission-enters-20th-year-as-spanish-f-18s-rotate-to-estonia/|title=Nato's Baltic Air Policing mission enters 20th year as Spanish F-18s rotate to Estonia|website=airforce-technology.com|accessdate=1 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/ESP_PRT-BAP_eAP|title=Spain, Portugal Now Securing The Skies On Baltic Sea, First Mission Achieved|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/portuguese-scrambles-first-time-under-baltic-air-policing|title=Portuguese Scrambles First Time Under Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2024. gada 30. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/allies-continue-to-safeguard-nato-skies-as-italy-take-over-baltic-air-policing-in-lithuania-|title=Allies continue to safeguard NATO skies as Italy take over Baltic Air Policing in Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2024|accessdate=31 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2024. ɡada 1. decembris
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/italy--france-ready-to-police-baltic-skies-from-lithuania|title=Italy, France ready to police Baltic skies from Lithuania|website=ac.nato.int|date=29 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32781-rafale-lithuania-observation-mission|title=French Rafales deployed to Lithuania to conduct diversified missions?|website=aerotime.aero|date=28 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Nīderlande}} || [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/reopened-amari-air-base-provides-nato-with-modernized-key-infrastructure|title=Reopened Ämari Air Base Provides Nato With Modernized Key Infrastructure|website=ac.nato.int|date=8 November 2024|accessdate=8 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/fixed-wing/dutch-f-35s-arrive-in-estonia-for-nato-air-policing-mission/160949.article|title=Dutch F-35s arrive in Estonia for NATO air policing mission|website=aflightglobal.com|date=2 December 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. marts
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/portuguese-jets-arrive-in-amari--estonia-continuing-natos-enhanced-air-policing-mission-|title=Portuguese Jets Arrive In Ämari, Estonia Continuing Nato's Enhanced Air Policing Mission|website=ac.nato.int|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 31. marts
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/detachments-conducting-the-nato-baltic-air-policing-mission-will-change-over/|title=Detachments conducting the NATO Baltic Air Policing Mission will change over|date=28 March 2025|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hotnews.ro/carpathian-vipers-romania-trimite-4-avioane-f-16-in-lituania-pentru-misiuni-de-politie-aeriana-in-tarile-baltice-1925132|title=&quot;Carpathian Vipers&quot; – România trimite 4 avioane F-16 în Lituania pentru misiuni de poliție aeriană în Țările Baltice|work=[[HotNews]]|language=ro|date=14 March 2025|accessdate=17 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/italian-eurofighters-complete-enhanced-air-policing-mission-in-romania--redeploying-to-estonia-for-the-next-months-2|title=Italian Eurofighters complete enhanced Air Policing mission in Romania, deploying simultaneously F-35A to Estonia for the next months|website=ac.nato.int|date=28 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 30. jūlijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/spanish-air-and-space-force-deploy-to-lithuania-for-nato-air-policing-|title=Spanish Air and Space Force deployed Eurofighter Typhoon jets to Šiauliai Air Base, Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hungarytoday.hu/hungary-to-undertake-nato-baltic-air-policing-for-fourth-time/|title=Hungary to Undertake NATO Baltic Air Policing for Fourth Time|accessdate=26 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 1. oktobris || {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609809753/italy-extends-air-defense-systems-rotation-in-estonia-after-russian-airspace-incursion/|title=Italy extends air defense systems rotation in Estonia after Russian airspace incursion|website=news.err.ee|date=23 September 2025|accessdate=4 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 27. novembris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 11 x [[EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/air-detachments-conducting-the-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states-changed-over-spain-starts-its-70th-rotation/|title=Air detachments conducting the NATO Air Policing Mission in the Baltic states changed over: Spain starts its 70th rotation|website=kam.lt|date=27 November 2025|accessdate=28 November 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/36_Persistent_Effort/36.4_Baltic_Air_Policing/noticias/listado/251201-ni-lituania-vilkas.html|title=Spain resumes leadership of NATO Air Policing in Lithuania|website=emad.defensa.gob.es|date=1 December 2025|accessdate=11 December 2025}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 |2026. gada 31. marts || {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.rfi.fr/ru/%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F/20260319-%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%B2%D1%80%D0%B0%D1%89%D0%B0%D0%B5%D1%82%D1%81%D1%8F-%D0%BA-%D0%BE%D1%85%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B5-%D0%BD%D0%B5%D0%B1%D0%B0-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B8 |title=Франция возвращается к охране неба стран Балтии|language=ru|work=[[Radio France Internationale]]|date=19 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://presamil.ro/baltica-2026-carpathian-vipers-pregatiti-pentru-o-noua-misiune/|title=Baltica 2026 – Carpathian Vipers, pregătiți pentru o nouă misiune!|language=ro|website=presamil.ro|date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NATO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/french-rafales-deploy-to-lithuania-for-nato-BAP-2|title=French Rafales deploy to Lithuania for NATO’s Baltic Air Policing|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/portuguese-f16s-take-over-nato-air-policing-mission-in-amari--estonia|title=Portuguese F-16s take over NATO Air Policing Mission in Ämari, Estonia|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
|}

== Negadījumi ==
* 2011. gada 30. augustā franču Mirage gaisā saskrējās ar [[Lietuvas Gaisa spēki|Lietuvas Gaisa spēku]] reaktīvo mācību lidmašīnu [[L-39]], kas nogāzās purvā. Abi piloti katapultējās.&lt;ref&gt;[http://www.flightglobal.com/articles/2011/08/30/361399/lithuanian-l-39-crashes-after-collision-with-french.html Lithuanian L-39 crashes after collision with French Mirage]&lt;/ref&gt;
* 2013. gada 29. aprīlī dāņu F-16 veica [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] [[Lenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta|Tallinas lidostā]] pēc saskriešanās ar putnu baru, kas radīja nelielus dzinēja bojājumus.&lt;ref&gt;[http://news.postimees.ee/1219214/danish-jets-make-unscheduled-landing-after-bird-collision-in-estonian-airspace/ Danish jets make unscheduled landing after bird collision in Estonian airspace.]&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 25. aprīlī [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] Šauļos veica amerikāņu F-15C aizdomu par šasijas bojājumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Zinas/Baltija/2014/04/25-01.aspx |title=Šauļos avārijas nolaišanos veicis Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītais ASV iznīcinātājs |accessdate=2014-05-04 |work= |publisher=LR Aizsardzības ministrija |date=2013-04-25 }}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:NATO-F-15C-Eagle-Baltic-Air-Policing-2008.jpg|ASV Gaisa spēku F-15C Eagle netālu no Viļņas (2008. gada 10. novembris).
Attēls:Baltic Air Policing.jpg|Beļģijas Gaisa komponenta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon eskadriļa.
Attēls:Royal-Danish-Air-Force-F16-landing-at-Vilnius-airport-Mar27-2009.jpg|Karalisko Dānijas Gaisa spēku F-16 Fighting Falcon netālu no Viļņas (2009. gada 27. marts).
Attēls:French Mirage 2000s during a Baltic Air Policing deployment in 2010-2.jpg|Franču Mirage 2000 2010. gadā.
Image:German F-4F Phantom II landing at Zokniai Lithuania 2011-01-04.jpeg|Vācu Luftwaffe's McDonnell Douglas F-4F Phantom II nosēžoties Zokņu lidlaukā Lietuvā (2011. gada 4. janvāris).
French Air Contingent, NATO Baltic Air-policing.jpg|Divi Francijas iznīcinātāji ''Mirage 2000'' misijas laikā 2010. gadā
File:Czech JAS-39 Gripen over the Curonian Spit in 2012.jpg|Čehu [[Saab JAS 39 Gripen]] iznīcinātāji 2012. ɡadā
File:Romanian and Portuguese F-16s in formation.jpg|Rumāņu un portuɡāļu ''F-16'' 2023. ɡadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air - policing mission - Lietuvas aizsardzības ministrija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }}

{{LV-aizmetnis}}
{{nepilnigs kars}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Militārisms Igaunijā]]
[[Kategorija:Militārisms Latvijā]]
[[Kategorija:Militārisms Lietuvā]]
[[Kategorija:NATO]]</text>
      <sha1>7r802wvi5jhjnu2lzs8j0o1eo1snjk3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Imants Siliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>226607</id>
    <revision>
      <id>4483411</id>
      <parentid>4191960</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:57:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14298" sha1="kq0ogt5j4p6v71iwsl764s0vsslrz0p" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Edgars Imants Siliņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1927
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Līgatne}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1998
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 26
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = Rīga, Latvija
| pilsonība = Latvijas Republika; PSRS
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = Aleksandrs Siliņš (1875—1934), Alīda Zelma Siliņa (dz. Mūrniece; 1886—1943)
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Dace Siliņa (dz. Plūmane, 1940)
| bērni = Baiba Stikute (dz. 1971), Toms Siliņš (dz. 1974)
| paraksts = 
| darba_vietas = [[RER]]; [[Latvijas Universitāte|LVU]]; [[Fizikālās enerģētikas institūts|FEI]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]; [[Ļeņingradas Valsts universitāte]]
| zinātne = Organisko cietvielu fizika, organisko molekulu elektronika, organisko materiālu zinātne, [[zinātnes filozofija]],&lt;ref name=&quot;lza&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=809&amp;Itemid=78|title=EDGARS IMANTS SILIŅŠ|publisher=Lza.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; atomu un molekulu spektroskopija, biofizika&lt;ref name=&quot;biobib&quot;&gt;Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Edgars Siliņš. Biobibliogrāfija. / Sast. L. Taure. LZA Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka: 1997, 148 lpp. {{ISBN|9984-538-16-8}}&lt;/ref&gt;
| zinātniskie_vadītāji = Jāzeps Eiduss &lt;br /&gt;K. Taganovs
| doktoranti = Inta Muzikante, Mārtiņš Rutkis, Igors Kaulačs, Aleksandrs Durandins
| sasniegumi = Molekulārā polarona modelis organiskajām cietvielām
| apbalvojumi = [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|LZA Lielā medaļa]], 1997
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Edgars Imants Siliņš''' (dzimis {{dat|1927|3|27}} [[Līgatne|Līgatnē]], miris {{dat|1998|5|26}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|180}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Rīgas apriņķa Līgatnes pagasta &quot;Veclapsās&quot; kā ceturtais bērns turīgu zemnieku ģimenē. Skolas laikā interesējies vairāk par literatūru un vēsturi, nekā par dabaszinātnēm. Izglītību neļāva turpināt karš un mātes nāve 1943. gadā, bet 1947. gadā Edgars Siliņš iestājies [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, vidusskolas eksāmenus nokārtojis kā neklātnieks. Izvēli par labu dabaszinātnēm noteica apziņa, ka padomju valstī darbība humanitāro zinātņu jomā bija pakārtota valsts ideoloģijas prasībām. Taču [[1949. gads Latvijā|1949. gada represiju]] laikā Edgars Siliņš bija spiests atstāt arī ķīmijas studijas savas šķiriskās izcelsmes dēļ. Kopš tā laika 14 gadus nostrādāja par laborantu, no tiem pēdējos divpadsmit – [[RER|Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas]] (RER) Centrālajā laboratorijā. Tajā E. Siliņš beidzot varēja nopietni pievērsties zinātniskajai darbībai, pārsvarā atomu [[spektroskopija]]s jomā, darbojoties RER, Edgars Imants Siliņš publicēja 26 zinātniskus un tehniskus rakstus atomu un molekulu spektroskopijā, kā arī 16 publikācijas tehnikā un tehnoloģijā, kā arī uzsāka sadarbību ar ilggadējo līdzstrādnieku O. Vilīti.&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;  

N. Hruščova &quot;atkušņa&quot; laikā E. Siliņš 1957. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, kuras absolvēja 1961. gadā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1958. gadā kā students viņš uzstājās X Vissavienības spektroskopijas konferencē Ļvivā ar diviem ziņojumiem.&lt;ref&gt;О смещении градуировочных графиков при спектральном анализе сталей. ''Материалы Х совещания по спектроскопии, Львов, 1958''. — Львовский университет, 1959. — с. 414—417.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Р. Карклиньш, А. К. Паэгле, Э. А. Силиньш. Применение нового метода контроля в производстве лимонной кислоты. ''Труды Всесоюзного НИИ кондитерской промышленности'', '''1959''', ''12'', 53—56.&lt;/ref&gt;  1962. gadā iestājās neklātienes aspirantūrā S. Vavilova Ļeņingradas Valsts Optiskajā institūtā, un 1965. gada jūnijā aizstāvēja tur [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju par plazmas un kontakta izlādes polaritātes ietekmi uz metālu atomu emisijas spektriem (vadītājs K. Taganovs).&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;

1963. gadā akadēmiķis [[Solomons Hillers]] ierosināja Rīgā izveidot apvienotu fiziķu un ķīmiķu grupu organisko savienojumu elektrofizikālo īpašību pētīšanai, par kuras vadītāju izvēlēja Edgaru Imantu Siliņu. No 1963. līdz 1967. gadam viņš bija līdzstrādnieks LVU [[Pusvadītājs|Pusvadītāju]] fizikas problēmu laboratorijā,&lt;ref name=&quot;lza&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt; savukārt 1967. gadā kļuva par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Fizikālās Enerģētikas institūts|Fizikālās enerģētikas institūta]] Organisko pusvadītāju fizikas laboratorijas (vēlāk — Organisko cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas) vadītāju.&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Līdz 1975. gadam izstrādāja jaunu modeli saķeršanas centru fizikālās dabas aprakstam organiskajos molekulārajos kristālos; šā perioda nozīmīgākā publikācija&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Silinsh |first1=Edgar A. |title=On the physical nature of traps in molecular crystals |journal=Physica Status Solidi (a) |year=1970 |volume=3 |issue=3 |pages=817-828 |doi=10.1002/pssa.19700030329}}&lt;/ref&gt; (''Scopus'' citējamība 71) iezīmēja E. I. Siliņa sadarbības sākumu ar [[Ņujorkas Universitāte]]s profesoru Martinu Poupu un [[Japāna]]s Nacionālā Dabaszinātņu institūta profesoru Hiroo Inokuči, vēlāk ar [[Plzeņa]]s Universitātes profesoru Staņislavu Nešpureku.&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;

Vēlāk Edgars Siliņš nodarbojās ar organiskās cietvielu enerģētikas problēmām, pierādot, ka molekulārajām cietvielām nav pielietojama klasiskā zonu teorija. Tika arī radīts uzlabots fenomenoloģiskais modelis šo īpatnību aprakstam. 1979. gadā Edgars Imants Siliņš aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par šo tematiku.&lt;ref name=&quot;laudis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/silins_edgars?language=ru|title=EDGARS IMANTS SILIŅŠ|publisher=Latvijaslaudis.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150537/http://www.latvijaslaudis.lv/users/silins_edgars?language=ru|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Monogrāfija]]s, kas bija disertācijas bāze, pārstrādātais izdevums nākamajā gadā tika izdots [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] ar nosaukumu ''Organic Molecular Crystals, Their Electronic States''.&lt;ref name=&quot;laudis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author-first=Edgar A. |author-last=Silinsh| title=Organic molecular crystals: Their electronic states |publisher=Springer |location=Berlin/Heidelberg |year=1980 |isbn=3-540-10053-9 |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir biežāk citētais latviešu zinātnieku darbs (2017. gada jūnijā 218 atsauces)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.springer.com/gp/book/9783642814662 |title=&quot;Organic Molecular Crystals — Their Electronic States — Edgar A. Silinsh — Springer&quot; |publisher=Springer|accessdate=2017-06-08}}&lt;/ref&gt; un pats Siliņš ir visbiežāk citētais latviešu zinātnieks.&lt;ref name=&quot;laudis&quot; /&gt; 1980. gadu sākumā E. Siliņš bija koncentrējies uz lādiņnesēju fotoģenerēšanas pētījumiem.&lt;ref name=&quot;necro&quot;&gt;Lielo patiesību meklētājs Edgars Imants Siliņš. In memoriam. ''Latv. J. Phys. Tech. Sci.'' '''1998''', ''4'', pp. 4—9. ISSN 0868-8257&lt;/ref&gt; 1985. gadā E. Siliņš ir publicējis molekulārā polarona modeli,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce| first1=Edgar A. |last1=Silinsh| first2=Andrejs |last2=Jurgis |title=Photogenerated geminate charge-pair separation mechanisms in pentacene crystals | url=https://archive.org/details/chemical-physics_1985-03-15_94_1-2/page/77 |journal=Chemical Physics |year=1985 |volume=94 |issue=1-2 |pages=77-90 |doi=10.1016/0301-0104(85)85067-9}}&lt;/ref&gt; kas apraksta režģa polarizācijas ietekmi uz lādiņnesēju kustību; ar līdzstrādniekiem Andreju Jurģi un Guntu Šlihtu izstrādājis modificēto Sano—Mozumdera modeli lādiņnesēju pārneses aprakstam.&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Silinsh |first1=Edgar A. |last2=Shlihta |first2=Gunta A. |last3=Jurgis |first3=Andrejs J. |title=A model description of charge carrier transport phenomena in organic molecular crystals. I. Polyacene crystals |url=https://archive.org/details/sim_chemical-physics_1989-11-15_138_2-3/page/n135 |journal=Chemical Physics |year=1989 |volume=138 |issue=2-3 |pages=347-363 |doi=10.1016/0301-0104(89)87141-1}}&lt;/ref&gt; Notikusi arī plaša sadarbība ar RPI (tagad [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]) ķīmiķiem profesora [[Ojārs Neilands|Ojāra Neilanda]] vadībā un [[Organiskās sintēzes institūts|LOSI]] ķīmiķiem akadēmiķa Jāņa Freimaņa vadībā. Kopumā E. Siliņš ir publicējis vairāk nekā 200 zinātniskos rakstus un pārskata referātus, kā arī sarakstījis sešas monogrāfijas,&lt;ref name=&quot;laudis&quot; /&gt; bijis Amerikas fiziķu biedrības, kā arī vairāku citu starptautisko organizāciju loceklis.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; ''Scopus'' citējamība E. I. Siliņam ir 710, [[Hirša indekss]] — 15.&lt;ref&gt;Scopus — Author details (Silinsh, Edgar A.). Tīmeklī: https://www.scopus.com/authid/detail.uri?origin=resultslist&amp;authorId=35602480800&amp;zone=, skatīts 2017. gada 5. jūnijā.&lt;/ref&gt;

1984. gadā saņēma LZA [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] prēmiju,&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1997. gadā — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Lielo medaļu]] par &quot;jauna zinātniska virziena un skolas izveidošanu organiskajā cietvielu fizikā un ieguldījumu Latvijas zinātnes organizatoriskajā darbībā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/liela-medala-par-jaunu-zinatnisku-virzienu-fizika-10021390|title=Lielā medaļa par jaunu zinātnisku virzienu fizikā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1992. gada E. Siliņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.&lt;ref name=&quot;lza&quot; /&gt;

Miris 1998. gada 26. maijā, apglabāts Līgatnes kapos.&lt;ref name=&quot;atminas&quot;&gt;Akadēmiķis Edgars Imants Siliņš mūsu atmiņās. / Red. L. Taure, I. Muzikante, M. Rutkis. Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka: Rīga, 2002. — 368 lpp. {{ISBN|9984-538-54-0}}&lt;/ref&gt; 1998. gadā tikusi nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmijas Edgara Siliņa balva fizikā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 2004. gadā pie Fizikālās enerģētikas institūta Rīgā, Aizkraukles ielā 21, ir atklāts tēlnieku Jura un Zigrīdas Rapu piemineklis Edgaram Imantam Siliņam.&lt;ref&gt;Rīgas Pieminekļu aģentūra — Piemineklis akadēmiķim Edgaram Imantam Siliņam (1927-1998). Tīmeklī: http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&amp;zanrs=1&amp;rajons=3&amp;id=77 (apskatīts 2017. gada 5. jūnijā); ar atsauci uz: Spārītis, O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.&lt;/ref&gt;

== Dzīves pārliecības un darbs zinātnes filozofijā ==
Edgars Imants Siliņš bija daudz interesējies par [[Austrumu filozofija|austrumu filozofiju]] ([[Daoisms|daoismu]], [[Dzenbudisms|dzenbudismu]]), kā arī [[Japānas kultūra|Japānas kultūru]]. Atzinīgi vērtēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] darbus [[zinātnes filozofija]]s jautājumos, kā arī nīderlandiešu grafiķa [[Moriss Kornēlijs Ešers|Morisa Ešera]] darbus. Pēc E. Siliņa nāves 1999. gadā izdevniecībā ''[[Jumava]]'' nāca klajā viņa darbs zinātnes filozofijā &quot;Lielo patiesību meklējumi&quot;.&lt;ref name=&quot;biobib&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;atminas&quot; /&gt;

== Monogrāfijas ==
* О. Нейланд, Я. Страдынь, Э. Силиньш и др. ''Строение и таутомерные превращения β–дикарбонильных соединений''. Зинатне: Рига, 1977, 444.с. {{ref-ru}}
* Э. Силиньш. ''Электронные состояния органических молекулярных кристаллов''. Зинатне: Рига, 1978, 344.с. {{ref-ru}}
* E. A. Silinsh. ''Organic Molecular Crystals. Their Electronic States''. Springer: Berlin/Heidelberg, 1980, 389 p. {{ref-en}}
* В. Андреев, M. Kурик, С. Нешпурек, Э. Силиньш, И. Чaпек и др. (под общей редакцией Э. Силиньша). ''Электронные процессы в органических молекулярных кристаллах: Явление поляризации и локализации''. Зинатне: Рига, 1988, 329.с. {{ref-ru}}
* Э. Силиньш, M. Kурик, И. Чaпек. ''Электронные процессы в органических молекулярных кристаллах: Перенос, захват, спиновые эффекты''. Зинатне: Рига, 1992, 363.с. {{ref-ru}}
* E. Siliņš, V. Čapek. ''Organic Molecular Crystals: Interaction, Localization, and Transport Phenomena''. AIP Press, New York, 1994, 402 p. {{ref-en}}
* ''Lielo patiesību meklējumi. Esejas''. Jumava: Rīga, 1999, 511 lpp.

== Citāti ==
* &lt;blockquote&gt;Patiesības atklāšana ir zinātnes pašmērķis un eksistences attaisnojums. Tāpēc zinātnieks nekad nedrīkst melot. Meli sagrauj uzticību cita zinātnieka apgalvojumiem. Bet bez šādas uzticības nav iespējama zinātnieku kolektīva sadarbība. (1971)&lt;ref name=&quot;necro&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{zinātnieks-aizmetnis}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Edgars Imants}}
[[Kategorija:1927. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Līgatnē dzimušie]]
[[Kategorija:1998. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>kq0ogt5j4p6v71iwsl764s0vsslrz0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1328. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235467</id>
    <revision>
      <id>4483339</id>
      <parentid>2597549</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1109" sha1="77e7kwlo62iggfphgwzup7qbx4okm1y" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1328}}
{{Gads citos kalendāros|1330}}
'''1328. gads''' ({{Rom sk gadam|1328}}) bija garais [[gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* [[23. augusts]] — notika [[Kasseles kauja]] (apm. 30 km uz dienvidiem no [[Denkerka]]s), kurā [[Francija]]&lt;nowiki/&gt;s karalis [[Filips VI]] cīnījās pret [[flāmi|flāmu]] sacelšanās dalībniekiem. Kauju karalis uzvarēja, bet flāmu sacelšanās vadonis Nikolass Cannekins un 3200 sacelšanas dalībnieki kaujā tika nogalināti.

=== Nezināms datums ===

== Dzimuši ==
* martā — [[Džovanna I]] (''Giovanna I''), Neapoles karaliene (mirusi [[1382]]. gadā)
* [[1. aprīlis]] — [[Francijas Blanka]], franču princese no [[Kapetingu dinastija]]s, Orleānas hercogiene, Filipa, pirmā Orleānas hercoga sieva (mirusi [[1393]]. gadā)

== Miruši ==
* [[24. jūlijs]] — [[Kastīlijas Izabella (Aragonas karaliene)|Kastīlijas Izabella]], Aragonas un Sicīlijas karaliene, Bretaņas hercogiene (dzimusi [[1283]]. gadā).


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1328. gads| ]]</text>
      <sha1>77e7kwlo62iggfphgwzup7qbx4okm1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Debora Tanena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238999</id>
    <revision>
      <id>4483368</id>
      <parentid>4194425</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:26:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5859" sha1="79mwpn1155nlaepxucosi6d3mj8vfr6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Debora Tanena
 |    vārds_orig = ''Deborah Tannen''
 |        attēls = DeborahTannen2013.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Debora Tanena 2013. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1945
 |    dz_mēnesis = 7
 |      dz_diena = 7
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = autore, valodniece, profesore
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = S
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Bingemtonas Universitāte&lt;br /&gt;Veina Valsts universitāte&lt;br /&gt;[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Debora Tanena''' ({{val|en|Deborah Tannen}}, dzimusi {{dat|1945|7|7}}) ir [[ASV|amerikāņu]] akadēmiķe un [[valodniecība]]s profesore [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]] [[Vašingtona|Vašingtonā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Deborah F Tannen |url=https://gufaculty360.georgetown.edu/s/contact/00336000014RccLAAS/deborah-tannen |publisher=Georgetown University}}&lt;/ref&gt; Saņēmusi apbalvojumus par savu ieguldījumu [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], darbojusies centrā, kas pētījis cilvēku uzvedības pamatprincipus un ietekmes. Par saviem pētījumiem lasījusi lekcijas daudzās pasaules valstīs, tāpat arī sarakstījusi grāmatas, dažādus rakstus un analīzes par dzimumu atšķirībām saziņā.

== Izglītība ==
Tanena absolvējusi Hanteras koledžas vidusskolu un ieguvusi bakalaura grādu [[koledža|koledžā]], kas tagad ir daļa no Bingemtonas Universitātes. Ieguvusi arī grādu angļu literatūrā, kurā ieguvusi arī maģistra izglītību. Vēlāk turpinājusi studijas [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]] un ieguvusi maģistra un doktora grādu [[Valodniecība|valodniecībā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Publications {{!}} Linguistics |url=https://lx.berkeley.edu/publications?topics=All&amp;pubtype=22&amp;keywords=&amp;author=&amp;order=field_openberkeley_pubs_pdate&amp;sort=asc |access-date=2022-08-31 |website=lx.berkeley.edu}}&lt;/ref&gt;

== Pētījumi ==
Tanenas pētījumi sākās tad, kad viņa savas disertācijas rakstīšanas laikā kopā ar draugiem izanalizēja cilvēku savstarpējo attiecību izpausmes. Šis pētījums par saziņas mijiedarbības un stila atšķirībām vairākos dažādos līmeņos un saistībā ar dažādām situācijām, tostarp sarunas stila atšķirības, kas saistītas ar [[dzimums|dzimumu]].&lt;ref name=&quot;Tannen 2003&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Handbook on Language and Gender|date=2003|publisher=Basil Blackwell|location=Oxford, UK &amp; Cambridge, MA|pages=179–201|author=Deborah Tannen|editor1=J. Holmes |editor2=M. Meyerhoff |chapter=Gender and Family Interaction}}&lt;/ref&gt; Tanena strādāja pie &quot;duālās kultūras&quot; tradīcijas, kas apgalvo, ka vīriešu un sieviešu runas stili ir atšķirīgi saistībā ar dažādām kultūrām.&lt;ref name=&quot;Tannen 1981&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|title=Indirectness in Discourse: Ethnicity as Conversational Style|url=https://archive.org/details/discourse-processes_july-september-1981_4_3/page/221|journal=Discourse Processes|date=1981|volume=4|series=1981|issue=3|pages=221–238|author=Deborah Tannen|doi=10.1080/01638538109544517}}&lt;/ref&gt; Katram [[Dzimums|dzimumam]] specifiskās sazināšanās īpatnības rodas jau bērnībā, kad augot, zēni un meitenes spēlējas savā starpā viendzimuma grupās. Tā rezultātā [[Vīrietis|vīriešiem]] un [[Sieviete|sievietēm]] vēlāk dzīvē ir grūtības saziņā ar pretējo dzimumu. Tanena bija veikusi plašu pētījumu par šo tēmu. Tomēr daži valodnieki ir iebilduši pret Tenenas apgalvojumiem no [[feminisms|feminisma]] viedokļa.&lt;ref name=&quot;previous&quot;&gt;{{cite book|title=Key Thinkers in Linguistics and the Philosophy of Language|url=https://archive.org/details/keythinkersinlin0000unse|date=2005|publisher=Edinburgh University Press|location=Edinburg|chapter=Deborah Tannen}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Tanenas sarakstīto publikāciju un darbu apjoms ir liels. Viņa ir sarakstījusi un rediģējusi vairākas grāmatas arī par sarunvalodas stilu, atkārtošanu, [[Starppersonu saziņa|starppersonu saziņu]], dzimumu un [[Diskursa analīze|diskursa analīzi]]. Tanena kļuva plaši pazīstama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc grāmatas &quot;Tu vienkārši nesaproti&quot; (''You Just Don't Understand'') publicēšanas. Tā tika publicēta 1990. gadā un 8 mēnešus atradās pirmajā vietā Ņujorkas bestselleru sarakstā, kā arī tulkota 30 valodās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.harpercollins.com/books/You-Just-Dont-Understand-Deborah-Tannen/?isbn=9780060959623|title=You Just Don't Understand|archive-url=https://web.archive.org/web/20100709081219/http://www.harpercollins.com/books/You-Just-Dont-Understand-Deborah-Tannen/?isbn=9780060959623|archive-date=July 9, 2010}}&lt;/ref&gt; Tanenas sarakstīto grāmatu saraksts ir garš – &quot;Tas nav tas, ko es gribēju teikt&quot;, &quot;Runājot ar saviem vecākiem&quot;, &quot;Tu vienmēr būsi mammas favorīts&quot; u.c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.deborahtannen.com/general-audience-articles/|title=General Audience Articles|website=Deborah Tannen|language=en-US|access-date=2018-08-14}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{o-mlapa|http://www.deborahtannen.com/}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tanena, Debora}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV cilvēki]]
[[Kategorija:Valodnieki]]</text>
      <sha1>79mwpn1155nlaepxucosi6d3mj8vfr6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dobeles novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244173</id>
    <revision>
      <id>4483521</id>
      <parentid>4468372</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:20:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115786" sha1="grb96cx2j1pqigf6g2hpg5gv776dfpv" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230466}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565755 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230466 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46926057
| label = ''[[:d:Q46926057|Annenieku kapliča]]''
| name = Annenieku kapliča
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.68004202387
| long = 23.100619057951
| p625 = {{Coord|56.680042|23.100619|display=inline}}
| image = Annenieku%20kapli%C4%8Da.jpg
| vaid = 4844
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926103
| label = [[Annenieku luterāņu baznīca]]
| name = Annenieku luterāņu baznīca
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.680246
| long = 23.100728
| p625 = {{Coord|56.680246|23.100728|display=inline}}
| image = Annenieku%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da.jpg
| commonscat = Lutheran church in Annenieki
| vaid = 4845
| wikipediauri = Annenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926142
| label = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| name = Annas muižas apbūve
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672528215806
| long = 23.094269566387
| p625 = {{Coord|56.672528|23.09427|display=inline}}
| vaid = 4846
| year = 18. gs. b. 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Annas muiža]]
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926179
| label = ''[[:d:Q46926179|Annas muižas kungu māja]]''
| name = Annas muižas kungu māja
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672687591512
| long = 23.093853566947
| p625 = {{Coord|56.672688|23.093854|display=inline}}
| image = Annenieki%20muizha.jpg
| vaid = 4847
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46926222
| label = ''[[:d:Q46926222|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Annenieki
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Annas muižā
| lat = 56.672345736393
| long = 23.09430765031
| p625 = {{Coord|56.672346|23.094308|display=inline}}
| image = Building%20-%20panoramio%20%2844%29.jpg
| vaid = 4848
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926142|Annas muižas apbūve]]''
| munwiki = Annenieki
}}
{{monument
| qid = Q46925940
| label = ''[[:d:Q46925940|Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Cibēnu senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kapeņu ezera Z krastā pie Ružām
| lat = 56.606391507405
| long = 23.027116656349
| p625 = {{Coord|56.606392|23.027117|display=inline}}
| vaid = 724
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46925975
| label = ''[[:d:Q46925975|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.645748974139
| long = 23.037509660146
| p625 = {{Coord|56.645749|23.03751|display=inline}}
| vaid = 725
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926016
| label = ''[[:d:Q46926016|Ozolkalna senkapi ar upurakmeni]]''
| name = Ozolkalna senkapi ar upurakmeni
| municipality = Annenieku pagasts
| district = Annenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Cibēniem un Ružām
| lat = 56.606503602596
| long = 23.034218634902
| p625 = {{Coord|56.606504|23.034219|display=inline}}
| vaid = 726
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Annenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929794
| label = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| name = Vecapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534651387815
| long = 23.240074121362
| p625 = {{Coord|56.534651|23.240074|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4946
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042388|Vecapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929836
| label = ''[[:d:Q46929836|Vecapguldes muižas pils]]''
| name = Vecapguldes muižas pils
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534537622891
| long = 23.239122666219
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| image = Vecapguldes%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 4947
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929882
| label = ''[[:d:Q46929882|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižā
| lat = 56.534358123275
| long = 23.237970450195
| p625 = {{Coord|56.534358|23.23797|display=inline}}
| vaid = 4948
| year = 18. gs. 2.p. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929931
| label = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| name = Lielapguldes muižas apbūve
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544357981275
| long = 23.246531580638
| p625 = {{Coord|56.544358|23.246532|display=inline}}
| vaid = 4949
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042389|Lielapguldes muiža]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46929982
| label = ''[[:d:Q46929982|Lielapguldes muižas kungu māja]]''
| name = Lielapguldes muižas kungu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.544824997643
| long = 23.248309026035
| p625 = {{Coord|56.544825|23.248309|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20%28Sve%C4%B7u%29%20manor%20house%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 4950
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930030
| label = ''[[:d:Q46930030|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545737181536
| long = 23.247906526975
| p625 = {{Coord|56.545737|23.247907|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4951
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q46930071
| label = ''[[:d:Q46930071|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Apgulde
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielapguldes muižā
| lat = 56.545491231594
| long = 23.247316078419
| p625 = {{Coord|56.545491|23.247316|display=inline}}
| image = Lielapgulde%20stallis.jpg
| vaid = 4952
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929931|Lielapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Apgulde
}}
{{monument
| qid = Q45903239
| label = [[Vecauces luterāņu baznīca]]
| name = Vecauces luterāņu baznīca
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 5
| lat = 56.4661429
| long = 22.8898943
| p625 = {{Coord|56.466143|22.889894|display=inline}}
| image = Auces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-10-27.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vecauce
| vaid = 4850
| wikipediauri = Vecauces_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1865. -1866.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903261
| label = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| name = Vecauces muižas apbūve
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468715
| long = 22.887017
| p625 = {{Coord|56.468715|22.887017|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2824%29.jpg
| vaid = 4851
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecauces muiža]]
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903279
| label = ''[[:d:Q45903279|Vecauces pils]]''
| name = Vecauces pils
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468195
| long = 22.887339
| p625 = {{Coord|56.468195|22.887339|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2830%29.jpg
| commonscat = Vecauce manor house
| vaid = 4852
| year = 1839. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903302
| label = ''[[:d:Q45903302|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.468221225159
| long = 22.886826173285
| p625 = {{Coord|56.468221|22.886826|display=inline}}
| image = Darznieka%20maja.jpg
| vaid = 4853
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903321
| label = ''[[:d:Q45903321|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469857891374
| long = 22.889717162222
| p625 = {{Coord|56.469858|22.889717|display=inline}}
| image = Vecauce%20klets.jpg
| vaid = 4854
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903343
| label = ''[[:d:Q45903343|Lielā klēts]]''
| name = Lielā klēts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.46793664874
| long = 22.888358413738
| p625 = {{Coord|56.467937|22.888358|display=inline}}
| image = 2011%2004%20Vecauce%20%2828%29.jpg
| vaid = 4855
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903377
| label = ''[[:d:Q45903377|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.469165098349
| long = 22.891395136506
| p625 = {{Coord|56.469165|22.891395|display=inline}}
| image = Vecauces%20kuts.jpg
| vaid = 4856
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903398
| label = ''[[:d:Q45903398|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Akadēmijas iela 11
| locality = Vecauces muižā
| lat = 56.471561209434
| long = 22.886770425522
| p625 = {{Coord|56.471561|22.88677|display=inline}}
| vaid = 4849
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903261|Vecauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903418
| label = ''[[:d:Q45903418|Auces senkapi]]''
| name = Auces senkapi
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = LLU &quot;Vecauce&quot; augļu dārzā
| lat = 56.470053921662
| long = 22.898603540128
| p625 = {{Coord|56.470054|22.898604|display=inline}}
| vaid = 727
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q45903437
| label = ''[[:d:Q45903437|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Auce
| district = Auce
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Jelgavas iela 1
| lat = 56.466262
| long = 22.8936704
| p625 = {{Coord|56.466262|22.89367|display=inline}}
| vaid = 3325
| year = 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Auce
}}
{{monument
| qid = Q55379680
| label = ''[[:d:Q55379680|Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm]]''
| name = Kapa plāksne M.un A.Šrēderēm
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 56.405454149
| long = 23.330673154
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| vaid = 3326
| year = 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379683
| label = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| name = Mežmuižas apbūve
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 57.116395345549
| long = 22.260222109619
| p625 = {{Coord|57.116395|22.260222|display=inline}}
| commonscat = Mežmuiža Manor
| vaid = 4857
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379686
| label = ''[[:d:Q55379686|Mežmuižas pils]]''
| name = Mežmuižas pils
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.40487678834
| long = 23.333838533598
| p625 = {{Coord|56.404877|23.333839|display=inline}}
| image = Pils%20Augstkalne.JPG
| commonscat = Mežmuiža Manor House
| vaid = 4858
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379689
| label = ''[[:d:Q55379689|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403440851167
| long = 23.335329574202
| p625 = {{Coord|56.403441|23.33533|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 4859
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379693
| label = ''[[:d:Q55379693|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403668770647
| long = 23.336115132836
| p625 = {{Coord|56.403669|23.336115|display=inline}}
| image = Mezhmuizha%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4860
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379696
| label = ''[[:d:Q55379696|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.404516810645
| long = 23.337397452587
| p625 = {{Coord|56.404517|23.337397|display=inline}}
| image = Mezhmuizhas%20klets.jpg
| vaid = 4861
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379701
| label = ''[[:d:Q55379701|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403041918471
| long = 23.335501314353
| p625 = {{Coord|56.403042|23.335501|display=inline}}
| vaid = 4862
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55379683|Mežmuižas apbūve]]''
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379705
| label = ''[[:d:Q55379705|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.403477024701
| long = 23.3356219706
| p625 = {{Coord|56.403477|23.335622|display=inline}}
| vaid = 4863
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379707
| label = [[Mežmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Mežmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Mežmuižā
| lat = 56.405454149208
| long = 23.330673154498
| p625 = {{Coord|56.405454|23.330673|display=inline}}
| image = Augstkalne%20Lutherische%20Kirche.JPG
| commonscat = Mežmuiža Church in Augstkalne
| vaid = 4864
| wikipediauri = Me%C5%BEmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379710
| label = ''[[:d:Q55379710|Mazpelvežu apmetne]]''
| name = Mazpelvežu apmetne
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mazpelvežiem
| lat = 56.451676585961
| long = 23.436860723444
| p625 = {{Coord|56.451677|23.436861|display=inline}}
| vaid = 728
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379711
| label = ''[[:d:Q55379711|Kauliņu senkapi]]''
| name = Kauliņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 56.409854928001
| long = 23.350832345227
| p625 = {{Coord|56.409855|23.350832|display=inline}}
| vaid = 729
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379713
| label = ''[[:d:Q55379713|Priedulāju senkapi]]''
| name = Priedulāju senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Priedulājiem
| lat = 56.385892561515
| long = 23.296210828952
| p625 = {{Coord|56.385893|23.296211|display=inline}}
| vaid = 730
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379716
| label = ''[[:d:Q55379716|Rubeņu senkapi]]''
| name = Rubeņu senkapi
| municipality = Augstkalnes pagasts
| district = Augstkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 56.40206884736
| long = 23.335207692123
| p625 = {{Coord|56.402069|23.335208|display=inline}}
| vaid = 731
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Augstkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926265
| label = ''[[:d:Q46926265|Kviešu apmetne]]''
| name = Kviešu apmetne
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kviešiem un Pavāriņiem, Sesaviņas labajā krastā
| lat = 56.579770226208
| long = 23.293231756021
| p625 = {{Coord|56.57977|23.293232|display=inline}}
| vaid = 732
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926302
| label = ''[[:d:Q46926302|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Oškalniem
| lat = 56.57471237082
| long = 23.329866201882
| p625 = {{Coord|56.574712|23.329866|display=inline}}
| vaid = 733
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926345
| label = ''[[:d:Q46926345|Pēkaiņu senkapi]]''
| name = Pēkaiņu senkapi
| municipality = Auru pagasts
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pēkaiņiem
| lat = 56.594449145727
| long = 23.310971174818
| p625 = {{Coord|56.594449|23.310971|display=inline}}
| vaid = 734
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927651
| label = ''[[:d:Q46927651|Bikstu ūdensdzirnavas]]''
| name = Bikstu ūdensdzirnavas
| municipality = Biksti
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Paleju dzirnavas&quot;
| lat = 56.6681524948
| long = 22.981238778436
| p625 = {{Coord|56.668152|22.981239|display=inline}}
| image = Bikstu%20dzirnavas.jpg
| vaid = 4891
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Biksti
}}
{{monument
| qid = Q4907459
| label = [[Biksti (stacija)|Biksti]]
| name = Biksti
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecbikstos
| lat = 56.691694444444
| long = 22.981116666667
| p625 = {{Coord|56.691694|22.981117|display=inline}}
| image = Bikstu%20stacija%205.JPG
| commonscat = Biksti railway station
| vaid = 4890
| wikipediauri = Biksti_(stacija)
| year = 1933.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12654222
| label = [[Ezerlūku pilskalns]]
| name = Ezerlūku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Zebrus ezera A krastā pie Ezerlūķiem
| lat = 56.63235
| long = 23.01447
| p625 = {{Coord|56.63235|23.01447|display=inline}}
| image = Ezerluuku%20pilskalns.jpg
| commonscat = Ezerlūku pilskalns
| vaid = 746
| wikipediauri = Ezerl%C5%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16472787
| label = [[Smiltnieku pilskalns]]
| name = Smiltnieku pilskalns
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn., Silkalnu iec. 159. kv.,1 km DA no Ezerlūķu pilakalna
| lat = 56.62794622524
| long = 23.015561251659
| p625 = {{Coord|56.627946|23.015561|display=inline}}
| vaid = 741
| wikipediauri = Smiltnieku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927164
| label = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| name = Bikstu muižas apbūve
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695067523816
| long = 22.973246646962
| p625 = {{Coord|56.695068|22.973247|display=inline}}
| vaid = 4892
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bikstu muiža]]
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927203
| label = ''[[:d:Q46927203|Bikstu muižas pils]]''
| name = Bikstu muižas pils
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.694105428599
| long = 22.971344309137
| p625 = {{Coord|56.694105|22.971344|display=inline}}
| image = Bikstu%20mui%C5%BEas%20pils%202001-05-01.jpg
| vaid = 4893
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927249
| label = ''[[:d:Q46927249|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.692879397482
| long = 22.968276742839
| p625 = {{Coord|56.692879|22.968277|display=inline}}
| vaid = 4894
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927291
| label = ''[[:d:Q46927291|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693414198422
| long = 22.967217748171
| p625 = {{Coord|56.693414|22.967218|display=inline}}
| vaid = 4895
| year = 1863.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927339
| label = ''[[:d:Q46927339|Kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.693210051558
| long = 22.969091047091
| p625 = {{Coord|56.69321|22.969091|display=inline}}
| image = Biksti%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4896
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927386
| label = ''[[:d:Q46927386|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu muižā
| lat = 56.695361318966
| long = 22.9720143798
| p625 = {{Coord|56.695361|22.972014|display=inline}}
| vaid = 4897
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927164|Bikstu muižas apbūve]]''
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927471
| label = ''[[:d:Q46927471|Audaru senkapi]]''
| name = Audaru senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Audariem
| lat = 56.694488009506
| long = 23.003602414647
| p625 = {{Coord|56.694488|23.003602|display=inline}}
| vaid = 742
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927505
| label = ''[[:d:Q46927505|Lejascīsku apmetne]]''
| name = Lejascīsku apmetne
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejascīskām
| lat = 56.641560189347
| long = 22.965250911428
| p625 = {{Coord|56.64156|22.965251|display=inline}}
| vaid = 743
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927542
| label = ''[[:d:Q46927542|Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)]]''
| name = Zvirgzdu senkapi (Zviedru kapi, Kapu birzs)
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ropēniem
| lat = 56.681767130447
| long = 22.905008857719
| p625 = {{Coord|56.681767|22.905009|display=inline}}
| vaid = 744
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927582
| label = ''[[:d:Q46927582|Vērpju senkapi]]''
| name = Vērpju senkapi
| municipality = Bikstu pagasts
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Vērpjiem
| lat = 56.70431427717
| long = 23.000930217287
| p625 = {{Coord|56.704314|23.00093|display=inline}}
| vaid = 745
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bikstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379718
| label = ''[[:d:Q55379718|Atvašu senkapi]]''
| name = Atvašu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Atvasēm
| lat = 56.406392914539
| long = 23.187439389554
| p625 = {{Coord|56.406393|23.187439|display=inline}}
| vaid = 747
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379720
| label = ''[[:d:Q55379720|Bukaišu senkapi]]''
| name = Bukaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bukaišu ambulances
| lat = 56.400624251309
| long = 23.25467334401
| p625 = {{Coord|56.400624|23.254673|display=inline}}
| vaid = 748
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379721
| label = ''[[:d:Q55379721|Kvietu senkapi]]''
| name = Kvietu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kvietēm
| lat = 56.425894415148
| long = 23.216903806849
| p625 = {{Coord|56.425894|23.216904|display=inline}}
| vaid = 749
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379723
| label = ''[[:d:Q55379723|Lielogļu senkapi]]''
| name = Lielogļu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lielogļiem
| lat = 56.417953323478
| long = 23.293593214939
| p625 = {{Coord|56.417953|23.293593|display=inline}}
| vaid = 750
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379725
| label = ''[[:d:Q55379725|Strīkaišu senkapi]]''
| name = Strīkaišu senkapi
| municipality = Bukaišu pagasts
| district = Bukaišu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strīkaišiem
| lat = 56.40063164033
| long = 23.199908323459
| p625 = {{Coord|56.400632|23.199908|display=inline}}
| vaid = 751
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bukai%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903552
| label = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| name = Bēnes muižas apbūve
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.48577
| long = 23.063798
| p625 = {{Coord|56.48577|23.063798|display=inline}}
| vaid = 4869
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bēnes muiža]]
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903572
| label = ''[[:d:Q45903572|Bēnes muižas kungu māja]]''
| name = Bēnes muižas kungu māja
| municipality = Bēne
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Centrālais laukums 3
| lat = 56.4858388
| long = 23.0657094
| p625 = {{Coord|56.485839|23.065709|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Bene%20%2824%29.jpg
| commonscat = Bēne Manor
| vaid = 4870
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903552|Bēnes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93ne
}}
{{monument
| qid = Q45903459
| label = ''[[:d:Q45903459|Dzirnavas]]''
| name = Dzirnavas
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Bēnes dzirnavas&quot;
| lat = 56.485894881409
| long = 23.059897050824
| p625 = {{Coord|56.485895|23.059897|display=inline}}
| image = B%C4%93nes%20dzirnavas.JPG
| commonscat = Bēne watermill
| vaid = 4871
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903477
| label = ''[[:d:Q45903477|Baukaišu senkapi]]''
| name = Baukaišu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Baukaišiem
| lat = 56.431622397028
| long = 23.093139156996
| p625 = {{Coord|56.431622|23.093139|display=inline}}
| vaid = 735
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903493
| label = ''[[:d:Q45903493|Ceriņu senkapi]]''
| name = Ceriņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ceriņiem, pie Vilku fermas
| lat = 56.506724818334
| long = 23.05503270389
| p625 = {{Coord|56.506725|23.055033|display=inline}}
| vaid = 736
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903508
| label = ''[[:d:Q45903508|Kaijukroga senkapi]]''
| name = Kaijukroga senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Kaijukroga
| lat = 56.445014691627
| long = 23.048763216902
| p625 = {{Coord|56.445015|23.048763|display=inline}}
| vaid = 737
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903518
| label = ''[[:d:Q45903518|Liekņu senkapi]]''
| name = Liekņu senkapi
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Liekņiem
| lat = 56.501689020922
| long = 23.082224939185
| p625 = {{Coord|56.501689|23.082225|display=inline}}
| vaid = 738
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903538
| label = ''[[:d:Q45903538|Ritumu apmetne]]''
| name = Ritumu apmetne
| municipality = Bēnes pagasts
| district = Bēnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ritumiem
| lat = 56.476082852555
| long = 23.040767996195
| p625 = {{Coord|56.476083|23.040768|display=inline}}
| vaid = 739
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93nes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929248
| label = ''[[:d:Q46929248|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.666170661938
| long = 23.237664407257
| p625 = {{Coord|56.666171|23.237664|display=inline}}
| vaid = 4873
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929301
| label = ''[[:d:Q46929301|Kūts ar dzīvokli]]''
| name = Kūts ar dzīvokli
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| lat = 56.665759282116
| long = 23.237309541748
| p625 = {{Coord|56.665759|23.23731|display=inline}}
| vaid = 4874
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46929342
| label = ''[[:d:Q46929342|Bērzbeķes muižas apbūve]]''
| name = Bērzbeķes muižas apbūve
| municipality = Bērzbeķe
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzbeķes muižā
| vaid = 4889
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042378|Bērzbeķes muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rzbe%C4%B7e
}}
{{monument
| qid = Q46927045
| label = ''[[:d:Q46927045|Bērzes kapliča]]''
| name = Bērzes kapliča
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bērzes luterāņu baznīcas
| lat = 56.68532452171
| long = 23.439663446748
| p625 = {{Coord|56.685325|23.439663|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20kapli%C4%8Da%20un%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| vaid = 4875
| year = 1935.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46927090
| label = [[Bērzes luterāņu baznīca]]
| name = Bērzes luterāņu baznīca
| municipality = Bērze
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.685505588926
| long = 23.439612868722
| p625 = {{Coord|56.685506|23.439613|display=inline}}
| image = B%C4%93rzes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Bērze
| vaid = 4879
| wikipediauri = B%C4%93rzes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rze_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46926414
| label = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| name = Virkus muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650306657976
| long = 23.345522291916
| p625 = {{Coord|56.650307|23.345522|display=inline}}
| vaid = 4872
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Virkus muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926450
| label = ''[[:d:Q46926450|Bērzes ūdensdzirnavu apbūve]]''
| name = Bērzes ūdensdzirnavu apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679120061006
| long = 23.44356825496
| p625 = {{Coord|56.67912|23.443568|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%282%29.jpg
| vaid = 4876
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926507
| label = ''[[:d:Q46926507|Bērzes dzirnavas]]''
| name = Bērzes dzirnavas
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679004671701
| long = 23.443970303939
| p625 = {{Coord|56.679005|23.44397|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%285%29.jpg
| commonscat = Bērze watermill
| vaid = 4877
| year = 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926561
| label = ''[[:d:Q46926561|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes ūdensdzirnavās
| lat = 56.679384960524
| long = 23.443259831518
| p625 = {{Coord|56.679385|23.44326|display=inline}}
| image = 2016%2009%20Berze%20%284%29.jpg
| vaid = 4878
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926612
| label = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| name = Bērzes muižas apbūve
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681017266333
| long = 23.444851375602
| p625 = {{Coord|56.681017|23.444851|display=inline}}
| vaid = 4880
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Bērzes muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926663
| label = ''[[:d:Q46926663|Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot; Saulieši &quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.680686922416
| long = 23.445184272003
| p625 = {{Coord|56.680687|23.445184|display=inline}}
| image = Sauliesi.jpg
| vaid = 4881
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926712
| label = ''[[:d:Q46926712|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Kārkli&quot;, Bērzes muižā
| lat = 56.681232441067
| long = 23.444525874741
| p625 = {{Coord|56.681232|23.444526|display=inline}}
| image = Barn%20at%20Berze%20manor%2C%20~1857%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4882
| year = 1857.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926757
| label = ''[[:d:Q46926757|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes muižā
| lat = 56.681735105716
| long = 23.444490768036
| p625 = {{Coord|56.681735|23.444491|display=inline}}
| image = Berze%20klets.jpg
| vaid = 4883
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926612|Bērzes muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926807
| label = ''[[:d:Q46926807|Kreijas muižas kungu māja]]''
| name = Kreijas muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kreijās
| lat = 56.638470159147
| long = 23.38318692118
| p625 = {{Coord|56.63847|23.383187|display=inline}}
| vaid = 4884
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kreijas muiža]]
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926844
| label = ''[[:d:Q46926844|Virkus muižas kungu māja]]''
| name = Virkus muižas kungu māja
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| vaid = 4885
| year = 18. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926886
| label = ''[[:d:Q46926886|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.652203404227
| long = 23.336736412834
| p625 = {{Coord|56.652203|23.336736|display=inline}}
| image = Virkus%20kaplica.jpg
| vaid = 4886
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926930
| label = ''[[:d:Q46926930|Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka]]''
| name = Klēts, vēlāk dzīvojamā ēka
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.650545038494
| long = 23.344927327114
| p625 = {{Coord|56.650545|23.344927|display=inline}}
| image = Virkus%20maja.jpg
| vaid = 4887
| year = 18. gs. v. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926971
| label = ''[[:d:Q46926971|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Virkus muižā
| lat = 56.649436794978
| long = 23.343978015298
| p625 = {{Coord|56.649437|23.343978|display=inline}}
| vaid = 4888
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46926414|Virkus muižas apbūve]]''
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927012
| label = ''[[:d:Q46927012|Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Strazdu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Strazdiem
| lat = 56.677312734047
| long = 23.449655846541
| p625 = {{Coord|56.677313|23.449656|display=inline}}
| vaid = 740
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483730
| label = ''[[:d:Q113483730|Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;]]''
| name = Latvijas pirmā Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimto māju vieta &quot;Pikšas&quot;
| municipality = Bērzes pagasts
| district = Bērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| image = Ulmana%20piksas.jpg
| vaid = 9259
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = B%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q3737987
| label = [[Dobeles pils]]
| name = Dobeles pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2c
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622171
| long = 23.272757
| p625 = {{Coord|56.622171|23.272757|display=inline}}
| image = DobeleCastle%2026.05.2015.JPG
| commonscat = Dobele Castle
| vaid = 4903
| wikipediauri = Dobeles_pils
| year = 1335. -1347.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927896
| label = ''[[:d:Q46927896|Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Dobeles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.622959232302
| long = 23.276495928266
| p625 = {{Coord|56.622959|23.276496|display=inline}}
| vaid = 7431
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927931
| label = ''[[:d:Q46927931|Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils]]''
| name = Dobeles pilskalns ar priekšpili un viduslaiku pils
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā
| lat = 56.622232890497
| long = 23.272649117018
| p625 = {{Coord|56.622233|23.272649|display=inline}}
| image = Dobele%20castle%20ruins%2013th%20century%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio.jpg
| vaid = 752
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46927974
| label = ''[[:d:Q46927974|Dobeles senpilsēta]]''
| name = Dobeles senpilsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bērzes upes labajā krastā, uz D un R no Dobeles pilskalna
| lat = 56.621791451881
| long = 23.272446042384
| p625 = {{Coord|56.621791|23.272446|display=inline}}
| vaid = 753
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928010
| label = ''[[:d:Q46928010|Vecā aptieka]]''
| name = Vecā aptieka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 12
| lat = 56.6239058
| long = 23.2830358
| p625 = {{Coord|56.623906|23.283036|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2012.JPG
| vaid = 4905
| year = 1806. 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928069
| label = ''[[:d:Q46928069|Epitāfija F.Drahenfelsam]]''
| name = Epitāfija F.Drahenfelsam
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3329
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928118
| label = ''[[:d:Q46928118|Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai]]''
| name = Kapa plāksne A.Tīzenhauzenai
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Dobeles luterāņu baznīcā
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| vaid = 3331
| year = 1648.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928168
| label = [[Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca|Dobeles luterāņu baznīca]]
| name = Dobeles luterāņu baznīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.6234657
| long = 23.2814959
| p625 = {{Coord|56.623466|23.281496|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201.JPG
| vaid = 4919
| wikipediauri = Dobeles_Eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1495., 1595., 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928225
| label = ''[[:d:Q46928225|Latviešu biedrības nams]]''
| name = Latviešu biedrības nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Baznīcas iela 6
| lat = 56.6232067
| long = 23.2835884
| p625 = {{Coord|56.623207|23.283588|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%206.JPG
| vaid = 4904
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928275
| label = ''[[:d:Q46928275|Dobeles un apkārtnes slimnīca]]''
| name = Dobeles un apkārtnes slimnīca
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 11
| lat = 56.6251683
| long = 23.2791818
| p625 = {{Coord|56.625168|23.279182|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2011%20%282%29.JPG
| vaid = 4906
| year = 1919.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928326
| label = ''[[:d:Q46928326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2
| lat = 56.6232225
| long = 23.2751933
| p625 = {{Coord|56.623222|23.275193|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202.JPG
| vaid = 4907
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928371
| label = ''[[:d:Q46928371|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 2b
| lat = 56.623173
| long = 23.274602
| p625 = {{Coord|56.623173|23.274602|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%202b.JPG
| vaid = 4908
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928461
| label = ''[[:d:Q46928461|Pagasta nams]]''
| name = Pagasta nams
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 3a
| lat = 56.6243178
| long = 23.2766065
| p625 = {{Coord|56.624318|23.276606|display=inline}}
| vaid = 4909
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928516
| label = ''[[:d:Q46928516|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50
| lat = 56.626989
| long = 23.2937546
| p625 = {{Coord|56.626989|23.293755|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050.JPG
| vaid = 4911
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928572
| label = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Vācu mācītājmuižas apbūve
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| lat = 56.627087573974
| long = 23.293126326249
| p625 = {{Coord|56.627088|23.293126|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2050%20%282%29.JPG
| vaid = 4910
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928608
| label = ''[[:d:Q46928608|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 50; Brīvības iela 52; Brīvības iela 40
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.627095431735
| long = 23.292165916729
| p625 = {{Coord|56.627095|23.292166|display=inline}}
| vaid = 4913
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46928572|Vācu mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928657
| label = ''[[:d:Q46928657|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Brīvības iela 52
| locality = Vācu mācītājmuižā
| lat = 56.6271416
| long = 23.2943025
| p625 = {{Coord|56.627142|23.294303|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2052.JPG
| vaid = 4912
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928717
| label = ''[[:d:Q46928717|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Dzirnavu iela 2
| lat = 56.6196256
| long = 23.274643
| p625 = {{Coord|56.619626|23.274643|display=inline}}
| image = Dobeles%20Valsts%20%C4%A3imn%C4%81zija%208.jpg
| commonscat = Dobele State Gymnasium building
| vaid = 4914
| year = 1940.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928765
| label = ''[[:d:Q46928765|Savrupmāja]]''
| name = Savrupmāja
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Miera iela 51
| lat = 56.6328198
| long = 23.2694015
| p625 = {{Coord|56.63282|23.269402|display=inline}}
| vaid = 4915
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928815
| label = ''[[:d:Q46928815|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Skolas iela 2
| lat = 56.6223011
| long = 23.2789756
| p625 = {{Coord|56.622301|23.278976|display=inline}}
| image = Skolas%20iela%202%2C%20Dobele.jpg
| commonscat = Skolas iela 2 (Dobele)
| vaid = 4916
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928870
| label = ''[[:d:Q46928870|Dobeles dzelzceļa stacija]]''
| name = Dobeles dzelzceļa stacija
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 2
| lat = 56.6286543
| long = 23.2844942
| p625 = {{Coord|56.628654|23.284494|display=inline}}
| image = Dobeles%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Dobele railway station building
| vaid = 4918
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928923
| label = ''[[:d:Q46928923|ūdens tornis]]''
| name = ūdens tornis
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Stacijas iela 5
| lat = 56.6289721
| long = 23.2828421
| p625 = {{Coord|56.628972|23.282842|display=inline}}
| image = Dobeles%20%C5%ABdenstornis%202.JPG
| commonscat = Dobele water tower
| vaid = 4917
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46928981
| label = ''[[:d:Q46928981|Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dobeles baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 1; Baznīcas iela 1; Baznīcas iela 1a
| locality = pie Dobeles luterāņu baznīcas
| lat = 56.623817178454
| long = 23.281179962615
| p625 = {{Coord|56.623817|23.28118|display=inline}}
| vaid = 754
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929020
| label = ''[[:d:Q46929020|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Tirgus laukums 2
| lat = 56.622739
| long = 23.281752
| p625 = {{Coord|56.622739|23.281752|display=inline}}
| image = Tirgus%20laukums%202.JPG
| vaid = 4920
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929076
| label = ''[[:d:Q46929076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Dobele
| district = Dobele
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| address = Zaļā iela 15
| lat = 56.6199249
| long = 23.2838975
| p625 = {{Coord|56.619925|23.283897|display=inline}}
| image = Za%C4%BC%C4%81%20iela%2015.JPG
| vaid = 4922
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dobele
}}
{{monument
| qid = Q46929130
| label = ''[[:d:Q46929130|Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne]]''
| name = Bāļu - Šķērstaiņu senkapi un apmetne
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Bāļām un Šķērstaiņiem
| lat = 56.651518865445
| long = 23.231429079931
| p625 = {{Coord|56.651519|23.231429|display=inline}}
| vaid = 755
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929172
| label = ''[[:d:Q46929172|Zilā kalna senkapi]]''
| name = Zilā kalna senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Gobām
| lat = 56.652693576259
| long = 23.247569360924
| p625 = {{Coord|56.652694|23.247569|display=inline}}
| vaid = 756
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929207
| label = ''[[:d:Q46929207|Ošu senkapi]]''
| name = Ošu senkapi
| municipality = Dobeles pagasts
| district = Dobeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Ošiem
| lat = 56.649139628914
| long = 23.244656483019
| p625 = {{Coord|56.64914|23.244656|display=inline}}
| vaid = 757
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dobeles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15153534
| label = [[Lustes pils]]
| name = Lustes pils
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lustes muižā
| lat = 56.695482120279
| long = 23.345645440572
| p625 = {{Coord|56.695482|23.345645|display=inline}}
| image = Lustes%20pils%20kopskats.jpg
| commonscat = Lustes pils
| vaid = 4936
| wikipediauri = Lustes_pils
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042386|Lustes muiža]]''
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929431
| label = ''[[:d:Q46929431|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem
| municipality = Jaunbērzes pagasts
| district = Jaunbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| lat = 56.785461176555
| long = 23.425314889416
| p625 = {{Coord|56.785461|23.425315|display=inline}}
| vaid = 8820
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Jaunb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929467
| label = [[Glūdas luterāņu baznīca]]
| name = Glūdas luterāņu baznīca
| municipality = Krimūnu pagasts
| district = Krimūnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Glūdā
| lat = 56.587738536515
| long = 23.468100912151
| p625 = {{Coord|56.587739|23.468101|display=inline}}
| image = Gl%C5%ABdas%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church ruins near Glūda
| vaid = 4937
| wikipediauri = Gl%C5%ABdas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1848.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krim%C5%ABnu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987669
| label = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| name = Lielauces muižas apbūve
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522501729753
| long = 22.898168793304
| p625 = {{Coord|56.522502|22.898169|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2812%29.jpg
| vaid = 4939
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielauces muiža]]
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987718
| label = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| name = Lielauces pils
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522805208268
| long = 22.89921883574
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%2813%29.jpg
| vaid = 4940
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987770
| label = ''[[:d:Q45987770|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.52343585192
| long = 22.896209584794
| p625 = {{Coord|56.523436|22.89621|display=inline}}
| image = Lielauce1.jpg
| vaid = 4941
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987822
| label = ''[[:d:Q45987822|Pagrabi (2)]]''
| name = Pagrabi (2)
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523055392793
| long = 22.898321355977
| p625 = {{Coord|56.523055|22.898321|display=inline}}
| image = 2012%208%20Lielauce%20%286%29.jpg
| vaid = 4942
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987872
| label = ''[[:d:Q45987872|Čiekuru kalte]]''
| name = Čiekuru kalte
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.520364502915
| long = 22.897525615153
| p625 = {{Coord|56.520365|22.897526|display=inline}}
| image = %C4%8Ciekuru%20kalte.jpg
| vaid = 4943
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987917
| label = ''[[:d:Q45987917|Tiltiņš]]''
| name = Tiltiņš
| municipality = Lielauce
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.523580312269
| long = 22.898658745137
| p625 = {{Coord|56.52358|22.898659|display=inline}}
| image = Lielauce%20tilts.jpg
| vaid = 4944
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauce
}}
{{monument
| qid = Q45987292
| label = ''[[:d:Q45987292|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3339
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987339
| label = ''[[:d:Q45987339|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20kamins1.jpg
| vaid = 3340
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987379
| label = ''[[:d:Q45987379|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3341
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987428
| label = ''[[:d:Q45987428|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3342
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987472
| label = ''[[:d:Q45987472|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| vaid = 3343
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987520
| label = ''[[:d:Q45987520|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižas pilī
| lat = 56.522805207876
| long = 22.899218836199
| p625 = {{Coord|56.522805|22.899219|display=inline}}
| image = Lielauce%20krasns.jpg
| vaid = 3344
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987718|Lielauces pils]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987569
| label = ''[[:d:Q45987569|Lielauces luterāņu baznīca]]''
| name = Lielauces luterāņu baznīca
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.513656463897
| long = 22.876343916176
| p625 = {{Coord|56.513656|22.876344|display=inline}}
| image = Lielauces%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 4938
| year = 1748.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987600
| label = ''[[:d:Q45987600|Sodiņu pēdakmens - kulta vieta]]''
| name = Sodiņu pēdakmens - kulta vieta
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Sodiņiem
| lat = 56.501035486757
| long = 22.818792629696
| p625 = {{Coord|56.501035|22.818793|display=inline}}
| image = Sodinju%20akmens.jpg
| vaid = 763
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987634
| label = ''[[:d:Q45987634|Dīcmaņu - Pilsingu senkapi]]''
| name = Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dīcmaņiem un Pilsingiem
| lat = 56.506971752809
| long = 22.864155100352
| p625 = {{Coord|56.506972|22.864155|display=inline}}
| vaid = 764
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987964
| label = ''[[:d:Q45987964|Lielauces muižas parks]]''
| name = Lielauces muižas parks
| municipality = Lielauces pagasts
| district = Lielauces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Lielauces muižā
| lat = 56.522480644851
| long = 22.898446787251
| p625 = {{Coord|56.522481|22.898447|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2014Lielauce07.JPG
| vaid = 4945
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45987669|Lielauces muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielauces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46926384
| label = ''[[:d:Q46926384|Lielbērzes kapu kapliča]]''
| name = Lielbērzes kapu kapliča
| municipality = Lielbērze
| district = Auru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.643667693129
| long = 23.234333174454
| p625 = {{Coord|56.643668|23.234333|display=inline}}
| vaid = 4865
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q12652779
| label = ''[[:d:Q12652779|Dēliņkalna pilskalns]]''
| name = Dēliņkalna pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Lejasdēliņiem
| lat = 56.525322678592
| long = 23.194391142944
| p625 = {{Coord|56.525323|23.194391|display=inline}}
| vaid = 769
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12667162
| label = ''[[:d:Q12667162|Ogānu pilskalns]]''
| name = Ogānu pilskalns
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ogāniem
| lat = 56.56062
| long = 23.09566
| p625 = {{Coord|56.56062|23.09566|display=inline}}
| vaid = 768
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929521
| label = ''[[:d:Q46929521|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecapguldes muižas pilī
| lat = 56.534537623134
| long = 23.239122666792
| p625 = {{Coord|56.534538|23.239123|display=inline}}
| vaid = 3345
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46929794|Vecapguldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929558
| label = ''[[:d:Q46929558|Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)]]''
| name = Pokaiņu senkapi (Metamais kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bēnes mežniec. Naudītes iec. 9. kv. pie Caunām
| lat = 56.568875546239
| long = 23.080146827975
| p625 = {{Coord|56.568876|23.080147|display=inline}}
| vaid = 765
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929592
| label = ''[[:d:Q46929592|Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)]]''
| name = Vecpokaiņu senkapi I, II ( Kapiņu kalns)
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles mežniec. Zeltiņu iec. pie Vecpokaiņiem
| lat = 56.581095196526
| long = 23.076943651873
| p625 = {{Coord|56.581095|23.076944|display=inline}}
| vaid = 766
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929620
| label = ''[[:d:Q46929620|Jāņogānu senkapi]]''
| name = Jāņogānu senkapi
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Mauriem
| lat = 56.565057937786
| long = 23.112723497076
| p625 = {{Coord|56.565058|23.112723|display=inline}}
| vaid = 767
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929720
| label = ''[[:d:Q46929720|Spurīšu apmetne]]''
| name = Spurīšu apmetne
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Spurīšiem
| lat = 56.517188607237
| long = 23.185138177894
| p625 = {{Coord|56.517189|23.185138|display=inline}}
| vaid = 770
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46929758
| label = ''[[:d:Q46929758|Soda kalniņš - nostāstu vieta]]''
| name = Soda kalniņš - nostāstu vieta
| municipality = Naudītes pagasts
| district = Naudītes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Susuriem
| lat = 56.516721251283
| long = 23.181426655232
| p625 = {{Coord|56.516721|23.181427|display=inline}}
| vaid = 771
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Naud%C4%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930430
| label = ''[[:d:Q46930430|Penkules luterāņu baznīca]]''
| name = Penkules luterāņu baznīca
| municipality = Penkule
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484413577765
| long = 23.190199571169
| p625 = {{Coord|56.484414|23.1902|display=inline}}
| image = Penkules%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Penkule
| vaid = 4953
| year = 1691. 1865., 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Penkule
}}
{{monument
| qid = Q12659476
| label = ''[[:d:Q12659476|Kamradžu pilskalns]]''
| name = Kamradžu pilskalns
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kamradžiem
| lat = 56.46323
| long = 23.2825
| p625 = {{Coord|56.46323|23.2825|display=inline}}
| image = Kamradzu%20pilskalns.jpg
| vaid = 773
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930106
| label = ''[[:d:Q46930106|Laģu apmetne]]''
| name = Laģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Dzintariem, abpus Kroņauces - Auces šosejai
| lat = 56.488986389559
| long = 23.213528964004
| p625 = {{Coord|56.488986|23.213529|display=inline}}
| vaid = 772
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930166
| label = ''[[:d:Q46930166|Ķūru apmetne]]''
| name = Ķūru apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.46591479434
| long = 23.305167340567
| p625 = {{Coord|56.465915|23.305167|display=inline}}
| vaid = 774
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930200
| label = ''[[:d:Q46930200|Ķūru senkapi]]''
| name = Ķūru senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ķūriem, Mazlūsveriem un Jaunzemjiem
| lat = 56.466705897323
| long = 23.293294317632
| p625 = {{Coord|56.466706|23.293294|display=inline}}
| vaid = 775
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930222
| label = ''[[:d:Q46930222|Ruņģu apmetne]]''
| name = Ruņģu apmetne
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = starp Ruņģiem un Dravniekiem
| lat = 56.511165284332
| long = 23.275126209349
| p625 = {{Coord|56.511165|23.275126|display=inline}}
| vaid = 776
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930261
| label = ''[[:d:Q46930261|Kamradžu senkapi]]''
| name = Kamradžu senkapi
| municipality = Penkules pagasts
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Z no Kamradžiem
| lat = 56.463451471474
| long = 23.287359636189
| p625 = {{Coord|56.463451|23.28736|display=inline}}
| vaid = 777
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Penkules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988003
| label = ''[[:d:Q45988003|Sniķeres luterāņu baznīca]]''
| name = Sniķeres luterāņu baznīca
| municipality = Sniķere
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.398569221457
| long = 23.112438398114
| p625 = {{Coord|56.398569|23.112438|display=inline}}
| image = Sni%C4%B7eres%20bazn%C4%ABcas%20drupas%202002-09-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sniķere
| vaid = 4962
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sni%C4%B7ere_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q7482675
| label = [[Tērvetes pilskalns]]
| name = Tērvetes pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes krastā
| lat = 56.48222222
| long = 23.38527778
| p625 = {{Coord|56.482222|23.385278|display=inline}}
| image = Hillfort-Tervete%2001.jpg
| commonscat = Tērvete hillfort
| vaid = 787
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q10993138
| label = [[Svētkalns]]
| name = Svētkalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.484055398283
| long = 23.384718806204
| p625 = {{Coord|56.484055|23.384719|display=inline}}
| image = Sv%C4%93tkalns%2C%20T%C4%93rvete.jpg
| commonscat = Svētkalns
| vaid = 789
| wikipediauri = Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19616580
| label = [[Hofcumberges pils]]
| name = Hofcumberges pils
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes pilskalna
| lat = 56.481619883504
| long = 23.387335806275
| p625 = {{Coord|56.48162|23.387336|display=inline}}
| image = Tervetes%20pilsdrupas.jpg
| commonscat = Tērvete Castle ruins
| vaid = 784
| wikipediauri = Hofcumberges_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20565235
| label = [[Sprīdīši]]
| name = Sprīdīši
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-026
| extlink = http://www.spridisi.lv
| locality = Sprīdīšos
| lat = 56.483389796614
| long = 23.376568153678
| p625 = {{Coord|56.48339|23.376568|display=inline}}
| image = Annas%20Brigaderes%20muzejs%20%22Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i%22.jpg
| commonscat = Sprīdīši
| vaid = 21
| wikipediauri = Spr%C4%ABd%C4%AB%C5%A1i
| year = 1922.-1933.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50378854
| label = [[Tērvetes sanatorija]]
| name = Tērvetes sanatorija
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.484855627136
| long = 23.39324019195
| p625 = {{Coord|56.484856|23.39324|display=inline}}
| image = Sanatorija%20tervete.jpg
| commonscat = Tērvete Sanatorium
| vaid = 4959
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sanatorija
| year = 1930. -1934., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379730
| label = ''[[:d:Q55379730|Ciļņi (2)]]''
| name = Ciļņi (2)
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijā &quot;Tērvete&quot;
| lat = 56.484805001127
| long = 23.393236999593
| p625 = {{Coord|56.484805|23.393237|display=inline}}
| vaid = 3346
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379732
| label = [[Kalnamuižas luterāņu baznīca|Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca]]
| name = Tērvetes Kalnamuižas luterāņu baznīca
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Kalnamuiža
| lat = 56.478741530459
| long = 23.379677995019
| p625 = {{Coord|56.478742|23.379678|display=inline}}
| image = Kalnamui%C5%BEas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca19.jpg
| commonscat = Kalnamuiža Lutheran church in Tērvete
| vaid = 4957
| wikipediauri = Kalnamui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1640., 1814.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379737
| label = ''[[:d:Q55379737|Pālenu dzimtas kapliča]]''
| name = Pālenu dzimtas kapliča
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes kapos
| lat = 56.478416805074
| long = 23.3789788663
| p625 = {{Coord|56.478417|23.378979|display=inline}}
| image = P%C4%81lenu%20dzimtas%20kapli%C4%8Da%2C3.jpg
| commonscat = Chapel of the Count Pahlen in Tērvete
| vaid = 4960
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379738
| label = ''[[:d:Q55379738|Vecstēgules muižas kungu māja]]''
| name = Vecstēgules muižas kungu māja
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Vecstēgulē
| lat = 56.442465595592
| long = 23.340685434314
| p625 = {{Coord|56.442466|23.340685|display=inline}}
| image = Vecstegule.jpg
| vaid = 4961
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379741
| label = ''[[:d:Q55379741|Ķesteru senkapi]]''
| name = Ķesteru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Ķesteriem
| lat = 56.471727109796
| long = 23.377896854197
| p625 = {{Coord|56.471727|23.377897|display=inline}}
| vaid = 778
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379743
| label = ''[[:d:Q55379743|Līgu senkapi un kultakmens]]''
| name = Līgu senkapi un kultakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Līgām
| lat = 56.488645358362
| long = 23.351133448455
| p625 = {{Coord|56.488645|23.351133|display=inline}}
| vaid = 779
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379745
| label = ''[[:d:Q55379745|Maztišu senkapi]]''
| name = Maztišu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Maztišām
| lat = 56.508568122902
| long = 23.347315513649
| p625 = {{Coord|56.508568|23.347316|display=inline}}
| vaid = 780
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379746
| label = ''[[:d:Q55379746|Pļavnieku apmetne un senkapi]]''
| name = Pļavnieku apmetne un senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Pļavniekiem
| lat = 56.500028806345
| long = 23.389213420658
| p625 = {{Coord|56.500029|23.389213|display=inline}}
| vaid = 781
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379749
| label = ''[[:d:Q55379749|Sapņu senkapi]]''
| name = Sapņu senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Sapņiem
| lat = 56.481637470542
| long = 23.398225849282
| p625 = {{Coord|56.481637|23.398226|display=inline}}
| vaid = 782
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379751
| label = ''[[:d:Q55379751|Stūru senkapi]]''
| name = Stūru senkapi
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Stūriem, Z un A no grantsbedrēm
| lat = 56.458421662845
| long = 23.407480231365
| p625 = {{Coord|56.458422|23.40748|display=inline}}
| vaid = 783
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379757
| label = ''[[:d:Q55379757|Upurakmens]]''
| name = Upurakmens
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Tērvetes skolas
| lat = 56.469876925372
| long = 23.377797525113
| p625 = {{Coord|56.469877|23.377798|display=inline}}
| image = Tervetes%20upurakmens.jpg
| vaid = 785
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379759
| label = ''[[:d:Q55379759|Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tērvetes sanatorijas dārza viduslaiku kapsēta
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Sanatorijas &quot;Tērvete&quot; dārzā
| lat = 56.480890668779
| long = 23.393748449403
| p625 = {{Coord|56.480891|23.393748|display=inline}}
| vaid = 786
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379763
| label = ''[[:d:Q55379763|Klosterkalns - pilskalns]]''
| name = Klosterkalns - pilskalns
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Tērvetes upes kreisajā krastā
| lat = 56.480098458087
| long = 23.384310957072
| p625 = {{Coord|56.480098|23.384311|display=inline}}
| image = Klosterkalns%20-%20pilskalns%20T%C4%93rvet%C4%93.jpg
| commonscat = Klosterkalns
| vaid = 788
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55379770
| label = ''[[:d:Q55379770|Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;]]''
| name = Grāmatizdevēja J.Rapas dzimtās mājas &quot;Ķipi&quot;
| municipality = Tērvetes pagasts
| district = Tērvetes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| locality = &quot;Ķipi&quot;
| lat = 56.460026942102
| long = 23.391689652696
| p625 = {{Coord|56.460027|23.39169|display=inline}}
| vaid = 8721
| year = 1885.-1928.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = T%C4%93rvetes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484104
| label = ''[[:d:Q113484104|Ķauķu senkapi]]''
| name = Ķauķu senkapi
| municipality = Ukru pagasts
| district = Ukru pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij.Ķauķiem
| vaid = 9269
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ukru_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46927678
| label = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| name = Upesmuižas apbūve
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656496265203
| long = 22.90038942261
| p625 = {{Coord|56.656496|22.900389|display=inline}}
| vaid = 4898
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Upes muiža|Upesmuiža]]
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927717
| label = ''[[:d:Q46927717|Upesmuižas kungu māja]]''
| name = Upesmuižas kungu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657209712397
| long = 22.900357970766
| p625 = {{Coord|56.65721|22.900358|display=inline}}
| image = Upenieki.jpg
| vaid = 4899
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927761
| label = ''[[:d:Q46927761|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656488602146
| long = 22.902251961811
| p625 = {{Coord|56.656489|22.902252|display=inline}}
| image = Upenieki%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4900
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927803
| label = ''[[:d:Q46927803|Kūtis (2)]]''
| name = Kūtis (2)
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.657233732437
| long = 22.901929795397
| p625 = {{Coord|56.657234|22.90193|display=inline}}
| vaid = 4901
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46927850
| label = ''[[:d:Q46927850|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Upenieki
| district = Bikstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Upesmuižā
| lat = 56.656459607573
| long = 22.899730445649
| p625 = {{Coord|56.65646|22.89973|display=inline}}
| vaid = 4902
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46927678|Upesmuižas apbūve]]''
| munwiki = Upenieki_(Bikstu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11008692
| label = [[Incēnu pilskalns]]
| name = Incēnu pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Incēniem, Avīksnes upes kreisajā krastā
| lat = 56.49944444
| long = 22.74305556
| p625 = {{Coord|56.499444|22.743056|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2016Incenu05.JPG
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 790
| wikipediauri = Inc%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12665272
| label = [[Mežakalns|Mežakalna pilskalns]]
| name = Mežakalna pilskalns
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Incēnu pilskalna, Avīksnes upes labajā krastā
| lat = 56.50081482056
| long = 22.740634028573
| p625 = {{Coord|56.500815|22.740634|display=inline}}
| image = Mezhakalna%20pilskalns.jpg
| commonscat = Incenu hillfort
| vaid = 792
| wikipediauri = Me%C5%BEakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45988070
| label = ''[[:d:Q45988070|Grīnertu senkapi]]''
| name = Grīnertu senkapi
| municipality = Vītiņu pagasts
| district = Vītiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grīnertiem
| lat = 56.494148955655
| long = 22.741230865049
| p625 = {{Coord|56.494149|22.741231|display=inline}}
| vaid = 791
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABti%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930465
| label = ''[[:d:Q46930465|Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Bikstu mežn. Silkalnu iec. 162. kv., Svētezera Z krastā
| lat = 56.619306564198
| long = 22.991931537435
| p625 = {{Coord|56.619307|22.991932|display=inline}}
| vaid = 793
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930504
| label = ''[[:d:Q46930504|Grabu kapu senkapi]]''
| name = Grabu kapu senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Grabu kapsētas
| lat = 56.604313515606
| long = 22.871691110889
| p625 = {{Coord|56.604314|22.871691|display=inline}}
| vaid = 794
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930536
| label = ''[[:d:Q46930536|Īles meža senkapi]]''
| name = Īles meža senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Jankām
| lat = 56.595228051628
| long = 22.994919653325
| p625 = {{Coord|56.595228|22.99492|display=inline}}
| vaid = 758
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930561
| label = ''[[:d:Q46930561|Kaupju senkapi]]''
| name = Kaupju senkapi
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Kaupju veikala, bij. Rēderiem
| lat = 56.621624984924
| long = 22.909545857259
| p625 = {{Coord|56.621625|22.909546|display=inline}}
| vaid = 795
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483732
| label = ''[[:d:Q113483732|Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē]]''
| name = Nacionālo Partizānu piemiņas vieta Īlē
| municipality = Zebrenes pagasts
| district = Zebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-026
| vaid = 9261
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Zebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46930301
| label = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| name = Ālaves muižas apbūve
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501715880136
| long = 23.214141538232
| p625 = {{Coord|56.501716|23.214142|display=inline}}
| vaid = 4954
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138464149|Ālaves muiža]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930349
| label = ''[[:d:Q46930349|Ālaves muižas kungu māja]]''
| name = Ālaves muižas kungu māja
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.501337735674
| long = 23.213707175431
| p625 = {{Coord|56.501338|23.213707|display=inline}}
| image = Alaves%20muiza.jpg
| vaid = 4955
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q46930392
| label = ''[[:d:Q46930392|Stallis - kūts]]''
| name = Stallis - kūts
| municipality = Ālave
| district = Penkules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Ālaves muižā
| lat = 56.502512437597
| long = 23.212850371742
| p625 = {{Coord|56.502512|23.21285|display=inline}}
| image = %C4%80laves%20mui%C5%BEa%204.jpg
| vaid = 4956
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46930301|Ālaves muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%80lave_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q45987246
| label = [[Īles luterāņu baznīca]]
| name = Īles luterāņu baznīca
| municipality = Īle
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| lat = 56.552622123963
| long = 23.017365152542
| p625 = {{Coord|56.552622|23.017365|display=inline}}
| image = %C4%AAles%20bazn%C4%ABca%202001-05-01.jpg
| commonscat = Lutheran church in Īle
| vaid = 4923
| wikipediauri = %C4%AAles_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAle
}}
{{monument
| qid = Q11009954
| label = [[Spārnu pilskalns]]
| name = Spārnu pilskalns
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Spārnu ezera A krastā pie Guntiņām
| lat = 56.55194444
| long = 23.04333333
| p625 = {{Coord|56.551944|23.043333|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%2013Sparnu05.JPG
| commonscat = Spārnu hillfort
| vaid = 761
| wikipediauri = Sp%C4%81rnu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903598
| label = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| name = Īles muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.550020646456
| long = 23.017794706861
| p625 = {{Coord|56.550021|23.017795|display=inline}}
| vaid = 4924
| year = 19. gs. 1.p. 20. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510296|Īles muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903613
| label = ''[[:d:Q45903613|Īles muižas pils]]''
| name = Īles muižas pils
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.549181730867
| long = 23.016913078529
| p625 = {{Coord|56.549182|23.016913|display=inline}}
| image = Iles%20muizha.jpg
| vaid = 4925
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45903635
| label = ''[[:d:Q45903635|Sanatorijas direktora māja]]''
| name = Sanatorijas direktora māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| lat = 56.548073471833
| long = 23.017181163552
| p625 = {{Coord|56.548073|23.017181|display=inline}}
| vaid = 4926
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986768
| label = ''[[:d:Q45986768|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Īles muižā
| vaid = 4928
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45903598|Īles muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986814
| label = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| name = Stirnas muižas apbūve
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535004957504
| long = 22.931015834166
| p625 = {{Coord|56.535005|22.931016|display=inline}}
| vaid = 4929
| year = 19. gs. 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q140201951|Stirnu muiža]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986867
| label = ''[[:d:Q45986867|Stirnu muižas kungu māja]]''
| name = Stirnu muižas kungu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534392748204
| long = 22.929656126595
| p625 = {{Coord|56.534393|22.929656|display=inline}}
| image = Stirnas.jpg
| vaid = 4930
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986915
| label = ''[[:d:Q45986915|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.535096694165
| long = 22.930114861179
| p625 = {{Coord|56.535097|22.930115|display=inline}}
| image = Stirnas%20kalpu%20maja.jpg
| vaid = 4931
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45986956
| label = ''[[:d:Q45986956|Vējdzirnavas]]''
| name = Vējdzirnavas
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.536092710624
| long = 22.934559507984
| p625 = {{Coord|56.536093|22.93456|display=inline}}
| image = Stirnas%20Ile%20%2816%29.jpg
| vaid = 4932
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987008
| label = ''[[:d:Q45987008|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| vaid = 4933
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987046
| label = ''[[:d:Q45987046|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534221251131
| long = 22.930392006306
| p625 = {{Coord|56.534221|22.930392|display=inline}}
| vaid = 4934
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987097
| label = ''[[:d:Q45987097|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = Stirnas muižā
| lat = 56.534140155408
| long = 22.928813917039
| p625 = {{Coord|56.53414|22.928814|display=inline}}
| vaid = 4935
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45986814|Stirnas muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987141
| label = ''[[:d:Q45987141|Tēšaiņu senkapi]]''
| name = Tēšaiņu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie bij. Tēšaiņiem
| lat = 56.563205344961
| long = 23.011889599189
| p625 = {{Coord|56.563205|23.01189|display=inline}}
| vaid = 759
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45987176
| label = ''[[:d:Q45987176|Gailīšu senkapi]]''
| name = Gailīšu senkapi
| municipality = Īles pagasts
| district = Īles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-026
| locality = pie Rogām un bij. Gailīšiem
| lat = 56.539732221244
| long = 22.980710814894
| p625 = {{Coord|56.539732|22.980711|display=inline}}
| vaid = 760
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAles_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Dobele Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dobeles novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dobeles novads]]</text>
      <sha1>grb96cx2j1pqigf6g2hpg5gv776dfpv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244179</id>
    <revision>
      <id>4483533</id>
      <parentid>4478029</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147395" sha1="6l0o2czam88pu7zjxowlnrdd3gbov4b" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]].

{{monument-title-wikidata|209187}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565788 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4900405
| label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]''
| name = Beļavas muižas pils
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289666
| long = 26.789732
| p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4971
| year = ap 1750. 1912. 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481179
| label = [[Kārtenes pilskalns]]
| name = Kārtenes pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| district = Beļavas pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ilgupjiem
| lat = 57.28611111
| long = 26.77527778
| p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg&lt;br/&gt;T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg
| vaid = 801
| wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q38191893
| label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| name = Beļavas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā, Pilsskola
| lat = 57.28972222
| long = 26.78916667
| p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4970
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Beļavas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005790
| label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289701
| long = 26.78956
| p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}}
| vaid = 3349
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005791
| label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]''
| name = Flīzītes (28)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289712
| long = 26.789646
| p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}}
| vaid = 3350
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005793
| label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789753
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}}
| vaid = 3351
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005795
| label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789668
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}}
| vaid = 3352
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005796
| label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 3353
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005797
| label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289596
| long = 26.789775
| p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}}
| vaid = 3354
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005798
| label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]''
| name = Sienas skapis
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289561
| long = 26.789861
| p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}}
| vaid = 3355
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005799
| label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Puķeskalnos
| lat = 57.280484256308
| long = 26.776541605101
| p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}}
| vaid = 4963
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005802
| label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| name = Augulienas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienā
| vaid = 4964
| year = 18. gs. - 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005805
| label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]''
| name = Augulienas muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.2752261584
| long = 26.68728863067
| p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}}
| image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 4965
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005808
| label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.274259432025
| long = 26.686682131899
| p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}}
| vaid = 4967
| year = 18 . gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005810
| label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.275234922047
| long = 26.687526428791
| p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}}
| vaid = 4969
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005814
| label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.288387327393
| long = 26.791038147606
| p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}}
| vaid = 4972
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005816
| label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289016
| long = 26.788852
| p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}}
| vaid = 4973
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005819
| label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| name = Naglenes muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.242707952505
| long = 26.820687504289
| p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}}
| vaid = 4977
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Naglenes muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005821
| label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]''
| name = Naglenes muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.24328698818
| long = 26.821072538049
| p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}}
| vaid = 4978
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005822
| label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.243547327474
| long = 26.821591482232
| p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}}
| vaid = 4979
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005823
| label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.238853413913
| long = 26.816211187954
| p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}}
| vaid = 4980
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005825
| label = ''[[:d:Q47005825|&quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Burtniekos
| lat = 57.286761
| long = 26.778435
| p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}}
| vaid = 6105
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005826
| label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]''
| name = Lisas ezera mītne
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lisas ezera Z galā
| lat = 57.274241985095
| long = 26.736569838088
| p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}}
| vaid = 796
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005827
| label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Andzēnu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Andzēniem
| lat = 57.199909786032
| long = 26.775340365726
| p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}}
| vaid = 797
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005828
| label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]]
| name = Atvašu svētliepas - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Atvasēm
| lat = 57.270508737745
| long = 26.74662171792
| p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}}
| vaid = 798
| wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005829
| label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]''
| name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceriņiem
| lat = 57.280752715885
| long = 26.812755745324
| p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}}
| vaid = 799
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005830
| label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]''
| name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Beļavas pamatskolas
| lat = 57.250423061809
| long = 26.769252328446
| p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}}
| vaid = 800
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005831
| label = [[Juru upurozoli]]
| name = Juru upurozoli
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Juriem
| lat = 57.2475319088
| long = 26.757166551159
| p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}}
| vaid = 802
| wikipediauri = Juru_upurozoli
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005832
| label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]''
| name = Krimu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Krimiem
| lat = 57.258930346505
| long = 26.69601854186
| p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}}
| vaid = 803
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005834
| label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]''
| name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kubulniekiem
| lat = 57.232546606892
| long = 26.766261405409
| p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}}
| vaid = 804
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005835
| label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]]
| name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.197639105477
| long = 26.696157429477
| p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}}
| commonscat = Lazdukalna pilskalns
| vaid = 805
| wikipediauri = Lazdu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005836
| label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]]
| name = Upurkalniņš - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Līgotņiem
| lat = 57.247418929332
| long = 26.787499182436
| p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}}
| vaid = 806
| wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005839
| label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]''
| name = Pērļu kalns - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pērļukalniem
| lat = 57.194496348708
| long = 26.683660182208
| p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}}
| vaid = 807
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005840
| label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]''
| name = Putniņu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Putniņiem
| lat = 57.290700863791
| long = 26.744637599949
| p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}}
| vaid = 808
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005841
| label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]''
| name = Bērzu kalniņš - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.294161823248
| long = 26.744300325482
| p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}}
| vaid = 809
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005843
| label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]''
| name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.297016472297
| long = 26.742402217112
| p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}}
| vaid = 810
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005847
| label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vecmeišiem
| lat = 57.21878054077
| long = 26.800139803067
| p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}}
| vaid = 811
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005851
| label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]''
| name = Dumpurnieku senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem
| lat = 57.272449029085
| long = 26.715783645968
| p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}}
| vaid = 812
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005852
| label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem
| lat = 57.2841842469
| long = 26.859706153856
| p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}}
| vaid = 813
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005853
| label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]]
| name = Rutkastes kalns - pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām
| lat = 57.190158665007
| long = 26.724925845682
| p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}}
| image = Rutkastes%20pilskalns.jpg
| vaid = 814
| wikipediauri = Rutkastes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005854
| label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8341
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005856
| label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8342
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005861
| label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8343
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005864
| label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]''
| name = Durvju komplekti (4)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8344
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005866
| label = [[Viculaiku pilskalns]]
| name = Viculaiku pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Upeskalniem un Viculaikām
| lat = 57.250062144686
| long = 26.771013895553
| p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}}
| vaid = 8345
| wikipediauri = Viculaiku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005871
| label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| name = Krapas muižas apbūve
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.129953169274
| long = 26.654379525171
| p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}}
| vaid = 4981
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005872
| label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130929373278
| long = 26.653889380778
| p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}}
| vaid = 4982
| year = 19. gs. IVc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005875
| label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.131028645205
| long = 26.655528414888
| p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}}
| vaid = 4983
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005876
| label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130621226534
| long = 26.652805104312
| p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}}
| vaid = 4984
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005877
| label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]''
| name = Priedkalnu senkapi
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Priedkalniem
| lat = 57.037640996232
| long = 26.715253699696
| p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}}
| vaid = 816
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005879
| label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rāvijām un Priedniekiem
| lat = 57.049754098483
| long = 26.721999220603
| p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}}
| vaid = 817
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005880
| label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]''
| name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rožkalniem
| lat = 57.13851008587
| long = 26.638446695365
| p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}}
| image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg
| vaid = 818
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005883
| label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]''
| name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zaļumiem
| lat = 57.13632677152
| long = 26.697467652005
| p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}}
| vaid = 819
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005884
| label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]''
| name = Krapas pilskalns
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liepiņām un Purmaļiem
| lat = 57.132735630103
| long = 26.642433453405
| p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}}
| vaid = 820
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005885
| label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]''
| name = Druvienas pagastskola
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Mazvasaraudžos
| lat = 57.102894
| long = 26.249621
| p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}}
| vaid = 22
| year = 19.gs.b.- 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005886
| label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| name = Druvienas muižas apbūve
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115602829288
| long = 26.298008536721
| p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}}
| vaid = 4985
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Druvienas muiža]]
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005887
| label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]''
| name = Druvienas muižas kungu māja
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115366512491
| long = 26.296717205932
| p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}}
| image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg
| vaid = 4986
| year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005892
| label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]''
| name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115570554882
| long = 26.29901028295
| p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}}
| vaid = 4987
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005894
| label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]''
| name = Pērļa ūdensdzirnavas
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Pērlē
| lat = 57.092947371383
| long = 26.180759451931
| p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}}
| vaid = 4988
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005901
| label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Silmaču viduslaiku kapsēta
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Silmačiem
| lat = 57.088975841996
| long = 26.165648337099
| p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}}
| vaid = 821
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005902
| label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]''
| name = Ziemeļu senkapi
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ziemeļiem
| lat = 57.130281916868
| long = 26.218278957973
| p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}}
| vaid = 822
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484107
| label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]''
| name = Druvienas kultūras nams
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| vaid = 9290
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005909
| label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]''
| name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.165997961418
| long = 26.554255875721
| p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}}
| image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg
| commonscat = Choral society house in Galgauska
| vaid = 4989
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005910
| label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]''
| name = Galgauskas pamatskolas ēka
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.167859984122
| long = 26.556165403101
| p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}}
| image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg
| commonscat = Building of Galgauska basic school
| vaid = 4990
| year = 1937.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005911
| label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.192728353316
| long = 26.555159523787
| p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}}
| image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska
| vaid = 4991
| year = ap 1850. -1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005913
| label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| name = Galgauskas muižas apbūve
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190860000163
| long = 26.557915629389
| p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}}
| vaid = 4992
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005916
| label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]''
| name = Meldera māja
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.191777192385
| long = 26.560270801712
| p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}}
| vaid = 4993
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005918
| label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190927828435
| long = 26.55709765218
| p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}}
| vaid = 4994
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005903
| label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Narātu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Narātiem
| lat = 57.169912547915
| long = 26.511346683288
| p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}}
| vaid = 823
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005904
| label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]''
| name = Bļodas kalns - pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kaijām
| lat = 57.151643578823
| long = 26.553563050288
| p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}}
| vaid = 825
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005905
| label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]''
| name = Ausenes pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.156722525992
| long = 26.66404485383
| p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}}
| vaid = 826
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005906
| label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Tīcānu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Tīcāniem
| lat = 57.187708796876
| long = 26.588179173464
| p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}}
| vaid = 827
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q11243981
| label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]]
| name = Gulbene
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Dzelzceļa iela 8
| lat = 57.18277778
| long = 26.76583333
| p625 = {{Coord|57.182778|26.765833|display=inline}}
| image = Station%20Gulbene.jpg
| commonscat = Gulbene railway station
| vaid = 5013
| wikipediauri = Gulbene_(stacija)
| year = 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q16411825
| label = [[Gulbenes viduslaiku pils]]
| name = Gulbenes viduslaiku pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krustalīces upes krastā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| vaid = 828
| wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561293
| label = [[Gulbenes Baltā pils]]
| name = Gulbenes Baltā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.76111111
| p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG
| commonscat = White Palace (Gulbene)
| vaid = 4997
| wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils
| year = 1763. 19. gs. v. -70.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561306
| label = [[Gulbenes Sarkanā pils]]
| name = Gulbenes Sarkanā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 10
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16055556
| long = 26.76388889
| p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}}
| image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg
| commonscat = Red Palace (Gulbene)
| vaid = 4998
| wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q29450244
| label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg
| commonscat = Gulbene Lutheran church
| vaid = 5011
| wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1838. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005920
| label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]''
| name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai
| lat = 57.181661870152
| long = 26.758368811043
| p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}}
| image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 8340
| year = 1903.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005921
| label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]''
| name = Parks Vecgulbenes muižā
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162179
| long = 26.762609
| p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}}
| image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| commonscat = Park of Vecgulbene Manor
| vaid = 5010
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecgulbenes muiža]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005924
| label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]''
| name = Piemineklis kritušajiem karavīriem
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos
| lat = 57.171641847176
| long = 26.771894241727
| p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}}
| image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg
| vaid = 8347
| year = 1967.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005926
| label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī
| lat = 57.1619444
| long = 26.7604318
| p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}}
| image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg
| vaid = 8348
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Gulbenes Baltā pils]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005930
| label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]''
| name = Mūra tilts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5012
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005933
| label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]''
| name = Durvju komplekti (3)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| vaid = 8349
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005937
| label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8351
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005941
| label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8352
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005944
| label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 16
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162341
| long = 26.760609
| p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg
| vaid = 5002
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005953
| label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 18
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1622339
| long = 26.759995
| p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg
| vaid = 5008
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005955
| label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 20
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1627312
| long = 26.7592916
| p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg
| vaid = 5006
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005959
| label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5004
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005961
| label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]''
| name = Lopu virtuve
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5005
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005964
| label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 9
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1599417
| long = 26.7579716
| p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}}
| vaid = 5003
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005968
| label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]''
| name = Gulbenes pilsētas pamatskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Līkā iela 21
| lat = 57.1750867
| long = 26.7550627
| p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg
| vaid = 5014
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005974
| label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]''
| name = Gulbenes draudzes kapu kapliča
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Miera iela 12
| lat = 57.1826455
| long = 26.7494867
| p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg
| commonscat = Cemetery chapel in Gulbene
| vaid = 5015
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005983
| label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]''
| name = Mežsarga māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Ozolu iela 4
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1736893
| long = 26.7646549
| p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg
| vaid = 5000
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005991
| label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 31
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1597336
| long = 26.7637453
| p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg
| vaid = 5007
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005994
| label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]''
| name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 2
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1606775
| long = 26.7588504
| p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg
| vaid = 5001
| year = 19. gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005996
| label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]''
| name = Oranžērija
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 5
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1609143
| long = 26.7619643
| p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}}
| image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| vaid = 5009
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005998
| label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]''
| name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 69
| lat = 57.178069
| long = 26.7551359
| p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg
| vaid = 5016
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005999
| label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]''
| name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Skolas iela 10
| lat = 57.1715255
| long = 26.7674053
| p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg
| vaid = 5017
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006001
| label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35
| lat = 57.186446159734
| long = 26.764148691223
| p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}}
| image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg
| vaid = 4995
| year = 1920. -1921.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006004
| label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 21
| lat = 57.1827518
| long = 26.7604332
| p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}}
| image = T%C4%93jas%20nams.JPG
| vaid = 5018
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006113
| label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| name = Litenes muižas apbūve
| municipality = Gulbenes novads
| district = Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.187489580818
| long = 27.029083004973
| p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}}
| vaid = 5052
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q47006011
| label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05966
| long = 26.596913
| p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor House
| vaid = 5020
| year = 19. gs.30.g. 1900. -1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006014
| label = ''[[:d:Q47006014|&quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;]]''
| name = &quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05975473714
| long = 26.598386076601
| p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}}
| image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor
| vaid = 5021
| year = 19. gs. b. 1886.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006016
| label = ''[[:d:Q47006016|&quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas]]''
| name = &quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058063666672
| long = 26.600200245075
| p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}}
| image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg
| vaid = 5022
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006019
| label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]''
| name = Ceļa rādītājs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.056894993824
| long = 26.598291315503
| p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}}
| vaid = 5023
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006021
| label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]''
| name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055203707212
| long = 26.599462160866
| p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}}
| vaid = 5025
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006022
| label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06062042517
| long = 26.598111664649
| p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor
| vaid = 5026
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006023
| label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.052885898979
| long = 26.598098945144
| p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaungulbene
| vaid = 5027
| wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1904.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006024
| label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]''
| name = Kalēja māja ar smēdi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06220742483
| long = 26.599762401829
| p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}}
| image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5028
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006025
| label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.054978641282
| long = 26.597704671007
| p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}}
| image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5029
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006026
| label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]''
| name = Vešas māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059847682955
| long = 26.59511499202
| p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}}
| image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5030
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006029
| label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061760829022
| long = 26.594382816043
| p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}}
| vaid = 5031
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006030
| label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]''
| name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061982
| long = 26.59642
| p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex
| vaid = 5032
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006031
| label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]''
| name = Obelisks
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055891
| long = 26.595411
| p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}}
| vaid = 5033
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006032
| label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]''
| name = Parādes pagalma vārti
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06155
| long = 26.596055
| p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}}
| image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Gate of Jaungulbene Manor
| vaid = 5034
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006036
| label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]''
| name = Parka žogs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059621972335
| long = 26.598662342009
| p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls
| vaid = 5035
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006038
| label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058197056844
| long = 26.597499742904
| p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park
| vaid = 5036
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006039
| label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061861514534
| long = 26.598700556564
| p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}}
| image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5037
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006041
| label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]''
| name = Pagrabs un saimniecības ēka
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.062233157392
| long = 26.59659675634
| p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar
| vaid = 5038
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006042
| label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]''
| name = Sarga mājiņa
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059750786854
| long = 26.59756810877
| p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}}
| image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5039
| year = 20. gs. s. 1907.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006046
| label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]''
| name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061049
| long = 26.594188
| p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Jaungulbene Manor
| vaid = 5040
| year = 1894.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006051
| label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē]]''
| name = Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8355
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006055
| label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8356
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006057
| label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8357
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006005
| label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]''
| name = Aizupju senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aizupjiem
| lat = 57.077659464941
| long = 26.539134687645
| p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}}
| vaid = 829
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006006
| label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]]
| name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta
| municipality = Jaungulbenes pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| district = Jaungulbenes pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakalviešiem
| lat = 57.054076424846
| long = 26.548678823822
| p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg
| commonscat = Liedes kalni
| vaid = 830
| wikipediauri = Liedes_kalni
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q47006007
| label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]''
| name = Struņķu senkapi (Akmens krasti)
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Struņķiem
| lat = 57.098351387515
| long = 26.591848117447
| p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}}
| vaid = 831
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006008
| label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]''
| name = Sēliešu senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem
| lat = 57.07813497339
| long = 26.542525547098
| p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}}
| vaid = 832
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006010
| label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]''
| name = Liednieku senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem
| lat = 57.091226300785
| long = 26.603670419259
| p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}}
| vaid = 833
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006228
| label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| name = Kalnamuižas apbūve
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5083
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]]
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006230
| label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]''
| name = Kalnienas muižas pils
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274001292742
| long = 26.929206076228
| p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}}
| image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 5084
| year = ap 1765. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006231
| label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.27245756821
| long = 26.930479444647
| p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}}
| vaid = 5085
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006233
| label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5086
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006234
| label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]''
| name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274577651088
| long = 26.928315519447
| p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}}
| vaid = 5087
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006235
| label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274731411203
| long = 26.92901748037
| p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}}
| vaid = 5088
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006058
| label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Aļļu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aļļiem
| lat = 57.306965396855
| long = 26.566842717282
| p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}}
| vaid = 834
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006059
| label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Poļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Puidzuļiem
| lat = 57.371169886446
| long = 26.506810369907
| p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}}
| vaid = 835
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006061
| label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]''
| name = Ceļmalnieku senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceļmalniekiem
| lat = 57.271604895468
| long = 26.567929462285
| p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}}
| vaid = 836
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006062
| label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]''
| name = Ģindu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ģindiem
| lat = 57.281381109934
| long = 26.415832305893
| p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}}
| vaid = 837
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006064
| label = [[Krāču pilskalns]]
| name = Krāču pilskalns
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejaskrācēm
| lat = 57.241981624735
| long = 26.456608526894
| p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}}
| vaid = 838
| wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006065
| label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]''
| name = Lināju senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.295718180966
| long = 26.286297658874
| p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}}
| vaid = 839
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006067
| label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]''
| name = Zviedru ceļš
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.297012402145
| long = 26.286831098104
| p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}}
| vaid = 840
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006070
| label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]''
| name = Melderu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Melderiem
| lat = 57.294610488058
| long = 26.433686456216
| p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}}
| vaid = 841
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006072
| label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie pienotavas
| lat = 57.284209284398
| long = 26.574311182945
| p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}}
| vaid = 842
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006074
| label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]''
| name = Vigubu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vigubiem
| lat = 57.249115702276
| long = 26.51687038617
| p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}}
| vaid = 843
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006075
| label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem
| lat = 57.299210099305
| long = 26.675117022981
| p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}}
| vaid = 844
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484110
| label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| vaid = 9294
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006077
| label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 20
| lat = 57.2788052
| long = 26.5748268
| p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}}
| vaid = 5050
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]''
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006086
| label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 3
| lat = 57.2824438
| long = 26.5787087
| p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}}
| vaid = 5049
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006115
| label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190880712352
| long = 27.029175571517
| p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}}
| image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG&lt;br/&gt;%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg
| commonscat = Litene manor house
| vaid = 5053
| year = 19. gs. 1.p. 1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006118
| label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190418910454
| long = 27.032768288792
| p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}}
| vaid = 5054
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006120
| label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]''
| name = Aptieka
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190270496181
| long = 27.025393834056
| p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}}
| vaid = 5055
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006122
| label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]''
| name = Šķūnis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.192390292112
| long = 27.030583363031
| p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}}
| vaid = 5056
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006123
| label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190854158353
| long = 27.027549877406
| p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}}
| vaid = 5057
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006124
| label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]''
| name = Magazīnas klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190434166229
| long = 27.024730949878
| p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}}
| vaid = 5058
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006125
| label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.186920191058
| long = 27.029641448392
| p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}}
| vaid = 5059
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006127
| label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.191704
| long = 27.029489
| p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}}
| vaid = 5060
| year = 1821.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006128
| label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190667437164
| long = 27.03105098816
| p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}}
| vaid = 5061
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006132
| label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3
| lat = 57.190861078134
| long = 27.029038667679
| p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}}
| vaid = 5062
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006102
| label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]''
| name = Litenes kapu kapliča
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes kapos
| lat = 57.189700955249
| long = 27.004556405784
| p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}}
| vaid = 5051
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006103
| label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Grīvām
| lat = 57.136226932661
| long = 26.97428979164
| p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}}
| vaid = 6144
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006104
| label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē
| lat = 57.213515532437
| long = 27.140858927588
| p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}}
| vaid = 847
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006105
| label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Siliņiem
| lat = 57.203890389463
| long = 27.049120784678
| p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}}
| vaid = 848
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006106
| label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]''
| name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem
| lat = 57.17231309309
| long = 26.997854557596
| p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}}
| vaid = 849
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006109
| label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = pie Litenes kapsētas
| lat = 57.189518
| long = 27.004223
| p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}}
| vaid = 8563
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006110
| label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]''
| name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = &quot;Valsts mežs 5068 007 0045&quot;, Sitas silā
| lat = 57.165741734358
| long = 27.018318074233
| p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}}
| image = Litene%203%2008.2015.jpg
| vaid = 8711
| year = 1935.-1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006112
| label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]''
| name = Kraukļu senkapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kraukļiem
| lat = 57.21466519247
| long = 27.125924796492
| p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}}
| vaid = 8919
| year = 1.-4.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006134
| label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Briciem
| lat = 57.244995383337
| long = 26.321243908827
| p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}}
| vaid = 850
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006136
| label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem
| lat = 57.189471925514
| long = 26.415037740979
| p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}}
| vaid = 851
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006138
| label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]''
| name = Uriekstes pilskalns
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem
| lat = 57.202673633785
| long = 26.325017885451
| p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}}
| vaid = 852
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006140
| label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]''
| name = Pietiņu senkapi
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pietiņiem
| lat = 57.248435613389
| long = 26.362841085767
| p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}}
| vaid = 853
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006142
| label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]''
| name = Lizuma muižas pils
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192483
| long = 26.371458
| p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}}
| image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG
| commonscat = Lizums Manor House
| vaid = 5064
| year = 19. gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006146
| label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19197653405
| long = 26.370699650228
| p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Gardener House in Lizums Manor
| vaid = 5065
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006148
| label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19260617791
| long = 26.368478494269
| p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Servants House in Lizums Manor
| vaid = 5066
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006151
| label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192067503444
| long = 26.369275558484
| p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Lizums Manor
| vaid = 5067
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006154
| label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.193194677185
| long = 26.369603355322
| p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Lizums Manor
| vaid = 5068
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006156
| label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā, &quot;Akācijas&quot;
| lat = 57.192540524502
| long = 26.371375020609
| p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}}
| image = Lizums%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Lizums Manor Park
| vaid = 5069
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006098
| label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ušuru senkapi (Kara kapi)
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ezeriešiem
| lat = 57.047752350692
| long = 26.640712271627
| p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}}
| vaid = 845
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006101
| label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]''
| name = Ušuru ezera mītne
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Ušuru ezera Līņsalā
| lat = 57.040228087662
| long = 26.64888294308
| p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}}
| vaid = 846
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006087
| label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| name = Mālmuižas apbūve
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.30843438663
| long = 26.455084901782
| p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}}
| vaid = 5043
| year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006089
| label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]''
| name = Mālmuižas kungu māja
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.308622595478
| long = 26.454243986185
| p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}}
| image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 5044
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006092
| label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.309727889218
| long = 26.453753253065
| p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}}
| vaid = 5045
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47005867
| label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| name = Blomes muižas apbūve
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198808015361
| long = 26.681613849251
| p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}}
| vaid = 4974
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]]
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005868
| label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]''
| name = Blomes muižas kungu māja
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198558032857
| long = 26.680004313592
| p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}}
| vaid = 4975
| year = 19. gs. IIIc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005870
| label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198164718344
| long = 26.680059035365
| p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}}
| vaid = 4976
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47006205
| label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.191833118559
| long = 26.209514519325
| p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}}
| vaid = 5074
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006206
| label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| name = Rankas muižas apbūve
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209872
| long = 26.185141
| p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}}
| vaid = 5076
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Rankas muiža]]
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006208
| label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]''
| name = Rankas muižas pils
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.20893
| long = 26.184754
| p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}}
| image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg
| vaid = 5077
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006212
| label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.208999986728
| long = 26.187545573324
| p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}}
| vaid = 5078
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006213
| label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]''
| name = Laidars
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.21043189595
| long = 26.183901218282
| p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}}
| vaid = 5079
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006214
| label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209905930136
| long = 26.183527776464
| p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}}
| vaid = 5081
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006173
| label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]''
| name = Lācītes ūdensdzirnavas
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītē
| lat = 57.242818722969
| long = 26.221856850878
| p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}}
| vaid = 5072
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006181
| label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]''
| name = Stadula
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītes ūdensdzirnavās
| lat = 57.243078933345
| long = 26.221178547711
| p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}}
| vaid = 5073
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006183
| label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]''
| name = Rankas kapu kapliča
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas kapos
| lat = 57.21539800868
| long = 26.162274390996
| p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}}
| vaid = 5075
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006188
| label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]''
| name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Bierņiem
| lat = 57.239180163885
| long = 26.141171649478
| p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}}
| vaid = 854
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006194
| label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]''
| name = Brantu senkapi
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Dārziņiem (Brantiem)
| lat = 57.239098483447
| long = 26.218651200625
| p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}}
| vaid = 855
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006197
| label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]''
| name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakaudzēm
| lat = 57.227577252194
| long = 26.106020088477
| p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}}
| vaid = 856
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006198
| label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pāpāniem
| lat = 57.214068830505
| long = 26.153171515312
| p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}}
| vaid = 857
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006200
| label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]''
| name = Sejatu senkapi (Krakaliņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rudeņiem
| lat = 57.246683493336
| long = 26.141298817774
| p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}}
| vaid = 858
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006201
| label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]''
| name = Silaješku pilskalns (Velna kalns)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.156922300147
| long = 26.265342771781
| p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}}
| vaid = 859
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006202
| label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veczīladžiem
| lat = 57.240864922531
| long = 26.144740111775
| p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}}
| vaid = 860
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006204
| label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]''
| name = Kaudžu pilskalns
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem
| lat = 57.227755179822
| long = 26.106630902507
| p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}}
| vaid = 861
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483762
| label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;]]''
| name = Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Magnūžiem
| vaid = 9219
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006216
| label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola
| municipality = Rēveļi
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.227424373271
| long = 26.132249414253
| p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}}
| vaid = 5082
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q47006093
| label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| name = Sinoles muižas apbūve
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.251693539408
| long = 26.497686575006
| p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}}
| vaid = 5046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Sinoles muiža]]
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006094
| label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.252297329661
| long = 26.495904169171
| p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}}
| vaid = 5047
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006095
| label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.24972235119
| long = 26.495285017547
| p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}}
| vaid = 5048
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006282
| label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecdziesniekos
| lat = 57.053125
| long = 26.877944
| p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}}
| vaid = 6107
| year = 19.gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006285
| label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Antanu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Antaniem
| lat = 57.173616037809
| long = 26.87732693399
| p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}}
| vaid = 864
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006286
| label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]''
| name = Antanu senkapi II
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Antaniem un Jāņsētām
| lat = 57.172808581837
| long = 26.880998506815
| p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}}
| vaid = 9011
| year = 9.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006287
| label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem
| lat = 57.163243379739
| long = 26.852365354493
| p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}}
| vaid = 865
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7630160
| label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| name = Stāmerienas muižas apbūve
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.2159
| long = 26.8994
| p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}}
| image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg
| vaid = 5091
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q9187505
| label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]]
| name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215902
| long = 26.892257
| p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}}
| image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg
| commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena
| vaid = 5090
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = ap 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006236
| label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]''
| name = Stāmerienas pamatskola
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215788746961
| long = 26.883481391443
| p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}}
| vaid = 5089
| year = 1923.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006247
| label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]]
| name = Stāmerienas muižas pils
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216472
| long = 26.899467
| p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg
| commonscat = Stāmeriena Palace
| vaid = 5092
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pils
| year = 19. gs. 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006249
| label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.214698433474
| long = 26.897259873442
| p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}}
| vaid = 5093
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006250
| label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.217331
| long = 26.900625
| p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}}
| vaid = 5094
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006254
| label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216797
| long = 26.898308
| p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}}
| vaid = 5095
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006255
| label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]''
| name = Stāmerienas pagasta valdes ēka
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 29
| lat = 57.2376442
| long = 26.882282
| p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg
| vaid = 5096
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006256
| label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 32
| lat = 57.2368684
| long = 26.8835807
| p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg
| vaid = 5097
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006260
| label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 36
| lat = 57.2373634
| long = 26.8835531
| p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg
| vaid = 5098
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006218
| label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]''
| name = Skolu senkapi
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Skolām
| lat = 57.250649899118
| long = 26.892123459265
| p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}}
| vaid = 862
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006222
| label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem)
| lat = 57.230344076171
| long = 26.891248934619
| p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}}
| vaid = 863
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006312
| label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]''
| name = Tirzas muižas apbūve
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145204324219
| long = 26.442942803899
| p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}}
| vaid = 5099
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]''
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006316
| label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]''
| name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140049882974
| long = 26.413178978073
| p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}}
| vaid = 5100
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006318
| label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]''
| name = Tirzas Lejas krogs
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140462547003
| long = 26.432189585825
| p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}}
| vaid = 5101
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006320
| label = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| name = Tirzas luterāņu baznīca
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.143644
| long = 26.433138
| p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Tirza
| vaid = 5102
| wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1826.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006323
| label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]''
| name = Stallis ar dzīvokli
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.14553378891
| long = 26.44377072483
| p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Tirza Manor
| vaid = 5104
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006327
| label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas kapu kapličā
| lat = 57.143392497753
| long = 26.432712374511
| p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}}
| image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg
| commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family
| vaid = 8369
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006328
| label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8370
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006330
| label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8371
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006332
| label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8372
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006334
| label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8373
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006336
| label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8374
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q18346645
| label = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| name = Tirzas viduslaiku pils
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145
| long = 26.4411
| p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}}
| vaid = 871
| wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006288
| label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]''
| name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krācēs
| lat = 57.155051
| long = 26.339808
| p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}}
| vaid = 23
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006290
| label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]''
| name = Ceimerna dzimtas kapliča
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.143393257702
| long = 26.432714058512
| p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}}
| image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg
| commonscat = Ceimerns Family Chapel
| vaid = 5103
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006292
| label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]''
| name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Jāņukalniem
| lat = 57.163988492728
| long = 26.35906854945
| p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}}
| vaid = 866
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006295
| label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejasvīndedžiem
| lat = 57.129563445812
| long = 26.406801263285
| p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}}
| vaid = 867
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006298
| label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]''
| name = Tirzas svētavots - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141335780131
| long = 26.435046462137
| p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}}
| image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg
| commonscat = Sacred spring in Tirza
| vaid = 868
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006304
| label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]''
| name = Zvanuleju senkapi
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141104048067
| long = 26.434496809161
| p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}}
| vaid = 869
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006310
| label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]''
| name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Niedrēm un Pumpuriem
| lat = 57.141435630113
| long = 26.384644917113
| p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}}
| vaid = 870
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006338
| label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]''
| name = Dūnīša krogs
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.089213388739
| long = 26.408876365072
| p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}}
| vaid = 5105
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006339
| label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]''
| name = Vecadulienas muižas kapliča
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.088088222337
| long = 26.418098905912
| p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}}
| vaid = 5106
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006266
| label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216448
| long = 26.899445
| p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}}
| vaid = 3365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006269
| label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8364
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006276
| label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006279
| label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8366
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006159
| label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.239492
| long = 26.404073
| p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}}
| vaid = 3357
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006161
| label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| name = Velēnas luterāņu baznīca
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.239492
| long = 26.403987
| p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}}
| image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Lutheran church in Velēna
| vaid = 5070
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006162
| label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]''
| name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.242886799895
| long = 26.403792105682
| p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}}
| vaid = 5071
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006163
| label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8359
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006164
| label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8360
| year = 19.gs
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006166
| label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8363
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Gulbenes novads]]</text>
      <sha1>6l0o2czam88pu7zjxowlnrdd3gbov4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Centra rajonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244545</id>
    <revision>
      <id>4483577</id>
      <parentid>4473855</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T05:33:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163177" sha1="jlc51zcagrp5si215i6xy19h5qkdnxh" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Centra rajons (Rīga)|Rīgas Centra rajonā]].

{{monument-title-wikidata|2560805}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566030 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56042057
| label = ''[[:d:Q56042057|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 13
| lat = 56.9566229
| long = 24.1259487
| p625 = {{Coord|56.956623|24.125949|display=inline}}
| image = Akas%20iela%2013%20%281%29.jpg
| vaid = 7458
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042059
| label = ''[[:d:Q56042059|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 5/7
| lat = 56.9566933
| long = 24.125224
| p625 = {{Coord|56.956693|24.125224|display=inline}}
| image = Akas%20iela%205%207.jpg
| vaid = 7456
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042062
| label = ''[[:d:Q56042062|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 8
| lat = 56.956468
| long = 24.1253402
| p625 = {{Coord|56.956468|24.12534|display=inline}}
| image = Akas%20iela%208.jpg
| commonscat = Akas iela 8 (Riga)
| vaid = 7457
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042063
| label = ''[[:d:Q56042063|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 103
| lat = 56.9579506
| long = 24.1390915
| p625 = {{Coord|56.957951|24.139091|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20103.jpg
| vaid = 7575
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042066
| label = ''[[:d:Q56042066|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 105
| lat = 56.9581124
| long = 24.1393552
| p625 = {{Coord|56.958112|24.139355|display=inline}}
| vaid = 7576
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042068
| label = ''[[:d:Q56042068|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 109
| lat = 56.9584996
| long = 24.1398
| p625 = {{Coord|56.9585|24.1398|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20109.jpg
| vaid = 7577
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042073
| label = ''[[:d:Q56042073|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 115
| lat = 56.9589862
| long = 24.1409764
| p625 = {{Coord|56.958986|24.140976|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20115.jpg
| vaid = 7578
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042074
| label = ''[[:d:Q56042074|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 117
| lat = 56.9591212
| long = 24.1412052
| p625 = {{Coord|56.959121|24.141205|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20117.jpg
| vaid = 7579
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042076
| label = ''[[:d:Q56042076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 121
| lat = 56.959351
| long = 24.1414925
| p625 = {{Coord|56.959351|24.141492|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20121.jpg
| vaid = 7580
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042081
| label = ''[[:d:Q56042081|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 125
| lat = 56.9595725
| long = 24.1420787
| p625 = {{Coord|56.959573|24.142079|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20125.jpg
| vaid = 7581
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042083
| label = ''[[:d:Q56042083|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 25
| lat = 56.9514614
| long = 24.1273176
| p625 = {{Coord|56.951461|24.127318|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7562
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042086
| label = ''[[:d:Q56042086|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 33
| lat = 56.9519675
| long = 24.1277896
| p625 = {{Coord|56.951968|24.12779|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7563
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042089
| label = ''[[:d:Q56042089|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 35
| lat = 56.9522237
| long = 24.1284597
| p625 = {{Coord|56.952224|24.12846|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2035%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7564
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042092
| label = ''[[:d:Q56042092|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 37; Lāčplēša iela 48/50
| lat = 56.952367269525
| long = 24.12851721809
| p625 = {{Coord|56.952367|24.128517|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2037.jpg
| vaid = 7565
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042097
| label = ''[[:d:Q56042097|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 41
| lat = 56.9529569
| long = 24.1296978
| p625 = {{Coord|56.952957|24.129698|display=inline}}
| vaid = 7566
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042099
| label = ''[[:d:Q56042099|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 49
| lat = 56.953931
| long = 24.1315542
| p625 = {{Coord|56.953931|24.131554|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2049.jpg
| vaid = 7567
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042100
| label = ''[[:d:Q56042100|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 55
| lat = 56.9546177
| long = 24.1328615
| p625 = {{Coord|56.954618|24.132862|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2055.jpg
| vaid = 7568
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042101
| label = ''[[:d:Q56042101|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 57
| lat = 56.9550169
| long = 24.1336097
| p625 = {{Coord|56.955017|24.13361|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2057.jpg
| vaid = 7569
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042104
| label = ''[[:d:Q56042104|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 63
| lat = 56.9557207
| long = 24.1342486
| p625 = {{Coord|56.955721|24.134249|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2063.jpg
| vaid = 7570
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042105
| label = ''[[:d:Q56042105|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 65
| lat = 56.9556747
| long = 24.1347929
| p625 = {{Coord|56.955675|24.134793|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2065.jpg
| vaid = 7571
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042107
| label = ''[[:d:Q56042107|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 67/69
| lat = 56.9559205579
| long = 24.135227408407
| p625 = {{Coord|56.955921|24.135227|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2067-69.jpg
| vaid = 7572
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042109
| label = ''[[:d:Q56042109|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 77
| lat = 56.956552
| long = 24.1363976
| p625 = {{Coord|56.956552|24.136398|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2077.jpg
| vaid = 7573
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042110
| label = ''[[:d:Q56042110|Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 83/85
| lat = 56.9569664
| long = 24.1370647
| p625 = {{Coord|56.956966|24.137065|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2085.jpg
| vaid = 7574
| year = 1909., 1912., 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042111
| label = ''[[:d:Q56042111|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 1a
| lat = 56.949563
| long = 24.1204668
| p625 = {{Coord|56.949563|24.120467|display=inline}}
| image = RigaKalnina1a.jpg
| vaid = 7602
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042113
| label = ''[[:d:Q56042113|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 2
| lat = 56.9491128
| long = 24.121501
| p625 = {{Coord|56.949113|24.121501|display=inline}}
| image = RigaKalnina2.jpg
| vaid = 7603
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042114
| label = ''[[:d:Q56042114|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 4
| lat = 56.9494276
| long = 24.1212226
| p625 = {{Coord|56.949428|24.121223|display=inline}}
| image = RigaKalnina4.jpg
| vaid = 7604
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042116
| label = ''[[:d:Q56042116|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 6
| lat = 56.9497423
| long = 24.1208948
| p625 = {{Coord|56.949742|24.120895|display=inline}}
| image = RigaKalnina6.jpg
| vaid = 7605
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042118
| label = ''[[:d:Q56042118|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 8
| lat = 56.9500053
| long = 24.1208691
| p625 = {{Coord|56.950005|24.120869|display=inline}}
| image = RigaKalnina8.jpg
| vaid = 7606
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042120
| label = ''[[:d:Q56042120|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Artilērijas iela 2/4
| lat = 56.9610068
| long = 24.1353135
| p625 = {{Coord|56.961007|24.135313|display=inline}}
| image = RigaArtilerijas2-4.jpg
| vaid = 7459
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042121
| label = ''[[:d:Q56042121|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 11/13
| lat = 56.9537324
| long = 24.1240634
| p625 = {{Coord|56.953732|24.124063|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2011%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7500
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042124
| label = ''[[:d:Q56042124|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 12a
| lat = 56.9546269
| long = 24.122269
| p625 = {{Coord|56.954627|24.122269|display=inline}}
| image = Blaumana%20iela%2012a.jpg
| vaid = 7501
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042125
| label = ''[[:d:Q56042125|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 16/18
| lat = 56.9539111
| long = 24.1231862
| p625 = {{Coord|56.953911|24.123186|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2016%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7502
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042128
| label = ''[[:d:Q56042128|Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 17
| lat = 56.9532405
| long = 24.12463
| p625 = {{Coord|56.95324|24.12463|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7503
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042131
| label = ''[[:d:Q56042131|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 28
| lat = 56.9525753
| long = 24.1248245
| p625 = {{Coord|56.952575|24.124824|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7505
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042134
| label = ''[[:d:Q56042134|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 29
| lat = 56.9517786
| long = 24.1264174
| p625 = {{Coord|56.951779|24.126417|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7506
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042144
| label = ''[[:d:Q56042144|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 3
| lat = 56.9553464
| long = 24.1220762
| p625 = {{Coord|56.955346|24.122076|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86a%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7495
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042136
| label = ''[[:d:Q56042136|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 31
| lat = 56.9515437
| long = 24.1266431
| p625 = {{Coord|56.951544|24.126643|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2031%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7507
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042138
| label = ''[[:d:Q56042138|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 34
| lat = 56.9519246
| long = 24.1255845
| p625 = {{Coord|56.951925|24.125584|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Blaumaņa iela 34 (Riga)
| vaid = 7508
| year = 1915.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042141
| label = ''[[:d:Q56042141|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 36
| lat = 56.9517348
| long = 24.1258272
| p625 = {{Coord|56.951735|24.125827|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2036%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7509
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042143
| label = ''[[:d:Q56042143|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 38
| lat = 56.9515833
| long = 24.1262946
| p625 = {{Coord|56.951583|24.126295|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7510
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042146
| label = ''[[:d:Q56042146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 5
| lat = 56.955115
| long = 24.1223775
| p625 = {{Coord|56.955115|24.122377|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7496
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042145
| label = ''[[:d:Q56042145|Blaumaņa iela 5a (Rīga)]]''
| name = Blaumaņa iela 5a (Rīga)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 5a; Tērbatas iela 23/25
| lat = 56.954888602866
| long = 24.122885050364
| p625 = {{Coord|56.954889|24.122885|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86a%20iela%205a%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2023%2025%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Blaumaņa iela 5a (Rīga)
| vaid = 7497
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042147
| label = ''[[:d:Q56042147|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 6
| lat = 56.9554945
| long = 24.1212301
| p625 = {{Coord|56.955495|24.12123|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7498
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042148
| label = ''[[:d:Q56042148|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 8
| lat = 56.9552616
| long = 24.1215811
| p625 = {{Coord|56.955262|24.121581|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7499
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042198
| label = ''[[:d:Q56042198|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 12
| lat = 56.9581036
| long = 24.1275519
| p625 = {{Coord|56.958104|24.127552|display=inline}}
| image = RigaBruninieku12.jpg
| vaid = 7544
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042199
| label = ''[[:d:Q56042199|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 20
| lat = 56.9576173
| long = 24.1286043
| p625 = {{Coord|56.957617|24.128604|display=inline}}
| image = RigaBruninieku20.jpg
| vaid = 7545
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042200
| label = ''[[:d:Q56042200|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 22
| lat = 56.9574388
| long = 24.1288978
| p625 = {{Coord|56.957439|24.128898|display=inline}}
| image = RigaBruninieku22%282%29.jpg
| vaid = 7546
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042201
| label = ''[[:d:Q56042201|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 24a
| lat = 56.9564995
| long = 24.1306741
| p625 = {{Coord|56.956499|24.130674|display=inline}}
| image = RigaBruninieku24.jpg
| vaid = 7547
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042202
| label = ''[[:d:Q56042202|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 27; Tērbatas iela 59/61
| lat = 56.957817104946
| long = 24.129467454686
| p625 = {{Coord|56.957817|24.129467|display=inline}}
| image = RigaBruninieku27.jpg
| vaid = 7548
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042203
| label = ''[[:d:Q56042203|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 28
| lat = 56.9558351
| long = 24.1321273
| p625 = {{Coord|56.955835|24.132127|display=inline}}
| image = RigaBruninieku28.jpg
| vaid = 7549
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042214
| label = ''[[:d:Q56042214|Tautas nams]]''
| name = Tautas nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 29/31
| lat = 56.9572352
| long = 24.130092
| p625 = {{Coord|56.957235|24.130092|display=inline}}
| vaid = 7550
| year = 1929.–1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042215
| label = ''[[:d:Q56042215|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 43
| lat = 56.9560152
| long = 24.132555
| p625 = {{Coord|56.956015|24.132555|display=inline}}
| image = RigaBruninieku43.jpg
| vaid = 7552
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042216
| label = ''[[:d:Q56042216|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 47
| lat = 56.9557345
| long = 24.1331391
| p625 = {{Coord|56.955734|24.133139|display=inline}}
| image = RigaBruninieku47.jpg
| vaid = 7553
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042217
| label = ''[[:d:Q56042217|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 51
| lat = 56.9554361
| long = 24.1336904
| p625 = {{Coord|56.955436|24.13369|display=inline}}
| image = RigaBruninieku51.jpg
| vaid = 7554
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042149
| label = ''[[:d:Q56042149|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības bulvāris 19
| lat = 56.9522706
| long = 24.1140665
| p625 = {{Coord|56.952271|24.114066|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7511
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1550015
| label = [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]]
| name = Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://sobor.lv/ru/
| address = Brīvības bulvāris 23
| lat = 56.953913888889
| long = 24.115547222222
| p625 = {{Coord|56.953914|24.115547|display=inline}}
| image = 20250820%20Geburtskathedrale%20Riga%20PXL%2020250820%20180306343.jpg
| commonscat = Cathedral of the Nativity of Christ (Riga)
| vaid = 7512
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Kristus_Piedzim%C5%A1anas_katedr%C4%81le
| year = 1876., 1884., 20. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042150
| label = ''[[:d:Q56042150|Tiesas ēka]]''
| name = Tiesas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības bulvāris 34
| lat = 56.9531236
| long = 24.1171901
| p625 = {{Coord|56.953124|24.11719|display=inline}}
| image = Tiesas%20nams%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Regional courthouse in Riga
| vaid = 6516
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042156
| label = ''[[:d:Q56042156|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 100
| lat = 56.9608459
| long = 24.1327728
| p625 = {{Coord|56.960846|24.132773|display=inline}}
| image = RigaBrivibas100.jpg
| vaid = 7521
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042157
| label = ''[[:d:Q56042157|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 108
| lat = 56.9614614
| long = 24.1340226
| p625 = {{Coord|56.961461|24.134023|display=inline}}
| image = RigaBrivibas108.jpg
| vaid = 7522
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042159
| label = ''[[:d:Q56042159|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 110
| lat = 56.9615691
| long = 24.1342367
| p625 = {{Coord|56.961569|24.134237|display=inline}}
| image = RigaBrivibas110.jpg
| vaid = 7523
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042160
| label = ''[[:d:Q56042160|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 112
| lat = 56.9617304
| long = 24.1345497
| p625 = {{Coord|56.96173|24.13455|display=inline}}
| image = RigaBrivibas112.jpg
| vaid = 7524
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042162
| label = ''[[:d:Q56042162|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 114
| lat = 56.9617659
| long = 24.1349282
| p625 = {{Coord|56.961766|24.134928|display=inline}}
| image = RigaBrivibas114.jpg
| vaid = 7525
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042164
| label = ''[[:d:Q56042164|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 118
| lat = 56.9620798
| long = 24.1354884
| p625 = {{Coord|56.96208|24.135488|display=inline}}
| image = RigaBrivibas118.jpg
| vaid = 7526
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042166
| label = ''[[:d:Q56042166|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 128
| lat = 56.9628416
| long = 24.1371028
| p625 = {{Coord|56.962842|24.137103|display=inline}}
| image = RigaBrivibas128.jpg
| vaid = 7528
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042168
| label = ''[[:d:Q56042168|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 132
| lat = 56.9632179
| long = 24.1380251
| p625 = {{Coord|56.963218|24.138025|display=inline}}
| image = RigaBrivibas132.jpg
| vaid = 7529
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042169
| label = ''[[:d:Q56042169|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 134
| lat = 56.9632738
| long = 24.1387309
| p625 = {{Coord|56.963274|24.138731|display=inline}}
| image = RigaBrivibas134.jpg
| vaid = 7530
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042170
| label = ''[[:d:Q56042170|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 136
| lat = 56.9634776
| long = 24.138799
| p625 = {{Coord|56.963478|24.138799|display=inline}}
| image = RigaBrivibas136.jpg
| vaid = 7531
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042171
| label = ''[[:d:Q56042171|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 138
| lat = 56.9636749
| long = 24.1391598
| p625 = {{Coord|56.963675|24.13916|display=inline}}
| image = RigaBrivibas138.jpg
| vaid = 7532
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042173
| label = ''[[:d:Q56042173|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 142
| lat = 56.9639088
| long = 24.1399048
| p625 = {{Coord|56.963909|24.139905|display=inline}}
| image = RigaBrivibas142.jpg
| vaid = 7533
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042174
| label = ''[[:d:Q56042174|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 148
| lat = 56.9643646
| long = 24.140858
| p625 = {{Coord|56.964365|24.140858|display=inline}}
| image = RigaBrivibas148.jpg
| vaid = 7534
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042176
| label = ''[[:d:Q56042176|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 158
| lat = 56.9651613
| long = 24.1433773
| p625 = {{Coord|56.965161|24.143377|display=inline}}
| image = RigaBrivibas158.jpg
| vaid = 7535
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042177
| label = ''[[:d:Q56042177|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 160
| lat = 56.9654397
| long = 24.1433783
| p625 = {{Coord|56.96544|24.143378|display=inline}}
| image = RigaBrivibas160.jpg
| vaid = 7536
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042178
| label = ''[[:d:Q56042178|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 164
| lat = 56.9656638
| long = 24.1438562
| p625 = {{Coord|56.965664|24.143856|display=inline}}
| image = RigaBrivibas164.jpg
| vaid = 7537
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042179
| label = ''[[:d:Q56042179|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 166
| lat = 56.9657355
| long = 24.1440373
| p625 = {{Coord|56.965736|24.144037|display=inline}}
| image = RigaBrivibas166.jpg
| vaid = 7538
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042180
| label = ''[[:d:Q56042180|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 170
| lat = 56.9660869
| long = 24.1447272
| p625 = {{Coord|56.966087|24.144727|display=inline}}
| image = RigaBrivibas170.jpg
| vaid = 7539
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042181
| label = ''[[:d:Q56042181|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 172
| lat = 56.9673852
| long = 24.1481631
| p625 = {{Coord|56.967385|24.148163|display=inline}}
| image = RigaBrivibas172.jpg
| vaid = 7540
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042182
| label = ''[[:d:Q56042182|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 182
| lat = 56.9666665
| long = 24.1468532
| p625 = {{Coord|56.966667|24.146853|display=inline}}
| image = RigaBrivibas182.jpg
| vaid = 7541
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042185
| label = ''[[:d:Q56042185|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 190
| lat = 56.967481
| long = 24.1493894
| p625 = {{Coord|56.967481|24.149389|display=inline}}
| image = RigaBrivibas190.jpg
| vaid = 7542
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042186
| label = ''[[:d:Q56042186|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 192
| lat = 56.9676603
| long = 24.1497026
| p625 = {{Coord|56.96766|24.149703|display=inline}}
| image = RigaBrivibas192.jpg
| vaid = 7543
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042187
| label = ''[[:d:Q56042187|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 38
| lat = 56.9543622
| long = 24.1184599
| p625 = {{Coord|56.954362|24.11846|display=inline}}
| image = RigaBrivibas38.jpg
| vaid = 6517
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042188
| label = ''[[:d:Q56042188|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 40
| lat = 56.9545595
| long = 24.1187894
| p625 = {{Coord|56.95456|24.118789|display=inline}}
| image = RigaBrivibas40.jpg
| vaid = 7513
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042189
| label = ''[[:d:Q56042189|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 46
| lat = 56.9551694
| long = 24.1198436
| p625 = {{Coord|56.955169|24.119844|display=inline}}
| image = RigaBrivibas46.jpg
| vaid = 7514
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042190
| label = ''[[:d:Q56042190|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 52
| lat = 56.9557237
| long = 24.1205858
| p625 = {{Coord|56.955724|24.120586|display=inline}}
| image = RigaBrivibas52.jpg
| vaid = 7515
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2668017
| label = [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca|Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://baznicai.lv/
| address = Brīvības iela 56
| lat = 56.956116666667
| long = 24.121361111111
| p625 = {{Coord|56.956117|24.121361|display=inline}}
| image = Alexander%20Nevsky%20Church.jpg
| commonscat = Church of Saint Alexander Nevsky in Riga
| vaid = 6518
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_%C5%85evas_Aleksandra_bazn%C4%ABca
| year = 1820. - 1825., 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042152
| label = ''[[:d:Q56042152|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 62; Brīvības iela 58
| lat = 56.956591180491
| long = 24.122638128669
| p625 = {{Coord|56.956591|24.122638|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2058.jpg
| vaid = 6510
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042191
| label = ''[[:d:Q56042191|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 64
| lat = 56.9567476
| long = 24.122907
| p625 = {{Coord|56.956748|24.122907|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2064.jpg
| vaid = 7516
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042153
| label = ''[[:d:Q56042153|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 68; Brīvības iela 76; Brīvības iela 72
| lat = 56.957726428895
| long = 24.12418818755
| p625 = {{Coord|56.957726|24.124188|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%2068.jpg
| vaid = 6511
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042192
| label = ''[[:d:Q56042192|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 70
| lat = 56.9575602
| long = 24.1239476
| p625 = {{Coord|56.95756|24.123948|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2070.jpg
| vaid = 7517
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042193
| label = ''[[:d:Q56042193|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 74; Stabu iela 14
| lat = 56.957826347639
| long = 24.124785304835
| p625 = {{Coord|56.957826|24.124785|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2074.jpg
| vaid = 7518
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042195
| label = ''[[:d:Q56042195|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 82
| lat = 56.9590876
| long = 24.1275683
| p625 = {{Coord|56.959088|24.127568|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2082.jpg
| vaid = 7519
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042196
| label = ''[[:d:Q56042196|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 84
| lat = 56.9591503
| long = 24.1277494
| p625 = {{Coord|56.95915|24.127749|display=inline}}
| image = RigaBrivibas84.jpg
| vaid = 7520
| year = 1912. - 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042154
| label = ''[[:d:Q56042154|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 90; Brīvības iela 88
| lat = 56.959699909809
| long = 24.129891922511
| p625 = {{Coord|56.9597|24.129892|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2090.jpg
| vaid = 6512
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042220
| label = ''[[:d:Q56042220|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 58
| lat = 56.9545941
| long = 24.1198579
| p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2058%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7555
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042222
| label = ''[[:d:Q56042222|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 58
| lat = 56.9545941
| long = 24.1198579
| p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}}
| vaid = 7167
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042223
| label = ''[[:d:Q56042223|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 63
| lat = 56.9548458
| long = 24.1202042
| p625 = {{Coord|56.954846|24.120204|display=inline}}
| vaid = 7556
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042226
| label = ''[[:d:Q56042226|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 68
| lat = 56.9528281
| long = 24.1216733
| p625 = {{Coord|56.952828|24.121673|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2068%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7557
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042227
| label = ''[[:d:Q56042227|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 70
| lat = 56.9526284
| long = 24.1218897
| p625 = {{Coord|56.952628|24.12189|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2070%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7558
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042238
| label = ''[[:d:Q56042238|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 73
| lat = 56.9541011
| long = 24.1210506
| p625 = {{Coord|56.954101|24.121051|display=inline}}
| vaid = 7559
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042239
| label = ''[[:d:Q56042239|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 91
| lat = 56.9525539
| long = 24.1225339
| p625 = {{Coord|56.952554|24.122534|display=inline}}
| vaid = 7560
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042241
| label = ''[[:d:Q56042241|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 18
| lat = 56.9502403
| long = 24.1215357
| p625 = {{Coord|56.95024|24.121536|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2018.jpg
| vaid = 7582
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042242
| label = ''[[:d:Q56042242|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 20
| lat = 56.949975
| long = 24.1217339
| p625 = {{Coord|56.949975|24.121734|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2020.jpg
| vaid = 7583
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042243
| label = ''[[:d:Q56042243|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 22
| lat = 56.9497054
| long = 24.1219303
| p625 = {{Coord|56.949705|24.12193|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2022%204.jpg
| vaid = 7584
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4394402
| label = [[Splendid Palace]]
| name = Splendid Palace
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://splendidpalace.lv/
| address = Elizabetes iela 61
| lat = 56.9538
| long = 24.1196
| p625 = {{Coord|56.9538|24.1196|display=inline}}
| image = R%C4%ABga.%20Cinema%20%22R%C4%ABga%22%20%281924%29%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Splendid Palace (Riga)
| vaid = 6519
| wikipediauri = Splendid_Palace
| year = 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042244
| label = ''[[:d:Q56042244|Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 61
| locality = Kinoteātris ''Rīga''
| lat = 56.9536751
| long = 24.1194071
| p625 = {{Coord|56.953675|24.119407|display=inline}}
| vaid = 7181
| year = 1923.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042245
| label = ''[[:d:Q56042245|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 63
| locality = Tērbatas iela 1/3
| lat = 56.9532724
| long = 24.1196277
| p625 = {{Coord|56.953272|24.119628|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2063%2C%20Riga.jpg
| vaid = 7585
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042246
| label = ''[[:d:Q56042246|Īres nams ar restorānu]]''
| name = Īres nams ar restorānu
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 65
| lat = 56.9527919
| long = 24.1200249
| p625 = {{Coord|56.952792|24.120025|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2065%2C%20Riga.jpg
| vaid = 8960
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042247
| label = ''[[:d:Q56042247|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 69
| lat = 56.9523902
| long = 24.1202671
| p625 = {{Coord|56.95239|24.120267|display=inline}}
| vaid = 7586
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042248
| label = ''[[:d:Q56042248|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 75
| lat = 56.9518985
| long = 24.1207373
| p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}}
| vaid = 7587
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042249
| label = ''[[:d:Q56042249|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 75
| lat = 56.9518985
| long = 24.1207373
| p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}}
| vaid = 7182
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042250
| label = ''[[:d:Q56042250|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 77
| lat = 56.9516827
| long = 24.1209175
| p625 = {{Coord|56.951683|24.120918|display=inline}}
| vaid = 7588
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042280
| label = ''[[:d:Q56042280|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 10
| lat = 56.9546124
| long = 24.110125
| p625 = {{Coord|56.954612|24.110125|display=inline}}
| image = RigaKalpaka10.jpg
| vaid = 7609
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042284
| label = ''[[:d:Q56042284|Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde]]''
| name = Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| image = 2025%20Riga%20Latvian%20Academy%20of%20Arts%20%281%29.jpg
| commonscat = Latvian Academy of Arts building
| vaid = 6522
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042286
| label = ''[[:d:Q56042286|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| vaid = 7241
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042290
| label = ''[[:d:Q56042290|Interjera dekoratīvā apdare zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| vaid = 7242
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042291
| label = ''[[:d:Q56042291|Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 4
| lat = 56.9529022
| long = 24.1138355
| p625 = {{Coord|56.952902|24.113836|display=inline}}
| image = RigaKalpaka4.jpg
| vaid = 6521
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042292
| label = ''[[:d:Q56042292|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 6
| lat = 56.9539198
| long = 24.1109778
| p625 = {{Coord|56.95392|24.110978|display=inline}}
| image = RigaKalpaka6.jpg
| vaid = 7607
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042293
| label = ''[[:d:Q56042293|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 8
| lat = 56.9543512
| long = 24.1108476
| p625 = {{Coord|56.954351|24.110848|display=inline}}
| image = RigaKalpaka8.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 8
| vaid = 7608
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042297
| label = ''[[:d:Q56042297|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 1
| locality = Mūzikas akadēmija
| lat = 56.9496736
| long = 24.1175574
| p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}}
| vaid = 7045
| year = 1873.-1874.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042309
| label = ''[[:d:Q56042309|Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde]]''
| name = Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 1
| lat = 56.9496736
| long = 24.1175574
| p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}}
| image = RigaBarona1.jpg
| commonscat = Krišjāņa Barona iela 1
| vaid = 6514
| year = 1873. - 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042301
| label = ''[[:d:Q56042301|Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta]]''
| name = Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 10
| lat = 56.9502376
| long = 24.1196305
| p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}}
| vaid = 56
| year = 1870.-1885.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042302
| label = ''[[:d:Q56042302|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 10
| lat = 56.9502376
| long = 24.1196305
| p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}}
| image = RigaBarona10.jpg
| vaid = 7467
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042298
| label = ''[[:d:Q56042298|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 104
| lat = 56.9599733
| long = 24.1394108
| p625 = {{Coord|56.959973|24.139411|display=inline}}
| image = RigaBarona104.jpg
| vaid = 7490
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042299
| label = ''[[:d:Q56042299|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 106
| lat = 56.9599818
| long = 24.1398713
| p625 = {{Coord|56.959982|24.139871|display=inline}}
| image = RigaBarona106.jpg
| vaid = 7491
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042300
| label = ''[[:d:Q56042300|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 108
| lat = 56.9600534
| long = 24.1400524
| p625 = {{Coord|56.960053|24.140052|display=inline}}
| image = RigaBarona108.jpg
| vaid = 7492
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042304
| label = ''[[:d:Q56042304|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 11
| lat = 56.9520228
| long = 24.1223161
| p625 = {{Coord|56.952023|24.122316|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2CKri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 7468
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042303
| label = ''[[:d:Q56042303|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 114
| lat = 56.9605788
| long = 24.1404454
| p625 = {{Coord|56.960579|24.140445|display=inline}}
| image = RigaBarona114.jpg
| vaid = 7493
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042294
| label = ''[[:d:Q56042294|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7055
| year = 19.gs.80.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042295
| label = ''[[:d:Q56042295|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7058
| year = 19.gs. 80.g., 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042296
| label = ''[[:d:Q56042296|Vitrāžas (2) &quot; Lāčplēsis&quot;, &quot;Gaismas pils&quot;]]''
| name = Vitrāžas (2) &quot; Lāčplēsis&quot;, &quot;Gaismas pils&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7059
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042305
| label = ''[[:d:Q56042305|Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| image = RigaBarona12.jpg
| vaid = 6515
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2942895
| label = [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle]]
| name = Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=193&amp;id=41
| address = Krišjāņa Barona iela 126
| lat = 56.963328
| long = 24.147819
| p625 = {{Coord|56.963328|24.147819|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Sv.%20Trij%C4%81d%C4%ABbas%20pareiztic%C4%ABgo%20katedr%C4%81le%20%281907%29%2C%20Kr.%20Barona%20iela%20126%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%282%29.jpg
| commonscat = Holy Trinity Cathedral, Riga
| vaid = 7494
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_katedr%C4%81le
| year = 1900.-1907. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042307
| label = ''[[:d:Q56042307|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 13/15
| lat = 56.9522607
| long = 24.1229624
| p625 = {{Coord|56.952261|24.122962|display=inline}}
| image = RigaBarona13-15.jpg
| vaid = 7469
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042319
| label = ''[[:d:Q56042319|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 2
| lat = 56.9493867
| long = 24.1177927
| p625 = {{Coord|56.949387|24.117793|display=inline}}
| image = RigaBarona2.jpg
| vaid = 7460
| year = 19. gs. 80.g., 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042310
| label = ''[[:d:Q56042310|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 21
| lat = 56.9526278
| long = 24.1236557
| p625 = {{Coord|56.952628|24.123656|display=inline}}
| image = RigaBarona21.jpg
| vaid = 7471
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042313
| label = ''[[:d:Q56042313|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 25
| lat = 56.9528519
| long = 24.1242549
| p625 = {{Coord|56.952852|24.124255|display=inline}}
| image = RigaBarona25.jpg
| vaid = 7472
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042314
| label = ''[[:d:Q56042314|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 26
| lat = 56.951611627682
| long = 24.122529899284
| p625 = {{Coord|56.951612|24.12253|display=inline}}
| image = RigaBarona26.jpg
| vaid = 7473
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042317
| label = ''[[:d:Q56042317|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 28
| lat = 56.9520001
| long = 24.1232265
| p625 = {{Coord|56.952|24.123227|display=inline}}
| image = RigaBarona28.jpg
| vaid = 7475
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042323
| label = ''[[:d:Q56042323|Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 3
| lat = 56.9514085
| long = 24.1211852
| p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}}
| image = RigaBarona3Muzejs.jpg
| vaid = 55
| year = 1919.-1923.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042324
| label = ''[[:d:Q56042324|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 3
| lat = 56.9514085
| long = 24.1211852
| p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}}
| image = RigaBarona3.jpg
| vaid = 7461
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042320
| label = ''[[:d:Q56042320|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 36
| lat = 56.9529671
| long = 24.125711
| p625 = {{Coord|56.952967|24.125711|display=inline}}
| image = RigaBarona36.jpg
| vaid = 7476
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042321
| label = ''[[:d:Q56042321|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 37
| lat = 56.9545119
| long = 24.1273502
| p625 = {{Coord|56.954512|24.12735|display=inline}}
| image = RigaBarona37.jpg
| vaid = 7477
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042330
| label = ''[[:d:Q56042330|Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 4
| lat = 56.9495023
| long = 24.1181815
| p625 = {{Coord|56.949502|24.118181|display=inline}}
| image = RigaBarona4.jpg
| vaid = 7462
| year = 1888.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042326
| label = ''[[:d:Q56042326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 40
| lat = 56.9534052
| long = 24.1260125
| p625 = {{Coord|56.953405|24.126013|display=inline}}
| image = RigaBarona40.jpg
| vaid = 7478
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042327
| label = ''[[:d:Q56042327|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 44
| lat = 56.9538583
| long = 24.1270246
| p625 = {{Coord|56.953858|24.127025|display=inline}}
| image = RigaBarona44.jpg
| vaid = 7479
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042328
| label = ''[[:d:Q56042328|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 49
| lat = 56.9559406
| long = 24.1302375
| p625 = {{Coord|56.955941|24.130237|display=inline}}
| image = RigaBarona49.jpg
| vaid = 7480
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042393
| label = ''[[:d:Q56042393|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 5
| lat = 56.9516462
| long = 24.1215421
| p625 = {{Coord|56.951646|24.121542|display=inline}}
| image = RigaBarona5.jpg
| vaid = 7463
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042332
| label = ''[[:d:Q56042332|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 55
| lat = 56.9565679
| long = 24.1316751
| p625 = {{Coord|56.956568|24.131675|display=inline}}
| image = RigaBarona55.jpg
| vaid = 7481
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042334
| label = ''[[:d:Q56042334|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 59/61
| lat = 56.956796
| long = 24.1321217
| p625 = {{Coord|56.956796|24.132122|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2059-61.jpg
| vaid = 7482
| year = 1895., 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042418
| label = ''[[:d:Q56042418|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 6
| lat = 56.9499685
| long = 24.1191693
| p625 = {{Coord|56.949968|24.119169|display=inline}}
| image = RigaBarona6.jpg
| vaid = 7464
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042400
| label = ''[[:d:Q56042400|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 62
| lat = 56.9552133
| long = 24.1297911
| p625 = {{Coord|56.955213|24.129791|display=inline}}
| image = RigaBarona62.jpg
| vaid = 7483
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042405
| label = ''[[:d:Q56042405|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 63
| lat = 56.9570847
| long = 24.1328399
| p625 = {{Coord|56.957085|24.13284|display=inline}}
| image = RigaBarona63.jpg
| vaid = 7484
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042412
| label = ''[[:d:Q56042412|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 64
| lat = 56.9553119
| long = 24.1300051
| p625 = {{Coord|56.955312|24.130005|display=inline}}
| image = RigaBarona64.jpg
| vaid = 7485
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042426
| label = ''[[:d:Q56042426|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 7/9
| lat = 56.9518062
| long = 24.1219583
| p625 = {{Coord|56.951806|24.121958|display=inline}}
| image = RigaBarona7-9.jpg
| vaid = 7465
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042422
| label = ''[[:d:Q56042422|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 76
| lat = 56.9564772
| long = 24.1325413
| p625 = {{Coord|56.956477|24.132541|display=inline}}
| image = RigaBarona76.jpg
| vaid = 7486
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042441
| label = ''[[:d:Q56042441|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 8
| lat = 56.9500941
| long = 24.1194164
| p625 = {{Coord|56.950094|24.119416|display=inline}}
| image = RigaBarona8.jpg
| vaid = 7466
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042433
| label = ''[[:d:Q56042433|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 81
| lat = 56.9602348
| long = 24.1385896
| p625 = {{Coord|56.960235|24.13859|display=inline}}
| image = RigaBarona81.jpg
| vaid = 7487
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042444
| label = ''[[:d:Q56042444|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 93
| lat = 56.9608889
| long = 24.140072
| p625 = {{Coord|56.960889|24.140072|display=inline}}
| image = RigaBarona93.jpg
| vaid = 7488
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042445
| label = ''[[:d:Q56042445|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 99
| lat = 56.9626914
| long = 24.1428745
| p625 = {{Coord|56.962691|24.142875|display=inline}}
| image = RigaBarona99.jpg
| vaid = 7489
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042447
| label = ''[[:d:Q56042447|Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam]]''
| name = Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a
| lat = 56.9557867
| long = 24.1129477
| p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}}
| commonscat = Monument to Janis Rozentāls (Riga)
| vaid = 59
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042455
| label = ''[[:d:Q56042455|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a
| locality = Valsts mākslas muzejs
| lat = 56.9557867
| long = 24.1129477
| p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}}
| vaid = 7414
| year = 1903.-1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56025720
| label = ''[[:d:Q56025720|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2
| lat = 56.953616
| long = 24.1072318
| p625 = {{Coord|56.953616|24.107232|display=inline}}
| image = Pamatskola%20%E2%80%9ER%C4%ABdze%E2%80%9D%20%282%29.jpg
| vaid = 7697
| year = 1881. - 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042460
| label = ''[[:d:Q56042460|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 6
| lat = 56.9546939
| long = 24.1092867
| p625 = {{Coord|56.954694|24.109287|display=inline}}
| image = RigaValdemara6.jpg
| vaid = 7699
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042464
| label = ''[[:d:Q56042464|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 8
| lat = 56.9547836
| long = 24.1095007
| p625 = {{Coord|56.954784|24.109501|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%208.jpg
| vaid = 7700
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042468
| label = ''[[:d:Q56042468|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 14
| lat = 56.9557143
| long = 24.1221378
| p625 = {{Coord|56.955714|24.122138|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2014%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7610
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042470
| label = ''[[:d:Q56042470|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 16
| lat = 56.9555525
| long = 24.1224302
| p625 = {{Coord|56.955553|24.12243|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7611
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042471
| label = ''[[:d:Q56042471|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 17
| lat = 56.9561368
| long = 24.1222235
| p625 = {{Coord|56.956137|24.122224|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7612
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042472
| label = ''[[:d:Q56042472|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 18
| lat = 56.955386
| long = 24.1228059
| p625 = {{Coord|56.955386|24.122806|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7613
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042474
| label = ''[[:d:Q56042474|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 21
| lat = 56.9555008
| long = 24.1232704
| p625 = {{Coord|56.955501|24.12327|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7614
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042475
| label = ''[[:d:Q56042475|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 23
| lat = 56.9553626
| long = 24.1235576
| p625 = {{Coord|56.955363|24.123558|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7615
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042476
| label = ''[[:d:Q56042476|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 26
| lat = 56.9542572
| long = 24.124806
| p625 = {{Coord|56.954257|24.124806|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7616
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042478
| label = ''[[:d:Q56042478|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 27
| lat = 56.9544591
| long = 24.125348
| p625 = {{Coord|56.954459|24.125348|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7617
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042480
| label = ''[[:d:Q56042480|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 28
| lat = 56.9541248
| long = 24.1251635
| p625 = {{Coord|56.954125|24.125163|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7618
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042481
| label = ''[[:d:Q56042481|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 29
| lat = 56.9542828
| long = 24.1257535
| p625 = {{Coord|56.954283|24.125753|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7619
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042484
| label = ''[[:d:Q56042484|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 38
| lat = 56.9531232
| long = 24.1271902
| p625 = {{Coord|56.953123|24.12719|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7620
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042485
| label = ''[[:d:Q56042485|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 42
| lat = 56.9528492
| long = 24.127709
| p625 = {{Coord|56.952849|24.127709|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7621
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q20399575
| label = [[Berga bazārs]]
| name = Berga bazārs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.bergabazars.lv/
| address = Marijas iela 13; Elizabetes iela 85a; Dzirnavu iela 84
| lat = 56.9504
| long = 24.1229
| p625 = {{Coord|56.9504|24.1229|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2085-2.JPG
| vaid = 7455
| wikipediauri = Berga_baz%C4%81rs
| year = 1888. - 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7127718
| label = [[Palladium Rīga]]
| name = Palladium Rīga
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.palladium.lv
| address = Marijas iela 21
| lat = 56.950923
| long = 24.125483
| p625 = {{Coord|56.950923|24.125483|display=inline}}
| image = PalladiumLogo.jpg
| vaid = 9216
| wikipediauri = Palladium_R%C4%ABga
| year = 1913., 1925., 1957., 1965.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042486
| label = ''[[:d:Q56042486|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 21
| lat = 56.950789
| long = 24.125358
| p625 = {{Coord|56.950789|24.125358|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2021.jpg
| vaid = 7624
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042489
| label = ''[[:d:Q56042489|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 23
| lat = 56.9510399
| long = 24.1259829
| p625 = {{Coord|56.95104|24.125983|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2023.jpg
| vaid = 7625
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042490
| label = ''[[:d:Q56042490|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 3
| lat = 56.9486374
| long = 24.1206707
| p625 = {{Coord|56.948637|24.120671|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%203.jpg
| vaid = 7622
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042491
| label = ''[[:d:Q56042491|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 5
| lat = 56.9488081
| long = 24.1208096
| p625 = {{Coord|56.948808|24.12081|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%205.jpg
| vaid = 7623
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042494
| label = ''[[:d:Q56042494|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 16
| lat = 56.9576586
| long = 24.1316909
| p625 = {{Coord|56.957659|24.131691|display=inline}}
| image = RigaMatisa16.jpg
| vaid = 7626
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042498
| label = ''[[:d:Q56042498|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 17
| lat = 56.9577271
| long = 24.1324355
| p625 = {{Coord|56.957727|24.132435|display=inline}}
| image = RigaMatisa17.jpg
| vaid = 7627
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042500
| label = ''[[:d:Q56042500|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 21
| lat = 56.9575727
| long = 24.1330549
| p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}}
| image = RigaMatisa21.jpg
| vaid = 7628
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042501
| label = ''[[:d:Q56042501|Augusta Folca skulptūra &quot;Vīrs ar kannām&quot;, ģerboņa ciļņi (2)]]''
| name = Augusta Folca skulptūra &quot;Vīrs ar kannām&quot;, ģerboņa ciļņi (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 21
| lat = 56.9575727
| long = 24.1330549
| p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}}
| image = RigaMatisa21Cilnis.jpg
| vaid = 7283
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042503
| label = ''[[:d:Q56042503|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 27
| lat = 56.9567465
| long = 24.1344482
| p625 = {{Coord|56.956747|24.134448|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Mat%C4%ABsa%20iela%2027.jpg
| vaid = 7629
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042504
| label = ''[[:d:Q56042504|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 31
| lat = 56.9564626
| long = 24.1350221
| p625 = {{Coord|56.956463|24.135022|display=inline}}
| image = RigaMatisa31.jpg
| vaid = 7630
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042507
| label = ''[[:d:Q56042507|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 32
| lat = 56.9560965
| long = 24.1349867
| p625 = {{Coord|56.956097|24.134987|display=inline}}
| image = RigaMatisa32.jpg
| vaid = 7631
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042508
| label = ''[[:d:Q56042508|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 33
| lat = 56.956374
| long = 24.1352561
| p625 = {{Coord|56.956374|24.135256|display=inline}}
| image = RigaMatisa33.jpg
| vaid = 7632
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042509
| label = ''[[:d:Q56042509|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 35
| lat = 56.9563119
| long = 24.1353324
| p625 = {{Coord|56.956312|24.135332|display=inline}}
| image = RigaMatisa35.jpg
| vaid = 7633
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042523
| label = ''[[:d:Q56042523|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 1
| lat = 56.9482432
| long = 24.1196241
| p625 = {{Coord|56.948243|24.119624|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%201%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7634
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042511
| label = ''[[:d:Q56042511|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 10
| lat = 56.9487908
| long = 24.120119
| p625 = {{Coord|56.948791|24.120119|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2010%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7643
| year = 1879.,1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042512
| label = ''[[:d:Q56042512|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 11
| lat = 56.9492145
| long = 24.1185916
| p625 = {{Coord|56.949214|24.118592|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7644
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042514
| label = ''[[:d:Q56042514|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 12
| lat = 56.948557
| long = 24.1203485
| p625 = {{Coord|56.948557|24.120348|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2012%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7645
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042516
| label = ''[[:d:Q56042516|Rīgas latviešu biedrības ēka]]''
| name = Rīgas latviešu biedrības ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| image = Latvie%C5%A1u%20biedr%C4%ABbas%20nams.JPG
| vaid = 6524
| year = 1908., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042517
| label = ''[[:d:Q56042517|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| vaid = 7288
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042519
| label = ''[[:d:Q56042519|Fasādes gleznojumi (7)]]''
| name = Fasādes gleznojumi (7)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| image = Biedriba4.jpg
| vaid = 7289
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042520
| label = ''[[:d:Q56042520|Dzīvojamā ēka, slimnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka, slimnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 17/19
| lat = 56.951411724865
| long = 24.115929614104
| p625 = {{Coord|56.951412|24.11593|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2017%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7646
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042529
| label = ''[[:d:Q56042529|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 2
| lat = 56.9497711
| long = 24.1189387
| p625 = {{Coord|56.949771|24.118939|display=inline}}
| vaid = 7635
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042526
| label = ''[[:d:Q56042526|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 21
| lat = 56.9517865
| long = 24.1156406
| p625 = {{Coord|56.951786|24.115641|display=inline}}
| vaid = 7647
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042531
| label = ''[[:d:Q56042531|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 3
| lat = 56.94854
| long = 24.1193292
| p625 = {{Coord|56.94854|24.119329|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7636
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042533
| label = ''[[:d:Q56042533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 5
| lat = 56.9486659
| long = 24.1191324
| p625 = {{Coord|56.948666|24.119132|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7638
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042534
| label = ''[[:d:Q56042534|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 6
| lat = 56.9492045
| long = 24.1196602
| p625 = {{Coord|56.949205|24.11966|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7639
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042538
| label = ''[[:d:Q56042538|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 7
| lat = 56.9488369
| long = 24.1189027
| p625 = {{Coord|56.948837|24.118903|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%207.jpg
| vaid = 7640
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042540
| label = ''[[:d:Q56042540|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 8
| lat = 56.9488693
| long = 24.1198827
| p625 = {{Coord|56.948869|24.119883|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7641
| year = 1882.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042544
| label = ''[[:d:Q56042544|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 9
| lat = 56.9489987
| long = 24.1187388
| p625 = {{Coord|56.948999|24.118739|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%209%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7642
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042557
| label = ''[[:d:Q56042557|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 11
| lat = 56.9517516
| long = 24.1145554
| p625 = {{Coord|56.951752|24.114555|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7655
| year = 1868.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042558
| label = ''[[:d:Q56042558|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 13
| lat = 56.9515897
| long = 24.1147686
| p625 = {{Coord|56.95159|24.114769|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Raiņa bulvāris 13
| vaid = 7656
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042560
| label = ''[[:d:Q56042560|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 15
| lat = 56.9513468
| long = 24.1150801
| p625 = {{Coord|56.951347|24.11508|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2015%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7657
| year = 1868.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042562
| label = ''[[:d:Q56042562|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 17
| lat = 56.9510184
| long = 24.1153325
| p625 = {{Coord|56.951018|24.115333|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7658
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042564
| label = ''[[:d:Q56042564|Rīgas Politehniskā institūta galvenā ēka, tagad Latvijas Universitāte]]''
| name = Rīgas Politehniskā institūta galvenā ēka, tagad Latvijas Universitāte
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| image = Latvijas%20Universit%C4%81tes%20centr%C4%81l%C4%81%20%C4%93ka.JPG
| vaid = 6526
| year = 1866. - 1903., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042565
| label = ''[[:d:Q56042565|&quot;Lauvu portāls&quot;]]''
| name = &quot;Lauvu portāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7328
| year = 17.-18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042567
| label = ''[[:d:Q56042567|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7329
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042569
| label = ''[[:d:Q56042569|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7330
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042570
| label = ''[[:d:Q56042570|Rīgas politehnikuma studentu karceris]]''
| name = Rīgas politehnikuma studentu karceris
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| lat = 56.939197914523
| long = 24.073122318935
| p625 = {{Coord|56.939198|24.073122|display=inline}}
| vaid = 8999
| year = 1875. – 1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042545
| label = ''[[:d:Q56042545|Dzīvojamās ēkas daļa]]''
| name = Dzīvojamās ēkas daļa
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4
| vaid = 7648
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042546
| label = ''[[:d:Q56042546|Dzīvojamās ēkas daļa]]''
| name = Dzīvojamās ēkas daļa
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4
| lat = 56.95444056794
| long = 24.108965716423
| p625 = {{Coord|56.954441|24.108966|display=inline}}
| vaid = 7698
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042547
| label = ''[[:d:Q56042547|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 2
| lat = 56.9542178
| long = 24.1093017
| p625 = {{Coord|56.954218|24.109302|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%202%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7649
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042571
| label = ''[[:d:Q56042571|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 21
| lat = 56.9501074
| long = 24.1164749
| p625 = {{Coord|56.950107|24.116475|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7659
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042576
| label = ''[[:d:Q56042576|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 23
| lat = 56.949872
| long = 24.1167032
| p625 = {{Coord|56.949872|24.116703|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7660
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042577
| label = ''[[:d:Q56042577|Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 27
| lat = 56.9489638
| long = 24.1176867
| p625 = {{Coord|56.948964|24.117687|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7661
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042549
| label = ''[[:d:Q56042549|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 3
| lat = 56.9540918
| long = 24.1095809
| p625 = {{Coord|56.954092|24.109581|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%203%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7650
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042579
| label = ''[[:d:Q56042579|Dzīvojamā ēka tagad viesnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka tagad viesnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 33
| lat = 56.9479924
| long = 24.1189494
| p625 = {{Coord|56.947992|24.118949|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7662
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042551
| label = ''[[:d:Q56042551|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 4
| lat = 56.9539208
| long = 24.1099421
| p625 = {{Coord|56.953921|24.109942|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%204%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7651
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042553
| label = ''[[:d:Q56042553|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 5
| lat = 56.953767
| long = 24.1102493
| p625 = {{Coord|56.953767|24.110249|display=inline}}
| vaid = 7652
| year = 1879. - 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042554
| label = ''[[:d:Q56042554|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 7
| lat = 56.9532007
| long = 24.1115346
| p625 = {{Coord|56.953201|24.111535|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%207%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7653
| year = 1864. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042555
| label = ''[[:d:Q56042555|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 8
| lat = 56.9527866
| long = 24.1125363
| p625 = {{Coord|56.952787|24.112536|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7654
| year = 1902 . - 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042556
| label = ''[[:d:Q56042556|Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 9
| lat = 56.9523266
| long = 24.1134277
| p625 = {{Coord|56.952327|24.113428|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%209%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Raiņa bulvāris 9
| vaid = 6525
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042581
| label = ''[[:d:Q56042581|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 16
| lat = 56.9575805
| long = 24.1254255
| p625 = {{Coord|56.95758|24.125425|display=inline}}
| image = RigaStabu16.jpg
| vaid = 7663
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042583
| label = ''[[:d:Q56042583|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 17
| lat = 56.9577687
| long = 24.125903
| p625 = {{Coord|56.957769|24.125903|display=inline}}
| image = RigaStabu17.jpg
| vaid = 9014
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042584
| label = ''[[:d:Q56042584|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 18
| lat = 56.9573645
| long = 24.1257865
| p625 = {{Coord|56.957364|24.125787|display=inline}}
| image = RigaStabu18.jpg
| vaid = 7664
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042587
| label = ''[[:d:Q56042587|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 19
| lat = 56.9576158
| long = 24.1261163
| p625 = {{Coord|56.957616|24.126116|display=inline}}
| image = RigaStabu19.jpg
| vaid = 7665
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042588
| label = ''[[:d:Q56042588|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 20
| lat = 56.9571756
| long = 24.1260818
| p625 = {{Coord|56.957176|24.126082|display=inline}}
| image = RigaStabu20.jpg
| vaid = 7666
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042591
| label = ''[[:d:Q56042591|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 45
| lat = 56.9551713
| long = 24.1312644
| p625 = {{Coord|56.955171|24.131264|display=inline}}
| image = RigaStabu45.jpg
| vaid = 7668
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042594
| label = ''[[:d:Q56042594|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 46/48
| lat = 56.9545275
| long = 24.1316686
| p625 = {{Coord|56.954527|24.131669|display=inline}}
| image = RigaStabu46-48.jpg
| vaid = 7669
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042597
| label = ''[[:d:Q56042597|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 50
| lat = 56.9544383
| long = 24.1318973
| p625 = {{Coord|56.954438|24.131897|display=inline}}
| image = RigaStabu50.jpg
| vaid = 7670
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042600
| label = ''[[:d:Q56042600|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 28
| lat = 56.9624374
| long = 24.1378034
| p625 = {{Coord|56.962437|24.137803|display=inline}}
| image = RigaTallinas28.jpg
| vaid = 7671
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042604
| label = ''[[:d:Q56042604|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 30
| lat = 56.9621767
| long = 24.1382276
| p625 = {{Coord|56.962177|24.138228|display=inline}}
| image = RigaTallinas30.jpg
| vaid = 7672
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042605
| label = ''[[:d:Q56042605|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 45
| lat = 56.9619224
| long = 24.1396155
| p625 = {{Coord|56.961922|24.139616|display=inline}}
| image = RigaTallinas45.jpg
| vaid = 7673
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042606
| label = ''[[:d:Q56042606|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 50
| lat = 56.9600479
| long = 24.1415454
| p625 = {{Coord|56.960048|24.141545|display=inline}}
| image = RigaTallinas50.jpg
| vaid = 7674
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042608
| label = ''[[:d:Q56042608|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 13
| lat = 56.9540831
| long = 24.1215594
| p625 = {{Coord|56.954083|24.121559|display=inline}}
| image = RigaTerbatas13.jpg
| vaid = 7680
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042610
| label = ''[[:d:Q56042610|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 14
| lat = 56.9536473
| long = 24.121574
| p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}}
| image = Terbatas.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 14 (Riga)
| vaid = 7681
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042614
| label = ''[[:d:Q56042614|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 14
| lat = 56.9536473
| long = 24.121574
| p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}}
| image = Stainedglass%20T%C4%93rbatas%20iela14%205.jpg
| commonscat = Stained-glass windows of Tērbatas iela 14, Riga
| vaid = 7400
| year = ap 1909.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042627
| label = ''[[:d:Q56042627|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 15/17
| lat = 56.9542794
| long = 24.1219184
| p625 = {{Coord|56.954279|24.121918|display=inline}}
| image = RigaTerbatas15-17.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 15/17 (Riga)
| vaid = 6527
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042629
| label = ''[[:d:Q56042629|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 20
| lat = 56.953981
| long = 24.122454
| p625 = {{Coord|56.953981|24.122454|display=inline}}
| image = RigaTerbatas20.jpg
| vaid = 7682
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042633
| label = ''[[:d:Q56042633|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 28
| lat = 56.9545232
| long = 24.1235354
| p625 = {{Coord|56.954523|24.123535|display=inline}}
| image = RigaTerbatas28.jpg
| vaid = 7683
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042635
| label = ''[[:d:Q56042635|Sabiedriskā ēka]]''
| name = Sabiedriskā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 2a
| lat = 56.952174728912
| long = 24.116573487908
| p625 = {{Coord|56.952175|24.116573|display=inline}}
| image = 2013-02-28%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 7675
| year = 1863. - 1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042639
| label = ''[[:d:Q56042639|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 33/35
| lat = 56.9552573
| long = 24.124137
| p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}}
| image = RigaTerbatas33-35.jpg
| vaid = 6528
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042642
| label = ''[[:d:Q56042642|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 33/35
| lat = 56.9552573
| long = 24.124137
| p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}}
| image = RigaTerbatas33-35-2.jpg
| vaid = 7684
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042644
| label = ''[[:d:Q56042644|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 37
| lat = 56.9554308
| long = 24.1245027
| p625 = {{Coord|56.955431|24.124503|display=inline}}
| image = RigaTerbatas37.jpg
| vaid = 7685
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042646
| label = ''[[:d:Q56042646|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 38
| lat = 56.9554246
| long = 24.1252589
| p625 = {{Coord|56.955425|24.125259|display=inline}}
| image = RigaTerbatas38.jpg
| vaid = 7686
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042650
| label = ''[[:d:Q56042650|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 4
| lat = 56.952968
| long = 24.1202969
| p625 = {{Coord|56.952968|24.120297|display=inline}}
| image = RigaTerbatas4%282%29.jpg
| vaid = 7676
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042648
| label = ''[[:d:Q56042648|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 49/51
| lat = 56.9565371
| long = 24.126721
| p625 = {{Coord|56.956537|24.126721|display=inline}}
| image = RigaTerbatas49-51.jpg
| vaid = 7687
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042651
| label = ''[[:d:Q56042651|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 50
| lat = 56.956321
| long = 24.1272628
| p625 = {{Coord|56.956321|24.127263|display=inline}}
| image = RigaTerbatas50.jpg
| vaid = 7688
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042652
| label = ''[[:d:Q56042652|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 53
| lat = 56.9567074
| long = 24.1270997
| p625 = {{Coord|56.956707|24.1271|display=inline}}
| image = RigaTerbatas53.jpg
| vaid = 7689
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042654
| label = ''[[:d:Q56042654|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 54
| lat = 56.9567512
| long = 24.1282344
| p625 = {{Coord|56.956751|24.128234|display=inline}}
| image = RigaTerbatas54.jpg
| vaid = 7690
| year = 1894. - 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042656
| label = ''[[:d:Q56042656|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 55
| lat = 56.957021
| long = 24.1279229
| p625 = {{Coord|56.957021|24.127923|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2055.jpg
| vaid = 7691
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042665
| label = ''[[:d:Q56042665|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 6/8
| lat = 56.9532484
| long = 24.1205528
| p625 = {{Coord|56.953248|24.120553|display=inline}}
| image = RigaTerbatas4.jpg
| vaid = 7677
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042657
| label = ''[[:d:Q56042657|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 63
| lat = 56.9578874
| long = 24.1305279
| p625 = {{Coord|56.957887|24.130528|display=inline}}
| image = RigaTerbatas63.jpg
| vaid = 7692
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042659
| label = ''[[:d:Q56042659|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 65
| lat = 56.9581322
| long = 24.1305905
| p625 = {{Coord|56.958132|24.130591|display=inline}}
| image = RigaTerbatas65.jpg
| vaid = 7693
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042672
| label = ''[[:d:Q56042672|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 7
| lat = 56.9536807
| long = 24.1207073
| p625 = {{Coord|56.953681|24.120707|display=inline}}
| image = RigaTerbatas7.jpg
| vaid = 7678
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042616
| label = ''[[:d:Q56042616|Vitrāžas (6)]]''
| name = Vitrāžas (6)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 7/3
| lat = 56.953673001065
| long = 24.120693000396
| p625 = {{Coord|56.953673|24.120693|display=inline}}
| vaid = 7399
| year = 1933.-1934.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042679
| label = ''[[:d:Q56042679|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 86
| lat = 56.9611744
| long = 24.1380684
| p625 = {{Coord|56.961174|24.138068|display=inline}}
| image = RigaTerbatas86.jpg
| vaid = 7694
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042688
| label = ''[[:d:Q56042688|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 88
| lat = 56.9613528
| long = 24.1383941
| p625 = {{Coord|56.961353|24.138394|display=inline}}
| image = RigaTerbatas88.jpg
| vaid = 7695
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042695
| label = ''[[:d:Q56042695|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 9/11
| lat = 56.9539313
| long = 24.121282
| p625 = {{Coord|56.953931|24.121282|display=inline}}
| image = RigaTerbatas9-11.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 9/11 (Riga)
| vaid = 7679
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042702
| label = ''[[:d:Q56042702|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 97
| lat = 56.9613726
| long = 24.1376094
| p625 = {{Coord|56.961373|24.137609|display=inline}}
| image = RigaTerbatas97.jpg
| vaid = 7696
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042251
| label = ''[[:d:Q56042251|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 16
| lat = 56.9566746
| long = 24.1236112
| p625 = {{Coord|56.956675|24.123611|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7589
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042252
| label = ''[[:d:Q56042252|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 19/21
| lat = 56.9565158
| long = 24.1246207
| p625 = {{Coord|56.956516|24.124621|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2019%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7590
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042253
| label = ''[[:d:Q56042253|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 20
| lat = 56.9563552
| long = 24.1242418
| p625 = {{Coord|56.956355|24.124242|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2020%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7591
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042254
| label = ''[[:d:Q56042254|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 23/25
| lat = 56.956299989471
| long = 24.125125246684
| p625 = {{Coord|56.9563|24.125125|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2023%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 6520
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042255
| label = ''[[:d:Q56042255|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 26
| lat = 56.9554274
| long = 24.125823
| p625 = {{Coord|56.955427|24.125823|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7592
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042256
| label = ''[[:d:Q56042256|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 30
| lat = 56.9551461
| long = 24.1263049
| p625 = {{Coord|56.955146|24.126305|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2030%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7593
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042258
| label = ''[[:d:Q56042258|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 32
| lat = 56.9550229
| long = 24.1265375
| p625 = {{Coord|56.955023|24.126538|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2032%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7594
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042259
| label = ''[[:d:Q56042259|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 34
| lat = 56.9548212
| long = 24.1267593
| p625 = {{Coord|56.954821|24.126759|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7595
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042261
| label = ''[[:d:Q56042261|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 38
| lat = 56.9539084
| long = 24.1285398
| p625 = {{Coord|56.953908|24.12854|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7596
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042262
| label = ''[[:d:Q56042262|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 39
| lat = 56.9541409
| long = 24.1289027
| p625 = {{Coord|56.954141|24.128903|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2039%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7597
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042264
| label = ''[[:d:Q56042264|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 41
| lat = 56.9539485
| long = 24.1292586
| p625 = {{Coord|56.953949|24.129259|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2041%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7598
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042269
| label = ''[[:d:Q56042269|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 42
| lat = 56.9536635
| long = 24.1289925
| p625 = {{Coord|56.953663|24.128992|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7599
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042270
| label = ''[[:d:Q56042270|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 44
| lat = 56.9535236
| long = 24.1292675
| p625 = {{Coord|56.953524|24.129268|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2044%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7600
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042274
| label = ''[[:d:Q56042274|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 46
| lat = 56.9533137
| long = 24.1296555
| p625 = {{Coord|56.953314|24.129655|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2046%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7601
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q337179
| label = [[Brīvības piemineklis]]
| name = Brīvības piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Brīvības bulv. un Raiņa bulv. krustojumā
| lat = 56.951555555556
| long = 24.113222222222
| p625 = {{Coord|56.951556|24.113222|display=inline}}
| commonscat = Freedom monument (Riga)
| vaid = 6965
| wikipediauri = Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1368285
| label = [[Esplanāde (Rīga)]]
| name = Esplanāde (Rīga)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Brīvības bulvāris
| lat = 56.95388889
| long = 24.11388889
| p625 = {{Coord|56.953889|24.113889|display=inline}}
| image = Ryga.2007-08-09.jpg
| commonscat = Esplanāde (Riga)
| vaid = 7863
| wikipediauri = Esplan%C4%81de_(R%C4%ABga)
| year = 19.gs.80.g.,1950.-1952.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1854781
| label = [[Vērmanes dārzs]]
| name = Vērmanes dārzs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp Elizabetes, Kr. Barona, Tērbatas ielām
| lat = 56.95141667
| long = 24.11891667
| p625 = {{Coord|56.951417|24.118917|display=inline}}
| image = Vermanes%20Garden%20View.jpg
| commonscat = Vērmanes Garden
| vaid = 5583
| wikipediauri = V%C4%93rmanes_d%C4%81rzs
| year = 1817., 20.gs.20.g., 1950.,1967.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4343065
| label = [[Alfrēda Kalniņa piemineklis]]
| name = Alfrēda Kalniņa piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Nacionālajai operai
| lat = 56.948909
| long = 24.115973
| p625 = {{Coord|56.948909|24.115973|display=inline}}
| commonscat = Monument to Alfrēds Kalniņš
| vaid = 52
| wikipediauri = Alfr%C4%93da_Kalni%C5%86a_piemineklis
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q12333455
| label = ''[[:d:Q12333455|Rīgas cirka ēka]]''
| name = Rīgas cirka ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.94952778
| long = 24.11938889
| p625 = {{Coord|56.949528|24.119389|display=inline}}
| image = %D0%9A%D1%83%D0%BF%D0%BE%D0%BB%20%D1%86%D0%B8%D1%80%D0%BA%D0%B0%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 7637
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042055
| label = ''[[:d:Q56042055|Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim]]''
| name = Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Bastejkalnam
| lat = 56.95297196343
| long = 24.109668687316
| p625 = {{Coord|56.952972|24.109669|display=inline}}
| image = Piemineklis%20rakstniekam%20R.Blaumanim%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Monument to Rūdolfs Blaumanis
| vaid = 53
| year = 1863.-1908.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q59504544
| label = ''[[:d:Q59504544|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95576
| long = 24.11309
| p625 = {{Coord|56.95576|24.11309|display=inline}}
| image = Latvijas%20Nacion%C4%81lais%20m%C4%81kslas%20muzejs%20%28LNMM%29.jpg
| commonscat = Building of the Latvian National Museum of Arts
| vaid = 6530
| year = 1903. - 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110866531
| label = ''[[:d:Q110866531|Jaunā Rīgas teātra ēka]]''
| name = Jaunā Rīgas teātra ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.9546
| long = 24.125
| p625 = {{Coord|56.9546|24.125|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Lāčplēša iela 25 (Riga)
| vaid = 58
| year = 1902.-1905. 1908.-1915. 1920.-1977.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110866719
| label = ''[[:d:Q110866719|Latvijas leļļu teātra ēka]]''
| name = Latvijas leļļu teātra ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95115
| long = 24.121675
| p625 = {{Coord|56.95115|24.121675|display=inline}}
| image = Th%C3%A9%C3%A2tre%20de%20marionnettes%20%C3%A0%20Riga.jpg
| commonscat = The building of Latvian Puppet theater
| vaid = 7470
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Central District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Centra rajons}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>jlc51zcagrp5si215i6xy19h5qkdnxh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244638</id>
    <revision>
      <id>4483520</id>
      <parentid>4473718</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183619" sha1="m9nlk2aajfhidb0ti90r3eaf48tp7uv" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vecrīga|Vecrīgā]].

{{monument-title-wikidata|2560805}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566182 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4343435
| label = [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem]]
| name = Piemineklis 1905. gada cīnītājiem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = 11. novembra krastmala
| locality = pie dzelzceļa tilta
| lat = 56.9443
| long = 24.1081
| p625 = {{Coord|56.9443|24.1081|display=inline}}
| image = 1905%20monument%20Riga.JPG
| commonscat = Monument to the 1905 Revolution in the Center of Riga
| vaid = 51
| wikipediauri = Piemineklis_1905._gada_c%C4%ABn%C4%ABt%C4%81jiem
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051855
| label = ''[[:d:Q56051855|Mākslinieku nams]]''
| name = Mākslinieku nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = 11. novembra krastmala 35
| lat = 56.94472180748
| long = 24.109046210772
| p625 = {{Coord|56.944722|24.109046|display=inline}}
| image = 11.novembra%20krastmala%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 9189
| year = 1956.–1960.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4065174
| label = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]]
| name = Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.anglicanriga.lv/index_eng.html
| address = 11. novembra krastmala; Pils iela 11
| lat = 56.949722222222
| long = 24.101944444444
| p625 = {{Coord|56.949722|24.101944|display=inline}}
| image = 2025%20Anglican%20Church%20%28Riga%29%20%282%29.jpg
| commonscat = Anglican church in Riga
| vaid = 6531
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Anglik%C4%81%C5%86u_Sv%C4%93t%C4%81_Pest%C4%ABt%C4%81ja_bazn%C4%ABca
| year = 1859., 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051858
| label = ''[[:d:Q56051858|Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]''
| name = Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 10; Aldaru iela 12/14; Aldaru iela 12
| lat = 56.951169468552
| long = 24.106689039494
| p625 = {{Coord|56.951169|24.106689|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2010%20%281%29.jpg
| vaid = 6532
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051862
| label = ''[[:d:Q56051862|Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 11
| lat = 56.9513099
| long = 24.1062102
| p625 = {{Coord|56.95131|24.10621|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2011%20%281%29.jpg
| commonscat = Aldaru iela 11 (Riga)
| vaid = 6577
| year = 15. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051863
| label = ''[[:d:Q56051863|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 5
| lat = 56.9509324
| long = 24.1062508
| p625 = {{Coord|56.950932|24.106251|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%205%20%281%29.jpg
| commonscat = Aldaru iela 5 (Riga)
| vaid = 6576
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051864
| label = ''[[:d:Q56051864|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alksnāja iela 7; Alksnāja iela 8; Alksnāja iela 5; Alksnāja iela 9; Alksnāja iela 11; Alksnāja iela 14; Vecpilsētas iela 9
| lat = 56.946080159164
| long = 24.111302126118
| p625 = {{Coord|56.94608|24.111302|display=inline}}
| image = Alksn%C4%81ja%20iela.JPG
| vaid = 6533
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051871
| label = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| name = Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 4; Amatu iela 5; Amatu iela 6
| lat = 56.94945276259
| long = 24.107976321218
| p625 = {{Coord|56.949453|24.107976|display=inline}}
| image = Livonian%20Park.JPG
| commonscat = Guild complex in Riga
| vaid = 6534
| year = 13. gs. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051876
| label = ''[[:d:Q56051876|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| vaid = 7027
| year = 19.gs. 60.-80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051882
| label = ''[[:d:Q56051882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| vaid = 7028
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051888
| label = ''[[:d:Q56051888|Vitrāžas (5)]]''
| name = Vitrāžas (5)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r1.jpg
| vaid = 7029
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051897
| label = ''[[:d:Q56051897|Vitrāžas (7)]]''
| name = Vitrāžas (7)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r3.jpg
| vaid = 7030
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051901
| label = ''[[:d:Q56051901|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7033
| year = 1633., 1965.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051907
| label = ''[[:d:Q56051907|Interjera dekoratīvā apdare &quot;Līgavas kambarī&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;Līgavas kambarī&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7034
| year = 14.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051909
| label = ''[[:d:Q56051909|Interjera dekoratīvā apdare &quot;Minsteres istabā&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;Minsteres istabā&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7035
| year = 19.gs. 1966.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051912
| label = ''[[:d:Q56051912|Muzikantu loža]]''
| name = Muzikantu loža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7036
| year = 1646. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051916
| label = ''[[:d:Q56051916|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7037
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051920
| label = ''[[:d:Q56051920|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| image = Riga%20Ansis%20Cirulis.jpg
| vaid = 7038
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051924
| label = ''[[:d:Q56051924|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Anglikāņu iela 5
| lat = 56.9499891
| long = 24.101794
| p625 = {{Coord|56.949989|24.101794|display=inline}}
| image = RigaAnglikanu5.jpg
| vaid = 7039
| year = 1795.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051928
| label = ''[[:d:Q56051928|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Arsenāla iela 5
| lat = 56.9510058
| long = 24.1029838
| p625 = {{Coord|56.951006|24.102984|display=inline}}
| image = Noliktava%2C%20R%C4%ABga%2C%20Arsen%C4%81la%20iela%205.JPG
| vaid = 6578
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051937
| label = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]]
| name = Pilsētas kanāla apstādījumi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris
| lat = 56.951081469362
| long = 24.112282884519
| p625 = {{Coord|56.951081|24.112283|display=inline}}
| image = Centrs%2C%20Centra%20rajons%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20Dmitrij%20M%20%281%29.jpg
| commonscat = Riga Canal parks
| vaid = 6432
| wikipediauri = Kan%C4%81lmalas_apst%C4%81d%C4%ABjumi
| year = 19.gs.II p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051941
| label = ''[[:d:Q56051941|Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta]]''
| name = Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 28
| lat = 56.9483119
| long = 24.1137625
| p625 = {{Coord|56.948312|24.113762|display=inline}}
| image = RigaAspazijasBulvaris28.jpg
| vaid = 54
| year = 1927.-1940.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051934
| label = ''[[:d:Q56051934|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 3
| locality = Nacionālā opera
| lat = 56.9492517
| long = 24.114286
| p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}}
| image = Operas%20Liel%C4%81s%20z%C4%81les%20interjers%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 7041
| year = 1885.-1887., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051944
| label = ''[[:d:Q56051944|Latvijas Nacionālās operas ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālās operas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 3
| lat = 56.9492517
| long = 24.114286
| p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}}
| image = Nacion%C4%81l%C4%81%20Opera%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Latvian National Opera
| vaid = 6513
| year = 1860., 1885. - 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051946
| label = ''[[:d:Q56051946|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 5
| lat = 56.9469571
| long = 24.1115489
| p625 = {{Coord|56.946957|24.111549|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%205%20%283%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 5 (Riga)
| vaid = 6579
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051949
| label = ''[[:d:Q56051949|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 6
| lat = 56.94711
| long = 24.1113686
| p625 = {{Coord|56.94711|24.111369|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%206%20%281%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 6 (Riga)
| vaid = 6580
| year = 17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051950
| label = ''[[:d:Q56051950|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 7; Audēju iela 9; Audēju iela 11
| lat = 56.946844375549
| long = 24.112073483579
| p625 = {{Coord|56.946844|24.112073|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%209%20%283%29.JPG
| vaid = 6535
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051952
| label = ''[[:d:Q56051952|Fasādes dekoratīvā apdare un balkons]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare un balkons
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 8
| lat = 56.9471366
| long = 24.1117139
| p625 = {{Coord|56.947137|24.111714|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%208%20%281%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 8 (Riga)
| vaid = 7042
| year = 1780. 1909.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051953
| label = ''[[:d:Q56051953|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bīskapa gāte 6
| lat = 56.9490541
| long = 24.1030577
| p625 = {{Coord|56.949054|24.103058|display=inline}}
| image = Portals%20Riga%2C%20Biskapa%20gate%206%283%29.jpg
| commonscat = Bīskapa gāte 6
| vaid = 7067
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7333328
| label = [[Rīgas Doma ērģeles]]
| name = Rīgas Doma ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Organ%20of%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%2820220628%29.jpg
| commonscat = Organ of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7081
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Doma_%C4%93r%C4%A3eles
| year = 1883.-1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051956
| label = ''[[:d:Q56051956|Dziedātāju luktu gleznojumi (9)]]''
| name = Dziedātāju luktu gleznojumi (9)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Dzied%C4%81taju%20luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Choir gallery oil paintings in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7077
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051957
| label = ''[[:d:Q56051957|Cilnis &quot;Sv. Cecīlija&quot; - baznīcas mūzikas patronese]]''
| name = Cilnis &quot;Sv. Cecīlija&quot; - baznīcas mūzikas patronese
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7079
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051959
| label = ''[[:d:Q56051959|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20bazn%C4%ABca.%20Doma%20lielais%20%C4%93r%C4%A3e%C4%BCu%20prospekts.jpg
| commonscat = Organ Case of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7080
| year = 1601. 1681. 1773., 1906.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051962
| label = ''[[:d:Q56051962|Depkinu dzimtas kapenes fasāde]]''
| name = Depkinu dzimtas kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Depkinu%20dzimtas%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Depkin family
| vaid = 7082
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051963
| label = ''[[:d:Q56051963|E. Kobera kapenes fasāde]]''
| name = E. Kobera kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = E.%20Kobera%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Elias Kober
| vaid = 7083
| year = 1738.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051964
| label = ''[[:d:Q56051964|Epitāfija D. Dreilingam]]''
| name = Epitāfija D. Dreilingam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20D.%20Dreilingam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Dietrich Dreiling
| vaid = 7084
| year = 1686.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051966
| label = ''[[:d:Q56051966|Epitāfija D. Hermanim]]''
| name = Epitāfija D. Hermanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20D.%20Hermanim%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Daniel Hermann
| vaid = 7085
| year = 1601.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051968
| label = ''[[:d:Q56051968|Epitāfija J. Batusam]]''
| name = Epitāfija J. Batusam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7090
| year = 1545.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051970
| label = ''[[:d:Q56051970|Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem]]''
| name = Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20M.%20un%20K.%20T%C4%ABzenhauzeniem%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Kaspar von Tiesenhausen and Maria von Effern
| vaid = 7095
| year = 1611., atj. 1880. un 1910.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051972
| label = ''[[:d:Q56051972|Epitāfija Rīgemanu ģimenei]]''
| name = Epitāfija Rīgemanu ģimenei
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20R%C4%ABgemanu%20%C4%A3imenei%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Rigemann family in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7099
| year = 1605., rest. 1912.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051975
| label = ''[[:d:Q56051975|G. J. Albedilla kapenes fasāde]]''
| name = G. J. Albedilla kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = G.%20J.%20Albedilla%20kapenes%20fas%C4%81de.jpg
| commonscat = Tomb for Gustav von Albedyl
| vaid = 7103
| year = 1701.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051977
| label = ''[[:d:Q56051977|Garīdznieku soli (2)]]''
| name = Garīdznieku soli (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20gar%C4%ABdznieku%20soli%20%282%29.jpg
| commonscat = Choir Stalls of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7104
| year = 16.gs.Ip., pārveidoti 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051980
| label = ''[[:d:Q56051980|Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - &quot;Jāņa atklāsme&quot;, &quot;Tobijs ar eņģeli&quot;, narteksa dienvidu pusē - &quot;Lācara atmodināšana&quot;]]''
| name = Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - &quot;Jāņa atklāsme&quot;, &quot;Tobijs ar eņģeli&quot;, narteksa dienvidu pusē - &quot;Lācara atmodināšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Riga%20Dom%20Empore.JPG
| commonscat = Paintings under organ gallery in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7105
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051983
| label = ''[[:d:Q56051983|Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doms%20%2874%29.JPG
| commonscat = Interior of Cathedral of Holy Mary in Riga
| vaid = 7106
| year = 13.gs., 16.gs., 19.gs. b..
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051986
| label = ''[[:d:Q56051986|J. G. Knauera dzimtas kapene]]''
| name = J. G. Knauera dzimtas kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = J.%20G.%20Knauera%20dzimtas%20kapene.jpg
| commonscat = Knauer family chapel
| vaid = 7107
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051988
| label = ''[[:d:Q56051988|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20Kancele%20%2803%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7108
| year = 1641., 1817.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051991
| label = ''[[:d:Q56051991|Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam]]''
| name = Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Kapa%20piemineklis%20b%C4%ABskapam%20Meinhardam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Meinhard, first Bishop of Livonia
| vaid = 7109
| year = 14.gs. 1896.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051997
| label = ''[[:d:Q56051997|Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam]]''
| name = Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Kapa%20piemineklis%20Brandenburgas%20Vilhelmam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tombstone for Wilhelm von Brandenburg
| vaid = 7110
| year = 16.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051998
| label = ''[[:d:Q56051998|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7111
| year = 1507.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052002
| label = ''[[:d:Q56052002|Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti]]''
| name = Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7112
| year = 1444. 1573.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052004
| label = ''[[:d:Q56052004|Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7113
| year = 1375. 1686.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052006
| label = ''[[:d:Q56052006|Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti]]''
| name = Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7114
| year = 1563., 1596, 17.gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052010
| label = ''[[:d:Q56052010|Kapa plāksne G. Velingam]]''
| name = Kapa plāksne G. Velingam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7115
| year = 1586.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052012
| label = ''[[:d:Q56052012|Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai]]''
| name = Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7116
| year = 1566., 1578.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052015
| label = ''[[:d:Q56052015|Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem]]''
| name = Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7117
| year = 1596. 1703.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052016
| label = ''[[:d:Q56052016|Kapa plāksne H. Gīzem]]''
| name = Kapa plāksne H. Gīzem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7118
| year = 1558.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052018
| label = ''[[:d:Q56052018|Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7119
| year = 1427., 1620.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052019
| label = ''[[:d:Q56052019|Kapa plāksne H. Rigemanim]]''
| name = Kapa plāksne H. Rigemanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7120
| year = 1576., 1619.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052022
| label = ''[[:d:Q56052022|Kapa plāksne H. Velšam]]''
| name = Kapa plāksne H. Velšam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7121
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052023
| label = ''[[:d:Q56052023|Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam]]''
| name = Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7122
| year = 16.gs., 1680., 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052024
| label = ''[[:d:Q56052024|Kapa plāksne I. Helleram]]''
| name = Kapa plāksne I. Helleram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7123
| year = 16.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052025
| label = ''[[:d:Q56052025|Kapa plāksne J. Borgentrikam]]''
| name = Kapa plāksne J. Borgentrikam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7124
| year = 1588., 1601.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052027
| label = ''[[:d:Q56052027|Kapa plāksne J. Grāvem]]''
| name = Kapa plāksne J. Grāvem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7125
| year = 1572. 1657.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052031
| label = ''[[:d:Q56052031|Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7126
| year = 16.gs.b., 1690.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052032
| label = ''[[:d:Q56052032|Kapa plāksne J. Mumbarham]]''
| name = Kapa plāksne J. Mumbarham
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7127
| year = 1433. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052033
| label = ''[[:d:Q56052033|Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7128
| year = 1582. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052034
| label = ''[[:d:Q56052034|Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam]]''
| name = Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7129
| year = 1407. 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052036
| label = ''[[:d:Q56052036|Kapa plāksne J. Ulenbrugem]]''
| name = Kapa plāksne J. Ulenbrugem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7130
| year = 1394., 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052037
| label = ''[[:d:Q56052037|Kapa plāksne K. Benkendorfam]]''
| name = Kapa plāksne K. Benkendorfam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7131
| year = 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052038
| label = ''[[:d:Q56052038|Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7132
| year = 1472., 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052041
| label = ''[[:d:Q56052041|Kapa plāksne L. Helleram]]''
| name = Kapa plāksne L. Helleram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7133
| year = 16.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052042
| label = ''[[:d:Q56052042|Kapa plāksne L. Lemhenam]]''
| name = Kapa plāksne L. Lemhenam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7134
| year = 1611.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052043
| label = ''[[:d:Q56052043|Kapa plāksne M. Gezes dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. Gezes dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7135
| year = 16.gs. 1712.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052046
| label = ''[[:d:Q56052046|Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7136
| year = 1679.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052048
| label = ''[[:d:Q56052048|Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem]]''
| name = Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7137
| year = 17.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052050
| label = ''[[:d:Q56052050|Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7138
| year = 1436. 1595.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052051
| label = ''[[:d:Q56052051|Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7139
| year = 1562. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052053
| label = ''[[:d:Q56052053|Kapa plāksne P.Spornibam]]''
| name = Kapa plāksne P.Spornibam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle, baznīcas ārpusē ZA sienā
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7140
| year = 1500.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052055
| label = ''[[:d:Q56052055|Kapa plāksne R. Bronem]]''
| name = Kapa plāksne R. Bronem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7141
| year = 1400.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052057
| label = ''[[:d:Q56052057|Kapa plāksne R. Fitinghofam]]''
| name = Kapa plāksne R. Fitinghofam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7142
| year = 1562.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052058
| label = ''[[:d:Q56052058|Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7143
| year = 1581., 1621.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052059
| label = ''[[:d:Q56052059|Kapa plāksne T. Gronevaltam]]''
| name = Kapa plāksne T. Gronevaltam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7144
| year = 15.gs., 1597.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052065
| label = ''[[:d:Q56052065|Kapa plāksne Vīkenu dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Vīkenu dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7145
| year = 1559. 1643.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052067
| label = ''[[:d:Q56052067|Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem]]''
| name = Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7146
| year = 17.gs.s. 1722.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052070
| label = ''[[:d:Q56052070|Kapa plāksnes fragments J. Sašem]]''
| name = Kapa plāksnes fragments J. Sašem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7147
| year = 1454.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052071
| label = ''[[:d:Q56052071|Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7148
| year = 1679.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052072
| label = ''[[:d:Q56052072|Luktu gleznojumi (26)]]''
| name = Luktu gleznojumi (26)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%2808%29.jpg
| commonscat = Organ gallery paintings in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7150
| year = 1738.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052073
| label = ''[[:d:Q56052073|M. Rozes dzimtas kapene]]''
| name = M. Rozes dzimtas kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = M.%20Rozes%20dzimtas%20kapene.jpg
| commonscat = Roze family chapel
| vaid = 7151
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052075
| label = ''[[:d:Q56052075|Mazās ģildes epitāfija]]''
| name = Mazās ģildes epitāfija
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Maz%C4%81s%20%C4%A3ildes%20epit%C4%81fija%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Epitaph of a member of the Small Guild of Riga
| vaid = 7152
| year = 1604.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052076
| label = ''[[:d:Q56052076|Melngalvju biedrības solu barjeras dekors]]''
| name = Melngalvju biedrības solu barjeras dekors
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Melngalvju%20biedr%C4%ABbas%20solu%20barjeras%20dekors%20%2806%29.jpg
| commonscat = Blackheads' benches in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7153
| year = 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052079
| label = ''[[:d:Q56052079|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = V%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Doma%20laukums%201.JPG
| commonscat = Cloisters gate to Herder Square
| vaid = 7155
| year = 1899. -1900.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052081
| label = ''[[:d:Q56052081|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Gate%20in%20the%20east%20wing%20of%20the%20cloisters%20in%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%283%29.jpg
| commonscat = Gate in the east wing of the cloisters in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7156
| year = 18.gs.s., 1833.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052082
| label = ''[[:d:Q56052082|Vējtvera apgleznojums]]''
| name = Vējtvera apgleznojums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20doma%20v%C4%93jtvera%20apgleznojums%20%283%29.jpg
| commonscat = Transept passage décor in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7157
| year = 1689.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052083
| label = ''[[:d:Q56052083|Vitrāža &quot;Ainas no sv. Jura dzīves&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Ainas no sv. Jura dzīves&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20Jura%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%2001.jpg
| commonscat = St. George (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7158
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052084
| label = ''[[:d:Q56052084|Vitrāža &quot;Ainas no sv. Mārtiņa dzīves&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Ainas no sv. Mārtiņa dzīves&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20M%C4%81rti%C5%86a%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = St. Martin (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7159
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052085
| label = ''[[:d:Q56052085|Vitrāža &quot;Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Doma%20katedr%C4%81les%20pamatakmens%20iesv%C4%93t%C4%AB%C5%A1ana%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Bishop Albert Lays the Foundation Stone of the Dom Church (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7160
| year = 1883. - 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052086
| label = ''[[:d:Q56052086|Vitrāža &quot;Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22V.%20Pletenbergs%20nodod%20R%C4%ABgas%20bir%C4%A3ermeistaram%20tic%C4%ABbas%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20aktu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Wolter von Plettenberg declares Freedom of Faith in Riga (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7161
| year = 1885; 1962
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052088
| label = ''[[:d:Q56052088|Vitrāža &quot;Mozus un Elija&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Mozus un Elija&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Mozus%20un%20Elija%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%282%29.jpg
| commonscat = Moses and Elijah (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7162
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052089
| label = ''[[:d:Q56052089|Vitrāža &quot;Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Superintendants%20Samsons%20sveic%20Zviedrijas%20karali%20Gustavu%20%C4%80dolfu%20II%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = The Delegation of Riga Greeting the Swedish King Gustav II Adolph (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7163
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052090
| label = ''[[:d:Q56052090|Vitrāža &quot;Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20Marija%20ar%20T%C4%ABzenhauzena%20dzimtu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Madonna with the Infant Jesus in a Mandorla (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7164
| year = 1883. - 1884., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052092
| label = ''[[:d:Q56052092|Vitrāža &quot;Sv. Pēteris un Sv. Pāvils&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Pēteris un Sv. Pāvils&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20P%C4%93teris%20un%20Sv.%20P%C4%81vils%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Apostles Peter and Paul (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7165
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052094
| label = ''[[:d:Q56052094|Apdrošināšanas sabiedrības &quot;Rossija&quot; kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka]]''
| name = Apdrošināšanas sabiedrības &quot;Rossija&quot; kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 8A
| lat = 56.949992145683
| long = 24.105730075513
| p625 = {{Coord|56.949992|24.10573|display=inline}}
| image = Riga%20Doma%20laukums%208A%202015-09-09.JPG
| commonscat = Doma laukums 8A (Riga)
| vaid = 6599
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052095
| label = ''[[:d:Q56052095|Juvelieru darbnīca]]''
| name = Juvelieru darbnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gleznotāju iela 12/14
| lat = 56.9491
| long = 24.11127
| p625 = {{Coord|56.9491|24.11127|display=inline}}
| vaid = 9153
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052096
| label = ''[[:d:Q56052096|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 1
| lat = 56.9471287
| long = 24.1105632
| p625 = {{Coord|56.947129|24.110563|display=inline}}
| vaid = 7217
| year = 1779., 1974., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q15219362
| label = [[Mencendorfa nams]]
| name = Mencendorfa nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.94676944
| long = 24.10819167
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108192|display=inline}}
| image = RigaMentzendorffhouse.JPG
| commonscat = Mentzendorff House
| vaid = 6582
| wikipediauri = Mencendorfa_nams
| year = 17. gs. 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052104
| label = ''[[:d:Q56052104|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.9467691
| long = 24.108271
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}}
| vaid = 7218
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052103|Q56052103]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052106
| label = ''[[:d:Q56052106|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.9467691
| long = 24.108271
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}}
| vaid = 7219
| year = 17.gs.b. - 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052103|Q56052103]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052097
| label = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 1; Grēcinieku iela 3
| lat = 56.947149352211
| long = 24.110447329882
| p625 = {{Coord|56.947149|24.110447|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%203%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 3 (Riga)
| vaid = 6540
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052108
| label = ''[[:d:Q56052108|Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 28; Peldu iela 23
| lat = 56.946310295939
| long = 24.107240510201
| p625 = {{Coord|56.94631|24.107241|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%2028%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 28 (Riga)
| vaid = 6541
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052098
| label = ''[[:d:Q56052098|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 8
| lat = 56.9469408
| long = 24.1096092
| p625 = {{Coord|56.946941|24.109609|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%208%202015-09-29%20%281%29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 8 (Riga)
| vaid = 6581
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052100
| label = ''[[:d:Q56052100|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 9; Pēterbaznīcas iela 17
| lat = 56.947213813955
| long = 24.109838606786
| p625 = {{Coord|56.947214|24.109839|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%209%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 9 (Riga)
| vaid = 6559
| year = 15. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q20401557
| label = [[Herdera piemineklis]]
| name = Herdera piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums
| lat = 56.9486
| long = 24.1036
| p625 = {{Coord|56.9486|24.1036|display=inline}}
| image = Herder-Denkmal%20Riga.jpg
| commonscat = Bust of Johann Gottfried Herder in Riga
| vaid = 57
| wikipediauri = Herdera_piemineklis
| year = 1744.-1808.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052109
| label = [[Herdera laukums]]
| name = Herdera laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums
| locality = pie Doma baznīcas
| lat = 56.948795
| long = 24.103645
| p625 = {{Coord|56.948795|24.103645|display=inline}}
| image = Herdera%20laukums%20%281%29.jpg
| commonscat = Herder Square
| vaid = 6373
| wikipediauri = Herdera_laukums
| year = 1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052110
| label = ''[[:d:Q56052110|Sienas gleznojums &quot;Sv.Marijas kronēšana&quot; un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti]]''
| name = Sienas gleznojums &quot;Sv.Marijas kronēšana&quot; un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums 6
| locality = Rīgas Doms
| lat = 56.9488604
| long = 24.1036156
| p625 = {{Coord|56.94886|24.103616|display=inline}}
| image = Sv.Marijas%20kron%C4%93%C5%A1ana.%20Sienas%20gleznojums%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Crowning of Virgin Mary Painting in Riga Dome Cathedral
| vaid = 8777
| year = ap 1360.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1133059
| label = [[Rīgas Doms]]
| name = Rīgas Doms
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.doms.lv/index/?lang=eng
| address = Herdera laukums 6; Jauniela 24, (ēkas 2.–4. stāva telpās atrodas bij. Doma klostera D korpusa A gala siena); Palasta iela 2; Palasta iela 4
| lat = 56.949166666667
| long = 24.104444444444
| p625 = {{Coord|56.949167|24.104444|display=inline}}
| image = 2025%20Riga%20Cathedral%20%2802%29.jpg
| commonscat = Riga Dome Cathedral
| vaid = 6537
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Doms
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052114
| label = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 14; Jauniela 26; Jauniela 18; Jauniela 22
| lat = 56.948744395368
| long = 24.105423397354
| p625 = {{Coord|56.948744|24.105423|display=inline}}
| image = Jauniela%20Street%20in%20Riga.JPG
| commonscat = Complex of residential buildings on Jauniela street
| vaid = 6542
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052115
| label = ''[[:d:Q56052115|Epitāfija &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Epitāfija &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 20/22
| lat = 56.948602000703
| long = 24.105395000146
| p625 = {{Coord|56.948602|24.105395|display=inline}}
| image = Jauniela%20iela%2022%2C%20Golg%C4%81ta%202015-09-14.JPG
| commonscat = Golgotha Epitaph of the Jauniela 22
| vaid = 7224
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052117
| label = ''[[:d:Q56052117|Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27]]''
| name = Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 25/27
| lat = 56.9483189
| long = 24.1054543
| p625 = {{Coord|56.948319|24.105454|display=inline}}
| image = Jauniela%2025%2027%2020%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvija.tif
| commonscat = Neuburg House
| vaid = 8776
| year = 1903.-1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052119
| label = ''[[:d:Q56052119|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 26
| lat = 56.9481507
| long = 24.1048547
| p625 = {{Coord|56.948151|24.104855|display=inline}}
| vaid = 7225
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052113
| label = ''[[:d:Q56052113|Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)]]''
| name = Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jāņa iela 10
| vaid = 9126
| year = 18.gs. II p., 19.gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q16355736
| label = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| name = Vidzemes bruņniecības nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| lat = 56.9511
| long = 24.1044
| p625 = {{Coord|56.9511|24.1044|display=inline}}
| image = Flickr%20-%20Saeima%20-%204.maijs%20Saeim%C4%81%20%286%29.jpg
| commonscat = Main building of the Saeima
| vaid = 6583
| wikipediauri = Latvijas_Republikas_Saeimas_nams
| year = 1864. -1867., 1903., 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052122
| label = ''[[:d:Q56052122|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| image = RigaSaeimasFasade.jpg
| vaid = 7227
| year = 1867., 1923.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052123
| label = ''[[:d:Q56052123|Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7228
| year = 19.gs.IIp. 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052124
| label = ''[[:d:Q56052124|Kamīni (2)]]''
| name = Kamīni (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7229
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052126
| label = ''[[:d:Q56052126|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7230
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052127
| label = ''[[:d:Q56052127|Durvju komplekti (3)]]''
| name = Durvju komplekti (3)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 16
| lat = 56.9512482
| long = 24.1053917
| p625 = {{Coord|56.951248|24.105392|display=inline}}
| image = Riga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2C%20doors.jpg
| vaid = 7232
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052128
| label = ''[[:d:Q56052128|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 20/22
| image = R%C4%ABga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2020-22%20%282%29.jpg
| vaid = 9181
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052130
| label = ''[[:d:Q56052130|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 24
| lat = 56.9522262
| long = 24.1054949
| p625 = {{Coord|56.952226|24.105495|display=inline}}
| image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-04%20%281%29.JPG
| vaid = 7233
| year = 1787.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052129
| label = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 24; Jēkaba iela 26/28
| lat = 56.95264694247
| long = 24.105270407901
| p625 = {{Coord|56.952647|24.10527|display=inline}}
| image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-09%20%281%29.JPG
| vaid = 6543
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052120
| label = ''[[:d:Q56052120|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 3/5
| lat = 56.9503992
| long = 24.1051476
| p625 = {{Coord|56.950399|24.105148|display=inline}}
| vaid = 7226
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Trīs brāļi]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q116859252
| label = ''[[:d:Q116859252|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 3/5; Mazā Pils iela 15; Pils iela 18; Pils iela 20; Pils iela 22
| lat = 56.950177762966
| long = 24.104686324372
| p625 = {{Coord|56.950178|24.104686|display=inline}}
| image = Pils%20iela%2018%202015-09-24.JPG
| vaid = 9405
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q654904
| label = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| name = Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://jekabakatedrale.lv
| address = Jēkaba iela 9, Mazā Pils iela 4, Mazā Pils iela 6
| lat = 56.950833333333
| long = 24.104722222222
| p625 = {{Coord|56.950833|24.104722|display=inline}}
| image = Vistas%20desde%20la%20iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2021%20%28cropped%29.JPG
| commonscat = St. James's Cathedral, Riga
| vaid = 6547
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%93kaba_katedr%C4%81le
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052132
| label = ''[[:d:Q56052132|Jēkaba laukums]]''
| name = Jēkaba laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba laukums
| locality = Jēkaba un Kr. Valdemāra ielu stūrī
| lat = 56.9523769
| long = 24.1043261
| p625 = {{Coord|56.952377|24.104326|display=inline}}
| image = Jekaba%20laukums%20%28Riga%29.JPG
| commonscat = Independence Square (Riga)
| vaid = 5080
| year = 18.gs.,1905., 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052133
| label = ''[[:d:Q56052133|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 2
| lat = 56.9488378
| long = 24.1095532
| p625 = {{Coord|56.948838|24.109553|display=inline}}
| image = RigaKaleju2.jpg
| vaid = 7237
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052134
| label = ''[[:d:Q56052134|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 45
| lat = 56.9465517
| long = 24.1128464
| p625 = {{Coord|56.946552|24.112846|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kal%C4%93ju%20iela%2045%2C%20R%C4%ABga%201.jpg
| vaid = 6586
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052136
| label = ''[[:d:Q56052136|Cilnis &quot;Ādams un Ieva&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ādams un Ieva&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 52
| lat = 56.946821
| long = 24.1130772
| p625 = {{Coord|56.946821|24.113077|display=inline}}
| vaid = 7238
| year = 1645.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q5166164
| label = [[Konventa sēta]]
| name = Konventa sēta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.hotelkolonna.com/hotels/riga/konventa-seta/en/
| address = Kalēju iela 9/11 (1.,2.,5.,11. korp.)
| lat = 56.9480639
| long = 24.1101515
| p625 = {{Coord|56.948064|24.110152|display=inline}}
| image = Konventa%20seta02.JPG
| commonscat = Konventa sēta (Riga)
| vaid = 6546
| wikipediauri = Konventa_s%C4%93ta
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052142
| label = ''[[:d:Q56052142|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 15
| lat = 56.9502546
| long = 24.1109833
| p625 = {{Coord|56.950255|24.110983|display=inline}}
| image = RigaKalku15.jpg
| vaid = 6584
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052137
| label = ''[[:d:Q56052137|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 16
| locality = Krievu drāmas teātris
| lat = 56.9489982
| long = 24.1095166
| p625 = {{Coord|56.948998|24.109517|display=inline}}
| vaid = 7235
| year = 1886.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052138
| label = ''[[:d:Q56052138|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 20
| lat = 56.9493568
| long = 24.1102739
| p625 = {{Coord|56.949357|24.110274|display=inline}}
| image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2020%202015-09-09%20%282%29.JPG
| commonscat = Kaļķu iela 20 (Riga)
| vaid = 7236
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052143
| label = ''[[:d:Q56052143|Sabiedriska un dzīvojamā ēka]]''
| name = Sabiedriska un dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 24
| lat = 56.9496618
| long = 24.1108501
| p625 = {{Coord|56.949662|24.11085|display=inline}}
| image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2024%202015-09-09.JPG
| commonscat = Kaļķu iela 24 (Riga)
| vaid = 6585
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052140
| label = ''[[:d:Q56052140|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 9; Kaļķu iela 7; Laipu iela 9
| lat = 56.948908136892
| long = 24.108733779706
| p625 = {{Coord|56.948908|24.108734|display=inline}}
| image = RigaKalku9-7.jpg
| vaid = 6545
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052159
| label = ''[[:d:Q56052159|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 17; Klostera iela 19
| lat = 56.95114996052
| long = 24.10386709746
| p625 = {{Coord|56.95115|24.103867|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Klostera%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 6549
| year = 18. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052145
| label = ''[[:d:Q56052145|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7247
| year = 1761., 1969., 1973.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052147
| label = ''[[:d:Q56052147|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7248
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052149
| label = ''[[:d:Q56052149|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7249
| year = 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052151
| label = ''[[:d:Q56052151|Kapa plāksne D. Rummelam]]''
| name = Kapa plāksne D. Rummelam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7250
| year = 1474.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052153
| label = ''[[:d:Q56052153|Kapa plāksne H. Fotam]]''
| name = Kapa plāksne H. Fotam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7251
| year = 1464.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052154
| label = ''[[:d:Q56052154|Kapa plāksne M. Fišeram]]''
| name = Kapa plāksne M. Fišeram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7252
| year = 1490..
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052156
| label = ''[[:d:Q56052156|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7253
| year = 1723.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052161
| label = ''[[:d:Q56052161|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 5; Klostera iela 7
| lat = 56.950791411127
| long = 24.103234308432
| p625 = {{Coord|56.950791|24.103234|display=inline}}
| image = RigaKlostera5-7.jpg
| vaid = 6548
| year = 15. - 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052169
| label = ''[[:d:Q56052169|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a
| lat = 56.9524355
| long = 24.1028847
| p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}}
| image = RigaValdemara2a.jpg
| vaid = 6605
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052170
| label = ''[[:d:Q56052170|Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a
| locality = Latvijas Valsts banka
| lat = 56.9524355
| long = 24.1028847
| p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}}
| vaid = 7412
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052169|Banka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052162
| label = ''[[:d:Q56052162|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%283%29.JPG
| vaid = 7257
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052163
| label = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%281%29.JPG
| commonscat = Krāmu iela 3 (Riga)
| vaid = 8847
| year = 1737., 1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052164
| label = ''[[:d:Q56052164|Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| vaid = 8848
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052166
| label = ''[[:d:Q56052166|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 4
| lat = 56.9483723
| long = 24.1060627
| p625 = {{Coord|56.948372|24.106063|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%282%29.JPG
| vaid = 7331
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052168
| label = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 4; Krāmu iela 6/8
| lat = 56.948354468561
| long = 24.105883140237
| p625 = {{Coord|56.948354|24.105883|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%284%29.JPG
| vaid = 6550
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052172
| label = ''[[:d:Q56052172|Cilnis &quot;Sv. Juris cīņā ar pūķi&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Sv. Juris cīņā ar pūķi&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kungu iela 34
| lat = 56.945251
| long = 24.1107385
| p625 = {{Coord|56.945251|24.110739|display=inline}}
| image = RigaKungu34Cilnis.jpg
| vaid = 7267
| year = 1846., 1866.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052173
| label = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]''
| name = Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kungu iela 34; Pasta iela 4; Kalēju iela 78; Kungu iela 33
| lat = 56.944935939441
| long = 24.110661464559
| p625 = {{Coord|56.944936|24.110661|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Pasta%20iela%204%20%281%29.JPG
| vaid = 6551
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052175
| label = ''[[:d:Q56052175|Cilnis &quot;Kristus&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Kristus&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laipu iela 1
| lat = 56.9490606
| long = 24.108459
| p625 = {{Coord|56.949061|24.108459|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Laipu%20iela%201%2C%20Cilnis%202015-09-29.JPG
| vaid = 7270
| year = 1616.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052198
| label = ''[[:d:Q56052198|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Jauniela 5
| lat = 56.9479288
| long = 24.1055429
| p625 = {{Coord|56.947929|24.105543|display=inline}}
| image = RigaMazaJauniela5.jpg
| commonscat = Portal of Mazā Jauniela 5
| vaid = 7284
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052200
| label = ''[[:d:Q56052200|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 17/19
| lat = 56.950319001245
| long = 24.104194000643
| p625 = {{Coord|56.950319|24.104194|display=inline}}
| image = Maz%C4%81%20Pils%20iela%2019.JPG
| vaid = 7327
| year = 1746.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q282196
| label = [[Trīs brāļi]]
| name = Trīs brāļi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 17; Mazā Pils iela 19; Mazā Pils iela 21
| lat = 56.950331697249
| long = 24.104281479443
| p625 = {{Coord|56.950332|24.104281|display=inline}}
| image = 3%20Brueder.jpg
| commonscat = Three Brothers (Riga)
| vaid = 6544
| wikipediauri = Tr%C4%ABs_br%C4%81%C4%BCi
| year = 15. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2568623
| label = [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 2; Klostera iela 2; Klostera iela 4
| lat = 56.950791666667
| long = 24.103275
| p625 = {{Coord|56.950792|24.103275|display=inline}}
| image = %D0%A6%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%D0%9C%D0%B0%D1%80%D0%B8%D0%B8%20%D0%9C%D0%B0%D0%B3%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B%20%28%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%29%20-%204.JPG
| commonscat = St. Mary Magdalene's Church, Riga
| vaid = 6552
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Marijas_Magdal%C4%93nas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 14. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052201
| label = ''[[:d:Q56052201|Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Smilšu iela 8
| lat = 56.950391
| long = 24.1090932
| p625 = {{Coord|56.950391|24.109093|display=inline}}
| image = RigaMazaSmilsu8.jpg
| vaid = 8807
| year = 18.gs., 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052202
| label = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 19; Meistaru iela 23; Meistaru iela 21
| lat = 56.949272537086
| long = 24.108601554322
| p625 = {{Coord|56.949273|24.108602|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Meistaru%20iela%2021.JPG
| vaid = 6555
| year = 13. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052203
| label = ''[[:d:Q56052203|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 23
| lat = 56.9491966
| long = 24.1086788
| p625 = {{Coord|56.949197|24.108679|display=inline}}
| vaid = 7287
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052204
| label = ''[[:d:Q56052204|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 4
| lat = 56.9506832
| long = 24.108802
| p625 = {{Coord|56.950683|24.108802|display=inline}}
| image = RigaMeistaru4.jpg
| vaid = 7286
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052205
| label = ''[[:d:Q56052205|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 1; Pils iela 19
| lat = 56.949943779548
| long = 24.103306194248
| p625 = {{Coord|56.949944|24.103306|display=inline}}
| image = Miesnieku%20iela%201%202015-09-21.JPG
| commonscat = Miesnieku iela 1 (Riga)
| vaid = 6556
| year = 1779.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052207
| label = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 4; Miesnieku iela 8; Miesnieku iela 6; Miesnieku iela 12; Miesnieku iela 10; Mazā Muzeja iela 1; Miesnieku iela 13; Miesnieku iela 15; Miesnieku iela 17
| lat = 56.949312430782
| long = 24.102784092496
| p625 = {{Coord|56.949312|24.102784|display=inline}}
| image = Miesnieku%20iela%2015%202015-09-14.JPG
| vaid = 6557
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052209
| label = ''[[:d:Q56052209|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 8
| lat = 56.954419466871
| long = 24.118307448381
| p625 = {{Coord|56.954419|24.118307|display=inline}}
| image = RigaMiesnieku8.jpg
| vaid = 7314
| year = 17.gs.b.-18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q11746094
| label = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| name = Rīgas Reformātu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| lat = 56.94638889
| long = 24.11027778
| p625 = {{Coord|56.946389|24.110278|display=inline}}
| image = Reformed%20Church%20in%20Riga01.JPG
| commonscat = Reformed Church in Riga
| vaid = 6588
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Reform%C4%81tu_bazn%C4%ABca
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052185
| label = ''[[:d:Q56052185|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| locality = Reformātu baznīca
| lat = 56.946468
| long = 24.1102452
| p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}}
| vaid = 7275
| year = 1847.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052188
| label = ''[[:d:Q56052188|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| locality = Reformātu baznīca
| lat = 56.946468
| long = 24.1102452
| p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}}
| image = Reform%C4%81tu%20bazn%C4%ABca%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%2010%2C%20Port%C4%81ls%2C%20R%C4%ABga%2C.jpg
| vaid = 7276
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052191
| label = ''[[:d:Q56052191|Ciļņi fasādē]]''
| name = Ciļņi fasādē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 19
| lat = 56.9457879
| long = 24.1085758
| p625 = {{Coord|56.945788|24.108576|display=inline}}
| image = RigaMarstalu19Fasade.jpg
| vaid = 7277
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052190
| label = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 19; Mārstaļu iela 21; Mārstaļu iela 26; Mārstaļu iela 23
| lat = 56.945712258509
| long = 24.108144639887
| p625 = {{Coord|56.945712|24.108145|display=inline}}
| image = Dannensternhaus%20Riga.JPG
| commonscat = Residential building complex on Mārstaļu street (Riga)
| vaid = 6553
| year = 14. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4165386
| label = [[Reiterna nams]]
| name = Reiterna nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 2/4
| lat = 56.946666666667
| long = 24.110555555556
| p625 = {{Coord|56.946667|24.110556|display=inline}}
| image = Reiterna%20nams01.JPG
| commonscat = Reutern House
| vaid = 6587
| wikipediauri = Reiterna_nams
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052178
| label = ''[[:d:Q56052178|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 2/4
| lat = 56.946796
| long = 24.1108252
| p625 = {{Coord|56.946796|24.110825|display=inline}}
| image = Reiterna%20Fassade.JPG
| vaid = 7273
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Reiterna nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052193
| label = ''[[:d:Q56052193|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| image = RigaMarstalu21Fasade.jpg
| vaid = 7278
| year = 17.gs.b.,20.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052195
| label = ''[[:d:Q56052195|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| vaid = 7279
| year = 17.gs.b.,19.gs.,20.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052196
| label = ''[[:d:Q56052196|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| vaid = 7280
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052197
| label = ''[[:d:Q56052197|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 26
| lat = 56.9456256
| long = 24.1088052
| p625 = {{Coord|56.945626|24.108805|display=inline}}
| vaid = 7281
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052182
| label = ''[[:d:Q56052182|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 6
| lat = 56.9467011
| long = 24.1104925
| p625 = {{Coord|56.946701|24.110492|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%206.JPG
| vaid = 7274
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052211
| label = ''[[:d:Q56052211|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mūku iela 4
| lat = 56.9492804269
| long = 24.103060142186
| p625 = {{Coord|56.94928|24.10306|display=inline}}
| image = RigaMuku4.jpg
| vaid = 6589
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052214
| label = ''[[:d:Q56052214|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pasta iela 3
| lat = 56.9449495
| long = 24.1094651
| p625 = {{Coord|56.944949|24.109465|display=inline}}
| image = Noliktava%2C%20Pasta%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 6590
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052217
| label = ''[[:d:Q56052217|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 10/12
| lat = 56.945808488336
| long = 24.110920941681
| p625 = {{Coord|56.945808|24.110921|display=inline}}
| image = RigaPeitavas10-12.jpg
| vaid = 6592
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052219
| label = ''[[:d:Q56052219|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 6/8
| lat = 56.9459583
| long = 24.1106929
| p625 = {{Coord|56.945958|24.110693|display=inline}}
| image = 5-Riga%20Syna-DSC04895.JPG
| commonscat = Peitav Synagogue
| vaid = 8585
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052215
| label = ''[[:d:Q56052215|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 7
| lat = 56.9459038
| long = 24.1105309
| p625 = {{Coord|56.945904|24.110531|display=inline}}
| image = Bruchbude%20Peitavas%207.JPG
| vaid = 6591
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052231
| label = ''[[:d:Q56052231|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 14
| lat = 56.9501982
| long = 24.1033717
| p625 = {{Coord|56.950198|24.103372|display=inline}}
| image = RigaPils14.jpg
| vaid = 7326
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052220
| label = ''[[:d:Q56052220|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 14; Mazā Pils iela 11; Pils iela 16
| lat = 56.950225513998
| long = 24.103461018705
| p625 = {{Coord|56.950226|24.103461|display=inline}}
| image = Pils%20iela%2014%202015-09-24.JPG
| vaid = 6561
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052224
| label = ''[[:d:Q56052224|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 21
| lat = 56.9498924
| long = 24.1037983
| p625 = {{Coord|56.949892|24.103798|display=inline}}
| image = RigaPils21.jpg
| vaid = 6597
| year = 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052233
| label = ''[[:d:Q56052233|Bankas ēka]]''
| name = Bankas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 23
| lat = 56.9497573
| long = 24.1042911
| p625 = {{Coord|56.949757|24.104291|display=inline}}
| image = Riga%20Pils%2023%202015-09-24.JPG
| commonscat = Pils iela 23 (Riga)
| vaid = 8330
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052228
| label = ''[[:d:Q56052228|Birža]]''
| name = Birža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 24; Doma laukums 6; Jēkaba iela 1
| lat = 56.950098349169
| long = 24.104902428243
| p625 = {{Coord|56.950098|24.104902|display=inline}}
| image = Kunstmuseum%20Rigaer%20B%C3%B6rse%2020220628%20%282%29.JPG
| commonscat = Riga Stock Exchange
| vaid = 6562
| year = 1852. - 1855.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052235
| label = ''[[:d:Q56052235|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| lat = 56.9504728
| long = 24.1016282
| p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}}
| vaid = 7321
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052238
| label = ''[[:d:Q56052238|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| lat = 56.9504728
| long = 24.1016282
| p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}}
| vaid = 7322
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052239
| label = ''[[:d:Q56052239|Glezna &quot;Sv. Francisks&quot;]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Francisks&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9208
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052240
| label = ''[[:d:Q56052240|Glezna &quot;Sv. Hieronims&quot; ar rāmi]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Hieronims&quot; ar rāmi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9207
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052241
| label = ''[[:d:Q56052241|Glezna &quot;Sv. Dominiks&quot;]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Dominiks&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9209
| year = 19. gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052242
| label = ''[[:d:Q56052242|Balkona apdare]]''
| name = Balkona apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 6
| lat = 56.9504073
| long = 24.1022128
| p625 = {{Coord|56.950407|24.102213|display=inline}}
| image = RigaPils6.jpg
| vaid = 7325
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052230
| label = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 6; Mazā Pils iela 3; Mazā Pils iela 1
| lat = 56.950492845494
| long = 24.102326441556
| p625 = {{Coord|56.950493|24.102326|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Maz%C4%81%20Pils%20iela%201.JPG
| vaid = 6560
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052243
| label = ''[[:d:Q56052243|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 9; Anglikāņu iela 3; Anglikāņu iela 5
| lat = 56.950005138971
| long = 24.101823239588
| p625 = {{Coord|56.950005|24.101823|display=inline}}
| image = Pils%20iela%209%202015-09-24.JPG
| vaid = 6563
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052244
| label = ''[[:d:Q56052244|Licejs]]''
| name = Licejs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 2
| lat = 56.951382507604
| long = 24.102686426053
| p625 = {{Coord|56.951383|24.102686|display=inline}}
| vaid = 6593
| year = 1785. -1787.g. 19. gs. be1.gas
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q322183
| label = [[Rīgas pils]]
| name = Rīgas pils
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://www.president.lv/en/riga-castle
| address = Pils laukums 3
| lat = 56.95095
| long = 24.100636111111
| p625 = {{Coord|56.95095|24.100636|display=inline}}
| image = Riga%20Pils%20Latvia%20%28cropped%29.jpg
| commonscat = Riga Castle
| vaid = 6594
| wikipediauri = R%C4%ABgas_pils
| year = 1330., 14. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052245
| label = ''[[:d:Q56052245|Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7315
| year = 1818., 1860.-1862.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052247
| label = ''[[:d:Q56052247|Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7316
| year = 1938. -1939., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052250
| label = ''[[:d:Q56052250|Skulptūra &quot;Madonna ar bērnu&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Madonna ar bērnu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7318
| year = 1515.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052252
| label = ''[[:d:Q56052252|Skulptūra &quot;Valters Pletenbergs&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Valters Pletenbergs&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7319
| year = 1515.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052255
| label = ''[[:d:Q56052255|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| image = RigaPilsVarti.jpg
| vaid = 7320
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052257
| label = ''[[:d:Q56052257|Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka]]''
| name = Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 4
| lat = 56.950907544505
| long = 24.102629968462
| p625 = {{Coord|56.950908|24.10263|display=inline}}
| image = Riga%2020170706%20175615.jpg
| vaid = 6595
| year = 1750., 1785., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052261
| label = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]''
| name = Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 13
| lat = 56.9484932
| long = 24.1116193
| p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013%2C%20R%C4%ABga%2C%20Farm%C4%81cijas%20muzejs.JPG
| commonscat = Riharda Vāgnera iela 13 (Riga)
| vaid = 6604
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052262
| label = ''[[:d:Q56052262|&quot;Kariešu meistara nama&quot; portāls un durvju komplekts]]''
| name = &quot;Kariešu meistara nama&quot; portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 13
| lat = 56.9484932
| long = 24.1116193
| p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}}
| image = %22Karie%C5%A1u%20meistara%20nama%22%20port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20R%C4%ABga%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013.JPG
| vaid = 7409
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052258
| label = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| name = Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 2; Riharda Vāgnera iela 4; Kaļķu iela 18
| lat = 56.949194361526
| long = 24.110568891284
| p625 = {{Coord|56.949194|24.110569|display=inline}}
| image = Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%202%202015-09-09%20%281%29.JPG
| vaid = 6574
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052266
| label = ''[[:d:Q56052266|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 4
| lat = 56.9490512
| long = 24.1104538
| p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}}
| vaid = 7406
| year = 1781.-1782., 19.gs.b., 1902., 1989.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052268
| label = ''[[:d:Q56052268|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 4
| lat = 56.9490512
| long = 24.1104538
| p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}}
| vaid = 7407
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q3409330
| label = [[Rīgas Svētā Jura baznīca|Svētā Jura baznīca]]
| name = Svētā Jura baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.lnmm.lv/ru/dmdm/misc/about/museum/
| address = Skārņu iela 10/20; Kalēju iela 9/11
| lat = 56.9481
| long = 24.1095
| p625 = {{Coord|56.9481|24.1095|display=inline}}
| image = Jura%20baznica.JPG
| commonscat = St. George church in Riga
| vaid = 6565
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Jura_bazn%C4%ABca
| year = 1207. - 1209., 13. - 16. gs. b. 1699., 20.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q727809
| label = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Pētera baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://peterbaznica.riga.lv/en/news/
| address = Skārņu iela 19
| lat = 56.9475
| long = 24.109444444444
| p625 = {{Coord|56.9475|24.109444|display=inline}}
| image = Iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2032.JPG
| commonscat = Saint Peter's Church, Riga
| vaid = 6598
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs., 15. - 18. gs., 1973.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052271
| label = ''[[:d:Q56052271|Epitāfija F. Ringenbergam]]''
| name = Epitāfija F. Ringenbergam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7338
| year = 1611. 20.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052274
| label = ''[[:d:Q56052274|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7354
| year = 1750.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052276
| label = ''[[:d:Q56052276|Kapa plāksne J. Damma dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. Damma dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7355
| year = 16.gs. 1667.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052277
| label = ''[[:d:Q56052277|Kapa plāksne K. un B. Pāleniem]]''
| name = Kapa plāksne K. un B. Pāleniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7356
| year = 1550.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052278
| label = ''[[:d:Q56052278|Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7357
| year = 1742.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052280
| label = ''[[:d:Q56052280|Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem]]''
| name = Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7358
| year = 1676.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052282
| label = ''[[:d:Q56052282|Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7359
| year = 1657. 1726.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052284
| label = ''[[:d:Q56052284|Portāli (3)]]''
| name = Portāli (3)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| image = P%C4%93tera%20bazn%C4%ABcas%20port%C4%81li.jpg
| vaid = 7360
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052288
| label = ''[[:d:Q56052288|Zilās Gvardes kapene]]''
| name = Zilās Gvardes kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| image = Blaue%20Garde.JPG
| vaid = 7361
| year = 1743. 1973.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052298
| label = ''[[:d:Q56052298|&quot;Ekes cilnis&quot;]]''
| name = &quot;Ekes cilnis&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22
| lat = 56.9478208
| long = 24.1101049
| p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}}
| image = Ekes%20cilnis%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 7362
| year = 1618.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052315
| label = ''[[:d:Q56052315|Portāli (2) un durvju komplekti (2)]]''
| name = Portāli (2) un durvju komplekti (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22
| lat = 56.9478208
| long = 24.1101049
| p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}}
| image = Port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 7363
| year = 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052330
| label = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]''
| name = Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22; Skārņu iela 20
| lat = 56.947831776569
| long = 24.110079356553
| p625 = {{Coord|56.947832|24.110079|display=inline}}
| image = RigaSkarnu20-22.jpg
| vaid = 6566
| year = 15. - 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052357
| label = ''[[:d:Q56052357|Altāris ar gleznu &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;]]''
| name = Altāris ar gleznu &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg
| vaid = 7364
| year = 1768.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052377
| label = ''[[:d:Q56052377|Ērģeļu luktu gleznojumi (4)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7365
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052393
| label = ''[[:d:Q56052393|Ērģeļu luktu gleznojumi (9)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (9)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7366
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052412
| label = ''[[:d:Q56052412|Lasāmpults]]''
| name = Lasāmpults
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7377
| year = ap 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052431
| label = ''[[:d:Q56052431|Vitrāža &quot;Sv. Pētera glābšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Pētera glābšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7382
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052441
| label = ''[[:d:Q56052441|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7383
| year = 1890.-1900.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052460
| label = ''[[:d:Q56052460|Griestu lukturis]]''
| name = Griestu lukturis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7384
| year = 1666.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2568547
| label = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.janabaznica.lv
| address = Skārņu iela 24; Jāņa sēta 7; Jāņa sēta 5; Jāņa sēta 3; Kalēju iela 11; Jāņa iela 3
| lat = 56.9475
| long = 24.1108
| p625 = {{Coord|56.9475|24.1108|display=inline}}
| image = Riga%20johanneskirche%20133731389%20crop%20rotate.jpg
| commonscat = St. John's Church, Riga
| vaid = 6567
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_bazn%C4%ABca
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052474
| label = ''[[:d:Q56052474|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 4; Skārņu iela 6; Skārņu iela 8
| lat = 56.948313881617
| long = 24.10903298755
| p625 = {{Coord|56.948314|24.109033|display=inline}}
| image = Riga%20Skarnu%208%202015-09-24.JPG
| vaid = 6564
| year = 17. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052479
| label = ''[[:d:Q56052479|Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 16; Trokšņu iela 10; Trokšņu iela 12
| lat = 56.950983974608
| long = 24.107352804637
| p625 = {{Coord|56.950984|24.107353|display=inline}}
| image = RigaSmilsu16.jpg
| vaid = 6569
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052503
| label = ''[[:d:Q56052503|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 2
| lat = 56.9502473
| long = 24.1057928
| p625 = {{Coord|56.950247|24.105793|display=inline}}
| image = RigaSmilsu2.jpg
| vaid = 9141
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q186097
| label = [[Pulvertornis (Rīga)|Pulvertornis]]
| name = Pulvertornis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 20; Torņa iela 31
| lat = 56.95125
| long = 24.10866667
| p625 = {{Coord|56.95125|24.108667|display=inline}}
| image = Torre%20del%20Polvor%C3%ADn%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2001.JPG
| commonscat = Powder Tower in Riga
| vaid = 6570
| wikipediauri = Pulvertornis_(R%C4%ABga)
| year = 14. gs. s., 1650., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052522
| label = ''[[:d:Q56052522|Griestu gleznojumi (3 telpās)]]''
| name = Griestu gleznojumi (3 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 4
| lat = 56.9502656
| long = 24.1059726
| p625 = {{Coord|56.950266|24.105973|display=inline}}
| vaid = 8882
| year = 19.gs. I.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052540
| label = ''[[:d:Q56052540|Kamīni (2)]]''
| name = Kamīni (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5
| lat = 56.9506793
| long = 24.1081078
| p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}}
| vaid = 7395
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052554
| label = ''[[:d:Q56052554|Skapis]]''
| name = Skapis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5
| lat = 56.9506793
| long = 24.1081078
| p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}}
| vaid = 7396
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052573
| label = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5; Meistaru iela 5
| lat = 56.950648904628
| long = 24.10823303514
| p625 = {{Coord|56.950649|24.108233|display=inline}}
| image = RigaSmilsu5.jpg
| vaid = 6568
| year = 1787.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052587
| label = ''[[:d:Q56052587|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 6
| locality = iekšpagalmā
| lat = 56.9503402
| long = 24.1062187
| p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}}
| vaid = 7021
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052605
| label = ''[[:d:Q56052605|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 6
| lat = 56.9503402
| long = 24.1062187
| p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}}
| vaid = 7397
| year = 1912., 1994.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052621
| label = ''[[:d:Q56052621|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 8
| lat = 56.950487
| long = 24.1066604
| p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}}
| vaid = 7398
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052635
| label = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 8
| lat = 56.950487
| long = 24.1066604
| p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}}
| image = RigaSmilsu8.jpg
| commonscat = Smilšu iela 8 (Riga)
| vaid = 8901
| year = 1902.-1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052762
| label = ''[[:d:Q56052762|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Teātra iela 3; Teātra iela 6
| lat = 56.948305946559
| long = 24.112016622657
| p625 = {{Coord|56.948306|24.112017|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Te%C4%81tra%20iela%206.JPG
| vaid = 6571
| year = 18. -19. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052775
| label = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 10
| lat = 56.9487814
| long = 24.1066769
| p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}}
| image = RigaTirgonu10.jpg
| vaid = 6601
| year = 15. - 17. gs., 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052793
| label = ''[[:d:Q56052793|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 10
| lat = 56.9487814
| long = 24.1066769
| p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}}
| image = RigaTirgonu10p.jpg
| vaid = 7401
| year = 1698.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052809
| label = ''[[:d:Q56052809|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 5/7; Tirgoņu iela 9
| lat = 56.948957750233
| long = 24.106262983174
| p625 = {{Coord|56.948958|24.106263|display=inline}}
| image = RigaTirgonu5-7.jpg
| vaid = 6572
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4796493
| label = [[Arsenāls (izstāžu zāle)|LNMM izstāžu zāle &quot;Arsenāls&quot;]]
| name = LNMM izstāžu zāle &quot;Arsenāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals
| address = Torņa iela 1&lt;br/&gt;Torņa iela 1, Rīga, LV-1050
| lat = 56.95152
| long = 24.10413
| p625 = {{Coord|56.95152|24.10413|display=inline}}
| image = The%20old%20arsenal%20Riga.JPG
| commonscat = Exhibition hall Arsenals (Riga)
| vaid = 6602
| wikipediauri = Arsen%C4%81ls_(izst%C4%81%C5%BEu_z%C4%81le)
| year = 13. gs., 1828. - 1832.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052879
| label = ''[[:d:Q56052879|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 1.stāva Sv.Jirgena torņa telpā, 2.stāva Torņa zālē
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8744
| year = 18.gs. I.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052897
| label = ''[[:d:Q56052897|Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 2.stāva zālē
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8745
| year = 1953.-1956.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052915
| label = ''[[:d:Q56052915|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 2.stāva telpā
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8746
| year = 18.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052848
| label = ''[[:d:Q56052848|Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3/5
| lat = 56.95149
| long = 24.1055947
| p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}}
| vaid = 8816
| year = 18.gs., 19.gs. I.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052863
| label = ''[[:d:Q56052863|Sienu gleznojums 2.stāva telpā]]''
| name = Sienu gleznojums 2.stāva telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3/5
| lat = 56.95149
| long = 24.1055947
| p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}}
| vaid = 8817
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052826
| label = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3; Torņa iela 9; Torņa iela 11; Torņa iela 19; Torņa iela 5
| lat = 56.951469102886
| long = 24.105973579199
| p625 = {{Coord|56.951469|24.105974|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojamo%20%C4%93ku%20komplekss%2C%20t.sk.%20Zviedru%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Tor%C5%86a%20iela%209%3B%20Tor%C5%86a%20iela%2011%20%2801%29.JPG
| vaid = 6573
| year = 13. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052932
| label = ''[[:d:Q56052932|Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka]]''
| name = Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 4
| lat = 56.9515419
| long = 24.1078801
| p625 = {{Coord|56.951542|24.10788|display=inline}}
| image = RigaTorna4.jpg
| vaid = 6603
| year = 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052950
| label = ''[[:d:Q56052950|Bankas ēka]]''
| name = Bankas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 11
| lat = 56.9500124
| long = 24.1105388
| p625 = {{Coord|56.950012|24.110539|display=inline}}
| image = RigaValnu11.jpg
| vaid = 8331
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052968
| label = ''[[:d:Q56052968|Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 2
| lat = 56.9509836
| long = 24.1095224
| p625 = {{Coord|56.950984|24.109522|display=inline}}
| vaid = 8924
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052982
| label = ''[[:d:Q56052982|&quot;Kamieļa portāls&quot;]]''
| name = &quot;Kamieļa portāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 47
| lat = 56.9465598
| long = 24.113849
| p625 = {{Coord|56.94656|24.113849|display=inline}}
| vaid = 7410
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053014
| label = ''[[:d:Q56053014|Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 13/15
| lat = 56.946411
| long = 24.1115653
| p625 = {{Coord|56.946411|24.111565|display=inline}}
| vaid = 7417
| year = 1789.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053029
| label = ''[[:d:Q56053029|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 17
| lat = 56.9463231
| long = 24.1117369
| p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2017%2C%20Fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7418
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053046
| label = ''[[:d:Q56053046|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 17
| lat = 56.9463231
| long = 24.1117369
| p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}}
| vaid = 7419
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053063
| label = ''[[:d:Q56053063|Epitāfija]]''
| name = Epitāfija
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 8
| lat = 56.9464017
| long = 24.1118445
| p625 = {{Coord|56.946402|24.111845|display=inline}}
| vaid = 7416
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052999
| label = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 8a; Vecpilsētas iela 13/15; Vecpilsētas iela 17; Vecpilsētas iela 11; Vecpilsētas iela 10; Alksnāja iela 10
| lat = 56.946350895726
| long = 24.111675430609
| p625 = {{Coord|56.946351|24.111675|display=inline}}
| image = Alksn%C4%81ja%20iela%2010.JPG
| vaid = 6575
| year = 16. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053080
| label = ''[[:d:Q56053080|Sienas panno]]''
| name = Sienas panno
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 18
| lat = 56.9504751
| long = 24.1112493
| p625 = {{Coord|56.950475|24.111249|display=inline}}
| vaid = 7066
| year = 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053095
| label = ''[[:d:Q56053095|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zirgu iela 24/26
| lat = 56.949540000831
| long = 24.10753900024
| p625 = {{Coord|56.94954|24.107539|display=inline}}
| image = RigaZirgu24-26.jpg
| vaid = 7422
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053110
| label = ''[[:d:Q56053110|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zirgu iela 3
| vaid = 9200
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052663
| label = ''[[:d:Q56052663|Dzīvojamo ēka]]''
| name = Dzīvojamo ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 16
| lat = 56.9491761
| long = 24.106861
| p625 = {{Coord|56.949176|24.106861|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2016%202015-09-09.JPG
| vaid = 6600
| year = 1823., 19. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052680
| label = ''[[:d:Q56052680|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2017%2C%20Balkona%20margas%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7168
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052695
| label = ''[[:d:Q56052695|Durvju komplekti (2)]]''
| name = Durvju komplekti (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| vaid = 7169
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052712
| label = ''[[:d:Q56052712|Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| vaid = 7170
| year = 1780.-1790.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052745
| label = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17; Šķūņu iela 19
| lat = 56.949598708504
| long = 24.106911806057
| p625 = {{Coord|56.949599|24.106912|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2019%202015-09-09.JPG
| vaid = 6539
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052727
| label = ''[[:d:Q56052727|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 19
| lat = 56.9495726
| long = 24.1066777
| p625 = {{Coord|56.949573|24.106678|display=inline}}
| image = RigaSkunu19.jpg
| vaid = 7171
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7587443
| label = [[Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 9; Amatu iela 5; Laipu iela 8; Šķūņu iela 11
| lat = 56.9492
| long = 24.1073
| p625 = {{Coord|56.9492|24.1073|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%209%202015-09-09.JPG
| commonscat = Church of Saint Francis in Riga
| vaid = 6538
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 13. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2672158
| label = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://www.liveriga.com/en/2968-our-lady-of-sorrows-church
| address = Pils iela 5, Rīga
| lat = 56.950311
| long = 24.101664
| p625 = {{Coord|56.950311|24.101664|display=inline}}
| image = Iglesia%20de%20Nuestra%20Se%C3%B1ora%20de%20las%20Lamentaciones%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2001.JPG
| commonscat = Church of Our Lady of Sorrows in Riga
| vaid = 6596
| wikipediauri = R%C4%ABgas_S%C4%81pju_Dievm%C4%81tes_bazn%C4%ABca
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q15130283
| label = [[Alberta laukums]]
| name = Alberta laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.94602752
| long = 24.11217928
| p625 = {{Coord|56.946028|24.112179|display=inline}}
| image = Alberta%20laukums%20Riga.JPG
| commonscat = Albert Square (Riga)
| vaid = 4819
| wikipediauri = Alberta_laukums
| year = 1889.,20.gs.50.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051851
| label = ''[[:d:Q56051851|Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu
| lat = 56.951357376721
| long = 24.107429786942
| p625 = {{Coord|56.951357|24.10743|display=inline}}
| image = Pils%C4%93tas%20nocietin%C4%81jumu%20m%C5%ABru%20un%20tor%C5%86u%20paliekas%2C%20Trok%C5%A1%C5%86u%20iela%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Remains of City Fortification walls and Towers in Riga
| vaid = 6554
| year = 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051853
| label = ''[[:d:Q56051853|Vecrīgas arheoloģiskais komplekss]]''
| name = Vecrīgas arheoloģiskais komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu
| lat = 56.94873958201
| long = 24.107182492841
| p625 = {{Coord|56.94874|24.107182|display=inline}}
| vaid = 2070
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vecrīga}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>m9nlk2aajfhidb0ti90r3eaf48tp7uv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zobu puve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248629</id>
    <revision>
      <id>4483430</id>
      <parentid>4292895</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3355" sha1="atl4hocrtibezw6oplh5edghttw2kqg" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
[[Attēls:Toothdecay.png|thumb|150px|Zobs, ko ilgstoši skārusi zobu puve]]
'''Zobu puve'''&lt;ref name=&quot;Uztura mācība&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=158.—159 |isbn=978-9984-45-932-5}}&lt;/ref&gt; jeb '''kariess''' (no {{val|la|caries}} — ‘puve’) ir [[zobi|zobu]] (visbiežāk [[dzeroklis|dzerokļu]] kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto [[audi|audu]] ([[Zobu emalja|emaljas]] un [[dentīns|dentīna]]) pakāpeniska noārdīšanās&lt;ref name=&quot;PME&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |authorlink=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=kariess-zobu |accessdate=2016. gada 24. decembrī |year=1984 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |isbn=}}&lt;/ref&gt;, kas notiek zobu puves baktēriju (''[[Streptococcus mutans]]''&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/noderigi-fakti-kas-jazina-par-zobu-kariesu.d?id=44403937 |title=Noderīgi fakti, kas jāzina par zobu kariesu |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2014|4|24}} |accessdate={{dat|2014|12|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;) izdalītajiem [[fermenti]]em pastiprināti [[rūgšana|pārraudzējot]] [[organiskās skābes|organiskajās skābēs]] ([[etiķskābe|etiķskābē]], [[pienskābe|pienskābē]] un [[propionskābe|propionskābē]]) uz zobu virsmas esošos [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]] ([[saharoze|saharozi]], [[glikoze|glikozi]], [[fruktoze|fruktozi]], [[laktoze|laktozi]], [[maltoze|maltozi]]), kā arī uz zobiem nokļūstot no [[kuņģis|kuņģa]] atvemtajai [[sālsskābe]]i vai ēsto [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] un dzerto [[sula|sulu]] organiskajām skābēm, tostarp [[citronskābe]]i un [[ābolskābe]]i, šķīdinot zobu [[minerālvielas]].&lt;ref name=&quot;Uztura mācība&quot;/&gt;

Atkarībā no zobu bojājumu pakāpes, zobu iepriekšējās formas, darbības un [[estētika]]s atjaunošanai izmanto dažādas ārstniecības metodes, tomēr nav zināma metode, kā [[reģenerācija|reģenerēt]] lielu daļu zobu struktūras. Lai izvairītos no zobu puves, zobārstniecības organizācijas atbalsta profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru [[mutes dobums|mutes dobuma]] higiēnu un [[uzturs|uztura]] maiņu.

Mūsdienās zobu puve ir pasaulē izplatītākā infekcijas saslimšana.&lt;ref name=&quot;Delfi&quot;/&gt; Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) pastāvīgajos zobos ir bijis kariess.&lt;ref name=Lancet2012Epi&gt;{{cite journal|last=Vos|first=T|title=Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2163–96|pmid=23245607|doi=10.1016/S0140-6736(12)61729-2}}&lt;/ref&gt; Bērniem [[piena zobi|piena zobos]] puve ir bijusi 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).&lt;ref name=Lancet2012Epi/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Medicīna-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zobu slimības]]</text>
      <sha1>atl4hocrtibezw6oplh5edghttw2kqg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oberons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>248776</id>
    <revision>
      <id>4483404</id>
      <parentid>4422087</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:52:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8644" sha1="eo1ayvpt7xdmlga9kjbewmwajjnmvyt" xml:space="preserve">{{Planētas infokaste
 | name                     = Oberons
 | alt_names                = Urāns IV
 | adjectives               = 
 | pronounce                = 
 | image                    = [[Attēls:Oberon in true color by Kevin M. Gill.jpg|270px]]
 | caption                  = ''[[Voyager 2]]'' uzņemts Oberona attēls
 | discovery                = 
 | discoverer               = [[Viljams Heršels]]
 | discovered               = {{dat|1787|1|11||bez}}&lt;ref name=&quot;Herschel 1787&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;science.nasa.gov&quot;/&gt;
 | semimajor                = 583 520 km&lt;ref name=&quot;orbit&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title= Planetary Satellite Mean Orbital Parameters |publisher= Jet Propulsion Laboratory, California Institute of Technology |url= http://ssd.jpl.nasa.gov/?sat_elem}}&lt;/ref&gt;
 | eccentricity             = 0,0014&lt;ref name=&quot;orbit&quot;/&gt;
 | period                   = 13,463234 d&lt;ref name=&quot;orbit&quot;/&gt;
 | inclination              = 0,058° (pret Urāna ekvatoru)&lt;ref name=&quot;orbit&quot;/&gt;
 | physical_characteristics = yes
 | mean_radius              = {{ubl|{{nowrap|761,4±2,6}} km|(0,1196 Zemes rādiusi)&lt;ref name=&quot;Thomas 1988&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |year= 1988 |doi= 10.1016/0019-1035(88)90054-1 |bibcode= 1988Icar...73..427T |pages= 427&amp;ndash;441  |volume=73 | first=P. C. |last= Thomas |title=Radii, shapes, and topography of the satellites of Uranus from limb coordinates |url= https://archive.org/details/icarus_1988-03_73_3/page/427 |journal= Icarus |issue= 3}}&lt;/ref&gt;}}
 | surface_area             = {{nowrap|7 285 000}} km²
 | volume                   = {{nowrap|1 849 000 000}} km³
 | mass                     = {{nowrap|(3,1104±0,0749)}}{{E|21}} [[kilograms|kg]] (5,046{{E|−4}} Zemes masas)&lt;ref name=&quot;French et al. 2024&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=French |first1=Richard G. |last2=Hedman |first2=Matthew M. |last3=Nicholson |first3=Philip D. |last4=Longaretti |first4=Pierre-Yves |last5=McGhee-French |first5=Colleen A. |date=2024-03-15 |title=The Uranus system from occultation observations (1977–2006): Rings, pole direction, gravity field, and masses of Cressida, Cordelia, and Ophelia |url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0019103524000150 |journal=Icarus |volume=411 |article-number=115957 |doi=10.1016/j.icarus.2024.115957 |issn=0019-1035|arxiv=2401.04634 |bibcode=2024Icar..41115957F }}&lt;/ref&gt;
 | density                  = {{nowrap|1,682}} [[grams|g]]/cm³
 | surface_grav             = 0,358 m/s²
 | escape_velocity          = 0,738 km/s
 | rotation                 = 
 | albedo                   = 0,31 (ģeometriskais)
}}

'''Oberons''', arī '''Urāns IV''',&lt;ref name=&quot;arcnav&quot;/&gt; ir [[Urāns (planēta)|Urāna]] dabiskais [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] un ārējais no pieciem galvenajiem planētas regulārajiem pavadoņiem (kopā ar [[Titānija|Titāniju]], [[Umbriels (pavadonis)|Umbrielu]], [[Ariels (pavadonis)|Arielu]] un [[Miranda (pavadonis)|Mirandu]]).&lt;ref name=&quot;uranus moons&quot;/&gt; Tas ir otrs lielākais un otrs masīvākais Urāna pavadonis, kā arī devītais masīvākais no dabiskajiem pavadoņiem [[Saules sistēma|Saules sistēmā]].&lt;ref name=&quot;arcnav&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oberon Information Page |url=https://arcnav.psi.edu/urn%3Anasa%3Apds%3Acontext%3Atarget%3Asatellite.uranus.oberon |website=arcnav.psi.edu |publisher=NASA Planetary Data System |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Oberonu 1787. gada 11. janvārī atklāja astronoms [[Viljams Heršels]].&lt;ref name=&quot;Herschel 1787&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;science.nasa.gov&quot;/&gt; Nosaukums dots par godu [[feja|feju]] valdniekam [[Oberons (tēls)|Oberonam]] no [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas “[[Sapnis vasaras naktī]]”; šādu nosaukumu ierosināja [[Džons Heršels]], turpinot tradīciju Urāna pavadoņus nosaukt Šekspīra un [[Aleksandrs Poups|Aleksandra Poupa]] darbu tēlu vārdos.&lt;ref name=&quot;science.nasa.gov&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;uranus moons&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;

Pavadoņa diametrs ir 1523 km,&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; masa — 3,11{{E|21}} kg, bet apriņķošanas periods ap Urānu — 13,463 Zemes dienas.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; Oberona [[orbīta]] daļēji atrodas ārpus Urāna [[magnetosfēra]]s. Pavadonis aptuveni vienādās proporcijās sastāv no ūdens [[ledus]] un iežu materiāla. Tā virsma ir tumša, ar nedaudz sarkanīgu nokrāsu, un ar ļoti daudziem krāteriem; lielāko krāteru diametrs pārsniedz 210 km. 1986. gada janvārī kosmiskā zonde ''[[Voyager 2]]'' pirmo un līdz šim vienīgo reizi tuvumā novēroja Oberonu, iegūstot attēlus no aptuveni 40% pavadoņa virsmas.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |author1=William F. Bottke et al |title=The Bombardment History of the Giant Planet Satellites |journal=The Planetary Science Journal |date=2024 April 2 |volume=5 |issue=4 |page=88 |doi=10.3847/PSJ/ad29f4 |url=https://www2.boulder.swri.edu/~bottke/Reprints/Bottke_2024_Planet._Sci._J._5_88_Bombardment_Giant_Planet_Sat.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Atklāšana un nosaukums ==
Oberonu {{dat|1787|1|11||bez}} atklāja angļu astronoms [[Viljams Heršels]],&lt;ref name=&quot;Herschel 1787&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | doi= 10.1098/rstl.1787.0016 |last= Herschel |first= W. S. |title= An Account of the Discovery of Two Satellites Revolving Round the Georgian Planet |journal= Philosophical Transactions of the Royal Society of London |volume= 77 |pages= 125–129 |year= 1787 |pmid= |pmc= |jstor= 106717}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;science.nasa.gov&quot;/&gt; izmantojot paša konstruētu teleskopu. Tajā pašā novērojumu ciklā viņš atklāja arī otru lielo Urāna pavadoni — [[Titānija|Titāniju]]. Heršels jau iepriekš, 1781. gadā, bija identificējis pašu planētu [[Urāns (planēta)|Urānu]]. Nosaukums “Oberons” dots par godu [[feja|feju]] valdniekam [[Oberons (tēls)|Oberonam]] no [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugas “[[Sapnis vasaras naktī]]”. Šo nosaukumu 19. gadsimtā ierosināja Viljama Heršela dēls [[Džons Heršels]], kurš piedāvāja Urāna pavadoņiem piešķirt literāru darbu tēlu vārdus.

Urāna pavadoņu nosaukšanas tradīcija atšķiras no citu planētu pavadoņu nomenklatūras. Ja, piemēram, [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņi pārsvarā nosaukti mitoloģisku tēlu vārdos, tad Urāna pavadoņiem tiek izvēlēti personāži no [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darbu un [[Aleksandrs Poups|Aleksandra Poupa]] poēmas ''[[The Rape of the Lock]]'' varoņu vidus.&lt;ref name=&quot;science.nasa.gov&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oberon |url=https://science.nasa.gov/uranus/moons/oberon/ |website=science.nasa.gov |publisher=NASA Science |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;uranus moons&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Uranus Moons: Facts |url=https://science.nasa.gov/uranus/moons/facts/ |website=science.nasa.gov |publisher=NASA Science |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oberon |url=https://www.britannica.com/place/Oberon-astronomy |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šī “literārā” tradīcija ir saglabājusies arī vēlāk atklātajiem Urāna pavadoņiem.

== Orbitālās īpašības ==
Oberons ir viens no regulārajiem Urāna pavadoņiem, kas riņķo gandrīz apļveida orbītā planētas ekvatoriālajā plaknē. Tā [[orbītas lielā pusass]] ir aptuveni {{nobr|583 500 km}} no Urāna centra. Orbītas [[ekscentricitāte]] ir ļoti maza (ap 0,0014), tādēļ attālums līdz planētai orbītas gaitā mainās minimāli. [[Orbītas slīpums]] attiecībā pret Urāna ekvatoriālo plakni ir niecīga (0,058°), kas raksturīgi stabilai regulārai orbītai.

Oberona sideriskais [[apriņķojuma periods]] ap Urānu ir 13,463 Zemes dienas. Tāpat kā pārējiem lielajiem Urāna pavadoņiem, tam ir sinhrona rotācija, tas ir, [[rotācija]]s periods ap savu asi sakrīt ar orbītas periodu, tāpēc viena un tā pati pavadoņa puslode pastāvīgi ir vērsta pret Urānu. Ņemot vērā, ka Urāna rotācijas ass ir stipri nosvērta (ap 98° pret planētas orbītas plakni ap Sauli), arī pavadoņu sistēma, tostarp Oberona orbīta, ir orientēta gandrīz “guļus” attiecībā pret Saules sistēmas [[ekliptika]]s plakni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce |title=Oberon |url=https://science.nasa.gov/uranus/moons/oberon/ |website=science.nasa.gov |publisher=NASA Science |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=en}}

{{astronomija-aizmetnis}}

{{Urāna pavadoņi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāna pavadoņi]]</text>
      <sha1>eo1ayvpt7xdmlga9kjbewmwajjnmvyt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Kallass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251267</id>
    <revision>
      <id>4483524</id>
      <parentid>4471797</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2296" sha1="9wm63hbc4x230covg79yxc59j99f0lc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tērbata|2s=Tartu|td=Igaunija}}
|      m_dat_alt = pēc 1947. gada 29. oktobra
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = grāmatvedis, revidents
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Aleksandrs Kallass''' bija [[Latvijas Republikas Valsts kontrole]]s kolēģijas loceklis&lt;ref&gt;[https://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1933/LatvijasKareivis1933-183.pdf Latvijas Kareivis, 1933]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un Valsts darbinieku kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs.
Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīves gājums ==
Dzimis Tērbatā. Pārcēlies uz [[Valmiera|Valmieru]] un tur 1909. gadā beidzis pilsētas skolu. 1914. gadā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] beidzis augstākos komerckursus. Strādājis par grāmatvedi dažādās vietās. 1919. gadā iestājies [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]]. 1920. gadā maijā ieguvis Latvijas pilsonību un pēc atvaļināšanas no [[armija (bruņotie spēki)|armija]]s strādājis kontrolieri [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolē]]. 1925. gadā iecelts par Valsts Kontroles kolēģijas locekli.

1944. gadā devies bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. 1947. gada 29. oktobrī no [[Baireita]]s bēgļu nometnes pārcēlies uz [[Heidelberga|Heidelbergu]].&lt;ref&gt;{{APPL|284.—285}}&lt;/ref&gt;
  
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kallass, Aleksandrs}}
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Igaunijā dzimušie]]
[[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:20. gadsimtā mirušie]]</text>
      <sha1>9wm63hbc4x230covg79yxc59j99f0lc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Podagra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252059</id>
    <revision>
      <id>4483399</id>
      <parentid>3631969</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:49:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1817" sha1="d6g0xyhom9od6ga0y4n2r993jqvb4gd" xml:space="preserve">[[Attēls:Podagra.jpg|thumb|250px|Akūta podagras paasinājuma aina.]]

'''Podagra''' ({{val|el2|podagra}} — ‘kāju slazds’), arī '''ģikts''' (no {{val|de|Gicht}}), ir [[slimība]], kuru izraisa [[vielmaiņa]]s traucējumi. Tā ir [[urīnskābe]]s sāļu (urātu) uzkrāšanās organismā un izgulsnēšanās dažādos orgānos.

Podagra kļuvusi par izplatītāku slimību pēdējās desmitgadēs, kādā dzīves posmā ar to sastopas 1—2% [[Rietumu pasaule|Rietumu civilizācijas]] iedzīvotāju.&lt;ref name=Review08&gt;{{cite journal |author=Chen LX, Schumacher HR |title=Gout: an evidence-based review |journal=J Clin Rheumatol |volume=14 |issue=5 Suppl |pages=S55–62 |date=October 2008 |pmid=18830092 |doi=10.1097/RHU.0b013e3181896921 |url=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Lancet2010&gt;{{cite journal |author=Richette P, Bardin T |title=Gout |journal=Lancet |volume=375 |issue=9711 |pages=318–28 |date=January 2010 |pmid=19692116 |doi=10.1016/S0140-6736(09)60883-7 |url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_january-23-29-2010_375_9711/page/318}}&lt;/ref&gt; Izplatības pieaugums var tikt izskaidrots ar riska faktoru pieaugumu, piemēram, [[metabolais sindroms|metabolo sindromu]], lielāku [[dzīves ilgums|dzīves ilgumu]] un izmaiņām [[diēta|diētā]] un [[Aptaukošanās|aptaukošanos]]. Senākos laikos podagra bija pazīstama arī kā &quot;karaļu slimība&quot; vai &quot;bagāto cilvēku slimība&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=podagra &quot;Neslimo.lv&quot; šķirklis]
* [https://web.archive.org/web/20151205014749/http://edakteris.lv/lv/enciklopedija/slimibas/endokrinas-un-vielmainas-slimibas/podagra Podagra, cēloņi, riska faktori, izpausme un ārstēšana]

{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slimības]]
[[Kategorija:Reimatoloģija]]</text>
      <sha1>d6g0xyhom9od6ga0y4n2r993jqvb4gd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Novaodesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252662</id>
    <revision>
      <id>4483297</id>
      <parentid>4458213</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:30:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sanpaulu (štats)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10581" sha1="gsallg00vzhhynmr1co8ns8pdmt40ra" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Brazīlijā|pilsētu Ukrainā|Nova Odesa}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Novaodesa
 | official_name              = ''Nova Odessa''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            =
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandeira Nova Odessa.jpg
 | flag_size                = 100px
 | flag_link                = 
 | image_seal               =
 | seal_size                = 100px
 | seal_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 
 | shield_link              = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | mapsize                  = 
 | pushpin_map              = Brazil
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 22 | latm  = 46 | lats  =40 | latNS  = S     
 | longd = 47 | longm = 17 | longs =45 | longEW = W    
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Brazīlija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Dienvidaustrumu reģions (Brazīlija)|Dienvidaustrumu]]
 | subdivision_type2        = Štats
 | subdivision_name2        = [[Attēls:Bandeira do estado de São Paulo.svg|25px]] [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = [[1905]]. gadā
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | government_type          = Pilsētas dome
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Benjamim Vieira de Souza
 | area_footnotes           = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 73.298
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 570
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 56008
 | population_as_of         = {{dat|2014|7|1|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[BRT]]
 | utc_offset               = -3
 | timezone_DST             = [[BRST]]
 | utc_offset_DST           = -2
 | website                  = {{url|http://www.novaodessa.sp.gov.br/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Novaodesa''' (arī '''Nova Odesa'''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938. 497.-505.lpp.&lt;/ref&gt; un '''Novodesa'''&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds &quot;Rīga&quot;, 2000.&lt;/ref&gt;; {{val|pt|Nova Odessa}}) ir pilsēta [[Brazīlija]]s dienvidos, [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu štatā]]. To 1905. gadā kā lauksaimniecības koloniju dibināja Brazīlijas varasiestādes, ar mērķi piesaistīt ieceļotājus no Eiropas, tādējādi sekmējot reģiona [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]]. Kolonijas pastāvēšanas otrajā gadā, pēc tam kad sākotnējie iemītnieki — Krievijas [[ebreji]] — to bija pametuši, Novaodesā sāka apmesties uz dzīvi daudzi [[latvieši]]. Arī mūsdienās pilsētā redzamas liecības par latviešu iespaidu uz pilsētas attīstību.

== Vēsture ==
[[Attēls:Jānis Gūtmanis.gif|thumb|150px|left|Jānis Gūtmanis (''João Gutmann'').]] 
Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 1905. gada maijā dibinātajai pilsētai, Brazīlijas valdība nosūtīja uz Rīgu Brazīlijas Lauksaimniecības ministrijas imigrācijas aģentu Jāni Gūtmani (''João Gutmann''). Pirmās 40 Latvijas zemnieku ģimenes ieradās Novaodesā 1906. gadā, bet galvenā pārceļotāju plūsma ieradās pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]].&lt;ref&gt;novaodessa.sp.gov.br - [http://www.novaodessa.sp.gov.br/Historia.aspx História de Nova Odessa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150416191042/http://www.novaodessa.sp.gov.br/Historia.aspx |date={{dat|2015|04|16||bez}} }} {{pt ikona}}&lt;/ref&gt;

Kā 1938. gada izdevumā &quot;Latviešu kolonijas&quot; raksta Vilberts Krasnais, Novaodesu &quot;nodibinājuši 1905. gadā no Krievijas [[Odesa|Odesas]] izceļojuši žīdi, kas Brazīlijā ieradās brīvā ceļa dēļ. Tie neprata un negribēja strādāt, no Novas Odesas izceļoja, bet atstāja par krieviem sliktu slavu.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1938. gadā Novaodesā dzīvojuši 600—700 latviešu, no kuriem [[baptisti]] bijuši ap 400, bet [[Luterisms|luterāņi]] ap 200. Brazīlijā tajā laikā Novaodesā bija trešā lielākā latviešu kopiena. 1922. gadā dibinātajā [[Vārpa (ciems)|Vārpas]] kolonijā mita ap 800 latviešu, bet [[Sanpaulu]] no 700 līdz 800.

Latviešu baptistu mācītājs [[Andrejs Arājs]], kurš 20 gadus strādājis Brazīlijas latviešu draudzēs, autobiogrāfiskajā romānā &quot;Dzīve palmu zemē&quot; raksta, ka Novaodesa 1958. gadā bijusi pilsēta ar vislielāko latviešu iedzīvotāju procentu ārpus Latvijas.

&quot;Novodesa bija pilsēta, kuŗā proporcionāli iedzīvotāju skaitam dzīvoja visvairāk latviešu nekā jebkuŗā citā pilsētā ārpus Latvijas. Tā tad pilsēta ar visaugstāko latviešu procentu visā pasaulē ārpus tēvzemes robežām.&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Kā raksta Arājs, 1958. gadā pilsētā bijušas divas baptistu un viena luterāņu draudzes, kas dievkalpojumus noturējušas [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].

Novaodesā arī mūsdienās (2015. gadā) ir divas Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (Associação Batista Leta do Brasil) draudzes&lt;ref&gt;[http://www.batistasletos.com.br Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141223115819/http://www.batistasletos.com.br// |date={{dat|2014|12|23||bez}} }} mājas lapa portugāļu valodā.&lt;/ref&gt;, tomēr dievkalpojumi tajās notiek tikai portugāļu valodā.&lt;ref&gt;Atmiņas par 2011. gada 18.novembra dievkalpojumu Novaodesas Otrajā baptistu draudzē: &quot;Svinīgā akta vietā notika dievkalpojums, galvenais runātājs bija mācītājs un viss notika portugāliski – kas nozīmē, kas es ļoti maz sapratu, taču galvenās līnijās es nojautu, kas notiek.&quot; Laikraksts &quot;Austrālijas Latvietis&quot;, 2012. gada oktobris, Publikācija &quot;[http://www.australijaslatvietis.com.au/Zinas/files/archive-oct-2012.html Marianna Auliciema 18. novembra atceres svētkos Austrālijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509023623/http://www.australijaslatvietis.com.au/Zinas/files/archive-oct-2012.html |date={{dat|2015|05|09||bez}} }}&quot;.&lt;/ref&gt; Dievkalpojumus latviešu valodā Novaodesā pārtrauca rīkot ap 1990. gadu.&lt;ref&gt;Elīza Supe - Latvijas latviete, kas ciemojusies Novaodesā - savā blogā 2005.gadā publicētā [http://celoju.draugiem.lv/celojums/644/brazilijas-latviesi ierakstā] min, ka dievkalpojumu noturēšana Novaodesas latviešu draudzēs latviešu valodā pārtraukta pirms &quot;apmēram 15 gadiem&quot;.&lt;/ref&gt;

{{citāts|Pilsētiņa interesanta, gandrīz tikai un vienīgi ar nelielām privātām mājiņām apdzīvota. Ļoti iezīmīga lieta – žogi, sētas un dzeloņdrātis apkārt gandrīz jebkuram objektam. Kaut arī dzeloņdrātis visapkārt, nedroši šeit nejutāmies, atšķirībā no Riodežaneiro.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Iecavas-zinas/2015/07/31/tris-neaizmirstamas-nedelas-brazilija?related=yes] Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā,
 Kristīne Karele, &quot;Iecavas Ziņas&quot;, 2015. g . 31. jūlijs&lt;/ref&gt;
Kristīne Karele, &quot;Iecavas Ziņas&quot;, 2015. g . 31. jūlijs}}

Novaodesas latviešu baptistu draudzēs ilgus gadus kalpojis mācītājs Brazīlijas Latviešu draudžu apvienības priekšsēdis [[Andrejs Ceruks]]&lt;ref&gt;Hiršs, Ilmārs. [http://hirss.lv/macitajam-andrejam-cerukam-100-1915-1999/ Mācītājam Andrejam Cerukam 100 (1915–1999)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031134233/http://hirss.lv/macitajam-andrejam-cerukam-100-1915-1999/ |date={{dat|2015|10|31||bez}} }}. Vietne [http://hirss.lv hirss.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, kā arī 1922./23. gadā notikušās latviešu baptistu masveida emigrācijas iedvesmotājs Vārpas kolonijas dibinātājs [[Jānis Iņķis]].

2013. gadā Novaodesā tika atklāts Latvijas goda konsulāts. To vada [[Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība|Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības]] priekšsēde Daina Gūtmanis.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/490498-nova_odessa_atklaj_latvijas_goda_konsulatu Nova Odessā atklāj Latvijas Goda konsulātu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131219112938/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/490498-nova_odessa_atklaj_latvijas_goda_konsulatu |date={{dat|2013|12|19||bez}} }}. Tīmekļa medijs &quot;TVNET&quot;, 2013. gada 16.decembris.&lt;/ref&gt;

Novaodesas latviešu kopiena rīko [[Jāņi|Jāņu]], citu tradicionālo svētku, kā arī 18. novembra svinības, latviešu valodas nodarbības, latviešu kora mēģinājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lv/Iecavas-zinas/2015/07/31/tris-neaizmirstamas-nedelas-brazilija?related=yes|title=Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā|last=Karele|first=Kristīne|access-date=2018. gada 31. janvāris|date=2015. gada 31.jūlijs|others=laikraksts &quot;Iecavas Ziņas&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/LetoniaBrasil/?fref=photo &quot;Letonia Brasil&quot;] - Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā &quot;Facebook&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tomthesupertramp.com/return-to-nova-odessa/|title=Return to Nova Odessa|last=Pāvils|first=Toms|access-date=2018. gada 31. janvāris|date=2015. gada 2. decembris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170401004958/http://www.tomthesupertramp.com/return-to-nova-odessa/|archivedate=2017. gada 1. Aprīlis}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Novaodesas pašvaldība piešķīra zemi latviešu kultūras centra būvniecībai.&lt;ref&gt;Liepiņa, Kristīne.[http://www.delfi.lv/news/national/politics/no-brazilijas-lidz-aae-latviesu-diasporas-klust-arvien-aktivakas.d?id=47173737 No Brazīlijas līdz AAE: latviešu diasporas kļūst arvien aktīvākas]. Tīmekļa medijs [http://www.delfi.lv &quot;Delfi&quot;]. 2016. gada 13. marts.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://vimeo.com/177705245 televīzijas pārraide &quot;Latviešiem pa pēdām. Brazīlija&quot;, sērija par Novaodesu]


{{Brazīlija-aizmetnis}}[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Brazīlijas latvieši]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>gsallg00vzhhynmr1co8ns8pdmt40ra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romuls Augustuls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253685</id>
    <revision>
      <id>4483532</id>
      <parentid>4373939</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4483532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19516" sha1="ieb5mpcqo04us9th7ulg3doky8wfbt2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Romuls Augustuls
| vārds_orģ           = ''Romulus Augustulus''
| attēls              = RomulusAugustus.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Senās Romas imperatori|Rietumromas imperators]]
| term_sākums         = {{dat|475|10|31|N}}
| term_beigas         = {{dat|476|9|4|N}}
| priekštecis         = [[Jūlijs Neps]]
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = ap 460.–465. gadu 
| dzim_vieta          = [[Panonija]]
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = ap 511.–530. gadu
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = [[Orests (karavadonis)|Orests]]
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Flāvijs Momills Romuls Augustuls''' ({{val|la|Flavius Momyllus Romulus Augustulus}}; dzimis ap 460.–465. gadu, bijis dzīvs vēl 511. gadā) bija [[Rietumromas impērija|Rietumromas]] imperators no {{dat|475|10|31|ģ|bez}} līdz {{dat|476|9|4|d|bez}}. Tradicionāli viņš tiek uzskatīts par pēdējo [[Senās Romas imperatori|Rietumromas imperatoru]], un viņa gāšana parasti tiek uzskatīta par simbolisku [[Rietumromas impērijas sabrukums|Rietumromas impērijas beigu punktu]].&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Romuls Augustuls bija karavadoņa un ''magister militum'' [[Orests (karavadonis)|Oresta]] dēls. Pēc tam, kad Orests gāza iepriekšējo imperatoru [[Jūlijs Neps|Jūliju Nepu]], viņš tronī iecēla savu nepilngadīgo dēlu. Tā kā Romuls bija ļoti jauns, faktiskā vara atradās Oresta rokās.&lt;ref name=&quot;roman-emperors&quot;/&gt; Turklāt Austrumromas imperators [[Zenons]] Romulu neatzina par likumīgu valdnieku, turpinot par Rietumromas imperatoru uzskatīt trimdā [[Dalmācija (province)|Dalmācijā]] esošo Jūliju Nepu.

Romula Augustula valdīšana ilga nepilnu gadu un norisinājās Rietumromas impērijas sabrukuma pēdējā posmā. 476. gadā [[ģermāņi|ģermāņu]] karavadonis [[Odoakrs]] sakāva un nogalināja Orestu, gāza Romulu no troņa un pārņēma varu Itālijā. Atšķirībā no daudziem citiem gāztajiem valdniekiem Romuls netika nogalināts, bet tika nosūtīts trimdā uz [[Kampānija|Kampāniju]], kur, domājams, pavadīja atlikušo dzīvi.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Romulus Augustulus |url=https://www.britannica.com/biography/Romulus-Augustulus |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;roman-emperors&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Romulus Augustulus (475-476 A.D.)--Two Views |url=https://roman-emperors.sites.luc.edu/auggiero.htm |website=roman-emperors.sites.luc.edu |accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tā kā Odoakrs neiecēla jaunu Rietumromas imperatoru, 476. gads tradicionāli tiek uzskatīts par Rietumromas impērijas kā politiskas vienības beigu gadu. Lai gan Romula Augustula faktiskā politiskā ietekme bija neliela, viņš ieņem nozīmīgu vietu Eiropas vēsturē. Romula gāšana 476. gadā bieži tiek izmantota arī kā viens no simboliskiem robežpunktiem starp [[senie laiki|antīko pasauli]] un [[agrīnie viduslaiki|agrīnajiem viduslaikiem]], lai gan mūsdienu vēstures periodizācijā šī pāreja tiek skaidrota kā ilgstošs process, nevis viens pēkšņs notikums.

== Vārds un tituli ==
Romula Augustula vārds avotos visbiežāk sastopams [[latīņu valoda|latīņu formā]] ''Romulus Augustus'', bet pilnā titulatūras formā — ''Flavius Romulus Augustus''. Latviešu valodā to var atveidot kā ‘Romuls Augusts’, savukārt vēstures literatūrā nostiprinājusies forma ‘Romuls Augustuls’. Vārds ''Romulus'' sakrita ar leģendārā Romas dibinātāja [[Romuls un Rems|Romula]] vārdu, bet ''Augustus'' kopš [[Oktaviāns|Oktaviāna Augusta]] laikiem bija viens no galvenajiem Romas imperatora tituliem. Tādēļ vēlākajā vēstures interpretācijā bieži uzsvērta simboliskā sakritība, ka par pēdējo Rietumromas imperatoru tradicionāli uzskatītais valdnieks nesa gan Romas leģendārā dibinātāja, gan pirmā imperatora vārdu. Prievārds ''Flavius'' vēlīnajā Romas impērijā bija plaši lietots valdnieku un augstmaņu vārdu elements, kas kalpoja kā prestiža un statusa apzīmējums. Mūsdienās valdnieks vislabāk pazīstams ar iesauku ''Augustuls'' (latīņu: ''Augustulus''), kas ir deminutīva forma no vārda ''Augustus'' un nozīmē “mazais Augusts” vai “mazais imperators”. Tā nebija viņa oficiālā titulatūras daļa, bet gan laikabiedru un vēlāko autoru lietota iesauka, kas saistīta ar viņa jaunību un ierobežoto politisko ietekmi. Romuls tronī nonāca vēl nepilngadīgs, un faktiskā vara atradās viņa tēva [[Orests (karavadonis)|Oresta]] rokās, tādēļ iesauka bieži tika lietota ironiskā vai nicinošā nozīmē. Tomēr oficiālajos dokumentos un monētās viņš tika dēvēts par ''Augustus'', nevis ''Augustulus''.

Kā [[Senās Romas imperatori|Rietumromas imperators]] Romuls lietoja tradicionālos vēlīnās Romas valdnieku titulus, tostarp ''Imperator Caesar Flavius Romulus Augustus''. Tituls ''Imperator'' sākotnēji apzīmēja veiksmīgu karavadoni, bet impērijas laikā kļuva par neatņemamu valdnieka titulatūras sastāvdaļu. Tituls ''Caesar'' norādīja uz piederību imperatoru dinastiskajai tradīcijai, savukārt ''Augustus'' bija augstākais imperatora gods un oficiālais valdnieka tituls. Romula oficiālo titulējumu apliecina arī viņa vārdā kaltās monētas, uz kurām sastopama saīsinātā formula ''D N ROMVLVS AVGVSTVS P F AVG'', kas izvēršama kā ''Dominus Noster Romulus Augustus Pius Felix Augustus'' (“Mūsu kungs Romuls Augusts, dievbijīgais un laimīgais Augusts”). Šī titulatūra liecina, ka oficiālajā propagandā viņš tika attēlots kā pilntiesīgs Rietumromas imperators. Tomēr Austrumromas imperators [[Zenons]] viņu neatzina par likumīgu valdnieku un par Rietumromas imperatoru turpināja uzskatīt trimdā esošo [[Jūlijs Neps|Jūliju Nepu]], tādēļ Romula titulu starptautiskā atzīšana jau viņa valdīšanas laikā bija ierobežota.

== Izcelsme un agrīnā dzīve ==
[[Attēls:Pannonia SPQR.png|thumbnail|upright=1.0|Romula Augustula izcelsme tiek saistīta ar [[Panonija|Panoniju]], kas iezīmēta kartē]]
Par Romula Augustula izcelsmi un agrīno dzīvi saglabājies salīdzinoši maz droši zināmu ziņu. Viņš, visticamāk, dzimis ap 461.–463. gadu un bija [[Rietumromas impērija|Rietumromas]] karavadoņa [[Orests (karavadonis)|Oresta]] dēls. Orests bija ievērojams vēlīnās Romas impērijas militārais un politiskais darbinieks, kurš savas karjeras sākumā kalpoja [[huņņi|huņņu]] valdnieka [[Atila]]s galmā kā sekretārs jeb notārijs. Pēc Atilas valsts sabrukuma viņš nonāca Rietumromas dienestā un pakāpeniski kļuva par vienu no ietekmīgākajām personām impērijā. Oresta ģimenes izcelsme bija saistīta ar [[Panonija|Panoniju]] un vēlīnās Romas militāro aristokrātiju. Daži avoti viņu raksturo kā [[ģermāņi|ģermāniskas]] izcelsmes, taču viņa ģimene jau vairākās paaudzēs bija Romas pilsoņi. Orests bija precējies ar komita Romula meitu, un, iespējams, tieši par godu šim mātes puses radiniekam nākamais imperators saņēma vārdu Romuls. Par Romula māti ir zināms maz; dažos avotos viņa minēta ar vārdu Barbārija.

Romula bērnība ir ļoti vāji dokumentēta. Nav droši zināma viņa dzimšanas vieta, un nav saglabājušās arī tiešas ziņas par viņa izglītību vai audzināšanu. Tomēr, ņemot vērā ģimenes stāvokli un tēva augstos amatus armijā un pārvaldē, iespējams, viņš tika audzināts vidē, kas bija cieši saistīta ar Rietumromas militāro un administratīvo eliti. Visticamāk, viņš saņēma [[aristokrātija]]i raksturīgu izglītību, kurā ietilpa [[latīņu valoda]], [[literatūra]], [[retorika]] un [[valsts pārvalde]]s pamati. Avotos Romuls pirmoreiz skaidri parādās tikai 475. gadā, kad viņa tēvs viņu iecēla imperatora tronī. Tā kā viņš tobrīd bija ļoti jauns, vēlākie autori viņu bieži raksturoja kā bērnu vai nepilngadīgu valdnieku. Ar viņa jaunību saistīta arī iesauka Augustuls (“mazais Augusts”), kas kļuva pazīstamāka par viņa oficiālo vārdu.

Romula agrīnās dzīves gados [[Rietumromas impērija]] atradās dziļā politiskā, ekonomiskā un militārā krīzē. Kopš 5. gadsimta sākuma tā bija zaudējusi kontroli pār [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], lielāko daļu [[Gallija]]s, [[Pireneju pussala]]s un [[Ziemeļāfrika]]s. Reālā vara arvien biežāk nonāca militāro komandieru rokās, savukārt imperatori nereti kalpoja tikai kā simboliskas figūras. Armijā arvien lielāku lomu spēlēja [[federāti]] (''foederati'') — ģermāņu un citu tautu karavīri, kuri dienēja impērijas labā apmaiņā pret zemi vai atlīdzību. Politiskā ietekme arvien vairāk koncentrējās spēcīgu karavadoņu rokās, bet centrālā valdība kļuva arvien vājāka. Šajā situācijā 475. gadā toreizējais Rietumromas imperators [[Jūlijs Neps]] iecēla Orestu par Rietumu karaspēka pavēlnieku. Drīz pēc tam Orests sacēlās pret Nepu, ieņēma [[Ravenna|Ravennu]] un piespieda imperatoru bēgt uz [[Dalmācija (province)|Dalmāciju]]. Pats Orests neuzdrošinājās pieņemt imperatora titulu, tādēļ {{dat|475|10|31||bez}} viņš tronī iecēla savu nepilngadīgo dēlu Romulu. Faktiskā vara tomēr palika Oresta rokās, un Romuls kalpoja galvenokārt kā dinastijas un politiska figūra. Tā kā Jūlijs Neps joprojām bija dzīvs un Austrumromas imperators [[Zenons]] viņu turpināja uzskatīt par likumīgo Rietumromas valdnieku, Romuls [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] netika atzīts par leģitīmu imperatoru. Šī situācija spilgti atspoguļoja Rietumromas impērijas sabrukuma pēdējo posmu, kurā imperatora vara bija kļuvusi lielā mērā formāla, bet valsts liktenis atradās armijas un tās komandieru rokās.

== Ceļš uz troni ==
Romula Augustula nonākšana tronī bija cieši saistīta ar viņa tēva [[Orests (karavadonis)|Oresta]] varas pieaugumu Rietumromas impērijas pastāvēšanas pēdējos gados. Orests bija ietekmīgs militārais komandieris, kurš 475. gadā kalpoja imperatora [[Jūlijs Neps|Jūlija Nepa]] pakļautībā kā ''[[magister militum]]'' jeb Rietumromas karaspēka virspavēlnieks. Tajā laikā Rietumromas impērijas vara bija stipri novājināta un tās faktiskā kontrole lielākoties aprobežojās ar [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalu]] un dažām teritorijām ārpus tās. 475. gadā Orests sacēlās pret Jūliju Nepu. Izmantojot viņa pakļautā karaspēka atbalstu un centrālās varas vājumu, viņš devās uz [[Ravenna|Ravennu]], kas tolaik bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta un galvenais politiskais centrs. Neps nespēja organizēt efektīvu pretestību un bija spiests bēgt pāri [[Adrijas jūra]]i uz [[Dalmācija (province)|Dalmāciju]]. Tur viņš saglabāja kontroli pār daļu teritorijas un turpināja uzturēt savas tiesības uz imperatora titulu.

Pēc Jūlija Nepa padzīšanas Orests kļuva par faktisko Rietumromas valdnieku. Tomēr viņš pats nepieņēma imperatora titulu. Iespējams, to noteica viņa militārā izcelsme un vēlme izvairīties no problēmām ar politisko leģitimitāti. Tā vietā Orests izvēlējās valdīt netieši, saglabājot kontroli pār armiju un valsts pārvaldi. {{dat|475|10|31||bez}} Orests par Rietumromas imperatoru pasludināja savu dēlu Romulu. Avotos viņš raksturots kā ļoti jauns valdnieks; iespējams, viņam bija tikai 12–15 gadi, bet daži autori min aptuveni četrpadsmit gadu vecumu. Romuls saņēma tradicionālo imperatora titulu ''Augustus'' un kļuva par formālo impērijas galvu. Viņa vārdā tika kaltas monētas un izdoti oficiāli dokumenti, taču visa reālā vara palika Oresta rokās. Svarīgākos politiskos un militāros lēmumus pieņēma viņa tēvs. Tādēļ vēstures literatūrā Romuls bieži raksturots kā nomināls jeb marionešu valdnieks, kura tronī kāpšana atspoguļoja militārās elites spēju iecelt un gāzt imperatorus vēlīnās Rietumromas pastāvēšanas laikā.

Romula valdīšanas leģitimitāti jau no paša sākuma apšaubīja [[Austrumromas impērija]]. Imperators [[Zenons]] atteicās viņu atzīt par likumīgu Rietumromas valdnieku. No Konstantinopoles skatpunkta Jūlijs Neps joprojām bija vienīgais leģitīmais Rietumromas imperators, jo viņš nebija atteicies no troņa un turpināja valdīt Dalmācijā. Austrumromas valdība uzturēja diplomātiskās attiecības ar Nepu un izvairījās no jebkādas oficiālas Romula atzīšanas. Tādējādi jau Romula valdīšanas sākumā pastāvēja divējāda politiskā situācija, tas ir, Apenīnu pussalā faktisko varu īstenoja Orests un viņa dēls Romuls, savukārt Austrumromas imperatora Zenona skatījumā likumīgais Rietumromas valdnieks joprojām bija trimdā esošais Jūlijs Neps. Šī situācija būtiski vājināja Romula Augustula starptautisko stāvokli un atspoguļoja dziļo politisko krīzi, kurā atradās Rietumromas impērija tās pastāvēšanas pēdējā gadā.

== Valdīšana ==
[[Attēls:Western and Eastern Roman Empires 476AD-es.svg|thumbnail|upright=1.1|Rietumromas un Austrumromas impērijas 476. gadā]]
Romula Augustula valdīšana ilga no {{dat|475|10|31|ģ|bez}} līdz {{dat|476|9|4|d|bez}} un sakrita ar [[Rietumromas impērija]]s pastāvēšanas pēdējo posmu. Kā imperators viņš formāli bija augstākais valsts valdnieks, kura vārdā tika izdoti oficiālie dokumenti, kaltas monētas un īstenota valsts pārvalde. Viņš pieņēma tradicionālo imperatora titulu ''Augustus'', lai gan jau laikabiedru un vēlākās tradīcijas skatījumā bieži tika dēvēts par Augustulu jeb “mazo Augustu”, uzsverot viņa jaunību un ierobežoto politisko nozīmi. Romuls bija ļoti jauns valdnieks, kuru tronī bija iecēlis viņa tēvs [[Orests (karavadonis)|Orests]], tādēļ viņa faktiskā ietekme uz valsts pārvaldi bija minimāla. Romula valdīšanas laikā Rietumromas impērijas faktiskā teritorija bija sarukusi galvenokārt līdz Apenīnu pussalai un dažām tai pakļautām teritorijām. Lielākā daļa agrāko Rietumromas provinču jau bija nonākušas dažādu [[ģermāņi|ģermāņu]] valstu kontrolē vai zaudējušas ciešas saites ar centrālo valdību. [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] pārvaldīja [[vandaļi]], [[Gallija|Galliju]] bija sadalījušas vairākas ģermāņu valstis, bet [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] nostiprinājās [[vestgoti]] un [[suebi]]. Tādēļ imperatora vara bija daudz ierobežotāka nekā agrākajos Romas impērijas pastāvēšanas gadsimtos.

Romula valdīšanas leģitimitāti apšaubīja arī [[Austrumromas impērija]]. Imperators [[Zenons]] viņu neatzina par likumīgu Rietumromas valdnieku, jo par vienīgo leģitīmo Rietumromas imperatoru turpināja uzskatīt [[Dalmācija (province)|Dalmācijā]] trimdā esošo [[Jūlijs Neps|Jūliju Nepu]]. Līdz ar to Romuls faktiski valdīja tikai Oresta kontrolētajā Apenīnu pussalā, bet netika atzīts visā Romas pasaulē. Faktiskā vara Romula valdīšanas laikā atradās viņa tēva Oresta rokās. Kā ''[[magister militum]]'' viņš kontrolēja armiju, pārvaldīja valsts administrāciju un pieņēma svarīgākos politiskos un militāros lēmumus. Romuls lielākoties kalpoja kā simboliska figūra, kas piešķīra Oresta varai formālu leģitimitāti. Šāda situācija bija raksturīga vēlīnās Rietumromas politiskajai sistēmai, kurā spēcīgi militārie komandieri bieži izmantoja imperatorus kā formālus valdniekus, kamēr reālā vara atradās viņu pašu rokās. Par paša Romula personisko politiku vai patstāvīgiem lēmumiem nav saglabājušās drošas ziņas; avoti nepiemin viņa izdotus likumus vai nozīmīgus politiskus rīkojumus.

Orests centās saglabāt kontroli pār Apenīnu pussalu un uzturēt vēl funkcionējošās Rietumromas pārvaldes struktūras, taču viņa iespējas bija ierobežotas. Valsts finanšu resursi bija izsīkuši, centrālās varas autoritāte arvien samazinājās, bet armija bija kļuvusi ļoti atkarīga no federātiem — ģermāņu un citu tautu karavīriem, kuri dienēja impērijas labā apmaiņā pret atalgojumu un zemes piešķīrumiem. Šo karavīru lojalitāte bieži bija saistīta ar viņu komandieriem, nevis ar pašu impēriju. Lai gan Romas valsts institūcijas vēl formāli pastāvēja, impērija faktiski bija zaudējusi spēju atjaunot savu agrāko varenību. Galvenā Oresta valdīšanas problēma bija armijas uzturēšana un tās lojalitātes nodrošināšana. 476. gadā federātu karaspēka vienības, tostarp [[heruli]], [[skīri]] un [[torkilingi]], pieprasīja zemes piešķiršanu Itālijā. Orests atteicās izpildīt šīs prasības, un neapmierinātie karavīri par savu vadoni izvēlējās [[Odoakrs|Odoakru]]. Sekojošajā sacelšanās laikā Orests tika sakauts un nogalināts, bet Romuls {{dat|476|9|4||bez}} tika gāzts no troņa. Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem gāztajiem valdniekiem viņš netika nogalināts, bet tika nosūtīts trimdā uz [[Kampānija|Kampāniju]], kur, domājams, pavadīja atlikušo dzīvi.

Romula Augustula gāšana tradicionāli tiek uzskatīta par [[Rietumromas impērijas sabrukums|Rietumromas impērijas beigu]] simbolu. Pēc viņa Odoakrs neiecēla jaunu Rietumromas imperatoru un pārņēma Itālijas pārvaldību savās rokās. Tomēr šis notikums nebija pēkšņs impērijas sabrukums, bet gan ilgstoša politiska, ekonomiska un militāra norieta procesa noslēgums. Turklāt juridiski situācija saglabājās sarežģīta, jo Jūlijs Neps līdz savai nāvei 480. gadā Austrumromā joprojām tika uzskatīts par likumīgo Rietumromas imperatoru. Neraugoties uz to, Romula Augustula valdīšana un gāšana vēsturē kļuvusi par vienu no vispazīstamākajiem simboliem pārejai no [[senie laiki|antīkās pasaules]] uz [[agrīnie viduslaiki|agrīnajiem viduslaikiem]].

== Dzīve pēc gāšanas ==
Odoakrs saudzēja Romula dzīvību un ļāva viņam doties pensijā uz [[Kampānija|Kampānijā]] esošo lielo cietoksni ''[[Castellum Lucullanum]]''. Maz ir zināms par Romula dzīvi trimdā. Iespējams, viņš bija iesaistīts klostera dibināšanā ''Castellum Lucullanum'' 480. vai 490. gados, kas bija veltīts [[Norikas Severīns|Svētajam Severīnam no Norikas]]. Romuls varēja būt dzīvs pat 507. vai 511. gadā, kad Odoakra pēctecis [[Teodoriks Lielais]] rakstīja vēstuli kādam &quot;Romulam&quot; par pensiju, taču, visticamāk, bija miris pirms 530. gada, jo tā laika [[Gotu karš (535-554)|austrumromiešu iebrukuma Itālijā]] liecībās viņš nav minēts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Romiešu imperatori}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:460. gados dzimušie]]
[[Kategorija:510. gados mirušie]]
[[Kategorija:520. gados mirušie]]
[[Kategorija:Romas imperatori]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]</text>
      <sha1>ieb5mpcqo04us9th7ulg3doky8wfbt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āfrikas tripanosomiāze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255542</id>
    <revision>
      <id>4483435</id>
      <parentid>4255093</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:14:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4777" sha1="2wuiuczfl0uh48ypey5hr2myyx2hocb" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
{{Infobox slimība
 | Name           = Āfrikas tripanosomiāze 
 | Caption        = Tripanosomu paveidi [[asins uztriepe|asins uztriepē]]
 | Image          = Trypanosoma sp. PHIL 613 lores.jpg
 | ICD10          = 
 | ICD9           = 
 | ICDO           =
 | OMIM           =
 | DiseasesDB     = 29277
 | DiseasesDB_mult= 
 | MedlinePlus    = 001362
 | eMedicineSubj  = med
 | eMedicineTopic = 2140
 | MeshID         = 
}}
&lt;!--[[Attēls:Trypanosoma sp. PHIL 613 lores.jpg|right|thumb|Tripanosomas paveidi [[asins uztriepe|asins uztriepē]].]]--&gt;

'''Āfrikas tripanosomiāze''' jeb '''miega slimība'''&lt;ref name=WHO2013/&gt; ir [[parazīti|parazitāra]] cilvēku un dzīvnieku [[slimība]]. To izraisa ''[[Trypanosoma brucei]]'' sugas parazīti. Pastāv divi parazītu veidi, kas inficē cilvēkus – ''[[Trypanosoma brucei gambiense]]'' (T.b.g) un ''[[Trypanosoma brucei rhodesiense]]'' (T.b.r.).&lt;ref name=WHO2013/&gt; T.b.g ir izraisījuši vairāk nekā 98 % ziņoto gadījumu.&lt;ref name=WHO2013&gt;{{publikācijas atsauce|author=WHO Media centre|title=Fact sheet N°259: Trypanosomiasis, Human African (sleeping sickness)|year=June 2013|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs259/en/}}&lt;/ref&gt; Abu veidu infekcijas parasti tiek pārnestas ar inficētas [[cece mušas]] kodienu, un tās ir izplatītas lauku apvidos.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

Sākotnēji – slimības pirmajā stadijā – novērojams [[drudzis]], [[galvassāpes]], [[nieze]] un locītavu sāpes.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Šie simptomi parādās vienu līdz trīs nedēļas pēc kodiena.&lt;ref name=Lancet2013/&gt; Vairākas nedēļas vai mēnešus vēlāk sākas otrā stadija ar dezorientāciju, pasliktinātu koordināciju, nejutīgumu un miega traucējumiem.&lt;ref name=WHO2013/&gt;&lt;ref name=Lancet2013/&gt; Saslimšanu diagnosticē, atrodot parazītu [[asins uztriepe|asins uztriepē]] vai limfmezgla šķidrumā.&lt;ref name=Lancet2013/&gt; Lai noteiktu starpību starp slimības pirmo un otro stadiju, bieži nepieciešama [[lumbālpunkcija]].&lt;ref name=Lancet2013/&gt;

Lai novērstu smagu saslimšanu, jāveic skrīnings riska grupai, pārbaudot T.b.g.&lt;ref name=WHO2013/&gt; klātbūtni asinīs. Ārstēšana ir vieglāka, ja slimību nosaka agrīnā stadijā pirms neiroloģisko simptomu parādīšanās.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Slimību pirmajā stadijā ārstē ar [[pentamidīns|pentamidīnu]] vai [[suramīns|suramīnu]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Otrajā stadijā izmanto  [[eflornitīns|eflornitīnu]] vai [[nifurtimokss|nifurtimoksa]] un eflornitīna kombināciju – infekcijai no T.b.g.&lt;ref name=Lancet2013&gt;{{publikācijas atsauce|last=Kennedy|first=PG|title=Clinical features, diagnosis, and treatment of human African trypanosomiasis (sleeping sickness).|journal=Lancet neurology|date=2013 Feb|volume=12|issue=2|pages=186-94|pmid=23260189}}&lt;/ref&gt; Kaut arī [[melarsoprols]] iedarbojas abu infekcijas veidu gadījumos, nopietnu blakņu dēļ to parasti izmanto tikai T.b.r. gadījumā.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

Slimība ir regulāri sastopama dažos [[Subsahāras Āfrika]]s reģionos, un riskam pakļautā populācija ir aptuveni 70 miljoni cilvēku 36 valstīs.&lt;ref name=Sim2012&gt;{{publikācijas atsauce|author=Simarro PP, Cecchi G, Franco JR, Paone M, Diarra A, Ruiz-Postigo JA, Fèvre EM, Mattioli RC, Jannin JG |title=Estimating and Mapping the Population at Risk of Sleeping Sickness |journal=PLoS Negl Trop Dis |volume=6|issue=10|pages=e1859|year=2012|doi=10.1371/journal.pntd.0001859}}&lt;/ref&gt; Kopš 2010. gada tā ir izraisījusi aptuveni 9000 nāves gadījumu, kas ir ievērojams samazinājums, salīdzinot ar 34 000 gadījumu 1990. gadā.&lt;ref name=Loz2012&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lozano|first=R|title=Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2095|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2095–128|pmid=23245604|doi=10.1016/S0140-6736(12)61728-0}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar aplēsēm pašlaik ir inficēti aptuveni 30 000 cilvēku, tostarp 7000 jaunu inficēšanās gadījumu 2012. gadā.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Vairāk nekā 80 % šo gadījumu ir [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Nesenā vēsturē bijuši trīs lieli slimības uzliesmojumi: viens no 1896. līdz  1906. gadam galvenokārt [[Uganda|Ugandā]] un [[Kongo|Kongo baseina]] reģionā un divi 1920. un 1970. gadā vairākās Āfrikas valstīs.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Slimību var pārnēsāt, un var tikt inficēti citi dzīvnieki, piemēram, govis.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parazitārās slimības]]</text>
      <sha1>2wuiuczfl0uh48ypey5hr2myyx2hocb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mille Miglia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263304</id>
    <revision>
      <id>4483351</id>
      <parentid>4404536</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:15:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3309" sha1="515zstlougbh7l26ebwjl4weela7oqr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = ''Mille Miglia''
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = Mille-Miglia-Arrow.png
| pikseļi         = 
| apraksts        = ''Mille Miglia'' trases norāde
| sports          = izturības brauciens
| kategorija      = 
| dibin           = {{dat|1927}}
| izj             = {{dat|1957}}
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| pirmā_sez_bez   = jā
| komandas        = 
| konstruktori    = 
| braucēji        = 
| klases          = 
| riepas          = 
| dzinēji         = 
| valsts          = {{ITA}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = 
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = 
| čempions        = 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = 
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|www.1000miglia.eu/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = {{dat|1977}}
}}
'''''Mille Miglia''''' ({{val|lv|Tūkstots jūdzes}}) bija izturības [[autosacīkstes]] pa koplietošanas ceļiem, kas norisinājās divdesmit četras reizes [[Itālija|Itālijā]] no 1927. līdz 1957. gadam (trīspadsmit pirms [[Otrais pasaules karš|kara]] un vienpadsmit sākot ar 1947. gadu).

Tāpat kā līdzīgās sacīkstes ''[[Targa Florio]]'' un ''[[Carrera Panamericana]]'', ''Mille Miglia'' popularizēja ''[[Gran Turismo (automobilis)|Gran Turismo]]'' sporta automobiļus, tādus kā ''[[Alfa Romeo]]'', [[BMW]], ''[[Ferrari]]'', ''[[Maserati]]'' un ''[[Porsche]]''. Sacīkstes vēroja apmēram pieci miljoni skatītāju.&lt;ref name=mt201302&gt;{{publikācijas atsauce|last=MacKenzie|first=Angus|title=The Most Epic Drive. Ever.|url=https://archive.org/details/sim_motor-trend_2013-02_65_2/page/n89|journal=[[Motor Trend]]|date=February 2013|volume=65|issue=2|page=88|quote=With an estimated 5 million Italians out watching the race, crowd control was another cause for concern.}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1977. gada, sacīkstes ''Mille Miglia'' ir atjaunotas kā [[Klasiskais automobilis|klasisko]] un [[Vēsturiskais automobilis|vēsturisko automobiļu]] [[regularitātes rallijs]]. Dalība sacīkstēs ir atļauta tikai ar automobiļiem, kas ražoti līdz 1957. gadam, un bija iepriekš reģistrējušies vai piedalījušies vēsturiskajās sacīkstēs. Trase ([[Breša]]s—[[Roma]]s aplis) ir analogs aplim, kas pastāvēja sākotnējās sacīkstēs.

''Mille Miglia'' vienmēr norisinājās uz koplietošanas ceļiem, kas sacīkšu laikā tika slēgti. Organizatoriem visa maršruta garumā bija jāuzstāda speciālas norādes, lai autobraucēji zinātu ceļu. Vēlāk šī ceļa norāde bultas izskatā kļuva par ''Mille Miglia'' oficiālo simbolu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.1000miglia.eu/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211123081609/http://www.1000miglia.eu/ |date={{dat|2021|11|23||bez}} }} {{it ikona}} {{en ikona}}
* [http://www.museomillemiglia.it ''Mille Miglia'' muzejs Brešā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141021175407/http://www.museomillemiglia.it/ |date={{dat|2014|10|21||bez}} }} {{it ikona}} {{en ikona}}
{{motoru sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Autosports]]</text>
      <sha1>515zstlougbh7l26ebwjl4weela7oqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krona slimība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264890</id>
    <revision>
      <id>4483371</id>
      <parentid>4237355</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7380" sha1="0oph4i9m2p4sq92pkl7hu09jtizrldh" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
'''Krona slimība''' ({{val|la|morbus Leśniowski-Crohn}}) ir [[iekaisīgu zarnu slimība|iekaisīgu zarnu slimību]] grupā ietilpstoša slimība, kas var ietekmēt jebkuru [[gremošanas orgānu sistēma]]s daļu no [[mute]]s līdz [[Anālā atvere|anālajai atverei]].&lt;ref name=NIDDK2013/&gt;

== Klīniskā aina ==
Pie slimības [[simptoms|simptomiem]] var pieskaitīt [[vēdersāpes]], [[caureja|caureju]] (var būt asiņaina, ja iekaisums ir smags), [[drudzis|drudzi]] un [[svara zudums|svara zudumu]].&lt;ref name=&quot;NIDDK2013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Baumgart2012&quot; /&gt; Citas komplikācijas var rasties ārpus gremošanas orgānu sistēmas, piemēram, [[anēmija]], [[ādas izsitums|ādas izsitumi]], [[artrīts]], acs iekaisums un [[nogurums]].&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Parasti notiek arī zarnu obstrukcija, tiem, kas slimo ar šo slimību, ir arī lielāks risks saslimt ar [[zarnu vēzis|zarnu vēzi]].&lt;ref name=Baumgart2012/&gt;

== Ārstēšana ==
Pašlaik nav tādu medikamentu vai [[ķirurģija|ķirurģisko procedūru]], ar ko varētu izārstēt Krona slimību.&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Svarīga ārstēšanas daļa ir [[smēķēšana]]s atmešana (ja tiek smēķēts).&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Katrs piektais ar Krona slimību slimais cilvēks tiek hospitalizēts ik gadu, pusei no viņiem nākamo desmit gadu laikā nepieciešama operācija.&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Tiek ieteikts operācijas veikt pēc iespējas mazāk.&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Tāpat ir ieteicams ik pēc pāris gadiem pēc saslimšanas veikt [[zarnu vēzis|zarnu vēža]] pārbaudi ar [[kolonoskopija|kolonoskopiju]].&lt;ref name=Baumgart2012/&gt;

== Epidemioloģija ==
Krona slimība skar apmēram 3,2 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā un Ziemeļamerikā.&lt;ref name=&quot;Increasing incidence and prevalence of the inflammatory bowel diseases with time, based on systematic review.&quot; /&gt; Āfrikā un Āzijā šī ir mazāk izplatīta slimība.&lt;ref name=&quot;Inflammatory bowel disease in Asia: a systematic review.&quot; /&gt;&lt;ref name=Hov2012/&gt; Tā jau vēsturiski bijusi izplatītāka vairāk attīstītākajā pasaules daļā.&lt;ref name=Bur2013/&gt; Tomēr arī jaunattīstības valstīs kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir palielinājies saslimušo skaits.&lt;ref name=&quot;Hov2012&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Bur2013&quot; /&gt; 2010. gadā no iekaisīgu zarnu slimībām pasaulē bija 35 tūkstoši mirušo;&lt;ref name=&quot;Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.&quot; /&gt; tiem, kas saslimuši ar Krona slimību, bija nedaudz samazinājies [[dzīves ilgums]].&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Krona slimība sāk parādīties pusaudžu vecumā un tiem, kas ir 20—30 gadus veci, tomēr saslimšana var notikt jebkurā vecumā.&lt;ref name=NIDDK2013/&gt;&lt;ref name=Baumgart2012/&gt; Slimība vienādi skar vīriešus un sievietes.&lt;ref name=NIDDK2013/&gt; Slimība nosaukta gastroenterologa Barila Bernarda Krona vārdā.&lt;ref name=&quot;CrohnBB&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em|refs=

&lt;ref name=&quot;NIDDK2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Crohn's Disease|url=http://digestive.niddk.nih.gov/ddiseases/pubs/crohns/|website=National Digestive Diseases  Information Clearinghouse (NDDIC)|accessdate=12 June 2014|date=July 10, 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140609002323/http://digestive.niddk.nih.gov/ddISeases/pubs/crohns/|archivedate={{dat|2014|06|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Baumgart2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | author = Baumgart DC, Sandborn WJ | title = Crohn's disease | url = https://archive.org/details/sim_the-lancet_november-3-9-2012_380_9853/page/1590 | journal = The Lancet | volume = 380 | issue = 9853 | pages = 1590–605 | year = 2012 | pmid = 22914295 | doi = 10.1016/S0140-6736(12)60026-9 | last2 = Sandborn }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Increasing incidence and prevalence of the inflammatory bowel diseases with time, based on systematic review.&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Molodecky|first1=NA|last2=Soon|first2=IS|last3=Rabi|first3=DM|last4=Ghali|first4=WA|last5=Ferris|first5=M|last6=Chernoff|first6=G|last7=Benchimol|first7=EI|last8=Panaccione|first8=R|last9=Ghosh|first9=S|last10=Barkema|first10=HW|last11=Kaplan|first11=GG|title=Increasing incidence and prevalence of the inflammatory bowel diseases with time, based on systematic review.|url=https://archive.org/details/sim_gastroenterology_2012-01_142_1/page/46|journal=Gastroenterology|date=Jan 2012|volume=142|issue=1|pages=46–54.e42; quiz e30|pmid=22001864|doi=10.1053/j.gastro.2011.10.001}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Inflammatory bowel disease in Asia: a systematic review.&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Prideaux|first1=L|last2=Kamm|first2=MA|last3=De Cruz|first3=PP|last4=Chan|first4=FK|last5=Ng|first5=SC|title=Inflammatory bowel disease in Asia: a systematic review.|journal=Journal of Gastroenterology and Hepatology|date=Aug 2012|volume=27|issue=8|pages=1266–80|pmid=22497584|doi=10.1111/j.1440-1746.2012.07150.x}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Hov2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Hovde|first1=Ø|last2=Moum|first2=BA|title=Epidemiology and clinical course of Crohn's disease: results from observational studies.|journal=World journal of gastroenterology : WJG|date=Apr 21, 2012|volume=18|issue=15|pages=1723–31|pmid=22553396|doi=10.3748/wjg.v18.i15.1723|pmc=3332285}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Bur2013&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Burisch|first1=J|last2=Munkholm|first2=P|title=Inflammatory bowel disease epidemiology.|journal=Current opinion in gastroenterology|date=Jul 2013|volume=29|issue=4|pages=357–62|pmid=23695429|doi=10.1097/MOG.0b013e32836229fb}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Lozano|first1=R|last2=Naghavi|first2=M|title=Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2095|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2095–128|pmid=23245604|doi=10.1016/S0140-6736(12)61728-0}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CrohnBB&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | author = Crohn BB, Ginzburg L, Oppenheimer GD | title = Regional ileitis: A pathologic and clinical entity. 1932 | journal = The Mount Sinai journal of medicine, New York | volume = 67 | issue = 3 | pages = 263–8 | year = 2000 | pmid = 10828911 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://dermatologs.com/krona-slimiba ''Dermatologs.lv'' informācija]
* [http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/slimibas/krona-slimiba.html ''Vesels.lv'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150419072808/http://vesels.lv/raksti-par-veselibu/slimibas/krona-slimiba.html |date={{dat|2015|04|19||bez}} }}

{{Medicīna-aizmetnis}}
{{slimības ārējās saites
| DiseasesDB     = 3178
| ICD10          = {{ICD10|K|50||k|50}}
| ICD9           = {{ICD9|555}}
| ICDO           =
| OMIM           = 266600
| MedlinePlus    = 000249
| eMedicineSubj  = med
| eMedicineTopic = 477
| eMedicine_mult = {{eMedicine2|ped|507}} {{eMedicine2|radio|197}}
| MeshID         = D003424
}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Iekaisumi]]
[[Kategorija:Autoimūnas slimības]]</text>
      <sha1>0oph4i9m2p4sq92pkl7hu09jtizrldh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Takocubo kardiomiopātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274265</id>
    <revision>
      <id>4483394</id>
      <parentid>4334439</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:46:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4969" sha1="30gvdedadgsul0kwlu607guu04o1yim" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Takocubo kardiomiopātija
| image         = TakoTsubo scheme.png
| caption       = Takotsubo kardiomiopātijas (A) shematisks attēlojums, salīdzinot ar normālu sirdi (B)
| field         = [[Kardioloģija]]
| synonyms      = Pārejošs apikāls balona sindroms,&lt;ref name=&quot;pmid18599137&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|vauthors=Eshtehardi P, Koestner SC, Adorjan P, Windecker S, Meier B, Hess OM, Wahl A, Cook S |title=Transient apical ballooning syndrome—clinical characteristics, ballooning pattern, and long-term follow-up in a Swiss population |journal=Int. J. Cardiol. |volume=135 |issue=3 |pages=370–5 |date=July 2009 |pmid=18599137 |doi= 10.1016/j.ijcard.2008.03.088|url=http://www.internationaljournalofcardiology.com/article/S0167-5273%2808%2900574-3/abstract}}&lt;/ref&gt; apikāla balona kardiomiopātija,&lt;ref name=&quot;pmid18678857&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|vauthors=Bergman BR, Reynolds HR, Skolnick AH, Castillo D |title=A case of apical ballooning cardiomyopathy associated with duloxetine |url=https://archive.org/details/sim_annals-of-internal-medicine_2008-08-05_149_3/page/n85 |journal=Ann. Intern. Med. |volume=149 |issue=3 |pages=218–9 |date=August 2008 |pmid=18678857 |doi= 10.7326/0003-4819-149-3-200808050-00021|doi-access=free }}&lt;/ref&gt; stresa inducētā kardiomiopātija, salauztas sirds sindroms
| symptoms      = 
| complications = 
| onset         = 
| duration      = 
| types         = 
| causes        = 
| risks         = 
| diagnosis     = 
| differential  = 
| prevention    = 
| treatment     = 
| medication    = 
| prognosis     = 
| frequency     = 
| deaths        = 
}}

'''Takocubo kardiomiopātija''' jeb '''takocubo sindroms''' (''TTS'') ir unikāls neišēmisks sindroms, kurai raksturīga pēkšņa īslaicīga [[sirds]] muskulatūras daļas vājināšanās. Tā kā šis vājums var rasties pēc emocionāliem pārdzīvojumiem, piemēram, tuvinieka nāves, izšķiršanās vai ilgstoša [[Stress|stresa]], tad šo saslimšanu mēdz saukt arī par '''salauztās sirds sindromu'''.&lt;ref&gt;&quot;Mayo Clinic Research Reveals 'Broken Heart Syndrome' Recurs In 1 Of 10 Patients&quot;.&lt;/ref&gt; Takocubo kardiomiopātija saukta arī par '''apikālo balona sindromu''', '''stresa inducēto kardiomiopātiju''' vai '''reversiblo kreisā kambara anerģiju.'''

== Simptomi ==
Kardiomiopātijai ir raksturīgas tipiskas koronārās sūdzības — elpas trūkums un sāpes krūtīs. [[Elektrokardiogrāfija|Elektrokardiogrammā]] redzami ST segmenta pacēlumi, T viļņa inversija, vai QT intervāla pagarināšanās. Paaugstināti arī [[Miokards|miokarda]] bojājuma marķieri asinīs. Lielākajai daļai pacientu ir paaugstināta arī [[noradrenalīns|noradrenalīna]] koncentrācija. Nereti sindroms tiek sajaukts ar akūtu [[miokarda infarkts|miokarda infarktu]]. Diagnoze tiek uzstādīta, balstoties uz patoloģiskajām sirds sienas kustībām, t. i., kreisā kambara pamats saraujas normāli, bet pārējā kreisā kambara daļa ir nekustīga vai mazkustīga. Arī koronārā angiogrāfija parasti neapstiprina obstruktīvus vainagartēriju bojājumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Klīniskā medicīna. 1. grāmata. [[Aivars Lejnieks]] (red.).  Medicīnas apgāds, 2010, 942 lpp. {{ISBN|978-9984-813-27-1}}&lt;/ref&gt;

== Prognoze ==
Neskaitot to, ka sākumā ir strauja stāvokļa pasliktināšanās, kopējā prognoze ir laba, [[Recidīvs (medicīna)|recidīvu]] skaits ir neliels un mirstība ir zema. Pacientiem stāvoklis uzlabojas pāris dienu laikā un normalizējas dažu mēnešu laikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Eshtehardi P, Koestner SC, Adorjan P, Windecker S, Meier B, Hess OM, Wahl A, Cook S (July 2009). &quot;Transient apical ballooning syndrome--clinical characteristics, ballooning pattern, and long-term follow-up in a Swiss population&quot;&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Takotubo akasi-si PC012375.jpg|thumb|Japāņu [[Astoņkāji|astoņkāju]] lamatas, pēc kurām šī slimība ir nosaukta&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Akashi|first=Yoshihiro J.|last2=Nef|first2=Holger M.|last3=Möllmann|first3=Helge|last4=Ueyama|first4=Takashi|date=2010-01-08|title=Stress Cardiomyopathy|url=https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev.med.041908.191750|journal=Annual Review of Medicine|volume=61|issue=1|pages=271–286|doi=10.1146/annurev.med.041908.191750|issn=0066-4219}}&lt;/ref&gt;]]
Sindroms pirmo reizi aprakstīts [[Japāna|Japānā]], un tā nosaukums cēlies no zivju groza ar apaļu dibenu un šauru kaklu, ko lietoja [[Astoņkāji|astoņkāju]] zvejā ({{val|ja|tako}} — ‘astoņkājis’, ''tsubo'' — ‘grozs’).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Medical resources
|  DiseasesDB     = 33976
|  ICD10          = {{ICD10|I42.8}}
|  ICD9           = {{ICD9|429.83}}
|  ICDO           =
|  OMIM           =
|  MedlinePlus    =
|  eMedicineSubj  = article
|  eMedicineTopic = 1513631
|  MeshID         = D054549
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sirds un asinsvadu slimības]]</text>
      <sha1>30gvdedadgsul0kwlu607guu04o1yim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas Pečeru klosteris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278188</id>
    <revision>
      <id>4483324</id>
      <parentid>4483122</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:28:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Attēls pārvietots zemāk - lai nebūtu pirms infokastes</comment>
      <origin>4483324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4327" sha1="aqma5m7c3a1yww5fjv0xkzrdq1q4xwq" xml:space="preserve">{{Klostera infokaste
| krāsu_shēma    = pareizticīgie
| name           = Kijivas Pečeru klosteris
| native_name    = ''Києво-Печерська лавра''
| image          = 2005-08-15 Pechersk Lavra seen from river Dnepr Kiev 311.JPG
| caption        = 
| full           = 
| other_names    = 
| order          = Ukrainas Pareizticīgā baznīca
| established    = 1051
| disestablished = 
| mother         = 
| dedication     = 
| diocese        = 
| churches       = 
| founder        = 
| status         = 
| functional_status = 
| heritage_designation = 
| designated_date = 
| architect      = 
| style          = 
| location       = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
| map_type       = Kijeva
| latd           = 50
| latm           = 26
| lats           = 3
| latNS          = N
| longd          = 30
| longm          = 33
| longs          = 33
| longEW         = E
| remains        = 
| public_access  = 
| website        = 
| other_info     = 
| embedded       = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = [[Kijivas Svētās Sofijas katedrāle|Svētās Sofijas katedrāle]] un Kijivas Pečeru klosteris
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iii, iv
|        designation1_date = 1990 &lt;small&gt;(14. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/527 527]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{UKR}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
}}
}}
'''Kijivas Pečeru klosteris''' jeb '''Alu klosteris''' ({{val|uk|Києво-Печерська лавра}}) ir vēsturisks [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] klosteris [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]].  1926. gadā pasludināts par kultūrvēsturisko rezervātu, kopā ar [[Kijivas Svētās Sofijas katedrāle|Svētās Sofijas katedrāli]] iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].
Te atrodas Augšējais klosteris, Tuvo alu un Tālo alu ansamblis. Ievērojamākie objekti ir Lielais zvanu tornis, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas  katedrāle (''Успіння Пресвятої Діви Марії''), Dievmātes piedzimšanas baznīca un vairākas citas baznīcas un objekti. Kijivas Pečeru klosteris ir viens no lielākajiem muzejiem Kijivā.

== Vēsture ==
Senākais Kijivas Alu klosteris dibināts Varjagu [[ala|alās]] (''Варя́зька пече́ра'') 1051. gadā Kijivas lielkņaza [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslava Vladimiroviča]] valdīšanas laikā. Jau 12. gadsimtā klosteris ieguva &quot;lauras&quot; statusu.

[[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] laikā 1592. – 1688. gadā klosteris bija Konstantinopoles patriarhāta, pēc tam Maskavas patriarhāta pakļautībā.
2023. gada 7. janvārī klosterī notika pirmais autokefālās [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas pareizticīgo baznīcas]] dievkalpojums.

2026. ɡada naktī uz 15. jūniju [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumā Ukrainai]] tā palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;[[Geraņ 2]]&quot; uzbrukumā cieta arī Kijivas Pečeru klosteris, izpostot Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas (Uspiņjes) katedrāles augšējā daļā esošos objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt;

== Panorāma ==
{{wide image|Lavra panorama-kijev.jpg|700px|Kijivas Pečeru klosteris|75%|none}}

== Ārējās saites ==
[[Attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|thumb|left|300px|Kijivas Pečeru klostera deɡšana pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.lavra.ua/}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Ukraina UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kijiva]]
[[Kategorija:Ukrainas klosteri]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā]]
[[Kategorija:Pareizticīgo klosteri]]</text>
      <sha1>aqma5m7c3a1yww5fjv0xkzrdq1q4xwq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Astarte-Nafta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284453</id>
    <revision>
      <id>4483320</id>
      <parentid>4482949</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T14:27:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <origin>4483320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7517" sha1="8aojp4zdgahw19uqrotv9n1t1ny0lb8" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;
| native_name      = 
| logo             = Astarte_logo.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1995. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Jelgava]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://company.lursoft.lv/en/astarte-nafta/40003276964 | title= Astarte-Nafta | publisher= Lursoft}}&lt;/ref&gt;
| location_country = {{LAT}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = Mazumtirdzniecība
| products         = Degviela, eļļas, gāze, ātrā ēdināšana
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.astarte.lv astarte.lv]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}

'''SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;''' ir 1995. gadā dibināts [[Latvija]]s [[degviela]]s tirgotājs ar 100% Latvijas kapitālu. Pēc 2022. gada maija datiem tā īpašumā ir 30 [[degvielas uzpildes stacija]]s (DUS). &quot;Astarte-Nafta&quot; pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība.

SIA &quot;Astarte-Nafta&quot; īpašnieki (2025. gada oktobrī) ir Jānis Anspoks (92,73 %) un Ligita Dzene (7,27 %).&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot; /&gt;

== Vēsture ==
2005. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās 5 degvielas uzpildes stacijas no [[VIADA]].

2014. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; atklāja savu pirmo degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/preview/astarte-nafta-ienak-riga-419474 Astarte Nafta ienāk Rīgā]&lt;/ref&gt;
2016. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās DUS tīklu [[RNS-D]] un pievienoja savam tīklam 8 DUS.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/preview/kp-atlauj-astarte-nafta-iegadaties-astonas-degvielas-uzpildes-stacijas-441988 KP atļauj Astarte Nafta iegādāties astoņas degvielas uzpildes stacijas]&lt;/ref&gt;
2018. gadā &quot;Astarte-Nafta&quot; iegādājās DUS [[Oktāns-A]], [[Baldones novads|Baldones novadā]].

2024. gada 09. septembrī [[Konkurences padome]] (KP) atļāva SIA ''[[Circle K Latvia]]'' iegādāsies &quot;Astarte-Nafta&quot; degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.
2025. gada 21. martā tika paziņots, ka SIA ''Circle K Latvia'' iegādāsies &quot;Astarte-Nafta&quot; 26 degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot; /&gt; Konkurences padome šo darījumu atļāva 24. jūlijā, bet ar nosacījumu, ka Dobelē iegādāto DUS pārveidotu par automātisko degvielas uzpildes staciju, kamēr tur darbojas ''Circle K'' franšīzes DUS.&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot; /&gt; 19. augustā &quot;Astarte-Nafta&quot; paziņoja, ka ir pārtraukusi uzsāktās sarunas ar ''Circle K Latvija'' un uzsākusi citu sadarbības partneru meklēšanu; tā turpināja darbu ierastajā režīmā.&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot; /&gt; &quot;Astarte-nafta&quot; valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis skaidroja, ka vēlas risinājumu, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.&lt;ref name=&quot;delfi 2025.10.27&quot; /&gt;

2025. gada 1. oktobrī tika paziņots, ka SIA NAFTIMPEKS īpašnieks Armands Sadauskis plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA &quot;Astarte-Nafta&quot;.&lt;ref name=&quot;kp.gov.lv 2025.10.14&quot; /&gt;
23. oktobrī Konkurences padome atļāva Armandam Sadauskim iegūt SIA NAFTIMPEKS 25 degvielas uzpildes stacijas un ar tām saistītos nekustamos īpašumus un pamatlīdzekļus. Apvienošanās darījums neietvēra 2 degvielas uzpildes stacijas, kas palika SIA &quot;Astarte-Nafta&quot; īpašumā, kā arī neskāra uzņēmuma darbību degvielas vairumtirdzniecības tirgū.&lt;ref name=&quot;KP 2026=5.10.28&quot; /&gt;
SIA NAFTIMPEKS 2025. gada 18. septembrī bija dibinājis meitasuzņēmumu SIA ''NX RETAIL'', kas pārņēma ''Astarte'' DUS un gāzes uzpildes staciju operatora darbību.

2026. gada 19. februārī uzņēmums [[Virši-A|AS &quot;Virši-A&quot;]] paziņoja, ka plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz SIA &quot;Naftimpeks&quot; piederošajām 19 &quot;Astarte Nafta&quot; degvielas uzpildes stacijām.&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot; /&gt; Kad Konkurences padome pauda bažas par konkurences samazināšanos Preiļu apkārtnē, kā arī atsevišķos autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] posmos (DUS Koknesē), &quot;Virši-A&quot; samazināja nomas tiesību iegūšanu līdz 17 DUS. 15. maijā KP atļāva šo darījumu.&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot; /&gt; Šīs 17 DUS, kuru operators ir SIA ''NX RETAIL'', no 2026. gada 1. jūnijā sāka pakāpenisku pāriešanu uz VIRŠI zīmolu.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2025.03.21&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/circle-k-latvia-plano-parnemt-26-astartenafta-dus-520634 Circle K Latvia plāno pārņemt 26 Astarte-Nafta DUS] Db.lv, 21.03.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2025.08.12&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/12.08.2025-circle-k-vares-ar-nosacijumiem-parnemt-astarte-nafta-degvielas-uzpildes-stacijas.a610058/ «Circle K» varēs ar nosacījumiem pārņemt «Astarte-nafta» degvielas uzpildes stacijas] LSM.lv, 2025. gada 12. augusts&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;astarte.lv 2025.08.19&quot;&gt;[https://astarte.lv/jaunumi/astarte-nafta-turpina-stradat-ierastaja-rezima/ ASTARTE-NAFTA turpina strādāt ierastajā režīmā] astarte.lv, 19/08/2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.10.27&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120092780/degvielas-tirgotajs-astarte-nafta-maina-planus-darijums-ar-circle-k-nenotiks Degvielas tirgotājs &quot;Astarte-nafta&quot; maina plānus – darījums ar &quot;Circle K&quot; nenotiks] LETA, 27.10.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;kp.gov.lv 2025.10.14&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/degvielas-tirdzniecibas-pakalpojumu-sniedzeja-sia-naftimpeks-ipasnieks-plano-iegut-izskirosu-ietekmi-par-sia-astarte-nafta Degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA NAFTIMPEKS īpašnieks plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA ASTARTE-NAFTA] kp.gov.lv, 14/10/2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2026=5.10.28&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-sia-naftimpeks-ipasniekam-iegut-sia-astarte-nafta-aktivus KP atļauj SIA “NAFTIMPEKS” īpašniekam iegūt SIA “ASTARTE-NAFTA” aktīvus] Konkurences padome, 28.10.2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.02.20&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/virsia-un-naftimpeks-plano-uzsakt-strategisku-sadarbibu-dus-tikla-attistibai-latvija-525275 VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā] Db.lv, 20.02.2026&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm 2025.10.28&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.10.2025-konkurences-padome-lauj-naftimpeks-ipasniekam-iegadaties-astarte-nafta.a620186/ Konkurences padome ļauj «Naftimpeks» īpašniekam iegādāties «Astarte-Nafta»] LSM.lv 28. oktobris, 2025&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2026.06.01&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-atlauj-virsi-iegut-ilgstosas-nomas-tiesibas-par-17-sia-naftimpeks-degvielas-uzpildes-stacijam KP atļauj AS “VIRŠI-A” iegūt ilgstošas nomas tiesības pār 17 SIA “NAFTIMPEKS” degvielas uzpildes stacijām] Konkurences padome, 01.06.2026.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.astarte.lv Astarte-Nafta tīmekļa vietne]


{{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]]</text>
      <sha1>8aojp4zdgahw19uqrotv9n1t1ny0lb8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sausās acs sindroms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284752</id>
    <revision>
      <id>4483487</id>
      <parentid>3660229</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:48:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2195" sha1="kxkfqdoa56mt0glthwiuv5goskwo0jt" xml:space="preserve">__NOTOC__
{{infobox disease
| Name           = Sausās acs sindroms
| Image          =  
| Caption        = 
| DiseasesDB     =  12155
&lt;!-- | ICD10          = {{ICD10|H|19|3|h|15}}  
| ICD9           = {{ICD9|370.33}} --&gt;  
| MedlinePlus    = 000426  
&lt;!-- | eMedicineSubj  = med
| eMedicineTopic = 1196733  
| MeshID         = D007638 --&gt; 
}}
'''Sausās acs sindroms''' ir [[acs|acu]] slimību grupa, kas parasti rodas asaru kvalitatīvu vai kvantitatīvu izmaiņu rezultātā [[radzene]]s un [[konjunktīva]]s nepietiekamas mitrināšanās dēļ. Ar sausās acs sindromu bieži slimo 5-6% populācijas, sasniedzot 6 - 9,8% sievietēm pēc [[menopauze]]s un līdz pat 34% vecākiem cilvēkiem.&lt;ref name=pmid15851556&gt;{{publikācijas atsauce  |vauthors=Lin PY, Cheng CY, Hsu WM, etal |title=Association between symptoms and signs of dry eye among an elderly Chinese population in Taiwan: the Shihpai Eye Study |url=https://archive.org/details/sim_investigative-ophthalmology-visual-science_2005-05_46_5/page/1593 |journal=Investigative Ophthalmology &amp; Visual Science |volume=46 |issue=5 |pages=1593–8 | date=May  2005 |pmid=15851556 |doi=10.1167/iovs.04-0864}}&lt;/ref&gt; Lielai daļai sieviešu dēļ hormonālajām izmaiņām simptomātika var parādīties grūtniecības, menstruāciju un menopauzes laikā. Arī jebkurš darbs ar lielu redzes piepūli var radīt sausās acs sindromu. Tas skar lielākoties cilvēkus, kas daudz lasa, raksta, strādā ar datoru, kā arī lietojot medikamentus, piemēram, [[dekongestants|dekongestantus]], pretklepus, sirds-asinsvadu sistēmu ietekmējošus līdzekļus, pretsāpju līdzekļus, [[glikokortikoīdi|glikokortikoīdus]], [[Hormonālā kontracepcija|kontraceptīvus]] un [[Diurētiķi|diurētiskos līdzekļus]].&lt;ref&gt;Indulis Purviņš, Santa Purviņa (2002). Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga: Zāļu infocentrs. {{ISBN|9984193313}}.&lt;/ref&gt;

Biežākie simptomi ir iekaisušas un apsārtušas acis ar graušanas sajūtu. Asarošana pastiprinās vējainā un aukstā laikā, acis ātri nogurst, sāk sāpēt, mēdz būt pārejošas redzes asuma izmaiņas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Acu slimības]]</text>
      <sha1>kxkfqdoa56mt0glthwiuv5goskwo0jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4483552</id>
      <parentid>4483079</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T02:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4483552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="69928" sha1="58go981pptyq8woqdqypeoky6itl731" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>58go981pptyq8woqdqypeoky6itl731</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Askaridoze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289474</id>
    <revision>
      <id>4483359</id>
      <parentid>4069897</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5541" sha1="djq047h2fntos29igbp7t8b6q4x7tum" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
[[Attēls:Ascaris_lumbricoides.jpeg|thumb|250px|Cilvēka cērme]]
'''Askaridoze''' ir slimība, ko izraisa parazītiska [[cērme]] ''[[Ascaris lumbricoides]]''.&lt;ref name=Dold2011/&gt; Vairāk nekā 85% infekcijas gadījumu simptomu nav, jo īpaši, ja tārpu skaits ir mazs.&lt;ref name=Dold2011&gt;{{cite journal|last=Dold|first=C|author2=Holland, CV|title=Ascaris and ascariasis.|journal=Microbes and infection / Institut Pasteur|date=Jul 2011|volume=13|issue=7|pages=632–7|pmid=20934531|doi=10.1016/j.micinf.2010.09.012}}&lt;/ref&gt; Simptomu izpausme pieaug kopā ar tārpu daudzumu un slimības sākuma stadijā tie var ietvert [[elpas trūkums|elpas trūkumu]] un [[drudzis|drudzi]].&lt;ref name=Dold2011/&gt; Tiem var sekot vēdera uzpūšanās, vēdera sāpju un [[caureja]]s simptomi.&lt;ref name=Dold2011/&gt; Infekcija visbiežāk skar bērnus, un šajā vecumu grupā tā var arī būt iemesls nepietiekamam svara pieaugumam, [[malnutrīcija]]i un [[Mācīšanās grūtības|mācīšanās grūtībām]].&lt;ref name=Dold2011/&gt;&lt;ref name=Hagel2010/&gt;&lt;ref name=WHO2013&gt;{{cite web|title=Soil-transmitted helminth infections Fact sheet N°366|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs366/en/|work=World Health Organization|date=June 2013}}&lt;/ref&gt;

== Etioloģija ==
Infekcija notiek, uzņemot tādu ēdienu vai dzērienu, kas piesārņots ar ''Ascaris'' olām no cilvēka [[fekālijas|fekālijām]].&lt;ref name=Hagel2010/&gt; No olām [[zarnas|zarnās]] izšķiļas [[kāpurs|kāpuri]], kas ieurbjas zarnu sienās un ar [[asinis|asinīm]] tiek aiznesti uz [[plaušas|plaušām]].&lt;ref name=Hagel2010/&gt; Tur tie nonāk [[alveolas|alveolās]] un pēc tam [[Mugurkaulnieku traheja|trahejā]], no kurienes tie tiek izklepoti un norīti.&lt;ref name=Hagel2010/&gt; Kāpuri tad otro reizi iziet caur kuņģi zarnās, kur tie kļūst par pieaugušiem tārpiem.&lt;ref name=Hagel2010/&gt;

== Profilakse un ārstēšana ==
Profilaksē ietilpst uzlaboti [[sanitārija|sanitārie]] apstākļi, tostarp uzlabota pieeja  [[tualete|tualetēm]] un pareiza fekāliju likvidēšana.&lt;ref name=Dold2011/&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal|last=Ziegelbauer|first=K|author2=Speich, B|author3= Mäusezahl, D|author4= Bos, R|author5= Keiser, J|author6= Utzinger, J|title=Effect of sanitation on soil-transmitted helminth infection: systematic review and meta-analysis.|journal=PLoS medicine|date=Jan 2012|volume=9|issue=1|pages=e1001162|pmid=22291577|doi=10.1371/journal.pmed.1001162|pmc=3265535}}&lt;/ref&gt; [[Roku mazgāšana]] ar [[ziepes|ziepēm]] ir profilakses pasākums.&lt;ref name=Fung2009&gt;{{cite journal|last=Fung|first=IC|author2=Cairncross, S|title=Ascariasis and handwashing.|journal=Transactions of the Royal Society of Tropical Medicine and Hygiene|date=Mar 2009|volume=103|issue=3|pages=215–22|pmid=18789465|doi=10.1016/j.trstmh.2008.08.003}}&lt;/ref&gt; Rajonos, kuros ir skarti vairāk nekā 20% iedzīvotāju, ieteikts visus iedzīvotājus regulāri ārstēt.&lt;ref name=Dold2011/&gt; Bieži notiek atkārtota inficēšanās.&lt;ref name=Hagel2010/&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal|last=Jia|first=TW|author2=Melville, S|author3= Utzinger, J|author4= King, CH|author5= Zhou, XN|title=Soil-transmitted helminth reinfection after drug treatment: a systematic review and meta-analysis.|journal=PLoS neglected tropical diseases|year=2012|volume=6|issue=5|pages=e1621|pmid=22590656|doi=10.1371/journal.pntd.0001621|pmc=3348161}}&lt;/ref&gt; Atbilstošas [[vakcīna]]s nav.&lt;ref name=Hagel2010/&gt; [[Pasaules Veselības organizācija]]s ieteiktie ārstēšanas līdzekļi ir medikamenti [[albendazols]], [[mebendazols]], [[levamizols]] vai ''[[pirantela pamoate]]''.&lt;ref name=Hagel2010&gt;{{cite journal|last=Hagel|first=I|author2=Giusti, T|title=Ascaris lumbricoides: an overview of therapeutic targets.|journal=Infectious disorders drug targets|date=Oct 2010|volume=10|issue=5|pages=349–67|pmid=20701574|doi=10.2174/187152610793180876}}&lt;/ref&gt; Citi efektīvi līdzekļi ir [[tribendimidīns]] un [[nitazoksanīds]].&lt;ref name=Hagel2010/&gt;

== Epidemioloģija ==
Pasaulē 0,8 līdz 1,2 miljardi cilvēku slimo ar askaridozi, vissmagāk skarti ir iedzīvotāji [[Sahāra]]s subtropiskajā daļā [[Āfrika|Āfrikā]], [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]].&lt;ref name=Dold2011/&gt;&lt;ref name=Kei2010/&gt;&lt;ref name=Fen2012&gt;{{cite journal|last=Fenwick|first=A|title=The global burden of neglected tropical diseases.|journal=Public health|date=Mar 2012|volume=126|issue=3|pages=233–6|pmid=22325616|doi=10.1016/j.puhe.2011.11.015}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to askaridoze ir visvairāk izplatītais ar [[augsne|augsni]] pārnesto [[helmintoze|helmintožu]] veids.&lt;ref name=Kei2010&gt;{{cite journal|last=Keiser|first=J|author2=Utzinger, J|title=The drugs we have and the drugs we need against major helminth infections.|journal=Advances in parasitology|year=2010|volume=73|pages=197–230|pmid=20627144|doi=10.1016/s0065-308x(10)73008-6}}&lt;/ref&gt; Tā 2010. gadā bija cēlonis apmēram 2700 nāves gadījumu, toties 1990. gadā vēl bija 3400 tādu gadījumu.&lt;ref name=Loz2012&gt;{{cite journal|last=Lozano|first=R|title=Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2095|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2095–128|pmid=23245604|doi=10.1016/S0140-6736(12)61728-0}}&lt;/ref&gt; Cits ''[[Ascaris]]'' veids skar [[cūkas]].&lt;ref name=Dold2011/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Helmintozes]]</text>
      <sha1>djq047h2fntos29igbp7t8b6q4x7tum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mejoze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289639</id>
    <revision>
      <id>4483421</id>
      <parentid>3977307</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:04:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2064" sha1="f9a7f95mzzf7lqwiti1ozle4l3eg667" xml:space="preserve">'''Mejoze''' ir īpašs [[Bezdzimumvairošanās|šūnu dalīšanās]] veids, kas samazina [[hromosomas|hromosomu]] daudzumu uz pusi. Šis process sastopams visiem [[Eikariots|eikariotiem]] (piemēram, [[sēnes|sēnēm]], [[augi]]em, [[dzīvnieki]]em), kam raksturīga ir [[dzimumvairošanās]].&lt;ref name=&quot;Letunic I and Bork P&quot;&gt;{{cite web |last1=Letunic |first1=I |last2=Bork |first2=P |year=2006 |title=Interactive Tree of Life |url=http://itol.embl.de/ |accessdate=23 July 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Bernstein2011&gt;Bernstein H, Bernstein C, Michod RE (2011). “Meiosis as an evolutionary adaptation for DNA repair.&quot; In “DNA Repair&quot;, Intech Publ (Inna Kruman, editor), Chapter 19: 357-382 DOI: 10.5772/1751 {{ISBN|978-953-307-697-3}} Available online from: http://www.intechopen.com/books/dna-repair/meiosis-as-an-evolutionary-adaptation-for-dna-repair&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Bernstein2010&gt;{{cite journal | author = Bernstein H, Bernstein C | year = 2010 | title = Evolutionary origin of recombination during meiosis | url =https://archive.org/details/sim_bioscience_july-aug-2010_60_7/page/498| journal = BioScience | volume = 60 | issue = 7| pages = 498–505 | doi = 10.1525/bio.2010.60.7.5 }}&lt;/ref&gt; Mejotiski daloties, veidojas dzīvnieku dzimumšūnas (gametas) un augu sporas. Mejozes laikā diploīdais hromosomu komplekts (2n) samazinās uz pusi un veidojas haploīdais hromosomu komplekts (n). Dzimumvairošanās gadījumā saplūst 2 haploīdas gametas (olšūna un spermatozoīds) un veidojas 1 diploīda apaugļota olšūna, no kuras attīstās jaunais organisms (n+n=2n). Mejozes bioloģiskā jēga ir nodrošināt nemainīgu [[suga]]i raksturīgā hromosomu komplekta saglabāšanos dzimumvairošanās gadījumā (nemainīga hromosomu komplekta saglabāšanos no paaudzes uz paaudzi).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Šūnu procesi]]
[[Kategorija:Molekulārā bioloģija]]
[[Kategorija:Dzimumvairošanās]]
[[Kategorija:Augu vairošanās]]</text>
      <sha1>f9a7f95mzzf7lqwiti1ozle4l3eg667</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Epidēmiskais parotīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293212</id>
    <revision>
      <id>4483360</id>
      <parentid>4156760</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:20:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5109" sha1="pzgewtjrbsyw8n7uw7mbpv2ouzy6j3v" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
[[Attēls:Mumps PHIL 130 lores.jpg|thumb|Bērns ar epidēmisko parotītu]]
'''Epidēmiskais parotīts''' ({{val|la|parotitis epidemica}}, {{val|el2|para}} — ‘pie, blakus’, ''us, otus'' — ‘auss’) jeb '''cūciņas''' ir vīrusslimība, ko izraisa parotīta [[vīruss]].&lt;ref name=Pink2012/&gt; Raksturīga [[intoksikācija]] un pieauss siekalu dziedzera iekaisums.

Sākotnējā slimības stadijā novērojams [[drudzis]], muskuļu sāpes, [[galvassāpes]] un [[nogurums]].&lt;ref name=WHO2007/&gt; Tam parasti seko sāpīgs pietūkums vienā vai abos pieauss dziedzeros.&lt;ref name=Hviid2008/&gt; Simptomi parasti parādās pēc 16—18 dienām pēc inficēšanās.&lt;ref name=Pink2012/&gt;&lt;ref name=WHO2007/&gt; Simptomi pieaugušajiem bieži vien ir smagāki nekā bērniem. Trešdaļai cilvēku ir viegli simptomi vai to nav vispār. Starp iespējamajām epidēmiskā parotīta izraisītajām komplikācijām ir smadzeņu apvalka infekcija (15%), [[pankreatīts]] (4%), pastāvīgs [[kurlums]], sāpīgs [[sēklinieki|sēklinieku]] pietūkums, kas retos gadījumos rezultējas [[auglība|neauglībā]].&lt;ref name=WHO2007/&gt; Sievietēm var izveidoties [[olnīcas|olnīcu]] pietūkums, bet tas nepalielina neauglības risku.&lt;ref name=Hviid2008/&gt;

Epidēmiskais parotīts ir ļoti lipīga slimība, strauji izplatās starp cilvēkiem, kas atrodas ciešā kontaktā.&lt;ref name=&quot;UK2005&quot; /&gt; Inficēšanas parasti notiek gaisa pilienu ceļā vai arī pēc tieša kontakta ar slimnieku (ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem).&lt;ref name=Pink2012/&gt; Tikai cilvēki var saslimt ar šo slimību un to izplatīt.&lt;ref name=WHO2007/&gt; Izplatīt slimību var pēdējās [[inkubācijas periods|inkubācijas perioda]] vai pirmajās četrās slimības dienās.&lt;ref name=Pink2012/&gt; Pēc inficēšanās cilvēks parasti ir imūns uz mūžu.&lt;ref name=WHO2007/&gt; Atkārtota inficēšanās ir iespējama, bet tā mēdz būt vieglā formā.&lt;ref name=&quot;Sen2008&quot; /&gt; Epidēmisko parotītu atklāt var pēc pieauss pietūkuma.&lt;ref name=Pink2012/&gt;

[[Profilakse]]s veids — [[vakcinācija]]. Lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu šī vakcīna iekļauta valsts imunizācijas programmās, bieži vien ar vakcīnām pret [[masaliņas|masaliņām]] un [[masalas|masalām]].&lt;ref name=WHO2007/&gt; Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā šī vakcīna ir kopš 1983. gada.&lt;ref name=&quot;spkclv&quot; /&gt; Nav īpašas ārstēšanas.&lt;ref name=WHO2007/&gt; Var kontrolēt simptomus ar [[pretsāpju zāles|pretsāpju zālēm]], piemēram, [[acetaminofēns|acetaminofēnu]]. Dažu komplikāciju gadījumā var būt noderīgs intravenozais [[imūnglobulīns]].&lt;ref name=Hviid2008/&gt; [[Meningīts|Meningīta]] vai [[pankreatīts|pankreatīta]] veidošanās gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija.&lt;ref name=UK2005/&gt;&lt;ref name=Sen2008/&gt; No epidēmiskā parotīta mirst apmēram viens no desmit tūkstošiem cilvēku.&lt;ref name=WHO2007/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Pink2012&quot;&gt;{{cite book|last1=Atkinson|first1=William|title=Mumps Epidemiology and Prevention of Vaccine-Preventable Diseases|date=May 2012|publisher=Public Health Foundation|isbn=9780983263135|pages=Chapter 14|edition=12|url=http://www.cdc.gov/vaccines/pubs/pinkbook/mumps.html}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;WHO2007&quot;&gt;{{cite journal|title=Mumps virus vaccines.|journal=Weekly epidemiological record|date=16 Feb 2007|volume=82|issue=7|pages=49–60|pmid=17304707|url=http://www.who.int/wer/2007/wer8207.pdf?ua=1}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Hviid2008&quot;&gt;{{cite journal | author = Hviid A, Rubin S, Mühlemann K | title = Mumps | url = https://archive.org/details/sim_the-lancet_march-15-21-2008_371_9616/page/932 | journal = [[The Lancet]] | volume = 371 | issue = 9616 | pages = 932–44 | date = March 2008 | pmid = 18342688 | doi = 10.1016/S0140-6736(08)60419-5 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sen2008&quot;&gt;{{cite journal | author = Sen2008 SN | title = Mumps: a resurgent disease with protean manifestations | journal = Med J Aust | volume = 189 | issue = 8 | pages = 456–9 | year = 2008 | pmid = 18928441| url = https://www.mja.com.au/journal/2008/189/8/mumps-resurgent-disease-protean-manifestations}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;spkclv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/89/epidemiskais-parotits-cucinas |title=Epidēmiskais parotīts (cūciņas) |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304125545/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/89/epidemiskais-parotits-cucinas |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;UK2005&quot;&gt;{{cite journal|last1=Gupta|first1=RK|last2=Best|first2=J|last3=MacMahon|first3=E|title=Mumps and the UK epidemic 2005.|journal=BMJ (Clinical research ed.)|date=14 May 2005|volume=330|issue=7500|pages=1132–5|pmid=15891229|doi=10.1136/bmj.330.7500.1132|pmc=557899}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140910195354/http://www.nhsdirect.nhs.uk/articles/article.aspx?articleId=255 NHS informācija] {{en ikona}}


{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slimības]]
[[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]]</text>
      <sha1>pzgewtjrbsyw8n7uw7mbpv2ouzy6j3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hroniska obstruktīva plaušu slimība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293215</id>
    <revision>
      <id>4483415</id>
      <parentid>4479162</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:01:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6685" sha1="lcfacwnc8coawm1u2qrtprsywh9aroj" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
'''Hroniska obstruktīva plaušu slimība''' ('''HOPS''', {{val|la|morbus obturativus pulmonum chronicum}}) ir viens no obstruktīvo plaušu slimību tipiem, raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem. Parasti laika gaitā stāvoklis kļūst smagāks. Galvenie [[simptoms|simptomi]] ir [[aizdusa]], [[klepus]], [[krēpas|krēpu]] izdalīšanās.&lt;ref name=&quot;GOLD2013Chp1&quot; /&gt; Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir gandrīz visiem cilvēkiem, kas slimo ar [[hronisks bronhīts|hronisko bronhītu]].&lt;ref name=Harr2012/&gt;

Visbiežākais slimības ierosinātājs ir [[tabaka]]s [[smēķēšana]]. Mazāk ietekmē [[gaisa piesārņojums]] un [[ģenētika]].&lt;ref name=&quot;Lancet2012&quot; /&gt; Ilgtermiņa iedarbība uz kairinātājiem izraisa iekaisumu plaušās, kura rezultātā mazie elpceļi sašaurinās un notiek emfizēma (plaušu parenhīmas destrukcija).&lt;ref name=&quot;GOLD2007&quot; /&gt; Atklāt slimību var pēc vājas gaisa plūsmas plaušu testā.&lt;ref name=&quot;Nathell&quot; /&gt; Atšķirībā no [[astma]]s, gaisa plūsmu nevar uzlabot ar medikamentiem.

Hronisku obstruktīvu plaušu slimību var novērst, samazinot zināmo cēloņu ietekmi. Var samazināt smēķēšanas biežumu, uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti. Slimību ārstē ar smēķēšanas atmešanu, vakcināciju, rehabilitāciju, medikamentiem. Cilvēki, kam ir akūtas pasliktināšanās periodi, var būt nepieciešama hospitalizācija un lietojamo medikamentu skaita palielināšana.

Visā pasaulē slimība skārusi 329 miljonus cilvēku (gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju).&lt;ref name=&quot;YLD2012&quot; /&gt; 2013. gadā visā pasaulē no tās mira 2,9 miljoni cilvēku, 1990. gadā — 2,4 miljoni.&lt;ref name=&quot;GDB2013&quot; /&gt; 2012. gadā hroniska obstruktīva plaušu slimība bija trešais biežākais nāves iemesls (no slimības mira 3,1 miljons cilvēku).&lt;ref name=&quot;WHOTTCD&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka mirušo skaits palielināsies līdz ar smēķēšanas biežuma palielināšanas un iedzīvotāju novecošanos daudzās valstīs.&lt;ref name=&quot;Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Harr2012&quot;&gt;{{cite book |first1=John J. |last1=Reilly |first2=Edwin K. |last2=Silverman |first3=Steven D. |last3=Shapiro |chapter=Chronic Obstructive Pulmonary Disease |pages=2151–9 |editor1-first=Dan |editor1-last=Longo |editor2-first=Anthony |editor2-last=Fauci |editor3-first=Dennis |editor3-last=Kasper |editor4-first=Stephen |editor4-last=Hauser |editor5-first=J. |editor5-last=Jameson |editor6-first=Joseph |editor6-last=Loscalzo |year=2011 |title=Harrison's Principles of Internal Medicine |edition=18th |publisher=McGraw Hill |isbn=978-0-07-174889-6}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GDB2013&quot;&gt;{{cite journal|last1=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|date=17 December 2014|pmid=25530442|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|volume=385|pages=117–171|pmc=4340604}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GOLD2007&quot;&gt;{{cite journal | author = Rabe KF, Hurd S, Anzueto A, Barnes PJ, Buist SA, Calverley P, Fukuchi Y, Jenkins C, Rodriguez-Roisin R, van Weel C, Zielinski J | title = Global strategy for the diagnosis, management, and prevention of chronic obstructive pulmonary disease: GOLD executive summary | journal = Am. J. Respir. Crit. Care Med. | volume = 176 | issue = 6 | pages = 532–55 | date = September 2007 | pmid = 17507545 | doi = 10.1164/rccm.200703-456SO | url = http://ajrccm.atsjournals.org/content/176/6/532.long | access-date = {{dat|2015|09|12||bez}} | archive-date = {{dat|2013|01|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130102150149/http://ajrccm.atsjournals.org/content/176/6/532.long }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GOLD2013Chp1&quot;&gt;{{cite book |last=Vestbo |first=Jørgen |title=Global Strategy for the Diagnosis, Management, and Prevention of Chronic Obstructive Pulmonary Disease |year=2013 |publisher=Global Initiative for Chronic Obstructive Lung Disease |pages=1–7 |chapter=Definition and Overview |chapterurl=http://www.goldcopd.org/uploads/users/files/GOLD_Report_2013_Feb20.pdf#18 |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131004234113/http://www.goldcopd.org/uploads/users/files/GOLD_Report_2013_Feb20.pdf#18 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Lancet2012&quot;&gt;{{cite journal |author=Decramer M, Janssens W, Miravitlles M |title=Chronic obstructive pulmonary disease |url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_april-7-13-2012_379_9823/page/1341 |journal=Lancet |volume=379 |issue=9823 |pages=1341–51 |date=April 2012 |pmid=22314182 |doi=10.1016/S0140-6736(11)60968-9}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Nathell&quot;&gt;{{cite journal | author = Nathell L, Nathell M, Malmberg P, Larsson K | title = COPD diagnosis related to different guidelines and spirometry techniques | journal = Respir. Res. | volume = 8 | issue = 1| pages = 89 | year = 2007 | pmid = 18053200 | pmc = 2217523 | doi = 10.1186/1465-9921-8-89 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030&quot;&gt;{{cite journal |author=Mathers CD, Loncar D |title=Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030 |journal=PLoS Med. |volume=3 |issue=11 |pages=e442 |date=November 2006 |pmid=17132052 |pmc=1664601 |doi=10.1371/journal.pmed.0030442 |url=http://dx.plos.org/10.1371/journal.pmed.0030442}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHOTTCD&quot;&gt;{{cite web |title=The 10 leading causes of death in the world, 2000 and 2011 |date=July 2013 |publisher=World Health Organization |url=http://who.int/mediacentre/factsheets/fs310/en/ |accessdate=November 29, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;YLD2012&quot;&gt;{{cite journal | author = Vos T, Flaxman AD, Naghavi M, Lozano R, Michaud C, Ezzati M, Shibuya K, Salomon JA, Abdalla S, Aboyans V | title = Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990–2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010 | url = https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163 | journal = Lancet | volume = 380 | issue = 9859 | pages = 2163–96 |date=December 2012 | pmid = 23245607 | doi = 10.1016/S0140-6736(12)61729-2 |display-authors=etal}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150923225311/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Respiratory_Disorders/Chronic_Obstructive_Pulmonary_Disease/ DMOZ] {{en ikona}}


{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elpceļu slimības]]</text>
      <sha1>lcfacwnc8coawm1u2qrtprsywh9aroj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A hepatīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293241</id>
    <revision>
      <id>4483477</id>
      <parentid>4156747</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:44:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6328" sha1="2l865sajonhdmvbvmjl5g27l3kyfm0a" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
'''A hepatīts'''{{efn|Arī: '''dzeltenā kaite''',&lt;ref name=&quot;diena2000&quot; /&gt; '''Botkina slimība''',&lt;ref name=&quot;diena1997&quot; /&gt; &quot;'''netīro roku slimība'''&quot;&lt;ref name=&quot;spkc&quot; /&gt;}} (agrāk pazīstams kā '''infekciozais hepatīts''') ir akūta [[infekcija]]s [[aknas|aknu]] slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss (HAV).&lt;ref name=&quot;Sherris&quot; /&gt; Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar [[B hepatīts|B]], [[C hepatīts|C]], [[D hepatīts|D]], [[E hepatīts|E hepatītu]]).

Daudzos gadījumos nav [[simptoms|simptomu]], vai to ir ļoti maz — tas it īpaši ir novērojams jauniešu vidū.&lt;ref name=AFP2012/&gt; Laika periods no inficēšanās līdz simptomu parādīšanās brīdim var būt divas—sešas nedēļas.&lt;ref name=&quot;pmid16271543&quot; /&gt; Simptomi parasti ilgst astoņas nedēļas. Var būt [[slikta dūša]], [[vemšana]], [[caureja]], [[dzelte]], [[drudzis]], [[vēdersāpes]]. Apmēram 10—15% cilvēku simptomi atkal parādās sešus mēnešus pēc inficēšanās. Retāk var būt akūta [[aknu mazspēja]], tas biežāk sastopams vecākiem cilvēkiem.&lt;ref name=&quot;AFP2012&quot; /&gt;

Ar hepatītu var inficēties, ēdot nemazgātus augļus un dārzeņus, dzerot netīru, nevārītu ūdeni, neievērojot [[higiēna]]s prasības.&lt;ref name=&quot;spkc&quot; /&gt; Ar to var inficēties arī pēc cieša kontakta ar inficētu personu. Lai arī bērniem bieži vien nav simptomu, kad ir inficējušies, viņi tomēr var inficēt citus cilvēkus.&lt;ref name=AFP2012/&gt; Cilvēks paliek imūns uz mūžu pret A hepatītu pēc vienas infekcijas.&lt;ref name=&quot;The Encyclopedia of Hepatitis and Other Liver Diseases&quot; /&gt; Diagnosticēt var ar [[asins analīzes|asins analīžu]] palīdzību, jo slimības simptomi ir līdzīgi citu slimību simptomiem.&lt;ref name=AFP2012/&gt;

Efektīvs izvairīšanās veids no A hepatīta ir [[vakcinācija]].&lt;ref name=AFP2012/&gt;&lt;ref name=&quot;Irv2012&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka tas pasargā uz mūžu. No A hepatīta var arī izvairīties, mazgājot rokas un pareizi gatavojot ēdienu. Nav speciālas ārstēšanas metodes, tiek ieteikta atpūta un medikamenti pret sliktu dūšu un caureju. Infekcija parasti pazūd pilnībā un bez aknu slimībām. Akūtas aknu mazspējas gadījumā tiek veikta aknu [[transplantācija]].&lt;ref name=AFP2012/&gt;

A hepatīts ir izplatītāks valstīs, kurās pastāv slikti sanitārie apstākļi un netiek kontrolēts [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] drošums.&lt;ref name=&quot;WHO2013&quot; /&gt; [[Jaunattīstības valstis|Jaunattīstības valstīs]] līdz 10 gadu vecumam ir inficējušies 90% bērnu.&lt;ref name=AFP2012/&gt; 2010. gadā no akūta A hepatīta mira 102 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=&quot;Loz2012&quot; /&gt; Katra gada {{dat||7|28||bez}} notiek Pasaules hepatīta diena.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;AFP2012&quot;&gt;{{cite journal|last=Matheny|first=SC|last2=Kingery |first2=JE|title=Hepatitis A.|journal=Am Fam Physician |date=1 December 2012|volume=86|issue=11|pages=1027–34; quiz 1010–2|pmid=23198670 |url=http://www.aafp.org/afp/2012/1201/p1027.html}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;diena1997&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/hepatits-b-ir-bistamaks-par-botkina-slimibu-10020311|title=Hepatīts B ir bīstamāks par Botkina slimību|last=Puķe|first=Ieva|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|9|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;diena2000&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/virusu-hepatita-alfabets-10731710|title=Vīrusu hepatīta alfabēts|last=Kalve|first=Aiva|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|9|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Irv2012&quot;&gt;{{Cite journal  | last1 = Irving | first1 = GJ. | last2 = Holden | first2 = J. | last3 = Yang | first3 = R. | last4 = Pope | first4 = D. | title = Hepatitis A immunisation in persons not previously exposed to hepatitis A. | journal = Cochrane Database Syst Rev | volume = 7 | issue =  | pages = CD009051 | year = 2012 | doi = 10.1002/14651858.CD009051.pub2 | pmid = 22786522 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Loz2012&quot;&gt;{{cite journal|last=Lozano|first=R|title=Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2095|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2095–128|pmid=23245604|doi=10.1016/S0140-6736(12)61728-0}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid16271543&quot;&gt;{{cite journal| author=Connor BA| title=Hepatitis A vaccine in the last-minute traveler| journal=Am. J. Med.| volume=118 |issue=Suppl 10A| pages=58S–62S| year=2005| pmid=16271543| doi=10.1016/j.amjmed.2005.07.018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sherris&quot;&gt;{{cite book | author = Ryan KJ, Ray CG (editors) | title = Sherris Medical Microbiology | url = https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3 | edition = 4th | pages = [https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3/page/n560 541]–4 | publisher = McGraw Hill | year = 2004 | isbn = 0-8385-8529-9 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;spkc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/158/a-virushepatits|title=A hepatīts|publisher=[[SPKC]]|accessdate={{dat|2015|9|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150715062128/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/158/a-virushepatits|archivedate={{dat|2015|07|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;The Encyclopedia of Hepatitis and Other Liver Diseases&quot;&gt;{{cite book|title=The Encyclopedia of Hepatitis and Other Liver Diseases|year=2006|publisher=Infobase |isbn=9780816069903|page=105|url=http://books.google.ca/books?id=HfPU99jIfboC&amp;pg=PA105}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHO2013&quot;&gt;{{cite web|title=Hepatitis A Fact sheet N°328|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs328/en/|work=World Health Organization|accessdate=20 February 2014|date=July 2013}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20151208012730/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Digestive_System_Disorders/Liver/Hepatitis/Hepatitis_A/ DMOZ] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150715062128/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/158/a-virushepatits SPKC]


{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Infekcijas slimības]]
[[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]]</text>
      <sha1>2l865sajonhdmvbvmjl5g27l3kyfm0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>B hepatīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293242</id>
    <revision>
      <id>4483375</id>
      <parentid>4156748</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:31:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8285" sha1="6b2ef434xjxkjb55inficnsujkn2k3a" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
'''B hepatīts''' ir [[infekcijas slimība]], kas ietekmē [[aknas]]. Izraisa B hepatīta vīruss (HBV).&lt;ref name=WHO2014/&gt; Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar [[A hepatīts|A]], [[C hepatīts|C]], [[D hepatīts|D]], [[E hepatīts|E hepatītu]]).

Hepatīts var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas infekcijas. Daudziem cilvēkiem sākotnējā infekcijas stadijā nav [[simptomi|simptomu]]. Dažiem cilvēkiem ir [[vemšana]], [[dzelte]], [[nogurums]], tumšs [[urīns]], [[vēdersāpes]].&lt;ref name=WHO2014/&gt; Bieži vien šie simptomi ilgst pāris nedēļu, nāve sākotnējā infekcijas stadijā iestājas reti.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;ref name=&quot;google638&quot; /&gt; Laika periods no infekcijas līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim var ilgt no 30 līdz 180 dienām.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;!-- 90% cilvēku, kas inficējas ap dzimšanu, attīstās hronisks B hepatīts, --&gt; Lielākajai daļai cilvēku, kam ir hronisks B hepatīts, nav simptomu, tomēr ar laiku var attīstīties [[aknu vēzis]] un [[ciroze]].&lt;ref name=&quot;pmid17336170&quot; /&gt; Šo komplikāciju rezultātā mirst 15—25% cilvēku, kam ir hroniskā slimība.&lt;ref name=WHO2014/&gt;

Ar B hepatītu ir visvieglāk inficēties no visiem [[hepatīts|hepatītiem]]. Vīruss izplatās ar [[asins|asiņu]] starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā ([[dzimumkontakts|dzimumkontaktos]]) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas [[grūtniece]]s [[auglis|auglim]] vai [[dzmdības|dzemdību]] laikā).&lt;ref name=&quot;spkc&quot; /&gt; Inficēšanās ap dzimšanas brīdi vai kontakts ar cita cilvēka asinīm bērnībā ir biežākie slimības cēloņi tajās vietās, kur slimība izplatīta. Vietās, kur slimības izplatība ir neliela, visbiežāk inficējas dzimumakta vai intravenozo narkotiku lietošanas ceļā.&lt;ref name=WHO2014/&gt; Pie riska faktoriem pieder arī darbs veselības nozarē, asins pārliešana, dialīze, dzīvošana kopā ar inficētu personu, ceļošana valstīs, kur slimība ir izplatīta.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;ref name=&quot;CDC2014T&quot; /&gt; 20. gadsimta 80. gados bieži B hepatītu izraisīja [[tetovējums|tetovēšana]] un [[akupunktūra]], tomēr šie faktori [[sterilizēšana]]s uzlabošanas ietekmē ir mazāk izplatīti mūsdienās.&lt;ref name=&quot;Viral Hepatitis&quot; /&gt; B hepatīta vīruss nevar izplatīties no dalīšanās ar ēšanas piederumiem, roku turēšanas kopā (ar citu cilvēku), skūpstīšanās, apskaušanās, klepošanas, šķaudīšanas un bērna barošanas ar krūti.&lt;ref name=CDC2014T/&gt; Infekciju var diagnosticēt 30—60 dienu laikā pēc inficēšanās.&lt;ref name=WHO2014/&gt;

Pasargāt sevi no slimības var [[vakcinācija|vakcinējoties]]. [[Pasaules Veselības organizācija]] iesaka vakcinēties dzīves pirmajā dienā, ja vien tas ir iespējams. Pilnīgai aizsardzībai ir nepieciešamas vēl divas vai trīs vakcinācijas reizes.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;!--Vakcīna darbojas 95% no laika--&gt; 2006. gadā vakcīna pret B hepatītu bija 180 valstu nacionālajās programmās.&lt;ref name=&quot;Will2006&quot; /&gt; Tiek ieteikts arī [[asins analīzes|pārbaudīt asinis]] pirms asins pārliešanas, lietot [[prezervatīvs|prezervatīvus]] infekcijas novēršanai. Sākotnējās infekcijas periodā ārstēšana balstās uz cilvēkam esošajiem simptomiem. Cilvēkiem, kam attīstās hroniska slimība, var palīdzēt pretvīrusu medikamenti. Cirozes gadījumā dažkārt tiek veikta aknu [[transplantācija]].&lt;ref name=WHO2014/&gt;

Apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju inficējas ar B hepatītu kādā dzīves posmā, 240—350 miljoniem cilvēku ir hroniska infekcija.&lt;ref name=WHO2014/&gt;&lt;ref name=&quot;transplantation&quot; /&gt; Ik gadu no B hepatīta mirst vairāk nekā 750 tūkstoši cilvēku,&lt;ref name=&quot;WHO2014&quot; /&gt; no kuriem aptuveni 300 tūkstoši mirst no [[aknu vēzis|aknu vēža]].&lt;ref name=&quot;GBD204&quot; /&gt; Slimība mūsdienās ir izplatīta vienīgi Austrumāzijā un Subsahāras Āfrikā, kur 5—10% pieaugušo ir hroniska slimība; savukārt Eiropā un Ziemeļamerikā — 1%.&lt;ref name=WHO2014/&gt; Sākotnēji bija pazīstams kā seruma hepatīts.&lt;ref name=&quot;Barker1996&quot; /&gt; Slimība var ietekmēt arī citus [[Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks|hominoīdus]].&lt;ref name=&quot;Vaccines&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Barker1996&quot;&gt;{{cite journal | authors = Barker LF, Shulman NR, Murray R, Hirschman RJ, Ratner F, Diefenbach WC, Geller HM | title = Transmission of serum hepatitis. 1970 | url = https://archive.org/details/sim_jama_1996-09-11_276_10/page/n122 | journal = Journal of the American Medical Association | volume = 276 | issue = 10 | pages = 841–844 | year = 1996 | pmid = 8769597 | doi = 10.1001/jama.276.10.841 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CDC2014T&quot;&gt;{{cite web|title=Hepatitis B FAQs for the Public — Transmission|url=http://www.cdc.gov/hepatitis/B/bFAQ.htm#transmission|publisher=U.S. [[Centers for Disease Control and Prevention]] (CDC) |accessdate=2011-11-29}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GBD204&quot;&gt;{{cite journal|last1=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|date=17 December 2014|pmid=25530442|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|volume=385|issue=9963|pages=117–71|pmc=4340604}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;google638&quot;&gt;{{cite book|author1=Raphael Rubin; David S. Strayer|title=Rubin's Pathology : clinicopathologic foundations of medicine ; [includes access to online text, cases, images, and audio review questions!]|date=2008|publisher=Wolters Kluwer/Lippincott Williams &amp; Wilkins|location=Philadelphia [u.a.]|isbn=9780781795166|page=638|edition=5.|url=https://books.google.com/books?id=kD9VZ267wDEC&amp;pg=PA638}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid17336170&quot;&gt;{{cite journal | authors = Chang MH | title = Hepatitis B virus infection | journal = Semin Fetal Neonatal Med | volume = 12 | issue = 3 | pages = 160–167 | date = June 2007 | pmid = 17336170 | doi = 10.1016/j.siny.2007.01.013 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;spkc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/159/b-virushepatits|title=B hepatīts|publisher=[[SPKC]]|accessdate={{dat|2015|9|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304130013/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/159/b-virushepatits|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;transplantation&quot;&gt;{{cite journal | authors = Schilsky ML | title = Hepatitis B &quot;360&quot; | journal = Transplantation Proceedings | volume = 45 | issue = 3 | pages = 982–985 | year = 2013 | pmid = 23622604 | pmc =  | doi = 10.1016/j.transproceed.2013.02.099 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Vaccines&quot;&gt;{{cite book|last1=Plotkin|first1=[edited by] Stanley A.|last2=Orenstein,|first2=Walter A.|last3=Offit|first3=Paul A.|title=Vaccines|date=2013|publisher=Elsevier/Saunders|location=[Edinburgh]|isbn=9781455700905|page=208|edition=6th|url=https://books.google.com/books?id=hoigDQ6vdDQC&amp;pg=PA208}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Viral Hepatitis&quot;&gt;{{cite book| author = Thomas HC | title = Viral Hepatitis | year = 2013 | publisher = Wiley | location = Hoboken | isbn = 9781118637302 | page = 83 | edition = 4th | url = https://books.google.com/books?id=7aQeAAAAQBAJ&amp;pg=PA83 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHO2014&quot;&gt;{{cite web|title=Hepatitis B  Fact sheet N°204|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs204/en/|website=who.int|accessdate=4 November 2014|date=July 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Will2006&quot;&gt;{{cite journal | authors = Williams R | title = Global challenges in liver disease | url = https://archive.org/details/sim_hepatology_2006-09_44_3/page/n28 | journal = Hepatology (Baltimore, Md.) | volume = 44 | issue = 3 | pages = 521–526 | year = 2006 | pmid = 16941687 | doi = 10.1002/hep.21347 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Hepatitis B|B hepatīts}}
* {{britannica|new=science/hepatitis-B}}
* [https://web.archive.org/web/20151208034759/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Digestive_System_Disorders/Liver/Hepatitis/Hepatitis_B/ DMOZ] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20160304130013/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/159/b-virushepatits SPKC]


{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slimības]]
[[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]]</text>
      <sha1>6b2ef434xjxkjb55inficnsujkn2k3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>C hepatīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293243</id>
    <revision>
      <id>4483396</id>
      <parentid>3971820</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:47:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4495" sha1="hvayvctdm5lo83hhmqxcjwjefeeknvj" xml:space="preserve">{{medicīniskais brīdinājums}}
'''C hepatīts''' ir [[infekcijas slimība]], kas galvenokārt skar [[aknas]]. Izraisa C hepatīta vīruss (HCV).&lt;ref name=&quot;Sherris&quot; /&gt; Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar [[A hepatīts|A]], [[B hepatīts|B]], [[D hepatīts|D]], [[E hepatīts|E hepatītu]]).

Infekcijai bieži vien neseko simptomi, hroniskas infekcijas rezultātā var rasties [[ciroze]], kas parasti parādās pēc vairākiem gadiem. Dažos gadījumos pacientiem ar cirozi var rasties arī [[aknu mazspēja]], [[aknu vēzis]], dzīvībai bīstami [[barības vads|barības vada]] un [[kuņģis|kuņģa]] varikozie vēnu paplašinājumi.&lt;ref name=Sherris/&gt; Vīruss galvenokārt izplatās ar inficētu asiņu starpniecību (intravenozo narkotiku lietošana, slikti sterilizēts medicīniskais aprīkojums, transfūzija).

Visā pasaulē ar C hepatītu ir inficēti 150—200 miljoni cilvēku.&lt;ref name=&quot;Gravitz2011&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WHO2011&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Mohd2013&quot; /&gt; Tas var būt vienīgi cilvēkiem un [[šimpanzes|šimpanzēm]].&lt;ref name=&quot;Understanding viruses&quot; /&gt; Vīruss saglabājas aknās apmēram 85% inficēto. Šo hronisko infekciju var ārstēt ar medikamentiem. 50—80% cilvēku, kas ārstējas no slimības, izveseļojas. Cilvēkiem, kam attīstās ciroze vai aknu vēzis, var būt nepieciešama aknu [[transplantācija]]. C hepatīts ir galvenais aknu transplantācijas iemesls, lai gan infekcija parasti atkārtojas arī pēc transplantācijas.&lt;ref name=&quot;NEJM2011&quot; /&gt; Nepastāv [[vakcīna]] pret C hepatītu. 2013. gadā no aknu vēža (ko izraisījis C hepatīts) mira ap 343 tūkstoši cilvēku, 1990. gadā šis skaitlis bija 198 tūkstoši.&lt;ref name=GBD204/&gt; 2013. gadā vēl 358 tūkstoši cilvēku mira no cirozes.&lt;ref name=&quot;GBD204&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;GBD204&quot;&gt;{{cite journal|last1=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|date=17 December 2014|pmid=25530442|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|volume=385|issue=9963|pages=117–71|pmc=4340604}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gravitz2011&quot;&gt;{{cite journal |title= A smouldering public-health crisis |author=Gravitz L.|journal=Nature|year= 2011 |volume=474|issue=7350 |pages=S2–4 |doi= 10.1038/474S2a|pmid=21666731 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Mohd2013&quot;&gt;{{cite journal|last=Mohd Hanafiah|first=K|author2=Groeger, J |author3=Flaxman, AD |author4= Wiersma, ST |title=Global epidemiology of hepatitis C virus infection: new estimates of age-specific antibody to HCV seroprevalence.|journal=Hepatology (Baltimore, Md.)|date=April 2013|volume=57|issue=4|pages=1333–42|pmid=23172780|doi=10.1002/hep.26141}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NEJM2011&quot;&gt;{{cite journal|last=Rosen|first=HR|title=Clinical practice. Chronic hepatitis C infection|url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_2011-06-23_364_25/page/2429|journal=The New England Journal of Medicine|date=2011-06-23|volume=364|issue=25|pages=2429–38|pmid=21696309|doi=10.1056/NEJMcp1006613}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sherris&quot;&gt;{{cite book | title = Sherris Medical Microbiology | url = https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3 | edition = 4th | publisher = McGraw Hill | year = 2004 | pages=[https://archive.org/details/sherrismedicalmi0000unse_q1i3/page/551 551]–2 | isbn = 0838585299 | editor = Ryan KJ, Ray CG (editors) }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Understanding viruses&quot;&gt;{{cite book|last=Shors|first=Teri|title=Understanding viruses|publisher=Jones &amp; Bartlett Learning|location=Burlington, MA|isbn=9780763785536|pages=535|url=https://books.google.com/books?id=Uk8xP5LRHr4C&amp;pg=PA535|edition=2nd|date=2011-11-08}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHO2011&quot;&gt;{{cite web | title=Hepatitis C |publisher=World Health Organization (WHO) |url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs164/en/index.html |date=June 2011 |accessdate=2011-07-13}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Hepatitis C|C hepatīts}}
* {{britannica|new=science/hepatitis-C}}
* [https://web.archive.org/web/20151208023117/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Digestive_System_Disorders/Liver/Hepatitis/Hepatitis_C/ DMOZ] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150720163231/http://www.spkc.gov.lv/infekcijas-slimibas/156/c-virushepatits SPKC]


{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>hvayvctdm5lo83hhmqxcjwjefeeknvj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obsidiāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297062</id>
    <revision>
      <id>4483436</id>
      <parentid>4397218</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:15:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20521" sha1="0qtcqhfln99xnjcl2pfe7txuov7runz" xml:space="preserve">{{Minerāla infokaste
|      minerāls = Obsidiāns
|        attēls = Lipari-Obsidienne (5).jpg
|    att_izmērs = 225
|  att_paraksts = Nošķelts obsidiāna gabals.
|         klase = 
|     ŠtruncaID = 
|   ķīm_formula = 70–75% SiO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, &lt;br /&gt;plus MgO, Fe&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;
|     singonija = 
|         krāsa = 
|        svītra = tumši melna vai arī melni zaļa
|      habituss = 
|     skaldnība = 
|        lūzums = 
|       cietība = 
|       spīdums = 
| caurspīdīgums = 
| laušanas_koef = 
|   pleohroisms = 
|       blīvums = 
}}
'''Obsidiāns''' ir [[magmatiskie ieži|magmatisks iezis]], kas izveidojas, ja [[lava]]i strauji sacietējot, neveidojas kristāli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce
  | title=A Consumer's Guide to Archaeological Science: Analytical Techniques
  | author=M. E. Malainey
  | year=2010
  | publisher=Springer
  | url=http://books.google.com/books?id=GUlunYOdWvAC&amp;pg=PA150
  | isbn=1441957030
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Svarney&quot;&gt;
{{Grāmatas atsauce
  | title=The Handy Geology Answer Book
  | author=P. L. Barnes-Svarney, T. E. Svarney
  | year=2004
  | publisher=Visible Ink Press
  | url=http://books.google.com/books?id=0_GXPSsXoPUC&amp;pg=PA123
  | isbn=1578591562
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Società Italiana di Fisica&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
  | title=Physics Methods in Archaeometry
  | author=M. Martini, M. Milazzo, M. Piacentini, Società Italiana di Fisica
  | year=2004
  | volume=154
  | publisher=IOS Press
  | url=http://books.google.com/books?id=IURum42ob9UC&amp;pg=PA422
  | isbn=1586034243
}}&lt;/ref&gt; Tas tiek saukts arī par vulkānisko stiklu, pieskaitāms pie [[efuzīvie ieži|efuzīvajiem iežiem]]. Skaistākie obsidiāna paveidi tiek uzskatīti par [[dārgakmens|dārgakmeņiem]]. Galvenokārt sastāv no silīcija dioksīda (70-75%), ar magnija un dzelzs oksīda piedevām. Jau no 700 000 gadiem p.m.ē. cilvēki to izmantojuši darbarīku izgatavošanai. Obsidiāns ir ciets, taču arī trausls, tā nošķēlumus ar ļoti asām malām izmantoja griešanai un caurduršanai domātiem darbarīkiem — nažiem, skrāpjiem, šķēpu un bultu uzgaļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
 | url         = http://www.agni.lv/lv/katalogs/akmens-apstrade
 | title         = Akmens apstrāde
 | date         = 2010
 | access-date         = {{dat|2015|10|21||bez}}
 | archive-date         = {{dat|2015|11|16||bez}}
 | archive-url         = https://web.archive.org/web/20151116054720/http://www.agni.lv/lv/katalogs/akmens-apstrade
 }}&lt;/ref&gt; Eksperimentāli tas ticis lietots ķirurģisko skalpeļu asmeņiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce
  | title=Mechanics of pre-industrial technology: an introduction to the mechanics of ancient and traditional material culture
  | author=Brian Cotterell, Johan Kamminga
  | year=1992
  | pages=127–
  | publisher=Cambridge University Press
  | url=http://books.google.com/books?id=0-xOM8y6Uc8C&amp;pg=PA127
  | accessdate = 9 September 2011
  | isbn=978-0-521-42871-2
}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme un īpašības ==
[[Attēls:ObsidianDomeCA.JPG|thumb|left|upright=0.75|Obsidiāna Kupols [[Kalifornija|Kalifornijā]], Obsidiāna nogāzē]][[Romas impērija|Romiešu]] enciklopēdista [[Plīnijs Vecākais|Plīnija Vecākā]] sarakstītajā &quot;Dabas Vēsturē&quot; ir daži teikumi par vulkānisko stiklu, sauktu par &quot;obsiānu&quot; (''obsian''), tā nosauktu pēc tā līdzības ar akmeni, ko [[Etiopija|Etiopijā]] atradis romiešu zinātnieks Obsius.&lt;ref&gt;[http://www.encyclopedia.com/doc/1O27-obsidian.html obsidian]. The Concise Oxford Dictionary of English Etymology. Oxford University Press (1996). Retrieved 2011-11-20.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;D Harper. [http://www.etymonline.com/index.php?allowed_in_frame=0&amp;search=obsidian&amp;searchmode=none obsidian]. Etymology online. 2012-06-17&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{Grāmatas atsauce
  | title=The Facts On File Dictionary of Allusions
  | author=M. H. Manser
  | year=2008
  | publisher=Infobase Publishing
  | url=http://books.google.com/books?id=ltGvUYNkr8MC&amp;pg=PA342
  | isbn=0816071055
}}&lt;/ref&gt;
Obsidiāns ir līdzīgs [[Minerāls|minerāliem]], taču par īstu minerālu nav uzskatāms, jo tas ir stiklveidīgs, nevis kristālisks, turklāt tā sastāvs ir pārāk sarežģīts, lai veidotu vienotu minerālvielu. To dažkārt klasificē kā [[Mineraloīdi|mineraloīdu]]. Nav konstatēts, ka obsidiāns būtu veidojies senāk par [[Krīta periods|krīta periodu]].

Tīrs obsidiāns parasti ir tumšas krāsas, kas variē atkarībā no piemaisījumiem. [[Dzelzs]] un [[magnijs]] obsidiānam dod nokrāsu no tumši brūnas līdz melnai. &lt;br /&gt;Gandrīz bezkrāsainu paraugu ir ļoti maz. Dažos obsidiāna paraugos iekļautās mazu, baltu, [[Radiāls|radiāli]] izvietotu [[Kristāliskā struktūra|kristālu]] kopas uz melnā akmens virsmas veido plankumainu vai sniegpārsliņu veida rakstu.

Obsidiāns var saturēt gāzes burbulīšu ieslēgumus, kas radušies no lavas plūsmas, šie burbulīši var radīt interesantus efektus, piemēram, zelta mirdzumu. &lt;br /&gt;Mirdzošu, varavīksnei līdzīgu spīdumu obsidiānam izraisa [[Magnetīts|magnetīta]] [[Nanodaļiņas|nanodaļiņu]] ieslēgumi.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce 
   | last=Nadin
   | first=E.
   | year=2007
   | title= The secret lives of minerals
   | work=Engineering &amp; Science, No. 1, 10-20
   | url= http://www.its.caltech.edu/~chima/publications/Secret_Lives_of_Minerals.pdf
   | format=PDF
}}&lt;/ref&gt;

== Sastopamība ==
[[Attēls:Glass Mountain on Medicine Lake Volcano-750px.jpg|thumb|right|Stikla Kalns ''(Glass Mountain''), apjomīgas obsidiāna atradnes pie Medicine Lake vulkāna [[Kalifornija|Kalifornijā]]]]

Obsidiānu var atrast vietās, kur notikuši [[Riolīts|riolītiska]] tipa izvirdumi. To iespējams atrast [[Argentīna|Argentīnā]], [[Armēnija|Armēnijā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Austrālija|Austrālijā]],&lt;ref&gt;Bonetti, R., P. Di Cesare, A. Guglielmetti, F. Malerba, E. Migliorini, M. Oddone, J. R. Bird, R. Torrence and R. J. Bultitude, 1998. Fission track dating of obsidian source samples from the Willaumez Peninsula, Papua New Guinea and eastern Australia. Records of the Australian Museum 50(3): 277–284. [25 November 1998]. doi:10.3853/j.0067-1975.50.1998.1286&lt;/ref&gt; [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Salvadora|Salvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Islande|Islandē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Kenija|Kenijā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]], [[Peru]], [[Skotija|Skotijā]], [[Turcija|Turcijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Amerikas Savienotajās Valstīs obsidiāna atradnes ir daudzos rietumu štatos, ieskaitot [[Arizona|Arizonu]], [[Kolorādo|Kolorado]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], [[Teksasa|Teksasu]], [[Jūta|Jūtas štatu]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonu]],&lt;ref&gt;[http://www.obsidianlab.com/image_maps/image_maps.html#wa Washington Obsidian Source Map] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150821080359/http://www.obsidianlab.com/image_maps/image_maps.html#wa |date={{dat|2015|08|21||bez}} }}. Obsidianlab.com. Retrieved on 2011-11-20.&lt;/ref&gt; [[Oregona|Oregonu]]&lt;ref&gt;[http://www.sourcecatalog.com/or/s_or.html Oregon Obsidian Sources]. Sourcecatalog.com (2011-11-15). Retrieved on 2011-11-20.&lt;/ref&gt; un [[Aidaho]]. Obsidiānu var atrast arī austrumu ASV štatos [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kā arī [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] un [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]].

[[Eiropa|Eiropā]], [[Vidusjūra]]s reģionā ir tikai četras galvenās obsidiāna atradnes — Pantelleria salā Vidusjūrā, Lipari un Palmarolas salās [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūrā]] un Monte Arči [[Sardīnija|Sardīnijā]].&lt;ref&gt;Iain Morley and Colin Renfrew. [http://books.google.com/books?id=TzrNgAsJY1MC&amp;pg=PA19 The Archaeology of Measurement: Comprehending Heaven, Earth and Time in Ancient Societies], Cambridge University Press, 2010 {{ISBN|0521119901}}.&lt;/ref&gt;

[[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] obsidiāna atradnes bijušas [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] atrodošajās [[Milosa]]s un [[Giali]] salās.&lt;ref name=&quot;E Blake, A B Knapp&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
   | url=http://books.google.com/books?id=F15vfrJq8LUC&amp;pg=PA35
   | author=E Blake, A B Knapp
   | publisher=John Wiley &amp; Sons
   | year=2005
   | title=The Archaeology Of Mediterranean Prehistory
   | isbn=0631232680
}}&lt;/ref&gt;

Aizvēsturiskajos [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] svarīgākās obsidiāna atradnes bijušas centrālajā [[Anatolija|Anatolijā]].&lt;ref&gt;Prince Mikasa no Miya Takahito. [http://books.google.com/books?id=EtiKgdv7C3IC&amp;pg=PA141 ''Essays on Anatolian Archaeology''], Otto Harrassowitz Verlag, 1993 {{ISBN|3447033959}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;L Romano. [http://books.google.com/books?id=Vzs8bFFnVeoC&amp;pg=PA305 6 ICAANE], Otto Harrassowitz Verlag, 2010 Volume 3 of Proceedings of the 6th International Congress of the Archaeology of the Ancient Near East: 5–10 May 2009  {{ISBN|3447062177}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;P R S Moorey. [http://books.google.com/books?id=P_Ixuott4doC&amp;pg=PA66 Ancient Mesopotamian Materials and Industries: The Archaeological Evidence] Eisenbrauns, 1999 {{ISBN|1575060426}}.&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā izmantošana ==

[[Attēls:Arrowhead.jpg|thumb|right|No obsidiāna izgatavots bultas uzgalis]]
Pirmās [[Arheoloģija|arheoloģiskās]] liecības par obsidiāna izmantošanu ir Kariandusi Kenijā un citviet no vēlā [[Ašelas periods|Ašelas]] (''Acheulian'') perioda (kas sācies pirms 1.5 miljoniem gadu), atradumi datēti ar 700 000 gadu pr. Kr., objektu skaits šajās atradnēs gan bija neliels, salīdzinot ar [[Neolīts|neolīta]] perioda atradnēm.&lt;ref&gt;S Bunny. [http://books.google.com/books?id=q7v_rDK0uOgC&amp;pg=PA25 American trade routes for obsidian]{{Novecojusi saite}}. New Scientist (1985-04-18).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;D Schmandt-Besserat. ''Volume 3 of Invited lectures on the Middle East at the University of Texas at Austin'',  Undena Publications, 1979, {{ISBN|0890030316}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;HV Merrick, FH Brown, WP Nash. [http://books.google.com/books?hl=en&amp;lr=&amp;id=12K5JmVC8tYC&amp;oi=fnd&amp;pg=PA29 Society, Culture, and Technology in Africa], Volume 11, 1994 (Masca Research Papers in Science and Archaeology Supplement) University of Pennsylvania Museum of Archaeology, {{ISBN|1931707057}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. D. Fage. [http://books.google.com/books?id=jjBYQCpfCNkC&amp;pg=PA30 The Cambridge history of Africa: From c. 1600 to c. 1790, Part 1050], Cambridge University Press, 1979 {{ISBN|0521215927}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;National Museum of Kenya. [http://www.museums.or.ke/content/blogcategory/21/27/ Kariandusi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071024140122/http://www.museums.or.ke/content/blogcategory/21/27/ |date={{dat|2007|10|24||bez}} }}. Retrieved 2012-06-30&lt;/ref&gt;

Obsidiāns tika novērtēts [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]], jo to, līdzīgi kā [[Krams|kramu]], varēja lauzt, lai izveidotu [[Asmens|asmeņus]] vai [[Bulta|bultu]] uzgaļus. To nopulējot, bija iespējams izveidot kaut ko līdzīgu [[Spogulis|spoguļiem]].

Mūsdienu arheologi ir izstrādājuši sistēmu, ar kuras palīdzību pēc atradumu [[hidratācija]]s (mitruma) pakāpes ir iespējams noteikt šo [[Artefakts|artefaktu]] salīdzinošo vecumu. Nonākot saskarē ar [[Gaiss|gaisu]], obsidiāns uzsūc [[Gaisa mitrums|mitrumu]]. Tikko nolauztā obsidiāna gabalā parasti ir nedaudz mazāk kā 1% [[ūdens]]. Laika gaitā ūdens lēnām [[Difūzija|difundē]], veidojot artefaktā šauras josliņas, kuras iespējams ieraudzīt un izmērīt ar dažādām ierīcēm, piemēram, [[Mikroskops|mikroskopā]] 40 — 80 reižu palielinājumā.&lt;ref name=&quot;Investigations towards&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce
   | author=Stevenson.C, Liritzis.I and Diakostamatiou.M
   | year=2002
   | title=Investigations towards the hydration dating of Αegean obsidian
   | journal=Mediterranean Archaeology &amp; Archaeometry
   | volume=2
   | issue=1
   | pages=93–109
   | accessdate=13 January 2014
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Obsidian hydration dating by infrared&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce
   | author=C.Stevenson and S.W.Novak 
   | year=July 2011
   | title=Obsidian hydration dating by infrared spectroscopy: method and calibration
   | journal=Journal of Archaeological Science
   | volume=38
   | issue=7 
   | pages=1716–1726
   | accessdate=13 January 2014
   | doi=10.1016/j.jas.2011.03.003
}}&lt;/ref&gt;

=== Tuvie Austrumi ===
Ubaidas (''Ubaid'') periodā, 5. gadu tūkstotī pr. Kr., no obsidiāna, iegūta no atsegumiem, kas atrodas mūsdienu Turcijā, tikuši izgatavoti asmeņi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce
   | url=http://www.nytimes.com/2010/04/06/science/06archeo.html
   | title=In Syria, a Prologue for Cities
   | author=John Noble Wilford
   | date=2010-04-05
   | newspaper=The New York Times
}}&lt;/ref&gt; Senie ēģiptieši izmantojuši no Vidusjūras austrumu un [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] dienvidu reģioniem ievestu obsidiānu. Obsidiāns izmantots arī [[Rituāls|rituālām]] vajadzībām tā asuma un īpatnējā izskata dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   | url=http://www.eeescience.utoledo.edu/faculty/harrell/egypt/Stone%20Use/Harrell_Stones_text.htm   | title=Stone in Ancient Egypt
   | first=James A.
   | last=Harrell
   | publisher=University of Toledo
   | year=2000
}}&lt;/ref&gt; Vidusjūras austrumu reģionos tas izmantots darbarīku, spoguļu un dekoratīvu priekšmetu izgatavošanai.&lt;ref name=&quot;George Robert Rapp&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
   | url=http://books.google.com/books?id=7VMVguiMmY0C&amp;pg=PA81
   | author=George Robert Rapp
   | publisher=Springer
   | year= 2002
   | title=Archaeomineralogy
   | isbn=3540425799
}}&lt;/ref&gt;

Obsidiāna atradnes bijušas arī tagadējās [[Izraēla]]s teritorijā. Ar zinātniskām metodēm salīdzinot obsidiāna paraugus no dažādiem reģioniem, ir izdevies atklāt tirdzniecības ceļus un apmaiņas tīklus, par kuriem agrāk nekas nebija zināms.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce
   | last1=Yellin
   | first1=Joseph
   | last2=Levy
   | first2=Thomas E.
   | last3=Rowan
   | first3=Yorke M.
   | title=New Evidence on Prehistoric Trade Routes: The Obsidian Evidence from Gilat, Israel
   | url=https://archive.org/details/sim_journal-of-field-archaeology_fall-1996_23_3/page/361
   | journal=Journal of Field Archaeology
   | date=1996
   | volume=23
   | pages=361–368
   | doi=10.1179/009346996791973873
}}&lt;/ref&gt;

=== Amerika ===
[[Attēls:ObsidianWareLopezMAPHidalgo2.JPG|thumb|left|No obsidiāna gatavoti šķīvji un citi izstrādājumi]]
[[Attēls:Takalik Abaj obsidian 1.jpg|thumb|Obsidiāna gabali un no obsidiāna izgatavoti asmeņi (''Takalik Abaj'' tagadējās Gvatemalas teritorijā)]]
Rūpīgi analizējot obsidiāna izmantošanu noteiktās kultūrās, periodos vai vietās, var gūt daudz informācijas par tirdzniecību, ražošanu, izplatīšanu un tādējādi saprast [[civilizācija]]s ekonomiskos, sociālos un politiskos [[Aspekts|aspektus]]. Seno [[Maiju civilizācija|maiju]] pilsētas Jaščilanas (''Yaxchilian'') arheoloģiskajos pētījumos drupās atrastas obsidiāna atlūzas sniedza ziņas par kara norisi šajā apvidū.&lt;ref&gt;Brokmann, Carlos, ''Tipología y análisis de la obsidiana de Yaxchilán, Chiapas'', Colección Científica, no. 422, INAH, 2000&lt;/ref&gt;

Vēl viens piemērs ir arheoloģiskie izrakumi atradnēs [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur senatnē dzīvojuši čumašanu (''Chumash'') cilts [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kur izdevās atklāt ievērojamus tirdzniecības sakarus ar Casa Diablo Sierra Nevada kalnos Kalifornijas austrumos.&lt;ref&gt;C. Michael Hogan (2008). [http://www.megalithic.co.uk/article.php?sid=18502 Morro Creek], A. Burnham (ed.). Megalithic.co.uk. Retrieved on 2011-11-20.&lt;/ref&gt;

Amerikas pamatiedzīvotāji tirgoja obsidiānu visas Amerikas teritorijā. Katrs [[vulkāns]] un dažos gadījumos pat viena un tā paša vulkāna dažādi [[Izvirdums|izvirdumi]] rada atšķirīga veida obsidiānu, ļaujot arheologiem izsekot konkrētā artefakta izcelsmei.

Čīlē obsidiāna instrumenti ir atrasti pat 400 km attālumā no vulkāna, kur šis obsidiāns savulaik izveidojies.&lt;ref name=pino&gt;{{Žurnāla atsauce
   | author=Mario Pino Quivido and Rayen Navarro
   | title=Geoarqueología del sitio arcaico Chan-Chan 18, costa de Valdivia: Discriminación de ambientes de ocupación humana y su relación con la transgresión marina del Holoceno Medio
   | journal=Revista Geológica de Chile
   | year=2005
   | doi=10.4067/S0716-02082005000100004
   | volume=32
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce
   | last = Naranjo
   | first = José A
   | author2=Stern, Charles R
   | title = Holocene tephrochronology of the southernmost part (42°30'-45°S) of the Andean Southern Volcanic Zone
   | year = 2004
   | volume = 31
   | issue = 2
   | pages = 225–240
   | doi = 10.4067/S0716-02082004000200003
   | journal = Revista geológica de Chile}}&lt;/ref&gt;

=== Lieldienu sala ===
[[Lieldienu sala|Lieldienu salā]] (tās polinēziešu nosaukums Rapanui), kas slavena ar savām [[moai]] — gigantiskajām akmens galvām, obsidiāns tika izmantots šo skulptūru acu zīlītēm.

== Izmantošana mūsdienās ==
Lai gan ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) nav apstiprinājusi obsidiāna izmantošanu [[Medicīna|medicīniskām]] vajadzībām, daži [[Ķirurģija|ķirurgi]] to izmanto [[Skalpelis|skalpeļu]] asmeņiem, jo labi apstrādāts obsidiāna asmens ir daudzkārt asāks par ķirurģisko skalpeli, kas izgatavots no augstas kvalitātes [[Tērauds|tērauda]]. Šāda asmens griezējdaļa ir tikai apmēram 3 [[Nanometrs|nanometrus]] bieza.&lt;ref name=obsidian1&gt;{{Žurnāla atsauce 
   | last = Buck
   | first = BA
   | date=March 1982
   | title = Ancient Technology in Contemporary Surgery
   | url = https://archive.org/details/sim_california-and-western-medicine_1982-03_136_3/page/265
   | journal = The Western journal of medicine
   | volume = 136
   | issue = 3
   | pages = 265–269
}}&lt;/ref&gt; Pat asākais metāla nazis ir robains, ja to aplūko ar pietiekami spēcīgu mikroskopu; kad obsidiāna asmeni pārbaudīja ar [[Elektronu mikroskops|elektronu mikroskopa]] palīdzību, tā asmens bija ideāli gluds.&lt;ref name=&quot;Haviland&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
   | last=Haviland
   | first=W.A.
   | author2=Prins H.E.L.
   | author3=Walrath D.
   | author4=McBride B.
   | title=Anthropology: The Human Challenge
   | publisher=Cengage Learning
   | year=2010
   | edition=13
   | pages=196
   | isbn=9780495810841
   |url=http://books.google.co.uk/books?id=Fm2RY5ZKmDIC&amp;pg=PA196&amp;lpg=PA196&amp;dq=%22payson+sheets%22+obsidian+blade&amp;source=bl&amp;ots=lPEVk9xhIE&amp;sig=2eQYjt85YyzkTbykp1nbQBEHLGk&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=VqxkUN-DHMGv0QWVm4C4Aw&amp;sqi=2&amp;ved=0CFYQ6AEwBg#v=onepage&amp;q=%22payson%20sheets%22%20obsidian%20blade&amp;f=false
   | accessdate=27 September 2012
}}&lt;/ref&gt; Pētījumi, kas tika veikti ar grupu laboratorijas žurku, parādīja, ka griezumi, kas veikti ar obsidiāna asmeni, rada mazāk [[Iekaisums|iekaisumu]] un granulētu audu pēc 7 dienām (lai gan pēc 21 dienas atšķirības konstatētas netika).&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce
   | last1=Disa
   | first1=JJ
   | title=A comparison of obsidian and surgical steel scalpel wound healing in rats.
   | journal=Plastic &amp; Reconstructive Surgery
   | date=Oct 1993
   | issue=92
   | url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8415970
   | accessdate=23 September 2015
}}&lt;/ref&gt; Obsidiāna skalpeļus šobrīd var iegādāties dzīvnieku pētniecībā veicamajām ķirurģiskajām manipulācijām.&lt;ref name=&quot;FST Obsidian Scalpels&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
   | last=Fine Science Tools (FST)
   | title=FST product catalog
   | url=http://www.finescience.com/Special-Pages/Products.aspx?ProductId=296&amp;CategoryId=56
   | publisher=FST
   | accessdate=7 September 2012
   | archive-date={{dat|2015|12|02||bez}}
   | archive-url=https://web.archive.org/web/20151202181447/http://www.finescience.com/Special-Pages/Products.aspx?ProductId=296&amp;CategoryId=56
   }}&lt;/ref&gt;

Obsidiāns tiek izmantots arī dekoratīviem mērķiem un kā [[dārgakmens]]. Tam ir atšķirīgs izskats atkarībā no tā, kā tā ir izcirsts: piemēram, vienā virzienā tas var izskatīties piķa melns, bet citā mirdzoši pelēks.

== Literatūra ==
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0309057685|article:DIVL712|page:102|query:obsidi%C4%81ns|issueType:B ''Ģeoloģija''. Doc. A. Indāna redakcijā. R:, Zvaigzne, 1979, 98. lpp.]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Magmatiskie ieži]]
[[Kategorija:Dārgakmeņi]]</text>
      <sha1>0qtcqhfln99xnjcl2pfe7txuov7runz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Redžinalds Hadlins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298030</id>
    <revision>
      <id>4483434</id>
      <parentid>4378040</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8126" sha1="timug1xshj5hc4ng7ehkezgeev9qxht" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Redžinalds Hadlins
 | vārds_orig              = ''Reginald Hudlin''
 | attēls                  = 10.5.17ReginaldHudlinByLuigiNovi1.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Redžinalds Hadlins 2017. gadā
 | dz. vārds               = Redžinalds Alans Hadlins
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1961|12|15}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Sentervila}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = kinorežisors, scenārists, producents
 | darbības gadi           = 1983—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = Krisete Satera
 | bērni                   = 2
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Redžinalds Alans Hadlins''' ({{val|en|Reginald Alan Hudlin}}; dzimis {{dat|1961|12|15}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] scenārists, kinorežisors un producents.&lt;ref name=&quot;ny&quot;/&gt; Kopā ar savu vecāko brāli [[Voringtons Hadlins|Voringtonu Hadlinu]] viņi zināmi kā ''Hudlin Brothers''.&lt;ref name=FilmComment-HouseParty-1990 /&gt; No 2005. līdz 2008. gadam viņš bija kanāla [[Black Entertainment Television|BET]] izklaides nodaļas vadītājs. Hadlins ir autors vairākiem grafiskajiem romāniem.&lt;ref name=SilverBullet-Interview-2005 /&gt; Producējis [[88. Kinoakadēmijas balva]]s ceremoniju (2016), kā arī citus televīzijas speciālos raidījumus. Atpazīstamību viņš ieguva ar 1990. gada filmu ''[[House Party]]'' un  1992. gada filmu &quot;[[Bumerangs (filma)|Bumerangs]]&quot;, kurām bija režisors. Producējis [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmu &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot;, kas saņēma [[85. Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]].

== Biogrāfija ==
Redžinalds Hadlins piedzima [[Sentervila|Sentervilā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]], skolotājas Helēnas un skolotāja Varingtona ģimenē.&lt;ref name=&quot;bio&quot;/&gt; Viņa vecākais brālis [[Warrington Hudlin|Varingtons Hadlins]] arī ir kinorežisors un producents, kā arī aktieris.

Kamēr Hadlins studēja [[Hārvarda Universitāte]], viņš režisēja īsfilmu ''House Party'', kas saņēma vairākas balvas, tajā skaitā pirmās vietas godalgu ''Black American Cinema Society'' balvas pasniegšanas ceremonijā.&lt;ref name=&quot;LAT-27Jan1986&quot;/&gt; Šī īsfilma kalpoja par pamatu viņa pirmajai [[House Party|tāda paša nosaukuma]] pilnmetrāžas mākslas filmai.

Divus gadus viņš bija izpildproducents ''NAACP Image'' balvas ceremonijām. Šī ceremonija ieguva augstāko reitingu kanālā NBC 2013. gadā, un 2014. gadā kļuva par visaugstāk novērtēto ceremoniju kanāla ''TV One'' vēsturē.

Redžinalds Hadlins ir režisējis tādas filmas kā ''[[House Party]]'', &quot;[[Bumerangs (filma)|Bumerangs]]&quot;, ''[[The Great White Hype]]'', ''[[The Ladies Man]]'', &quot;[[Krāpnieki (filma)|Krāpnieki]]&quot;, divas seriāla &quot;[[Amerikāņu ģimenīte]]&quot; sērijas, seriāla &quot;[[Ofiss (ASV seriāls)|Ofiss]]&quot; sēriju, seriāla ''[[The Middle]]'' sēriju un vairākas sērijas seriālam ''[[Outsourced]]''. Trīs gadu garumā viņš bija vairākkārtējs producents un režisors realitātes seriālam ''[[The Bernie Mac Show]]''.

No 2005. līdz 2008. gadam Hadlins bija kanāla [[Black Entertainment Television|BET]] izklaides nodaļas vadītājs. Viņš ir scenārija autors ''[[Marvel Comics]]'' sērijai ''[[Black Panther]]'' no 2005. līdz 2008. gadam, kur par visnozīmīgāko tiek uzskatīta 2006. gada sižeta līnija ''Bride of the Panther'', kurā [[Storma]] apprecas ar Melno panteru.

Viņš ir viens no producentiem [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmai &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; ar [[Džeimijs Fokss|Džeimiju Foksu]], [[Leonardo Di Kaprio]], [[Kristofs Valcs|Kristofu Valcu]], [[Kerija Vašingtona|Keriju Vašingtoni]] un [[Semjuels Džeksons|Semjuelu Džeksonu]] galvenajās lomās.&lt;ref name=&quot;foxx&quot;/&gt; {{dat|2013|1|10||bez}}, par šo filmu Hadlins saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]].

Hadlins ir ''[[Phi Beta Sigma]]'' brālības biedrs.

== Kinoakadēmijas balvas producēšana ==
[[Deivids Hills]] kopā ar Redžinaldu Hadlinu ir izvēlēti par [[88. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas producentiem,&lt;ref name=&quot;88th&quot;/&gt; kad pēc trīs gadu sadarbības ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kino mākslas un zinātnes akadēmiju]] līgumu nepagarināja iepriekšējie producenti [[Kreigs Zeidans]] un [[Nīls Merons]].&lt;ref name=&quot;hires&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ny&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://movies.nytimes.com/person/33725/Reginald-Hudlin?inline=nyt-per|title=Reginald Hudlin|publisher=The New York Times|accessdate=2012-02-23}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=FilmComment-HouseParty-1990&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hudlin|first1=Reginald|last2=Hudlin|first2=Warrington|last3=Glicksman|first3=Marlaine|title=They Gotta Have It|url=https://archive.org/details/sim_film-comment_may-june-1990_26_3/page/n85|journal=[[Film Comment]]|date=May 1990|volume=26|issue=3|pages=65–69|jstor=43454842}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=SilverBullet-Interview-2005&gt;{{ziņu atsauce|last1=Encarnacion|first1=Jonathan|title=Uncompromising Articulation: Reginald Hudlin|url=http://silverbulletcomics.com/news/story.php?a=321|work=[[Silver Bullet Comic Books]]|date=13 April 2005|archiveurl=https://web.archive.org/web/20051125211734/http://silverbulletcomics.com/news/story.php?a=321|archivedate=25 November 2005}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.filmreference.com/film/94/Reginald-Hudlin.html| title=Reginald Hudlin Biography (1961–)| publisher=filmreference.com| accessdate=}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LAT-27Jan1986&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Winning Black Videos, Films Highlight Youth |author= |first=Kevin |last=Thomas |url=http://articles.latimes.com/1986-01-27/entertainment/ca-762_1_directors-guild |newspaper=Los Angeles Times |location=Los Angeles |date=January 27, 1986 |accessdate=2011-10-29}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;foxx&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| url=http://www.deadline.com/2011/06/jamie-foxx-looming-large-in-django-unchained/ | work=Deadline Hollywood | title=Jamie Foxx Looming Large in 'Django Unchained' | first=Mike| last=Fleming | date=2011-06-22}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;88th&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=David Hill, Reginald Hudlin to Produce 88th Annual Oscar Telecast|url=https://www.thewrap.com/david-hill-reginald-hudlin-to-produce-88th-annual-oscars-telecast/|publisher=[[The Wrap]]|date=September 1, 2015|accessdate=September 27, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;hires&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Academy hires Django Unchained producer and Emmy winner to run Oscars|url=http://www.ew.com/article/2015/09/01/oscar-producers-david-hill-reginald-hudlin|publisher=[[Entertainment Weekly]]|date=September 1, 2015|accessdate=September 27, 2015}}&lt;/ref&gt;

}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Reginald Hudlin|Redžinalds Hadlins}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.hudlinentertainment.com/ ''Hudlin Entertainment'']
* [http://www.marvel.com/news/comicstories.518 Redžinalda Hadlina intervija vietnē ''Marvel.com'']

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hadlins, Redžinalds}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]</text>
      <sha1>timug1xshj5hc4ng7ehkezgeev9qxht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gastroenterīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298236</id>
    <revision>
      <id>4483391</id>
      <parentid>2970016</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4290" sha1="33y2y202gogy9w10hzzuirdkynfou2v" xml:space="preserve">'''Gastroenterīts''' ir [[kuņģis|kuņģa]] un [[tievā zarna|tievās zarnas]] iekaisuma slimība. Visbiežāk tas ir akūtā, dažkārt — hroniskā formā. Tas izraisa [[vemšana|vemšanu]], [[caureja|caureju]], [[vēdersāpes|sāpes vēderā]] un [[krampji|krampjus]].&lt;ref name=&quot;EBMED2010&quot;/&gt; Lai gan gastroenterītam nav saistības ar [[gripa|gripu]], to sauc arī par vēdera un kuņģa gripu.

Bērniem gastroenterītu parasti izraisa [[rota vīruss]],&lt;ref name=&quot;pmid22030330&quot;/&gt; pieaugušajiem biežāks izraisītājs ir [[norovīruss]]&lt;ref name=&quot;pmid21695033&quot;/&gt; un ''[[Campylobacter]]'' baktērija.&lt;ref name=&quot;pmid22025030&quot;/&gt; Retāk to izraisa citas baktērijas (vai to toksīni) un parazīti. Transmisija var rasties, ēdot nepareizi sagatavotu pārtiku vai pēc tuva kontakta ar personu, kas ir inficējusies ar vīrusu. Novērst saslimšanu var ar tīra dzeramā ūdens lietošanu, roku mazgāšanu ar ziepēm, bērna barošanu ar krūti. Visiem bērniem ir ieteicama [[vakcīna]] pret rota vīrusu.

Galvenais ārstēšanas veids ir pietiekama daudzuma šķidruma uzņemšana. Vieglos un vidēji smagos gadījumos var lietot ūdens, sāļu un cukura sajaukumu. Tiek ieteikts turpināt barot ar krūti tos, kas tādā veidā jau tikuši baroti. Parasti nav ieteicamas antibiotikas.

Gastroenterīts parasti ir bērniem un [[jaunattīstības valstis|jaunattīstības valstīs]] dzīvojošajiem.&lt;ref name=&quot;Web09&quot;/&gt; Gadā ir apmēram 3—5 miljardi saslimšanas gadījumu, no slimības ik gadu mirst vidēji 1,4 miljoni cilvēku.&lt;ref name=&quot;pmid17204802&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Loz2012&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;EBMED2010&quot;&gt;{{cite journal|last=Singh|first=Amandeep|title=Pediatric Emergency Medicine Practice Acute Gastroenteritis — An Update|journal=Emergency Medicine Practice|date=July 2010|volume=7|issue=7|url=http://www.ebmedicine.net/topics.php?paction=showTopic&amp;topic_id=229}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Loz2012&quot;&gt;{{cite journal|last=Lozano|first=R|title=Global and regional mortality from 235 causes of death for 20 age groups in 1990 and 2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2095|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2095–128|pmid=23245604|doi=10.1016/S0140-6736(12)61728-0}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid17204802&quot;&gt;{{cite journal|last=Elliott|first=EJ|title=Acute gastroenteritis in children.|journal=BMJ (Clinical research ed.)|date=6 January 2007 |volume=334|issue=7583|pages=35–40|pmid=17204802|doi=10.1136/bmj.39036.406169.80|pmc=1764079}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid21695033&quot;&gt;{{cite journal |author=Marshall JA, Bruggink LD |title=The dynamics of norovirus outbreak epidemics: recent insights |journal=International Journal of Environmental Research and Public Health |volume=8 |issue=4 |pages=1141–9 |date=April 2011 |pmid=21695033 |pmc=3118882 |doi=10.3390/ijerph8041141}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid22025030&quot;&gt;{{cite journal |author=Man SM |title=The clinical importance of emerging Campylobacter species |journal=Nature Reviews Gastroenterology &amp; Hepatology  |volume=8 |issue=12 |pages=669–85 |date=December 2011 |pmid=22025030 |doi=10.1038/nrgastro.2011.191}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pmid22030330&quot;&gt;{{cite journal |author=Tate JE, Burton AH, Boschi-Pinto C, Steele AD, Duque J, Parashar UD |title=2008 estimate of worldwide rotavirus-associated mortality in children younger than 5 years before the introduction of universal rotavirus vaccination programmes: a systematic review and meta-analysis |journal=The Lancet Infectious Diseases |volume=12 |issue=2 |pages=136–41 |date=February 2012 |pmid=22030330 |doi=10.1016/S1473-3099(11)70253-5 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Web09&quot;&gt;{{cite book|last=Webber|first=Roger|title=Communicable disease epidemiology and control : a global perspective|year=2009|publisher=Cabi|location=Wallingford, Oxfordshire|isbn=978-1-84593-504-7|page=79|url=https://books.google.com/books?id=pZ9fpHtvOGYC&amp;pg=PA79|edition=3rd}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150919142108/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Digestive_System_Disorders/Intestinal/Diarrhea/ DMOZ]
* {{britannica|new=science/gastroenteritis}}


{{medicīna-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>33y2y202gogy9w10hzzuirdkynfou2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kašķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298385</id>
    <revision>
      <id>4483377</id>
      <parentid>3583318</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5631" sha1="35aitxhex10urkxk76usycn363wdzz1" xml:space="preserve">[[Attēls:Acarodermatitis Hand.jpg|thumb|Kašķis uz rokas]]
'''Kašķis''' ({{val|la|scabies}}) ir infekcioza [[ādas slimība]], kuru izraisa [[kašķērce]] (''Sarcoptes scabiei'').&lt;ref name=&quot;CDC2010Epi&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Infectious disease secrets&quot;/&gt;

Biežākie slimības simptomi ir stipra [[nieze]] (it īpaši naktīs) un [[pūtītes|pūtītēm]] līdzīgie [[izsitumi]]. Kad cilvēks ar kašķi inficējas pirmoreiz, simptomi parasti parādās pēc 2—6 nedēļām. Ja vēlāk dzīvē vēlreiz inficējas, tad simptomi var parādīties vienas dienas laikā. Simptomi var parādīties visā ķermenī vai arī tikai noteiktās tā daļās, piemēram, plaukstās, starp pirkstiem gar jostasvietu, var arī būt uz galvas, tomēr tas parasti ir vienīgi maziem bērniem. Kasīšanās var izraisīt ādas bojājumus un citas ādas bakteriālās infekcijas.&lt;ref name=&quot;CDC2010Sym&quot;/&gt;

Kašķi izraisa [[infekcija|inficēšanās]] ar ''Sarcoptes scabiei'' [[ērces|ērču]] mātīti. Tās izveido alas ādā, kur tās dzīvo un dēj olas.&lt;ref name=CDC2010Epi/&gt; Kašķa simptomi parādās, jo ir [[alerģija|alerģiska]] reakcija pret ērcēm.&lt;ref name=CDC2010Sym/&gt; Bieži vien infekciju izraisa 10—15 ērces.&lt;ref name=CDC2010Sym/&gt; Tās visbiežāk tiek izplatītas relatīvi ilga kontakta ar inficētās personas ādu, piemēram, [[sekss|seksa]] laikā.&lt;ref name=CDC2010Epi/&gt; Slimība var izplatīties pat tad, ja personai vēl nav parādījušies simptomi.

Slimības ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, piemēram, [[permetrīns]], [[lindāns|lindāna]] krēms, [[ivermektīns|ivermektīna]] tabletes.&lt;ref name=&quot;Parasites - Scabies Medications&quot;/&gt; Kopā ar inficēto personu tādā pašā veidā jāārstē arī cilvēki, ar kuriem inficētajam ir bijis sekss pēdējā mēneša laikā un ar ko kopā dzīvo inficētais. Pēdējās trīs dienās izmantotā gultasveļa un apģērbs ir jāmazgā karstā ūdenī un jāžāvē karstā veļas žāvējamajā mašīnā. Tā kā ērce nedzīvo vairāk par trim dienām, kamēr tā neatrodas cilvēka ādā, turpmāka mazgāšana nav nepieciešama. Simptomi var nepazust 2—4 nedēļas pēc ārstēšanas. Ja simptomi nepazūd arī pēc šī perioda, var būt nepieciešama atkārtota ārstēšanās.&lt;ref name=&quot;CDC2010Tx&quot;/&gt;

Kašķis ir viena no trim populārākajām bērnu slimībām (kopā ar [[ēdes|ēdēm]] un bakteriālām ādas infekcijām).&lt;ref name=&quot;Clinic2009&quot;/&gt; Saskaņā ar 2010. gada datiem slimība ir aptuveni 100 miljoniem cilvēku (1,5% pasaules iedzīvotāju), vienādi skar abu dzimumu pārstāvjus.&lt;ref name=&quot;LancetEpi2012&quot;/&gt; Biežāk slimo gados jaunākie un vecākie. Vairāk izplatīts [[jaunattīstības valstis|jaunattīstības valstīs]] un [[tropisks klimats|tropiskā klimata]] reģionos.&lt;ref name=&quot;WHO2015&quot;/&gt; Slimība ir izplatītāka vietās, kur nav iespējams piekļūt ūdenim.&lt;ref name=&quot;WHO&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;CDC2010Epi&quot;&gt;{{cite web|title=Epidemiology &amp; Risk Factors|url=http://www.cdc.gov/parasites/scabies/epi.html|website=Centers for Disease Control and Prevention|accessdate=18 May 2015|date=November 2, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CDC2010Sym&quot;&gt;{{cite web|title=Parasites - Scabies Disease|url=http://www.cdc.gov/parasites/scabies/disease.html|website=Center for Disease Control and Prevention|accessdate=18 May 2015|date=November 2, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CDC2010Tx&quot;&gt;{{cite web|title=Parasites - Scabies Treatment|url=http://www.cdc.gov/parasites/scabies/treatment.html|website=Center for Disease Control and Prevention|accessdate=18 May 2015|date=November 2, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Clinic2009&quot;&gt;{{cite journal |author=Andrews RM, McCarthy J, Carapetis JR, Currie BJ |title=Skin disorders, including pyoderma, scabies, and tinea infections |journal=Pediatr. Clin. North Am. |volume=56 |issue=6 |pages=1421–40 |date=December 2009 |pmid=19962029 |doi=10.1016/j.pcl.2009.09.002 |url=https://archive.org/details/sim_pediatric-clinics-of-north-america_2009-12_56_6/page/1421}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Infectious disease secrets&quot;&gt;{{cite book|last=Gates|first=Robert H.|title=Infectious disease secrets|year=2003|publisher=Elsevier, Hanley Belfus|location=Philadelphia|isbn=978-1-56053-543-0|pages=355|url=https://books.google.com/?id=hYdw4vnanR0C&amp;pg=PA355|edition=2.}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LancetEpi2012&quot;&gt;{{cite journal|last=Vos|first=T|title=Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990–2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_december-15-2012-january-4-2013_380_9859/page/2163|journal=Lancet|date=Dec 15, 2012|volume=380|issue=9859|pages=2163–96|pmid=23245607|doi=10.1016/S0140-6736(12)61729-2}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Parasites - Scabies Medications&quot;&gt;{{cite web|title=Parasites - Scabies Medications|url=http://www.cdc.gov/parasites/scabies/health_professionals/meds.html|website=Center for Disease Control and Prevention|accessdate=18 May 2015|date=November 2, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHO&quot;&gt;{{cite web |url=http://www.who.int/water_sanitation_health/diseases/scabies/en/ |title=WHO -Water-related Disease |accessdate=2010-10-10 |publisher=World Health Organization}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WHO2015&quot;&gt;{{cite web|title=Scabies|url=http://www.who.int/neglected_diseases/diseases/scabies/en/|website=World Health Organization|accessdate=18 May 2015}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Scabies|Kašķis}}
* {{britannica|new=science/scabies}}
* [http://www.neslimo.lv/pme/index.php?name=kaskis Kašķis]


{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādas slimības]]</text>
      <sha1>35aitxhex10urkxk76usycn363wdzz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čagas slimība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>299555</id>
    <revision>
      <id>4483438</id>
      <parentid>4069896</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5502" sha1="dtiyjvi44ae1l57j0mpf38uzw0nqgsy" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Čagas slimība''' (arī '''amerikāņu tripanosomiāze''') ir tropiska parazītiska [[slimība]], ko izraisa ''[[Trypanosoma cruzi]]'' [[vienšūņi]]. Slimību izplata ''Triatominae'' [[blaktis]].&lt;ref name=WHO2013/&gt;

Simptomi mainās infekcijas gaitā. Agrīnā stadijā simptomu parasti vispār nav vai arī ir vieglā formā, var būt [[drudzis]], palielināti [[limfmezgli]], [[galvassāpes]], pietūkums kodiena vietā.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Pēc 8—12 nedēļām parasti sākas slimības hroniska fāze, 60—70% saslimušo neparādās citi simptomi.&lt;ref name=&quot;Rassi2010&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rassi2012&quot;/&gt; Pārējiem 30—40% cilvēku simptomi parādās vēl 10—30 gadus pēc infekcijas,&lt;ref name=Rassi2012/&gt; sirdī var palielināties [[sirds kambaris|sirds kambari]] par 20—30%, kā rezultātā var būt [[sirds mazspēja]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; 10% cilvēku var paplašināties [[barības vads]] vai [[resnā zarna]].&lt;ref name=WHO2013/&gt; Slimību agrīnā stadijā var diagnosticēt, ar mikroskopa palīdzību asinīs atrodot parazītu, hronisku slimību var diagnosticēt, asinīs atrodot ''Trypanosoma cruzi'' antivielas.&lt;ref name=Rassi2012/&gt;

Saskaņā ar 2013. gada datiem pret slimību nav izveidota [[vakcīna]]. Agrīnā stadijā slimību var ārstēt ar [[medikamenti]]em (nifurtimokss vai benznidazols). Medikamenti parasti palīdz izārstēties, ja tiek doti sākumā. Jo cilvēkam ilgāk ir Čagas slimība, jo neefektīvāki kļūst medikamenti. Medikamentu lietošana hroniskas slimības gadījumā var palīdzēt aizkavēt beigu stadijas simptomu veidošanos.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Nifurtimokss un benznidazols līdz 40% cilvēku izraisa īslaicīgas [[blakusparādības]],&lt;ref name=WHO2013/&gt; tai skaitā ādas bojājumus, gremošanas sistēmas kairinājumu.&lt;ref name=&quot;Rassi2010&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bern&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rassi2&quot;/&gt;

2013. gadā tika lēsts, ka ar slimību slimo 7—8 miljoni cilvēku, visvairāk cilvēki no Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas.&lt;ref name=&quot;WHO2013&quot;/&gt; 2006. gadā veiktajos aprēķinos tika secināts, ka slimība ik gadu izraisa 12,5 tūkstošu cilvēku nāves.&lt;ref name=Rassi2010/&gt; Lielākā daļa ar Čagas slimību saslimušie ir nabadzīgi,&lt;ref name=Rassi2010/&gt; lielākā daļa saslimušo neapzinās, ka ir inficēti.&lt;ref name=&quot;Encyclopedia of entomology&quot;/&gt; Plaša mēroga cilvēku pārvietošanās ir palielinājusi to apgabalu, kur ir sastopama slimība — starp tām ir arī vairākas Eiropas valstis un ASV.&lt;ref name=WHO2013/&gt; Valstu skaits ir arī palielinājies līdz 2014. gadam.&lt;ref name=&quot;Chagas disease in the 21st Century: a public health success or an emerging threat?&quot;/&gt; Slimība skar vēl 150 citas dzīvnieku sugas.&lt;ref name=Rassi2010/&gt;

Slimība nosaukta brazīliešu ārsta Karlosa Čagasa (''Carlos Chagas'') vārdā, kas to pirmais 1909. gadā aprakstīja.&lt;ref name=WHO2013/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;WHO2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Chagas disease (American trypanosomiasis)  Fact sheet N°340|url=http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs340/en/|work=World Health Organization|accessdate=23 February 2014|date=March 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Rassi2010&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Rassi A, Rassi A, Marin-Neto JA |title=Chagas disease |url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_april-17-23-2010_375_9723/page/1388 |journal=Lancet |volume=375 |issue=9723 |pages=1388–402 |date=April 2010 |pmid=20399979 |doi=10.1016/S0140-6736(10)60061-X}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Rassi2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rassi A Jr, Rassi A, Marcondes de Rezende J|title=American trypanosomiasis (Chagas disease)|url=https://archive.org/details/sim_infectious-disease-clinics-of-north-america_2012-06_26_2/page/275|journal=Infectious disease clinics of North America|date=June 2012|volume=26|issue=2|pages=275–91|pmid=22632639|doi=10.1016/j.idc.2012.03.002}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Bern&quot;&gt;{{publikācijas atsauce  |vauthors=Bern C, Montgomery SP, Herwaldt BL, etal |title=Evaluation and treatment of chagas disease in the United States: a systematic review |journal=JAMA |volume=298 |issue=18 |pages=2171–81 |date=November 2007|pmid=18000201 |doi=10.1001/jama.298.18.2171}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Rassi2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rassi A, Dias JC, Marin-Neto JA, Rassi A |title=Challenges and opportunities for primary, secondary, and tertiary prevention of Chagas' disease |journal=Heart |volume=95|issue=7 |pages=524–34 |date=April 2009 |pmid=19131444 |doi=10.1136/hrt.2008.159624|url=http://heart.bmj.com/cgi/pmidlookup?view=long&amp;pmid=19131444}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Encyclopedia of entomology&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|editor= Capinera JL |title=Encyclopedia of entomology |year=2008|publisher=Springer|location=Dordrecht|isbn=9781402062421|page=[https://books.google.com/books?id=i9ITMiiohVQC&amp;pg=PA824 824] |edition=2nd}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Chagas disease in the 21st Century: a public health success or an emerging threat?&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Bonney KM|title=Chagas disease in the 21st Century: a public health success or an emerging threat?|journal=Parasite |date=2014|volume=21|pages=11|pmid=24626257|doi=10.1051/parasite/2014012|pmc=3952655}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160105213439/https://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Infectious_Diseases/Parasitic/Chagas_Disease DMOZ]

{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Parazitārās slimības]]</text>
      <sha1>dtiyjvi44ae1l57j0mpf38uzw0nqgsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arkturs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300076</id>
    <revision>
      <id>4483362</id>
      <parentid>4474689</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:22:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5995" sha1="cchc70xv59l46hcijhd2zdc9g5t81bt" xml:space="preserve">{{Zvaigznes infokaste 2
| nosaukums = Arkturs
| attēls = Bootes constellation map.png
| att_izm = 270px
| zvaigznājs = [[Vēršu Dzinējs]]
| rektascensija = 14h 15m 39,7s&lt;ref name=:0 /&gt;
| deklinācija = +19° 10′ 56″&lt;ref name=:0 /&gt;
| redz.spožums= −0,05
| r.ātrums=−5 km/s
| paralakse=88.83 ± 0.54
| attālums = 36.7 ± 0.2 [[gaismas gads|ly]]
| abs.spožums=−0.30±0.02
| s.klase= K0III
| masa = 1.08 ± 0.06
| rādiuss = 25.4±0.2&lt;sub&gt;☉&lt;/sub&gt;
| citi nosaukumi = Vēršu Dzinēja Alfa, Vēršu Dzinēja α
}}
'''Arkturs''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Arcturus''; no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]]: ''Arktouros'' — 'Lāča sargātājs'&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Howell, E. [http://www.space.com/22842-arcturus.html &quot;Arcturus: Facts About the 'Bear Guard' Star&quot;]. ''Space.com''. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. pp. 126-128.&lt;/ref&gt;), pazīstams arī kā '''Vēršu Dzinēja Alfa''' jeb '''Vēršu Dzinēja α''' (''α Boo, Alpha Boötis''), ir [[spožāko zvaigžņu saraksts|ceturtā spožākā zvaigzne]] nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 [[gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[Saules sistēma]]s [[Vēršu Dzinējs|Vēršu Dzinēja]] [[zvaigznājs|zvaigznājā]].&lt;ref&gt;Inglis, M. D. ''[https://books.google.lv/books?id=GYgnRghayvgC&amp;pg=PA32&amp;lpg=PA32&amp;dq=arcturus+36,7+ly&amp;source=bl&amp;ots=Q_rx9XFLY6&amp;sig=mmR1hB2-KWzGesbBH42zzkbE-Tw&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjjuouekKHJAhWn_nIKHdddB74Q6AEIMTAC#v=onepage&amp;q=arcturus%2036%2C7%20ly&amp;f=false Field Guide to the Deep Sky Objects]''. New York... [etc.]: Springer, 2001. P. 33.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. P. 132.&lt;/ref&gt;

Arkturs klasificējams kā [[sarkanais milzis]], kura [[spektra klase|spektrālā klase]] ir K0 III, līdz ar to savu relatīvo izmēru un tuvuma dēļ Arkturs ir viena no spožākajām un lielākajām [[zvaigzne|zvaigznēm]] Saules sistēmas apkārtnē — tā diametrs ir gandrīz 25 reizes lielāks nekā Saulei, un tas ir aptuveni 113 reizes spožāks par Sauli ar vidējo virsmas temperatūru 4290 [[kelvins|K]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. pp. 132-133.&lt;/ref&gt;

Būdams sarkanais milzis, Arkturs šobrīd atrodas savas [[zvaigznes evolūcija|zvaigžņu evolūcijas]] beigu stadijā, līdz ar to paredzams, ka tuvāko miljonu gadu laikā tas nometīs savu ārējo kārtu, pārvēršoties par [[baltais punduris|balto punduri]].&lt;ref&gt;Sessions, L., Byrd, D. [http://earthsky.org/brightest-stars/bright-orange-arcturus-use-the-big-dipper-to-find-it &quot;Arcturus cuts through galaxy’s disk&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151023062906/http://earthsky.org/brightest-stars/bright-orange-arcturus-use-the-big-dipper-to-find-it |date={{dat|2015|10|23||bez}} }}. ''EarthSky''. May 13, 2015. Atjaunināts 21.11.2015.&lt;/ref&gt;

== Arktura plūsma ==
Mūsdienās [[astronoms|astronomu]] vidū pastāv viedoklis, ka Arkturs savas [[orbītas ekscentricitāte|ekscentriskās orbītas]] dēļ, iespējams, kopā ar visu [[Arktura plūsma|Arktura plūsmu]] ([[zvaigžņu plūsma]], pie kuras pieder Arkturs) kādreiz tālākā pagātnē ir bijis daļa no atsevišķas pundurgalaktikas, kura saplūdusi ar mūsu Galaktiku aptuveni pirms 5 līdz 8 miljardiem gadu.&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. P. 136.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ghosts&quot;&gt;{{publikācijas atsauce| journal=Scientific American| title=The Ghosts of Galaxies Past| url=https://archive.org/details/sim_scientific-american_2007-04_296_4/page/n45| first=Rodrigo| last=Ibata| author2=Gibson, Brad| pages=40–45|date=April 2007| pmid=17479629| volume=296| issue=4| doi=10.1038/scientificamerican0407-40}}&lt;/ref&gt; Pierādījumi šim viedoklim galvenokārt izriet no zvaigznes ekscentricitātes un tās relatīvi lielā ātruma, ar kuru tā pārvietojas pa [[Starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu telpu]] — proti, attiecībā pret Saules sistēmu tie ir 122 [[Kilometrs|km]] sekundē.&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. pp. 134-136.&lt;/ref&gt;

== Literatūrā un kultūrā ==
Iespējams, viens no populārākajiem [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbiem, kas sevī ietver Arktura zvaigzni, ir [[Deivids Lindsejs|Deivida Lindseja]] ''(David Lindsay)'' sarakstītais [[romāns]] &quot;Ceļojums līdz Arkturam&quot; ''(A Voyage to Arcturus)'', kas tika izdots [[1920. gads|1920.]] gadā.&lt;ref&gt;Lindsay, D. ''[http://www.amazon.com/A-Voyage-Arcturus-David-Lindsay/dp/1931833508 A Voyage to Arcturus]''. 1920. Retrieved 07.01.2016.&lt;/ref&gt;

Tāpat Arktura zvaigzne ir saistīta ar [[1933. gads|1933.]] gadā organizēto pasaules izstādi [[Čikāga|Čikāgā]] ''(The Chicago World's Fair of 1933)'', kas tika rīkota par godu pilsētas simtajai gadadienai un tā laika tehnoloģiskajām inovācijām. Organizatori bija izmantojuši Arktura gaismu, kas [[Kosmiskā telpa|kosmiskajā telpā]] bija ceļojusi veselus 40 gadus, lai atklātu iecerēto pasākumu kopš iepriekšējās [[pasaules izstāde]]s Čikāgā [[1893. gads|1893.]] gadā.&lt;ref&gt;[http://collections.carli.illinois.edu/cdm/singleitem/collection/uic_cop/id/45 &quot;Century of Progress World's Fair, 1933–1934&quot;]. University of Illinois-Chicago. January 2008. Retrieved January 7, 2016.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Schaaf, F. ''The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars''. Hoboken, NJ: John Wiley &amp; Sons, 2008. P. 129.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vēršu Dzinējs]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

 	
{{astronomija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zvaigznes]]</text>
      <sha1>cchc70xv59l46hcijhd2zdc9g5t81bt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis</title>
    <ns>4</ns>
    <id>300196</id>
    <revision>
      <id>4483308</id>
      <parentid>4483264</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:31:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* MargaritaPLV (diskusija · devums) — pašpārbaudīto dalībnieku grupa */ Atbilde</comment>
      <origin>4483308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105706" sha1="1r9ipapecowlrezsl8kb2ha2j3wq0sk" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)

:{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST)

== Report concerning ~2026-21989-89 ==
{{User|~2026-21989-89}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2026-04-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST)

== Report concerning ~2026-23798-08 ==
{{User|~2026-23798-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST)

== Report concerning ~2026-24190-73 ==
{{User|~2026-24190-73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST)

== Report concerning ~2026-24305-12 ==
{{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST)

== Report concerning Dont Talk marko ==
{{User|Dont Talk marko}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST)

:Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-24793-87 ==
{{User|~2026-24793-87}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST)

== Report concerning ~2026-25724-39 ==
{{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST)

== Report concerning ~2026-25588-97 ==
{{User|~2026-25588-97}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning ~2026-26123-62 ==
{{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST)

== Report concerning ~2026-29931-95 ==
{{User|~2026-29931-95}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST)

== Report concerning ~2026-28958-00 ==
{{User|~2026-28958-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST)

== Report concerning ~2026-30429-54 ==
{{User|~2026-30429-54}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST)

== Report concerning ~2026-30430-44 ==
{{User|~2026-30430-44}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST)

== Report concerning ~2026-31465-84 ==
{{User|~2026-31465-84}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) ==

Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST)

== Report concerning Black men are hot ==
{{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST)

== {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa ==

Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST)

:devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi &quot;pašpārbaudīto dalībnieku&quot; skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST)
::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST)
:::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST)
:::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST)
::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST)
:::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās   ;)   es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST)
:::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? 
:::::Cieņā, zarna98
:::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST)
::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST)
:::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus
:::::::Cieņā, zarna98
:::::::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35184-83|&amp;#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST)
::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST)

== {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms ==

Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST)

:Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35005-08|&amp;#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST)
::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST)
:::Beidz maldināt cilvēkus @
:::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]]
:::Cieņā, zarna98
:::[[Special:Contributions/&amp;#126;2026-35136-88|&amp;#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST)</text>
      <sha1>1r9ipapecowlrezsl8kb2ha2j3wq0sk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viada</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301281</id>
    <revision>
      <id>4483536</id>
      <parentid>4477800</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T22:47:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9410" sha1="kzuo6rnkixwzzpigcr9jmlf6k0eewba" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Viada_logo.jpg|right|240px]]
'''''VIADA''''' (no 2016. līdz 2018. gadam ''LUKoil'') ir [[Latvija]]s [[degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes staciju]] (DUS) tīkls. To pārvalda AS ''VIADA Baltija'', nomājot DUS no SIA ''Petrol Property'' un SIA ''AMIC Latvija''. ''VIADA'' zīmolu Lietuvā pārvalda uzņēmums ''UAB Viada LT''.

AS ''VIADA Baltija'' 2025. gadā nomas līgumu ietvaros izmantoja 101 degvielas uzpildes staciju Latvijā; astoņas no tām bija automātiskās un 93 — pilna servisa stacijas.&lt;ref name=&quot;Firmas LETA 2026.05.11&quot;&gt;[https://www.firmas.lv/lv/zinas/skatit/news6a01fd042b362%2Bdegvielas-mazumtirgotaja-viada-baltija-apgrozijums-pern-samazinajies-par-0-2 Degvielas mazumtirgotāja &quot;Viada Baltija&quot; apgrozījums pērn samazinājies par 0,2%] LETA/Firmas.lv, 2026. gada 11. maijs&lt;/ref&gt; AS ''VIADA Baltija'' 2025. gadā strādāja ar 290,594 miljonu eiro apgrozījumu un 289 437 eiro peļņu.&lt;ref name=&quot;Firmas LETA 2026.05.11&quot; /&gt;

SIA ''VIADA Baltija'' īpašnieki ir Lietuvā reģistrēti uzņēmumi: ''UAB VIADA LT'' (97,32 % kapitāldaļu), ''UAB Jorūna'' (2,68 %).&lt;ref name=&quot;Lursoft VIADA Baltija&quot; /&gt; Netiešu izšķirošu ietekmi pār AS ''VIADA Baltija'' īsteno Lietuvā reģistrēta komercsabiedrība ''UAB Vaizga'', tai pieder 59,8 % ''UAB VIADA LT'' kapitāldaļu.&lt;ref name=&quot;db 2018.10.26&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;15min.lt 2018.10.29&quot; /&gt;
SIA ''Petrol Property'' īpašnieki ir ''UAB Vaizga'' (95,0 % kapitāldaļu) un fiziska(s) persona(s).
SIA ''AMIC Latvija'' pieder Austrijā reģistrētam uzņēmumam ''AMIC Energy Management GmbH''.

== Vēsture ==
SIA ''Viada'' tika dibināta 1991. gada 15. oktobrī,&lt;ref name=&quot;Lursoft SIA Viada&quot; /&gt; tās kapitāldaļas piederēja Viktoram Škuratovam&lt;ref name=&quot;DB 2014.01&quot; /&gt; un Alevtīnai Morozai.&lt;ref name=&quot;delfi 2015.03&quot; /&gt; Uzņēmums attīstīja degvielas uzpildes staciju tīklu ''Viada''.

2011. gadā SIA ''Viada'' vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] pārdeva uzņēmumam ''[[Statoil Fuel &amp; Retail Latvia]]'', bet četras DUS (Rojā, Aknīstē, Tukumā un pie autoceļa A9 Valgundes pagastā) pārdeva SIA ''Astarte-Nafta''.&lt;ref name=&quot;Astarte 2012.11&quot; /&gt;
2013. gadā SIA ''Viada'' pārdeva degvielas uzpildes staciju, un par uzņēmuma pamatdarbību kļuva tikai īpašuma iznomāšana.&lt;ref name=&quot;DB 2014.07&quot; /&gt;
2012. gadā uzņēmums strādāja ar 777 tūkstošu eiro peļņu, bet 2013. gadā, apgrozījumam samazinoties 4,2 reizes, ''Viada'' bija aptuveni 45 tūkstošu eiro zaudējumi.&lt;ref name=&quot;DB 2014.07&quot; /&gt;

2014. gada 19. jūnijā tika dibināts uzņēmums SIA ''Petrol Property'', kas pārņēma īpašumā ''Viada'' degvielas uzpildes stacijas.
2015. gada 9. janvārī mira SIA ''Viada'' 50 % kapitāldaļu īpašnieks Viktors Škuratovs.&lt;ref name=&quot;nekropole&quot; /&gt;
3. februārī tika dibināts uzņēmums AS ''VIADA Baltija'', kas 12 DUS sāka nomāt no ''Petrol Property''.&lt;ref name=&quot;Lēmums par apvienošanos&quot; /&gt;
Jūnijā Latvijas Konkurences padome saņēma SIA ''Akselss'' (darbojās ar ''[[LUKoil]]'' zīmolu) ziņojumu par apvienošanos ar AS ''VIADA Baltija''. Tajā brīdī 74 % ''Akselss'' kapitāldaļu piederēja Lietuvā reģistrētai ''UAB LUKTARNA'', bet izšķirošu ietekmi tajā realizēja SIA ''LUKoil Baltija R''. 10. septembrī Konkurences padome atļāva ''Akselss'' un ''VIADA Baltija'' apvienošanos.&lt;ref name=&quot;Lēmums par apvienošanos&quot; /&gt;

2016. gada 4. februārī Austrijā reģistrētais aktīvu pārvaldes fonds ''AMIC Energy Management GmbH'' kopā ar AS ''VIADA Baltija'' un ''UAB Luktarna'' (Lietuva) noslēdza vienošanos ar Krievijas ''[[Lukoil]]'' meitas uzņēmumu Nīderlandē ''LUKoil Europe Holdings BV'' par degvielas mazumtirdzniecības tīkla iegādi (tai skaitā 230 degvielas uzpildes stacijas Latvijā, Lietuvā un Polijā), kas piederēja ''UAB Lukoil Baltija'' (Lietuva), SIA ''Lukoil Baltia R'' (Latvija) un ''Lukoil Polska SP. Z O.O.'' (Polija). Pēc šī līguma ''LUKTARNA'' un ''VIADA Baltija'' piecus gadus varēja darboties ar ''LUKoil'' zīmolu.&lt;ref name=&quot;AMIC Energy 2016.02.05&quot; /&gt;
1. aprīlī SIA ''LUKoil Baltija R'' mainīja nosaukumu uz SIA ''AMIC Latvia''.&lt;ref name=&quot;delfi 2016.01&quot; /&gt; 1. septembrī Lietuvas uzņēmums ''UAB Luktarna'' tika pārdēvēts par ''UAB Viada LT''.
2016. gadā ''VIADA Baltija'' no ''AMIC Latvija'' pārņēma lietošanā visas degvielas uzpildes stacijas, zīmols ''Viada'' tika nomainīts uz ''LUKoil'', kā arī modernizētas vairākas DUS. Tajā laikā SIA ''VIADA Baltija'' īpašnieki bija Lietuvā reģistrēti uzņēmumi: ''UAB VIADA LT'' (80 % kapitāldaļu), ''UAB Frater'' (10 %), ''UAB Jorūna'' (10 %)&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2017.06.21&quot; /&gt;

2018. gadā DUS zīmolu ''LUKoil'' nomainīja uz ''VIADA''.
2018. gadā Lietuvas uzņēmums ''UAB Vaizga'' iegādājās SIA ''Petrol Property''. Lai arī Konkurences padome atļāva darījumu, tā kā ziņojums par darījumu bija iesniegts pēc faktiskās apvienošanās, ''UAB Vaizga'' tika piemērots {{sk|57419|eiro}} naudas sods.&lt;ref name=&quot;db 2018.10.26&quot; /&gt;
2019. gada martā Latvijas Konkurences padome atļāva ''UAB Vaizga'' iegādāties SIA ''Pirmas'' kapitāla daļas, iegūstot izšķirošu ietekmi pār to. ''Pirmas'' nodarbojās ar benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes vairumtirdzniecību un bija ''VIADA Baltija'' degvielas piegādātājs.&lt;ref name=&quot;db 2019.03.07&quot; /&gt;
2019. gada 12. septembrī Konkurences padome atļāva SIA ''Petrol Property'' iegādāties SIA &quot;Baltijas Degviela&quot; divas degvielas uzpildes stacijas Jūrmalā un Garkalnes pagastā.

2021. gada 25. februārī Latvijas Konkurences padome atļāva SIA ''Petrol Property'' iegādāties SIA &quot;Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra&quot;, kas pārvaldīja degvielas uzpildes staciju tīklu ''DINAZ''.&lt;ref name=&quot;KP 2021.03.01&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Lursoft SIA Viada&quot;&gt;[http://company.lursoft.lv/viada/40003038636 VIADA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību firma] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft VIADA Baltija&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/lv/viada-baltija/40103867145 VIADA Baltija, AS] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2014.01&quot;&gt;[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinata-viada-boss-par-dus-tiklu-ja-gribat-naciet-pirkt-virsi-a-bijusi-un-ir-interese-409127 Viada boss par DUS tīklu: Ja gribat, nāciet pirkt; Virši-A bijusi un ir interese] Lelde Petrāne, NOZARE.LV, 2014. gada 31. janvāris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2014.07&quot;&gt;[https://db.lv/zinas/viada-stradajusi-ar-zaudejumiem Viada strādājusi ar zaudējumiem] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2014. gada 1. augusts&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Astarte 2012.11&quot;&gt;[http://www.astarte.lv/degvielas-zinu-arhivs/201211 2011. gada Latvijas degvielas tirgus jaunumi un izmaiņas] Astarte, 2012. gada novembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;nekropole&quot;&gt;[http://nekropole.info/lv/Viktors-Skuratovs Viktors Škuratovs] nekropole.info&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2015.03&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/parmainas-degvielas-tirgu-kam-maksajam-par-benzinu-un-dizeli.d?id=45641188&amp;page=9 Aiziet 'Viada' līdzdibinātājs] DELFI Bizness, 3. marts 2015&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lēmums par apvienošanos&quot;&gt;[http://m.likumi.lv/doc.php?id=276798 Lieta Nr. 1222/15/7.3.2./4 Par SIA &quot;Akselss&quot; un AS &quot;VIADA Baltija&quot; apvienošanos] Rīgā 2015.gada 10.septembrī (prot. Nr.43, 5.§)&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2016.01&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/lukoil-baltija-r-maina-nosaukumu-pret-amic-latvia.d?id=47260819  'LUKoil Baltija R' maina nosaukumu pret 'AMIC Latvia'] BNS, 1. aprīlis 2016&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;klientuportfelis 2017.06.21&quot;&gt;[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/5732/viada-baltija-pern-parnem-noma-amic-latvija-piederosas-dus-un-kapina-apgrozijumu “VIADA Baltija” pērn pārņem nomā “AMIC Latvija” piederošās DUS un kāpina apgrozījumu] Klientu Portfelis, 21.06.2017&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;AMIC Energy 2016.02.05&quot;&gt;[http://www.amicenergy.com/05_press_release.html AMIC Energy acquires LUKOIL’s fuel retail businesses in Lithuania, Latvia and Poland] AMIC Energy, February 05, 2016&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2018.10.26&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/uab-vaizga-par-nepazinotu-apvienosanos-jamaksa-574-tukstosu-eiro-sods-480559 UAB Vaizga par nepaziņotu apvienošanos jāmaksā 57,4 tūkstošu eiro sods] db.lv, 2018. gada 26. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;15min.lt 2018.10.29&quot;&gt;[https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/paleiciku-seimos-valdomai-vaizgai-57-tukst-euru-bauda-latvijoje-663-1051748 Paleičikų šeimos valdomai „Vaizgai“ – 57 tūkst. eurų bauda Latvijoje] BNS, 2018. gada 29. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2019.03.07&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/kp-atlauj-degvielas-mazumtirgotaja-ipasniekam-iegadaties-degvielas-vairumtirgotaju-485023 KP atļauj degvielas mazumtirgotāja īpašniekam iegādāties degvielas vairumtirgotāju] Monta Glumane, 2019. gada 07. marts&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;KP 2021.03.01&quot;&gt;[https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/konkurences-padome-atlauj-viada-baltija-un-sia-petrol-property-iegadaties-dinaz-degvielas-uzpildes-stacijas Konkurences padome atļauj AS “VIADA Baltija” un SIA “Petrol Property” iegādāties “DINAZ” degvielas uzpildes stacijas] Konkurences padome, 01.03.2021.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.viada.lv/ Viada vietne]


{{Gāzes un degvielas uzpildes stacijas Latvijā}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}

[[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>kzuo6rnkixwzzpigcr9jmlf6k0eewba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vienkāršā pūslīšēde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301848</id>
    <revision>
      <id>4483457</id>
      <parentid>3597046</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5200" sha1="00h4jii6hgbgbwa35gya7fqtqc93ccp" xml:space="preserve">[[Attēls:Herpes(PHIL 1573 lores).jpg|thumb|Izsitumi uz apakšlūpas]]
'''Vienkāršā pūslīšēde'''&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; ({{val|grc|ἕρπης}}, ''herpēs'' — ‘ēde’, {{val|la|herpes simplex}}) ir [[infekcija]]s slimība, kuru izraisa vienkāršais [[herpesvīrusi|herpesvīruss]] (''herpes simplex virus'', HSV).

Parasti slimības izraisītie pūslīšveida izsitumi veidojas uz lūpām (izsitumus parasti sauc par aukstumpumpām) un ārējiem [[dzimumorgāns|dzimumorgāniem]].&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt; Izsitumi parasti izzūd pēc 2—4 nedēļām. Pēc laika perioda, kurā cilvēkam ir simptomi, var sekot periods bez simptomiem. Sākumā var būt smagāks stāvoklis (ar [[drudzis|drudzi]], muskuļu sāpēm, palielinātiem [[limfmezgli]]em, [[galvassāpes|galvassāpēm]]). Laika gaitā aktīvās slimības perioda biežums un smagums samazinās.&lt;ref name=CDC2014F/&gt;

Ir divu veidu vienkāršais herpesvīruss: 1. (HSV-1) un 2. tipa vienkāršais herpesvīruss (HSV-2).&lt;ref name=CDC2014F/&gt; HSV-1 biežāk izraisa mutes dobuma infekcijas, savukārt HSV-2 — dzimumorgānu infekcijas,&lt;ref name=Bal2014/&gt; tomēr abas var izraisīt infekciju jebkurā ķermeņa daļā.&lt;ref name=Peds09/&gt; Dzimumorgānu herpes tiek klasificētas kā [[seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvās slimības]]. HSV var nonākt zīdaiņa ķermenī dzemdību laikā.&lt;ref name=CDC2014F/&gt; Pēc infekcijas vīruss nonāk nervu šūnās, kur tās dzīvo visu dzīvi.&lt;ref name=&quot;Bal2014&quot; /&gt; Atkārtoti saslimt var, ja ir vāja [[imunitāte]], [[stress]], saules staru iedarbība.&lt;ref name=Bal2014/&gt;&lt;ref name=&quot;Cancer&quot; /&gt;

Efektīvākā metode, ar kuras palīdzību var izvairīties no dzimumorgānu infekcijas, ir atturēšanās no vaginālā, orālā un anālā seksa. Risku saslimt nedaudz samazina prezervatīva lietošana. Cilvēki, kas ir inficējušies, infekcijas izplatīšanās ātrumu var samazināt, ik dienu lietojot pretvīrusu zāles. Nav izstrādāta vakcīna; ja cilvēks ir inficējies, slimība nav izārstējama.&lt;ref name=CDC2014F/&gt;

Visā pasaulē ar HSV-1 vai HSV-2 ir inficēti 60—95% pieaugušo.&lt;ref name=Peds09/&gt; Ar HSV-1 parasti inficējas bērnībā.&lt;ref name=&quot;CDC2014F&quot; /&gt; Ar HSV-1 ir inficēti 70—80% cilvēku ar zemu sociālekonomisko statusu un apmēram 40—60% cilvēku ar paaugstinātu sociālekonomisko statusu.&lt;ref name=&quot;Peds09&quot; /&gt; 2003. gadā ar HSV-2 bija inficējušies apmēram 536 miljoni cilvēku (16% visas pasaules iedzīvotāju), augstāki rādītāji bija starp sievietēm un [[jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīs]].&lt;ref name=&quot;Looker2008&quot; /&gt; Lielākā daļa ar HSV-2 inficēto cilvēku neapzinās, ka viņi ir inficējušies.&lt;ref name=CDC2014F/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|4|65}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CDC2014F&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Genital Herpes - CDC Fact Sheet|url=http://www.cdc.gov/std/herpes/STDFact-Herpes-detailed.htm|website=cdc.gov|accessdate=31 December 2014|date=December 8, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Bal2014&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Balasubramaniam|first1=R|last2=Kuperstein|first2=AS|last3=Stoopler|first3=ET|title=Update on oral herpes virus infections.|url=https://archive.org/details/sim_dental-clinics-of-north-america_2014-04_58_2/page/n14|journal=Dental clinics of North America|date=April 2014|volume=58|issue=2|pages=265–80|pmid=24655522|doi=10.1016/j.cden.2013.12.001}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Peds09&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Chayavichitsilp P, Buckwalter JV, Krakowski AC, Friedlander SF |title=Herpes simplex |journal=Pediatr Rev |volume=30 |issue=4 |pages=119–29; quiz 130 |date=April 2009 |pmid=19339385 |doi=10.1542/pir.30-4-119 |url=}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Cancer&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Elad S |title=A systematic review of viral infections associated with oral involvement in cancer patients: a spotlight on Herpesviridea |journal=Support Care Cancer |volume=18 |issue=8 |pages=993–1006 |date=August 2010 |pmid=20544224 |url=http://www.springerlink.com/content/g476114717852h80/ |doi=10.1007/s00520-010-0900-3 |name-list-format=vanc |author2=Zadik Y |author3=Hewson I |display-authors=3 |last4=Hovan |first4=Allan |last5=Correa |first5=M. Elvira P. |last6=Logan |first6=Richard |last7=Elting |first7=Linda S. |last8=Spijkervet |first8=Fred K. L. |last9=Brennan |first9=Michael T. |access-date={{dat|2015|12|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190915113345/https://link.springer.com/article/10.1007/s00520-010-0900-3 |archive-date={{dat|2019|09|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Looker2008&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Looker|first=KJ|author2=Garnett, GP |author3=Schmid, GP |title=An estimate of the global prevalence and incidence of herpes simplex virus type 2 infection.|journal=Bulletin of the World Health Organization|date=October 2008|volume=86|issue=10|pages=805–12, A|pmid=18949218|pmc=2649511|doi=10.2471/blt.07.046128}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160111054140/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Infectious_Diseases/Viral/Herpes DMOZ]

{{medicīna-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Infekcijas slimības]]</text>
      <sha1>00h4jii6hgbgbwa35gya7fqtqc93ccp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Kilburns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302048</id>
    <revision>
      <id>4483439</id>
      <parentid>4348543</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12018" sha1="90qyiu250n5amv2be1lflrvryollzyg" xml:space="preserve">{{Infobox Person
|Toms Kilburns = 
|platums = 
|vārds = Toms Kilburns
|vārds_orig = Tom Kilburn
|attēls =
|att_izmērs = 
|att_nosaukums = Toms Kilburns
|dz_dat_alt = 
|dz_gads = 1921
|dz_mēnesis = 08
|dz_diena = 11
|dz_vieta = Jorkšīra
|m_dat_alt = 
|m_gads = 2001
|m_mēnesis = 01
|m_diena = 17
|m_vieta = Mančestra
|tautība = 
|nodarbošanās = 
|alma_mater = [[Mančestras Universitāte]] (PhD)
[[Kembridžas Universitāte]]
}}
'''Toms Kilburns''' (dzimis 1921. gada 11. augustā, miris 2001. gada 17. janvārī) bija angļu inženieris. Kopā ar Frediju Viljamsu viņš strādāja pie [[Viljamsa-Kilburna elektronu lampa]]s&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.computer50.org/mark1/notes.html#acousticdelay |title=Miscellaneous Notes |publisher=Computer50.org |date= |accessdate=2014-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130606122154/http://www.computer50.org/mark1/notes.html#acousticdelay |archivedate=2013-06-06 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Citation | last = Kilburn | first = Tom | title = From Cathode Ray Tube to Ferranti Mark I | journal = Resurrection | publisher = The Computer Conservation Society | volume = 1 | issue = 2 | year = 1990 | url = http://www.cs.man.ac.uk/CCS/res/res02.htm#e | issn = 0958-7403 | accessdate = 15 March 2012 }}&lt;/ref&gt; un pie pasaulē pirmā datora, kurā glabājas programmas — maza apjoma eksperimentālās mašīnas (SSEM). Tas bija laiks, kad viņš strādāja [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]].&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Kilburn | first1 = T. | title = The University of Manchester Universal High-Speed Digital Computing Machine | url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1949-10-22_164_4173/page/n7 | doi = 10.1038/164684a0 | journal = Nature | volume = 164 | issue = 4173 | pages = 684–687 | year = 1949 | pmid =  15392930| pmc = }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Williams | first1 = Frederic | authorlink1 = Frederic Calland Williams | last2 = Kilburn | first2 = Tom | doi = 10.1038/162487a0 | title = Electronic Digital Computers | url = http://www.computer50.org/kgill/mark1/natletter.html | journal = Nature | volume = 162 | issue = 4117 | pages = 487 | year = 1948 | pmid =  | pmc =  | accessdate = {{dat|2009|01|22||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090406014626/http://www.computer50.org/kgill/mark1/natletter.html | archivedate = {{dat|2009|04|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Williams | first1 = F.C.  | last2 =Kilburn | first2 =  T.  | year = 1949 | title = A storage system for use with binary-digital computing machines | journal = Proceedings of the IEE – Part II: Power Engineering  | volume =  | issue =  | pages =  | publisher =  | jstor =  | doi = 10.1049/pi-2.1949.0078 | url = http://www.researchgate.net/publication/224589116_A_storage_system_for_use_with_binary-digital_computing_machines | format =  | accessdate = }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1145/2594290| title = Tom Kilburn: a tale of five computers| journal = Communications of the ACM| volume = 57| issue = 5| pages = 35| year = 2014| last1 = Anderson | first1 = David}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;computer50obit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.computer50.org/mark1/kilburn.html |title=Tom Kilburn |publisher=Computer50.org |date= |accessdate=2014-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040624080751/http://www.computer50.org/mark1/kilburn.html |archivedate=2004-06-24 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;guardianobit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hilary J Kahn |url=http://www.theguardian.com/news/2001/jan/23/guardianobituaries1 |title=Obituary: Tom Kilburn &amp;#124; News |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2014-08-16}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;telepgraphobit&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/obituaries/1319595/Professor-Tom-Kilburn.html |title=Professor Tom Kilburn |publisher=Telegraph |date= |accessdate=2014-08-16}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1109/TEC.1962.5219356| title = One-Level Storage System| journal = IEEE Transactions on Electronic Computers| issue = 2| pages = 223| year = 1962| last1 = Kilburn | first1 = T.| last2 = Edwards | first2 = D. B. G.| last3 = Lanigan | first3 = M. J.| last4 = Sumner | first4 = F. H.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1145/1562164.1562180| title = Interview ''An'' interview with Maurice Wilkes| journal = Communications of the ACM| volume = 52| issue = 9| pages = 39| year = 2009| last1 = Anderson | first1 = D. P. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1145/2542504| title = Actually, Turing did not invent the computer| journal = Communications of the ACM| volume = 57| pages = 36| year = 2014| last1 = Haigh | first1 = T. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1109/MAHC.2009.32| title = Biographies: Tom Kilburn: A Pioneer of Computer Design| journal = IEEE Annals of the History of Computing| volume = 31| issue = 2| pages = 82| year = 2009| last1 = Anderson | first1 = D. P. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;natureobituary&quot;&gt;{{cite journal | doi = 10.1038/35059201| pmid = 11241994| title = Obituary: Tom Kilburn (19212001)| url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_2001-02-22_409_6823/page/n62| journal = Nature| volume = 409| issue = 6823| pages = 996| year = 2001| last1 = Lavington | first1 = S. }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1038/168095a0| title = The New Universal Digital Computing Machine at the University of Manchester| url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1951-07-21_168_4264/page/94| journal = Nature| volume = 168| issue = 4264| pages = 95| year = 1951| last1 = Kilburn | first1 = T.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Historical Reflections Tom Kilburn: A Tale of Five Computers by David Anderson [[Communications of the ACM|CACM]]. doi:[http://dx.doi.org/10.1145/2594290/ doi:10.1145/2594290/]&lt;/ref&gt;

== Izglītība un pētījumi ==
Kilburns ir dzimis Devsburijā, [[Jorkšīra|Jorkšīrā]], kur viņš apmeklēja Vīlvraitas zēnu klasisko ģimnāziju. Vņš mācījās [[Kembridžas Universitāte|Sidneja Saseksa koledžā Kembridžā]] matemātikas bakalaura programmā, tā tika saīsināta uz diviem gadiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ. Pēc koledžas absolvēšanas Kilburnu nestandarta slepenā darbā pieņēma Č. P. Snovs, un viņš nonāca elektronikas iznīcinātājkursā, pirms tika norīkots darbā Telekomunikāciju izpētes nodaļā Malvernā, lai izstrādātu radarus [[Frederiks Kalands Viljamss|Frederika Kalanda Viljamsa]] vadībā.

Kilburna darbs kara laikā modināja viņā entuziasmu attiecībā uz elektroniskajiem datoriem. Tajā laikā galvenais tehniskais šķērslis to attīstībai bija tas, ka nebija nekādu praktisku līdzekļu, kā uzglabāt datus un komandas. Kilburnam un Viljamsam sadarbojoties, tika izveidota atmiņas ierīce, kuras pamatā bija katodstaru elektronu lampa, kuru nosauca par Viljamsa-Kilburna elektronu lampu. Patents tika pieteikts 1946. gadā.

1946. gada decembrī Viljamss pieņēma [[Mančestra]]s elektrotehnikas vadītāja amatu un norīkoja Kilburnu darbā no Malvernas pie sevis. Abi kopā viņi attīstīja savu izveidoto atmiņas iekārtu. 1948. gadā Kilburns to prakstiski testēja, uzbūvējot maza apjoma eksperimentālo mašīnu, kas 1948. gada 21. jūnijā kļuva par pirmo programmu glabājošo datoru, kurš pats varēja palaist programmu.

Sava darba dēļ Mančestrā viņš saņēma doktora grādu&lt;ref name=&quot;phd&quot;&gt;{{cite thesis|degree=PhD|first=Tom|last=Kilburn|title= A storage system for use with binary digital computing machines
 |publisher=University of Manchester|date=1948|url=http://ethos.bl.uk/OrderDetails.do?uin=uk.bl.ethos.488439|authorlink=Tom Kilburn}}&lt;/ref&gt; un bija paredzējis atgriezties Malvernā. Viljamss pārliecināja viņu palikt, lai universitātes sadarbības projektā attīstītu Ferranti Mark 1 — pasaules pirmo komerciālo datoru. Nākamos trīs gadu desmitus viņš vadīja viena Mančestras datora attīstību pēc otra,&lt;ref&gt;{{cite journal | doi = 10.1109/85.707570| title = Early programs on the Manchester Mark I Prototype| url = https://archive.org/details/ieee-annals-of-the-history-of-computing_july-september-1998_20_3/page/4| journal = IEEE Annals of the History of Computing| volume = 20| issue = 3| pages = 4| year = 1998| last1 = Shelburne | first1 = B. J. | last2 = Burton | first2 = C. P. }}&lt;/ref&gt; tai skaitā Atlas un MU5.

Savas karjeras laikā Mančestras Universitātē Kilburns piedalījās datorzinātnes skolas dibināšanā, 1964. gadā kļūstot par pirmo departamenta vadītāju. Viņš strādāja arī kā dekāns zinātņu fakultātē (1970—1972) un kā kanclera vietnieks universitātē (1976—1979).

== Apbalvojumi un godalgas ==
[[Attēls:Manchester Kilburn Building.jpg|thumb|300px|Kilburna ēka, kurā atrodas Datorzinātnes skola pie Mančestras Universitātes, ir nosaukta Toma Kilburna vārdā.]]
Kilburns saņēma ļoti daudz balvu, tai skaitā:
* Elected a Fellow of the Royal Society (FRS) in 1965&lt;ref name=&quot;phd&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;royal&quot; /&gt;
* IEEE Computer Society W. Wallace McDowell Award, (1971)
* Commander of the Most Excellent Order of the British Empire (CBE), (1973)
* British Computer Society IT Award, (1973)
* Distinguished Fellow of the British Computer Society, (1974)
* Royal Medal of the Royal Society, (1978)
* Honorary doctorate of science from the University of Bath (1979)
* IEEE Computer Society Computer Pioneer Award, (1982)
* Eckert-Mauchly Award, (1983)
* Mountbatten Medal, (1997)
* Fellow of the Computer History Museum &quot;par viņa ieguldījumu agrīnajā datora izstrādē, ieskaitot brīvpiekļuves [[cipardati|cipardatu]] uzglabāšanu, virtuālo atmiņu un programmēšanu.&quot; (2000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Tom Kilburn — CHM Fellow Award Winner |author= CHM |url= http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |accessdate= March 30, 2015 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150403184925/http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |archivedate= {{dat|2015|04|03||bez}} }}[http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150403184925/http://www.computerhistory.org/fellowawards/hall/bios/Tom,Kilburn/ |date={{dat|2015|04|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Ēka, kas atrodas pie Mančestras Universitātes, kurā ir Datorzinātnes skola, ir nosaukta par &quot;Kilburna ēku&quot; par godu zinātniekam.
Viņa nominācijā Karaliskajai Sabiedrībai ir rakstīts:

&quot;Mančestras Universitātes datorinženierijas profesors. Viņš bija inženierijas pionieris universālā elektroniskā ciparu datora izstrādē un ir devis lielu ieguldījumu straujajai attīstībai, kas ir notikusi pēdējo 15 gadu laikā šajā jomā. Viņa ieguldījums aptver visu no vispārīgas sistēmas projektēšanas līdz pat izgudrojumiem liela ātruma shēmās, lai apmierinātu attiecīgās vajadzības. Viņa pēdējā mašīna &quot;Atlas&quot; ļoti iespējams šobrīd ir vismodernākā visā pasaulē. &quot;&lt;ref name=&quot;royal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://collections.royalsociety.org/DServe.exe?dsqIni=Dserve.ini&amp;dsqApp=Archive&amp;dsqDb=Catalog&amp;dsqCmd=show.tcl&amp;dsqSearch=(RefNo==%27EC%2F1965%2F18%27) |title=Tom Kilburn EC/1965/18: Library and Archive Catalogue |publisher=The Royal Society |archivedate=2014-04-29 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6PCEM3cKK?url=https://collections.royalsociety.org/DServe.exe?dsqIni=Dserve.ini |location=London |access-date=2014-04-29 }}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
1943. gadā Kilburns apprecēja Irenu Meirsdeni, viņi uzaudzināja dēlu un meitu.

Kilburns regulāri pavadīja brīvdienas kopā ar ģimeni Blekpūlā, bet viņš vienmēr atgriezās uz [[Manchester United FC|Manchester United]] futbola kausa izcīņas čempionāta pirmo sezonas spēli. Viņš devās pensijā 1981. gadā un nomira Mančestrā no [[pneimonija]]s pēc vēdera operācijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kilburns, Toms}}
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Datorzinātnieki]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes inženieri]]</text>
      <sha1>90qyiu250n5amv2be1lflrvryollzyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305685</id>
    <revision>
      <id>4483409</id>
      <parentid>4463444</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:56:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 4 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="275282" sha1="08yekilvqx018kr2xyhek8eot5k69ba" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
{{Infobox medical condition
| name          = Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
| risks         = Radinieki ar UDHS vai UDHS simptomiem, alkohola vai nikotīna lietošana grūtniecības laikā
| frequency     = 84,7 miljoni cilvēku visā pasaulē (2019)
| prognosis     = Bērniem simptomi ar laiku mēdz mazināties, taču pusē gadījumu paliek visu dzīvi.
Pieaugušo UDHS ir hroniski, visu dzīvi esoši nervu sistēmas attīstības traucējumi.
| medication    = [[Stimulanti]], [[metilfenidāts]], [[amfetamīns]], [[atomoksetīns]], [[guanfacīns]], [[klonidīns]], [[antidepresanti]]
| treatment     = [[Psihoterapija]], dzīvesveida izmaiņas, medikamenti
| prevention    = 
| differential  = Cilvēks ar augstu aktivitāti, mācīšanās traucējumi, augļa alkohola sindroms, bipolārie traucējumi.
| diagnosis     = Pamatojoties uz simptomiem, kad citi iespējamie cēloņi tiek izslēgti.
| causes        = Iedzimta mazjutība uz dofamīnu un vides faktori, retos gadījumos galvas trauma
| image         = 
| duration      = Aptuveni pusē gadījumu bērnībā vai pusaudžu gados atklāts UDHS saglabājas visu dzīvi.
| onset         = Pirms 6 vai 12 gadu vecuma
| complications = Grūtības mācībās, darbā, sociālās attiecībās. Paaugstināts nelaimes gadījumu, atkarību, noziedzības, bezdarba un priekšlaicīgas nāves risks.
| symptoms      = Neuzmanība, pārlieku liela fiziska un mentāla aktivitāte, impulsīva uzvedība, grūtības kontrolēt emocijas, grūtības ar nestimulējošu darbu uzsākšanu, veikšanu un pabeigšanu.
| synonyms      = Uzmanības deficīta sindroms, hiperkinētiskie traucējumi, uzmanības un aktivitātes traucējumi, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, UDHS, ADHD
| field         = [[Psihiatrija]], [[neiroloģija]]
| alt           = Attēls ar bērniem
| caption       = 
| deaths        = 
}}
'''Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms''' ('''UDHS'''), jeb '''uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (UDHT)''' ({{val|en|attention deficit hyperactivity disorder}} (''ADHD'')) ir nervu sistēmas attīstības traucējumi, kuriem raksturīga vecumam neatbilstoša neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdeurope.eu/adhd/|title=ADHD|website=ADHD Europe|access-date=2021-07-06|date=2020-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; UDHS parasti izraisa samazināta dažu [[neiromediatori|neiromediatoru]] aktivitāte smadzenēs (atalgojuma neiromediatora [[Dofamīns|dofamīna]] un darbības mobilizācijas neiromediatora [[Noradrenalīns|noradrenalīna]]). Cilvēkiem ar UDHS novērojama arī aizkavēta attīstība smadzeņu reģionos, kas atbild par emociju un uzvedības kontroli.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|date=2018-03-29|title=Cognitive Neuroscience of Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) and Its Clinical Translation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5884954/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=12|doi=10.3389/fnhum.2018.00100|issn=1662-5161|pmc=5884954|pmid=29651240}}&lt;/ref&gt; Atkarībā no izmantotā psihiatrisko diagnožu klasifikatora, simptomiem kā vēlākais jābūt novērojamiem 6 vai 12 gadu vecumā un jāilgst vismaz 6 mēnešus, un jārada pierādāmus funkcionētspējas traucējumus vismaz divās dažādās vidēs (skolā, darbā vai mājās).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kostick|first=Karen M.|date=2017-09|title=ICD-10-CM Coding for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|url=http://bok.ahima.org/doc?oid=302255|journal=Journal of AHIMA|language=en|volume=88|issue=9|pages=56–59}}&lt;/ref&gt; Pretēji plaši izplatītajiem pieņēmumiem, ka UDHS skar tikai hiperaktīvus zēnus, UDHS ir sastopams abu dzimumu un visu vecumu cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/|title=ADHD Epidemiology|website=ADHD Institute|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/}}&lt;/ref&gt;

Aptuveni divās trešdaļās gadījumu UDHS ir ģenētiska izcelsme un tam ir ļoti liela pārmantojamība — ja vienam vecākam ir UDHS, pusē gadījumu UDHS pazīmes būs arī bērnam. UDHS ir iespējami 3 dažādi tipi atkarībā no novērojamiem simptomiem — neuzmanīgais tips, hiperaktīvais tips un kombinētais tips.&lt;ref name=&quot;ncbi.nlm.nih.gov&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thapar|first=Anita|last2=Stergiakouli|first2=Evangelia|date=2008-8|title=An Overview on the Genetics of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2854824/|journal=Xin li xue bao. Acta psychologica Sinica|volume=40|issue=10|pages=1088–1098|doi=10.3724/SP.J.1041.2008.01088|issn=0439-755X|pmc=2854824|pmid=20396407}}&lt;/ref&gt; UDHS nav saistības ar intelektu — tas sastopams arī cilvēkiem ar augstu intelektu. Indivīdiem ar augstu intelektu UDHS tiek atklāts reti, jo skolas vecumā var nebūt izteikti mācību traucējumi, kā arī augsts intelekts ļauj paslēpt un kompensēt traucējumu radītas negatīvās sekas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Katusic|first=Maja Z.|last2=Voigt|first2=Robert G.|last3=Colligan|first3=Robert C.|last4=Weaver|first4=Amy L.|last5=Homan|first5=Kendra J.|last6=Barbaresi|first6=William J.|date=2011|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Children With High IQ: Results from a Population-Based Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3095845/|journal=Journal of developmental and behavioral pediatrics : JDBP|volume=32|issue=2|pages=103–109|doi=10.1097/DBP.0b013e318206d700|issn=0196-206X|pmc=3095845|pmid=21200330}}&lt;/ref&gt; Pierādījumi liecina, ka arī cilvēkiem ar augstu intelektu UDHS saistāms ar ievērojamām grūtībām akadēmiskajā dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/24406334_Executive_function_impairments_in_high_IQ_adults_With_ADHD|title=Executive function impairments in high IQ adults With ADHD|last=Brown|first=Thomas E|access-date=06.07.2021|date=2009}}&lt;/ref&gt;

Bērnu vecumā UDHS parasti izpaužas kā izteikta fiziska hiperaktivitāte. Bērnam augot, fiziskā hiperaktivitāte pakāpeniski kļūst par mentālu hiperaktivitāti un jau pubertātes vecumā tipiski tā vairs nav uzskatāmi novērojama.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/hyperactivity-in-teens|title=Hyperactivity in Teens With ADHD: What It Can Look Like|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Bērnībā atklāts UDHS paliek klīniski diagnosticējams pieaugušo vecumā aptuveni pusē gadījumu, taču 80% bērnu traucējoši UDHS simptomi nekad nebeidzas un paliek visu dzīvi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Petty|first2=Carter R.|last3=Evans|first3=Maggie|last4=Small|first4=Jacqueline|last5=Faraone|first5=Stephen V.|date=2010-05-30|title=How persistent is ADHD? A controlled 10-year follow-up study of boys with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2881837/|journal=Psychiatry research|volume=177|issue=3|pages=299–304|doi=10.1016/j.psychres.2009.12.010|issn=0165-1781|pmc=2881837|pmid=20452063}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem UDHS hiperaktivitāte mēdz būt iekšēja un izpaužas kā iekšējs [[nemiers]] un impulsīva uzvedība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpguide.org/articles/add-adhd/adhd-attention-deficit-disorder-in-adults.htm|title=ADHD in Adults - HelpGuide.org|last=Melinda|website=https://www.helpguide.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieaugušo vecumā neārstēts UDHS bieži izraisa zemu pašvērtējumu, sociālu izolētību, grūtības darbā, vielu un spēļu atkarības, impulsīvu, bīstamu uzvedību un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/untreated-adhd-in-adults|title=Untreated ADHD in adults: Symptoms, consequences, and risks|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2021-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Visos vecumos mēdz būt arī sociālās uzvedības traucējumi, kā arī komorbīdi [[psihiski traucējumi]] kā [[bailes]] un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Katzman|first=Martin A.|last2=Bilkey|first2=Timothy S.|last3=Chokka|first3=Pratap R.|last4=Fallu|first4=Angelo|last5=Klassen|first5=Larry J|date=2017-08-22|title=Adult ADHD and comorbid disorders: clinical implications of a dimensional approach|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5567978/|journal=BMC Psychiatry|volume=17|doi=10.1186/s12888-017-1463-3|issn=1471-244X|pmc=5567978|pmid=28830387}}&lt;/ref&gt;

Papildus tipiskajiem klasifikatoros izmantotajiem simptomiem, cilvēkiem ar UDHS ir novērojama emocionāla disregulācija, vāja laika izjūta, vāja darba atmiņa, hiperfiksācijas, hiperfokuss, grūtības sākt un pabeigt darbus un izpildfunkcijas deficīts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shaw|first=Philip|last2=Stringaris|first2=Argyris|last3=Nigg|first3=Joel|last4=Leibenluft|first4=Ellen|date=2014-3|title=Emotional dysregulation and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4282137/|journal=The American journal of psychiatry|volume=171|issue=3|pages=276–293|doi=10.1176/appi.ajp.2013.13070966|issn=0002-953X|pmc=4282137|pmid=24480998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fassbender|first=Catherine|last2=Schweitzer|first2=Julie B.|last3=Cortes|first3=Carlos R.|last4=Tagamets|first4=Malle A.|last5=Windsor|first5=T. Andrew|last6=Reeves|first6=Gloria M.|last7=Gullapalli|first7=Rao|date=2011-11-10|title=Working Memory in Attention Deficit/Hyperactivity Disorder is Characterized by a Lack of Specialization of Brain Function|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3213127/|journal=PLoS ONE|volume=6|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0027240|issn=1932-6203|pmc=3213127|pmid=22102882}}&lt;/ref&gt; Indivīdi ar UDHS ļoti bieži pārvērtē savu funkcionētspēju un savus traucējumus mēdz uzskatīt par brīvas izvēles radītiem, tāpēc diagnosticējot ir ļoti svarīgi aptaujāt ģimenes locekļus, skolotājus un kolēģus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McQuade|first=Julia D.|last2=Tomb|first2=Meghan|last3=Hoza|first3=Betsy|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Hurt|first5=Elizabeth A.|last6=Vaughn|first6=Aaron J.|date=2011-2|title=Cognitive Deficits and Positively Biased Self-Perceptions in Children with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3117297/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=2|pages=307–319|doi=10.1007/s10802-010-9453-7|issn=0091-0627|pmc=3117297|pmid=20820902}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas grūtības iemigt mentālas hiperaktivitātes dēļ, kas izpaužas kā skrejošas domas gulētiešanas laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Andrillon|first=Thomas|last2=Windt|first2=Jennifer|last3=Silk|first3=Tim|last4=Drummond|first4=Sean P. A.|last5=Bellgrove|first5=Mark A.|last6=Tsuchiya|first6=Naotsugu|date=2019-09-13|title=Does the Mind Wander When the Brain Takes a Break? Local Sleep in Wakefulness, Attentional Lapses and Mind-Wandering|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6753166/|journal=Frontiers in Neuroscience|volume=13|doi=10.3389/fnins.2019.00949|issn=1662-4548|pmc=6753166|pmid=31572112}}&lt;/ref&gt;

Atkarībā no pielietotajiem psihiatrisko diagnožu klasifikatoriem, UDHS skar 1-2% (''SSK-10'') vai 10% bērnu (''DSM-IV''). Pieaugušajos pēc SSK-10 kritērijiem UDHS diagnosticējams ļoti retos, atsevišķos gadījumos, taču pēc DSM-IV vai SSK-11 kritērijiem 4-5%. UDHS aptuveni 3 reizes biežāk tiek atklāts vīriešiem nekā sievietēm, kas saistāms ar traucējošāku uzvedību, sabiedrībā pieņemamas uzvedības stereotipiem un iespējams biežāku izplatību starp vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-caregivers/how-the-gender-gap-leaves-girls-and-women-undertreated-for-adhd/|title=How the Gender Gap Leaves Girls and Women Undertreated for ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd|title=NIMH » Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|website=www.nimh.nih.gov|access-date=2021-07-06|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd}}&lt;/ref&gt; Latvijā pašlaik tiek lietots SSK-10 diagnožu klasifikators, kurš tiek uzskatīts par novecojušu attiecībā uz UDHS, jo tas atklāj UDHS tikai tādos gadījumos, kad traucējumu forma ir īpaši smaga un balstās uz novecojušiem priekšstatiem par UDHS cēloņiem, izplatību un izpausmēm. Nākotnē Latvijā tiks pieņemts SSK-11 medicīnisko diagnožu klasifikators, kas UDHS konstatē pēc kritērijiem, kas līdzinās Amerikā izmantotajiem DSM-IV kritērijiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Doernberg|first=Ellen|last2=Hollander|first2=Eric|date=2016-08|title=Neurodevelopmental Disorders (ASD and ADHD): DSM-5, ICD-10, and ICD-11|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27364515/|journal=CNS spectrums|volume=21|issue=4|pages=295–299|doi=10.1017/S1092852916000262|issn=1092-8529|pmid=27364515}}&lt;/ref&gt;

Pierādījumi liecina, ka pretēji sabiedrībā izplatītiem mītiem, UDHS nav saistības ar audzināšanas metodēm, disciplinēšanas trūkumu, pārmērīgu televizora skatīšanos, pārmērīgu cukura patēriņu, taču atsevišķos gadījumos tas var pastiprināt UDHS radītās grūtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/common-myths-about-adhd|title=8 common myths about ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielākajā daļā gadījumu UDHS ir hronisks un iedzimts sindroms, kas nav izārstējams, taču ir iespējams kontrolēt simptomu radītās negatīvās sekas ar [[Psihoterapija|psihoterapiju]], dzīvesveida izmaiņām un medikamentiem. Zinātniski visefektīvākā ārstēšanas metode UDHS radīto traucējumu mazināšanai ir medikamentozā terapija ar [[stimulanti]]em — metilfenidātu un [[Amfetamīns|amfetamīniem]]. Stimulanti iedarbības laikā izlīdzina neiromediatoru līdzsvaru, smadzenēs paaugstinot dofamīna un noradrenalīna līmeni, samazinot vai pat atceļot UDHS simptomus uz vairākām stundām. Ilgstoša stimulantu terapija bērniem ar UDHS, paliekoši samazina novērotās smadzeņu attīstības anomālijas un līdz ar to sākot terapiju agrākā vecumā ir augstāka iespēja, ka pieaugot UDHS simptomi mazināsies.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Spencer|first=Thomas J.|last2=Brown|first2=Ariel|last3=Seidman|first3=Larry J.|last4=Valera|first4=Eve M.|last5=Makris|first5=Nikos|last6=Lomedico|first6=Alexandra|last7=Faraone|first7=Stephen V.|last8=Biederman|first8=Joseph|date=2013-9|title=Effect of Psychostimulants on Brain Structure and Function in ADHD: A Qualitative Literature Review of MRI-Based Neuroimaging Studies|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3801446/|journal=The Journal of clinical psychiatry|volume=74|issue=9|pages=902–917|doi=10.4088/JCP.12r08287|issn=0160-6689|pmc=3801446|pmid=24107764}}&lt;/ref&gt; Stimulanti nav piemēroti UDHS ārstēšanai cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām, kā arī ar nesenu alkohola un narkotiku atkarības vēsturi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lakhan|first=Shaheen E|last2=Kirchgessner|first2=Annette|date=2012-9|title=Prescription stimulants in individuals with and without attention deficit hyperactivity disorder: misuse, cognitive impact, and adverse effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3489818/|journal=Brain and Behavior|volume=2|issue=5|pages=661–677|doi=10.1002/brb3.78|issn=2162-3279|pmc=3489818|pmid=23139911}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS, kas tiek ārstēti ar stimulantiem, neskatoties uz to kardiovaskulārajiem riskiem, ir novērots ilgāks dzīves ilgums, mazāks nelaimes gadījumu risks, mazāk psihisko saslimšanu, augstāka dzīves kvalitāte, ievērojami labākas braukšanas prasmes, kā arī par trešdaļu mazāks alkohola vai narkotiku atkarības risks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/press-release/BusinessWire/e072b5e9d8a34d12ac02c4942a914802|title=New Research Suggests Untreated ADHD Reduces Life Expectancy by Young Adulthood —Treatment May Help to Address the Problem|website=AP NEWS|access-date=2021-07-06|date=2019-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D’Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-8|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4147667/|journal=Journal of child psychology and psychiatry, and allied disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=0021-9630|pmc=4147667|pmid=25158998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=D'Onofrio|first2=Brian M.|last3=Quinn|first3=Patrick D.|last4=Lichtenstein|first4=Paul|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2016-12-15|title=Medication for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Risk for Depression: A Nationwide Longitudinal Cohort Study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27086545/|journal=Biological Psychiatry|volume=80|issue=12|pages=916–922|doi=10.1016/j.biopsych.2016.02.018|issn=1873-2402|pmc=4995143|pmid=27086545}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2017/07/170712201249.htm|title=ADHD medication tied to lower risk for alcohol, drug abuse in teens and adults|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cox|first=D. J.|last2=Merkel|first2=R. L.|last3=Kovatchev|first3=B.|last4=Seward|first4=R.|date=2000-04|title=Effect of stimulant medication on driving performance of young adults with attention-deficit hyperactivity disorder: a preliminary double-blind placebo controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10790000/|journal=The Journal of Nervous and Mental Disease|volume=188|issue=4|pages=230–234|doi=10.1097/00005053-200004000-00006|issn=0022-3018|pmid=10790000}}&lt;/ref&gt;

Pierādīta arī nestimulantu medikamentu efektivitāte UDHS simptomu ārstēšanā — atomoksetīns mazina UDHS simptomus ar ilgstošāku iedarbību nekā stimulanti, taču tas ir mazāk efektīvs un saistāms ar biežākiem nevēlamiem blakusefektiem, tādēļ tas lielākajā daļā valstu ir otrās kārtas medikaments gadījumiem, kad stimulanti nav devuši vēlamo terapeitisko efektu vai kāds cits cēlonis neļauj ārstēt pacientu ar stimulantiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/drugs/12959-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-nonstimulant-therapy-strattera--other-adhd-drugs|title=ADHD Medications: Strattera, Antidepressants &amp; More|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt; UDHS simptomus var mazināt arī bupropions, guanfacīns un klonidīns. Austrumeiropas valstīs UDHS ārstēšanā tiek izmantoti arī [[Nootropie līdzekļi|nootropie]] un [[neiroleptiskie līdzekļi]], un [[uztura bagātinātāji]], lai gan nav zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti.

Pasaulē UDHS tiek uzskatīts par visvairāk pētīto psihiatrijas diagnozi, taču Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, sabiedrībā, medicīnā un pat psihiatrijā zināšanas par UDHS ir ļoti zemas. Padomju Savienībā šāda psihiatriskā diagnoze netika atzīta. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā UDHS tiek atklāts un ārstēts retos, atsevišķos gadījumos. Stimulanti Latvijā parasti tiek uzskatīti par pēdējo terapiju, kas izmantojama UDHS ārstēšanai, gadījumos, kad citas iejaukšanās nav devušas rezultātus. Latvijā pieaugušajiem nav oficiāli apstiprinātas medikamentozas terapijas un stimulanti tiek izrakstīti tikai retos, atsevišķos gadījumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6045/download|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostika un ārstēšana bērniem un pusaudžiem|last=Bezborodovs|first=Ņikita}}&lt;/ref&gt;

== Pazīmes un simptomi ==

=== Pazīmes ===
Neuzmanība, hiperaktivitāte (pieaugušajos izpaužas kā iekšējs nemiers), traucējoša uzvedība un impulsivitāte ir izplatīta ar UDHS. Bieži ir grūtības mācībās, darbā un problēmas ar sociālu attiecību uzturēšanu. Pēc simptomiem var būt grūtības noteikt, kur ir robeža starp normālu neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, un kur šīs pazīmes ir pietiekami nopietnas, lai būtu nepieciešama psihiatriska palīdzība, kas šo diagnozi padara par pretrunīgu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/symptoms/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Symptoms|website=nhs.uk|access-date=2021-07-06|date=2017-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/adhd/controversies/|title=Controversies Surrounding ADHD|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

Pretēji nosaukumam, cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, traucējumu patiesais raksturs nav vāja uzmanība; sindroms ir nosaukts pēc tā kā traucējumi izskatās vērotājam no malas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/attention-deficit-disorder-vast/|title=ADHD Needs a Better Name. We Have One.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tipisks UDHS pēc būtības ir izpildfunkcijas trūkums, kas apgrūtina apzinātu, pārdomātu darbību veikšanu. Indivīdiem ar UDHS pat vienkāršu izpildfunkcijas darbību uzmanīga veikšana prasa neproporcionāli augstu prāta piepūli. Kvantitatīvās elektroencefalogrammas (qEEG) pētījumos veiktas smadzeņu darbības analīzes rāda, ka cilvēkiem ar UDHS ir atšķirīgs apziņas stāvoklis no tā, kāds tas ir cilvēkiem bez UDHS — novērojamas smadzeņu darbības anomālijas, piemēram, cilvēkiem ar UDHS atšķirībā no neirotipiskiem indivīdiem, koncentrēšanās laikā nesamazinās aktivitāte pasīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Default mode network)'', kas ir smadzeņu reģions, kas nodarbojas ar paša darbību analīzi un izpēti tad, kad netiek veikta cita aktivitāte. Kā arī, cilvēkiem ar UDHS, apzināti mēģinot koncentrēties, aktivitāte aktīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Dorsal attention network),'' kas iesaistīts uzmanīgas, koncentrētas darbības un domu procesa uzturēšanā, tieši samazinās, nevis palielinās, kā tas ir cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/about-adhd/executive-function-skills/|title=Executive Function Skills|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-brain-impulsivity-explained/|title=Impulsivity and the ADHD Brain: Neural Networks, Explained!|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2017-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-in-adults-nervous-system/|title=Uncomfortable Truths About the ADHD Nervous System|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2013-10-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paloyelis|first=Yannis|last2=Mehta|first2=Mitul A.|last3=Kuntsi|first3=Jonna|last4=Asherson|first4=Philip|date=2007-10|title=Functional magnetic resonance imaging in attention deficit hyperactivity disorder (ADHD): a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3763932/|journal=Expert review of neurotherapeutics|volume=7|issue=10|pages=1337–1356|doi=10.1586/14737175.7.10.1337|issn=1473-7175|pmc=3763932|pmid=17939771}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/315884|title=ADHD: Large imaging study confirms differences in several brain regions|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2017-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkam ar UDHS, stimulantu medikamentu iedarbības laikā, smadzeņu darbība līdzinās neirotipiska cilvēka smadzeņu darbībai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schweren|first=Lizanne J. S.|last2=de Zeeuw|first2=Patrick|last3=Durston|first3=Sarah|date=2013-10|title=MR imaging of the effects of methylphenidate on brain structure and function in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23165220/|journal=European Neuropsychopharmacology: The Journal of the European College of Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=10|pages=1151–1164|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.10.014|issn=1873-7862|pmid=23165220}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS raksturīga izkaisīta, nejauša un haotiska domāšana, un uzmanību no uzdevuma veikšanas var nekontrolēti novērst jebkāda veida stimuls: gan iekšējs, gan ārējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orderoochaos.com/real-talk/adhd-brain-decoding|title=Inside the ADHD Mind|website=Order Out of Chaos|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS ir novērojama normāla vai pat netipiski laba uzmanība aktivitātēs, kas indivīdam patīk vai liekas interesantas. Daudziem cilvēkiem ar UDHS novērojams apziņas kontrolē neesošs hiperfokuss, kas ir nekontrolēts, netipiski stipras uzmanības stāvoklis, kas var ilgt vairākas stundas, parasti līdz uzdevums tiek pilnībā pabeigts. Hiperfokuss var ilgt desmitiem stundas un tā laikā var tikt izlaistas ēdienreizes, apspiests miegs un dabisko vajadzību nokārtošana, kā arī indivīds uzdevuma veikšanas laikā var aizmirst par jebkā cita eksistenci, kas tieši nesaistās ar uzdevuma veikšanu. Hiperfokuss atsevišķos gadījumos ļauj indivīdiem sasniegt ārkārtīgi augstu produktivitāti uzdevumos, kas patīk vai ir neatliekami, kas var kompensēt UDHS radītus funkcionētspējas traucējumus un nereti apgrūtina UDHS klātbūtnes noteikšanu. Hiperfokuss nav apzināti kontrolējams, to izraisa vai nu īpaša interese vai patika pret kādu uzdevumu, vai uzdevuma neatliekamība.&lt;ref name=&quot;Wal2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Walitza S, Drechsler R, Ball J|date=August 2012|title=[The school child with ADHD]|trans-title=The school child with ADHD|url=https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf|journal=Therapeutische Umschau|language=DE|volume=69|issue=8|pages=467–73|doi=10.1024/0040-5930/a000316|pmid=22851461|access-date={{dat|2021|07|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726110423/https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/understanding-adhd-hyperfocus/|title=Hyperfocus: The ADHD Phenomenon of Intense Fixation|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2007-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ashinoff|first=Brandon K.|last2=Abu-Akel|first2=Ahmad|date=2021|title=Hyperfocus: the forgotten frontier of attention|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7851038/|journal=Psychological Research|volume=85|issue=1|pages=1–19|doi=10.1007/s00426-019-01245-8|issn=0340-0727|pmc=7851038|pmid=31541305}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi kā ar autistiskā spektra traucējumiem, bērniem un pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas hiperfiksācijas. UDHS hiperfiksācijas izpaužas kā ļoti dziļas un īslaicīgas intereses, piemēram, ja kāda iemesla dēļ ieinteresē noteikta tēma, cilvēks jūt regulāru, uzmācīgu un impulsīvu vēlmi par to lasīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/hyperfixation-adhd-stories/|title=“My Earliest Memory of ADHD Hyperfixation Is…”|last=Editors|first=ADDitude|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-11-10|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://themighty.com/2021/02/what-to-know-adhd-hyperfixation/|title=What You Need to Know About Hyperfixation and ADHD|website=The Mighty|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēki ar UDHS mēdz laiku uztvert citādāk nekā neirotipiski indivīdi. Cilvēki ar UDHS parasti nejūt laiku kā secīgu notikumu ķēdi, bet kā haotisku, savstarpēji savienotu notikumu kopumu. Tas rada neprecīzu laika izjūtu — daudzi cilvēki ar UDHS pastāvīgi pārvērtē to, cik daudz laiku prasa neinteresantas, vienkāršas darbības un nepamatoti zemu novērtē, cik daudz laiku prasīs interesantas un sarežģītas darbības. Ilgtermiņa atmiņa parasti nav negatīvi ietekmēta, taču gandrīz visiem cilvēkiem ar UDHS vērojami īstermiņa atmiņas deficīti: cilvēkam ar UDHS parasti ir grūti atcerēties, piemēram, ko viņš darījis no rīta, ēdis pusdienās vai pat kādas lietas paņēmis uzdevuma veikšanai, kā arī ir grūtības uzdevuma veikšanai vajadzīgo informāciju paturēt galvā, piemēram, skaitot lietas bieži sajūk to skaits vai atkārtoti jālasa instrukcijas, jo pie jebkuras novēršanās tās tiek aizmirstas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ptacek|first=Radek|last2=Weissenberger|first2=Simon|last3=Braaten|first3=Ellen|last4=Klicperova-Baker|first4=Martina|last5=Goetz|first5=Michal|last6=Raboch|first6=Jiri|last7=Vnukova|first7=Martina|last8=Stefano|first8=George B.|date=2019-05-26|title=Clinical Implications of the Perception of Time in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD): A Review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6556068/|journal=Medical Science Monitor : International Medical Journal of Experimental and Clinical Research|volume=25|pages=3918–3924|doi=10.12659/MSM.914225|issn=1234-1010|pmc=6556068|pmid=31129679}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fabio|first=Rosa Angela|last2=Bianco|first2=Marilla|last3=Caprì|first3=Tindara|last4=Marino|first4=Flavia|last5=Ruta|first5=Liliana|last6=Vagni|first6=David|last7=Pioggia|first7=Giovanni|date=2020-06-01|title=Working memory and decision making in children with ADHD: an analysis of delay discounting with the use of the dual-task paradigm|url=https://doi.org/10.1186/s12888-020-02677-y|journal=BMC Psychiatry|volume=20|issue=1|pages=272|doi=10.1186/s12888-020-02677-y|issn=1471-244X|pmc=PMC7268601|pmid=32487039}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/|title=How it really feels to be time-blind with ADHD|website=The ADHD Homestead|access-date=2021-07-06|date=2018-04-11|language=en|archive-date=2021-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210706064258/https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/}}&lt;/ref&gt;

Uzskatāma UDHS hiperaktivitāte pusaudžiem un pieaugušajiem parasti tiek apspiesta. Tomēr daudziem arī pieaugušo vecumā saglabājas nepārtraukta vai bieža vēlme būt kustībā, kas izpaužas kā nemitīga spēlēšanās ar roku un kāju pirkstiem, dīdīšanās, bīdīšanās vai šūpošanās krēslā, kāju šūpošana un krustošana, grozīšanās, spēlēšanās, objektu aiztikšana vai spārdīšana; bieži ir grūtības vai pat neiespējami nosēdēt krēslā ik pēc pāris minūtēm nemainot pozu. Var būt arī vēlme piecelties kājās situācijā, kur tas nav sociāli pieņemts, piemēram, sapulces laikā. Hiperaktivitāte var būt arī iekšēja, kas izpaužas kā nevēlama sapņošana vai nemitīga domāšana. Pierādījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS kustības uzlabo koncentrēšanās spēju, atmiņu, uzmanību un motivāciju un, iespējams, ir neapzināts mehānisms ar kuru tiek paaugstināts pārlieku zemais dopamīna un noradrenalīna līmenis smadzenēs. Skolotāji, aizliedzot bērniem ar UDHS mācīšanās laikā spēlēties ar objektiem un liekot sēdēt mierīgi, iespējams, samazina skolēna koncentrēšanās spēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/focus-factors/|title=The Body-Brain Connection: How Fidgeting Sharpens Focus|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2008-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caddac.ca/understanding-adhd/in-adulthood/adult-symptoms/|title=Adult Symptoms – Centre for ADHD Awareness Canada|website=caddac.ca|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auckland.ac.nz/en/news/2021/03/22/bioengineers-shows-that-fidgeting-might-help-concentration.html|title=Bioengineers show that fidgeting might help us concentrate - The University of Auckland|website=www.auckland.ac.nz|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brainandlife.org/articles/adults-with-attention-deficit-hyperactivity-disorder-often-have-other-conditions/|title=What Neurologists Are Learning from Treating Adults with ADHD|website=www.brainandlife.org|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/adhd-millennial/2018/01/why-cant-people-with-adhd-sit-still|title=Why Can't People With ADHD Sit Still?|website=Psych Central|access-date=2021-07-07|date=2018-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd|title=Study: Sitting still in class may not be best learning technique for children with ADHD {{!}} Arts and Sciences|website=artsandsciences.fsu.edu|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools|title=The Benefits of Fidget Tools: What Research Says About ADHD AND SPD|website=therapyshoppe.com|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools}}&lt;/ref&gt; UDHS ir galvenais zināmais riska faktors nagu graušanā bērniem un pusaudžiem: līdz pat 75% bērnu un pusaudžu ar ilgstošu nagu graušanu ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ghanizadeh|first=Ahmad|date=2008-06-02|title=Association of nail biting and psychiatric disorders in children and their parents in a psychiatrically referred sample of children|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2435519/|journal=Child and Adolescent Psychiatry and Mental Health|volume=2|pages=13|doi=10.1186/1753-2000-2-13|issn=1753-2000|pmc=2435519|pmid=18513452}}&lt;/ref&gt;

Lai gan emocionāla disregulācija netiek uzskaitīta pie UDHS simptomiem, gandrīz visiem indivīdiem ar UDHS impulsivitāte, hiperaktivitāte un neuzmanība skar arī emocionālo sfēru. Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīga viegla aizkaitināmība un nespēja nomierināties pašiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-adults/emotions-feel-like-too-much-it-could-be-a-symptom-of-adhd/|title=Emotions Feel Like Too Much? It Could Be a Symptom of ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Emocionālās disregulācijas klātbūtne ar UDHS ir tipiska arī bez komorbīdām psihiatriskām diagnozēm, tā ievērojami atšķiras no personības vai garastāvokļa traucējumiem, piemēram, robežstāvokļa personības traucējumiem vai bipolārajiem traucējumiem ar to, ka cilvēku ar UDHS emocijas ir racionālas un normālas, taču ir traucēta spēja aizturēt to izrādīšanu, nerīkoties to ietekmē un spēja tās nomierināt.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rüfenacht|first=Eva|last2=Euler|first2=Sebastian|last3=Prada|first3=Paco|last4=Nicastro|first4=Rosetta|last5=Dieben|first5=Karen|last6=Hasler|first6=Roland|last7=Pham|first7=Eléonore|last8=Perroud|first8=Nader|last9=Weibel|first9=Sébastien|date=2019-07-18|title=Emotion dysregulation in adults suffering from attention deficit hyperactivity disorder (ADHD), a comparison with borderline personality disorder (BPD)|url=https://doi.org/10.1186/s40479-019-0108-1|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=6|issue=1|pages=11|doi=10.1186/s40479-019-0108-1|issn=2051-6673|pmc=PMC6637623|pmid=31360522}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no bipolārajiem traucējumiem, UDHS afekta stāvokļus izraisa īsti, pamatoti stimuli un nav novērojams cikliskums to izpausmē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ajmc.com/view/emotional-dysregulation-and-executive-dysfunction-in-patients-with-adhd-and-bipolar-disorder|title=Emotional Dysregulation and Executive Dysfunction in Patients With ADHD and Bipolar Disorder|website=AJMC|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt; Ar UDHS bieži novērojama īpaši augsta jutība uz īstu vai uztvertu sociālu atraidījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-rejection-sensitive-dysphoria|title=What is the link between ADHD and rejection sensitive dysphoria?|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-07|date=2021-04-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/rejection-sensitive-dysphoria-and-adhd/|title=How ADHD Ignites Rejection Sensitive Dysphoria|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2017-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bērniem ar UDHS nereti ir problēmas ar dusmu kontroli, viņi bieži ir klasēs atstumtie un cieš no [[Mobings|mobinga]], kā arī paši biežāk veic šādas darbības pret citiem.&lt;ref name=&quot;onlinelibrary.wiley.com&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wiener|first=Judith|last2=Mak|first2=Meghan|date=2009|title=Peer victimization in children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/pits.20358|journal=Psychology in the Schools|language=en|volume=46|issue=2|pages=116–131|doi=10.1002/pits.20358|issn=1520-6807}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newyorkbehavioralhealth.com/how-behavioral-characteristics-of-adhd-are-related-to-bullying-and-victimization/|title=How Behavioral Characteristics of ADHD are Related to Bullying and Victimization|website=New York Behavioral Health|access-date=2021-07-06|date=2012-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Visos vecumos aptuveni pusei cilvēku ar UDHS ir novērota sociāla nepieņemtība vienaudžu vidū, kas nereti rada komorbīdu depresiju, sociālu nemieru un mazvērtības sajūtas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paulson|first=James F.|last2=Buermeyer|first2=Curt|last3=Nelson-Gray|first3=Rosemery O.|date=2005-02|title=Social rejection and ADHD in young adults: an analogue experiment|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16009661/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=8|issue=3|pages=127–135|doi=10.1177/1087054705277203|issn=1087-0547|pmid=16009661}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/blogs/adult-ad-hd-effects-on-relationships-and-self-esteem/|title=Adult AD/HD: Effects on Relationships and Self-Esteem - ADHD: Attention Deficit Hyperactivity Disorder|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

=== Simptomi ===
Visi diagnostifikācijā izmantotie UDHS simptomi ir apvienojami trijos galvenajos UDHS simptomos — neuzmanībā, hiperaktivitātē un impulsivitātē.

Bērniem izplatīti šādi UDHS simptomi:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* vāja uzmanība, viegli novēršas;
* biežas neuzmanības kļūdas;
* aizmāršība un bieži pazaudē lietas;
* grūtības palikt pie uzdevumiem, kas ir grūti un prasa daudz laiku;
* grūtības klausīties un sekot instrukcijām;
* bieži maina aktivitāti vai uzdevumu;
* grūtības ar uzdevumu organizēšanu;
* nevar nosēdēt mierā, īpaši klusā un mierīgā vidē;
* nepārtraukta spēlēšanās ar pirkstiem, roku un kāju kustināšana;
* pārlieku daudz fiziskas aktivitātes;
* pārlieku daudz runā;
* nevar sagaidīt savu kārtu rindās un spēlēs;
* rīkojas bez apdomāšanās;
* pārtrauc un iejaucas citu sarunās;
* vāja briesmu sajūta, kas rada pārgalvību.

Pieaugušajiem izplatīti šādi UDHS simptomi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udhs.lv/|title=Pieaugušo uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|website=www.udhs.lv|access-date=2021-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* nepievērš uzmanību detaļām vai pieļauj neuzmanības kļūdas darbā;
* nemierīgas rokas vai kājas, vai grozīšanās krēslā;
* grūti saglabāt uzmanību situācijās, kurās ilgi jāsēž;
* neieklausās, kad viņš/a tieši tiek uzrunāts/a;
* izjūt diskomfortu, sekojot instrukcijām, un nespēj pabeigt darbu;
* ir grūti veikt uzdevumus klusumā;
* problēmas rada pasākumu, uzdevumu organizēšana;
* sajūt nepieciešamību būt kustībā;
* nepatīk, nevēlas veikt uzdevumus, kas prasa garīgu piepūli;
* pārmērīgi daudz runā;
* bieži vien atbild, pirms jautājums uzdots līdz galam, nevar sagaidīt savu kārtu;
* paralēli dara citas lietas, kas nav nepieciešamas konkrētam uzdevumam;
* aizmirst ikdienas darbības, uzdevumus, pienākumus.

=== Dzimumu atšķirības ===
Skolas vecumā, atkarībā no valsts, zēniem UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes biežāk nekā meitenēm, tādēļ parasti tiek uzskatīts, ka UDHS ir vairākkārt izplatītāks zēniem nekā meitenēm. Nav zināms, vai UDHS tiešām izplatītāks ir vīriešiem, jo neirobioloģiskajos mehānismos, kas izraisa UDHS simptomus, nav novērotas ievērojamas dzimumu atšķirības.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Quinn|first=Patricia O.|last2=Madhoo|first2=Manisha|date=2014|title=A Review of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Women and Girls: Uncovering This Hidden Diagnosis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4195638/|journal=The Primary Care Companion for CNS Disorders|volume=16|issue=3|doi=10.4088/PCC.13r01596|issn=2155-7772|pmc=4195638|pmid=25317366}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka vīriešiem UDHS tiek atklāts biežāk, jo vīriešiem raksturīga lielāka agresivitāte, kas var izpausties izpaužas kā antisociāla un traucējoša uzvedība, kā arī sociālās normas pieļauj UDHS simptomu izpausmi vīriešos, taču nepieļauj to sievietēs, kas liek sievietēm apspiest ārēju hiperaktivitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/adhd-symptoms-in-girls-and-boys|title=ADHD Symptoms Differ in Boys and Girls|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2016-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Meitenēm skolas vecumā UDHS tiek atklāts reti, jo simptomi visbiežāk ir iekšēji un parasti nav saistāmi ar traucējošu uzvedību. Sievietēm UDHS parasti tiek atklāts tikai jau esot pieaugušā vecumā un ārstējot kādu komorbīdu psihiatrisku diagnozi, piemēram, depresiju vai nemieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/gender-differences-in-adhd-women-vs-men/|title=Women with ADHD: No More Suffering in Silence|last=Littman|first=Ellen|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2018-01-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar UDHS ir novērojami izplatītāki citi psihiski traucējumi, nekā vīriešiem, īpaši depresija, trauksme un ēšanas traucējumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jwatch.org/na45819/2018/01/10/comorbidities-with-adhd-men-and-women|title=NEJM Journal Watch: Summaries of and commentary on original medical and scientific articles from key medical journals|website=www.jwatch.org|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Solberg|first=B. S.|last2=Halmøy|first2=A.|last3=Engeland|first3=A.|last4=Igland|first4=J.|last5=Haavik|first5=J.|last6=Klungsøyr|first6=K.|date=2018-3|title=Gender differences in psychiatric comorbidity: a population‐based study of 40 000 adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5838558/|journal=Acta Psychiatrica Scandinavica|volume=137|issue=3|pages=176–186|doi=10.1111/acps.12845|issn=0001-690X|pmc=5838558|pmid=29266167}}&lt;/ref&gt; Sievietes ar UDHS bieži netiek pieņemtas vienaudžu vidū un mēdz būt sociāli izolētas biežāk nekā vīrieši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-women-comorbid-conditions/|title=Study: Comorbid Conditions More Prevalent in Women with ADHD|last=Constance|first=Lilly|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2019-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/feeling-socially-weak-build-your-strength/|title=&quot;I Feel Utterly, Hopelessly Alone.&quot;|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar neārstētu UDHS ir ļoti augsts pašnāvības risks — aptuveni 24% sieviešu ar UDHS ir kādreiz dzīvē mēģinājušas izdarīt pašnāvību, salīdzinot ar 3% sievietēm bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/graisondangor/2021/12/31/24-of-women-with-adhd-have-attempted-suicide-study-finds/|title=24% Of Women With ADHD Have Attempted Suicide, Study Finds|last=Dangor|first=Graison|website=Forbes|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phillyvoice.com/adhd-suicide-risk-statistics/|title=Suicide risk five times higher among people with ADHD, study finds|website=PhillyVoice|access-date=2021-07-06|date=2021-01-01|language=english}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar UDHS ir 6 reizes augstāka iespējamība kādreiz dzīvē piedzīvot neplānotu grūtniecību — aptuveni 40% sieviešu ar UDHS piedzīvo neplānotu grūtniecību vismaz vienu reizi dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.contemporarypediatrics.com/view/girls-adhd-increased-risk-teen-pregnancy|title=Girls with ADHD at increased risk for teen pregnancy|website=Contemporary Pediatrics|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

Vīriešiem komorbīdas psihiatriskās diagnozes ir retāk nekā sievietēm, taču ievērojami biežāk (5—8 X) nekā cilvēkiem bez UDHS. Vīriešiem ar UDHS bieži ir komorbīdas atkarības, depresija un trauksme. Vīriešiem ar UDHS biežāk novērojama impulsīva, antisociāla un bīstama uzvedība, narkotiku, nikotīna, alkohola un [[azartspēļu atkarība]]s.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anker|first=Espen|last2=Haavik|first2=Jan|last3=Heir|first3=Trond|date=2020-09-19|title=Alcohol and drug use disorders in adult attention-deficit/hyperactivity disorder: Prevalence and associations with attention-deficit/hyperactivity disorder symptom severity and emotional dysregulation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7515748/|journal=World Journal of Psychiatry|volume=10|issue=9|pages=202–211|doi=10.5498/wjp.v10.i9.202|issn=2220-3206|pmc=7515748|pmid=33014721}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka Zviedrījā 32% vīriešu ar atklātu UDHS kādreiz dzīvē ir bijuši krimināli sodīti.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Young|first=S.|last2=Moss|first2=D.|last3=Sedgwick|first3=O.|last4=Fridman|first4=M.|last5=Hodgkins|first5=P.|date=2015-1|title=A meta-analysis of the prevalence of attention deficit hyperactivity disorder
in incarcerated populations|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4301200/|journal=Psychological Medicine|volume=45|issue=2|pages=247–258|doi=10.1017/S0033291714000762|issn=0033-2917|pmc=4301200|pmid=25066071}}&lt;/ref&gt;

=== Intelekts ===
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar UDHS parasti ir zemāki rezultāti IQ testos.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Frazier TW, Demaree HA, Youngstrom EA|date=July 2004|title=Meta-analysis of intellectual and neuropsychological test performance in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_neuropsychology_2004-07_18_3/page/543|journal=Neuropsychology|volume=18|issue=3|pages=543–55|doi=10.1037/0894-4105.18.3.543|pmid=15291732|s2cid=17628705}}&lt;/ref&gt; Šī fakta nozīme ir pretrunīga, jo, iespējams, zemākus IQ rezultātus rada UDHS simptomi, nevis zemāks intelekts. UDHS simptomi kā novēršanās un slikta darba atmiņa, iespējams, samazina IQ testa rezultātus, taču neliecina par zemākām intelekta spējām.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Pētījumos par UDHS, iespējams, ka indivīdi ar augstāku IQ tiek iekļauti neproporcionāli bieži, jo daudzi pētījumi neiekļauj indivīdus ar zemāku IQ, neskatoties uz to, ka cilvēkiem ar UDHS vidējais IQ tipiski ir par 9 punktiem zemāks.&lt;ref name=&quot;Mac2016&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mackenzie GB, Wonders E|date=2016|title=Rethinking Intelligence Quotient Exclusion Criteria Practices in the Study of Attention Deficit Hyperactivity Disorder|journal=Frontiers in Psychology|volume=7|pages=794|doi=10.3389/fpsyg.2016.00794|pmc=4886698|pmid=27303350}}&lt;/ref&gt; Indivīdiem ar augstu intelektu ir lielāks neveiktas UDHS diagnozes risks, iespējams, jo indivīdiem ar augstu intelektu ir attīstītas kompensējošas darbības, kas mazina UDHS traucējumu izpausmes.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rommelse N, van der Kruijs M, Damhuis J, Hoek I, Smeets S, Antshel KM, Hoogeveen L, Faraone SV|date=December 2016|title=An evidenced-based perspective on the validity of attention-deficit/hyperactivity disorder in the context of high intelligence|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|volume=71|pages=21–47|doi=10.1016/j.neubiorev.2016.08.032|pmid=27590827|s2cid=6698847}}&lt;/ref&gt;

Pētījumi pieaugušajos rāda, ka zemāks intelekts indivīdiem ar UDHS nav saistāms ar cēloņsakarību un to labāk izskaidro saistītas veselības problēmas, tādēļ tiek uzskatīts, ka neskatoties uz IQ rezultātu samazinājumu, UDHS neietekmē intelekta spējas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bridgett DJ, Walker ME|date=March 2006|title=Intellectual functioning in adults with ADHD: a meta-analytic examination of full scale IQ differences between adults with and without ADHD|url=https://archive.org/details/sim_psychological-assessment_2006-03_18_1/page/n3|journal=Psychological Assessment|volume=18|issue=1|pages=1–14|doi=10.1037/1040-3590.18.1.1|pmid=16594807}}&lt;/ref&gt; [[Stimulanti|Stimulantu]] iedarbības laikā cilvēkiem ar UDHS novērojami augstāki rezultāti IQ testos; bērniem ar UDHS novērots kumulatīvs IQ paaugstinājums lietojot stimulantus, kas, iespējams, izskaidrojams ar smadzeņu darbības normalizāciju ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhang|first=Lishan|last2=Jin|first2=Xingming|last3=Zhang|first3=Yiwen|date=2011-02|title=Effect of methylphenidate on intelligence quotient scores in Chinese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21192143/|journal=Journal of Clinical Psychopharmacology|volume=31|issue=1|pages=51–55|doi=10.1097/JCP.0b013e3182060f3f|issn=1533-712X|pmid=21192143}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tsai|first=Ching-Shu|last2=Huang|first2=Yu-Shu|last3=Wu|first3=Chen-Long|last4=Hwang|first4=Fang-Ming|last5=Young|first5=Kin-Bao|last6=Tsai|first6=Ming-Horng|last7=Chu|first7=Shih-Ming|date=2013-12-04|title=Long-term effects of stimulants on neurocognitive performance of Taiwanese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4235029/|journal=BMC Psychiatry|volume=13|pages=330|doi=10.1186/1471-244X-13-330|issn=1471-244X|pmc=4235029|pmid=24305033}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/7776938_Effects_of_Stimulant_Medication_on_Cognitive_Performance_of_Children_with_ADHD|title=Effects of Stimulant Medication on Cognitive Performance of Children with ADHD {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Indivīdiem ar UDHS stimulantu iedarbības laikā vērojamas labākas sekmes testos, kontroldarbos un eksāmenos, labāks rokraksts un kārtīgāka darba vieta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-8|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5710548/|journal=JAMA Psychiatry|volume=74|issue=8|pages=815–822|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X|pmc=5710548|pmid=28658471}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-08-01|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://jamanetwork.com/journals/jamapsychiatry/fullarticle/2633178|journal=JAMA Psychiatry|language=en|volume=74|issue=8|pages=815|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tucha|first=Oliver|last2=Lange|first2=Klaus W.|date=2004-10|title=Handwriting and attention in children and adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15585901/|journal=Motor Control|volume=8|issue=4|pages=461–471|doi=10.1123/mcj.8.4.461|issn=1087-1640|pmid=15585901}}&lt;/ref&gt;

=== Pašmedicēšanās un kompensējošas darbības ===
Cilvēkiem ar augsti funkcionējošu UDHS ir raksturīgas kompensējošas darbības, kas ļauj ar dažādām metodēm kompensēt UDHS radītos funkcionētspējas traucējumus. Cilvēki ar UDHS mēdz netipiski daudz izmantot pulksteņus, doties uz svarīgām sanāksmēm ievērojami ātrāk, daudz un detalizēti plānot ikdienas aktivitātes, daudz pierakstīt, atzīmēt kalendāros datumus pat ikdienišķām lietām, tēlot interesi neinteresantās sarunās, utt. Bieži ar UDHS raksturīgs, ka nemitīgi izveido detalizētus plānus, bet impulsivitātes dēļ nespēj tos izpildīt. Cilvēkiem ar augstu intelektu vērojams, ka viņi paši atrod veidus kā kompensēt savus uzmanības deficīta radītos trūkumus un līdz ar to var funkcionēt sabiedrībā ar neatklātu UDHS. Psihoterapija lielā mērā balstās uz šādu kompensējošu darbību iemācīšanu indivīdam, lai uzlabotu viņa funkcionētspēju sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Canela|first=Carlos|last2=Buadze|first2=Anna|last3=Dube|first3=Anish|last4=Eich|first4=Dominique|last5=Liebrenz|first5=Michael|date=2017-09-27|title=Skills and compensation strategies in adult ADHD – A qualitative study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5617155/|journal=PLoS ONE|volume=12|issue=9|doi=10.1371/journal.pone.0184964|issn=1932-6203|pmc=5617155|pmid=28953946}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/dealing-with-adhd-80-coping-strategies/|title=ADHD Coping Strategies You Haven't Tried Yet|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2016-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/creative-synthesis/201801/how-adhd-adults-cope-treatment|title=How ADHD Adults Cope Before Treatment {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

UDHS bieži ir komorbīds ar vielu atkarībām, kas var būt, vismaz sākotnēji, pašmedicēšanās izraisīta. Pierādījumi liecina, ka nikotīns darbojas līdzīgi UDHS ārstēšanā izmantotajiem stimulatoru medikamentiem, īslaicīgi samazinot impulsivitāti, neuzmanību un hiperaktivitāti, kas, iespējams, izskaidro īpaši izplatītu nikotīna atkarību starp cilvēkiem ar UDHS. Turcijā novērots, ka 72,5% vīriešu un 27,5% sieviešu ar UDHS ir atkarība no nikotīna.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=BİLGİ|first=Bülent|last2=AKSOY|first2=Umut Mert|last3=ŞAHMELİKOĞLU ONUR|first3=Özge|last4=MANER|first4=Ayşe Fulya|date=2017-12|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Nicotine Dependence in Adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5758075/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=54|issue=4|pages=322–327|doi=10.5152/npa.2017.15882|issn=1300-0667|pmc=5758075|pmid=29321705}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS bieži novērojama īpaši smaga nikotīna atkarība, kura nereaģē uz tipiskām atkarības ārstēšanas metodēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248|title=Nicotine and Behavior in Adult ADHD - Full Text View - ClinicalTrials.gov|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Fisher|first2=Carl Erik|last3=Nellen|first3=Romilda|last4=Frei|first4=Anja|last5=Biechl|first5=Anne-Catherine|last6=Hiestand|first6=Nina|last7=Huber|first7=Alice|last8=Buadze|first8=Anna|last9=Eich|first9=Dominique|date=2016-07-04|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine withdrawal: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/s12888-016-0911-9|journal=BMC Psychiatry|volume=16|issue=1|pages=208|doi=10.1186/s12888-016-0911-9|issn=1471-244X|pmc=PMC4932755|pmid=27377376}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS arī novērota regulāra un lielu dozu [[Kofeīns|kofeīna]] lietošana, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka kofeīns, būdams stimulants, mazina UDHS simptomus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cipollone|first=Giada|last2=Gehrman|first2=Philip|last3=Manni|first3=Corrado|last4=Pallucchini|first4=Alessandro|last5=Maremmani|first5=Angelo G. I.|last6=Palagini|first6=Laura|last7=Perugi|first7=Giulio|last8=Maremmani|first8=Icro|date=2020-11-23|title=Exploring the Role of Caffeine Use in Adult-ADHD Symptom Severity of US Army Soldiers|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7700297/|journal=Journal of Clinical Medicine|volume=9|issue=11|doi=10.3390/jcm9113788|issn=2077-0383|pmc=7700297|pmid=33238642}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ioannidis|first=Konstantinos|last2=Chamberlain|first2=Samuel R.|last3=Müller|first3=Ulrich|date=2014-09|title=Ostracising caffeine from the pharmacological arsenal for attention-deficit hyperactivity disorder--was this a correct decision? A literature review|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24989644/|journal=Journal of Psychopharmacology (Oxford, England)|volume=28|issue=9|pages=830–836|doi=10.1177/0269881114541014|issn=1461-7285|pmid=24989644}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2011-04-01|title=Tea consumption maybe an effective active treatment for adult attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0306987710003531|journal=Medical Hypotheses|language=en|volume=76|issue=4|pages=461–463|doi=10.1016/j.mehy.2010.08.049|issn=0306-9877}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-in-the-news/adhd-and-self-medicating-with-stimulants/|title=ADHD and Self-Medicating With Stimulants|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS novērojama arī alkohola, marihuānas un citu psihotropo vielu lietošana ievērojami biežāk nekā cilvēkiem bez UDHS. Tas izskaidrojams ar impulsivitāti, tieksmi uz atkarībām, kā arī, iespējams, daudzi indivīdi, nespēdami iekļauties sabiedrībā, izvēlas lietot vielas, lai mazinātu UDHS izraisītu komorbīdu psihisko traucējumu, piemēram, depresijas simptomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/mental-health/adhd-and-addiction|title=Exploring the Strong Link Between ADHD and Addiction|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2019-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pozitīvas pazīmes ===
Iespējamas UDHS priekšrocības un pozitīvas pazīmes ir sākts pētīt tikai nesen, tādēļ šādu pētījumu ir maz. Tiek veikti pētījumi, lai noteiktu, vai UDHS simptomi noteiktos apstākļos vai uzdevumos nedod priekšrocības. Stereotipiski cilvēkiem ar UDHS ir raksturīgs liels entuziasms, radoša domāšana, liela enerģija, risku uzņemšanās, liela zinātkāre un hiperfokuss: ārkārtīgi spēcīga uzmanība ārkārtas situācijā vai uzdevumos, kas patīk vai interesē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@mitchfodstad/7-attributes-of-the-adhd-mind-that-promote-success-8845bb6a4a31|title=7 Attributes of the ADHD Mind that Promote Success|last=Fodstad|first=Mitch|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2018-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm mēdz būt vispārīgs, netipiski plašs zināšanu un iemaņu klāsts dažādās, savstarpēji nesaistītās tēmās, un nemitīgi mainīgas intereses un hobiji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@racheldmark/adhd-artist-jack-of-all-trades-8df1675556a|title=ADHD Artist, “Jack of all trades”|last=Mark|first=Rachel D.|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2019-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada pētījumu apskatā tika atklāts, ka radošā domāšana ir saistīta ar UDHS simptomu klātbūtni, īpaši diverģenta domāšana un radošo sasniegumu daudzums, taču gadījumos, kad nav diagnostificējams pats UDHS, iespējams, jo UDHS diagnozes kritērijs ir šo pašu pazīmju izdarīts traucējums, nevis klātbūtne. Diverģenta domāšana ir spēja radīt radošus risinājumus, kas ievērojami atšķiras cits no cita un apskata problēmu no dažādiem skatupunktiem.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Hoogman|first1=Martine|last2=Stolte|first2=Marije|last3=Baas|first3=Matthijs|last4=Kroesbergen|first4=Evelyn|date=2020-12-01|title=Creativity and ADHD: A review of behavioral studies, the effect of psychostimulants and neural underpinnings|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763420305935|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|language=en|volume=119|pages=66–85|doi=10.1016/j.neubiorev.2020.09.029|issn=0149-7634|pmid=33035524|s2cid=222142805}}&lt;/ref&gt; Tiem, kuriem ir UDHS simptomi, iespējams, ir priekšrocība šāda veida radošajā domāšanā, jo viņiem tipiski ir izkaisīta uzmanība, kas ļauj strauji pārslēgties starp dažādiem uzdevuma aspektiem. Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm raksturīga pielāgojama asociatīvā atmiņa, kas nozīmē, ka tie var atcerēties un izmantot attālināti saistītas idejas, kas dod labāku spēju jaunu ideju radīšanā. Impulsivitāte ļauj cilvēkiem ar UDHS simptomiem apskatīt idejas, kuras citi nebūtu apskatījuši. Taču cilvēkiem ar UDHS ir problēmas ar konverģento domāšanu, kas ir radošās domāšanas process, kas prasa uzturētu centību un uzmanību, lai atrastu risinājumus problēmām, kurām ir iepriekš noteiktas prasībās.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Cilvēkiem ar UDHS hiperfokuss var radīt īpaši augstu produktivitāti galējās vajadzības vai lielas intereses gadījumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hupfeld|first=Kathleen E.|last2=Abagis|first2=Tessa R.|last3=Shah|first3=Priti|date=2019-06-01|title=Living “in the zone”: hyperfocus in adult ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s12402-018-0272-y|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=11|issue=2|pages=191–208|doi=10.1007/s12402-018-0272-y|issn=1866-6647}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS raksturīga liela drosme, piedzīvojumu kāre un nepakļāvība nevēlamiem apstākļiem. Hiperaktivitāte var radīt netipiski lielu entuziasmu, kas var izpausties kā liela centība un enerģija kādā lietā, kas aizrauj. Ar augstu funkcionējošu UDHS cilvēki bieži tiek uztverti kā ar labu humora izjūtu un savas atšķirīgās, impulsīvās domāšanas dēļ var būt harizmātiski sociālās situācijās. Ņemot vērā, ka UDHS indivīdam visu dzīvi radījis grūtības funkcionēt, kā kompensējošs mehānisms daudzos izveidojas izteikta neatlaidība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/328582297_The_positive_aspects_of_attention_deficit_hyperactivity_disorder_a_qualitative_investigation_of_successful_adults_with_ADHD|title=(PDF) The positive aspects of attention deficit hyperactivity disorder: a qualitative investigation of successful adults with ADHD|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/potential-benefits-of-having-an-adhd-employee/|title=Top 5 Potential Benefits of ADHD for Employees {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-11|date=2016-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Paaugstināta interese ir par iespējamu pozitīvo UDHS ietekmi jaunu uzņēmumu veidošanā un uzņēmējdarbībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Moore|first1=Curt B.|last2=McIntyre|first2=Nancy H.|last3=Lanivich|first3=Stephen E.|date=2019-12-06|title=ADHD-Related Neurodiversity and the Entrepreneurial Mindset|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/1042258719890986|journal=Entrepreneurship Theory and Practice|language=en|volume=45|pages=64–91|doi=10.1177/1042258719890986|s2cid=213407235}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Hatak|first1=Isabella|last2=Chang|first2=Manling|last3=Harms|first3=Rainer|last4=Wiklund|first4=Johan|date=2020-08-29|title=ADHD symptoms, entrepreneurial passion, and entrepreneurial performance|journal=Small Business Economics|language=en|doi=10.1007/s11187-020-00397-x|issn=1573-0913|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Pētījumā, kurā tika pētītas psihiatriskās diagnozes starp ASV uzņēmējiem, tika noskaidrots, ka 29% uzņēmēju, kas aizpildīja diagnostikas anketu, ir diagnostificējams UDHS, kas bija ievērojami vairāk nekā kontroles paraugā (5%).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Freeman|first=Michael A.|last2=Staudenmaier|first2=Paige J.|last3=Zisser|first3=Mackenzie R.|last4=Andresen|first4=Lisa Abdilova|date=2019-08-01|title=The prevalence and co-occurrence of psychiatric conditions among entrepreneurs and their families|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0059-8|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=323–342|doi=10.1007/s11187-018-0059-8|issn=1573-0913}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka apstiprināta UDHS diagnoze divkāršo iespēju, ka cilvēks kādreiz dzīvē izveidos savu uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lerner|first=Daniel A.|last2=Verheul|first2=Ingrid|last3=Thurik|first3=Roy|date=2019-08-01|title=Entrepreneurship and attention deficit/hyperactivity disorder: a large-scale study involving the clinical condition of ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0061-1|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=381–392|doi=10.1007/s11187-018-0061-1|issn=1573-0913}}&lt;/ref&gt; Veicot nodarbinātības pētījumu Somijā, noskaidrots, ka izslēdzot visus citus statistiskos faktorus, diagnostificējams UDHS par 30% paaugstina iespēju būt [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātam]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2016. gada 22. marts.|title=Entrepreneurial Tendencies Among People with ADHD|url=https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2405366|journal=International Review of Entrepreneurship|volume=13 (3)|pages=187-204|via=SSRN}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS neproporcionālu interesi par jaunu uzņēmumu dibināšanu, iespējams, izskaidro plaši izplatītas UDHS pazīmes kā: zinātkāre, atvērtība jaunām pieredzēm, impulsivitāte, riskēšana, un hiperfokuss, kas ievadītas pareizā interesē var radīt augstu entuziasmu, drosmi un neatlaidību.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Vairākiem pasaulē zināmiem, ļoti veiksmīgiem uzņēmējiem ir UDHS pazīmes vai diagnoze, piemēram, IKEA izveidotājs Ingvars Kamprāds un multimiljardieris Ričards Brensons pašidentificējas kā cilvēki ar izteiktu ar UDHS; ir vairākkārt izplatītas baumas, ka amerikāņu multimiljardieris Donalds Tramps ir ar diagnostificētu un ārstētu UDHS; JetBlue dibinātājs Deivids Nīlemans ir ar jau skolas laikā apstiprinātu UDHS diagnozi, kuru viņš uzskata par savas biznesa veiksmes cēloni, nevis traucēkli.&lt;ref name=&quot;:16&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Lee|first1=Jong Won|last2=Seo|first2=Kyunghoon|last3=Bahn|first3=Geon Ho|date=2020|title=The Positive Aspects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder among Famous People|journal=Psychiatry Investigation|volume=17|issue=5|pages=424–431|doi=10.30773/pi.2020.0036|issn=1738-3684|pmc=7265029|pmid=32321205}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-entrepreneur-stories-jetblue-kinkos-jupitermedia/|title=How to Succeed in Business with ADHD|last=Gilman|first=Lois|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.switzeronleadership.com/the-adhd-leader/|title=The ADHD Business Leader|website=Switzer Associates|access-date=2021-07-11|date=2019-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/unfit-unfocused-or-is-tru_b_11568002|title=In My Professional Opinion, Trump Could Use An ADHD Specialist|last=PsyD|first=George Sachs|last2=Center|first2=ContributorClinical Psychologist {{!}} Founder Sachs|website=HuffPost|access-date=2021-07-11|date=2016-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izteiktas UDHS pazīmes raksturīgas bijušas daudzām izcilām personībām. Analizējot Leonardo da Vinči psiholoģisko profilu pēc saglabātām laikabiedru liecībām un zināmajiem materiāliem, Pāvijas Universitātes neirologi izdarījuši secinājumu, ka Leonardo da Vinči personības iezīmes, haotisku darba procesu, organizācijas grūtības, tieksmi iesākt daudzus darbus un nevienu nepabeigt un nemitīgi mainīgu interesi par daudz dažādām tēmām, vislabāk izskaidro UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Catani|first=Marco|last2=Mazzarello|first2=Paolo|date=2019-06-01|title=Grey Matter Leonardo da Vinci: a genius driven to distraction|url=https://doi.org/10.1093/brain/awz131|journal=Brain|volume=142|issue=6|pages=1842–1846|doi=10.1093/brain/awz131|issn=0006-8950}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka UDHS, iespējams, bijis arī Albertam Einšteinam, kuram esot bijusi raksturīga izteikta neuzmanība, nemitīga novēršanās, aizmāršība, impulsivitāte un smagas uzvedības problēmas skolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/inventions/einsteins-life-facts-and-fiction|title=Albert Einstein: Fact or Fiction?|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inspiremalibu.com/blog/mental-health/9-famous-people-with-adhd-attention-deficit-hyperactivity-disorder/|title=9 Famous People With ADHD (Attention-Deficit Hyperactivity Disorder)|last=Malibu|first=Inspire|access-date=2021-08-01|date=2020-06-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/did-davinci-have-adhd-why-do-we-want-to-know/|title=Did DaVinci Have ADHD? Why Do We Want to Know?|website=CHADD|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka UDHS bijis Lielbritānijas premjerministram Otrā pasaules kara laikā Vinstonam Čērčilam, kurš bijis ar sliktām sekmēm skolā un biogrāfijā atrodami laikabiedru apraksti par neuzmanību, neizsmeļamu enerģiju, ievērojami nemierīgām rokām un kājām, nejaušu un radošu domāšanu, regulāri pārtraucis citu sarunas, bijis ļoti pļāpīgs un impulsīvs; Vinstonam Čērčilam vajadzības gadījumā esot bijusi &quot;fenomenāla spēja koncentrēties&quot;, kas iespējams liecina par hiperfokusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/270743215_Did_Sir_Winston_Churchill_have_Hyperkinetic_or_Bipolar_Affective_Disorder|title=(PDF) Did Sir Winston Churchill have Hyperkinetic or Bipolar Affective Disorder?|website=ResearchGate|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diagnostika ==
Dažādos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros tiek izmantoti dažādi UDHS diagnozes kritēriji. Tas izskaidrojams ar atšķirību diagnostikas interpretācijā par traucējumiem, kā arī ar to, ka lielākā daļa zinātniskās izpētes par UDHS veikti pēdējo 20-30 gadu laikā. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā UDHS tiek diagnostificēts ievērojami biežāk nekā Rietumeiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Daudzās valstīs psihiatrijā pieņemts izmantot amerikāņu DSM-V kritērijus UDHS diagnostikā, jo SSK-10 kritēriji tiek uzskatīti par novecojušiem.

=== SSK-10 ===

Latvijā tiek lietota starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija (SSK-10) pēc kuras UDHS klasifikācija ir neviennozīmīga un tam atbilst vairākas diagnozes kategorijā V &quot;Psihiski un uzvedības traucējumi&quot; diagnozēm &quot;Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90-F98)&quot; esošas diagnozes:

* Hiperkinētiski traucējumi (F90)
** Aktivitātes un uzmanības traucējumi (F90.0)
** Hiperkinētiski uzvedības traucējumi (F90.1)
** Citi hiperkinētiski traucējumi (F90.8)
** Neprecizēti hiperkinētiski traucējumi (F90.9)
* Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados (F98)
** Uzmanības deficīts bez hiperkativitātes (F98.8)
Latvijā izmantotajā SSK-10 klasifikatora redakcijā nav informācijas par UDHS klātbūtni pieaugušajiem. Šis klasifikators attiecībā uz UDHS ir novecojis, jo balstās uz 1980. gados izdarītajiem pieņēmumiem par UDHS izcelsmi, iedalījumu un izpausmēm, piemēram, pretēji SSK-10 klasifikācijā dotajam nosaukumam, izteikta hiperkinēze ar UDHS tiek novērota tikai īpaši retos un smagos gadījumos. Lielākā daļa zinātnisko pētījumu par UDHS cēloņiem, simptomiem un ārstēšanu izdarīti pēdējo 30 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F901|title=SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi|website=ssk10.spkc.gov.lv|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/timeline.html|title=ADHD Throughout the Years {{!}} CDC|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2021-07-08|date=2020-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== DSM-5 ===

[[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās valstīs]] UDHS noteikšanā tiek izmantots psihiatrisko diagnožu klasifikators DSM-5 ''Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders'' ([[:en:DSM-5|raksts angļu valodā: DSM-5]]), kurš UDHS iedala sīkāk 3 dažādos tipos pēc simptomu klātbūtnes: neuzmanīgais tips (ADHD-PI), hiperaktīvais tips (ADHD-HI) un kombinētais tips (ADHD-C).&lt;ref name=&quot;DSM52&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=American Psychiatric Association|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|year=2013|publisher=American Psychiatric Publishing|location=Arlington|isbn=978-0-89042-555-8|pages=59–65|edition=5th}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NIMH1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD)|author=National Institute of Mental Health|publisher=National Institutes of Health|year=2008|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130119030917/http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|archive-date=19 January 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CDC2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/diagnosis.html|title=ADHD: Symptoms and Diagnosis|publisher=Centers for Disease Control and Prevention (2017)|date=31 August 2017}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+DSM-5 simptomi
!Veids
!Simptomi
|-
|Neuzmanīgais
(ADHD-PI)
|Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze:

* Viegli novērst uzmanību, izlaiž detaļas, aizmirst lietas un bieži pamet darbus un iesāk citus.
* Grūtības koncentrēties uz vienu darbu.
* Paliek garlaicīgi veicot darbu jau pēc dažām minūtēm, izņemot, ja dara kaut ko, kas ir patīkams.
* Grūtības koncentrēt uzmanību, organizēt un pabeigt darbus.
* Grūtības pabeigt vai iesniegt mājasdarbus, bieži pazaudē lietas (piemēram, zīmuļus, papīrus, rotaļlietas), kas vajadzīgas, lai pabeigtu darbus.
* Neklausās, kad tiek tieši uzrunāts.
* Izteikta sapņošana, bieži ir nesaprašana par to, kas jādara un ir lēnīgs.
* Grūtības apstrādāt informāciju tik ātri un precīzi kā citi.
* Grūtības sekot instrukcijām.
* Grūtības saprast detaļas, kā arī izlaiž detaļas.
|-
|Hiperaktīvais
(ADHD-H)
|Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze:

* Bieži kustina rokas vai kājas, dīdās krēslā.
* Runā bez apstajas.
* Skraida apkārt, aiztiekot, taustot vai spēlējoties ar visu pēc kārtas.
* Ir grūtības nosēdēt nekustīgam ēdot, skolā un darot mājasdarbus.
* Visu laiku ir kustībā.
* Ir grūti veikt klusus uzdevumus un aktivitātes.
* Ir nepacietīgs.
* Skaļi izsaka nepārdomātus izteikumus, izrāda emocijas bez aiztures un rīkojas bez domāšanas par sekām.
* Grūtības gaidīt rindās vai savu kārtu spēlēs.
* Bieži traucē citu sarunām un aktivitātēm.
|-
|Kombinētais
(ADHD-C)
|Kritēriji atbilst reizē gan neuzmanīgajam, gan hiperaktīvajam tipam.
|}

=== SSK-11 ===
Ar 2022. gada 1. janvāri visā pasaulē sākās Pasaules Veselības Organizācijas jaunās Starptautiskās Statistikās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-11) ieviešanas process. SSK-11 ar laiku aizstās pašlaik spēkā esošo SSK-10 klasifikatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/18-06-2018-who-releases-new-international-classification-of-diseases-(icd-11)|title=WHO releases new International Classification of Diseases (ICD 11)|website=www.who.int|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc SSK-11, UDHS diagnostikas kritēriji ir pilnībā pārstrādāti no jauna, atzīstot UDHS diagnozi visos vecumos un 3 UDHS tipus klasifikācijā, kas līdzinās ASV izmantotajiem DSM-5 kritērijiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/821852937|title=ICD-11 - ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=2021-07-07|archive-date=2018-08-01|archive-url=https://archive.today/20180801205234/https://icd.who.int/browse11/l-m/en%23/http://id.who.int/icd/entity/294762853#/http://id.who.int/icd/entity/821852937}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Reed|first=Geoffrey M.|last2=First|first2=Michael B.|last3=Kogan|first3=Cary S.|last4=Hyman|first4=Steven E.|last5=Gureje|first5=Oye|last6=Gaebel|first6=Wolfgang|last7=Maj|first7=Mario|last8=Stein|first8=Dan J.|last9=Maercker|first9=Andreas|date=2019-2|title=Innovations and changes in the ICD‐11 classification of mental, behavioural and neurodevelopmental disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6313247/|journal=World Psychiatry|volume=18|issue=1|pages=3–19|doi=10.1002/wps.20611|issn=1723-8617|pmc=6313247|pmid=30600616}}&lt;/ref&gt;

Pēc SSK-11 klasifikatora UDHS tiek iedalīts pie kategorijas &quot;Nervu sistēmas attīstības traucējumi&quot; un tam atbilst diagnozes kods 6A05 &quot;Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi&quot; un ir dots šāds apraksts:

''Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumus raksturo pastāvīga (vismaz 6 mēnešus ilga) neuzmanība un/vai hiperaktivitāte-impulsivitāte, kurai ir tiešas negatīvas sekas attiecībā uz akadēmisko, darba vai sociālo funkcionēšanu. Ir pierādījumi par vērā ņemamiem neuzmanības un/vai hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem pirms 12 gadu vecuma, tipiski agrīnā vai vidējā bērnībā, lai gan daži indivīdi pirmo reizi nonāk klīniskos izmeklējumos vēlāk. Neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes pakāpe ir ārpus normālas variācijas, kas sagaidāma konkrētajam vecumam un intelekta attīstībai. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Relatīvais šo pazīmju sadalījums un specifiskās izpausmes neuzmanībai un hiperaktivitātei-impulsivitātei, atšķiras starp indivīdiem un var mainīties augšanas laikā. Lai varētu piešķirt diagnozi, neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes izpausmēm jābūt manāmām dažādās situācijās un vidēs (piemēram, mājās, skolā, darbā, ar draugiem un radiniekiem), bet ļoti iespējams to izpausmes atšķiras atkarībā no struktūras un konkrētās vides prasībām. Simptomus nevar labāk izskaidrot ar citiem psihiskiem, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumiem, kā arī tie nav vielu vai medikamentu radīti.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+SSK-11 UDHS iedalījums
!Diagnozes
kods
!Nosaukums
!Apraksts
|-
|6A05.0
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
dominanti neuzmanības prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un neuzmanības simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Var būt arī dažu hiperaktīvu-impulsīvu simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar neuzmanības simptomiem
|-
|6A05.1
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
dominanti hiperaktivitātes-impulsivitātes prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Var būt arī dažu neuzmanības simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem.
|-
|6A05.2
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
kombinēta prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās. Gan neuzmanības, gan hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir klīniski nozīmīgi un neviens no simptomu veidiem nedominē klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas.
|-
|6A05.Y
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
cita specificēta prezentācija
| -
|-
|6A05.Z
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
nav specificēta prezentācija
| -
|}

=== Klīniskā prezentācija ===
Vizuāli pacientos ar UDHS nav novērojamas atšķirības no cilvēkiem bez UDHS. Bieži vizītes ir grūti noorganizēt un uzturēt, jo impulsivitāte un neuzmanība var likt indivīdam vairākkārt mainīt plānus vai neierasties laikā. Bērni ar UDHS var būt ar ļoti izteiktu un novērojamu hiperaktivitāti, piemēram, viņi ir manāmi fiziski nemierīgi, impulsīvi un nevar nosēdēt mierīgi, viņi var skraidīt un lēkāt, arī esot ārsta kabinetā. Pieaugušajiem ar UDHS var būt raksturīga bieža novēršanās, nemierīgas rokas un kājas, un aizmāršība. Emocionālais stāvoklis parasti nav ietekmēts, tas var būt nedaudz paaugstināts virs tipiska šādai sociālai situācijai, taču tas nedrīkst būt eiforisks (kas varētu liecināt par bipolāro traucējumu māniju). Garastāvoklis parasti ir normāls, izņemot, ja pacients ieradies, būdams sliktā garastāvoklī. Jāņem vērā, ka UDHS var garastāvokļa pārmaiņas var padarīt impulsīvākas. Runa ir normāla ātruma, taču impulsivitātes dēļ var būt skaļāka. Domu process ir mērķtiecīgs, taču var būt vērojamas grūtības palikt stāstītā tēmā: mēdz stāstīt lieku informāciju un viegli maina sarunu tēmas. Patoloģiskas skrejošu domu vai spiestas runas pazīmes nav novērojamas (liecina par bipolāro traucējumu māniju). Halucinācijas un delūzijas ar UDHS nav raksturīgas. Domu saturs ir normāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emedicine.medscape.com/article/289350-clinical|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Clinical Presentation: Physical, Causes|website=emedicine.medscape.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;

Pusaudžos un pieaugušajos UDHS bieži saistāms ar noteiktu kognitīvu stilu ar kuru runā manāms konkrētums (tiek stāstīti precīzi fakti un notikumi), pārlieku sīkas detaļas un regulāra novēršanās no tēmas. Tas iekļauj: pārlieku runāšanu; aizķeršanos garos stāstos par salīdzinoši maznozīmīgiem notikumiem; neadekvāti spēcīgas emocijas; nepārtraukta runa atbildot uz atklātiem jautājumiem (tādiem, kuru atbilde nav apstiprinājums vai noliegums); sīkas lietas var novērst uzmanību, kas manāmi var ietekmēt domu procesu (tangenciāla runa); turpināšana runāt tā it kā runātais tiek saprasts, pat kad klausītāja neverbālā komunikācija liecina par pretēju. Ja ir spiestas runas pazīmes (tik strauja runa, ka vārdi reizēm nav saprotami) jāpārliecinās, ka tas nav trauksmes vai baiļu izraisīts. Ja manāma strauja, nervoza stāstītā maiņa, tas varētu liecināt par komorbīdu trauksmi vai nemieru, kas liek uztraukuma dēļ stāstīt nesaistītas idejas. Palūdziet pacientu runāt lēnāk, lai varētu noskaidrot, vai runas nekonsistence ir asociāciju radīta, nevis domāšanas traucējumi. Ir lietderīgi noskaidrot kāda būtu pacienta prezentācija, ja viņš būtu pie speciālista nonācis bērna vecumā, proti, kādi simptomi bija raksturīgi bērnībā un pusaudža gados, bet vairs nav. Ja ir bērnībā bijuši hiperaktivitātes simptomi, bet vairs nav, tas varētu liecināt, ka tie laika gaitā ir uzlabojušies, mainījusies to izpausme vai tie ir mazāk acīmredzami, taču tomēr tā ir vērā ņemama informācija diagnozes izdarīšanā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2014 novembris|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|url=https://www.caddra.ca/pdfs/caddraGuidelines2011Chapter05.pdf|journal=Canadian ADHD resource alliance|via=Canadian ADHD resource alliance}}&lt;/ref&gt;

=== Diagnostikas grūtības ===
Lielākā daļa indivīdu ar UDHS līdz 30 un vairāk gadu vecumam neapzinās, ka viņiem ir jebkādi traucējumi un bieži maina profesijas, darbus, dzīvesvietas, studijas, meklējot dzīvē vietu, kur nav funkcionētspējas grūtību. Pētījumi ASV liecina, ka pusaudžos un jaunos pieaugušajos, pat ar diagnostificētu UDHS, bieži novērojams savas disfunkcijas noliegums. Cilvēkiem ar UDHS jaunībā mēdz būt neracionāls optimisms, ka spēs mainīties un pārliecība, ka spēj izdarīt lietas, kuras nekad nav spējuši konsistenti adekvāti izdarīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-overoptimism-what-you-need-to-know|title=ADHD and wishful thinking|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/skewed-perceptions-of-reality-in-adhd-children/|title=Skewed Perceptions of Reality in Children with ADHD|last=Fowler|first=Mary|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2009-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Apkārtējo uztverē cilvēki ar UDHS bieži tiek uzskatīti, ka ir slinki, nemotivēti, stulbi, pārgalvīgi, pazuduši, muļķīgi. Nereti šādas frāzes cilvēkam ar UDHS dzīvē ir teiktas tik bieži, ka viņš tās pieņēmis kā patiesību un daļu savas identitātes, un UDHS simptomus uzskata par savas izvēles izdarītu, neapzinoties, ka viņam ir nervu sistēmas darbības traucējumi. Daudzos gadījumos indivīdi ar UDHS neapzinās, ka citiem cilvēkiem viņu dzīvē ikdienas funkcionēšana sagādā ievērojami mazākas grūtības, kas var radīt zemu pašvērtējumu, jo tipiska reakcija saskaroties ar traucējumu sekām ir vainot sevi apzinātā neizdarībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mörstedt|first=Beatrice|last2=Corbisiero|first2=Salvatore|last3=Bitto|first3=Hannes|last4=Stieglitz|first4=Rolf-Dieter|date=2015-11-03|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adulthood: Concordance and Differences between Self- and Informant Perspectives on Symptoms and Functional Impairment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4631342/|journal=PLoS ONE|volume=10|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0141342|issn=1932-6203|pmc=4631342|pmid=26529403}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/51827506_Low_self-awareness_of_ADHD_in_adults_using_a_self-report_screening_questionnaire|title=Low self-awareness of ADHD in adults using a self-report screening questionnaire {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Harpin|first=V. A.|date=2005-02-01|title=The effect of ADHD on the life of an individual, their family, and community from preschool to adult life|url=https://adc.bmj.com/content/90/suppl_1/i2|journal=Archives of Disease in Childhood|language=en|volume=90|issue=suppl 1|pages=i2–i7|doi=10.1136/adc.2004.059006|issn=0003-9888|pmid=15665153}}&lt;/ref&gt;

UDHS indivīdos ar augstu intelektu tiek atklāts reti, jo augsts intelekts ļauj kompensēt UDHS radītos deficītus. Piemēram, indivīdi ar augstu intelektu un UDHS, skolā un augstskolā iemācās krāpties kontroldarbos, hiperfokusējas uz studijām dažas dienas pirms darbu termiņiem, kā arī attīsta sociālas spējas, kas liek izvairīties no traucējumu atklāšanas un izvairās no darbību veikšanas, kur traucējumi būtu acīmredzami. Reizēm ir vērojams traucējumus kompensējošs, neracionāls perfekcionisms darbu veikšanā, kas paradoksāli var uzlabot sekmes skolā, nevis pasliktināt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/iq-adhd|title=Why ‘Being Smart’ Doesn’t Help People with ADHD|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2012-12-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dixonlifecoaching.com/post/2018/05/07/the-mysterious-paradox-of-being-a-high-achiever-with-adhd|title=The Mysterious Paradox of Being a High Achiever With ADHD|last=Dixon|first=Casey|website=dixonlifedesign-1a|access-date=2021-07-06|date=2018-05-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-perfectionism|title=ADHD and perfectionism|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz kompensatoriem mehānismiem, cilvēkiem ar UDHS un augstu intelektu ir novērojamas nopietnas negatīvas sekas un grūtības ikdienas funkcionēšanā, kas bieži izraisa komorbīdus psihiskos traucējumus kā depresiju un trauksmi. Cilvēkam ar UDHS un augstu intelektu, darbaspējās līdzinās viduvējam, psihiski veselam cilvēkam, taču stimulantu medikamenti šādiem indivīdiem var ļaut sasniegt darbaspēju, kas līdzinās citiem indivīdiem ar līdzīgām intelektuālām spējām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Milioni|first=Ana Luiza Vidal|last2=Chaim|first2=Tiffany Moukbel|last3=Cavallet|first3=Mikael|last4=de Oliveira|first4=Nathalya Moleda|last5=Annes|first5=Marco|last6=Dos Santos|first6=Bernardo|last7=Louzã|first7=Mario|last8=da Silva|first8=Maria Aparecida|last9=Miguel|first9=Carmen Silvia|date=2017-04|title=High IQ May &quot;Mask&quot; the Diagnosis of ADHD by Compensating for Deficits in Executive Functions in Treatment-Naïve Adults With ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25359760/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=6|pages=455–464|doi=10.1177/1087054714554933|issn=1557-1246|pmid=25359760}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/high-functioning-adhd-adults|title=High-Functioning Adult ADHD: What It’s Like|last=Booth|first=Stephanie|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sievietēm tiek plaši uzskatīts, ka UDHS ir divreiz retāk izplatīts nekā vīriešiem. Tomēr neiroloģiskie pierādījumi liecina, ka UDHS iespējams ir izplatīts sievietēm tikpat bieži kā vīriešiem, taču sociālu un profesionālu ekspektāciju dēļ tā izraisītie traucējumi, tiek novēroti daudz mazākā mērā, kā arī augstākais psihiatrisko saslimšanu risks, liek psihiatriem nepamanīt UDHS kā īsto depresijas un nemiera cēloni, ārstēšanu veltot UDHS izraisītām sekām kā depresijai vai nemieram. Atkarībā no valsts, sievietēm UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes retāk nekā vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-in-women|title=How ADHD Affects Women|last=Worth|first=Tammy|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neurohealthah.com/blog/adhd-symptoms-in-women/|title=What are the Symptoms of ADHD in Women?|website=neurohealthah.com|access-date=2021-07-06|date=2020-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

UDHS simptomi pārklājas ar citu psihisko, nervu sistēmas un uzvedības traucējumu simptomiem, līdz ar to ir iespējamas kļūdainas diagnozes. Smags, hiperaktīvs UDHS līdzinās nepārtraukti esošai bipolāro traucējumu mānijai. Neuzmanīgais tips ir viegli sajaucams ar depresiju.&lt;ref name=&quot;Kelly A 2017&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Brown|first=Kelly A.|last2=Samuel|first2=Sharmeen|last3=Patel|first3=Dilip R.|date=2018-1|title=Pharmacologic management of attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents: a review for practitioners|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803014/|journal=Translational Pediatrics|volume=7|issue=1|pages=36–47|doi=10.21037/tp.2017.08.02|issn=2224-4344|pmc=5803014|pmid=29441281}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/misdiagnosed-adhd-conditions-with-overlapping-symptoms|title=Misdiagnosed ADHD: Conditions With Overlapping Symptoms|website=WebMD|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Padomju Savienībā izmantotajos psihiatrijas klasifikatoros, pieaugušo UDHS pazīmes kļūdaini tika iedalītas pie psihopātijas.

== Cēloņi ==
UDHS precīzs cēlonis nav zināms, taču zinātniskā izpēte liecina, ka UDHS izraisa ģenētisku un vides faktoru kopums. Atsevišķos gadījumos UDHS var būt galvas traumas radīts, taču aptuveni divās trešdaļās gadījumu tas ir ģenētisks, iedzimts, hronisks sindroms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/causes/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Causes|website=nhs.uk|access-date=2021-07-07|date=2018-06-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Iedzimts UDHS parasti ļoti efektīvi ārstējams ar stimulantu medikamentiem, kas liecina, ka to izraisa izjaukts neiromediatoru līdzsvars atsevišķos smadzeņu reģionos: samazināta jutība uz dopamīnu un noradrenalīnu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Senior|first=Hugh EJ|last2=McKinlay|first2=Lynne|last3=Nikles|first3=Jane|last4=Schluter|first4=Philip J|last5=Carmont|first5=Sue-Ann|last6=Waugh|first6=Mary-Clare|last7=Epps|first7=Adrienne|last8=Lloyd|first8=Owen|last9=Mitchell|first9=Geoffrey K|date=2013-05-28|title=Central nervous system stimulants for secondary attention deficit-hyperactivity disorder after paediatric traumatic brain injury: a rationale and protocol for single patient (n-of-1) multiple cross-over trials|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3668233/|journal=BMC Pediatrics|volume=13|pages=89|doi=10.1186/1471-2431-13-89|issn=1471-2431|pmc=3668233|pmid=23710976}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2018/08/180814101302.htm|title=Study identifies distinct origin of ADHD in children with history of brain injury|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ģenētika ===
Zinātniskie pētījumi, analizējot vienas olšūnas dvīņus liecina, ka UDHS izcelsme ir 75% izskaidrojama ar iedzimtību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Faraone|first=Stephen V.|last2=Larsson|first2=Henrik|date=2019-04|title=Genetics of attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/s41380-018-0070-0|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=24|issue=4|pages=562–575|doi=10.1038/s41380-018-0070-0|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt; Ģenētiski UDHS saistāms ar gēniem, kas samazina dopamīna sistēmas jutību, iedrošinot indivīdu nemitīgi veikt īslaicīgi atalgojošas darbības. Dzīvnieku pētījumos konsekventi novērots, ka gēni, kas samazina dofamīna sistēmas jutību, paaugstina hiperaktivitāti un neuzmanību visos dzīvniekos un līdzīgi cilvēkiem, stimulanti šos simptomus īslaicīgi mazina.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2015-04-01|title=Genetic factors underlying attention and impulsivity: mouse models of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352154614000175|journal=Current Opinion in Behavioral Sciences|language=en|volume=2|pages=46–51|doi=10.1016/j.cobeha.2014.09.002|issn=2352-1546}}&lt;/ref&gt;

Dofamīna receptora gēna DRD-4 variants 7R paaugstina UDHS risku vidēji par 2—4 reizēm, taču tieši neizraisa UDHS.&lt;ref name=&quot;ncbi.nlm.nih.gov&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=D. L.|last2=Chi|first2=H.-C.|last3=Ding|first3=Y.-C.|last4=Smith|first4=M.|last5=Wang|first5=E.|last6=Schuck|first6=S.|last7=Flodman|first7=P.|last8=Spence|first8=M. A.|last9=Swanson|first9=J. M.|date=2003-05|title=High prevalence of rare dopamine receptor D4 alleles in children diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/4001350|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=8|issue=5|pages=536–545|doi=10.1038/sj.mp.4001350|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt; DRD-4 gēns 7R arī indivīdos bez diagnosticējama UDHS rada paaugstinātu impulsivitāti, neuzmanību, fizisku aktivitāti un zinātkāri. DRD-4 7R gēns ir plaši izplatīts visā pasaulē, taču tā izplatība ir atšķirīga: Āzijā tas ir izplatīts ļoti reti (~1.9%), Amerikā ļoti bieži (~48.3%), taču pasaulē kopumā aptuveni 20% cilvēku ir šis gēns.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Fong-Ming|last2=Kidd|first2=Judith R.|last3=Livak|first3=Kenneth J.|last4=Pakstis|first4=Andrew J.|last5=Kidd|first5=K. K.|date=1996-05-01|title=The world-wide distribution of allele frequencies  at the human dopamine D4 receptor locus|url=https://doi.org/10.1007/s004390050166|journal=Human Genetics|language=en|volume=98|issue=1|pages=91–101|doi=10.1007/s004390050166|issn=1432-1203}}&lt;/ref&gt; Šī gēna nozīme UDHS simptomu radīšanā novērojama arī dzīvniekiem, piemēram, ģenētiski modificētās pelēs ar DRD-4 7R gēnu novērota paaugstināta fiziskā aktivitāte.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ebstein|first=Richard P.|last2=Novick|first2=Olga|last3=Umansky|first3=Roberto|last4=Priel|first4=Beatrice|last5=Osher|first5=Yamima|last6=Blaine|first6=Darren|last7=Bennett|first7=Estelle R.|last8=Nemanov|first8=Lubov|last9=Katz|first9=Miri|date=1996-01|title=Dopamine D4 receptor (D4DR) exon III polymorphism associated with the human personality trait of Novelty Seeking|url=https://www.nature.com/articles/ng0196-78|journal=Nature Genetics|language=en|volume=12|issue=1|pages=78–80|doi=10.1038/ng0196-78|issn=1546-1718}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=Deborah L.|last2=Thanos|first2=Panayotis K.|last3=Corrada|first3=Maria M.|last4=Barnett|first4=Jeffrey C.|last5=Ciobanu|first5=Valentina|last6=Shustarovich|first6=Diana|last7=Napoli|first7=Anthony|last8=Moyzis|first8=Alexandra G.|last9=Grandy|first9=David|date=2013-01-02|title=DRD4 Genotype Predicts Longevity in Mouse and Human|url=https://www.jneurosci.org/content/33/1/286|journal=Journal of Neuroscience|volume=33|issue=1|pages=286–291}}&lt;/ref&gt; Ģenētiskos un etoloģijas pētījumos analizējot [[Sibīrijas haskijs|Sibīrijas haskiju]] šķirnes suņus, suņiem ar hiperaktīvu, impulsīvu un neuzmanīgu uzvedību, noteiktas cilvēku UDHS riska gēniem analogas ģenētiskas mutācijas DRD-4 gēnā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wan|first=Michele|last2=Hejjas|first2=Krisztina|last3=Ronai|first3=Zsolt|last4=Elek|first4=Zsuzsanna|last5=Sasvari-Szekely|first5=Maria|last6=Champagne|first6=Frances A.|last7=Miklósi|first7=Ádám|last8=Kubinyi|first8=Enikő|date=2013|title=DRD4 and TH gene polymorphisms are associated with activity, impulsivity and inattention in Siberian Husky dogs|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/age.12058|journal=Animal Genetics|language=en|volume=44|issue=6|pages=717–727|doi=10.1111/age.12058|issn=1365-2052}}&lt;/ref&gt;

Vēl UDHS izcelsme saistāma ar citiem gēniem: DRD5, dopamīna transporteru paaugstinātu aktivitāti izraisoši gēni SLC6A3 vai DAT1, neitrotransmiteru metabolizēšanas gēns COMT un citi. Iespējams, ka cilvēkiem ar UDHS ir vairāku dopamīna sistēmas aktivitāti mazinošu gēnu kombinācija, kas rada īpaši nejūtīgu nervu sistēmu uz dopamīnu un noradrenalīnu un līdz ar to hroniski par maz stimulētu nervu sistēmu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-03-01|title=Integrating genomics and transcriptomics: Towards deciphering ADHD|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0924977X21000067|journal=European Neuropsychopharmacology|language=en|volume=44|pages=1–13|doi=10.1016/j.euroneuro.2021.01.002|issn=0924-977X}}&lt;/ref&gt;

=== Vides faktori ===
Pierādījumi liecina, ka UDHS risku paaugstina DRD-4 gēna 7R klātbūtne apvienojumā ar emocionālu neiejūtību no mātes pret bērnu zīdaiņa vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=King|first=Anthony P.|last2=Muzik|first2=Maria|last3=Hamilton|first3=Lindsay|last4=Taylor|first4=Alexander B.|last5=Rosenblum|first5=Katherine L.|last6=Liberzon|first6=Israel|date=2016-08-05|title=Dopamine Receptor Gene DRD4 7-Repeat Allele X Maternal Sensitivity Interaction on Child Externalizing Behavior Problems: Independent Replication of Effects at 18 Months|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4975398/|journal=PLoS ONE|volume=11|issue=8|doi=10.1371/journal.pone.0160473|issn=1932-6203|pmc=4975398|pmid=27494520}}&lt;/ref&gt; Iespējams, UDHS risks korelē ar nikotīna klātbūtni grūtniecības laikā. Pelēs novērots, ka nikotīna klātbūtne grūtniecības laikā rada pēcnācējus ar dopamīna sistēmas anomālijām un paaugstinātu aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhu|first=Jinmin|last2=Zhang|first2=Xuan|last3=Xu|first3=Yuehang|last4=Spencer|first4=Thomas J.|last5=Biederman|first5=Joseph|last6=Bhide|first6=Pradeep G.|date=2012-07-04|title=Prenatal Nicotine Exposure Mouse Model Showing Hyperactivity, Reduced Cingulate Cortex Volume, Reduced Dopamine Turnover, and Responsiveness to Oral Methylphenidate Treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3417040/|journal=The Journal of Neuroscience|volume=32|issue=27|pages=9410–9418|doi=10.1523/JNEUROSCI.1041-12.2012|issn=0270-6474|pmc=3417040|pmid=22764249}}&lt;/ref&gt; Citi pētījumi liecina, ka cilvēkos, iespējams, šī korelācija rāda paaugstinātu smēķēšanas risku mātei ar UDHS, nevis nikotīna izraisītus smadzeņu attīstības traucējumus un tādējādi nav tieša korelācija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-health-pregnancy-smoking-adhd-idUSKBN1EN1M9|title=Cigarette smoking during pregnancy linked to ADHD risk in offspring|work=Reuters|access-date=2021-07-07|date=2017-12-29|last=Weinstock|first=Cheryl Platzman|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gustavson|first=Kristin|last2=Ystrom|first2=Eivind|last3=Stoltenberg|first3=Camilla|last4=Susser|first4=Ezra|last5=Surén|first5=Pål|last6=Magnus|first6=Per|last7=Knudsen|first7=Gun Peggy|last8=Smith|first8=George Davey|last9=Langley|first9=Kate|date=2017-2|title=Smoking in Pregnancy and Child ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5260151/|journal=Pediatrics|volume=139|issue=2|doi=10.1542/peds.2016-2509|issn=0031-4005|pmc=5260151|pmid=28138005}}&lt;/ref&gt; Alkohola lietošana grūtniecības laikā paaugstina bērna UDHS risku piecas reizes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Pagnin|first=Daniel|last2=Zamboni Grecco|first2=Maria Luiza|last3=Furtado|first3=Erikson Felipe|date=2019-09|title=Prenatal alcohol use as a risk for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30353263/|journal=European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience|volume=269|issue=6|pages=681–687|doi=10.1007/s00406-018-0946-7|issn=1433-8491|pmid=30353263}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka UDHS smagumu pastiprina (taču neizraisa UDHS) nekonsistenta bērna disciplinēšana, nolaidīga audzināšana un maza uzmanības pievēršana bērnam pirmsskolas vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=ELLIS|first=BRANDI|last2=NIGG|first2=JOEL|date=2009-2|title=Parenting Practices and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Partial Specificity of Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827638/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=48|issue=2|pages=146–154|doi=10.1097/CHI.0b013e31819176d0|issn=0890-8567|pmc=2827638|pmid=19065110}}&lt;/ref&gt;

=== Evolūcija ===
Veicot atgriezeniskas genoma analīzes ar fosilijās iegūtu DNS, ir noskaidrots, ka UDHS izraisošie gēni bijuši daudz izplatītāki senākos laikos un to izplatībai populācijā ir tieksme samazināties vismaz 45 000 gadus, taču tie ir izteikti heterogēni un saistāmi ar jaunākām mutācijām par tipisku uzvedības modeli izraisošiem gēniem: tātad UDHS izraisoši gēni ir dažādu mutāciju radīti vairākas atsevišķas reizes un atkārtoti dabiskās atlases rezultātā dažādās vidēs tikusi atlasīta to plašāka izplatība. Iespējams, ka daudzi UDHS riska gēni mūsdienu cilvēku genomā nākuši neandertāliešiem krustojoties ar ''homo sapiens'' cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Esteller-Cucala|first=Paula|last2=Maceda|first2=Iago|last3=Børglum|first3=Anders D.|last4=Demontis|first4=Ditte|last5=Faraone|first5=Stephen V.|last6=Cormand|first6=Bru|last7=Lao|first7=Oscar|date=2020-05-25|title=Genomic analysis of the natural history of attention-deficit/hyperactivity disorder using Neanderthal and ancient Homo sapiens samples|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7248073/|journal=Scientific Reports|volume=10|doi=10.1038/s41598-020-65322-4|issn=2045-2322|pmc=7248073|pmid=32451437}}&lt;/ref&gt;

Iedzimts UDHS ir hronisks sindroms, kas ir indivīdam visu viņa dzīvi un visās dzīves situācijās, tomēr UDHS un gēni, kas paaugstina tā risku, ir plaši izplatīti populācijā. Tas liecina, ka UDHS risku paaugstinošu gēnu klātbūtne genomā senākos laikos dažādās vidēs un situācijās ir uzlabojusi cilvēku ar UDHS pazīmēm izdzīvošanas un reprodukcijas spējas. Tomēr nav skaidrs kādās situācijās un ar kādu mehānismu, jo mūsdienās šo pazīmju klātbūtne parasti saistās ar negatīvām sekām.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Glover|first=Vivette|date=2011-01-19|title=Annual Research Review: Prenatal stress and the origins of psychopathology: an evolutionary perspective|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2011-04_52_4/page/356|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry|volume=52|issue=4|pages=356–367|doi=10.1111/j.1469-7610.2011.02371.x|issn=0021-9630|pmid=21250994}}&lt;/ref&gt;

Iespējams, ka seksuālās selekcijas rezultātā sievietes neproporcionāli daudz izvēlas vīriešus, kuriem raksturīga augsta risku uzņemšanās, tādējādi paaugstinot gēnu, kas izraisa hiperaktivitāti un impulsivitāti, izplatību sabiedrībā, neskatoties uz iespējamajām UDHS negatīvajām sekām indivīda izdzīvošanai.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Williams|first1=Jonathan|last2=Taylor|first2=Eric|date=December 2005|title=The evolution of hyperactivity, impulsivity and cognitive diversity|journal=Journal of the Royal Society Interface|volume=3|issue=8|pages=399–413|doi=10.1098/rsif.2005.0102|issn=1742-5689|pmc=1578754|pmid=16849269}}&lt;/ref&gt; Ir hipotēzes, ka UDHS pazīmes varētu būt pielāgojums vīriešiem izdzīvot stresainās un bīstamās vidēs, piemēram, ar paaugstinātu impulsivitāti un pētniecisku uzvedību.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Iespējams, ka UDHS pazīmes ir bijušas pozitīvas populācijai kopumā, neskatoties uz to kaitīgumu pašam indivīdam, radot indivīdus ar neraksturīgi lielu zinātkāri un vēlmi doties uz jaunām, bīstamām un nezināmām teritorijām.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Cardo Jalón|first1=Esther|last2=Nevot|first2=Ana|last3=Redondo|first3=Marta|last4=Melero|first4=Alejandra|last5=de Azua Brea|first5=Begoña|last6=García de la Banda|first6=Gloria|last7=Servera Barceló|first7=Mateu|date=2010|title=Trastorno por déficit de atención/hiperactividad: ¿un patrón evolutivo?|journal=Revista de Neurología|volume=50|issue=S03|pages=143|doi=10.33588/rn.50s03.2010005|issn=0210-0010}}&lt;/ref&gt; UDHS izraisošie gēni ir izteikti heterogēni un ne vienmēr to klātbūtne izraisa UDHS, kas liecina, ka iespējams, to klātbūtne uzlabo sabiedrības reproduktīvo veselību, dažādojot populācijas genomu, neskatoties uz negatīvu ietekmi daudzos indivīdos.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Dažās vidēs, dažas UDHS pazīmes kā nepārtraukta apkārtnes vērošana, hiperfokuss, un impulsivitāte, iespējams, devušas priekšrocības indivīdu izdzīvošanā, pēcnācēju radīšanā un aizsargāšanā, piemēram, dodot ātrāku reakciju plēsēju uzbrukumiem un labāku medītprasmi.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Behavioral neuroscience of attention deficit hyperactivity disorder and its treatment|date=2012|publisher=Springer-Verlag Berlin Heidelberg|others=Stanford, Clare., Tannock, Rosemary.|isbn=978-3-642-24612-8|location=Heidelberg|oclc=773812756}}&lt;/ref&gt; Starp Ariaal cilts cilvēkiem, dopamīna gēna DRD4 7R alēle, kas saistīta ar augstāku UDHS risku, nodrošina labāku veselību un augstāku ķermeņa svaru indivīdos, kas nodarbojas ar [[klejotāji|klejotāju]] dzīvesveidu, taču ar sliktāku veselību un zemāku ķermeņa svaru indivīdos, kas ir nometnieki; kas liecina, ka šī gēna klātbūtne, iespējams, nodrošina labāku medītprasmi, taču zemāku darbaspēju statiskos apstākļos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Eisenberg|first=Dan TA|last2=Campbell|first2=Benjamin|last3=Gray|first3=Peter B.|last4=Sorenson|first4=Michael D.|date=2008-06-10|title=Dopamine receptor genetic polymorphisms and body composition in undernourished pastoralists: An exploration of nutrition indices among nomadic and recently settled Ariaal men of northern Kenya|url=https://doi.org/10.1186/1471-2148-8-173|journal=BMC Evolutionary Biology|volume=8|issue=1|pages=173|doi=10.1186/1471-2148-8-173|issn=1471-2148|pmc=PMC2440754|pmid=18544160}}&lt;/ref&gt; Dopamīna gēns DRD4 7R saistīts ar paaugstinātu smadzeņu aktivitāti un augstāku interesi, saskaroties ar nepatīkamu stimulu, kas iespējams, nozīmē precīzāku informācijas apstrādi un augstāku funkcionētspēju ārkārtas situācijā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Swanson|first2=James|last3=Duong|first3=Sophie|last4=Nguyen|first4=Jenny|last5=Wigal|first5=Timothy|last6=Fallon|first6=James|last7=Caburian|first7=Cyrus|last8=Muftuler|first8=L. Tugan|last9=Moyzis|first9=Robert|date=2015-01-30|title=Increased brain activity to unpleasant stimuli in individuals with
the 7R allele of the DRD4 gene|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4272659/|journal=Psychiatry research|volume=231|issue=1|pages=58–63|doi=10.1016/j.pscychresns.2014.10.021|issn=0165-1781|pmc=4272659|pmid=25481571}}&lt;/ref&gt;

== Patofizioloģija ==
Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS izraisa funkcionālas anomālijas dažās smadzeņu neirotransmisijas sistēmās, tieši tajās, kuras izmanto dopamīnu un noradrenalīnu.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Chandler DJ, Waterhouse BD, Gao WJ|date=May 2014|title=New perspectives on catecholaminergic regulation of executive circuits: evidence for independent modulation of prefrontal functions by midbrain dopaminergic and noradrenergic neurons|journal=Frontiers in Neural Circuits|volume=8|pages=53|doi=10.3389/fncir.2014.00053|pmc=4033238|pmid=24904299}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=266, 315, 318–323|edition=2nd|chapter=Chapters 10 and 13|quote=Early results with structural MRI show thinning of the cerebral cortex in ADHD subjects compared with age-matched controls in prefrontal cortex and posterior parietal cortex, areas involved in working memory and attention.}}&lt;/ref&gt; Dopamīna un noradrenalīna sistēmas tieši ietekmē dažādus kognitīvos procesus smadzenēs, ieskaitot, izpildfunkciju, motivāciju, atalgojuma uztveri un kustības.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=148, 154–157|edition=2nd|chapter=Chapter 6: Widely Projecting Systems: Monoamines, Acetylcholine, and Orexin|quote=DA has multiple actions in the prefrontal cortex. It promotes the &quot;cognitive control&quot; of behavior: the selection and successful monitoring of behavior to facilitate attainment of chosen goals. Aspects of cognitive control in which DA plays a role include working memory, the ability to hold information &quot;on line&quot; in order to guide actions, suppression of prepotent behaviors that compete with goal-directed actions, and control of attention and thus the ability to overcome distractions. Cognitive control is impaired in several disorders, including attention deficit hyperactivity disorder.&amp;nbsp;... Noradrenergic projections from the LC thus interact with dopaminergic projections from the VTA to regulate cognitive control.&amp;nbsp;... it has not been shown that 5HT makes a therapeutic contribution to treatment of ADHD.}}

''NOTE: DA: dopamine, LC: locus coeruleus, VTA: ventral tegmental area, 5HT: serotonin (5-hydroxytryptamine)''&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid221697762&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Castellanos FX, Proal E|date=January 2012|title=Large-scale brain systems in ADHD: beyond the prefrontal-striatal model|journal=Trends in Cognitive Sciences|volume=16|issue=1|pages=17–26|doi=10.1016/j.tics.2011.11.007|pmc=3272832|pmid=22169776|quote=Recent conceptualizations of ADHD have taken seriously the distributed nature of neuronal processing [10,11,35,36]. Most of the candidate networks have focused on prefrontal-striatal-cerebellar circuits, although other posterior regions are also being proposed [10].}}&lt;/ref&gt;

=== Smadzeņu uzbūve ===
[[Attēls:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|thumb|Kreisā prefrontālā garoza ir iesaistīta UDHS patofizioloģijā]]
Bērnos ar UDHS ir izplatīts tilpuma samazinājums atsevišķos smadzeņu reģionos, īpaši smadzeņu kreisajā prefrontālajā garozā.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Krain2006&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Krain AL, Castellanos FX|date=August 2006|title=Brain development and ADHD|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2006-08_26_4/page/433|journal=Clinical Psychology Review|volume=26|issue=4|pages=433–44|doi=10.1016/j.cpr.2006.01.005|pmid=16480802}}&lt;/ref&gt; Aizmugurējā paura daivas garozā arī novērojams mazāks smadzeņu apjoms cilvēkos ar UDHS.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt; Arī prefrontālās-infralimbiskās-smadzenīšu un prefrontālās-infralimbiskās-talāma neironu tīkli atšķiras starp cilvēkiem, kuriem ir un kuriem nav UDHS.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid221697762&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid229833862&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Kelly C, Chabernaud C, Proal E, Di Martino A, Milham MP, Castellanos FX|date=October 2012|title=Toward systems neuroscience of ADHD: a meta-analysis of 55 fMRI studies|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_2012-10_169_10/page/1038|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=169|issue=10|pages=1038–55|doi=10.1176/appi.ajp.2012.11101521|pmc=3879048|pmid=22983386}}&lt;/ref&gt;

Indivīdos ar UDHS novērots mazāks tilpums arī atsevišķajā smadzeņu kodolā (''accumbens''), mandeļveida kodolā (''amygdala''), ''nucleus caudatus'', hipokampā un ''putamen''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Hoogman M, Bralten J, Hibar DP, Mennes M, Zwiers MP, Schweren LS, etal|date=April 2017|title=Subcortical brain volume differences in participants with attention deficit hyperactivity disorder in children and adults: a cross-sectional mega-analysis|journal=The Lancet. Psychiatry|volume=4|issue=4|pages=310–319|doi=10.1016/S2215-0366(17)30049-4|pmc=5933934|pmid=28219628}}&lt;/ref&gt; Bērnos ar UDHS novērotas arī starppusložu asimetrijas baltās vielas traktos, kas iespējams, izskaidro traucējumus ar laika-atmiņas integrāciju indivīdos ar UDHS.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Douglas PK, Gutman B, Anderson A, Larios C, Lawrence KE, Narr K, Sengupta B, Cooray G, Douglas DB, Thompson PM, McGough JJ, Bookheimer SY|date=2018|title=Hemispheric brain asymmetry differences in youths with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=NeuroImage. Clinical|volume=18|pages=744–752|doi=10.1016/j.nicl.2018.02.020|pmc=5988460|pmid=29876263}}&lt;/ref&gt;

=== Neiromediatori ===
Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS patofizioloģijā ir iesaistīts mezokortikolimiskais dopamīnerģiskais tīkls un ''locus ceruleus'' noradrenalīna sistēma.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt; UDHS ārstēšanā izmantoto psihostimulantu iedarbības mehānisms balstās uz neiromediatoru aktivitātes paaugstināšanu minētajās sistēmās.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt; Iespējams ir arī papildus anomālijas serotonīna, glutamīna un holīna tīklos, kas, iespējams, izskaidro dažu antidepresantu un nikotīna efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā.&lt;ref name=&quot;cognition enhancers&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bidwell LC, McClernon FJ, Kollins SH|date=August 2011|title=Cognitive enhancers for the treatment of ADHD|journal=Pharmacology, Biochemistry, and Behavior|volume=99|issue=2|pages=262–74|doi=10.1016/j.pbb.2011.05.002|pmc=3353150|pmid=21596055}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Cortese-2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S|date=September 2012|title=The neurobiology and genetics of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD): what every clinician should know|journal=European Journal of Paediatric Neurology|volume=16|issue=5|pages=422–33|doi=10.1016/j.ejpn.2012.01.009|pmid=22306277}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid22939004&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lesch KP, Merker S, Reif A, Novak M|date=June 2013|title=Dances with black widow spiders: dysregulation of glutamate signalling enters centre stage in ADHD|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=6|pages=479–91|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.07.013|pmid=22939004|s2cid=14701654}}&lt;/ref&gt;

Tiek pētīta iespējama vairāku biomarķieru izmantošana diagnostikā: monoamīnu oksidāzes ekspresija, urīna noradrenalīna līmenis, urīna MHPG (noradrenalīna starpprodukta) līmenis un urīna fenetilamīna līmenis uzskatāmi atšķiras starp indivīdiem ar UDHS un indivīdiem bez. UDHS ārstēšanā izmantotie stimulatorie medikamenti metilfenidāts un amfetamīns, paaugstina fenetilamīna biosintēzi smadzenēs indivīdos ar UDHS, kuriem medikamenti mazina UDHS simptomus. Samazināta urīna fenetilamīna koncentrācija ir saistīta ar neuzmanības simptimiem indivīdos ar UDHS, iespējams, ka fenetilamīna paaugstināts līmenis smadzenēs uzlabo indivīdu ar UDHS uzmanību arī pēc stimulantu medikamentu iedarbības beigām.&lt;ref name=&quot;Zinc and PEA&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Scassellati C, Bonvicini C, Faraone SV, Gennarelli M|date=October 2012|title=Biomarkers and attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review and meta-analyses|url=https://archive.org/details/sim_journal-american-academy-child-adolescent-psychiatry_2012-10_51_10/page/1003|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=1003–1019.e20|doi=10.1016/j.jaac.2012.08.015|pmid=23021477}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Berry-2007&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Berry MD|date=January 2007|title=The potential of trace amines and their receptors for treating neurological and psychiatric diseases|journal=Reviews on Recent Clinical Trials|volume=2|issue=1|pages=3–19|citeseerx=10.1.1.329.563|doi=10.2174/157488707779318107|pmid=18473983|quote=Although there is little direct evidence, changes in trace amines, in particular PE, have been identified as a possible factor for the onset of attention deficit/hyperactivity disorder (ADHD). … Further, amphetamines, which have clinical utility in ADHD, are good ligands at trace amine receptors. Of possible relevance in this aspect is modafanil, which has shown beneficial effects in ADHD patients and has been reported to enhance the activity of PE at TAAR1. Conversely, methylphenidate, …showed poor efficacy at the TAAR1 receptor. In this respect it is worth noting that the enhancement of functioning at TAAR1 seen with modafanil was not a result of a direct interaction with TAAR1.}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildfunkcija un motivācija ===
UDHS simptomus izraisa deficīts konkrētās eksekutīvajās funkcijās, jeb izpildfunkcijās, piemēram, uzmanības kontrolē, spējā aizturēt darbību un darba atmiņā.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Brown TE|date=October 2008|title=ADD/ADHD and Impaired Executive Function in Clinical Practice|journal=Current Psychiatry Reports|volume=10|issue=5|pages=407–11|doi=10.1007/s11920-008-0065-7|pmid=18803914|s2cid=146463279}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Executive functions&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Diamond A|year=2013|title=Executive functions|journal=Annual Review of Psychology|volume=64|pages=135–68|doi=10.1146/annurev-psych-113011-143750|pmc=4084861|pmid=23020641|quote=EFs and prefrontal cortex are the first to suffer, and suffer disproportionately, if something is not right in your life. They suffer first, and most, if you are stressed (Arnsten 1998, Liston et al. 2009, Oaten &amp; Cheng 2005), sad (Hirt et al. 2008, von Hecker &amp; Meiser 2005), lonely (Baumeister et al. 2002, Cacioppo &amp; Patrick 2008, Campbell et al. 2006, Tun et al. 2012), sleep deprived (Barnes et al. 2012, Huang et al. 2007), or not physically fit (Best 2010, Chaddock et al. 2011, Hillman et al. 2008). Any of these can cause you to appear to have a disorder of EFs, such as ADHD, when you do not.}}&lt;/ref&gt; Izpildfunkcijas ir kognitīvu procesu kopums, kas nepieciešams, lai veiksmīgi izpildītu un uzmanītu uzvedības, kas ļauj indivīdam sasniegt viņa izvēlētos mērķus.&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Executive functions&quot; /&gt; Izpildfunkcijas deficīts indivīdos ar UDHS rada grūtības palikt organizētiem, kontrolēt laiku, atturēties no izklaidēm, saglabāt koncentrēšanos, pievērst uzmanību, ignorēt citus stimulus vidē, kontrolēt emocijas un atcerēties detaļas.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt; Cilvēkiem ar UDHS ilgtermiņa atmiņa nav traucēta un jebkādi ilgtermiņa atmiņas atcerēšanās deficīti saistāmi ar darba atmiņas traucējumiem, piemēram, indivīds lekcijas laikā pievērsis mazāk uzmanību un līdz ar to mazāk atceras nekā citi.&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pmid24232170&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Skodzik T, Holling H, Pedersen A|date=February 2017|title=Long-Term Memory Performance in Adult ADHD|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=4|pages=267–283|doi=10.1177/1087054713510561|pmid=24232170|s2cid=27070077}}&lt;/ref&gt; Izpildfunkcijas deficīts novērots 30—50% bērnu un pusaudžu ar UDHS.&lt;ref name=&quot;pmid20406332&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lambek R, Tannock R, Dalsgaard S, Trillingsgaard A, Damm D, Thomsen PH|date=August 2010|title=Validating neuropsychological subtypes of ADHD: how do children with and without an executive function deficit differ?|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2010-08_51_8/page/895|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=51|issue=8|pages=895–904|doi=10.1111/j.1469-7610.2010.02248.x|pmid=20406332|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Pētījumā noskaidrots, ka 80% indivīdu ar UDHS ir traucējumi vismaz viena izpildfunkcijas uzdevuma izpildē, salīdzinot ar 50% indivīdos bez UDHS.&lt;ref name=&quot;Nigg-2005&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Nigg JT, Willcutt EG, Doyle AE, Sonuga-Barke EJ|date=June 2005|title=Causal heterogeneity in attention-deficit/hyperactivity disorder: do we need neuropsychologically impaired subtypes?|journal=Biological Psychiatry|volume=57|issue=11|pages=1224–30|doi=10.1016/j.biopsych.2004.08.025|pmid=15949992|s2cid=270854}}&lt;/ref&gt; Ņemot vērā, ka smadzenes indivīdos ar UDHS attīstās lēnāk nekā indivīdos bez UDHS, kā arī izpildfunkcijas prasības un pienākumi dzīvē ar vecumu paliek arvien vairāk, UDHS radīti traucējumi var nebūt pilnībā novērojami līdz pusaudžu gadiem vai pat pieaugušo vecumam.&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;

UDHS arī saistīts ar motivācijas deficītiem bērnos. Bērniem ar UDHS bieži ir grūti koncentrēties uz ilgtermiņā atalgojošām darbībām un viņi biežāk impulsīvi izvēlas īslaicīgi atalgojošas darbības.&lt;ref name=&quot;Motivation&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Modesto-Lowe V, Chaplin M, Soovajian V, Meyer A|date=July 2013|title=Are motivation deficits underestimated in patients with ADHD? A review of the literature|journal=Postgraduate Medicine|volume=125|issue=4|pages=47–52|doi=10.3810/pgm.2013.07.2677|pmid=23933893|quote=Behavioral studies show altered processing of reinforcement and incentives in children with ADHD. These children respond more impulsively to rewards and choose small, immediate rewards over larger, delayed incentives. Interestingly, a high intensity of reinforcement is effective in improving task performance in children with ADHD. Pharmacotherapy may also improve task persistence in these children.&amp;nbsp;... Previous studies suggest that a clinical approach using interventions to improve motivational processes in patients with ADHD may improve outcomes as children with ADHD transition into adolescence and adulthood.|s2cid=24817804}}&lt;/ref&gt; Iespējams tas saistāms ar īpaši augsto atkarību risku indivīdos ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Davis|first=Caroline|last2=Cohen|first2=Alina|last3=Davids|first3=Mark|last4=Rabindranath|first4=Alex|date=2015-04-20|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Relation to Addictive Behaviors: A Moderated-Mediation Analysis of Personality-Risk Factors and Sex|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4403287/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=6|doi=10.3389/fpsyt.2015.00047|issn=1664-0640|pmc=4403287|pmid=25941494}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS eksekutīvās funkcijas un emociju regulēšanas spēja atpaliek vidēji par trešdaļu, salīdzinot ar saviem vienaudžiem. Smadzeņu attīstība indivīdos ar UDHS noslēdzas tikai aptuveni 35 gadu vecumā, salīdzinot ar vidēji 25 gadiem indivīdos bez UDHS. Daudzi indivīdi ar UDHS sasniedz 20 gadīgam cilvēkam raksturīgu cilvēka emocionālo attīstību un funkcionētspēju tikai 35-40 gadu vecumā. Cilvēki ar UDHS, kas saglabājas pieaugušā vecumā, nekad nesasniedz savam vecumam un intelektam atbilstoša neirotipiska pieauguša cilvēka izpildfunkciju arī lietojot stimulantu medikamentus, taču tie ievērojami uzlabo izpildfunkcijas spējas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.additudemag.com/grow-up-already-why-it-takes-so-long-to-mature/|title=Grow Up Already! Why It Takes So Long to Mature|work=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berger|first=Itai|last2=Slobodin|first2=Ortal|last3=Aboud|first3=Merav|last4=Melamed|first4=Julia|last5=Cassuto|first5=Hanoch|date=2013-10-25|title=Maturational delay in ADHD: evidence from CPT|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3829464/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=7|doi=10.3389/fnhum.2013.00691|issn=1662-5161|pmc=3829464|pmid=24298243}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kempton|first=S.|last2=Vance|first2=A.|last3=Maruff|first3=P.|last4=Luk|first4=E.|last5=Costin|first5=J.|last6=Pantelis|first6=C.|date=1999-05|title=Executive function and attention deficit hyperactivity disorder: stimulant medication and better executive function performance in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10405075/|journal=Psychological Medicine|volume=29|issue=3|pages=527–538|doi=10.1017/s0033291799008338|issn=0033-2917|pmid=10405075}}&lt;/ref&gt;

== Ārstēšana ==
Pierādījumi liecina, ka UDHS ir hronisks, smadzeņu darbības un uzbūves anomāliju radīts sindroms un līdz ar to nav pamatojuma mītiem, ka UDHS izraisa paša indivīda nezināšana vai nevēlēšanās veikt kādas darbības. Ar UDHS parasti ir eksekutīvās funkcijas deficīts — cilvēkiem ar UDHS ir grūtības veikt darbības, kuras viņi prot darīt un izmantot jau esošas zināšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Roth|first=Robert M.|last2=Saykin|first2=Andrew J.|date=2004-03|title=Executive dysfunction in attention-deficit/hyperactivity disorder: cognitive and neuroimaging findings|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15062632/|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=27|issue=1|pages=83–96, ix|doi=10.1016/S0193-953X(03)00112-6|issn=0193-953X|pmid=15062632}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Silverstein|first=Michael J.|last2=Faraone|first2=Stephen V.|last3=Leon|first3=Terry L.|last4=Biederman|first4=Joseph|last5=Spencer|first5=Thomas J.|last6=Adler|first6=Lenard A.|date=2020-01-01|title=The Relationship Between Executive Function Deficits and DSM-5-Defined ADHD Symptoms|url=https://doi.org/10.1177/1087054718804347|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=24|issue=1|pages=41–51|doi=10.1177/1087054718804347|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;

Parasti pieaugušie apzinās savus simptomus, tomēr šī apziņa rada papildus grūtības — cilvēkam var būt skaidrs, kas jāizdara, lai organizētu savu darbību un sasniegtu mērķi, bet tā kā simptomi būtiski apgrūtina uzvedības konsekventu atkārtošanu, tad bieži vien centieni pašārstēties cieš neveiksmi. Tātad ir grūtības nevis apzināties to, kas jādara, bet tieši to īstenot. Cilvēki ar UDHS var saskarties ar stigmu jeb aizspriedumiem par viņu stāvokli. Ne visi līdzcilvēki ir saprotoši par UDHS sekām un ietekmi uz ikdienu. Tomēr būtiski ir saprast, ka UDHS nav izvēle, tā nav ''nepaklausība'' vai ''slinkums,'' bet gan sindroms ar bioloģisku, smadzeņu darbības atšķirībās balstītu izcelsmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/udhs|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) pieaugušajiem|website=Tiek|access-date=2022-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Visefektīvākā metode UDHS traucējumu mazināšanai ir medikamenti kopā ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām. Medikamenti iedarbības laikā mazina UDHS simptomus, psihoterapija uzlabo indivīdu funkcionētspēju un izpildfunkcijas prasmes, kā arī palīdz ar komorbīdām psihiatrijas diagnozēm. Cilvēkiem ar UDHS ieteicams izvēlēties studijas, darbus un hobijus, kuros ir dziļa, personiska interese un patika, jo tad ir novērojami ievērojami mazāki simptomu radīti eksekutīvas funkcijas traucējumi; kā arī ir jāpielāgo dzīves apstākļi tā, lai ir pēc iespējas maz veicamu pienākumu mājās, piemēram, vēlams izvēlēties automātiskus rēķinu maksājumus, izmantot putekļu sūcējus robotus, utt. Jāņem vērā, ka uzmanības deficīts gandrīz nevienu darbību neļaus veikt tik labi kā neirotipiskiem cilvēkiem, tādēļ katram UDHS pacientam ir pašam jāapzinās UDHS radītās problēmas un jāizdomā tām adekvāti risinājumi. Fiziska aktivitāte, kā arī noteikts miega un ēšanas režīms, ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/cognitive-behavioral-therapy-for-adhd/|title=How CBT Dismantles ADHD Negativity: Cognitive Behavioral Therapy Overview|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2017-01-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/for-adults/managing-money-and-adhd-saving-and-spending/|title=Managing Money and ADHD: Saving and Spending|website=CHADD|access-date=2021-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/slideshows/jobs-for-people-with-adhd/|title=16 Good Jobs for People with ADHD|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2016-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Reichert|first2=Markus|last3=Coghill|first3=David|last4=Müller|first4=Helge H. O.|last5=Braun|first5=Niclas|last6=Philipsen|first6=Alexandra|date=2020-01-06|title=Physical exercise in attention deficit hyperactivity disorder – evidence and implications for the treatment of borderline personality disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6945516/|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=7|doi=10.1186/s40479-019-0115-2|issn=2051-6673|pmc=6945516|pmid=31921425}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/12-best-tips-for-coping-with-adhd|title=12 Best Tips for Coping with ADHD|website=Psych Central|access-date=2021-07-08|date=2012-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Stimulatori medikamenti ===
Ir vairākkārt pierādīta stimulatoro medikamentu augstā efektivitāte īstermiņā un placebo kontrolēti pētījumi liecina, ka līdz 2 gadu ilgumam tie konsistenti un paredzami uzlabo dzīves kvalitāti visu vecumu cilvēkiem ar UDHS. Ilgtermiņa efekti nav pilnībā zināmi, jo placebo kontrolēti pētījumi attiecībā uz UDHS medikamentiem pieaugušajos nav reālistiski, kā arī plaša stimulantu medikamentu izmantošana UDHS ārstēšanā, atkarībā no valsts, sākta tikai pēdējo 20-40 gadu laikā vai netiek veikta vispār.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Craig|first=Stephanie G.|last2=Davies|first2=Gregory|last3=Schibuk|first3=Larry|last4=Weiss|first4=Margaret D.|last5=Hechtman|first5=Lily|date=2015-03-01|title=Long-Term Effects of Stimulant Treatment for ADHD: What Can We Tell Our Patients?|url=https://doi.org/10.1007/s40474-015-0039-5|journal=Current Developmental Disorders Reports|language=en|volume=2|issue=1|pages=1–9|doi=10.1007/s40474-015-0039-5|issn=2196-2987}}&lt;/ref&gt; Pašlaik lielākā daļa pētījumu liecina, ka cilvēkiem ar UDHS bez kardiovaskulārās veselības problēmām, medikamentu ilglaicīga lietošana ievērojami paaugstina dzīves kvalitāti, uzlabo sociālās attiecības, paaugstina izpildfunkciju, darbspēju, uzlabo psihisko un fizisko veselību, samazina noziedzības risku, samazina atkarību risku, samazina nelaimes gadījumu risku un paaugstina dzīves ilgumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kolar|first=Dusan|last2=Keller|first2=Amanda|last3=Golfinopoulos|first3=Maria|last4=Cumyn|first4=Lucy|last5=Syer|first5=Cassidy|last6=Hechtman|first6=Lily|date=2008-4|title=Treatment of adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2518387/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=4|issue=2|pages=389–403|issn=1176-6328|pmc=2518387|pmid=18728745}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Currie|first=Janet|last2=Stabile|first2=Mark|last3=Jones|first3=Lauren|date=2014-9|title=Do Stimulant Medications Improve Educational and Behavioral Outcomes for Children with ADHD?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4815037/|journal=Journal of health economics|volume=37|pages=58–69|doi=10.1016/j.jhealeco.2014.05.002|issn=0167-6296|pmc=4815037|pmid=24954077}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D'Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-08|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25158998/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=1469-7610|pmc=4147667|pmid=25158998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-adhd-crime-idUSBRE8AK1FH20121121|title=Medication cuts crime rate among ADHD sufferers|work=Reuters|access-date=2021-07-08|date=2012-11-21|last=Kelland|first=Kate|language=en}}&lt;/ref&gt; Nav zināms vai stimulanti ir saistīti ar paaugstinātām sirds veselības problēmām, iespējams, dažos indivīdos tie paaugstina sirds veselības problēmu risku paaugstināta pulsa un asinsspiediena dēļ, taču citos samazina, uzlabojot sociālo funkcionētspēju un iedrošinot indivīdu nodarboties ar fizisku aktivitāti un veselīgāku dzīvesveidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uptodate.com/contents/cardiac-evaluation-of-patients-receiving-pharmacotherapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=UpToDate|website=www.uptodate.com|access-date=2021-07-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dalsgaard|first=Søren|last2=Kvist|first2=Anette Primdal|last3=Leckman|first3=James F.|last4=Nielsen|first4=Helena Skyt|last5=Simonsen|first5=Marianne|date=2014-08-01|title=Cardiovascular Safety of Stimulants in Children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Nationwide Prospective Cohort Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4137345/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=24|issue=6|pages=302–310|doi=10.1089/cap.2014.0020|issn=1044-5463|pmc=4137345|pmid=24956171}}&lt;/ref&gt; Pētījumi laboratorijas dzīvniekos un cilvēkos liecina, ka stimulantu medikamenti lielās dozās var radīt smadzeņu bojājumus, taču terapeitiskās dozās bojājumi netiek novēroti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=Steven|last2=O’Neill|first2=Joseph|last3=Fears|first3=Scott|last4=Bartzokis|first4=George|last5=London|first5=Edythe D.|date=2008-10|title=Abuse of Amphetamines and Structural Abnormalities in Brain|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2769923/|journal=Annals of the New York Academy of Sciences|volume=1141|pages=195–220|doi=10.1196/annals.1441.031|issn=0077-8923|pmc=2769923|pmid=18991959}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=S. M.|last2=Kuczenski|first2=R.|last3=McCracken|first3=J. T.|last4=London|first4=E. D.|date=2009-02|title=Potential adverse effects of amphetamine treatment on brain and behavior: a review|url=https://www.nature.com/articles/mp200890|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=14|issue=2|pages=123–142|doi=10.1038/mp.2008.90|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2016/03/160330122919.htm|title=Rat study reveals long-term effects of adolescent amphetamine abuse on the brain|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka stimulantu medikamenti ir kaitīgi cilvēkiem bez UDHS, taču terapeitiski cilvēkos ar UDHS: pacientiem, kas tiek ārstēti ar stimulantu medikamentiem ir novērojama tieksme samazināties smadzeņu darbības un uzbūves anomālijām, kas saglabajas arī pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas, taču cilvēkiem bez UDHS stimulanti saistīti ar smadzeņu darbības un struktūras anomāliju izveidi.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Alegria|first2=Analucia A.|last3=Cubillo|first3=Ana I.|last4=Smith|first4=Anna B.|last5=Brammer|first5=Michael J.|last6=Radua|first6=Joaquim|date=2014-10-15|title=Effects of Stimulants on Brain Function in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Systematic Review and Meta-Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4183380/|journal=Biological Psychiatry|volume=76|issue=8|pages=616–628|doi=10.1016/j.biopsych.2013.10.016|issn=0006-3223|pmc=4183380|pmid=24314347}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamenti, iespējams, paaugstina Parkinsona slimības risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healio.com/news/primary-care/20180927/adhd-medication-linked-with-higher-risk-for-parkinsons-disease|title=ADHD medication linked with higher risk for Parkinson’s disease|website=www.healio.com|access-date=2021-07-08}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem, kas brīvprātīgi beidz stimulantu lietošanu, nav vērojama dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas, iespējams, liecina par veiksmīgu UDHS simptomu radīto traucējumu [[Remisija|remisiju]] indivīdos, kas izvēlas beigt lietot stimulantus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychiatryadvisor.com/home/topics/adhd/discontinuation-of-medication-slightly-decreases-quality-of-life/|title=Discontinuing Medication Slightly Decreases Quality of Life in Youths with ADHD|website=Psychiatry Advisor|access-date=2021-07-11|date=2020-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Terapeitiskas stimulatoru medikamentu dozas tablešu veidā paaugstina dopamīna līmeni pakāpeniski, kas nepaaugstina atkarību veidojošo DeltaFosB transkripcijas faktoru un nav novērojama fiziskas atkarības izveidošanās. Ļoti bieži novērojama psiholoģiska atkarība, taču tā nav saistāma ar medikamentu patīkamu iedarbību, bet ar ievērojami uzlabotu funkcionētspēju veicot nestimulējošas darbības medikamentu iedarbības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adhdawarenessmonth.org/therapeutic-use-of-stimulant-meds-for-adhd/|title=MYTH: ADHD medication is addictive|last=admin|first=Author|website=ADHD Awareness Month - October 2021|access-date=2021-07-08|date=2019-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Steiner|first=Heinz|last2=Van Waes|first2=Vincent|date=2013-1|title=Addiction-Related Gene Regulation: Risks of Exposure to Cognitive Enhancers vs. Other Psychostimulants|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3525776/|journal=Progress in neurobiology|volume=100|pages=60–80|doi=10.1016/j.pneurobio.2012.10.001|issn=0301-0082|pmc=3525776|pmid=23085425}}&lt;/ref&gt; Terapeitiska stimulantu medikamentu lietošana indivīdos ar UDHS vai nu samazina atkarības risku, vai nemaina.&lt;ref name=&quot;Kooij-2010&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kooij SJ, Bejerot S, Blackwell A, Caci H, Casas-Brugué M, Carpentier PJ, Edvinsson D, Fayyad J, Foeken K, Fitzgerald M, Gaillac V, Ginsberg Y, Henry C, Krause J, Lensing MB, Manor I, Niederhofer H, Nunes-Filipe C, Ohlmeier MD, Oswald P, Pallanti S, Pehlivanidis A, Ramos-Quiroga JA, Rastam M, Ryffel-Rawak D, Stes S, Asherson P|date=September 2010|title=European consensus statement on diagnosis and treatment of adult ADHD: The European Network Adult ADHD|journal=BMC Psychiatry|volume=10|pages=67|doi=10.1186/1471-244X-10-67|pmc=2942810|pmid=20815868}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ADHD 2015 review&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kiely B, Adesman A|date=June 2015|title=What we do not know about ADHD… yet|journal=Current Opinion in Pediatrics|volume=27|issue=3|pages=395–404|doi=10.1097/MOP.0000000000000229|pmid=25888152|quote=In addition, a consensus has not been reached on the optimal diagnostic criteria for ADHD. Moreover, the benefits and long-term effects of medical and complementary therapies for this disorder continue to be debated. These gaps in knowledge hinder the ability of clinicians to effectively recognize and treat ADHD.|s2cid=39004402}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NHM therapeutic stim addiction liability2&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|publisher=McGraw-Hill Medical|year=2009|isbn=978-0-07-148127-4|editors=Sydor A, Brown RY|edition=2nd|location=New York|pages=323, 368|quote=supervised use of stimulants at therapeutic doses may decrease risk of experimentation with drugs to self-medicate symptoms. Second, untreated ADHD may lead to school failure, peer rejection, and subsequent association with deviant peer groups that encourage drug misuse.&amp;nbsp;... amphetamines and methylphenidate are used in low doses to treat attention deficit hyperactivity disorder and in higher doses to treat narcolepsy (Chapter 12). Despite their clinical uses, these drugs are strongly reinforcing, and their long-term use at high doses is linked with potential addiction}}&lt;/ref&gt;

Medikamentu lietošana izklaides nolūkos rada izteiktu DeltaFosB transkripcijas faktoru un izraisa strauju un ļoti spēcīgu atkarību, tādēļ regulāros laika periodos apsekojot pacientus ir jāpārbauda vai nav stimulantu atkarības pazīmes kā ievērojami samazināts ķermeņa svars, vairākas dienas ilgs bezmiegs un psihotiski traucējumi. Stimulantu (kokaīna vai amfetamīna) atkarības vēsture ir iespējama pretindikācija psihostimulantu terapijas veikšanai, jo stimulantu medikamentu izraisītie subjektīvie efekti arī terapeitiskās dozās līdzinās nelegālajiem stimulantiem un atkarība šādos indivīdos strauji var atjaunoties; citi pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS un kokaīna atkarību stimulantu medikamenti var palīdzēt atmest kokaīna atkarību, līdzīgi kā metadona terapijā ārstējot opioīdu atkarībniekus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=Frances R.|last2=Choi|first2=C. Jean|last3=Pavlicova|first3=Martina|last4=Mariani|first4=John J.|last5=Mahony|first5=Amy|last6=Brooks|first6=Daniel J.|last7=Nunes|first7=Edward V.|last8=Grabowski|first8=John|date=2018-07-01|title=How treatment improvement in ADHD and cocaine dependence are related to one another: A secondary analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6158788/|journal=Drug and alcohol dependence|volume=188|pages=135–140|doi=10.1016/j.drugalcdep.2018.03.043|issn=0376-8716|pmc=6158788|pmid=29775957}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamentu paaugstināts atkarības risks ir indivīdos ar narkotiku vai alkohola lietošanas un atkarības vēsturi. Stimulantu medikamenti pareizās, terapeitiskās dozās neuzlabo garastāvokli un nerada labsajūtu, taču pie pārlieku lielas dozas ir iespējama eiforija un terapeitisko efektu zudums, tādēļ īpaši jāuzmanās titrējot dozu, lai izvairītos no eiforijas sasniegšanas.&lt;ref name=&quot;NHM therapeutic stim addiction liability2&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Weyandt|first=Lisa L.|last2=Oster|first2=Danielle R.|last3=Marraccini|first3=Marisa Ellen|last4=Gudmundsdottir|first4=Bergljot Gyda|last5=Munro|first5=Bailey A.|last6=Rathkey|first6=Emma S.|last7=Mccallum|first7=Alison|date=2016-10|title=Prescription Stimulant Medication Misuse: Where Are We and Where Do We Go from Here?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5113141/|journal=Experimental and clinical psychopharmacology|volume=24|issue=5|pages=400–414|doi=10.1037/pha0000093|issn=1064-1297|pmc=5113141|pmid=27690507}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Oregon Health &amp; Science University|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|title=Black box warnings of ADHD drugs approved by the US Food and Drug Administration|publisher=United States National Library of Medicine|year=2009|location=Portland, Oregon|access-date=17 January 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20170908135126/https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|archive-date=8 September 2017|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Neārstēta UDHS radītas sekas ASV tipiski tiek uzskatītas, ka ir ievērojami augstākas par potenciālajiem stimulantu atkarības un veselības riskiem, neatkarīgi no pacienta vecuma; Eiropā bieži tiek uzskatīts, ka stimulanti lietojami tikai īpaši smagos gadījumos.&lt;ref name=&quot;:142&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=National Institute for Health and Care Excellence|url=https://www.nice.org.uk/guidance/ng87/|title=Attention deficit hyperactivity disorder: diagnosis and management|publisher=National Guideline Centre (UK)|year=2019|isbn=978-1-4731-2830-9|series=NICE Guideline, No. 87|location=London|pages=|oclc=1126668845}}&lt;/ref&gt;

Ir pierādījumi par nopietniem un nenopietniem kaitīgiem blakusefektiem metilfenidāta lietošanas dēļ bērnos un pusaudžos, tādēļ medikamentu lietošanas laikā ir regulāros intervālos jāpārbauda pacienta veselības stāvoklis.&lt;ref name=&quot;StorebøPedersen20182&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Storebø OJ, Pedersen N, Ramstad E, Kielsholm ML, Nielsen SS, Krogh HB, Moreira-Maia CR, Magnusson FL, Holmskov M, Gerner T, Skoog M, Rosendal S, Groth C, Gillies D, Buch Rasmussen K, Gauci D, Zwi M, Kirubakaran R, Håkonsen SJ, Aagaard L, Simonsen E, Gluud C|date=May 2018|title=Methylphenidate for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in children and adolescents - assessment of adverse events in non-randomised studies|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=5|pages=CD012069|doi=10.1002/14651858.CD012069.pub2|pmc=6494554|pmid=29744873}}&lt;/ref&gt; Stimulantu pārdozēšana augstās dozās var izraisīt īslaicīgu psihozi un māniju.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Shoptaw SJ, Kao U, Ling W|date=January 2009|title=Treatment for amphetamine psychosis|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=1|pages=CD003026|doi=10.1002/14651858.CD003026.pub3|pmc=7004251|pmid=19160215|quote=A minority of individuals who use amphetamines develop full-blown psychosis requiring care at emergency departments or psychiatric hospitals. In such cases, symptoms of amphetamine psychosis commonly include paranoid and persecutory delusions as well as auditory and visual hallucinations in the presence of extreme agitation. More common (about 18%) is for frequent amphetamine users to report psychotic symptoms that are sub-clinical and that do not require high-intensity intervention&amp;nbsp;...&lt;br /&gt;About 5–15% of the users who develop an amphetamine psychosis fail to recover completely (Hofmann 1983)&amp;nbsp;...&lt;br /&gt;Findings from one trial indicate use of antipsychotic medications effectively resolves symptoms of acute amphetamine psychosis.|editor=&lt;!--Shoptaw SJ--&gt; Shoptaw SJ, Ali R}}&lt;/ref&gt; Ļoti retos gadījumos, arī terapeitiskās dozās, novērojama psihoze vai mānija, aptuveni 0.1% indivīdu šādi simptomi parādās pirmajās nedēļās pēc amfetamīnu terapijas sākuma; pie ilgstošas lietošanas šādi simptomi netiek novēroti.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|title=Adderall XR Prescribing Information|publisher=Shire US Inc|work=United States Food and Drug Administration|access-date=30 December 2013|date=December 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230233702/http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|archive-date=30 December 2013|quote=Treatment-emergent psychotic or manic symptoms, e.g., hallucinations, delusional thinking, or mania in children and adolescents without prior history of psychotic illness or mania can be caused by stimulants at usual doses.&amp;nbsp;... In a pooled analysis of multiple short-term, placebo controlled studies, such symptoms occurred in about 0.1% (4 patients with events out of 3482 exposed to methylphenidate or amphetamine for several weeks at usual doses) of stimulant-treated patients compared to 0 in placebo-treated patients.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid19171629&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mosholder AD, Gelperin K, Hammad TA, Phelan K, Johann-Liang R|date=February 2009|title=Hallucinations and other psychotic symptoms associated with the use of attention-deficit/hyperactivity disorder drugs in children|journal=Pediatrics|volume=123|issue=2|pages=611–6|doi=10.1542/peds.2008-0185|pmid=19171629|s2cid=22391693}}&lt;/ref&gt; Antipsihotiski medikamenti sekmīgi ārstē akūtas stimulantu psihozes simptomus.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot; /&gt; Stimulantu terapija bērnos ir periodiski jāpārtrauc, lai noskaidrotu vai ir vajadzība pēc turpinātas stimulantu terapijas, samazinātu iespējamu augšanas aizturēšanu un samazinātu toleranci.&lt;ref name=&quot;pmid21530185&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=van de Loo-Neus GH, Rommelse N, Buitelaar JK|date=August 2011|title=To stop or not to stop? How long should medication treatment of attention-deficit hyperactivity disorder be extended?|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=21|issue=8|pages=584–99|doi=10.1016/j.euroneuro.2011.03.008|pmid=21530185|s2cid=30068561}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajos ar UDHS viedokļi par vajadzību un ieguvumiem no periodiskas stimulantu lietošanas pārtraukšanas ir neviennozīmīgi: stimulantu pārtraukšanas laikā uzreiz atgriežas pilni UDHS simptomi, kas nereti pasliktina darba, sociālo un akadēmisko funkcionētspēju; taču tas var samazināt toleranci tajos indivīdos, kuriem medikamentu efektivitāte ar laiku mazinās un tādējādi uzlabot terapeitisko efektu, atsākot medikamentu kursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/treating-adhd-without-medication-vacation/|title=Considering a Vacation from Your ADHD Medication?|last=Sherman|first=Carl|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gajria|first=Kavita|last2=Lu|first2=Mei|last3=Sikirica|first3=Vanja|last4=Greven|first4=Peter|last5=Zhong|first5=Yichen|last6=Qin|first6=Paige|last7=Xie|first7=Jipan|date=2014-08-22|title=Adherence, persistence, and medication discontinuation in patients with attention-deficit/hyperactivity disorder – a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4149449/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=10|pages=1543–1569|doi=10.2147/NDT.S65721|issn=1176-6328|pmc=4149449|pmid=25187718}}&lt;/ref&gt; Nav zināma stimulantu medikamentu ietekme uz bērnu grūtniecības laikā, tādēļ grūtniecības laikā stimulantu terapija ir jāpārtrauc.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Ashton H, Gallagher P, Moore B|date=September 2006|title=The adult psychiatrist's dilemma: psychostimulant use in attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-psychopharmacology-uk_2006-09_20_5/page/602|journal=Journal of Psychopharmacology|volume=20|issue=5|pages=602–10|doi=10.1177/0269881106061710|pmid=16478756|s2cid=32073083}}&lt;/ref&gt;

Dažos gadījumos pacientiem ar UDHS stimulanti rada ievērojamas, nevēlamas blaknes kā tikus, halucinācijas, psihozi, smagu depresiju, nemieru, trauksmi un sirds veselības problēmas. Salīdzinoši bieži novērojams bezmiegs, apetītes zudums un ievērojamas personības izmaiņas.&lt;ref name=&quot;StorebøPedersen20182&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Diagnosis and Management of ADHD in Children, Young People and Adults|author=National Collaborating Centre for Mental Health|series=NICE Clinical Guidelines|volume=72|publisher=British Psychological Society|location=Leicester|isbn=978-1-85433-471-8|date=2009|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|via=NCBI Bookshelf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20160113133612/http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|archive-date=13 January 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Long-term 2015&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|display-authors=4|authors=Arnold LE, Hodgkins P, Caci H, Kahle J, Young S|date=February 2015|title=Effect of treatment modality on long-term outcomes in attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=2|pages=e0116407|bibcode=2015PLoSO..1016407A|doi=10.1371/journal.pone.0116407|pmc=4340791|pmid=25714373}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CNS09&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Wigal SB|year=2009|title=Efficacy and safety limitations of attention-deficit hyperactivity disorder pharmacotherapy in children and adults|journal=CNS Drugs|volume=23 Suppl 1|pages=21–31|doi=10.2165/00023210-200923000-00004|pmid=19621975|s2cid=11340058}}&lt;/ref&gt;

=== Psihoterapija ===
Pierādījumi liecina, ka psihoterapija var palīdzēt ar UDHS simptomiem. Psihoterapija ir ieteicama kā pirmā iejaukšanās indivīdos ar viegliem simptomiem un pirmsskolas vecumā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Fabiano GA, Pelham WE, Coles EK, Gnagy EM, Chronis-Tuscano A, O'Connor BC|date=March 2009|title=A meta-analysis of behavioral treatments for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2009-03_29_2/page/129|journal=Clinical Psychology Review|volume=29|issue=2|pages=129–40|doi=10.1016/j.cpr.2008.11.001|pmid=19131150|quote=there is strong and consistent evidence that behavioral treatments are effective for treating ADHD.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Clinics09&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kratochvil CJ, Vaughan BS, Barker A, Corr L, Wheeler A, Madaan V|date=March 2009|title=Review of pediatric attention deficit/hyperactivity disorder for the general psychiatrist|url=https://archive.org/details/sim_psychiatric-clinics-of-north-america_2009-03_32_1/page/39|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=32|issue=1|pages=39–56|doi=10.1016/j.psc.2008.10.001|pmid=19248915}}&lt;/ref&gt; Psiholoģiskās terapijas, kas tiek lietotas UDHS ārstēšanā ir: psihoizglītojošā nodarbība, uzvedības terapija, [[kognitīvi biheiviorālā terapija]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Pl|first1=Lopez|last2=Fm|first2=Torrente|last3=A|first3=Ciapponi|last4=Ag|first4=Lischinsky|last5=M|first5=Cetkovich-Bakmas|last6=Ji|first6=Rojas|last7=M|first7=Romano|last8=Ff|first8=Manes|date=2018-03-23|title=Cognitive-behavioural Interventions for Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adults|journal=Cochrane Database of Systematic Reviews|language=en|volume=3|pages=CD010840|doi=10.1002/14651858.CD010840.pub2|pmc=6494390|pmid=29566425}}&lt;/ref&gt; interpersonālā psihoterapija, ģimenes terapija, apstākļu pielāgošana skolā, sociālu prasmju trenēšana, vienaudžu iesaistīšana traucējumu mazināšanā un sociālo prasmju attīstībā, organizēšanas prasmju apmācība,&lt;ref name=&quot;Evans2014&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Evans SW, Owens JS, Bunford N|date=2014|title=Evidence-based psychosocial treatments for children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Journal of Clinical Child and Adolescent Psychology|volume=43|issue=4|pages=527–51|doi=10.1080/15374416.2013.850700|pmc=4025987|pmid=24245813}}&lt;/ref&gt; un vecāku audzināšanas apmācība.&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;/&gt; Tiek izmantota arī neirofīdbeka terapija,&lt;ref name=&quot;pmid19715181&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Arns M, de Ridder S, Strehl U, Breteler M, Coenen A|date=July 2009|title=Efficacy of neurofeedback treatment in ADHD: the effects on inattention, impulsivity and hyperactivity: a meta-analysis|journal=Clinical EEG and Neuroscience|volume=40|issue=3|pages=180–9|doi=10.1177/155005940904000311|pmid=19715181|s2cid=6034033}}&lt;/ref&gt; taču nav pilnībā pierādīta tās efektivitāte.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Ferrin M, Brandeis D, Holtmann M, Aggensteiner P, Daley D, Santosh P, Simonoff E, Stevenson J, Stringaris A, Sonuga-Barke EJ|date=June 2016|title=Neurofeedback for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Meta-Analysis of Clinical and Neuropsychological Outcomes From Randomized Controlled Trials|url=https://biblio.ugent.be/publication/8123796|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=55|issue=6|pages=444–55|doi=10.1016/j.jaac.2016.03.007|pmid=27238063|hdl-access=free|hdl=1854/LU-8123796}}&lt;/ref&gt; Vecāku apmācība var uzlabot daudzas uzvedības problēmas, piemēram, nepakļāvīgu un opozicionālu uzvedību.&lt;ref name=&quot;Dal2017&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Daley D, Van Der Oord S, Ferrin M, Cortese S, Danckaerts M, Doepfner M, Van den Hoofdakker BJ, Coghill D, Thompson M, Asherson P, Banaschewski T, Brandeis D, Buitelaar J, Dittmann RW, Hollis C, Holtmann M, Konofal E, Lecendreux M, Rothenberger A, Santosh P, Simonoff E, Soutullo C, Steinhausen HC, Stringaris A, Taylor E, Wong IC, Zuddas A, Sonuga-Barke EJ|date=September 2018|title=Practitioner Review: Current best practice in the use of parent training and other behavioural interventions in the treatment of children and adolescents with attention deficit hyperactivity disorder|url=http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=59|issue=9|pages=932–947|doi=10.1111/jcpp.12825|pmid=29083042|archive-url=https://web.archive.org/web/20190404183617/http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|archive-date=4 April 2019|access-date=21 November 2018|s2cid=31044370|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Ir maz augstas kvalitātes pētījumu par ģimenes terapijas efektivitāti UDHS ārstēšanā, taču esošie pierādījumi liecina, ka tai ir līdzīga efektivitāte kā skolas un vienaudžu iesaistei palīdzībā bērniem ar UDHS un ir augstāka efektivitāte par placebo.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bjornstad G, Montgomery P|date=April 2005|title=Family therapy for attention-deficit disorder or attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=2|pages=CD005042|doi=10.1002/14651858.CD005042.pub2|pmid=15846741|s2cid=27339381|editor=Bjornstad GJ}}&lt;/ref&gt; UDHS atbalsta grupas var dot padomus ģimenēm ar UDHS bērniem.&lt;ref name=&quot;Brain encyclopedia&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce|last1=Turkington|first1=Carol|last2=Harris|first2=Joseph|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url={{google books|6hbKkynRxPYC|pages=42|plainurl=yes}}|encyclopedia=The Encyclopedia of the Brain and Brain Disorders|year=2009|publisher=Infobase Publishing|isbn=978-1-4381-2703-3|pages=[https://books.google.com/books?id=6hbKkynRxPYC&amp;pg=PA47 47]|via=Google Books}}&lt;/ref&gt;

Sociālu prasmju apmācību, uzvedības izmainīšana un medikamentiem ir ierobežoti, labvēlīgi efekti attiecībās ar vienaudžiem. Vissvarīgākais faktors, lai laikus mazinātu vēlākas psiholoģiskas problēmas kā depresiju, kriminalitāti, skolas nepabeigšanu vai vielu lietošanu, ir izveidot draudzības ar sociāli iekļautiem, labvēlīgiem vienaudžiem.&lt;ref name=&quot;pmid20490677&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mikami AY|date=June 2010|title=The importance of friendship for youth with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Clinical Child and Family Psychology Review|volume=13|issue=2|pages=181–98|doi=10.1007/s10567-010-0067-y|pmc=2921569|pmid=20490677}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušajiem ar UDHS, pierādījumi liecina, ka psihoterapija bez medikamentozās terapijas ir ar ļoti zemu efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, iespējams, jo UDHS, kurš joprojām saglabājas pieaugušā vecumā lielākajā daļā gadījumu uzskatāms par smagu, kā arī pašu UDHS simptomu klātbūtne traucē izdarīt nepieciešamas dzīvesveida izmaiņas, tādēļ lielākajā daļā valstu pirmā medicīniskā iejaukšanās, lai ārstētu pieaugušos ir medikamentozā terapija.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gentile|first=Julie P.|last2=Atiq|first2=Rafay|date=2006-8|title=Psychotherapy for the Patient with Adult ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2957279/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=3|issue=8|pages=31–35|issn=1550-5952|pmc=2957279|pmid=20963193}}&lt;/ref&gt;

=== Fiziska aktivitāte ===
Fiziska aktivitāte dabiski paaugstina dofamīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs, dabiski uzlabojot UDHS izjaukto neiromediatoru līdzsvaru un mazinot UDHS simptomus fiziskās aktivitātes laikā un neilgu laiku pēc tās beigām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rassovsky|first=Yuri|last2=Alfassi|first2=Tali|date=2019-01-09|title=Attention Improves During Physical Exercise in Individuals With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6333702/|journal=Frontiers in Psychology|volume=9|doi=10.3389/fpsyg.2018.02747|issn=1664-1078|pmc=6333702|pmid=30687193}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS ieteicams intensīvi un regulāri sportot, pierādījumi liecina, ka aerobiska fiziska aktivitāte paaugstina indivīda funkcionētspēju sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Özyurt|first2=Jale|last3=Lam|first3=Alexandra P.|last4=Brandes|first4=Mirko|last5=Müller|first5=Helge H. O.|last6=Thiel|first6=Christiane M.|last7=Philipsen|first7=Alexandra|date=2019-03-26|title=Acute Effects of Aerobic Exercise on Executive Function and Attention in Adult Patients With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6443849/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=10|doi=10.3389/fpsyt.2019.00132|issn=1664-0640|pmc=6443849|pmid=30971959}}&lt;/ref&gt; Bērniem ar UDHS fiziska aktivitāte mazina UDHS simptomu nevēlamas izpausmes: ir novērojama mazāk traucējoša uzvedība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zang|first=Yu|date=2019-11|title=Impact of physical exercise on children with attention deficit hyperactivity disorders: Evidence through a meta-analysis|url=https://journals.lww.com/md-journal/fulltext/2019/11150/impact_of_physical_exercise_on_children_with.66.aspx|journal=Medicine|language=en|volume=98|issue=46|pages=e17980|doi=10.1097/MD.0000000000017980|issn=0025-7974}}&lt;/ref&gt; Pētījums liecina, ka došanās ar bērniem pārgājienos pie dabas ievērojami samazina UDHS simptomus.&lt;ref&gt;http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1448497/&lt;/ref&gt; Fiziska aktivitāte nespēj aizvietot stimulantu medikamentu terapeitisko efektu. Pierādījumi liecina, ka fiziskā aktivitāte apvienojumā ar stimulantu medikamentiem nodrošina optimālu terapeitisko efektu: stimulantu medikamenti iedarbojas ievērojami efektīvāk indivīdos, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī indivīdiem, kas tiek ārstēti ar stimulantiem ir augstāka motivācija nodarboties ar fizisku aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berwid|first=Olga G.|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|date=2012-10|title=Emerging Support for a Role of Exercise in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder Intervention Planning|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3724411/|journal=Current psychiatry reports|volume=14|issue=5|pages=543–551|doi=10.1007/s11920-012-0297-4|issn=1523-3812|pmc=3724411|pmid=22895892}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Den Heijer|first=Anne E.|last2=Groen|first2=Yvonne|last3=Tucha|first3=Lara|last4=Fuermaier|first4=Anselm B. M.|last5=Koerts|first5=Janneke|last6=Lange|first6=Klaus W.|last7=Thome|first7=Johannes|last8=Tucha|first8=Oliver|date=2017|title=Sweat it out? The effects of physical exercise on cognition and behavior in children and adults with ADHD: a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5281644/|journal=Journal of Neural Transmission|volume=124|issue=Suppl 1|pages=3–26|doi=10.1007/s00702-016-1593-7|issn=0300-9564|pmc=5281644|pmid=27400928}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kamp|first=Carolin Friederike|last2=Sperlich|first2=Billy|last3=Holmberg|first3=Hans-Christer|date=2014|title=Exercise reduces the symptoms of attention-deficit/hyperactivity disorder and improves social behaviour, motor skills, strength and neuropsychological parameters|url=http://urn.kb.se/resolve?urn=urn:nbn:se:miun:diva-22594|journal=Acta Paediatrica|volume=103|issue=7|pages=709–714}}&lt;/ref&gt; Pētījumi laboratorijas dzīvniekos liecina, ka iespējams nodrošinot augstu fizisku aktivitāti hiperaktīviem bērniem agrā bērnībā, ir novērojami mazāk traucējoši UDHS simptomi nākotnē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rommel|first=Anna-Sophie|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|last3=Mill|first3=Jonathan|last4=Asherson|first4=Philip|last5=Kuntsi|first5=Jonna|date=2013-9|title=Protection from genetic diathesis in ADHD: Possible complementary roles of exercise|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4257065/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=52|issue=9|pages=900–910|doi=10.1016/j.jaac.2013.05.018|issn=0890-8567|pmc=4257065|pmid=23972692}}&lt;/ref&gt;

== Medikamenti ==
Visefektīvākais zināmais līdzeklis UDHS simptomu mazināšanā ir stimulatori medikamenti, visbiežāk, metilfenidāts vai amfetamīna sāļi. Stimulantu efektivitāte īslaicīgā UDHS ārstēšanā ir vairākkārt pierādīta, simptomu uzlabojumi ir 70-80% pacientu, kas tos padara par vieniem no visefektīvākajiem zināmajiem psihiatrijas medikamentiem. Terapeitiskais efekts un īslaicīgie blakusefekti ir novērojami uzreiz pēc medikamentozās terapijas sākuma jau pirmajā medikamentu lietošanas reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/treatments/11766-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-stimulant-therapy|title=ADHD Medication, Treatment &amp; Stimulant Therapy|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adhd-medication-chart|title=ADHD Medications &amp; Side Effects|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijā vienīgie legālie stimulatorie medikamenti ir metilfenidāts un lisdeksamfetamīns. Visi amfetamīni Latvijā ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem, neskatoties uz to pierādīto augsto efektivitāti UDHS ārstēšanā, salīdzināmu bīstamību un kaitīgumu kā metilfenidātam.

Medikamenti neizārstē UDHS, bet tikai īslaicīgi mazina UDHS simptomus. Tie iedarbojas paaugstinot dopamīna un norepefrenīna līmeni smadzeņu reģionos, kas cilvēkiem ar UDHS dabiskā stāvoklī ir netipiski maz stimulēti. Psihostimulanti cilvēkus ar UDHS pazīmēm padara mierīgākus, klusākus un samazina viņu aktivitāti, kas ir pretēja reakcija tam kā tie iedarbojas uz neirotipiskiem indivīdiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/blog/post/prescription-stimulants-affect-people-adhd-differently|title=Prescription Stimulants Affect People With ADHD Differently|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-12|date=2012-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā, ka stimulantu medikamenti ir spēcīgas psihotropās vielas, to lietošanai neievērojot ārsta norādījumus ir augsts atkarības risks un tādēļ lielākajā daļā pasaules valstu, ieskaitot Latviju, tie ir stingri kontrolējamas psihotropās vielas par kuru glabāšanu bez receptes un realizēšanu pienākas pat cietumsods.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=121086|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vadlīnijas kā tiek lietoti medikamenti atšķiras starp valstīm. Lielbritānijā rekomendācijas ir bērniem izrakstīt medikamentos tikai smagos UDHS gadījumos, taču pieaugušajiem kā pirmo terapeitisko iejaukšanos.&lt;ref name=&quot;:142&quot;/&gt; ASV tiek ieteikti medikamenti visās vecuma grupās kā pirmā terapeitiskā iejaukšanās.&lt;ref name=&quot;CADDRA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.caddra.ca/cms4/pdfs/caddraGuidelines2011Introduction.pdf|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|work=Canadian ADHD Alliance|access-date=4 February 2011}}&lt;/ref&gt; Medikamenti īpaši nav ieteicami bērniem pirmsskolas vecumā lielākajā daļā pasaules valstu.&lt;ref name=&quot;:142&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;/&gt; Latvijā medikamentu lietošanā nav oficiālu vadlīniju.

=== Metilfenidāts ===
Metilfenidāts ir stimulatora psihotropa viela, kas pasaulē plaši tiek izmantota UDHS ārstēšanā bērnu, pusaudžu un pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-12114-94/methylphenidate-hcl-oral/methylphenidate-oral/details|title=Methylphenidate HCl Oral: Uses, Side Effects, Interactions, Pictures, Warnings &amp; Dosing - WebMD|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc farmakodinamikas tas ir dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transportera inhibitors: kad neironi atbrīvo dopamīnu un noradrenalīnu, metilfenidāta molekula aiztur dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transporteru, neļaujot neironam uzsūkt atpakaļ dopamīnu un noradrenalīnu, kas paaugstina dopamīna un noadrenalīna līmeni vairākos smadzeņu reģionos. Tas izlīdzina cilvēkiem ar UDHS tipiski esošo ķīmisko disbalansu, paaugstinot centrālās nervu sistēmas aktivitāti un asins plūsmu smadzeņu prefrontālajā garozā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=StatPearls|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK482451/|publisher=StatPearls Publishing|date=2021|location=Treasure Island (FL)|first=Corinne|last=Verghese|first2=Sara|last2=Abdijadid}}&lt;/ref&gt;

Metilfenidāts atvieglo UDHS simptomus 80% pacientu, aptuveni pusei pacientu gandrīz pilnībā normalizē smadzeņu darbību vielas iedarbības laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Halari|first2=Rozmin|last3=Cubillo|first3=Ana|last4=Mohammad|first4=Abdul-Majeed|last5=Brammer|first5=Mick|last6=Taylor|first6=Eric|date=2009-12|title=Methylphenidate normalises activation and functional connectivity deficits in attention and motivation networks in medication-naïve children with ADHD during a rewarded continuous performance task|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19715709/|journal=Neuropharmacology|volume=57|issue=7-8|pages=640–652|doi=10.1016/j.neuropharm.2009.08.013|issn=1873-7064|pmid=19715709}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka pacientiem ar UDHS, metilfenidāta iedarbības laikā ir labāka darba atmiņa, reakcijas laiks, uzmanība, koncentrēšanās spēja, vieglāk sākt darbus, vieglāk organizēt darbus. Terapetiskiskās dozās paaugstināts garastāvoklis vai eiforija nav novērojama.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Güven|first=Ayşegül|last2=Altinkaynak|first2=Miray|last3=Dolu|first3=Nazan|last4=Demirci|first4=Esra|last5=Özmen|first5=Sevgi|last6=İzzetoğlu|first6=Meltem|last7=Pektaş|first7=Ferhat|date=2019-3|title=Effects of Methylphenidate on Reaction Time in Children with Attention Deficit / Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6427077/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=56|issue=1|pages=27–31|doi=10.29399/npa.22873|issn=1300-0667|pmc=6427077|pmid=30911234}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=van der Meere|first=J. J.|last2=Shalev|first2=R. S.|last3=Borger|first3=N.|last4=Wiersema|first4=J. R.|date=2009-11|title=Methylphenidate, interstimulus interval, and reaction time performance of children with attention deficit/hyperactivity disorder: a pilot study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19296298/|journal=Child Neuropsychology: A Journal on Normal and Abnormal Development in Childhood and Adolescence|volume=15|issue=6|pages=554–566|doi=10.1080/09297040902758803|issn=1744-4136|pmid=19296298}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fuermaier|first=Anselm B. M.|last2=Tucha|first2=Lara|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Weisbrod|first4=Matthias|last5=Lange|first5=Klaus W.|last6=Aschenbrenner|first6=Steffen|last7=Tucha|first7=Oliver|date=2017-05|title=Effects of methylphenidate on memory functions of adults with ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27088304/|journal=Applied Neuropsychology. Adult|volume=24|issue=3|pages=199–211|doi=10.1080/23279095.2015.1124108|issn=2327-9109|pmid=27088304}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāta iedarbības laikā ir vērojami uzmanības un uzvedības uzlabojumi bērniem ar UDHS, neatkarīgi no UDHS tipa, taču īpaši izteikti uzlabojumi bērniem ar kombinēto vai hiperaktīvo tipu: metilfenidāta iedarbības laikā ir ievērojami mazāk impulsīva un traucējoša uzvedība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gorman|first=Erin B.|last2=Klorman|first2=Rafael|last3=Thatcher|first3=Joan E.|last4=Borgstedt|first4=Agneta D.|date=2006-07|title=Effects of methylphenidate on subtypes of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16832317/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=45|issue=7|pages=808–816|doi=10.1097/01.chi.0000214191.57993.dd|issn=0890-8567|pmid=16832317}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Solanto|first=Mary|last2=Newcorn|first2=Jeffrey|last3=Vail|first3=Lucia|last4=Gilbert|first4=Sharone|last5=Ivanov|first5=Iliyan|last6=Lara|first6=Regina|date=2009-12|title=Stimulant Drug Response in the Predominantly Inattentive and Combined Subtypes of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2830210/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=19|issue=6|pages=663–671|doi=10.1089/cap.2009.0033|issn=1044-5463|pmc=2830210|pmid=20035584}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Beery|first=Susan H.|last2=Quay|first2=Herbert C.|last3=Pelham|first3=William E.|date=2017-01-01|title=Differential Response to Methylphenidate in Inattentive and Combined Subtype ADHD|url=https://doi.org/10.1177/1087054712469256|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=21|issue=1|pages=62–70|doi=10.1177/1087054712469256|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;

Daudziem pacientiem metilfenidāts ir saistāms ar mērenu toleranci pie ilgstošas lietošanas, taču ir arī pacientiem, kuriem nav vērojama tolerances izveidošanās un metilfenidāta terapeitiskais efekts nemazinās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Gene-Jack|last2=Volkow|first2=Nora|last3=Wigal|first3=Timothy|last4=Kollins|first4=Scott|last5=Newcorn|first5=Jeffrey|last6=Telang|first6=Frank|last7=Logan|first7=Jean|last8=Wong|first8=Christopher|last9=Fowler|first9=Joanna|date=2010-05-01|title=Tolerance to the dopaminergic effects of methylphenidate in adults with ADHD after one-year treatment with methylphenidate|url=https://jnm.snmjournals.org/content/51/supplement_2/329|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=51|issue=supplement 2|pages=329–329|issn=0161-5505}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka tolerance izveidojas tikai pacientiem ar īpaši smagu UDHS, kuriem ir vajadzīgas augstas metilfenidāta dozas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ross|first=Donald C.|last2=Fischhoff|first2=Joseph|last3=Davenport|first3=Barbara|date=2002-01-01|title=Treatment of ADHD When Tolerance to Methylphenidate Develops|url=https://ps.psychiatryonline.org/doi/full/10.1176/appi.ps.53.1.102|journal=Psychiatric Services|volume=53|issue=1|pages=102–102|doi=10.1176/appi.ps.53.1.102|issn=1075-2730}}&lt;/ref&gt; Pie īslaicīgas lietošanas vērojama akūta tolerance: katra nākamā doza dienas laikā kļūst mazāk efektīva.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Swanson|first=J.|last2=Gupta|first2=S.|last3=Guinta|first3=D.|last4=Flynn|first4=D.|last5=Agler|first5=D.|last6=Lerner|first6=M.|last7=Williams|first7=L.|last8=Shoulson|first8=I.|last9=Wigal|first9=S.|date=1999-09|title=Acute tolerance to methylphenidate in the treatment of attention deficit hyperactivity disorder in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10511066/|journal=Clinical Pharmacology and Therapeutics|volume=66|issue=3|pages=295–305|doi=10.1016/S0009-9236(99)70038-X|issn=0009-9236|pmid=10511066}}&lt;/ref&gt; Novērots, ka metilfenidāta lietošana paaugstina dopamīna transporteru koncentrāciju smadzenēs, kas, iespējams, nozīmē īslaicīgi paaugstinātu hiperaktivitāti, kad indivīds lietot metilfenidātu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=G.-J.|last2=Volkow|first2=N.|last3=Wigal|first3=T.|last4=Kollins|first4=S.|last5=Newcorn|first5=J.|last6=Telang|first6=F.|last7=Logan|first7=J.|last8=Wong|first8=C.|last9=Fowler|first9=J. S.|date=2009-05-01|title=Chronic treatment with methylphenidate increases dopamine transporter density in patients with attention deficit hyperactive disorder|url=https://jnm.snmjournals.org/content/50/supplement_2/1283|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=50|issue=supplement 2|pages=1283–1283|issn=0161-5505}}&lt;/ref&gt;

Bērniem ar UDHS, kas lieto metilfenidātu, salīdzinot ar bērniem ar UDHS, kam netiek veikta stimulantu terapija, ir novērojama smadzeņu struktūras anomāliju izlīdzināšanās un augstāka iespēja, ka UDHS simptomi vēlāk dzīvē mazināsies pietiekami, lai vairs nevajadzētu medikamentozo terapiju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Konrad|first=Kerstin|last2=Neufang|first2=Susanne|last3=Fink|first3=Gereon R.|last4=Herpertz-Dahlmann|first4=Beate|date=2007-12|title=Long-term effects of methylphenidate on neural networks associated with executive attention in children with ADHD: results from a longitudinal functional MRI study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18030085/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=46|issue=12|pages=1633–1641|doi=10.1097/chi.0b013e318157cb3b|issn=0890-8567|pmid=18030085}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grund|first=Thorsten|last2=Lehmann|first2=Konrad|last3=Bock|first3=Nathalie|last4=Rothenberger|first4=Aribert|last5=Teuchert-Noodt|first5=Gertraud|date=2006-01-10|title=Influence of methylphenidate on brain development – an update of recent animal experiments|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1363724/|journal=Behavioral and Brain Functions|volume=2|pages=2|doi=10.1186/1744-9081-2-2|issn=1744-9081|pmc=1363724|pmid=16403217}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāta ietekme uz bērnu un pieaugušo smadzenēm ir vienāda.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Pauly|first=Vanessa|last2=Frauger|first2=Elisabeth|last3=Lepelley|first3=Magalie|last4=Mallaret|first4=Michel|last5=Boucherie|first5=Quentin|last6=Micallef|first6=Joëlle|date=2018-6|title=Patterns and profiles of methylphenidate use both in children and adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5980540/|journal=British Journal of Clinical Pharmacology|volume=84|issue=6|pages=1215–1227|doi=10.1111/bcp.13544|issn=0306-5251|pmc=5980540|pmid=29512177}}&lt;/ref&gt;

Metilfenidāta galvenie riski ir atkarība, ēstgribas zudums, bezmiegs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Morton|first=W. Alexander|last2=Stockton|first2=Gwendolyn G.|date=2000-10|title=Methylphenidate Abuse and Psychiatric Side Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC181133/|journal=Primary Care Companion to The Journal of Clinical Psychiatry|volume=2|issue=5|pages=159–164|issn=1523-5998|pmid=15014637}}&lt;/ref&gt; Retos gadījumos stimulantu psihoze, īslaicīgi redzes traucējumi, dzīvībai bīstama hipertensija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rxlist.com/ritalin-side-effects-drug-center.htm|title=Side Effects of Ritalin (Methylphenidate Hcl), Warnings, Uses|website=RxList|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Pētījums Zviedrijā liecina, ka metilfenidāts nav ievērojami saistīts ar psihozes risku pusaudžos un jaunos pieaugušajos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hollis|first=Chris|last2=Chen|first2=Qi|last3=Chang|first3=Zheng|last4=Quinn|first4=Patrick D.|last5=Viktorin|first5=Alexander|last6=Lichtenstein|first6=Paul|last7=D'Onofrio|first7=Brian|last8=Landén|first8=Mikael|last9=Larsson|first9=Henrik|date=2019-08-01|title=Methylphenidate and the risk of psychosis in adolescents and young adults: a population-based cohort study|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30189-0/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=6|issue=8|pages=651–658|doi=10.1016/S2215-0366(19)30189-0|issn=2215-0366|pmid=31221557}}&lt;/ref&gt;

Latvijā metilfenidāts ir apstiprināts un legāls stimulatorais medikaments, kas atšķiras pēc iedarbības mehānisma un izomēru kombinācijas dažādās zālēs un ir pazīstams ar zāļu nosaukumiem: Ritalin, Medikinet, Concerta, Medikinet XL. Metilfenidāts Latvijā nav oficiāli apstiprināts lietošanai pieaugušajiem, neskatoties uz to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek plaši lietots UDHS ārstēšanā pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chappuy|first=Mathieu|last2=Boulanger|first2=Antoine|last3=Nourredine|first3=Mikail|last4=Fourneret|first4=Pierre|last5=Rolland|first5=Benjamin|date=2020-01-01|title=Disparate regulatory status of methylphenidate for adults with ADHD across Europe|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30482-1/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=7|issue=1|pages=e1–e2|doi=10.1016/S2215-0366(19)30482-1|issn=2215-0366|pmid=31860460}}&lt;/ref&gt;

=== Amfetamīna sāļi ===
Amfetamīns ir dopamīna un norepefrenīna izdalīšanas stimulators. Amfetamīna molekula piesaistās pie neirona un stimulē to izdalīt dopamīnu un norepefrenīnu, paaugstinot dopamīna un norepefrenīna koncentrāciju neironu sinapsēs vairākos smadzeņu reģionos. Amfetamīns lielākoties ir spēcīgāks, ar agresīvāku stimulāciju nekā metilfenidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/amphetamine-oral-tablet|title=Amphetamine {{!}} Side Effects, Dosage, Uses, and More|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2018-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Amfetamīna sāļu efektivitāte UDHS ārstēšanā ir augstāka nekā metilfenidātam, īpaši indivīdos, kuros dominē neuzmanības simptomi, tā kā šis tips ir visizplatītākā simptomu prezentācija pieaugušajos, Lielbritānijā amfetamīna sāļi tiek uzskatīti par pirmās līnijas ārstēšanas medikamentu, nevis metilfenidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evidence.nihr.ac.uk/alert/amphetamines-probably-the-best-first-choice-treatment-for-adults-with-adhd/|title=Amphetamines probably the best first-choice treatment for adults with ADHD|website=NIHR Evidence|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Amfetamīni saistāmi ar augstāku atkarības un neatbilstošas lietošanas risku nekā metilfenidāta gadījumā, iespējams, jo neadekvāti lietots metilfenidāts saistāms ar ievērojami nepatīkamāku abstinences sindromu un mazāku eiforiju, kas narkotiku lietotājus iedrošina neizmantot to izklaidējošos nolūkos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Castells|first=Xavier|last2=Blanco‐Silvente|first2=Lídia|last3=Cunill|first3=Ruth|date=2018-08-09|title=Amphetamines for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6513464/|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2018|issue=8|doi=10.1002/14651858.CD007813.pub3|issn=1469-493X|pmc=6513464|pmid=30091808}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojp.gov/ncjrs/virtual-library/abstracts/recreational-use-ritalin-college-campuses|title=Recreational Use of Ritalin on College Campuses {{!}} Office of Justice Programs|website=www.ojp.gov|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;

Amfetamīns Latvijā ir plaši izplatīts melnajā tirgū kā nelegāla, izklaides nolūkos lietota narkotiskā viela.&lt;ref&gt;Ķīvīte-Urtāne A., Civjāne L., Isajeva L., Kaupe R., Vanaga—Arāja D., Veisberga L.(2019). Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā. Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 11.posma rezultāti. Rīga:Slimību profilakses un kontroles centrs, DIA+LOGS&lt;/ref&gt; UDHS ārstēšanā Latvijā amfetamīna sāļi netiek izmantoti, jo visi amfetamīni ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem.

=== Citi stimulanti ===
Kofeīns ir spējīgs nedaudz mazināt UDHS simptomus, tomēr tam nav vērtības UDHS ārstēšanā, jo tā iedarbības mehānisms saistās ar iedarbību uz adenozīna receptoriem, nevis dopamīna sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Nikotīns, būdams CNS stimulants, strauji paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs un tādējādi mazina UDHS simptomus gan cilvēkiem ar nikotīna atkarību, gan bez, tomēr tas ir stipri mazāk efektīvs nekā stimulatorie medikamenti, kā arī ar daudz lielāku atkarības risku.&lt;ref name=&quot;pubmed.ncbi.nlm.nih.gov&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=E. D.|last2=Conners|first2=C. K.|last3=Sparrow|first3=E.|last4=Hinton|first4=S. C.|last5=Erhardt|first5=D.|last6=Meck|first6=W. H.|last7=Rose|first7=J. E.|last8=March|first8=J.|date=1996-01|title=Nicotine effects on adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/8741955/|journal=Psychopharmacology|volume=123|issue=1|pages=55–63|doi=10.1007/BF02246281|issn=0033-3158|pmid=8741955}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betterhelp.com/advice/adhd/nicotine-adhd-and-the-links-between-them/|title=Nicotine, ADHD, And The Links Between Them {{!}} Betterhelp|website=www.betterhelp.com|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Dažās valstīs modafinils tiek izrakstīs UDHS simptomu ārstēšanai, tomēr šis medikaments ir maz pētīts un tā iedarbība ir vājāka nekā metilfenidātam vai amfetamīnam; iespējams, modafinils ir vēlams vāja UDHS ārstēšanai, jo tam nav atkarības riska.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Swanson|first2=James M.|last3=Wigal|first3=Sharon B.|last4=Kratochvil|first4=Christopher J.|last5=Boellner|first5=Samuel W.|last6=Earl|first6=Craig Q.|last7=Jiang|first7=John|last8=Greenhill|first8=L.|date=2005-12|title=Efficacy and safety of modafinil film-coated tablets in children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder: results of a randomized, double-blind, placebo-controlled, flexible-dose study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16322134/|journal=Pediatrics|volume=116|issue=6|pages=e777–784|doi=10.1542/peds.2005-0617|issn=1098-4275|pmid=16322134}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rugino|first=Thomas|date=2007-6|title=A review of modafinil film-coated tablets for attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2654790/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=3|issue=3|pages=293–301|issn=1176-6328|pmc=2654790|pmid=19300563}}&lt;/ref&gt;

=== Atomoksetīns ===
Atomoksetīns ir vienīgais pierādītais efektīvais nestimulantu medikaments UDHS ārstēšanā. Tas paaugstina noradrenalīna līmeni smadzenēs. Atšķirībā no stimulantiem, tā efekti ir kumulatīvi: ieguvumi saglabājas ilgtermiņā un nav manāmi uzreiz pēc zāļu lietošanas sākuma.

Atomoksetīns ir apstiprināts lietošanai bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.&lt;ref name=&quot;Strattera label&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/drugInfo.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|title=Strattera (atomoxetine) Capsules for Oral Use|publisher=Eli Lilly and Company|website=DailyMed.gov|access-date=26 February 2020|date=29 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607120316/https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/getFile.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb&amp;type=pdf&amp;name=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|archive-date=7 June 2018|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01|title=Strattera lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01}}&lt;/ref&gt; Nav zināma atomoksetīna efektivitāte bērnos, kas jaunāki par 6 gadiem.&lt;ref name=&quot;TGA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&amp;id=CP-2010-PI-04269-3|title=Strattera (atomoxetine hydrochloride)|publisher=Eli Lilly Australia Pty. Limited|work=TGA eBusiness Services|access-date=10 November 2013|date=21 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20170406152455/https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&amp;id=CP-2010-PI-04269-3|archive-date=6 April 2017|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Tā galvenā priekšrocība pār stimulantiem ir tas, ka tam nav ļaunprātīgas lietošanas potenciāla.&lt;ref name=&quot;TGA&quot; /&gt; Lai gan tas ievērojami mazina neuzmanības un hiperaktivitātes, tā efektivitāte ir zemāka nekā stimulantu medikamentiem. 40% pacientu, kurus ārstē ar atomoksetīnu paliek traucējoši UDHS simptomi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Ghuman JK, Hutchison SL|date=November 2014|title=Atomoxetine is a second-line medication treatment option for ADHD|url=http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=17|issue=4|pages=108|doi=10.1136/eb-2014-101805|pmid=25165169|archive-url=https://web.archive.org/web/20160308115106/http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|archive-date=8 March 2016|access-date=8 March 2016|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīna efektivitāte ir zemāka nekā stimulantiem,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Adult ADHD Diagnostic Assessment and Treatment|url=https://archive.org/details/adultadhddiagnos0000kooi|isbn=978-1-4471-4137-2|doi=10.1007/978-1-4471-4138-9|author=Kooij, JJS|year=2013|publisher=Springer London}}&lt;/ref&gt; taču ir pierādījumi, ka to var lietot kombinācijā ar stimulantiem.&lt;ref name=&quot;Tr2013&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|display-authors=6|authors=Treuer T, Gau SS, Méndez L, Montgomery W, Monk JA, Altin M, Wu S, Lin CC, Dueñas HJ|date=April 2013|title=A systematic review of combination therapy with stimulants and atomoxetine for attention-deficit/hyperactivity disorder, including patient characteristics, treatment strategies, effectiveness, and tolerability|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=23|issue=3|pages=179–93|doi=10.1089/cap.2012.0093|pmc=3696926|pmid=23560600}}&lt;/ref&gt; Ārsts var izrakstīts nestimulantus, ieskaitot, atomoksetīnu, ja cilvēkam ir nevēlami, traucējoši blakusefekti no stimuantiem; gadījumos, kad stimulanti nav bijuši efektīvi; vai kombinācijā ar stimulantiem, lai paaugstinātu efektivitāti;&lt;ref name=&quot;NIMH » Home combination&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|title=NIMH » Attention Deficit Hyperactivity Disorder|website=NIMH » Home|access-date=2018-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161225231931/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|archive-date=2016-12-25|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NIMH 2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|title=NIMH » Mental Health Medications|website=NIMH » Home|access-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190406082433/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|archive-date=6 April 2019|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; vai arī pacientam ir paaugstināts stimulantu atkarības risks.

Lielākajā daļā pasaules valstu atomoksetīns ir otrās līnijas medikaments, jo tas ir mazāk efektīvs un ar lielākiem blakusefektiem nekā stimulantiem. Aptuveni ceturtdaļai pacientu atomoksetīns izraisa vairākas dienas ilgu, nepārejošu nelabumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drugs.com/sfx/strattera-side-effects.html|title=Strattera Side Effects: Common, Severe, Long Term|website=Drugs.com|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-64629/strattera-oral/details/list-sideeffects|title=Common and Rare Side Effects for Strattera oral|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīns samazina libido, ir saistāms ar kardiovaskulāru ietekmi, kas salīdzināma ar stimulantiem un tā efekti nepāriet vairākas dienas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcentral.com/article/pros-and-cons-of-using-strattera|title=Pros and Cons of Using Strattera - Medication - ADHD|website=www.healthcentral.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīns ir īpaši piemērots pacientiem ar atkarību vēsturi vai klātbūtni, jo šādiem pacientiem stimulantu izrakstīšana var būt riskanta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Upadhyaya|first=Himanshu P.|last2=Desaiah|first2=Durisala|last3=Schuh|first3=Kory J.|last4=Bymaster|first4=Frank P.|last5=Kallman|first5=Mary J.|last6=Clarke|first6=David O.|last7=Durell|first7=Todd M.|last8=Trzepacz|first8=Paula T.|last9=Calligaro|first9=David O.|date=2013|title=A review of the abuse potential assessment of atomoxetine: a nonstimulant medication for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3579642/|journal=Psychopharmacology|volume=226|issue=2|pages=189–200|doi=10.1007/s00213-013-2986-z|issn=0033-3158|pmc=3579642|pmid=23397050}}&lt;/ref&gt;

Stimulanti uzlabo mācību sekmes, taču atomoksetīns neuzlabo, tā iedarbība vairāk saistāma ar uzlabotu uzvedību.&lt;ref name=&quot;pmid23179416&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Prasad V, Brogan E, Mulvaney C, Grainge M, Stanton W, Sayal K|date=April 2013|title=How effective are drug treatments for children with ADHD at improving on-task behaviour and academic achievement in the school classroom? A systematic review and meta-analysis|journal=European Child &amp; Adolescent Psychiatry|volume=22|issue=4|pages=203–16|doi=10.1007/s00787-012-0346-x|pmid=23179416|s2cid=7147886}}&lt;/ref&gt; Latvijā atomoksetīns tiek pārdots zālēs Strattera un ir licencēts lietošanai gan bērniem, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01|title=Atomoxetine Sandoz lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01}}&lt;/ref&gt;

=== Citi medikamenti ===
UDHS simptomus, īpaši impulsivitāti un agresivitāti, var mazināti arī antipsihotiķi, kas ASV tiek uzskatīti par pašu pēdējo pieļaujamo terapeitisko iejaukšanos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Yanofski|first=Jason|date=2010-6|title=The Dopamine Dilemma|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2898838/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=7|issue=6|pages=18–23|issn=1550-5952|pmc=2898838|pmid=20622942}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmacytimes.com/view/antipsychotics-for-children-with-adhd-should-be-a-last-resort|title=Antipsychotics for Children With ADHD Should Be a Last Resort|website=Pharmacy Times|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Antidepresanti kā bupropions, MAOI un tricikliskie antidepresanti var mazināt UDHS simptomu ārējās izpausmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/antidepressants-adult-adhd|title=Antidepressants for Adult ADHD|last=Heid|first=Markham|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ietekme uz indivīdiem un sabiedrību ==
Starp indivīdiem ar UDHS, smagums variē spektrā no viegliem traucējumiem līdz invaliditātei. Pie vieglām UDHS formām var būt augsta funkcionētspēja sabiedrībā ar grūti pamanāmu neuzmanību un hiperaktivitāti. Ar viduvēji smagu UDHS indivīdam var būt ievērojamas grūtības funkcionēt sabiedrībā un komorbīdas psihiskas problēmas kā miega traucējumi, atkarības, depresija un trauksme, ko nereti izraisa neārstēti UDHS simptomi. Ar īpaši smagām UDHS formām ir iespējama tādu mērogu neuzmanība, ka indivīds var nepamanīt uz ielas automašīnas vai izteiktas, sociāli neadekvātas hiperkinēzes, piemēram, pieaudzis cilvēks enerģiski krata galvu klausoties mūziku sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/is-there-an-adhd-spectrum|title=Is there an ADHD spectrum?|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/what-it-is-like-to-live-with-severe-adhd-2017-3|title=What it's like to live with ADHD so severe it feels like 'brain fog'|last=Letzter|first=Rafi|website=Business Insider|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības mācībās un darba vietā ===
UDHS ilgstoši tika uzskatīts par uzvedības traucējumiem, kas ir vērā ņemami tikai skolās un citās dzīves jomās netraucē. Bērniem ar UDHS ir ievērojami sliktākas sekmes nekā vienaudžiem ar līdzīgu intelekta līmeni. Pieradījumi liecina, ka UDHS ietekme uz sekmēm ir tikpat nozīmīga kā indivīda intelekta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kent|first=Kristine M.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Sibley|first4=Margaret H.|last5=Waschbusch|first5=Daniel A.|last6=Yu|first6=Jihnhee|last7=Gnagy|first7=Elizabeth M.|last8=Biswas|first8=Aparajita|last9=Babinski|first9=Dara E.|date=2011-4|title=The Academic Experience of Male High School Students with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3068222/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=3|pages=451–462|doi=10.1007/s10802-010-9472-4|issn=0091-0627|pmc=3068222|pmid=21103923}}&lt;/ref&gt; 7 no 10 gadījumiem bērniem ar UDHS ir vēl kāds mācīšanās traucējums, piemēram, disleksija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news-medical.net/health/The-Impact-of-ADHD-on-Learning.aspx|title=The Impact of ADHD on Learning|website=News-Medical.net|access-date=2021-07-12|date=2018-06-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Augstskolu studentiem ar UDHS ir zemākas atzīmes un ievērojami biežāk pamet izglītības iestādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://consumer.healthday.com/3-3-college-students-with-adhd-have-lower-grades-higher-dropout-rates-2650812458.html|title=College Students With ADHD Have Lower Grades, Higher Dropout Rates|website=Consumer Health News {{!}} HealthDay|access-date=2021-07-12|date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Bieži novērots, ka indivīdiem ar UDHS augstākā izglītība rada ievērojami augstākas grūtības nekā vidusskola, galvenokārt, ievērojami pieaugušas mācību slodzes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2021/02/210223110358.htm|title=Research finds college students with ADHD are likely to experience significant challenges|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV vecuma grupā 23 — 32 gadi, UDHS saistām ar astoņas reizes lielāku bezdarba risku: 16,6% jauniešu ar UDHS ir ilgstoši bezdarbnieki, salīdzinot ar 2,4% jauniešu bez UDHS. Lielākā daļa jauniešu ar UDHS dara fizisku darbu, tikai 6% ir apguvuši kādu specializētu profesiju, salīdzinot ar 20% cilvēkos bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kuriyan|first=Aparajita B.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Gnagy|first5=Elizabeth M.|last6=Sibley|first6=Margaret H.|last7=Babinski|first7=Dara E.|last8=Walther|first8=Christine|last9=Cheong|first9=JeeWon|date=2013-1|title=Young Adult Educational and Vocational Outcomes of Children Diagnosed with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3505256/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=41|issue=1|pages=27–41|doi=10.1007/s10802-012-9658-z|issn=0091-0627|pmc=3505256|pmid=22752720}}&lt;/ref&gt; Pētījums ASV liecina, ka tikai 34% cilvēku ar UDHS ir pilnas slodzes darbā, salīdzinot ar 59% sabiedrībā kopumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Faraone|first2=Stephen V.|date=2006-07-19|title=The Effects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder on Employment and Household Income|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1781280/|journal=Medscape General Medicine|volume=8|issue=3|pages=12|issn=1531-0132|pmc=1781280|pmid=17406154}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā pieaugušajiem ar UDHS novērota vidēji par 20% zemāka alga nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jangmo|first=Andreas|last2=Kuja-Halkola|first2=Ralf|last3=Pérez-Vigil|first3=Ana|last4=Almqvist|first4=Catarina|last5=Bulik|first5=Cynthia M.|last6=D’Onofrio|first6=Brian|last7=Lichtenstein|first7=Paul|last8=Ahnemark|first8=Ewa|last9=Werner-Kiechle|first9=Tamara|date=2021.17.3|title=Attention-deficit/hyperactivity disorder and occupational outcomes: The role of educational attainment, comorbid developmental disorders, and intellectual disability|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0247724|journal=PLOS ONE|language=en|volume=16|issue=3|pages=e0247724|doi=10.1371/journal.pone.0247724|issn=1932-6203|pmc=PMC7968636|pmid=33730071}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS novērojama zemāka produktivitāte darbā: produktivitātes kritums ir ekvivalents aptuveni 22 darba dienām gadā. Darbiniekiem ar UDHS ir par 30% lielāka iespēja būt ilgstošām grūtībām atrast darbu, par 60% augstāka iespēja tikt atlaistiem no darba un par 300% augstāka iespēja impulsīvi pamest darba vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/impact-of-adhd-at-work/|title=Impact of ADHD at Work {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-12|date=2016-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības darba vietā ===
Cilvēkiem ar UDHS ir 8 reizes augstāks bezdarba risks. Neuzmanība un impulsivitāte parasti padara cilvēkus ar UDHS sliktākus nekā kolēģus darbos, kuri saistās ar precīzu instrukciju izpildīšanu. Papildus cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas sociālās attiecībās ar kolēģiem, jo viņi bieži runā impulsīvi, nereti nepārdomāti aizvainojot cilvēkus un traucējot citiem veikt darbu. Cilvēkiem ar UDHS emocionālā disregulācija pie īsta vai uztverta pāridarījuma var likt atklāti sadumpoties pret priekšniekiem.

Tomēr lielākā daļa cilvēku ar UDHS atrod darbavietas, kurās ir spējīgi funkcionēt izmantojot apzinātus un neapzinātus traucējumus kompensējošus mehānismus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Palmini|first=Andre|date=2008|title=Professionally successful adults with attention-deficit/hyperactivity
disorder (ADHD): Compensation strategies and subjective effects of
pharmacological treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5619157/|journal=Dementia &amp; Neuropsychologia|volume=2|issue=1|pages=63–70|doi=10.1590/S1980-57642009DN20100013|issn=1980-5764|pmc=5619157|pmid=29213543}}&lt;/ref&gt;

=== Atkarības ===
Neārstēts UDHS, iespējams, ir galvenais atkarību veicinošais faktors sabiedrībā. Cilvēkiem ar UDHS dopamīna sistēmas samazināta aktivitāte rada neproporcionāli augstu atalgojumu lietojot psihotropas vielas vai spēlējot spēles un līdz ar to pastiprinātu DeltaFosB transkripcijas faktoru pēc šādu darbību veikšanas, kas nozīmē, ka ir dabiska tieksme uz visu veidu atkarībām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zulauf|first=Courtney A.|last2=Sprich|first2=Susan E.|last3=Safren|first3=Steven A.|last4=Wilens|first4=Timothy E.|date=2014-3|title=The Complicated Relationship Between Attention Deficit/Hyperactivity Disorder and Substance Use Disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4414493/|journal=Current psychiatry reports|volume=16|issue=3|pages=436|doi=10.1007/s11920-013-0436-6|issn=1523-3812|pmc=4414493|pmid=24526271}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamentu lietošana mazina atkarību risku aptuveni par trešdaļu, galvenokārt samazinātas impulsivitātes dēļ, tomēr arī indivīdiem ar ārstētu UDHS saglabājas augstāks atkarības risks nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients|title=Medications Reduce Incidence of Substance Abuse Among ADHD Patients|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-11|date=1999-11-01|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125445/https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS ir ļoti izplatīta atkarība no nikotīna, atkarības risks ir aptuveni 2 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS. Pētījumi liecina, ka nikotīns, būdams psihostimulants, tā iedarbības laikā, samazina UDHS simptomus un uzlabo koncentrēšanās spējas un produktivitāti cilvēkiem ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Whalen|first2=Carol K.|last3=Jamner|first3=Larry D.|last4=Wigal|first4=Tim L.|last5=Steinhoff|first5=Kenneth|date=2006-02|title=The reinforcing effects of nicotine and stimulant medication in the everyday lives of adult smokers with ADHD: A preliminary examination|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16497598/|journal=Nicotine &amp; Tobacco Research: Official Journal of the Society for Research on Nicotine and Tobacco|volume=8|issue=1|pages=37–47|doi=10.1080/14622200500431619|issn=1462-2203|pmid=16497598}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka cilvēki ar laicīgi neatklātu UDHS pusaudžu gados sāk pašmedicēties, lietojot nikotīnu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Frei|first2=Anja|last3=Fisher|first3=Carl Erik|last4=Gamma|first4=Alex|last5=Buadze|first5=Anna|last6=Eich|first6=Dominique|date=2014-05-16|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine use: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/1471-244X-14-141|journal=BMC Psychiatry|volume=14|issue=1|pages=141|doi=10.1186/1471-244X-14-141|issn=1471-244X|pmc=PMC4037284|pmid=24885526}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar UDHS ļoti reti beidz lietot nikotīnu un viņu atkarība ir daudz grūtāk ārstējama nekā neirotipiskiem indivīdiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pubmed.ncbi.nlm.nih.gov&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-nicotine-dependence-idUSTRE49T71920081030|title=ADHD tied to more severe nicotine dependence|work=Reuters|access-date=2021-07-11|date=2008-10-30|last=Norton|first=Amy|language=en}}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar stimulantu medikamentiem, nikotīns izraisa ļoti spēcīgu atkarību, ir kaitīgāks kardiovaskulārajai sistēmai un tā terapeitiskais efekts salīdzinot ar stimulantu medikamentiem ir niecīgs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=University of California, Irvine|date=2011-09-01|title=Nicotine and Behavioral Regulation in Adult ADHD|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248}}&lt;/ref&gt; Pierādījumi liecina, ka stimulantu medikamentu lietošana nekompensē nikotīna atkarību un bieži vien to tieši pastiprina, iespējams, jo augstāks toniskais dopamīna līmenis pastiprina nikotīna efektus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lambert|first=N. M.|last2=Hartsough|first2=C. S.|date=1998-11|title=Prospective study of tobacco smoking and substance dependencies among samples of ADHD and non-ADHD participants|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9813951/|journal=Journal of Learning Disabilities|volume=31|issue=6|pages=533–544|doi=10.1177/002221949803100603|issn=0022-2194|pmid=9813951}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Winhusen|first=Theresa M.|last2=Somoza|first2=Eugene C.|last3=Brigham|first3=Gregory S.|last4=Liu|first4=David S.|last5=Green|first5=Carla A.|last6=Covey|first6=Lirio S.|last7=Croghan|first7=Ivana T.|last8=Adler|first8=Lenard A.|last9=Weiss|first9=Roger D.|date=2010-12|title=Impact of attention-deficit/hyperactivity disorder (ADHD) treatment on smoking cessation intervention in ADHD smokers: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20492837/|journal=The Journal of Clinical Psychiatry|volume=71|issue=12|pages=1680–1688|doi=10.4088/JCP.09m05089gry|issn=1555-2101|pmc=3151610|pmid=20492837}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS samazinātais dopamīna līmenis smadzenēs iedrošina viņus impulsīvi veikt aktivitātes, kas izdala smadzenēs augstu dopamīna līmeni, kas nozīmē aptuveni trīs reizes augstāku atkarības risku gan no alkohola, gan no narkotiskajām un psihotropajām vielām, gan azartspēlēm, gan citām nevēlamām aktivitātēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/the-truth-about-adhd-and-addiction/|title=The Truth About ADHD and Addiction|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Aptuveni ceturtdaļai cilvēku ar azartspēļu atkarību ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Waluk|first=O. R.|last2=Youssef|first2=G. J.|last3=Dowling|first3=N. A.|date=2016-06|title=The Relationship Between Problem Gambling and Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26271807/|journal=Journal of Gambling Studies|volume=32|issue=2|pages=591–604|doi=10.1007/s10899-015-9564-8|issn=1573-3602|pmid=26271807}}&lt;/ref&gt; Līdz pat pusei cilvēku, kuriem ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas, ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2014-04-01|title=Clinical approaches to treatment of Internet addiction|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1734114014000322|journal=Pharmacological Reports|language=en|volume=66|issue=2|pages=187–191|doi=10.1016/j.pharep.2013.10.001|issn=1734-1140}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stone|first=Richard|date=2009-06-26|title=China Reins in Wilder Impulses in Treatment of ‘Internet Addiction’|url=https://science.sciencemag.org/content/324/5935/1630|journal=Science|language=en|volume=324|issue=5935|pages=1630–1631|doi=10.1126/science.324_1630|issn=0036-8075|pmid=19556477}}&lt;/ref&gt;

=== Noziedzība ===
Pētījumi liecina, ka aptuveni 25% ieslodzīto dažādās valstīs ir UDHS pazīmes, kas ir ievērojami augstāk nekā sabiedrībā kopumā (2-5%). UDHS paaugstina risku nonākt ieslodzījumā par 8 līdz 10 reizēm; no cilvēkiem ieslodzījumā ar UDHS, mazāk nekā 5% diagnozi tika atklāta bērnībā vai pusaudžu gados.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; Aptuveni 40% ieslodzītu sieviešu ir UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Farooq|first=Romana|date=2016|title=Prevalence of adult ADHD in an all-female prison unit|url=https://research-repository.griffith.edu.au/bitstream/handle/10072/352181/FarooqPUB5099.pdf;jsessionid=75E67B4A58A8F7BB62CDB79D3DC5BA3C?sequence=1|journal=Griffith University}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS ir aptuveni 8 līdz 10 reizes lielāks risks tikt krimināli sodītam nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fletcher|first=Jason|last2=Wolfe|first2=Barbara|date=2009-9|title=Long-term Consequences of Childhood ADHD on Criminal Activities|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3398051/|journal=The Journal of Mental Health Policy and Economics|volume=12|issue=3|pages=119–138|issn=1091-4358|pmc=3398051|pmid=19996475}}&lt;/ref&gt; Lielbritānijā tiek ieteikts visus krimināli sodītus cilvēkus pārbaudīt uz UDHS, jo ārstēšana samazina gan pirmreizējas, gan atkārtotas noziedzības risku.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-47443263|title=ADHD testing after 'impulsive crime' arrests should be mandatory, MPs say|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2019-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-20414822|title=ADHD treatment 'may reduce risk of criminal behaviour'|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2012-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt; UDHS ārstēšana ar stimulantiem mazina noziedzības risku vīriešiem par 32%, sievietēm par 41%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medscape.com/answers/289350-4504/what-is-the-risk-of-criminal-activity-for-patients-receiving-medication-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=What is the risk of criminal activity for patients receiving medication for attention deficit hyperactivity disorder?|website=www.medscape.com|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt;

Noziedzību UDHS gadījumā visbiežāk izraisa narkotiku lietošana un tirgošana, gandrīz visi cilvēki ar UDHS nonāk cietumā ar narkotiku noziegumiem. Noziedzības risku mazākā mērā paaugstina funkcionētspējas grūtības sabiedrībā — cilvēkiem ar UDHS bieži ir problēmas saglabāt darbu un uzturēt sociālas attiecības darba vietā, kas savukārt, iedrošina neproporcionāli daudz cilvēkus ar UDHS pievērsties nelegāliem ienākumu ieguves veidiem, piemēram, zādzībām, narkotiku tirgošanai, krāpšanai utt. Šis efekts ir īpaši izteikts, ja cilvēks ar UDHS ir audzis nabadzībā, cietis no [[Vardarbība ģimenē|vardarbības ģimenē]] vai piedzīvojis sociālu izstumtību skolā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Engelhardt|first=Paul E.|last2=Nobes|first2=Gavin|last3=Pischedda|first3=Sophie|date=2019-06-02|title=The Relationship between Adult Symptoms of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Criminogenic Cognitions|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6627881/|journal=Brain Sciences|volume=9|issue=6|doi=10.3390/brainsci9060128|issn=2076-3425|pmc=6627881|pmid=31159467}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no citiem psihiskiem traucējumiem, kas saistāmi ar augstu noziedzības risku kā sociopātiju vai psihopātiju, cilvēkiem ar UDHS nav pasliktināta empātija un parasti ir vērojams dziļš ieskats savas rīcības negatīvajās sekās un vēlēšanās nākotnē to pārtraukt; noziegumu veikšana tiek racionalizēta ar pragmatiskiem cēloņiem, piemēram, nopelnīt naudu iztikai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/adhd-and-a-pathway-toward-criminality-preventing-trouble-before-it-begins/|title=ADHD and a Pathway Toward Criminality: Preventing Trouble Before It Begins|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=García|first=Trinidad|last2=Rodríguez|first2=Celestino|last3=Rodríguez|first3=Javier|last4=Suarez|first4=Asunción Fernández|last5=Richarte|first5=Vanesa|last6=Ramos-Quiroga|first6=J. Antoni|date=2018-12-17|title=Psychosocial Profiles of Adults with ADHD: A Comparative Study of Prison and Outpatient Psychiatric Samples|url=https://journals.copmadrid.org/ejpalc/art/ejpalc2018a14|journal=European Journal of Psychology Applied to Legal Context|language=en|volume=11|issue=1|pages=41–49|doi=10.5093/ejpalc2018a14|issn=1889-1861}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkam ar UDHS varbūtība dzīves laikā nonākt cietumā ir līdz pat 15-20%, kas ir augstāka nekā varbūtība pabeigt augstākās izglītības iestādi. Iespējams, ka noziedznieki ar UDHS neproporcionāli bieži nonāk cietumos neuzmanības, impulsivitātes un hiperaktivitātes dēļ pieļaujot vairāk kļūdu, kas paaugstina pieķeršanas risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/go-directly-to-jail-do-not-pass-go/|title=Go directly to jail, do not pass ‘Go,’ …|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berryessa|first=Colleen M.|date=2017-03-01|title=Attention, reward, and inhibition: symptomatic features of ADHD and issues for offenders in the criminal justice system|url=https://doi.org/10.1007/s12402-016-0203-8|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=9|issue=1|pages=5–10|doi=10.1007/s12402-016-0203-8|issn=1866-6647}}&lt;/ref&gt;

UDHS ir saistīts ar augstāku sociopātijas un psihopātijas risku: pat 10-20% indivīdu ar UDHS attīstās vismaz dažas antisociālas personības pazīmes. Antisociālu uzvedību, iespējams, rada atkārtota, traumatiska pieredze bērnībā, ko izraisa UDHS simptomu radīta sociāla nepieņemtība un regulārs nosodījums izglītības iestādēs, sociālās situācijās un mājās. 65% cilvēku, kuriem ir antisociālie personības traucējumi (sociopātija/psihopātija) ir diagnostificējams UDHS. Iejūtīga audzināšana saistāma ar mazāku antisociālu uzvedību bērnos ar UDHS, taču pārlieku kontrolējoša: ar augstāku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Eme|first=Robert|date=2017-06-20|title=Longitudinal Studies of Antisocial Outcome in Individuals with Childhood Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=http://www.fotunejournals.com/longitudinal-studies-of-antisocial-outcome-in-individuals-with-childhood-attention-deficit-hyperactivity-disorder.html|journal=Journal of Psychiatry and Psychiatric Disorders|language=en|volume=1|issue=3|pages=180–189}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Storebø|first=Ole Jakob|last2=Simonsen|first2=Erik|date=2016-10-01|title=The Association Between ADHD and Antisocial Personality Disorder (ASPD): A Review|url=https://doi.org/10.1177/1087054713512150|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=20|issue=10|pages=815–824|doi=10.1177/1087054713512150|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cavallina|first=Clarissa|last2=Pazzagli|first2=Chiara|last3=Ghiglieri|first3=Veronica|last4=Mazzeschi|first4=Claudia|date=2015|title=Attachment and parental reflective functioning features in ADHD: enhancing the knowledge on parenting characteristics|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2015.01313/full|journal=Frontiers in Psychology|language=English|volume=6|doi=10.3389/fpsyg.2015.01313|issn=1664-1078}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schilpzand|first=Elizabeth J.|last2=Sciberras|first2=Emma|last3=Alisic|first3=Eva|last4=Efron|first4=Daryl|last5=Hazell|first5=Philip|last6=Jongeling|first6=Brad|last7=Anderson|first7=Vicki|last8=Nicholson|first8=Jan M.|date=2018-06|title=Trauma exposure in children with and without ADHD: prevalence and functional impairment in a community-based study of 6-8-year-old Australian children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29086104/|journal=European Child &amp; Adolescent Psychiatry|volume=27|issue=6|pages=811–819|doi=10.1007/s00787-017-1067-y|issn=1435-165X|pmid=29086104}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/caregivers/2017/08/4-contributing-factors-to-psychopathy-and-sociopathy|title=8 Contributing Factors to Psychopathy and Sociopathy|website=Psych Central|access-date=2021-07-12|date=2017-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Satiksmes negadījumi ===
Abu dzimumu cilvēkiem ar UDHS ir par aptuveni 45% augstāks risks ciest nopietnā satiksmes negadījumā. UDHS medikamentu kā amfetamīna vai metilfenidāta lietošana braukšanas laikā vīriešiem saistāma ar par 58% mazāku iespēju nonākt ceļu satiksmes negadījumā, sievietēm uzlabojums pētījumā netika novērots, iespējams, jo sievietēm ar UDHS paaugstinātu satiksmes bīstamību rada neuzmanība, nevis impulsivitāte.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=D’Onofrio|first3=Brian M.|last4=Sjölander|first4=Arvid|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2014-03-01|title=Serious transport accidents in adults with ADHD, and the effect of medication: A population based study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3949159/|journal=JAMA psychiatry|volume=71|issue=3|pages=319–325|doi=10.1001/jamapsychiatry.2013.4174|issn=2168-622X|pmc=3949159|pmid=24477798}}&lt;/ref&gt; Citā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem ar UDHS, tiekot ārstētiem ar stimulantu medikamentiem, ir par 40% zemāks risks nonākt slimnīcā satiksmes negadījumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Barkley|first=Russell A.|last2=Cox|first2=Daniel|date=2007|title=A review of driving risks and impairments associated with attention-deficit/hyperactivity disorder and the effects of stimulant medication on driving performance|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/17303170/|journal=Journal of Safety Research|volume=38|issue=1|pages=113–128|doi=10.1016/j.jsr.2006.09.004|issn=0022-4375|pmid=17303170}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/05/10/health/adhd-distracted-driving-study/index.html|title=Medication slashes crash risk for drivers with ADHD, study finds|last=CNN|first=Susan Scutti|website=CNN|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS ir par 68% augstāks risks būt par satiksmes negadījuma izraisītājiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Farouki|first=Kamal El|last2=Lagarde|first2=Emmanuel|last3=Orriols|first3=Ludivine|last4=Bouvard|first4=Manuel-Pierre|last5=Contrand|first5=Benjamin|last6=Galéra|first6=Cédric|date=2014.23.12|title=The Increased Risk of Road Crashes in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Adult Drivers: Driven by Distraction? Results from a Responsibility Case-Control Study|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0115002|journal=PLOS ONE|language=en|volume=9|issue=12|pages=e115002|doi=10.1371/journal.pone.0115002|issn=1932-6203|pmc=PMC4275204|pmid=25536069}}&lt;/ref&gt;

UDHS pacientu pētījums braukšanas simulatoros rāda ievērojami sliktākas braukšanas prasmes nekā cilvēkiem bez UDHS. Biežāk novērojama impulsīva braukšana: ātruma pārsniegšana, dusmošanās uz citiem satiksmes dalībniekiem, nedrošāka joslu maiņa uz lielceļiem un lielāka nelaimes gadījuma iespēja pēc negaidīta notikuma uz ceļa. Īpaši hiperaktivitātes un impulsivitātes simptomi saistāmi ar paaugstinātu bīstamību, uzmanības deficīti šajā pētījumā spēlēju mazāku lomu, taču, iespējams, ka simulators būdama jauna vide radīja paaugstinātu uzmanību UDHS pacientos un pie braukšanas reālajā dzīvē arī neuzmanība izraisītu paaugstinātu bīstamību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Groom|first=Madeleine J.|last2=van Loon|first2=Editha|last3=Daley|first3=David|last4=Chapman|first4=Peter|last5=Hollis|first5=Chris|date=2015-07-28|title=Driving behaviour in adults with attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://doi.org/10.1186/s12888-015-0566-y|journal=BMC Psychiatry|volume=15|issue=1|pages=175|doi=10.1186/s12888-015-0566-y|issn=1471-244X|pmc=PMC4515938|pmid=26216345}}&lt;/ref&gt;

Jauniešiem ar UDHS ir 62% augstāks satiksmes negadījumu risks pirmā mēneša laikā pēc braukšanas tiesību iegūšanas, nekā pusaudžiem bez UDHS; vēlāk dzīvē risks ir aptuveni 37%, kas izskaidrojams ar lēnāku braukšanas prasmju apgūšanu nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health-news/teens-with-adhd-60-more-likely-to-be-in-car-crash|title=Teens with ADHD More at Risk of a Car Accident|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2019-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS, lai uzlabotu braukšanas drošību tiek ieteikts braukšanas laikā lietot stimulantu medikamentus un pielāgot braukšanu, tā lai tā prasa vairāk uzmanības un ir grūtāk novērsties: nelietot kruīza kontroli, izvēlēties automašīnu ar manuālu pārnesumkārbu, apzināti novietot telefonu nepieejamā vietā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Aduen|first=Paula A.|last2=Cox|first2=Daniel J.|last3=Fabiano|first3=Gregory A.|last4=Garner|first4=Annie A.|last5=Kofler|first5=Michael J.|date=2019-6|title=Expert Recommendations for Improving Driving Safety for Teens and Adult Drivers with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6701848/|journal=The ADHD report|volume=27|issue=4|pages=8–14|doi=10.1521/adhd.2019.27.4.8|issn=1065-8025|pmc=6701848|pmid=31431797}}&lt;/ref&gt;

=== Nelaimes gadījumi ===
Nelaimes gadījumus cilvēkiem ar UDHS izraisa neuzmanība un impulsivitāte — viņi bieži nelieto drošības sistēmas, nepievērš uzmanību potenciālajiem draudiem, kā arī veic darbus nedomājot tiem līdzi. Neuzmanība bieži no indivīda skatupunkta ir apzināta, kas liecina par izpildfunkcijas deficītu, neadekvāti izvērtējot kādas darbības ieguvumus un riskus, piemēram, indivīds ar UDHS var izdomāt, ka iespēja nonākt avārijā ir pietiekama maza, lai lietot drošības siksnu nebūtu jēgas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shoham|first=Rachel|last2=Sonuga-Barke|first2=Edmund J. S.|last3=Aloni|first3=Hamutal|last4=Yaniv|first4=Ilan|last5=Pollak|first5=Yehuda|date=2016-10-11|title=ADHD-associated risk taking is linked to exaggerated views of the benefits of positive outcomes|url=https://www.nature.com/articles/srep34833|journal=Scientific Reports|language=en|volume=6|issue=1|pages=34833|doi=10.1038/srep34833|issn=2045-2322}}&lt;/ref&gt; Nelaimes gadījumu risks īpaši augsts ir pusaudžu un jaunu pieaugušo vecumā, un nelaimes gadījumu risku ievērojami mazina UDHS ārstēšana ar stimulantu medikamentiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-06-01|title=ADHD and accidents over the life span – A systematic review|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763421000567|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|language=en|volume=125|pages=582–591|doi=10.1016/j.neubiorev.2021.02.002|issn=0149-7634}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar UDHS biežāk saņem apdrošināšanas izmaksu dažādu nelaimes gadījumu un traumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hodgkins|first=Paul|last2=Montejano|first2=Leslie|last3=Sasané|first3=Rahul|last4=Huse|first4=Dan|date=2011|title=Risk of Injury Associated With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Adults Enrolled in Employer-Sponsored Health Plans: A Retrospective Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3184594/|journal=The Primary Care Companion to CNS Disorders|volume=13|issue=2|doi=10.4088/PCC.10m01031|issn=2155-7772|pmc=3184594|pmid=21977357}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS ikgadējais nāves risks ir par 78% augstāks nekā cilvēkiem bez UDHS un aptuveni 13% cilvēku ar UDHS iet bojā nelaimes gadījumos, salīdzinot ar 4% populācijā kopumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=London|first=Andrew S.|last2=Landes|first2=Scott D.|date=2016-09|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder and adult mortality|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27343403/|journal=Preventive Medicine|volume=90|pages=8–10|doi=10.1016/j.ypmed.2016.06.021|issn=1096-0260|pmid=27343403}}&lt;/ref&gt; Pētot cilvēku ar UDHS nāves risku Dānijā tika atklāts, ka 78% cilvēku ar UDHS mirst priekšlaicīgi no nelaimes gadījumiem un veselības problēmām, kuras ir novēršamas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2015/2/25/8109129/adhd-premature-death|title=A new study shows there's a strong link between ADHD and premature death|last=Belluz|first=Julia|website=Vox|access-date=2021-07-12|date=2015-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS var būt sagrozīta baiļu sajūta — tā var būt netipiski spēcīga uz darbībām, kas nav bīstamas, taču uz objektīvi bīstamām darbībām un lietām tā var būt ievērojami zemāka nekā neirotipiskiem indivīdiem, kā arī, pat spēcīgas bailes var neatbaidīt indivīdu no kādas darbības veikšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Plessen|first=Kerstin J.|last2=Bansal|first2=Ravi|last3=Zhu|first3=Hongtu|last4=Whiteman|first4=Ronald|last5=Amat|first5=Jose|last6=Quackenbush|first6=Georgette A.|last7=Martin|first7=Laura|last8=Durkin|first8=Kathleen|last9=Blair|first9=Clancy|date=2006-7|title=Hippocampus and Amygdala Morphology in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2367150/|journal=Archives of general psychiatry|volume=63|issue=7|pages=795–807|doi=10.1001/archpsyc.63.7.795|issn=0003-990X|pmc=2367150|pmid=16818869}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Posner|first=Jonathan|last2=Nagel|first2=Bonnie J.|last3=Maia|first3=Tiago V.|last4=Mechling|first4=Anna|last5=Oh|first5=Milim|last6=Wang|first6=Zhishun|last7=Peterson|first7=Bradley S.|date=2011-8|title=Abnormal Amygdalar Activation and Connectivity in Adolescents With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3155780/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=50|issue=8|pages=828–837.e3|doi=10.1016/j.jaac.2011.05.010|issn=0890-8567|pmc=3155780|pmid=21784302}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Coutinho|first=Thales Vianna|last2=Reis|first2=Samara Passos Santos|last3=Silva|first3=Antonio Geraldo da|last4=Miranda|first4=Debora Marques|last5=Malloy-Diniz|first5=Leandro Fernandes|date=2018|title=Deficits in Response Inhibition in Patients with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: The Impaired Self-Protection System Hypothesis|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyt.2017.00299/full|journal=Frontiers in Psychiatry|language=English|volume=8|doi=10.3389/fpsyt.2017.00299|issn=1664-0640}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības ar sociālām attiecībām ===
Impulsivitāte sociālās attiecībās var izpausties kā citu apzināta vai neapzināta aizvainošana, sociāli nepieņemamu personisku detaļu stāstīšana, atklāta citu cilvēku kritizēšana, nepiedienīgs vai situācijai neatbilstošs humors, runāšana par tēmām, kas citiem neinteresē vai izraisa nepatiku, citu pārtraukšana sarunas brīdī un iejaukšanās svešās sarunās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-impulsive-speech|title=How to Curb Impulsive Speech for Adults with ADHD|last=Bonvissuto|first=Danny|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/why-do-i-say-stupid-things-rein-in-impulsive-adhd-speech/|title=Open Mouth, Insert Foot|last=S|last2=Maynard|first2=y|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en|last3=M.S.}}&lt;/ref&gt;

Hiperaktivitāte sociālās attiecībās bieži izpaužas kā runāšana bez apstājas — cilvēki ar UDHS mēdz aizplūst minūtēm ilgos monologos, nereti par tēmām, kas citiem neinteresē; var būt bieža stāstīto tēmu maiņa, bieži bez jebkādas atbildes no sarunu biedra; teiktais ir pārlieku sarežģīts, ar daudz nevajadzīgām detaļām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php|title=Speech and Language Therapy for Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Conditions {{!}} ASD clinic.co.uk {{!}} Social, behavioural &amp; communication therapy|website=www.asdclinic.co.uk|access-date=2021-07-11|archive-date=2021-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210422161627/https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.speechirl.com/what-is-cluttering|title=What is Cluttering?|website=speech IRL|access-date=2021-07-11|date=2019-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas arī ar sociālo tīklu lietošanu, impulsīvi nemitīgi pārbauda ziņas, raksta impulsīvus komentārus, liek netipiski daudz ierakstus sociālajos tīklos, raksta garus monologus citiem īsziņās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/texts-gone-wild-adhd-and-digital-impulsivity/|title=Texts Gone Wild: ADHD and Digital Impulsivity|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2012-02-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/did-i-just-tweet-that/|title=&quot;Did I Just Tweet That?&quot;|last=Silver|first=Larry|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2013-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pie uzmanīgas, oficiālas runas, cilvēki ar UDHS bieži rausta valodu, izlaiž vārdus un mēdz pārteikties; kā arī, īpaši bērnu vecumā, UDHS var būt komorbīds ar diagnostificējamiem runas traucējumiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Druker|first=Kerianne|last2=Hennessey|first2=Neville|last3=Mazzucchelli|first3=Trevor|last4=Beilby|first4=Janet|date=2019-03|title=Elevated attention deficit hyperactivity disorder symptoms in children who stutter|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30477807/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=59|pages=80–90|doi=10.1016/j.jfludis.2018.11.002|issn=1873-801X|pmid=30477807}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Healey|first=E. Charles|last2=Reid|first2=Robert|date=2003|title=ADHD and stuttering: a tutorial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/12809746/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=28|issue=2|pages=79–92; quiz 93|doi=10.1016/s0094-730x(03)00021-4|issn=0094-730X|pmid=12809746}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/public-speaking-adhd-help/|title=Q: My ADHD Brain Moves Too Fast for Public Speaking|last=Josel|first=Leslie|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2020-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Andreou|first=Georgia|last2=Trott|first2=Kate|date=2013-12|title=Verbal fluency in adults diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder (ADHD) in childhood|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23749309/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=5|issue=4|pages=343–351|doi=10.1007/s12402-013-0112-z|issn=1866-6647|pmid=23749309}}&lt;/ref&gt;

Neuzmanība sociālās attiecībās bieži izpaužas kā nedzirdēšana, ko saka, pat ja tieši uzrunā; grūtības noturēt acu kontaktu; klausīšanās neuztverot runātā jēgu; pārmērīga skatīšanās apkārt, kā arī kādas citas lietas pēkšņa darīšana sarunas brīdī; nespēja ilgstoši runāt par jebkādu tēmu, kas personīgi neinteresē; svarīgu datumu, pienākumu, dāvanu aizmiršana; atklāta neieinteresētības izrādīšana sarunas brīdī; neverbālās komunikācijas nepamanīšana vai ignorēšana. Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt kompensējoši mehānismi kā automātiskas frāzes, automātiskas atbildes un nespēdami klausīties, viņi mēdz tēlot viltus interesi sarunās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-listening-problems/|title=Are You Listening?|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/how-adults-with-adhd-can-become-better-listeners|title=How Adults with ADHD Can Become Better Listeners|website=Psych Central|access-date=2021-07-11|date=2014-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/the-difference-between-auditory-processing-disorder-and-adhd|title=The difference between auditory processing disorder and ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Emocionāla disregulācija var likt nepamatoti raizēties par maziem sīkumiem, sadusmoties neadekvātās situācijās un impulsīvi reaģēt uz negatīvām emocijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/emotional-dysregulation-adhd-video/|title=How ADHD Amplifies Emotions|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-02-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīgs ievērojami lielāks strīdīgums nekā neirotipiskiem indivīdiem, citu ieskatā par bezjēdzīgām tēmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/too-much-drama-relationships/|title=Why We Crave the Drama That Sabotages Relationships|last=Amen|first=Daniel|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2014-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adult-adhd-dating-friendships|title=Dating and Making Friends When You Have ADHD|last=Cristol|first=Hope|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt īpaši asas reakcijas pret atraidījumu, kas viņus var padarīt bailīgus sociālās situācijās un radīt komorbīdas sociālas bailes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/|title=Accepting Yourself ADHD and All: Rejection Sensitive Dysphoria|website=NCLD|access-date=2021-07-11|date=2021-01-20|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonneurobehavioral.com/blog/rejection-sensitivity-and-adhd|title=Rejection Sensitivity and ADHD: Boston Neurobehavioral Associates: Psychiatry|website=www.bostonneurobehavioral.com|access-date=2021-07-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Iepriekš uzskaitītie iemesli bieži vien cilvēkus ar UDHS padara sociāli izolētus no citiem, kā arī rada problēmas personīgajās attiecībās gan darbā, gan ģimenē, gan draugu lokā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-and-relationships|title=ADHD and relationships: What to expect, and how to make it work|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-11|date=2021-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi cilvēki, īpaši plašākā sabiedrībā, mēdz cilvēkus UDHS simptomu dēļ kļūdaini uztvert kā egocentriskus un narcisistiskus; bieži cilvēki ar UDHS tiek uztverti kā kaitinoši, dīvaini un apnicīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uwaterloo.ca/news/news/studies-find-individuals-adhd-have-communicative-difficulty|title=Studies find individuals with ADHD have communicative difficulty|website=Waterloo News|access-date=2021-07-11|date=2014-01-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Skolas vecumā bērni ar UDHS nereti kļūst par atstumtajiem un ir mobinga upuri; kā arī paši kļūt par huligāniem pret citiem.&lt;ref name=&quot;onlinelibrary.wiley.com&quot;/&gt; Pieaugušajiem ar UDHS bieži ir mazāk draugu, ir vājas sociālās attiecības un bieži darbā kļūst sociāli izstumti kolēģu vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/money/columnist/2020/03/03/how-confront-work-bully-and-tell-your-boss-adhd-ask-hr/4905845002/|title=How to confront a workplace bully; should I tell my boss about my attention deficit disorder? Ask HR|last=Jr|first=Johnny C. Taylor|website=USA TODAY|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bustle.com/articles/166020-how-to-survive-at-work-when-youre-a-woman-with-adhd|title=How to Survive At Work When You're A Woman With ADHD|website=Bustle|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Laulības šķiršanas risks ir divreiz lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS; šķiršanās risks ir īpaši augsts, ja UDHS nav atklāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201309/adhd-doesnt-cause-divorce-denial-does|title=ADHD Doesn't Cause Divorce, Denial Does {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Ir paaugstināts komorbīdu personības traucējumu risks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rich|first=Erika Carpenter|last2=Loo|first2=Sandra K.|last3=Yang|first3=May|last4=Dang|first4=Jeff|last5=Smalley|first5=Susan L.|date=2009-7|title=Social functioning difficulties in ADHD: Association with PDD risk|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827258/|journal=Clinical child psychology and psychiatry|volume=14|issue=3|pages=329–344|doi=10.1177/1359104508100890|issn=1359-1045|pmc=2827258|pmid=19515751}}&lt;/ref&gt;

Bieži ir raksturīga seksuāli impulsīva uzvedība — cilvēkiem ar UDHS parasti ir vairāk seksa partneru un sāk ar seksu nodarboties agrākā vecumā, nekā vienaudži; daudz biežāk nekā citi nodarbojas ar seksu bez kontracepcijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sarver|first=Dustin E.|last2=McCart|first2=Michael R.|last3=Sheidow|first3=Ashli J.|last4=Letourneau|first4=Elizabeth J.|date=2014-12|title=ADHD and risky sexual behavior in adolescents: conduct problems and substance use as mediators of risk|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24813803/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=12|pages=1345–1353|doi=10.1111/jcpp.12249|issn=1469-7610|pmc=4479401|pmid=24813803}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hosain|first=G.M. Monawar|last2=Berenson|first2=Abbey B.|last3=Tennen|first3=Howard|last4=Bauer|first4=Lance O.|last5=Wu|first5=Z. Helen|date=2012-4|title=Attention Deficit Hyperactivity Symptoms and Risky Sexual Behavior in Young Adult Women|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3321673/|journal=Journal of Women's Health|volume=21|issue=4|pages=463–468|doi=10.1089/jwh.2011.2825|issn=1540-9996|pmc=3321673|pmid=22303821}}&lt;/ref&gt;

=== UDHS ietekme uz sabiedrību ===
ASV pētījums liecina, ka ASV, neskatoties uz plašo ārstēšanu, katru gadu UDHS dēļ zaudē 143 līdz 266 miljardus ASV dolāru, jeb 0,5 līdz 1% visa IKP.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Doshi|first=Jalpa A.|last2=Hodgkins|first2=Paul|last3=Kahle|first3=Jennifer|last4=Sikirica|first4=Vanja|last5=Cangelosi|first5=Michael J.|last6=Setyawan|first6=Juliana|last7=Erder|first7=M. Haim|last8=Neumann|first8=Peter J.|date=2012-10|title=Economic impact of childhood and adult attention-deficit/hyperactivity disorder in the United States|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23021476/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=990–1002.e2|doi=10.1016/j.jaac.2012.07.008|issn=1527-5418|pmid=23021476}}&lt;/ref&gt; Neatklāts un neārstēts UDHS sabiedrībā tieši saistīts ar augstāku noziedzību, sliktākiem mācību sasniegumiem, biežākām avārijām, sliktāku ekonomisko situāciju, izplatītāku nikotīna, narkotiku un alkohola lietošanu, pusaudžu grūtniecību, lielāku slogu veselības aprūpei un zemāku dzīves kvalitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Matza|first=Louis S|last2=Paramore|first2=Clark|last3=Prasad|first3=Manishi|date=2005-06-09|title=A review of the economic burden of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1180839/|journal=Cost effectiveness and resource allocation : C/E|volume=3|pages=5|doi=10.1186/1478-7547-3-5|issn=1478-7547|pmc=1180839|pmid=15946385}}&lt;/ref&gt;

== Pretrunīgums ==
UDHS ir viena no vispretrunīgākajām psihiatrijas diagnozēm. Vairāki speciālisti vēsturiski nolieguši tā esamību un UDHS vēsturiski ticis kritizēts kā medicīniska iejaukšanās pašu cilvēku motivācijas trūkuma ārstēšanā vai rakstura iezīmju padarīšana par psihiatrisku diagnozi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/|title=Doctor: ADHD Does Not Exist|website=Time|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210729060703/https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/}}&lt;/ref&gt; Dažādās kultūrās var būt ievērojami atšķirīgas uzvedības normas un kas uzskatāms par normālu un, kas par nepieņemamu uzvedību, kas ievērojami sarežģī standartizētu UDHS noteikšanas kritēriju ieviešanu visā pasaulē.

Mūsdienās UDHS esamība netiek noliegta, tas tiek atzīts faktiski visās pasaules valstīs un visos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros, taču ievērojami atšķiras interpretācija tajā, kas ir ārstējams UDHS un kas ir normāla un pieļaujama neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte. ASV un Kanādā par UDHS uzskata jebkuru neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, kas ievērojami un regulāri apgrūtina funkcionētspēju. Krievijā un Austrumeiropā nereti tiek noliegta šī sindroma esamība vai arī par UDHS tikai uzskata īpaši smagas formas ar izteiktu hiperkinēzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/is-europe-doing-a-better-job-of-treating-adhd-than-the-u-s/|title=Is Europe Doing a Better Job of Treating ADHD Than the U.S.?|last=Kelleher|first=Laurie|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2015-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbth.com/society/2013/01/04/adhd_needs_more_attention_21517.html|title=ADHD needs more attention|last=Butchard|first=George|last2=RBTH|first2=special to|website=www.rbth.com|access-date=2021-07-12|date=2013-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vispretrunīgākā ir stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanā. Stimulanti kā amfetamīns un metilfenidāts visās pasaules valstīs tiek uzskatīti par īpaši bīstamām psihotropojām vielām un to lietošana ārpus medicīniskiem pielietojumiem nereti ir krimināli sodāma. Šādu vielu došana bērniem un pusaudžiem ar uzvedības problēmām, nereti rada morālu paniku sabiedrībā un sensacionālus ziņu rakstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd|title=Ritalin vs. Recess: Are Drugs Really the Answer to the ADHD Epidemic?|website=TakePart|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210716012625/http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd/}}&lt;/ref&gt; Ļaunprātīga stimulantu lietošana lielās dozās izraisa ļoti spēcīgu atkarību, kā arī terapeitiska stimulanta lietošana pēc ārsta norādījumiem retos gadījumos arī saistāma ar ievērojamām nevēlamām blakusparādībām, tāpēc lielā daļā pasaules stimulanti tiek uzskatīti par pēdējo pieļaujamo risinājumu UDHS ārstēšanā, neskatoties uz to, ka tie ir visefektīvākā terapeitiskā iejaukšanās cilvēku ar UDHS dzīves kvalitātes uzlabošanā un ir saistīta ar samazinātu, nevis paaugstinātu atkarības risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-stimulant-medication-addiction-side-effects/|title=Does Stimulant Medication Cause Addiction?|last=Wilens|first=Timothy|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2007-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Stimulanti dod nekavējošus uzlabojumus bērniem un pieaugušajiem ar UDHS, taču nav pilnībā zināmi to efekti ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oxfordtreatment.com/prescription-drug-abuse/adderall/long-term-effects/|title=The Long-Term Effects of Taking Adderall: Tips for Harm Reduction|website=Oxford Treatment Center|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Ņemot vērā, ka stimulanti rada nekavējošas uzvedības izmaiņas, padarot indivīdus ar UDHS klusus, koncentrētus un mierīgus, daudzi UDHS pacienti, īpaši pusaudžu vecumā, protestē un apzināti izvairās no to lietošanas; Rietumu sabiedrības popkultūrā ir izplatīts stereotips, ka stimulanti uztaisa cilvēkus ar UDHS par produktīviem zombijiem bez emocijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/healthcare/zombie-kids-why-more-children-are-on-adhd-drugs-20131004-2uzmz.html|title=Zombie kids: why more children are on ADHD drugs|last=Corderoy|first=Amy|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2021-07-12|date=2013-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-meds-zombie/|title=Q: Will ADHD Meds Make My Son a Zombie?|last=Wexelblatt|first=Ryan|last2=LCSW|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2019-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Charach|first=Alice|last2=Skyba|first2=Anna|last3=Cook|first3=Lisa|last4=Antle|first4=Beverley J.|date=2006-5|title=Using Stimulant Medication for Children with ADHD: What Do Parents Say? A Brief Report|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2277288/|journal=Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=15|issue=2|pages=75–83|issn=1719-8429|pmc=2277288|pmid=18392197}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://simpsons.fandom.com/wiki/Focusyn|title=Focusyn {{!}} Simpsons Wiki {{!}} Fandom|website=simpsons.fandom.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt4848902/|title=&quot;Family Guy&quot; Pilling Them Softly (TV Episode 2015)|website=IMDb|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV pēdējo 20 gadu laikā ir novērojama &quot;UDHS epidēmija&quot;, atklāta UDHS daudzums bērnu vecumā ievērojami audzis, un līdz ar to izrakstīto stimulantu medikamentu daudzums UDHS ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/10/20/magazine/the-not-so-hidden-cause-behind-the-adhd-epidemic.html|title=The Not-So-Hidden Cause Behind the A.D.H.D. Epidemic|work=The New York Times|access-date=2021-07-11|date=2013-10-15|last=Koerth-Baker|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt; ASV plaši tiek uzskatīts, ka bērnu vecumā UDHS diagnoze tiek noteikta nepamatoti bieži, jo uzvedības prasības bērniem spēt 6 stundas dienā nekustīgiem nosēdēt skolas solā nav reālistiskas un UDHS diagnoze tiek kļūdaini konstatēta pilnībā veseliem bērniem, kuriem nebūtu novērojami UDHS traucējumi citās, aktīvākās vidēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paris|first=Joel|last2=Bhat|first2=Venkat|last3=Thombs|first3=Brett|date=2015-7|title=Is Adult Attention-Deficit Hyperactivity Disorder Being Overdiagnosed?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4500182/|journal=Canadian Journal of Psychiatry. Revue Canadienne de Psychiatrie|volume=60|issue=7|pages=324–328|issn=0706-7437|pmc=4500182|pmid=26175391}}&lt;/ref&gt; ASV Kentuki štatā pat 19% bērnu kādreiz dzīvē ir diagnostificēts UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/|title=Ky. tops nation in share of kids ever diagnosed with Attention Deficit Hyperactivity Disorder; here are facts and fiction about it – Kentucky Health News|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/}}&lt;/ref&gt; Pēc DSM-IV kritērijiem veicot diagnostiku Lielbritānijā, UDHS tiek atklāts 3-9% gadījumu, tātad ievērojami retāk nekā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nice.org.uk/advice/esnm19/chapter/Introduction|title=Introduction {{!}} Attention deficit hyperactivity disorder in children and young people: lisdexamfetamine dimesylate {{!}} Advice {{!}} NICE|website=www.nice.org.uk|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka ASV patiešām ir augstāka UDHS izplatībā nekā Eiropā, jo populācijā ir ievērojami izplatītāki UDHS risku veicinoši gēni, ko varētu būt izraisījis tas, ka cilvēki ar impulsīvāku uzvedību ir biežāk migrējuši uz citu kontinentu, tādējādi paaugstinot šādu gēnu izplatību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=FARAONE|first=STEPHEN V|last2=SERGEANT|first2=JOSEPH|last3=GILLBERG|first3=CHRISTOPHER|last4=BIEDERMAN|first4=JOSEPH|date=2003-6|title=The worldwide prevalence of ADHD:  is it an American condition?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1525089/|journal=World Psychiatry|volume=2|issue=2|pages=104–113|issn=1723-8617|pmc=1525089|pmid=16946911}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Moffitt|first=Terrie|last2=Melchior|first2=Maria|date=2007-6|title=Why does the worldwide prevalence of childhood attention deficit hyperactivity disorder matter?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1994964/|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=146|issue=6|pages=856–858|doi=10.1176/appi.ajp.164.6.856|issn=0002-953X|pmc=1994964|pmid=17541041}}&lt;/ref&gt;

Visā pasaulē ir plaši izplatītas sazvērestības teorijas, ka UDHS neeksistē un esot psihiatrijas un farmācijas nozares izdomāta sazvērestība, lai pārdotu stimulantus. Biežāk izplatītas teorijas, ka UDHS diagnožu noteikšanu apzināti lobē farmācijas firmas. Īpaši negatīvi tiek uztverta nepareizu diagnožu noteikšana bērniem, nevajadzīgi izrakstot stimulantus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/medicating/experts/business.html|title=The Business Of Adhd {{!}} PBS - Medicating Kids {{!}} FRONTLINE {{!}} PBS|website=www.pbs.org|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scientificamerican.com/article/big-pharma-s-manufactured-epidemic-the-misdiagnosis-of-adhd/|title=Big Pharma&amp;rsquo;s Manufactured Epidemic: The Misdiagnosis of ADHD|last=Cook|first=Gareth|website=Scientific American|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Īpaši agresīvi pret UDHS diagnozi un stimulantu izmantošanu ārstēšanā vēršas [[scientoloģija]]s kults ASV, kas pilnībā noliedz jebkādu psihiatrijas esamību un uzskata to par sazvērestību pret visu cilvēci. Liela daļa kampaņu pret UDHS medikamentiem ir saistāma ar scientoloģijas veiktu [[Dezinformācija|dezinformāciju]]. Bieži dezinformācijā tiek apgalvots, ka stimulanti izraisa atkarību, dodot salīdzinājumus atkarības biežumā cilvēkos ar UDHS un cilvēkiem bez UDHS, ignorējot faktu, ka neārstēts UDHS paaugstina atkarības risku pats par sevi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fr.local.hotline.org:7003/issue/201410-created-equal/nation/attention-deficit-fraud-drug-companies-profiting.html|title=The Attention-Deficit Fraud: Drug Companies Profiting From Normal Childhood Behavior?|website=Freedom Magazine|access-date=2021-07-11|date=2014-09-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tseng|first=Fan-Tzu|date=2021|title=More scientific, more ethical: The ADHD controversy and boundary-work in Taiwan|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9566.13259|journal=Sociology of Health &amp; Illness|language=en|volume=43|issue=4|pages=844–858|doi=10.1111/1467-9566.13259|issn=1467-9566}}&lt;/ref&gt; Indivīdi ar UDHS bieži tiek vainoti savos traucējumos un UDHS simptomu dēļ plaši uzskatīti par slinkiem, nemotivētiem, stulbiem, pārgalvīgiem, lēniem un egoistiskiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-excuse-bad-behavior/|title=Does Bad Behavior Make Me a Bad Person?|last=Steed|first=Les|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2021-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Gadījumos, kad cilvēki ar UDHS ārstējas, medikamentu lietošanas dēļ sabiedrībā viņus bieži uzskata par narkomāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://drugabuse.com/blog/are-we-creating-a-generation-of-addicts-with-adhd-medication/|title=Are We Creating a Generation of Addicts With ADHD Medication?|last=November 3|first=American Addiction Centers Editorial StaffLast updated on|last2=&quot;lastReviewed&quot;: &quot;2020-11-03T17:05:31&quot;|website=DrugAbuse.com|access-date=2021-07-11|date=2016-10-05|language=en|last3=Staff&quot;|first3=&quot;name&quot;: &quot;American Addiction Centers Editorial|last4=editors|first4=&quot;description&quot;: &quot;The editorial staff of DrugAbuse com is comprised of addiction content experts from American Addiction Centers&quot;  Our|last5=Editing|first5=Medical Reviewers Have Over a Decade of Cumulative Experience in Medical Content|last6=Thous|first6=Have Reviewed|last7=Accuracy|first7=S. of Pages for|last8=SAMHSA|first8=relevance Our reviewers consistently monitor the latest research from|last9=NIDA}}&lt;/ref&gt; ASV izplatīts sabiedrības nosodījums pret cilvēkiem ar UDHS, kas ārstējas ar stimulantiem, kā arī pret vecākiem, kuru bērni tiek ārstēti ar stimulantiem. [[Kauns|Kauna]] dēļ daudzi UDHS pacienti atsakās lietot medikamentus pat gadījumos, kad tie ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-adderall-stigma/|title=&quot;The Stigma Around Adderall Is Real…&quot;|last=Finch|first=Sam Dylan|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Bieži izplatīts apgalvojums, ka UDHS diagnoze esot tikai attaisnojums, lai būtu slinks. Ir plaši izplatīti aizspriedumi pret indivīdiem ar UDHS, ko izraisa UDHS diagnozes noliegums un pat nedaudz sociāli nevēlamas uzvedības, piemēram, pļāpīguma nosodījums sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201204/are-people-adhd-lazy|title=Are People With ADHD Lazy? {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mueller|first=Anna K.|last2=Fuermaier|first2=Anselm B. M.|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Tucha|first4=Lara|date=2012|title=Stigma in attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3430836/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=4|issue=3|pages=101–114|doi=10.1007/s12402-012-0085-3|issn=1866-6116|pmc=3430836|pmid=22773377}}&lt;/ref&gt;

== Diagnozes vēsture ==
Hiperaktivitāte jau ilgstoši ir novērota kā daudzos cilvēkos izplatīta pazīme. Skotu ārsts sers Aleksandrs Kričtons apraksta &quot;mentālu nemieru&quot; savā 1798. gadā sarakstītajā grāmatā ''Ieskats garīgu noviržu dabā un izcelsmē''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Palmer ED, Finger S|date=May 2001|title=An early description of ADHD (inattentive subtype): Dr Alexander Crichton and 'Mental restlessness' (1798)|journal=[[Child and Adolescent Mental Health]]|volume=6|issue=2|pages=66–73|doi=10.1111/1475-3588.00324}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Crichton|first=Alexander|title=An inquiry into the nature and origin of mental derangement: comprehending a concise system of the physiology and pathology of the human mind and a history of the passions and their effects|url=https://books.google.com/books?id=OMAtAAAAYAAJ|via=Google Books|orig-year=1798|date=1976|publisher=AMS Press|location=United Kingdom|isbn=978-0-404-08212-3|pages=271|access-date=17 January 2014}}&lt;/ref&gt; Viņš novēroja bērnos uzvedību, kur raksturīga neuzmanība un fizisks nemiers. Pirmais nepārprotamais UDHS apraksts tiek uzskatīts, ka tika aprakstīts 1902. gadā un to izdarīja pediatrs Džordžs Stills lekciju sērijā, kuru viņš pasniedza Londonas Karaliskajā ārstu kolēģijā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Still G|date=1902|title=Some Abnormal Psychical Conditions in Children: The Goulstonian Lectures|journal=Lancet|pages=1008–1012|doi=10.1016/s0140-6736(01)74984-7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|title=ADHD Throughout the Years|publisher=Center For Disease Control and Prevention|access-date=2 August 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807202545/http://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|archive-date=7 August 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš novēroja, ka gan dabiskas personības iezīmes, gan uzaugšanas apstākļi ietekmē šos traucējumus.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rafalovich A|date=2001|title=The Conceptual History of Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Idiocy, Imbecility, Encephalitis and the Child Deviant|journal=Deviant Behavior|volume=22|pages=93–115|doi=10.1080/016396201750065009|s2cid=43445475}}&lt;/ref&gt;

Britu neirologs un psihiatrs Alfrēds Tredgolds sprieda, ka ir saistība starp smadzeņu bojājumiem un uzvedības un mācīšanās problēmām, kuras varētu izskaidrot [[Encefalīts|encefalīta]] epidēmija, kas pasaulē plosījās starp 1917 un 1928. gadu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Mental Deficiency (Amentia)|url=https://archive.org/details/deficiency00tredmentalrich|authors=Tredgold C|publisher=William Wood &amp; Company|year=1908|edition=1|location=New York}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Connors C|date=2000|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Historical Development and Overview|journal=Journal of Attention Disorders|pages=173–191}}&lt;/ref&gt;

Terminoloģija ar kādu tika aprakstīts UDHS ir vairākkārt mainījusies: DSM-I (1952) klasifikatorā &quot;minimāla smadzeņu disfunkcija&quot;, DSM-II (1968) klasifikatorā &quot;bērnības hiperkinētiskie traucējumi&quot;, DSM-III (1980) klasifikatorā &quot;uzmanības-deficīta traucējumi ar vai bez hiperaktivitātes&quot;.&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot; /&gt; 1987. gadā DSM-III-R klasifikatorā nosaukums tika nomainīts uz ADHD (Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi), DSM-IV klasifikatorā 1994. gadā diagnoze tika sadalīta trīs apakštipos: UDHT neuzmanīgais tips, UDHT hiLīdz 1990. gadiem daudzi pps, un UDHT kombinētais tips.&lt;ref name=&quot;Millichap_2010_chap1&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Millichap|first=J. Gordon|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder Handbook: A Physician's Guide to ADHD|chapter-url={{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=1|plainurl=yes}}|via=Google Books|edition=2nd|date=2010|publisher=Springer Science|isbn=978-1-4419-1396-8|doi=10.1007/978-104419-1397-5_1|lccn=2009938108|pages=[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=2|plainurl=yes}} 2]–[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=3|plainurl=yes}} 3]|chapter=Definition and History of ADHD|doi-broken-date=31 May 2021}}&lt;/ref&gt; Terminoloģija netika mainīta DSM-5 klasifikatorā, kas ASV tika apstiprināts 2013. gadā. SSK-11 klasifikators pārņems ASV izmantoto UDHS diagnozes klasifikāciju visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;DSM52&quot;/&gt; Cits termini UDHS aprakstīšanai ir bijis &quot;minimāli smadzeņu bojājumi&quot;, kas tika lietots ASV 1930. gados.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Weiss|first1=Margaret|last2=Hechtman|first2=Lily Trokenberg|last3=Weiss|first3=Gabrielle|title=ADHD in Adulthood: A Guide to Current Theory, Diagnosis, and Treatment|year=2001|publisher=Taylor &amp; Francis|isbn=978-0-8018-6822-1|url={{google books|KuYvJBoB6vQC|plainurl=yes}}|chapter=ADHD in Adulthood: An Introduction|chapter-url={{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=1|plainurl=yes}}|pages=[{{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=34|plainurl=yes}} 34]|via=Google Books}}&lt;/ref&gt;

1934. gadā benzedrīns ([[amfetamīns]]) kļuva par pirmo [[Stimulanti|stimulantu]] medikamentu, kas tika apstiprināts ārstēšanai ASV.&lt;ref name=&quot;Benzedrine&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rasmussen N|date=July 2006|title=Making the first anti-depressant: amphetamine in American medicine, 1929-1950|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-history-of-medicine-and-allied-sciences_2006-07_61_3/page/288|journal=Journal of the History of Medicine and Allied Sciences|volume=61|issue=3|pages=288–323|doi=10.1093/jhmas/jrj039|pmid=16492800|s2cid=24974454}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāts tika ieviests 1950. gados, un dekstroamfetamīns 1970. gados.&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot; /&gt; Stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanai pirmo reizi aprakstīta 1937. gadā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Patrick KS, Straughn AB, Perkins JS, González MA|date=January 2009|title=Evolution of stimulants to treat ADHD: transdermal methylphenidate|journal=Human Psychopharmacology|volume=24|issue=1|pages=1–17|doi=10.1002/hup.992|pmc=2629554|pmid=19051222}}&lt;/ref&gt; Čārlzs Bredlijs deva bērniem ar uzvedības problēmām benzedrīnu un novēroja, ka tas uzlabo mācību sasniegumus un uzvedību.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Gross MD|date=February 1995|title=Origin of stimulant use for treatment of attention deficit disorder|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1995-02_152_2/page/298|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=152|issue=2|pages=298–9|doi=10.1176/ajp.152.2.298b|pmid=7840374}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Brown W|date=1998|title=Charles Bradley, M.D.|journal=American Journal of Psychiatry|pages=968|doi=10.1176/ajp.155.7.968}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1990. gadiem tika atklāts, ka bērniem ar UDHS ir mazāks prefrontālais-striatālais neironu tīkls.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Barkley R|title=Attention-Deficit Hyperactivity Disorder: A Handbook for Diagnosis and Treatment|publisher=Guilford|year=2006|location=New York}}&lt;/ref&gt; Šajā pašā laika periodā tika atklāts ģenētisks komponents un UDHS tika atzīta par paliekošiem, ilgtermiņa traucējumiem, kas daudziem cilvēkiem ir ne vien bērnībā, bet arī pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Biederman J, Faraone SV, Keenan K, Knee D, Tsuang MT|date=July 1990|title=Family-genetic and psychosocial risk factors in DSM-III attention deficit disorder|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=29|issue=4|pages=526–33|doi=10.1097/00004583-199007000-00004|pmid=2387786}}&lt;/ref&gt; 1990. gados UDHS tika sadalīs trijos pašlaik zināmajos apakštipos, pamatojoties uz pacientu simptomu klasifikācijas pētījumiem, kurus veica Lahijs un kolēģi.&lt;ref name=&quot;DSM52&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lahey BB, Applegate B, McBurnett K, Biederman J, Greenhill L, Hynd GW, Barkley RA, Newcorn J, Jensen P, Richters J|date=November 1994|title=DSM-IV field trials for attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1994-11_151_11/page/1673|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=151|issue=11|pages=1673–85|doi=10.1176/ajp.151.11.1673|pmid=7943460}}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
Latvijā UDHS, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm un ASV tiek atklāts ļoti reti. Ir sabiedrībā plaši zināms par tā izplatību bērnu vidū un katru gadu tiek konstatēts UDHS aptuveni 150 bērniem, pieaugušajiem tas tiek atklāts tikai īpaši retos gadījumos. 2012. gadā ārstēti tikuši 1060 bērni ar UDHS. Neskatoties uz to, ka UDHS pasaulē ir 5 līdz 8% bērnu, Latvijā tas dzīves laikā netiek atklāts pat 1% bērnu. Nav nekāda pamata domāt, ka Latvijā UDHS būtu retāk izplatīts nekā citviet pasaulē, Latvijā UDHS diagnostika ir nepietiekama gan bērnu, gan pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bezborodovs N, Ķevere L, Tērauds E, Andrēziņa R|date=2014|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem|url=https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/pnk/UDHS_vadlinijas_2014.pdf|journal=BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika}}&lt;/ref&gt; Adoptētu bērnu pētījumi liecina, ka Austrumeiropā UDHS pazīmes bērnos ir izplatītākas nekā Rietumeiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2012-09-01|title=Comparing ADHD symptom levels in children adopted from Eastern Europe and from other regions: Discussing possible factors involved|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0190740912002307|journal=Children and Youth Services Review|language=en|volume=34|issue=9|pages=1903–1908|doi=10.1016/j.childyouth.2012.05.025|issn=0190-7409}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušajiem Latvijā UDHS tiek atklāts tikai retos, atsevišķos gadījumos. Ņemot vērā, ka Latvijas psihiatrija joprojām balstās uz speciālistiem, kas izglītojušies Padomju Savienības izglītības sistēmā, ir ļoti liela nezināšana arī speciālistu starpā par UDHS, kas pirms Padomju Savienības sabrukuma nebija plaši pētīta un zināma diagnoze, atšķirībā no ASV. Ļoti bieži pieaugušo UDHS tiek misdiagnostificēts kā citi psihiski un neiroloģiski traucējumi, piemēram, depresija, [[veģetatīvā distonija]] vai nemiers un trauksme, vai arī tiek atklāta tikai komorbiditāte, bet ne pats UDHS.

Rietumeiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Kanādā, Izraēlā, Jaunzēlandē stimulatoru terapija ar [[Metilfenidāts|metilfenidātu]] vai [[Amfetamīns|amfetamīnu]] parasti ir pirmā medicīniskā iejaukšanās, kas tiek veikta, lai ārstētu UDHS, taču Latvijā metilfenidāts tiek izrakstīts ļoti reti un tikai īpašos gadījumos, kad visas citas psihiatriskās iejaukšanās nav devušas cerētos rezultātus. 2019. gada pavasarī Latvijā bija pilnīgs stimulantu medikamentu trūkums atstājot visus UDHS pacientus bez zālēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/latvija-joprojam-nav-pieejamas-zales-berniem-ar-uzmanibas-deficita-sindromu.a319114/|title=Latvijā joprojām nav pieejamas zāles bērniem ar uzmanības deficīta sindromu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā metilfenidāts nav Zāļu Valsts aģentūras apstiprināts lietošanai pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01|title=Ritalin lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125440/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ, neskatoties uz metilfenidāta augsto efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, Latvijā pieaugušajiem tas tiek izrakstīts ļoti retos gadījumos, lielākoties turpinot terapiju pēc pilngadības sasniegšanas.

Ar 2025. gada 1. janvāri lisdeksamfetamīns tiek iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu II sarakstā, kas atļauj to izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/jaunumi/grozijumi-normativaja-akta-kas-nosaka-latvija-kontrolejamo-narkotisko-vielu-psihotropo-vielu-un-0|title=Grozījumi normatīvajā aktā, kas nosaka Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstus {{!}} Zāļu valsts aģentūra|website=www.zva.gov.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/92.2|title=Grozījumi likumā 'Par Krimināllikuma spēkā… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Amfetamīns, kas pasaulē ir visplašāk lietotais un visefektīvākais zināmais medikaments UDHS ārstēšanai pieaugušajiem, Latvijā ir pilnībā nelegāls arī medicīniskiem pielietojumiem un atrodas I narkotisko un psihotropo vielu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{autoritatīvā vadība}}
{{Medical resources
| ICD11           = {{ICD11|6A05|821852937}}
| ICD10           = {{ICD10|F|90||f|90}}
| ICD10CM         = &lt;!--{{ICD10CM|Xxx.xxxx}}--&gt;
| ICD9            = {{ICD9|314.00}}, {{ICD9|314.01}}
| ICDO            = 
| OMIM            = 143465
| DiseasesDB      = 6158
| Curlie          =https://dmoz-odp.org/Health/Mental_Health/Disorders/Neurodevelopmental/ADD_and_ADHD/ 
| MedlinePlus     = 001551
| eMedicineSubj   = med
| eMedicineTopic  = 3103
| eMedicine_mult = {{eMedicine2|ped|177}}
| PatientUK       =https://patient.info/childrens-health/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd
| MeshID          = D001289
| GeneReviewsNBK  = 
| GeneReviewsName = 
| NORD            = 
| GARDNum         = 
| GARDName        = 
| Orphanet        = 
| AO              = 
| RP              = 
| WO              = 
| OrthoInfo       = 
| NCI             = 
| Scholia         =Q181923 
| SNOMED CT       =406506008
|QID=Q181923}}

[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>08yekilvqx018kr2xyhek8eot5k69ba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pankreatīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310239</id>
    <revision>
      <id>4483431</id>
      <parentid>3971267</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5582" sha1="lljiz15achfxa409ovh9a84xxr8tr1k" xml:space="preserve">'''Pankreatīts''' ir [[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] iekaisums. Tas tiek iedalīts [[akūts pankreatīts|akūtajā]] un hroniskajā pankreatītā. Starp iekaisuma pazīmēm un simptomiem ir sāpes [[vēders|vēdera]] augšdaļā, [[slikta dūša]] un [[vemšana]]. Akūta pankreatīta gadījumā var parādīties [[drudzis]] un simptomi parasti pazūd dažu dienu laikā. Hroniska pankreatīta gadījumā var būt svara zudums, taukaini izkārnījumi un [[caureja]]. Var būt arī komplikācijas, piemēram, [[infekcija]], [[asiņošana]], [[cukura diabēts]], problēmas ar citiem orgāniem.&lt;ref name=&quot;NID2012&quot; /&gt;

Biežākie akūtā pankreatīta rašanās iemesli ir [[žultsakmens|žultsakmeņi]] un pārmērīga alkohola lietošana. Var būt arī citi iemesli, piemēram, tieša trauma, daži medikamenti, infekcijas (piemēram, [[masalas]]), [[audzējs]]. Hronisks pankreatīts var veidoties kā akūta pankreatīta rezultāts. Tas visbiežāk parādās, vairākus gadus pārmērīgi lietojot alkoholu. Citi iespējamie iemesli ir augsts tauku, kalcija līmenis asinīs, dažas zāles, dažas ģenētiskas slimības, piemēram, [[cistiskā fibroze]].&lt;ref name=NID2012/&gt; Smēķēšana palielina risku saslimt ar kādu no pankreatīta veidiem.&lt;ref name=&quot;Lancet2015&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;The epidemiology of pancreatitis and pancreatic cancer.&quot; /&gt;

2013. gadā tika fiksēti aptuveni 17 miljoni saslimšanas ar pankreatītu gadījumu.&lt;ref name=&quot;Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 301 acute and chronic diseases and injuries in 188 countries, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.&quot; /&gt; Tas izraisīja 123 tūkstošu cilvēku nāvi, 1990. gadā no slimības mira 83 tūkstoši cilvēku.&lt;ref name=&quot;GDB2013&quot; /&gt; Biežāk ar to saslimst vīrieši. Ar hronisko pankreatītu parasti saslimst cilvēki, kas sasnieguši 30—40 gadu vecumu.&lt;ref name=NID2012/&gt; Akūtais pankreatīts pirmoreiz ticis aprakstīts 1882. gadā, savukārt hroniskais — 1946. gadā.&lt;ref name=&quot;Mun204&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Akūts pankreatīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;GDB2013&quot;&gt;{{cite journal|last1=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|date=17 December 2014|pmid=25530442|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|volume=385|pages=117–71|pmc=4340604}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 301 acute and chronic diseases and injuries in 188 countries, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.&quot;&gt;{{cite journal|last1=Global Burden of Disease Study 2013|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 301 acute and chronic diseases and injuries in 188 countries, 1990-2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_the-lancet_august-22-28-2015_386_9995/page/743|journal=Lancet (London, England)|date=22 August 2015|volume=386|issue=9995|pages=743-800|pmid=26063472}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Lancet2015&quot;&gt;{{cite journal|last1=Lankisch|first1=PG|last2=Apte|first2=M|last3=Banks|first3=PA|title=Acute pancreatitis.|journal=Lancet|date=20 January 2015|pmid=25616312|doi=10.1016/S0140-6736(14)60649-8|volume=386|pages=85–96}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Mun204&quot;&gt;{{cite journal|last1=Muniraj|first1=T|last2=Aslanian|first2=HR|last3=Farrell|first3=J|last4=Jamidar|first4=PA|title=Chronic pancreatitis, a comprehensive review and update. Part I: epidemiology, etiology, risk factors, genetics, pathophysiology, and clinical features.|journal=Disease-a-month : DM|date=December 2014|volume=60|issue=12|pages=530–50|pmid=25510320|doi=10.1016/j.disamonth.2014.11.002}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NID2012&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Pancreatitis|url=http://www.niddk.nih.gov/health-information/health-topics/digestive-diseases/pancreatitis/Pages/facts.aspx|website=niddk.nih.gov|accessdate=1 March 2015|date=August 16, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150307095945/http://www.niddk.nih.gov/health-information/health-topics/digestive-diseases/pancreatitis/Pages/facts.aspx|archivedate={{dat|2015|03|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;The epidemiology of pancreatitis and pancreatic cancer.&quot;&gt;{{cite journal|last1=Yadav|first1=D|last2=Lowenfels|first2=AB|title=The epidemiology of pancreatitis and pancreatic cancer.|url=https://archive.org/details/sim_gastroenterology_2013-05_144_6/page/1252|journal=Gastroenterology|date=June 2013|volume=144|issue=6|pages=1252–61|pmid=23622135|doi=10.1053/j.gastro.2013.01.068}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* {{commons category-inline|Pancreatitis|Pankreatīts}}
* {{britannica|new=science/pancreatitis}}
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=pankreatits ''Neslimo.lv'' informācija]


{{medicīna-aizmetnis}}
{{slimības ārējās saites
 | DiseasesDB = 24092
 | ICD10 = {{ICD10|K|85||k|80}}, {{ICD10|K|86|0|k|80}}–{{ICD10|K|86|1|k|80}}
 | ICD9 = {{ICD9|577.0}}–{{ICD9|577.1}}
 | ICDO =
 | OMIM = 167800
 | MedlinePlus = 001144
 | eMedicineSubj = emerg
 | eMedicineTopic = 354
 | MeshID = D010195
|GeneReviewsName=Pancreatitis
|GeneReviewsNBK=NBK190101
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gremošanas orgānu slimības‎]]
[[Kategorija:Iekaisumi]]
[[Kategorija:Vielmaiņas slimības]]</text>
      <sha1>lljiz15achfxa409ovh9a84xxr8tr1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upurēšana (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>311287</id>
    <revision>
      <id>4483451</id>
      <parentid>4118034</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:29:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lomās */</comment>
      <origin>4483451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9633" sha1="lxo7sj4evildg7gtf77hid6ioebcr7x" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Upurēšana
|    oriģinālnos = ''Offret''
|         attēls = Offret_poster_01.jpg
|        att_izm = 230px
|       paraksts = Filmas plakāts
|          žanrs = [[drāmas filma|drāma]]&lt;br /&gt;mistika
|       režisors = [[Andrejs Tarkovskis]]
|     producents = Anna Lena Vibuma
|      scenārijs = [[Andrejs Tarkovskis]]
|        aktieri = [[Erlands Jozefsons]]
|         mūzika = [[Johans Sebastiāns Bahs]]
|      operators = [[Svens Nīkvists]]
|        montāža = Mihails Ļeščilovskis
|        studija = ''Svenska Filminstitutet''&lt;br /&gt;''Argos Films''&lt;br /&gt;''Film Four International''
|    izplatītājs = 
|       izdošana = {{Filmas datums|1986}}
|         ilgums = 145 minūtes
|         valsts = [[Zviedrija]]&lt;br /&gt;[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]&lt;br /&gt;[[Francija]]
|         valoda = [[zviedru valoda|zviedru]]&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]]
|        budžets = 
|       ienākumi = 
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 0091670
}}
'''„Upurēšana&quot;''' ({{val|sv|Offret}}) ir krievu režisora [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] pēdējā, 1986. gadā uzņemtā mākslas filma, [[Zviedrija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Francija]]s kopražojums. Šī filozofiskā [[drāmas filma|drāma]], ko Tarkovskis uzņēma [[Gotlande]]s salā Zviedrijā, kļuva par režisora pēdējo filmu. Filma ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] ''[[Grand Prix (Kannu kinofestivāls)|Grand Prix]]'' balvu (1986), [[FIPRESCI]] balvu (1986), [[BAFTA kino balva|Britu Kinoakadēmijas balvu]] (1988) un citus apbalvojumus.

== Filmas tapšana ==
Filmas ideja balstīta kinoscenārijā &quot;Ragana&quot;, ko sarakstījuši [[brāļi Strugacki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   | url=http://kinoart.ru/archive/2008/02/n2-article16
   | title=Ведьма. Сценарий
   | author=Аркадий Стругацкий, Борис Стругацкий.
   | date=№2, февраль 2008
   | work=
   | publisher=Искусство кино
   | accessdate=2015-08-15
   | language=ru
}}&lt;/ref&gt;

Tarkovskis vairākas dienas meklēja vietu, kur uzņemt panikas ainu pēc atomkatastrofas. Tādu viņš atrada — tā bija Tuneļa iela ({{val|sv|Tunnelgatan}}) Stokholmā, kāpnes un neliels laukumiņš priekšplānā. Tur arī tika nofilmēta šī šausminošā un vienlaikus brīnišķā aina. 1986. gada 28. februārī šajā vietā nogalināja Zviedrijas premjerministru [[Ūlofs Palme|Ūlofu Palmi]]. Slepkava bija stāvējis tai pašā vietā, kur filmēšanas laikā atradās kamera.

&quot;Filma speciāli tiek veidota tā, lai tā būtu dažādi interpretējama&quot;, — rakstīja Tarkovskis. &quot;Es vēlējos parādīt, ka cilvēki var atjaunot saikni ar dzīvi, atjaunojot tos pamatus, uz kuriem balstās viņu dvēsele... Upurēšana ir tas, kas katrai paaudzei jāizdara savu bērnu labā: jāziedo sevi&quot;.

== Sižets ==
[[Gotlande]]s salā dzīvo Aleksandrs — [[rakstnieks]], [[žurnālists]], bijušais [[aktieris]]. Filmas darbība norisinās viņa dzimšanas dienā. Viņam ir sieva Adelaida, meita Marta un dēls, mazs puisēns, kurš pēc [[Balsene|balss saišu]] operācijas vairs nerunā. Aleksandrs kopā ar Mazo stāda koku. Pastnieks Oto, bijušais vēstures skolotājs un [[filozofs]], atnes viņam pastkarti &quot;Daudz laimes dzimšanas dienā!&quot; Vēlāk atbrauc ārsts Viktors, viņa ģimenes draugs.

Mājā sapulcējušies, filmas varoņi aplūko grāmatas, [[Ikona (svētbilde)|ikonas]], [[17. gadsimts|17. gadsimta]] [[Eiropa]]s [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]], gremdējoties pagātnē, kur sakņojas viņu [[ticība]] un izcelsme. Mājkalpotāja Jūlija gatavo pusdienas. Tiek ievērota istabenes Marijas dīvainā uzvedība. Oto teic, ka viņš kolekcionē &quot;dīvainus un neizskaidrojamus notikumus&quot;. Kad viesi gatavojas sēsties pie galda, televīzija paziņo, ka sācies [[kodolkarš]].
Pēkšņi debesis satumst, trauki grab, glāzes apgāžas, zeme trīc. Mājai pārlido kara lidmašīna. Klātesošie ir sastinguši no šoka un šausmām. Televīzijā dzirdami runas fragmenti: “Kārtība un organizācija!” ... “Katram jāpaliek tur, kur ir, jo Eiropā nav vietas, kas būtu drošāka par to, kur esam šobrīd.”  Viktors histērijā esošajai Adelaidai injicē nomierinošas zāles. Mazais zēns guļ savā istabā. Kalpone Marija ir pazudusi, tāpat kā Oto.
Aleksandrs izmisumā nolemj, ka upurēs visu, kas viņam ir dārgs (&quot;''Atdošu tev visu, kas man ir: māju, ģimeni, Mazo''&quot;), lai tas viss beigtos.

Oto pēc atgriešanās paziņo, ka Marija ir [[ragana]], viņš iesaka Aleksandram doties prom un pārgulēt ar Mariju, ko Aleksandrs arī izdara.
Nākamajā rītā viss šķiet normāli, it kā nekas nebūtu noticis. Taču Aleksandrs nav aizmirsis [[Dievs|Dievam]] doto solījumu. Viņš pierunā ģimeni doties pastaigā un tikmēr aizdedzina māju. [[Ugunsgrēks|Ugunsgrēku]] pamanījuši, tuvinieki steidzas atpakaļ. Kad ierodas Marija, Aleksandrs grib pieiet pie tās, taču ģimene viņu apstādina. Parādās ātrās palīdzības auto, divi [[Mediķis|mediķi]] steidzas pie Aleksandra un aizved to. Marija uz velosipēda seko mašīnai, taču apstājas pie iestādītā koka, kuru Mazais laista. Kad Marija ir aizbraukusi, Mazais, pie koka gulēdams, izteic savus vienīgos vārdus šai filmā: &quot;Iesākumā bija vārds. Tēt, kāpēc?&quot; Tāpat kā filmas sākumā, skan [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] &quot;[[Mateja pasija]]&quot;.

== Lomās ==
* Erlands Jozefsons — Aleksandrs
* Alans Edvals — Oto
* Valerija Meresa — Jūlija
* Sjūzena Fletvuda — Adelaida
* Gudruna Gisladotira — Marija
* Svens Volters — Viktors
* Filipa Francena — Marta
* Tomijs Šellkvists — Mazais

=== Dublāža ===
[[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] filma pirmoreiz tika demonstrēta 1988. gadā ar kinostudijas &quot;[[Mosfilm]]&quot; vienas balss aizkadra tulkojumu.
* Dublāžas režisors — Aleksandrs Gordons
* Skaņu operators — Jevgeņija Potocka
* Literārā tulkojuma autors — Viktorija Čajeva
* Redaktore — Lidija Balašova
* Aizkadra teksts — Rūdolfs Pankovs


== Interesanti fakti ==
* Filmas personāžs pastnieks Oto ir Tarkovska savdabīga nodeva vienam no savu filmu pastāvīgajiem aktieriem [[Anatolijs Soloņicins|Anatolijam Soloņicinam]], kura īstais vārds bija Oto. Soloņicins nomira 1982. gadā no [[Plaušu vēzis|plaušu vēža]].
* Ugunsgrēka aina tika filmēta divas reizes — pirmajā reizē sabojājās kinokameras [[greifers|greifera]] (filmas pārvietošanas) mehānisms. Māja nodega veltīgi. Dekorācijas atjaunoja, un filmēšana tika atkārtota, šoreiz ar trim kamerām vienlaikus.
* Operators Svens Nīkvists ilgi nevarēja saprast, kāpēc Andrejs Tarkovskis laiku pa laikam ieskatās kameras lodziņā. Viņš pat nedaudz apvainojās, līdz Tarkovskis viņam neizskaidroja, ka mizanscēnu spēj iztēloties, tikai skatoties caur kameras skatumeklētāju.&lt;ref name=&quot;multiple&quot;&gt;[http://seance.ru/blog/offret-photos/ Фотохроника «Жертвоприношения»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611152831/http://seance.ru/blog/offret-photos/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} // Сеанс. — 9 апреля 2012 года.&lt;/ref&gt;
* Fināla ainai Tarkovskis bija izvirzījis šādas prasības: apmācies laiks, vēlami lieli, balti mākoņi un saule, kas negaidot parādās. Filmas kadros tas arī redzams: ūdenī atspīd saule, pa debesīm slīd biezi, balti mākoņi.
* Filmas uzņemšanas laikā Tarkovskim bija diagnosticēts [[plaušu vēzis]], viņš mira 1986. gada 29. decembrī Parīzē

== Mūzika ==
* &quot;Mateja pasija&quot; (''Erbarme Dich'') [[Johans Sebastiāns Bahs]]

== Apbalvojumi un nominācijas ==

=== Apbalvojumi ===
* '''1986 — [[Kannu kinofestivāls]]'''
** Lielā balva — [[Andrejs Tarkovskis]]
** Balva par māksliniecisko ieguldījumu — Svens Nīkvists
** [[FIPRESCI]] balva— [[Andrejs Tarkovskis]]
** Ekumeniskās žūrijas balva — [[Andrejs Tarkovskis]]
* '''1988'''
** [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]] prēmija (1988) — Labākā ārzemju filma

=== Nominācijas ===
* '''1986 — [[Kannu kinofestivāls]]'''
** [[Zelta palmas zars]] — [[Andrejs Tarkovskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150315022348/http://2011.russiancinema.ru/index.php?e_dept_id=2&amp;e_movie_id=2098 «Жертвоприношение»] на сайте «Энциклопедия отечественного кино»
* [http://tarkovsky.su/films/victim/ «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313233728/http://tarkovsky.su/films/victim/ |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} на сайте проекта об Андрее Тарковском
* [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Хакан Лёвгрен.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Леонардо да Винчи и «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{Andreja Tarkovska filmas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gada filmas]]
[[Kategorija:Andreja Tarkovska filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]</text>
      <sha1>lxo7sj4evildg7gtf77hid6ioebcr7x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483459</id>
      <parentid>4483451</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9634" sha1="b4htcxuak57vuqkwntofidhws4lmnt0" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
|      nosaukums = Upurēšana
|    oriģinālnos = ''Offret''
|         attēls = Offret_poster_01.jpg
|        att_izm = 230px
|       paraksts = Filmas plakāts
|          žanrs = [[drāmas filma|drāma]]&lt;br /&gt;mistika
|       režisors = [[Andrejs Tarkovskis]]
|     producents = Anna Lena Vibuma
|      scenārijs = [[Andrejs Tarkovskis]]
|        aktieri = [[Erlands Jozefsons]]
|         mūzika = [[Johans Sebastiāns Bahs]]
|      operators = [[Svens Nīkvists]]
|        montāža = Mihails Ļeščilovskis
|        studija = ''Svenska Filminstitutet''&lt;br /&gt;''Argos Films''&lt;br /&gt;''Film Four International''
|    izplatītājs = 
|       izdošana = {{Filmas datums|1986}}
|         ilgums = 145 minūtes
|         valsts = [[Zviedrija]]&lt;br /&gt;[[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]&lt;br /&gt;[[Francija]]
|         valoda = [[zviedru valoda|zviedru]]&lt;br /&gt;[[angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču]]
|        budžets = 
|       ienākumi = 
|    iepriekšējā = 
|         nākamā = 
|           imdb = 0091670
}}
'''„Upurēšana&quot;''' ({{val|sv|Offret}}) ir krievu režisora [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] pēdējā, 1986. gadā uzņemtā mākslas filma, [[Zviedrija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Francija]]s kopražojums. Šī filozofiskā [[drāmas filma|drāma]], ko Tarkovskis uzņēma [[Gotlande]]s salā Zviedrijā, kļuva par režisora pēdējo filmu. Filma ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] ''[[Grand Prix (Kannu kinofestivāls)|Grand Prix]]'' balvu (1986), [[FIPRESCI]] balvu (1986), [[BAFTA kino balva|Britu Kinoakadēmijas balvu]] (1988) un citus apbalvojumus.

== Filmas tapšana ==
Filmas ideja balstīta kinoscenārijā &quot;Ragana&quot;, ko sarakstījuši [[brāļi Strugacki]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
   | url=http://kinoart.ru/archive/2008/02/n2-article16
   | title=Ведьма. Сценарий
   | author=Аркадий Стругацкий, Борис Стругацкий.
   | date=№2, февраль 2008
   | work=
   | publisher=Искусство кино
   | accessdate=2015-08-15
   | language=ru
}}&lt;/ref&gt;

Tarkovskis vairākas dienas meklēja vietu, kur uzņemt panikas ainu pēc atomkatastrofas. Tādu viņš atrada — tā bija Tuneļa iela ({{val|sv|Tunnelgatan}}) Stokholmā, kāpnes un neliels laukumiņš priekšplānā. Tur arī tika nofilmēta šī šausminošā un vienlaikus brīnišķā aina. 1986. gada 28. februārī šajā vietā nogalināja Zviedrijas premjerministru [[Ūlofs Palme|Ūlofu Palmi]]. Slepkava bija stāvējis tai pašā vietā, kur filmēšanas laikā atradās kamera.

&quot;Filma speciāli tiek veidota tā, lai tā būtu dažādi interpretējama&quot;, — rakstīja Tarkovskis. &quot;Es vēlējos parādīt, ka cilvēki var atjaunot saikni ar dzīvi, atjaunojot tos pamatus, uz kuriem balstās viņu dvēsele... Upurēšana ir tas, kas katrai paaudzei jāizdara savu bērnu labā: jāziedo sevi&quot;.

== Sižets ==
[[Gotlande]]s salā dzīvo Aleksandrs — [[rakstnieks]], [[žurnālists]], bijušais [[aktieris]]. Filmas darbība norisinās viņa dzimšanas dienā. Viņam ir sieva Adelaida, meita Marta un dēls, mazs puisēns, kurš pēc [[Balsene|balss saišu]] operācijas vairs nerunā. Aleksandrs kopā ar Mazo stāda koku. Pastnieks Oto, bijušais vēstures skolotājs un [[filozofs]], atnes viņam pastkarti &quot;Daudz laimes dzimšanas dienā!&quot; Vēlāk atbrauc ārsts Viktors, viņa ģimenes draugs.

Mājā sapulcējušies, filmas varoņi aplūko grāmatas, [[Ikona (svētbilde)|ikonas]], [[17. gadsimts|17. gadsimta]] [[Eiropa]]s [[Ģeogrāfiskā karte|kartes]], gremdējoties pagātnē, kur sakņojas viņu [[ticība]] un izcelsme. Mājkalpotāja Jūlija gatavo pusdienas. Tiek ievērota istabenes Marijas dīvainā uzvedība. Oto teic, ka viņš kolekcionē &quot;dīvainus un neizskaidrojamus notikumus&quot;. Kad viesi gatavojas sēsties pie galda, televīzija paziņo, ka sācies [[kodolkarš]].
Pēkšņi debesis satumst, trauki grab, glāzes apgāžas, zeme trīc. Mājai pārlido kara lidmašīna. Klātesošie ir sastinguši no šoka un šausmām. Televīzijā dzirdami runas fragmenti: “Kārtība un organizācija!” ... “Katram jāpaliek tur, kur ir, jo Eiropā nav vietas, kas būtu drošāka par to, kur esam šobrīd.”  Viktors histērijā esošajai Adelaidai injicē nomierinošas zāles. Mazais zēns guļ savā istabā. Kalpone Marija ir pazudusi, tāpat kā Oto.
Aleksandrs izmisumā nolemj, ka upurēs visu, kas viņam ir dārgs (&quot;''Atdošu tev visu, kas man ir: māju, ģimeni, Mazo''&quot;), lai tas viss beigtos.

Oto pēc atgriešanās paziņo, ka Marija ir [[ragana]], viņš iesaka Aleksandram doties prom un pārgulēt ar Mariju, ko Aleksandrs arī izdara.
Nākamajā rītā viss šķiet normāli, it kā nekas nebūtu noticis. Taču Aleksandrs nav aizmirsis [[Dievs|Dievam]] doto solījumu. Viņš pierunā ģimeni doties pastaigā un tikmēr aizdedzina māju. [[Ugunsgrēks|Ugunsgrēku]] pamanījuši, tuvinieki steidzas atpakaļ. Kad ierodas Marija, Aleksandrs grib pieiet pie tās, taču ģimene viņu apstādina. Parādās ātrās palīdzības auto, divi [[Mediķis|mediķi]] steidzas pie Aleksandra un aizved to. Marija uz velosipēda seko mašīnai, taču apstājas pie iestādītā koka, kuru Mazais laista. Kad Marija ir aizbraukusi, Mazais, pie koka gulēdams, izteic savus vienīgos vārdus šai filmā: &quot;Iesākumā bija vārds. Tēt, kāpēc?&quot; Tāpat kā filmas sākumā, skan [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] &quot;[[Mateja pasija]]&quot;.

== Lomās ==
* Erlands Jozefsons — Aleksandrs
* Alans Edvals — Oto
* Valerija Meresa — Jūlija
* Sjūzena Fletvuda — Adelaida
* Gudruna Gisladotira — Marija
* Svens Volters — Viktors
* Filipa Francena — Marta
* Tomijs Šellkvists — Mazais

=== Dublāža ===
[[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] filma pirmoreiz tika demonstrēta 1988. gadā ar kinostudijas &quot;[[Mosfilm]]&quot; vienas balss aizkadra tulkojumu.
* Dublāžas režisors — Aleksandrs Gordons
* Skaņu operators — Jevgeņija Potocka
* Literārā tulkojuma autors — Viktorija Čajeva
* Redaktore — Lidija Balašova
* Aizkadra teksts — Rūdolfs Pankovs


== Interesanti fakti ==
* Filmas personāžs pastnieks Oto ir Tarkovska savdabīga nodeva vienam no savu filmu pastāvīgajiem aktieriem [[Anatolijs Soloņicins|Anatolijam Soloņicinam]], kura īstais vārds bija Oto. Soloņicins nomira 1982. gadā no [[Plaušu vēzis|plaušu vēža]].
* Ugunsgrēka aina tika filmēta divas reizes — pirmajā reizē sabojājās kinokameras [[greifers|greifera]] (filmas pārvietošanas) mehānisms. Māja nodega veltīgi. Dekorācijas atjaunoja, un filmēšana tika atkārtota, šoreiz ar trim kamerām vienlaikus.
* Operators Svens Nīkvists ilgi nevarēja saprast, kāpēc Andrejs Tarkovskis laiku pa laikam ieskatās kameras lodziņā. Viņš pat nedaudz apvainojās, līdz Tarkovskis viņam neizskaidroja, ka mizanscēnu spēj iztēloties, tikai skatoties caur kameras skatumeklētāju.&lt;ref name=&quot;multiple&quot;&gt;[http://seance.ru/blog/offret-photos/ Фотохроника «Жертвоприношения»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611152831/http://seance.ru/blog/offret-photos/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} // Сеанс. — 9 апреля 2012 года.&lt;/ref&gt;
* Fināla ainai Tarkovskis bija izvirzījis šādas prasības: apmācies laiks, vēlami lieli, balti mākoņi un saule, kas negaidot parādās. Filmas kadros tas arī redzams: ūdenī atspīd saule, pa debesīm slīd biezi, balti mākoņi.
* Filmas uzņemšanas laikā Tarkovskim bija diagnosticēts [[plaušu vēzis]], viņš mira 1986. gada 29. decembrī Parīzē.

== Mūzika ==
* &quot;Mateja pasija&quot; (''Erbarme Dich'') [[Johans Sebastiāns Bahs]]

== Apbalvojumi un nominācijas ==

=== Apbalvojumi ===
* '''1986 — [[Kannu kinofestivāls]]'''
** Lielā balva — [[Andrejs Tarkovskis]]
** Balva par māksliniecisko ieguldījumu — Svens Nīkvists
** [[FIPRESCI]] balva— [[Andrejs Tarkovskis]]
** Ekumeniskās žūrijas balva — [[Andrejs Tarkovskis]]
* '''1988'''
** [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija|BAFTA]] prēmija (1988) — Labākā ārzemju filma

=== Nominācijas ===
* '''1986 — [[Kannu kinofestivāls]]'''
** [[Zelta palmas zars]] — [[Andrejs Tarkovskis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150315022348/http://2011.russiancinema.ru/index.php?e_dept_id=2&amp;e_movie_id=2098 «Жертвоприношение»] на сайте «Энциклопедия отечественного кино»
* [http://tarkovsky.su/films/victim/ «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313233728/http://tarkovsky.su/films/victim/ |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} на сайте проекта об Андрее Тарковском
* [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Хакан Лёвгрен.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} [http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html Леонардо да Винчи и «Жертвоприношение»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003208/http://cinemotions.blogspot.com/2009/06/abouttarkovskys-sacrifice.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{Andreja Tarkovska filmas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1986. gada filmas]]
[[Kategorija:Andreja Tarkovska filmas]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]]</text>
      <sha1>b4htcxuak57vuqkwntofidhws4lmnt0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Origens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314570</id>
    <revision>
      <id>4483410</id>
      <parentid>4456898</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:57:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24735" sha1="9ok76eee8mo1794wvc8vs6f8mke7upq" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|               krāsa = 
|               vārds = Origens
|          vārds_orig = 
|              attēls = Origen3.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt = 
|             dz_gads = 184
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Aleksandrija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 254
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = Tire, [[Libāna]] ([[Romas Impērija]])
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|             dzimums = 
|              vecāki = Leonīds no Aleksandrijas
|               brāļi = 
|               māsas = 
|        dzīvesbiedrs = 
|               bērni = 
|            paraksts = 
|               skola = 
|           intereses = 
|              idejas = [[hermeneitika]], [[pārdzimšana]]
|          alma_mater = 
|           skolotājs = 
|           skolnieks = 
|          ietekme_no = Aleksandrijas Klēments
|          ietekmējis = 
|               darbi = 
|              valoda = grieķu
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
}}
'''Origens''' ({{val-gr|Ὠριγένης}}, ''Ōrigénēs'') jeb '''Origens Adamantijs''' ({{val-gr|Ὠριγένης Ἀδαμάντιος}}, ''Ōrigénēs Adamántios''; 184/185&amp;ndash;253/254),&lt;ref&gt;''The New Catholic Encyclopedia'' (Detroit: Gale, 2003). {{ISBN|978-0-7876-4004-0}}&lt;/ref&gt; bija agrīns [[Kristietība|kristiešu]] [[teoloģija|teologs]] un ražīgs rakstītājs. [[Askētisms|Askēts]] un Baznīcas tēvs. Origens grieķu valodā komentēja un apcerēja [[Bībele|svētos rakstus]]. Viņa darbi mūsdienās reizēm vērtēti kā tekstuālais kriticisms, ekseģēze, [[hermeneitika]], [[filosofija|filozofija]] vai arī sludināšana.

[[Vulgāta]]s autors [[Hieronīms|Hieronims]] nosaucis Origenu par &quot;lielāko baznīcas vadītāju pēc [[apustuļi]]em,&quot; bet vairāki Origena viedokļi tika apstrīdēti, un [[Katoļu baznīca]] viņu neiecēla [[Svētais|svēto]] kārtā, jo viņa darbi nesakrita ar [[Apustuļi|apustuļu]], īpaši [[Svētais Pāvils|Pāvila]] un [[Apustulis Jānis|Jāņa]], mācību. Viņa mācības par [[reinkarnācija]]i līdzīgu [[dvēsele]]s eksistenci pirms ieņemšanas &quot;līdz viss būs atjaunots&quot; ([[Apustuļu darbi]] 3:21; ''apokatastasis''),&lt;ref&gt;''{{publikācijas atsauce |title=The salvation of Satan|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-history-of-ideas_october-december-1967_28_4/page/467|first=C.&amp;nbsp;A.|last=Patrides|authorlink=Constantinos Patrides|journal=Journal of the History of Ideas|volume=28|date=October–December 1967|pages=467–478|jstor=2708524|ref=harv|issue=4 |doi=10.2307/2708524}} reprinted in {{grāmatas atsauce |chapter='A principle of infinite love': The salvation of Satan|title=Premises and motifs in Renaissance literature|first=C. A.|last=Patrides|origyear=1967|year=1982|pages=|url=http://www.jstor.org/stable/2708524|jstor=2708524|ref=harv|publisher=Princeton University Press|location=Princeton, New Jersey |&lt;!-- authorlink=Constantinos A. Patrides --&gt;}}''&lt;/ref&gt; un par [[Ariānisms|ariānismam]] līdzīgu [[Jēzus|Dieva Dēla]] pakārtošanu [[Dievs|Dievam Tēvam]] bija īpaši strīdīgas.

==Etimoloģija==
Origena grieķu vārds ''Ōrigénēs'' ({{lang|grc|Ὠριγένης}}) nozīmējot &quot;[[Hors|Hora]] bērns&quot; (no {{lang|grc|Ὧρος}}, &quot;Hors&quot; un {{lang|grc|γένος}}, &quot;dzimis&quot;).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Fathers and Heretics |last=Prestige |first=G. L. |year=1940 |chapter=Origen: or, The Claims of Religious Intelligence |series=Bampton Lectures |publisher=SPCK |location=London |page=43 |chapterurl=http://www.earlychurch.org.uk/pdf/origen_prestige.pdf |format=PDF |accessdate=4 September 2009}}&lt;/ref&gt; Viņa iesauka (''cognomen'') ''Adamantios'' ({{lang|grc|Ἀδαμάντιος}}) esot no grieķu ''adámas'' ({{lang|grc|ἀδάμας}}), ar nozīmi &quot;nelokāms&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=adamant|url=http://www.etymonline.com/index.php?allowed_in_frame=0&amp;search=adamant&amp;searchmode=none|publisher=''Online Etymology Dictionary'' |accessdate=2014-08-20}}&lt;/ref&gt;

==Dzīve==

===Jaunība===
[[Attēls:DSC00355 - Orfeo (epoca romana) - Foto G. Dall'Orto.jpg|thumb|Origena skolotājs Aleksandrijas Klēments aizstāvot kristietību darbā ''Protrepticus'' apstrīdēja [[Orfejs|orfismu]] un citus grieķu ticējumus.]]
Origens piedzima [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] kristīgā ģimenē. Viņa tēvs Leonīds Origenam nodrošināja [[Hellēnisms|hellēnismam]] raksturīgo izglītību. 202. gadā tēvu nogalināja kristīgo vajāšanā [[Septimijs Severs|Septimija Severa]] valdīšanas laikā. [[Cēzarejas Eisebijs]] rakstījis, ka arī Origens vēlējies [[Moceklis|mocekļa]] nāvi, bet māte atturējusi, noslēpjot Origena drēbes. Pēc Leonīda nāves par Origenu rūpējās kāda dižciltīga un bagāta sieviete.&lt;ref&gt;[http://wol.jw.org/en/wol/d/r49/lp-lt/2001529 Biogrāfija {{lv ikona}}]&lt;/ref&gt;

[[Cēzarejas Eisebijs]] stāstījis, ka 203. gadā Origens atjaunojis [[Katehisms|ticības mācības]] skolu Aleksandrijā, kur Aleksandrijas Klēments mācījis pirms [[Senā Roma|Romas]] [[imperators|imperatora]] Severa vajāšanas.&lt;ref&gt;''Eusebius'', ''Church History'', VI.6. See [http://www.newadvent.org/fathers/250106.htm Eusebius - Church History (Book VI)].&lt;/ref&gt; Origens esot atbalstījis vajātos kristiešus, līdz [[bīskaps]], vēlāk koptu pāvests Aleksandrijas Dēmētrijs, Origenam norādījis nodarboties tikai ar doktrīnu.

===Askētisms un ceļojumi===
Origens esot pārdevis savu bibliotēku un dzīvojis [[Askēze|askētiski]].&lt;ref name=&quot;EusebiusHistoria&quot;&gt;Eusebius, ''Historia Ecclesiastica'', VI.3.9&lt;/ref&gt; [[Cēzarejas Eisebijs]] stāstījis, ka, svēto rakstu iedvesmots,&lt;ref&gt;Mateja evaņģēlija 19:12|9: Ir einuhi, kas tādi piedzimuši no mātes miesām. Ir citi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir tādi, kas paši sevi lēmuši bezlaulībai Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.&lt;/ref&gt; Origens sevi [[kastrācija|kastrējis]].&lt;ref&gt;Eusebius, ''Historia Ecclesiastica'' VI.8&lt;/ref&gt; [[Sholastika|Sholastiķis]] [[Pjērs Abelārs]] un citi [[Viduslaiki|viduslaiku]] teologi, kā arī mūsdienu vēsturnieki rakstījuši par šo notikumu.&lt;ref&gt;''{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sacred-texts.com/chr/aah/aah05.htm |title=The Love Letters of Abelard and Heloise: Letter III. Abelard to Heloise |publisher=Sacred-texts.com |date= |accessdate=2014-04-24}}''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Edward Gibbon, [http://oll.libertyfund.org/?option=com_staticxt&amp;staticfile=show.php%3Ftitle=1366&amp;chapter=90144&amp;layout=html&amp;Itemid=27#lf0214-02_footnote_nt_778 The History of the Decline and Fall of the Roman Empire, Chapter XV, footnote 97]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |first=Shawn W. J. |last=Keough |year=2008 |volume=03 |issue=30 |title=Christoph Markschies, ''Origenes und sein Erbe: Gesammelte Studien. Texte und Untersuchungen zur Geschichte der altchristlichen Literatur 160'' |journal=Bryn Mawr Classical Review |url=http://ccat.sas.upenn.edu/bmcr/2008/2008-03-30.html |accessdate=2009-01-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080608123250/http://ccat.sas.upenn.edu/bmcr/2008/2008-03-30.html |archive-date=2008-06-08 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Origen and Origenism&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce |last=Prat |first=Ferdinand |encyclopedia=''Catholic Encyclopedia'' |title=Origen and Origenism |url=http://www.newadvent.org/cathen/11306b.htm |accessdate=2008-10-03 |year=1911 |publisher=Robert Appleton Company |location=[[Ņujorka|New York City]]}}. The 1903 Catholic Encyclopedia does not report this.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Henry Chadwick, ''The Penguin History of the Church: The Early Church,'' (New York: Penguin Books, 1993) 108-109.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''William Placher'' ''A History of Christian Theology: An Introduction,'' (Philadelphia: Westminster Press, 1983), p62.''&lt;/ref&gt;
Imperatora [[Karakalla]]s valdīšanas laikā Origens viesojies [[Roma|Romā]], bet neizglītotais [[pāvests Zefirīns]] sagādājis vilšanos, un Origens atgriezies Aleksandrijā un kopā ar bīskapu Hēraklu turpinājis mācīt [[Katehisms|katehētus]].&lt;ref&gt;[http://www.newadvent.org/cathen/07242a.htm Aleksandrijas bīskaps Heraklass {{en ikona}}]&lt;/ref&gt; Ap 214. gadu Origens esot ceļojis uz &quot;Arābiju&quot; un [[Petra|Petru]]. Kad 215. gadā Aleksandrijā bija nemieri un imperators Karakalla atriebās, izraidot &quot;ārzemniekus&quot;, Origens kopā ar Ambroziju pārcēlās uz Cēzareju. Neordinētais Origens sludināja un skaidroja svētos rakstus [[Jeruzaleme]]s Aleksandra un Cēzarejas Teoktista bīskapu uzdevumā. Ambrozijs esot nodrošinājis Origenu ar vismaz septiņiem [[Manuskripts|manuskriptu]] pierakstītājiem.

===Strīds ar Aleksandrijas Dēmētriju===
[[Attēls:Pope Demetrius of Alexandria.jpg|thumb|bīskaps Dēmētrijs (12. [[Kopti|koptu]] pāvests)]]
Aleksandrijas bīskaps Dēmētrijs apstrīdēja Origena [[Garīdzniecība|ordināciju]] citā diecēzē ([[Palestīna]]s ''Caesarea Maritima''),&lt;ref&gt;''Eusebius'', ''Church History'', VII14. See [http://www.newadvent.org/fathers/250106.htm Eusebius - Church History (Book VI)].&lt;/ref&gt; un vairākas nesaskaņas piespieda Origenu pārcelties uz Palestīnu. Ap 230. gadu Origens esot &quot;liktenīgi&quot; kādā uzdevumā nosūtīts uz Grieķiju un aizkaitinājis Dēmētriju. Dēmētrijam nepatika sludināšana bez ordinācijas. (Dēmētrijs esot bijis pirmais, kurš [[Ēģipte|Ēģiptē]] ieviesa bīskapa tiesības ordinēt.) Metropolīts esot sasaucis kopienas vecākos un panācis Origena izraidīšanu no Aleksandrijas. Origens 231. gadā apmetās Palestīnas Cēzarejā pie drauga un bīskapa Teoktista.&lt;ref&gt;Eusebius, ''Historia Ecclesiastica'' VI.26&lt;/ref&gt; Pēc Dēmētrija nāves bīskaps (koptu pāvests) Hērakls pārņēma Origena skolas vadību, un pa to laiku Cēzarejā Origens sarakstīja vairākus traktātus.&lt;ref&gt;Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p. 122&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk imperatora [[Maksimīns Trakss|Maksimīna Trāķieša]] (235–238) vajāšanas dēļ viņš patvērās pie [[Kapadokija]]s bīskapa Firmiliana. Pēc Maksimīna nāves Origens atgriezās Palestīnā un strīdos ar [[Pāvests Fabiāns|pāvestu Fabiānu]] un vairākiem bīskpapiem aizstāvējis savu &quot;[[ķecerība|ķecerību]]&quot;.

===Imperatora Decija vajāšana un Origena nāve===
Ap 250. gadu Romas imperators [[Decijs]], ticēdams, ka [[pandēmija|pandēmiju]] izraisījusi kristiešu burvestība un nevēlēšanās pieņemt imperatora dievišķumu, uzsāka kristiešu vajāšanu, kurā Origens esot cietis.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|authorlink=Ramsay MacMullen |title=Enemies of the Roman order: treason, unrest, and alienation in the empire |url=https://archive.org/details/enemiesofromanor0000macm_x5p7 |publisher=Routledge |location=[[Ņujorka|New York City]] |origyear=1966 |year=1992 |isbn=0-415-08621-3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Shelley, Bruce L. (1995). ''Church History in Plain Language'', 2nd ed. Dallas: Word Publishing. p. 86.&lt;/ref&gt; Eisebijs aprakstījis&lt;ref&gt;Timothy David Barnes, ''Constantine and Eusebius'', page 351, footnote 96 (Cambridge, Mass.; London: Harvard University Press, 1981) {{ISBN|0-674-16530-6}}&lt;/ref&gt; Origena spīdzināšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://christianbookshelf.org/pamphilius/church_history/chapter_xxxix_the_persecution_under_decius.htm |title=Eusebius, '&amp;#39;Ecclesiastical History'&amp;#39;, Book 6, chapter 39 |publisher=Christianbookshelf.org |date= |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt; Trīs gadus vēlāk Origens esot nomiris no ievainojumiem.&lt;ref&gt;Shelley, p. 86.&lt;/ref&gt; [[Svētais Hieronīms|Svētais Hieronims]] atstāstījis leģendu, ka Origens nomiris 69 gadu vecumā un apbedīts Tirē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Jerome |title=De Viris Illustribus (Jerome)| |}}&lt;/ref&gt;

==Darbi==
[[Attēls:Texts of the OT.svg|thumb|right|350px|Vecās Derības versijas un to redakciju saistības attēlotas. LXX norāda uz Septuagintu.]]
Pieņemts, ka Origens bija agrīnās baznīcas dižākais &quot;tekstuālais kritiķis&quot;, atbildīgs par vērienīgo &quot;seškārtīgo&quot; ''Hexapla'' [[Vecā Derība|Veco Derību]] sešu versiju (valodu) salīdzinājumu. Origens vārdu pa vārdam salīdzināja grieķu [[Septuaginta|Septuagintu]] ar &quot;oriģinālo&quot; senebreju versiju un citiem grieķu tulkojumiem.&lt;ref&gt;Trigg, Joseoph W. - ''Origen - The Early Church Fathers'' - 1998, Routledge, London and New York, page 16. Retrieved 2 September 2015.&lt;/ref&gt; Spriests, ka Origena raksti, apkopojumi un ceļojumi plaši ietekmēja [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] pielietojumu praktiski visās trešā gadsimta kristīgās baznīcās.&lt;ref&gt;[http://ssrn.com/abstract=1653073 C.G. Bateman, Origen’s Role in the Formation of the New Testament Canon, 2010]. [https://web.archive.org/web/20121102173142/http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1653073 archive]&lt;/ref&gt; Origena traktāts ''De principiis''&lt;ref&gt;''{{tīmekļa atsauce|url=http://www.newadvent.org/fathers/0412.htm |title=CHURCH FATHERS: De Principiis (Origen) |publisher=Newadvent.org |date= |accessdate=2014-04-24}}'' {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (Principi) esot viens no pirmajiem filozofiskiem apcerējumiem par kristīgo dogmu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ccel.org/ccel/origen/prayer.i.html |title=Origen on Prayer - Christian Classics Ethereal Library |publisher=Ccel.org |date=2005-06-01 |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt;

=== Ekseģēze un filozofija===
Svētais Epifanijs esot saskaitījis 6000 Origena darbus un iedevis sarakstu Eisebijam, bet saraksts pazudis.&lt;ref&gt;''Haer''., lxiv.63&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Ecclesiastical History'', VI., xxxii. 3; Eng. transl., NPNF, 2 ser., i. 277&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Epist. ad Paulam, NPNF'', vi. 46&lt;/ref&gt; Pilnīgs ''Hexapla'' teksts arī pazudis, bet fragmenti esot atrasti [[Milāna|Milānā]] un spriests, ka saglabājušies grieķu valodā vai latīņu tulkojumos no 205 līdz 279 Origena sprediķi.&lt;ref&gt;Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p124.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p124.''&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p125&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.roger-pearse.com/weblog/2012/06/11/greek-text-found-of-origens-homilies-on-the-psalms/ |title=''Greek text found'' |publisher=Roger-pearse.com |date=2012-06-11 |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://alinsuciu.com/2012/06/12/lorenzo-perrone-about-origens-newly-discovered-homilies-on-the-psalms/ |title=Lorenzo Perrone About Origen’s Newly Discovered Homilies on the Psalms |publisher=Alin Suciu |date=2012-06-12 |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Joel C. Elowsky (editor), ''John 1-10. Ancient Christian Commentary on Scripture: New Testament, Voliume 4a.'', page xix, (InterVarsity Press Academic, 2007). {{ISBN|978-0-8308-1489-3}}&lt;/ref&gt; Origena traktāts ''De principiis'' plaši pētīts kopš 4. gadsimta.&lt;ref&gt;Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature''(2010).p125&lt;/ref&gt; Ap 248. gadu Origens uzrakstīja traktātu &quot;Pret Kelsu&quot; (grieķu: Κατὰ Κέλσου; latīņu: ''Contra Celsum''), jo Kelss apgalvojis, ka [[Jēzus]] ar saviem &quot;brīnumiem&quot; bijis burvis.&lt;ref&gt;See: E. R. Dodds, ''The Greeks and the Irrational.''&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Heine127&gt;Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p127&lt;/ref&gt; Eisebijam esot bijušas apmēram simts Origena rakstītās &quot;vēstules&quot;, bet tikai trīs saglabājušās.&lt;ref&gt;''Historia ecclesiastica'', VI, xxxvi.3; Eng. transl. ''NPNF'', 2 ser. i.278-279.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''PG'' 17, 624-6; Ronald E Heine, 'The Alexandrians', in Frances Young et al, eds, ''The Cambridge History of Early Christian Literature'', (2010), p126&lt;/ref&gt;

Pieņemts, ka Origens pamatā bijis [[Platons|platonists]] ar dažām [[Stoicisms|stoiķu]] filozofijas idejām. Origena [[kosmoloģija]] bija sarežģīta un strīdīga un iekļāva apgalvojumu par dvēseles eksistenci pirms ieņemšanas. Apgalvodams, ka dievišķais [[Logoss]] &quot;runā&quot; svētajos rakstos, Origens apstrīdēja vairāku [[Gnosticisms|gnostiķu]] viedokli, ka Vecā Derība ir mazvērtīga. Ekseģēzē Origens esot centies atklāt svēto rakstu &quot;būtību&quot; tulkojot īpašvārdus un [[Hermeneitika|&quot;hermeneitiski&quot;]] atklāt rakstos &quot;dziļāku&quot; vēsturisku nozīmi. Origena izpratnē Dievs Tēvs bijis &quot;apofātisks&quot; jeb noliedošs un [[Platons|platonisks]] un strīdos piesaukts, lai argumentēt pret gnostiķiem par [[logoss|logosa]] pakārtojumu Dievam.&lt;ref&gt;T. E. Pollard, ''Johannine Christology and the Early Church'', page 95 (Society for New Testament Studies Monograph Series 13, Cambridge University Press, 1970). {{ISBN|978-0-521-07767-5}}
&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Origen|title=''De Principiis''|url=http://www.ccel.org/ccel/schaff/anf04.vi.v.ii.ii.html|accessdate=2 May 2012|chapter=On Christ}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Kelly, Joseph F., ''The Origins of Christmas'', Liturgical Press, 2004, p. 67-69.&lt;/ref&gt; Origena platoniskā eskatoloģija noliedza &quot;vienkāršu&quot;&lt;ref&gt;The New Schaff-Herzog Encyclopedia of Religious Knowledge, Vol.8, p. 273&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''The Anchor Bible Dictionary'' (1997) article &quot;Chiliasm&quot;, ''The Labyrinth of the World and the Paradise of the Heart'' (Johann Amos Comenius, ed. 1998) p. 42 and ''Jews and Christians: The Parting of the Ways, A.D. 70 to 135'' (James D. G. Dunn, 1999) p. 52.&lt;/ref&gt; mileniālismu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ccel.org/ccel/harnack/dogma2.ii.iv.iii.v.html#ii.iv.iii.v-Page_377 |title=History of Dogma - Volume II - Christian Classics Ethereal Library |publisher=Ccel.org |date=2005-06-01 |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt;

==Anatēmas un lāsts ==
529. gadā imperators [[Justiniāns I]] slēdza [[Helēnisms|hellēnistu]] filozofu skolas un akadēmijas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thephora.net/forum/showthread.php?t=35184 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313041822/http://thephora.net/forum/showthread.php?t=35184 |archivedate={{dat|2016|03|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; un 545. gadā ar ediktiem noliedza &quot;atjaunošanu&quot; (''apokatastasis'') un kādus desmit citu Origena doktrīnu.&lt;ref&gt;[http://www.ccel.org/ccel/schaff/encyc01.html?term=apocatastasis ''Apocatastasis 2. Opponents''] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Origenes der Diamantene |url=https://archive.org/details/origenesderdiama0000stru |last=Sträuli |first=Robert | year=1987 | publisher = ABZ Verlag | location = Zurich | isbn = 3-85516-005-8 | pages = [https://archive.org/details/origenesderdiama0000stru/page/70 71], 355–357 }}&lt;/ref&gt; 553. gadā Justinians sasauca Konstantinopoles 5. koncilu, kuru tagad pazīst arī kā Otro ekumenisko koncilu. Konstantinopoles patriarhs Eitihijs un kādi 156 bīskapi piedalījās. Koncilā tika nosodīts [[ariānisms]], [[nestoriānisms]] un [[monofizītisms]].&lt;ref&gt;[http://www.newadvent.org/cathen/05638b.htm ''Eutychius I'' {{en ikona}}]&lt;/ref&gt; [[Romas pāvests]] [[Vigīlijs]] oponēja un patvērās kādā Konstantinopoles baznīcā un nekad esot pieņēmis [[reinkarnācija]]s doktrīnas aizliegšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garigums.lv/temas/reinkarnacija/kas_aizliedza_reinkarnaciju.html |title=Kas aizliedza reinkarnāciju {{lv ikona}} |access-date={{dat|2016|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306005341/http://www.garigums.lv/temas/reinkarnacija/kas_aizliedza_reinkarnaciju.html |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Liecības par 553. gada koncilu ir strīdīgas, bet apgalvots, ka vairāki raksti, kas balstījās uz Origena teoloģiju tika iznīcināti.&lt;ref name=&quot;Origen and Origenism&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;The Anathemas Against Origen&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|editor=Philip Schaff |chapter=The Anathemas Against Origen |chapterurl=http://www.ccel.org/ccel/schaff/npnf214.xii.ix.html |title=Nicene and Post-Nicene Fathers: Series II, Volume XIV (The Seven Ecumenical Councils) |publisher=Hendrickson Publishers |location=Peabody, Massachusetts |year=1994 |origyear=1885 |isbn=1-56563-116-1 |editor-link=Philip Schaff }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|first=Rowan A. |last=Greer |title=Origen |publisher=Paulist Press |location=New York City |year=1979 |page=3 |isbn=0-8091-2198-0}}
&lt;/ref&gt; Teozofs ''Geddes MacGregor'' apgalvojis, ka Origens mācījis par [[reinkarnācija|reinkarnāciju]],&lt;ref name=&quot;MacGregor1978&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Geddes MacGregor|title=Reincarnation in Christianity: a new vision of the role of rebirth in Christian thought|url=http://books.google.com/books?id=k6gYHu1bRGwC&amp;pg=PA48|accessdate=22 May 2013|year=1978|publisher=Quest Books|isbn=978-0-8356-0501-4|pages=48–}}&lt;/ref&gt;
bet mūsdienu teologi strīdas par Origena &quot;dvēseļu pārvietošanās&quot; rakstu nozīmi&lt;ref&gt;For example, compare [[s:Ante-Nicene Fathers/Volume IX/Origen on Matthew/Origen's Commentary on Matthew/Book XIII/Chapter 1|On Mathew, Ch.1]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Cf. Tertullian, [[s:Ante-Nicene Fathers/Volume III/Apologetic/A Treatise on the Soul/Chapter XXXII|A Treatise on the Soul, Ch.XXXII]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;See [[s:Ante-Nicene Fathers/Volume IX/Origen on Matthew/Origen's Commentary on Matthew/Book XIII|Commentary on Matthew, Book XIII]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.newadvent.org/fathers/04167.htm |title=Origen, Contra Celsum (248 CE). Book VII, Ch. XXXII. Frederick Crombie's translation into English is available online |publisher=Newadvent.org |date= |accessdate=2014-04-24}}&lt;/ref&gt; un par pētījumiem, ka Origena raksti aizspriedumaini tulkoti no grieķu uz latīņu valodas.&lt;ref name=&quot;To Avitus&quot;&gt;St. Jerome. &quot;To Avitus&quot; (Letter 124). [http://www.newadvent.org/fathers/3001124.htm Revised and edited for New Advent by Kevin Knight.]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mlat.uzh.ch&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://mlat.uzh.ch/MLS/text.php?tabelle=Hieronymus_Stridonensis_cps2&amp;rumpfid=Hieronymus_Stridonensis_cps2,%20Epistolae,%20124,%20%20%20%20p0&amp;corpus=2&amp;lang=0&amp;current_title=EPISTOLA%20CXXIV.%20AD%20AVITUM.%20Quid%20cavendum%20in%20Libris%20%CF%80%CE%B5%CF%81%E1%BD%B6%20%E1%BC%80%CF%81%CF%87%E1%BF%B6%CE%BD.&amp;links=&amp;inframe=1 |title= Hieronymus_Stridonensis_cps2, Epistolae, 124, p0 |publisher= Mlat.uzh.ch |date=  |accessdate= 2014-04-24 |archive-date= 2013-12-27 |archive-url= https://web.archive.org/web/20131227080850/http://mlat.uzh.ch/MLS/text.php?tabelle=Hieronymus_Stridonensis_cps2&amp;rumpfid=Hieronymus_Stridonensis_cps2,%20Epistolae,%20124,%20%20%20%20p0&amp;corpus=2&amp;lang=0&amp;current_title=EPISTOLA%20CXXIV.%20AD%20AVITUM.%20Quid%20cavendum%20in%20Libris%20%CF%80%CE%B5%CF%81%E1%BD%B6%20%E1%BC%80%CF%81%CF%87%E1%BF%B6%CE%BD.&amp;links=&amp;inframe=1 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Cross&gt;Cross, F. L., and Elizabeth A. Livingstone. ''The Oxford Dictionary of the Christian Church'' (Second Edition). New York: Oxford University Press, 1984. p. 1009.&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{Reflist|colwidth=30em}}

==Ārējās saites==
{{commons category|Origen|Origēns}}
* {{en ikona}}
** [http://www.copticchurch.net/topics/patrology/schoolofalex2/ Koptu baznīca par Origēnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150713124328/http://www.copticchurch.net/topics/patrology/schoolofalex2/ |date={{dat|2015|07|13||bez}} }}
** [http://www.comparativereligion.com/anathemas.html Anatēmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150728085019/http://www.comparativereligion.com/anathemas.html |date={{dat|2015|07|28||bez}} }}
** [https://web.archive.org/web/20061122010408/http://www.theandros.com/evagrius.html ''Evagrius Ponticus and the Condemnation of Origen'']
** [http://www.iep.utm.edu/o/origen.htm ''Origen Entry in Internet Encyclopedia of Philosophy'']
** [https://web.archive.org/web/20060814231356/http://www.1911encyclopedia.org/Origen '' Origen in the 1911 Encyclopædia Britannica'']
** [http://jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=128&amp;letter=O&amp;search=Origen ''Jewish Encyclopedia: Origen'']
*Bibliogrāfija un arhīvs (vairākās valodās)
** [http://www.earlychurch.org.uk/origen.php ''EarlyChurch.org.uk Extensive bibliography and on-line articles.'']
** [http://www.documentacatholicaomnia.eu/30_20_0185-0254-_Origenes.html Greek and Latin Opera Omnia by Migne Patrologia Graeca, with Analytical Indexes and Concordances (Lexicon Proprium)]
** [http://www.john-uebersax.com/plato/origen2.htm Table of Origen's Works with Links to Texts and Translations]

{{autoritatīvā vadība}}

==Atsauces==
{{Reflist|2}}

[[Kategorija:Kristietība]]</text>
      <sha1>9ok76eee8mo1794wvc8vs6f8mke7upq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berta Karlika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>317831</id>
    <revision>
      <id>4483304</id>
      <parentid>3568674</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Funke</username>
        <id>40110</id>
      </contributor>
      <comment>+ attēls</comment>
      <origin>4483304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4886" sha1="co4mk9g1dqs3s80on9u78pgiuj0qme9" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Berta Karlika
|     vārds_orig = ''Berta Karlik''
|         attēls = 04 Universität Wien Arkadenhof Büste Berta Karlik derknopfdruecker com.jpg
|     att_izmērs = 160
|  att_nosaukums = Bertas Karlikas piemiņas vieta Vīnē
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1904
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Vīne}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1990
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 4
|        m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = Austrija
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Vīnes Universitāte]]
|        zinātne = fizika
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[astats|astata]] atklāšana [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos
|    apbalvojumi = Haitingera balva ķīmijā (1947)&lt;br /&gt;Vilhelma Eksnera medaļa (1954)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Berta Karlika''' ({{val|de|Berta Karlik}}; dzimusi {{dat|1904|1|24}}, mirusi {{dat|1990|2|4}}) bija [[Austrija|austriešu]] [[fiziķis|fiziķe]], pirmā sieviete, kas kļuva par [[Vīnes Universitāte]]s profesori. Atklājusi 85. ķīmisko elementu [[astats|astatu]] [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos.

== Biogrāfija ==
Berta Karlika dzimusi 1904. gadā [[Vīne|Vīnē]], [[Austroungārija|Austroungārijā]]. Sākumizglītību apguvusi mājās, iemācījusies franču, angļu un nīderlandiešu valodu, kā arī klavierspēli. No 1919. līdz 1923. gadam mācījusies ģimnāzijā, pēc tam 1927. gadā pabeigusi [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitāti]] (specialitātē fizika un matemātika).&lt;ref name=&quot;Karlik&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cwp.library.ucla.edu/Phase2/Karlik,_Berta@900123456.html|title=Berta Karlik, 1904-1990|publisher=cwp.library.ucla.edu}}&lt;/ref&gt;

Mācoties universitātē, iesaistījās zviedru fiziķa Hansa Petersona pētnieku grupā Rādija institūtā, strādāja ar scintilāciju skaitītāju. Pēc tam Karlika saņēma stipendiju mācībām no Starptautiskās federācijas sievietēm ar augstāko izglītību. Pēc zinātniskā grāda iegūšanas fizikā strādāja ģimnāzijā, kurā agrāk pati bija mācījusies.

== Zinātniskā darbība ==
1930. gadā Karlika sāka strādāt [[Viljams Henrijs Bregs|Viljama Henrija Brega]] vadītajā laboratorijā [[Londona|Londonā]]. Veica pētījumus [[kristalogrāfija|kristalogrāfijā]], izmantojot [[rentgendifraktometrija]]s metodes. Kopā ar vēl divām kolēģēm izveidoja sieviešu kristalogrāfijas zinātnieču grupu. Karlika apmeklēja [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Sklodovskas-Kirī]] Rādija institūtu [[Parīze|Parīzē]]. Vēlāk savas dzīves laikā Karlika uzturēja zinātniskos sakarus un sarakstījās ar vairākām zinātniecēm sievietēm, tai skaitā ar pazīstamo austriešu fiziķi [[Līze Meitnere|Līzi Meitneri]].

1931. gadā Karlika sāka strādāt Rādija pētniecības institūtā Vīnē (''Institut für Radiumforschung''). No 1937. gada viņai tika atļauts lasīt lekcijas. Pamazām viņas karjera institūtā attīstījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lise.univie.ac.at/physikerinnen/historisch/berta-karlik.htm|title=Berta Karlik|publisher=lise.univie.ac.at}}&lt;/ref&gt;

Vienlaicīgi ar darbu institūtā Karlika pievienojās jūras ūdens pētniecības grupai, ko vadīja Hanss Petersons. Viņa nodarbojās ar jūras ūdens urāna piesārņojuma bioloģiskajiem jautājumiem.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Karlika veica savus nozīmīgākos atklājumus. Viņa atrada 1940. gadā atklātā 85. ķīmiskā elementa [[astats|astata]] klātbūtni [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos. Par savu atklājumu  Karlika 1947. gadā saņēma Austrijas Zinātņu akadēmijas dibināto Haitingera balvu ķīmijā. 1954. gadā Karlika tika apbalvota ar Vilhelma Eksnera medaļu.

1945. gadā Karlika kļuva par Vīnes Rādija pētniecības institūta pagaidu direktori, bet no 1947. gada '''—''' par direktori. Šajā amatā viņa nostrādāja līdz 1974. gadam. 1950. gadā Karlika tika apstiprināta par [[Vīnes Universitāte]]s asociēto profesori, bet 1956. gadā kļuva par pirmo sievieti Vīnes Universitātē, kas ieguvusi profesora vietu (''ordentliche Professur''). 1974. gadā Karlika devās pensijā, tomēr turpināja strādāt institūtā līdz savai nāvei 1990. gadā.&lt;ref name=&quot;Karlik&quot; /&gt;
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karlika, Berta}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austriešu fiziķi]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]</text>
      <sha1>co4mk9g1dqs3s80on9u78pgiuj0qme9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483327</id>
      <parentid>4483304</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:40:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4923" sha1="nw17okbl93xtrgnfy104s8bhn8p10jb" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Berta Karlika
|     vārds_orig = ''Berta Karlik''
|         attēls = 04 Universität Wien Arkadenhof Büste Berta Karlik derknopfdruecker com.jpg
|     att_izmērs = 160
|  att_nosaukums = Bertas Karlikas piemiņas vieta [[Vīnes Universitāte]]s arkāžu pagalmā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1904
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Vīne}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1990
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 4
|        m_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = Austrija
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Vīnes Universitāte]]
|        zinātne = fizika
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[astats|astata]] atklāšana [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos
|    apbalvojumi = Haitingera balva ķīmijā (1947)&lt;br /&gt;Vilhelma Eksnera medaļa (1954)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Berta Karlika''' ({{val|de|Berta Karlik}}; dzimusi {{dat|1904|1|24}}, mirusi {{dat|1990|2|4}}) bija [[Austrija|austriešu]] [[fiziķis|fiziķe]], pirmā sieviete, kas kļuva par [[Vīnes Universitāte]]s profesori. Atklājusi 85. ķīmisko elementu [[astats|astatu]] [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos.

== Biogrāfija ==
Berta Karlika dzimusi 1904. gadā [[Vīne|Vīnē]], [[Austroungārija|Austroungārijā]]. Sākumizglītību apguvusi mājās, iemācījusies franču, angļu un nīderlandiešu valodu, kā arī klavierspēli. No 1919. līdz 1923. gadam mācījusies ģimnāzijā, pēc tam 1927. gadā pabeigusi [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitāti]] (specialitātē fizika un matemātika).&lt;ref name=&quot;Karlik&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cwp.library.ucla.edu/Phase2/Karlik,_Berta@900123456.html|title=Berta Karlik, 1904-1990|publisher=cwp.library.ucla.edu}}&lt;/ref&gt;

Mācoties universitātē, iesaistījās zviedru fiziķa Hansa Petersona pētnieku grupā Rādija institūtā, strādāja ar scintilāciju skaitītāju. Pēc tam Karlika saņēma stipendiju mācībām no Starptautiskās federācijas sievietēm ar augstāko izglītību. Pēc zinātniskā grāda iegūšanas fizikā strādāja ģimnāzijā, kurā agrāk pati bija mācījusies.

== Zinātniskā darbība ==
1930. gadā Karlika sāka strādāt [[Viljams Henrijs Bregs|Viljama Henrija Brega]] vadītajā laboratorijā [[Londona|Londonā]]. Veica pētījumus [[kristalogrāfija|kristalogrāfijā]], izmantojot [[rentgendifraktometrija]]s metodes. Kopā ar vēl divām kolēģēm izveidoja sieviešu kristalogrāfijas zinātnieču grupu. Karlika apmeklēja [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Sklodovskas-Kirī]] Rādija institūtu [[Parīze|Parīzē]]. Vēlāk savas dzīves laikā Karlika uzturēja zinātniskos sakarus un sarakstījās ar vairākām zinātniecēm sievietēm, tai skaitā ar pazīstamo austriešu fiziķi [[Līze Meitnere|Līzi Meitneri]].

1931. gadā Karlika sāka strādāt Rādija pētniecības institūtā Vīnē (''Institut für Radiumforschung''). No 1937. gada viņai tika atļauts lasīt lekcijas. Pamazām viņas karjera institūtā attīstījās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lise.univie.ac.at/physikerinnen/historisch/berta-karlik.htm|title=Berta Karlik|publisher=lise.univie.ac.at}}&lt;/ref&gt;

Vienlaicīgi ar darbu institūtā Karlika pievienojās jūras ūdens pētniecības grupai, ko vadīja Hanss Petersons. Viņa nodarbojās ar jūras ūdens urāna piesārņojuma bioloģiskajiem jautājumiem.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Karlika veica savus nozīmīgākos atklājumus. Viņa atrada 1940. gadā atklātā 85. ķīmiskā elementa [[astats|astata]] klātbūtni [[Radioaktivitāte|dabiskās sabrukšanas]] procesu produktos. Par savu atklājumu  Karlika 1947. gadā saņēma Austrijas Zinātņu akadēmijas dibināto Haitingera balvu ķīmijā. 1954. gadā Karlika tika apbalvota ar Vilhelma Eksnera medaļu.

1945. gadā Karlika kļuva par Vīnes Rādija pētniecības institūta pagaidu direktori, bet no 1947. gada '''—''' par direktori. Šajā amatā viņa nostrādāja līdz 1974. gadam. 1950. gadā Karlika tika apstiprināta par [[Vīnes Universitāte]]s asociēto profesori, bet 1956. gadā kļuva par pirmo sievieti Vīnes Universitātē, kas ieguvusi profesora vietu (''ordentliche Professur''). 1974. gadā Karlika devās pensijā, tomēr turpināja strādāt institūtā līdz savai nāvei 1990. gadā.&lt;ref name=&quot;Karlik&quot; /&gt;
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karlika, Berta}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1990. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austriešu fiziķi]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]</text>
      <sha1>nw17okbl93xtrgnfy104s8bhn8p10jb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārvins Minskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>321191</id>
    <revision>
      <id>4483453</id>
      <parentid>4422143</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:31:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6630" sha1="hin6vewb21rkif7i8p7khzlnd4gp3q6" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mārvins Minskis
|     vārds_orig = ''Marvin Minsky''
|         attēls = Marvin Minsky at OLPCb.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Minskis 2008. gadā
|        dz_gads = 1927
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 24
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{ASV}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|        zinātne = [[kognitīvā zinātne]]&lt;br&gt;[[datorzinātne]]&lt;br&gt;[[mākslīgais intelekts]]&lt;br&gt;[[prāta filozofija]]
|          grāds = 
|   darba_vietas = [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]
|     akad_amats = 
|     alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]]&lt;br&gt;[[Prinstonas Universitāte]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = [[Tjūringa balva]] (1969)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Mārvins Lī Minskis''' ({{val|en|Marvin Lee Minsky}}; {{dat|1927|8|9|N}} — {{dat|2016|1|24|N}}) bija amerikāņu kognitīvais zinātnieks, darbojās [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] jomā. Minskis bija [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] Mākslīgā intelekta laboratorijas līdzdibinātājs, vairāku svarīgu publikāciju autors mākslīgā intelekta un filozofijas tēmās.&lt;ref name=&quot;dblp&quot;&gt;{{DBLP|name=Marvin Minsky}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;microsoft&quot;&gt;{{AcademicSearch|771410}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scholar.google.com/scholar?q=marvin+minsky|title=marvin minsky – Google Scholar|publisher=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=natureobit&gt;{{publikācijas atsauce | last=Winston | first=Patrick Henry |authorlink = Patrick Winston | title=Marvin L. Minsky (1927-2016) | url=https://archive.org/details/nature-uk_2016-02-18_530_7590/page/282 | journal=[[Nature (žurnāls)|Nature]] | publisher=[[Springer Nature]] | volume=530 | issue=7590 | year=2016 | pages=282–282 | pmid= 26887486| doi=10.1038/530282a }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Mārvins Lī Minskis dzimis Ņujorkā [[Acu ķirurģija|acu ķirurga]] Henrija Minska un viņa sievas Fanijas — [[Cionisms|cionisma]] aktīvistes, ģimenē.&lt;ref name=natureobit/&gt;&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=LJQjKkphxjUC&amp;pg=PA188&amp;dq=marvin+minsky+jewish&amp;hl=en&amp;ei=QC_WTNf1EsK5jAeLg-24CQ&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=3&amp;ved=0CDYQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=marvin%20minsky%20jewish&amp;f=false Science in the contemporary world: an encyclopedia] {{ISBN|1851095241}}&lt;/ref&gt; Minskis apmeklēja ''Ethical Culture Fieldston School'' privātskolu un Bronksas Zinātņu vidusskolu. Vēlāk mācījās arī Filipsa akadēmijā [[Andovera (Masačūsetsa)|Andoverā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]. Pēc tam no 1944. līdz 1945. gadam dienēja [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara flotē]]. 1950. gadā saņēma bakalaura grādu matemātikā [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] un 1954. gadā — doktora grādu matemātikā [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;AIMag80th&quot;&gt;{{publikācijas atsauce
  | last = Hillis
  | first = Danny
  | authorlink = 
  | author2 = John McCarthy
  | author3 = Tom M. Mitchell
  | author4 = Erik T. Mueller
  | author5 = Doug Riecken
  | author6 = Aaron Sloman
  | author7 = Patrick Henry Winston
  | title = In Honor of Marvin Minsky’s Contributions on his 80th Birthday
  | journal = AI Magazine
  | volume = 28
  | issue = 4
  | pages = 103–110
  | publisher = Association for the Advancement of Artificial Intelligence
  | year = 2007
  | url = http://www.aaai.org/ojs/index.php/aimagazine/article/view/2064/2058
  | doi = 
  | accessdate = November 24, 2010
  | archive-date = {{dat|2018|05|07||bez}}
  | archive-url = https://web.archive.org/web/20180507194056/https://www.aaai.org/ojs/index.php/aimagazine/article/view/2064/2058
  }}&lt;/ref&gt;

No 1958. gada līdz pat savai nāvei 2016. gadā viņš strādāja [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] fakultātē. 1959. gadā viņš kopā ar [[Džons Makārtijs (datorzinātnieks)|Džonu Makārtiju]] nodibināja [[MIT Mākslīgā intelekta laboratorija|MIT Mākslīgā intelekta laboratoriju]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author=Horgan, John |date=November 1993 |title= Profile: [[Marvin L. Minsky]]: The Mastermind of Artificial Intelligence|journal=[[Scientific American]] |volume= 269|issue=5 |pages=14–15 |doi=10.1038/scientificamerican1193-35}}&lt;/ref&gt; Viņš bija ''[[Toshiba]]'' mediju mākslas un zinātnes, kā arī [[elektrotehnika]]s un [[datorzinātne]]s profesors.

== Personīgā dzīve ==
1952. gadā M. Minskis apprecēja pediatri Gloriju Radišu; viņiem piedzima trīs bērni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=R.I.P. Marvin Minsky|url=https://www.washingtonpost.com/news/speaking-of-science/wp/2016/01/25/marvin-minsky-1927-2016/|accessdate=28 January 2016|work=[[Washington Post]]|date=26 January 2016}}&lt;/ref&gt; Minskis bija talantīgs [[Klavieres|klavierspēles]] improvizators,&lt;ref name=&quot;globe-obit&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Obituary: Marvin Minsky, 88; MIT professor helped found field of artificial intelligence|url=https://www.bostonglobe.com/metro/2016/01/25/marvin-minsky-dies-mit-professor-helped-found-field-artificial-intelligence/A8y6ey8S0QAaao463Z2ooO/story.html|accessdate=28 January 2016|work=[[Boston Globe]]|date=26 January 2016}}&lt;/ref&gt; publicēja pārdomas par saistību starp [[Mūzikas psiholoģija|mūziku un psiholoģiju]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{TED speaker|285}}
* [http://rigaslaiks.lv/raksti/laiks-nomainit-paklaju/ Ar mākslīgā intelekta pētnieku Mārvinu Minski sarunājas Arnis Rītups &quot;Laiks nomainīt paklāju&quot; Rīgas Laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161003022315/http://rigaslaiks.lv/raksti/laiks-nomainit-paklaju/ |date={{dat|2016|10|03||bez}} }}
* [http://rigaslaiks.lv/raksti/smadzenes-ir-sarezgitas/ Ar Mārvinu Minski sarunājas Rejs Kērzvails &quot;Smadzenes ir sarežģītas&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161110110723/http://rigaslaiks.lv/raksti/smadzenes-ir-sarezgitas/ |date={{dat|2016|11|10||bez}} }}

{{autoritatīvā veidne}}

{{DEFAULTSORT:Minskis, Mārvins}}
[[Kategorija:1927. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2016. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV datorzinātnieki]]
[[Kategorija:Tjūringa balvas laureāti]]
[[Kategorija:Ateisti]]</text>
      <sha1>hin6vewb21rkif7i8p7khzlnd4gp3q6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>89. Kinoakadēmijas balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327147</id>
    <revision>
      <id>4483419</id>
      <parentid>4281819</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30471" sha1="fifp3iwnz98thwvffzi7o7y1rbhcus1" xml:space="preserve">{{Kinoakadēmijas balvas infokaste
| nosaukums             = 89. Kinoakadēmijas balva
| attēls                = 2017 Oscars poster.jpg
| attēla izmērs         = 
| paraksts              = 
| datums                = {{dat|2017|2|26|N}}
| vieta                 = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
| vadītājs              = [[Džimijs Kimels]]
| režisors              = [[Glens Veiss]]
| producents            = 
* [[Maikls De Luka]]
* [[Dženifere Toda]]
| labākā filma          = &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
| visvairāk balvas      = &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; (6)
| visvairāk nominācijas = &quot;La La Land: Kalifornijas sapņi&quot; (14)
| garums                = 3 stundas 49 minūtes
| tv                    = [[American Broadcasting Company|ABC]]
| tv lv                 = 
| auditorija            = 32,9 miljoni&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last=Schwartz |first=Oriana |title=Oscar Ratings Dip Again Amid ‘Moonlight,’ ‘La La Land’ Best Picture Mix-Up |url=http://variety.com/2017/tv/news/oscar-ratings-drop-la-la-land-moonlight-1201997709/ |magazine=[[Variety]] |date=February 27, 2017 |accessdate=February 27, 2017 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227170852/http://variety.com/2017/tv/news/oscar-ratings-drop-la-la-land-moonlight-1201997709/ |archivedate=February 27, 2017}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā           = 88.
| nākamā                = 90.
}}

'''89. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balva]]s''' tika pasniegtas {{dat|2017|2|26||bez}} [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]], [[Losandželosa|Losandželosā]]. Balvas pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] labākajām 2016. gada filmām divdesmit četrās kategorijās. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ceremoniju pārraidīja [[American Broadcasting Company|ABC]] kanāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://deadline.com/2015/04/oscars-dates-announced-for-2016-2017-2018-1201407366/ |title=Oscars: Academy Announces Show Dates For Next Three Years, Dates For 2015-16 Season |access-date={{dat|2016|08|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160810094510/http://deadline.com/2015/04/oscars-dates-announced-for-2016-2017-2018-1201407366/ }}&lt;/ref&gt; Ceremonijas producenti bija [[Maikls De Luka]] un [[Dženifere Toda]], režisors [[Glens Veiss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title=Oscar 2017: Michael De Luca and Jennifer Todd confirmed to produce 89th Oscars |url= http://oscar.go.com/news/oscar-news/michael-de-luca-and-jennifer-todd-to-produce-the-89th-oscars|publisher=Oscars|date=November 4, 2016| accessdate =November 5, 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Oscars finally have producers, host remains undecided|url=https://www.washingtonpost.com/entertainment/celebrities/the-oscars-finally-have-producers-host-remains-undecided/2016/11/04/23fc10b4-a2b8-11e6-8864-6f892cad0865_story.html/|publisher=Washington Post|first=Jake|last=Coyle|date=November 4, 2016|accessdate=November 5, 2016}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pasākumu vadīja vakara šovu vadītājs, aktieris un komiķis [[Džimijs Kimels]], viņš šo ceremoniju vadīja pirmo reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jimmy Kimmel to host the 2017 Oscars |url= http://oscar.go.com/news/oscar-news/jimmy-kimmel-to-host-the-2017-oscars|publisher=Oscars|date=December 5, 2016| accessdate =December 6, 2016}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 12. novembrī Kinoakadēmija rīkoja gadskārtējo 8. ''[[Governors Awards]]'' ceremoniju, kas norisinājās [[Holivudas un Hailendas centrs|Holivudas un Hailendas centra]] lielajā deju zālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Jackie Chan, Anne V. Coates, Lynn Stalmaster and Frederick Wisemen to receive Academy's 2016 Governs Awards |url=http://www.oscars.org/news/jackie-chan-anne-v-coates-lynn-stalmaster-and-frederick-wiseman-receive-academys-2016-Governors|first= Micheline|last=Goldstein |publisher=Oscars|date=September 1, 2016|accessdate=September 17, 2016}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 11. februārī [[Beverly Wilshire Hotel|viesnīcā ''Beverly Wilshire'']], [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], norisinājās [[Kinoakadēmijas balva par tehniskajiem sasniegumiem|Kinoakadēmijas balvu par tehniskajiem sasniegumiem]] pasniegšana, pasākumu vadīja [[Džons Čo]] un [[Leslija Manna]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|work=[[USA Today]] |url=https://www.usatoday.com/story/life/movies/2017/02/12/john-cho-leslie-mann-pay-respect-films-great-brains-sci-tech-awards/97823144/ |title=John Cho, Leslie Mann pay respect to film's great brains at Sci-Tech Awards |date=February 12, 2017 |accessdate=February 20, 2017 |first=Bryan |last=Alexander |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221113331/http://www.usatoday.com/story/life/movies/2017/02/12/john-cho-leslie-mann-pay-respect-films-great-brains-sci-tech-awards/97823144/ |archivedate=February 21, 2017}}&lt;/ref&gt;

Filma &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; ieguva balvas trīs kategorijās, tajā skaitā arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]], savukārt filma &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; ieguva visvairāk balvas, sešās kategorijās no 14 nominācijām. Nebijis gadījums Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā bija, kad kā labāka filma nepareizi tika paziņota &quot;La La Land: Kalifornijas sapņi&quot;. Pēc dažām minūtēm kļūda tika izlabota un &quot;Mēnessgaisma&quot; saņēma balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Donnelly |first=Jim |title=Moonlight Wins Best Picture After 2017 Oscars Envelope Mishap |url=http://oscar.go.com/news/winners/after-oscars-2017-mishap-moonlight-wins-best-picture |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] |date=February 26, 2017 |accessdate=February 27, 2017 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227232035/http://oscar.go.com/news/winners/after-oscars-2017-mishap-moonlight-wins-best-picture |archivedate=February 27, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|publisher=[[CNN]] |url=http://www.cnn.com/2017/02/26/entertainment/oscars-2017/index.html |title=Oscars 2017: 'Moonlight' wins Best Picture after some confusion |last=France |first=Lisa Respers |date=February 26, 2017 |accessdate=February 26, 2017 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227022702/http://www.cnn.com/2017/02/26/entertainment/oscars-2017/index.html |archivedate=February 27, 2017}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēnesgaisma&quot; kļuva par pirmo filmu, kurā visas lomas atveido afroamerikāņi un par pirmo [[LGBT]] tēmai veltīto filmu, kas ieguvusi balvu kā labākā filma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/filmblog/2017/feb/27/dont-let-that-oscars-blunder-overshadow-moonlights-monumental-achievement?CMP=fb_us |title=Don't let that Oscars blunder overshadow Moonlight's monumental achievement |last=Rose |first=Steve |work=[[The Guardian]] |accessdate=February 27, 2017 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170228090757/https://www.theguardian.com/film/filmblog/2017/feb/27/dont-let-that-oscars-blunder-overshadow-moonlights-monumental-achievement?CMP=fb_us |archivedate=February 28, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cnn.com/2017/02/27/entertainment/moonlight-oscars-win/index.html |title=Oscar mistake overshadows historic moment for 'Moonlight' |last=France |first=Lisa Respers |date=February 28, 2017 |publisher=[[CNN]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20170301035813/http://www.cnn.com/2017/02/27/entertainment/moonlight-oscars-win/index.html |archive-date=March 1, 2017 |dead-url=no |access-date=March 1, 2017}}&lt;/ref&gt; Filmas &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot; un &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot; katra ieguva divas balvas. Tāpat pa vienai balvai saņēma &quot;[[Atnācēji]]&quot;, &quot;[[Fantastiskās būtnes — un kur tās meklēt]]&quot;, ''[[Fences]]'', &quot;[[Džungļu grāmata (2016. gada filma)|Džungļu grāmata]]&quot;, ''[[O.J.: Made in America]]'', ''[[Piper (filma)|Piper]]'', &quot;[[Komivojažieris]]&quot;, ''[[Mindenki|Sing]]'', &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot;, &quot;[[Baltās ķiveres]]&quot; un &quot;[[Zootropole]]&quot;.

== Notikumu plāns ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Datums
! Notikums
|-
| {{dat|2016|11|12|N|bez}}
| ''[[Governors Awards]]''
|-
| {{dat|2017|1|5|N|bez}}
| Nomināciju balsošanas sākums
|-
| {{dat|2017|1|13|N|bez}}
| Nomināciju balsošanas noslēgums
|-
| {{dat|2017|1|24|N|bez}}
| Nomināciju paziņošana [[Semjuela Goldvina teātris|Semjuela Goldvina teātrī]]
|-
| {{dat|2017|2|6|N|bez}}
| Nominantu pusdienas
|-
| {{dat|2017|2|11|N|bez}}
| [[Kinoakadēmijas zinātniskās un tehniskās balvas|Kinoakadēmijas zinātnisko un tehnisko balvu]] pasniegšana
|-
| {{dat|2017|2|13|N|bez}}
| Noslēdzošās balsošanas sākums
|-
| {{dat|2017|2|21|N|bez}}
| Noslēdzošās balsošanas beigas
|-
| {{dat|2017|2|26|N|bez}}
| 89. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija
|}

== Uzvarētāji un nominanti ==
89. Kinoakadēmijas balvas nominantus paziņoja {{dat|2017|1|24||bez}} kinorežisori [[Giljermo del Toro]], [[Džeisons Raitmans]], Kinoakadēmijas prezidente [[Šerila Būna Aizeksa]], aktrises [[Bri Lārsone]], [[Mārša Geja Hārdena]], [[Glenna Klouza]], [[Gabereja Sidibeja]] un [[Dženifere Hadsone]] un aktieri [[Terenss Hauards]], [[Kens Vatanabe]], [[Demjans Biširs]] un scenārists [[Dastins Lenss Bleks]]. Pirmo reizi Kinoakadēmijas pastāvēšanas vēsturē nominantus paziņoja izmantojot tiešsaistes translāciju Kinoakadēmijas oficiālajās mājaslapās (''Oscars.org'', ''Oscars.com''), kā arī ar vietējo raidorganizāciju palīdzību.&lt;ref name=&quot;Nominationsannouncments&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Oscar Nominations Announcment News |url=http://www.oscars.org/news/oscars-nominations-announcement-news|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|date=January 13, 2017|accessdate=January 15, 2017}}&lt;/ref&gt; &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; saņēma visvairāk nominācijas, kopskaitā četrpadsmit, kas ir saņemto nomināciju rekords vienai filmai, šādas rekordistes ir arī &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; (1950) un &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997) ar tikpat lielu nomināciju skaitu;&lt;ref name=&quot;LALALANDnomination&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=La La Land equals record for most Oscar nominations|url=https://www.theguardian.com/film/2017/jan/24/la-la-land-equals-record-for-most-oscar-nominations|first=Catherine|last=Shoard|work=[[The Guardian]]|location=London|date=January 24, 2017|accessdate=January 24, 2017}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Atnācēji]]&quot; un &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; ierindojās otrajā vietā ar astoņām nominācijām katrai filmai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=La La Land, Moonlight land top Oscar nominations La La Land matches Titanic, All About Eve for most nominations|url=http://www.torontosun.com/2017/01/24/la-la-land-moonlight-and-arrival-land-top-oscar-nominations|work=[[Toronto Sun]]|date=January 24, 2017|accessdate=January 24, 2017|archive-date={{dat|2017|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171011223018/http://www.torontosun.com/2017/01/24/la-la-land-moonlight-and-arrival-land-top-oscar-nominations}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The 2017 Academy Award nominations: 'La La Land' ties Oscars record with 14 nominations|url=http://www.latimes.com/entertainment/la-et-oscar-nominations-2017-live-updates-academy-awards-20170124-htmlstory.html|work=Los Angeles Times|date=January 24, 2017|accessdate=January 24, 2017}}&lt;/ref&gt;

''[[O.J.: Made in America]]'' ar filmas ilgumu 467 minūtes kļuva par ilgāko filmu, kas ieguvusi Kinoakdēmijas balvu, apsteidzot iepriekšējo 431 minūti ilgo &quot;[[Karš un miers (filmu sērija)|Karš un miers]]&quot;, kas ieguva balvu kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma svešvalodā&quot;]] [[41. Kinoakadēmijas balva|1969. gadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='O.J.: Made in America' is now the longest film to ever win an Oscar |url=http://www.latimes.com/entertainment/la-oscars-2017-89th-academy-awards-o-j-made-in-america-is-now-the-1488162045-htmlstory.html |work=[[Los Angeles Times]] |date=February 27, 2017 |accessdate=February 27, 2017 |deadurl=no |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170227035306/http://www.latimes.com/entertainment/la-oscars-2017-89th-academy-awards-o-j-made-in-america-is-now-the-1488162045-htmlstory.html |archivedate=February 27, 2017}}&lt;/ref&gt;
[[Keisijs Afleks]] ieguva balvu kā labākais aktieris galvenajā lomā, tādējādi kopā ar savu vecāko brāli [[Bens Afleks|Benu Afleku]] kļuva par 16. radinieku pāri, kas ieguvuši Kinoakadēmijas balvu. [[Maheršala Ali]] kļuva par pirmo musulmaņu aktieri, kas saņēmis šo balvu. [[Vaiola Deivisa]] kļuva par pirmo melnādaino personu, kas saņēmusi [[Trīskāršais aktierspēles kronis|Trīskāršo aktierspēles kroni]] ar iegūtajām Kinoakadēmijas, ''Tony'' un ''Emmy'' balvam.
32 gadus vecais [[Damjēns Šazels]] kļuva par jaunāko personu, kas saņēmis balvu kā labākais režisors, apsteidzot [[Normans Taurogs|Normanu Taurogu]], kas saņēma šo balvu 33 gadu vecumā par 1931. gada komēdiju ''[[Skippy]]''.

=== Balvu ieguvēji ===
Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''.
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;'''
** &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** ''[[Fences]]''
** &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
** &quot;[[Par katru cenu]]&quot;
** &quot;[[Vienādojums ar nezināmajiem]]&quot;
** &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
** &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Damjēns Šazels]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
** [[Denī Vilnēvs]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** [[Mels Gibsons]] — &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
** [[Kenets Lonergans]] — &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
** [[Berijs Dženkins]] — &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Keisijs Afleks]] par Lī Čandlera lomu filmā &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;'''
** [[Endrū Gārfīlds]] par [[Desmonds Doss|Desmonda Dosa]] lomu filmā &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
** [[Raiens Goslings]] par Sebastiana Vaildera lomu filmā &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** [[Vigo Mortensens]] par Bena Keša lomu filmā &quot;[[Kapteinis Fantastika]]&quot;
** [[Denzels Vašingtons]] par Troja Maksona lomu filmā ''[[Fences]]''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Emma Stouna]] par Mias Dolanas lomu filmā &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
**[[Izabella Ipēra]] par Mišelas Leblānas lomu filmā &quot;[[Viņa (2016. gada filma)|Viņa]]&quot;
** [[Ruta Nega]] par Mildredas Lovingas lomu filmā ''[[Loving]]''
** [[Natālija Portmane]] par [[Žaklīna Kenedija|Žaklīnas Kenedijas]] lomu filmā &quot;[[Džekija]]&quot;
** [[Merila Strīpa]] par [[Florense Fostere Dženkinsa|Florenses Fosteres Dženkinsas]] lomu filmā &quot;[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Maheršala Ali]] par Huana lomu filmā &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;'''
** [[Džefs Bridžess]] par Markusa Hamiltona lomu filmā &quot;[[Par katru cenu]]&quot;
** [[Lūkass Hedžess]] par Patrika Čandlera lomu filmā &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
** [[Devs Patels]] par [[Sarū Brirlijs|Sarū Brirlija]] lomu filmā &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
** [[Maikls Šanons]] par leitnanta Bobija Andesa lomu filmā &quot;[[Nakts dzīvnieki]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Vaiola Deivisa]] par Rouzas Lī Maksones lomu filmā ''[[Fences]]'''''
** [[Neomija Herisa]] par Polas lomu filmā &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
** [[Nikola Kidmena]] par Sjū Brilijas lomu filmā &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
** [[Oktāvija Spensere]] par [[Dorotija Vogana|Dorotijas Voganas]] lomu filmā &quot;[[Vienādojums ar nezināmajiem]]&quot;
** [[Mišela Viljamsa]] par Rendijas Čandleres lomu filmā &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Kenets Lonergans]] — &quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;'''
**[[Maiks Millss]] — &quot;[[20. gadsimta sievietes]]&quot;
** [[Teilors Šeridans]] — &quot;[[Par katru cenu]]&quot;
** [[Damjēns Šazels]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** [[Jorgs Lantims]] un [[Eftimiss Filipu]] — &quot;[[Omārs (2015. gada filma)|Omārs]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Berijs Dženkins]] un [[Tarels Elvins Makreinijs]] — &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot; pēc [[Tarels Elvins Makreinijs|Tarela Elvina Makreinija]] lugas ''In Moonlight Black Boys Look Blue'' motīviem'''
** [[Ēriks Heiserers]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot; pēc [[Teds Čiangs|Teda Čianga]] grāmatas ''[[Story of Your Life]]'' motīviem
** [[Ogasts Vilsons]] — ''[[Fences]]'' pēc Ogasta Vilsona lugas ''[[Fences (luga)|Fences]]'' motīviem (pēcnāves nominācija)
** Elisone Šroudere un [[Teodors Melfi]] — &quot;[[Vienādojums ar nezināmajiem]]&quot; pēc [[Margo Lī Šeterlija]]s grāmatas ''[[Hidden Figures (grāmata)|Hidden Figures]]'' motīviem
** [[Lūks Deiviss]] — &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot; pēc [[Sarū Brilijs|Sarū Brilija]] un [[Lerijs Batrouzs|Lerija Batrouza]] grāmatas ''A Long Way Home'' motīviem
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Zootropole]]&quot;'''
** &quot;[[Kubo un divas stīgas]]&quot;
** &quot;[[Vaiana]]&quot;
** &quot;[[Mana dzīve kā Cukīni]]&quot;
** ''[[The Red Turtle]]'
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Komivojažieris]]&quot; (''The Salesman'' / '' فروشنده'', [[Irāna]])'''
** ''[[Land of Mine]]'' ([[Dānija]])
** &quot;[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]&quot; (''A Man Called Ove'' / ''En man som heter Ove'', [[Zviedrija]])
** ''[[Tanna (film)|Tanna]]'' ([[Austrālija]])
** ''[[Toni Erdmann]]'' ([[Vācija]])
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[O.J.: Made in America]]'''''
** ''[[13th]]''
** ''[[Fire at Sea]]''
** ''[[I Am Not Your Negro]]''
** ''[[Life, Animated]]''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Baltās ķiveres]]&quot;'''
** ''[[4.1 Miles]]''
** ''[[Extremis]]''
** ''[[Joe's Violin]]''
** ''[[Watani: My Homeland]]''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Mindenki|Sing]] (Mindenki)'''''
** ''Ennemis Interieurs''
** ''La Femme et le TGV''
** ''Silent Nights''
** ''Timecode''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''''[[Piper (filma)|Piper]]'''''
** ''[[Blind Vaysha]]''
** ''[[Borrowed Time]]''
** ''Pear Cider and Cigarettes''
** ''Pearl''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džastins Hurvics]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
**[[Mika Levi]] — &quot;[[Džekija]]&quot;
** [[Dastins O'Helorāns]] un [[Hauška]] — &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
** [[Nikolass Britels]] — &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
** [[Tomass Ņūmens]] — &quot;[[Pasažieri (2016. gada filma)|Pasažieri]]&quot;

| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''''[[City of Stars]]'' no filmas &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; — Džastina Hurvica mūzika, Bendža Paseka un Džastina Pola vārdi'''
** ''[[Audition (The Fools Who Dream)]]'' no filmas &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot; — [[Džastins Hurvics|Džastina Hurvica]] mūzika, [[Paseks un Pols|Bendža Paseka]] un [[Paseks un Pols|Džastina Pola]] vārdi
** ''[[Can't Stop the Feeling!]]'' no filmas &quot;[[Troļļi (filma)|Troļļi]]&quot; — [[Džastins Timberleiks|Džastina Timberleika]], [[Makss Martins|Maksa Martina]] un ''[[Shellback]]'' mūzika un vārdi
** ''The Empty Chair'' no filmas &quot;[[Džims: Džeimsa Folija stāsts]]&quot; — ''[[J. Ralph]]'' un ''[[Sting]]'' mūzika un vārdi
** ''[[How Far I'll Go]]'' no filmas &quot;[[Vaiana]]&quot; — [[Lins Manuels Miranda|Lina Manuela Mirandas]] mūzika un vārdi
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Silveins Belmārs]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;'''
** [[Villijs Steitmens]] un [[Renē Tondeli]] — &quot;[[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]]&quot;
** [[Roberts Makkenzī]] un [[Endijs Raits]] — &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
** [[Ai Linga Lī]] un [[Mildreda Ieitrū Morgana]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** [[Alans Roberts Murejs]] un [[Babs Asmans]] — &quot;[[Brīnumainā izglābšanās Hudzonā]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Kevins O'Konels]], [[Endijs Raits]], [[Roberts Makkenzī]] un [[Pīters Greiss]] — &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;'''
** [[Gregs Rasels]], [[Gerijs Samerss]], [[Džefrijs Heboušs]] un [[Maks Ruts]] — &quot;[[13 stundas: Bengazi slepenie kareivji]]&quot;
** [[Bernards Strobls]] un [[Klods Lahaijs]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** [[Endijs Nelsons]], [[Ai Linga Lī]] un [[Stīvs Morovs]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** [[Deivids Parkers]], [[Kristofers Skarabozio]] un [[Stjarts Vilsons]] — &quot;[[Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Sendijs Reinolds un Deivids Vasko|Sendijs Reinolds Vasko]] un [[Sendijs Reinolds un Deivids Vasko|Deivids Vasko]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
**[[Patriša Vermete]] un [[Pols Hote]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** [[Stjuarts Kreigs]] un [[Anna Pinoka]] — &quot;[[Fantastiskās būtnes — un kur tās meklēt]]&quot;
** [[Džess Gončors]] un [[Nensija Haia]] — &quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot;
** [[Gajs Hedriks Diass]] un [[Džīni Serdena]] — &quot;[[Pasažieri (2016. gada filma)|Pasažieri]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Linuss Sandgrens]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;'''
** [[Bredfords Jangs]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** [[Gregs Freizers]] — &quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
** [[Džeimss Lekstons]] — &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
** [[Rodrigo Prieto]] — &quot;[[Klusēšana]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Alesandro Bertolazi]], [[Džordžio Gregorini]] un [[Kristofers Nelsons]] — &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot;'''
** [[Eva von Bahra]] un [[Love Larsone]] — &quot;[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]&quot;
** [[Džoels Herlovs]] un [[Ričards Alonso]] — &quot;[[Zvaigžņu ceļš: Bezgalība]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Kolīns Etvuds]] — &quot;[[Fantastiskās būtnes — un kur tās meklēt]]&quot;'''
** [[Džoanna Džonstone]] — &quot;[[Sabiedrotie (filma)|Sabiedrotie]]&quot;
** [[Konsolata Boila]] — &quot;[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]&quot;
** [[Madelīne Fonteina]] — &quot;[[Džekija]]&quot;
** [[Mērija Zopresa]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Džons Gilberts]] — &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;'''
** [[Džo Volkers]] — &quot;[[Atnācēji]]&quot;
** [[Džeiks Robertss]] — &quot;[[Par katru cenu]]&quot;
** [[Toms Kross]] — &quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
** [[Nets Senderss]] un [[Džoijs Makmilons]] — &quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Roberts Legato]], [[Adams Valdess]], [[Endrū Džounss]] un [[Dens Lemons]] — &quot;[[Džungļu grāmata (2016. gada filma)|Džungļu grāmata]]&quot;'''
** [[Kregs Hameks]], [[Džeisons Snels]], [[Džeisons Bilingtons]] un [[Bērts Daltons]] — &quot;[[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]]&quot;
** [[Stefans Cereti]], [[Ričards Blafs]], [[Vincents Cireli]] un [[Pols Korbulds]] — &quot;[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]&quot;
** [[Stīvs Emersons]], [[Olivers Džounss]], [[Braians Maklīns]] un [[Breds Šifs]] — &quot;[[Kubo un divas stīgas]]&quot;
** [[Džons Knols]], [[Moens Leo]], [[Hals Hikels]] un [[Nīls Korbulds]] — &quot;[[Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;
|}

=== Filmas ar vairākām nominācijām ===

{| class=&quot;wikitable&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot;|Nominācijas
! scope=&quot;col&quot;|Filma
|-
|14
|&quot;[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]&quot;
|-
|rowspan=2 style=&quot;text-align:center;&quot; |8
|&quot;[[Atnācēji]]&quot;
|-
|&quot;[[Mēnessgaisma]]&quot;
|-
|rowspan=3 style=&quot;text-align:center;&quot; |6
|&quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot;
|-
|&quot;[[Lauva (filma)|Lauva]]&quot;
|-
|&quot;[[Mančestra pie jūras]]&quot;
|-
|rowspan=2 style=&quot;text-align:center;&quot; |4
|''[[Fences]]
|-
|&quot;[[Par katru cenu]]&quot;
|-
|rowspan=2 style=&quot;text-align:center;&quot; |3
|&quot;[[Vienādojums ar nezināmajiem]]&quot;
|-
|&quot;[[Džekija]]&quot;
|-
|rowspan=8 style=&quot;text-align:center;&quot; |2
|&quot;[[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]]&quot;
|-
|&quot;[[Fantastiskās būtnes — un kur tās meklēt]]&quot;
|-
|&quot;[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]&quot;
|-
|&quot;[[Kubo un divas stīgas]]&quot;
|-
|&quot;[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]&quot;
|-
|&quot;[[Vaiana]]&quot;
|-
|&quot;[[Pasažieri (2016. gada filma)|Pasažieri]]&quot;
|-
|&quot;[[Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;
|}

== Kinoakadēmijas goda balvas ==
{{dat|2016|11|12||bez}} norisinājās 8. ''[[Governors Awards]]'' ceremonija, kuras laikā balvas saņēma:&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://oscar.go.com/news/2016/academy-announces-jackie-chan-3-others-will-receive-2016-governors-awards |date=September 1, 2016|title=ACADEMY ANNOUNCES JACKIE CHAN, ANNE COATES, LYNN STALMASTER, AND FREDERICK WISEMAN WILL RECEIVE 2016 GOVERNORS AWARDS  |accessdate= September 23, 2016 |work=Academy of Motion Pictures Arts and Sciences}}&lt;/ref&gt;

; [[Kinoakadēmijas goda balva]]s
* [[Džekijs Čans]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-37253382 |title= Jackie Chan awarded honorary Oscar |date=2 September 2016|accessdate= September 23, 2016|publisher=BBC News}}&lt;/ref&gt;
* [[Enna Kotsa]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/jackie-chan-film-editor-anne-924394 |title= Jackie Chan, Film Editor Anne V. Coates to Get Honorary Oscars |date=September 1, 2016|accessdate= September 23, 2016|publisher=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;
* [[Lynn Stalmaster|Linns Stalmasters]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://deadline.com/2016/09/governors-awards-2016-jackie-chan-frederick-wiseman-anne-coates-lynn-stalmaster-1201811321/ |title= Governors Awards Honorees: Jackie Chan, Anne V Coates, Frederick Wiseman &amp; Lynn Stalmaster |date=September 1, 2016|accessdate= September 23, 2016|publisher=Deadline}}&lt;/ref&gt;
* [[Frederiks Vaismans]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.thewrap.com/jackie-chan-frederick-wiseman-to-receive-honorary-oscars/ |title= Jackie Chan, Frederick Wiseman to Receive Honorary Oscars |date=September 1, 2016|accessdate= September 23, 2016|publisher=The Wrap}}&lt;/ref&gt;

== Informācija par ceremoniju ==
[[Attēls:JimmyKimmelHWOFJan2013.jpg|thumbnail|right|175px|89. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs [[Džimijs Kimels]]]]

Pēc dažādajām atsauksmēm par [[88. Kinoakadēmijas balva|iepriekšējo ceremoniju]] un ļoti zemajiem reitingiem, producenti [[Deivids Hills]] un [[Redžinalds Hadlins]] atteicās veidot turpmākās ceremonijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Feinberg|first1=Scott|title=Oscars: David Hill, Reginald Hudlin Not Returning as Producers (Exclusive)|url=http://www.hollywoodreporter.com/race/oscars-david-hill-reginald-hudlin-not-returning-as-producers-943272|accessdate=November 4, 2016|work=The Hollywood Reporter|date=November 2, 2016}}&lt;/ref&gt; 2016. gada novembrī, [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] noslēdza sadarbības līgumu ar [[Maikls De Luka|Maiklu De Luku]] un [[Dženifere Toda|Dženiferu Todu]] par nākamās ceremonijas producēšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Birnbaum|first1=Debra|title=It’s Official: Michael De Luca and Jennifer Todd to Produce 2017 Oscars|url=http://variety.com/2016/film/news/michael-de-luca-jennifer-todd-producer-2017-oscars-1201909857/|accessdate=November 4, 2016|work=Variety|date=November 4, 2016}}&lt;/ref&gt; [[Šerila Būna Aizeksa]] presei paziņoja, ka viņa uzskata, ka Kinoakadēmija ir izvēlējusies talantīgus un pieredzējušus producentus un cer, ka viņi dāvās visiem neaizmirstamu pasākumu kino faniem visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Michael De Luca and Jennifer Todd to Produce the 89th Oscars|url=http://www.oscars.org/news/michael-de-luca-and-jennifer-todd-produce-89th-oscars|accessdate=November 4, 2016|work=Oscars|date=November 4, 2016}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{IMDb profils}}
* [http://www.oscars.org/ Kino mākslas un zinātnes akadēmijas oficiālā mājaslapa]
* [https://www.youtube.com/user/Oscars ''Oscar's Channel''] vietnē ''[[YouTube]]''

{{Apbalvojums-aizmetnis}}
{{Oskara balva}}

[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]]
[[Kategorija:2016. gads kino]]</text>
      <sha1>fifp3iwnz98thwvffzi7o7y1rbhcus1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastā smiltene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>327618</id>
    <revision>
      <id>4483445</id>
      <parentid>3318218</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:23:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4849" sha1="gyf688xl9hrg3x975k9uqbmbylz3pw7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =
|           attēls = Tricholoma_equestre.jpg
|       att_izmērs = 250px 
|    att_nosaukums = {{TaksoSaite|Tricholoma equestre|Parastā smiltene}}
|           valsts = Fungi
|        valsts_lv = Sēnes
|       nodalījums = Basidiomycota 
|    nodalījums_lv = Bazīdijsēnes
|            klase = Hymenomycetes 
|         klase_lv = Himēnijsēnes
|    kārta         = Agaricales
|    kārta_lv      = Atmatenes
|           dzimta = Tricholomataceae
|        dzimta_lv = Pūkaiņu dzimta 
|            ģints = Tricholoma
|         ģints_lv = Pūkaines
|             suga = C. odora
|          suga_lv = Parastā smiltene
|         binomial = Tricholoma equestre
|         sinonīmi = 
|      kategorijas = nē
}}
'''Parastā smiltene''' (''Tricholoma equestre'') ir [[pūkaines|pūkaiņu ģints]] [[bazīdijsēnes|bazīdijsēne]], kas aug [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eirāzija|Eirāzijā]], arī [[Latvija|Latvijā]]. Tā ir sastopama smilšainos priežu mežos, it īpaši piejūras kāpās.&lt;ref&gt;[http://fungi.lv/tricholoma_equestre.htm Parastā smiltene], fungi.lv. Atjaunināts: {{dat|2016|08|11}}.&lt;/ref&gt;

Lai gan parastā smiltene tiek uzskatīta par vērtīgu un garšīgu [[ēdamās sēnes|ēdamo sēni]], pēc vairākiem saindēšanās gadījumiem, tai skaitā nāvējošiem, 2003. gada pētījums esot atklājis indīgu vielu klātbūtni sēnē. Tika ziņots, ka 1993. gadā Francijā un 2001. gadā Polijā bijuši nāves gadījumi pēc to ieēšanas. Pēc sēnes ieēšanas bijis novērojams muskuļu sastiepums un bojājumi, kas rada muskuļu sāpes, bet pēc muskuļos esoša proteīna [[mioglobīns|mioglobīna]] nokļūšanas asinīs — nieru mazspēja un tumšas krāsas urīns.&lt;ref name=Saviuc2006&gt;{{cite journal |author1=Saviuc, Phillippe |author2=Danel, Vincent |title=New syndromes in mushroom poisoning |url=https://archive.org/details/sim_toxicological-reviews_2006_25_3/page/199 |journal=Toxicological Review |year=2006 |volume=25 |issue=3 |pages=199–209 |pmid=17192123 |doi=10.2165/00139709-200625030-00004}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Vēlāks eksperiments Polijā nekādus negatīvus efektus brīvprātīgajiem neatklāja, Polijas saindēšanās statistikā netika atrasti arī saindēšanās gadījumi ar smiltenēm 10 gadu laikā pirms 2018. gada.&lt;ref&gt;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30428584/ ''The Yellow Knight Fights Back: Toxicological, Epidemiological, and Survey Studies Defend Edibility of Tricholoma equestre.''] Klimaszyk P, Rzymski P. PMID: 30428584 PMCID: PMC6267205 DOI: 10.3390/toxins10110468&lt;/ref&gt; Iespējams, ka agrāk aprakstītās saindēšanās izsaukusi smilteņu mijiedarbība ar medikamentiem,&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere &quot;''Lielā Latvijas sēņu grāmata''&quot;, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 147. lpp.&lt;/ref&gt; tāpat pastāv versijas par saindēšanos ar kādu citu līdzīgu sugu, cietušo individuālajām organisma īpatnībām u.c.&lt;ref&gt;[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/1541-4337.12374 ''Is the Yellow Knight Mushroom Edible or Not? A Systematic Review and Critical Viewpoints on the Toxicity of Tricholoma equestre''. Piotr Rzymski, Piotr Klimaszyk. DOI: 10.1111/1541-4337.12374]&lt;/ref&gt; Lietuvā veikts pētījums autoriem deva iemeslu secināt, ka saindēšanās ar smiltenēm tomēr ir iespējama, lietojot tās ilgstoši lielos daudzumos, vienlaikus norādot, ka tas pats notiek ar citām ēdamajām sēnēm, kā ''Boletus'' un ''Leccinum'' ģinšu pārstāvēm ([[baravikas|baravikām]], [[Lācīši (ģints)|apšu un bērzu bekām]]). Mēreni daudzumi problēmas nav radījuši.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5287993/ ''A series of cases of rhabdomyolysis after ingestion of Tricholoma equestre'']. Gabija Laubner and Gabija Mikulevičienė. PMCID: PMC5287993 , PMID: 28356809 , DOI: 10.6001/actamedica.v23i3.3385&lt;/ref&gt; 

Parastajai smiltenei ir arī līdzīgas radnieciskas pūkaines, kā [[sēra pūkaine]], kura visvieglāk atšķirama pēc nepatīkamās smakas, un [[rūgtā smiltene]], kas atšķirama pēc rūgtās garšas. Abas šīs sugas ir neēdamas.&lt;ref name=&quot;LLSG&quot; /&gt; Parastās smiltenes atšķiras no šīm divām arī ar savu augšanu smilšainās vietās un bieži ir smilšu pilnas, kas rada kulināras grūtības.&lt;ref name=&quot;Mūkins&quot;&gt;E.Mūkins, ''&quot;Sēnes&quot;'', izdevniecība &quot;Latvijas Mediji&quot;, Rīga, 2020, 23.-24. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Tricholoma equestre|Parastā smiltene}}
* {{tīmekļa atsauce | url= https://www.latvijasdaba.lv/senes/tricholoma-equestre-lfr-pkumm// | title= ''Latvijas Daba'' informācija | language= latviski}}


{{Sēne-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Anisa piltuvene}}
[[Kategorija:Pūkaines]]
[[Kategorija:Indīgās sēnes]]
[[Kategorija:Latvijas sēnes]]</text>
      <sha1>gyf688xl9hrg3x975k9uqbmbylz3pw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abdelmaliks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330466</id>
    <revision>
      <id>4483454</id>
      <parentid>4408005</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:31:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4865" sha1="r6f017w37nnslncjx0neu39j2bphod6" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| name            = Abdelmaliks Ibn Marvāns
| name-orig       = {{ara|عبد الملك بن مروان}}
| title           =
| image           = First Umayyad gold dinar, Caliph Abd al-Malik, 695 CE.jpg
| caption         = Malika valdīšanas laikā kalta monēta ar cilvēka atveidu
| reign           = 685. gads – 705. gads
| full name       = Abdelmaliks Ibn Marvāns
| succession      = Umajādu kalifs
| predecessor     = [[Marvāns Ibn Elhakams]]
| successor       = [[Elvalīds Ibn Abdelmaliks]]
| dynasty         = [[Umajādu kalifāts|Umajādi]]
| father          = [[Marvāns I]]
| mother          =''Aisha bint Mwauyia ibn Al-Mughira''&lt;ref name=&quot;Eli&quot; /&gt;
| spouse 1        =''Walida bint Al-Abbas''&lt;ref name=&quot;Eli&quot;&gt;Dr. Eli Munif Shahla, &quot;Al-Ayam al-Akhira fi Hayat al-Kulafa&quot;, Dar al-Kitab al-Arabi, 1st ed., 1998, pp 236-238.&lt;/ref&gt;
| spouse 2        =''Atikah bint Yazid''
| spouse 3        =''Fatima bint Hisham''
| issue           =
| birth_date      = 646
| birth_place     = [[Medīna]], [[Arābija]]&lt;ref name=EB&gt;{{enciklopēdijas atsauce|last= |first= |authorlink= |editor-first= |editor-last= |editor-link= |encyclopedia=Encyclopedia Britannica|title='Abd al-Malik|edition=15th |year=2010| publisher=Encyclopedia Britannica, Inc.|volume=I: A-Ak - Bayes|location= Chicago, IL|isbn=978-1-59339-837-8|pages=14–15}}&lt;/ref&gt;
| death_date      = {{mdv2|705|10|8|646}}
| death_Place     = [[Damaska]]
|}}

'''Abdelmaliks Ibn Marvāns''' ({{val|ar|عبد الملك بن مروان}} ''‘Abd al-Malik ibn Marwān'', dzimis 646. gadā, miris {{dat|705|10|8}}) jeb vienkārši '''Maliks''' bija piektais [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] [[kalifs]], dzimis [[Medīna|Medīnā]], [[Hidžāzs|Hidžāzas]] reģionā Arābijā.&lt;ref name=EB/&gt;&lt;ref&gt;646. vai 647. gadā.&lt;/ref&gt; 14. gadsimta [[islāms|islāmu]] vēsturnieks [[Ibn Haldūns]] apgalvojis, ka Maliks bijis starp dižākiem arābu iekarotājiem un rīkojies kā [[Umars Ibnelhatābs]]. Maliks atjaunoja impērijas vienotību, izveidoja jaunu valsts pārvaldes sistēmu,&lt;ref&gt;Leons Taivans, Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, 113. lpp., {{ISBN|978-9984-46-309-4}}.&lt;/ref&gt; rakstus tulkoja [[Arābu valoda|arābu valodā]], sāka kalt islāma [[monēta]]s un karoja ar [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]].&lt;ref&gt;Classical Islam G.Gunebam&lt;/ref&gt; Viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Klints kupols|Klints kupolu]]&lt;ref name=EB/&gt; [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].

== Dzīve un karagājieni ==
Abdelmaliks bērnību pavadīja [[Medīna|Medīnā]] un studēja [[Šariats|šariatu]] [[Damaska|Damaskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Suleman |first1=Mehrunisha |last2=Rajbee |first2=Afaaf |title=The Lost Female Scholars of Islam |url=http://www.emel.com/article?id&amp;a_id=828 |website=Emel magazine |publisher=Emel magazine |accessdate=23 February 2015 |archive-date={{dat|2010|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101220023646/http://www.emel.com/article?id&amp;a_id=828 }}&lt;/ref&gt; 16 gada vecumā kalifs [[Muāvija II]] Maliku iesaistīja valdīšanā, bet 683. gadā Medīnas iedzīvotāji viņus padzina no pilsētas. Ceļā uz Damasku viņš sastapa &quot;Sīrijas armiju&quot; un piedalījās nemieru apspiešanā.&lt;ref name=EB/&gt; Kad 684. gadā Malika tēvs kļuva kalifs, ziemeļu un dienvidu arābu ciltis sašķēlās.&lt;ref name=EB/&gt; Maliks nomira 705. gadā, bet viņa četri dēli viens pēc otra kļuva kalifi.&lt;ref&gt;''Masudul Hasa, History of Islam''&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Gulrup38&gt;''Bacharach in Necipogulu, 1996, p. 38.''&lt;/ref&gt;

Abdelmaliks kļuva kalifs tā saukto &quot;otro fitnu&quot; (pilsoņu karu un nemieru) laikos un vispirms &quot;pakļāva&quot; [[Basra]]s valdnieku. Irākā viņam pretojās trīs grupējumi (haridžīti, [[Alī ibn Abī Tālibs|Alī]] spēki un ''Abd-Allah ibn al-Zubayr'' piekritēji), kuri cīnījās savā starpā, kā arī pret Umajādu virskundzību.&lt;ref name=EB/&gt; Pēc vairākiem gadiem Maliks veica karagājienu pret &quot;kalifu&quot;'' Abd-Allah ibn al-Zubayr'', [[Hidžāzs|Hidžāzas]] valdnieku un 689. gadā guva uzvaru piekukuļojot pretinieku karaspēku.&lt;ref name=EB/&gt;

Malika sīriešu karapūlis aplenca Meku 692. gadā un pēc neveiksmīgām sarunām [[Hādžs|Hādža]] laikā bombardēja Meku ar katapultu. Pēc septiņu mēnešu aplenkuma ar {{nobr|10 000}} kaujniekiem ''Abd-Allah ibn al-Zubayr'' kaujās ap [[Kaaba|Kaabu]] nogalināja, un Malika karavadoni &quot;Hadžadžu&quot; ''al-Hajjaj ibn Yusuf'' ({{val|ar|الحجاج بن يوس}}) nozīmēja par [[Irāka]]s valdnieku un Malika sabiedroto.
[[Attēls:Dinar of Abd al-Malik, AH 75.jpg|thumb|180px|Zelta dinārs kalts Damaskā, ap 697. gadu.]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:646. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:705. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kalifi]]</text>
      <sha1>r6f017w37nnslncjx0neu39j2bphod6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģenētiski modificēta pārtika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331484</id>
    <revision>
      <id>4483422</id>
      <parentid>4330898</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34791" sha1="skwidbijmxeyyo2408locfonlzuwfwu" xml:space="preserve">'''Ģenētiski modificēta''' jeb '''ģenētiski pārveidota pārtika''' (saīsināta arī kā '''ĢM pārtika''') ir [[pārtika]], kas ražota no [[Organisms|organismiem]], kam ar [[gēnu inženierija]]s metodēm veiktas izmaiņas to [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]]. Gēnu inženierijas metodes ļauj organismos ieviest jaunas īpašības, kuras līdz tam nebija iespējams iegūt [[selekcija]]s ceļā, kā arī efektīvāk kontrolēt jau iegūtās īpašības.&lt;ref name=&quot;bis2003&quot; /&gt;

Ģenētiski modificētās pārtikas [[tirdzniecība]] sākās 1994. gadā, kad ''[[Calgene]]'' (''[[Monsanto]]'') sāka tirgot ''[[Flavr Savr]]'' kavētas nogatavošanās [[Tomāts|tomātus]].&lt;ref name=&quot;James 1996&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Fray&quot; /&gt; Lielākā daļa pārveidojumu līdz šim ir veikti [[Augi|augu]] kultūrām ar lielu tirgus pieprasījumu — [[soja]]i, [[kukurūza]]i, [[Rapsis|rapsim]] un [[kokvilna]]i. Daudziem ģenētiski modificētiem [[kultūraugi]]em ir izstrādāta noturība pret [[Patogēns|patogēniem]] un [[herbicīdi]]em, kā arī uzlabots [[Uzturvielas|uzturvielu]] daudzums salīdzinājumā ar ģenētiski nepārveidotām [[Šķirne|šķirnēm]]. 2013. gadā tika uzsākta arī pārtikas produktu tirdzniecība, kuri iegūti no [[Ģenētiski pārveidoti dzīvnieki|ģenētiski pārveidotiem lauksaimniecības dzīvniekiem]].&lt;ref name=&quot;Consumer Q&amp;A&quot; /&gt;

Zinātnieki ir [[Zinātniskā vienprātība|vienisprātis]]&lt;ref name=&quot;viens_agrobio&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divi_fao&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tris_genetics&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cetri_gaiapresse&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pieci_tufts&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sesi_tandfonline&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;septini_ncbi&quot; /&gt; par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku [[Cilvēks|cilvēku]] veselībai,&lt;ref name=&quot;astoni_aaas&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;devini_aaas&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;desmit_europa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vienpa_isaaa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divpa_archive&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;trispa_loc&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cepa_nap&quot; /&gt; tomēr tiek arī uzsvērts, ka katrs ĢM produkts ir jāpārbauda pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.&lt;ref name=&quot;Wiki 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;piepa_nature&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sespa_argenbio&quot; /&gt; Neatkarīgi no tā, liela daļa [[sabiedrība]]s joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,&lt;ref name=&quot;septinpa_pewinternet&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;astonpa_embor&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;devinpa_lancs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divdesmit_yoelinbar&quot; /&gt; kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir [[Mediju ētika|mediju neobjektivitāte]] attiecībā uz ĢM pārtiku.&lt;ref name=&quot;divviens_sd&quot; /&gt; Likumi par ĢM pārtikas apriti un uzraudzību dažādās valstīs atšķiras. Dažās tiek ieviesti aizliegumi vai regulas, kamēr citās šie produkti tiek atļauti, nosakot tiem dažādas pakāpes ierobežojumus.&lt;ref name=&quot;divdivi_loc&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divtris_americanbar&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divcetri_time&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divpieci_cfr&quot; /&gt;

Sabiedrība vēl joprojām plaši [[Diskusija|diskutē]] par ĢM pārtikas drošību, tās regulēšanu, [[Marķējumi|marķējumu]], ietekmi uz [[Dabiskā vide|vidi]], izmantotajām [[pētniecība]]s metodēm un to, ka uz atsevišķām ĢM augu [[Sēkla|sēklām]] tiek attiecinātas [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] tiesības, kuras pieder dažādām [[komercsabiedrība|komercsabiedrībām]].&lt;ref name=&quot;crs-agbitotech&quot; /&gt;

== Definīcija ==
Ģenētiski modificētas pārtika, ĢM pārtika jeb ģenētiskās inženierijas ceļā iegūta pārtika ir pārtikas produkti, kas ražoti no organismiem, kuriem veiktas izmaiņas to DNS, izmantojot gēnu inženierijas metodes, kuras atšķiras no tradicionālās [[krustošana]]s un selekcijas.&lt;ref name=&quot;Wiki 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Genetically engineered foods&quot; /&gt; [[ASV Lauksaimniecības departaments]] (USDA) un [[ASV Pārtikas un zāļu pārvalde|Pārtikas un zāļu pārvalde]] (FDA) dod priekšroku terminam &quot;[[Gēnu inženierija|gēnu inženieriju]]&quot; salīdzinājumā ar terminu &quot;ģenētiskā modificēšana&quot; uzskatot to par daudz precīzāku; USDA arī definē, ka ģenētiskā modifikācija sevī ietver &quot;ģenētiskās inženierijas vai citas tradicionālākas metodes.&quot;&lt;ref name=&quot;usda-glossart&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Questions &amp; Answers on Food from Genetically Engineered Plants&quot; /&gt;

Saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju ģenētiski pārveidoti organismi (ĢPO) ir organismi (t.i., augi, [[dzīvnieki]] vai [[Mikroorganisms|mikroorganismi]]), kuros ģenētiskais materiāls (DNS) ir izmainīts izmantojot metodes, kas nav dabiskā [[krustošana]] un/vai dabiskā [[krustmija]]. Šo tehnoloģiju bieži sauc par &quot;mūsdienu biotehnoloģiju&quot; jeb &quot;gēnu tehnoloģiju&quot; vai atsevišķos gadījumos par &quot;rekombinanto DNS tehnoloģiju&quot; vai vienkārši par &quot;gēnu inženieriju'. Pārtikas produkti, kas ražoti no vai izmantojot ĢM organismus, bieži tiek dēvēti par ĢM pārtikas produktiem.&lt;ref name=&quot;Wiki 1&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Cilvēku virzītas ģenētiskās manipulācijas aizsākās ap 10 500 līdz 10 100 gadu [[Pirms mūsu ēras|p.m.ē.]],&lt;ref name=&quot;Wiki 2&quot; /&gt; kad tika [[Domestikācija|pieradināti]] pirmie augi un dzīvnieki, tādā veidā sekmējot [[Selekcija|mākslīgo selekciju]]. Selektīvās audzēšanas procesa laikā organismi ar vēlamajām [[Īpašība|iezīmēm]] (un tādējādi ar nepieciešamajiem [[Gēns|gēniem]]) tika izmantoti [[Vairošanās|nākamās paaudzes]] radīšanā, kamēr organismi, kuriem vēlamās iezīmes trūka, vairošanās iespēja tika apzināti ierobežota, kas kopumā ir ģenētisko modifikāciju pamats.&lt;ref name=&quot;Wiki 2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Wiki 3&quot; /&gt; Iespēja veikt tiešas DNS modifikācijas sekmēja DNS atklāšana 20 gadsimta sākumā, kā arī dažādi sasniegumi ģenētisko metodžu pilnveidē 1970. gados.&lt;ref name=&quot;Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli&quot; /&gt;

[[Ģenētiski pārveidoti mikroorganismi|Ģenētiski pārveidotu mikroorganismu]] [[Ferments|fermenti]] bija pirmie pārtikas ražošanā izmantotie ģenētiski pārveidoto organismu produkti. FDA tos apstiprināja 1988. gadā.&lt;ref name=&quot;Chymosinapproval&quot; /&gt; 1990. gadu sākumā tika apstiprināta [[Rekombinācija|rekombinanta]] [[Himozīns|himozīna]] izmantošana vairākās valstīs.&lt;ref name=&quot;Chymosinapproval&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;chymosinCase&quot; /&gt; [[Siers|Siera]] ražošanā parasti izmantoja siera enzīmu kompleksu — [[himozīns|himozīnu]], ko ieguva no [[Liellops|govs]] [[Kuņģis|kuņģa]] [[gļotāda]]s. Zinātnieki modificēja [[baktērijas]], lai tās sintezētu himozīnu, kas [[Recēšana|recināja]] [[Piens|pienu]] un bija izmantojams siera un [[Biezpiens|biezpiena]] ražošanā.&lt;ref name=&quot;history&quot; /&gt;

1994. gadā izlaišanai tirgū apstiprināja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu — ''[[Flavr Savr]]'' tomātu.&lt;ref name=&quot;James 1996&quot; /&gt; Šo šķirni izstrādāja [[Monsanto|Calgene]] ieviešot taja [[Polaritāte (molekulārā bioloģija)|pretpolāru]] gēnu, kas aizkavēja nogatavošanos.&lt;ref name=&quot;The case of the FLAVR SAVR tomato&quot; /&gt; 1995. gadā ASV apstiprināja audzēšanai ''[[Bacillus thuringiensis]]'' (Bt) [[Kartupelis|kartupeļu]] šķirni, tādā veidā ieviešot tirgū pirmo [[Pesticīdi|pesticīdus]] [[Sintēze|sintezējošo]] augu kultūru.&lt;ref name=&quot;google4631&quot; /&gt; Citi ģenētiski modificēti kultūraugi, kuri saņema tirdzniecības atļauju 1995. gadā bija: rap&lt;nowiki/&gt;sis, kam bija modificēts [[eļļa]]s sastāvs, [[Bt kukurūza]], kokvilna, kas bija izturīga pret herbicīdu [[Bromoxynil|bromoksinilu]], [[Bt cotton|Bt kokvilna]], [[Glyphosate|glifosāt]] [[Rezistence|toleranta]] [[soja]], pret [[Vīruss|vīrusiem]] izturīgi [[Kabacis|kabači]] un vēl viena tomātu šķirne, kurai bija kavēta nogatavošanās.&lt;ref name=&quot;James 1996&quot; /&gt;

Līdz ar [[Zelta rīsi|zelta rīsu]] radīšanu 2000. gadā, zinātnieki radīja pirmo ģenētiski modificēto pārtikas produktu ar palielinātu uzturvērtību.&lt;ref name=&quot;sciencemag303&quot; /&gt;

Līdz ar 2010. gadu, jau 29 valstīs atradās ĢM kultūru apstādījumi, no kuriem iegūto produkciju jau paredzēja realizēšanai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Vēl 31 valsts bija devusi apstiprinājumu ĢM kultūru ievešanai.&lt;ref name=&quot;isaaa&quot; /&gt; 2011. gadā ASV bija vadošā ĢM pārtikas ražotāja un tajā laikā audzēja divdesmit piecas ĢM kultūraugu šķirnes, kas bija saņēmušas administratīvo pilnvaru to [[Komercija|komercializācijai]].&lt;ref name=&quot;james2011&quot; /&gt; 2015. gadā 92% kukurūzas, 94% sojas un 94% kokvilnas, ko ražoja ASV, bija ģenētiski modificēta.&lt;ref name=&quot;USDA1&quot; /&gt;

2015. gadā [[AquAdvantage lasis]] kļuva par pirmo ģenētiski pārveidoto dzīvnieku, ko izmantoja pārtikā.&lt;ref name=&quot;AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES&quot; /&gt; Šajā lasī tika izmainīts gēns, kas atbildēja par augšanas hormona regulāciju. Tas tika izdarīts aizvietojot lasī esošo gēnu ar [[Chinook lasis|Klusā okeāna Chinook la&lt;nowiki/&gt;sī]] atrodamo gēnu un pievienojot šo gēnu pie [[Promoters|promotera]], ko ieguva no [[Menca|okeāna mencas]], tādā veidā panākot, ka lasis auga visa gada garumā nevis tikai pavasara un vasaras laikā.&lt;ref name=&quot;Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon&quot; /&gt;

2016. gada aprīlī izmantojot [[CRISPR]] gēnu inženierijas metodi modificētā [[sēne]] (''[[Agaricus bisporus]]'') saņēma ''[[de facto]]'' apstiprinājumu no ASV, pēc tam, kad USDA atzina, ka šim organismam nav nepieciešams veikt padziļinātas pārbaudes, kā tas ir darīts citiem ĢMO, jo gēnu rediģēšanas laikā sēnes [[Genoms|genomā]] netika ieviests neviens DNS fragments, kurš būtu iegūts no kāda citas sugas organisma.&lt;ref name=&quot;Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation&quot; /&gt;

Visplašāk audzētajās ĢM kultūras ir ieviesta herbicīdu tolerance. 2006. gadam dažas nezāļu sugas bija evolucionējušas un ieguvušas to pašu herbicīdu rezistenci, kura piemita ĢM kultūraugiem. ''[[Amaranthus palmeri]]'' ir nezāle, kas apstādījumos konkurē ar kokvilnu. Šī nezāle dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos, bet izplatoties uz austrumiem jau 2006. gadā tika konstatēts, ka tā ir ieguvusi rezistenci pret glifosātu. Šī atklājuma brīdī kopš ĢM kokvilnas ieviešanas austrumu reģionos bija pagājuši mazāk kā 10 gadi.&lt;ref name=&quot;Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.&quot; /&gt;

== Process ==
ĢMO ir radīti un testēti laboratorijās ar mērķi iegūt vēlamās īpašības. Visizplatītākais pārveidojums ir vienu vai vairāku gēnu pievienošana genomam. Retākos gadījumos veic arī gēnu izņemšanu no genoma vai arī veic izmaiņas [[Gēnu ekspresija|gēnu ekspresijā]], attiecīgi paaugstinot, vai pazeminot to, vai arī veicot [[Gēnu noklusēšana|gēnu noklusēšanu]] (''gene silencing''), vai izmainot genomā esošā gēnu kopiju skaitu.&lt;ref name=&quot;Wiki 5&quot; /&gt;

Kad vēlamās īpašības ir iegūtas, organisma radītāji piesakās uz valsts apstiprinātiem [[Lauka tests|lauka testiem]]. Lauka testi paredz ĢM augu gadījumā to kultivēšanu speciālās saimniecībās vai arī ja testus veic uz ĢM dzīvniekiem, tad tie tiek audzēti izolētās fermās. Ja lauka testi ir veiksmīgi, attiecīgā ĢMO radītājs var pieteikties atļaujas saņemšanai, lai varētu modificēto organismu audzēt un izplatīt. Līdz ar apstiprinājuma saņemšanu organismu (sēklas, spraudeņi, vaislas pāri utt.) var pārdot lauksaimniekiem, kuri tālāk jau uzsāk tā audzēšanu, pavairošanu un tirgošanu. Atsevišķos gadījos atļaujas saņemšana ļauj attiecīgo produktu tikai tirgot, bet ne pavairot.&lt;ref name=&quot;Wiki 5&quot; /&gt;

Pēc USDA datiem, kops 1985. gada tirgū vidēji parādās 800 jauni ģenētiski pārveidoti organismi, no kuriem iegūst pārtikas produktus. 2013. gadā tirgū parādījās vairāk kā 17 000 jaunu ĢMO, kuri jau bija saņēmuši atļauju to izplatīšanai.&lt;ref name=&quot;Genetically engineered crops in the United States&quot; /&gt;

== Veselība un drošība ==
[[Eiropas Komisija]] (EK), [[Amerikas Zinātnes Attīstības Asociācija]] (AAAS), [[Pasaules Veselības Organizācija]] (PVO), [[Amerikas Medicīnas Asociācija]] (AMA), [[Britu Karaliskā Biedrība]] (BRS), [[ASV Nacionālā Zinātnes akadēmija]] (ANZA) un daudzas citas starptautiskas organizācijas, un zinātniskā sabiedrība kopumā ir vienisprātis&lt;ref name=&quot;viens_agrobio&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divi_fao&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tris_genetics&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cetri_gaiapresse&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pieci_tufts&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sesi_tandfonline&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;septini_ncbi&quot; /&gt; par to, ka šobrīd pieejamā pārtika, kas iegūta no ĢM kultūrām, nerada risku cilvēku veselībai.&lt;ref name=&quot;astoni_aaas&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;devini_aaas&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;desmit_europa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vienpa_isaaa&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divpa_archive&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;trispa_loc&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;cepa_nap&quot; /&gt; Tomēr pret ĢM produktiem tiek ievērota pastiprināta piesardzība un katrs jauns produkts tiek pārbaudīts pirms tā ieviešanas pārtikas tirgū.&lt;ref name=&quot;Wiki 1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;piepa_nature&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;sespa_argenbio&quot; /&gt; Neatkarīgi no tā, liela daļa sabiedrības joprojām neuzskata ĢM pārtiku par drošu,&lt;ref name=&quot;septinpa_pewinternet&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;astonpa_embor&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;devinpa_lancs&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;divdesmit_yoelinbar&quot; /&gt; kam par vienu no būtiskiem iemesliem ir mediju neobjektīvitāte&lt;ref name=&quot;divviens_sd&quot; /&gt; un dažādu nevalstisko organizāciju pret ĢMO vērstas kampaņas.

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em|refs=

&lt;ref name=&quot;bis2003&quot;&gt;[http://www.bis.gov.uk/files/file15655.pdf GM Science Review First Report] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131016100707/http://www.bis.gov.uk/files/file15655.pdf |date={{dat|2013|10|16||bez}} }}, Prepared by the UK GM Science Review panel (July 2003).&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;James 1996&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | last=James | first=Clive | title=Global Review of the Field Testing and Commercialization of Transgenic Plants: 1986 to 1995 | url=http://www.isaaa.org/kc/Publications/pdfs/isaaabriefs/Briefs%201.pdf | publisher=The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications | accessdate=17 July 2010|year=1996 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Fray&quot;&gt;Weasel, Lisa H. 2009. ''Food Fray.'' Amacom Publishing&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Consumer Q&amp;A&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fda.gov/animalveterinary/developmentapprovalprocess/geneticengineering/geneticallyengineeredanimals/ucm113672.htm | title=Consumer Q&amp;A | publisher=Fda.gov | date=2009-03-06 | accessdate=2012-12-29 | archive-date=2018-09-08 | archive-url=https://web.archive.org/web/20180908125722/https://www.fda.gov/AnimalVeterinary/DevelopmentApprovalProcess/GeneticEngineering/GeneticallyEngineeredAnimals/ucm113672.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divi_fao&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fao.org/docrep/006/Y5160E/y5160e10.htm#P3_1651The | title=State of Food and Agriculture 2003–2004. Agricultural Biotechnology: Meeting the Needs of the Poor. Health and environmental impacts of transgenic crops | publisher=Food and Agriculture Organization of the United Nations | accessdate=February 8, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cetri_gaiapresse&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://gaiapresse.ca/images/nouvelles/28563.pdf | title=A literature review on the safety assessment of genetically modified plants | first1=José L. | last1=Domingo | first2=Jordi Giné | last2=Bordonaba | journal=Environment International | date=2011 | volume=37 | pages=734–742 | doi=10.1016/j.envint.2011.01.003 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;pieci_tufts&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.tufts.edu/~skrimsky/PDF/Illusory%20Consensus%20GMOs.PDF | title=An Illusory Consensus behind GMO Health Assessment | first=Sheldon | last=Krimsky | journal=Science, Technology, &amp; Human Values | pages=1–32 | doi=10.1177/0162243915598381 | date=2015 | accessdate={{dat|2016|09|20||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160207171524/http://www.tufts.edu/~skrimsky/PDF/Illusory%20Consensus%20GMOs.PDF | archivedate={{dat|2016|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;sesi_tandfonline&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.3109/07388551.2015.1130684 | title=Published GMO studies find no evidence of harm when corrected for multiple comparisons | first1=Alexander Y. | last1=Panchin | first2=Alexander I. | last2=Tuzhikov | journal=Critical Reviews in Biotechnology | date=January 14, 2016 | issn=0738-8551 | doi=10.3109/07388551.2015.1130684 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;septini_ncbi&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/?term=Governing+GMOs+in+the+USA%3A+Science%2C+law+and+public+health | title=Governing GMOs in the USA: science, law and public health|first1=Y.T. | last1=Yang | first2=B. | last2=Chen | journal=Journal of the Science of Food and Agriculture | volume=96 | pages=1851–1855 | date=2016 | doi=10.1002/jsfa.7523 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;tris_genetics&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://genetics.org/content/188/1/11.long | title=Plant Genetics, Sustainable Agriculture and Global Food Security | first=Pamela | last=Ronald | journal=Genetics | date=May 5, 2011 | volume=188 | pages=11–20 | doi=10.1534/genetics.111.128553 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;astoni_aaas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.aaas.org/sites/default/files/AAAS_GM_statement.pdf | title=Statement by the AAAS Board of Directors On Labeling of Genetically Modified Foods | publisher=American Association for the Advancement of Science | date=October 20, 2012 | accessdate=February 8, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;devini_aaas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.aaas.org/news/aaas-board-directors-legally-mandating-gm-food-labels-could-%E2%80%9Cmislead-and-falsely-alarm | title=AAAS Board of Directors: Legally Mandating GM Food Labels Could &quot;Mislead and Falsely Alarm Consumers&quot; | first=Ginger | last=Pinholster | publisher=American Association for the Advancement of Science | date=October 25, 2012 | accessdate=February 8, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;desmit_europa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://ec.europa.eu/research/biosociety/pdf/a_decade_of_eu-funded_gmo_research.pdf | title=A decade of EU-funded GMO research (2001–2010) | publisher=Directorate-General for Research and Innovation. Biotechnologies, Agriculture, Food. European Commission, European Union. | doi=10.2777/97784 | isbn=978-92-79-16344-9 | accessdate=February 8, 2016 | date=2010 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;viens_agrobio&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.agrobio.org/bfiles/fckimg/Nicolia%202013.pdf | title=An overview of the last 10 years of genetically engineered crop safety research | first1=Alessandro | last1=Nicolia | first2=Alberto | last2=Manzo | first3=Fabio | last3=Veronesi | first4=Daniele | last4=Rosellini | journal=Critical Reviews in Biotechnology | date=2013 | pages=1–12 | doi=10.3109/07388551.2013.823595 | accessdate={{dat|2016|09|20||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160917102103/http://www.agrobio.org/bfiles/fckimg/Nicolia%202013.pdf | archivedate={{dat|2016|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divpa_archive&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.ama-assn.org/resources/doc/csaph/a12-csaph2-bioengineeredfoods.pdf | title=REPORT 2 OF THE COUNCIL ON SCIENCE AND PUBLIC HEALTH (A-12): Labeling of Bioengineered Foods | publisher=American Medical Association | date=2012 | accessdate=March 19, 2016 | archive-date={{dat|2012|09|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120907023039/http://www.ama-assn.org/resources/doc/csaph/a12-csaph2-bioengineeredfoods.pdf }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;vienpa_isaaa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.isaaa.org/kc/Publications/htm/articles/Position/ama.htm | title=AMA Report on Genetically Modified Crops and Foods (online summary) | publisher=American Medical Association | date=January 2001 | accessdate=March 19, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;trispa_loc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.loc.gov/law/help/restrictions-on-gmos/usa.php#Opinion | title=Restrictions on Genetically Modified Organisms: United States. Public and Scholarly Opinion|publisher=Library of Congress | date=June 9, 2015 | accessdate=February 8, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;cepa_nap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nap.edu/read/23395/chapter/7#149 | title=Genetically Engineered Crops: Experiences and Prospects|publisher=The National Academies of Sciences, Engineering, and Medicine (US) | page=149 | date=2016 | accessdate=May 19, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Wiki 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.who.int/foodsafety/areas_work/food-technology/faq-genetically-modified-food/en/ | title=Frequently asked questions on genetically modified foods | publisher=World Health Organization|accessdate=February 8, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;piepa_nature&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.nature.com/nbt/journal/v21/n7/full/nbt0703-739.html | title=Codex guidelines for GM foods include the analysis of unintended effects | first=Alexander G. | last=Haslberger | journal=Nature Biotechnolgy | volume=21 | pages=739–741 | date=2003 | doi=10.1038/nbt0703-739 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;sespa_argenbio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.argenbio.org/adc/uploads/pdf/bma.pdf | title=Genetically modified foods and health: a second interim statement | publisher=British Medical Association | date=March 2004 | accessdate=March 21, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;septinpa_pewinternet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.pewinternet.org/2015/01/29/public-and-scientists-views-on-science-and-society/ | title=Public and Scientists' Views on Science and Society | first1=Cary | last1=Funk | first2=Lee | last2=Rainie | publisher=Pew Research Center | date=January 29, 2015 | accessdate=February 24, 2016 | archive-date={{dat|2019|01|09||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20190109232405/http://www.pewinternet.org/2015/01/29/public-and-scientists-views-on-science-and-society/ }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;astonpa_embor&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://embor.embopress.org/content/2/7/545.full.pdf+html | title=Public views on GMOs: deconstructing the myths | first=Claire | last=Marris | journal=EMBO Reports | volume=2 | pages=545–548 | date=2001 | doi=10.1093/embo-reports/kve142 | access-date={{dat|2016|09|20||bez}} | archive-date={{dat|2016|10|07||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20161007030844/http://embor.embopress.org/content/2/7/545.full.pdf+html }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;devinpa_lancs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://csec.lancs.ac.uk/archive/pabe/docs/pabe_finalreport.doc | title=Public Perceptions of Agricultural Biotechnologies in Europe | date=December 2001 | author=Final Report of the PABE research project | publisher=Commission of European Communities | accessdate=February 24, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divdesmit_yoelinbar&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://yoelinbar.net/papers/gmo_absolute.pdf | title=Evidence for Absolute Moral Opposition to Genetically Modified Food in the United States | first1=Sydney E. | last1=Scott | first2=Yoel | last2=Inbar | first3=Paul | last3=Rozin | journal=Perspectives on Psychological Science | date=2016 | volume=11 | issue=3 | pages=315–324 | doi=10.1177/1745691615621275 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divviens_sd&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1053535708000577 | title=Press media reporting effects on risk perceptions and attitudes towards genetically modified (GM) food | first1=Marta | last1=Vilella-Vila | first2=Joan | last2=Costa-Font | journal=The Journal of Socio-Economics | date=2008 | volume=37 | issue=5 | pages=2095–2106 | doi=10.1016/j.socec.2008.04.006 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divdivi_loc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.loc.gov/law/help/restrictions-on-gmos/ | title=Restrictions on Genetically Modified Organisms | publisher=Library of Congress | date=June 9, 2015 | accessdate=February 24, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divtris_americanbar&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.americanbar.org/content/newsletter/publications/aba_health_esource_home/aba_health_law_esource_1302_bashshur.html | title=FDA and Regulation of GMOs | first=Ramona | last=Bashshur | publisher=American Bar Association | date=February 2013 | accessdate=February 24, 2016 | archive-date={{dat|2018|06|21||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180621044554/https://www.americanbar.org/content/newsletter/publications/aba_health_esource_home/aba_health_law_esource_1302_bashshur.html }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divcetri_time&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | url=http://time.com/4060476/eu-gmo-crops-european-union-opt-out/ | title=Over Half of E.U. Countries Are Opting Out of GMOs | first=Alexandra | last=Sifferlin | journal=Time | date=October 3, 2015 | access-date={{dat|2016|09|20||bez}} | archive-date={{dat|2019|11|12||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20191112082218/https://time.com/4060476/eu-gmo-crops-european-union-opt-out/ }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;divpieci_cfr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cfr.org/agricultural-policy/regulation-gmos-europe-united-states-case-study-contemporary-european-regulatory-politics/p8688 | title=The Regulation of GMOs in Europe and the United States: A Case-Study of Contemporary European Regulatory Politics | first1=Diahanna | last1=Lynch | first2=David | last2=Vogel | publisher=Council on Foreign Relations | date=April 5, 2001 | accessdate=February 24, 2016 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20160929200540/http://www.cfr.org/agricultural-policy/regulation-gmos-europe-united-states-case-study-contemporary-european-regulatory-politics/p8688 | archivedate={{dat|2016|09|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;crs-agbitotech&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.justlabelit.org/wp-content/uploads/2011/09/CRS%20Agricultural_Biotechnology2011.pdf | title=Agricultural Biotechnology: Background and Recent Issues | publisher=Congressional Research Service (Library of Congress) | date=18 Jun 2011 | accessdate=27 September 2015 | author=Cowan, Tadlock | pages=33–38 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Genetically engineered foods&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://umm.edu/health/medical/ency/articles/genetically-engineered-foods | title=Genetically engineered foods | publisher=University of Maryland Medical Center | accessdate=29 September 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;usda-glossart&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.usda.gov/wps/portal/usda/usdahome?navid=BIOTECH_GLOSS&amp;navtype=RT&amp;parentnav=BIOTECH | title=Glossary of Agricultural Biotechnology Terms | publisher=United States Department of Agriculture | date=27 Feb 2013 | accessdate=29 September 2015 | archive-date={{dat|2015|09|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150929232315/http://www.usda.gov/wps/portal/usda/usdahome?navid=BIOTECH_GLOSS&amp;navtype=RT&amp;parentnav=BIOTECH }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Questions &amp; Answers on Food from Genetically Engineered Plants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fda.gov/Food/FoodScienceResearch/Biotechnology/ucm346030.htm | title=Questions &amp; Answers on Food from Genetically Engineered Plants | publisher=US Food and Drug Administration | date=22 Jun 2015 | accessdate=29 September 2015 | archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20150924103100/http://www.fda.gov/Food/FoodScienceResearch/Biotechnology/ucm346030.htm }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Wiki 2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | title=Domestication of Plants in the Old World: The Origin and Spread of Plants in the Old World | url=http://fdslive.oup.com/www.oup.com/academic/pdf/13/9780199549061_chapter1.pdf | author1=Daniel Zohary | author2=Maria Hopf | author3=Ehud Weiss | year=2012 | publisher= Oxford University Press }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Wiki 3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | title=Domestication | url=https://books.google.lv/books?id=WGDYHvOHwmwC&amp;pg=PR2&amp;lpg=PR2&amp;dq=Clive+Roots+Domestication&amp;source=bl&amp;ots=8HbsI6zvUA&amp;sig=o_ITbEt47cbn_qxeYFpsNfxNCRo&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiHy6bgo6DPAhWHOSwKHdPIC1cQ6AEILTAD#v=onepage&amp;q=Clive%20Roots%20Domestication&amp;f=false | author=Clive Root | year=2007 | publisher=Greenwood Publishing Groups}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=AQUABOUNTY CLEARED TO SELL SALMON IN USA FOR COMMERCIAL PURPOSES |url=http://www.fda.gov/AnimalVeterinary/DevelopmentApprovalProcess/GeneticEngineering/GeneticallyEngineeredAnimals/ucm280853.htm}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | doi=10.1073/pnas.69.10.2904 | last1=Jackson | title=Biochemical Method for Inserting New Genetic Information into DNA of Simian Virus 40: Circular SV40 DNA Molecules Containing Lambda Phage Genes and the Galactose Operon of Escherichia coli | first1=DA | last2=Symons | first2=RH | last3=Berg | first3=P | first8= David A. Jackson Robert H. Symons and Paul Berg | journal=PNAS | date=1 October 1972 | volume=69 | issue=10 | pages=2904–2909 | pmid=4342968 | pmc=389671 | bibcode = 1972PNAS...69.2904J }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Chymosinapproval&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=FDA Approves 1st Genetically Engineered Product for Food|url=http://articles.latimes.com/1990-03-24/news/mn-681_1_genetically-engineered-product-for-food|accessdate=1 May 2014|newspaper=[[Los Angeles Times]]|date=24 March 1990}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;chymosinCase&quot;&gt;Staff, National Centre for Biotechnology Education, 2006. [http://www.ncbe.reading.ac.uk/ncbe/gmfood/chymosin.html Case Study: Chymosin] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121223101343/http://www.ncbe.reading.ac.uk/NCBE/GMFOOD/chymosin.html |date={{dat|2012|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Geoffrey |last=Campbell-Platt |title=Food Science and Technology |date=26 August 2011 |publisher=John Wiley &amp; Sons |isbn=978-1-4443-5782-0 |location=Ames, IA}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;The case of the FLAVR SAVR tomato&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Bruening |first1=G. |last2=Lyons |first2=J. M. | year = 2000 | title = The case of the FLAVR SAVR tomato | journal = California Agriculture | volume = 54 | issue = 4 | pages = 6–7 | url = http://ucanr.org/repository/CAO/landingpage.cfm?article=ca.v054n04p6&amp;fulltext=yes | doi=10.3733/ca.v054n04p6}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;google4631&quot;&gt;[https://news.google.co.uk/newspapers?id=A0YyAAAAIBAJ&amp;sjid=jOYFAAAAIBAJ&amp;pg=4631,1776980&amp;dq=bacillus+thuringiensis+potato+1996+approved&amp;hl= Genetically Altered Potato Ok'd For Crops] Lawrence Journal-World - 6 May 1995&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;sciencemag303&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|title = Engineering the Provitamin A (β-Carotene) Biosynthetic Pathway into (Carotenoid-Free) Rice Endosperm|url = http://science.sciencemag.org/content/287/5451/303|journal = Science|date = 2000-01-14|issn = 0036-8075|pmid = 10634784|pages = 303–305|volume = 287|issue = 5451|doi = 10.1126/science.287.5451.303|first = Xudong|last = Ye|first2 = Salim|last2 = Al-Babili|first3 = Andreas|last3 = Klöti|first4 = Jing|last4 = Zhang|first5 = Paola|last5 = Lucca|first6 = Peter|last6 = Beyer|first7 = Ingo|last7 = Potrykus}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;isaaa&quot;&gt;[http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011] ISAAA Brief ISAAA Brief 43-2011. Retrieved 14 October 2012&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;james2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=James|first=C|title=ISAAA Brief 43, Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2011|work=ISAAA Briefs|publisher=International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications (ISAAA)|location=Ithaca, New York|year=2011|url=http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/43/executivesummary/default.asp|accessdate=2012-06-02}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;USDA1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Adoption of Genetically Engineered Crops in the U.S.|url=http://www.ers.usda.gov/data-products/adoption-of-genetically-engineered-crops-in-the-us/recent-trends-in-ge-adoption.aspx|website=Economic Research Service|publisher=USDA|accessdate=26 August 2015|archive-date={{dat|2015|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150828142644/http://www.ers.usda.gov/data-products/adoption-of-genetically-engineered-crops-in-the-us/recent-trends-in-ge-adoption.aspx}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = https://www.aquabounty.com/wp-content/uploads/2014/02/Risk_Assessment_Mitigation_of_AAS-Oct2010.pdf|title = Risk Assessment and Mitigation of AquAdvantage Salmon|date = October 2010|access-date = |website = |publisher = ISB News Report|last = Bodnar|first = Anastasia|archive-date = {{dat|2019|04|12||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20190412091251/https://www.aquabounty.com/wp-content/uploads/2014/02/Risk_Assessment_Mitigation_of_AAS-Oct2010.pdf}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last1=Waltz|first1=Emily|title=Gene-edited CRISPR mushroom escapes US regulation|url=http://www.nature.com/news/gene-edited-crispr-mushroom-escapes-us-regulation-1.19754|website=nature.com|publisher=Nature|accessdate=18 April 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Culpepper, Stanley A|title=Glyphosate-resistant Palmer amaranth (Amaranthus palmeri) confirmed in Georgia.|url=https://archive.org/details/sim_weed-science_july-august-2006_54_4/page/n17|volume=54|issue=4|pages=620–626|year=2006|journal=Weed Science|doi=10.1614/ws-06-001r.1|display-authors=etal}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Gallant, Andre|title=Pigweed in the Cotton: A superweed invades Georgia |journal=Modern Farmer}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Webster, TM |last2=Grey, TL|title= Glyphosate-Resistant Palmer Amaranth (Amaranthus palmeri) Morphology, Growth, and Seed Production in Georgia.|volume=63|issue=1|pages=264–272|year=2015|journal=Weed Science|doi=10.1614/ws-d-14-00051.1}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Wiki 5&quot;&gt;[https://en.wikipedia.org/wiki/Genetically_modified_food Genetically modified food], Wikipedia: The Free Encyclopedia&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Genetically engineered crops in the United States&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |vauthors=Fernandez-Cornejo J, Wechsler S, Livingston M, Mitchell L | title = Genetically engineered crops in the United States | journal = Economic Research Service| date = Feb 2014}}&lt;/ref&gt;
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pārtikas rūpniecība]]
[[Kategorija:Molekulārā bioloģija]]
[[Kategorija:Gēnu inženierija]]</text>
      <sha1>skwidbijmxeyyo2408locfonlzuwfwu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ābeļu kraupis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340423</id>
    <revision>
      <id>4483449</id>
      <parentid>4187071</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:27:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12273" sha1="mxqde06qr84iv44q4xa02z15w2e3ir7" xml:space="preserve">{{Infobox slimība
 | Name           = Ābeļu kraupis (ier. ''Venturia inaequalis'' (Cke.) Wint)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Ābeļu kraupis|url=http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx?id=1213|access-date={{dat|2017|01|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110912043746/http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-aizsardziba/kaitigie-organismi.aspx?ID=1213|archivedate={{dat|2011|09|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 | Caption        = Ābeļu kraupja izraisīta infekcija 
 | Image          = Attēls:Appelschurft.jpg
}}
&lt;!--[[Attēls:Appelschurft.jpg|alt=Ābeļu kraupis|thumb]]--&gt;

'''Ābeļu kraupis''' (saukts arī par [[Ābeles|ābeļu]] fuzikladiozi) ir izplatīta ābeļu slimība, kuru ierosina [[Patogēns|patogēna]] sēne ''Venturia inaequalis'' (Cke.) Wint.&lt;ref name=JHA&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Jha|first1=Gopaljee|last2=Thakur|first2=Karnika|last3=Thakur|first3=Priyanka|title=The venturia apple pathosystem: Pathogenicity mechanisms and plant defense responses|journal=Journal of Biomedicine and Biotechnology|date=2009}}&lt;/ref&gt; ''V.inaequalis'' pārsvarā inficē ābeļu (''Malus'') ģints augus, tomēr sēne spēj inficēt arī [[vilkābeles]] (''Crataegus''), [[Pīlādži|pīlādžus]] (''Sorbus'') un citus [[rožu dzimta]]s (''[[Rosaceae]]'') augus.&lt;ref name=BUS&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Bus|first1=Vincent G.M.|last2=Caffie|first2=Valerie|last3=Rikkering|first3=Erik H.A.|last4=Durel|first4=Charles-Eric|last5=Plummer|first5=Kim M.|title=Revision of theNomenclature of the Differential Host- Pathogen Interactions of Venturia inaequalis and Malus|url=https://archive.org/details/sim_annual-review-of-phytopathology_2011_49/page/391|journal=Annual review of phytopathology|date=2011|volume=49|page=391-413}}&lt;/ref&gt; Slimība ir plaši izplatīta [[Mērenā josla|mērenā klimata joslā]] un ik gadu ievērojami samazina ābolu produkciju ābeļdārzos, radot ekonomiskus zaudējumus.&lt;ref name=Geessler&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Gessler|first1=C.|last2=Patocchi|first2=A.|last3=Sansavini|first3=S|last4=Tartarini|first4=S|last5=Gianfranceschi|first5=L|title=Venturia inaequalis Resistance in Apple|url=https://archive.org/details/critical-reviews-in-plant-sciences_2006_25_6/page/473|journal=Critical Reviews in Plant Sciences|date=2006|volume=25|issue=6|page=473-503}}&lt;/ref&gt; Ābeļu kraupis neizraisa ābeļu tūlītēju bojāeju, tomēr slimība noved pie augļu formas un izmēru izmaiņām, kā arī [[Lapas|lapu]] un [[Auglis|augļu]] pāragras nobiršanas.&lt;ref name=JHA /&gt;

== Slimības pazīmes ==
[[Attēls:Schurft bij appel (Venturia inaequalis on Malus domestica 'Schone van Boskoop').jpg|thumb|Ābeļu kraupja infekcijas pazīmes uz augļiem]]
[[Attēls:Venturia inaequalis 01.JPG|thumb|Ābeļu kraupja infekcijas pazīmes uz lapām]]
Parasti ābeļu kraupi ir viegli atšķirt pēc ārējām pazīmēm, sevišķi, kad [[sēne]] ir sasniegusi pilnīgu mijiedarbību ar [[Saimniekorganisms|saimniekorganismu]].&lt;ref name=Geessler /&gt; Galvenās ārējās pazīmes, kas liecina par kraupja infekciju, ir novērojamas uz lapām vai augļiem.&lt;ref name=JHA /&gt;&lt;ref name=Geessler /&gt; Uz lapu virsmas izveidojas atsevišķi vai izkaisīti apaļi, olīvzaļi samtaini, nekrotiski plankumi ar tumšām robežmalām. Jaunie augļi klāti ar brūniem korķveida plankumiem, kuriem labi iezīmētas brūnas kontūras&lt;ref name=JHA /&gt;, savukārt, ja infekcija notikusi vēlu rudenī, uzglabātajiem augļiem novērojami mazi melni plankumi.&lt;ref name=māras&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Skrīvele|first1=Māra|last2=Ikase|first2=Laila|title=Latvijas ābeles|date=2013|publisher=SIA Jumava|location=Rīga|page=136}}&lt;/ref&gt; Ābeļu kraupja [[simptomi]] atšķiras atkarībā no laika, kurā augs ir inficējies. Ja infekcija notikusi pirms ziedēšanas, tās laikā vai tūdaļ pēc ziedēšanas, tad augļi izaug sīki, deformēti un var priekšlaicīgi nobirt, samazinot arī ražu nākamajos gados. Ja infekcija notiek vēlāk, tad plankumi uz lapām un augļiem ir sīkāki, virsēji un nav dziļu audu bojājumu. [[Patogēns]] var inficēt gan lapas, lapu kātiņus un [[Ābols|ābolus]], gan arī koka zarus.&lt;ref name=kārkliņš&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Kārkliņš|first1=Jānis|title=Augļaugi mazdārziņos|date=1972|publisher=Liesma|location=Rīga|page=264}}&lt;/ref&gt;

== Saimniekaugs ==
[[Attēls:Annual report of the Maine Agricultural Experiment Station&quot; (1885-1953.) (18743933683).jpg|thumb|1. Ābeļu kraupja infekcijas pazīmes uz augļiem
2. Ābeļu kraupja infekcijas pazīmes uz lapām

3. Konīdijas

4. Askusporas
]]
Ābeļu kraupja galvenais saimniekaugs — ābeles ir [[rožu dzimta]]s (''Rosaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas izplatīta [[Ziemeļu puslode]]s mērenā un [[Subtropu josla|subtropu]] klimata apgabalos. Pasaulē ir aptuveni 25-30 ābeļu sugu.&lt;ref name=augļkopiiba&gt;{{grāmatas atsauce|title=Augļkopība|date=2015|publisher=Augļkopības institūts|location=Dobele|page=567}}&lt;/ref&gt; Ābeles ir [[Apputeksnēšana|svešapputes]] [[augi]], kas nozīmē, ka sugas savā starpā viegli krustojas, izveidojot daudzus starpsugu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]]. Tās var sasniegt 100 gadu vecumu, tomēr komercdārzos parasti tās audzē ne ilgāk par 25-30 gadiem.&lt;ref name=māras /&gt;&lt;ref name=augļkopiiba /&gt; Pirmās ziņas par kultivētām ābelēm parādījās [[Centrālāzija|Centrālajā Āzijā]], kur aug ''Malus sieversii'' ([[Sīversa ābele]]), kuras augļi, atšķirībā no citām savvaļas sugām, atbilst mūsdienu ābeles īpašībām.&lt;ref name=fren&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Bastiaanse|first1=Héloïse|title=Genetics of Resistance To Scab Caused By Venturia Inaequalis in ' Président Roulin ' and ' Geneva '|date=2015|page=166}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās ābeļu [[Selekcija|selekcijā]] un augļu ieguvei kultivē tikai vienu sugu — ''Malus x domestica'' (L.) Borkh. ([[mājas ābele]]), ko reizēm dēvē arī par ''Malus pumila'' Mill.&lt;ref name=augļkopiiba /&gt;

== Patogēns ==
''Venturia inaequalis'' pieder pie askomicētu klases. Sēnes izcelšanās meklējama Centrālāzijā. Patogēns inficē ''Malus'' ģints pārstāvjus, var inficēt arī tādas ģintis kā ''Crataegus'', ''Sorbus'', ''Pyracantha'' un ''Eriobotrya'', tomēr patogēna izolāti, kas radušies no citām ģintīm, nevar inficēt ābeļu (''Malus'') ģints augus.&lt;ref name=BUS /&gt;&lt;ref name=fren /&gt; ''V.inaequalis'' iedala vairākos izolātos, kurus atšķir pēc to bojājumu izpausmes atšķirīgām šķirnēm.&lt;ref name=Geessler /&gt; Par patogēna rasi sauc izolātu, kas spēj pārvarēt kraupja rezistenci saimniekaugā. Izolāta avirulences lokusā notiek [[mutācija]], kas noved pie tā, ka saimniekaugs nespēj atpazīt patogēnu un kļūst par kraupja uzņēmīgu šķirni.&lt;ref name=BUS /&gt;

=== ''Venturia inaequalis'' dzīves cikls ===
''V.inaequalis'' dzīves cikls sastāv no primārās infekcijas un sekundārās infekcijas. Primārā infekcija notiek ar dzimumsporām jeb askusporām. Šajā infekcijas posmā norisinās patogēna galvenā attīstība un izplatība. Sekundārā infekcija notiek ar bezdzimumsporām jeb konīdijām. [[Konīdijas]] ir gludas, gaišas līdz vidēji olīvbrūnas [[sporas]], kas izplatās vēja un lietus ietekmē.&lt;ref name=JHA /&gt;&lt;ref name=fd&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Apple scab|url=http://www.apsnet.org/edcenter/intropp/lessons/fungi/ascomycetes/Pages/AppleScab.aspx|accessdate=05.01.2017|archive-date=18.03.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190318213424/http://www.apsnet.org/edcenter/intropp/lessons/fungi/ascomycetes/Pages/AppleScab.aspx}}&lt;/ref&gt; 
Sēnes attīstības cikls jeb primārā infekcija sākas pavasarī, kad plaukst jaunās lapas un ir piemērota temperatūra un mitrums. Tad no pseidotēcija (askustromām) uz pārziemojušajām lapām vai nobirušajiem augļiem izsējas nobriedušās [[askusporas]], kuras vējš pārnes uz jaunajām lapām, kur tās dīgst un zaļganbrūnos, samtainos plankumos izveido sēņotni, kura pārveidojas apresorijā. No apresorija izveidojas [[hifas]], kuras pāršķeļ saimniekauga lapas virskārtu.&lt;ref name=fd /&gt;&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce|last1=Carisse|first1=Odile|last2=Tremblay|first2=David-Mathieu|last3=Jobin|first3=Tristan|last4=Walker|first4=Anne Sophie|title=Disease Decision Support Systems : Their Impact on Disease Management and Durability of Fungicide Effectiveness|journal=Fungicides|date=2010|issue=January|page=177-200}}&lt;/ref&gt; Vēlāk attīstās konīdijnesēji ar brūnganām konīdijām. Vējš un lietus konīdijas izplata uz citām lapām un arī augļiem. [[Bezdzimuma sporas]] turpina sekundāro infekcijas ciklu vasaras sezonā, inficējot citas saimniekauga daļas. Vienā vasarā var izveidoties vairākas konīdiju paaudzes. 
Rudenī, kad sākas lapu atmiršana, sēņotne ieaug dziļāk audos un tur sāk veidoties [[pseidotēcijs]]. Šis process norit ļoti lēni vēlā rudenī, pat ziemā un noslēdzas agrā pavasarī. Askusporas nogatavojas aprīlī, maijā. Nobriedušās askusporas izsējas, nonāk uz jaunajām lapām un tās inficē, un cikls sākas no jauna.&lt;ref name=fren /&gt;

== Kraupja kontrolēšana ==
Lai cīnītos ar kraupi, var veikt dažādus pasākumus:
* Lapu savākšana pēc nobiršanas un to likvidēšana var samazināt primāro sēņu izplatību.&lt;ref name=BUS /&gt;
* Nepieciešams izmantot dažādus [[fungicīdi|fungicīdus]] atšķirīgās infekcijas stadijās.&lt;ref name=LAPC&gt;{{tīmekļa atsauce|last1=Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs|title=Rekomendācijas ābeļu kraupja ierobežošanai|url=http://www.laapc.lv/rimpro-prognozes/rekomendacijas-abelu-kraupja-ierobezosanai/|accessdate=05.01.2017|date=2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170308080945/http://www.laapc.lv/rimpro-prognozes/rekomendacijas-abelu-kraupja-ierobezosanai/|archivedate=08.03.2017}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās cīņā pret kraupi izmanto vairākus fungicīdu veidus, vadoties pēc klimata un reģiona apstākļiem.&lt;ref name=augļkopiiba /&gt; Nepieciešamais fungicīdu izmantošanas skaits ir atkarīgs no laika apstākļiem konkrētajā veģetācijas periodā un infekcijas slodzes konkrētajā dārzā,&lt;ref name=LAPC /&gt; tomēr, lai kontrolētu slimību, vienā sezonā var būt nepieciešamas aptuveni 18-29 fungicīdu izsmidzināšanas.&lt;ref name=fren /&gt;
* Visefektīvākā alternatīva ir izvēlēties ābeles, kuras ir rezistentas pret kraupi. Tomēr arī [[šķirne]]s, kas izturīgas pret kraupi, var saslimt, jo šai slimībai pastāvīgi veidojas jaunas rases, taču slimības simptomi var izpausties mazāk.&lt;ref name=māras /&gt;

== Rezistence ==
Ābeļu rezistence pret kraupi izpaužas kā specifiskas atbildes rezultāts, kas var būt tiešs vai netiešs starp saimniekauga rezistences gēnu (R-gēns), un atbilstošu avirulences gēnu produkciju patogēnā. Šo saistību dēvē par gēns pret gēnu (''gene for gene'') mijiedarbību.&lt;ref name=fren /&gt; Ābeļu rezistenci pret kraupi var iedalīt daļējā un pilnīgā rezistencē. Daļējā rezistencē patogēna ietekme tiek apspiesta, kraupja simptomi var izpausties mazāk. Pilnīgā rezistencē tiek pārtraukta konkrēta kraupja rases ietekme.&lt;ref name=Geessler /&gt; Katrs kraupja izturības gēns ir rezistents tikai pret vienu vai dažām kraupja rasēm, nevis pret visām, tādēļ šķirne ar vienu izturības gēnu nav pilnīgi imūna.&lt;ref name=augļkopiiba /&gt; 
Ilgu laiku selekcijā, lai iegūtu rezistentas šķirnes,  plaši izmantoja ''Malus x floribunda 821'' izturības gēnus Vf (pēc jaunākās klasifikācijas Rvi6) . Pateicoties šiem gēniem, dabā bija zināmas 5 ābeļu kraupja rases, pret kurām šķirnes ar šiem gēniem bija pilnīgi neuzņēmīgas. Tomēr, intensīvi lietojot [[Augu aizsardzības līdzekļi|augu aizsardzības līdzekļus]] un stādot pilnīgi neuzņēmīgas šķirnes, rodas jaunas, agresīvākas kraupja rases, kas spēj izdzīvot arī šādos apstākļos un pielāgoties specifiskajam saimniekaugam.&lt;ref name=Geessler /&gt; Mūsdienās ir vairāk kā 5 ābeļu kraupja rases, un nelielas kraupja izpausmes sāk parādīties arī uz šķirnēm, kas agrāk tika uzskatītas par imūnām.&lt;ref name=augļkopiiba /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Augu kaitēkļi]]
[[Kategorija:Augu slimības]]</text>
      <sha1>mxqde06qr84iv44q4xa02z15w2e3ir7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas kancleru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346770</id>
    <revision>
      <id>4483564</id>
      <parentid>4465835</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:04:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Walter_Breisky_(1871–1944)_1927_©_Georg_Fayer_(1892–1950)_OeNB_10449491.jpg&quot;, jo [[c:User:Abzeronow|Abzeronow]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Monument to the 1991 Barricad</comment>
      <origin>4483564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15591" sha1="8swpusb4jvpq1dxtra7y3mpb0jr44m4" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Austrijas kanclers|Austrijas kancleri]]''', kopš [[1918]]. gada, kad tika izveidots šis amats. Kanclers ir [[Austrija]]s valdības galva.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Vācu Austrijas Republika]] (1918 — 1919) [[Attēls:AustriaCoA-1918.svg|30px]] ===
{{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''1.''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''&lt;br /&gt;''Karl Renner''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870–1950)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[30. oktobris]] — [[1919]]. gada [[21. oktobris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrijas Pirmā republika]] (1919 — 1934) [[Attēls:Austria Bundesadler 1919-1934.svg|30px]] ===
{{colbegin|2}}
{{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #000000 | [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) / [[Austriešu Tautas partija]] (ÖVP) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #D81E05  | [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD |  Bez partijas / Neatkarīgais  |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''(1.)''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''&lt;br /&gt;''Karl Renner''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870–1950)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[21. oktobris]] — [[1920]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''2.''' || [[Attēls:Michael Mayr.jpg|80px]] || '''[[Mihaels Mairs]]'''&lt;br /&gt;''Michael Mayr''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1864–1922)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1921]]. gada [[21. jūnijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''&lt;br /&gt;''Johann Schober''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874–1932)&lt;/small&gt; || [[1921]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1922]]. gada [[26. janvāris]] || Bez partijas || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || — || || [[Valters Breiski]]&lt;br /&gt;''Walter Breisky''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1871–1944)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[26. janvāris]] — [[27. janvāris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || ''Pagaidu kanclers''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''(3.)''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''&lt;br /&gt;''Johann Schober''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874–1932)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[27. janvāris]] — [[31. maijs]] || Bez partijas || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''4.''' || [[Attēls:Wenzl Weis - Ignaz Seipel.jpg|80px]] || '''[[Ignācs Zaipels]]'''&lt;br /&gt;''Ignaz Seipel''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1876–1932)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[31. maijs]] — [[1924]]. gada [[20. novembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''5.''' || [[Attēls:Rudolf Ramek Svenska Dagbladets årsbok 1924.png|80px]] || '''[[Rūdolfs Rameks]]'''&lt;br /&gt;''Rudolf Ramek''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881–1941)&lt;/small&gt; || [[1924]]. gada [[20. novembris]] — [[1926]]. gada [[20. oktobris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''(4.)''' || [[Attēls:Wenzl Weis - Ignaz Seipel.jpg|80px]] || '''[[Ignācs Zaipels]]'''&lt;br /&gt;''Ignaz Seipel''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1876–1932)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[20. oktobris]] — [[1929]]. gada [[4. maijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''6.''' || [[Attēls:WP Ernst Streeruwitz.jpg|80px]] || '''[[Ernsts Steeruvics]]'''&lt;br /&gt;''Ernst Streeruwitz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874–1952)&lt;/small&gt; || [[1929]]. gada [[4. maijs]] — [[26. septembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''(3.)''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''&lt;br /&gt;''Johann Schober''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1874–1932)&lt;/small&gt; || [[1929]]. gada [[26. septembris]] — [[1930]]. gada [[30. septembris]] || Bez partijas ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''7.''' || [[Attēls:Carl Vaugoin (1933).jpg|80px]] || '''[[Karls Vogoins]]'''&lt;br /&gt;''Carl Vaugoin''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873–1949)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[30. septembris]] — [[4. decembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''8.''' || [[Attēls:OttoEnder1929.jpg|80px]] || '''[[Oto Enders]]'''&lt;br /&gt;''Otto Ender''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1875–1960)&lt;/small&gt; || [[1930]]. gada [[4. decembris]] — [[1931]]. gada [[20. jūnijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''9.''' || [[Attēls:Buresch, Karl, Chancellor of Austria, Agence Mondial, BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Karls Burešs]]'''&lt;br /&gt;''Karl Buresch''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1878–1936)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[20. jūnijs]] — [[1932]]. gada [[20. maijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || rowspan=&quot;2&quot; | '''10.''' || rowspan=&quot;2&quot; | [[Attēls:Engelbert Dollfuss.png|80px]] || rowspan=&quot;2&quot; | '''[[Engelberts Dollfuss]]'''&lt;br /&gt;''Engelbert Dollfuß''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1934)&lt;/small&gt; || [[1932]]. gada [[20. maijs]] — [[1933]]. gada [[21. septembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) ||  
|-
| style=&quot;background: #D81E05| || [[1933]]. gada [[21. septembris]] — [[1934]]. gada [[1. maijs]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrijas Federatīvā Valsts]] (1934 — 1938) [[Attēls:Österreich-Wappen (1934-1938).svg|30px]] ===
{{legend| #D81E05  | [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #964B00 | [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistiskā partija]] (NSDAP) |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #D81E05| || '''(10.)''' || [[Attēls:Engelbert Dollfuss.png|80px]] || '''[[Engelberts Dollfuss]]'''&lt;br /&gt;''Engelbert Dollfuß''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1934)&lt;/small&gt; || [[1934]]. gada [[1. maijs]] — [[25. jūlijs]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || 
|-
| style=&quot;background: #D81E05| || '''11.''' || [[Attēls:Kurt Schuschnigg 1934.jpg|80px]] || '''[[Kurts Šušnigs]]'''&lt;br /&gt;''Kurt Schuschnigg''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1897–1977)&lt;/small&gt; || [[1934]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1938]]. gada [[11. marts]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || 
|-
| style=&quot;background: #964B00| || '''12.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 119-5243, Wien, Arthur Seyß-Inquart.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Zeiss-Inkvarts]]'''&lt;br /&gt;''Arthur Seyss-Inquart''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1946)&lt;/small&gt; || [[1938]]. gada [[11. marts]] — [[13. marts]] || [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistiskā partija]] (NSDAP)
|-
!colspan=&quot;8&quot; | [[1938]]. gada [[12. marts|12. martā]] [[Nacistiskā Vācija]] anektēja Austriju. Neatkarība tika atjaunota [[1945]]. gadā
|}

=== [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrija|Austrijas Otrā republika]] (1945 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Austria.svg|30px]] ===
{{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #000000 | [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD |  Bez partijas / Neatkarīgais  |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''(1.)''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''&lt;br /&gt;''Karl Renner''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1870–1950)&lt;/small&gt; || [[1945]]. gada [[27. aprīlis]] — [[20. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''13.''' || [[Attēls:Figl leopold 01b.jpg|80px]] || '''[[Leopolds Figls]]'''&lt;br /&gt;''Leopold Figl''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902–1965)&lt;/small&gt; || [[1945]]. gada [[20. decembris]] — [[1953]]. gada [[2. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''14.''' || [[Attēls:Julius-Raab-1961.jpg|80px]] || '''[[Jūliuss Raabs]]'''&lt;br /&gt;''Julius Raab''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1891–1964)&lt;/small&gt; || [[1953]]. gada [[2. aprīlis]] — [[1961]]. gada [[11. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''15.''' || [[Attēls:Alfons Gorbach 1965.jpg|80px]] || '''[[Alfonss Gorbahs]]'''&lt;br /&gt;''Alfons Gorbach''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1898–1972)&lt;/small&gt; || [[1961]]. gada [[11. aprīlis]] — [[1964]]. gada [[2. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) ||
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''16.''' || [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F020439-0011, Detail Bundeskanzler Josef Klaus.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Klauss]]'''&lt;br /&gt;''Josef Klaus''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1910–2001)&lt;/small&gt; || [[1964]]. gada [[2. aprīlis]] — [[1970]]. gada [[21. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''17.''' || [[Attēls:Kreisky-Koechler-Vienna-1980 Crop.jpg|80px]] || '''[[Bruno Kreiskis]]'''&lt;br /&gt;''Bruno Kreisky''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1911–1990) || [[1970]]. gada [[21. aprīlis]] — [[1983]]. gada [[24. maijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''18.''' || [[Attēls:Fred Sinowatz.jpg|80px]] || '''[[Freds Zinovacs]]'''&lt;br /&gt;''Fred Sinowatz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1929–2008) || [[1983]]. gada [[24. maijs]] — [[1986]]. gada [[16. jūnijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''19.''' || [[Attēls:Franz-vranitzky-01.jpg|80px]] || '''[[Freds Vranickis]]'''&lt;br /&gt;''Franz Vranitzky''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1937) || [[1986]]. gada [[16. jūnijs]] — [[1997]]. gada [[28. janvāris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''20.''' || [[Attēls:Bundeskanzler Viktor Klima.JPG|80px]] || '''[[Viktors Kļima]]'''&lt;br /&gt;''Viktor Klima''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947) || [[1997]]. gada [[28. janvāris]] — [[2000]]. gada [[4. februāris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''21.''' || [[Attēls:Wolfgang Schuessel 2005-12.jpg|80px]] || '''[[Volfgangs Šūsels]]'''&lt;br /&gt;''Wolfgang Schüssel''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1945) || [[2000]]. gada [[4. februāris]] — [[2007]]. gada [[11. janvāris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''22.''' || [[Attēls:Wpfdc award Alfred Gusenbauer.jpg|80px]] || '''[[Alfrēds Gusenbauers]]'''&lt;br /&gt;''Alfred Gusenbauer''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1960) || [[2007]]. gada [[11. janvāris]] — [[2008]]. gada [[2. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''23.''' || [[Attēls:Werner Faymann 2015.jpg|80px]] || '''[[Verners Feimans]]'''&lt;br /&gt;''Werner Faymann''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1960) || [[2008]]. gada [[2. decembris]] — [[2016]]. gada [[9. maijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || — || [[Attēls:Reinhold Mitterlehner 2016.jpg|80px]] || '''[[Reinhold Miterlehners]]'''&lt;br /&gt;''Reinhold Mitterlehner''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1955) || [[2016]]. gada [[9. maijs]] — [[17. maijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers''
|-
| style=&quot;background: #ce000c| || '''24.''' || [[Attēls:Christian Kern 2016 (portrait).jpg|80px]] || '''[[Kristiāns Kerns]]'''&lt;br /&gt;''Christian Kern''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1966) || [[2016]]. gada [[17. maijs]] — [[2017]]. gada [[18. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''25.''' || [[Attēls:Sebastian Kurz (2018-02-28) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sebastiāns Kurcs]]'''&lt;br /&gt;''Sebastian Kurz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1986) || [[2017]]. gada [[18. decembris]] — [[2019]]. gada [[28. maijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || ''—'' || [[Attēls:2017 Finanzminister Hartwig Löger (39136614571) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Hārtvigs Logers]]'''&lt;br /&gt;''Hartwig Löger''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1965) || [[2019]]. gada [[28. maijs]] — [[3. jūnijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''26.''' || [[Attēls:Brigitte Bierlein 2018 (coloured portrait crop).jpg|80px]] || '''[[Brigite Bīrlaina]]'''&lt;br /&gt;''Brigitte Bierlein''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949–2024) || [[2019]]. gada [[3. jūnijs]] — [[2020]]. gada [[7. janvāris]] || Neatkarīgā || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''(25.)''' || [[Attēls:Sebastian Kurz (2018-02-28) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sebastiāns Kurcs]]'''&lt;br /&gt;''Sebastian Kurz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1986) || [[2020]]. gada [[7. janvāris]] — [[2021]]. gada [[11. oktobris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''27.''' || [[Attēls:Alexander Schallenberg (51029203647).jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Šallenbergs]]'''&lt;br /&gt;''Alexander Schallenberg''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1969) || [[2021]]. gada [[11. oktobris]] — [[6. decembris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''28.''' || [[Attēls:2020 Karl Nehammer Ministerrat am 8.1.2020 (49351366976) (cropped) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Karls Nēhammers]]'''&lt;br /&gt;''Karl Nehammer''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1972) || [[2021]]. gada [[6. decembris]] — [[2025]]. gada [[10. janvāris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''—''' || [[Attēls:Alexander Schallenberg (51029203647).jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Šallenbergs]]'''&lt;br /&gt;''Alexander Schallenberg''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1969) || [[2025]]. gada [[10. janvāris]] — [[3. marts]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers''
|-
| style=&quot;background: #000000| || '''29.''' || [[Attēls:2025 Christian Stocker (54362633314) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kristians Štokers]]'''&lt;br /&gt;''Christian Stocker''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1960) || [[2025]]. gada [[3. marts]] — ''pašlaik'' || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || 
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Austrijas kancleri| ]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>8swpusb4jvpq1dxtra7y3mpb0jr44m4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virsmaktīvas vielas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348731</id>
    <revision>
      <id>4483423</id>
      <parentid>4301456</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19286" sha1="660ivqi85lsh5vclz423ez1dr5yr86f" xml:space="preserve">[[Attēls:Galva aste.jpg|thumb|Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls]]
'''Virsmaktīvās vielas''' (VAV) ir tādas vielas, kas samazina [[virsmas spraigums|virsmas spraigumu]] starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu. Virsmaktīvās vielas tiek izmantotas tīrīšanas līdzekļos, [[dezinfekcija|dezinfekcijā]], vides mitrināšanā, [[emulgators|emulģēšanā]], [[putu veidotāji|putu veidošanā]] un vielu [[dispersija|disperģēšanā]] vidē. Pēc to īpašībām var izdalīt, kuras virsmaktīvās vielas būs piemērotākas konkrētajam pielietojumam.
* [[Anjoni]]skās – tīrīšanas līdzekļiem, [[adsorbcija]]i uz polārām virsmām,
* nejoniskās – stabilas mainīgos [[pH]] līmeņos,
* [[katjoni]]skās – adsorbcijai uz virsmām,
* [[sulfonāti]] – stabili šķīdumos,
* [[sulfāti]] – nestabili šķīdumos,
* [[etoksilāti]] – stabili cietā [[ūdens|ūdenī]].
[[Attēls:Micelle shematiski.jpg|thumb|No virsmaktīvo vielu molekulām veidojušās micellas shematisks attēls]]
Ir vielas, kas rada putas un [[slapināšana|slapina]] virsmas, bet netiek uzskatītas par virsmaktīvām vielām. Galvenā virsmaktīvo vielu īpašība ir tas, ka lielākā daļa no tās koncentrējas pie virsmām (fāžu robežvirsmām) nevis šķidruma tilpumā. Šo parādību sauc par [[adsorbcija|adsorbciju]]. Ja šķidrumā ir tik daudz virsmaktīvo vielu, ka visas virsmas ir jau piesātinātas un šķidruma tilpumā ir vēl virsmaktīvās vielas, tad tās paliks šķidruma tilpumā. Tā kā vienam no virsmaktīvās vielas [[molekula]]s galiem piemīt [[hidrofobs|hidrofobas]] īpašības, tad šķidruma tilpumā veidosies [[micella]]s.&lt;ref name=porter&gt;MRSC, M. R. Porter BSc, PhD, CChem {{grāmatas atsauce|isbn=ISBN 978-1-4613-6633-1|title= Handbook of Surfactants}}&lt;/ref&gt;

Pasaules virsmaktīvo vielu produkcijas apjoms ir novērtēts ap 15 milj. tonnas/gadā, no kuriem aptuveni puse ir [[ziepes]].

== Sastāvs un uzbūve ==
Virsmaktīvās vielas parasti ir [[organiskā viela|organiski materiāli]], kas ir [[amfifils|amfifili]], jeb tiem piemīt gan hidrofobas (ūdeni atgrūdošas), gan [[hidrofils|hidrofilas]] (slapinošas) īpašības. Tas ir tādēļ, ka tie sastāv no divām daļām, jeb grupām - tā sauktajām astēm, kas ir hidrofobas un galvām, kas ir hidrofilas. Līdz ar to virsmaktīvas vielas satur gan ūdenī nešķīstošas daļas (bet [[eļļa|eļļā]] šķīstošas) un ūdenī šķīstošas daļas. Virsmaktīvās vielas [[difūzija|difundē]] ūdenī un adsorbējas uz robežvirsmām starp gaisu un ūdeni vai eļļu un ūdeni. Virsmaktīvo vielu hidrofobā grupa būs vērsta ārā no ūdens uz [[gaiss|gaisu]] vai eļļu, un hidrofilā attiecīgi ūdens virzienā.

== Virsmaktīvo vielu dinamika uz robežvirsmām ==
Virsmaktīvo vielu adsorbcijas dinamika ir ļoti nozīmīga tādos praktiskos pielietojumos kā [[putas|putu]] veidošanās, emulģēšanās un virsmas pārklāšanas procesos. Tajos strauji veidojas burbuļi un pilieni, kurus vajag stabilizēt. Adsorbcijas dinamika ir atkarīga no virsmaktīvās vielas difūzijas koeficienta. Veidojoties robežvirsmai, adsorbciju ierobežo virsmaktīvās vielas difūzija robežvirsmā. Dažos gadījumos var eksistēt virsmaktīvās vielas adsorbcijas vai [[desorbācija]]s [[enerģētiskā barjera]]. Ja šī barjera ierobežo adsorbcijas ātrumu, šo virsmaktīvo vielu dinamiku sauc par kinētiski ierobežotu. Šādas enerģijas barjeras var rasties [[stērisks|stēriskās]] vai [[elektrostatika|elektrostatiskās]] atgrūšanās dēļ. Virsmaktīvo vielu veidotu slāņu virsmas [[reoloģija]], ieskaitot slāņa elastību un [[Viskozitāte|viskozitāti]], ir nozīmīga putu un [[emulsija|emulsiju]] stabilitātē.

== Klasifikācija ==
Virsmaktīvo vielu astes parasti ir līdzīgas un sastāv no [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] ķēdes, kura var būt sazarota, lineāra vai [[aromātiskie ogļūdeņraži|aromātiska]]. Halogenētajām virsmaktīvajām vielām  ogļūdeņražu ķēdēs daži ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar [[halogēni|halogēnu]] atomiem. [[siloksāns|Siloksāna]] virsmaktīvajām vielām ir siloksāna ķēdes.

Daudzas nozīmīgas virsmaktīvās vielas satur [[poliēteris|poliētera]] ķēdi ar stipri polāru anjonisku grupu galā. Poliētera grupas bieži satur pievienotas [[polietilēns|polietilēna]] oksīda tipa sekvences, lai pastiprinātu virsmaktīvās vielas hidrofilās īpašības. [[polipropilēns|Polipropilēna]] oksīdi turpretī tiek pievienoti, lai pastiprinātu [[lipofils|lipofilās]] īpašības.

Virsmaktīvām vielām var būt viena aste vai divas.

Parasti virsmaktīvās vielas tiek klasificētas pēc polārās galvas grupas. Nejoniska virsmaktīvā viela ir bez uzlādētām grupām tās galvā. [[Joni]]skas virsmaktīvas vielas galvai ir kopsummā pozitīvs vai negatīvs lādiņš. Ja lādiņš ir negatīvs, virsmaktīvo vielu sauc par anjonisku, bet, ja lādiņš ir pozitīvs, tad to sauc par katjonisku. Ja virsmaktīvās vielas galva satur divas pretēji lādētas grupas, to sauc par [[cviterjoni]]sku.
[[Attēls:Galva aste klasifikacija.jpg|500px|thumb|center|Virsmaktīvo vielu molekulu klasifikācija pēc to galvas grupas]]

=== Anjoniskās VAV ===
Anjoniskās virsmaktīvās vielas galva satur tādas anjoniskas funkcionālās grupas kā sulfātus, sulfonātus, [[fosfāti|fosfātus]] un [[Karboksilāti|karboksilātus]].

==== Sulfāti, sulfonāti un fosfātu [[esteri]] ====
Svarīgākie alkilsulfāti ir amonija laurilsulfāts, [[nātrija laurilsulfāts]] (nātrija dodecilsulfāts) un saistītie alkilēteru sulfāti, kā nātrija laurilētera sulfāts un nātrija miristilētera sulfāts.

==== Karboksilāti ====
Šīs ir visbiežāk sastopamās virsmaktīvās vielas un satur tādus alkilkarboksilātus (ziepes) kā nātrija [[stearāti|stearāts]].

=== Katjoniskās VAV ===
Tām ir pH atkarīgas grupas, kuras kļūst pozitīvi lādētas zem noteikta pH līmeņa, un ir pastāvīgi lādētas – kvartārie [[amonija sāļi]].

=== Cviterjoniskās VAV ===
Cviterjoniskajām virsmaktīvajām vielām ir vienā molekulā gan katjoniska, gan anjoniska grupa. Biežāk sastopamās bioloģiskās cviterjoniskās virsmaktīvās vielas satur fosfāta anjonu ar [[amīni|amīnu]] vai [[amonijs|amoniju]].

=== Nejoniskās VAV ===
Daudziem garo ķēžu [[spirti]]em piemīt virsmaktīvo vielu īpašības. Ievērojamākie ir [[taukskābes|taukskābju]] alkoholi, cetilspirts, stearilspirts, cetostearilspirts un oleilspirts.

== Pielietojums farmācijā ==
Mitrinātājs ir virsmaktīva viela, kas, izšķīdināta ūdenī, samazina šķidruma kontakta leņķi ar virsmu un palīdz uz virsmas aizstāt gaisu ar šķidrumu. Farmācijā un medicīnā šīs īpašības tiek pielietotas, jo nepieciešams atbrīvoties no gaisa pie [[pulveris|pulveru]] ([[sērs|sēra]], [[ogle]]s u.c.) virsmām, lai tos izkliedētu šķidrumā. Arī tiek izmantotas, lai vate un pārsēji labi uzsūktu medicīniskos šķīdumus un lai ar dezinfekcijas līdzekļiem aizvāktu netīrumus no brūcēm, kā arī losjonu un [[aerosols|aerosolu]] uzklāšanai uz ādas.

== Ietekme uz veselību un vidi ==
Virsmaktīvās vielas regulāri nogulsnējas uz sauszemes un ūdens krātuvēs, gan ar paredzētiem procesiem, gan kā [[rūpniecība|rūpnieciski]] vai mājsaimniecību [[atkritumi]]. Ir zināms, ka dažas no šīm vielām ir [[toksiskums|toksiskas]] dzīvniekiem, cilvēkiem, [[ekosistēma|ekosistēmām]], un var paātrināt arī citu kaitīgu vielu izplatīšanos vidē.&lt;ref name=&quot;Metcalfe TL, Dillon PJ, Metcalfe CD&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Metcalfe |first1=Tracy L. |last2=Dillon |first2=Peter J. |last3=Metcalfe |first3=Chris D. |title=DETECTING THE TRANSPORT OF TOXIC PESTICIDES FROM GOLF COURSES INTO WATERSHEDS IN THE PRECAMBRIAN SHIELD REGION OF ONTARIO, CANADA |journal=Environmental Toxicology and Chemistry |volume=27 |issue=4 |pages=811–8 |year=2008 |pmid=18333674 |doi=10.1897/07-216.1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Emmanuel E, Hanna K, Bazin C, Keck G, Clément B, Perrodin Y&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Emmanuel |first1=E |last2=Hanna |first2=K |last3=Bazin |first3=C |last4=Keck |first4=G |last5=Clement |first5=B |last6=Perrodin |first6=Y |title=Fate of glutaraldehyde in hospital wastewater and combined effects of glutaraldehyde and surfactants on aquatic organisms |journal=Environment International |volume=31 |issue=3 |pages=399–406 |year=2005 |pmid=15734192 |doi=10.1016/j.envint.2004.08.011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;M.G. Murphya, M. Al-Khalidia, J.F.S. Crockerb, S.H. Leec, P. O'Reganb and P.D. Acott&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Murphy |first1=M |last2=Alkhalidi |first2=M |last3=Crocker |first3=J |last4=Lee |first4=S |last5=Oregan |first5=P |last6=Acott |first6=P |title=Two formulations of the industrial surfactant, Toximul, differentially reduce mouse weight gain and hepatic glycogen in vivo during early development: effects of exposure to Influenza B Virus |journal=Chemosphere |volume=59 |issue=2 |pages=235–46 |year=2005 |pmid=15722095 |doi=10.1016/j.chemosphere.2004.11.084}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, ir ieteikti brīvprātīgi izpildāmi ierobežojumi dažu virsmaktīvo vielu lietošanā. Piemēram, perfluoroktānsulfonāti (PFOS), precīzāk perfluoroktanoīdskābe (PFOA), ir pēc Stoholmas konvencijas novērtēta kā noturīgs organiskais piesārņojums. Kā arī, starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Vides aizsardzības aģentūru un astoņām ķīmisko vielu ražotnēm pastāv brīvprātīga vienošanās, lai šīs kompānijas samazinātu PFOA un vielu, no kurām tā tiek veidota, izmešus dabā.&lt;ref&gt;USEPA: [http://www.epa.gov/opptintr/pfoa/pubs/pfoastewardship.htm &quot;2010/15 PFOA Stewardship Program&quot;] Accessed October 26, 2008.&lt;/ref&gt;

Parastie trauku mazgāšanas līdzekļi pastiprina ūdens iesūkšanos [[augsne|augsnē]], bet šādu iedarbību nodrošina tikai dažas dienas. Tomēr veļas mazgājamie pulveri lielākoties satur tādas [[sārmi|sārmu]] un [[helāti|helātu]] veidojošu vielu [[koncentrācija]]s, kas ir kaitīgas augiem un tos nevajadzētu izmantot augsnes uzlabošanai. Speciāli tam paredzētie augsnes mitrinātāji darbosies ilgāk, līdz augsnē atrodamie [[mikroorganisms|mikroorganismi]] tos ķīmiski noārdīs. Daži no šiem līdzekļiem var ietekmēt dažu organismu dabiskos dzīves ciklus, tāpēc ir jāievēro, lai šīs vielas nenonāk tekošās ūdenstilpēs, kā arī pāri palikušo produktu nevajag aizskalot projām.

Anjoniskās virsmaktīvās vielas ir sastopamas augsnē [[dūņas|dūņu]] izmantošanas augsnes apstrādē, notekūdeņu mitrināšanas un attīrīšanas procesu dēļ. Augsta virsmaktīvo vielu koncentrācija kopā ar daudziem [[metāli]]em var kļūt par vides risku. Tomēr pie mazas virsmaktīvo vielu koncentrācijas ir maza iespēja, ka tās var izraisīt ievērojamu iespaidu uz augsnē atrodamo metālu reaģētspējīgumu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Degryse |first2=F |last3=Smolders |first3=E |title=Mechanisms of enhanced mobilisation of trace metals by anionic surfactants in soil |journal=Environmental pollution (Barking, Essex : 1987) |volume=159 |issue=3 |pages=809–16 |year=2011 |pmid=21163562 |doi=10.1016/j.envpol.2010.11.009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Peña |first2=A |last3=Dolores Mingorance |first3=M |title=Release of metals from metal-amended soil treated with a sulfosuccinamate surfactant: effects of surfactant concentration, soil/solution ratio, and pH |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-environmental-quality_july-august-2010_39_4/page/1298 |journal=Journal of Environmental Quality |volume=39 |issue=4 |pages=1298–305 |year=2010 |pmid=20830918 |doi=10.2134/jeq2009.0242}}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskās virsmaktīvās vielas ==
Bioloģiskās virsmaktīvās vielas rodas, kad [[šūna]]s tās [[sintēze|sintezē]]. Interese par mikrobu virsmaktīvajām vielām ir augusi pēdējo gadu laikā to dažādības, videi draudzīgā rakstura, iespēju ražot masveidā, selektivitātes, spējas darboties ekstrēmos apstākļos, potenciālo pielietojumu vides aizsardzībā dēļ.&lt;ref name=&quot;Banat&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M., Makkar, R. S., Cameotra, S. S.|title= Potential commercial applications of microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_2000-05_53_5/page/495|journal=Appl. Microbiol. Biotechnol.|volume= 53 |year=2000|pages=495–508|doi=10.1007/s002530051648|issue=5|pmid=10855707}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Thahira-Rahman, J., McClean, S., Marchant, R., Banat, I.M|title= Rhamnolipid biosurfactants production by strains of Pseudomonas aeruginosa using low cost raw materials|journal= Biotechnol Prog.|volume= 18 |year=2002|pages=1277–1281|doi=10.1021/bp020071x|issue=6|pmid=12467462}}&lt;/ref&gt; Daži populāri bioloģisko virsmaktīvo vielu piemēri ir [[emulsāns]], ko ražo ''Acinetobacter calcoaceticus'',&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | first1 = Y | last1 =Shoham |first2=M|last2=Rosenberg|first3=E|last3=Rosenberg | year = 1983 | title =Bacterial degradation of emulsan|pmid=6688940 | url =https://archive.org/details/sim_applied-and-environmental-microbiology_1983-09_46_3/page/573| journal = Appl. Environ. Microbiol. | volume = 46 | issue = 3| pages = 573–579 }}&lt;/ref&gt; [[lipīdi|soforolipīdi]], kurus ražo vairākas [[raugs|rauga]] sēnītes, kas pieder pie ''Candida'' un ''Starmerella'' [[ģints (bioloģija)|ģints]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Kurtzman | first1 = C. P. | last2 = Price | first2 = N. P. | last3 = Ray | first3 = K. J. | last4 = Kuo | first4 = T. M. | year = 2010 | title = Production of sophorolipid biosurfactants by multiple strains of the Starmerella (Candida) bombicola yeast clade | url = | journal = FEMS Microbiol Lett | volume = 311 | issue = 2| pages = 140–146 | doi=10.1111/j.1574-6968.2010.02082.x | pmid=20738402}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Parekh | first1 = V. J. | last2 = Pandit | first2 = A. B. | year = 2011 | title = Optimization of fermentative production of sophorolipid biosurfactant by starmerella bombicola NRRL Y-17069 using response surface methodology | url = | journal = International Journal of Pharmacy and Biological Sciences | volume = 1 | issue = 3| pages = 103–116 }}&lt;/ref&gt; un ramnolipīdi, ko ražo ''Pseudomonas aeruginosa'',&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Ito | first1 = S | last2 = Honda | first2 = H | last3 = Tomita | first3 = F | last4 = Suzuki | first4 = T | date = Dec 1971 | title = Rhamnolipids produced by Pseudomonas aeruginosa grown on n-paraffin (mixture of C 12 , C 13 and C 14 fractions) | url = | journal = J Antibiot (Tokyo) | volume = 24 | issue = 12| pages = 855–859 | doi=10.7164/antibiotics.24.855 | pmid=4334639}}&lt;/ref&gt; u.c.

Bioloģiskās virsmaktīvās vielas pastiprina ogļūdeņražu emulģēšanos un tām ir potenciāls izšķīdināt ogļūdeņražu piesārņojumus un uzlabot spēju mikrobiem tos ķīmiski noārdīt. Ja izmanto ķimikālijas ogļūdeņražu piesārņojuma likvidēšanai, tad vide var tikt piesārņota ar ķimikāliju blakusproduktiem. Savukārt, izmantojot bioloģiskas vielas, var gan efektīvi likvidēt ogļūdeņražu piesārņojumu, gan atstāt vidē vielas, kas var tikt noārdītas bioloģiskos procesos. Līdz ar to mikroorganismi, kuri ražo bioloģiskās virsmaktīvās vielas, varētu būt nozīmīgi ogļūdeņražu piesārņojumu vietu paātrinātai bioloģiska veida attīrīšanai.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rosenberg, E., Ron, E. Z|title= High and low molecular mass microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_1999-08_52_2/page/154|journal= Appl. Microbiol. Biotechnol. |volume=52|year=1999|pages=154–162|doi=10.1007/s002530051502|issue=2|pmid=10499255}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Del ‘Arco, J. P., De Franca, F. P|title= Influence of oil contamination levels on hydrocarbon biodegradation in sandy sediments|journal= Environ. Pollut.|volume= 110 |year=2001|pages=515–519}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Banat, I.M., Thahira-Rahman, J., Thayumanavan, T., Lakshmanaperumalsamy, P|title= Bioremediation of gasoline contaminated soil by a bacterial consortium amended with poultry litter, coir pith and rhamnolipid biosurfactant|journal= Bioresource Technol.|volume= 81 |year=2002|pages=25–32|doi=10.1016/S0960-8524(01)00105-5}}&lt;/ref&gt; Šīs vielas arī var tikt izmantotas uzlabotajā [[nafta]]s iegūšanā, kā arī potenciāli citos dabas aizsardzības pielietojumos.&lt;ref name=&quot;Rahman2&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Shulga, A., Karpenko, E., Vildanova-Martsishin, R., Turovsky, A., Soltys, M|title= Biosurfactant enhanced remediation of oil-contaminated environments|journal=Adsorpt. Sci. Technol. |volume=18|year=1999|pages=171–176|doi=10.1260/0263617001493369}}&lt;/ref&gt; Citi pielietojumi ir [[herbicīdi]], [[pesticīdi|pesticīdu]] preparāti, tīrīšanas līdzekļi, veselības aprūpē un [[kosmētika|kosmētikā]], [[koksne]]s masai un [[papīrs|papīram]], oglēm, [[tekstils|tekstilam]], [[keramika]]s apstrādē, [[pārtika]]s industrijā, [[Urāns (elements)|urāna]] [[rūda]]s pārstrādē un [[kūdra]]s atūdeņošanai.&lt;ref name=&quot;Banat&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Ron, E. Z., Rosenberg, E|title= Natural roles of biosurfactants|journal= Environ. Microbiol.|volume= 3 |year=2001|pages=229–236|doi=10.1046/j.1462-2920.2001.00190.x|issue=4|pmid=11359508}}&lt;/ref&gt;

Ja mikroorganismus, kas ražo bioloģiskas virsmaktīvas vielas,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M|title= Biosurfactants production and possible uses in [[microbial enhanced oil recovery]] and oil pollution remediation: a review|journal= Bioresource Technol. |volume=51|year=1995|pages=1–12|doi=10.1016/0960-8524(94)00101-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Kim, S.E., Lim, E. J., Lee, S.O., Lee, J. D., Lee, T.H|title= Purification and characterisation of biosurfactants from Nocardia sp. L-417|journal=Biotechnol. Appl. Biochem. |volume= 31 |year=2000|pages=249–253|doi=10.1042/BA19990111|issue=3}}&lt;/ref&gt; audzē ogļūdeņražu vidē, tad, ņemot [[Ogleklis|oglekli]] no vides, šie mikroorganismi sintezē daudz dažādu virsmaktīvo ķīmisko vielu, piemēram, glikolipīdus, fosfolipīdus u.c.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Muriel, J.M., Bruque, J.M., Olias, J.M., Sanchez, A. J|title= Production of biosurfactants by Cladosporium resinae|url=https://archive.org/details/biotechnology-letters_1996-03_18_3/page/235|doi=10.1007/BF00142937|journal=Biotechnol. Lett.  |volume=18|year=1996|pages=235–240|issue=3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Desai, J.D., Banat, I.M|title= Microbial production of surfactants and their commercial potential|pmc=232600|journal= Microbiol. Mol. Biol. Rev. |volume= 61|year=1997|pages=47–64|pmid=9106364|issue=1}}&lt;/ref&gt; Mikroorganismi saražo šīs vielas, lai emulģētu ogļūdeņražus un atvieglotu to uzņemšanu šūnās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Koloīdķīmija]]</text>
      <sha1>660ivqi85lsh5vclz423ez1dr5yr86f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egļu baravika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360525</id>
    <revision>
      <id>4483395</id>
      <parentid>4220730</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6037" sha1="cgg9gj5t9wrjozwc3trm5cpkh3xy2cc" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Boletus edulis JPG9.jpg 
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase =Homobasidiomycetes
| klase_lv =Himēnijsēnes
| kārta =Boletales
| kārta_lv =Beku rinda
| dzimta =Boletaceae
| dzimta_lv =Beku dzimta
| ģints =Boletus
| ģints_r =Beku ģints
| ģints_lv =Bekas
| suga =B. edulis
| suga_lv =Egļu baravika
| binomial =Boletus edulis
| kategorijas =nē
}}

'''Egļu baravika''' (''boletus edulis'') ir plaši izplatīta [[Beku dzimta|beku dzimtas]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā [[ēdamās sēnes]]. 

==Sēnes apraksts==
[[Attēls:Boletus edulis herkkutatti halki.jpg|thumb|Jaunas egļu baravikas augļķermenis šķērsgriezumā, kad cepurīte vēl nav attīstījusies]]
* [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa no tumši brūnas līdz gaiši brūnai, ar gaišākiem vai tumšākiem lāsumiem. Diametrs līdz 20, reti līdz 30 cm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fungi.lv/boletus_edulis.htm |title=Egļu baravika |access-date={{dat|2017|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170917034205/http://www.fungi.lv/boletus_edulis.htm |archivedate={{dat|2017|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;  Gluda un sausa. Sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta spilvenveidā. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu garšu un smaržu, griezuma vietā krāsu nemaina.
* [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: sākumā balti, vēlāk zaļgandzelteni. Atveres apaļas.
* [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: sākumā bumbuļveida, vēlāk ar paresninājumu apakšdaļā. Sākumā balts vai viegli brūngans, vēlāk ar izcilnētu baltu vai dzeltenīgu tīklveida zīmējumu. Garums līdz 20 cm, resnums 3-10 cm.
* [[Bazīdijsporas|Sporas]]: gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, 14-17/4,5-5,5 [[Mikrometrs|µm]].
* [[Bazīdija]]s: 40-50/10-12 µm.
* [[Cistīda]]s: 36-48/4-10 µm.&lt;ref&gt;V. Lūkins, Bekas, Rīga, &quot;Liesma&quot;, 1978.&lt;/ref&gt;

==Augšanas apstākļi==

Parasti no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos apstākļos atzīmēta no maija līdz novembrim,&lt;ref&gt;[http://www.entergauja.com/userfiles/files/GR_Bio_daudzv_GNP.pdf Cepurīšu sēnes GNP, 62. lpp.]&lt;/ref&gt; veido [[mikoriza|mikorizu]] ar eglēm. Aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.&lt;ref&gt;[http://www.latvijasdaba.lv/senes/boletus-edulis-bull-fr/ Egļu baravikas apraksts]&lt;/ref&gt;
Dabiski aug gandrīz visā Eiropā.
2001. gada pētījums Lietuvā parādīja, ka cepurītes izmēra maksimālais dienas pieaugums (ap 21 mm) konstatēts, kad [[relatīvais gaisa mitrums]] bija vislielākais, un augļķermenis pārtrauca augšanu, kad gaisa mitrums kritās zem 40%. &lt;ref&gt;{{cite journal |author=Kasparavicius, J. |year=2001 |title=Influence of climatic conditions on the growth of fruit bodies of ''Boletus edulis'' |url=https://archive.org/details/botanica-lithuanica_2001_7_1/page/73 |journal=Botanica Lithuanica |volume=7 |issue=1 |pages=73–78 |issn=1392-1665}}&lt;/ref&gt;

==Līdzīgas sugas==

Egļu baravika ir līdzīga [[priežu baravika]]i, [[ozolu baravika]]i un [[bērzu baravika]]i, kuru daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis par patstāvīgu sugu. Priežu baravikai stobriņi bālgani, vēlāk iedzelteni un beidzot zaļganbrūni, bērzu baravikai tie balti, vēlāk zaļgani un pati cepurīte krietni gaišāka kā priežu un egļu baravikām, ozolu baravikai arī cepurīte gaiši brūngana, stobriņi gaiši dzeltenbrūngani un mīkstums nedaudz irdens salīdzinājumā ar citām baravikām. Visas šīs sugas bieži sauc vienkārši par [[baravika|baravikām]].

Sēņotājiem baraviku sugas sajaukt nav jābaidās, visas tās ir ar vienādām praktiskajām īpašībām. Nevēlami ir sajaukt baravikas ar [[parastā žultsbeka|parasto žultsbeku]], kuras rūgtums tiek uzskatīts par neciešamu. Žultsbekas stobriņu slānis iesārts, uz vecumu uzpūties un tīklveida zīmējums uz kātiņa tumšāks un stipri izcilnēts. Šaubu gadījumā sēne turpat mežā pagaršojama.

Egļu baravikai Latvijā ir konstatētas divas papildu formas, kuras agrāk uzskatītas par patstāvīgām sugām - baltā forma ''Boletus edulis f. alba'' (agrāk baltā baravika ''Boletus persoonii''), kura no pamatformas atšķiras tikai ar baltu cepurītes krāsu,&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/boletus_edulis_4.htm Baltā baravika]&lt;/ref&gt; un dzeltenā forma ''Boletus edulis f. citrina'' (agrāk dzeltenā baravika ''Boletus venturii''), kura atšķiras tikai ar dzeltenu cepurītes krāsu.&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/boletus_edulis_3.htm Dzeltenā baravika]&lt;/ref&gt;

==Barības vērtība==
[[Attēls:Boletus edulis distribution.PNG|thumb|Egļu baravikas izplatība Ziemeļu puslodē (dabiskā) un Dienvidu puslodē (introducēta)]]
Visas baravikas ir augstvērtīgas ēdamās sēnes, lietojamas dažādos veidos. Pirms cepšanas nav jānovāra. Īpaši iesaka [[konservēšana]]i un žāvēšanai.&lt;ref&gt;A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 96. lpp., Rīga, &quot;Liesma&quot;, 1974.&lt;/ref&gt;

==Skatīt arī==

* [[Sēņošana]]
* [[Sēnes kulinārijā]]
* [[Sēņu tirdzniecība]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Boletus edulis|Egļu baravika}}
* [https://web.archive.org/web/20080612160824/http://miko.ldm.gov.lv/Boletus_edulis.htm Dabas muzejs] 
* [https://web.archive.org/web/20170925013530/http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/senes/29998-kas_ir_baravikas.html Baraviku apstrāde] 
* [https://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf Sēņotāja ceļvedis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171001045114/http://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf |date={{dat|2017|10|01||bez}} }} 
* [https://web.archive.org/web/20161128084018/http://www.zagribami.info/%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B1%D1%8B-%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8-%D0%BE%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B5-%D1%84%D0%BE%D1%82%D0%BE/boletus-edulis/ Белый гриб еловый и его формы] 

[[Kategorija:Bekas]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Stobriņu sēnes]]</text>
      <sha1>cgg9gj5t9wrjozwc3trm5cpkh3xy2cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baravikas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360770</id>
    <revision>
      <id>4483343</id>
      <parentid>4241283</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:11:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8680" sha1="bahx0xtwmoxvbzuveuz03lwi2dp0rn8" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Boletus edulis JPG9.jpg 
| att_nosaukums= 
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| apakšvalsts =Dikarya
| apakšvalsts_lv =Augstākās sēnes
| nodalījums    = Basidiomycota
| nodalījums_lv = Bazīdijsēnes
| apakšnodalījums =Agaricomycotina
| klase         = Agaricomycetes
| klase_lv      = Himēnijsēnes
| apakšklase =Agaricomycetidae
| rinda =Boletales
| rinda_lv =Beku rinda
| apakšrinda =Boletineae
| apakšrinda_lv =Beku apakšrinda
| dzimta =Boletaceae
| dzimta_lv =Beku dzimta
| ģints =Boletus
| ģints_lv =Bekas
| ģints_r = Beku ģints
| kategorijas =nē
}}
'''Baravikas''' jeb '''cietenes''' ir [[beku dzimta]]s [[sēnes]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/boletaceae/ |title=Beku dzimtas sēnes |access-date={{dat|2017|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160623110445/http://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/boletaceae |archivedate={{dat|2016|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; kuru [[sēne|augļķermeņus]] lieto pārtikā kā vērtīgas [[ēdamās sēnes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/senes/29998-kas_ir_baravikas.html |title=Baraviku pagatavošana |access-date={{dat|2017|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170925013530/http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/senes/29998-kas_ir_baravikas.html |archivedate={{dat|2017|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==

Vārds &quot;baravika&quot; aizgūts no slāvu valodām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/nosaukumi.shtml |title=Latvijas daba. Sēņu nosaukumi stāsta |access-date={{dat|2021|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211216073952/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/nosaukumi.shtml }}&lt;/ref&gt; kurās &quot;bor&quot; apzīmēja [[sils|silu]], baraviku iecienīto meža tipu. Vietām tiek lietots apvidvārds &quot;cietene&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/7/pdf/valodas_prakse_Nr7.pdf |title=Valodas konsultācijas. Anna Stafecka. Iz novadu valodas pūra lādes. |access-date={{dat|2021|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211216073951/https://www.valodaskonsultacijas.lv/uploads/suggested_sources/7/pdf/valodas_prakse_Nr7.pdf }}&lt;/ref&gt; kas iespējami saistās ar igauņu baravikas sinonīmu &quot;''kiviseen''&quot;, &quot;akmenssēni&quot;. Dažas vārdnīcas pat norāda &quot;cieteni&quot; latviski kā pamatvārdu,&lt;ref&gt;[https://latvian_russian.academic.ru/11129 Latviešu-krievu vārdnīca. Cietene]&lt;/ref&gt;, bet &quot;baraviku&quot; kā apvidvārdu.&lt;ref&gt;[https://latvian_russian.academic.ru/8611/baravika Latviešu-krievu vārdnīca. Baravika]&lt;/ref&gt;

Līdz 21. gadsimta sākumam jēdziens &quot;baravikas&quot; latviski apzīmēja dažas vizuāli līdzīgas plašās [[beku ģints]] sēņu sugas, kuras sadzīvē un populārajos sēņu noteicējos parasti netika savstarpēji atšķirtas. Tomēr pēc tam ģenētiski molekulāru pētījumu rezultātā beku ģints tika pēc radniecības sadalīta daudzās sīkākās un 2020. gados terminu &quot;baravikas&quot; un &quot;beku ģints&quot; nozīme Latvijas teritorijā sakrīt — visas 4 Latvijā atrastās šīs ģints sēņu sugas ir baravikas. Tomēr pavisam pasaulē ģintī uz 2021. gada sākumu zināmas 282 sugas,&lt;ref&gt;[https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/62HH2 Catalogue of Life. Boletus]&lt;/ref&gt; tai skaitā Vidusjūras reģionā populārā un Lietuvā atrastā ''[[Boletus aereus]]'' (&quot;bronzas baravika&quot;) un oficiālie latviskie nosaukumi tām nav doti, pašlaik atbilstoši tradīcijai tām ir pieļaujami gan &quot;beka&quot;, gan &quot;baravika&quot;.

Vairākās citās valodās vārds &quot;baravikas&quot; vai tā formas apzīmē ne tikai visu beku ģinti, bet arī beku dzimtu ({{val|lt|Baravykai, Baravykiečiai}}, {{val|et|Kivipuravik, Puravikulaadsed}}, {{val|pl|Borowik, Borowikowce}}), citās tikai ģinti ({{val|ru|Боровик}}, {{val|be|Баравік}}).

== Taksonomija ==

Dažādi avoti Latvijā izšķir no 4 līdz 19 baraviku formām, kuras ir atkarīgas no augšanas vietas: egļu, priežu, bērzu, ozolu un citas. Radikālākie skatījumi egļu baravikas formu reizēm izdala kā galveno, pārējās atzīstot tikai par tās paveidiem. Atšķirības pārsvarā attiecas uz cepurītes krāsu, kātiņa formu un tā tīklveida zīmējumu, dažreiz sugas grūti atšķirt citu no citas un to nosaukumi tiek saistīti ar attiecīgo koku sugu.&lt;ref name=&quot;LLSG&quot;&gt;I.Dāniele, D.Meiere &quot;''Lielā Latvijas sēņu grāmata''&quot;, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 24. lpp.&lt;/ref&gt; Saskaņā ar pašreizējo sistemātiku, Latvijā ir zināmas 3 vai 4 baraviku sugas un 2 vai 3 egļu baravikas formas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fungi.lv/boletus_edulis.htm |title=Egļu baravikas formas |access-date={{dat|2017|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170917034205/http://www.fungi.lv/boletus_edulis.htm |archivedate={{dat|2017|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

=== Egļu baravika (Boletus edulis) ===
{{main|Egļu baravika}}
Aug egļu un jauktajos egļu mežos. Cepurītes krāsa — kastaņbrūna, brūna, nevienmērīga, ar gaišākiem vai tumšākiem lāsumiem. Kātiņš sākumā resns, bumbuļveidīgs, vēlāk — vālesveidīgs un izstiepts, apakšdaļa ar paresninājumu. Tīklveida zīmējums ir redzams kātiņa augšdaļā.

=== Bērzu baravika (Boletus betulicolus) ===
{{main|Bērzu baravika}}
Aug bērzu un jauktajos bērzu mežos. Cepurītes krāsa — gaiši brūna, pelēcīgi brūna, pie malas gaišāka, stobriņi ir īsi. Kātiņš ir resns, bumbuļveidīgs, ar paresninājumu apakšdaļā, ar tīklveida zīmējumu augšdaļā. Liela daļa pētnieku to atzīst tikai par egļu baravikas formu.

=== Priežu baravika (Boletus pinophilus) ===
{{main|Priežu baravika}}
Aug smilšainos priežu mežos un jauktajos priežu mežos. Cepurītes krāsa tumši sarkanbrūna, reizēm ar zilpelēku nokrāsu un gaišu malu (vistumšākā cepurīte starp baravikām). Kātiņš sākumā balts vai viegli brūngans, vēlāk ar izcilnētu baltu vai dzeltenīgu tīklveida zīmējumu.

=== Ozolu jeb vasaras baravika (Boletus reticulatus) ===
{{main|Ozolu baravika}}
Latvijā sastopama retāk kā citas baravikas. Aug zem ozoliem lapu un jauktos mežos, parkos. Cepurītes krāsa ir pelēcīgi brūna vecumā reizēm saplaisājusi. Kātiņš ar paresninājumu apakšdaļā, ar izcilnētu tīklveida zīmējumu.

== Ekoloģija ==
Baraviku [[Sēne|augļķermeņi]] Latvijā atrodami parasti no [[jūnijs|jūnija]] vidus līdz [[oktobris|oktobra]] vidum trijās četrās kārtās: reti un atsevišķi jūnija beigās, ražas kārta [[jūlijs|jūlija]] vidū, masveidā [[augusts|augusta]] otrajā pusē un [[septembris|septembra]] pirmajā pusē dažādos [[mežs|mežos]], sausākās vietās. Mikorizu veido ar aptuveni 50 [[koks|koku]] sugām, visbiežāk ar [[egles|eglēm]], [[priedes|priedēm]], [[bērzi]]em, [[ozoli]]em. Vasarā var atrast jaunajos mežos un stādījumos, silmalās. Rudenī dziļāk mežā, pie veciem kokiem, pie takām un pamestiem ceļiem. Bieži aug grupās vai saimēs (dažāda vecuma grupa) un atsevišķi.

== Bioloģiski aktīvās vielas ==
Baraviku augļķermeņi satur vērtīgu [[steroīdi|steroīdu]] — [[ergosterols|ergosterolu]] (500 mg uz 100 g kaltētu sēņu)&lt;ref name=Mattilla2002&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Mattila P, Lampi A-M, Ronkainen R, Toivo J, Piironen V. |year=2002 |title=Sterol and vitamin D&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; contents in some wild and cultivated mushrooms |url=https://archive.org/details/food-chemistry_2002-03_76_3/page/293 |journal=Food Chemistry |volume=76 |issue=3 |pages=293–98|doi=10.1016/S0308-8146(01)00275-8}}&lt;/ref&gt;, kā arī tā atvasinājumu [[ergosterola peroksīds|ergosterola peroksīdu]] (30 mg uz 100 g kaltētu sēņu). Ergosterola peroksīdam piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma aktivitāte, kā arī tam konstatētas [[citotoksiski preparāti|citotoksiskas]] īpašības attiecībā uz dažām laboratorijā kultivētām [[vēzis (slimība)|vēža]] šūnu līnijām.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author= Krzyczkowskia W, Malinowskaa E, Suchockib P, Klepsa J, Olejnikd M, Herold F. |year=2008 |title=Isolation and quantitative determination of ergosterol peroxide in various edible mushroom species |journal=Food Chemistry |volume=113 |issue=1 |pages=351–55 |doi=10.1016/j.foodchem.2008.06.075}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Boletus|Beku ģints}}
[http://www.senes.lv/Beku-becinju_sugas.htm Sēnes.lv. Beku sugas]

[[Kategorija:Bekas]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Stobriņu sēnes]]</text>
      <sha1>bahx0xtwmoxvbzuveuz03lwi2dp0rn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Doktora Tulpa anatomijas stunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365141</id>
    <revision>
      <id>4483397</id>
      <parentid>3847393</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7573" sha1="bpy8mfb20yy0ugb4y1rsct1r9z0doxi" xml:space="preserve">{{mākslas darba infokaste/wikidata}}
'''''Doktora Tulpa anatomijas stunda''''' ir nīderlandiešu gleznotāja [[Rembrants|Rembranta]] eļļas krāsas glezna, tapusi 1632. gadā. Glezna atrodas [[Mauritshuis|Mauricheisas]] muzejā [[Hāga|Hāgā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]. To uzskata par vienu no Rembranta agrīnajiem meistardarbiem.

Darbā doktors [[Nikolāss Tulps]] attēlots medicīnas profesionāliem izskaidrojot [[roka]]s [[muskulis|muskulatūru]]. Daži no skatītājiem ir dažādi ārsti, kuri par iekļaušanu gleznā samaksāja komisiju. Gleznas augšējā kreisajā stūrī ir paraksts ''Rembrandt. f[ecit] 1632''. Tas varētu būt pirmais gadījums, kad Rembrants parakstījies ar savu vārdu tā oriģinālformā; iepriekš viņš izmantoja monogrammu ''RHL'' (Rembrants Harmenszons no [[Leidene]]s), līdz ar to tā ir zīme par viņa pieaugošo māksliniecisko pārliecību.

== Priekšvēsture ==
Notikumu var datēt ar 1632. gada 31. janvāri: [[Amsterdama]]s ķirurgu ģilde, kuras pārstāvis Tulps bija oficiālais pilsētas anatoms, atļāva tikai vienu publisku [[sekcija]]s veikšanu gadā un ķermenim būtu jābūt no noziedznieka, kam izpildīts nāvessods.&lt;ref name=&quot;Rachlin&quot;&gt;{{cite book|last=Rachlin|first=Harvey |title=Scandals, Vandals and Da Vincis|publisher=Chrysalis Books|year=2007|pages=55&amp;ndash;61|isbn=978-1-86105-878-2|url=https://books.google.com/books?id=3VoL3-rMmZQC&amp;pg=PA55}}&lt;/ref&gt;

[[Anatomija]]s stundas 17. gadsimtā bija sabiedrisks notikums, kas notika lekciju telpās. Pats pasākums notika gluži kā teātra izrādes formā un par ieejas maksu bez studentiem un kolēģiem to varēja apmeklēt arī ierindas pilsētnieki. Skatītāji ir apģērbti atbilstoši šim sociālajam notikumam. Tiek uzskatīts, ka augšējais (netur papīru) un vistālāk pa kreisi esošais tēls attēlam ticis pievienots vēlāk.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Delaney|first=Samuel R.|title=Silent Interviews: On Language, Race, Sex, Science Fiction, and Some Comics--A Collection of Written Interviews|year=2011|publisher=Wesleyan University Press|location=Middletown, CT|page=98|url=https://books.google.com/books?id=0alRH-n1SpYC&amp;pg=PA98&amp;dq=%22Adriaan+Adriaanszoon%22&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=rC5nUYumJo31iQKdi4GACQ&amp;ved=0CDcQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=%22Adriaan%20Adriaanszoon%22&amp;f=false}}&lt;/ref&gt;

Katru piecu līdz desmit gadu laikā ķirurģijas ģilde pasūtīja portretu perioda vadošajam portretistam; Rembrants šim uzdevumam tika izvēlēts, kad viņam bija 26 gadi un viņš bija tikko ieradies Amsterdamā. Tas Amsterdamā bija viņa pirmais lielākais pasūtījums. Katrs no portretā iekļautajiem vīriešiem samaksāja noteiktu summu, lai tiktu iekļauts darbā, un centrālie tēli (šajā gadījumā doktors Tulps), iespējams, maksāja pat divas reizes vairāk. Rembranta anatomiskais portrets radikāli mainīja žanra nostādnes, attēla centrā iekļaujot līķi pilnā garumā (izmantojot Jēzus Kristus veida ikonogrāfiju) un radot ne tikai portretu, bet arī dramatisku [[mizanscēna|mizanscēnu]]. Rembranta attēls ir [[fikcija]]; tipiskā anatomijas stundā ķirurgs sāktu ar krūškurvja dobuma un krūšu kurvja atvēršanu, jo iekšējie orgāni sabojājas visātrāk.

Trūkst viena cilvēka: sagatavotāja, kura uzdevums bija sagatavot ķermeni stundai. 17. gadsimtā tāds nozīmīgs zinātnieks kā doktors Tulps netiktu iesaistīts tādā vienkāršā un asiņainā darbā kā griešana; šādi uzdevumi tiktu atstāti citiem. Tieši šī iemesla dēļ attēlā nav nekādu griešanas instrumentu. Tā vietā apakšējā labajā stūrī redzama atvērta milzīga mācību grāmata, iespējams, 1543. gadā izdotā [[Andreass Vezālijs|Andreasa Vezālija]] ''[[De humani corporis fabrica]]'' (''Par cilvēka ķermeņa uzbūvi'').

== Līķis ==
Attēlotais līķis ir noziedznieks Ariss Kints (Adriāna Adriānsona segvārds), kuru notiesāja par bruņotu laupīšanu un notiesāja uz [[nāvessods|nāvi]] pakarot. Nāvessods tika izpildīts šīs ainas attēlošanas dienā.&lt;ref name=&quot;carnal_art&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=O'Bryan|first=C. Jil|title=Carnal Art |publisher=University of Minnesota Press|year=2005|pages=64&amp;ndash;67|isbn=978-0-8166-4322-6|url=https://books.google.com/books?id=x1KEO_H34EcC&amp;pg=PA64}}&lt;/ref&gt; Līķa seja ir daļēji ieēnota,&lt;ref name=&quot;Rachlin&quot; /&gt; norāde uz ''umbra mortis'' (nāves ēna); šo paņēmienu Rembrants izmantoja visai bieži.

[[Attēls:Rembrandt Harmensz-navel.jpg|thumb|200px|Līķa naba ir atveidota burta &quot;R&quot; formā]]
Franču mākslas vēsturnieks Žans Marija Klarks norāda, ka līķa nabai piemīt lielā &quot;R&quot; burta forma un saista šo novērojumu ar to, ka 1632. gadā Rembrants aktīvi strādāja pie sava paraksta izveides, secīgi izmantojot triju veidu parakstus, līdz 1633. gadā palika pie galīgā varianta, sava vārda.&lt;ref&gt;Michiel Koolbergen, &quot;De R van Rembrandt. Waarheen wijst de tang van dokter Tulp?&quot; ''Trouw'', 31 January 1992, 13; this article appeared on the 360th anniversary of the original anatomy lesson by Dr. Tulp. See also, http://www.rembrandt-signature-file.com/remp_texte/remp051.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120402111315/http://www.rembrandt-signature-file.com/remp_texte/remp051.pdf |date={{dat|2012|04|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Medicīnas speciālisti komentējuši 26 gadus vecā Rembranta veiktā muskuļu un cīpslu attēlojuma precizitāti. Nav zināms, kur viņš ieguvis šādas zināšanas; iespējams, ka viņš nokopējis informāciju no anatomijas mācību grāmatas. Tomēr 2006. gadā nīderlandiešu pētnieki atkārtoti izveidoja ainu ar vīrieša līķi, atklājot vairākas neatbilstības kreisajā apakšdelmā salīdzinājumā ar īstu līķi.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|last=IJpma |title=The Anatomy Lesson of Dr. Nicolaes Tulp by Rembrandt (1632): A Comparison of the Painting With a Dissected Left Forearm of a Dutch Male Cadaver |journal=J Hand Surg [Am] |year=2006 |volume=31 |issue=6 |pages=882–891 |url=http://www.handsurg.eu/resources/rembrandt_en.pdf |doi=10.1016/j.jhsa.2006.02.014 |first4=Marcel F. |last4=Meek |first3=Jean-Philippe A. |last3=Nicolai |first2=Robert C. |last2=Van De Graaf |first1=Frank F.A. |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070926154457/http://www.handsurg.eu/resources/rembrandt_en.pdf |archivedate=26 September 2007 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce | pmid = 17225789 | volume=150 | issue=50 | title=[The anatomy lesson of Dr Nicolaes Tulp by Rembrandt (1632) and the findings during dissection of the forearm of a cadaver: anatomical discrepancies] | author=IJpma FF, van de Graaf RC, Nicolai JP, Meek MF | journal=Ned Tijdschr Geneeskd | pages=2756-65}}&lt;/ref&gt;

2007. gada pētījumā amerikāņu mākslinieks un anatoms Deivids Džekovs ar kolēģiem demonstrēja, ka noslēpumainā baltā aukla, kas stiepjas gar plaukstu un mazo pirkstiņu, ilgstoši uzskatīta vai nu par elkoņa nervu vai mākslinieka kļūdu, visticamāk, ir anomāla apakšdelma muskuļa cīpsla.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce | author = Jackowe DJ, Moore MK, Bruner AE, Fredieu JR | date = Nov 2007 | title = New insight into the enigmatic white cord in Rembrandt's The Anatomy Lesson of Dr. Nicolaes Tulp (1632) | url =https://archive.org/details/sim_journal-of-hand-surgery_2007-11_32a_9/page/1471| journal = J Hand Surg Am. | volume = 32 | issue = 9| pages = 1471–6 | doi=10.1016/j.jhsa.2007.07.006}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1632. gada gleznas]]
[[Kategorija:Rembranta gleznas]]</text>
      <sha1>bpy8mfb20yy0ugb4y1rsct1r9z0doxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ovidijs Verbicks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382404</id>
    <revision>
      <id>4483611</id>
      <parentid>4482815</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:48:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4483611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2769" sha1="842lemlqjg9qkma1pj5rxw83gnt5j7o" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name                 = Ovidijs Verbicks
| image                = Verbickas.JPG
| fullname             = 
| birth_date           = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}}
| birth_place          = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}}
| height               = 185
| currentclub          = [[FK Žalgiris]]
| clubnumber           = 22
| position             = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1               = 2012-2014  |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]]  |caps1 = 53  |goals1 = 0
| years2               = 2014       |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps2 = 31  |goals2 = 6
| years3               = 2014-2015  |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]]                   |caps3 = 4   |goals3 = 0
| years4               = 2015-2017  |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Atlantas&quot;]]       |caps4 = 47  |goals4 = 12
| years5               = 2017–2019  |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles &quot;Sūduva&quot;]]      |caps5 = 68  |goals5 = 13
| years6               = 2020       |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]]                       |caps6 = 14  |goals6 = 0
| years7               = 2021–      |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]]                |caps7 = 175 |goals7 = 13
| nationalyears1       = 2011-2012      |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 =  7 |nationalgoals1 = 2
| nationalyears2       = 2013-2014      |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 =  8 |nationalgoals2 = 1
| nationalyears3       = 2016-          |nationalteam3 = {{fb|LTU}}                    |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1
| pcupdate             = 17.06.2026.
| ntupdate             = 13.12.2024.
}}

'''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas &quot;Žalgiris&quot;]] sastāvā.
== Sasniegumi == 
'''Marijampoles &quot;Sūduva&quot;'''
* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019
* [[Lietuvas kauss]]: 2019
* [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019
'''Viļņas &quot;Žalgiris&quot;'''

* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024
* [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klaipēdas &quot;Atlantas&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>842lemlqjg9qkma1pj5rxw83gnt5j7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deivids Čaums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383713</id>
    <revision>
      <id>4483350</id>
      <parentid>2846259</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:14:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2623" sha1="lzxzk4wlewws7icirwjd4gjik0mx4j9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Deivids Čaums
 |    vārds_orig = ''David Chaum''
 |        attēls = Chaum.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1955
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
 |     pilsonība = {{ASV}}
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = izgudrotājs, kriptogrāfs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Deivids Lī Čaums''' ({{val-en|David Lee Chaum}}) ir [[ASV|amerikāņu]] [[datorzinātne|datorzinātnieks]] un [[kriptogrāfija|kriptogrāfs]]. Viņš ir pazīstams kā ''[[ecash]]'' radītājs, kas bija [[ciparnauda]]s sistēma, kuras mērķis bija saglabāt lietotāju [[anonimitāte|anonimitāti]]. Viņš ir arī vairāku kriptogrāfijas protokolu izgudrotājs un uzņēmuma ''[[DigiCash]]'' dibinātājs.&lt;ref name=&quot;Greenberg&quot;&gt;Greenberg, Andy (2012). ''This Machine Kills Secrets: How WikiLeakers, Cypherpunks, and Hacktivists Aim to Free the World's Information''. Dutton Adult.  {{ISBN|0525953205}}.&lt;/ref&gt; Viņa 1981. gada pētījums &quot;Neizsekojams elektroniskais pasts, atpakaļadreses un digitālie pseidonīmi&quot; ({{val-en|Untraceable Electronic Mail, Return Addresses, and Digital Pseudonyms}}) bija pamats tālākai izpētei par anonīmu saziņu datoru tīklos.&lt;ref&gt;Danezis, George; Diaz, Claudia (January 2008) &quot;[ftp://ftp.research.microsoft.com/pub/tr/TR-2008-35.pdf Survey of Anonymous Communication Channels]{{dead link|date=December 2017 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}&quot;. Technical Report MSR-TR-2008-35. Microsoft Research; For the paper, see {{cite journal | last1 = Chaum | first1 = David | year = 1981 | title = Untraceable Electronic Mail, Return Addresses, and Digital Pseudonyms | url =https://archive.org/details/sim_association-for-computing-machinery-communications_1981-02_24_2/page/84| journal = Communications of the ACM | volume = 24 | issue = 2| pages = 84–90 | doi = 10.1145/358549.358563 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|David Chaum}}
* [http://www.chaum.com/ Mājaslapa]

{{Persona-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Čaums, Deivids}}
[[Kategorija:ASV datorzinātnieki]]
[[Kategorija:Kriptogrāfi]]</text>
      <sha1>lzxzk4wlewws7icirwjd4gjik0mx4j9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Premjerministri</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385710</id>
    <revision>
      <id>4483319</id>
      <parentid>4479462</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79315" sha1="rfjyp6yucmc77g85zu4pjy9ucfcgmct" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q14212.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Premjerministrs
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q139921464|Q139921464]]
| ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2026-05-25
| 
|-
| [[:d:Q57627|Q57627]]
| [[Janezs Janša]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2026-05-22&lt;br/&gt;2020-03-13
| 2022-05-25
|-
| [[:d:Q6180897|Q6180897]]
| ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15&lt;br/&gt;2024-05-02
| 2026-05-15
|-
| [[:d:Q6791373|Q6791373]]
| ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15
| 
|-
| [[:d:Q124488292|Q124488292]]
| [[Pēters Maģars]]
| ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]''
| 2026-05-09
| 
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q139573306|Q139573306]]
| ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2026-04-27
| 
|-
| [[:d:Q69304565|Q69304565]]
| ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2026-04-13
| 
|-
| [[:d:Q24254499|Q24254499]]
| ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2026-04-07
| 
|-
| [[:d:Q110962738|Q110962738]]
| ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2026-03-30
| 
|-
| [[:d:Q111772343|Q111772343]]
| ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]''
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2026-03-27
| 
|-
| [[:d:Q138678989|Q138678989]]
| ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]''
| [[premjerministrs]]
| 2026-03-15
| 
|-
| [[:d:Q28860866|Q28860866]]
| [[Robs Jetens|Rob Jetten]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2026-02-23
| 
|-
| [[:d:Q110313525|Q110313525]]
| ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-02-19
| 2026-05-08
|-
| [[:d:Q7686199|Q7686199]]
| ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]''
| ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]''
| 2026-02-17
| 
|-
| [[:d:Q7460973|Q7460973]]
| ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2026-01-15
| 
|-
| [[:d:Q5437258|Q5437258]]
| ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-12-18
| 
|-
| [[:d:Q10819807|Q10819807]]
| [[Andrejs Babišs]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2025-12-09&lt;br/&gt;2017-12-06
| http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727&lt;br/&gt;2021-12-17
|-
| [[:d:Q31752753|Q31752753]]
| ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2025-11-13
| 
|-
| [[:d:Q136489383|Q136489383]]
| ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2025-11-01
| 
|-
| [[:d:Q1705028|Q1705028]]
| [[Sanaje Takaiči]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2025-10-21
| 
|-
| [[:d:Q136542212|Q136542212]]
| ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-20
| 
|-
| [[:d:Q136448305|Q136448305]]
| ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-06
| 2025-10-20
|-
| [[:d:Q16734600|Q16734600]]
| ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2025-09-16
| 
|-
| [[:d:Q23842116|Q23842116]]
| [[Sušila Kārki]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2025-09-12
| 2026-03-27
|-
| [[:d:Q20089181|Q20089181]]
| [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2025-09-09
| 
|-
| [[:d:Q16139757|Q16139757]]
| ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-09-07
| 
|-
| [[:d:Q135934976|Q135934976]]
| ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2025-09-02
| 
|-
| [[:d:Q136026273|Q136026273]]
| ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]''
| [[premjerministrs]]
| 2025-08-30
| 
|-
| [[:d:Q133540883|Q133540883]]
| ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2025-08-28
| 
|-
| [[:d:Q124516173|Q124516173]]
| [[Inga Ruģiniene]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-26
| 
|-
| [[:d:Q135650664|Q135650664]]
| ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2025-08-05
| 
|-
| [[:d:Q1563291|Q1563291]]
| ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-04
| 2025-09-25
|-
| [[:d:Q135454730|Q135454730]]
| ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2025-07-25
| 
|-
| [[:d:Q61112536|Q61112536]]
| [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2025-07-17
| 
|-
| [[:d:Q12587400|Q12587400]]
| ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2025-07-03
| 
|-
| [[:d:Q13018661|Q13018661]]
| ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-03&lt;br/&gt;2024-08-14
| 2025-09-07&lt;br/&gt;2024-08-16
|-
| [[:d:Q4918594|Q4918594]]
| ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-01
| 2025-07-03
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-06-23
| 
|-
| [[:d:Q4142905|Q4142905]]
| ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2025-06-13
| 2026-03-30
|-
| [[:d:Q6357939|Q6357939]]
| ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2025-05-19
| 
|-
| [[:d:Q109772130|Q109772130]]
| ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q1151156|Q1151156]]
| ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2023-06-12
| 2025-06-23&lt;br/&gt;2023-06-15
|-
| [[:d:Q566257|Q566257]]
| [[Frīdrihs Mercs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q68837007|Q68837007]]
| ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 2026-01-15
|-
| [[:d:Q4414|Q4414]]
| [[Fors Gnasingbe]]
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 
|-
| [[:d:Q16091128|Q16091128]]
| ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2025-05-02
| 
|-
| [[:d:Q57712|Q57712]]
| [[Kamla Persada-Bisensara]]
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-05-01
| 
|-
| [[:d:Q42478807|Q42478807]]
| ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2025-04-16
| 
|-
| [[:d:Q1268462|Q1268462]]
| ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q16262782|Q16262782]]
| ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q5360975|Q5360975]]
| ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2025-03-21
| 
|-
| [[:d:Q107504646|Q107504646]]
| ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-03-17
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q192533|Q192533]]
| [[Marks Kārnijs]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2025-03-14
| 
|-
| [[:d:Q56235580|Q56235580]]
| [[Aļaksandrs Turčins]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2025-03-10
| 
|-
| [[:d:Q64576653|Q64576653]]
| [[Kristians Štokers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-03-03
| 
|-
| [[:d:Q638463|Q638463]]
| ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2025-02-08
| 
|-
| [[:d:Q336599|Q336599]]
| [[Barts de Vēvers]]
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2025-02-03
| 
|-
| [[:d:Q920403|Q920403]]
| ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]''
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2025-01-23&lt;br/&gt;2020-06-27
| 2022-12-17
|-
| [[:d:Q8083950|Q8083950]]
| ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-01-22
| 2025-12-18
|-
| [[:d:Q59978016|Q59978016]]
| ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2025-01-16
| 2026-02-19
|-
| [[:d:Q131749390|Q131749390]]
| ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2025-01-12
| 
|-
| [[:d:Q64168538|Q64168538]]
| ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-01-10&lt;br/&gt;2021-10-11
| 2025-03-03&lt;br/&gt;2021-12-06
|-
| [[:d:Q6761049|Q6761049]]
| ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2025-01-01
| 
|-
| [[:d:Q31178879|Q31178879]]
| ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2024-12-27
| 2025-03-24
|-
| [[:d:Q21179176|Q21179176]]
| ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2024-12-23&lt;br/&gt;2023-06-15
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2024-12-23
|-
| [[:d:Q108856371|Q108856371]]
| [[Kristrūna Frostadotira]]
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-12-21
| 
|-
| [[:d:Q12963|Q12963]]
| [[Fransuā Bairū]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-12-13
| 2025-09-09
|-
| [[:d:Q12655545|Q12655545]]
| [[Gintauts Palucks]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2024-12-12
| 2025-08-04
|-
| [[:d:Q131377413|Q131377413]]
| ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-12-09
| 2025-03-29
|-
| [[:d:Q116056730|Q116056730]]
| ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q95099155|Q95099155]]
| ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2024-11-29&lt;br/&gt;2016-11-16
| 2020-12-23
|-
| [[:d:Q113577661|Q113577661]]
| ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2024-11-21&lt;br/&gt;2022-08-21
| 2022-12-05
|-
| [[:d:Q131140314|Q131140314]]
| ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-11-11
| 
|-
| [[:d:Q1335527|Q1335527]]
| [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2024-11-11&lt;br/&gt;2024-10-01
| 2025-10-21&lt;br/&gt;2024-11-11
|-
| [[:d:Q98298397|Q98298397]]
| ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2024-09-24
| 
|-
| [[:d:Q122759674|Q122759674]]
| ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-09-23
| 2024-12-08
|-
| [[:d:Q97011032|Q97011032]]
| ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2024-09-18
| 
|-
| [[:d:Q438465|Q438465]]
| [[Mišels Barnjē]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-09-05
| 2024-12-13
|-
| [[:d:Q12278288|Q12278288]]
| ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2024-08-27&lt;br/&gt;2024-04-09
| 2025-01-16&lt;br/&gt;2024-08-27
|-
| [[:d:Q129263796|Q129263796]]
| ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2024-08-17
| 
|-
| [[:d:Q13026319|Q13026319]]
| ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2024-08-16
| 2025-07-01
|-
| [[:d:Q128804528|Q128804528]]
| ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-08-10
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q66793577|Q66793577]]
| ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2024-08-02
| 
|-
| [[:d:Q1789192|Q1789192]]
| [[Kristens Mihals]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q3195923|Q3195923]]
| [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2018-02-15&lt;br/&gt;2015-10-12
| 2025-09-09&lt;br/&gt;2021-07-13&lt;br/&gt;2016-08-04
|-
| [[:d:Q6383803|Q6383803]]
| [[Kīrs Stārmers]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2024-07-05
| 
|-
| [[:d:Q22338116|Q22338116]]
| [[Diks Shofs]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2024-07-02
| 2026-02-23
|-
| [[:d:Q46675558|Q46675558]]
| [[Hristijans Mickoskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-06-23
| 
|-
| [[:d:Q117472023|Q117472023]]
| ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2024-06-12
| 
|-
| [[:d:Q126086566|Q126086566]]
| ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-05-23
| 2025-01-11
|-
| [[:d:Q5116472|Q5116472]]
| ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q16151955|Q16151955]]
| ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q6504758|Q6504758]]
| ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]''
| ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q333811|Q333811]]
| ''[[:d:Q333811|John Swinney]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2024-05-08
| 
|-
| [[:d:Q124343904|Q124343904]]
| ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2024-05-03
| 
|-
| [[:d:Q6860678|Q6860678]]
| ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 2025-04-16
|-
| [[:d:Q125591036|Q125591036]]
| ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]''
| ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]''
| 2024-04-25
| 2025-11-12
|-
| [[:d:Q7518922|Q7518922]]
| [[Saimons Heriss]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2024-04-09
| 2025-01-23
|-
| [[:d:Q879376|Q879376]]
| ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2017-01-11
| 2024-12-21&lt;br/&gt;2017-11-30
|-
| [[:d:Q11764394|Q11764394]]
| [[Luišs Montenegru]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q56312650|Q56312650]]
| ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2024-04-02
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q20423278|Q20423278]]
| ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2024-03-28
| 
|-
| [[:d:Q2096387|Q2096387]]
| [[Šahbazs Šarīfs]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2024-03-03&lt;br/&gt;2022-04-11
| 2023-08-13
|-
| [[:d:Q22209348|Q22209348]]
| ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2024-02-27
| 
|-
| [[:d:Q5441662|Q5441662]]
| ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2024-02-26
| 
|-
| [[:d:Q114735638|Q114735638]]
| ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-02-25
| 2024-04-30
|-
| [[:d:Q27885302|Q27885302]]
| ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2024-02-08
| 
|-
| [[:d:Q124436646|Q124436646]]
| ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2024-02-06
| 
|-
| [[:d:Q57843|Q57843]]
| ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-02-06&lt;br/&gt;2017-05-31
| 2024-05-02&lt;br/&gt;2017-06-29
|-
| [[:d:Q16119688|Q16119688]]
| ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-02-05
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q21234823|Q21234823]]
| ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]''
| ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03
| 
|-
| [[:d:Q6837191|Q6837191]]
| ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03&lt;br/&gt;2020-01-11
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q5860953|Q5860953]]
| [[Talats Džaferi]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-01-28
| 2024-06-23
|-
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 
|-
| [[:d:Q3327520|Q3327520]]
| ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-01-17&lt;br/&gt;2022-07-19
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2022-07-24
|-
| [[:d:Q30339350|Q30339350]]
| [[Gabriels Atāls]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-01-09
| 2024-09-05
|-
| [[:d:Q106598060|Q106598060]]
| ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-01-01
| 2024-05-22
|-
| [[:d:Q627337|Q627337]]
| ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2023-12-21
| 
|-
| [[:d:Q946|Q946]]
| [[Donalds Tusks]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2023-12-13
| 
|-
| [[:d:Q74370310|Q74370310]]
| [[Kristofers Laksons]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-11-27
| 
|-
| [[:d:Q592101|Q592101]]
| ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]''
| ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q6070218|Q6070218]]
| [[Pedro Sančess]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2023-11-17&lt;br/&gt;2020-01-08&lt;br/&gt;2018-06-02
| 2023-07-25&lt;br/&gt;2019-04-30
|-
| [[:d:Q6307840|Q6307840]]
| ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2023-11-15
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q109784588|Q109784588]]
| ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2023-11-11
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q123342092|Q123342092]]
| ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2023-11-04
| 
|-
| [[:d:Q101225458|Q101225458]]
| [[Milojko Spajičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2023-10-31
| 
|-
| [[:d:Q57606|Q57606]]
| [[Roberts Fico]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-10-25
| 
|-
| [[:d:Q3434569|Q3434569]]
| ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2023-10-16
| 
|-
| [[:d:Q108461966|Q108461966]]
| ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]''
| [[premjerministrs]]
| 2023-09-28
| 2023-11-04
|-
| [[:d:Q61121565|Q61121565]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2023-09-15
| 2026-05-14
|-
| [[:d:Q359480|Q359480]]
| [[Fumio Kisida]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10&lt;br/&gt;2021-10-04
| 2024-10-01&lt;br/&gt;2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10
|-
| [[:d:Q57856|Q57856]]
| ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-09-08
| 
|-
| [[:d:Q118213697|Q118213697]]
| ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2023-08-22
| 2024-08-16
|-
| [[:d:Q13024351|Q13024351]]
| ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]''
| ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]''
| 2023-08-22
| 
|-
| [[:d:Q50345548|Q50345548]]
| ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2023-08-13
| 2024-03-03
|-
| [[:d:Q2646711|Q2646711]]
| ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2023-08-08
| 
|-
| [[:d:Q108444479|Q108444479]]
| [[Hasans Ahunds]]
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-07-17&lt;br/&gt;2021-09-07
| 2023-05-17
|-
| [[:d:Q11509|Q11509]]
| ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2023-07-01
| 
|-
| [[:d:Q552751|Q552751]]
| [[Kirjaks Micotakis]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-06-26&lt;br/&gt;2019-07-08
| 2023-05-25
|-
| [[:d:Q29892910|Q29892910]]
| ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20
| 
|-
| [[:d:Q6029546|Q6029546]]
| [[Peteri Orpo]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20&lt;br/&gt;2017-06-28
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q28536878|Q28536878]]
| ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-06-06
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q118402778|Q118402778]]
| ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-05-25
| 2023-06-26
|-
| [[:d:Q4665452|Q4665452]]
| ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]''
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-05-17
| 2023-07-17
|-
| [[:d:Q96747230|Q96747230]]
| ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-05-15
| 2023-10-25
|-
| [[:d:Q6996487|Q6996487]]
| ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2023-04-28
| 
|-
| [[:d:Q117348329|Q117348329]]
| ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2023-03-30
| 2025-03-26
|-
| [[:d:Q174924|Q174924]]
| ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2023-03-29
| 2024-05-07
|-
| [[:d:Q127271608|Q127271608]]
| ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2023-03-15
| 2024-11-29
|-
| [[:d:Q23020336|Q23020336]]
| ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2023-03-07
| 
|-
| [[:d:Q13407948|Q13407948]]
| [[Dorins Rečans]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2023-02-16
| 2025-11-01
|-
| [[:d:Q31192182|Q31192182]]
| ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-02-03&lt;br/&gt;2022-08-02
| 2023-06-06&lt;br/&gt;2023-02-03
|-
| [[:d:Q112175210|Q112175210]]
| ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2023-02-01
| 
|-
| [[:d:Q9182314|Q9182314]]
| ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2023-01-31
| 
|-
| [[:d:Q387491|Q387491]]
| ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2023-01-25
| 
|-
| [[:d:Q5106890|Q5106890]]
| [[Kriss Hipkinss]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-01-25
| 2023-11-27
|-
| [[:d:Q98841301|Q98841301]]
| ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-01-09
| 2023-08-30
|-
| [[:d:Q104914585|Q104914585]]
| ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2022-12-30
| 
|-
| [[:d:Q43723|Q43723]]
| [[Benjamins Netanjahu]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-12-29
| 
|-
| [[:d:Q315500|Q315500]]
| [[Puspa Kamals Dāhāls]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2016-08-04
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2017-06-07
|-
| [[:d:Q981549|Q981549]]
| ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]''
| ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]''
| 2022-12-24
| 
|-
| [[:d:Q556712|Q556712]]
| ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2022-12-22&lt;br/&gt;2015-09-15
| 2019-09-16
|-
| [[:d:Q1728820|Q1728820]]
| [[Leo Varadkars]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2022-12-17&lt;br/&gt;2017-06-14
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2020-06-27
|-
| [[:d:Q299574|Q299574]]
| [[Anvars Ibrahims]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2022-11-24
| 
|-
| [[:d:Q459822|Q459822]]
| ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2022-11-10
| 
|-
| [[:d:Q24950945|Q24950945]]
| ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2022-11-04
| 2023-09-04
|-
| [[:d:Q114588964|Q114588964]]
| ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2022-10-28
| 
|-
| [[:d:Q20055561|Q20055561]]
| [[Rišī Sūneks]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-10-25
| 2024-07-05
|-
| [[:d:Q451791|Q451791]]
| [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2022-10-22
| 
|-
| [[:d:Q114835874|Q114835874]]
| ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-10-21
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q1780398|Q1780398]]
| [[Ulfs Kristersons]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2022-10-18
| 
|-
| [[:d:Q3700793|Q3700793]]
| ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2022-10-14
| 
|-
| [[:d:Q7403916|Q7403916]]
| ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2022-10-13
| 2024-01-01
|-
| [[:d:Q6892571|Q6892571]]
| [[Muhammeds bin Selmāns]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2022-09-27
| 
|-
| [[:d:Q16269678|Q16269678]]
| ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2022-09-17
| 
|-
| [[:d:Q107136851|Q107136851]]
| ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2022-09-07
| 
|-
| [[:d:Q272201|Q272201]]
| [[Liza Trasa]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-09-06
| 2022-10-25
|-
| [[:d:Q15724737|Q15724737]]
| ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2022-08-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q109296984|Q109296984]]
| ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2022-08-20
| 2024-02-19
|-
| [[:d:Q113443525|Q113443525]]
| ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2022-08-06
| 
|-
| [[:d:Q109259869|Q109259869]]
| ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2022-07-24
| 2023-12-20
|-
| [[:d:Q1396120|Q1396120]]
| ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]''
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-07-01
| 2022-12-29
|-
| [[:d:Q112598575|Q112598575]]
| ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2022-06-26
| 
|-
| [[:d:Q112679881|Q112679881]]
| ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]''
| ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]''
| 2022-06-24
| 
|-
| [[:d:Q112691270|Q112691270]]
| ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2022-06-20
| 
|-
| [[:d:Q112286420|Q112286420]]
| ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2022-06-08
| 2023-03-29
|-
| [[:d:Q110644463|Q110644463]]
| ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2022-05-30
| 
|-
| [[:d:Q18645045|Q18645045]]
| [[Roberts Golobs]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2022-05-25
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q335697|Q335697]]
| [[Entonijs Albanīzs]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2022-05-23
| 
|-
| [[:d:Q356666|Q356666]]
| ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-21
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q20020731|Q20020731]]
| [[Elizabete Borna]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2022-05-16
| 2024-01-09
|-
| [[:d:Q12619978|Q12619978]]
| ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 2022-05-20
|-
| [[:d:Q12812869|Q12812869]]
| ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 
|-
| [[:d:Q16353146|Q16353146]]
| ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2022-04-28
| 2023-10-31
|-
| [[:d:Q111131079|Q111131079]]
| ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q44275924|Q44275924]]
| ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q63285566|Q63285566]]
| ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 
|-
| [[:d:Q88310768|Q88310768]]
| ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2022-02-07
| 2026-05-12
|-
| [[:d:Q55639564|Q55639564]]
| ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]''
| ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]''
| 2022-02-01
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q110629734|Q110629734]]
| ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2022-01-19
| 
|-
| [[:d:Q110288715|Q110288715]]
| [[Dimitars Kovačevskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2022-01-17
| 2024-01-28
|-
| [[:d:Q56825894|Q56825894]]
| [[Elihans Smaiilovs]]
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2022-01-05
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q19631293|Q19631293]]
| ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2021-12-27
| 2024-12-09
|-
| [[:d:Q3377548|Q3377548]]
| [[Petrs Fiala]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2021-12-17
| 2025-12-09
|-
| [[:d:Q106928258|Q106928258]]
| ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-12-13
| 2022-08-01
|-
| [[:d:Q21062160|Q21062160]]
| ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2021-12-11
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q61053|Q61053]]
| [[Olafs Šolcs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2021-12-08
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q42860944|Q42860944]]
| [[Karls Nēhammers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2021-12-06
| 2025-01-10
|-
| [[:d:Q4935873|Q4935873]]
| [[Magdalēna Andešone]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2021-11-30
| 2022-10-18
|-
| [[:d:Q28950289|Q28950289]]
| ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2021-11-25&lt;br/&gt;2020-12-07
| 2023-06-12&lt;br/&gt;2020-12-23
|-
| [[:d:Q27654948|Q27654948]]
| ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2021-11-21&lt;br/&gt;2019-08-21
| 2022-01-02&lt;br/&gt;2021-10-25
|-
| [[:d:Q47189019|Q47189019]]
| ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2021-11-05
| 2022-05-12
|-
| [[:d:Q467948|Q467948]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]''
| 2021-10-14
| 
|-
| [[:d:Q25752002|Q25752002]]
| ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q4060344|Q4060344]]
| ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q1638114|Q1638114]]
| ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2021-10-07
| 
|-
| [[:d:Q7183082|Q7183082]]
| ''[[:d:Q7183082|Philip &quot;Brave&quot; Davis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2021-09-17
| 
|-
| [[:d:Q28055319|Q28055319]]
| ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-09-16&lt;br/&gt;2021-05-12
| 2021-12-13&lt;br/&gt;2021-09-16
|-
| [[:d:Q318493|Q318493]]
| ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2021-09-10
| 2025-02-08
|-
| [[:d:Q66708545|Q66708545]]
| ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2021-09-06
| 2022-08-20
|-
| [[:d:Q6084858|Q6084858]]
| ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2021-08-21
| 2022-11-24
|-
| [[:d:Q105193792|Q105193792]]
| ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2021-08-06
| 2023-02-16
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-08-01
| 
|-
| [[:d:Q7184214|Q7184214]]
| ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2021-07-28
| 
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q107600891|Q107600891]]
| ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2021-07-16
| 2023-09-28
|-
| [[:d:Q470903|Q470903]]
| [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2021-07-13&lt;br/&gt;2017-06-07
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2018-02-15
|-
| [[:d:Q96612848|Q96612848]]
| ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2021-06-30
| 2023-11-11
|-
| [[:d:Q62481397|Q62481397]]
| ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]''
| ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]''
| 2021-06-21
| 
|-
| [[:d:Q7035479|Q7035479]]
| [[Nikols Pašinjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25&lt;br/&gt;2018-05-08
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25
|-
| [[:d:Q7150914|Q7150914]]
| ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2021-06-17
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q107273326|Q107273326]]
| ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2021-06-15
| 2022-02-07
|-
| [[:d:Q29030093|Q29030093]]
| ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2021-06-14
| 
|-
| [[:d:Q39318|Q39318]]
| [[Naftali Benets]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2021-06-13
| 2022-07-01
|-
| [[:d:Q2964323|Q2964323]]
| ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2021-06-07
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q3374810|Q3374810]]
| ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]''
| ''[[:d:Q116357|Sikyong]]''
| 2021-05-27
| 
|-
| [[:d:Q5446290|Q5446290]]
| ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2021-05-24
| 2025-09-16
|-
| [[:d:Q12587534|Q12587534]]
| ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-05-14
| 2022-05-11
|-
| [[:d:Q4752077|Q4752077]]
| ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2021-05-12
| 2026-05-01
|-
| [[:d:Q101751482|Q101751482]]
| ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05
| 2021-05-20
|-
| [[:d:Q105277058|Q105277058]]
| ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05&lt;br/&gt;2021-02-03
| 2021-10-12&lt;br/&gt;2021-05-05
|-
| [[:d:Q107067181|Q107067181]]
| ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2021-04-30
| 2023-07-10
|-
| [[:d:Q105523479|Q105523479]]
| ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2021-04-26
| 2024-06-12
|-
| [[:d:Q4710950|Q4710950]]
| ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2021-04-26&lt;br/&gt;2016-02-13
| 2022-10-13&lt;br/&gt;2018-05-04
|-
| [[:d:Q51846080|Q51846080]]
| ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2021-04-23
| 2025-04-07
|-
| [[:d:Q106622643|Q106622643]]
| ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2021-04-21
| 2023-11-15
|-
| [[:d:Q31180640|Q31180640]]
| ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-04-17
| 2021-05-14
|-
| [[:d:Q22343041|Q22343041]]
| ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]''
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-04-16
| 
|-
| [[:d:Q106496152|Q106496152]]
| ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-04-14
| 2021-07-20
|-
| [[:d:Q10806940|Q10806940]]
| ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2021-04-05
| 
|-
| [[:d:Q7110324|Q7110324]]
| ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2021-04-03
| 2023-07-26
|-
| [[:d:Q46227987|Q46227987]]
| ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2021-04-01
| 2023-05-15
|-
| [[:d:Q441633|Q441633]]
| [[Albins Kurti]]
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2021-03-22&lt;br/&gt;2020-02-03
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q7180477|Q7180477]]
| ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2021-03-22
| 2022-12-30
|-
| [[:d:Q105319569|Q105319569]]
| ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2021-03-15
| 
|-
| [[:d:Q3369176|Q3369176]]
| ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2021-03-08
| 2023-10-06
|-
| [[:d:Q6066533|Q6066533]]
| [[Irakli Garibašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-22
| 2024-01-29
|-
| [[:d:Q60361123|Q60361123]]
| ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-18
| 2021-02-22
|-
| [[:d:Q294460|Q294460]]
| [[Mario Dragi]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2021-02-13
| 2022-10-22
|-
| [[:d:Q24248226|Q24248226]]
| ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2021-01-27
| 2025-06-13
|-
| [[:d:Q11869065|Q11869065]]
| [[Kaja Kallasa]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2021-01-26
| 2024-07-22
|-
| [[:d:Q43549347|Q43549347]]
| ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-01-01
| 
|-
| [[:d:Q4822275|Q4822275]]
| ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2020-12-31
| 2021-08-05
|-
| [[:d:Q105588566|Q105588566]]
| ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2020-12-23
| 2023-03-15
|-
| [[:d:Q28035183|Q28035183]]
| [[Florins Kicu]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2020-12-23
| 2021-11-25
|-
| [[:d:Q16973942|Q16973942]]
| ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2020-12-13
| 2021-07-19
|-
| [[:d:Q11140027|Q11140027]]
| ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]''
| ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]''
| 2020-12-10
| 
|-
| [[:d:Q28600107|Q28600107]]
| ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2020-12-09
| 2021-11-05
|-
| [[:d:Q97999161|Q97999161]]
| ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2020-12-04
| 2022-04-28
|-
| [[:d:Q437096|Q437096]]
| [[Ingrīda Šimonīte]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2020-11-25
| 2024-12-12
|-
| [[:d:Q6266369|Q6266369]]
| ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]''
| ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]''
| 2020-11-12
| 
|-
| [[:d:Q58140|Q58140]]
| ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]''
| ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]''
| 2020-11-11
| 
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-10-10&lt;br/&gt;2020-10-06
| 2020-11-14&lt;br/&gt;2020-10-10
|-
| [[:d:Q63441935|Q63441935]]
| ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2020-10-07
| 2024-09-15
|-
| [[:d:Q476596|Q476596]]
| ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2020-10-01
| 2025-02-03
|-
| [[:d:Q6766871|Q6766871]]
| ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]''
| ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]''
| 2020-10-01
| 
|-
| [[:d:Q16682496|Q16682496]]
| ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2020-09-28
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q3317754|Q3317754]]
| ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2020-09-27
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q99605101|Q99605101]]
| ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-09-23
| 2022-06-26
|-
| [[:d:Q122465|Q122465]]
| [[Josihide Suga]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2020-09-16
| 2021-10-04
|-
| [[:d:Q7045446|Q7045446]]
| ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-09-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q220579|Q220579]]
| [[Zorans Zaevs]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-08-30&lt;br/&gt;2017-06-01
| 2022-01-16&lt;br/&gt;2020-01-03
|-
| [[:d:Q105674235|Q105674235]]
| ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2020-08-29
| 2022-06-20
|-
| [[:d:Q25035961|Q25035961]]
| ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2020-08-13
| 
|-
| [[:d:Q5679624|Q5679624]]
| ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2020-08-10&lt;br/&gt;2019-12-19
| 2021-09-10&lt;br/&gt;2020-08-10
|-
| [[:d:Q98137599|Q98137599]]
| ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2020-08-06
| 2024-08-02
|-
| [[:d:Q98053664|Q98053664]]
| ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2020-08-03
| 
|-
| [[:d:Q3126401|Q3126401]]
| ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2020-07-30
| 2021-03-10
|-
| [[:d:Q97703983|Q97703983]]
| ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-07-25
| 2020-09-01
|-
| [[:d:Q65556229|Q65556229]]
| ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2020-07-16
| 2023-01-09
|-
| [[:d:Q3171170|Q3171170]]
| [[Žans Kastekss]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2020-07-03
| 2022-05-16
|-
| [[:d:Q27231038|Q27231038]]
| ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2020-06-23
| 2022-09-07
|-
| [[:d:Q96338578|Q96338578]]
| ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-06-17
| 2020-10-06
|-
| [[:d:Q60455401|Q60455401]]
| ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2020-06-11
| 2024-09-14
|-
| [[:d:Q182043|Q182043]]
| [[Mati Vanhanens]]
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-06-09
| 2020-09-10
|-
| [[:d:Q27043179|Q27043179]]
| [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2020-06-04
| 2025-03-10
|-
| [[:d:Q30323682|Q30323682]]
| ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2020-06-03
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q91621859|Q91621859]]
| ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2020-05-20
| 2022-10-28
|-
| [[:d:Q85317569|Q85317569]]
| ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2020-05-06
| 2022-10-14
|-
| [[:d:Q313355|Q313355]]
| ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2020-04-23
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q16190741|Q16190741]]
| ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2020-04-20
| 2022-11-04
|-
| [[:d:Q552706|Q552706]]
| ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2020-03-21
| 2021-04-01
|-
| [[:d:Q66094865|Q66094865]]
| [[Deniss Šmihaļs]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2020-03-04
| 2025-07-17
|-
| [[:d:Q87188650|Q87188650]]
| ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2020-03-04
| 2021-04-14
|-
| [[:d:Q1060949|Q1060949]]
| ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2020-03-01
| 2021-08-16
|-
| [[:d:Q86715481|Q86715481]]
| ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2020-02-28
| 2023-08-07
|-
| [[:d:Q83849153|Q83849153]]
| ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2020-01-28
| 2023-03-07
|-
| [[:d:Q4298520|Q4298520]]
| [[Mihails Mišustins]]
| [[Krievijas premjerministrs]]
| 2020-01-16
| 
|-
| [[:d:Q11270093|Q11270093]]
| ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2020-01-14
| 2021-04-17
|-
| [[:d:Q37860840|Q37860840]]
| [[Roberts Abela]]
| ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4949324|Q4949324]]
| ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4792148|Q4792148]]
| ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2020-01-11&lt;br/&gt;2016-01-11
| 2021-06-14&lt;br/&gt;2017-01-09
|-
| [[:d:Q2262885|Q2262885]]
| [[Sebastiāns Kurcs]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2020-01-07&lt;br/&gt;2017-12-18
| 2021-10-11&lt;br/&gt;2019-05-28
|-
| [[:d:Q21467814|Q21467814]]
| ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-01-03
| 2020-08-30
|-
| [[:d:Q80100650|Q80100650]]
| ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-28
| 2021-06-30
|-
| [[:d:Q12752078|Q12752078]]
| ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2019-12-23
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q79358625|Q79358625]]
| ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]''
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2019-12-21
| 
|-
| [[:d:Q62635974|Q62635974]]
| ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-19
| 2019-12-28
|-
| [[:d:Q16986436|Q16986436]]
| [[Sanna Marina]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-12-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q57338|Q57338]]
| ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
| 2022-05-09&lt;br/&gt;2018-11-14
|-
| [[:d:Q12219691|Q12219691]]
| ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 2022-07-19
|-
| [[:d:Q69624560|Q69624560]]
| ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 
|-
| [[:d:Q75020865|Q75020865]]
| ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-11-14
| 2020-12-31
|-
| [[:d:Q551585|Q551585]]
| ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-11-08&lt;br/&gt;2018-04-16
| 2020-02-28&lt;br/&gt;2019-10-29
|-
| [[:d:Q671955|Q671955]]
| ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2019-11-04
| 2020-12-07
|-
| [[:d:Q142540|Q142540]]
| ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-10-31
| 2019-11-08
|-
| [[:d:Q18434995|Q18434995]]
| ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2019-10-27
| 2020-10-01
|-
| [[:d:Q58303425|Q58303425]]
| ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-10-10
| 2019-11-19
|-
| [[:d:Q12850075|Q12850075]]
| ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 
|-
| [[:d:Q48778102|Q48778102]]
| ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 2021-12-27
|-
| [[:d:Q6378927|Q6378927]]
| ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2019-09-19
| 
|-
| [[:d:Q853551|Q853551]]
| ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2019-09-16
| 2022-12-22
|-
| [[:d:Q20253947|Q20253947]]
| ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-09-12
| 2020-06-05
|-
| [[:d:Q7449656|Q7449656]]
| ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-09-12
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q43287680|Q43287680]]
| ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2019-09-08
| 2021-02-18
|-
| [[:d:Q64486491|Q64486491]]
| [[Oleksijs Hončaruks]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2019-08-29
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q3155412|Q3155412]]
| ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2019-08-05
| 2020-08-06
|-
| [[:d:Q180589|Q180589]]
| [[Boriss Džonsons]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2019-07-24
| 2022-09-06
|-
| [[:d:Q5015|Q5015]]
| [[Mete Frederiksena]]
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2019-06-27
| 
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-06-08
| 2019-11-14
|-
| [[:d:Q11852228|Q11852228]]
| [[Anti Rinne]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-06-06
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q16984784|Q16984784]]
| ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-06-06
| 2019-09-12
|-
| [[:d:Q916162|Q916162]]
| [[Brigite Bīrleine]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-06-03
| 2020-01-07
|-
| [[:d:Q6138903|Q6138903]]
| ''[[:d:Q6138903|James Marape]]''
| ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]''
| 2019-05-30
| 
|-
| [[:d:Q45808771|Q45808771]]
| ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-05-28
| 2019-06-03
|-
| [[:d:Q6057339|Q6057339]]
| ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2019-05-22
| 2020-12-09
|-
| [[:d:Q63967715|Q63967715]]
| ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2019-05-20
| 2021-01-28
|-
| [[:d:Q21001195|Q21001195]]
| ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]''
| ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]''
| 2019-05-16
| 
|-
| [[:d:Q536063|Q536063]]
| ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2019-04-24
| 2024-05-02
|-
| [[:d:Q30005153|Q30005153]]
| ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2019-04-23
| 2020-08-18
|-
| [[:d:Q16192933|Q16192933]]
| ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2019-04-13
| 2024-03-31
|-
| [[:d:Q56818689|Q56818689]]
| ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2019-04-11
| 2020-08-13
|-
| [[:d:Q62596591|Q62596591]]
| ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2019-03-21
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q48728938|Q48728938]]
| ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2019-03-13
| 2019-04-11
|-
| [[:d:Q20109520|Q20109520]]
| ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-03-11
| 2019-12-19
|-
| [[:d:Q61889435|Q61889435]]
| ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2019-02-25
| 2021-06-15
|-
| [[:d:Q527063|Q527063]]
| ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2019-02-21
| 2022-01-05
|-
| [[:d:Q60813372|Q60813372]]
| ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2019-01-24
| 2021-12-08
|-
| [[:d:Q3736499|Q3736499]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-09-15
|-
| [[:d:Q551904|Q551904]]
| ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2019-01-14
| 2023-01-31
|-
| [[:d:Q60594089|Q60594089]]
| ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2019-01-12
| 2020-07-16
|-
| [[:d:Q60441515|Q60441515]]
| ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]''
| [[Kamerūnas premjerministri]]
| 2019-01-04
| 
|-
| [[:d:Q58416549|Q58416549]]
| ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-12-18
| 2025-08-22
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2018-12-16&lt;br/&gt;2015-01-09
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
|-
| [[:d:Q57085436|Q57085436]]
| ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2018-12-03
| 2022-11-09
|-
| [[:d:Q57588106|Q57588106]]
| ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-12-01
| 2022-06-08
|-
| [[:d:Q391160|Q391160]]
| ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-11-19
| 2018-12-18
|-
| [[:d:Q57313851|Q57313851]]
| ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2018-11-07
| 2023-11-01
|-
| [[:d:Q58014343|Q58014343]]
| ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2018-10-30
| 2019-08-05
|-
| [[:d:Q57973856|Q57973856]]
| ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-10-27
| 2020-12-13
|-
| [[:d:Q357116|Q357116]]
| ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2018-10-25
| 2020-05-07
|-
| [[:d:Q57373157|Q57373157]]
| ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2018-10-15
| 2024-02-05&lt;br/&gt;2020-12-18
|-
| [[:d:Q4080376|Q4080376]]
| ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-18
| 2020-04-23
|-
| [[:d:Q3166124|Q3166124]]
| ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2018-09-17
| 2019-03-21
|-
| [[:d:Q56556415|Q56556415]]
| ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2018-09-15&lt;br/&gt;2018-09-09
| 2019-02-23&lt;br/&gt;2018-09-15
|-
| [[:d:Q27829055|Q27829055]]
| ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-08
| 2018-09-18
|-
| [[:d:Q16514790|Q16514790]]
| [[Deniss Pušiļins]]
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-09-07
| 2018-10-18
|-
| [[:d:Q56630743|Q56630743]]
| ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-09-05
| 2018-10-27
|-
| [[:d:Q7436908|Q7436908]]
| [[Skots Morisons]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2018-08-24
| 2022-05-23
|-
| [[:d:Q155164|Q155164]]
| [[Imrāns Hāns]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2022-04-10
|-
| [[:d:Q3813861|Q3813861]]
| [[Sjarhejs Rumass]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q12795878|Q12795878]]
| ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]''
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2018-08-17
| 2020-03-03
|-
| [[:d:Q57519|Q57519]]
| ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2018-06-22
| 2023-07-01
|-
| [[:d:Q54982996|Q54982996]]
| ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2018-06-20
| 2019-09-02
|-
| [[:d:Q29512679|Q29512679]]
| ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 2020-10-12
|-
| [[:d:Q54901515|Q54901515]]
| ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 
|-
| [[:d:Q54806925|Q54806925]]
| ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2018-06-06
| 2025-09-29
|-
| [[:d:Q53844829|Q53844829]]
| [[Džuzepe Konte]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2018-06-01
| 2021-02-13
|-
| [[:d:Q6967119|Q6967119]]
| ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2018-06-01
| 2018-08-17
|-
| [[:d:Q6827147|Q6827147]]
| ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]''
| ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]''
| 2018-05-25
| 
|-
| [[:d:Q5984807|Q5984807]]
| ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2018-05-21
| 2021-09-05
|-
| [[:d:Q12712421|Q12712421]]
| ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]''
| ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]''
| 2018-05-15
| 
|-
| [[:d:Q181383|Q181383]]
| [[Mahathirs bin Mohamads]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2018-05-10
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q467261|Q467261]]
| ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-04-25
| 2018-09-08
|-
| [[:d:Q1979923|Q1979923]]
| ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]''
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-23&lt;br/&gt;2016-09-13
| 2018-05-08&lt;br/&gt;2018-04-17
|-
| [[:d:Q7065106|Q7065106]]
| ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2018-04-21
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q37777535|Q37777535]]
| ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2018-04-20&lt;br/&gt;2017-08-22
| 2020-06-15&lt;br/&gt;2017-08-26
|-
| [[:d:Q53863493|Q53863493]]
| ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2018-04-20
| 2021-04-30
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2018-04-19
| 2019-12-21
|-
| [[:d:Q612803|Q612803]]
| [[Seržs Sargsjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-17
| 2018-04-23
|-
| [[:d:Q50365049|Q50365049]]
| [[Abijs Ahmeds]]
| ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]''
| 2018-04-02
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2018-03-22
| 2020-03-21
|-
| [[:d:Q48110120|Q48110120]]
| ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2018-02-05
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q47188815|Q47188815]]
| ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2018-02-02
| 2019-05-22
|-
| [[:d:Q47527935|Q47527935]]
| ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2018-01-30
| 2018-04-16
|-
| [[:d:Q9368300|Q9368300]]
| ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-29
| 2019-11-04
|-
| [[:d:Q30349022|Q30349022]]
| ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-16
| 2018-01-29
|-
| [[:d:Q47262798|Q47262798]]
| ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2018-01-15
| 2019-10-10
|-
| [[:d:Q2398472|Q2398472]]
| ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-12-30
| 2019-04-18
|-
| [[:d:Q11771436|Q11771436]]
| [[Mateušs Moraveckis]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2017-12-11
| 2023-12-13
|-
| [[:d:Q467464|Q467464]]
| ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2017-11-30
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q23038705|Q23038705]]
| ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2017-11-17
| 
|-
| [[:d:Q7331464|Q7331464]]
| ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2017-11-15
| 2019-04-24
|-
| [[:d:Q132345|Q132345]]
| [[Šindzo Abe]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2017-11-01
| 2020-09-16
|-
| [[:d:Q3606816|Q3606816]]
| [[Džasinda Ārdērna]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2017-10-26
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q27058418|Q27058418]]
| [[Hurelsuhs Uhnāgīns]]
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2017-10-04
| 2021-01-21
|-
| [[:d:Q11664|Q11664]]
| ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2017-09-15
| 2018-06-22
|-
| [[:d:Q316553|Q316553]]
| ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2017-09-09
| 2020-02-03
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2017-09-08
| 2019-01-14
|-
| [[:d:Q38188115|Q38188115]]
| ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2017-08-30
| 2025-07-25
|-
| [[:d:Q29865128|Q29865128]]
| ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2017-08-26
| 2018-04-19
|-
| [[:d:Q57613|Q57613]]
| ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-08-16
| 2019-03-11
|-
| [[:d:Q7461686|Q7461686]]
| ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]''
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2017-08-01
| 2018-05-31
|-
| [[:d:Q33120852|Q33120852]]
| ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]''
| ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]''
| 2017-07-19
| 
|-
| [[:d:Q12735517|Q12735517]]
| [[Mihajs Tudose]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q26258815|Q26258815]]
| [[Ana Brnabiča]]
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2024-03-20
|-
| [[:d:Q983971|Q983971]]
| ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2017-06-16
| 2020-05-19
|-
| [[:d:Q12611134|Q12611134]]
| ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2017-05-31
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q26251882|Q26251882]]
| ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2017-05-29
| 2021-06-14
|-
| [[:d:Q2821166|Q2821166]]
| ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-05-25
| 2017-08-15
|-
| [[:d:Q29239480|Q29239480]]
| ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2017-05-18
| 2019-09-07
|-
| [[:d:Q44531929|Q44531929]]
| ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2017-05-16
| 2020-08-29
|-
| [[:d:Q3579995|Q3579995]]
| [[Eduārs Filips]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2017-05-15
| 2020-07-03
|-
| [[:d:Q16732648|Q16732648]]
| ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2017-05-11
| 2021-09-17
|-
| [[:d:Q57775|Q57775]]
| [[Boiko Borisovs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-05-04
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q16090573|Q16090573]]
| ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2017-05-01
| 2017-05-01
|-
| [[:d:Q26845654|Q26845654]]
| ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-04-10
| 2017-12-29
|-
| [[:d:Q2033385|Q2033385]]
| ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2017-04-05
| 2021-10-07
|-
| [[:d:Q28836953|Q28836953]]
| ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2017-03-21
| 2018-09-17
|-
| [[:d:Q15700032|Q15700032]]
| ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2017-03-02
| 2018-09-10
|-
| [[:d:Q28824125|Q28824125]]
| ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2017-03-01
| 2020-07-25
|-
| [[:d:Q12289150|Q12289150]]
| ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-01-27
| 2017-05-04
|-
| [[:d:Q3401447|Q3401447]]
| ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]''
| ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]''
| 2017-01-23
| 2024-11-13
|-
| [[:d:Q2840866|Q2840866]]
| ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2017-01-10
| 2020-07-08
|-
| [[:d:Q19003460|Q19003460]]
| ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-01-04
| 2017-06-29
|-
| [[:d:Q296771|Q296771]]
| ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2016-12-18
| 2019-10-29
|-
| [[:d:Q28120974|Q28120974]]
| ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2016-12-17
| 2022-05-26
|-
| [[:d:Q28002959|Q28002959]]
| ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]''
| ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]''
| 2016-12-14
| 
|-
| [[:d:Q1071031|Q1071031]]
| [[Paolo Džentiloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2016-12-12
| 2018-06-01
|-
| [[:d:Q4384608|Q4384608]]
| ''[[:d:Q4384608|Bill English]]''
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2016-12-12
| 2017-10-26
|-
| [[:d:Q560890|Q560890]]
| [[Bernārs Kaznēvs]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2016-12-06
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q27941657|Q27941657]]
| [[Duško Markovičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2016-11-28
| 2020-12-04
|-
| [[:d:Q2621730|Q2621730]]
| [[Jiri Ratass]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2016-11-23
| 2021-01-13
|-
| [[:d:Q1797508|Q1797508]]
| [[Sauļus Skvernelis]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2016-11-22
| 2020-11-25
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-11-18
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q17639110|Q17639110]]
| ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2016-11-17
| 2017-05-18
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2016-11-11&lt;br/&gt;2016-04-13
| 2017-08-22&lt;br/&gt;2016-11-11
|-
| [[:d:Q10819|Q10819]]
| [[Marjano Rahojs]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2016-10-30&lt;br/&gt;2015-12-21
| 2018-06-01&lt;br/&gt;2016-10-30
|-
| [[:d:Q11685764|Q11685764]]
| [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-10-19
| 
|-
| [[:d:Q19745310|Q19745310]]
| ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-10-14&lt;br/&gt;2015-03-31
| 2017-03-16&lt;br/&gt;2016-04-05
|-
| [[:d:Q12223068|Q12223068]]
| ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-10-04
| 2024-08-10
|-
| [[:d:Q25752048|Q25752048]]
| ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2016-10-04
| 2021-10-12
|-
| [[:d:Q5373253|Q5373253]]
| ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2016-09-29
| 2019-01-12
|-
| [[:d:Q4404442|Q4404442]]
| ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2016-09-08
| 2019-02-21
|-
| [[:d:Q26211009|Q26211009]]
| ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-08-05
| 2018-04-25
|-
| [[:d:Q4057556|Q4057556]]
| ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-07-26&lt;br/&gt;2015-03-17
| 2016-08-05&lt;br/&gt;2015-03-20
|-
| [[:d:Q264766|Q264766]]
| [[Terēza Meja]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2016-07-13
| 2019-07-24
|-
| [[:d:Q6001983|Q6001983]]
| ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2016-07-13
| 2020-06-11
|-
| [[:d:Q24761111|Q24761111]]
| ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2016-06-22
| 2023-02-01
|-
| [[:d:Q25848773|Q25848773]]
| ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2016-06-08
| 2017-10-04
|-
| [[:d:Q16203640|Q16203640]]
| ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2016-06-07
| 2021-07-26
|-
| [[:d:Q5648173|Q5648173]]
| ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2016-06-01
| 2018-06-04
|-
| [[:d:Q4838987|Q4838987]]
| ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-05-27&lt;br/&gt;2015-08-20
| 2016-11-18&lt;br/&gt;2015-09-09
|-
| [[:d:Q863496|Q863496]]
| [[Binali Jildirims]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2016-05-24
| 2018-07-09
|-
| [[:d:Q8997373|Q8997373]]
| ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2017-09-08
|-
| [[:d:Q18135060|Q18135060]]
| ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-17
| 2017-12-18
|-
| [[:d:Q89601|Q89601]]
| ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-09
| 2016-05-17
|-
| [[:d:Q23928873|Q23928873]]
| ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2016-04-23
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q23899522|Q23899522]]
| ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2016-04-22
| 
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q58174|Q58174]]
| ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2016-04-16
| 2018-02-02
|-
| [[:d:Q4150130|Q4150130]]
| [[Volodimirs Groismans]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2016-04-14
| 2019-08-29
|-
| [[:d:Q23782689|Q23782689]]
| ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2016-04-10
| 2018-06-06
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2016-04-07
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q201075|Q201075]]
| ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2016-04-07
| 2017-01-11
|-
| [[:d:Q21089561|Q21089561]]
| ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-04-05
| 2021-03-15
|-
| [[:d:Q20385886|Q20385886]]
| ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-04-04
| 2018-10-15
|-
| [[:d:Q23729455|Q23729455]]
| ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2016-04-02
| 2019-02-22
|-
| [[:d:Q23430047|Q23430047]]
| ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-03-25
| 2017-03-21
|-
| [[:d:Q505200|Q505200]]
| ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]''
| ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]''
| 2016-03-03
| 
|-
| [[:d:Q21809321|Q21809321]]
| ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-02-26
| 2016-03-28
|-
| [[:d:Q22696254|Q22696254]]
| ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2016-02-11
| 2020-04-20
|-
| [[:d:Q6112509|Q6112509]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2016-02-11
| 2019-01-23
|-
| [[:d:Q10294207|Q10294207]]
| ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-02-01
| 2016-05-20
|-
| [[:d:Q21821359|Q21821359]]
| [[Tihomirs Oreškovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-01-22
| 2016-10-19
|-
| [[:d:Q7155601|Q7155601]]
| [[Pavels Filips]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2016-01-20
| 2019-06-08
|-
| [[:d:Q22077723|Q22077723]]
| ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2016-01-18
| 2017-05-31
|-
| [[:d:Q22043905|Q22043905]]
| ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2016-01-13
| 2019-01-21
|-
| [[:d:Q15277881|Q15277881]]
| [[Giorgi Kvirikašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2015-12-30
| 2018-06-13
|-
| [[:d:Q21855433|Q21855433]]
| ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2015-12-29
| 2018-05-21
|-
| [[:d:Q21857164|Q21857164]]
| ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-23
| 2016-12-17
|-
| [[:d:Q4345614|Q4345614]]
| ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-02&lt;br/&gt;2015-10-13
| 2015-12-23&lt;br/&gt;2015-11-30
|-
| [[:d:Q13858295|Q13858295]]
| ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-11-30
| 2015-12-02
|-
| [[:d:Q610788|Q610788]]
| [[Antoniu Košta]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2015-11-26
| 2024-04-02
|-
| [[:d:Q58198|Q58198]]
| [[Ahmets Davutoglu]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2015-11-24&lt;br/&gt;2015-08-28
| 2016-05-24&lt;br/&gt;2015-11-24
|-
| [[:d:Q6737420|Q6737420]]
| ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2015-11-20
| 2025-11-13
|-
| [[:d:Q929248|Q929248]]
| ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-17
| 2017-01-04
|-
| [[:d:Q4877021|Q4877021]]
| [[Beata Šidlo]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2015-11-16
| 2017-12-11
|-
| [[:d:Q3736573|Q3736573]]
| ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2015-11-08&lt;br/&gt;2015-05-01
| 2016-04-13&lt;br/&gt;2015-11-08
|-
| [[:d:Q21095867|Q21095867]]
| ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-05
| 2015-11-17
|-
| [[:d:Q3099714|Q3099714]]
| [[Žistēns Trido]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2015-11-04
| 2025-03-14
|-
| [[:d:Q15715802|Q15715802]]
| ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-10-30
| 2016-01-20
|-
| [[:d:Q18402168|Q18402168]]
| ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q312015|Q312015]]
| [[Aleksis Ciprs]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-09-21&lt;br/&gt;2015-01-26
| 2019-07-08&lt;br/&gt;2015-08-27
|-
| [[:d:Q16250142|Q16250142]]
| ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2015-09-19
| 2018-06-05
|-
| [[:d:Q176413|Q176413]]
| ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2015-09-17
| 2016-05-12
|-
| [[:d:Q927550|Q927550]]
| [[Melkolms Tērnbulls]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2015-09-15
| 2018-08-24
|-
| [[:d:Q6384971|Q6384971]]
| ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2015-09-09
| 2025-03-17
|-
| [[:d:Q20926382|Q20926382]]
| ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2015-09-01
| 2016-12-23
|-
| [[:d:Q20855548|Q20855548]]
| ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-08-27
| 2015-09-21
|-
| [[:d:Q7911417|Q7911417]]
| ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-07-30
| 2015-10-30
|-
| [[:d:Q20669153|Q20669153]]
| ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2015-07-16
| 2016-04-16
|-
| [[:d:Q182397|Q182397]]
| ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]''
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2015-06-28
| 2019-06-27
|-
| [[:d:Q6968023|Q6968023]]
| ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-06-22
| 2015-07-30
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2017-05-11
|-
| [[:d:Q3241966|Q3241966]]
| ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]''
| ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2016-04-06
|-
| [[:d:Q469823|Q469823]]
| ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2015-06-11
| 2016-02-11
|-
| [[:d:Q6428317|Q6428317]]
| ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2015-06-10
| 2020-09-28
|-
| [[:d:Q1711532|Q1711532]]
| [[Juha Sipile]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2015-05-29
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q355463|Q355463]]
| ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2015-05-29
| 2017-06-28
|-
| [[:d:Q6915896|Q6915896]]
| ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2015-05-20
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q19501831|Q19501831]]
| ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2015-03-31
| 2019-12-23
|-
| [[:d:Q20525402|Q20525402]]
| ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2015-03-31
| 2023-04-28
|-
| [[:d:Q102101678|Q102101678]]
| ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]''
| [[premjerministrs]]
| 2015-03-23
| 2018-04-05
|-
| [[:d:Q7395683|Q7395683]]
| ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2015-03-21
| 2025-03-21
|-
| [[:d:Q19667703|Q19667703]]
| ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2015-03-20
| 2016-07-26
|-
| [[:d:Q57732|Q57732]]
| ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2015-03-17
| 2017-06-16
|-
| [[:d:Q19281444|Q19281444]]
| ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-02-18
| 2015-06-20
|-
| [[:d:Q3529064|Q3529064]]
| ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2015-02-18
| 2022-08-06
|-
| [[:d:Q12612132|Q12612132]]
| ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-02-17
| 2015-04-27
|-
| [[:d:Q1647887|Q1647887]]
| ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2015-02-16
| 2017-09-15
|-
| [[:d:Q367825|Q367825]]
| [[Selmāns Āl Saūds]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2015-01-23
| 2022-09-27
|-
| [[:d:Q19057400|Q19057400]]
| ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2015-01-19
| 2022-03-03
|-
| [[:d:Q18785199|Q18785199]]
| ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2015-01-17
| 2016-04-10
|-
| [[:d:Q5415948|Q5415948]]
| ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2015-01-16
| 2016-02-26
|-
| [[:d:Q6889310|Q6889310]]
| ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2015-01-09
| 2017-04-09
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>rfjyp6yucmc77g85zu4pjy9ucfcgmct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ervē Renārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397994</id>
    <revision>
      <id>4483300</id>
      <parentid>4483222</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:50:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9803" sha1="9mjv745i4crq1jl6m2xf3xziv3yj5ln" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ervē Renārs
| image = Hervé Renard.jpg
| image_size = 220
| caption = Ervē Renārs 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|30}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Ekslebēna}}
| height = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{fb|TUN}} (galvenais treneris)
| years1 = 1983—1990
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes]]
| caps1 = 87
| goals1 = 0
| years2 = 1991—1997
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Vallauris]]
| caps2 = 105
| goals2 = 2
| years3 = 1997—1998
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]]
| caps3 = 23
| goals3 = 1
| totalcaps = 215
| totalgoals = 3
| manageryears1 = 1999—2001
| managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]]
| manageryears2 = 2004
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]
| manageryears3 = 2004
| managerclubs3 = {{flaga|Vjetnama}} [[Nam Dinh F.C.|Nam Dinh]]
| manageryears4 = 2005—2007
| managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Cherbourg Football|AS Cherbourg]]
| manageryears5 = 2008—2010
| managerclubs5 = {{fb|ZAM}}
| manageryears6 = 2010
| managerclubs6 = {{fb|ANG}}
| manageryears7 = 2011
| managerclubs7 = {{flaga|Alžīrija}} [[USM Alger]]
| manageryears8 = 2011—2013
| managerclubs8 = {{fb|ZAM}}
| manageryears9 = 2013—2014
| managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]
| manageryears10 = 2014—2015
| managerclubs10 = {{fb|CIV}}
| manageryears11 = 2015
| managerclubs11 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| manageryears12 = 2016—2019
| managerclubs12 = {{fb|MAR}}
| manageryears13 = 2019—2023
| managerclubs13 = {{fb|Saūda Arābija}}
| manageryears14 = 2023—2024
| managerclubs14 = {{fbw|Francija}} (sievietes)
| manageryears15 = 2024—2026
| managerclubs15 = {{fb|Saūda Arābija}}
| manageryears16 = 2026—pašlaik
| managerclubs16 = {{fb|Tunisija}}
}}
'''Ervē Renārs''' ({{val|fr|Hervé Renard}}; dzimis {{dat|1968|9|30}}) ir franču [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kā treneris divreiz ir kļuvis par [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] uzvarētāju. Pašlaik ir [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Karjera ==
Futbolu spēlējis Francijas zemākajās līgās, pārstāvot ''[[AS Cannes]]'', ''Stade de Vallauris'' un ''SC Draguignan''. Tieši savā pēdējā klubā guva arī pirmo pieredzi trenera amatā. Pēc tam bijis treneris arī ''[[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]'' komandai Anglijā, strādājis [[Vjetnama|Vjetnamā]] un Francijas klubā ''AS Cherbourg''.

2007. gadā uzsāka darbu ar nacionālajām izlasēm, sākumā kā trenera asistents [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasē]]. 2008. gada maijā kļuva par [[Zambijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā komanda iekļuva [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ceturtdaļfinālā. 2010. gada aprīlī amatu atstāja un kļuva par [[Angolas futbola izlase|Angolas izlases]] galveno treneri, taču šajā amatā nostrādāja tikai pusgadu. 2011. gadā neilgu laiku trenēja [[Alžīrija]]s klubu ''[[USM Alger]]''.

{{dat|2011|10|22||bez}} atgriezās Zambijas izlases galvenā trenera amatā un [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012. gadā]] aizveda komandu līdz tās pirmajam čempionu titulam Āfrikas Nāciju kausā. [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Nāciju kausā]] komanda neizkļuva no grupas, un pēc turnīra Renārs atzina savu vainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21254402 |title=Africa Cup of Nations: Zambia exit my fault, says Herve Renard |language=en |date={{dat|2013|1|29||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; 2013. gada oktobrī kļuva par Francijas kluba ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' galveno treneri.

No 2014. līdz 2015. gadam bija [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlases]] galvenais treneris un uzvarēja [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Līdz ar to Renārs kļuva par pirmo treneri, kurš ir uzvarējis Āfrikas Nāciju kausā ar divām dažādām komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31271441 |title=Afcon 2015: Yaya Toure hails 'unbelievable' Ivory Coast win |language=en |date={{dat|2015|2|9||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt;

2015. gada maijā kļuva par Francijas kluba ''[[Lille OSC]]'' galveno treneri, taču  pēc neveiksmīgā sezonas sākuma tā paša gada novembrī tika atlaists. 2016. gada februārī tika apstiprināts par [[Marokas futbola izlase|Marokas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35586217 |title=Morocco unveil Frenchman Herve Renard as coach |language=en |date={{dat|2016|2|16||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar izlasi sasniedza ceturtdaļfinālu un palīdzēja tai kvalificēties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pēc zaudējuma [[Beninas futbola izlase|Beninai]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] astotdaļfinālā, Renārs dažas dienas vēlāk atkāpās no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49045999|title=Renard stands down as Morocco coach|work=BBC Sport|access-date=2021-03-02|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūlijā, Renārs tika apstiprināts par [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.yabiladi.com/articles/details/81627/herve-renard-becomes-saudi-arabia-s.html|title=Hervé Renard becomes Saudi Arabia’s new manager|last=Yabiladi.com|website=en.yabiladi.com|access-date=2021-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Renāra vadītā komanda iekļuva [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, bet tajā nespēja izkļūt no grupas, lai gan uzvarēja nākamos čempionus —  [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. Viņa pēdējā spēle amatā bija [[draudzības spēle]] ar [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]], kurā Saūda Arābija zaudēja ar 1:2. Pēc tās viņu galvenā trenera amatā nomainīja [[Roberto Mančīni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Roberto Mancini appointed Saudi Arabia manager |url=https://www.nytimes.com/athletic/4810581/2023/08/27/roberto-mancini-saudi-arabia-manager/ |website=The Athletic |access-date={{dat|2026|4|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2023. līdz 2024. gadam E. Renārs vadīja [[Francijas sieviešu futbola izlase|Francijas sieviešu izlasi]]. [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada Pasaules kausā sievietēm]] aizveda komandu līdz ceturtdaļfinālam. Viņš kļuva par otro treneri pēc angļa [[Džons Herdmens|Džona Herdmena]], kurš vadījis gan vīriešu, gan sieviešu izlases Pasaules kausa turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Coaches who managed in men's and women's World Cups: Herve Renard joins John Herdman on exclusive list |url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/coaches-men-women-world-cups-herve-renard-john-herdman/svqgidxzx5lyiwjlfdzl5t60 |date=23 July 2023 |access-date={{dat|2026|4|17||bez}} |website=www.sportingnews.com |language=en}}&lt;/ref&gt; Bija komandas galvenais treneris arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas risinājās Francijā.

2024. gada oktobrī viņš atgriezās Saūda Arābijas izlases galvenā trenera amatā. Viņa vadībā Saūda Ārābija kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tomēr nepilnus divus mēnešus pirms fināturnīra viņš tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2026/4/17/saudi-arabia-sack-coach-herve-renard-ahead-of-fifa-world-cup-2026 |title=World Cup 2026: Saudi Arabia sack coach Herve Renard |language=en |date={{dat|2026|4|17||bez}}|accessdate={{dat|2026|4|17||bez}} |website=aljazeera.com}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā, kad [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra laikā jau pēc pirmās spēles tika atbrīvots [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas izlases]] galvenais treneris [[Sabrī Lamušī]], Renārs stājās viņa vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49079184/tunisia-hire-renard-lamouchi-exit-world-cup |title=Tunisia hire Herve Renard after shock Sabri Lamouchi sacking at World Cup |language=en |date={{dat|2026|6|16||bez}}|accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |website=espn.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;{{fb|Zambija}}
* [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] čempions: [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]
;{{fb|Kotdivuāra}}
* Āfrikas Nāciju kausa čempions: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Renārs, Ervē}}

[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Zambijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Angolas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Marokas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Savojā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Tunisijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>9mjv745i4crq1jl6m2xf3xziv3yj5ln</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483302</id>
      <parentid>4483300</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4483302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9844" sha1="b9uuzu48nu6237wf7qljb6mvrl5pcf1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ervē Renārs
| image = Hervé Renard.jpg
| image_size = 220
| caption = Ervē Renārs 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|30}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Ekslebēna}}
| height = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{fb|TUN}} (galvenais treneris)
| years1 = 1983—1990
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Cannes]]
| caps1 = 87
| goals1 = 0
| years2 = 1991—1997
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Vallauris]]
| caps2 = 105
| goals2 = 2
| years3 = 1997—1998
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]]
| caps3 = 23
| goals3 = 1
| totalcaps = 215
| totalgoals = 3
| manageryears1 = 1999—2001
| managerclubs1 = {{flaga|Francija}} [[SC Draguignan]]
| manageryears2 = 2004
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]
| manageryears3 = 2004
| managerclubs3 = {{flaga|Vjetnama}} [[Nam Dinh F.C.|Nam Dinh]]
| manageryears4 = 2005—2007
| managerclubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Cherbourg Football|AS Cherbourg]]
| manageryears5 = 2008—2010
| managerclubs5 = {{fb|ZAM}}
| manageryears6 = 2010
| managerclubs6 = {{fb|ANG}}
| manageryears7 = 2011
| managerclubs7 = {{flaga|Alžīrija}} [[USM Alger]]
| manageryears8 = 2011—2013
| managerclubs8 = {{fb|ZAM}}
| manageryears9 = 2013—2014
| managerclubs9 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]
| manageryears10 = 2014—2015
| managerclubs10 = {{fb|CIV}}
| manageryears11 = 2015
| managerclubs11 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| manageryears12 = 2016—2019
| managerclubs12 = {{fb|MAR}}
| manageryears13 = 2019—2023
| managerclubs13 = {{fb|Saūda Arābija}}
| manageryears14 = 2023—2024
| managerclubs14 = {{fbw|Francija}} (sievietes)
| manageryears15 = 2024—2026
| managerclubs15 = {{fb|Saūda Arābija}}
| manageryears16 = 2026—pašlaik
| managerclubs16 = {{fb|Tunisija}}
}}
'''Ervē Renārs''' ({{val|fr|Hervé Renard}}; dzimis {{dat|1968|9|30}}) ir franču [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kā treneris divreiz ir kļuvis par [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] uzvarētāju. Pašlaik ir [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Karjera ==
Futbolu spēlējis Francijas zemākajās līgās, pārstāvot ''[[AS Cannes]]'', ''Stade de Vallauris'' un ''SC Draguignan''. Tieši savā pēdējā klubā guva arī pirmo pieredzi trenera amatā. Pēc tam bijis treneris arī ''[[Cambridge United F.C.|Cambridge United]]'' komandai Anglijā, strādājis [[Vjetnama|Vjetnamā]] un Francijas klubā ''AS Cherbourg''.

2007. gadā uzsāka darbu ar nacionālajām izlasēm, sākumā kā trenera asistents [[Ganas futbola izlase|Ganas izlasē]]. 2008. gada maijā kļuva par [[Zambijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā komanda iekļuva [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ceturtdaļfinālā. 2010. gada aprīlī amatu atstāja un kļuva par [[Angolas futbola izlase|Angolas izlases]] galveno treneri, taču šajā amatā nostrādāja tikai pusgadu. 2011. gadā neilgu laiku trenēja [[Alžīrija]]s klubu ''[[USM Alger]]''.

{{dat|2011|10|22||bez}} atgriezās Zambijas izlases galvenā trenera amatā un [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012. gadā]] aizveda komandu līdz tās pirmajam čempionu titulam Āfrikas Nāciju kausā. [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013. gada Nāciju kausā]] komanda neizkļuva no grupas, un pēc turnīra Renārs atzina savu vainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21254402 |title=Africa Cup of Nations: Zambia exit my fault, says Herve Renard |language=en |date={{dat|2013|1|29||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; 2013. gada oktobrī kļuva par Francijas kluba ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' galveno treneri.

No 2014. līdz 2015. gadam bija [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlases]] galvenais treneris un uzvarēja [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Līdz ar to Renārs kļuva par pirmo treneri, kurš ir uzvarējis Āfrikas Nāciju kausā ar divām dažādām komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31271441 |title=Afcon 2015: Yaya Toure hails 'unbelievable' Ivory Coast win |language=en |date={{dat|2015|2|9||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt;

2015. gada maijā kļuva par Francijas kluba ''[[Lille OSC]]'' galveno treneri, taču  pēc neveiksmīgā sezonas sākuma tā paša gada novembrī tika atlaists. 2016. gada februārī tika apstiprināts par [[Marokas futbola izlase|Marokas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35586217 |title=Morocco unveil Frenchman Herve Renard as coach |language=en |date={{dat|2016|2|16||bez}}|accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |publisher=[[BBC]].com}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada Āfrikas Nāciju kausā]] ar izlasi sasniedza ceturtdaļfinālu un palīdzēja tai kvalificēties [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. Pēc zaudējuma [[Beninas futbola izlase|Beninai]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] astotdaļfinālā, Renārs dažas dienas vēlāk atkāpās no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49045999|title=Renard stands down as Morocco coach|work=BBC Sport|access-date=2021-03-02|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūlijā, Renārs tika apstiprināts par [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.yabiladi.com/articles/details/81627/herve-renard-becomes-saudi-arabia-s.html|title=Hervé Renard becomes Saudi Arabia’s new manager|last=Yabiladi.com|website=en.yabiladi.com|access-date=2021-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Renāra vadītā komanda iekļuva [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, bet tajā nespēja izkļūt no grupas, lai gan uzvarēja nākamos čempionus —  [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]]. Viņa pēdējā spēle amatā bija [[draudzības spēle]] ar [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]], kurā Saūda Arābija zaudēja ar 1:2. Pēc tās viņu galvenā trenera amatā nomainīja [[Roberto Mančīni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Roberto Mancini appointed Saudi Arabia manager |url=https://www.nytimes.com/athletic/4810581/2023/08/27/roberto-mancini-saudi-arabia-manager/ |website=The Athletic |access-date={{dat|2026|4|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

No 2023. līdz 2024. gadam E. Renārs vadīja [[Francijas sieviešu futbola izlase|Francijas sieviešu izlasi]]. [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada Pasaules kausā sievietēm]] aizveda komandu līdz ceturtdaļfinālam. Viņš kļuva par otro treneri pēc angļa [[Džons Herdmens|Džona Herdmena]], kurš vadījis gan vīriešu, gan sieviešu izlases Pasaules kausa turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Coaches who managed in men's and women's World Cups: Herve Renard joins John Herdman on exclusive list |url=https://www.sportingnews.com/in/football/news/coaches-men-women-world-cups-herve-renard-john-herdman/svqgidxzx5lyiwjlfdzl5t60 |date=23 July 2023 |access-date={{dat|2026|4|17||bez}} |website=www.sportingnews.com |language=en}}&lt;/ref&gt; Bija komandas galvenais treneris arī [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas risinājās Francijā.

2024. gada oktobrī viņš atgriezās Saūda Arābijas izlases galvenā trenera amatā. Viņa vadībā Saūda Ārābija kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tomēr nepilnus divus mēnešus pirms fināturnīra viņš tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2026/4/17/saudi-arabia-sack-coach-herve-renard-ahead-of-fifa-world-cup-2026 |title=World Cup 2026: Saudi Arabia sack coach Herve Renard |language=en |date={{dat|2026|4|17||bez}}|accessdate={{dat|2026|4|17||bez}} |website=aljazeera.com}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā, kad [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra laikā jau pēc pirmās spēles tika atbrīvots [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas izlases]] galvenais treneris [[Sabrī Lamušī]], Renārs stājās viņa vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49079184/tunisia-hire-renard-lamouchi-exit-world-cup |title=Tunisia hire Herve Renard after shock Sabri Lamouchi sacking at World Cup |language=en |date={{dat|2026|6|16||bez}}|accessdate={{dat|2026|6|16||bez}} |website=espn.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;{{fb|Zambija}}
* [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] čempions: [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]]
;{{fb|Kotdivuāra}}
* Āfrikas Nāciju kausa čempions: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Renārs, Ervē}}

[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Zambijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Angolas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Marokas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Savojā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]
[[Kategorija:Tunisijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>b9uuzu48nu6237wf7qljb6mvrl5pcf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4483530</id>
      <parentid>4483125</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T21:10:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* I grupa */</comment>
      <origin>4483530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="87773" sha1="ppfcpty10b7xhbud5t4obp0ac92cy9u" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņems sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' 68. FIFA kongresa balsojumā pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis būs pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīkos trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesīs līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalīsies 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiks aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas būs lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļūs par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī būs pirmā reize, kad tā rīkos vīriešu Pasaules kausa finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezīsies pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu deļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|11}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=1 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=2 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=1 |gf_RSA=0 |ga_RSA=2 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=2 |ga_KOR=1 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=1 |gf_CZE=1 |ga_CZE=2 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=QAT |team4=BIH

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=1 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=1 |ga_BIH=1 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=1 |ga_QAT=1 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=1 |ga_SUI=1 |status_SUI=

|hth_SUI = ''Fair Play'' punkti: Šveice -1, Kanāda–2, Katara-2,  Bosnija un Hercegovina –3. Kanāda apsteidz Kataru FIFA rangā.
|hth_CAN = SUI
|hth_QAT = SUI
|hth_BIH = SUI

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SCO |team2=MAR |team3=BRA |team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=1 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=1 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=1 |gf_HAI=0 |ga_HAI=1 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=1 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=TUR |team4=PAR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=1 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=4 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=1 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=2 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=1 |gf_TUR=0 |ga_TUR=2 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrG |team4=GrB |team5=GrH |team6=GrA |team7=GrE |team8=GrD |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrK |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=1 |gf_GrA=1 |ga_GrA=2 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=0 |gf_GrB=1 |ga_GrB=1 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=1 |loss_GrC=0 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=0 |ga_GrD=2 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|QAT}}
|name_GrC={{fb|BRA}}
|name_GrD={{fb|TUR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|NED}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|ESP}}
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā zem 21 gadi.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komanda, kas sasniedza izslēgšanas turnīru, kas turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles - ''fair play'' sniegumu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>ppfcpty10b7xhbud5t4obp0ac92cy9u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483578</id>
      <parentid>4483530</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T05:48:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Grupu turnīrs */</comment>
      <origin>4483578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="88124" sha1="8bwzhscaxqz6nf4w7zzk5jiqf8668xl" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņems sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' 68. FIFA kongresa balsojumā pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis būs pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīkos trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesīs līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalīsies 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiks aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas būs lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļūs par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī būs pirmā reize, kad tā rīkos vīriešu Pasaules kausa finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezīsies pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu deļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|11}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=1 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=2 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=1 |gf_RSA=0 |ga_RSA=2 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=2 |ga_KOR=1 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=1 |gf_CZE=1 |ga_CZE=2 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=QAT |team4=BIH

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=1 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=1 |ga_BIH=1 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=1 |ga_QAT=1 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=1 |ga_SUI=1 |status_SUI=

|hth_SUI = ''Fair Play'' punkti: Šveice -1, Kanāda–2, Katara-2,  Bosnija un Hercegovina –3. Kanāda apsteidz Kataru FIFA rangā.
|hth_CAN = SUI
|hth_QAT = SUI
|hth_BIH = SUI

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SCO |team2=MAR |team3=BRA |team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=1 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=1 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=1 |gf_HAI=0 |ga_HAI=1 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=1 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=TUR |team4=PAR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=1 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=4 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=1 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=2 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=1 |gf_TUR=0 |ga_TUR=2 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ=
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrG |team4=GrB |team5=GrH |team6=GrA |team7=GrE |team8=GrI |team9=GrD |team10=GrJ |team11=GrK |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=1 |gf_GrA=1 |ga_GrA=2 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=0 |gf_GrB=1 |ga_GrB=1 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=1 |loss_GrC=0 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=0 |ga_GrD=2 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|QAT}}
|name_GrC={{fb|BRA}}
|name_GrD={{fb|TUR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|NED}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|ESP}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā zem 21 gadi.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komanda, kas sasniedza izslēgšanas turnīru, kas turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles - ''fair play'' sniegumu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>8bwzhscaxqz6nf4w7zzk5jiqf8668xl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483586</id>
      <parentid>4483578</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T06:58:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Grupu turnīrs */</comment>
      <origin>4483586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="88388" sha1="0mb6kkbgqe6n4jfytwft1heqwjen0he" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņems sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' 68. FIFA kongresa balsojumā pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis būs pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīkos trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesīs līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalīsies 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiks aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas būs lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļūs par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī būs pirmā reize, kad tā rīkos vīriešu Pasaules kausa finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezīsies pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu deļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|11}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=1 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=2 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=1 |gf_RSA=0 |ga_RSA=2 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=2 |ga_KOR=1 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=1 |gf_CZE=1 |ga_CZE=2 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=QAT |team4=BIH

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=1 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=0 |gf_BIH=1 |ga_BIH=1 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=1 |ga_QAT=1 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=1 |ga_SUI=1 |status_SUI=

|hth_SUI = ''Fair Play'' punkti: Šveice -1, Kanāda–2, Katara-2,  Bosnija un Hercegovina –3. Kanāda apsteidz Kataru FIFA rangā.
|hth_CAN = SUI
|hth_QAT = SUI
|hth_BIH = SUI

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SCO |team2=MAR |team3=BRA |team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=1 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=1 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=1 |gf_HAI=0 |ga_HAI=1 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=1 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=TUR |team4=PAR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|13}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=1 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=4 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=1 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=2 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=1 |gf_TUR=0 |ga_TUR=2 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=1 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=7 |ga_GER=1 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV=1 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SWE |team2=JAP |team3=NED |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|14}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=2 |ga_NED=2 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=2 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=5 |ga_SWE=1 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=1 |gf_TUN=1 |ga_TUN=5 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NZL |team2=IRN |team3=BEL |team4=EGY

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=1 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=1 |ga_EGY=1 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=1 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=0 |gf_NZL=2 |ga_NZL=2 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=URU |team2=KSA |team3=ESP |team4=CPV

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|15}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=0 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=1 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=1 |ga_KSA=1 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=1 |loss_URU=0 |gf_URU=1 |ga_URU=1 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ=
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=JOR |team4=ALG

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=1 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=3 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=0 |ga_ALG=3 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=3 |ga_AUT=1 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=1 |gf_JOR=1 |ga_JOR=3 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrG |team4=GrB |team5=GrH |team6=GrA |team7=GrE |team8=GrI |team9=GrJ |team10=GrD |team11=GrK |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|16}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=1 |gf_GrA=1 |ga_GrA=2 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=0 |gf_GrB=1 |ga_GrB=1 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=1 |loss_GrC=0 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=0 |ga_GrD=2 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=1 |loss_GrF=0 |gf_GrF=2 |ga_GrF=2 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=1 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=1 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=1 |ga_GrJ=3 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|QAT}}
|name_GrC={{fb|BRA}}
|name_GrD={{fb|TUR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|NED}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|ESP}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|JOR}}
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā zem 21 gadi.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komanda, kas sasniedza izslēgšanas turnīru, kas turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles - ''fair play'' sniegumu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>0mb6kkbgqe6n4jfytwft1heqwjen0he</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aivars Krūmiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399291</id>
    <revision>
      <id>4483579</id>
      <parentid>4474497</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T05:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-35484-33</username>
        <id>146963</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Mūzikas kluba publikācijā minētais mirušais Aivars Krūmiņš ir cita persona.</comment>
      <origin>4483579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2935" sha1="r00in0hurlkiy0kwhlb097aiv9j4v5g" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = instrumentālists_bez_vokāla
| Vārds = Aivars Krūmiņš
| Vārds_orig = 
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1941|9|9}}
| Vieta_dz = [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}})
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = trompetists, komponists, pedagogs
| Instrumenti = 
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Aivars Krūmiņš''' (dzimis {{dat|1941|9|9}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[komponists]] un [[trompete|trompetists]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1941. gada 9. septembrī. Mācījās [[Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola]]s trompetes klasē. Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija]]s trompetes klasē, līdztekus spēlēja [[Ivars Vīgners|Ivara Vīgnera]] džeza kvintetā un [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] džeza kvartetā. Pēc studiju beigām 1967. gadā sāka strādāt [[Latvijas Filharmonija]]s [[Rīgas estrādes orķestris|Rīgas estrādes orķestrī]], pēc Raimonda Paula aiziešanas no REO Aivars Krūmiņš kļuva par tā muzikālo un māksliniecisko vadītāju. Spēlēja arī [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jvlma.lv/latvian/docetaji/4580.html |title=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija |access-date={{dat|2018|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190413082845/http://www.jvlma.lv/latvian/docetaji/4580.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190413082845/http://www.jvlma.lv/latvian/docetaji/4580.html |date={{dat|2019|04|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1974. gadā kļuva par pūtēju orķestra &quot;Rīga&quot; trompešu grupas koncertmeistaru. Līdz 1978. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļā, ko nepabeidza.&lt;ref&gt;[http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/trompetistam-komponistam-dzeza-vecmeistaram-aivaram-kruminam-75.a73554/ Trompetistam, komponistam, džeza vecmeistaram Aivaram Krūmiņam - 75!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160916175213/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/trompetistam-komponistam-dzeza-vecmeistaram-aivaram-kruminam-75.a73554/ |date={{dat|2016|09|16||bez}} }} Daiga Mazvērsīte, 2016. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt; Strādāja par trompetes spēles skolotāju [[Pāvula Jurjāna Mūzikas skola|Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā]] un [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]].

== Apbalvojumi ==
* [[Atzinības krusts]], 4. šķira (2016)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krūmiņš, Aivars}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]]</text>
      <sha1>r00in0hurlkiy0kwhlb097aiv9j4v5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziedu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412923</id>
    <revision>
      <id>4483602</id>
      <parentid>4324175</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:37:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */ papild.</comment>
      <origin>4483602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6033" sha1="gkbglfhq04v4uj9utou2yqa3w5inwvq" xml:space="preserve">'''Ziedu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Ziedu iela (Ādaži)|Ziedu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Ziedu iela (Ainaži)|Ziedu iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]];
** [[Ziedu iela (Aizkraukle)|Ziedu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
** [[Ziedu iela (Aizpute)|Ziedu iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]];
** [[Ziedu iela (Alūksne)|Ziedu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Ziedu iela (Ape)|Ziedu iela]] — iela [[Ape|Apē]];
** [[Ziedu iela (Baldone)|Ziedu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
** [[Ziedu iela (Baloži)|Ziedu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Ziedu iela (Balvi)|Ziedu iela]] — iela [[Balvi|Balvos]];
** [[Ziedu iela (Cēsis)|Ziedu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Ziedu iela (Dagda)|Ziedu iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]];
** [[Ziedu iela (Daugavpils)|Ziedu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Ziedu iela (Grobiņa)|Ziedu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]];
** [[Ziedu iela (Ikšķile)|Ziedu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Ziedu iela (Jēkabpils)|Ziedu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
** [[Ziedu iela (Jelgava)|Ziedu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Ziedu iela (Jūrmala)|Ziedu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
** [[Ziedu iela (Krāslava)|Ziedu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
** [[Ziedu iela (Kuldīga)|Ziedu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Ziedu iela (Ķegums)|Ziedu iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]];
** [[Ziedu iela (Lielvārde)|Ziedu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
** [[Ziedu iela (Liepāja)|Ziedu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
** [[Ziedu iela (Ludza)|Ziedu iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]];
** [[Ziedu iela (Madona)|Ziedu iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Ziedu iela (Mazsalaca)|Ziedu iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]];
** [[Ziedu iela (Ogre)|Ziedu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Ziedu iela (Rēzekne)|Ziedu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
** [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
** [[Ziedu iela (Rūjiena)|Ziedu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
** [[Ziedu iela (Salacgrīva)|Ziedu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]];
** [[Ziedu iela (Salaspils)|Ziedu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Ziedu iela (Saldus)|Ziedu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
** [[Ziedu iela (Saulkrasti)|Ziedu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Ziedu iela (Sigulda)|Ziedu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Ziedu iela (Skrunda)|Ziedu iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]];
** [[Ziedu iela (Talsi)|Ziedu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
** [[Ziedu iela (Tukums)|Ziedu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
** [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
** [[Ziedu iela (Ventspils)|Ziedu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
** [[Ziedu iela (Viļaka)|Ziedu iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]];
** [[Ziedu iela (Viļāni)|Ziedu iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Ziedu iela (Augšlīgatne)|Ziedu iela]] — iela Augšlīgatnē;
** [[Ziedu iela (Carnikava)|Ziedu iela]] — iela Carnikavā;
** [[Ziedu iela (Dalbe)|Ziedu iela]] — iela Dalbē;
** [[Ziedu iela (Dreiliņi)|Ziedu iela]] — iela Dreiliņos;
** [[Ziedu iela (Druva)|Ziedu iela]] — iela Druvā;
** [[Ziedu iela (Dzelda)|Ziedu iela]] — iela Dzeldā;
** [[Ziedu iela (Ildzenieki)|Ziedu iela]] — iela Ildzeniekos;
** [[Ziedu iela (Inciems)|Ziedu iela]] — iela Inciemā;
** [[Ziedu iela (Jaundubeņi)|Ziedu iela]] — iela Jaundubeņos;
** [[Ziedu iela (Ječi)|Ziedu iela]] — iela Ječos;
** [[Ziedu iela (Jumprava)|Ziedu iela]] — iela Jumpravā;
** [[Ziedu iela (Jurģi)|Ziedu iela]] — iela Jurģos;
** [[Ziedu iela (Kaunata)|Ziedu iela]] — iela Kaunatā;
** [[Ziedu iela (Kļavas)|Ziedu iela]] — iela Kļavās;
** [[Ziedu iela (Krauja)|Ziedu iela]] — iela Kraujā;
** [[Ziedu iela (Krimūnas)|Ziedu iela]] — iela Krimūnās;
** [[Ziedu iela (Ķeipene)|Ziedu iela]] — iela Ķeipenē;
** [[Ziedu iela (Lapmežciems)|Ziedu iela]] — iela Lapmežciemā;
** [[Ziedu iela (Lomi-Botnieki)|Ziedu iela]] — iela Lomi-Botniekos;
** [[Ziedu iela (Līvbērze)|Ziedu iela]] — iela Līvbērzē;
** [[Ziedu iela (Malnava)|Ziedu iela]] — iela Malnavā;
** [[Ziedu iela (Mālpils)|Ziedu iela]] — iela Mālpilī;
** [[Ziedu iela (Mežvidi)|Ziedu iela]] — iela Mežvidos;
** [[Ziedu iela (Nereta)|Ziedu iela]] — iela Neretā;
** [[Ziedu iela (Odukalns)|Ziedu iela]] — iela Odukalnā;
** [[Ziedu iela (Ogresgals)|Ziedu iela]] — iela Ogresgalā;
** [[Ziedu iela (Prauliena)|Ziedu iela]] — iela Praulienā;
** [[Ziedu iela (Preiļi)|Ziedu iela]] — iela Preiļos;
** [[Ziedu iela (Priedes)|Ziedu iela]] — iela Priedēs;
** [[Ziedu iela (Priekuļi)|Ziedu iela]] — iela Priekuļos;
** [[Ziedu iela (Priežciems)|Ziedu iela]] — iela Priežciemā;
** [[Ziedu iela (Raņķi)|Ziedu iela]] — iela Raņķos;
** [[Ziedu iela (Riebiņi)|Ziedu iela]] — iela Riebiņos;
** [[Ziedu iela (Roja)|Ziedu iela]] — iela Rojā;
** [[Ziedu iela (Rokasbirze)|Ziedu iela]] — iela Rokasbirzē;
** [[Ziedu iela (Ropaži)|Ziedu iela]] — iela Ropažos;
** [[Ziedu iela (Rumbenieki)|Ziedu iela]] — iela Rumbeniekos;
** [[Ziedu iela (Saraiķi)|Ziedu iela]] — iela Saraiķos;
** [[Ziedu iela (Selga)|Ziedu iela]] — iela Selgā;
** [[Ziedu iela (Semenova)|Ziedu iela]] — iela Semenovā;
** [[Ziedu iela (Silene)|Ziedu iela]] — iela Silenē;
** [[Ziedu iela (Skrīveri)|Ziedu iela]] — iela Skrīveros;
** [[Ziedu iela (Skulte)|Ziedu iela]] — iela Skultē;
** [[Ziedu iela (Sēlija)|Ziedu iela]] — iela Sēlijā;
** [[Ziedu iela (Tūja)|Ziedu iela]] — iela Tūjā;
** [[Ziedu iela (Upesciems)|Ziedu iela]] — iela Upesciemā;
** [[Ziedu iela (Vāne)|Ziedu iela]] — iela Vānē;
** [[Ziedu iela (Viļķene)|Ziedu iela]] — iela Viļķenē.

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Ziedu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>gkbglfhq04v4uj9utou2yqa3w5inwvq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483605</id>
      <parentid>4483602</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */ papild.</comment>
      <origin>4483605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6126" sha1="fe9rwziihxmraod9f0t67t33524wv3a" xml:space="preserve">'''Ziedu iela''' var būt:

* Latvijas pilsētās:
** [[Ziedu iela (Ādaži)|Ziedu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
** [[Ziedu iela (Ainaži)|Ziedu iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]];
** [[Ziedu iela (Aizkraukle)|Ziedu iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]];
** [[Ziedu iela (Aizpute)|Ziedu iela]] — iela [[Aizpute|Aizputē]];
** [[Ziedu iela (Alūksne)|Ziedu iela]] — iela [[Alūksne|Alūksnē]];
** [[Ziedu iela (Ape)|Ziedu iela]] — iela [[Ape|Apē]];
** [[Ziedu iela (Baldone)|Ziedu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]];
** [[Ziedu iela (Baloži)|Ziedu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]];
** [[Ziedu iela (Balvi)|Ziedu iela]] — iela [[Balvi|Balvos]];
** [[Ziedu iela (Cēsis)|Ziedu iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]];
** [[Ziedu iela (Dagda)|Ziedu iela]] — iela [[Dagda|Dagdā]];
** [[Ziedu iela (Daugavpils)|Ziedu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
** [[Ziedu iela (Grobiņa)|Ziedu iela]] — iela [[Grobiņa|Grobiņā]];
** [[Ziedu iela (Ikšķile)|Ziedu iela]] — iela [[Ikšķile|Ikšķilē]];
** [[Ziedu iela (Jēkabpils)|Ziedu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
** [[Ziedu iela (Jelgava)|Ziedu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
** [[Ziedu iela (Jūrmala)|Ziedu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]];
** [[Ziedu iela (Krāslava)|Ziedu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
** [[Ziedu iela (Kuldīga)|Ziedu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]];
** [[Ziedu iela (Ķegums)|Ziedu iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]];
** [[Ziedu iela (Lielvārde)|Ziedu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]];
** [[Ziedu iela (Liepāja)|Ziedu iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]];
** [[Ziedu iela (Ludza)|Ziedu iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]];
** [[Ziedu iela (Madona)|Ziedu iela]] — iela [[Madona|Madonā]];
** [[Ziedu iela (Mazsalaca)|Ziedu iela]] — iela [[Mazsalaca|Mazsalacā]];
** [[Ziedu iela (Ogre)|Ziedu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
** [[Ziedu iela (Rēzekne)|Ziedu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
** [[Ziedu iela (Rīga)|Ziedu iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]];
** [[Ziedu iela (Rūjiena)|Ziedu iela]] — iela [[Rūjiena|Rūjienā]];
** [[Ziedu iela (Salacgrīva)|Ziedu iela]] — iela [[Salacgrīva|Salacgrīvā]];
** [[Ziedu iela (Salaspils)|Ziedu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]];
** [[Ziedu iela (Saldus)|Ziedu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
** [[Ziedu iela (Saulkrasti)|Ziedu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
** [[Ziedu iela (Sigulda)|Ziedu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]];
** [[Ziedu iela (Skrunda)|Ziedu iela]] — iela [[Skrunda|Skrundā]];
** [[Ziedu iela (Talsi)|Ziedu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
** [[Ziedu iela (Tukums)|Ziedu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
** [[Ziedu iela (Valmiera)|Ziedu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]];
** [[Ziedu iela (Ventspils)|Ziedu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
** [[Ziedu iela (Viļaka)|Ziedu iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]];
** [[Ziedu iela (Viļāni)|Ziedu iela]] — iela [[Viļāni|Viļānos]].

* Citās apdzīvotās vietās:
** [[Ziedu iela (Augšlīgatne)|Ziedu iela]] — iela Augšlīgatnē;
** [[Ziedu iela (Carnikava)|Ziedu iela]] — iela Carnikavā;
** [[Ziedu iela (Dalbe)|Ziedu iela]] — iela Dalbē;
** [[Ziedu iela (Dreiliņi)|Ziedu iela]] — iela Dreiliņos;
** [[Ziedu iela (Druva)|Ziedu iela]] — iela Druvā;
** [[Ziedu iela (Dzelda)|Ziedu iela]] — iela Dzeldā;
** [[Ziedu iela (Ildzenieki)|Ziedu iela]] — iela Ildzeniekos;
** [[Ziedu iela (Inciems)|Ziedu iela]] — iela Inciemā;
** [[Ziedu iela (Jaundubeņi)|Ziedu iela]] — iela Jaundubeņos;
** [[Ziedu iela (Ječi)|Ziedu iela]] — iela Ječos;
** [[Ziedu iela (Jumprava)|Ziedu iela]] — iela Jumpravā;
** [[Ziedu iela (Jurģi)|Ziedu iela]] — iela Jurģos;
** [[Ziedu iela (Kaunata)|Ziedu iela]] — iela Kaunatā;
** [[Ziedu iela (Kļavas)|Ziedu iela]] — iela Kļavās;
** [[Ziedu iela (Krauja)|Ziedu iela]] — iela Kraujā;
** [[Ziedu iela (Krimūnas)|Ziedu iela]] — iela Krimūnās;
** [[Ziedu iela (Ķeipene)|Ziedu iela]] — iela Ķeipenē;
** [[Ziedu iela (Lapmežciems)|Ziedu iela]] — iela Lapmežciemā;
** [[Ziedu iela (Lomi-Botnieki)|Ziedu iela]] — iela Lomi-Botniekos;
** [[Ziedu iela (Līvbērze)|Ziedu iela]] — iela Līvbērzē;
** [[Ziedu iela (Malnava)|Ziedu iela]] — iela Malnavā;
** [[Ziedu iela (Mālpils)|Ziedu iela]] — iela Mālpilī;
** [[Ziedu iela (Mežvidi)|Ziedu iela]] — iela Mežvidos;
** [[Ziedu iela (Nereta)|Ziedu iela]] — iela Neretā;
** [[Ziedu iela (Odukalns)|Ziedu iela]] — iela Odukalnā;
** [[Ziedu iela (Ogresgals)|Ziedu iela]] — iela Ogresgalā;
** [[Ziedu iela (Prauliena)|Ziedu iela]] — iela Praulienā;
** [[Ziedu iela (Preiļi)|Ziedu iela]] — iela Preiļos;
** [[Ziedu iela (Priedes)|Ziedu iela]] — iela Priedēs;
** [[Ziedu iela (Priekuļi)|Ziedu iela]] — iela Priekuļos;
** [[Ziedu iela (Priežciems)|Ziedu iela]] — iela Priežciemā;
** [[Ziedu iela (Raņķi)|Ziedu iela]] — iela Raņķos;
** [[Ziedu iela (Riebiņi)|Ziedu iela]] — iela Riebiņos;
** [[Ziedu iela (Roja)|Ziedu iela]] — iela Rojā;
** [[Ziedu iela (Rokasbirze)|Ziedu iela]] — iela Rokasbirzē;
** [[Ziedu iela (Ropaži)|Ziedu iela]] — iela Ropažos;
** [[Ziedu iela (Rumbenieki)|Ziedu iela]] — iela Rumbeniekos;
** [[Ziedu iela (Saraiķi)|Ziedu iela]] — iela Saraiķos;
** [[Ziedu iela (Selga)|Ziedu iela]] — iela Selgā;
** [[Ziedu iela (Semenova)|Ziedu iela]] — iela Semenovā;
** [[Ziedu iela (Silene)|Ziedu iela]] — iela Silenē;
** [[Ziedu iela (Skrīveri)|Ziedu iela]] — iela Skrīveros;
** [[Ziedu iela (Skulte)|Ziedu iela]] — iela Skultē;
** [[Ziedu iela (Sēlija)|Ziedu iela]] — iela Sēlijā;
** [[Ziedu iela (Tūja)|Ziedu iela]] — iela Tūjā;
** [[Ziedu iela (Upesciems)|Ziedu iela]] — iela Upesciemā;
** [[Ziedu iela (Vāne)|Ziedu iela]] — iela Vānē;
** [[Ziedu iela (Viļķene)|Ziedu iela]] — iela Viļķenē.

== Skatīt arī ==
* [[Mazā Ziedu iela]]
* [[Ziedugravas iela]]
* [[Zieduklēpju iela]]
* [[Ziedulejas iela]]
* [[Ziedupļavas iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>fe9rwziihxmraod9f0t67t33524wv3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4483503</id>
      <parentid>4483006</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4483503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="783" sha1="225r37mz4zmqogm8tbibxeh4bnpsn24" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-06-16 18:01:33{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 31 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>225r37mz4zmqogm8tbibxeh4bnpsn24</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Justīns Marcinkevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414962</id>
    <revision>
      <id>4483290</id>
      <parentid>3883830</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4483290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4125" sha1="gnpc4kk17oyvzwfl2cbye5ja5297j8e" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Justīns Marcinkevičs
|     vārds_orig = ''Justinas Marcinkevičius''
|         attēls = Justinas Marcinkevicius by Augustas Didzgalvis.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = [[Važatkiemis]], [[Prienu rajona pašvaldība]], [[Lietuva]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2011
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Viļņa]], [[Lietuva]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[lietuvietis]]
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[proza]]iķis, [[dramaturgs]], [[tulkotājs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Justīns Marcinkevičs''' ({{val-lt|Justinas Marcinkevičius}}; dzimis {{dat|1930|3|10}}, miris {{dat|2011|2|16}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks]], [[proza]]iķis, [[dramaturgs]] un [[tulkotājs]], viens no izcilākajiem 20 gadsimta nogales un 21 gadsimta sākuma lietuviešu dzejniekiem,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/5619314/aizgajis-muziba-izcilais-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics|title=Aizgājis mūžībā izcilais lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; viens no pirmajiem [[Lietuvas vēsture]]s gaismā cēlājiem [[Lietuvas okupācija (1940)|padomju laikos]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/miris-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics.a39134/|title=Miris lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. gada 10. martā. 1954. gadā beidza lituānistikas studijas [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātē]]. [[Lietuvas literatūras zelta fonds|Lietuvas literatūras zelta fondā]] ierakstīta viņa poētiskā dramatiskā triloģija &quot;[[Mindaugs]]&quot; (1968), &quot;Katedrāle&quot; (1971) un &quot;[[Mažvīds]]&quot; (1977), kas [[Lietuvas PSR|padomju okupācijas laikā]] deva lietuviešu tautai svaigu dzīvības elpu. Minēto triloģiju latviski tulkojusi [[Daina Avotiņa]]. Dzejnieks apbalvots ar [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina]] I un III pakāpes ordeni un [[Vītauta Dižā ordenis|Vītauta Dižā ordeni]], 1998. gadā viņam piešķirta [[Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē|Baltijas Asamblejas balva literatūrā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5474487/miris-izcilais-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics|title=Miris izcilais lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=tvnet.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 7. decembrī viņš pakrita savas daudzstāvu mājas kāpņutelpā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ru.delfi.lt/news/live/ushel-iz-zhizni-poet-yustinas-marcinkyavichyus.d?id=42065027|title=Ушел из жизни поэт Юстинас Марцинкявичюс|publisher=ru.delfi.lt|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Viļņas Universitātes slimnīca|Viļņas universitātes slimnīcā]] viņam tika veikta sarežģīta neiroķirurģiska operācija, un, 2011. gada janvārī mediji ziņoja, ka viņa veselības stāvoklis sācis nedaudz uzlaboties, tomēr dzejnieks neatlaba.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Justinas Marcinkevičius|Justīns Marcinkevičs}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Marcinkevičs, Justīns}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Lietuvas dzejnieki]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>gnpc4kk17oyvzwfl2cbye5ja5297j8e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483295</id>
      <parentid>4483290</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4483295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4119" sha1="5netxm7qnhbaoozbu96uwz2ynwoy076" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Justīns Marcinkevičs
|     vārds_orig = ''Justinas Marcinkevičius''
|         attēls = Justinas Marcinkevicius by Augustas Didzgalvis.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1930
|     dz_mēnesis = 03
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = [[Važatkiemis]], [[Prienu rajona pašvaldība]], [[Lietuva]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2011
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 16
|        m_vieta = [[Viļņa]], [[Lietuva]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[lietuvietis]]
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[proza]]iķis, [[dramaturgs]], [[tulkotājs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Justīns Marcinkevičs''' ({{val-lt|Justinas Marcinkevičius}}; dzimis {{dat|1930|3|10}}, miris {{dat|2011|2|16}}) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks]], [[proza]]iķis, [[dramaturgs]] un [[tulkotājs]], viens no izcilākajiem 20 gadsimta nogales un 21 gadsimta sākuma lietuviešu dzejniekiem,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://apollo.tvnet.lv/5619314/aizgajis-muziba-izcilais-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics|title=Aizgājis mūžībā izcilais lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; viens no pirmajiem [[Lietuvas vēsture]]s gaismā cēlājiem [[Lietuvas okupācija (1940)|padomju laikos]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/miris-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics.a39134/|title=Miris lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=lsm.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. gada 10. martā. 1954. gadā beidza lituānistikas studijas [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātē]]. [[Lietuvas literatūras zelta fonds|Lietuvas literatūras zelta fondā]] ierakstīta viņa poētiskā dramatiskā triloģija &quot;[[Mindaugs]]&quot; (1968), &quot;Katedrāle&quot; (1971) un &quot;[[Mažvīds]]&quot; (1977), kas [[Lietuvas PSR|padomju okupācijas laikā]] deva lietuviešu tautai svaigu dzīvības elpu. Minēto triloģiju latviski tulkojusi [[Daina Avotiņa]]. Dzejnieks apbalvots ar [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina]] I un III pakāpes ordeni un [[Vītauta Dižā ordenis|Vītauta Dižā ordeni]], 1998. gadā viņam piešķirta [[Baltijas Asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē|Baltijas Asamblejas balva literatūrā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5474487/miris-izcilais-lietuviesu-dzejnieks-justins-marcinkevics|title=Miris izcilais lietuviešu dzejnieks Justīns Marcinkevičs|publisher=tvnet.lv|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 7. decembrī viņš pakrita daudzstāvu mājas kāpņutelpā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ru.delfi.lt/news/live/ushel-iz-zhizni-poet-yustinas-marcinkyavichyus.d?id=42065027|title=Ушел из жизни поэт Юстинас Марцинкявичюс|publisher=ru.delfi.lt|accessdate={{dat|2018|12|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Viļņas Universitātes slimnīca|Viļņas universitātes slimnīcā]] viņam tika veikta sarežģīta neiroķirurģiska operācija, un, 2011. gada janvārī mediji ziņoja, ka viņa veselības stāvoklis sācis nedaudz uzlaboties, tomēr dzejnieks neatlaba.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Justinas Marcinkevičius|Justīns Marcinkevičs}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Lietuva-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Marcinkevičs, Justīns}}
[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lietuviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Lietuvas dzejnieki]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>5netxm7qnhbaoozbu96uwz2ynwoy076</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāčpurni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415211</id>
    <revision>
      <id>4483365</id>
      <parentid>4300838</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:24:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27037" sha1="irq568lk1m5jisxtoe6ior608zv8tac" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|attēls=Morchella esculenta 270408.jpg|att_nosaukums=Parastais lāčpurns (''Morchella esculenta'')|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|nodalījums=Ascomycota|nodalījums_lv=Asku sēnes|klase=Pezizomycetes|klase_lv=Kaussēnes|kārta=Pezizales|kārta_lv=Kaussēņu rinda|dzimta=Morchellaceae|dzimta_lv=Lāčpurnu dzimta|ģints=Morchella|ģints_lv=Lāčpurni|ģints_r=Lāčpurnu ģints|kategorijas=nē}}

'''Lāčpurni''' (''Morchella'') ir Latvijā samērā reti sastopamu [[Ēdamās sēnes|ēdamo sēņu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]],&lt;ref name=&quot;Senes 1970&quot;/&gt; kura 21. gadsimta sākumā saturēja vairāk kā 70 sugu ar ātri pieaugošu skaitu, no kurām Latvijā atrastas sešas.&lt;ref name=&quot;lmb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}&lt;/ref&gt; Lāčpurni ir pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu šūnveidīgās, šķautņainās struktūras. Lāčpurni pasaulē tiek uzskatīti par kulināri vērtīgu sēni. Tā kā lāčpurni ir grūti kultivējami, [[Mērenā josla|mērenās joslas]] valstīs, kurās tie sastopami lielos daudzumos, organizēta savvaļas lāčpurnu, līdzīgi kā [[Parastā gailene|gaileņu]], ievākšana ir ienesīga [[saimniecība]]s nozare.

== Morfoloģija ==
[[Attēls:Morielje_kapjes-_Douweler_2015.jpg|thumb|250px|[[Zvana lāčpurns]]]]
[[Attēls:Morchella conica-42.jpg|thumb|250px|[[Smailais lāčpurns]]]]
[[Attēls:Morchella elata.jpg|thumb|250px|[[Augstais lāčpurns]]]]
[[Attēls:2013-03-03 Morchella steppicola Zerova 313943 crop.jpg|thumb|250px|[[Stepes lāčpurns]] ievērojami atšķiras no citiem.]]
[[Attēls:Seta Morchella deliciosa 2009-4-26 SierraMadrona.jpg|thumb|250px|[[Skaistais lāčpurns]]]]
* '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[asku sēnes]], [[Apotēcijs|apotēciji]] lieli, 2—15 cm augsti, sastāv no kātiņa un cepurītes, gaļīgi vai vaskoti gaļīgi, parasti lietojami pārtikā.
* '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': olveidīga vai eliptiska, pie pamatnes saaugusi ar kātiņu, ar garenisku un šķērsenisku kroku tīklu, kas veido neregulārus, šķautņainus, šūnveidīgus iedobumus. Parasti brūna vai brūngana no dzeltenīgas līdz pelēcīgai. Atgādina sūkli vai bišu šūnas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokas Grāmata Dabā. Sēnes|last=Evansa|first=Š.|last2=Kibijs|first2=Dž.|publisher=Zvaigzne ABC|year=2006|isbn=9984-37-648-6|location=Rīga|pages=283}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': cilindrisks, gluds vai svītraini krokots, pie pamatnes resnāks. Gaišā krāsā, nav atdalāms no cepurītes. Gan kātiņš, gan pārējais augļķermenis ar dobumu.
* '''[[Bazīdijsporas|Sporas]]''': bezkrāsainas vai dzeltenīgas.&lt;ref&gt;«Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 80.-81. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000063&amp;Rec=25963&amp;Fields=All Mycobank - description]&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija ==

Vairums lāčpurnu, ieskaitot visas Latvijā atrastās sugas, mērenajā joslā aug pavasaros, īpaši maijā, parasti lapu koku un jauktos mežos, dārzos, biežāk izvēloties saulainas un smilšainas vietas un kaļķainas augsnes. Daudzas lāčpurnu sugas veido [[Mikoriza|mikorizālas]] attiecības ar ar dažādiem [[koki]]em, taču bieži ir [[Saprotrofs|saprotrofas]]. Pastāv hipotēzes, ka lāčpurni ik divus gadus cikliski maina savu barošanās veidu vai lieto abus vienlaicīgi.&lt;ref name=&quot;springer&quot;&gt;[https://link.springer.com/article/10.1007/PL00009992 Mycorrhiza-like interaction by Morchella with species of the Pinaceae in pure culture synthesis] J.L. Dahlstrom, J.E. Smith, N.S. Weber (1999)&lt;/ref&gt; Labi aug dārzos ābolu pūšanas vietās.&lt;ref&gt;[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/de/krajuma-popularizesana/parastais-l-purns-morchella-esculenta Dabas muzejs: Parastais lāčpurns Morchella esculenta]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Dažas sugas novērotas ugunskuru vietās un izdegumos. 2013. gadā tika konstatēts, ka vairākas lāčpurnu sugas veido simbiozi ar baktērijām, kas ļauj tiem augt arī neatkarīgi no kokiem. Šajā gadījumā lāčpurni bieži maina savu augšanas vietu, ātri iztērējot barības vielas.&lt;ref name=&quot;Vishnevskij&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zagribami.info/%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D1%8B/morchellas/ |title=Михаил Вишневский, ''Трюфели и другие деликатесные грибы России'' |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715060038/https://www.zagribami.info/%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D1%8B/morchellas/ |archivedate={{dat|2019|07|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Latvijā atrastās lāčpurnu ģints sēnes ==

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; align=&quot;center&quot;
! Latviskie nosaukumi
! Latīniskie nosaukumi
! Augtenes
|-
| '''[[Augstais lāčpurns]]'''
| ''Morchella elata''
| Lapukoku un jauktos mežos ar bagātīgu augsni, dārzos.
|-
| '''[[Parastais lāčpurns]]'''
| ''Morchella esculenta''
| Parasti grupās lapu koku mežos, krūmājos, parkos, kapsētās, reizēm ielu zālienos.
|-
| '''[[Skaistais lāčpurns]]'''
| ''Morchella deliciosa''
| Jaukto mežu zāļainos laukumiņos, dārzos, tīrumu malās. Latvijā atrasts tikai vienreiz Rīgā dārzā.
|-
| '''[[Smailais lāčpurns]]'''
| ''Morchella conica''
| Parasti grupās jauktos mežos, dārzos, zālienos.
|-
| '''[[Stepes lāčpurns]]'''
| ''Morchella steppicola''
| Parastā augtene - stepju zona. Latvijā un arī pasaulē ļoti rets.
|-
| '''[[Zvana lāčpurns]]''', arī ''hibrīdais lāčpurns'' un ''plaisainais lāčpurns''
| ''Morchella semilibera'', ''Morchella hybrida'', ''Morchella rimosipes''
| Dārzos, arī jauktos un lapu koku mežos ar bagātīgu augsni.&lt;ref name=&quot;lmb&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://senes.lv/Agra_pavasara_sugas.htm Senes.lv: Pavasara visagrākās sēņu sugas]&lt;/ref&gt;
|}

== Iedalījums ==

Ja stepes un zvana lāčpurni acīmredzami atšķiras no citām Latvijā augošajām sugām, tad pārējie Eiropas lāčpurni ir atšķirami daudz grūtāk. Turklāt tie bieži aug kopā vienā teritorijā. Pašlaik lāčpurnu, tāpat kā citu sēņu, klasifikācija atrodas nenoteiktā stāvoklī, jo nav skaidrības, kur ir atsevišķa suga un kur pasuga vai varietāte, un to savstarpējā radniecība.&lt;ref name=&quot;Vishnevskij&quot; /&gt; [[Čehija|Čehu]] zinātnieki 2019. gadā publicēja rakstu par lāčpurnu [[filoģenētika|filoģenētisko]] izpēti savā zemē, no kuras izrietēja, ka viņi pēc Čehijā esošajiem paraugiem konstatējuši 11 lāčpurnu sugas, no kurām tikai 6 esot atbilstošas esošajiem sugu aprakstiem. Vairāki paraugi atbilda vienlaikus vairākām sugām.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/31139008 How useful is the current species recognition concept for the determination of true morels? Insights from the Czech Republic.] Petrželová I, Sochor M. PMID 31139008 PMCID: PMC6522463 DOI: 10.3897/mycokeys.52.32335&lt;/ref&gt; Kamēr pasaulē nav izstrādāta un nostabilizējusies jauna terminoloģija un klasifikācija, plašai publikai pašlaik tiek lietota XX/XXI gadsimtu mijā pieņemtā sistemātika. Līdz 1997. gadam lāčpurnu ģints bija iekļauta [[rumpuču dzimta|rumpuču dzimtā]] (''Helvellaceae''), tāpēc vecākos izdevumos sastopams arī šāds iedalījums.

Pašlaik neoficiāls iedalījums ir gaišajos lāčpurnos ar gaišāku un apaļīgāku cepurītes formu un tumšajos ar tumšāku un koniskāku, kuru pārstāvji Latvijā ir skaistais, stepes un parastais no gaišajiem, un augstais, zvana un smailais lāčpurns no tumšajiem. Atsevišķi tiek nodalīta suga ''Morchella rufobrunnea''. Saskaņā ar pašreizējiem filoģenētiskajiem pētījumiem, lāčpurnu rašanās laiks ir ap pirms 250 miljoniem gadu [[Triass|triasa ērā]] un sadalīšanās starp abām šīm grupām notikusi ap 130 miljonu gadu atpakaļ ±30%.&lt;ref&gt;[http://www.westerdijkinstitute.nl/morchella/images/FGB%202011%20Morchella.pdf Phylogeny and historical biogeography of true morels (Morchella) reveals an early Cretaceous origin and high continental endemism and provincialism in the Holarctic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190711073735/http://www.westerdijkinstitute.nl/morchella/images/FGB%202011%20Morchella.pdf |date={{dat|2019|07|11||bez}} }} Kerry O’Donnell, Alejandro P. Rooney, Gary L. Mills, Michael Kuo, Nancy S. Weber, Stephen A. Rehner (2010)&lt;/ref&gt;

== Līdzība ar citām sugām ==

Tā, kā Latvijā sastopamie lāčpurni augļķermeņus veido pavasarī, tie reti kad sastopami vienlaicīgi ar vasarā un rudenī augošajām [[Indīgās sēnes|indīgajām sēnēm]]. Tomēr, tie bieži ir sastopami vienā laikā ar giromitrīnu saturošajām indīgajām [[Parastā bisīte|parasto]] un [[Dižā bisīte|dižo]] bisīti (''Gyromitra'' ģints) un ēdamajiem, bet mazāk vērtīgajiem [[Parastais ķēvpups|ķēvpupiem]] (''Verpa bohemica''), kuri arī atrodami pavasarī, un ar kuriem tos sēņotāji mēdz jaukt. Šīs biežās jaukšanas dēļ tiek ieteikts visas asku sēnes pirms lietošanas novārīt un noliet ūdeni, kas varētu vājināt bisīšu indi, ja tā iekļūtu starp lāčpurniem. Tomēr atšķirības starp ģintīm ir visai redzamas: ja lāčpurni ir tīkloti šūnaini, tad bisīšu virsmas krokas ir lokani viļņotas, bez redzamām šūnām.&lt;ref name =&quot;celvedis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |title=''LVM Sēņotāja ceļvedis'', 11.-13. lpp. |access-date={{dat|2018|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170613124458/http://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |archivedate={{dat|2017|06|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Lāčpurni arī ir pēc kopējās formas redzami regulārāki. Ķēvpupi pēc formas atgādina lāčpurnus, bet to virsma arī ir viļņota kā bisītēm.

Daļēji jucekli starp bisītēm un lāčpurniem radījušas svešvalodas. Krievu valodā to nosaukumi &quot;''Stročok''&quot; un &quot;''Smorčok''&quot; ir grūti atšķirami, un arī vietējie iedzīvotāji par atšķirību maz satraucas.&lt;ref&gt;В.Солоухин, &quot;''Третья охота''&quot;. «Современник», Москва, 1986.&lt;/ref&gt; Latvijā (un arī Igaunijā) savukārt vāciskais lāčpurnu apzīmējums &quot;''Morcheln''&quot; ne tikai transformējies par &quot;''murķeli''&quot;, bet ar šo vārdu sākuši apzīmēt bisītes. Līdzīgas problēmas ir arī angļu valodā, kur bisītes dēvē par viltus lāčpurniem (''false morel'').

== Audzēšanas mēģinājumi ==

Mēģinājumi rūpnieciskos apmēros kultivēt lāčpurnus līdz šim ir bijuši ne pārāk sekmīgi, un tirgū pieejamās lāčpurnu ģints sēnes pārsvarā tiek ievāktas dabā. Labākajās Ķīnas audzētavās ieguve 2016. gadā bija mazāk kā 8 tonnas uz hektāru.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/28585444 Artificial cultivation of true morels: current state, issues and perspectives.] Liu Q, Ma H, Zhang Y, Dong C. PMID 28585444 DOI: 10.1080/07388551.2017.1333082&lt;/ref&gt; Galvenās lāčpurnu eksportētājvalstis ir ASV, Indija, Meksika, Turcija, un Ķīna, kas gadā eksportē ap 900 tonnu žāvētu lāčpurnu.&lt;ref name=&quot;pnwrs&quot; /&gt; Arī Francijā sadarbībā ar ķīniešiem organizē lāčpurnu audzētavas.&lt;ref&gt;[http://archive.wikiwix.com/cache/20141027200927/http://centre.france3.fr/2013/04/11/des-morilles-cultivees-en-eure-et-loir-ca-marche-232691.html Des morilles cultivées en Eure-et-Loir, ça marche !] Anne Lepais 2013&lt;/ref&gt; Lāčpurnus var izdoties ieaudzēt mežā smilšmāla vai mālsmilts augsnēs, dobēs iestrādājot ābolus, vai to pārstrādes atkritumus, papildus tās mēslojot ar pelniem un salmiem. Nākamajā pavasarī dobēs &quot;iesēj&quot; sasmalcinātas lāčpurnu cepurītes, pārklājot ar skuju nobiru kārtu. Svarīgi neļaut dobēm izkalst, pirmo sēņu ražu var gaidīt jau pēc gada.&lt;ref name=&quot;pavasarasenes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/pavasara.shtml |title=E.Vimba: Pavasara sēnes |access-date={{dat|2018|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190620180153/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/pavasara.shtml }}&lt;/ref&gt; Alternatīvi, izdeguša ugunskura vietā bagātina augsni ar zāģu skaidām un smalcinātiem nobriedušiem lāčpurnu augļķermeņiem, pēc tam apsējot apstrādāto teritoriju ar savvaļas graudzālēm.&lt;ref name=&quot;Stamets 2005&quot; /&gt; Tomēr līdz šim nav apstiprinātu ziņu par veiksmīgiem un un atkārtojamiem mēģinājumiem kultivēt Latvijā sastopamās lāčpurnu sugas. Pašlaik šādi mēģinājumi ir bijuši relatīvi veiksmīgi divos gadījumos ar ''M.importuna'' un ''M. rufobrunnea'' Ķīnā un ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/action/captchaChallenge?redirectUri=%2Fdoi%2Ffull%2F10.1080%2F21501203.2015.1016561&amp;|title=A review on research advances, issues, and perspectives of morels|last=Du|first=Xi-Hui|website=|access-date=2018-12-20|date=|doi=10.1080/21501203.2015.1016561|pmc=PMC6106076|pmid=30151316}}&lt;/ref&gt;

Dienvidu [[Čīle|Čīlē]] kopš 2012. gada tiek veikti mēģinājumi degumos audzēt Latvijā sastopamo smailo lāčpurnu; nogāja līdz tam, ka mežu īpašnieki dedzināja savus mežus, lai izdegās saaugtu lāčpurni.&lt;ref&gt;[http://www.araucanianoticias.cl/2013/morchella-el-hongo-chileno-que-causa-furor-en-el-extranjero/040628604 Morchella, el hongo chileno que causa furor en el extranjero]&lt;/ref&gt; Līdzīgas idejas par lāčpurnu audzēšanu meža nodegās pacēluši arī [[ASV]] Lauksaimniecības departamenta darbinieki.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110928130759/http://www.treesearch.fs.fed.us/pubs/viewpub.jsp?index=8483 Harvesting morels after wildfire in Alaska.]&lt;/ref&gt;

== Lietošana pārtikā ==
[[Attēls:Morilles séchées 02.jpg|thumb|250px|Lāčpurni pārdošanā.]]
[[Attēls:Escargot de Bourgogne à la franc-comtoise 002.jpg|thumb|250px|Franču delikatese: [[Burgundija]]s eskargo, gliemeži ar lāčpurniem un desu.]]
Vēsturiski lāčpurni pazīstami jau no antīkajiem laikiem, tos aprakstījis [[Teofrasts]]. [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas Republikas]] laikos lāčpurnus lietoja acu ārstniecībai, arī mūsdienās no tiem tiek gatavotas acu zāles.&lt;ref name=&quot;Vishnevskij&quot; /&gt;

Lāčpurnus izmanto daudzu valstu, sevišķi [[Francija|franču]], virtuvēs.&lt;ref name=&quot;Olney 1995&quot;/&gt; Vairums to pagatavošanas metožu paredzētas, lai izceltu un saglabātu to īpatnējo garšu.&lt;ref name=&quot;Acton 2007&quot;/&gt; Līdzīgi kā ar vairumu [[Ēdamās sēnes|ēdamo sēņu]], to kvalitāte ir visaugstākā, kamēr tās vēl ir svaigas, tomēr lāčpurniem vienmēr nepieciešama iepriekšēja termiska apstrāde. Viens no vienkāršākajiem veidiem lāčpurnu sagatavošanai ir izcept tos sviestā, pievienojot nedaudz sāls un svaigi maltu melno piparu. Tos lieto kā papildinājumu gaļas ēdieniem, kā arī [[Zupa|zupās]], vai kā pildījumu [[Pasta (ēdiens)|pastas]] izstrādājumiem.&lt;ref name=&quot;Wright 2007&quot;/&gt; Lāčpurnu ģints sēņu sastāvā ir dažādi [[antioksidanti]].&lt;ref&gt;&lt;span class=&quot;citation Journal&quot;&gt;Li L., Cai C., Mehmood S et.al, (2018). Polysaccharide FMP-1 from ''Morchella esculenta'' attenuates cellular oxidative damage in human alveolar epithelial A549 cells through PI3K/AKT/Nrf2/HO-1 pathway ''International Journal of Biological Macromolecules'' 120 (A): 865—875. [[Digital object identifier|doi]]:[https://doi.org/10.1016/j.ijbiomac.2018.08.148][http://dx.doi.org/10.1007%2Fs00572-009-0274-x 10.1016/j.ijbiomac.2018.08.148]&lt;/span&gt;&lt;/ref&gt;

Lāčpurnus iespējams uzglabāt dažādi. Tos var ātri sasaldēt, tos paturot 10 minūtes aukstā ūdenī, un pēc tam plāni izklātus ievietojot saldētavā. Šādi, mitri sasaldētus, tos var ilgu laiku uzglabāt sasalušus slēgtos traukos. Tomēr pēc atkausēšanas tie mēdz zaudēt sev raksturīgo konsistenci, tādēļ vislabāk tos ir saldēt jau pēc termiskas apstrādes, piemēram cepšanas vai tvaicēšanas. Cepurīšu porainuma dēļ, tie bieži vien satur dažādas augsnes paliekas, kuras ir grūti izmazgāt. [[Augsne]]s paliekas no lāčpurniem vēlams notīrīt ar birstītes palīdzību, sēni pārgriežot gareniski. Lāčpurnus pirms gatavošanas var iemērkt sālsūdenī.&lt;ref name=&quot;Harper Perennial&quot;/&gt;

Otrs iecienīts lāčpurnu uzglabāšanas paņēmiens ilgākai uzglabāšanai ir žāvēšana. Augļķermeņos esošie kukaiņu [[Kāpurs|kāpuri]] žāvēšanas laikā parasti tos pamet.&lt;ref name=&quot;http://www.mssf.org/cookbook/morels.html&quot;&gt;[http://www.mssf.org/cookbook/morels.html ''Wild About Mushrooms: Morels'']. Mssf.org. Retrieved on 2012-04-17.&lt;/ref&gt; Žāvētos lāčpurnus pirms lietošanas 10—20 minūtes mērcē pienā vai ūdenī, kuru pēc tam var izmantot kā [[buljons|buljona]] sastāvdaļu. Arī žāvētus lāčpurnus un to mērcēšanas šķidrumus lieto ar sekojošu termisku apstrādi.&lt;ref name=&quot;Carluccio 2003&quot;/&gt;

=== Potenciālais indīgums ===

Lāčpurni, visi vai daļa no tiem, satur nelielu daudzumu nenoskaidrotu [[toksīns|toksīnu]], kas, veicot sēņu termisko apstrādi, daļēji sadalās. Šī iemesla dēļ lāčpurnus nav vēlams lietot svaigā veidā. 1964. gadā tika apgalvots, ka pat pareizi pagatavoti lāčpurni, tos lietojot kopā ar [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], varot izraisīt saindēšanos,&lt;ref name=&quot;Groves 1964&quot;/&gt; taču šis apgalvojums netiek atkārtots mūsdienu literatūrā un sēņu sarakstā, kuras ir bīstamas tieši kopā ar alkoholu, lāčpurnu nav.&lt;ref name=&quot;lvdaba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml |title=''Latvijas.daba: Indīgo sēņu toksīni'' - Saindēšanās ar ceturtās grupas toksīniem |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605112251/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml }}&lt;/ref&gt; No alternatīvajām teorijām pieminams apgalvojums, ka saindēšanos (pat nāvējošu) var izraisīt arī tvaiku ieelpošana, kas izdalās, gatavojot lāčpurnus.&lt;ref name=&quot;Stamets 2005&quot;/&gt; Līdzīga problēma tiešām pastāv, bet ar stipri indīgākajām bisītēm, nevis lāčpurniem. Arī šeit acīmredzami tiek jauktas dažādas sēņu ģintis. Tāds pats sajaukums redzams arī bieži sastopamajā ieteikumā, ka pēc sešu mēnešu žāvēšanas lāčpurni kļūstot nekaitīgi, taču pie tam tiek aprakstīta bisīšu saindēšanās klīniskā aina.&lt;ref&gt;[https://www.arcinfo.ch/articles/lifestyle/sante/trop-de-morilles-meme-cuites-sont-toxiques-267628 Trop de morilles, même cuites, sont toxiques] Šveices paraugs, kā tiek kopā jauktas saindēšanās ar bisītēm un lāčpurniem.&lt;/ref&gt;

Francijā, kur ir īpaši liels lāčpurnu patēriņš, 30 gados tika fiksēti ap 300 vieglas saindēšanās gadījumi ar lāčpurniem, kad tie bija pareizi termiski apstrādāti. Vairumam saslimušo bija gremošanas traucējumi, citiem galvenokārt nervu darbības traucējumi. Visos šajos gadījumos cietušie bija ēduši salīdzinoši lielus lāčpurnu daudzumus.&lt;ref&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20507248 Can morels (Morchella sp.) induce a toxic neurological syndrome?] Saviuc P1, Harry P, Pulce C, Garnier R, Cochet A.&lt;/ref&gt; Analoģiska aina tika novērota arī ASV. Pie nepietiekamas apstrādes vai svaigu sēņu ēšanas šādi simptomi parādījās arī no nelieliem lāčpurnu daudzumiem. Pētnieki sniedza rekomendāciju pagatavojot karsēt lāčpurnus vismaz 10 minūtes un, ja tiek pārsniegts 100 apēsto gramu daudzums, būt gataviem uz lai gan reti notiekošām, bet iespējamām fizioloģiskām sekām. Visiem cietušajiem simptomi izzuda maksimums pēc diennakts.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=487-AwAAQBAJ&amp;pg=PA311&amp;lpg=PA311&amp;dq=morel+neurologic+syndrome&amp;source=bl&amp;ots=nmgGVsstYP&amp;sig=ACfU3U2xW0tc5Akky24aBCDCF2mIRb8t1Q&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwi9gsW2ltTiAhV9ysQBHZapD0YQ6AEwCHoECAkQAQ#v=onepage&amp;q=morel%20neurologic%20syndrome&amp;f=false ''Mushrooms traded as food''. Vol II sec 2, 311.-312. lpp.] Jørn Gry, Christer Andersson&lt;/ref&gt;

Vēl 1980. gadā Latvijas sēņu noteicēji ieteica visus lāčpurnus pirms cepšanas nenovārīt.&lt;ref&gt;A.Balodis, “''Sēņotāja rokasgrāmata''”, Avots, 1980., 44. lpp.&lt;/ref&gt; Taču par saindēšanos ar lāčpurniem Latvijā šajā laikā nav datu, ja neskaita acīmredzami lāčpurnus un bisītes jaucošus avotus. No otras puses, tā kā saindēšanās ar lāčpurniem parasti ir viegla, iespējamie cietušie to varēja arī nepamanīt vai ignorēt. Arī pašlaik dažādi avoti Latvijā bieži apgalvo, ka lāčpurni nav indīgi,&lt;ref&gt;[http://veselam.la.lv/hospitalizets-jau-otrais-cilveks-kurs-saindejies-ar-murkeliem LA: Hospitalizēts jau otrais cilvēks, kurš saindējies ar murķeļiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vai ka novārīšana žāvētiem lāčpurniem vairs nav vajadzīga.&lt;ref&gt;M.Eipure, “''Lielā rokasgrāmata - Sēnes''”, Nordik, 2005., 28. lpp., {{ISBN|9984-751-86-4}}&lt;/ref&gt; Arī Latvijā biežais Lesoe sēņu noteicējs neatzīst lāčpurnus par indīgiem, gan vienai no to sugām pieminot, ka dažiem cilvēkiem tā varot izraisīt gremošanas traucējumus.&lt;ref&gt;T.Lesoe, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 1998., 209.-210. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.&lt;/ref&gt;

Uz lāčpurniem attiecas arī tie paši drošības noteikumi, kas uz visām citām sēnēm: lietojot uzturā pirmoreiz, ieteicams vispirms ēst nelielā daudzumā, lai mazinātu alerģiskas reakcijas riskus. Vecas sēnes arī var būt bīstamas (turklāt lāčpurniem nav viegli pēc izskata noteikt vecumu). Sēnēs, kas ievāktas ekoloģiski netīrās vietās, ieskaitot ķīmiski apstrādātus ābeļdārzus, var būt uzkrājies vērā ņemams daudzums smago [[metāls|metālu]] vai citu inžu, un tad tās arī nav piemērotas lietošanai pārtikā.&lt;ref name=&quot;Shavit 2010&quot;/&gt; Turklāt lāčpurni bieži aug ķīmijas bojātos rajonos, kur flora ir cietusi.&lt;ref name=&quot;springer&quot; /&gt;

Daļa avotu, īpaši Krievijas, iesaka lāčpurnus drošības pēc pirms cepšanas novārīt un noliet ūdeni, t.i. veikt dubultu termisko apstrādi. Par iemeslu norāda, ka &quot;šī sēne atsevišķām personām var izraisīt vieglu saindēšanos.&quot;&lt;ref name=&quot;pavasarasenes&quot; /&gt; Tomēr pašā Krievijā, kur lāčpurnu tirdzniecību vietējā vara reizēm aizliedz, pret to vērstie rīkojumi tiek izdoti galvenokārt bisīšu un lāčpurnu biežās sajaukšanas dēļ.&lt;ref name=&quot;Vishnevskij&quot; /&gt;

== Simbolika ==
[[Attēls:Wappen Hellikon AG.svg|thumb|130px|Lāčpurni [[Šveice]]s Helikonas komūnas ģerbonī.]]
* [[Šveice]]s [[Ārgavas kantons|Ārgavas kantona]] Helikonas municipalitātes (komūnas) ģerbonī ir lāčpurni.&lt;ref&gt;[https://www.hellikon.ch/portraet-wappen Hellikon Wappen]&lt;/ref&gt;
* [[Franču revolūcija]]s laikā, kad tika ieviests jauns [[kalendārs]], cita starpā aizstājošs [[Romas katoļu baznīca|katoļu]] svētajiem veltītās dienas ar neitrālākiem simboliem, žermināla mēneša 13. diena (jeb 2. aprīlis) tika veltīta lāčpurnam.&lt;ref&gt;[https://books.google.fr/books?id=vVtWj-W-KP8C&amp;printsec=frontcover&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Rapport fait à la Convention nationale, dans la séance du 3 du second mois  de la seconde année de la République Française, au nom de la Commission chargée de la confection du Calendrier] Fabre d'Églantine, Imprimerie Nationale, 1793&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Ēdamās sēnes]]
* [[Indīgās sēnes]]
* [[Sēņu audzēšana]]
* [[Sēņu kulinārija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|colwidth=30em|refs=

&lt;ref name=&quot;Senes 1970&quot;&gt;Vimba E., Kundziņš M. &quot;''Sēnes''&quot; Izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=pnwrs&gt;{{grāmatas atsauce | last=Pilz | first=D. |author2=R. McLain |author3=S. Alexander |author4=L. Villarreal-Ruiz |author5=S. Berch |author6=T.L. Wurtz |author7=C.G. Parks |author8=E. McFarlane |author9=B. Baker |author10=R. Molina |author11=J.E. Smith | title= Ecology and management of morels harvested from the forests of western North America | url= http://www.fs.fed.us/pnw/publications/gtr710/ | series= General Technical Report PNW-GTR-710 |date=March 2007 | publisher= U.S. Forest Service Pacific Northwest Research Station | location= Portland, OR}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Stamets 2005&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author=Stamets P. |year=2005 |title=Mycelium Running |publisher=Ten Speed Press |location=Berkeley |page=344}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Olney 1995&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author=Olney R. |title=A Provencal Table |year=1995 |publisher=Pavilion |pages=31–32 |location=London |isbn=978-1-85793-632-2}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Acton 2007&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |authors=Acton J, Sandler N. |year=2007 |title=Mushroom |publisher=Watermill Books |page=160 |isbn=978-1856267397}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Wright 2007&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author=Wright J. |year=2007 |title=Mushrooms: River Cottage Cookbook 1. |publisher=Bloomsbury |page=256 |isbn=9780747589327}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Harper Perennial&quot;&gt;Excerpts from the book Animal, Vegetable, Miracle, by Barbara Kingsolver.' Animal, Vegetable, Miracle. Harper Perennial. pp. 77–80.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Carluccio 2003&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |author=Carluccio A. |year=2003 |title=The Complete Mushroom Book |url=https://archive.org/details/completemushroom0000carl |location=London, UK |publisher=Quadrille |pages=[https://archive.org/details/completemushroom0000carl/page/n37 37]–38, 96–97 |isbn=978-1-84400-040-1}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Groves 1964&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=Groves JW. |title=Poisoning by morels When taken with alcohol |url=https://archive.org/details/sim_mycologia_september-october-1964_56_5/page/779 |journal=Mycologia |year=1964 |volume=56 |issue=5 |pages=779–780 |doi=10.2307/3756634|jstor=3756634 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Shavit 2010&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Shavit E, Shavit E. |title=Lead and arsenic in ''Morchella esculenta'' fruitbodies collected in lead arsenate contaminated apple orchards in the northeastern United States: A preliminary study |journal=Fungi Magazine |volume=3 |issue=2 |date=Spring 2010 |pages=11–18 |url=http://www.fungimag.com/winter-2010-articles/shavit-morels.pdf}}&lt;/ref&gt; }}

== Ārējās saites ==

* [http://www.mushroomexpert.com/morchellaceae.html Kuo, M. (2012, November). ''The Morchellaceae: True morels and verpas'']. MushroomExpert.Com ('''angliski''')
* [https://www.morchella.net/ Site des Morilles de Luc Martin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200810103823/http://morchella.net/ |date={{dat|2020|08|10||bez}} }} ('''franciski''')
* [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=3268 Index Fungorum] ('''angliski''')
* [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Mycobank&amp;Rec=56956&amp;Fields=All Mycobank] ('''angliski''')

[[Kategorija:Asku sēnes]]
[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Sēņu sistemātika]]</text>
      <sha1>irq568lk1m5jisxtoe6ior608zv8tac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4483501</id>
      <parentid>4483004</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4483501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16702" sha1="rj48rb3n6n1fkqo518awrwk4jzser2m" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|16||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199842}}]
| {{formatnum:1674}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13705}}]
| 2009-02-13
| 2026-06-16
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172723}}]
| {{formatnum:10407}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7998}}]
| 2007-12-03
| 2026-06-16
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:954}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114215}}]
| {{formatnum:9573}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9796}}]
| 2007-11-24
| 2026-06-16
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:112896}}]
| {{formatnum:10008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1910}}]
| 2009-10-02
| 2026-06-16
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87299}}]
| {{formatnum:6950}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6647}}]
| 2005-10-30
| 2026-06-15
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70264}}]
| {{formatnum:10035}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2140}}]
| 2009-05-24
| 2026-06-13
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68855}}]
| {{formatnum:1879}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-06-16
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}]
| {{formatnum:1008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-06-15
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51789}}]
| {{formatnum:7195}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6447}}]
| 2018-06-22
| 2026-06-15
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48976}}]
| {{formatnum:1519}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3528}}]
| 2006-05-03
| 2026-06-14
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48492}}]
| {{formatnum:5132}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-06-16
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1901}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}]
| 2007-04-26
| 2026-05-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44053}}]
| {{formatnum:5503}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}]
| 2015-03-11
| 2026-06-16
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42167}}]
| {{formatnum:1788}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-05-28
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38835}}]
| {{formatnum:5066}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}]
| 2013-03-30
| 2026-06-16
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31464}}]
| {{formatnum:3712}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:630}}]
| 2020-05-10
| 2026-06-16
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29758}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29156}}]
| {{formatnum:8740}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4391}}]
| 2023-01-18
| 2026-06-14
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-05-27
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26273}}]
| {{formatnum:4602}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}]
| 2015-08-30
| 2026-06-16
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:35}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19351}}]
| {{formatnum:2459}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-16
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15763}}]
| {{formatnum:1271}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-06-15
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15089}}]
| {{formatnum:3785}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1370}}]
| 2014-07-27
| 2026-06-15
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15027}}]
| {{formatnum:2423}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1994}}]
| 2005-07-30
| 2026-06-16
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}]
| {{formatnum:531}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-06-11
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14192}}]
| {{formatnum:752}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-06-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13273}}]
| {{formatnum:980}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10742}}]
| {{formatnum:1951}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:408}}]
| 2021-07-27
| 2026-06-16
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10596}}]
| {{formatnum:301}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-06-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}]
| {{formatnum:284}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-06-15
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9559}}]
| {{formatnum:246}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-06-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}]
| {{formatnum:752}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5582}}]
| {{formatnum:97}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-06-11
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>rj48rb3n6n1fkqo518awrwk4jzser2m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pērkona māja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>420098</id>
    <revision>
      <id>4483631</id>
      <parentid>3016799</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T10:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Redaktor GLAM</username>
        <id>126956</id>
      </contributor>
      <comment>Higher resolution version of image</comment>
      <origin>4483631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2487" sha1="tlsgkm614og4ygt3opw3zp1kvm5axif" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Pērkona māja
| native_name         = ''Perkūno namas''
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map                 = Kauņa#Lietuva
| status              = 
| image               = House of Perkūnas 2005.jpg
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Centra seņūnija]], [[Kauņa]], [[Kauņas apriņķis]], {{LTU}}
| latd  = 54.895556 | latNS  = N
| longd = 23.886389 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 15. gadsimts
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''Pērkona māja''' ({{val|lt|Perkūno namas}}) ir 15. gadsimta [[gotika|gotiskā]] stilā celts nams [[Lietuva]]s pilsētas [[Kauņa]]s vecpilsētā.

Ēku 15. gadsimtā uzcēla [[Hanza]]s tirgotāji, un no 1440. līdz 1532. gadam tā kalpoja par Hanzas kantori. 16. gadsimtā to pārdeva [[jezuīti|jezuītu]] ordenim, kas iekārtoja šeit kapelu. 19. gadsimtā pussabrukušo māju pārbūvēja un izmantoja par skolu un teātri, kuru citu starpā apmeklēja [[Ādams Mickevičs]]. Mājas nosaukums radās 19. gadsimta beigās, kad uz vienas no sienām atklāja figūru, kas romantiski tika interpretēta par [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkonu]] (Perkūnu). Mūsdienās ēka atkal pieder jezuītiem, šeit atrodas Ādama Mickeviča muzejs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Čurļoņa muzejs, Pērkona māja un velni |date= 2014. gada 20. septembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/turismagids/galamerki/ko-apskatit-lietuvas-vesturiskaja-centra-kauna.d?id=44977958&amp;page=2 |accessdate= 2019. gada 16. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
House of Perkunas (8111489).jpg|Pērkona māja 1895. gada attēlā
Perkuno namas 2006-06-18.jpg|Pērkona nama fasāde
Kauno jezuitu gimnazija.jpg|Aiz Pērkona nama esošā Kauņas Jezuītu ģimnāzija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|House of Perkūnas|Pērkona māja}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kauņa]]</text>
      <sha1>tlsgkm614og4ygt3opw3zp1kvm5axif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fun and Fancy Free</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424135</id>
    <revision>
      <id>4483458</id>
      <parentid>4416514</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3547" sha1="2reeixidan5luwypwbd04x107oo3jz9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = ''Fun and Fancy Free''
| attēls = funfanposter.jpg
| att_izm =
| paraksts =
| nosaukums oriģinālvalodā =
| žanrs = animācijas filma, antoloģija, muzikāla filma
| režisors = * [[Hamiltons Lasks]]
* [[Bills Robertss]]
* [[Džeks Kinnijs]]
* [[Viljams Morgans]]
| producents = [[Volts Disnejs]]
| scenārija autors = * [[Homērs Braitmens]]
* [[Eldons Dedini]]
* Lenss Nollijs
* Toms Orebs
* Harijs Rīvss
* [[Teds Sērss]]
| galvenajās lomās = * [[Klifs Edvardss]]
* [[Edgars Berdžens]]
* [[Luana Patena]]
* [[Volts Disnejs]]
* [[Klarenss Nešs]]
* [[Pinto Kolvigs]]
* [[Billijs Gilberts]]
* [[Anita Gordone]]
| mūzika = * [[Eliots Daniels]]
* [[Pols Smits (komponists)|Pols Smits]]
* [[Čārlzs Volkots]]
* [[Olivers Volless]]
| operators =
| montāža =
| studija = ''[[The Walt Disney Company|Walt Disney Productions]]''
| izplatītājs = ''[[RKO Pictures|RKO Radio Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|1947|9|27}}
| ilgums = 71 minūte&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/releases/fun-and-fancy-free-1947|title=Fun and Fancy Free|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|access-date=2019. gada 24. marts|archive-date=2019. gada 24. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20190324150555/http://www.bbfc.co.uk/releases/fun-and-fancy-free-1947}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets =
| ienākumi = {{ASV dolārs|3,2 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Jewell&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Sedgwick|first=John|title=Richard B. Jewell's RKO Film Grosses, 1929–51: The C. J. Trevlin Ledger: A comment.|url=https://archive.org/details/historical-journal-of-film-radio-and-television_1994_14_1/page/51|journal=Historical Journal of Film, Radio and Television|volume=14|issue=1|pages=51–8|year=1994}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā =
| nākamā =
| imdb = 0039404
}}
'''''Fun and Fancy Free''''' ir 1947. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla [[animācijas filma]], kuras pirmizrāde norisinājās {{dat|1947|9|27||bez}}. Filmas režisori ir [[Hamiltons Lasks]], [[Bills Robertss]], [[Džeks Kinnijs]] un [[Viljams Morgans]]. Galvenos tēlus angļu valodā ierunājuši [[Klifs Edvardss]], [[Edgars Berdžens]], [[Luana Patena]], [[Volts Disnejs]] (Disnejs ir arī filmas producents), [[Klarenss Nešs]], [[Pinto Kolvigs]], [[Billijs Gilberts]] un [[Anita Gordone]]. Šī ir devītā Volta Disneja pilnmetrāžas animācijas filma.

Filma sastāv no divām daļām: '''''Bongo''''' un '''''Mickey and the Beanstalk'''''.

'''''Bongo''''' galvenais varonis ir cirka lācēns Bongo, kurš vēlas izjust brīvību. Bongo aizbēg no cirka un pēc kāda laika izveido romantiskas attiecības ar lāceni Lulubelli. Drīz vien Bongo saprot, ka viņam ir sevi jāpierāda, lai Lulubelle kļūtu par viņa otro pusīti.

'''''Mickey and the Beanstalk''''' pamatā ir stāsts &quot;Džeks un brīnumpupa&quot;. [[Mikipele|Mikijs]], [[Donalds Daks|Donalds]] un [[Spruksts]] ir trīs zemnieki, kuri izmanto maģiskas pupiņas un debesīs atklāj milža Villija pili. Trijotnei jācīnās ar milzi, lai atgūtu mieru savā ielejā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}
{{Walt Disney Animation Studios}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1947. gada animācijas filmas]]
[[Kategorija:ASV animācijas filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Animation Studios filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]</text>
      <sha1>2reeixidan5luwypwbd04x107oo3jz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tantala(V) oksīds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426582</id>
    <revision>
      <id>4483481</id>
      <parentid>4176910</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:46:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5315" sha1="jl75lbtwbfeaqjkpd2p392rp5c4omjn" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|              nosaukums = Tantala(V) oksīds
|                 attēls = 
|         citi nosaukumi = Ditantala pentoksīds, tantala pentoksīds
|             CAS numurs = 1314-61-0
|        ķīmiskā formula = Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;
|                molmasa = 441,893
|                blīvums = 8180
|      blīvuma komentārs = (β-Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;)&lt;ref name=&quot;Tom 4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Химическая энциклопедия. Том 4 |last=Кнунянц |first=И. Л. |author2=Н. С. Зефиров |author3=Н. Н. Кулов |year=1995 |publisher=Большая российская энциклопедия}}&lt;/ref&gt; 
|    kušanas temperatūra = 1887&amp;nbsp;°C&lt;ref name=&quot;Tom 4&quot; /&gt;
|   viršanas temperatūra = 
|          šķīdība ūdenī = nešķīst
| izoelektriskais punkts = 
|                   citi = 
}}
'''Tantala(V) oksīds''' (arī '''tantala pentoksīds''', '''tantāla pentoksīds''') ir [[ķīmiskais savienojums]], [[tantals|tantala]] [[oksīds]] tā augstākajā [[Oksidēšanas pakāpe|oksidēšanas pakāpē]] +5. Tas ir [[inertums|inerts]] oksīds.&lt;ref name=&quot;Elements&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Chemistry of the Elements. 2nd edition |last=Greenwood |first=N. N. |author2=A. Earnshaw |year=1998 |publisher=Butterworth-Heinemann}}&lt;/ref&gt; Sastopams dabā [[minerāls|minerālos]] [[tantalīts|tantalītā]] un [[kolumbīts|kolumbītā]]. Eksistē arī minerāls tantīts, kas ir tīrs tantala pentoksīds, bet tas ir sastopams ļoti reti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mindat.org/min-3884.html |title=Tantite: Tantite mineral information and data |website=Mindat.org |accessdate=2016-03-03}}&lt;/ref&gt;

== Kristāliskā struktūra ==
Līdz 1360&amp;nbsp;°C stabils ir β-Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; — balti&lt;ref name=&quot;Oranžā grāmata&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Ķīmija. Rokasgrāmata skolēniem |last=Jansons |first=E. |author2=U. Bergmanis |author3=I. Meirovics |author4=P. Vītols |year=1994 |publisher=Zvaigzne}}&lt;/ref&gt; kristāli, blīvums 8,18 g/cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, [[kušanas temperatūra]] 1787&amp;nbsp;°C. Pieder [[rombiskā singonija|rombiskajai singonijai]], [[telpiskā grupa]] Pna2 (4. kristālu klase), kristāliskā režģa parametri: a=0,6198 nm, b=4,029 nm, c=0,3888, Z=11.&lt;ref name=&quot;Tom 4&quot; /&gt;

Virs 1360&amp;nbsp;°C stabils ir α-Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; — pelēki kristāli, blīvums 8,37 g/cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, kušanas temperatūra 1887&amp;nbsp;°C. Pieder [[tetragonālā singonija|tetragonālajai singonijai]], telpiskā grupa I4&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;/amd (18. kristālu klase), kristāliskā režģa parametri: a=0,381 nm, c=3,609 nm, Z=6.&lt;ref name=&quot;Tom 4&quot; /&gt;

Abas modifikācijas sastāv no TaO&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; [[oktaedrs|oktaedriem]] un TaO&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; pentagonālām bipiramīdām.&lt;ref name=&quot;Tom 4&quot; /&gt; Pārvēršanās no vienas uz otru formu notiek lēni. Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; [[Kristāliskā struktūra|kristālisko struktūru]] ir grūti pētīt, jo lielos daudzumos tantala pentoksīds ir vai nu polikristālisks, vai [[Amorfas vielas|amorfs]].&lt;ref name=temp&gt;{{cite journal|last=Askeljung|first=Charlotta|author2=Marinder, Bengt-Olov |author3=Sundberg, Margareta |title=Effect of heat treatment on the structure of L-Ta2O5|url=https://archive.org/details/journal-of-solid-state-chemistry_2003-11-15_176_1/page/250|journal=Journal of Solid State Chemistry|date=1 November 2003|volume=176|issue=1|pages=250–258|doi=10.1016/j.jssc.2003.07.003|bibcode = 2003JSSCh.176..250A }}&lt;/ref&gt;

== Ķīmiskās īpašības ==
Tantala pentoksīds šķīst [[fluorūdeņražskābe|fluorūdeņražskābē]], kā arī reaģē ar [[kālija hidrogēnfluorīds|kālija hidrogēnfluorīda]] un fluorūdeņražskābes maisījumu:&lt;ref name=&quot;Reakcijau&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Химические свойства неорганических веществ |last=Либин |first=Р. А. |author2=В. А. Молояко |author3=Л. Л. Андреева |year=2000 |publisher=Химия}}&lt;/ref&gt; 

:Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;  +  4 KHF&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6 HF   →   2 K&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;[TaF&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt;]  +  5 H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O

Tantala pentoksīds var tikt [[reducēšana|reducēts]] par metālisku tantalu, izmantojot metāliskos reducētājus, piemēram, [[kalcijs|kalciju]] vai [[alumīnijs|alumīniju]]:

:Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; + 5 Ca →  2 Ta + 5 CaO

== Izmantošana ==
Tantala pentoksīds tiek izmantots [[elektronika|elektronikā]], piemēram, tantala [[kondensators|kondensatoros]] tā izteikto [[dielektriķis|dielektriķa]] īpašību dēļ.&lt;ref&gt;
{{cite journal |author1=Chaneliere, C |author2=Autran, J L |author3=Devine, R A B |author4=Balland, B |year=1998 
| title = Tantalum pentoxide (Ta&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;) thin films for advanced dielectric applications
| journal = Materials Science and Engineering: R 
| volume = 22 |issue=6 |pages=269–322 |doi=10.1016/S0927-796X(97)00023-5}}&lt;/ref&gt;

Tantala pentoksīds ir izmantots [[Objektīvs|objektīvu]] lēcu ražošanā.&lt;ref&gt;{{cite book|title = Optical Materials: An Introduction to Selection and Application|chapter = Optical Glas Composition|first = Solomon|last = Musikant|publisher = CRC Press|year = 1985|page = 28|isbn = 978-0-8247-7309-0|chapter-url = https://books.google.com/books?id=iJEXMF3JBtQC&amp;pg=PA28}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Oksīdi]]</text>
      <sha1>jl75lbtwbfeaqjkpd2p392rp5c4omjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saiga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429709</id>
    <revision>
      <id>4483455</id>
      <parentid>4425199</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:32:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45908" sha1="8xgr8xosvn13j2bj0x8cwhutouom3f4" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Saiga antelope at the Stepnoi Sanctuary.jpg
| att_nosaukums =Saigas tēviņš Stepnojes dabas rezervātā [[Krievija|Krievijā]], [[Astrahaņas apgabals|Astrahaņas apgabalā]]
| att_izmērs=220px
| attēls2=
| att2_nosaukums=
| att2_izmērs=
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| valsts_r =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| klase =Mammalia
| klase_lv =Zīdītāji
| kārta =Artiodactyla
| kārta_lv =Pārnadži
| dzimta =Bovidae
| dzimta_lv =Dobradži
| apakšdzimta=Antilopinae
| apakšdzimta_lv=Antilopju apakšdzimta
| apakšdzimta_r=Antilopju apakšdzimta
| ģints=Saiga
| ģints_lv=Saigas
| ģints_r=Saiga
| suga=Saiga tatarica
| suga_lv=Saiga
| binomial=Saiga tatarica &lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766)&lt;/small&gt;
| kategorijas =nē
| izplatība=
[[Attēls:Saiga tatarica historic&amp;current distribution.jpg|center|220px]] 
{{legend|#eeeeee|Kādreizējais saigu [[areāls]]|outline=gray}}
{{legend|#99ff33|Tatārijas saigas (''Saiga tatarica tatarica'') mūsdienu izplatība|outline=gray}}
{{legend|#ff3333|Mongolijas saigas (''Saiga tatarica mongolica'') mūsdienu izplatība|outline=gray}}
}}

'''Saiga''' jeb '''Tatārijas saiga''' (''Saiga tatarica'') ir kritiski apdraudēta [[Antilope|antilopju]] suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju [[Eirāzija]]s [[stepe|stepju]] zonā no [[Karpati]]em un [[Kaukāzs|Kaukāza]] līdz [[Mongolija]]i.

[[Pleistocēns|Pleistocēna]] laikā tās dzīvoja arī toreizējā [[Beringija|Beringijā]] līdz [[Aļaska]]i. Mūsdienās dominējošā Tatārijas saigu pasuga (''S. t. tatarica'') atrodama tikai vienā nogabalā [[Krievija|Krievijā]] ([[Kalmikija|Kalmikijā]] un [[Astrahaņas apgabals|Astrahaņas apgabalā]]) un trīs teritorijās [[Kazahstāna|Kazahstānā]] (Urālu, [[Ustjurts|Ustjurta]] un Betpakdala populācijas). Daļa no Ustjurtas populācijas migrē uz dienvidiem līdz [[Uzbekistāna]]i un reizēm [[Turkmenistāna]]i ziemā. Pasuga ir izmirusi [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Mongolija|Mongolijā]]. Saigas plaši medīja [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Moldova|Moldovā,]] līdz 18. gadsimta beigās tās šajā reģionā bija iznīcinātas. Mongolijas pasuga (''S. t. mongolica'') sastopama tikai Mongolijas rietumu daļā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Neronov|first=V. M.|last2=Arylova|first2=N. Yu.|last3=Dubinin|first3=M. Yu.|last4=Karimova|first4=T. Yu.|last5=Lushchekina|first5=A. A.|date=14 May 2013|title=Current state and prospects of preserving saiga antelope in Northwest Pre-Caspian region|journal=Arid Ecosystems|volume=3|issue=2|pages=57–64|doi=10.1134/S2079096113020078|ref=in western Mongolia.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edgeofexistence.org/mammals/species_info.php?id=62|title=Saiga/mongolian Saiga (''Saiga tatarica'')|publisher=Zoological Society of London|website=Evolutionarily Distinct and Globally Endangered|access-date=19 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080530232934/http://www.edgeofexistence.org/mammals/species_info.php?id=62|archivedate={{dat|2008|05|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Taksonomija ==
Saigas [[Binārā nomenklatūra|zinātniskais nosaukums]] ir ''Saiga tatarica'', tā klasificēta [[Dobradži|dobradžu]] dzimtā.&lt;ref name=&quot;MSW3&quot;&gt;MSW3 Artiodactyla, id=14200663, page=688&lt;/ref&gt; Šo sugu pirmo reizi aprakstīja zviedru zoologs [[Kārlis Linnejs]] savas &quot;''Systema Naturae''&quot; 12. izdevumā (1766). Linnejs tai deva nosaukumu ''Capra tatarica''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Linnaeus|first=C.|title=Systema Naturae: per Regna tria Natura, secundum Classes, Ordines, Genera, Species, cum Characteribus, Differentiis, Synonymis, Locis|volume=t.1, pt. 1 (Regnum animale) (1766)|date=1766|page=97|edition=12th edition of Systema Naturae|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/137337#page/101/mode/1up|publisher=Impensis direct. Laurentii Salvii}}&lt;/ref&gt; Ilgu laiku tika apspriesta iespējamā tuvā radniecība starp saigu un [[Tibetas antilope|Tibetas antilopi]] (''Pantholops hodgsonii''). Angļu zoologs Redžinalds Pokoks tās klasificēja dažādās apakšdzimtās 1910. gadā.

1945. gadā amerikāņu paleontologs Džordžs Simpsons klasificēja saigas un Tibetas antilopes kopā saigu ģintī [[Kazu apakšdzimta|kazu]] apakšdzimtā. Turpmākie autori nebija pārliecināti par tuvību starp abām, līdz 1990. gadu [[Filoģenētika|filoģenētiskie]] pētījumi atklāja, ka, lai gan morfoloģiski līdzīgas, Tibetas antilope ir radniecīgāka kazām, bet saiga ir tuvāk antilopēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Schaller|first=G.B.|title=Wildlife of the Tibetan steppe|url=https://archive.org/details/wildlifeoftibeta0000scha|date=1998|publisher=University of Chicago Press|location=Chicago, USA|isbn=978-0-226-73652-5|pages=[https://archive.org/details/wildlifeoftibeta0000scha/page/254 254]–5}}&lt;/ref&gt;

Filoģenētiski pārskatot īsto antilopju ģinti (''antilopini'') un balstoties uz [[Šūnas kodols|šūnu kodolu]] un [[Mitohondrijs|mitohondriju]] 2013. gadā iegūtajiem datiem, Eva Bermane no [[Kembridžas Universitāte]]s un viņas kolēģi parādīja, ka saiga ir tuva radiniece atzarā, ko veido [[Dienvidāfrikas gazele]]s (''Antidorcas marsupialis'') un [[Gerenuks|gerenuki]] (''Litocranius walleri'').&lt;ref name=&quot;barmann&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bärmann|first=E.V.|last2=Rössner|first2=G.E.|last3=Wörheide|first3=G.|date=2013|title=A revised phylogeny of Antilopini (Bovidae, Artiodactyla) using combined mitochondrial and nuclear genes|url=https://www.researchgate.net/publication/236042243|journal=Molecular Phylogenetics and Evolution|volume=67|issue=2|pages=484–93|doi=10.1016/j.ympev.2013.02.015|pmid=23485920}}&lt;/ref&gt; Pētījumā konstatēts, ka saigas un Dienvidāfrikas gazeles var ievērojami atšķirties no pārējām īstajām antilopēm; 2007. gada filoģenētiskajā pētījumā tika secināts, ka abas šīs formas ir atzara radinieces gerenukiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Marcot|first=J.D.|title=The Evolution of Artiodactyls|url=https://archive.org/details/isbn_9780801887352|date=2007|publisher=Johns Hopkins University Press|location=Baltimore, USA|isbn=978-0-8018-8735-2|pages=[https://archive.org/details/isbn_9780801887352/page/4 4]–18|edition=Illustrated}}&lt;/ref&gt;

Tiek atzītas divas saigas [[pasuga]]s:&lt;ref name=&quot;MSW3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;iucn&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Mallon, D.P. (2008). [http://oldredlist.iucnredlist.org/details/19832/0 &quot;''Saiga tatarica''&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180107054631/http://oldredlist.iucnredlist.org/details/19832/0 |date={{dat|2018|01|07||bez}} }}. ''The IUCN Red List of Threatened Species''. '''2008''': e.T19832A9021682. [[Digital object identifier|doi]]:[[doi:10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T19832A9021682.en|10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T19832A9021682.en]]&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;26 December&lt;/span&gt; 2017&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Groves&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Groves|first=C.|last2=Grubb|first2=P.|title=Ungulate Taxonomy|date=2011|publisher=Johns Hopkins University Press|location=Baltimore, USA|isbn=978-1-4214-0093-8|page=157}}&lt;/ref&gt;

* ''S. t. mongolica'' &lt;small&gt;(Bannikov, 1946)&lt;/small&gt;: Pazīstama arī kā Mongolijas saiga, to dažreiz uzskata par neatkarīgu sugu vai par ''S. borealis'' pasugu; dzīvo tikai [[Mongolija|Mongolijā]].
* ''S. t. tartarica'' &lt;small&gt;(Linnaeus, 1766)&lt;/small&gt;: Pazīstama arī kā Krievijas saiga, dzīvo [[Vidusāzija|Vidusāzijā]].

== Evolūcija ==
[[Attēls:Saiga_Antelope_Skull_and_Taxidermy.jpg|left|thumb| Saigas antilopes galvaskauss un [[Taksidermija|taksidermiska]] versija Osteoloģijas muzejā]]
Pirmās saigu [[fosilijas]], kas koncentrētas galvenokārt Centrālajā un Ziemeļu Eirāzijā, tiek datētas ar vēlo [[Pleistocēns|pleistocēnu]] (gandrīz 100 tūkstošus gadu atpakaļ).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Currant|first=A.P.|date=1987|title=Late Pleistocene Saiga antelope ''Saiga tatarica'' on Mendip|url=http://www.ubss.org.uk/resources/proceedings/vol18/UBSS_Proc_18_1_74-80.pdf|journal=UBSS Proceedings|volume=18|issue=1|pages=74–80}}&lt;/ref&gt; No ziemeļu Eirāzijas pleistocēnā ir identificēta izmirusī saigu suga [[ziemeļu saiga]] ''S. borealis''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Baryshnikov|first=G.|last2=Tikhonov|first2=A.|date=1994|title=Notes on skulls of Pleistocene Saiga of Northern Eurasia|url=https://archive.org/details/historical-biology_1994_8_1-4/page/209|journal=Historical Biology|volume=8|issue=1–4|pages=209–34|doi=10.1080/10292389409380478}}&lt;/ref&gt; Fosilijas, kas izraktas no Burankajas III vietas ([[Krima|Krimā]]), datētas ar pāreju no pleistocēna uz [[Holocēns|holocēnu]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lanoë|first=F.B.|last2=Péan|first2=S.|last3=Yanevich|first3=A.|date=2015|title=Saiga antelope hunting in Crimea at the Pleistocene–Holocene transition: the site of Buran-Kaya III Layer 4|journal=Journal of Archaeological Science|volume=54|pages=270–8|doi=10.1016/j.jas.2014.12.012}}&lt;/ref&gt; Šķiet, ka saigu morfoloģija nav ievērojami mainījusies kopš senākajiem laikiem.&lt;ref name=&quot;Sokolov&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation journal&quot;&gt;Sokolov, V.E. (1974). [https://web.archive.org/web/20160304101617/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-038-01-0001.pdf &quot;''Saiga tatarica''&quot;] (PDF). ''Mammalian Species'' (38): 1—4. [[Digital object identifier|doi]]:[[doi:10.2307/3503906|10.2307/3503906]]. [[JSTOR]] [//www.jstor.org/stable/3503906 3503906]. Archived from [http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-038-01-0001.pdf the original] (PDF) on 4 March 2016.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;

Pirms holocēna saigas bija satopamas no tik tāliem rietumiem kā mūsdienu [[Anglija]] un [[Francija]] līdz tik tāliem austrumiem kā ziemeļu [[Sibīrija]], Aļaska un, iespējams, [[Kanāda]]. Antilopes pakāpeniski ienāca [[Urāli|Urālos]], taču tā arī nekolonizēja Dienvideiropu. 2010. gada pētījums parādīja, ka saigas ģenētiskajā variabilitātē ir notikusi strauja lejupslīde kopš vēlā pleistocēna un holocēna, iespējams, sugas indivīdu skaita krišanās izsauktas ģenētiskās daudzveidības samazināšanās dēļ.&lt;ref name=&quot;Campos&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Campos|first=P.F.|last2=Kristensen|first2=T.|last3=Orlando|first3=L.|last4=Sher|first4=A.|last5=Kholodova|first5=M.V.|last6=Gotherstrom|first6=A.|last7=Hofreiter|first7=M.|last8=Drucker|first8=D.G.|last9=Kosintsev|first9=P.|date=2010|title=Ancient DNA sequences point to a large loss of mitochondrial genetic diversity in the saiga antelope (Saiga tatarica) since the Pleistocene|url=http://www.zin.ru/Labs/theriology/staff/baryshnikov/references/campos_et_al_2010.pdf|journal=Molecular Ecology|volume=19|issue=22|pages=4863–75|doi=10.1111/j.1365-294X.2010.04826.x|pmid=20874761}}&lt;/ref&gt;

== Raksturlielumi ==
Saigas augstums ir 60—80 cm pie pleca un svars 30—50 kg. Galvas un ķermeņa garums parasti no 110 līdz 140 cm. Viena no svarīgākajām saigas iezīmēm ir tuvu izvietotu, uzpūstu, kustīgu lejup vērstu nāsu pāris. Citas purna iezīmes ir tumšāki plankumi uz vaigiem un deguna, un 7—12 cm garās ausis ar noapaļotiem galiem.&lt;ref name=&quot;Sokolov&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Burton|first=M.|last2=Burton|first2=R.|title=International Wildlife Encyclopedia|url=https://archive.org/details/internationalwil22burt0|date=2002|publisher=Marshall Cavendish|location=New York|isbn=978-0-7614-7282-7|pages=2217–8|edition=3rd}}&lt;/ref&gt; Vasaras migrācijas laikā saigas garās nāsis palīdz filtrēt bara saceltos putekļus un atdzesē dzīvnieka asinis. Ziemā tās sasilda auksto gaisu, pirms tas nokļūst plaušās.&lt;ref name=&quot;naturall&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://naturall.ru/node/71 |title=Животный мир России: Сайгак |access-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190322155156/https://naturall.ru/node/71 }}&lt;/ref&gt;

Apmatojumam ir sezonālas izmaiņas. Vasarā spalva kļūst dzeltena līdz sarkanai, izbalējot sānos. Mongolijas saiga parasti ir smilšu krāsā. Ziemā apmatojums ir gaišs, pelēcīgi brūns, ar brūnumiem uz vēdera un kakla. Ķermeņa lejasdaļa parasti ir balta. Spalva, kas vasarā ir 18—30 mm gara, ziemā izaug līdz 40—70 mm. Tā veido 12 līdz 15 cm platu joslu uz kakla. Spalvu met divreiz gadā, pavasarī (no aprīļa līdz maijam) un rudenī (septembra beigās vai oktobra sākumā līdz novembra beigām vai decembra sākumam). Ziemas apmatojums ir biezāks. Astes garums 6—12 cm.&lt;ref name=&quot;Groves&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Sokolov&quot; /&gt;

Tikai tēviņiem ir ragi. Šie ragi, biezi un viegli caurspīdīgi, ir vaska krāsā un satur 12 līdz 20 izteiktus gredzenus. Parastais to diametrs ir 25—33 mm, Krievijas saigai ragu garums ir 28—38 cm, kamēr Mongolijas saigas ragi sasniedz maksimālo garumu 22 cm.&lt;ref name=&quot;Groves&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Sokolov&quot; /&gt;

== Ekoloģija un uzvedība ==
Saigas vasarā dzīvo baros no dažiem desmitiem antilopju, taču ziemā veido lielus barus, kas aizsargātās teritorijās var sasniegt līdz pat 10 tūkstošiem indivīdu,&lt;ref name=&quot;WWF&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://wwf.ru/regions/central-asia/saygak/ |title=WWF: ЦЕНТРАЛЬНОАЗИАТСКИЙ САЙГАК |access-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191009035455/https://wwf.ru/regions/central-asia/saygak/ }}&lt;/ref&gt; kuri ganās [[Pustuksnesis|pustuksnešos]], [[Stepe|stepēs]], [[Pļava|pļavās]] un paretam [[Skrajmežs|skrajmežos]], ēdot vairākas augu sugas, tostarp dažas, kas ir indīgas citiem dzīvniekiem. Tās var pārvarēt lielus attālumus un pārpeldēt upes, taču izvairās no stāvām vai nelīdzenām vietām. Skrienot attīsta ātrumu līdz 80 km/st.&lt;ref name=&quot;naturall&quot; /&gt; Pārošanās sezona sākas novembrī, kad tēviņi cīnās par mātītēm. Uzvarētājs vada piecu līdz piecdesmit mātīšu ganāmpulku. Pavasarī mātītes sanāk kopā kolektīvām dzemdībām. Vairums dzimušo ir dvīņi; citas parasti dzemdē pa vienam teļam, ļoti reti pa trīs. Parasti pa vienam dzemdē jaunākās mātītes.

Saigas ir pazīstamas ar plašu migrāciju pa stepēm, kas ļauj izvairīties no dabas katastrofām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Owen-Smith|first=N.|title=The ecology of browsing and grazing|date=2008|publisher=Springer|location=Berlin, Germany|isbn=978-3-540-72422-3|page=163}}&lt;/ref&gt; Sezonālās migrācijās bari noiet 80-120 km dienā, tomēr migrācijas tiek veiktas tikai pārtikas resursu trūkuma apstākļos. Saigas ir ļoti neaizsargātas pret [[Pelēkais vilks|vilkiem]]. Jaunuļi ir mērķis [[Lapsa|lapsām]], [[Stepes ērglis|stepes ērgļiem]], [[Klinšu ērglis|klinšu ērgļiem]], suņiem un kraukļiem.&lt;ref name=&quot;Sokolov&quot; /&gt;

== Dzīvotne un izplatība ==
[[Attēls:Saiga_West_Kazakhstan.jpg|thumb|Saigas Rietumkazahstānā, 2017. gadā]]
Pēdējā ledus laikmetā saigas bija izplatītas no [[Britu salas|Britu salām]] līdz [[Vidusāzija]]i un pāri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] līdz Aļaskai un iespējami Kanādas [[Jukona]]s un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]]. Kopš antīkā laikmeta viņas acīmredzot tika uzskatītas par raksturīgu [[Skitija]]s dzīvnieku, spriežot pēc vēsturnieka [[Strabons|Strabona]] apraksta par dzīvniekiem, ko saucot par ''kolos,'' kas bijuši “lielumā starp briežiem un auniem” un kas, domājams, dzer caur degunu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/7D*.html#4.7.9|title=Book VII, Chapter 4, Paragraph 8|last=Strabo|website=Geography|access-date=19 December 2012|date=25 September 2012}}&lt;/ref&gt;

Pierādījumi liecina par antilopju nozīmīgumu [[Andronovas kultūra]]s apmetnēs. Saigu zīmējumi ir atrodami starp alu gleznojumiem, kas datēti ar septīto līdz piekto gadsimtu pirms mūsu ēras. Turklāt saigu kauli tika konstatēti starp citu savvaļas dzīvnieku paliekām netālu no cilvēku apmetnēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Древняя культура Центрального Казахстана|last=А.X. Маргулан|last2=К.А. Акишев|last3=М.К. Кадырбаев|last4=А.М. Оразбаев|publisher=Наука|year=1966|isbn=|location=Алма-Ата, КазССР|pages=11, 238}}&lt;/ref&gt; Sadrumstalota informācija rāda saigu pārpilnību mūsdienu Kazahstānas teritorijā vēl 14.—16. gadsimtā. Migrācijas maršruti bija visā valsts teritorijā, īpaši biezi apdzīvots bija reģions starp [[Volga]]s un [[Urāla]]s upēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Сайгак в Казахстане|last=В. А. Фадеев|last2=А. А. Слудский|publisher=Наука|year=1982|isbn=|location=Алма-Ата, КазССР|pages=}}&lt;/ref&gt; Saigu blīvums saglabājās augsts līdz 19. gadsimta otrajai pusei, kad sākās liels ragu eksports. Augstā cena un pieprasījums pēc ragiem noveda pie pārmērīgām medībām. Dzīvnieku skaits samazinājās visos reģionos un migrācijas ceļi novirzījās uz dienvidiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bekenov|first=A. B.|last2=Grachev|first2=Iu. A.|last3=Milner-Gulland|first3=E. J.|date=1998-03-01|title=The ecology and management of the Saiga antelope in Kazakhstan|url=https://archive.org/details/sim_mammal-review_1998-03_28_1/page/n2|journal=Mammal Review|language=en|volume=28|issue=1|pages=1–52|doi=10.1046/j.1365-2907.1998.281024.x|issn=1365-2907}}&lt;/ref&gt;

Pēc strauja skaita krituma 1920. gados tās bija gandrīz pilnībā iznīcinātas, taču spēja atgūties. Uz 1950. gadu divi miljoni no tām dzīvoja [[Padomju Savienība|PSRS]] stepēs. Pēc PSRS sabrukuma to skaits atkal krasi samazinājās, jo [[Tradicionālā ķīniešu medicīna|ķīniešu medicīnā]] bija liels pieprasījums pēc ragiem. Vienubrīd arī dažas dabas saglabāšanas grupas, piemēram, [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules savvaļas dabas fonds]], veicināja šīs sugas medības, jo saigas rags tika tēlots kā alternatīva vēl retāko [[Degunradži|degunradžu]] ragiem.&lt;ref name=&quot;EllisNTB&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ellis|first=Richard|title=No Turning Back: The Life and Death of Animal Species|publisher=Harper Perennial|year=2004|location=New York|isbn=978-0-06-055804-8|page=210|url=https://books.google.com/books?id=_ekrqLJOypQC&amp;pg=PA210}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās saigu daudzums atkal ir ievērojami samazinājies — par 95% 15 gadu laikā (kopš 1993. gada).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://saiga-conservation.com/why_protect.html|title=Welcome to the Saiga Conservation Alliance|publisher=Saiga Conservation Alliance|access-date=19 December 2012|archive-date={{dat|2016|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160331050017/http://saiga-conservation.com/why_protect.html}}&lt;/ref&gt; Sabrūkot PSRS lauksaimniecībai ar tās aitkopību un kontroles trūkuma dēļ pieaugot vilku skaitam, pieauga arī plēsēju un malumednieku spiediens uz savvaļas dzīvniekiem.&lt;ref name=&quot;WWF&quot; /&gt; 2002. gadā [[IUCN]] klasificēja saigas kā kritiski apdraudētas. Šobrīd Kalmikijā, trīs Kazahstānas apgabalos un divos izolētos Mongolijas apgabalos kopā dzīvo ap 50 000 saigu. Vēl viena neliela populācija Priekškaspijas reģionā Krievijā joprojām ir ārkārtīgi apdraudēta.

Melno zemju dabas rezervāts (''Čornije Zemļi'') tika izveidots Krievijas Kalmikijas Republikā 90. gados, lai aizsargātu vietējo saigu populāciju. Kalmikijas prezidents [[Kirsans Iļumžinovs]] izziņoja 2010. gadu kā Saigas gadu Kalmikijā. Kazahstānā tika konstatēts, ka saigu skaits palielinās, no aptuveni 21 000 šīs tūkstošgades sākumā līdz aptuveni 81 000 2010. gada janvārī. Tomēr 2010. gada maijā tika konstatēts, ka Kazahstānas [[Orala]]s reģionā aptuveni 12 000 no 26 000 saigām ir gājušas bojā. Lai gan nāves gadījumus pašlaik saista ar [[Pastereloze|pasterelozi]], infekcijas slimību, kas skar plaušas un zarnas, pamatā esošais izraisītājs vēl nav pilnīgi droši identificēts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/10179345|title=Mystery over mass antelope deaths in Kazakhstan|work=BBC News|access-date=19 December 2012|date=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maijā iespējami tā pati slimība parādījās trīs valsts ziemeļu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rferl.org/content/kazakhstan-saiga-deaths-85000/27031024.html|title=Saiga Antelope Death Toll In Kazakhstan Reaches 85,000|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=25 May 2015|date=22 May 2015}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada 28. maija vidus Kazahstānas Betpakdala populācijā vairāk nekā 120 000 saigu tika apstiprinātas kā mirušas, kas sastādīja vairāk nekā vienu trešdaļu pasaules saigu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unep.org/newscentre/Default.aspx?DocumentID=26816&amp;ArticleID=35061&amp;l=en|title=Catastrophic Collapse of Saiga Antelopes in Central Asia|publisher=United Nations Environment Programme|access-date=5 August 2015|date=28 May 2015|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304085731/http://www.unep.org/newscentre/Default.aspx?DocumentID=26816&amp;ArticleID=35061&amp;l=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā populācija sāka atjaunoties, un Betpakdala teritorijā to skaits palielinājās no 31 000 līdz 36 000.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/06/21/science/saigas-kazakhstan.html|title=Saiga Population Grows After Mysterious Epidemic|publisher=|work=The New York Times|access-date=19 April 2018|date=20 June 2016|last=Yin|first=Steph}}&lt;/ref&gt;

Kazahstāna 2010. gada novembrī atkārtoti apstiprināja aizliegumu medīt saigas un pagarināja šo aizliegumu līdz 2021. gadam, cenšoties saglabāt apdraudēto sugu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://silkroadintelligencer.com/2011/01/19/kazakhstan-extends-saiga-antelope-hunting-ban-until-2021/|title=Kazakhstan extends Saiga antelope hunting ban until 2021|website=Silk Road Intelligencer|access-date=19 December 2012|date=19 January 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110729080043/http://silkroadintelligencer.com/2011/01/19/kazakhstan-extends-saiga-antelope-hunting-ban-until-2021/|archivedate={{dat|2011|07|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Mongolijas saiga (''S. t. Mongolica'') dzīvo nelielā platībā Mongolijas rietumos, ap Šargas un Manhanas dabas rezervātiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Mallon|first=David P.|title=Antelopes: Part 4 – North Africa, the Middle East, and Asia: Global Survey and Regional Action Plans|year=2001|publisher=International Union for Conservation of Nature|isbn=978-2831705941|url=https://books.google.com/books?id=uFo03Nd2oj8C&amp;pg=PA164|last2=Kingswood|first2=Steven Charles|page=164}}&lt;/ref&gt;

Šobrīd saigas nebrīvē tiek saglabātas tikai [[Maskava]]s zooloģiskajā dārzā un [[Askanijanova|Askanijanovā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zootierliste.de/en/?klasse=1&amp;ordnung=116&amp;familie=11609&amp;art=1160921|title=Western saiga (Russian saiga)|publisher=Zootierliste|access-date=19 December 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200324155708/https://www.zootierliste.de/en/?klasse=1&amp;ordnung=116&amp;familie=11609&amp;art=1160921|archivedate={{dat|2020|03|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Ķelne]]s Zooloģiskajā dārza un [[Sandjego]] zooloģiskajā dārzā viņas tika turētas agrāk. Pleistocēna parks Krievijā, [[Sahas Republika]]s ziemeļos plāno ieviest šo sugu.

Ķīnā pastāv mākslīgi atjaunota saigu populācija no agrākajiem zoodārzu iemītniekiem, kurā 2011. gadā bija 114 indivīdu.&lt;ref&gt;Zhao ShaSha i inni, Microsatellite and mitochondrial DNA assessment of the genetic diversity of captive Saiga antelopes (Saiga tatarica) in China, „Chinese Science Bulletin”, 18, 58, Wuwei, China , 2013, s. 2163-2167.&lt;/ref&gt;

== Draudi un saglabāšana ==
[[Attēls:Saigaherd.JPG|thumb|Izbāzts saigu bars Zooloģijas muzejā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]]]
Saigu antilopju ragus izmanto tradicionālajā ķīniešu medicīnā un var pārdot par 150 ASV dolāriem. Pieprasījums pēc ragiem un sekojošās [[malumedniecība]] un kontrabanda iznīcināja dabisko populāciju Ķīnā, kur saigas tagad ir I klases aizsargājamā suga.

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (arī ''Bonnas konvencija'') paspārnē 2006. gada 24. septembrī tika noslēgts un stājās spēkā Saprašanās memorands (SM) par saigu antilopju saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas izmantošanas noteikumiem. Saigu skaita krituma apstākļos, kurš ir viens lielākajiem no mūsu laikos novērotajiem zīdītāju populācijas sabrukumiem, SM mērķis ir samazināt pašreizējo šo Vidusāzijas stepju nomadu izņīcināšanas līmeni un atjaunot populācijas daudzumu.
[[Attēls:Examples of Saiga Antelope Horn Products Seized by the Hong Kong Government - (37610620286).jpg|thumb|[[Honkonga]]s valdības konfiscētie saigas ragu produkti]]
2014. gada jūnijā Ķīnas muitas iestādes Kazahstānas robežā atklāja 66 gadījumus, kuros bija 2351 saigu rags, un kuru vērtība bija vairāk nekā 11 miljoni ASV dolāru.&lt;ref&gt;[http://news.163.com/14/0623/12/9VE3HSUC00014AEF.html 新疆霍尔果斯海关破获一起羚羊角走私案 天山网] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180107060920/http://news.163.com/14/0623/12/9VE3HSUC00014AEF.html |date={{dat|2018|01|07||bez}} }} (ķīniešu) 2014-06-23&lt;/ref&gt; Par šo cenu katrs rags maksātu vairāk nekā 4 600 ASV dolāru. Šādas summas noved pie smagiem noziegumiem, tā, Kalmikijā saigu malumednieki nošāva medību inspektoru Uldi Knāķi.&lt;ref&gt;[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/de/krajuma-popularizesana/tat-rijas-saiga-saiga-tatarica-ragi Latvijas Dabas muzejs: Tatārijas saiga Saiga tatarica, ragi]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā saigu ragu uzpircēji brīvi sludina savu darbību uz ielām un Internetā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://livingasia.online/2017/04/11/roga_saigakov/ |title=Черный рынок: Контрабандисты продолжают искать рога сайги в Казахстане |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190505061039/http://livingasia.online/2017/04/11/roga_saigakov/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tbv.livejournal.com/5546165.html |title=Странная страна |access-date={{dat|2019|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804015353/https://tbv.livejournal.com/5546165.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://amgo.com.ua/roga-sajgaka-prodat-v-ukraine-po-rynochnoj-tsene/ Рога сайгака, оценить и продать по рыночной цене.]&lt;/ref&gt;

=== Saigu medības ===
Saigas ir bijušas medību mērķis kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad medības bija būtisks līdzeklis, lai iegūtu pārtiku. Saigas ragiem, gaļai un ādai ir komerciāla vērtība un tās tiek eksportētas no Kazahstānas. Vēsturiski saigas vairāk medītas vasaras viskarstākajā laikā, kad tās īpaši nomoka lidojošie [[kukaiņi]] un tās zaudē parasto uzmanību.

Kalmikijā [[budisms|budisti]] par saigu aizgādni uzskatīja Balto Vectēvu, labklājības un auglības dievību Mongolijas un Kalmikijas budistu panteonā. Tika noliegts medīt saigas brīžos, kad tās barā saspiežas kopā, jo šai laikā tās slaucot pats Baltais Vectēvs.&lt;ref&gt;Душан У. ''Обычаи и обряды дореволюционной Калмыкии'' // Этнографический сборник. Вып. 1. Элиста, 1976. — С. 61.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://buryatia.drugiegoroda.ru/religions/33937-belyj-starec-sagaan-ubgen/ |title=Белый Старец Сагаан Убгенъ |access-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201128130238/https://buryatia.drugiegoroda.ru/religions/33937-belyj-starec-sagaan-ubgen/ }}&lt;/ref&gt;

Saigas rags, pazīstams kā ''cornu antelopis'', ir viena no tradicionālās ķīniešu medicīnas galvenajām sastāvdaļām, ko izmanto kā ekstraktu vai pulvera piedevu eliksīriem, ziedēm un dzērieniem. Saigas ragu vērtība ir gandrīz vienāda ar degunradža ragu, kura tirdzniecība tika aizliegta 1993. gadā. Saigas rags ir lētāks degunradža raga aizvietotājs lielākajā daļā TĶM recepšu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://programs.wcs.org/china/Wildlife/Saiga-Antelope.aspx|title=Saiga Antelope|website=programs.wcs.org|access-date=2016-05-05}}&lt;/ref&gt; Lai gan medības un tirdzniecība tiek atzītas par nelikumīgām, ragu produktus joprojām var atrast atklāti daudzās vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.asianscientist.com/2012/09/topnews/chinese-tcm-cooling-drinks-endangered-saiga-antelope-horns-2012/|title=Chinese 'Cooling Drinks' May Contain Endangered Saiga Antelope Horns|website=Asian Scientist Magazine|access-date=2016-05-05|date=2012-09-10}}&lt;/ref&gt; Tēviņu izšaušanas dēļ baros to ir neliels skaits, visvairāk cietušajā Ustjurtas populācijā 2008. gadā to bija atlikuši tikai 2%.&lt;ref&gt;[https://elementy.ru/novosti_nauki/431211 Браконьерство — основная причина деградации популяций сайгаков]&lt;/ref&gt;

Saigas gaļu salīdzina ar [[Jēra gaļa|jēru gaļu]], to uzskata par barojošu un garšīgu. Tīklā var atrast daudzas ēdiena gatavošanas receptes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://supercook.ru/zz231-05.html|title=ОХОТНИЧЬЯ КУХНЯ. САЙГАК. Рецепты БЛЮД ИЗ САЙГАКА|website=supercook.ru|access-date=2016-05-05|archive-date=2014-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20141121132118/http://supercook.ru/zz231-05.html}}&lt;/ref&gt; Laikā no 1955. līdz 1989. gadam Kazahstānā tika savākti vairāk nekā 87 tūkstoši tonnu gaļas, nogalinot vairāk nekā piecus miljonus saigu.&lt;ref name=&quot;A Population Model&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Milner-Gulland|first=E. J.|year=1994|title=A Population Model for the Management of the Saiga Antelope|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-applied-ecology_1994-02_31_1/page/25|journal=Journal of Applied Ecology|volume=31|issue=1|pages=25–39|doi=10.2307/2404596|jstor=2404596}}&lt;/ref&gt; Gan gaļu, gan blakusproduktus pārdod valstī un ārpus tās. No viena indivīda atkarībā no vecuma un dzimuma var iegūt aptuveni 45—80 dm² ādu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Āda tiek izmantota zamšādas ražošanai.

=== Fiziskie šķēršļi ===
Kopš 20. gadsimta lauksaimniecības un cilvēku apmetņu attīstības dēļ saigas biotopu platības sarūk.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Iedzīvotāji traucēja saigu ceļus pie ūdens resursiem un ziemas un vasaras ganībām. Nepārtraukti mainīgajā stepē saigām vajadzīgs uzmeklēt jaunus maršrutus uz viņu dzīves vietām. Šobrīd saigu populāciju migrācijas ceļi šķērso piecas valstis un dažādas cilvēku veidotas konstrukcijas, piemēram, dzelzceļus, tranšejas, raktuves un cauruļvadus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Visas šīs fiziskās barjeras ierobežo antilopju kustību. Ir ziņots par gadījumiem, kad saigu bari nokļuvuši iežogotās teritorijās un nomiruši badā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/news/2012/05/02/saigak/|title=Казахстан обвинили в дезориентации сайгаков|website=lenta.ru|access-date=2016-05-05}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 2011. gadu, Kazahstāna ir uzbūvējusi vairāk nekā 150 km stiepļu žoga pie robežas ar Uzbekistānu. Šis žogs traucē saigu un citu dzīvnieku sezonālo migrāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://online.zakon.kz/Document/?doc_id=31182743#pos=13;-159|title=Возводимые на казахско-узбекской границе заборы могут привести к полному исчезновению сайгака в Приаралье – ПАРАГРАФ-WWW|website=zakon.kz|access-date=2016-05-05}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz izteiktajām bažām, jauni žogi joprojām tiek būvēti.

=== Klimata maiņas ===
[[Attēls:1974 CPA 4351 mint.jpg|thumb|PSRS 1974. gadā izdota pastmarka ar saigu tēviņu]]
Saigas ir atkarīgas no laika apstākļiem un klimata pārmaiņām, kuras lielā mērā ietekmē to migrācijas raksturu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Milner-Gulland|last2=Kholodova|last3=Bekenov|last4=Bukreeva|last5=Grachev|last6=Amgalan|last7=Lushchekina|date=2001-10-24|title=Dramatic declines in saiga antelope populations|journal=Oryx|language=en|volume=35|issue=4|pages=340–345|doi=10.1046/j.1365-3008.2001.00202.x|issn=1365-3008}}&lt;/ref&gt; Skarbākas ziemas ar spēcīgiem vējiem vai dziļu sniegu nepieļauj barošanos ar zāli zem sniega, un populācija pēc smagiem aukstajiem mēnešiem parasti ievērojami samazinās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pašreizējās klimata pārmaiņas palielina stepju reģionu sausumu, attiecīgi sāk aptrūkties ganības. Vērtē, ka 14% vai vairāk no pieejamajām ganībām ir degradētas vai nelietojamas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Saparov|first=Abdulla|date=2014-01-01|publisher=Springer International Publishing|isbn=9783319010168|series=Environmental Science and Engineering|pages=61–73|title=Novel Measurement and Assessment Tools for Monitoring and Management of Land and Water Resources in Agricultural Landscapes of Central Asia}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to mazās stepju upes ātrāk izžūst, ierobežojot ūdens resursus lielākiem ezeriem un upēm, pie kurām parasti atrodas cilvēku apmetnes.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Turklāt augstā temperatūra stepes reģionā noved pie pavasara plūdiem, kuros saigu teļi var noslīkt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Masu mirstība no 1980. līdz 2015. gadam ===
Baros masveidīga mirstība nav rets gadījums. Deviņdesmitajos gados notika vairāki lieli saigu kritumi, un no 2010. līdz 2014. gadam pa vienam notika ik gadus. Nāvju skaits varētu būt saistīts ar atnešanās laiku, kad saigas ir visneaizsargātākās. Jaunākie pētījumi, kuros pētīja 2015. gada masveida bojāeju, liecina par siltākiem laika apstākļiem un ar tiem saistīto mitrumu, kas izraisīja baktēriju izplatību saigās, kuras iekļuva asinsritē un izraisīja vienu no pasterelozēm — hemorāģisko septicēmiju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theatlantic.com/science/archive/2018/01/why-did-two-thirds-of-this-weird-antelope-suddenly-drop-dead/550676/|title=Why Did Two-Thirds of These Weird Antelope Suddenly Drop Dead?|work=[[The Atlantic]]|access-date=|date=17 January 2018|last=Yong|first=Ed}}&lt;/ref&gt;

=== Epizootija (epidēmiska infekcija) ===
2015. gada maijā neparasti liels skaits saigu sāka mirt no noslēpumainas [[Epizootoloģija|epizootiskas]] slimības, par kuru bija aizdomas, ka tā ir [[pastereloze]]. Baros mirstība bija 100% no inficētajiem dzīvniekiem, un aptuveni 40% sugas kopējā indivīdu skaita gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/05/27/us-kazakhstan-antelope-idUSKBN0OC1XL20150527|title=Mass deaths hit Kazakhstan's endangered Ice Age antelope species|publisher=[[Reuters]]|work=Reuters|access-date=|date=27 May 2015|archive-date={{dat|2015|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150930225106/http://www.reuters.com/article/2015/05/27/us-kazakhstan-antelope-idUSKBN0OC1XL20150527}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maija beigās tika konstatēti vairāk nekā 120 000 beigtu dzīvnieku, un kopējā populācija vairs bija tikai 250 000.

Mirušo antilopju simptomi bija vēdera uzpūšanās, mutes putošana un caureja.&lt;ref name=&quot;informburo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://informburo.kz/novosti/svoyu-versiyu-gibeli-saygakov-vydvinul-doktor-bionauk-rossii-i-kazahstana-5079.html|title=Свою версию гибели сайгаков выдвинул академик Нурушев|website=Informburo.kz|access-date=1 June 2015|date=24 May 2015|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190404003749/https://informburo.kz/novosti/svoyu-versiyu-gibeli-saygakov-vydvinul-doktor-bionauk-rossii-i-kazahstana-5079.html|archivedate={{dat|2019|04|04||bez}}}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar biologa M. Nuruševa teikto, slimība radās, pateicoties daudziem viegli fermentējamiem augiem ([[Sējas lucerna|lucerna]], [[Āboliņi|āboliņš]] un jaukta mitra zāle).&lt;ref name=&quot;informburo&quot; /&gt; 2015. gada maijā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s aģentūra, kas veic saigu saglabāšanas pasākumus, sniedza paziņojumu, ka masveida mirstība izbeigusies. Šai laikā netika galīgi konstatēts epizootijas cēlonis.&lt;ref&gt;[https://www.nytimes.com/2015/06/02/science/saiga-antelope-mystery-disease-die-off.html Saiga mystery disease]; 29 May 2015&lt;/ref&gt;

2015. gada novembrī [[Taškenta|Taškentā]] notikušajā zinātniskajā sanāksmē Ričards A. Koks no [[Londona]]s Karaliskās veterinārās koledžas ziņoja, ka viņa kolēģi un viņš ir sašaurinājuši iespējamo vainīgo loku. Klimata pārmaiņas un vētraino pavasara laika apstākļi, viņi teica, varēja pārveidot nekaitīgas baktērijas, ko sevī nesa saigas, par nāvējošiem patogēniem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/11/03/science/more-than-half-entire-species-of-saigas-gone-in-mysterious-die-off.html|title=More Than Half of Entire Species of Saigas Gone in Mysterious Die-Off|work=The New York Times|access-date=3 February 2018|date=2 November 2015|last=Zimmer|first=Carl}}&lt;/ref&gt; Par nāves cēloni tika nosaukta [[Baktērijas|baktērija]] ''Pasteurella multocida''. Baktērija dzīvo antilopēs un parasti ir tām nekaitīga; tās uzvedības maiņas iemesls nav noskaidrots.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/06/21/science/saigas-kazakhstan.html|title=Saiga Population Grows After Mysterious Epidemic|work=The New York Times|access-date=2016-06-26|date=2016-06-20|last=Yin|first=Steph|issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt;

Tagad pētnieki uzskata, ka neparasti siltie un mitrie vides apstākļi izraisīja baktēriju iekļūšanu asinsritē un to kļūšanu par septiskām. Hemorāģiskā septicēmija ir iespējamais pēdējo nāvju cēlonis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbc.ca/radio/asithappens/as-it-happens-thursday-edition-1.4493061/why-220-000-saiga-antelope-died-suddenly-in-kazakhstan-in-2015-1.4493622|title=Why 220,000 saiga antelope died suddenly in Kazakhstan in 2015 - CBC Radio|last=|website=cbc.ca|access-date=19 April 2018|date=}}&lt;/ref&gt; Baktēriju izmaiņa varētu būt saistīta ar &quot;oportūnistisko mikrobu reakciju uz mainīgiem vides apstākļiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kock|first=Richard A.|last2=Orynbayev|first2=Mukhit|last3=Robinson|first3=Sarah|last4=Zuther|first4=Steffen|last5=Singh|first5=Navinder J.|last6=Beauvais|first6=Wendy|last7=Morgan|first7=Eric R.|last8=Kerimbayev|first8=Aslan|last9=Khomenko|first9=Sergei|date=1 January 2018|title=Saigas on the brink: Multidisciplinary analysis of the factors influencing mass mortality events|url=http://advances.sciencemag.org/content/4/1/eaao2314|journal=Science Advances|volume=4|issue=1|pages=eaao2314|doi=10.1126/sciadv.aao2314|pmc=5777396|pmid=29376120|access-date=19 April 2018|via=advances.sciencemag.org}}&lt;/ref&gt;

Betpakdalas saigu populācija centrālajā Kazahstānā, kurā bija visvairāk nāves gadījumu, pieauga no 31 000 pēc epidēmijas līdz 36 000 līdz 2016. gada aprīlim.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2016. gada beigās Mongolijā notika liels populācijas kritums. 2017. gada sākumā slimība tika apstiprināta kā [[mazo atgremotāju mēris]], ko izraisa [[Morbillivirus|morbillivīruss]].&lt;ref name=&quot;promedmail-4889954&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.promedmail.org/post/4889954|title=PESTE DES PETITS RUMINANTS – MONGOLIA (03): (HOVD) SAIGA ANTELOPE|publisher=ProMED-mail|access-date=9 March 2017|date=9 March 2017|archive-date={{dat|2017|03|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170312042048/https://www.promedmail.org/post/4889954}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Literatūra ==

{{refbegin|30em}}
* {{publikācijas atsauce |author=Singh, N.J. |author2=Milner-Gulland, E.J.  |date=2011 |title=Conserving a moving target: planning protection for a migratory species as its distribution changes |journal= Journal of Applied Ecology |volume=48 |pages= 35–46 |doi=10.1111/j.1365-2664.2010.01905.x }}
* {{publikācijas atsauce |author=Singh, N.J. |author2=Grachev, Iu.A. |author3=Bekenov, A.B. |author4=Milner-Gulland, E.J.  |date=2010 |title=Tracking greenery in Central Asia: The migration of the saiga antelope |journal=Diversity and Distributions |volume=16 |pages=663–675 |doi=10.1111/j.1472-4642.2010.00671.x |issue=4}}
* {{publikācijas atsauce |author=Singh, N.J. |author2=Grachev, Iu.A. |author3=Bekenov, A.B. |author4=Milner-Gulland, E.J.  |date=2010 |title=Saiga antelope calving site selection is increasingly driven by human disturbance |url=https://archive.org/details/sim_biological-conservation_2010-07_143_7/page/1770 |journal=Biological Conservation |volume=143 |pages=1770–1779 |doi=10.1016/j.biocon.2010.04.026 |issue=7}}
* {{publikācijas atsauce |author=Kuhl, A. |author2=Mysterud, A. |author3=Grachev, Iu.A. |author4=Bekenov, A.B. |author5=Ubushaev, B.S. |author6=Lushchekina, A.A. |author7=Milner-Gulland, E.J.  |date=2009 |title=Monitoring population productivity in the saiga antelope |journal=Animal Conservation |volume=12 |pages=355–363 |doi=10.1111/j.1469-1795.2009.00260.x |issue=4}}
* {{publikācijas atsauce |author=Kuhl, A. |author2=Balinova, N. |author3=Bykova, E. |author4=Esipov, A. |author5=Arylov, Iu.A. |author6=Lushchekina, A.A. |author7=Milner-Gulland, E.J.  |date=2009 |title=The role of saiga poaching in rural communities: Linkages between attitudes, socio-economic circumstances and behaviour |url=https://archive.org/details/sim_biological-conservation_2009-07_142_7/page/1442 |journal=Biological Conservation |volume=142 |pages=1442–1449 |doi=10.1016/j.biocon.2009.02.009 |issue=7}}
* {{publikācijas atsauce |author=Kuhl, A. |author2=Mysterud, A. |author3=Erdnenov, G.I. |author4=Lushchekina, A.A. |author5=Grachev, Iu. A. |author6=Bekenov, A.B. |author7=Milner-Gulland, E.J.  |date=2007 |title=The big spenders of the steppe: sex-specific maternal allocation and twinning in the saiga antelope |journal=Proceedings of the Royal Society B |volume=274 |pages=1293–1299|doi=10.1098/rspb.2007.0038 |pmid=17341456 |issue=1615 |pmc=2176182}}.
* {{publikācijas atsauce |author=Morgan, E.R. |author2=Medley, G.F. |author3=Torgerson, P.R. |author4=Shaikenov, B. |author5=Milner-Gulland, E.J. |last-author-amp=yes  |date=2007 |title=Parasite transmission in a migratory multiple host system |journal=Ecological Modelling |volume=200 |pages=511–520|doi=10.1016/j.ecolmodel.2006.09.002 |issue=3–4}}
* {{publikācijas atsauce |author=Kholodova, M.V. |author2=Milner-Gulland, E.J. |author3=Easton, A.J. |author4=Amgalan, L. |author5=Arylov, Iu. |author6=Bekenov, A. |author7=Grachev, Iu.A. |author8=Lushchekina, A.A. |author9=Ryder, O.  |date=2006 |title=Mitochondrial DNA variation and population structure of the Critically Endangered saiga antelope Saiga tatarica |url=https://archive.org/details/sim_oryx_2006-01_40_1/page/103 |journal=Oryx |volume=40 |pages=103–107|doi=10.1017/S0030605306000135 }}
* {{publikācijas atsauce |author=Morgan, E.R. |author2=Lundervold, M. |author3=Medley, G.F. |author4=Shaikenov, B.S. |author5=Torgerson, P.R. |author6=Milner-Gulland, E.J.  |date=2006 |title=Assessing risks of disease transmission between wildlife and livestock: the Saiga antelope as a case study |url=https://archive.org/details/sim_biological-conservation_2006-08_131_2/page/244 |journal=Biological Conservation |volume=131 |pages=244–254|doi=10.1016/j.biocon.2006.04.012 |issue=2}}
* {{publikācijas atsauce |author=Morgan, E.R. |author2=Shaikenov, B. |author3=Torgerson, P.R. |author4=Medley, G.F. |author5=Milner-Gulland, E.J.  |date=2005 |title=Helminths of saiga antelopes in Kazakhstan: Implications for conservation and livestock production |journal=Journal of Wildlife Diseases |volume=41 |pages=149–162 |pmid=15827221 |issue=1 |doi=10.7589/0090-3558-41.1.149}}
* {{publikācijas atsauce |author=Milner-Gulland, E.J. |author2=Bukreeva, O.M. |author3=Coulson, T.N. |author4=Lushchekina, A.A. |author5=Kholodova, M.V. |author6=Bekenov, A.B. |author7=Grachev, Iu.A.  |date=2003 |title=Reproductive collapse in saiga antelope harems |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2003-03-13_422_6928/page/134 |journal=Nature |volume=422 |page=135|issue=6928 |doi=10.1038/422135a |pmid=12634775 }}
* {{publikācijas atsauce |author=Robinson, S. |author2=Milner-Gulland, E.J.  |date=2003 |title=Political change and factors limiting numbers of wild and domestic ungulates in Kazakhstan |journal=Human Ecology |volume=31 |pages=87–110|doi=10.1023/A:1022834224257 }}
* {{publikācijas atsauce |author=Milner-Gulland, E.J. |author2=Kholodova, M.V. |author3=Bekenov, A.B. |author4=Bukreeva, O.M. |author5=Grachev, Iu.A. |author6=Amgalan, L. |author7=Lushchekina, A.A.  |date=2001 |title=Dramatic declines in saiga antelope populations |journal=Oryx |volume=35 |pages=340–345 |doi=10.1046/j.1365-3008.2001.00202.x |issue=4}}
{{refend}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.cms.int/en/document/memorandum-understanding-concerning-conservation-restoration-and-sustainable-use-saiga-0 CMS Saiga Memorandum of Understanding] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171029012712/http://www.cms.int/en/document/memorandum-understanding-concerning-conservation-restoration-and-sustainable-use-saiga-0 |date={{dat|2017|10|29||bez}} }}
* [http://www.ultimateungulate.com/Artiodactyla/Saiga_tatarica.html Ultimate Ungulate]
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=6ZOBJCTPEu0|title=IFAW Russia – Video ar jaundzimušu saigu|date=3 July 2012|website=YouTube}}

[[Kategorija:Antilopju apakšdzimta]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Centrālāzijas fauna]]</text>
      <sha1>8xgr8xosvn13j2bj0x8cwhutouom3f4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vinisiuss Žuniors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434990</id>
    <revision>
      <id>4483307</id>
      <parentid>4479841</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:29:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4483307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3819" sha1="0yg8qa7uvz9mrn9dpa7gx6ad87rs0on" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 37
| caps2 = 5
| caps3 = 198
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sangonsalu}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]
| goals1 = 7
| goals2 = 4
| goals3 = 59
| height = 176
| image = Vinicius Jr 2021.jpg
| caption = Žuniors 2021. gadā
| nationalcaps2 = 19
| nationalgoals1 = 7
| nationalgoals2 = 17
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U17
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|11|SK|bez}}
| name = 
| playername = Vinisiuss Žuniors
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2018
| years2 = 2018
| years3 = 2018—
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalcaps4 = 37
| nationalgoals4 = 5
| nationalteam4 = {{fb|BRA}}
| nationalyears4 = 2019—
}}
'''Vinisiuss Žuniors''' ({{Val|pt|Vinícius Júnior}}, dzimis {{Dat|2000|7|12}}) ir [[Brazīlija|Brazīlijas]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2018. gada Žuniors pārstāv [[La Liga]] komandu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

== Karjera ==
Žuniors savu karjeru sāka [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;]]. {{Dat|2018|7|12|5=bez}} sasniedzot 18 gadu vecumu (minimālais vecums. lai veiktu starptautisku pāreju) Žuniors pievienojās [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2017/05/official-announcement-vinicius-junior|title=Official Announcement: Vinicius Junior {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2019-06-12|language=en}}&lt;/ref&gt;
== Sasniegumi ==
'''Madrides &quot;Real&quot;'''
* [[La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23
* [[Spānijas Superkauss]]: 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2018, 2022&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Žuniors, Vinisiuss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Riodežaneiro štatā dzimušie]]

[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>0yg8qa7uvz9mrn9dpa7gx6ad87rs0on</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērlings Holanns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435962</id>
    <revision>
      <id>4483637</id>
      <parentid>4482075</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T11:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4483637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11656" sha1="mewnzcv4jyaa3ov1g9eqe92kckxe7pa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 16
| caps2 = 39
| caps3 = 16
| caps4 = 67
| caps5 = 132
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 14
| goals3 = 17
| goals4 = 62
| goals5 = 112
| height = 194
| image = Erling Haaland June 2025.jpg
| caption = Holanns 2025. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|06|17|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ērlings Breuts Holanns
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2016
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2019
| years4 = 2020—2022
| years5 = 2022—šobrīd
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 5
| nationalcaps7 = 3
| nationalcaps8 = 51
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 6
| nationalgoals5 = 6
| nationalgoals6 = 11
| nationalgoals7 = 0
| nationalgoals8 = 57
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20
| nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}}
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2017—2018
| nationalyears5 = 2018
| nationalyears6 = 2019
| nationalyears7 = 2018
| nationalyears8 = 2019—
}}
'''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras &quot;City&quot;]].

== Karjera ==
Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savu karjeru Holanns sāka ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās [[Molde FK]]. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}&lt;/ref&gt; Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas.

2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes &quot;Borussia&quot;|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12—0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}&lt;/ref&gt; [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kas Holannam bija debija finālturnīros, jau pirmajā spēlē pret [[Irākas futbola izlase|Irāku]] guva divus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/17062026-halandam_divi_vartu_guvumi_pasaules_kausa|title=Holannam divi vārtu guvumi Pasaules kausa debijā|date={{Dat|2026|6|17||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2026|6|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19

'''Borussia Dortmund'''	

* [[DFB Pokal]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &amp;#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}&lt;/ref&gt;

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= &quot;City&quot; Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Zelta puisēns]]: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]
* [[Premjerlīgas Zelta &quot;futbola zābaks&quot;]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>mewnzcv4jyaa3ov1g9eqe92kckxe7pa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vanua Levu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438230</id>
    <revision>
      <id>4483405</id>
      <parentid>4314784</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11359" sha1="enq0v3g15s2fghzvln4bi84gcxz3pvm" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|valsts=Fidži
|attēls=2004.03.04_08_Vanua_Levu_ferry_Fiji.jpg
|vietaskarte         = Fidži#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|garums=180
|platums=50
|iedzīvotāji=135 961
|iedzīvotāju gads=2007
|augstums=1111
|augstākais kalns=[[Nasorolevu]]
|arhipelāgs=[[Vanua Levu grupa]]
|valsts adm vienības tips=Apgabals
|valsts adm vienība=[[Ziemeļu apgabals (Fidži)|Ziemeļu apgabals]]
|blīvums=23,27
|valsts lielpilsēta=[[Labasa]]
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji=27 949
|pamatiedzīvotāji=galvenokārt [[fidžieši]] un [[Fidži indieši]]
|latd=16 |latm=35 |lats= |latNS=S |longd=179 |longm=11 |longs= |longEW=E
}}
'''Vanua Levu''', kas agrāk bija pazīstama kā '''Sandalkoka sala''', ir otrā lielākā [[sala]] [[Fidži]]. Tā atrodas 64 [[Kilometrs|kilometrus]] uz [[ziemeļi]]em no Fidži lielākās salas [[Viti Levu]]. Salas platība ir 5587,1 [[Kvadrātkilometrs|kvadrātkilometri]], un tās iedzīvotāju skaits ir 135 961.

== Ģeogrāfija ==
Salas galvenā daļa ir trīsstūrveidīga, tās platums ir 30-50 kilometri, bet garums — 180 kilometri, trijstūra &quot;virsotnei&quot; rādot uz ziemeļaustrumiem. Šī vieta, Fidži galējais ziemeļu punkts, ir Udu rags. No trijstūra dienvidaustrumu puses [[Koro jūra|Koro jūrā]] iestiepjas gara [[pussala]]. Sala ir raupja un kalnaina, to ieskauj koraļļu rifi, tostarp [[Kakaulevu rifs]] — garš barjerrifs netālu no ziemeļu krasta. Salu šķērso [[180. meridiāns|antimeridiāns]].

Nelīdzena kalnu grēda sadala salu austrumu — rietumu virzienā, veidojot lielu daļu robežas starp [[Kakaudroves province|Kakaudroves]] un [[Makuatas province|Makuatas]] [[Fidži administratīvais iedalījums|provincēm]]. Augstākās virsotnes ir 1111 metru augstais Nasorolevu, kas pazīstams arī ar nosaukumu Batini kalns, un 1030 metru augstais Ndikeva, zināms arī kā Turstona kalns. Vanua Levu galvenā grēda ir daudz tuvāk vējainajiem dienvidu krastiem, kas tur rada mitru vidi. Savukārt salas ziemeļos 8 mēnešus gadā ir sauss klimats, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus salas galvenajai [[Kultūraugi|kultūrai]] — [[Cukurniedres|cukurniedrēm]]. Uz salas ir vairākas upes, tostarp [[Labasa]], [[Vailevu]] un [[Kava (upe)|Kava]]. Tās trijatā veido [[Upes delta|deltu,]] kurā atrodas [[Labasa]]s pilsēta. Neviena no salas upēm nav kuģojama lieliem kuģiem. Uz Vanua Levu ir arī citas atpazīstamas upes. Viena no tām ir visbīstamākā salas upe — [[Vainikoro]], kas zināma haizivju uzbrukumu dēļ. Vēl zināma arī [[Dreketi]], kas ir dziļākā upe Fidži.

== Ģeoloģija ==
Fidži atrodas [[Plātņu tektonika|tektoniski sarežģītā rajonā]] starp [[ Austrālijas šķīvis |Austrālijas plātni]] un [[ Klusā okeāna plāksne |Klusā okeāna plātni]]. Fidži platforma atrodas zonā, kas robežojas ar aktīvām [[Vidusokeāniskā grēda|plātņu lūzumzonām]], pie kurām ir notikušas daudzas zemestrīces. Šīs lūzumzonas ir Fidži lūzumzona ziemeļos, 176° izplešanās zona rietumos, Hanteras lūzumzona un Lau grēda austrumos.&lt;ref name=&quot;Greenbaum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eird.org/deslizamientos/pdf/eng/doc8455/doc8455-2a.pdf|title=Landslide hazards in Fiji|last=Greenbaum|first=D.|last2=Bowker, M. R|publisher=British Geological Survey|website=Technical Report WC/95/28 Rapid methods of landslide hazard mapping : Fiji case study|access-date=23 March 2011|last3=Dau, I|last4=Drospy, H|last5=Greally, K. B|last6=McDonald A. J. W|last7=Marsh, S. H|last8=Northmore, K. J|last9=O'Connor, E. A}}&lt;/ref&gt;

Uz salas atrodamais [[Miocēns|miocēna]] un [[Pliocēns|pliocēna]] laikmetā veidojies [[smilšakmens]] un [[merģelis]] Suvas [[Stratigrāfiskā vienība|grupas]] vulkānu ietekmē pārtop par [[Andezīts|andezītu]]. Grupa salas vidū veido Korotini plakankalni. Tajā ietilpst Seseleka (420 m), Ndelanatau (745 m), Nararo (740 m), Valili (904 m), Mariko (880 m), Nasorolevu (1111 m), [[Ndikeva]] (957 m) un Uluingala (830 m) kalni. Undu grupa, kas veidojusies pliocēna laikmetā un atrodas salas ziemeļaustrumu daļā, sastāv no [[Tufs|tufa]] veidojumiem. Pliocēna un [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikmeta Mba grupu, kas atrodas salas dienvidrietumos, veido [[Porfirveida]] bazalta plūsmas. Grupā ietilpst Navotuvotu (842 m) un Kasi Mine kalni.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Provisional Geologic Map of Fiji|date=1965|publisher=Fiji Geological Survey|location=Suva}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rodda|first=P.|date=1967|title=Outline of the geology of Viti Levu|url=https://archive.org/details/new-zealand-journal-of-geology-and-geophysics_1967-11_10_5/page/1260|journal=New Zealand Journal of Geology and Geophysics|volume=10|issue=5|pages=1260–1273}}&lt;/ref&gt;

== Flora un fauna ==
176 kvadrātkilometru liela platība, kas klāj daļu Nateva/Tunuloa pussalas, ir šīs pussalas [[putniem nozīmīgā vieta]]. Tā aptver lielāko daļu pussalas neskarto mežu, kas atrodas salas dienvidos.

== Vēsture ==
[[Attēls:The_Gnauna_Vinaka_Passing_the_Island_of_Tavea._Mountains_of_Vanua-Levu_in_the_distance_(June_1853,_X,_p.67)_-_Copy.jpg|thumb| Kuģis Gnauna Vinaka, braucot garām Taveas salai. Tālumā redzami Vanua Levu kalni (1853. gada jūnijs, X, 67.lpp.)&lt;ref name=&quot;Juvenile1853&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=September 1853|title=Wesleyan Chapel, Naivuki, Vanua-Levu, Feejee|url=https://archive.org/details/wesleyanjuvenil19socigoog|journal=The Wesleyan Juvenile Offering: A Miscellany of Missionary Information for Young Persons|publisher=Wesleyan Missionary Society|volume=X|pages=67–97|access-date=29 February 2016}}&lt;/ref&gt; ]]
Pirmie iedzīvotāji Vanau Levu apmetās pirms apmēram 3100 gadiem un dzīvoja mājās, kas atradās krastā. No 1250. gada līdz 1350. gadam jūras līmenis pazeminājās par 30 cm, atklājot rifu augšpuses. Tas iznīcināja daļu jūras produktu un pazemināja gruntsūdeņu līmeni tik daudz, ka kultūraugu saknes to vairs nespēja sasniegt. Pārtikas trūkums izraisīja konfliktus un karu. Tā rezultātā iedzīvotāji no piekrastes pārcēlās uz nocietinātiem ciematiem kalnos. Šie ciemi bija apdzīvoti līdz apmēram 1870. gadam. Konflikti Fidži noslēdzās ap 1860. gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slate.com/articles/health_and_science/science/2016/06/fiji_s_experience_with_sea_level_rise_600_years_ago_shows_how_climate_change.html|title=Fiji's experience with sea-level rise 600 years ago shows how climate change can inspire violence.|last=Patrick Nunn|access-date=August 11, 2016|date=June 21, 2016}}&lt;/ref&gt;

[[Nīderlandieši|Nīderlandiešu]] jūrasbraucējs [[Ābels Tasmans]] bija pirmais zināmais eiropietis, kas redzējis Vanua Levu. Tas notika 1643. gadā. Bēgot no [[Dumpis uz kuģa Bounty|''dumpja uz kuģa Bounty'']], salu 1789. gadā ievēroja [[Kuģa kapteinis|kapteinis]] [[Viljams Baijs]], kamēr bija ceļā uz [[Timora|Timoru]]. [[1797. gads|1797. gadā]] kuģa ''Duff'' kapteinis [[Džeimss Vilsons]] rūpīgāk izpētīja salu.

Tirgotāji un jūrnieki ap 1805. gadu sāka izmantot [[ Bua līcis |Bua līča]] apkaimē augošo [[Sandalkoks|sandalkoku]], ko atklāja avārijā cietušā kuģa ''Argo'' jūrnieki.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Islands and Empires: Western Impact on the Pacific and East Asia|publisher=University of Minnesota Press|last=Dodge|year=1976|location=Minneapolis|pages=62–63|url=https://books.google.com/books?id=B9jOp9SlQIwC&amp;lpg=PA62&amp;dq=argo%20schooner%20fiji&amp;pg=PA62#v=onepage&amp;q=argo%20schooner%20fiji&amp;f=false|isbn=978-0-8166-0853-9|first=Earnest}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau 1815. gadā koksnes resursi bija izsīkuši un, neskaitot neregulārus [[Vaļu medības|vaļu mednieku]] un [[ Jūras gurķi (pārtika) |''bêche-de-mer'']] tirgotāju apmeklējumus, salai tika pievērsts maz uzmanības līdz 1840. gadam, kad jauns jūrnieks, pazīstams kā Džeksons, pameta savu apkalpi [[Somosomo]] ciematā, blakus esošajā [[Taveuni|Taveuni salā]], un viņu adoptēja vietējais virsaitis. Jūrnieks izpētīja Vanua Levu ziemeļaustrumu daļu.

Ap 1860. gadu ieceļotāji no [[Austrālija]]s un [[Jaunzēlande]]s Savusavu apkārtnē izveidoja [[Kokospalma|kokosriekstu]] plantācijas. Jauktās laulības ar [[Fidžieši|Fidži iedzīvotājiem]] radīja jauktrasu eliti, kas ievērojami nopelnīja pārdodot [[Kopra|kopru]], viens no tās ražošanas centriem bija Savusavu, līdz [[lielā depresija]] izraisīja kopras cenas strauju pazemināšanos. Tajā pašā laikā [[Indija|indieši]] dibināja [[Labasa]]s pilsētu, kas tagad ir ievērojams [[Cukurs|niedru cukura]] ražošanas centrs.

[[2012. gads|2012. gadā]] [[Kiribati]] uzsāka sarunas ar Fidži, ar mērķi iegādāties 20 kvadrātkilometrus no salas teritorijas, lai nodrošinātu mājvietu Kiribati [[Kiribatieši|iedzīvotājiem]], kurus apdraud [[jūras līmeņa paaugstināšanās]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/australiaandthepacific/kiribati/9127576/Entire-nation-of-Kiribati-to-be-relocated-over-rising-sea-level-threat.html|title=Entire nation of Kiribati to be relocated over rising sea level threat|publisher=[[The Daily Telegraph]]|access-date=2012-03-08|date=2012-03-07|last=Paul Chapman}}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija un saimnieciskā darbība ==
[[Attēls:2004.03.04_Bus_ferry_Nabouwalu_Fiji.jpg|thumb| Prāmis un autobuss Nabouvalu ostā ]]
Salas populācija koncentrējas Labasas pilsētā ziemeļos un [[Savusavu]], kas atrodas salas austrumu daļā. Labasā, kur, saskaņā ar 1996. gada [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem ir gandrīz 25 000 [[Tautas skaitīšana|iedzīvotāju]], dzīvo daudz indiešu. Pilsēta ir galvenais cukura rūpniecības centrs Fidži. Savusavu pilsēta ir mazāka, tās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5000, taču tā ir populārs [[Tūrisms|tūrisma]] centrs [[ Zemūdens niršana |niršanas]] un [[Jahta|jahtu]] aprīkojuma dēļ. Vanua Levu, it īpaši salas ziemeļos, galvenā ekonomiskā darbība ir cukurniedru ražošana, bet arī kopra ir svarīgs kultūraugs. Pakāpeniski arī tūrisms ieņem lielu lomu salas ekonomikā.

== Politika ==
Pēc administratīvā iedalījuma sala sastāv no trim provincēm: [[Bua province|Bua]] (rietumos), Makuata (ziemeļaustrumos) un Kakaudrove (dienvidaustrumos). Minētās provinces arī sastāda Fidži Ziemeļu apgabalu. Vanua Levu kopā ar [[Lau salas|Lau salu]] arhipelāgu sastāda [[Tovata|Tovatas konfederāciju]], kas ir viena no trim tradicionālajām Fidži virsaišu aliansēm. Tikai divi iedzīvotāju centri — Labasa un Savusavu — ir atzītas kā [[mazpilsēta]]s. Katru no tām pārvalda [[Pašvaldības vadītājs|mērs]] un [[pilsētas padome]], kuras locekļus ievēlē uz trim gadiem un vienu no tiem izvirza mēra amatam. Pašlaik vietējo institūciju darbība ir apturēta, un visas pilsētas un mazpilsētas Fidži pārvalda valdības izvēlēti Speciālie Administratori.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Wikivoyage-inline|Vanua Levu}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=9sY8FUjVM5s Biodiversity Conservation in the Delaikoro Mountain Ecosystem, Vanua Levu, Fiji, Rudolf Hahn FAO 2015 youtube video] (''angliski'')

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fidži salas]]
[[Kategorija:Klusā okeāna salas]]
[[Kategorija:Okeānija]]
[[Kategorija:Salas]]</text>
      <sha1>enq0v3g15s2fghzvln4bi84gcxz3pvm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioloģija un seksuālā orientācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445768</id>
    <revision>
      <id>4483452</id>
      <parentid>4348565</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 5 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="87856" sha1="4lpbd09nu78k2ziu5rnypg9wnjbwu8o" xml:space="preserve">{{Slikts tulkojums}}

Saikne starp '''bioloģiju un seksuālo orientāciju''' ir izpētes objekts.

Kaut arī zinātnieki nezina, kas nosaka indivīda [[Seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]], viņi izvirza teorijas, ka to izraisa sarežģīta [[Ģenētika|ģenētisko]], [[Hormoni|hormonālo]] un vides ietekmju mijiedarbība.&lt;ref name=&quot;Frankowski&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Frankowski BL|last2=American Academy of Pediatrics Committee on Adolescence|date=June 2004|title=Sexual orientation and adolescents|url=http://pediatrics.aappublications.org/cgi/content/full/113/6/1827?maxtoshow=&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=%22Sexual+orientation+and+adolescents%22&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT|journal=[[Pediatrics (journal)|Pediatrics]]|volume=113|issue=6|pages=1827–32|doi=10.1542/peds.113.6.1827|pmid=15173519|access-date=18.11.2019|archive-date=24.06.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190624152656/https://pediatrics.aappublications.org/content/113/6/1827.full?maxtoshow=&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;fulltext=%22Sexual%20orientation%20and%20adolescents%22&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lamanna&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Mary Ann Lamanna|last2=Agnes Riedmann|last3=Susan D Stewart|title=Marriages, Families, and Relationships: Making Choices in a Diverse Society|publisher=[[Cengage Learning]]|isbn=978-1305176898|year=2014|page=82|url=https://books.google.com/books?id=fofaAgAAQBAJ&amp;pg=PA82|quote=The reason some individuals develop a gay sexual identity has not been definitively established &amp;nbsp;– nor do we yet understand the development of heterosexuality. The American Psychological Association (APA) takes the position that a variety of factors impact a person's sexuality. The most recent literature from the APA says that sexual orientation is not a choice that can be changed at will, and that sexual orientation is most likely the result of a complex interaction of environmental, cognitive and biological factors...is shaped at an early age...[and evidence suggests] biological, including genetic or inborn hormonal factors, play a significant role in a person's sexuality (American Psychological Association 2010).}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Stuart&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gail Wiscarz Stuart|title=Principles and Practice of Psychiatric Nursing|publisher=[[Elsevier Health Sciences]]|isbn=978-0323294126|year=2014|page=502|url=https://books.google.com/books?id=ivALBAAAQBAJ&amp;pg=PA502|quote=No conclusive evidence supports any one specific cause of homosexuality; however, most researchers agree that biological and social factors influence the development of sexual orientation.}}&lt;/ref&gt; Hipotēzes par pēcdzemdību sociālās vides ietekmi uz seksuālo orientāciju ir vājas, īpaši vīriešiem.&lt;ref name=&quot;Bailey&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Vasey PL, Diamond LM, Breedlove SM, Vilain E, Epprecht M|date=2016|title=Sexual Orientation, Controversy, and Science|journal=[[Psychological Science in the Public Interest]]|volume=17|issue=21|pages=45–101|doi=10.1177/1529100616637616|pmid=27113562}}&lt;/ref&gt;

Zinātnieki atbalsta bioloģiskās teorijas seksuālās orientācijas cēloņu skaidrošanai.&lt;ref name=&quot;Frankowski&quot; /&gt; Faktori, kas var būt saistīti ar seksuālās orientācijas attīstību, ietver [[Gēns|gēnus]], agrīno dzemdes vidi (piemēram, pirmsdzemdību hormonus) un smadzeņu struktūru.

== Empīriskie pētījumi ==

=== Dvīņu pētījumi ===
Vairākos [[Dvīņu pētījums|dvīņu pētījumos]] ir mēģināts salīdzināt ģenētikas un vides nosacīto nozīmi seksuālās orientācijas noteikšanā. 1991. gada pētījumā Beilijs un Pilards veica pētījumu par vīriešu dvīņiem, kas tika vervēti no &quot;homofilu publikācijām&quot; un atklāja, ka 52% brāļu [[Dvīņi|monozigotu (MZ)]] (no 59 aptaujātajiem) un 22% [[Dvīņi|dizigotu (DZ)]] abiem brāļiem bija homoseksualitātes iezīme.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Pillard, RC|year=1991|title=A Genetic Study of Male Sexual Orientation|journal=Archives of General Psychiatry|volume=48|issue=12|pages=1089–96|doi=10.1001/archpsyc.1991.01810360053008|pmid=1845227}}&lt;/ref&gt; Ar “MZ” tiek norādīti identiski dvīņi ar vienādām gēnu kopām, taču “DZ” norāda uz dvīņiem, kur gēni ir sajaukti tādā mērā, ka tie ir līdzīgi brāļiem un māsām, kas nav dvīņi. Pētījumā, kurā piedalījās 61 dvīņu pāri, pētnieki, starp lielākoties vīriešu dzimuma indivīdiem, konstatēja, ka homoseksualitāte iezīme ir 66% monozigotu dvīņu un 30% viena no divu olšūnu dvīņiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitam FL|displayauthors=etal|year=1993|title=Homosexual orientation in twins: a report on 61 pairs and three triplet sets|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1993-06_22_3/page/187|journal=Arch. Sex. Behav.|volume=22|issue=3|pages=187–206|doi=10.1007/bf01541765|pmid=8494487}}&lt;/ref&gt; 2000. gadā Beilijs, Dunne un Martins pētīja lielāku 4901 Austrālijas dvīņu paraugu, bet šī pētījuma iegūtie rezultāti uzrādīja, ka mazāk, kā pusei no dvīņu pāriem ir kopīga homoseksualitātes iezīme.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bailey JM, Dunne MP, Martin NG|date=March 2000|title=Genetic and environmental influences on sexual orientation and its correlates in an Australian twin sample|url=http://content.apa.org/journals/psp/78/3/524|journal=J Pers Soc Psychol|volume=78|issue=3|pages=524–36|citeseerx=10.1.1.519.4486|doi=10.1037/0022-3514.78.3.524|pmid=10743878}}&lt;/ref&gt; Viņi atrada 20% iezīmju sakritību vīriešu identiskajos jeb MZ dvīņos un 24% atbilstību sieviešu identiskajos jeb MZ dvīņos. Pašu ziņotā zigotisitāte (līmenis alēļu līdzības pazīmei organismā), seksuālā pievilcība, fantāzija un izturēšanās tika vērtēta ar aptaujas palīdzību un šaubu gadījumā zigotisitāte tika [[Seroloģija|seroloģiski]] pārbaudīta. Citi pētnieki atbalsta gan vīriešu, gan sieviešu seksuālās orientācijas bioloģiskos cēloņus.&lt;ref&gt;Hershberger, Scott L. 2001. Biological Factors in the Development of Sexual Orientation. Pp. 27–51 in Lesbian, Gay, and Bisexual Identities and Youth: Psychological Perspectives, edited by Anthony R. D’Augelli and Charlotte J. Patterson. Oxford, New York: Oxford University Press. Quoted in Bearman and Bruckner, 2002.&lt;/ref&gt;

Bārmens un Brikners (2002) kritizēja agrīnus pētījumus, kas koncentrējās uz maziem, atlasītiem paraugiem &lt;ref name=&quot;Bearman&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bearman P. S.|last2=Bruckner H.|year=2002|title=Opposite-sex twins and adolescent same-sex attraction|url=http://iserp.columbia.edu/content/opposite-sex-twins-and-adolescent-same-sex-attraction|journal=American Journal of Sociology|volume=107|issue=5|pages=1179–1205|citeseerx=10.1.1.483.4722|doi=10.1086/341906|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719175100/http://iserp.columbia.edu/content/opposite-sex-twins-and-adolescent-same-sex-attraction|archive-date=2011-07-19}}&lt;/ref&gt; un ne reprezentatīvu viņu pētāmo objektu atlasi.  Viņi pētīja 289 pāru identisku dvīņu (monozigotu vai no vienas apaugļotas olšūnas) un 495 pāru brāļu dvīņu (dizigotu vai no divām apaugļotām olām) reakcijas uz 1994. – 1995. gadā skolās balstītu pusaudžu pētījumu 7. – 12.klasei un konstatēja, ka viena dzimuma pievilcības atbilstības rādītāji ir tikai 7,7% vīriešu un 5,3% sieviešu identiskiem dvīņiem.

2010. gada pētījumā par visiem pieaugušajiem dvīņiem Zviedrijā (vairāk nekā 7600 dvīņiem) &lt;ref name=&quot;karolinska&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Långström N, Rahman Q, Carlström E, Lichtenstein P|date=February 2010|title=Genetic and environmental effects on same-sex sexual behavior: a population study of twins in Sweden|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2010-02_39_1/page/75|journal=Arch Sex Behav|volume=39|issue=1|pages=75–80|doi=10.1007/s10508-008-9386-1|pmid=18536986}}&lt;/ref&gt; tika atklāts, ka viena dzimuma uzvedību izskaidro gan pārmantojamie faktori, gan individuālajiem vides faktori (piemēram, pirmsdzemdību vide, pieredze ar slimībām un traumām, kā arī kā vienaudžu grupas un seksuālā pieredze), savukārt tādas kopīgas vides mainīgo ietekmes, kā ģimenes vide un sociālā attieksme, bija vājākas, bet nozīmīgas. Sievietes izrādīja statistiski nenozīmīgu tendenci uz vājāku ietekmi uz iedzimtības efektu, savukārt vīrieši neuzrādīja efektu uz dalītas vides efektiem. Visu pieaugušo dvīņu izmantošana Zviedrijā tika izstrādāta, lai pievērstos brīvprātīgo pētījumu kritikai, kurā rezultātus var ietekmēt potenciāls neobjektivitāte pret geju dvīņiem.

==== Kritisisms ====
Dvīņu pētīšana ir saņēmusi lielu skaitu kritisku vērtējumu, ieskaitot pašizlases aizspriedumus, kad homoseksuāļi ar gejiem un māsām biežāk brīvprātīgi iesaistās studijās. Neskatoties uz to, var secināt, ka, ņemot vērā atšķirīgās seksualitātes tik daudzos identisko dvīņu komplektos, seksuālo orientāciju nevar attiecināt tikai uz ģenētiskiem faktoriem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Schacter|first=Daniel L.|last2=Gilbert|first2=Daniel Todd|last3=Wegner|first3=Daniel M.|title=Psychology|date=2011|publisher=New York, NY Worth Publishers|isbn=978-1429237192|page=435|edition=2nd|url=https://trove.nla.gov.au/work/35310322}}&lt;/ref&gt;

Cita problēma ir secinājums, ka pat monozigoti dvīņi var būt atšķirīgi un pastāv mehānisms, kas varētu izskaidrot, ka monozigotiskie dvīņi ir nav ar vienādu seksuālo oriantāciju. Gringas un Chen (2001) apraksta vairākus mehānismus, kas var izraisīt atšķirības starp [[Dvīņi|monozigotiskiem dvīņiem]], visatbilstošākie būdami placentas skaits (chorionicity) un aminotisko membrānu skaits, kas aptver embriju (amnionicity) grūtniecības laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gringas|first=P.|last2=Chen|first2=W.|year=2001|title=Mechanisms for difference in monozygous twins|url=|journal=Early Human Development|volume=64|issue=2|pages=105–117|doi=10.1016/S0378-3782(01)00171-2|pmid=11440823}}&lt;/ref&gt; [[Dvīņi|Dihorioniskajiem dvīņiem]] potenciāli ir atšķirīga hormonālā vide, jo tie saņem mātes asinis no atsevišķas placentas un tas varētu izraisīt atšķirīgu smadzeņu maskulinizācijas līmeni. Monoamniotiskajiem dvīņiem ir vienāda hormonālā vide, bet tie var ciest no „dvīņa uz dvīņa pārliešanas sindroma”, kurā viens dvīnis ir „nosacīti piepildīts ar asinīm, bet saņem pārāk maz&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grant|first=Seth G. N.|date=April 2006|title=Michael Rutter: Genes and behavior: nature-nurture interplay explained|journal=Genes, Brain and Behavior|language=en|volume=5|issue=3|pages=303|doi=10.1111/j.1601-183x.2006.00219.x|issn=1601-1848}}&lt;/ref&gt;

=== Hromosomu saistību pētījumi ===
{{gay gene}} Seksuālās orientācijas hromosomu sasaistes pētījumi liecina par vairāku ģenētisku faktoru klātbūtni visā genomā. 1993. gadā  Dīns Hamers un viņa kolēģi publicēja atklājumus no saites analīzes, kurā piedalījās 76 geju brāļu un viņu ģimenes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hamer DH, Hu S, Magnuson VL, Hu N, Pattatucci AM|date=July 1993|title=A linkage between DNA markers on the X chromosome and male sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_science_1993-07-16_261_5119/page/320|journal=Science|volume=261|issue=5119|pages=321–7|doi=10.1126/science.8332896|pmid=8332896}}&lt;/ref&gt; Hamers et al. konstatēja, ka gejiem vairāk geju ir tēvoču un brālēnu ģimenes mātes pusē nekā tēva pusē. Geju brāļiem, kam atklājās šī sakarība, tika veikta analīze X hromosomas saiknei izmantojot 22 marķierus X hromosomā, lai pārbaudītu alēļu līdzību. Citā atradumā trīsdesmit trīs no četrdesmit pārbaudītajiem brāļu pāriem Xq28 distālajā reģionā bija līdzīgas alēles, kas bija ievērojami augstākas nekā gaidītie 50 % priekš brāļiem. Plašsaziņas līdzekļos to tautā sauca par &quot;'''geju gēnu'''&quot;, izraisot ievērojamas sazvērestības teorijas. Sanders et al. 1998. gadā ziņoja par savu līdzīgo pētījumu, kurā viņi atklāja, ka 13% geju brāļu tēvoču no mātes puses bija homoseksuāli, salīdzinot ar 6% tēva pusē.&lt;ref name=&quot;Born gay321&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Wilson|first=Glenn|last2=Rahman|first2=Qazi|title=Born Gay: The Psychobiology of Sex Orientation|url=https://archive.org/details/borngaypsychobio0000wils_w8m9|date=2008|publisher=Peter Owen Publishers|isbn=9780720613094|edition=2nd}}&lt;/ref&gt;

Vēlāka analīze, ko veikuši Hu et al. atkārtoja un pilnveidoja iepriekšējos atradumus. Šis pētījums atklāja, ka 67% geju brāļu jaunā piesātinātā paraugā dalīja marķieri X hromosomā pie Xq28.&lt;ref name=&quot;Huetal95&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=etal|authors=Hu S, Pattatucci AM, Patterson C|date=November 1995|title=Linkage between sexual orientation and chromosome Xq28 in males but not in females|url=https://zenodo.org/record/1233407|journal=Nat. Genet.|type=Submitted manuscript|volume=11|issue=3|pages=248–56|doi=10.1038/ng1195-248|pmid=7581447}}&lt;/ref&gt; Divos citos pētījumos (Bailey et al., 1999; McKnight un Malcolm, 2000) neizdevās atrast geju radinieku pārsvaru homoseksuālu vīriešu mātes līnijā.&lt;ref name=&quot;Born gay321&quot; /&gt; Pētījumam, ko veica Rīza et al. 1999. gadā neizdevās atkārtot Xq28 savienojuma rezultātus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vilain E|year=2000|title=Genetics of sexual development|url=|journal=Annu Rev Sex Res|volume=11|issue=|pages=1–25|doi=|pmid=11351829}}&lt;/ref&gt; Visu pieejamo saišu datu meta-analīze norāda uz būtisku saikni ar Xq28, bet arī norāda, ka jābūt klāt papildu gēniem, lai pilnībā uzskaitītu seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;HamerRiceSciencemeta&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hamer DH|last2=Rice G|last3=Risch N|last4=Ebers G|date=1999|title=Genetics and Male Sexual Orientation|url=https://archive.org/details/sim_science_1999-08-06_285_5429/page/802|journal=Science|volume=285|issue=5429|page=803|doi=10.1126/science.285.5429.803a}}&lt;/ref&gt;

Mustanski et al. (2005) veica pilna genoma skenēšanu (nevis tikai X hromosomu skenēšanu) personām un ģimenēm, par kurām iepriekš tika ziņots Hamer et al. (1993) un Hu et al. (1995), kā arī papildu jauniem pētāmajiem objektiem. Pilnajā izlasē viņi nekonstatēja saikni ar Xq28.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Mustanski BS, Dupree MG, Nievergelt CM, Bocklandt S, Schork NJ, Hamer DH|date=March 2005|title=A genomewide scan of male sexual orientation|url=http://mypage.iu.edu/~bmustans/Mustanski_etal_2005.pdf|journal=Hum. Genet.|volume=116|issue=4|pages=272–8|doi=10.1007/s00439-004-1241-4|pmid=15645181|archive-url=https://web.archive.org/web/20050415233637/http://mypage.iu.edu/~bmustans/Mustanski_etal_2005.pdf|archive-date=2005-04-15}}&lt;/ref&gt;

Neatkarīga pētnieku grupa no Amerikas Cilvēku ģenētikas biedrības 2012. gadā ziņoja par pirmā lielā, visaptverošā multi-centru ģenētiskās saites pētījuma rezultātiem  par vīriešu seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;camb20141117&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Sanders AR, Martin ER, Beecham GW, Guo S, Dawood K, Rieger G, Badner JA, Gershon ES, Krishnappa RS, Kolundzija AB, Duan J, Gejman PV, Bailey JM|date=November 2014|title=Genome-wide scan demonstrates significant linkage for male sexual orientation|journal=Psychological Medicine|volume=45|issue=7|pages=1379–88|doi=10.1017/S0033291714002451|pmid=25399360}}&lt;/ref&gt; Pētījuma populācija tika iekļauti 409 neatkarīgi geju brāļu pāri, kuri tika analizēti ar vairāk nekā 300 000 viena nukleotīda polimorfisma marķieriem. Dati precīzi atkārtoja Hamera Xq28 atradumus, ko noteica gan ar divu punktu, gan daudzpunktu (MERLIN) LOD punktu kartēšanu. Nozīmīga saikne tika konstatēta arī 8. hromosomas pericentromēriskajā reģionā, kas pārklājās ar vienu no reģioniem, kas tika atklāti Hamera laboratorijā iepriekšējā genoma mēroga pētījumā. Autori secināja, ka &quot;mūsu secinājumi, ņemot vērā iepriekšējā darba kontekstu, liecina, ka ģenētiskās variācijas katrā no šiem reģioniem veicina vīriešu seksuālās orientācijas svarīgās psiholoģiskās iezīmes attīstību&quot;. Sievietes seksuālā orientācija, šķiet, nav saistīta ar Xq28,&lt;ref name=&quot;Huetal95&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Ngunetal2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ngun TC|last2=Vilain E|title=The Biological Basis of Human Sexual Orientation: Is There a Role for Epigenetics?|date=2014|volume=86|pages=167–84|url=http://gaystudies.genetics.ucla.edu/UCLA%20Twin%20Sexual%20Orientation%20Study/Read%20More_files/Ngun.pdf|issn=0065-2660|series=Advances in Genetics|isbn=9780128002223|accessdate={{dat|2019|11|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331225443/http://gaystudies.genetics.ucla.edu/UCLA%20Twin%20Sexual%20Orientation%20Study/Read%20More_files/Ngun.pdf|archivedate={{dat|2016|03|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; lai arī tā tomēr šķiet mēreni iedzimta.&lt;ref name=&quot;Sandersetal2014&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sanders AR|last2=Martin ER|last3=Beecham GW|last4=Guo S|last5=Dawood K|last6=Rieger G|last7=Badner JA|last8=Gershon ES|last9=Krishnappa RS|date=2014|title=Genome-wide scan demonstrates significant linkage for male sexual orientation|journal=Psychol Med|volume=45|issue=7|pages=1379–88|doi=10.1017/S0033291714002451|pmid=25399360}}&lt;/ref&gt;

Papildus dzimuma hromosomu ieguldījumam, ir ierosināts arī potenciāls autosomāli ģenētisks ieguldījums homoseksuālās orientācijas attīstībā. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku, Ellis et al. (2008) atrada statistiski nozīmīgu atšķirību A tipa asins frekvencē starp homoseksuāļiem un heteroseksuāliem cilvēkiem. Viņi arī atklāja, ka &quot;neparasti augsts&quot; homoseksuālu vīriešu un homoseksuālu sieviešu īpatsvars bija Rh negatīvs, salīdzinot ar heteroseksuāliem. Tā kā gan asins tips, gan Rh faktors ir [[Alēle|alēļu]] kontrolētas ģenētiski iedzimtas pazīmes, kas atrodas attiecīgi 9. un 1. hromosomā, pētījums norāda uz iespējamu saikni starp autosomu gēniem un homoseksualitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ellis L|last2=Ficek C|last3=Burke D|last4=Das S|date=2008|title=Eye Color, Hair Color, Blood Type, and the Rhesus Factor: Exploring Possible Genetic Links to Sexual Orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2008-02_37_1/page/145|journal=Arch. Sex. Behav.|volume=37|issue=1|pages=145–9|doi=10.1007/s10508-007-9274-0|issn=1573-2800|pmid=18074215}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AnHomGenetics&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Aldo Poiani|title=Animal Homosexuality: A Biosocial Perspective|date=2010|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1139490382|pages=55–96|url=https://books.google.com/books?id=EftT_1bsPOAC&amp;printsec=frontcover#v=onepage}}&lt;/ref&gt;

Seksuālās orientācijas bioloģija ir sīki izpētīta vairākās dzīvnieku modeļu sistēmās. Parastajā augļu mušiņā ''(Drosophila melanogaster)'' to kontrolētā smadzeņu izturēšanās un dzimumu diferenciācijas ceļš ir labi izveidots gan vīriešiem, gan sievietēm, nodrošinot precīzu bioloģiski kontrolētas laipnības modeli.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Pavlou HJ, Goodwin SF|date=February 2013|title=Courtship behavior in Drosophila melanogaster: towards a 'courtship connectome'|journal=Current Opinion in Neurobiology|volume=23|issue=1|pages=76–83|doi=10.1016/j.conb.2012.09.002|pmc=3563961|pmid=23021897}}&lt;/ref&gt; Zīdītājiem, Korejas advancētās zinātnes un tehnoloģijas institūta ģenētiķu grupa audzēja peļu mātītes, kurām īpaši nebija konkrēta gēna, kas saistīts ar seksuālo uzvedību. Bez gēna peles demonstrēja vīrišķīgu seksuālo izturēšanos un pievilcību citu sieviešu peļu sieviešu urīnam. Peles, kuras saglabāja fukozes mutarotāzes (FucM) gēnu, bija pievilktas peļu tēviņiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Park|first=D|last2=Choi|first2=D|last3=Lee|first3=J|last4=Lim|first4=DS|last5=Park|first5=C|year=2010|title=Male-like sexual behavior of female mouse lacking fucose mutarotase|journal=BMC Genetics|volume=11|pages=62|doi=10.1186/1471-2156-11-62|pmc=2912782|pmid=20609214}}&lt;/ref&gt;

Intervijās presei pētnieki norādījuši, ka ģenētiskās ietekmes pierādījumus nevajadzētu pielīdzināt ģenētiskajam determinismam. Balstoties uz Dena Hamera un Maikla Beilija teiktā, ģenētiskie aspekti ir tikai viens no daudzajiem homoseksualitātes cēloņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/the-gay-gene-is-back-on-the-scene-1536770.html|title=The 'gay gene' is back on the scene|last=Connor|first=Steve|website=[[The Independent]]|date=31 October 1995}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/science/science-news/10637532/Being-homosexual-is-only-partly-due-to-gay-gene-research-finds.html|title=Being homosexual is only partly due to gay gene, research finds|last=Knapton|first=Sarah|publisher=[[Telegraph Media Group]]|website=The Telegraph|date=13 February 2014|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141113203418/http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/10637532/Being-homosexual-is-only-partly-due-to-gay-gene-research-finds.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā ''Scientific Reports'' publicēja rakstu ar genoma mēroga asociācijas pētījumu par vīriešu seksuālo orientāciju. Pētījumā piedalījās 1 077 homoseksuāli vīrieši un 1 231 heteroseksuāli vīrieši. Tika identificēts gēns ar nosaukumu ''SLITRK6'' 13. hromosomā.&lt;ref name=&quot;Nature21&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sanders|first=Alan R.|last2=Beecham|first2=Gary W.|last3=Guo|first3=Shengru|last4=Dawood|first4=Khytam|last5=Rieger|first5=Gerulf|last6=Badner|first6=Judith A.|last7=Gershon|first7=Elliot S.|last8=Krishnappa|first8=Ritesha S.|last9=Kolundzija|first9=Alana B.|date=December 2017|title=Genome-Wide Association Study of Male Sexual Orientation|journal=Scientific Reports|language=En|volume=7|issue=1|pages=16950|doi=10.1038/s41598-017-15736-4|issn=2045-2322|pmc=5721098|pmid=29217827}}&lt;/ref&gt; Pētījums atbalsta vēl vienu pētījumu, kuru veica Simons Levajs. Levaja pētījumi liecina, ka geju [[hipotalāms]] atšķiras no heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=S.|date=30 August 1991|title=A difference in hypothalamic structure between heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_science_1991-08-30_253_5023/page/1034|journal=Science|volume=253|issue=5023|pages=1034–1037|doi=10.1126/science.1887219|issn=0036-8075|pmid=1887219}}&lt;/ref&gt; SLITRK6 darbojas smadzeņu vidusdaļā, kur atrodas hipotalāms. Pētnieki atklāja, ka vairogdziedzera stimulējošā hormona receptors (TSHR) 14. hromosomā parāda sekvences atšķirības starp gejiem un tradicionālas orientācijas vīriešiem.  Gravesa slimība ir saistīta ar TSHR patoloģijām, iepriekšējie pētījumi liecina, ka Gravesa slimība biežāk sastopama gejiem nekā heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref name=&quot;nielsen2013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Frisch|first=Morten|last2=Nielsen|first2=Nete Munk|last3=Pedersen|first3=Bo Vestergaard|date=2013|title=Same-sex marriage, autoimmune thyroid gland dysfunction and other autoimmune diseases in Denmark 1989-2008|journal=European Journal of Epidemiology|volume=29|issue=1|pages=63–71|doi=10.1007/s10654-013-9869-9|issn=1573-7284|pmid=24306355}}&lt;/ref&gt; Pētījumi norādīja, ka gejiem ir mazāks ķermeņa svars nekā heteroseksuāliem cilvēkiem. Tika ierosināts, ka hiperaktīvais TSHR hormons pazemina ķermeņa svaru gejiem, lai gan tas joprojām nav pierādīts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Deputy|first=Nicholas P|last2=Boehmer|first2=Ulrike|date=1 August 2010|title=Determinants of body weight among men of different sexual orientation|journal=Preventive Medicine|language=en|volume=51|issue=2|pages=129–131|doi=10.1016/j.ypmed.2010.05.010|issn=0091-7435|pmid=20510272}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchard|first=Ray|last2=Bogaert|first2=Anthony F.|date=December 1996|title=Biodemographic comparisons of homosexual and heterosexual men in the kinsey interview data|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1996-12_25_6/page/551|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=25|issue=6|pages=551–579|doi=10.1007/BF02437839}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā Ganna et al. veica vēl vienu genoma mēroga asociācijas pētījumu par vīriešu un sieviešu seksuālo orientāciju, iegūstot datus no 26 890 cilvēkiem, kuriem bija vismaz viens vien-dzimuma partneris un 450 939 kontroles. Pētījuma dati tika meta-analizēti un iegūti no Lielbritānijas Biobank pētījuma un 23andMe. Pētnieki identificēja četrus variantus, kas biežāk sastopami cilvēkiem, kam bijušas vismaz vienas viendzimuma attiecība 7., 11., 12. un 15. hromosomā. 11. un 15. hromosomas varianti bija raksturīgi vīriešiem, kur 11. hromosomas variants atradās ožas gēnā un 15. hromosomas variants iepriekš bijis saistīts ar vīriešu kārtas plikpaurību. Četri varianti bija saistīti arī ar garastāvokļa un garīgās veselības traucējumiem; nopietni depresijas traucējumi un šizofrēnija vīriešiem un sievietēm, un bipolāri traucējumi sievietēm. Tomēr neviens no četriem variantiem nevar ticami paredzēt seksuālo orientāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencemag.org/news/2018/10/giant-study-links-dna-variants-same-sex-behavior|title=Giant study links DNA variants to same-sex behavior|last=Price|first=Michael|website=Science {{!}} AAAS|access-date=2019-01-21|date=2018-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada augustā genoma mēroga asociācijas pētījumā, kurā piedalījās 493 001 indivīds, tika secināts, ka simtiem vai tūkstošiem ģenētisko variantu ir homoseksuālas izturēšanās pamatā abiem dzimumiem, īpaši 5 varianti ir ievērojami saistīti. Dažiem no šiem variantiem bija specifiska ietekme uz dzimumu un divi no šiem variantiem norādīja sasaisti bioloģiskajiem ceļiem, kas saistīti ar [[Dzimumhormoni|dzimumhormonu]] regulēšanu un ožas veidošanos. Visi varianti kopā fiksēja no 8 līdz 25% individuālo atšķirību atšķirības homoseksuālā uzvedībā. Šie gēni daļēji pārklājas ar vairāku citu īpašību gēniem, ieskaitot atvērtību pieredzei un riska uzņemšanos. Papildu analīzes liecina, ka seksuālo uzvedību, pievilcību, identitāti un fantāzijas ietekmē līdzīgs ģenētisko variantu kopums. Viņi arī atklāja, ka ģenētiskā ietekme, kas atšķir heteroseksuālu cilvēku no homoseksuālas uzvedības nav tāda pati kā tām, kas atšķiras no tādiem, kas nav heteroseksuāļi, kuriem ir zemāks pret lielāku viendzimuma partneru īpatsvars, kas liek domāt, ka nepastāv vienots turpinājums no heteroseksuāla līdz homoseksuālam, kā ierosināts pēc Kinsija skalas.

=== Epiģenētikas pētījumi ===
Pētījums liecina par saikni starp mātes ģenētisko uzbūvi un dēlu homoseksualitāti. Sievietēm ir divas X hromosomas, no kurām viena ir &quot;izslēgta&quot;. X hromosomas inaktivācija notiek nejauši visā embrijā, iegūstot šūnas, kas ir mozaīkas, attiecībā pret kurām hromosoma ir aktīva. Tomēr dažos gadījumos šķiet, ka šāda izslēgšana var nenotikt nejauši. Bocklandt et al. (2006) ziņoja, ka homoseksuālu vīriešu mātēs, sieviešu skaits, kurām ir izteikta X hromosomu inaktivācija ir šķība, ir ievērojami lielāks nekā mātēm bez geju dēliem. 13% māšu ar vienu geju dēlu un 23% māšu ar diviem geju dēliem uzrādīja lielu inaktivācijas šķībumu, salīdzinot ar 4% māšu bez geju dēliem.&lt;ref name=&quot;Bocklandt et al. 2006&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bocklandt S, Horvath S, Vilain E, Hamer DH|date=February 2006|title=Extreme skewing of X chromosome inactivation in mothers of homosexual men|url=http://repositories.cdlib.org/postprints/1413|journal=Hum. Genet.|volume=118|issue=6|pages=691–4|citeseerx=10.1.1.533.4517|doi=10.1007/s00439-005-0119-4|pmid=16369763|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070609140924/http://repositories.cdlib.org/postprints/1413/|archive-date={{dat|2007|06|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Dzimšanas kārtība ===
Blanchard un Klassen (1997) ziņoja, ka katrs papildu vecākais brālis palielina izredzes, ka vīrietis ir gejs par 33%.&lt;ref name=&quot;Blanchard and Klassen 1997&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Blanchard R, Klassen P|date=April 1997|title=H-Y antigen and homosexuality in men|url=http://faculty.bennington.edu/~sherman/sex/H-Y%20anitgen.pdf|journal=J. Theor. Biol.|volume=185|issue=3|pages=373–8|citeseerx=10.1.1.602.8423|doi=10.1006/jtbi.1996.0315|pmid=9156085|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120915214732/http://faculty.bennington.edu/~sherman/sex/H-Y%20anitgen.pdf|archive-date={{dat|2012|09|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/04/10/health/10gene.html|title=Pas de Deux of Sexuality Is Written in the Genes|work=The New York Times|date=10 April 2007|last=Wade|first=Nicholas}}&lt;/ref&gt; Tagad tas ir &quot;viens no visuzticamākajiem epidemioloģiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas jebkad identificēti seksuālās orientācijas pētījumos&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blanchard R|year=1997|title=Birth order and sibling sex ratio in homosexual versus heterosexual males and females|url=|journal=Annu Rev Sex Res|volume=8|issue=|pages=27–67|doi=|pmid=10051890}}&lt;/ref&gt; Lai izskaidrotu šo atradumu, ir ierosināts, ka vīriešu dzimuma augļi provocē mātes imūno reakciju, kas ar katru nākamo vīrieša augli kļūst spēcīgāka. Šī mātes imunizācijas hipotēze (MIH) sākas, kad vīrieša augļa šūnas nonāk mātes asinsritē grūtniecības laikā vai dzemdību laikā.&lt;ref name=&quot;Anthony2011&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anthony F. Bogaert|author-link=Anthony F. Bogaert|last2=Malvina Skorska|author-link2=Malvina Skorska|last-author-amp=yes|date=April 2011|title=Sexual orientation, fraternal birth order, and the maternal immune hypothesis: a review|journal=[[Frontiers in Neuroendocrinology]]|volume=32|issue=2|pages=247–254|doi=10.1016/j.yfrne.2011.02.004|pmid=21315103}}&lt;/ref&gt; Vīriešu kārtas augļi ražo H-Y antigēnus, kas &quot;gandrīz noteikti ir saistīti ar mugurkaulnieku seksuālo diferenciāciju&quot;. Šie Y-saistītie proteīni netiktu atpazīti mātes imūnsistēmā, jo viņa ir sieviete, izraisot antivielu veidošanos, kas caur placentas barjeru varētu nokļūt augļa nodalījumā. Tālāk, anti-vīriešu kārtas ķermeņi šķērsotu augļa smadzeņu asiņu / smadzeņu barjeru (BBB), mainot dzimuma dimorfās smadzeņu struktūras attiecībā pret seksuālo orientāciju, palielinot varbūtību, ka pakļautais dēls būs vairāk piesaistīts vīriešiem nekā sievietēm.  Tieši šo antigēnu mātes H-Y antivielas tiek ierosinātas gan reaģēt, gan “atcerēties”. Veiksmīgiem vīriešu kārtas augļiem uzbrūk H-Y antivielas, kas kaut kādā veidā samazina H-Y antigēnu spēju veikt savu parasto funkciju smadzeņu maskulinizācijas procesā.

Tomēr mātes imūnsistēmas hipotēze ir kritizēta, jo ierosinātā imūno uzbrukuma veida izplatība ir reti sastopama ar homoseksualitātes izplatību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitehead NE|year=2007|title=An antiboy antibody? Re-examination of the maternal immune hypothesis|journal=J Biosocial Sci|volume=39|issue=6|pages=905–921|citeseerx=10.1.1.573.5483|doi=10.1017/S0021932007001903|pmid=17316469}}&lt;/ref&gt;

&quot;Brālīgās dzimšanas kārtības efekts&quot; nav atbildīgs par 71 - 85% vīriešu homoseksuālo preferenču.&lt;ref&gt;Cantor, Blanchard, Paterson, &amp; Bogaert, 2002; Blanchard &amp; Bogaert, 2004&lt;/ref&gt; Turklāt tas neizskaidro gadījumus, kad pirmdzimtajam bērnam ir vīriešu homoseksuālas izvēles (MHP).&lt;ref&gt;Blanchard, 2011; Rieger et al., 2012&lt;/ref&gt;

2017. gadā pētnieki atklāja geju bioloģisko mehānismu, kuriem parasti ir vecāki brāļi. Viņi domā, ka Neuroligin 4 Y-saistīts proteīns ir atbildīgs par to, ka vēlākais dēls ir gejs. Viņi atklāja, ka sievietēm anti-NLGN4Y līmenis bija ievērojami augstāks nekā vīriešiem. Rezultāts arī norāda, ka grūtniecību skaitam, geju dēlu mātēm, īpaši tām, kurām ir vecāki brāļi, bija ievērojami augstāks anti-NLGN4Y līmenis nekā sieviešu, kokrēti heteroseksuālu dēlu māšu, kontroles paraugiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bogaert|first=Anthony F.|last2=Skorska|first2=Malvina N.|last3=Wang|first3=Chao|last4=Gabrie|first4=José|last5=MacNeil|first5=Adam J.|last6=Hoffarth|first6=Mark R.|last7=VanderLaan|first7=Doug P.|last8=Zucker|first8=Kenneth J.|last9=Blanchard|first9=Ray|date=9 January 2018|title=Male homosexuality and maternal immune responsivity to the Y-linked protein NLGN4Y|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=115|issue=2|pages=302–306|doi=10.1073/pnas.1705895114|issn=0027-8424|pmc=5777026|pmid=29229842}}&lt;/ref&gt;

=== Sievietes auglība ===
Itālijas pētnieki 2004. gadā veica pētījumu, kurā piedalījās aptuveni 4600 cilvēku, kuri bija 98 homoseksuālu un 100 heteroseksuālu vīriešu radinieki. Homoseksuālu vīriešu radniecēm bija vairāk pēcnācēju nekā heteroseksuāliem vīriešiem. Homoseksuālu vīriešu sieviešu radiniekiem no mātes puses parasti ir vairāk pēcnācēju nekā tēva pusē. Pētnieki secināja, ka X hromosomā tiek nodots ģenētiskais materiāls, kas gan veicina mātes auglību, gan viņas vīriešu dzimuma homoseksualitāti. Atklātie savienojumi izskaidros aptuveni 20% pētīto gadījumu, norādot, ka tas ir ļoti nozīmīgs, bet ne vienīgais ģenētiskais faktors, kas nosaka seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;Camperio-Ciani et al. 2004&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Camperio-Ciani A, Corna F, Capiluppi C|date=November 2004|title=Evidence for maternally inherited factors favouring male homosexuality and promoting female fecundity|journal=Proc. Biol. Sci.|volume=271|issue=1554|pages=2217–21|doi=10.1098/rspb.2004.2872|pmc=1691850|pmid=15539346}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;camperio08&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=A. Camperio Ciani|last2=P. Cermelli|last3=G. Zanzotto|year=2008|title=Sexually Antagonistic Selection in Human Male Homosexuality|journal=PLoS ONE|volume=3|issue=6|pages=e2282|doi=10.1371/journal.pone.0002282|pmc=2427196|pmid=18560521}}&lt;/ref&gt;

=== Feromonu pētījumi ===
Zviedrijā veiktie pētījumi &lt;ref name=&quot;pmid15883379&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Savic I, Berglund H, Lindström P|date=May 2005|title=Brain response to putative pheromones in homosexual men|url=|journal=Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A.|volume=102|issue=20|pages=7356–61|doi=10.1073/pnas.0407998102|pmc=1129091|pmid=15883379}}&lt;/ref&gt; liecina, ka geji un heteroseksuāli vīrieši atšķirīgi reaģē uz divām smakām, kuras, domājams, ir saistītas ar seksuālu uzbudinājumu. Pētījumi parādīja, ka tad, kad gan heteroseksuālas sievietes, gan geji tiek pakļauti testosterona atvasinājumam, kas atrodams vīriešu sviedros, tiek aktivizēts reģions hipotalāmā. Savukārt heteroseksuāliem vīriešiem ir līdzīga reakcija uz estrogēniem līdzīgu savienojumu, kas atrodams sieviešu urīnā.&lt;ref&gt;Wade, Nicholas. (May 9, 2005). &quot;[https://www.nytimes.com/2005/05/09/science/09cnd-smell.html Gay Men Are Found to Have Different Scent of Attraction].&quot; ''The New York Times''.&lt;/ref&gt; Secinājums ir tāds, ka seksuālā pievilcība, neatkarīgi no tā, vai tā ir vien dzimuma vai pretējā dzimuma orientācija, bioloģiski darbojas līdzīgi. Pētnieki ir ierosinājuši, ka šo iespēju varētu tālāk izpētīt, pētot jaunus cilvēkus, lai noskaidrotu, vai ir konstatētas līdzīgas atbildes hipotalāmā, un pēc tam korelē šos datus ar pieaugušo seksuālo orientāciju.  

=== Smadzeņu struktūras pētījumi ===
Ir ziņots, ka vairākas smadzeņu sadaļas ir seksuāli dimorfiskas; tas ir, vīriešiem un sievietēm tie atšķiras. Ir arī ziņojumi par smadzeņu struktūras izmaiņām, kas atbilst seksuālajai orientācijai. 1990. gadā Diks Svaba un Mišels A. Hofmans ziņoja par nukleīdu (SCN) lieluma atšķirībām starp homoseksuāliem un heteroseksuāliem vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Swaab DF, Hofman MA|date=December 1990|title=An enlarged suprachiasmatic nucleus in homosexual men|url=https://pure.knaw.nl/portal/files/488706/14928_285_swaab.pdf|journal=Brain Res.|volume=537|issue=1–2|pages=141–8|doi=10.1016/0006-8993(90)90350-K|pmid=2085769}}&lt;/ref&gt; 1992. gadā Allens un Gorski ziņoja par atšķirību, kas saistīta ar seksuālo orientāciju priekšējās komisijas lielumā &lt;ref name=&quot;pmid1496013&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Allen|first=L. S.|last2=Gorski|first2=R. A.|year=1992|title=Sexual orientation and the size of the anterior commissure in the human brain|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|volume=89|issue=15|pages=7199–7202|doi=10.1073/pnas.89.15.7199|issn=0027-8424|pmc=49673|pmid=1496013}}&lt;/ref&gt; taču šis pētījums tika atspēkots ar vairākiem pētījumiem, no kuriem viens atklāja, ka visu variāciju cēlonis ir viens ārējs faktors.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Byne W.|last2=Parsons B.|year=1993|title=Human sexual orientation: The biological theories reappraised|url=|journal=Archives of General Psychiatry|volume=50|issue=3|pages=228–239|doi=10.1001/archpsyc.1993.01820150078009|pmid=8439245}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Byne William|last2=Tobet Stuart|last3=Mattiace Linda A.|last4=Lasco Mitchell S.|last5=Kemether Eileen|last6=Edgar Mark A.|last7=Morgello Susan|last8=Buchsbaum Monte S.|last9=Jones Liesl B.|year=2001|title=The Interstitial Nuclei of the Human Anterior Hypothalamus: An Investigation of Variation with Sex, Sexual Orientation, and HIV Status|url=|journal=Hormones and Behavior|volume=40|issue=2|pages=86–92|doi=10.1006/hbeh.2001.1680|pmid=11534967}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Lasco MS, Jordan TJ, Edgar MA, Petito CK, Byne W|date=May 2002|title=A lack of dimorphism of sex or sexual orientation in the human anterior commissure|url=https://archive.org/details/sim_brain-research_2002-05-17_936_1-2/page/95|journal=Brain Res.|volume=936|issue=1–2|pages=95–8|doi=10.1016/s0006-8993(02)02590-8|pmid=11988236}}&lt;/ref&gt;

Pētījumi par vīriešu un sieviešu smadzeņu fizioloģiskajām atšķirībām balstās uz ideju, ka cilvēkiem ir vīriešu vai sieviešu smadzenes, un tas atspoguļo uzvedības atšķirības starp abiem dzimumiem. Daži pētnieki apgalvo, ka tam trūkst pārliecinoša zinātniskā atbalsta. Lai arī ir noteiktas pastāvīgas atšķirības, ieskaitot smadzeņu lielumu un specifiskus smadzeņu reģionus, vīriešu un sieviešu smadzenes ir ļoti līdzīgas.&lt;ref&gt;Cahill, 2006; Lenroot and Giedd, 2010; McCarthy et al., 2009; Sakuma, 2009&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Berenbaum and Beltz, 2016.&lt;/ref&gt;

==== Seksuāli dimorfiski kodoli priekšējā hipotalāmā ====
Arī Simons Levejs veica dažus no šiem agrīnajiem pētījumiem. Viņš pētīja četras [[Neirons|neironu]] grupas [[Hipotalāms|hipotalāmā]] - INAH1, INAH2, INAH3 un INAH4. Šī bija būtiska smadzeņu izpētes daļa, jo ir pierādījumi, ka tai ir nozīme dzīvnieku seksuālās uzvedības regulēšanā un tā iemesla dēļ, ka iepriekš tika ziņots, ka INAH2 un INAH3 vīriešiem un sievietēm atšķiras pēc lieluma.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=Simon|year=1991|title=A difference in hypothalamic structure between heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_science_1991-08-30_253_5023/page/1034|journal=Science|volume=253|issue=5023|pages=1034–1037|doi=10.1126/science.1887219|issn=0036-8075|pmid=1887219}}&lt;/ref&gt;

Viņš ieguva smadzenes no 41 miruša slimnīcas pacienta. Pētāmie tika iedalīti trīs grupās. Pirmajā grupā bija 19 geji, kuri bija miruši no slimībām, kas saistītas ar [[AIDS]]. Otrajā grupā bija 16 vīrieši, kuru seksuālā orientācija nebija zināma, bet kurus pētnieki uzskatīja par heteroseksuāliem. Seši no šiem vīriešiem bija miruši no slimībām, kas saistītas ar AIDS. Trešajā grupā bija sešas sievietes, kuras pētnieki uzskatīja par heteroseksuālām. Viena no sievietēm bija mirusi no slimības, kas saistīta ar AIDS.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt;

Visi HIV pozitīvie cilvēki, kas tika uzskatīti par heteroseksuāliem, izmantojot medicīniskās dokumentācijas tika identificēti kā intravenozie narkotiku lietotāji vai [[asins pārliešana]]s saņēmēji. Divi no vīriešiem, kuri identificējās kā heteroseksuāli, īpaši noliedza, ka būtu iesaistījušies homoseksuālā seksuālā aktā. Atlikušo heteroseksuālo personu dokumentos nebija informācijas par viņu seksuālo orientāciju; tika pieņemts, ka viņi galvenokārt vai tikai ir bijuši heteroseksuāli, &quot;pamatojoties uz heteroseksuālu vīriešu skaitlisko pārsvaru populācijā&quot;.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt;

LeVay neatrada pierādījumus lieluma atšķirībām starp grupām INAH1, INAH2 vai INAH4. Tomēr INAH3 grupa heteroseksuālu vīriešu grupā izrādījās divreiz lielāka nekā geju vīriešu grupā; atšķirība bija ļoti ievērojama un tāda arī saglabājās, kad heteroseksuālo cilvēku grupā tika iekļauti vien seši AIDS pacienti. INAH3 lielums homoseksuālu vīriešu smadzenēs bija salīdzināms ar INAH3 lielumu heteroseksuālu sieviešu smadzenēs.

Tomēr citi pētījumi ir parādījuši, ka preoptiskās zonas seksuāli dimorfā kodolā, kurā ietilpst INAH3, ir līdzīgā lielumā gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem vīriešiem, kuri miruši no AIDS, tādējadi - lielākas nekā sievietēm.Tas nepārprotami ir pretrunā ar hipotēzi, ka homoseksuāliem vīriešiem ir sievietes hipotalāms. Turklāt homoseksuālu vīriešu SCN ir ārkārtīgi liels (gan neironu apjoms, gan skaits ir divreiz lielāks nekā heteroseksuālu vīriešiem). Šīs hipotalāmu zonas vēl nav izpētītas nedz homoseksuālām sievietēm, nedz biseksuāliem vīriešiem vai sievietēm. Kaut arī šādu atklājumu funkcionālā ietekme joprojām nav sīki izpētīta, tie rada nopietnas šaubas par plaši pieņemto Dörnera hipotēzi, ka homoseksuāliem vīriešiem ir &quot;sieviešu hipotalāms&quot; un, ka galvenais mehānisms &quot;vīriešu smadzeņu atšķiršanai no sākotnēji sieviešu smadzenēm&quot; ir testosterona epiģenētiskā ietekme pirmsdzemdību attīstības laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Judaš|first=Miloš|last2=Kostović|first2=Ivica|title=Temelji Neuroznanosti: Sadržaj Poglavlja|page=408}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Swaab|first=D. F.|last2=Gooren|first2=L. J.|last3=Hofman|first3=M. A.|year=1992|title=Gender and sexual orientation in relation to hypothalamic structures|url=https://pure.knaw.nl/portal/en/publications/gender-and-sexual-orientation-in-relation-to-hypothalamic-structures(7cb8b769-4329-407a-b0ee-13e011017f68).html|journal=Horm Res|type=Submitted manuscript|volume=38 Suppl 2|issue=2|pages=51–61|doi=10.1159/000182597|pmid=1292983}}&lt;/ref&gt;

Viljams Bains un kolēģi mēģināja noteikt INAH 1-4 ziņotās izmēra atšķirības, atkārtojot eksperimentu, izmantojot smadzeņu paraugu no citiem subjektiem: 14 HIV pozitīvi homoseksuāli vīrieši, 34 iespējamie heteroseksuālie vīrieši (10 HIV pozitīvi) un 34 domājamās heteroseksuālās sievietes (9 HIV pozitīvi). Pētnieki atklāja būtisku INAH3 lieluma atšķirību starp heteroseksuāliem vīriešiem un heteroseksuālām sievietēm. Homoseksuālu vīriešu INAH3 lielums acīmredzot bija mazāks nekā heteroseksuālu vīriešu un lielāks nekā heteroseksuālu sieviešu, kaut arī neviena atšķirība nesasniedza statistisko nozīmīgumu.&lt;ref name=&quot;Byne 2001&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=etal|authors=Byne W, Tobet S, Mattiace LA|date=September 2001|title=The interstitial nuclei of the human anterior hypothalamus: an investigation of variation with sex, sexual orientation, and HIV status|url=|journal=Horm Behav|volume=40|issue=2|pages=86–92|doi=10.1006/hbeh.2001.1680|pmid=11534967}}&lt;/ref&gt;

Byne un kolēģi arī nosvēra un saskaitīja neironu skaitu INAH3 testos, ko neveica LeVay. INAH3 svara rezultāti bija līdzīgi INAH3 lieluma rezultātiem; tas ir, INAH3 svars heteroseksuālu vīriešu smadzenēs bija ievērojami lielāks nekā heteroseksuālu sieviešu smadzenēs, savukārt geju vīriešu grupas rezultāti bija starp abām pārējām grupām, bet ne gluži būtiski atšķīrās no abiem. Neironu skaitā tika atklāta arī vīriešu un sieviešu atšķirība INAH3, bet netika atrasta tendence, kas saistīta ar seksuālo orientāciju.&lt;ref name=&quot;Byne 2001&quot; /&gt;

2010. gada pētījumā Garcia-Falgueras un Swaab apgalvoja, ka &quot;augļa smadzenes intrauterīnā periodā attīstās vīrieša virzienā, izmantojot tiešu testosterona iedarbību uz jaunattīstības nervu šūnām, vai sievietes virzienā, ja nav šī hormona pārsprieguma. Tādā veidā mūsu dzimuma identitāte (pārliecība par piederību vīriešu vai sieviešu dzimumam) un seksuālā orientācija tiek ieprogrammēta vai organizēta mūsu smadzeņu struktūrās, kad mēs joprojām esam dzemdē. Nekas neliecina, ka sociālajai videi pēc dzimšanas būtu ietekme uz dzimuma identitāti vai seksuālo orientāciju. &quot; &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sexual Hormones and the Brain: An Essential Alliance for Sexual Identity and Sexual Orientation|volume=17|pages=22–35|year=2010|series=Endocrine Development|isbn=978-3-8055-9302-1}}&lt;/ref&gt;

==== Aitas modelis ====
[[Aita|Mājas aunu]] izmanto kā eksperimentālu modeli, lai agrīni izpētītu neironu mehānismus, kas ir homoseksualitātes pamatā, pamatojoties uz novērojumu, ka aptuveni 8% mājas aunu ir seksuāli pievilināti citiem auniem (orientēti uz vīriešiem), salīdzinot ar lielāko daļu aunu kuras ir orientētas uz sievietēm. Daudzās sugās ievērojama seksuālās diferenciācijas iezīme ir seksuāli dimorfiska kodola (SDN) klātbūtne preoptiskajā hipotalāmā, kas vīriešiem ir lielāks nekā mātītēm.

Roselli et al. preoptiskajā hipotalāmā atklāja aitu SDN (oSDN), kas ir mazāks uz vīriešiem vērstos aunos nekā uz sievietēm orientētos aunos, bet pēc izmēra ir līdzīgs mātīšu oSDN. OSDN neironi uzrāda aromatāzes ekspresiju, kas ir mazāka arī uz vīriešiem vērstiem auniem, salīdzinot ar sievietēm, kas orientēti uz sievietēm, kas liecina, ka seksuālā orientācija ir neiroloģiski cieta un to var ietekmēt hormoni. Tomēr rezultāti nespēja sasaistīt neirālās aromatāzes lomu smadzeņu seksuālajā diferenciācijā un aitu uzvedībā šo iemeslu dēļ - pieaugušo seksuālā partnera izvēles vai oSDN apjoma nepietiekamas defeminēšanas dēļ, kas bija rezultāts augļa smadzenēs notiekošajai aromatāzes aktivitāti kritiskajā periods. To sakot, visticamāk, ka oSDN morfoloģiju un homoseksualitāti var ieprogrammēt ar androgēnu receptoru palīdzību, kas nav saistīts ar aromatizēšanu. Lielākā daļa datu liecina, ka homoseksuāli auni, tāpat kā uz amoniem vērsti auni, tiek maskulinizēti un defeminēti attiecībā uz montāžu, uztveres spēju un gonadotropīnu sekrēciju, bet nav definēti par seksuālo partneru vēlmēm, liekot arī domāt, ka šāda uzvedība var būt ieprogrammēta atšķirīgi. Lai arī precīza oSDN funkcija nav pilnībā zināma, šķiet, ka tā tilpums, garums un šūnu skaits korelē ar seksuālo orientāciju un dimorfismu tā apjomā un šūnās varētu novirzīt apstrādes norādes, kas iesaistītas partnera atlasē. Nepieciešami vairāk pētījumu, lai izprastu oSDN attīstības prasības un laiku un kā pirmsdzemdību programmēšana ietekmē partneru izvēli pieaugušā vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=C. E. Roselli|author-link=C. E. Roselli|last2=F. Stormshak|author-link2=F. Stormshak|last-author-amp=yes|date=March 2009|title=Prenatal programming of sexual partner preference: the ram model|journal=[[Journal of Neuroendocrinology]]|volume=21|issue=4|pages=359–364|doi=10.1111/j.1365-2826.2009.01828.x|pmc=2668810|pmid=19207819}}&lt;/ref&gt;

== Seksuālās orientācijas cēloņu bioloģiskās teorijas ==

=== Agrīnas fiksācijas hipotēze ===
Agrīnās fiksācijas hipotēze ietver pētījumus par pirmsdzemdību attīstību un vides faktoriem, kas kontrolē smadzeņu maskulinizāciju. Dažos pētījumos pirmsdzemdību hormonu iedarbība ir uzskatīta par galveno faktoru, kas iesaistīts seksuālās orientācijas noteikšanā.&lt;ref&gt;Garcia-Falgueras, Alicia, &amp; Swaab, Dick F., Sexual Hormones and the Brain: An Essential Alliance for Sexual Identity and Sexual Orientation, in Endocrine Development, vol. 17, pp. 22–35 (2010) ({{ISSN|1421-7082}}) (authors are of Netherlands Institute for Neuroscience, of Royal Netherlands Academy of Arts and Sciences) (author contact is 2d author) (vol. 17 is Sandro Loche, Marco Cappa, Lucia Ghizzoni, Mohamad Maghnie, &amp; Martin O. Savage, eds., Pediatric Neuroendocrinology).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Wilson, G.D. &amp; Rahman, Q (2005) Born Gay: The Psychobiology of Sex Orientation, Peter Owen, London&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Brodie HK, Gartrell N, Doering C, Rhue T|date=January 1974|title=Plasma testosterone levels in heterosexual and homosexual men|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1974-01_131_1/page/82|journal=Am J Psychiatry|volume=131|issue=1|pages=82–3|doi=10.1176/ajp.131.1.82|pmid=4808435}}&lt;/ref&gt; Šo hipotēzi apstiprina gan novērotās smadzeņu struktūras atšķirības, gan kognitīvā apstrāde starp homoseksuāliem un heteroseksuāliem vīriešiem. Viens no šo atšķirību skaidrojumiem ir ideja, ka atšķirīga hormona līmeņa iedarbība dzemdē augļa attīstības laikā var mainīt smadzeņu maskulinizāciju homoseksuāliem vīriešiem. Tiek uzskatīts, ka šo ķīmisko vielu koncentrāciju ietekmē augļa un mātes imūnsistēma, noteiktu zāļu lietošana mātei, mātes stress un tieša injekcija. Šī hipotēze ir saistīta ar vīriešu dzimuma bērnu dzimšanas kārtību labi noteikto ietekmi uz seksuālo orientāciju.

=== Eksotika kļūst erotiska ===
[[Kornela Universitāte]]s sociālais psihologs Darijs Bems ir izteicis teoriju, ka bioloģisko faktoru ietekmi uz seksuālo orientāciju var ietekmēt bērnībā gūtā pieredze. Bērna temperaments bērnam liek dot priekšroku noteiktām darbībām salīdzinājumā ar citām. Viņu temperamenta dēļ, ko ietekmē tādi bioloģiski mainīgie lielumi kā ģenētiski faktori, daži bērni tiks piesaistīti darbībām, kuras parasti izbauda citi viena dzimuma bērni. Citi dod priekšroku darbībām, kas raksturīgas citam dzimumam. Tas nodrošinās, ka dzimumam atbilstošs bērns jūtas atšķirīgs no pretējā dzimuma bērniem, savukārt dzimumam neatbilstoši bērni jutīsies atšķirīgi no sava dzimuma bērniem. Pēc Bema teiktā, šī atšķirības sajūta izraisīs psiholoģisku uzbudinājumu, kad bērns atrodas tuvu tā dzimuma pārstāvjiem, kuru tas uzskata par “atšķirīgu”. Bems izvirza teoriju, ka šī psiholoģiskā uzbudinājums vēlāk tiks pārveidots par seksuālu uzbudinājumu: bērnus seksuāli pievilinās tas dzimums, kuru viņi uzskata par atšķirīgu (&quot;eksotisku&quot;). Šis priekšlikums ir pazīstams kā &quot;eksotika kļūst erotiska&quot; teorija.

Bems meklēja atbalstu publicētajā literatūrā, bet neprezentēja jaunus datus, kas pārbaudītu viņa teoriju.&lt;ref name=&quot;Peplau et al 98&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Peplau LA|last2=Garnets LD|last3=Spalding LR|last4=Conley TD|last5=Veniegas RC|date=1998|title=A critique of Bem's &quot;Exotic Becomes Erotic&quot; theory of sexual orientation|url=http://www.peplaulab.ucla.edu/Peplau_Lab/Publications_files/Peplau%20et%20al.98_1.pdf|journal=Psychol. Rev.|volume=105|issue=2|pages=387–94|doi=10.1037/0033-295X.105.2.387|pmid=9577243|archive-url=https://web.archive.org/web/20160328154814/http://www.peplaulab.ucla.edu/Peplau_Lab/Publications_files/Peplau%20et%20al.98_1.pdf|archive-date=2016-03-28|access-date=19 March 2016}}&lt;/ref&gt; Pētījumos, kurus viņš minējis kā pierādījumu teorijai &quot;eksotika kļūst erotiska&quot;, ietilpst Bell et al. pētījums ''Seksuālā preference'' (1981)  un pētījumi, kas pierāda biežu secinājumu, ka vairums geju un lezbiešu ziņo, ka bērnībā viņi neatbilst dzimumam. 48 pētījumu meta analīze parādīja, ka dzimuma neatbilstība bērnībā ir spēcīgākais homoseksuālās orientācijas prognozētājs gan vīriešiem, gan sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bailey|first=J.M.|last2=Zucker|first2=K.J.|year=1995|title=Childhood sex-typed behavior and sexual orientation: A conceptual analysis and quantitative review|url=http://content.apa.org/journals/dev/31/1/43|journal=Developmental Psychology|volume=31|issue=1|pages=43–55|doi=10.1037/0012-1649.31.1.43}}&lt;/ref&gt; Sešos &quot;perspektīvos&quot; pētījumos, tas ir, garengriezuma pētījumos, kas sākās ar zēniem, kuri neatbilst dzimumam apmēram 7 gadu vecumā, un sekoja tiem līdz pusaudža un pieauguša cilvēka vecumam - 63% zēnu, kas neatbilst dzimuma standartiem, bija homoseksuāli vai biseksuāli orientēti kā pieaugušie.&lt;ref&gt;Zucker, K.J. (1990) Gender identity disorders in children: clinical descriptions and natural history. p.1–23 in R. Blanchard &amp; B.W. Steiner (eds) Clinical management of gender identity disorders in children and adults. Washington DC, American Psychiatric Press.&lt;/ref&gt;

== Seksuālā orientācija un evolūcija ==

=== Vispārīgi ===
Seksuālās prakses, kas ievērojami samazina heteroseksuālu dzimumaktu biežumu arī ievērojami samazina veiksmīgas reprodukcijas iespējas un šī iemesla dēļ [[evolūcija]]s kontekstā tās, šķiet, ir [[Adaptācija|maladaptīvas]], balstoties uz vienkāršu dabiskās atlases Darviniešu modeli (konkurenci starp indivīdiem) - uz pieņēmums, ka homoseksualitāte samazinātu šo biežumu. Lai izskaidrotu šo pretrunu, ir izstrādātas vairākas teorijas, un jauni eksperimentālie pierādījumi ir parādījuši to iespējamību.&lt;ref name=&quot;MacIntyre F, Estep KW 1993 223-33&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=MacIntyre F, Estep KW|year=1993|title=Sperm competition and the persistence of genes for male homosexuality|url=https://archive.org/details/sim_bio-systems_1993_31_2-3/page/223|journal=BioSystems|volume=31|issue=2–3|pages=223–33|doi=10.1016/0303-2647(93)90051-D|pmid=8155854}}&lt;/ref&gt;

Daži zinātnieki &lt;ref name=&quot;MacIntyre F, Estep KW 1993 223-33&quot; /&gt; ir ierosinājuši, ka homoseksualitāte ir netieši adaptīva, nodrošinot heteroseksuāliem brāļiem un māsām vai viņu bērniem ne acīmredzamu reproduktīvo priekšrocību, kas ir hipotētisks radinieku atlases piemērs. Pēc analoģijas [[alēle]] (īpaša gēna versija), kas izraisa sirpjveida šūnu anēmiju, kad ir divas kopijas, arī piešķir rezistenci pret [[Malārija|malāriju]] ar mazāku [[anēmija]]s formu, ja ir viens eksemplārs (to sauc par heterozigotu priekšrocību ).&lt;ref name=&quot;swars&quot;&gt;Baker, Robin (1996) Sperm Wars: The Science of Sex, p.241 ff.&lt;/ref&gt;

Brendans Zitščs no Kvīnslendas Medicīnas pētījumu institūta ierosina alternatīvu teoriju, ka vīrieši, kuriem raksturīgas sieviešu pazīmes, kļūst pievilcīgāki sievietēm un tādējādi tie ir vairāk pakļauti pārošanās procesam, ar nosacījumu, ka iesaistītie gēni nemudina viņus pilnībā noraidīt heteroseksualitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2008-10-23|title=Gender bending|url=http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=12465295|journal=The Economist}}&lt;/ref&gt;

2008. gada pētījumā tā autori paziņoja, ka &quot;ir vērā ņemami pierādījumi, ka cilvēka seksuālo orientāciju ietekmē ģenētiski, tāpēc nav zināms, kā homoseksualitāte, kurai ir tendence uz zemākiem reproduktīvajiem panākumiem, tiek saglabāta samērā augstā frekvencē.&quot; Viņi izvirzīja hipotēzi, ka, &quot;kamēr gēni, kas predisponē homoseksuālismam, samazina homoseksuāļu reproduktīvos panākumus, viņi var dot zināmas priekšrocības heteroseksuāļiem, kuri viņus pārvadā&quot;. Viņu rezultāti liecina, ka &quot;gēni, kas predisponē homoseksualitātei, var radīt pārošanās priekšrocības heteroseksuāļiem, kas varētu palīdzēt izskaidrot homoseksualitātes attīstību un saglabāšanos populācijā&quot;.&lt;ref name=&quot;Zietsch 2008&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zietsch, B.|last2=Morley, K.|last3=Shekar, S.|last4=Verweij, K.|last5=Keller, M.|last6=Macgregor, S.|displayauthors=etal|date=November 2008|title=Genetic factors predisposing to homosexuality may increase mating success in heterosexuals|url=https://archive.org/details/sim_evolution-and-human-behavior_2008-11_29_6/page/424|journal=Evolution and Human Behavior|volume=29|issue=6|pages=424–433|doi=10.1016/j.evolhumbehav.2008.07.002}}&lt;/ref&gt; Tomēr tajā pašā pētījumā autori atzīmēja, ka &quot;nevar izslēgt alternatīvus ne ģenētiskus skaidrojumus&quot; kā iemeslu heteroseksuālam homoseksuāļu-heteroseksuālu dvīņu pārim, kam ir vairāk partneru, īpaši norādot uz &quot;sociālo spiedienu uz otru dvīni rīkoties vairāk heteroseksuālu ceļu ”(un tādējādi jāmeklē lielāks skaits seksuālo partneru) kā viena alternatīva skaidrojuma piemērs. Pētījumā atzīts, ka liels skaits seksuālo partneru nevar radīt lielākus panākumus reproduktīvajā sistēmā, īpaši atzīmējot, ka &quot;nav pierādījumu par seksuālo partneru skaitu un faktiskajiem reproduktīvajiem panākumiem ne tagadnē, ne mūsu evolūcijas pagātnē&quot;.

Heteroseksuālo priekšrocību hipotēzi stingri atbalstīja 2004. gada Itālijas pētījums, kas parādīja palielinātu auglību sieviešu tuvo radinieku starpā, ja radinieki ir homoseksuāli vīrieši.&lt;ref name=&quot;Camperio-Ciani et al. 2004&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;camperio08&quot; /&gt; Kā sākotnēji uzsvēra Hamers,&lt;ref&gt;Hamer, D., Copeland, P. The Science of Desire: The Search for the Gay Gene and the Biology of Behavior (Simon and Schuster, 1994) {{ISBN|0-684-80446-8}}&lt;/ref&gt; pat neliels reproduktīvās spējas pieaugums sievietēm, kuras pārnēsā &quot;geju gēnu&quot;, varētu viegli izskaidrot tās uzturēšanu augstā līmenī populācijā.

=== Geju tēvoča hipotēze ===
&quot;Geju onkuļa hipotēze&quot; pauž viedokli, ka cilvēki, kuriem pašiem nav bērnu, tomēr var palielināt savas ģimenes gēnu izplatību nākamajās paaudzēs, nodrošinot resursus (piemēram, pārtiku, uzraudzību, aizsardzību, pajumti) tuvāko radinieku pēcnācējiem.

Šī hipotēze ir radniecības atlases teorijas paplašinājums, kas sākotnēji tika izstrādāts, lai izskaidrotu šķietamās altruistiskās darbības. Sākotnējo koncepciju ierosināja J. B. S. Haldane 1932. gadā, un vēlāk to pilnveidoja daudzi citi, ieskaitot John Maynard Smith, WD Hamilton un Mary Jane West-Eberhard.&lt;ref name=&quot;Mayr 1982&quot;&gt;Mayr, E. (1982). ''The Growth of Biological Thought: Diversity, Evolution, and Inheritance''. Cambridge: Harvard University Press. p 598.&lt;/ref&gt; Šis jēdziens tika izmantots arī, lai izskaidrotu dažu sociālo kukaiņu modeļus, kur lielākā daļa dalībnieku nav reproducējoši.

Vasey un VanderLaan (2010) pārbaudīja teoriju Klusā okeāna salā Samoa, kur viņi pētīja sievietes, hetoreseksuālus vīriešus un fa'afafine, vīriešus, kuri kā dod priekšroku citiem vīriešiem, kā seksuālajiem partneriem un kurus kultūrā pieņem kā atšķirīgu trešo dzimumu kategoriju. Vasey un VanderLaan atklāja, ka fa'afafine teica, ka viņi ir daudz vairāk gatavi palīdzēt radiniekiem, tomēr daudz mazāk ir ieinteresēti palīdzēt bērniem, kuri nav ģimenes locekļi, sniedzot pirmos pierādījumus radinieku atlases hipotēzes atbalstam.&lt;ref name=&quot;uleth.ca&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uleth.ca/dspace/handle/10133/3159|title=The development and evolution of male androphilia in Samoan fa'afafine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;advocate.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.advocate.com/news/daily-news/2010/02/05/study-supports-gay-super-uncles-theory|title=Study Supports Gay Super Uncles Theory|date=2010-02-05}}&lt;/ref&gt;

Hipotēze saskan ar citiem pētījumiem par homoseksualitāti, kas parāda, ka tā ir vairāk izplatīta starp brāļiem un māsām, gan dvīņiem.&lt;ref name=&quot;uleth.ca&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;advocate.com&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[[Fraternal birth order and male sexual orientation]]&lt;/ref&gt; Tā kā gan dvīņiem, gan brāļiem, kas nav dvīņi, ir kopīgi gēni un tāpēc tiem ir augstāks ģenētiskās atlaišanas faktors, ir mazāks ģenētiskais ģimenes risks, ja stratēģija tiek izteikta. Tiek spekulēts, ka vides un hormonālā stresa faktori (saistīti ar resursu atgriezenisko saiti) var darboties kā ierosinātāji.

Tā kā hipotēze atrisina problēmu, kāpēc tūkstošiem gadu laikā homoseksualitāte nav izraudzīta, neskatoties uz to, ka tā ir prettiesiska reprodukcijai, daudzi zinātnieki to uzskata par labāko izskaidrojošo modeli ne heteroseksuālai uzvedībai, piemēram, homoseksualitātei un biseksualitātei. Dabiskā zvanu līknes variācija, kas visur notiek bioloģijā un socioloģijā, izskaidro mainīgo izteiksmes spektru.

&quot;Vasal and VanderLaan&quot; (2011 sniedz pierādījumus, ka, ja eksistē adaptīvi veidots vīriešu dzimuma androfilu fenotips un tā attīstība ir atkarīga no noteiktas sociālās vides, tad kolektivistiskais kultūras konteksts pats par sevi nav pietiekams šāda fenotipa izpausmei.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vasey|first=Paul L|last2=Vanderlaan|first2=Doug P|year=2011|title=Sexual Orientation in Men and Avuncularity in Japan: Implications for the Kin Selection Hypothesis|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=41|issue=1|pages=209–215|doi=10.1007/s10508-011-9763-z|pmid=21656333}}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskās atšķirības starp gejiem un lezbietēm ==

=== Anatomiskas ===
Daži pētījumi ir atraduši korelācijas starp cilvēku fizioloģiju un viņu seksualitāti; šie pētījumi sniedz pierādījumus, kas liek domāt, ka:

* Gejiem vīriešiem un taisnām sievietēm smadzeņu puslodes ir vidēji vienādas. Lezbiešu sievietēm un heteroseksuāliem vīriešiem ir vidēji nedaudz lielākas labās smadzeņu puslodes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/7456588.stm|title=BBC NEWS - Health - Scans see 'gay brain differences'|date=2008-06-16}}&lt;/ref&gt; 
* Svabs un Hofmans atklāja, ka [[Hipotalāms|hipotalāmu]] SCN kodols ir lielāks vīriešiem, kas ir geji nekā tiem, kas nav;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081029103843/http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |archivedate={{dat|2008|10|29||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081029103843/http://www.dafml.unito.it/anatomy/panzica/pubblicazioni/pdf/1995PanzicaJEI.pdf |date={{dat|2008|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir zināms, ka SCN kodols ir lielāks arī vīriešiem nekā sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Swaab DF, Zhou JN, Ehlhart T, Hofman MA|year=1994|title=Development of vasoactive intestinal polypeptide neurons in the human suprachiasmatic nucleus in relation to birth and sex|url=https://archive.org/details/sim_developmental-brain-research_1994-06-17_79_2/page/248|journal=Brain Res. Dev. Brain Res.|volume=79|issue=2|pages=249–59|doi=10.1016/0165-3806(94)90129-5|pmid=7955323}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Roughgarden|first=Joan|title=Evolution's Rainbow: Diversity, Gender, and Sexuality in Nature and People|date=2004|publisher=University of California Press|location=Berkeley, CA|page=245|url=https://books.google.com/books?id=dASsUFtN57sC&amp;pg=PA245|isbn=9780520240735}}&lt;/ref&gt; 
* Geji ziņo, ka dzimumlocekļi ir nedaudz garāki un ar lielāku diametru nekā vīriešiem, kas nav geji.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Bogaert AF, Hershberger S|year=1999|title=The relation between sexual orientation and penile size|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_1999-06_28_3/page/213|journal=Arch Sex Behav|volume=28|issue=3|pages=213–21|doi=10.1023/A:1018780108597|pmid=10410197}}&lt;/ref&gt; 
* INAH 3 vidējais lielums geju smadzenēs ir aptuveni tāds pats kā INAH 3 sievietēm, kas ir ievērojami mazāks un šūnas ir blīvāk iesaiņotas nekā heteroseksuālu vīriešu smadzenēs.&lt;ref name=&quot;LeVay 1991&quot; /&gt; 
* ''Commissura anterior'' sievietēm ir lielāka nekā vīriešiem, un tika ziņots, ka tā bija lielāka gejiem nekā vīriešiem, kas nav geji,&lt;ref name=&quot;pmid1496013&quot; /&gt; taču turpmākā pētījumā šādas atšķirības netika konstatētas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lasco|first=M. S.|last2=Jordan|first2=T. J.|last3=Edgar|first3=M. A.|last4=Petito|first4=C. K.|last5=Byne|first5=W.|year=2002|title=A lack of dimorphism of sex or sexual orientation in the human anterior commissure|url=https://archive.org/details/sim_brain-research_2002-05-17_936_1-2/page/95|journal=Brain Research|volume=936|issue=1–2|pages=95–98|doi=10.1016/S0006-8993(02)02590-8|pmid=11988236}}&lt;/ref&gt; 
* Iekšējās auss un centrālās dzirdes sistēmas darbība lezbietēm un biseksuālām sievietēm vairāk līdzinās funkcionālajām īpašībām, kas konstatētas vīriešiem, nevis sievietēm, kas nav geji (pētnieki apgalvoja, ka šis atradums saskan ar pirmsdzemdību hormonālās seksuālās orientācijas teoriju ).&lt;ref name=&quot;mcf&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McFadden D|year=2002|title=Masculinization effects in the auditory system|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2002-02_31_1/page/99|journal=Arch Sex Behav|volume=31|issue=1|pages=99–111|doi=10.1023/A:1014087319682|pmid=11910797}}&lt;/ref&gt; 
* Satriecošā reakcija (acs saite pēc skaļas skaņas) ir līdzīgi vīrišķota lezbietēm un biseksuālām sievietēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Rahman Q, Kumari V, Wilson GD|year=2003|title=Sexual orientation-related differences in prepulse inhibition of the human startle response|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2003-10_117_5/page/1096|journal=Behav. Neurosci.|volume=117|issue=5|pages=1096–102|doi=10.1037/0735-7044.117.5.1096|pmid=14570558}}&lt;/ref&gt; 
* Geju un citu personu, kas nav geji, smadzenes atšķirīgi reaģē uz diviem domājamiem seksa feromoniem (AND, kas atrodams vīriešu paduses sekrēcijās un EST, kas atrodams sievietes urīnā).&lt;ref name=&quot;pmid15883379&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Savic I, Berglund H, Gulyas B, Roland P|year=2001|title=Smelling of odorous sex hormone-like compounds causes sex-differentiated hypothalamic activations in humans|journal=Neuron|volume=31|issue=4|pages=661–8|doi=10.1016/S0896-6273(01)00390-7|pmid=11545724}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Berglund H, Lindström P, Savic I|year=2006|title=Brain response to putative pheromones in lesbian women|journal=Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A.|volume=103|issue=21|pages=8269–74|doi=10.1073/pnas.0600331103|pmc=1570103|pmid=16705035}}&lt;/ref&gt; 
* [[Mandeļveida kodols|Amygdala]], smadzeņu reģions, ir aktīvāki gejiem nekā vīriešiem, kas nav geji, kad tie ir pakļauti seksuāli uzmundrinošam materiālam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Safron A, Barch B, Bailey JM, Gitelman DR, Parrish TB, Reber PJ|year=2007|title=Neural correlates of sexual arousal in homosexual and heterosexual men|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2007-04_121_2/page/237|journal=Behav. Neurosci.|volume=121|issue=2|pages=237–48|doi=10.1037/0735-7044.121.2.237|pmid=17469913}}. The authors of the study caution that any interpretation of this finding must take into account that the group difference in brain activation between heterosexual men and homosexual men in the amygdala region is not large and that the most robust finding is that both heterosexual and homosexual men used the same areas when they reacted to sexually preferred stimuli. &quot;For the most part, homosexual and heterosexual men showed very similar patterns of activation (albeit to different erotic stimuli). One possible exception was the amygdala, in which homosexual men showed greater activational differences between preferred and nonpreferred erotic stimuli compared with heterosexual men. However, this difference was not hypothesized a priori, was not large, and was the only group difference found out of many tested. Thus, this finding needs replication.&quot;(Debra A. Hope (editor), ''What is Sexual Orientation and Do Women Have One?'' (presentation by J.M. Bailey), Nebraska Symposium on Motivation, Volume 54 p. 47, Springer Science, 2009.)&lt;/ref&gt; 
* Ir ziņots, ka pirkstu garuma koeficienti starp rādītājpirkstu un gredzenveida pirkstiem vidēji atšķiras starp heteroseksuālām sievietēm un lezbietēm.&lt;ref name=&quot;Williams, T.J. et al. (2000)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Williams TJ|last2=Pepitone ME|last3=Christensen SE|last4=Cooke|first4=Bradley M.|last5=Huberman|first5=Andrew D.|last6=Breedlove|first6=Nicholas J.|last7=Breedlove|first7=Tessa J.|last8=Jordan|first8=Cynthia L.|last9=Breedlove|first9=S. Marc|displayauthors=3|date=March 2000|title=Finger-length ratios and sexual orientation|url=http://msu.edu/~breedsm/pdf/breedlove2000.pdf|journal=Nature|volume=404|issue=6777|pages=455–6|doi=10.1038/35006555|pmid=10761903|archive-url=https://web.archive.org/web/20150626212809/https://www.msu.edu/~breedsm/pdf/breedlove2000.pdf|archive-date=2015-06-26|access-date=2014-04-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tortorice, J.L. (2002)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tortorice JL|year=2002|title=Written on the body: butch vs. femme lesbian gender identity and biological correlates of low digit ratio|publisher=Rutgers University|oclc=80234273}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hall and Love (2003)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hall LS, Love CT|date=February 2003|title=Finger-length ratios in female monozygotic twins discordant for sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2003-02_32_1/page/23|journal=Archives of Sexual Behavior|volume=32|issue=1|pages=23–8|doi=10.1023/A:1021837211630|pmid=12597269}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman and Wilson (2003)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Rahman Q, Wilson GD|date=April 2003|title=Sexual orientation and the 2nd to 4th finger length ratio: evidence for organising effects of sex hormones or developmental instability?|url=https://archive.org/details/sim_psychoneuroendocrinology_2003-04_28_3/page/288|journal=Psychoneuroendocrinology|volume=28|issue=3|pages=288–303|doi=10.1016/S0306-4530(02)00022-7|pmid=12573297}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Putz, D.A. et al. (2004)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Putz|first=David A.|last2=Gaulin|first2=Steven J. C.|last3=Sporter|first3=Robert J.|last4=McBurney|first4=Donald H.|date=May 2004|title=Sex hormones and finger length: What does 2D:4D indicate?|url=http://www.anth.ucsb.edu/faculty/gaulin/page1/Puts_et_al_2004.pdf|journal=Evolution and Human Behavior|volume=25|issue=3|pages=182–99|doi=10.1016/j.evolhumbehav.2004.03.005|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107082947/http://www.anth.ucsb.edu/faculty/gaulin/page1/Puts_et_al_2004.pdf|archive-date=2010-01-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman, Q. (2005)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rahman Q|date=May 2005|title=Fluctuating asymmetry, second to fourth finger length ratios and human sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_psychoneuroendocrinology_2005-05_30_4/page/382|journal=Psychoneuroendocrinology|volume=30|issue=4|pages=382–91|doi=10.1016/j.psyneuen.2004.10.006|pmid=15694118}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kraemer et al. (2006)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Kraemer B, Noll T, Delsignore A, Milos G, Schnyder U, Hepp U|year=2006|title=Finger length ratio (2D:4D) and dimensions of sexual orientation|journal=Neuropsychobiology|volume=53|issue=4|pages=210–4|doi=10.1159/000094730|pmid=16874008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Wallien et al. (2008)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Wallien MS, Zucker KJ, Steensma TD, Cohen-Kettenis PT|date=August 2008|title=2D:4D finger-length ratios in children and adults with gender identity disorder|journal=Hormones and Behavior|volume=54|issue=3|pages=450–4|doi=10.1016/j.yhbeh.2008.05.002|pmid=18585715}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Grimbos et al. (2010)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Grimbos T, Dawood K, Burriss RP, Zucker KJ, Puts DA|year=2010|title=Sexual orientation and the second to fourth finger length ratio: a meta-analysis in men and women|url=https://archive.org/details/sim_behavioral-neuroscience_2010-04_124_2/page/278|journal=Behav Neurosci|volume=124|issue=2|pages=278–287|doi=10.1037/a0018764|pmid=20364887}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hiraishi, K. (2012)&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hirashi K, Sasaki S, Shikishima C, Ando J|date=Jun 2012|title=The second to fourth digit ratio (2D:4D) in a Japanese twin sample: heritability, prenatal hormone transfer, and association with sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2012-06_41_3/page/711|journal=Arch Sex Behav|volume=41|issue=3|pages=711–24|doi=10.1007/s10508-011-9889-z|pmid=22270254}}&lt;/ref&gt; 
* Geji un lezbietes biežāk ir kreiļi vai abroči nekā vīrieši un sievietes, kas nav geji;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Lalumière ML, Blanchard R, Zucker KJ|year=2000|title=Sexual orientation and handedness in men and women: a meta-analysis|url=https://archive.org/details/sim_psychological-bulletin_2000-07_126_4/page/575|journal=Psychol Bull|volume=126|issue=4|pages=575–92|doi=10.1037/0033-2909.126.4.575|pmid=10900997}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Mustanski BS, Bailey JM, Kaspar S|year=2002|title=Dermatoglyphics, handedness, sex, and sexual orientation|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2002-02_31_1/page/113|journal=Arch Sex Behav|volume=31|issue=1|pages=113–22|doi=10.1023/A:1014039403752|pmid=11910784}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lippa RA|year=2003|title=Handedness, sexual orientation, and gender-related personality traits in men and women|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-sexual-behavior_2003-04_32_2/page/103|journal=Arch Sex Behav|volume=32|issue=2|pages=103–14|doi=10.1023/A:1022444223812|pmid=12710825}}&lt;/ref&gt; Simons LeVay apgalvo, ka tāpēc, ka &quot;dominantā roka ir novērojama pirms dzimšanas...&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Hepper PG, Shahidullah S, White R|year=1991|title=Handedness in the human fetus|url=https://archive.org/details/sim_neuropsychologia_1991_29_11/page/1107|journal=Neuropsychologia|volume=29|issue=11|pages=1107–11|doi=10.1016/0028-3932(91)90080-R|pmid=1775228}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ, pieaudzis uzskats, ka seksuālo orientāciju ietekmē pirmsdzemdību procesi, &quot;iespējams, iedzimtība.  
* Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 50 geju, atklājās, ka aptuveni 23% cilvēku matu griezums bija vērsts pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam pretstatā 8% iedzīvotāju. Tas var korelē ar kreiso roku.&lt;ref name=&quot;nymag&quot;&gt;[http://nymag.com/news/features/33520/ The Science of Gaydar] by David France. New York Magazine. 18 June 2007.&lt;/ref&gt; 
* Gejiem ir palielināts grēdu blīvums pirkstu nospiedumos kreisajos īkšķos un mazajos pirkstos.  
* Gejiem vīriešu ekstremitāšu un roku garums ir mazāks salīdzinājumā ar augumu nekā parasti, bet tikai balto vīriešu vidū.

== Politiskie aspekti ==
Tas, vai seksuālās orientācijas pamatā ir ģenētiski vai citi fizioloģiski faktori, ir ļoti politizēts jautājums. ''Advokāts'', ASV geju un lezbiešu laikrakstu žurnāls, 1996. gadā ziņoja, ka 61% tās lasītāju uzskata, ka &quot;tas galvenokārt palīdzēs geju un lezbiešu tiesībām, ja homoseksuālisms tiks noteikts bioloģiski&quot;.&lt;ref&gt;The Advocate (1996, February 6). Advocate Poll Results. p. 8.&lt;/ref&gt; Starpvalstu pētījumā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Filipīnas|Filipīnās]] un [[Zviedrija|Zviedrijā tika]] atklāts, ka tiem, kuri uzskatīja, ka &quot;homoseksuāļi tādi piedzimst&quot;, ir daudz pozitīvāka attieksme pret homoseksuālismu nekā tiem, kuri uzskatīja, ka &quot;homoseksuāļi izvēlas būt šādi&quot; vai &quot; iemācies būt tāds ”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ernulf KE, Innala SM, Whitam FL|date=December 1989|title=Biological explanation, psychological explanation, and tolerance of homosexuals: a cross-national analysis of beliefs and attitudes|url=|journal=Psychol Rep|volume=65|issue=3 Pt 1|pages=1003–10|doi=10.2466/pr0.1989.65.3.1003|pmid=2608821}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Whitley B. E. Jr|year=1990|title=The relationship of heterosexuals' attributions for the causes of homosexuality to attitudes toward lesbians and gay men|url=https://archive.org/details/sim_personality-and-social-psychology-bulletin_1990-06_16_2/page/369|journal=[[Personality and Social Psychology Bulletin]]|volume=16|issue=2|pages=369–377|doi=10.1177/0146167290162016}}&lt;/ref&gt;

Vienlīdzīgas aizsardzības analīze ASV likumos nosaka, ka kad valdības prasības izveido grupu “aizdomās turamo klasifikāciju” un, tāpēc ir piemērotas pastiprinātai pārbaudei, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, no kuriem viens ir negrozāmība.

Pierādījumi par to, ka seksuālā orientācija ir bioloģiski noteikta (un tāpēc varbūt nemainīga juridiskā izpratnē), stiprinātu juridisko pamatojumu pastiprinātai likumu kontrolei, kas to diskriminē.&lt;ref&gt;Balog, Kari (2005–2006) &quot;Equal Protection for Homosexuals: Why the Immutability Argument is Necessary and How it is Met.&quot;, Cleveland St. L. Rev. 545–573.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;Is Sexuality Immutable?&quot;, Margaret Talbot, The New Yorker, January 25, 2010.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2010-01-26|title=Prop. 8 trial: defenders of gay-marriage ban make their case|url=http://www.csmonitor.com/USA/Justice/2010/0125/Prop.-8-trial-defenders-of-gay-marriage-ban-make-their-case|journal=Christian Science Monitor|access-date=27 January 2010}}&lt;/ref&gt;

Pieņemtie seksuālās orientācijas cēloņi būtiski ietekmē seksuālo minoritāšu statusu sociālo konservatīvo acīs. Ģimenes pētījumu padome, kas ir konservatīva kristiešu [[Domnīca|ideju grupa]] Vašingtonā, D. C, grāmatā “''Getting It Straight”'' apgalvo, ka noskaidrojot, ka cilvēki piedzimst par homoseksuāļiem &quot;sekmētu domu, ka seksuālā orientācija ir iedzimta īpašība, piemēram, rase; ka homoseksuāļi, piemēram, Āfrikas Amerikāņiem jābūt juridiski aizsargātiem pret “diskrimināciju” un, ka homoseksualitātes noraidīšanu nepieciešams sociāli stigmatizēt tikpat ļoti cik rasismu. Tomēr tā nav taisnība. &quot; No otras puses, daži sociālie konservatīvie, piemēram, mācītājs Roberts Šenks, ir apgalvojuši, ka cilvēki var pieņemt jebkurus zinātniskus pierādījumus, vienlaikus morāli iebilstot pret homoseksualitāti.&lt;ref name=&quot;neil&quot;&gt;[http://www.boston.com/news/globe/magazine/articles/2005/08/14/what_makes_people_gay/ What Makes People Gay?] By Neil Swidey. ''[[The Boston Globe]]''. Published August 14, 2005. Accessed June 18, 2009.&lt;/ref&gt; Nacionālās Laulību organizācijas valdes loceklis un daiļliteratūras rakstnieks [[Orsons Skots Kārds|Orsons Skots Kā]]??????/&gt;rds ir atbalstījis bioloģiskos pētījumus par homoseksualitāti, rakstot, ka &quot;mūsu zinātniskajiem centieniem attiecībā uz homoseksualitāti ir jābūt ģenētisko un dzemdes cēloņu identificēšanai... lai šo disfunkciju varētu samazināt līdz minimumam..... [Tomēr to nevajadzētu uzskatīt] par uzbrukumu homoseksuāļiem, vēlmi “veikt genocīdu” pret homoseksuālo sabiedrību.... Homoseksualitāti nevar “izārstēt”, jo tā nav slimība. Tomēr ir dažādi veidi, kā sadzīvot ar homoseksuālām vēlmēm. &quot; &lt;ref name=&quot;choice&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mormontimes.com/content/single/10235|title=Science on gays falls short|work=[[Deseret Morning News]]|access-date=June 12, 2010|date=August 7, 2008|last=Card|first=Orson Scott|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204234621/http://www.mormontimes.com/content/single/10235|archivedate={{dat|2010|12|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Daži seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji pretojas tam, ko viņi uztver kā mēģinājumus patoloģizēt vai medicīniski “novirzīt” seksualitāti un izvēlas cīnīties par pieņemšanu morālā vai sociālā jomā.&lt;ref name=&quot;neil&quot; /&gt; Čandlers Burrs ir paziņojis, ka &quot;daži, atgādinot par agrākiem psihiatriskiem&quot; ārstēšanas veidiem &quot;homoseksualitātei, bioloģiskajos meklējumos saskata genocīda sēklas. Viņi uzbur spektru ķirurģisko vai ķīmisko &quot;pārveidošanu&quot; gejiem vai abortus augļa homoseksuāļiem, kuri nomedīti dzemdē.&quot; &lt;ref&gt;[https://www.theatlantic.com/doc/199706/homosexuality-biology/4 Homosexuality and Biology]. By Chandler Burr. ''[[The Atlantic Monthly]]''. June 2007.&lt;/ref&gt; LeVay ir atbildējis uz geju un lesbiešu vēstulēm, kurās izteikta šāda kritika, ka pētījums &quot;ir veicinājis geju statusu sabiedrībā&quot;.

== Skatīt arī ==

* ''[[:en:Against Nature?|Against Nature?]]''
* [[:en:Alfred Kinsey|Alfred Kinsey]]
* Arnold Aletrino
* Environment and sexual orientation
* Epigenetic theories of homosexuality
* Gay bomb
* Homosexual behavior in animals
* Genetic diagnosis of intersex
* Intersex and LGBT
* Neuroscience and sexual orientation
* Norms of reaction
* Causes of transsexuality

== Piezīmes ==
{{Atsauces}}

== Atsauces ==

* BBC (April 23, 1999). [http://news.bbc.co.uk/hi/english/sci/tech/newsid_325000/325979.stm Doubt cast on 'gay gene']. ''BBC News''.
* Articles by Dr. Daryl Bem will be found at [https://web.archive.org/web/20051229173501/http://dbem.ws/online_pubs.html], including several on his EBE theory
* {{Publikācijas atsauce|last=Byne|first=William|year=1994|title=The Biological Evidence Challenged|url=https://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/assault/genetics/biochallenge.html|journal=Scientific American|volume=270|issue=5|pages=50–55|doi=10.1038/scientificamerican0594-50|pmid=8197445}}
* Trisha Macnair (undated). [http://www.bbc.co.uk/health/features/genes_behaviour.shtml Genetics and human behaviour] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030608151225/http://www.bbc.co.uk/health/features/genes_behaviour.shtml |date={{dat|2003|06|08||bez}} }}. ''BBC Health''.
* Timothy F. Murphy (Fall 2000). [https://web.archive.org/web/20030626223153/http://www.apa.udel.edu/apa/publications/newsletters/v00n1/lgbt/04.asp Now What? The Latest Theory of Homosexuality]. ''APA Newsletter on Philosophy and Lesbian, Gay, Bisexual and Transgender Issues''.
* {{Publikācijas atsauce|last=Muscarella|first=F.|last2=Fink|first2=B.|last3=Grammer|first3=K.|last4=Kirk-Smith|first4=M.|year=2001|title=Homosexual Orientation in Males: Evolutionary and Ethological Aspects|url=http://evolution.anthro.univie.ac.at/institutes/urbanethology/resources/pdf/NEL220601R01_Muscarella_.pdf|journal=Neuroendocrinology Letters|volume=22|issue=6|pages=393–400|pmid=11781535|access-date={{dat|2019|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181005022838/http://evolution.anthro.univie.ac.at/institutes/urbanethology/resources/pdf/NEL220601R01_Muscarella_.pdf|archive-date={{dat|2018|10|05||bez}}}}
* Nuffield Council on Bioethics (2002). ''[https://web.archive.org/web/20101017145337/http://www.nuffieldbioethics.org/publications/geneticsandhb/rep0000001098.asp Genetics and human behaviour]''. London: Author. [https://web.archive.org/web/20101017145332/http://www.nuffieldbioethics.org/publications/geneticsandhb/rep0000001031.asp Chapter 10] discusses sexual orientation.
* [https://www.imdb.com/title/tt0422898 Out in Nature: Homosexual Behaviour in the Animal Kingdom], a documentary by Stéphane Alexandresco, Bertrand Loyer and Jessica Menendez
* Rahman Q. (2005). The neurodevelopment of human sexual orientation. ''Neuroscience and Biobehavioral Reviews'' '''29''' :1057–1066.
* {{Publikācijas atsauce|authors=Rines JP, vom Saal FS|date=June 1984|title=Fetal effects on sexual behavior and aggression in young and old female mice treated with estrogen and testosterone|url=https://archive.org/details/hormones-and-behavior_1984-06_18_2/page/117|journal=Horm Behav|volume=18|issue=2|pages=117–29|doi=10.1016/0018-506X(84)90037-0|pmid=6539747}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Veniegas|first=Rosemary C.|last2=Conley|first2=Terri D.|year=2000|title=Biological Research on Women's Sexual Orientations: Evaluating the Scientific Evidence|url=http://www.findarticles.com/cf_0/m0341/2_56/66419866/print.jhtml|journal=Journal of Social Issues|volume=56|issue=2|pages=267–282|doi=10.1111/0022-4537.00165|archive-url=https://web.archive.org/web/20030413230853/http://www.findarticles.com/cf_0/m0341/2_56/66419866/print.jhtml|archive-date=2003-04-13}}
* {{Publikācijas atsauce|authors=Ryan BC, Vandenbergh JG|date=October 2002|title=Intrauterine position effects|url=https://archive.org/details/sim_neuroscience-and-biobehavioral-reviews_2002-10_26_6/page/665|journal=Neurosci Biobehav Rev|volume=26|issue=6|pages=665–78|doi=10.1016/S0149-7634(02)00038-6|pmid=12479841}}
* {{Publikācijas atsauce|last=LeVay|first=Simon|author-link=Simon LeVay|last2=Hamer|first2=Dean H.|year=1994|title=Evidence for a Biological Influence in Male Homosexuality|url=https://archive.org/details/sim_scientific-american_1994-05_270_5/page/n47|journal=Scientific American|volume=270|issue=5|pages=44–49|doi=10.1038/scientificamerican0594-44|pmid=8197444}}
* T. J. Taylor (1992). ''[http://www.tim-taylor.com/papers/twin_studies/ Twin Studies of Homosexuality]''. Part II Experimental Psychology Dissertation (unpublished), University of Cambridge, UK.
* {{Publikācijas atsauce|last=vom Saal FS|date=July 1989|title=Sexual differentiation in litter-bearing mammals: influence of sex of adjacent fetuses in utero|url=http://jas.fass.org/cgi/pmidlookup?view=long&amp;pmid=2670873|journal=J. Anim. Sci.|volume=67|issue=7|pages=1824–40|doi=10.2527/jas1989.6771824x|pmid=2670873}}{{Novecojusi saite}} [permanent dead link]
* {{Publikācijas atsauce|authors=vom Saal FS, Bronson FH|date=May 1980|title=Sexual characteristics of adult female mice are correlated with their blood testosterone levels during prenatal development|url=https://archive.org/details/sim_science_1980-05-09_208_4444/page/n69|journal=Science|volume=208|issue=4444|pages=597–9|doi=10.1126/science.7367881|pmid=7367881}}
* McCarty, Linda. &quot;Wearing my identity: a transgender teacher in the classroom.&quot; Equity &amp; Excellence in Education 36.2 (June 2003): 170–183. Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20070119072327/http://find.galegroup.com/itx/start.do?prodId=EAIM].
* Begley, Sharon. &quot;Nature plus nurture.&quot; Newsweek 126.n20 (Nov 13, 1995): 72(1). Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20071011021736/http://find.galegroup.com/ips/start.do?prodId=IPS].
* Jones, Steve. &quot;Ys and wherefores.&quot; New Statesman &amp; Society 6.n256 (June 11, 1993): 30(2). Expanded Academic ASAP. Gale. UC Santa Barbara. 10 December 2007 [https://web.archive.org/web/20071011021736/http://find.galegroup.com/ips/start.do?prodId=IPS].
* Dr. Gregory Cochran (July 2005). [https://web.archive.org/web/20081011094900/http://zero.poynt.zero.googlepages.com/home An Evolutionary Look At Human Homosexuality].
* Caleb Crain (August 1999). [http://www.steamthing.com/gaygerm.html Did a Germ Make You Gay?]. ''Out Magazine''.
* LeVay, Simon (2011). ''Gay, Straight, and the Reason Why: The Science of Sexual Orientation''. Oxford University Press.

[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]
[[Kategorija:Dzimums]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>4lpbd09nu78k2ziu5rnypg9wnjbwu8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Protistu sistemātika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>454983</id>
    <revision>
      <id>4483383</id>
      <parentid>3891089</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:35:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73028" sha1="81jwjq9lqvut4zi5eklz5waf421psll" xml:space="preserve">'''Protistu sistemātiku''' veido jebkuri [[Eikarioti|eikariotu]] organismi (organismi ar [[Šūnas kodols|kodolu]] saturošām [[Šūna|šūnām]]), kas nav [[dzīvnieki]], [[augi]] vai [[sēnes]]. Protisti neveido dabisku grupu vai [[klada|kladu]], jo tie izslēdz dažus eikariotus, ar kuriem tiem ir kopīgs sencis, bet, tāpat, kā [[aļģes]] vai [[bezmugurkaulnieki]], šī grupa tiek izmantota ērtībai. Dažās bioloģiskās klasifikācijas sistēmās, kā piemēram [[Roberts Vittekers|Roberta Vittekera]] 1969. gadā piedāvātā piecu valstu shēma, valsti ar nosaukumu ''&quot;Protista&quot;'' sastāda vienšūnu organismi vai koloniālie vienšūnu organismi, kuri neveido [[audi|audus]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://scholar.google.ca/scholar?hl=en&amp;q=whittaker+new+concepts+of+kingdoms&amp;btnG=&amp;as_sdt=1%252C5&amp;as_sdtp= | title = whittaker new concepts of kingdoms – Google Scholar | website = scholar.google.ca | access-date = 2016-02-28 }}&lt;/ref&gt; Ir grupas, kuras satur protistus kopā ar citiem organismiem. Klada ''[[Opisthokonta]]'' kopā ar protistiem ietver arī dzīvniekus un sēnes, bet ''[[Archaeplastida]]'' valsts vēl satur arī aļģes un augus.

==[[Unikonta]] (Sarcomastigota) &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1987&lt;/small&gt;==

===Tips:  [[Amoebozoa]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1998&lt;/small&gt;===
* Apakštips: [[Conosa]]
** Infratips: [[Archamoeba]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1983&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Archamoeba]]
**** Kārta: [[Mastigamoebida]]
***** Dzimta: [[Mastigamoebidae]]
***** Dzimta: [[Endolimacidae]]
**** Kārta: [[Pelobiontida]]
***** Dzimta: [[Pelomyxidae]] &lt;small&gt;Greef, 1874&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Entamoebidae]]
** Infratips: [[Mycetozoa]]
*** Klase: [[Stelamoebea]]
**** Kārta: [[Protostelida]]
***** Dzimta: [[Protosteliidae]]
***** Dzimta: [[Cavosteliidae]]
**** Kārta: [[Dictyosteliida]]
***** Dzimta: [[Acytosteliidae]]
***** Dzimta: [[Dictyosteliidae]]
*** Klase: [[Myxogastrea]]
**** Kārta: [[Parastelida]]
***** Dzimta: [[Ceratiomyxidae]]
**** Kārta: [[Echinosteliida]]
***** Dzimta: [[Echinosteliidae]]
***** Dzimta: [[Clastodermidae]]
**** Kārta: [[Liceida]]
***** Dzimta: [[Listerellidae]]
***** Dzimta: [[Liceidae]]
***** Dzimta: [[Enteridiidae]]
**** Kārta: [[Trichiida]]
***** Dzimta: [[Dianemidae]]
***** Dzimta: [[Trichiidae]]
**** Kārta: [[Stemonitida]]
***** Dzimta: [[Stemonitidae]]
**** Kārta: [[Physarida]]
***** Dzimta: [[Elaeomyxidae]]
***** Dzimta: [[Physaridae]]
***** Dzimta: [[Didymiidae]]
* Apakštips: [[Lobosa]] (Lobosea)
** Klase: [[Discosea]]
*** Kārta: [[Dermamoebida]]
**** Dzimta: [[Thecamoebidae]]
*** Kārta: [[Glycostylida]]
**** Dzimta: [[Vannellidae]]
**** Dzimta: [[Multiciliidae]]
**** Dzimta: [[Vexilliferidae]]
**** Dzimta: [[Paramoebidae]]
*** Kārta: [[Himatismenida]]
**** Dzimta: [[Cochliopodiidae]]
** Klase: [[Tubulinea]]
*** Kārta: [[Arcellinida]]
**** Apakškārta: [[Arcellina]]
***** Dzimta: [[Arcellidae]]
***** Dzimta: [[Microchlamyiidae]]
***** Dzimta: [[Microcoryciidae]]
**** Apakškārta: [[Difflugiina]]
***** Dzimta: [[Centropyxidae]]
***** Dzimta: [[Difflugiidae]]
***** Dzimta: [[Distomatopyxidae]]
***** Dzimta: [[Heleoperidae]]
***** Dzimta: [[Hyalospheniidae]]
***** Dzimta: [[Lamtopyxidae]]
***** Dzimta: [[Lesquereusiidae]]
***** Dzimta: [[Nebelidae]]
***** Dzimta: [[Paraquadrulidae]]
***** Dzimta: [[Plagiopyxidae]]
***** Dzimta: [[Trigonopyxidae]]
**** Apakškārta: [[Phryganellina]]
***** Dzimta: [[Cryptodifflugiidae]]
***** Dzimta: [[Phryganellidae]]
*** Kārta: [[Leptomyxida]]
**** Dzimta: [[Flabellulidae]]
**** Dzimta: [[Leptomyxidae]]
*** Kārta: [[Tubulinida]]
**** Dzimta: [[Amoebidae]]
**** Dzimta: [[Hartmannellidae]]
* Apakštips: [[Protamoebae]]
** Klase: [[Breviatea]]
*** Kārta: [[Breviatida]]
** Klase: [[Variosea]]
*** Kārta: [[Centramoebida]]
**** Dzimta: [[Acanthamoebidae]]
**** Dzimta: [[Balamuthiidae]]
*** Kārta: [[Phalansteriida]]
**** Dzimta: [[Phalansteriidae]]
*** Kārta: [[Varipodida]]
**** Dzimta: [[Gephyramoebidae]]
**** Dzimta: [[Filamoebidae]]

===Klada: [[Opisthokonta]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith 1981&lt;/small&gt;===
; [[Holozoa]]
* Klase: [[Ichthyosporea]]
** Kārta: [[Dermocystida]]
*** Dzimta: [[Dermocystidae]]
** Kārta: [[Ichthyophonida]]
*** Dzimta: [[Ichthyophonida]]
* [[Filozoa]]
** Klase: [[Filasterea]]
*** Kārta: [[Ministeriida]]
**** Dzimta: [[Capsasporidae]]
**** Dzimta: [[Ministeriidae]]
** [[Apoikozoa]]
*** Klase: [[Choanoflagellatea]]
**** Kārta: [[Choanoflagellida]]
***** Dzimta: [[Codonosigidae]]
***** Dzimta: [[Salpingoecidae]]
**** Kārta: [[Acanthoecida]]
***** Dzimta: [[Acanthoecidae]]
*** Valsts: '''[[Dzīvnieki]]'''
; [[Holomycota]]
* Klase: [[Cristidiscoidia]]
** Kārta: [[Fonticulida]]
*** Dzimta: [[Fonticulidae]]
** Kārta: [[Nucleariida]]
*** Dzimta: [[Nucleariidae]]
*** Dzimta: [[Pompholyxophryidae]]
* [[Zoosporia]]
** [[Opisthosporidia]]
** Valsts: '''[[Sēnes]]'''

==[[Bikonta]] (Biciliata) &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2002&lt;/small&gt; ==

===Valsts: [[Archaeplastida]] (Primoplantae) &lt;small&gt;Sina Adl, 2005&lt;/small&gt; ===
Nodalījums: [[Glaucophyta]] &lt;small&gt;Heinrich L. Skuja, 1954&lt;/small&gt;
* Klase: [[Glaucophyceae]] &lt;small&gt;Bohlin, 1901&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Glaucocystales]] &lt;small&gt;Bessey, 1907&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Glaucocystaceae]] &lt;small&gt;G.S. West, 1904&lt;/small&gt;
Nodalījums: [[Rhodophyta]] &lt;small&gt;Wettstein, 1922&lt;/small&gt;
* Apakšnodalījums: [[Cyanidiophytina]]
** Klase: [[Cyanidiophyceae]]
*** Kārta: [[Cyanidiales]]
**** Dzimta: [[Cyanidiaceae]] &lt;small&gt;Geitler, 1935&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Galdieriaceae]]
* Apakšnodalījums: [[Eurhodophytina]]
** Klase: [[Bangiophyceae]] &lt;small&gt;Wettst., 1901&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Bangiales]]
**** Dzimta: [[Bangiaceae]]
**** Dzimta: [[Boldiaceae]]
*** Kārta: [[Goniotrichales]] &lt;small&gt;Skuja, 1939&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Goniotrichaceae]]
** Klase: [[Florideophyceae]] &lt;small&gt;Cronquist, 1960&lt;/small&gt;
*** Apakšklase: [[Hildenbrandiophycidae]]
**** Kārta: [[Hildenbrandiales]] &lt;small&gt;Pueschel &amp; Cole, 1982&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Hildenbrandiaceae]] &lt;small&gt;Rabenhorst, 1868&lt;/small&gt;
*** Apakšklase: [[Nemaliophycidae]]
**** Kārta: [[Acrochaetiales]]
***** Dzimta: [[Acrochaetiaceae]]
**** Kārta: [[Batrachospermales]]
***** Dzimta: [[Lemaneaceae]]
**** Kārta: [[Balliales]]
***** Dzimta: [[Balliaceae]]
**** Kārta: [[Balbianiales]] &lt;small&gt;Sheath &amp; K.M. Müller, 1999&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Balbianiaceae]]
**** Kārta: [[Corallinales]]
***** Dzimta: [[Corallinaceae]] &lt;small&gt;Lamouroux, 1812&lt;/small&gt;
****** Apakšdzimta: [[Amphiroideae]]
****** Apakšdzimta: [[Corallinoideae]]
****** Apakšdzimta: [[Lithophylloideae]]
****** Apakšdzimta: [[Mastophoroideae]]
****** Apakšdzimta: [[Metagoniolithoideae]]
**** Kārta: [[Colaconematales]]
***** Dzimta: [[Colaconemataceae]]
**** Kārta: [[Nemaliales]]
***** Dzimta: [[Galaxauraceae]]
***** Dzimta: [[Liagoraceae]]
***** Dzimta: [[Scinaiaceae]]
**** Kārta: [[Palmariales]]
***** Dzimta: [[Palmariaceae]]
**** Kārta: [[Rhodogorgonales]]
***** Dzimta: [[Rhodogorgonaceae]]
**** Kārta: [[Thoreales]]
***** Dzimta: [[Thoreaceae]]
*** Apakšklase: [[Ahnfeltiophycidae]]
**** Kārta: [[Ahnfeltiales]]
***** Dzimta: [[Ahnfeltiaceae]]
**** Kārta: [[Pihiellales]]
***** Dzimta: [[Pihiellaceae]]
*** Apakšklase: [[Rhodymeniophycidae]]
**** Kārta: [[Bonnemaisoniales]]
***** Dzimta: [[Bonnemaisoniaceae]]
**** Kārta: [[Gigartinales]] &lt;small&gt;F. Schmitz, 1892&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Acrotylaceae]]
***** Dzimta: [[Areschougiaceae]]
***** Dzimta: [[Blinksiaceae]]
***** Dzimta: [[Calosiphonaceae]]
***** Dzimta: [[Catenellopsidaceae]]
***** Dzimta: [[Caulacanthaceae]]
***** Dzimta: [[Chondriellaceae]]
***** Dzimta: [[Choreocolacaceae]]
***** Dzimta: [[Corynocystaceae]]
***** Dzimta: [[Crossocarpaceae]]
***** Dzimta: [[Cruoriaceae]]
***** Dzimta: [[Cubiculosporaceae]]
***** Dzimta: [[Cystocloniaceae]]
***** Dzimta: [[Dicranemataceae]]
***** Dzimta: [[Dumontiaceae]]
***** Dzimta: [[Endocladiaceae]]
***** Dzimta: [[Furcellariaceae]]
***** Dzimta: [[Gainiaceae]]
***** Dzimta: [[Gigartinaceae]]
***** Dzimta: [[Gloiosiphoniaceae]]
***** Dzimta: [[Haemeschariaceae]]
***** Dzimta: [[Hypneaceae]]
***** Dzimta: [[Kallymeniaceae]]
***** Dzimta: [[Mychodeaceae]]
***** Dzimta: [[Mychodeophyllaceae]]
***** Dzimta: [[Nizymeniaceae]]
***** Dzimta: [[Phacelocarpaceae]]
***** Dzimta: [[Phyllophoraceae]]
***** Dzimta: [[Polyidaceae]]
***** Dzimta: [[Rhizophyllidaceae]]
***** Dzimta: [[Rissoellaceae]]
***** Dzimta: [[Schmiziellaceae]]
***** Dzimta: [[Solieriaceae]]
***** Dzimta: [[Sphaerococcaceae]]
***** Dzimta: [[Tichocarpaceae]]
**** Kārta: [[Gelidiales]]
***** Dzimta: [[Gelidiaceae]]
***** Dzimta: [[Gelidiellaceae]]
***** Dzimta: [[Pterocladiaceae]]
**** Kārta: [[Gracilariales]]
***** Dzimta: [[Gracilariaceae]]
***** Dzimta: [[Pterocladiophilaceae]]
**** Kārta: [[Halymeniales]]
***** Dzimta: [[Halymeniaceae]]
**** Kārta: [[Rhodymeniales]] &lt;small&gt;F. Schmitz &amp; Engl, 1892&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Champiaceae]]
***** Dzimta: [[Faucheaceae]]
***** Dzimta: [[Hymenocladiaceae]]
***** Dzimta: [[Lomentariaceae]]
***** Dzimta: [[Rhodymeniaceae]]
**** Kārta: [[Nemastomatales]] &lt;small&gt;Kylin, 1925&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Nemastomataceae]]
***** Dzimta: [[Schizymeniaceae]]
**** Kārta: [[Plocamiales]]
***** Dzimta: [[Plocamiaceae]]
***** Dzimta: [[Sarcodiaceae]]
**** Kārta: [[Ceramiales]]
***** Dzimta: [[Ceramiaceae]]
***** Dzimta: [[Delesseriaceae]]
* Apakšnodalījums: [[Rhodophytina]]
** Klase: [[Compsopogonophyceae]]
*** Kārta: [[Compsopogonales]] &lt;small&gt;Skuja, 1939&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Compsopogonaceae]] &lt;small&gt;F. Schmitz, 1896&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Rhodochaetales]]
**** Dzimta: [[Rhodochaetaceae]]
*** Kārta: [[Erythropeltidales]] &lt;small&gt;Garbary, G.I. Hansen &amp; Scagel, 1980&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Erythropeltidaceae]]
**** Dzimta: [[Erythrotrichiaceae]] &lt;small&gt;G.M. Smith, 1933&lt;/small&gt;
** Klase: [[Porphyridiophyceae]] &lt;small&gt;Kylin, 1937&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Porphyridiales]] &lt;small&gt;Kylin, 1937&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Phragmonemataceae]] &lt;small&gt;Skuja, 1939&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Porphyridiaceae]] &lt;small&gt;Kylin, 1937&lt;/small&gt;
** Klase: [[Rhodellophyceae]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1998&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Dixoniellales]]
**** Dzimta: [[Dixoniellaceae]]
*** Kārta: [[Glaucosphaerales]]
**** Dzimta: [[Glaucosphaeraceae]] &lt;small&gt;Skuja, 1954&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Rhodellales]]
**** Dzimta: [[Rhodellaceae]]
** Klase: [[Stylonematophyceae]]
*** Kārta: [[Rufusiales]] &lt;small&gt;Zuccarello &amp; J.A. West, 2008&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Rufusiaceae]] &lt;small&gt;Zuccarello &amp; J.A. West, 2008&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Stylonematales]]
**** Dzimta: [[Stylonemataceae]]
* Apakšnodalījums: [[Metarhodophytina]]
** Klase: [[Compsopogonophyceae]] &lt;small&gt;G.W. Saunders &amp; Hommersand, 2004&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Compsopogonales]] &lt;small&gt;Skuja, 1939&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Boldiaceae]]
**** Dzimta: [[Compsopogonaceae]]
*** Kārta: [[Erythropeltidales]] &lt;small&gt;Garbary, 1980&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Erythrotrichiaceae]]
*** Kārta: [[Rhodochaetales]] &lt;small&gt;Bessey, 1907&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Rhodochaetaceae]]
==== Apakšvalsts: '''[[Augi]]''' ====

===Valsts: [[Chromista]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1981&lt;/small&gt;===

====Apakšvalsts: [[SAR]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2010&lt;/small&gt;====

=====Infravalsts: [[Rhizaria]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2002&lt;/small&gt;=====

======Tips: [[Cercozoa]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1998&lt;/small&gt;======
* Apakštips: [[Filosa]]
** Virsklase: [[Reticulofilosa]]
*** Klase: [[Chlorarachnea]]
**** Kārta: [[Chlorarachnida]]
***** Dzimta: [[Chlorarachniidae]]
*** Klase: [[Spongomonadea]]
**** Kārta: [[Spongomonadida]]
***** Dzimta: [[Spongomonadidae]]
*** Klase: [[Proteomyxidea]]
**** Kārta: [[Pseudosporida]]
***** Dzimta: [[Pseudosporidae]]
**** Kārta: [[Leucodictyida]]
***** Dzimta: [[Leucodictyidae]]
***** Dzimta: [[Massisteriidae]]
**** Kārta: [[Heliomonadida]]
***** Dzimta: [[Dimorphidae]]
**** Kārta: [[Reticulosida]]
***** Dzimta: [[Gymnophryidae]]
** Virsklase: [[Monadofilosa]]
*** Klase: [[Sarcomonadea]]
**** Kārta: [[Metopiida]]
***** Dzimta: [[Metopiidae]]
**** Kārta: [[Cercomonadida]]
***** Dzimta: [[Cercomonadidae]]
***** Dzimta: [[Heteromitidae]]
*** Klase: [[Thecofilosea]]
**** Kārta: [[Tectofilosida]]
***** Dzimta: [[Pseudodifflugiidae]]
***** Dzimta: [[Chlamydophryidae]]
***** Dzimta: [[Psammonobiotidae]]
***** Dzimta: [[Amphitremidae]]
***** Dzimta: [[Volutellidae]]
*** Klase: [[Imbricatea]]
**** Kārta: [[Thaumatomonadida]]
***** Dzimta: [[Thaumatomastigidae]]
**** Kārta: [[Euglyphida]]
***** Dzimta: [[Cyphoderiidae]]
***** Dzimta: [[Euglyphidae]]
***** Dzimta: [[Paulinellidae]]
***** Dzimta: [[Trinematidae]]
* Apakštips: [[Endomyxa]]
** Klase: [[Phytomyxea]]
*** Kārta: [[Plasmodiophorida]]
**** Dzimta: [[Plasmodiophoridae]]
** Klase: [[Ascetosporea]]
*** Kārta: [[Haplosporida]]
**** Dzimta: [[Haplosporidiidae]]
*** Kārta: [[Paramyxida]]
**** Dzimta: [[Paramyxidae]]

======Tips: [[Retaria]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2002&lt;/small&gt;======
* Apakštips: [[Foraminifera]] (Granuloreticulosa) &lt;small&gt;d'Orbigny, 1826&lt;/small&gt;
** Klase: [[Athalamea]]
*** Dzimta: [[Reticulomyxidae]]
** Klase: [[Polythalamea]]
*** Kārta: †[[Fusulinida]]
**** Virsdzimta: †[[Archaediscacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1928&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Archaediscidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1928&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Lasiodiscidae]] &lt;small&gt;Reytlinger, 1956&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Colaniellacea]] &lt;small&gt;Fursenko, 1959&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Colaniellidae]] &lt;small&gt;Fursenko, 1959&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Earlandiacea]] &lt;small&gt;Cummings, 1955&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Earlandiidae]] &lt;small&gt;Cummings, 1955&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pseudoammodiscidae]] &lt;small&gt;Conil &amp; Lys, 1970&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pseudolituotubidae]] &lt;small&gt;Conil &amp; Longerstaey, 1980&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Endothyracea]]
***** Dzimta: †[[Endothyridae]]
**** Virsdzimta: †[[Fusulinacea]] &lt;small&gt;Leoblich &amp; Tappan, 1988&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Loeblichidae]]
***** Dzimta: †[[Ozawainellidae]]
***** Dzimta: †[[Fusulinidae]]
***** Dzimta: †[[Schwagerinidae]]
***** Dzimta: †[[Staffelllidae]]
***** Dzimta: †[[Verbeekinidae]]
***** Dzimta: †[[Neoschwageriidae]]
**** Virsdzimta: †[[Geinitzinacea]]
***** Dzimta: †[[Geinitzinidae]]
***** Dzimta: †[[Pachyphloiidae]]
**** Virsdzimta: †[[Moravamminacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1988&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Caligellidae]]
***** Dzimta: †[[Moravamminidae]]
***** Dzimta: †[[Paratickenellidae]]
**** Virsdzimta: †[[Nodosinellacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1988&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Earlandinitidae]]
***** Dzimta: †[[Nodosinellidae]]
**** Virsdzimta: †[[Palaeotextulariacea]] &lt;small&gt;Galloway, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Biseriamminidae]] &lt;small&gt;Chernysheva, 1941&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Palaeotextulariidae]] &lt;small&gt;Galloway, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Semitextulariidae]] &lt;small&gt;Pokorný, 1956&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Parathuramminacea]] &lt;small&gt;E.V. Bykova, 1955&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Archaesphaeridae]] &lt;small&gt;Malakhova, 1956&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Auroriidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Chrysothuramminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Eovolutinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Ivanovellidae]] &lt;small&gt;Chuvashov &amp; Yuferev, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Marginaridae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Parathuramminidae]] &lt;small&gt;E.V. Bykova, 1955&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Tuberitinidae]] &lt;small&gt;A.D. Miklukho-Maklay, 1958&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Uralinellidae]] &lt;small&gt;Chuvashov, Yuferev &amp; Zadorozhnyy, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Usloniidae]] &lt;small&gt;A.D. Miklukho-Maklay, 1963&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Ptychocladiacea]] &lt;small&gt;Elias, 1950&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Ptychocladiidae]] &lt;small&gt;Elias, 1950&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Tetrataxacea]] &lt;small&gt;Galloway, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Abadehellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pseudotaxidae]] &lt;small&gt;Mamet, 1974&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Tetrataxidae]] &lt;small&gt;Galloway, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Valvulinellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Tournayellacea]] &lt;small&gt;Dain, 1953&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Palaeospiroplectamminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Tournayellidae]] &lt;small&gt;Dain, 1953&lt;/small&gt;
*** Kārta: †[[Involutinida]]
**** Dzimta: †[[Hirsutospirellidae]]
**** Dzimta: †[[Involutinidae]]
**** Dzimta: †[[Planispirillinidae]]
**** Dzimta: †[[Ventrolaminidae]]
*** Kārta: [[Allogromiida]]
**** Dzimta: [[Allogromiidae]]
**** Dzimta: [[Hospitellidae]]
**** Dzimta: [[Lagynidae]]
**** Dzimta: [[Maylisoriidae]]
**** Dzimta: [[Phthanotrochidae]]
*** Kārta: [[Carterina|Carterinida]]
**** Dzimta: [[Carterina|Carterinidae]]
*** Kārta: [[Globigerinida]] &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Globotruncanacea]] &lt;small&gt;Brotzen, 1942&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Globotruncanidae]] &lt;small&gt;Brotzen, 1942&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Rugoglobigerinidae]] &lt;small&gt;Subbotina, 1959&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Hantkeninacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Cassigerinellidae]] &lt;small&gt;Bolli, Loeblich &amp; Tappan, 1957&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Globanomalinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Hantkeninidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Planomalinacea]] &lt;small&gt;Bolli, Loeblich &amp; Tappan, 1957&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Globigerinelloididae]] &lt;small&gt;Longoria, 1974&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Planomalinidae]] &lt;small&gt;Bolli, Loeblich &amp; Tappan, 1957&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Schackoinidae]] &lt;small&gt;Pokorný, 1958&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Rotaliporacea]] &lt;small&gt;Sigal, 1958&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Favusellidae]] &lt;small&gt;Longoria, 1974&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Globuligerinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Hedbergellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Rotaliporidae]] &lt;small&gt;Sigal, 1958&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Globigerinacea]] &lt;small&gt;Carpenter, Parker &amp; Jones, 1862&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Globigerinidae]] &lt;small&gt;Carpenter, Parker &amp; Jones, 1862&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Hastigerinidae]] &lt;small&gt;Bolli, Loeblich &amp; Tappan, 1957&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Globorotaliacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Catapsydracidae]] &lt;small&gt;Bolli, Loeblich &amp; Tappan, 1957&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Eoglobigerinidae]] &lt;small&gt;Blow, 1979&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Truncorotaloididae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Candeinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Globorotaliidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pulleniatinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Heterohelicacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Heterohelicidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Chiloguembelinidae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Guembelitriidae]] &lt;small&gt;Montanaro Gallitelli, 1957&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Lagenida]]
**** Virsdzimta: [[Nodosariacea]]
***** Dzimta: [[Nodosariidae]]
***** Dzimta: [[Ellipsolagenidae]]
***** Dzimta: [[Glandulinidae]]
***** Dzimta: [[Lagenidae]]
***** Dzimta: [[Polymorphinidae]]
***** Dzimta: [[Vaginulinidae]]
**** Virsdzimta: [[Robuloidacea]]
***** Dzimta: [[Robuloididae]]
***** Dzimta: [[Ichthyolariidae]]
***** Dzimta: [[Partisaniidae]]
***** Dzimta: [[Syzraniidae]]
*** Kārta: [[Lituolida]]
**** Virsdzimta: [[Ammodiscoidea]]
***** Dzimta: [[Ammodiscidae]]
**** Virsdzimta: [[Ataxophragmioidea]]
***** Dzimta: †[[Ataxophragmiidae]]
***** Dzimta: †[[Cuneolinidae]]
***** Dzimta: [[Globotextulariidae]]
***** Dzimta: [[Textulariellidae]]
**** Virsdzimta: [[Haplophragmioidea]]
***** Dzimta: [[Ammobaculinidae]]
***** Dzimta: [[Ammosphaeroidinidae]]
***** Dzimta: [[Discamminidae]]
***** Dzimta: [[Haplophragmoididae]]
**** Virsdzimta: [[Hormosinelloidea]]
***** Dzimta: [[Ammolagenidae]]
***** Dzimta: [[Hormosinellidae]]
**** Virsdzimta: [[Hormosinoidea]]
***** Dzimta: [[Aschemocellidae]]
***** Dzimta: [[Dusenburyinidae]]
***** Dzimta: [[Hormosinidae]]
***** Dzimta: [[Sphaeramminidae]]
***** Dzimta: [[Telamminidae]]
**** Virsdzimta: [[Lituoloidea]]
***** Dzimta: [[Lituolidae]]
***** Dzimta: [[Placopsilinidae]]
**** Virsdzimta: [[Lituotuboidea]]
***** Dzimta: [[Lituotubidae]]
***** Dzimta: [[Trochamminoidae]]
**** Virsdzimta: [[Loftusioidea]]
***** Dzimta: [[Cyclamminidae]]
**** Virsdzimta: [[Orbitolinoidea]]
***** Dzimta: [[Orbitolinidae]]
**** Virsdzimta: [[Rzehakinoidea]]
***** Dzimta: [[Rzehakinidae]]
***** Dzimta: [[Trilocularenidae]]
**** Virsdzimta: [[Spiroplectamminoidea]]
***** Dzimta: [[Duquepsammiidae]]
***** Dzimta: [[Nouriidae]]
***** Dzimta: [[Pseudobolivinidae]]
***** Dzimta: [[Spiroplectamminidae]]
***** Dzimta: [[Textulariopsidae]]
**** Virsdzimta: [[Verneuilinoidea]]
***** Dzimta: [[Prolixoplectidae]]
***** Dzimta: [[Reophacellidae]]
***** Dzimta: [[Tritaxiidae]]
***** Dzimta: [[Verneuilinidae]]
*** Kārta: [[Miliolida]]
**** Virsdzimta: [[Cornuspiracea]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Baisalinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cornuspiridae]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Discospirinidae]] &lt;small&gt;Wiesner, 1931&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Fischerinidae]] &lt;small&gt;Millett, 1898&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Hemigordiopsidae]] &lt;small&gt;A. Nikitina, 1969&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Nubeculariidae]] &lt;small&gt;Jones, 1875&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ophthalmidiidae]] &lt;small&gt;Wiesner, 1920&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Miliolacea]]
***** Dzimta: [[Alveolinidae]]
***** Dzimta: [[Fischerinidae]]
***** Dzimta: [[Hemigordiopsidae]]
***** Dzimta: [[Miliolidae]]
***** Dzimta: [[Milioliporidae]]
***** Dzimta: [[Nubeculariidae]]
***** Dzimta: [[Soritidae]]
***** Dzimta: [[Squamulinidae]]
**** Virsdzimta: [[Soritoidea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Soritidae]]
***** Dzimta: [[Alveolinidae]]
***** Dzimta: [[Milioliporidae]]
***** Dzimta: [[Peneroplidae]]
**** Virsdzimta: [[Squamulinacea]] &lt;small&gt;Reuss &amp; Fritsch, 1861&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Squamulinidae]] &lt;small&gt;Reuss &amp; Fritsch, 1861&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Robertinida]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Conorboiodacea]] &lt;small&gt;Thalmann, 1952&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Conorboididae]] &lt;small&gt;Thalmann, 1952&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Duostominacea]] &lt;small&gt;Brotzen, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Asymmetrinidae]] &lt;small&gt;Brotzen, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Duostominidae]] &lt;small&gt;Brotzen, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Oberhauserellidae]] &lt;small&gt;Fuchs, 1970&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Ceratobuliminacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ceratobuliminidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Epistominidae]] &lt;small&gt;Wedekind, 1937&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Robertinacea]] &lt;small&gt;Reuss, 1850&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Robertinidae]] &lt;small&gt;Reuss, 1850&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Rotaliida]] &lt;small&gt;Delage &amp; Hérouard, 1896&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Eouvigerinacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Eouvigerinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Lacosteinidae]] &lt;small&gt;Sigal, 1952&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Orbitoidacea]] &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Lepidorbitoididae]] &lt;small&gt;Vaughan, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Linderinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Orbitoididae]] &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Acervulinacea]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Acervulinidae]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Homotrematidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Annulopatellinacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Annulopatellinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1965&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Asterigerinacea]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Boreloididae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Lepidocyclinidae]] &lt;small&gt;Scheffen, 1932&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Alfredinidae]] &lt;small&gt;S.N. Singh &amp; Kalia, 1972&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Amphisteginidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Asterigerinatidae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Asterigerinidae]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Epistomariidae]] &lt;small&gt;Hofker, 1954&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Bolivinacea]] &lt;small&gt;Glaessner, 1937&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Bolivinoididae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bolivinidae]] &lt;small&gt;Glaessner, 1937&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Bolivinitacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bolivinitidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Buliminacea]] &lt;small&gt;Jones, 1875&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Buliminellidae]] &lt;small&gt;Hofker, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Buliminidae]] &lt;small&gt;Jones, 1875&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Millettiidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pavoninidae]] &lt;small&gt;Eimer &amp; Fickert, 1899&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Reussellidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Siphogenerinoididae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Trimosinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Uvigerinidae]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Cassidulinacea]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Cassidulinidae]] &lt;small&gt;d'Orbigny, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cassidulinitidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Chilostomellacea]] &lt;small&gt;Brady, 1881&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Coleitidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Globorotalitidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Alabaminidae]] &lt;small&gt;Hofker, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Chilostomellidae]] &lt;small&gt;Brady, 1881&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Gavelinellidae]] &lt;small&gt;Hofker, 1956&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Heterolepidae]] &lt;small&gt;González-Donoso, 1969&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Karreriidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Oridorsalidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Osangulariidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Quadrimorphinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Trichohyalidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Delosinacea]] &lt;small&gt;Parr, 1950&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Tremachoridae]] &lt;small&gt;Lipps &amp; K.L. Lipps, 1967&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Caucasinidae]] &lt;small&gt;Parr, 1950&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Delosinidae]] &lt;small&gt;Parr, 1950&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Discorbacea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Conorbinidae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bagginidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bueningiidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Eponididae]] &lt;small&gt;Hofker, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Heleninidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1988&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Mississippinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pannellainidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1967&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pegidiidae]] &lt;small&gt;Heron-Allen &amp; Earland, 1928&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Placentulinidae]] &lt;small&gt;G.K. Kasimova, Poroshina &amp; Geodakchan, 1980&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Rosalinidae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Rotaliellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Sphaeroidinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ungulatellidae]] &lt;small&gt;Seiglie, 1964&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Discorbinellacea]] &lt;small&gt;Sigal, 1952&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Parrelloididae]] &lt;small&gt;Hofker, 1956&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Planulinoididae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pseudoparrellidae]] &lt;small&gt;Voloshinova, 1952&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Fursenkoinacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Fursenkoinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1962&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Virgulinellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Glabratellacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Buliminoididae]] &lt;small&gt;Seiglie, 1970&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Glabratellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Heronalleniidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Loxostomatacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1962&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Loxostomatidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1962&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bolivinellidae]] &lt;small&gt;Hayward, 1980&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Tortoplectellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Nonionacea]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Almaenidae]] &lt;small&gt;Myatlyuk, 1959&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Nonionidae]] &lt;small&gt;Schultze, 1854&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Spirotectinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Nummulitacea]] &lt;small&gt;de Blainville, 1827&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Asterocyclinidae]] &lt;small&gt;Brönnimann, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Discocyclinidae]] &lt;small&gt;Galloway, 1928&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pellatispiridae]] &lt;small&gt;Hanzawa, 1937&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Nummulitidae]] &lt;small&gt;de Blainville, 1827&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Planorbulinacea]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Bisacciidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1988&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cibicididae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cymbaloporidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Planorbulinidae]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Planulinidae]] &lt;small&gt;Bermúdez, 1952&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Victoriellidae]] &lt;small&gt;Chapman &amp; Crespin, 1930&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Pleurostomellacea]] &lt;small&gt;Reuss, 1860&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pleurostomellidae]] &lt;small&gt;Reuss, 1860&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Rotaliacea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Chapmaninidae]] &lt;small&gt;Thalmann, 1938&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Miogypsinidae]] &lt;small&gt;Vaughan, 1928&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pseudorbitoididae]] &lt;small&gt;M.G. Rutten, 1935&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Calcarinidae]] &lt;small&gt;Schwager, 1876&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Elphidiidae]] &lt;small&gt;Galloway, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Rotaliidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1839&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Siphoninacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Siphoninidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Stilostomellacea]] &lt;small&gt;Finlay, 1947&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Stilostomellidae]] &lt;small&gt;Finlay, 1947&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Turrilinacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Turrilinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Stainforthiidae]] &lt;small&gt;Reiss, 1963&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Tosaiidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Silicoloculinida]]
**** Dzimta: [[Silicoloculinidae]]
*** Kārta: [[Spirillinida]]
**** Dzimta: [[Patellinidae]]
**** Dzimta: [[Spirillinidae]]
*** Kārta: [[Textulariida]] &lt;small&gt;Delage &amp; Herouard, 1896&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Orbitolinacea]] &lt;small&gt;Martin, 1890&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Orbitolinidae]] &lt;small&gt;Martin, 1890&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Pavonitinacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1961&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Marieitidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Biokovinacea]] &lt;small&gt;Gusiæ, 1977&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Biokovinidae]] &lt;small&gt;Gusiæ, 1977&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Charentiidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Lituoliporidae]] &lt;small&gt;Gusiæ &amp; Veliæ, 1978&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: †[[Cyclolinacea]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Cyclolinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Orbitopsellidae]] &lt;small&gt;Hottinger &amp; Caus, 1982&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Ataxophragmiacea]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Ataxophragmiidae]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Coskinolinidae]] &lt;small&gt;Moullade, 1965&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Cuneolinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Dictyopsellidae]] &lt;small&gt;Bröniman, Zaninetti &amp; Whittaker, 1983&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Dicyclinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Pfenderinidae]] &lt;small&gt;Smout &amp; Smugden, 1962&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Globotextulariidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Textulariellidae]] &lt;small&gt;Grönhagen &amp; Luterbacher, 1966&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Coscinophragmatacea]] &lt;small&gt;Thalmann, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Coscinophragmatidae]] &lt;small&gt;Thalmann, 1951&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Haddoniidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Haplophragmiacea]] &lt;small&gt;Eimer &amp; Fickert, 1899&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Barkerinidae]] &lt;small&gt;Smout, 1956&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Haplophragmiidae]] &lt;small&gt;Eimer &amp; Fickert, 1899&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Labyrinthidomatidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1987&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Nezzazatidae]] &lt;small&gt;Hamaoui &amp; Saint-Marc, 1970&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Acupeinidae]] &lt;small&gt;Brnimann &amp; Zaninetti, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ammobaculinidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ammosphaeroidinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Hormosinacea]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Cribratinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ascheomocellidae]] &lt;small&gt;Vyalov, 1966&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Dusenburyinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Hormosinidae]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Telamminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Thomasinellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Lituolacea]] &lt;small&gt;de Blainville, 1827&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Mayncinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Nautiloculinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Oxinoxisidae]] &lt;small&gt;Vyalov, 1968&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Discamminidae]] &lt;small&gt;Mikhalevich, 1980&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Haplophragmoididae]] &lt;small&gt;Maync, 1952&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Lituolidae]] &lt;small&gt;de Blainville, 1827&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Lituotubidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Placopsilinidae]] &lt;small&gt;Rhumbler, 1913&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Sphaeramminidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Loftusiacea]] &lt;small&gt;Brady, 1884&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Ecougellidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Hottingeritidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Loftusiidae]] &lt;small&gt;Brady, 1884&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Mesoendothyridae]] &lt;small&gt;Voloshinova, 1958&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Spirocyclinidae]] &lt;small&gt;Munier-Chalmas, 1887&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cyclamminidae]] &lt;small&gt;Marie, 1941&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Rzehakinacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Rzehakinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1933&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Spiroplectamminacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Plectrorecurvoididae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Textulariopsidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1982&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Nouriidae]] &lt;small&gt;Chapman &amp; Parr, 1936&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pseudobolivinidae]] &lt;small&gt;Wiesner, 1931&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Spiroplectamminidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1927&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Textulariacea]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Chrysalidinidae]] &lt;small&gt;[[Theodor Anton Neagu|Neagu]], 1968&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Valvulamminidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1986&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Eggerellidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1937&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Glaucoamminidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pseudogaudryinidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Textulariidae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1838&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Valvulinidae]] &lt;small&gt;Berthelin, 1880&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Trochamminacea]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Remaneicidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1964&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Trochamminidae]] &lt;small&gt;Schwager, 1877&lt;/small&gt;
**** Virsdzimta: [[Verneuilinacea]] &lt;small&gt;Cushman, 1911&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Conorbinellidae]] &lt;small&gt;Brönnimann, Zaninetti &amp; Whittaker, 1983&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Conotrochamminidae]] &lt;small&gt;Saidova, 1981&lt;/small&gt;
***** Dzimta: †[[Tritaxiidae]] &lt;small&gt;Plotnikova, 1979&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Prolixoplectidae]] &lt;small&gt;Loeblich &amp; Tappan, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Verneuilinidae]] &lt;small&gt;Cushman, 1911&lt;/small&gt;
** Klase: [[Schizocladea]]
*** Dzimta: [[Schizocladidae]]
** Klase: [[Xenophyophorea]]
*** Kārta: [[Psamminida]]
**** Dzimta: [[Cerelasmidae]]
**** Dzimta: [[Psammettidae]]
**** Dzimta: [[Psamminidae]]
**** Dzimta: [[Syringamminidae]]
*** Kārta: [[Stannomida]]
**** Dzimta: [[Pelosinidae]]
**** Dzimta: [[Stannomidae]]
* Apakštips: [[Radiozoa]]
** Virsklase: [[Spasmaria]]
*** Klase: [[Acantharea]] &lt;small&gt;Haeckel, 1881&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Arthracanthida]]
***** Apakškārta: [[Phyllacanthina]]
****** Dzimta: [[Dictyacanthidae]]
****** Dzimta: [[Phyllostauridae]]
****** Dzimta: [[Stauracanthidae]]
***** Apakškārta: [[Sphaenacanthina]]
****** Dzimta: [[Acanthometridae]]
****** Dzimta: [[Aspidommatidae]]
****** Dzimta: [[Diploconidae]]
****** Dzimta: [[Dorataspididae]]
****** Dzimta: [[Hexalaspididae]]
****** Dzimta: [[Lithopteridae]]
****** Dzimta: [[Nivaliidae]]
**** Kārta: [[Chaunacanthida]]
***** Dzimta: [[Conacontidae]]
***** Dzimta: [[Gigartacontidae]]
***** Dzimta: [[Stauracontidae]]
**** Kārta: [[Holacanthida]]
***** Dzimta: [[Acanthochiasmatidae]]
***** Dzimta: [[Acanthoplegmatidae]]
***** Dzimta: [[Chiastolidae]]
**** Kārta: [[Symphyacanthida]]
***** Dzimta: [[Amphilithiidae]]
***** Dzimta: [[Astrolithiidae]]
***** Dzimta: [[Pseudolithiidae]]
** Virsklase: [[Radiolaria]] &lt;small&gt;Müller, 1858&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Polycystinea]]
**** Kārta: [[Albaillellaria]] &lt;small&gt;Deflandre, 1953&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Albaillellidae]] &lt;small&gt;Deflandre, 1953 sensu Holdsworth (1977)&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ceratoikiscidae]] &lt;small&gt;Holdsworth, 1969&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Corythoecidae]]
***** Dzimta: [[Follicucullidae]] &lt;small&gt;Ormiston &amp; Babcock, 1979&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Palacantholithidae]]
**** Kārta: [[Archaeospicularia]] &lt;small&gt;Dumitrica, Caridroit &amp; De Wever, 2000&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Archeoentactiniidae]] &lt;small&gt;Won &amp; Below, 1999&lt;/small&gt;
***** Virsdzimta: [[Echidninacea]]
****** Dzimta: [[Echidninidae]] &lt;small&gt;Kozur, Mostler &amp; Repetski, 1996&lt;/small&gt;
***** Virsdzimta: [[Secuicollactacea]] &lt;small&gt;Nazarov &amp; Ormiston, 1984&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Secuicollactidae]]
****** Dzimta: [[Pseudorotasphaeridae]]
**** Kārta: [[Collodaria]] &lt;small&gt;Haeckel 1881&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Collosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Sphaerozoidae]]
***** Dzimta: [[Thalassosphaeridae]]
**** Kārta: [[Entactinaria]] &lt;small&gt;Kozur &amp; Mostler, 1982&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Capnuchosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Entactiniidae]]
***** Dzimta: [[Eptingiidae]]
***** Dzimta: [[Heptacladidae]]
***** Dzimta: [[Hexalonchidae]]
***** Dzimta: [[Hexastylidae]]
***** Dzimta: [[Hindeosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Inaniguttidae]]
***** Dzimta: [[Kungalariidae]]
***** Dzimta: [[Multiarcusellidae]]
***** Dzimta: [[Palaeolithocycliidae]]
***** Dzimta: [[Palaeoscenidiidae]]
***** Dzimta: [[Polyentactiniidae]]
***** Dzimta: [[Proventocitidae]]
***** Dzimta: [[Pylentonemidae]]
***** Dzimta: [[Quinquecapsulariidae]]
***** Dzimta: [[Rhizosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Saturnalidae]]
***** Dzimta: [[Spongentactiniidae]]
***** Dzimta: [[Spongosaturnaloididae]]
***** Dzimta: [[Thalassothamnidae]]
**** Kārta: [[Latentifistularia]] &lt;small&gt;Caridroit, 1999&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cauletellidae]]
***** Dzimta: [[Latentifistulidae]]
***** Dzimta: [[Ormistonellidae]]
**** Kārta: [[Nassellaria]]
***** Virsdzimta: [[Acanthodesmiacea]]
****** Dzimta: [[Acanthodesmiidae]]
****** Dzimta: [[Artostrobiidae]]
****** Dzimta: [[Bulbocyrtiidae]]
****** Dzimta: [[Cannobotryidae]]
****** Dzimta: [[Carpocaniidae]]
****** Dzimta: [[Cuniculiformidae]]
****** Dzimta: [[Monicastericidae]]
****** Dzimta: [[Planispinocyrtiidae]]
****** Dzimta: [[Pterocorythidae]]
****** Dzimta: [[Rotaformidae]]
****** Dzimta: [[Sethophormididae]]
****** Dzimta: [[Spongolophophenidae]]
****** Dzimta: [[Spongosilicarmigeridae]]
****** Dzimta: [[Stephaniidae]]
****** Dzimta: [[Theopiliidae]]
****** Dzimta: [[Triospyridae]]
***** Virsdzimta: [[Amphipyndacea]]
****** Dzimta: [[Amphipyndacidae]]
****** Dzimta: [[Canoptidae]]
****** Dzimta: [[Parvicingulidae]]
****** Dzimta: [[Spongocapsulidae]]
****** Dzimta: [[Syringocapsidae]]
***** Virsdzimta: [[Archaeodictyomitracea]]
****** Dzimta: [[Archaeodictyomitridae]]
****** Dzimta: [[Hsuidae]]
****** Dzimta: [[Unumidae]]
***** Virsdzimta: [[Eucyrtidiacea]]
****** Dzimta: [[Bekomidae]]
****** Dzimta: [[Eucyrtidiidae]]
****** Dzimta: [[Eucyrtiidae]]
****** Dzimta: [[Lophocyrtiidae]]
****** Dzimta: [[Obeliscoitidae]]
****** Dzimta: [[Pseudodictyomitridae]]
****** Dzimta: [[Theocotylidae]]
****** Dzimta: [[Xitidae]]
**** Kārta: [[Spumellaria]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1875&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Actinommidae]]
***** Dzimta: [[Anakrusidae]]
***** Dzimta: [[Angulobracchiidae]]
***** Dzimta: [[Archaeospongoprunidae]]
***** Dzimta: [[Astrosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Bolenidae]]
***** Dzimta: [[Catenopylidae]]
***** Dzimta: [[Cavaspongiidae]]
***** Dzimta: [[Coccodiscidae]]
***** Dzimta: [[Conocaryommidae]]
***** Dzimta: [[Dactyliosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Emiluviidae]]
***** Dzimta: [[Entapiidae]]
***** Dzimta: [[Ethmosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Gomberellidae]]
***** Dzimta: [[Hagiastridae]]
***** Dzimta: [[Heliodiscidae]]
***** Dzimta: [[Hexaporobrachiidae]]
***** Dzimta: [[Larnacillidae]]
***** Dzimta: [[Leugeonidae]]
***** Dzimta: [[Litheliidae]]
***** Dzimta: [[Miropylidae]]
***** Dzimta: [[Myelastridae]]
***** Dzimta: [[Oertlispongidae]]
***** Dzimta: [[Orbiculiformidae]]
***** Dzimta: [[Pantanelliidae]]
***** Dzimta: [[Parasaturnalidae]]
***** Dzimta: [[Parvivaccidae]]
***** Dzimta: [[Patulibracchiidae]]
***** Dzimta: [[Patruliidae]]
***** Dzimta: [[Phacodiscidae]]
***** Dzimta: [[Phaseliformidae]]
***** Dzimta: [[Praeconocaryommidae]]
***** Dzimta: [[Pseudoacanthocircidae]]
***** Dzimta: [[Pseudoaulophacidae]]
***** Dzimta: [[Pyloniidae]]
***** Dzimta: [[Pyramispongiidae]]
***** Dzimta: [[Relindellidae]]
***** Dzimta: [[Spongodiscidae]]
***** Dzimta: [[Sponguridae]]
***** Dzimta: [[Stylosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Thalassicollidae]]
***** Dzimta: [[Tholoniidae]]
***** Dzimta: [[Tritrabidae]]
***** Dzimta: [[Veghicycliidae]]
***** Dzimta: [[Xiphostylidae]]

=====Klada: [[Halvaria]]=====

======Infravalsts: [[Heterokontophyta]] (Heterokonta) &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1986&lt;/small&gt;======
* Klase: [[Actinochrysophyceae]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1995&lt;/small&gt;
** Apakšklase: [[Abaxodinae]] &lt;small&gt;Mikrjukov, 2001&lt;/small&gt;
*** Virskārta: [[Actinodinea]] &lt;small&gt;Mikrjukov, 2001&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Actinophryida]] &lt;small&gt;Hartmann, 1913&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Actinophryidae]]
**** Kārta: [[Ciliophryida]] &lt;small&gt;Febvre-Chevalier, 1985&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Ciliophryidae]] &lt;small&gt;Poche, 1913&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Pedinellales]] &lt;small&gt;Zimmermann, Moestrup &amp; Hällfors, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cyrtophoraceae]] &lt;small&gt;Pascher, 1911&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Pedinellaceae]] &lt;small&gt;Pascher, 1910&lt;/small&gt;
*** Virskārta: [[Rhizochromulinea]] &lt;small&gt;O'Kelly &amp; Wujek, 1995&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Rhizochromulinales]] &lt;small&gt;O'Kelly &amp; Wujek, 1994&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Rhizochromulinaceae]] &lt;small&gt;O'Kelly &amp; Wujek, 1994&lt;/small&gt;
** Apakšklase: [[Silicophycidae]] &lt;small&gt;Rothmaler, 1951&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Dictyochales]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Dictyochaceae]] &lt;small&gt;Lemmermann, 1901&lt;/small&gt;
* Klase: [[Bacillariophyceae]] (Bacillariophyta) &lt;small&gt;Haeckel 1878&lt;/small&gt;
** Apakšklase: [[Eunotiophycidae]]
*** Kārta: [[Eunotiales]]
**** Dzimta: [[Eunotiaceae]]
**** Dzimta: [[Peroniaceae]]
* Klase: [[Bicoecea]] (Bicosoecea)
** Kārta: [[Anoecales]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1997&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Bicoecales]] &lt;small&gt;Grassé &amp; Deflandre, 1952&lt;/small&gt;
* Klase: [[Bolidophyceae]]
** Kārta: [[Bolidomonadales]]
*** Dzimta: [[Bolidomonadaceae]]
* Klase: [[Chrysophyceae]] (Chrysophyta)
** Kārta: [[Chromulinales]]
*** Dzimta: [[Chrysamoebaceae]]
* Klase: [[Eustigmatophyceae]] (Eustigmatophyta) &lt;small&gt;Hibberd &amp; Leedale, 1971&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Eustigmatales]] &lt;small&gt;Hibberd, 1981&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Chlorobothryaceae]]
*** Dzimta: [[Eustigmataceae]]
*** Dzimta: [[Loboceae]]
*** Dzimta: [[Monodopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Pseudocharaciopsidaceae]]
* Klase: [[Hyphochytridiomycetes]]
** Kārta: [[Hyphochytriales]]
*** Dzimta: [[Hyphochytriaceae]]
*** Dzimta: [[Rhizidiomycetaceae]]
* Klase: [[Labyrinthulomycetes]] &lt;small&gt;Dick, 2001&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Labyrinthulids]]
** Kārta: [[Thraustochytrids]]
* Klase: [[Oomycetes]] (Oomycota) &lt;small&gt;G. Winter, 1880&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Albuginales]]
*** Dzimta: [[Albuginaceae]]
** Kārta: [[Lagenismatales]]
*** Dzimta: [[Lagenismataceae]]
** Kārta: [[Leptomitales]]
*** Dzimta: [[Apodachlyellaceae]]
*** Dzimta: [[Ducellieriaceae]]
*** Dzimta: [[Leptolegniellaceae]]
*** Dzimta: [[Leptomitaceae]]
** Kārta: [[Myzocytiopsidales]]
*** Dzimta: [[Crypticolaceae]]
*** Dzimta: [[Ectrogellaceae]]
*** Dzimta: [[Myzocytiopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Pontismataceae]]
*** Dzimta: [[Sirolpidiaceae]]
** Kārta: [[Olpidiopsidales]]
*** Dzimta: [[Olpidiopsidaceae]]
** Kārta: [[Peronosporales]]
*** Dzimta: [[Peronosporaceae]]
** Kārta: [[Pythiales]]
*** Dzimta: [[Pythiaceae]]
*** Dzimta: [[Pythiogetonaceae]]
** Kārta: [[Rhipidiales]]
*** Dzimta: [[Rhipidiaceae]]
** Kārta: [[Salilagenidiales]]
*** Dzimta: [[Salilagenidiaceae]]
** Kārta: [[Saprolegniales]]
*** Dzimta: [[Saprolegniaceae]]
* Klase: [[Opalinea]]
** Kārta: [[Opalinida]]
*** Dzimta: [[Opalinidae]] &lt;small&gt;Claus, 1874&lt;/small&gt;
* Klase: [[Pelagophyceae]] &lt;small&gt;Andersen &amp; Saunders, 1993&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Pelagomonadales]] &lt;small&gt;Andersen &amp; Saunders, 1993&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Pelagomonadaceae]]
** Kārta: [[Sarcinochrysidales]] &lt;small&gt;Gayral &amp; Billard, 1977&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Sarcinochrysidaceae]]
* Klase: [[Phaeophyceae]] (Phaeophyta) &lt;small&gt;Kjellman, 1891&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Ascoseirales]] &lt;small&gt;Petrov, 1964&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Ascoseiraceae]]
** Kārta: [[Cutleriales]] &lt;small&gt;Bessey, 1907&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Cutleriaceae]]
** Kārta: [[Desmarestiales]] &lt;small&gt;Setchell &amp; Gardner, 1925&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Arthrocladiaceae]]
*** Dzimta: [[Desmarestiaceae]]
** Kārta: [[Dictyotales]] &lt;small&gt;Bory de Saint-Vincent, 1828&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Dictyotaceae]]
*** Dzimta: [[Scoresbyellaceae]]
** Kārta: [[Discosporangiales]]
*** Dzimta: [[Choristocarpaceae]]
** Kārta: [[Ectocarpales]] &lt;small&gt;Bessey, 1907&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Acinetosporaceae]]
*** Dzimta: [[Adenocystaceae]]
*** Dzimta: [[Chordariaceae]]
*** Dzimta: [[Chordariopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Ectocarpaceae]]
*** Dzimta: [[Mesosporaceae]]
*** Dzimta: [[Myrionemataceae]]
*** Dzimta: [[Pylaiellaceae]]
** Kārta: [[Fucales]] &lt;small&gt;Bory de Saint-Vincent, 1827&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Bifurcariopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Durvillaeaceae]]
*** Dzimta: [[Fucaceae]]
*** Dzimta: [[Himanthaliaceae]]
*** Dzimta: [[Hormosiraceae]]
*** Dzimta: [[Notheiaceae]]
*** Dzimta: [[Sargassaceae]]
*** Dzimta: [[Seirococcaceae]]
** Kārta: [[Ishigeales]] &lt;small&gt;G.Y. Cho &amp; Boo, 2004&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Ishigeaceae]]
** Kārta: [[Laminariales]] &lt;small&gt;[[Walter Migula|Migula]], 1909&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Akkesiphycaceae]]
*** Dzimta: [[Alariaceae]]
*** Dzimta: [[Chordaceae]]
*** Dzimta: [[Costariaceae]]
*** Dzimta: [[Laminariaceae]]
*** Dzimta: [[Lessoniaceae]]
*** Dzimta: [[Pseudochordaceae]]
** Kārta: [[Nemodermatales]] &lt;small&gt;M. Parente, R.L. Fletcher, F. Rousseau &amp; N. Phillips, 2008&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Nemodermataceae]]
** Kārta: [[Onslowiales]] &lt;small&gt;Draisma &amp; Prud'homme van Reine, 2008&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Onslowiaceae]]
** Kārta: [[Ralfsiales]] &lt;small&gt;Nakamura, 1972&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Neoralfsiaceae]]
*** Dzimta: [[Ralfsiaceae]]
** Kārta: [[Scytosiphonales]] &lt;small&gt;Feldmann, 1949&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Chnoosporaceae]]
*** Dzimta: [[Scytosiphonaceae]]
** Kārta: [[Scytothamnales]] &lt;small&gt;A.F. Peters &amp; M.N. Clayton, 1998&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Scytothamnaceae]]
*** Dzimta: [[Splachnidiaceae]]
** Kārta: [[Sphacelariales]] &lt;small&gt;Migula, 1909&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Sphacelariaceae]]
*** Dzimta: [[Stypocaulaceae]]
** Kārta: [[Sporochnales]] &lt;small&gt;Sauvageau, 1926&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Sporochnaceae]]
** Kārta: [[Syringodermatales]] &lt;small&gt;E.C. Henry, 1984&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Syringodermataceae]]
** Kārta: [[Tilopteridales]] &lt;small&gt;Bessey, 1907&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Halosiphonaceae]]
*** Dzimta: [[Masonophycaceae]]
*** Dzimta: [[Phyllariaceae]]
*** Dzimta: [[Stschapoviaceae]]
*** Dzimta: [[Tilopteridaceae]]
* Klase: [[Pinguiophyceae]]
** Kārta: [[Pinguiochrysidales]]
*** Dzimta: [[Pinguiochrysidaceae]]
* Klase: [[Raphidophyceae]] (Raphidophyta) &lt;small&gt;Chadefaud, 1950&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Raphidomonadales]]
*** Dzimta: [[Vacuolariaceae]]
* Klase: [[Synurophyceae]] &lt;small&gt;Andersen, 1987&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Synurales]] &lt;small&gt;Andersen, 1987&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Mallomonadaceae]]
*** Dzimta: [[Synuraceae]]
* Klase: [[Xanthophyceae]] (Xanthophyta) &lt;small&gt;Allorge &amp; Fritsch, 1935&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Botrydiales]]
*** Dzimta: [[Botrydiaceae]]
** Kārta: [[Chloramoebales]]
*** Dzimta: [[Chloramoebaceae]]
** Kārta: [[Heterogloeales]]
*** Dzimta: [[Heterogloeaceae]]
** Kārta: [[Mischococcales]]
*** Dzimta: [[Botrydiopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Botryochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Centritractaceae]]
*** Dzimta: [[Characiopsidaceae]]
*** Dzimta: [[Chloropediaceae]]
*** Dzimta: [[Gloeobotrydaceae]]
*** Dzimta: [[Gloeopodiaceae]]
*** Dzimta: [[Mischococcaceae]]
*** Dzimta: [[Ophiocytiaceae]]
*** Dzimta: [[Pleurochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Trypanochloridaceae]]
** Kārta: [[Rhizochloridales]]
*** Dzimta: [[Myxochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Rhizochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Rhizogranulochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Rhizounochloridaceae]]
*** Dzimta: [[Stipitococcaceae]]
** Kārta: [[Tribonematales]]
*** Dzimta: [[Heterodendraceae]]
*** Dzimta: [[Heteropediaceae]]
*** Dzimta: [[Neonemataceae]]
*** Dzimta: [[Tribonemataceae]]
*** Dzimta: [[Xanthonemataceae]]
** Kārta: [[Vaucheriales]]
*** Dzimta: [[Vaucheriaceae]]

======Infravalsts: [[Alveolata]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1991&lt;/small&gt;======
Phlyum [[Ciliophora]] &lt;small&gt;Doflein, 1901&lt;/small&gt;
* Apakštips: [[Postciliodesmatophora]]
** Klase: [[Heterotrichea]] &lt;small&gt;Stein, 1859&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Armophorida]]
**** Dzimta: [[Caenomorphidae]]
**** Dzimta: [[Metopidae]]
*** Kārta: [[Clevelandellida]]
**** Dzimta: [[Nyctotheridae]]
*** Kārta: [[Heterotrichida]]
**** Apakškārta: [[Coliphorina]]
***** Dzimta: [[Folliculinidae]]
*** Kārta: [[Licnophorida]]
**** Dzimta: [[Licnophoridae]]
*** Kārta: [[Odontostomatida]] &lt;small&gt;Sawaya, 1940&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Epalxellidae]] &lt;small&gt;Corliss, 1960&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Discomorphellidae]] &lt;small&gt;Corliss, 1960&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Mylestomatidae]] &lt;small&gt;Kahl, Doflein &amp; Reichenow, 1929&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Phacodiniida]]
**** Dzimta: [[Phacodiniidae]]
*** Kārta: [[Plagiotomida]]
**** Dzimta: [[Plagiotomidae]]
** Klase: [[Karyorelictea]] &lt;small&gt;Corliss, 1974&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Protostomatida]]
**** Dzimta: [[Kentrophoridae]]
**** Dzimta: [[Trachelocercidae]]
*** Kārta: [[Loxodida]]
**** Dzimta: [[Cryptopharyngidae]]
**** Dzimta: [[Loxodidae]]
*** Kārta: [[Protoheterotrichida]]
**** Dzimta: [[Geleiidae]]
* Apakštips: [[Intramacronucleata]]
** Klase: [[Spirotrichea]]
*** Apakšklase: [[Choreotrichia]]
**** Kārta: [[Tintinnida]]
***** Dzimta: [[Ascampbelliellidae]]
***** Dzimta: [[Codonellidae]]
***** Dzimta: [[Codonellopsidae]]
***** Dzimta: [[Cyttarocylididae]]
***** Dzimta: [[Dictyocystidae]]
***** Dzimta: [[Epiplocylididae]]
***** Dzimta: [[Metacylididae]]
***** Dzimta: [[Nolaclusiliidae]]
***** Dzimta: [[Petalotrichidae]]
***** Dzimta: [[Ptychocylididae]]
***** Dzimta: [[Rhabdonellidae]]
***** Dzimta: [[Tintinnidae]]
***** Dzimta: [[Tintinnidiidae]]
***** Dzimta: [[Undellidae]]
***** Dzimta: [[Xystonellidae]]
*** Apakšklase: [[Hypotrichia]]
**** Kārta: [[Euplotida]]
***** Apakškārta: [[Discocephalina]]
****** Dzimta: [[Discocephalidae]]
***** Apakškārta: [[Euplotina]]
****** Dzimta: [[Aspidiscidae]]
****** Dzimta: [[Certesiidae]]
****** Dzimta: [[Euplotidae]]
****** Dzimta: [[Gastrocirrhidae]]
****** Dzimta: [[Uronychiidae]]
**** Kārta: [[Kiitrichida]]
***** Dzimta: [[Kiitrichidae]]
*** Apakšklase: [[Stichotrichia]]
** Klase: [[Litostomatea]]
*** Apakšklase: [[Haptoria]] &lt;small&gt;Corliss, 1974&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Cyclotrichiida]]
***** Dzimta: [[Mesodiniidae]]
**** Kārta: [[Haptorida]]
***** Dzimta: [[Acropisthiidae]]
***** Dzimta: [[Didiniidae]]
***** Dzimta: [[Enchelyidae]]
***** Dzimta: [[Helicoprorodontidae]]
***** Dzimta: [[Homalozoonidae]]
***** Dzimta: [[Lacrymariidae]]
***** Dzimta: [[Pseudotrachelocercidae]]
***** Dzimta: [[Spathidiidae]]
***** Dzimta: [[Tracheliidae]]
***** Dzimta: [[Trachelophyllidae]]
**** Kārta: [[Pleurostomatida]]
***** Dzimta: [[Amphileptidae]]
***** Dzimta: [[Litonotidae]]
*** Apakšklase: [[Trichostomatia]]
**** Kārta: [[Entodiniomorphida]]
***** Apakškārta: [[Archistomatina]] &lt;small&gt;de Puytorac, 1974&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Buetschliidae]] &lt;small&gt;Poche, 1913&lt;/small&gt;
***** Apakškārta: [[Blepharocorythina]] &lt;small&gt;Wolska, 1971&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Blepharocorythidae]] &lt;small&gt;Hsiung, 1930&lt;/small&gt;
***** Apakškārta: [[Entodiniomorphina]] &lt;small&gt;Reichenow, Doflein &amp; Reichenow, 1929&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Cycloposthiidae]] &lt;small&gt;Poche, 1913&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Ophryoscolecidae]] &lt;small&gt;Stein, 1859&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Spirodiniidae]] &lt;small&gt;Strelkow, 1939&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Troglodytellidae]] &lt;small&gt;Corliss, 1979&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Vestibuliferida]]
***** Dzimta: [[Balantidiidae]] &lt;small&gt;Reichenow &amp; Reichenow, 1929&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Isotrichidae]] &lt;small&gt;[[Otto Bütschli|Bütschli]], 1889&lt;/small&gt;
** Klase: [[Phyllopharyngea]]
*** Apakšklase: [[Chonotrichia]]
**** Kārta: [[Cryptogemmida]]
***** Dzimta: [[Actinichonidae]]
***** Dzimta: [[Echinichonidae]]
***** Dzimta: [[Inversochonidae]]
***** Dzimta: [[Isochonidae]]
***** Dzimta: [[Isochonopsidae]]
***** Dzimta: [[Stylochonidae]]
**** Kārta: [[Exogemmida]]
***** Dzimta: [[Chilodochonidae]]
***** Dzimta: [[Filichonidae]]
***** Dzimta: [[Heliochonidae]]
***** Dzimta: [[Lobochonidae]]
***** Dzimta: [[Phyllochonidae]]
***** Dzimta: [[Spirochonidae]]
*** Apakšklase: [[Phyllopharyngia]]
**** Kārta: [[Chlamydodontida]]
***** Dzimta: [[Chilodonellidae]]
***** Dzimta: [[Chitonellidae]]
***** Dzimta: [[Chlamydodontidae]]
***** Dzimta: [[Kryoprorodontidae]]
***** Dzimta: [[Lynchellidae]]
**** Kārta: [[Dysteriida]]
***** Dzimta: [[Dysteriidae]]
***** Dzimta: [[Hartmannulidae]]
***** Dzimta: [[Kyaroikeidae]]
***** Dzimta: [[Plesiotrichopidae]]
*** Apakšklase: [[Suctoria]]
**** Kārta: [[Endogenida]]
***** Dzimta: [[Acinetidae]]
***** Dzimta: [[Acinetopsidae]]
***** Dzimta: [[Corynophryidae]]
***** Dzimta: [[Dendrosomatidae]]
***** Dzimta: [[Enchelyomorphidae]]
***** Dzimta: [[Endosphaeridae]]
***** Dzimta: [[Pseudogemmidae]]
***** Dzimta: [[Tokophryidae]]
***** Dzimta: [[Trichophryidae]]
**** Kārta: [[Evaginogenida]]
***** Dzimta: [[Discophryidae]]
***** Dzimta: [[Rhynchophryidae]]
**** Kārta: [[Exogenida]]
***** Dzimta: [[Dendrosomididae]]
***** Dzimta: [[Dentacinetidae]]
***** Dzimta: [[Ephelotidae]]
***** Dzimta: [[Lecanophryidae]]
***** Dzimta: [[Manuelophryidae]]
***** Dzimta: [[Metacinetidae]]
***** Dzimta: [[Ophryodendridae]]
***** Dzimta: [[Paracinetidae]]
***** Dzimta: [[Phalacrocleptidae]]
***** Dzimta: [[Podophryidae]]
***** Dzimta: [[Praethecacinetidae]]
***** Dzimta: [[Rhabdophryidae]]
***** Dzimta: [[Severonidae]]
***** Dzimta: [[Spelaeophryidae]]
***** Dzimta: [[Tachyblastonidae]]
***** Dzimta: [[Thecacinetidae]]
** Klase: [[Colpodea]]
*** Kārta: [[Colpodida]]
**** Dzimta: [[Colpodidae]]
** Klase: [[Nassophorea]]
*** Kārta: [[Nassulida]]
**** Dzimta: [[Nassulidae]]
**** Dzimta: [[Paranassulidae]]
*** Kārta: [[Microthoracida]]
**** Dzimta: [[Discotrichidae]]
**** Dzimta: [[Leptopharyngidae]]
**** Dzimta: [[Microthoracidae]]
*** Kārta: [[Synhymeniida]]
**** Dzimta: [[Nassulopsidae]]
**** Dzimta: [[Orthodonellidae]]
**** Dzimta: [[Scaphidiodontidae]]
** Klase: [[Prostomatea]]
*** Kārta: [[Prostomatida]]
**** Dzimta: [[Metacystidae]]
*** Kārta: [[Prorodontida]]
**** Dzimta: [[Balanionidae]]
**** Dzimta: [[Colepidae]]
**** Dzimta: [[Holophryidae]]
**** Dzimta: [[Placidae]]
**** Dzimta: [[Plagiocampidae]]
**** Dzimta: [[Prorodontidae]]
**** Dzimta: [[Urotrichidae]]
** Klase: [[Plagiopylea]]
*** Kārta: [[Plagiopylida]] &lt;small&gt;Small &amp; Lynn, 1985&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Plagiopylidae]]
**** Dzimta: [[Sonderidae]]
** Klase: [[Oligohymenophorea]]
*** Apakšklase: [[Peniculia]]
**** Kārta: [[Peniculida]]
***** Apakškārta: [[Frontoniina]]
****** Dzimta: [[Clathrostomatidae]]
****** Dzimta: [[Frontoniidae]]
****** Dzimta: [[Lembadionidae]]
****** Dzimta: [[Maritujidae]]
****** Dzimta: [[Stokesiidae]]
***** Apakškārta: [[Parameciina]]
****** Dzimta: [[Neobursaridiidae]]
****** Dzimta: [[Parameciidae]]
****** Dzimta: [[Urocentridae]]
*** Apakšklase: [[Hymenostomatia]]
**** Dzimta: [[Glaucomidae]]
**** Dzimta: [[Ichthyopthiriidae]]
**** Dzimta: [[Ophryoglenidae]]
**** Dzimta: [[Tetrahymenidae]] &lt;small&gt;Corliss, 1952&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Turaniellidae]]
*** Apakšklase: [[Scuticociliatia]]
**** Kārta: [[Philasterida]]
***** Dzimta: [[Cinetochilidae]]
***** Dzimta: [[Cohnilembidae]]
***** Dzimta: [[Cryptochilidae]]
***** Dzimta: [[Entodiscidae]]
***** Dzimta: [[Entorhipidiidae]]
***** Dzimta: [[Loxocephalidae]]
***** Dzimta: [[Orchitophryidae]]
***** Dzimta: [[Paralembidae]]
***** Dzimta: [[Parauronematidae]]
***** Dzimta: [[Philasteridae]]
***** Dzimta: [[Pseudocohnilembidae]]
***** Dzimta: [[Schizocaryidae]]
***** Dzimta: [[Thigmophryidae]]
***** Dzimta: [[Thyrophylacidae]]
***** Dzimta: [[Uronematidae]]
**** Kārta: [[Pleuronematida]]
***** Dzimta: [[Calyptotrichidae]]
***** Dzimta: [[Ctedoctematidae]]
***** Dzimta: [[Cyclidiidae (ciliate)|Cyclidiidae]]
***** Dzimta: [[Dragescoidae]]
***** Dzimta: [[Histiobalantiidae]]
***** Dzimta: [[Peniculistomatidae]]
***** Dzimta: [[Pleuronematidae]]
**** Kārta: [[Thigmotrichida]]
***** Dzimta: [[Ancistridae]]
***** Dzimta: [[Hemispeiridae]]
***** Dzimta: [[Hysterocinetidae]]
***** Dzimta: [[Nucleocorbulidae]]
*** Apakšklase: [[Astomatia]]
**** Kārta: [[Astomatida]]
***** Dzimta: [[Anoplophryidae]]
***** Dzimta: [[Archiastomatidae]]
***** Dzimta: [[Clausilocolidae]]
***** Dzimta: [[Contophryidae]]
***** Dzimta: [[Haptophryidae]]
***** Dzimta: [[Hoplitophryidae]]
***** Dzimta: [[Intoshellinidae]]
***** Dzimta: [[Maupasellidae]]
***** Dzimta: [[Radiophryidae]]
*** Apakšklase: [[Apostomatia]]
**** Kārta: [[Apostomatida]]
***** Dzimta: [[Colliniidae]]
***** Dzimta: [[Cyrtocaryidae]]
***** Dzimta: [[Foettingeriidae]]
**** Kārta: [[Astomatophorida]]
***** Dzimta: [[Opalinopsidae]]
**** Kārta: [[Pilisuctorida]]
***** Dzimta: [[Conidophryidae]]
*** Apakšklase: [[Peritrichia]]
**** Kārta: [[Mobilida]]
***** Dzimta: [[Leiotrochidae]]
***** Dzimta: [[Polycyclidae]]
***** Dzimta: [[Trichodinidae]]
***** Dzimta: [[Urceolariidae]]
**** Kārta: [[Sessilida]]
***** Dzimta: [[Ellobiophryidae]]
***** Dzimta: [[Epistylididae]]
***** Dzimta: [[Lagenophryidae]]
***** Dzimta: [[Operculariidae]]
***** Dzimta: [[Rovinjellidae]]
***** Dzimta: [[Scyphidiidae]]
***** Dzimta: [[Vaginicolidae]]
***** Dzimta: [[Vorticellidae]]
***** Dzimta: [[Zoothamniidae]]

Tips: [[Myzozoa]] &lt;small&gt;T. Cavalier-Smith &amp; E.E. Chao, 2004&lt;/small&gt;
* Apakštips: [[Apicomplexa]]
** Infratips: [[Apicomonada]]
*** Klase: [[Apicomonadea]]
**** Kārta: [[Colpodellida]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Colpodellidae]] &lt;small&gt;Simpson &amp; Patterson, 1996&lt;/small&gt;
** Infratips: [[Sporozoa]]
*** Klase: [[Aconoidasida]] &lt;small&gt;Mehlhorn, Peters &amp; Haberkorn, 1980&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Haemosporida]] &lt;small&gt;[[Vasily Danilewsky|Danilewsky]], 1885&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Garniidae]] &lt;small&gt;Lainson, Landau &amp; Shaw, 1971&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Haemoproteidae]] &lt;small&gt;Doflein, 1916&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Leucocytozoidae]] &lt;small&gt;Fallis &amp; Bennett, 1961&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Plasmodiidae]] &lt;small&gt;Mesnil, 1903&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Piroplasmorida]] &lt;small&gt;Wenyon, 1926&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Haemohormidiidae]]
*** Klase: [[Coccidea]]
**** Kārta: [[Agamococcidiorida]]
***** Dzimta: [[Gemmocystidae]]
***** Dzimta: [[Rhytidocystidae]]
**** Kārta: [[Eucoccidiorida]] &lt;small&gt;Léger &amp; Duboscq, 1910&lt;/small&gt;
***** Apakškārta: [[Adeleorina]] &lt;small&gt;Léger, 1911&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Adeleidae]]
****** Dzimta: [[Dactylosomatidae]]
****** Dzimta: [[Haemogregarinidae]]
****** Dzimta: [[Hepatozoidae]] &lt;small&gt;Wenyon, 1926&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Karyolysidae]]
****** Dzimta: [[Klossiellidae]]
****** Dzimta: [[Legerellidae]]
***** Apakškārta: [[Eimeriorina]] &lt;small&gt;Léger, 1911&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Aggregatidae]]
****** Dzimta: [[Calyptosporiidae]]
****** Dzimta: [[Cryptosporidiidae]] &lt;small&gt;Léger, 1911&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Eimeriidae]] &lt;small&gt;Minchin, 1903&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Elleipsisomatidae]]
****** Dzimta: [[Lankesterellidae]]
****** Dzimta: [[Sarcocystidae]]
****** Dzimta: [[Selenococcidiidae]]
****** Dzimta: [[Spirocystidae]]
**** Kārta: [[Ixorheorida]]
***** Dzimta: [[Ixorheidae]]
**** Kārta: [[Protococcidiorida]]
***** Dzimta: [[Angeiocystidae]]
***** Dzimta: [[Eleutheroschizonidae]]
***** Dzimta: [[Grelliidae]]
***** Dzimta: [[Mackinnoniidae]]
***** Dzimta: [[Myriosporidae]]
*** Klase: [[Gregarinasina]]
**** Kārta: [[Archigregarinorida]] &lt;small&gt;Grassé &amp; Schrével, 1953&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Exoschizonidae]]
***** Dzimta: [[Selenidioididae]]
**** Kārta: [[Eugregarinorida]]
***** Apakškārta: [[Aseptatorina]]
****** Dzimta: [[Aikinetocystidae]]
****** Dzimta: [[Ganymedidae]]
****** Dzimta: [[Lecudinidae]]
****** Dzimta: [[Monocystidae]]
****** Dzimta: [[Selenidiidae]]
****** Dzimta: [[Urosporidae]]
***** Apakškārta: [[Blastogregarinorina]]
****** Dzimta: [[Siedleckiidae]]
***** Apakškārta: [[Septatorina]]
****** Dzimta: [[Actinocephalidae]]
****** Dzimta: [[Cephaloidophoridae]]
****** Dzimta: [[Cephalolobidae]]
****** Dzimta: [[Didymophoridae]]
****** Dzimta: [[Gregarinidae]]
****** Dzimta: [[Metameridae]]
****** Dzimta: [[Porosporidae]]
****** Dzimta: [[Uradiophoridae]]
**** Kārta: [[Neogregarinorida]] &lt;small&gt;Grassé &amp; Schrével, 1953&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Caulleryellidae]]
***** Dzimta: [[Gigaductidae]]
***** Dzimta: [[Lipotrophidae]]
***** Dzimta: [[Ophryocystidae]]
***** Dzimta: [[Schizocystidae]]
***** Dzimta: [[Syncystidae]]
*** Klase: [[Piroplasmea]]
**** Kārta: [[Piroplasmida]] &lt;small&gt;Wenyon, 1926&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Anthemosomatidae]]
***** Dzimta: [[Babesiidae]] &lt;small&gt;Poche, 1913&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Dactylosomidae]]
***** Dzimta: [[Theileriidae]]
* Apakštips: [[Dinozoa]]
** Infratips: [[Protalveolata]]
*** Klase: [[Colponemea]]
**** Kārta: [[Colponemida]]
***** Dzimta: [[Colponemidae]]
**** Kārta: [[Algovorida]]
***** Dzimta: [[Algovoridae]]
*** Klase: [[Myzomonadea]]
**** Kārta: [[Voromonadida]]
***** Dzimta: [[Voromonadidae]]
**** Kārta: [[Chilovorida]]
***** Dzimta: [[Chilovoridae]]
*** Klase: [[Ellobiopsea]]
**** Kārta: [[Ellobiopsida]]
***** Dzimta: [[Ellobiopsidae]]
** Infratips: [[Dinoflagellata]] (Dinophyta) &lt;small&gt;Bütschli, 1885&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Blastodiniophyceae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Blastodiniales]] &lt;small&gt;Chatton, 1906&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Apodiniaceae]]
***** Dzimta: [[Blastodiniaceae]] &lt;small&gt;Cavers, 1913&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Cachonellaceae]] &lt;small&gt;Siva, 1980&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Haplozoaceae]] &lt;small&gt;Chatton, 1920&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Oodiniaceae]] &lt;small&gt;Chatton, 1920&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Protoodiniaceae]]
*** Klase: [[Dinophyceae]] &lt;small&gt;(Bütschli, 1885) Pascher, 1914&lt;/small&gt;
**** Apakšklase: [[Dinophysiphycidae]] &lt;small&gt;Möhn &amp; Fensome, 1993&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Dinophysiales]] &lt;small&gt;Kofoid, 1926&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Amphisoleniaceae]] &lt;small&gt;Lindemann, 1928&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Dinophysiaceae]] &lt;small&gt;F.R. von Stein, 1883&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Oxyphysiaceae]] &lt;small&gt;Sournia, 1984&lt;/small&gt;
**** Apakšklase: [[Gymnodiniophycidae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Gymnodiniales]] &lt;small&gt;Apstein, 1909&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Actiniscaceae]] &lt;small&gt;Kützing, 1844&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Entomosigmaceae]]
****** Dzimta: [[Gymnodiniaceae]] &lt;small&gt;Lankester, 1885&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Polykrikaceae]] &lt;small&gt;Kofoid &amp; Swezy, 1921&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Tovelliaceae]] &lt;small&gt;Moestrup, Lindberg &amp; Daugbjerg, 2005&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Warnowiceae]] &lt;small&gt;Lindemann, 1928&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Ptychodiscales]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Brachydiniaceae]] &lt;small&gt;Sournia, 1972&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Ptychodiscaceae]] &lt;small&gt;Willey &amp; Hickson, 1909&lt;/small&gt;
**** Apakšklase: [[Peridiniphycidae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Gonyaulacales]] &lt;small&gt;Taylor, 1980&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Ceratiineae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Ceratiaceae]] &lt;small&gt;Willey &amp; Hickson, 1909&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Cladopyxiineae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Cladopyxiaceae]] &lt;small&gt;Stein, 1883&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Goniodomineae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Goniodomaceae]] &lt;small&gt;Lindemann, 1928&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Pyrocystaceae]] &lt;small&gt;Apstein, 1909&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Gonyaulacineae]] &lt;small&gt;(Taylor, 1980)&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Ceratocoryaceae]] &lt;small&gt;Lindemann, 1928&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Gonyaulacaceae]]
***** Kārta: [[Peridiniales]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Heterocapsineae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Heterocapsaceae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
****** Apakškārta: [[Peridiniinae]] &lt;small&gt;(Haeckel, 1894)&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Peridiniaceae]] &lt;small&gt;Ehrenberg, 1831&lt;/small&gt;
******* Dzimta: [[Podolampaceae]] &lt;small&gt;Lindemann, 1928&lt;/small&gt;
**** Apakšklase: [[Prorocentrophycidae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Prorocentrales]] &lt;small&gt;Lemmermann, 1910&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Prorocentraceae]] &lt;small&gt;Stein, 1883&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Noctiluciphyceae]] &lt;small&gt;Fensome, 1993&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Noctilucales]] &lt;small&gt;Haeckel, 1894&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Kofoidiniaceae]] &lt;small&gt;Taylor, 1976&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Leptodiscaceae]] &lt;small&gt;Taylor, 1976&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Noctilucaceae]] &lt;small&gt;[[William Saville-Kent|Saville-Kent]], 1881&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Syndiniophyceae]] &lt;small&gt;Loeblich III, 1976&lt;/small&gt;
**** Kārta: [[Syndiniales]] &lt;small&gt;Loeblich III, 1976&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Amoebophryaceae]] &lt;small&gt;J. Cachon &amp; Loeblich III,1970&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Coccidiniaceae]]
***** Dzimta: [[Duboscquellaceae]] &lt;small&gt;Chatton, 1920&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Oxyrrhinaceae]] &lt;small&gt;Sournia, 1984&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Sphaeriparaceae]]
***** Dzimta: [[Spiromonadaceae]] &lt;small&gt;Hollande &amp; Grassé, 1952&lt;/small&gt;
***** Dzimta: [[Syndiniaceae]] &lt;small&gt;Chatton, 1920&lt;/small&gt;

====Nodalījums: [[Haptophyta]] (Prymnesiophyta) &lt;small&gt;Hibberd &amp; Cavalier-Smith, 1986&lt;/small&gt;====
* Klase: [[Pavlovophyceae]]
** Kārta: [[Pavlovales]]
*** Dzimta: [[Pavlovaceae]]
* Klase: [[Prymnesiophyceae]]
** Kārta: [[Coccolithales]] &lt;small&gt;Schwarz, 1932&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Calcidiscaceae]]
*** Dzimta: [[Coccolithaceae]]
*** Dzimta: [[Hymenomonadaceae]]
*** Dzimta: [[Pleurochrysidaceae]]
*** Dzimta: [[Reticulosphaeraceae]]
** Kārta: [[Isochrysidales]] &lt;small&gt;Pascher, 1910&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Isochrysidaceae]]
*** Dzimta: [[Noelaerhabdaceae]]
** Kārta: [[Phaeocystales]]
*** Dzimta: [[Phaeocystaceae]]
** Kārta: [[Prymnesiales]]
*** Dzimta: [[Prymnesiaceae]]
** Kārta: [[Syracosphaerales]]
*** Dzimta: [[Rhabdosphaeraceae]]
*** Dzimta: [[Syracosphaeraceae]]
** Kārta: [[Zygodiscales]]
*** Dzimta: [[Braarudosphaeraceae]]
*** Dzimta: [[Helicosphaeraceae]]

==== Nodalījums: [[Cryptophyta]] &lt;small&gt;Pascher, 1914&lt;/small&gt; ====
* Klase: [[Cryptophyceae]] &lt;small&gt;Pascher, 1913&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Cryptomonadales]] &lt;small&gt;Pascher, 1913&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Campylomonadaceae]]
*** Dzimta: [[Cryptomonadaceae]]
*** Dzimta: [[Hemiselmidaceae]]
*** Dzimta: [[Hilleaceae]]
** Kārta: [[Goniomonadales]]
*** Dzimta: [[Goniomonadaceae]]

===[[Excavata]] &lt;small&gt;(Cavalier-Smith) Simpson, 2003&lt;/small&gt;===

====[[Eozoa]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2003&lt;/small&gt;====

=====Tips: [[Loukozoa]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1999&lt;/small&gt;=====
* Klase: [[Jakobea]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1999&lt;/small&gt;
** Kārta: [[Jakobida]]
*** Dzimta: [[Histionidae]]
*** Dzimta: [[Jakobidae]]
* Klase: [[Malawimonadea]]
** Kārta: [[Malawimonadida]]
*** Dzimta: [[Malawimonadidae]]

=====Tips: [[Metamonada]] &lt;small&gt;Grassé 1952&lt;/small&gt;=====
* Apakštips: [[Anaeromonada]]
** Klase: [[Anaeromonadea]]
*** Kārta: [[Trimastigida]]
**** Dzimta: [[Trimastigidae]]
*** Kārta: [[Oxymonadida]]
**** Dzimta: [[Oxymonadidae]]
**** Dzimta: [[Polymastigidae]]
**** Dzimta: [[Pyrsonymphidae]]
**** Dzimta: [[Saccinobaculidae]]
**** Dzimta: [[Streblomastigidae]]
* Apakštips: [[Trichozoa]]
** Virsklase: [[Parabasalia]]
*** Klase: [[Trichomonadea]]
**** Kārta: [[Trichomonadida]]
***** Dzimta: [[Calonymphidae]]
***** Dzimta: [[Cochlosomatidae]]
***** Dzimta: [[Devescovinidae]]
***** Dzimta: [[Monocercomonadidae]]
***** Dzimta: [[Trichomonadidae]]
**** Kārta: [[Lophomonadida]]
***** Dzimta: [[Deltotrichonymphidae]]
***** Dzimta: [[Joeniidae]]
***** Dzimta: [[Kofoidiidae]]
***** Dzimta: [[Lophomonadidae]]
***** Dzimta: [[Microjoeniidae]]
***** Dzimta: [[Rhizonymphidae]]
**** Kārta: [[Spirotrichonymphida]]
***** Dzimta: [[Holomastigotidae]]
***** Dzimta: [[Holomastigotoididae]]
***** Dzimta: [[Spirotrichonymphidae]]
*** Klase: [[Trichonymphea]]
**** Kārta: [[Trichonymphida]]
***** Dzimta: [[Eucomonymphidae]]
***** Dzimta: [[Hoplonymphidae]]
***** Dzimta: [[Spirotrichosomidae]]
***** Dzimta: [[Staurojoeninidae]]
***** Dzimta: [[Teranymphidae]]
***** Dzimta: [[Trichonymphidae]]
** Virsklase: [[Carpediemonadia]]
*** Klase: [[Carpediemonadea]]
**** Kārta: [[Carpediemonadida]]
***** Dzimta: [[Carpediemonadidae]]
** Virsklase: [[Eopharyngia]]
*** Klase: [[Trepomonadea]]
**** Apakšklase: [[Diplozoa]]
***** Kārta: [[Distomatida]] &lt;small&gt;Klebs, 1892&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Hexamitidae]] &lt;small&gt;Kent, 1880&lt;/small&gt;
***** Kārta: [[Giardiida]] &lt;small&gt;Kunstler, 1882&lt;/small&gt;
****** Dzimta: [[Giardiidae]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1996&lt;/small&gt;
**** Apakšklase: [[Enteromonadia]]
***** Kārta: [[Enteromonadida]]
****** Dzimta: [[Enteromonadidae]] &lt;small&gt;Kulda &amp; Nohýnková, 1976&lt;/small&gt;
*** Klase: [[Retortamonadea]]
**** Kārta: [[Retortamonadida]]
***** Dzimta: [[Retortamonadidae]] &lt;small&gt;Wenrich, 1932&lt;/small&gt;

==[[Discicristata]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 2003&lt;/small&gt;==

===Tips: [[Percolozoa]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith 1991&lt;/small&gt;===
* Klase: [[Heterolobosea]]
** Kārta: [[Schizopyrenida]] &lt;small&gt;Singh, 1952&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Gruberellidae]]
*** Dzimta: [[Vahlkampfiidae]]
** Kārta: [[Acrasida]] &lt;small&gt;(Schröter), Page &amp; Blanton, 1985&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Acrasidae]]
** Kārta: [[Lyromonadida]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Lyromonadidae]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
* Klase: [[Percolatea]]
** Kārta: [[Percolomonadida]]
*** Dzimta: [[Percolatea]]
** Kārta: [[Pseudociliatida]] &lt;small&gt;Corliss &amp; Lipscomb, 1982&lt;/small&gt;
*** Dzimta: [[Stephanopogonidae]] &lt;small&gt;Corliss, 1961&lt;/small&gt;

===Tips: [[Euglenozoa]] (Euglenophyta) &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1981&lt;ref name=C-S1981&gt;{{publikācijas atsauce | author = T. Cavalier-Smith | title = Eukaryote kingdoms: seven or nine | url = https://archive.org/details/bio-systems_1981_14_3-4/page/461 | journal = BioSystems | year = 1981 | volume = 14 | pages = 461–481 | doi = 10.1016/0303-2647(81)90050-2 | pmid = 7337818| issue = 3–4}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;===
* Apakštips: [[Plicostoma]]
** Klase: [[Euglenoidea]] &lt;small&gt;Bütschli, 1884&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Euglenales]]
**** Dzimta: [[Euglenaceae]]
*** Kārta: [[Petalomonadida]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Petalomonadaceae]]
*** Kārta: [[Peranemida]] &lt;small&gt;Bütschli, 1884&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Peranemataceae]] &lt;small&gt;Dujardin, 1841&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Rhabdomonadida]] &lt;small&gt;Leedale, 1967&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Rhabdomonadaceae]]
** Klase: [[Diplonemea]]
*** Kārta: [[Diplonemida]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Diplonemidae]] &lt;small&gt;Cavalier-Smith, 1993&lt;/small&gt;
* Apakštips: [[Saccostoma]]
** Klase: [[Kinetoplastea]]
*** Kārta: [[Bodonida]] &lt;small&gt;Hollande, 1952&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Bodonidae]] &lt;small&gt;Bütschli, 1887&lt;/small&gt;
*** Kārta: [[Trypanosomatida]] &lt;small&gt;(Kent, 1880) Hollande, 1952&lt;/small&gt;
**** Dzimta: [[Trypanosomatidae]] &lt;small&gt;Doflein, 1901&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Protisti]]</text>
      <sha1>81jwjq9lqvut4zi5eklz5waf421psll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnija perhlorāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455013</id>
    <revision>
      <id>4483472</id>
      <parentid>4393503</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:42:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6244" sha1="c540d4qjrd37r5j4ztw0jg3gbdpwifl" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Magnesium_perchlorate.svg|200px]]&lt;br /&gt;Magnija perhlorāta formulvienības struktūrformula &lt;br /&gt;[[Attēls:Magnija perhlorāts 01.jpg|180px]]&lt;br /&gt;Pudele ar anhidronu&lt;br /&gt;[[Attēls:Magnesium perchlorate hexahydrate.jpg|230px]]&lt;br /&gt;Magnija perhlorāta heksahidrāta paraugs
|       citi nosaukumi = anhidrons
|           CAS numurs = 10034-81-8&lt;br /&gt;64010-42-0 (hidrāts)&lt;br /&gt;13446-19-0 (heksahidrāts)
|      ķīmiskā formula = Mg(ClO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 223,206
|              blīvums = bezūdens vielai 2210
|  kušanas temperatūra = 251 °C (bezūdens viela)
| viršanas temperatūra = sadalās
| šķīdība ūdenī        = 99,601 g uz 100 ml
|                 citi =
}}
'''Magnija perhlorāts''' (Mg(ClO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) ir [[magnijs|magnija]] un [[perhlorskābe]]s sāls. Tā ir balta pulverveida viela, kas ir spēcīgs [[oksidētājs]]. Bezūdens magnija perhlorāts ir ārkārtīgi [[higroskopiskums|higroskopisks]], tādēļ to sauc arī par '''anhidronu'''. Anhidrons spēj piesaistīt līdz pat 60% ūdens no savas masas. Heksahidrāts Mg(ClO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; · 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O ir adatveida kristāli, kas pie 147 °C izšķīst savā kristalizācijas ūdenī. 

== Iegūšana ==
Iegūst, [[magnija hidroksīds|magnija hidroksīdam]] vai magnija oksīdam reaģējot ar perhlorskābi.
:Mg(OH)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 2HClO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ⟶ Mg(ClO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 2H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O 

[[Vārglāze|Vārglāzē]] ar tīru 30% perhlorskābi pakāpeniski pievieno [[magnija oksīds|magnija oksīdu]] līdz piesātinājumam. Lieko MgO nofiltrē caur porainu stikla plāksnīti, bet filtrātu neitralizē ar perhlorskābi līdz vāji skābai reakcijai, kā indikatoru lietojot [[Kongo sarkanais|Kongo sarkano]].  Ietvaicē līdz kristalizācijas sākumam un atdzesē. Iegūto heksahidrātu vēlreiz [[pārkristalizēšana|pārkristalizē]]. Lai iegūtu bezūdens sāli, heksahidrātu karsē [[porcelāna bļodiņa|porcelāna bļodiņā]], kamēr tas izkūst (izšķīst kristalizācijas ūdenī). Ietvaicējot tālāk, [[šķīdums]] atkal sacietē, jo veidojas magnija perhlorāta trihidrāts. To sacietēšanas laikā maisot karsē, nepārsniedzot 230 °C temperatūru. Iztur 1—2 stundas. Pēc tam atdzesē, sasmalcina, ieber [[apaļkolba|apaļkolbā]] un vēlreiz izkarsē vakuumā. Glabā cieši noslēgtā traukā, bet vislabāk — aizkausētā [[ampula|ampulā]].&lt;ref&gt;Карякин Ю. В., Ангелов И. И. ''Чистые химические вещества''. Москва : Химия, 1974, 223. lpp. {{krieviski}}&lt;/ref&gt;

== Ķīmiskās īpašības ==
{{sprādzienbīstams|Maisījumi ar organiskām vielām ir eksplozīvi, jutīgi pret triecienu.}}

Šķīdinot ūdenī, izdalās daudz siltuma, tādēļ ūdeni jāņem lielā pārākumā. Magnija perhlorāts labi šķīst arī citos polāros [[Šķīdinātājs|šķīdinātājos]].

{| class=&quot;wikitable left&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%;&quot;
|-
| class=&quot;hintergrundfarbe6&quot; colspan=&quot;13&quot; | '''Magnija perhlorāta šķīdība dažos šķīdinātājos pie 25 °C'''&lt;ref name=&quot;Long&quot;&gt;Long, J.R.: ''Perchlorate safety: Reconciling inorganic and organic guidelines'' in Chem. Health Safety 9 (2002) 12-18, {{DOI|10.1016/S1074-9098(02)00294-0}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Willard&quot;&gt;Willard, H.H.; Smith, G.F.: ''The Perchlorates of the Alkali and Alkaline Earth Metals and Ammonium. Their Solubility in Water and Other Solvents'' in J. Am. Chem. Soc. 45 (1923) 286—297, {{DOI|10.1021/ja01655a004}}.&lt;/ref&gt;
|-
| class=&quot;hintergrundfarbe5&quot; align=&quot;left&quot; | Šķīdinātājs
| [[Ūdens]] || [[Metanols]] || [[Etanols]] || [[Propanols|1-Propanols]] || [[Acetons]] || [[Etilacetāts]] || [[Dietilēteris]]
|-
| class=&quot;hintergrundfarbe5&quot; align=&quot;left&quot; | Šķīdība gramos uz 100 g šķīdinātāja
| 99,601 || 51,838 || 23,962 || 73,400 || 42,888 || 70,911 || 0,291
|}

== Izmantošana ==
Bezūdens magnija perhlorātu jeb anhidronu izmanto gāzu pilnīgai atbrīvošanai no ūdens tvaikiem (dziļajai žāvēšanai).&lt;ref&gt;{{cite journal
| title = The Preparation and Properties of Magnesium Perchlorate and its Use as a Drying Agent
| author = H. H. Willard, G. F. Smith
| journal = [[Journal of the American Chemical Society]]
| year = 1922
| volume = 44
| issue = 10
| pages = 2255–2259
| doi = 10.1021/ja01431a022
| url = https://zenodo.org/record/1428802
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal
| title = Preparation of perlite-based magnesium perchlorate desiccant with colour indicator
| url = https://archive.org/details/sim_talanta_1994-05_41_5/page/633
| author = L. Wu, H. He
| journal = The Chemical Educator
| year = 1994
| volume = 41
| issue = 5
| pages = 633–637
| doi = 10.1016/0039-9140(94)80041-3
}}&lt;/ref&gt; Magnija perhlorātu var reģenerēt, karsējot [[vakuums|vakuumā]] pie 220 °C, taču to nedrīkst darīt, ja ar to ir žāvētas [[Organiskās vielas|organiskas vielas]], jo var notikt [[eksplozija]]. Magnija perhlorāts, uzsūcot ūdeni, sacietē, tādēļ var tikt bloķēta gāzes plūsma, un ieteicamāk ir kā sausinātāju lietot [[fosfora pentoksīds|fosfora pentoksīdu]], kas veido šķidrumu. Piesātināta ūdens tvaika spiediens virs anhidrona ir 70 mPa, bet virs P&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; — tikai 3 mPa. Taču anhidrons spēj uzsūkt pēc masas daudz vairāk ūdens, nekā fosfora pentoksīds, bez tam anhidrons ir neitrāls savienojums, ar ko var žāvēt visdažādākās gāzes. 

== Interesanti fakti ==
Magnija perhlorāts kopā ar citiem [[perhlorāti]]em atrasts uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas ar [[spektroskopija]]s metodi.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Chojnacki|first=Matt|last2=Massé|first2=Marion|last3=Hanley|first3=Jennifer|last4=James J. Wray|last5=McEwen|first5=Alfred S.|last6=Murchie|first6=Scott L.|last7=Wilhelm|first7=Mary Beth|last8=Ojha|first8=Lujendra|date=2015|title=Spectral evidence for hydrated salts in recurring slope lineae on Mars|journal=Nature Geoscience|language=en|volume=8|issue=11|pages=829–832|doi=10.1038/ngeo2546|issn=1752-0908}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Magnesium perchlorate|magnija perhlorāts}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Magnijs]]
[[Kategorija:Perhlorāti]]
[[Kategorija:Desikanti]]</text>
      <sha1>c540d4qjrd37r5j4ztw0jg3gbdpwifl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumpuči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455487</id>
    <revision>
      <id>4483348</id>
      <parentid>3615692</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:13:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11416" sha1="gqlx2tby8xf4o2stm7bakf56k7g71ue" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|           attēls = Helvella crispa 031130w.jpg
|    att_nosaukums = Krokainais rumpucis (''Helvella crispa'')
|           valsts = Fungi
|        valsts_lv = Sēnes
|      apakšvalsts = Dikarya
|   apakšvalsts_lv = Augstākās sēnes
|       nodalījums = Ascomycota
|    nodalījums_lv = Asku sēnes
|         apakšnod = Pezizomycotina
|      apakšnod_lv = Kaussēņu apakšnodalījums
|            klase = Pezizomycetes
|         klase_lv = Kaussēņu klase
|       apakšklase = Pezizomycetidae
|    apakšklase_lv = Kaussēņu apakšklase
|            kārta = Pezizales
|         kārta_lv = Kaussēņu kārta
|           dzimta = Helvellaceae
|        dzimta_lv = Rumpuču dzimta
|            ģints = Helvella
|         ģints_lv = Rumpuči
|             suga = 
|          suga_lv = 
|            klada =
|         klada_lv = 
|         binomial = 
|         sinonīmi = 
|        izplatība = 
|      kategorijas = nē 
}}

'''Rumpuči''' (''Helvella'') ir Latvijā samērā reti sastopamu [[Sēnes|sēņu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kura 2016. gadā saturēja 105 sugas, no kurām Latvijā 2020. gadā atrastas desmit.&lt;ref name=&quot;lmb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2020|04|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/groups/692171774191013/?multi_permalinks=3756363571105136 Mikologu biedrības FB lapa: Latvijā identificēta agrāk tajā neatrasta rumpuču suga.] 2020. gada aprīlis&lt;/ref&gt;

Ģints nosaukums veidots no latīņu valodas vārda &quot;dzeltens&quot; ({{val-la|helvus}}), tomēr starp rumpučiem nav nevienas tīri dzeltenas krāsas sēnes.&lt;ref&gt;Helmut Genaust: ''Etymological dictionary of botanical plant names.'' 3rd, completely revised and expanded edition. Nikol, Hamburg 2005, ISBN 3-937872-16-7 , p. 379 (reprinted in 1996).&lt;/ref&gt; Pazīstamākais no rumpučiem — krokainais rumpucis — ir bālgani dzeltenīgs.

Pašlaik vēl nav veikti nopietni rumpuču [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi, kuri parasti ļoti būtiski maina sēņu agrāko klasifikāciju.&lt;ref name=&quot;Kuo&quot;&gt;[http://www.mushroomexpert.com/helvella.html Kuo, M. (2012, October). ''Saddles: The genus Helvella.'']. MushroomExpert.Com ('''angliski''')&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
[[Attēls:2012-03-20 Helvella leucomelaena (Pers.) Nannf 206877.jpg|thumb|250px|[[Melnbaltais rumpucis]]]]
[[Attēls:Slate Grey Saddle - Helvella lacunosa (38558310911).jpg|thumb|250px|[[Dobais rumpucis]]]]
[[Attēls:Helvella elastica.jpg|thumb|250px|[[Elastīgais rumpucis]] — ģints tipiskā suga]]
[[Attēls:Vrbenské rybníky - Helvella acetabulum 01.jpg|thumb|250px|[[Kausa rumpucis]]]]
[[Attēls:2010-10-02 Helvella macropus 1 63059 cropped.jpg|thumb|250px|[[Kātkausa rumpucis]]]]
[[Attēls:Helvella queletii 313780.jpg|thumb|250px|[[Kelē rumpucis]]]]
[[Attēls:Helvella corium.jpg|thumb|250px|[[Melnais rumpucis]]]]
[[Attēls:Helvella atra (38578665981).jpg|thumb|250px|[[Tumšais rumpucis]]]]
* '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[asku sēnes]], [[Apotēcijs|apotēciji]] vidēji lieli, 2—10 cm augsti, sastāv no kātiņa un cepurītes. Cepurītes ārdaļa ir sterila, sporu slānis — [[himēnijs]] atrodas cepurītes iekšpusē.
* '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': Dažādas formas, parasti kausveidīgi viļņota, seglveidīga vai daivaini sakrokota, gluda. Sporas nesošais slānis no balta līdz pelēkam un melnam, reizēm brūns. Brīva vai pieaugusi kātiņam. Biezums parasti 1—2 mm. Mīkstums bālgans vai pelēcīgs, trausls un plāns.
* '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': sašaurināts uz augšu, cilindrisks, bieži rievots vai krokains, parasti dobs, elastīgs.&lt;ref&gt;''«Грибы СССР»'', Мысль, Москва, 1980., 77. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Abbott SP, Currah RS (1997). ''&quot;The Helvellaceae: systematic revision and occurrence in northern and northwestern North America&quot;.'' Mycotaxon. 62: 1–125.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=7&amp;q=rumpu%C4%8Di&amp;id=972508&amp;g=1 Meža enciklopēdija: Rumpuči]&lt;/ref&gt;
* '''[[Bazīdijsporas|Sporas]]''': vienšūnas, eliptiskas, gludas, izkārtotas uz vienas ass, ar vienu lielu eļļas pilienu un bieži vairākiem maziem pilieniem katrā.
* '''[[Aski]]''' cilindriski, atsevišķi, ar 8 sporām. [[Parafīze]]s vienkāršas, ar nosmailinātiem galiem.&lt;ref&gt;[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Taxa%20descriptions&amp;Rec=25966&amp;Fields=All Mycobank - description]&lt;/ref&gt;  

== Ekoloģija ==

[[Saprotrofs|Saprotrofi]] uz augsnes, retāk uz trūdošas koksnes. Daļa sugu, iespējams, veido [[mikoriza|mikorizu]]. Parasti rudens sēnes, dažas sugas sastopamas arī pavasarī un vasarā.

== Latvijā atrastās rumpuču ģints sēnes ==

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; align=&quot;center&quot;
! Latviskie nosaukumi
! Latīniskie nosaukumi
|-
| '''[[Melnbaltais rumpucis]]'''&lt;ref&gt;Tūlīt pēc pirmās atrašanas tika neoficiāli nosaukts par baltkātiņa rumpuci, taču pašlaik (2020. gada jūnijs) tiek lietots tulkojums no latīņu valodas &quot;Melnbaltais rumpucis&quot;.&lt;/ref&gt;
| ''Helvella leucomelaena''
|-
| '''[[Dobais rumpucis]]'''
| ''Helvella lacunosa''
|-
| '''[[Elastīgais rumpucis]]'''
| ''Helvella elastica''
|-
| '''[[Melnais rumpucis]]'''
| ''Helvella corium'', arī ''Cyathipodia corium''
|-
| '''[[Kausa rumpucis]]'''
| ''Helvella acetabulum'', arī ''Paxina acetabulum'' un ''Acetabula vulgaris''
|-
| '''[[Kātkausa rumpucis]]'''
| ''Helvella macropus'', arī ''Macropodia macropus''
|-
| '''[[Kelē rumpucis]]'''
| ''Helvella queletii''
|-
| '''[[Krokainais rumpucis]]'''
| ''Helvella crispa''
|-
| '''[[Sīkais rumpucis]]'''
| ''Helvella pulla''
|-
| '''[[Tumšais rumpucis]]'''
| ''Helvella atra''
|}


=== Latvijā pagaidām neatrastās rumpuču sugas ===

{{Div col|colwidth=30em}}
* ''[[Helvella adhaerens]]''
* ''[[Helvella aestivalis]]''
* ''[[Helvella affinis]]''
* ''[[Helvella agaricoides]]''
* ''[[Helvella albella]]''*
* ''[[Helvella albipes]]''
* ''[[Helvella arcto-alpina]]''
* ''[[Helvella astieri]]''
* ''[[Helvella aterrima]]''
* ''[[Helvella beatonii]]''
* ''[[Helvella branzeziana]]''
* ''[[Helvella brevis]]''
* ''[[Helvella brevissima]]''
* ''[[Helvella bulbosa]]''
* ''[[Helvella capucinoides]]''
* ''[[Helvella chinensis]]''*
* ''[[Helvella cinerella]]''
* ''[[Helvella compressa]]''
* ''[[Helvella confusa]]''
* ''[[Helvella connivens]]''
* ''[[Helvella constricta]]''
* ''[[Helvella corbierei]]''
* ''[[Helvella costifera]]''
* ''[[Helvella crassitunicata]]''
* ''[[Helvella cupuliformis]]''*
* ''[[Helvella dissingi]]''
* ''[[Helvella dovrensis]]''
* ''[[Helvella dryophila]]''
* ''[[Helvella dura]]''
* ''[[Helvella engleriana]]''
* ''[[Helvella ephippioides]]''
* ''[[Helvella ephippium]]''*
* ''[[Helvella faulknerae]]''
* ''[[Helvella favrei]]''
* ''[[Helvella fibrosa]]''&lt;ref&gt;{{cite journal |author=Korf RP. |year=2008 |title=Nomenclatural notes. 12. Untangling hedwig's ''Octospora villosa'':'' Helvella fibrosa'' comb. nov |journal=Mycotaxon |volume=103 |issue= |pages=307–12}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Helvella flavida]]''
* ''[[Helvella foetida]]''
* ''[[Helvella fuegiana]]''
* ''[[Helvella fusca]]''
* ''[[Helvella galeriformis]]''
* ''[[Helvella glutinosa]]''
* ''[[Helvella griseoalba]]''
* ''[[Helvella hegani]]''
* ''[[Helvella helvellula]]''
* ''[[Helvella hyperborea]]''
* ''[[Helvella javanica]]''
* ''[[Helvella jiaohensis]]''
* ''[[Helvella jilinensis]]''
* ''[[Helvella jimsarica]]''
* ''[[Helvella juniperi]]''&lt;ref&gt;{{cite journal |vauthors=Filippa M, Baiano G |year=1999 |title=''Helvella juniperi'' sp. nov. new species collected on the Tyrrhenian coast |journal=Rivista di Micologia |volume=42 |issue=2 |pages=99–118 |language=Italian}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Helvella lactea]]''
* ''[[Helvella latispora]]''
* ''[[Helvella leucopus]]''
* ''[[Helvella maculata]]''
* ''[[Helvella maroccana]]''
* ''[[Helvella menzeliana]]''
* ''[[Helvella mesatlantica]]''
* ''[[Helvella minor]]''
* ''[[Helvella monachella]]''
* ''[[Helvella oblongispora]]''
* ''[[Helvella pallidula]]''
* ''[[Helvella papuensis]]''
* ''[[Helvella paraphysitorquata]]''
* ''[[Helvella pedunculata]]''
* ''[[Helvella pezizoides]]''*
* ''[[Helvella philonotis]]''
* ''[[Helvella phlebophora]]''
* ''[[Helvella pileata]]''
* ''[[Helvella platycephala]]''
* ''[[Helvella platypodia]]''
* ''[[Helvella pocillum]]''
* ''[[Helvella pulchra]]''
* ''[[Helvella quadrisulca]]''
* ''[[Helvella queletiana]]''
* ''[[Helvella rivularis]]''
* ''[[Helvella robusta]]''
* ''[[Helvella rossica]]''
* ''[[Helvella schaefferi]]''
* ''[[Helvella scrobiculata]]''
* ''[[Helvella semiobruta]]''
* ''[[Helvella sinensis]]''
* ''[[Helvella solida]]''
* ''[[Helvella solitaria]]''*
* ''[[Helvella subfusispora]]''
* ''[[Helvella subglabra]]''
* ''[[Helvella taiyuanensis]]''
* ''[[Helvella terrestris]]''&lt;ref&gt;{{cite journal |doi=10.2307/3761373 |author1=Landvik, Sara |author2=Kristiansen, Roy|year=1999 |author3=Schumacher, Trond|title=''Pindara'': a miniature ''Helvella'' |url=https://archive.org/details/mycologia_march-april-1999_91_2/page/278 |journal=Mycologia |volume=91 |issue=2 |pages=278–85 |jstor=3761373}}&lt;/ref&gt;
* ''[[Helvella ulvinenii]]''
* ''[[Helvella umbraculiformis]]''
* ''[[Helvella underwoodii]]''
* ''[[Helvella unicolor]]''
* ''[[Helvella vacini]]''
* ''[[Helvella verruculosa]]''
* ''[[Helvella vespertina]]''
* ''[[Helvella xinjiangensis]]''
* ''[[Helvella zhongtiaoensis]]''&lt;ref&gt;{{cite journal |vauthors=Cao JZ, Liu B |year=1990 |title=A new species of ''Helvella'' from China |url=https://archive.org/details/sim_mycologia_september-october-1990_82_5/page/642 |journal=Mycologia |volume=82 |issue=5 |pages=642–43 |doi=10.2307/3760054}}&lt;/ref&gt;
{{div col end}} Ar zvaigznīti atzīmētas kaimiņu [[Lietuva|Lietuvā]] atrastās sugas, kuras tādēļ varētu būt arī Latvijā.

== Līdzība ar citām sugām ==

Vislielākās iespējas sajaukšanai ir kausveidīgajām rumpuču sugām, gan savā starpā (īpaši šeit izceļas kātkausa rumpucis ar saviem daudzajiem dubultniekiem, no kuriem to atšķir pēc sporu analīzes),&lt;ref name=&quot;Kuo&quot; /&gt; gan ar līdzīgajām citu mazpazīstamu ģinšu sugām. 

== Lietošana pārtikā ==

Daļa rumpuču ir ēdami pēc novārīšanas un ūdens noliešanas, kā krokainais vai dobais rumpucis (svaigā veidā tie tiek uzskatīti par indīgiem),&lt;ref&gt;Ammirati, Joseph F.; Traquair, James A.; Horgen, Paul A. (1985). ''Poisonous mushrooms of the northern United States and Canada.'' Minneapolis: University of Minnesota Press. p. 259. ISBN 0-8166-1407-5.&lt;/ref&gt; daļa nav ēdami, kā kausa un Kelē rumpuči.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://senes.lv/Citado_senju_sugas.htm |title=Sēnes.lv: dažādu sugu apraksti |access-date={{dat|2020|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191129070821/http://www.senes.lv/Citado_senju_sugas.htm |archivedate={{dat|2019|11|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mazā cepurīšu biezuma un neparastā izskata dēļ maz pazīstami.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=2275 Index Fungorum] ('''angliski''')
* [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Taxa%20descriptions&amp;Rec=25966&amp;Fields=All Mycobank] ('''angliski''')

[[Kategorija:Asku sēnes]]</text>
      <sha1>gqlx2tby8xf4o2stm7bakf56k7g71ue</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čukstošās galerijas viļņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459776</id>
    <revision>
      <id>4483424</id>
      <parentid>4472076</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:07:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 4 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22519" sha1="e9q9252cuz6iydadjuxga8xxzr69zo8" xml:space="preserve">'''Čukstošās galerijas viļņi ''' jeb '''čukstošās galerijas modas ''' ir [[viļņi|viļņu]] veids, kas pārvietojas gar ieliektu virsmu.  Sākotnēji tie tika atklāti [[skaņa]]s viļņiem čukstošajā galerijā [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]], bet tie var rasties arī [[gaisma]]s viļņiem un citu veidu viļņiem. Čukstošās galerijas viļņiem ir pielietojumi [[Lāzers|lāzeros]], dzesēšanā, [[Sensors|sensoros]], kā arī [[Astronomija|astronomijā]] un [[Telesakari|telekomunikācijās]].

==Ievads==

[[Image:WGMVisualized.jpg|right|thumb|300px|Šķērsgriezums čukstošās galerijas skaņas viļņiem ar gaisu pildītam 33.7 m lielam cilindram (čukstošās galerijas izmērs [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Wright|first=Oliver B.|date=2012|title=Gallery of whispers|journal=Physics World|volume=25|issue=2|pages=31–36|doi=10.1088/2058-7058/25/02/36|bibcode=2012PhyW...25b..31W}}&lt;/ref&gt; Sarkanie un zilie laukumi apzīmē augstāku un zemāku [[Spiediens|spiedienu]], bet režģa līnijas norāda daļiņu novirzi. Ja viļņi ceļo vienā virzienā ap galeriju, gaisa daļiņas ieņem [[Elipse|eliptisku]] kustību.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://kino-ap.eng.hokudai.ac.jp/WG.html|title=Watching whispering-gallery waves|last=Oliver|first=Wright B.|last2=Matsuda|first2=Oliver|website=Laboratory of Applied Solid State Physics, [[Hokkaido University]]|access-date=2018-11-30}}&lt;/ref&gt;]]

Čukstošās galerijas viļņus pirmoreiz zinātniski aprakstīja [[Džons Strats]] 1878. gadā,&lt;ref&gt;Lord Rayleigh, Theory of Sound, vol. II, 1st edition, (London, MacMillan), 1878.&lt;/ref&gt; lai kliedētu mītu,&lt;ref&gt;J. Tyndall, The Science of Sound (New York, Philosophical Library), 1867, p. 20.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;G. B. Airy, On Sound and Atmospheric Vibrations, with the Mathematical Elements of Music (London, MacMillan), 1871, p. 145.&lt;/ref&gt; ka Svētā Pāvila katedrāles apaļajā galerijā čukstus var dzirdēt tikai dažās specifiskās vietās. Viņš noskaidroja, ka skaņas intensitāte pie sienas krītas apgriezti proporcionāli attālumam, nevis attāluma kvadrātam, kā tas ir punktveida skaņas avotam izplatoties visos virzienos. Tas izskaidroja, kāpēc čuksti ir dzirdami visapkārt galerijai.
Dž.Strats 1910.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rayleigh | first=Lord |author-link=John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh|title=CXII. The problem of the whispering gallery | journal=The London, Edinburgh, and Dublin Philosophical Magazine and Journal of Science | publisher=Informa UK Limited | volume=20 | issue=120 | year=1910 | issn=1941-5982 | doi=10.1080/14786441008636993 | pages=1001–1004}}&lt;/ref&gt; un 1914.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rayleigh | first=Lord |author-link=John William Strutt, 3rd Baron Rayleigh| title=IX. Further applications of Bessel's functions of high order to the Whispering Gallery and allied problems | journal=The London, Edinburgh, and Dublin Philosophical Magazine and Journal of Science | publisher=Informa UK Limited | volume=27 | issue=157 | year=1914 | issn=1941-5982 | doi=10.1080/14786440108635067 | pages=100–109}}&lt;/ref&gt; gadā izstrādāja viļņu teorijas, kas izskaidroja čukstošās galerijas fenomenu. Skaņas viļņi iegulst apaļajā galerijā un viļņu [[interference]]s rezultātā rodas [[rezonanse]]. Skaņas viļņi galerijā ir stabili tikai pie noteiktām notīm, kas rezonē ar galeriju, līdzīgi kā ērģeļu caurulēs veidojas noteiktas notis pie noteiktiem izmēriem. Skaņas viļņi veido modas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Čukstošās galerijas modas akustiskiem viļņiem var novērot arī citās celtnēs&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=C. V. |last=Raman|author-link=Čandrasekhara Venkata Rāmans|journal= Proceedings of the Indian Association for the Cultivation of Science|volume=7|page=159|year=1921–1922|title=XV. On Whispering Galleries|url=https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=mdp.39015077811514&amp;view=1up&amp;seq=189}}&lt;/ref&gt; ar lielām apļveida telpām kā, piemēram, [[Debesu templis|Debesu templī]] [[Pekina|Pekinā]].

Pēc definīcijas, čukstošās galerijas viļņi nevar rasties, ja atstarojošā virsma ir taisna.&lt;ref&gt;L. M. Brekhovskikh, Sov. Phys. Acoust. 13, 462, 1968&lt;/ref&gt; Matemātiski tas atbilst limitam, kad liekuma rādiuss tiecas uz [[Bezgalība|bezgalību]]. Čukstošās galerijas viļņi rodas, pateicoties sienas [[virsma]]s liekumam.

==Akustiskie viļņi==

Čukstošās galerijas viļņi [[Akustika|akustisko]] viļņu formā eksistē daudzās dažādās sistēmās kā, piemēram, vibrācijas [[zeme]]slodē&lt;ref&gt;Quantitative Seismology, K. Aki and P. G. Richards (University Science Books), 2009, Ch. 8&lt;/ref&gt; vai [[Zvaigzne|zvaigznēs]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Reese | first=D. R. | last2=MacGregor | first2=K. B. | last3=Jackson | first3=S. | last4=Skumanich | first4=A. | last5=Metcalfe | first5=T. S. | title=Pulsation modes in rapidly rotating stellar models based on the self-consistent field method | journal=Astronomy &amp; Astrophysics | publisher=EDP Sciences | volume=506 | issue=1 | date=1 March 2009 | issn=0004-6361 | doi=10.1051/0004-6361/200811510 | pages=189–201|doi-access=free| bibcode=2009A&amp;A...506..189R | arxiv=0903.4854 }}&lt;/ref&gt; Šādi akustiski čukstošās galerijas viļņi var tikt pielietoti neinvazīvai testēšanai, kur viļņi iespiežas caurumos, kas ir piepildīti ar šķidrumu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Nagy | first=Peter B. | last2=Blodgett | first2=Mark | last3=Golis | first3=Matthew | title=Weep hole inspection by circumferential creeping waves | url=https://archive.org/details/sim_ndte-international_1994-06_27_3/page/131 | journal=NDT &amp; E International | publisher=Elsevier BV | volume=27 | issue=3 | year=1994 | issn=0963-8695 | doi=10.1016/0963-8695(94)90604-1 | pages=131–142}}&lt;/ref&gt; Tos var novērot arī cietos cilindros.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Clorennec | first=D | last2=Royer | first2=D | last3=Walaszek | first3=H | title=Nondestructive evaluation of cylindrical parts using laser ultrasonics | url=https://archive.org/details/sim_ultrasonics_2002-05_40_1-8/page/783 | journal=Ultrasonics | publisher=Elsevier BV | volume=40 | issue=1–8 | year=2002 | issn=0041-624X | doi=10.1016/s0041-624x(02)00210-x | pmid=12160045 | pages=783–789}}&lt;/ref&gt; un sfērās&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Ishikawa | first=Satoru | last2=Nakaso | first2=Noritaka | last3=Takeda | first3=Nobuo | last4=Mihara | first4=Tsuyoshi | last5=Tsukahara | first5=Yusuke | last6=Yamanaka | first6=Kazushi | title=Surface acoustic waves on a sphere with divergent, focusing, and collimating beam shapes excited by an interdigital transducer | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=83 | issue=22 | year=2003 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.1631061 | pages=4649–4651| bibcode=2003ApPhL..83.4649I }}&lt;/ref&gt;
Čukstošās galerijas viļņus ir efektīvāk vadīt sfērās nekā cilindros, jo sfērās tiek kompensēta akustiskā [[difrakcija]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Ishikawa | first=Satoru | last2=Cho | first2=Hideo | last3=Yamanaka | first3=Kazushi | last4=Nakaso | first4=Noritaka | last5=Tsukahara | first5=Yusuke | title=Surface Acoustic Waves on a Sphere –Analysis of Propagation Using Laser Ultrasonics– | journal=Japanese Journal of Applied Physics | publisher=Japan Society of Applied Physics | volume=40 | issue=Part 1, No. 5B | date=30 May 2001 | issn=0021-4922 | doi=10.1143/jjap.40.3623 | bibcode=2001JaJAP..40.3623I | pages=3623–3627}}&lt;/ref&gt;

==Elektromagnētiskie viļņi==

[[Image:Whispering gallery modes sphere.png|right|thumb|200px|[[Gaisma]]s čukstošās galerijas viļņi [[Stikls|stikla]] lodītē ar diametru 300μm, eksperimentāli nofotografēts ar [[fluorescence]]s metodi. Labajā malā var redzēt [[Optiskā šķiedra|optiskās šķiedras]] galu, no kura [[gaisma]] tiek ievadīta mikrorezonatorā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.techbriefs.com/component/content/article/tb/techbriefs/physical-sciences/3160|title=Delaying Trains of Short Light Pulses in WGM Resonators|last=|first=|date=1 September 2018|work=Tech Briefs Media Group|access-date=2018-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;]]

Čukstošās galerijas viļņi eksistē arī priekš [[gaisma]]s viļņiem,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Mie | first=Gustav | title=Beiträge zur Optik trüber Medien, speziell kolloidaler Metallösungen | journal=Annalen der Physik | publisher=Wiley | volume=330 | issue=3 | year=1908 | issn=0003-3804 | doi=10.1002/andp.19083300302 | pages=377–445 | language=de|doi-access=free| bibcode=1908AnP...330..377M }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Debye | first=P. |author-link=Peter Debye| title=Der Lichtdruck auf Kugeln von beliebigem Material | journal=Annalen der Physik | publisher=Wiley | volume=335 | issue=11 | year=1909 | issn=0003-3804 | doi=10.1002/andp.19093351103 | pages=57–136 | language=de| bibcode=1909AnP...335...57D | hdl=1908/3003 | hdl-access=free }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Oraevsky | first=Anatolii N | title=Whispering-gallery waves | journal=Quantum Electronics | publisher=IOP Publishing | volume=32 | issue=5 | date=31 May 2002 | issn=1063-7818 | doi=10.1070/qe2002v032n05abeh002205 | pages=377–400}}&lt;/ref&gt; kas tiek iegūti mikroskopiskās stikla sfērās vai cilindros, kas tiek pielietots [[lāzers|lāzeros]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Rakovich | first=Y.P. | last2=Donegan | first2=J.F. | title=Photonic atoms and molecules | journal=Laser &amp; Photonics Reviews | publisher=Wiley | volume=4 | issue=2 | date=2 June 2009 | issn=1863-8880 | doi=10.1002/lpor.200910001 | pages=179–191}}&lt;/ref&gt; dzesēšanā,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Kippenberg | first=T. J. | last2=Vahala | first2=K. J. | title=Cavity Optomechanics: Back-Action at the Mesoscale | journal=Science | publisher=American Association for the Advancement of Science (AAAS) | volume=321 | issue=5893 | date=29 August 2008 | issn=0036-8075 | doi=10.1126/science.1156032 | pmid=18755966 | pages=1172–1176| bibcode=2008Sci...321.1172K }}&lt;/ref&gt; &quot;frekvenču ķemmes&quot; ģenerēšanā&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Del’Haye | first=P. | last2=Schliesser | first2=A. | last3=Arcizet | first3=O. | last4=Wilken | first4=T. | last5=Holzwarth | first5=R. | last6=Kippenberg | first6=T. J. | title=Optical frequency comb generation from a monolithic microresonator | url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_december-20-27-2007_450_7173/page/1214 | journal=Nature | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=450 | issue=7173 | year=2007 | issn=0028-0836 | doi=10.1038/nature06401 | pmid=18097405 | pages=1214–1217| bibcode=2007Natur.450.1214D | arxiv=0708.0611 }}&lt;/ref&gt; un [[sensors|sensoru]] izveidē.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Arnold | first=S. | last2=Khoshsima | first2=M. | last3=Teraoka | first3=I. | last4=Holler | first4=S. | last5=Vollmer | first5=F. | title=Shift of whispering-gallery modes in microspheres by protein adsorption | journal=Optics Letters | publisher=The Optical Society | volume=28 | issue=4 | pages=272–4 | date=15 February 2003 | issn=0146-9592 | doi=10.1364/ol.28.000272 | pmid=12653369 | bibcode=2003OptL...28..272A }}&lt;/ref&gt; Pateicoties pilnīgai iekšējai atstarošanai no mikrorezonatora iekšējās virsmas, var iegūt mikrorezonatora kvalitātes faktorus, lielākus par 10&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt;,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Grudinin | first=Ivan S. | last2=Ilchenko | first2=Vladimir S. | last3=Maleki | first3=Lute | title=Ultrahigh optical Q factors of crystalline resonators in the linear regime | journal=Physical Review A | publisher=American Physical Society (APS) | volume=74 | issue=6 | date=8 December 2006 | issn=1050-2947 | doi=10.1103/physreva.74.063806 | page=063806| bibcode=2006PhRvA..74f3806G }}&lt;/ref&gt; kas vairākkārt pārsniedz labākos kvalitātes faktorus akustiskās sistēmās, kas ir ap 10&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=K. |last=Yamanaka |first2=S.|last2=Ishikawa|first3=N.|last3=Nakaso|first4=N.|last4=Takeda|first5=Dong Youn|last5=Sim|first6=T.|last6=Mihara|display-authors=5|journal=IEEE Transactions Ultrasonics, Ferroelectrics and Frequency Control |volume=53|issue=4|page=793|year=2006|doi=10.1109/TUFFC.2006.1621507|title=Ultramultiple roundtrips of surface acoustic wave on sphere realizing innovation of gas sensors}}&lt;/ref&gt; Optiskajām modām čukstošās galerijas mikrorezonatorā pat ideālos apstākļos rodas [[Starojums|radiācijas]] zudumi, kas mehānisma ziņā ir līdzīgi [[Tuneļefekts|kvantu tunelēšanās efektam]]. Radiācijas zudumi tiek pētīti optiskās viļņvadīšanas teorijas ietvaros [[Optiskā šķiedra|optiskajām šķiedrām]] un tos dēvē arī par vājināšanos staru tunelēšanās ietekmē.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Pask | first=Colin | title=Generalized parameters for tunneling ray attenuation in optical fibers | journal=Journal of the Optical Society of America | publisher=The Optical Society | volume=68 | issue=1 | date=1 December 1977 | issn=0030-3941 | doi=10.1364/josa.68.000110 | page=110}}&lt;/ref&gt; Kvalitātes faktors ir proporcionāls viļņa dzīves laikam un apgriezti proporcionāls virsmas izkliedei un gaismas viļņu absorbcijai mikrorezonatora vidē. Čukstošās galerijas viļņi tiek pētīti arī haotiskās galerijās,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Gmachl | first=C. | title=High-Power Directional Emission from Microlasers with Chaotic Resonators | url=https://archive.org/details/sim_science_1998-06-05_280_5369/page/1556 | journal=Science | volume=280 | issue=5369 | date=5 June 1998 | issn=0036-8075 | doi=10.1126/science.280.5369.1556 | pmid=9616111 | pages=1556–1564| bibcode=1998Sci...280.1556G | arxiv=cond-mat/9806183 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Baryshnikov | first=Yuliy | last2=Heider | first2=Pascal | last3=Parz | first3=Wolfgang | last4=Zharnitsky | first4=Vadim | title=Whispering Gallery Modes Inside Asymmetric Resonant Cavities | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=93 | issue=13 | date=22 September 2004 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.93.133902 | pmid=15524720 | page=133902| bibcode=2004PhRvL..93m3902B }}&lt;/ref&gt; kur šķērsgriezums nav [[riņķis]] - šādiem viļņiem ir pielietojamība kvantu informācijas tehnoloģijās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Tanaka | first=Akira | last2=Asai | first2=Takeshi | last3=Toubaru | first3=Kiyota | last4=Takashima | first4=Hideaki | last5=Fujiwara | first5=Masazumi | last6=Okamoto | first6=Ryo | last7=Takeuchi | first7=Shigeki | title=Phase shift spectra of a fiber–microsphere system at the single photon level | journal=Optics Express | publisher=The Optical Society | volume=19 | issue=3 | pages=2278–85 | date=24 January 2011 | issn=1094-4087 | doi=10.1364/oe.19.002278 | pmid=21369045 | bibcode=2011OExpr..19.2278T | arxiv=1101.5198 }}&lt;/ref&gt; 
Čukstošās galerijas viļņi ir novērojami arī citiem [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētiskajiem viļņiem]] kā [[radioviļņi]]em,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |first1=K. G.|last1=Budden|first2=H. G.|last2=Martin| title=The ionosphere as a whispering gallery | journal=Proceedings of the Royal Society of London. Series A. Mathematical and Physical Sciences | publisher=The Royal Society | volume=265 | issue=1323 | date=6 February 1962 | issn=2053-9169 | doi=10.1098/rspa.1962.0042 | pages=554–569|bibcode=1962RSPSA.265..554B}}&lt;/ref&gt; [[mikroviļņi]]em,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Stanwix|first1=P. L. |year=2005 |title=Test of Lorentz Invariance in Electrodynamics Using Rotating Cryogenic Sapphire Microwave Oscillators |journal=Physical Review Letters|volume=95|issue=4 |pages=040404 |doi=10.1103/PhysRevLett.95.040404 |pmid=16090785 |display-authors=etal|arxiv=hep-ph/0506074|bibcode=2005PhRvL..95d0404S}}&lt;/ref&gt; terahercu radiācijai,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Mendis|first1=R. |last2=Mittleman|first2=M. |year=2010 |title=Whispering-gallery-mode terahertz pulse propagation on a curved metallic plate |journal=Applied Physics Letters |volume=97|issue=3 |pages=031106 |doi=10.1063/1.3466909|bibcode=2010ApPhL..97c1106M}}&lt;/ref&gt; [[Infrasarkanais starojums|infrasarkanajam starojumam]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Albert | first=F. | last2=Braun | first2=T. | last3=Heindel | first3=T. | last4=Schneider | first4=C. | last5=Reitzenstein | first5=S. | last6=Höfling | first6=S. | last7=Worschech | first7=L. | last8=Forchel | first8=A. | title=Whispering gallery mode lasing in electrically driven quantum dot micropillars | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=97 | issue=10 | date=6 September 2010 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.3488807 | page=101108| bibcode=2010ApPhL..97j1108A }}&lt;/ref&gt; [[Ultravioletais starojums|ultravioletajam starojumam]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Hyun | first=J. K. | last2=Couillard | first2=M. | last3=Rajendran | first3=P. | last4=Liddell | first4=C. M. | last5=Muller | first5=D. A. | title=Measuring far-ultraviolet whispering gallery modes with high energy electrons | journal=Applied Physics Letters | publisher=AIP Publishing | volume=93 | issue=24 | date=15 December 2008 | issn=0003-6951 | doi=10.1063/1.3046731 | page=243106| bibcode=2008ApPhL..93x3106H }}&lt;/ref&gt; un [[rentgenstari]]em.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Liu | first=Chien | last2=Golovchenko | first2=Jene A. | title=Surface Trapped X Rays: Whispering-Gallery Modes atλ=0.7Å | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=79 | issue=5 | date=4 August 1997 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.79.788 | pages=788–791| bibcode=1997PhRvL..79..788L | url=http://nrs.harvard.edu/urn-3:HUL.InstRepos:29406252 }}&lt;/ref&gt;

==Citas sistēmas==

Čukstošās galerijas viļņi ir novēroti matērijas viļņu formā [[Neitrons|neitronos]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Nesvizhevsky | first=Valery V. | last2=Voronin | first2=Alexei Yu. | last3=Cubitt | first3=Robert | last4=Protasov | first4=Konstantin V. | title=Neutron whispering gallery | journal=Nature Physics | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=6 | issue=2 | date=13 December 2009 | issn=1745-2473 | doi=10.1038/nphys1478 | pages=114–117| doi-access=free }}&lt;/ref&gt; un [[Elektrons|elektronos]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Reecht | first=Gaël | last2=Bulou | first2=Hervé | last3=Scheurer | first3=Fabrice | last4=Speisser | first4=Virginie | last5=Carrière | first5=Bernard | last6=Mathevet | first6=Fabrice | last7=Schull | first7=Guillaume | title=Oligothiophene Nanorings as Electron Resonators for Whispering Gallery Modes | journal=Physical Review Letters | publisher=American Physical Society (APS) | volume=110 | issue=5 | date=29 January 2013 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.110.056802 | pmid=23414040 | page=056802| bibcode=2013PhRvL.110e6802R | arxiv=1301.4860 }}&lt;/ref&gt; kā arī ir iespējams iemesls vibrācijām vienkodola atomā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Dragún | first=Olga | last2=Überall | first2=Herbert | title=Nuclear Rayleigh and whispering gallery waves excited in heavy ion collisions | url=https://archive.org/details/sim_physics-letters-b_physics-letters_1980-07-14_94_1/page/24 | journal=Physics Letters B | publisher=Elsevier BV | volume=94 | issue=1 | year=1980 | issn=0370-2693 | doi=10.1016/0370-2693(80)90816-3 | pages=24–27| bibcode=1980PhLB...94...24D }}&lt;/ref&gt; Čukstošās galerijas viļņi novērojami arī [[Ziepju burbulis|ziepju]] plēvītes un plānu virsmu vibrācijās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Arcos | first=E. | last2=Báez | first2=G. | last3=Cuatláyol | first3=P. A. | last4=Prian | first4=M. L. H. | last5=Méndez-Sánchez | first5=R. A. | last6=Hernández-Saldaña | first6=H. | title=Vibrating soap films: An analog for quantum chaos on billiards | journal=American Journal of Physics | publisher=American Association of Physics Teachers (AAPT) | volume=66 | issue=7 | year=1998 | issn=0002-9505 | doi=10.1119/1.18913 | pages=601–607| bibcode=1998AmJPh..66..601A | arxiv=chao-dyn/9903002 }}&lt;/ref&gt; Analoģijas ar čukstošās galerijas modām ir arī [[gravitācijas viļņi]]em pie [[Melnais caurums|melno caurumu]] [[Notikumu horizonts|notikumu horizonta]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Čukstošās galerijas viļņi novēroti arī virsmas plazmoniem,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Min | first=Bumki | last2=Ostby | first2=Eric | last3=Sorger | first3=Volker | last4=Ulin-Avila | first4=Erick | last5=Yang | first5=Lan | last6=Zhang | first6=Xiang | last7=Vahala | first7=Kerry | title=High-Q surface-plasmon-polariton whispering-gallery microcavity | url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2009-01-22_457_7228/page/454 | journal=Nature | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=457 | issue=7228 | year=2009 | issn=0028-0836 | doi=10.1038/nature07627 | pmid=19158793 | pages=455–458| bibcode=2009Natur.457..455M }}&lt;/ref&gt; kuri ir hibrīds starp [[elektrons|elektronu]] un [[gaisma]]s vilni, kā arī eksitoniem-polaritoniem [[Pusvadītājs|pusvadītājos]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Sun | first=Liaoxin | last2=Chen | first2=Zhanghai | last3=Ren | first3=Qijun | last4=Yu | first4=Ke | last5=Bai | first5=Lihui | last6=Zhou | first6=Weihang | last7=Xiong | first7=Hui | last8=Zhu | first8=Z. Q. | last9=Shen | first9=Xuechu | title=Direct Observation of Whispering Gallery Mode Polaritons and their Dispersion in a ZnO Tapered Microcavity | journal=Physical Review Letters | volume=100 | issue=15 | date=16 April 2008 | issn=0031-9007 | doi=10.1103/physrevlett.100.156403 | pmid=18518134 | page=156403| bibcode=2008PhRvL.100o6403S | arxiv=0710.5334 }}&lt;/ref&gt; Ir arī uztaisīti čukstošās galerijas viļņi priekš vienlaikus optiskiem un akustiskiem viļņiem, kur var novērot stipru modu sapīšanos un [[koherence]]s efektus.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last=Kim | first=JunHwan | last2=Kuzyk | first2=Mark C. | last3=Han | first3=Kewen | last4=Wang | first4=Hailin | last5=Bahl | first5=Gaurav | title=Non-reciprocal Brillouin scattering induced transparency | journal=Nature Physics | publisher=Springer Science and Business Media LLC | volume=11 | issue=3 | date=26 January 2015 | issn=1745-2473 | doi=10.1038/nphys3236 | pages=275–280| bibcode=2015NatPh..11..275K | arxiv=1408.1739 }}&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{atsauces|2}}

[[Kategorija:Viļņi]]
[[Kategorija:Skaņa]]</text>
      <sha1>e9q9252cuz6iydadjuxga8xxzr69zo8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baletdejotājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461418</id>
    <revision>
      <id>4483427</id>
      <parentid>4255261</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:08:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11623" sha1="jhtgrt4bhi7ei59jtouis2chdtylydv" xml:space="preserve">[[Attēls:Corsaire_-Le_Jardin_Anime_-Pierina_Legnani_-Olga_Preobrajenska_-1899.jpg|thumb|390x390px| Pjerina Lenjani (pa kreisi) un Olga Preobrajenskaya (pa labi) tērpušās attiecīgi kā Medora un Gulnare no skata &quot; {{Lang|fr|Le jardin animé}} &quot;no Mariusa Petipa pēdējās ''Le Corsaire'' atdzimšanas Imperatoriskajam ([[Marijas teātris|Marijas]]) baletam Sanktpēterburgā, 1899. gads. Lenjani bija pirmā balerīna, kas jebkad oficiāli tika nosaukta par ''Prima balerīna assoluta'' — augstākais rangs sievietēm.]]
[[Attēls:David_Motta_Soares_ballet_dancer.jpg|thumb|352x352px| Deivids Motta Soares, Brazīlijas pirmais Lielā baleta solists]]
'''Baletdejotājs''' ({{val|it|ballerina}} fem., ''ballerino'' masc.) ir [[persona]], kas praktizē klasiskā [[Balets|baleta]] mākslu. Gan sievietes, gan vīrieši var nodarboties ar baletu; tomēr dejotājiem ir stingra hierarhija un stingras dzimumu lomas. Viņi paļaujas uz gadu ilgām apmācībām un pareizu tehniku, lai kļūtu par daļu no profesionāliem dejotāju ansambļiem. Baletdejotājiem ir augsts savainošanās risks, ņemot vērā prasīgo baleta tehniku.&lt;ref name=&quot;Jonas&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Jonas|first=Gerald|title=Dancing: the Pleasure, Power, and Art of Movement|page=130|date=1998|publisher=San Val|isbn=9780613637039}}&lt;/ref&gt;

== Apmācība un tehnika ==
Baletdejotāji parasti sāk trenēties no 6 līdz 8 gadu vecuma (sievietēm) un no 5 līdz 7 gadu vecumam (vīrieši), ja viņi vēlas uzstāties profesionāli. Apmācības nebeidzas, kad baletdejotājus darbā pieņem kāda profesionāla kompānija. Viņiem sešas dienas nedēļā jāapmeklē baleta nodarbības, lai viņi spētu sevi noturēt lieliskā fiziskā formā un būtu informēti. Balets ir stingra mākslas forma, un dejotājam jābūt ļoti atlētiskam un lokanam.

Baletdejotāji nodarbības sāk pie ''barre'' — koka stieņa, kas iet gar baleta studijas sienām. Dejotāji izmanto stieni, lai atbalstītu sevi vingrinājumu laikā. darbs pie stieņa ir paredzēts ķermeņa sasilšanai un muskuļu izstiepšanai, lai sagatavotos darbam, kad viņi veic vingrinājumus bez stieņa. Treniņi zāles vidū sākas ar lēnākiem vingrinājumiem, pakāpeniski atīstoties līdz ātrākiem vingrinājumiem un lielākām kustībām. Beigās baletdejotāji praktizē lielus lēcienus pa grīdu, ko sauc par grande allegro.

Pēc darba zāles vidū sievietes trenējas vingrinoties ar [[Pointe|puantēm]]. Vīrieši trenējas lēcienus un griezienus. Dažreiz ir jātrenējas kopā ar partneri/iem.&lt;ref name=&quot;Jonas&quot; /&gt;

Baletdejotāji ir pakļauti traumām, jo viņi pastāvīgi rada slodzi un stresu ķermenim un kājām. Baletdejotāju mērķis ir panākt, lai fiziski nogurdinošā horeogrāfija no malas šķistu vienkārša un gracioza. Baletdejotāji palielina savainošanās risku, ja viņi sāk trenēties pirms desmit gadu vecuma. Tomēr ir daudzi baletdejotāji, kas sāk dejot tieši no 6 līdz 8 gadiem.&lt;ref name=&quot;ovidsp.tx.ovid.com&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Miller|first=EH|last2=Schneider|first2=HJ|last3=Bronson|first3=JL|last4=McLain|first4=D|date=September 1975|title=A new consideration in athletic injuries. The classical ballet dancer.|url=https://archive.org/details/sim_clinical-orthopaedics-and-related-research_1975-09_111/page/181|journal=[[Clinical Orthopaedics and Related Research]]|issue=111|pages=181–91|pmid=125636}}&lt;/ref&gt;

Baletdejotāja ķermeņa augšdaļai ir nosliece uz traumām, jo horeogrāfijas un vingrinājumu dēļ viņiem jāpieliek liela enerģija muguras un gurnu stiepšanai. Muguras liekšana izraisa mugurkaula saspiešanos, padarot to neaizsargātu pret ievainojumiem, piemēram, spazmām (krampjiem) un saspiestiem nerviem. Kāju izstiepšana un turēšana gaisā, kamēr gurni atrodas izvērstā stāvoklī, gurnus sabojā. Šādi bojājumi ietver sastiepumus, dažādus lūzumus un kaulu blīvuma samazināšanos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Turner|first=Bryan S.|last2=Wainwright|first2=Steven P.|date=24 March 2003|title=Corps de Ballet: the case of the injured ballet dancer|url=https://archive.org/details/sim_sociology-of-health-illness_2003-05_25_4/page/269|journal=[[Sociology of Health and Illness (journal)|Sociology of Health and Illness]]|volume=25|issue=4|pages=269–288|doi=10.1111/1467-9566.00347}}&lt;/ref&gt;

Traumas ir raksturīgas baletdejotājiem, jo balets sastāv no ķermeņa novietošanas nedabiskā stāvoklī. Viena no šādām pozīcijām ir pirmā pozīcija, kurā papēži ir novietoti kopā un kāju pirksti ir vērsti uz āru. Ja pirmā pozīcija tiek veikta nepareizi, tā var izraisīt ceļu problēmas, tomēr, to pareizi veicot (izvēršot gurnus, nevis ceļgalus) ir iespējams palielināt elastību un samazināt spiedienu uz ceļgaliem. Nepareizi novietoti ceļgali var izraisīt meniska plīsumu un mežģījumus, jo ir viegli ļaut ceļgaliem slīdēt uz priekšu, kamēr tie ir pagriezti pirmajā pozīcijā.

Baletdejotāja pēdām ir nosliece uz lūzumiem un citiem bojājumiem. Nepareizi nolaižoties (nevis caur pēdu, ar saliektiem ceļiem) no lēkšanas un daudz dejojot puantēs, var palielināties kaulu lūzumu un novājinātu potīšu risks, ja skolotājs un students nepievērš tam uzmanību un neuzmanās. Tendonīts ir izplatīta sieviešu baletdejotāju slimība, jo, strādājot puantēs, viņu potītes ļoti smagi strādā. Nepareiza piezemēšanās no lēcieniem var izraisīt apakšstilbu šķembas — tā laikā muskulis atdalās no kaula.&lt;ref name=&quot;ovidsp.tx.ovid.com&quot; /&gt;

Darbs klasēs tiek izmantots, lai labotu visus sliktos ieradumus, kas varētu izraisīt ievainojumus. Ja baletdejotājs ir pareizi apmācīts, dejotājs samazina savu ievainojumu risku. Daudzi baletdejotāji pievēršas stiepšanās vingrinājumiem, pilatēm, jogai, kardio treniņiem un peldēšanai. Šādā veidā, palielinot ķermeņa izturību, pildot daudzveidīgus vingrinājumus, ir iespējams samazināt ievainojumu risku. Neskatoties uz to, ievainojumi ir izplatīta parādība arī izrāžu laikā. Lielākā daļa ievainojumu parādās tikai vēlāk baletdejotāja dzīvē pēc gadiem ilgas nepārtrauktas slodzes.&lt;ref name=&quot;Jonas&quot; /&gt;

== Tituli ==
Tradicionāli baletdejotājiem tiek izmantoti nosaukumi, kas raksturo dzimumu. Franču valodā vīriešu baletdejotājus dēvē par ''[[wiktionary:danseur|danseur,]]'' bet sievietes — par ''[[wiktionary:danseuse|danseuse]]'' . Itāļu valodā ''[[wiktionary:ballerina|ballerina]]'' ir sieviete, kurai parasti ir galvenais tituls baleta trupā ; tituls vienlīdzīgiem vīriešiem ir ''[[wiktionary:ballerino|ballerino]]'' . Itāļu valodā vīriešu dejotāju kopējais termins ir ''danzatore,'' bet sieviešu dejotājas — ''danzatrice''.

Šie termini tiek reti izmantoti latviski. Latviski vīriešus, kas nodarbojas ar baletu, ir pieņemts saukt par baletdejotājiem, bet sievietes — par baletdejotājām. Tomēr var novērot, ka cilvēki bieži sauc visa veida baletdejotājas par ''balerīnām,'' pat neapzinoties, ka oriģināli šis ir bijis titula nosaukums, kuru nopelnīja tikai augstākās klases dejotājas.

Vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados balerīna bija galvenā baletdejotāju sieviešu dejotāja, kura arī bija ļoti veiksmīga baleta starptautiskajā pasaulē, it īpaši ārpus savas kompānijas/trupas; sievietes dejotājas, kuras dejoja baletu, toreiz sauca par ''danseuses'' vai vienkārši baletdejotājām. Balerīna bija kritiska balva, kas tika piešķirta relatīvi mazai daļai no dejotājām, nedaudz līdzīga operas ''titulētajam'' ''dīvām''. Šī termina vīriešu valodas versija ir ''danseur noble'' (franču valodā). Tomēr kopš 60. gadiem šis termins ir zaudējis šo godpilno nozīmi un tiek lietots arī sievietēm, kuras ir baletdejotājas.&lt;ref&gt;[[Edwin Denby (poet)|Edwin Denby]] (1965). ''Dancers, Buildings, and People in the Streets''&lt;/ref&gt;

Oriģināli (itāliski) termini ''ballerino'' (vīriešu dejotājs, parasti baletā) un balerīna nenozīmē pieredzējušus un novērtētus dejotājus. Tie drīzāk nozīmē cilvēku, kas dejo baletu. Itāļu valodas termini, kas izsaka pieredzējušu sieviešu baletdejotāju, ir ''prima balerīna'' un ''prima ballerina assoluta'' (franču valodas vārds ''étoile'' šajā nozīmē tiek izmantots Scala baleta kompānijā Milānā, bet Parīzes operas baletā tam ir atšķirīga nozīme). ''Danzatore'' (vīrietis) un ''danzatrice'' (sieviete) ir vispārīgi termini itāļu valodā, lai apzīmētu dejotājus.

Terminu balerīna dažreiz lieto, lai apzīmētu labi apmācītu un ļoti veiksmīgu klasiskā baletdejotāju. Šādos gadījumos tam ir augsta novērtējuma nozīme, kas izrāda izcilu talantu un veikumu.

== Hierarhiski nosaukumi ==
Daudzi terminu “balerīna” lieto nepareizi, bieži to lietojot, lai aprakstītu jebkuru baleta studenti vai dejotāju. Kādreiz balerīna bija pakāpe, ko piešķīra tikai visizcilākajām sieviešu solistēm.

=== Sievietes ===
[[Attēls:Wilma_Haydee_Giglio_-_Coppelia,_Swanilda-Prix_de_Lausanne_2010-4.jpg|thumb| ''[[Coppélia]]'', 2010. gads]]
Vairāk vai mazāk, atkarībā no avota, klasifikācija sievietēm — no augstākās līdz zemākajai — bija:

* ''{{Lang|it|[[Prima ballerina assoluta]]}}'' (Itālija)
* ''Prima ballerina'', ''{{Lang|fr|premier sujet}}'' vai ''{{Lang|fr|première danseuse}}''
* ''{{Lang|fr|Sujet}}''
* ''{{Lang|fr|Coryphée}}''
* ''{{Lang|fr|[[Corps de ballet]]}}''

=== Vīrieši ===
Vīriešu statusi bija:

* ''{{Lang|fr|[[danseur noble|Premier danseur noble]]}}''
* ''{{Lang|fr|Premier danseur}}''
* ''{{Lang|fr|Danseur}}''
* ''{{Lang|fr|Sujet}}''
* ''{{Lang|fr|Coryphée}}''
* ''{{Lang|fr|Corps de ballet}}''
* ''{{Lang|fr|Ballerino}}''

Baleta kompānijas joprojām turpina dejotājus sarindot hierarhiskā veidā, lai gan vairums ir pieņēmuši dzimum-neitrālu klasifikācijas sistēmu, un tikai dažas kompānijas atzīst vienu vadošo dejotāju pāri visiem citiem kompānijas dalībniekiem. Lielākajā daļā lielo uzņēmumu parasti ir vairāki vadošie dejotāji no katra dzimuma, kurus dēvē par galvenajiem dejotājiem (''principal dancers'') vai ''[[wiktionary:étoile|étoile,]]'' lai atspoguļotu viņu darba stāžu un statusu baleta kompānijā. Visizplatītākās klasifikācijas (angļu valodā) ir:

* ''Principal dance''r
* Solists (vai pirmais solists)
* &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;Demi&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt;-solists (vai otrais solists)
* ''Corps de ballet''
* Māceklis

Dejotāji, kas tiek identificēti kā viesmākslinieki, parasti ir tie, kuri ir sasnieguši augstu vietu ar savu pašmāju kompāniju un pēc tam nodarbojas ar dejām citās baleta kompānijās visā pasaulē, parasti izpildot galveno lomu. Parasti viņi ir galvenie dejotāji vai solisti ar savu mājas trupu, bet, uzstājoties kopā ar citu kompāniju, viņiem tiek piešķirts viesmākslinieka nosaukums.

=== ''Prima ballerina assoluta'' ===
''{{Lang|it|prima ballerina assoluta}}'' status jeb rangs bija sākotnēji cēlies no agrīnā romantisma baleta itāļu baletmeistariem un tas tika pasniegts balerīnai, kuru uzskatīja par īpaši talantīgu, kas pārsniedz citu vadošo balerīnu līmeni. Nosaukums mūsdienās tiek izmantots ļoti reti, un tā lietojums parasti ir simbolisks, atzīmējot ievērojamo karjeru. Tāpēc to parasti uzskata par goda un cieņas apliecinājumu, nevis par aktīvu rangu.

== Skatīt arī ==

* Krievu balets
* Rietumu stereotips par vīriešu baletdejotāju
* Sievietes dejā

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:Baletdejotāji| ]]</text>
      <sha1>jhtgrt4bhi7ei59jtouis2chdtylydv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Matēuss Kuņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462000</id>
    <revision>
      <id>4483316</id>
      <parentid>4479843</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:43:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4483316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4352" sha1="a2hyd1yn5068x3qjopqy7ej08q5yj0d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|5|27}}
| image = Matheus Cunha em 2021.jpg
| years2 = 2018—2020
| years1 = 2017—2018
| position = [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| playername = Matēuss Kuņa
| name = 
| ntupdate = {{dat|2025|06|13|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2025|06|13|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 24
| nationalyears1 = 2019—2021
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U23
| nationalgoals1 = 21
| nationalcaps2 = 15
| nationalyears2 = 2021—
| nationalteam2 = {{fb|BRA}}
| nationalgoals2 = 1
| caption = Kuņa 2021. gadā
| height = 184
| birth_place = 
| goals3 = 12
| goals2 = 2
| goals1 = 10
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Žuaunpesoa}}
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| clubnumber = 10
| caps3 = 38
| caps2 = 35
| caps1 = 29
| years3 = 2020—2021
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Atletico Madrid]]
| years4 = 2021—2023
| caps4 = 40
| goals4 = 6
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|ENG}} [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]]
| years5 = 2023
| caps5 = 17
| goals5 = 2
| clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]]
| caps6 = 65
| years6 = 2023—2025
| goals6 = 27
| clubs7 = {{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}'''Matēuss Santušs Karneiru da Kuņa''' ({{Val|pt|Matheus Santos Carneiro da Cunha}}; dzimis {{Dat|1999|5|27}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada Kuņa pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Agrāk Kuņa ir spēlējis [[Šveices Superlīga]]s komandā ''[[FC Sion]]'', [[Vācija]]s komandās ''[[RB Leipzig]]'' un ''[[Hertha]]'', [[Spānija]]s komandā ''[[Atlético Madrid]]'', kā arī [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Wolverhampton Wanderers]]''.

2023. gada 1. janvārī Kuņa pievienojās [[Wolverhampton Wanderers]], uz īres tiesībām atlikušo 2022.—2023. gada sezonu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.wolves.co.uk/news/mens-first-team/20221224-cunha-becomes-lopeteguis-first-signing/|title=Cunha becomes Lopetegui's first signing &amp;#124; Men's First-Team &amp;#124; News|website=Wolverhampton Wanderers FC}}&lt;/ref&gt; un 2023. gada vasarā pāreja kļūs par pastāvīgu, ja tiks izpildīti daži īres līguma nosacījumi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64093737|title=Wolves sign Matheus Cunha on an initial loan from Atletico Madrid|date=2022. gada 26. dec.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

'''Brazīlija U-23'''

*[[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās Spēles]]: [[2020. gada vasaras olimpiskās Spēles|2020]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-mena/articles-video/malcom-hits-extra-time-winner-as-brazil-retai|title=Malcom hits extra-time winner as Brazil retain|first=Brazil won Olympic men's football gold for the second consecutive tournament as substitute Malcom struck the winner in a 2-1 victory over Spain after extra|last=time|website=beIN SPORTS|access-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126223817/https://www.beinsports.com/en-mena/articles-video/malcom-hits-extra-time-winner-as-brazil-retai}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kuņa, Mateuss}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paraibā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]</text>
      <sha1>a2hyd1yn5068x3qjopqy7ej08q5yj0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīrusķeršana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463921</id>
    <revision>
      <id>4483387</id>
      <parentid>4479049</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8621" sha1="7nbwv8qy3plablsrat1jum729x76f4p" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2020. gada jūlijs}}

[[Attēls:HIV-budding-Color.jpg|thumb| Skenējoša HIV-1 (zaļā krāsā) pumpuru elektronu mikrogrāfija no kultivētā limfocīta. Vairāki apaļi izciļņi uz šūnu virsmas attēlo virionu pulcēšanās un pumpuru veidošanās vietas. ]]
'''Vīrusķeršana'''{{nepieciešama atsauce}} ({{val|en|bugchasing}}, no ''bug'' — 'kukainis', ''chasing ''— 'ķeršana') ir aktivitāte, kas parasti notiek starp [[Gejs|gejiem]] vai vīriešiem, kuri nodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, veicot [[Sekss|seksuālas aktivitātes]] ar HIV pozitīviem cilvēkiem, lai iegūtu HIV. Personas, kas iesaistītas šajā darbībā tiek sauktas par vīrusķērājiem jeb ''bagčeiseriem'' ({{val|en|bugchasers}}). Tas ir sava veida [[Paškaitējums|paškaitējuma veids]]. Vīrusķerāji meklē seksuālos partnerus, kam ir HIV, lai nodarbotos ar neaizsargātu seksu un paši iegūtu HIV; '''dāvanu devēji'''{{nepieciešama atsauce}} (''gitftgivers'') ir cilvēki ar HIV, kuri ievēro vīrusķērāju centienus inficēties ar HIV.

Vīrusķērāji norāda dažādus šīs darbības iemeslus. Daži vīrusķērāji nodarbojas satraukuma un intimitātes dēļ, kas raksturīga šādas bīstamas aktivitātes veikšanai, taču netieši nevēlas inficēties ar HIV.&lt;ref&gt;Gregory A. Freeman, &quot;In Search of Death,&quot; ''Rolling Stone'', January 23, 2003 https://web.archive.org/web/20061116220955/http://www.rollingstone.com/news/story/5939950/bug_chas/print&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Crossley, Michelle 2004. pp. 225&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Crossley Michelle|year=2004|title='Resistance' and health promotion|journal=British Journal of Social Psychology|volume=43|issue=2|pages=225–244|doi=10.1348/0144666041501679|pmid=15285832}}&lt;/ref&gt; Daži pētnieki norāda, ka uzvedība var izrietēt no &quot;pretošanās dominējošajām heteroseksuālajām normām un vairākām vispārpieņemtajām normām&quot; sakarā ar geju aizstāvības reakciju, lai noraidītu sabiedrības stigmatizāciju un nosodījumu.

Daži cilvēki vīrusķeršanu uzskata par &quot;intensīvi erotisku&quot; un inficēšanās aktu par &quot;nāves drāzienu&quot; (''fuck of death'') kā &quot;galīgo tabu, ekstrēmāko seksa aktu, kas palicis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/news/story/5939950/bug_chas/print|title=Rolling Stone : Bug Chasers|last=Gregory A. Freeman|access-date=2015-02-17|archive-date=2006-11-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20061116220955/http://www.rollingstone.com/news/story/5939950/bug_chas/print}}&lt;/ref&gt; Cilvēki, kuriem ir HIV negatīvs un kuri ir attiecībās ar kādu, kas ir HIV pozitīvs, var meklēt infekciju kā veidu, kā palikt attiecībās, it īpaši gadījumos, kad HIV pozitīvais partneris var vēlēties šķirties, lai izvairītos no HIV negatīvā partnera inficēšanas.

Citi ir ieteikuši, ka daži cilvēki, kuri jūtas vientuļi, vēlas kopt kopienu un sociālos pakalpojumus, kas atbalsta cilvēkus ar [[AIDS|HIV/AIDS]].&lt;ref name=&quot;Crossley, Michelle 2004. pp. 225&quot; /&gt; Citi pētījumi liecina, ka spermai ir bagātīga nozīme tiem, kas nodarbojas ar vīrusķeršanu un ''dāvanu došanu'', un ka “ar HIV inficēta sperma, kas satur vīriešu DNS, ir veids, kā pārvarēt izolācijas sajūtu, kas rodas no 'aukstā, sterilā', aizsargātā seksa”&lt;ref&gt;Ellie Reynolds (2007) ‘Pass the Cream, Hold the Butter’: Meanings of HIV Positive Semen for Bugchasers and Giftgivers, Anthropology &amp; Medicine, 14:3, 259-266, DOI: 10.1080/13648470701694693&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Bareback (sekss)]]
* [[HIV krimināla transmisija]]
* [[HIV superinfekcija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==

* {{Publikācijas atsauce|last=Butts|first=M.|year=2002|title=Chasing The Bug|url=http://www.themindofmatt.com/creative-works/creative-writings/chasing-the-bug|journal=GLBT Press|volume=1|issue=5|page=4}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Crossley|first=M. L.|year=2004|title=Making sense of 'barebacking': Gay men's narratives, unsafe sex and the 'resistance habitus'|url=|journal=British Journal of Social Psychology|volume=43|issue=Pt 2|pages=225–244|doi=10.1348/0144666041501679|pmid=15285832}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Gauthier|first=D. K.|last2=Forsyth|first2=C. J.|year=1999|title=Bareback sex, bug chasing, and the gift of death|url=|journal=Deviant Behavior|volume=20|issue=|pages=85–100|doi=10.1080/016396299266605}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Gonzalez|first=Octavio R.|year=2010|title=Tracking the Bugchaser: Giving the Gift of HIV/AIDS|url=|journal=Cultural Critique|volume=75|issue=|pages=82–113|doi=10.1353/cul.2010.0010}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Grov|first=C.|year=2004|title=&quot;Make Me Your Death Slave&quot;: Men who have sex with men and use the Internet to intentionally spread HIV|url=https://archive.org/details/sim_deviant-behavior_july-august-2004_25_4/page/329|journal=Deviant Behavior|volume=25|issue=4|pages=329–349|doi=10.1080/01639620490427683}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Grov|first=C.|year=2006|title=Barebacking websites: Electronic environments for reducing or inducing HIV risk|url=https://archive.org/details/sim_aids-care_2006-11_18_8/page/990|journal=AIDS Care|volume=18|issue=8|pages=990–997|doi=10.1080/09540120500521137|pmid=17012090}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Grov|first=C.|last2=Parsons|first2=J. T.|year=2006|title=Bugchasing and Giftgiving: The potential for HIV transmission among barebackers on the Internet|url=https://archive.org/details/sim_aids-education-and-prevention_2006-12_18_6/page/490|journal=AIDS Education and Prevention|volume=18|issue=6|pages=490–503|doi=10.1521/aeap.2006.18.6.490|pmid=17166076}}
* Hatfīlds, K. (2004). Piederības meklējumi: izpēte par pakaļdzīšanās fenomenu. Raksts prezentēts Nacionālās komunikāciju asociācijas konferencē Čikāgā, Ilinoisā.
* {{Publikācijas atsauce|last=LeBlanc|first=B.|year=2007|title=An Exploratory Study of 'Bug Chasers'|url=|journal=Sociological Imagination|volume=43|issue=2|pages=13–20}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Moskowitz|first=D. A.|last2=Roloff|first2=M. E.|year=2007|title=The ultimate high: Sexual addiction and the bug chasing phenomenon|url=|journal=Sexual Addiction and Compulsivity|volume=14|issue=1|pages=21–40|doi=10.1080/10720160601150121}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Moskowitz|first=D. A.|last2=Roloff|first2=M. E.|year=2007|title=The existence of a bug chasing subculture|url=|journal=Culture, Health &amp; Sexuality|volume=9|issue=4|pages=347–358|doi=10.1080/13691050600976296|pmid=17612955}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Tewksbury|first=R.|year=2003|title=Bareback sex and the quest for HIV: assessing the relationship in internet personal advertisements of men who have sex with men|url=|journal=Deviant Behavior|volume=25|issue=5|pages=467–482|doi=10.1080/713840245}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Tewksbury|first=R.|year=2006|title=&quot;Click here for HIV&quot;: An analysis of internet-based bug chasers and bug givers|url=https://archive.org/details/sim_deviant-behavior_july-august-2006_27_4/page/379|journal=Deviant Behavior|volume=27|issue=4|pages=379–395|doi=10.1080/01639620600721346}}

== Ārējās saites ==

* Times Online article: [https://web.archive.org/web/20051223055338/http://www.timesonline.co.uk/article/0%2C%2C11069-1802200%2C00.html HIV sex parties 'spread disease'], September 29, 2005
* [https://web.archive.org/web/20090508033001/http://www.rollingstone.com/news/story/5939950/in_search_of_death Bug Chasers: The men who long to be HIV+] — the ''Rolling Stone'' article
* [https://web.archive.org/web/20041010045323/http://www.medialifemagazine.com/news2003/jan03/jan20/5_fri/news5friday.html ''Media Life'' magazine on the ''Rolling Stone'' article], January 24, 2003
* [http://www.salon.com/opinion/sullivan/2003/01/24/rolling/ Salon.com article on the ''Rolling Stone'' article] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100211041802/http://www.salon.com/opinion/sullivan/2003/01/24/rolling/ |date={{dat|2010|02|11||bez}} }}, by Andrew Sullivan
* [https://web.archive.org/web/20150910085719/http://www.snagfilms.com/films/title/the_gift &quot;The Gift&quot;, 2003. gada dokumentalā filma par apzinātu HIV inficēšanos (arhīva saite)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=oN4w8e432_o &quot;The Gift&quot;, 2003. gada dokumentalā filma par apzinātu HIV inficēšanos]
* BBC News story: [http://news.bbc.co.uk/1/hi/health/4895012.stm HIV 'bug chasers': Fantasy or fact?], 10 April 2006

[[Kategorija:Seksuālās novirzes]]
[[Kategorija:Parafīlijas]]
[[Kategorija:AIDS]]
[[Kategorija:Pašnāvību veidi]]
[[Kategorija:Dzimumveselība]]
[[Kategorija:LGBT]]</text>
      <sha1>7nbwv8qy3plablsrat1jum729x76f4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādažu ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464890</id>
    <revision>
      <id>4483598</id>
      <parentid>4391324</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>arī Ķekavā</comment>
      <origin>4483598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4332" sha1="o5d2n36mkmsoe1pbpufjk3h7pf8izqz" xml:space="preserve">'''Ādažu pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādaži|Ādažu]] pilsētas 106 [[iela]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003823?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Ādaži, Ādažu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2025|10|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{div col|3}}
* [[Alīdas iela]]
* [[Attekas iela (Ādaži)|Attekas iela]]
* [[Baltkrastu iela]]
* [[Bārdu iela]]
* [[Bērzu iela (Ādaži)|Bērzu iela]]
* [[Briežu iela (Ādaži)|Briežu iela]]
* [[Brīvuļu iela]]
* [[Cepļa iela (Ādaži)|Cepļa iela]]
* [[Cielavu iela (Ādaži)|Cielavu iela]]
* [[Čiekuru iela (Ādaži)|Čiekuru iela]]
* [[Dadzīšu iela]]
* [[Daugavas iela (Ādaži)|Daugavas iela]]
* [[Dārza iela (Ādaži)|Dārza iela]]
* [[Depo iela (Ādaži)|Depo iela]]
* [[Draudzības iela (Ādaži)|Draudzības iela]]
* [[Druvas iela (Ādaži)|Druvas iela]]
* [[Dzērvju iela (Ādaži)|Dzērvju iela]]
* [[Dzirnavu iela (Ādaži)|Dzirnavu iela]]
* [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas iela]]
* [[Gaujaskrastu iela]]
* [[Gaujmalas iela (Ādaži)|Gaujmalas iela]]
* [[Graudu iela (Ādaži)|Graudu iela]]
* [[Gredzenu iela (Ādaži)|Gredzenu iela]]
* [[Gulbju iela (Ādaži)|Gulbju iela]]
* [[Gundegu iela (Ādaži)|Gundegu iela]]
* [[Īsā iela (Ādaži)|Īsā iela]]
* [[Jaunceriņu iela]]
* [[Jaunkūlu iela]]
* [[Jaunstūrīšu iela]]
* [[Jēkaba iela (Ādaži)|Jēkaba iela]]
* [[Kalmnieku iela]]
* [[Kalndores iela (Ādaži)|Kalndores iela]]
* [[Katlapu iela]]
* [[Kārklu iela (Ādaži)|Kārklu iela]]
* [[Koku iela (Ādaži)|Koku iela]]
* [[Krastupes iela]]
* [[Krāču iela (Ādaži)|Krāču iela]]
* [[Kroņu iela (Ādaži)|Kroņu iela]]
* [[Krūkļu iela (Ādaži)|Krūkļu iela]]
* [[Kungu iela (Ādaži)|Kungu iela]]
* [[Ķiršu iela (Ādaži)|Ķiršu iela]]
* [[Lakstīgalu iela (Ādaži)|Lakstīgalu iela]]
* [[Lauku iela (Ādaži)|Lauku iela]]
* [[Lejupes iela (Ādaži)|Lejupes iela]]
* [[Liegu iela]]
* [[Liepavotu iela]]
* [[Loka iela (Ādaži)|Loka iela]]
* [[Mazā iela (Ādaži)|Mazā iela]]
* [[Mālnieku iela]]
* [[Miera iela (Ādaži)|Miera iela]]
* [[Muižas iela (Ādaži)|Muižas iela]]
* [[Muižkungu iela]]
* [[Nostūrīšu iela]]
* [[Nūrnieku iela]]
* [[Ozolu iela (Ādaži)|Ozolu iela]]
* [[Parka iela (Ādaži)|Parka iela]]
* [[Pasta iela (Ādaži)|Pasta iela]]
* [[Pauguru iela (Ādaži)|Pauguru iela]]
* [[Pirmā iela (Ādaži)|Pirmā iela]]
* [[Plostnieku iela (Ādaži)|Plostnieku iela]]
* [[Pļavu iela (Ādaži)|Pļavu iela]]
* [[Podnieku iela (Ādaži)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Ādaži)|Priežu iela]]
* [[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]]
* [[Rasiņu iela]]
* [[Remberģu iela]]
* [[Rīgas gatve]]
* [[Rožu iela (Ādaži)|Rožu iela]]
* [[Rudzupuķu iela (Ādaži)|Rudzupuķu iela]]
* [[Saules iela (Ādaži)|Saules iela]]
* [[Skolas iela (Ādaži)|Skolas iela]]
* [[Skuju iela (Ādaži)|Skuju iela]]
* [[Smilgu iela (Ādaži)|Smilgu iela]]
* Smilgu līnijas:
** [[Smilgu 1. līnija]]
** [[Smilgu 2. līnija]]
** [[Smilgu 3. līnija]]
** [[Smilgu 4. līnija]]
** [[Smilgu 5. līnija]]
** [[Smilgu 6. līnija]]
* Smilgu šķērslīnijas:
** [[Smilgu 1. šķērslīnija]]
** [[Smilgu 2. šķērslīnija]]
** [[Smilgu 3. šķērslīnija]]
* [[Stārķu iela (Ādaži)|Stārķu iela]]
* [[Strazdu iela (Ādaži)|Strazdu iela]]
* [[Stūrīšu iela (Ādaži)|Stūrīšu iela]]
* [[Svīru iela]]
* [[Teiku iela (Ādaži)|Teiku iela]]
* [[Ūbeļu iela (Ādaži)|Ūbeļu iela]]
* [[Vainagu iela (Ādaži)|Vainagu iela]]
* [[Vanagu iela (Ādaži)|Vanagu iela]]
* [[Vārpu iela (Ādaži)|Vārpu iela]]
* [[Veckūlu iela (Ādaži)|Veckūlu iela]]
* [[Vectiltiņu iela]]
* [[Veldres iela (Ādaži)|Veldres iela]]
* [[Veltas iela]]
* [[Vēja iela (Ādaži)|Vēja iela]]
* [[Vējavas iela (Ādaži)|Vējavas iela]]
* [[Vējupes iela]]
* [[Vītolu iela (Ādaži)|Vītolu iela]]
* [[Zelmas iela (Ādaži)|Zelmas iela]]
* [[Zelmeņu iela (Ādaži)|Zelmeņu iela]]
* [[Ziediņu iela]]
* [[Ziedoņa iela (Ādaži)|Ziedoņa iela]]
* [[Ziedu iela (Ādaži)|Ziedu iela]]
* [[Zīlīšu iela (Ādaži)|Zīlīšu iela]]
* [[Zīļu iela (Ādaži)|Zīļu iela]]
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Ādaži]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}}
{{Ādažu novada ielas}}

[[Kategorija:Ielas Ādažos| ]]</text>
      <sha1>o5d2n36mkmsoe1pbpufjk3h7pf8izqz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abe (krāteris)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465952</id>
    <revision>
      <id>4483416</id>
      <parentid>4456891</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:01:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4900" sha1="ozbx1um03hj1heg1zbrq3mbjuwy39ay" xml:space="preserve">{{Krātera infokaste|nosaukums=Abe|attēls=Abbe crater clementine color albedo.jpg|apraksts=Abes krāteris|astr_objekts=[[Mēness]]|koordinātas={{coord|57.3|S|175.2|E|globe:moon_type:landmark|display=inline,title}}|diametrs=66 [[kilometrs|km]]|dziļums=''Nezināms''|atklāts=|eponīms=[[Ernsts Abe]]}}

[[Attēls:Abbe_crater_5030_h1.jpg|thumb|240x240px|Slīpais skats uz Abi, vērsts uz rietumiem. [[Lunar Orbiter 5]] attēls.]]
[[Attēls:Abbe_crater_5065_med.jpg|thumb|240x240px|Cits Lunar Orbiter 5 skats uz Abi, vērsts uz rietumiem.]]

'''Abe''' ir [[triecienkrāteris]] dienvidu puslodē [[Mēness]] [[Mēness neredzamā puse|neredzamajā pusē]]. Tas atrodas tieši uz dienvidiem no [[Hess (krāteris)|Hessa krātera]] un uz austrumiem no [[Puankarē (krāteris)|Puankarē]] lielā sienu baseina. Tas ir nosaukts vācu fiziķa [[Ernsts Abe|Ernsta Abes]] vārdā.

== Pavadoņkrāteri ==
Uz Mēness kartēm šie krāteri tiek apzīmēti ar burtu uz krātera malas, kas ir tuvāk Abes krāterim.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: right;&quot;
! width=&quot;10%&quot; style=&quot;background:#eeeeee;&quot; |Abe
! width=&quot;20%&quot; style=&quot;background:#eeeeee;&quot; |Diametrs
! width=&quot;40%&quot; style=&quot;background:#eeeeee;&quot; |Koordinātas
|-
| align=&quot;center&quot; |H
| align=&quot;center&quot; |25 km
| align=&quot;center&quot; |{{Coord|58.2|S|177.9|E|globe:Moon_type:landmark|display=inline}}
|-
| align=&quot;center&quot; |K
| align=&quot;center&quot; |28 km
| align=&quot;center&quot; |{{Coord|59.6|S|177.3|E|globe:Moon_type:landmark|display=inline}}
|-
| align=&quot;center&quot; |M
| align=&quot;center&quot; |29 km
| align=&quot;center&quot; |{{Coord|61.6|S|175.3|E|globe:Moon_type:landmark|display=inline}}
|}
[[Attēls:Abbe_sattelite_craters_map.jpg|thumb|Karte, kurā redzami Abes pavadoņkrāteri]]

== Atsauces ==
{{refbegin}}
* {{cite book|last1=Andersson|first1=L. E.|last2=Whitaker|first2=E. A.|authorlink2=Ewen Whitaker|date=1982|title=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Catalogue of Lunar Nomenclature|publisher=NASA RP-1097|ref=harv}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://planetarynames.wr.usgs.gov/|title=Gazetteer of Planetary Nomenclature|last=Blue|first=Jennifer|publisher=[[United States Geological Survey|USGS]]|accessdate=2007-08-05|date=July 25, 2007|ref=harv}}
* {{cite book|last1=Bussey|first1=B.|authorlink1=Ben Bussey|last2=Spudis|first2=P.|authorlink2=Paul Spudis|date=2004|title=The Clementine Atlas of the Moon|publisher=[[Cambridge University Press]]|location=New York|isbn=978-0-521-81528-4|ref=harv}}
* {{cite book|last1=Cocks|first1=Elijah E.|last2=Cocks|first2=Josiah C.|date=1995|title=Who's Who on the Moon: A Biographical Dictionary of Lunar Nomenclature|publisher=Tudor Publishers|isbn=978-0-936389-27-1|ref=harv|url=https://archive.org/details/isbn_9780936389271}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://host.planet4589.org/astro/lunar/|title=Lunar Nomenclature|last=McDowell|first=Jonathan|publisher=[[Jonathan's Space Report]]|accessdate=2007-10-24|date=July 15, 2007|ref=harv|archive-date=2012-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208141804/http://host.planet4589.org/astro/lunar/}}
* {{cite journal|last1=Menzel|first1=D. H.|last2=Minnaert|first2=M.|last3=Levin|first3=B.|last4=Dollfus|first4=A.|last5=Bell|first5=B.|date=1971|title=Report on Lunar Nomenclature by the Working Group of Commission 17 of the IAU|url=https://archive.org/details/space-science-review_1971-06_12_2/page/136|journal=Space Science Reviews|volume=12|issue=2|pages=136–186|bibcode=1971SSRv...12..136M|doi=10.1007/BF00171763|ref=harv}}
* {{cite book|first=Patrick|last=Moore|authorlink=Patrick Moore|date=2001|title=On the Moon|publisher=[[Sterling Publishing Co.]]|isbn=978-0-304-35469-6|ref=harv|url=https://archive.org/details/patrickmooreonmo00patr}}
* {{cite book|first=Fred W.|last=Price|date=1988|title=The Moon Observer's Handbook|url=https://archive.org/details/moonobservershan0000pric_a2v7|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-33500-3|ref=harv}}
* {{cite book|last=Rükl|first=Antonín|authorlink=Antonín Rükl|date=1990|title=Atlas of the Moon|publisher=[[Kalmbach Books]]|isbn=978-0-913135-17-4|ref=harv}}
* {{cite book|last=Webb|first=Rev. T. W.|authorlink=Thomas William Webb|date=1962|title=Celestial Objects for Common Telescopes|edition=6th revised|publisher=Dover|isbn=978-0-486-20917-3|ref=harv|url=https://archive.org/details/celestialobjects00webb}}
* {{cite book|first=Ewen A.|last=Whitaker|authorlink=Ewen Whitaker|date=1999|title=Mapping and Naming the Moon|url=https://archive.org/details/mappingnamingmoo0000ewen|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-62248-6|ref=harv}}
* {{cite book|first=Peter T.|last=Wlasuk|date=2000|title=Observing the Moon|url=https://archive.org/details/observingmoonpra0000wlas|publisher=Springer|isbn=978-1-85233-193-1|ref=harv}}
{{refend}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mēness krāteri]]</text>
      <sha1>ozbx1um03hj1heg1zbrq3mbjuwy39ay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ebots (krāteris)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466906</id>
    <revision>
      <id>4483448</id>
      <parentid>4456908</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3975" sha1="lu2qcimmzzh398oqlgniw2jgslt9w1f" xml:space="preserve">{{Krātera infokaste|nosaukums=Ebots|attēls=Abbot crater AS15-M-1632.jpg|apraksts=[[Apollo 15]] Ebota krātera uzņemtais attēls|astr_objekts=[[Mēness]]|koordinātas={{coord|5.6|N|54.8|E|globe:moon_type:landmark|display=inline,title}}|diametrs=10 [[kilometrs|km]]|dziļums=''Nezināms''|eponīms=[[Čārlzs Ebots|Čārlzs G. Ebots]]}}
'''Ebots''' (''Abbot'') ir mazs [[triecienkrāteris]] [[Mēness]] [[Mēness redzamā puse|redzamajā pusē]]. Tas atrodas uz dienvidiem un rietumiem starp [[Pārpilnības jūra|Pārpilnības jūru]] un ziemeļos starp [[Krīžu jūra|Krīžu jūru]]. Ebots ir apļveida krāteris ar kausa formas iekšieni. Iekšējās sienas ir slīpas un uz leju līdz krātera viduspunktam, kā arī krāterim nav būtisku trieciena pazīmju, kas būtiski iezīmētu iekšpusi vai apmali. Tas ir nosaukts amerikāņu astrofiziķa [[Čārlzs Ebots|Čārlza Grīlija Ebota]] vārdā. Iepriekš tas bija [[Apollonijs (krāteris)|Apollonija]] pavadoņkrāteris '''Apollonijs K''', pirms [[Starptautiskā Astronomijas savienība|SAS]] deva pašreizējo nosaukumu 1973. gadā.

== Atsauces ==
{{Reflist}}
{{refbegin}}
* {{cite book|last1=Andersson|first1=L. E.|last2=Whitaker|first2=E. A.|authorlink2=Ewen Whitaker|date=1982|title=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Catalogue of Lunar Nomenclature|publisher=NASA RP-1097|ref=harv}}
* {{cite book|last1=Bussey|first1=B.|authorlink1=Ben Bussey|last2=Spudis|first2=P.|authorlink2=Paul Spudis|date=2004|title=The Clementine Atlas of the Moon|publisher=[[Cambridge University Press]]|location=New York|isbn=978-0-521-81528-4|ref=harv}}
* {{cite book|last1=Cocks|first1=Elijah E.|last2=Cocks|first2=Josiah C.|date=1995|title=Who's Who on the Moon: A Biographical Dictionary of Lunar Nomenclature|publisher=Tudor Publishers|isbn=978-0-936389-27-1|ref=harv|url=https://archive.org/details/isbn_9780936389271}}
* {{tīmekļa atsauce|url=http://host.planet4589.org/astro/lunar/|title=Lunar Nomenclature|last=McDowell|first=Jonathan|publisher=[[Jonathan's Space Report]]|accessdate=2007-10-24|date=July 15, 2007|ref=harv|archive-date=2012-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208141804/http://host.planet4589.org/astro/lunar/}}
* {{cite journal|last1=Menzel|first1=D. H.|last2=Minnaert|first2=M.|last3=Levin|first3=B.|last4=Dollfus|first4=A.|last5=Bell|first5=B.|date=1971|title=Report on Lunar Nomenclature by the Working Group of Commission 17 of the IAU|url=https://archive.org/details/space-science-review_1971-06_12_2/page/136|journal=Space Science Reviews|volume=12|issue=2|pages=136–186|bibcode=1971SSRv...12..136M|doi=10.1007/BF00171763|ref=harv}}
* {{cite book|first=Patrick|last=Moore|authorlink=Patrick Moore|date=2001|title=On the Moon|publisher=[[Sterling Publishing Co.]]|isbn=978-0-304-35469-6|ref=harv|url=https://archive.org/details/patrickmooreonmo00patr}}
* {{cite book|first=Fred W.|last=Price|date=1988|title=The Moon Observer's Handbook|url=https://archive.org/details/moonobservershan0000pric_a2v7|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-33500-3|ref=harv}}
* {{cite book|last=Rükl|first=Antonín|authorlink=Antonín Rükl|date=1990|title=Atlas of the Moon|publisher=[[Kalmbach Books]]|isbn=978-0-913135-17-4|ref=harv}}
* {{cite book|last=Webb|first=Rev. T. W.|authorlink=Thomas William Webb|date=1962|title=Celestial Objects for Common Telescopes|edition=6th revised|publisher=Dover|isbn=978-0-486-20917-3|ref=harv|url=https://archive.org/details/celestialobjects00webb}}
* {{cite book|first=Ewen A.|last=Whitaker|authorlink=Ewen Whitaker|date=1999|title=Mapping and Naming the Moon|url=https://archive.org/details/mappingnamingmoo0000ewen|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0-521-62248-6|ref=harv}}
* {{cite book|first=Peter T.|last=Wlasuk|date=2000|title=Observing the Moon|url=https://archive.org/details/observingmoonpra0000wlas|publisher=Springer|isbn=978-1-85233-193-1|ref=harv}}
{{refend}}

[[Kategorija:Mēness krāteri]]</text>
      <sha1>lu2qcimmzzh398oqlgniw2jgslt9w1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Endrū Breitbārts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473301</id>
    <revision>
      <id>4483364</id>
      <parentid>4161166</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7349" sha1="n2h0gfi0bn0juywotxd83qw5j8vi4r1" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|           vārds = Endrū Breitbārts
|      vārds_orig = ''Andrew Breitbart''
|          attēls = Andrew Breitbart by Gage Skidmore 2.jpg
|         att_izm = 250px
|   att_nosaukums = Breitbārts Konservatīvās politiskās rīcības konferencē (CAPC) 2012. gadā
|      pseidonīms = 
|      dz_dat_alt = {{dat|1969|2|1}}
|        dz_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}}
|       m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2012|3|1|1969|2|1}}
|         m_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosas apgabals}}
|           žanri = 
|    nodarbošanās = rakstnieks, žurnālists, publicists
|         periods = 
|   darbojies_arī = 
|           mlapa = www.breitbart.com
|         dzimums = V
}}

'''Endrū Džeimss Breitbārts''' ({{val|en|Andrew James Breitbart}}; dzimis 1969. gada 1. februārī, miris 2012. gada 1. martā) bija [[konservatīvisms|konservatīvs]] [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] žurnālists, rakstnieks un komentētājs, kurš dibināja politiski [[Galēji labēja politika|galēji labējo]] ziņu un viedokļu vietni ''[[Breitbart News]]''.&lt;ref name=&quot;FarRight&quot;&gt;* {{publikācijas atsauce|last1=Davis|first1=Mark|date=3 July 2019|title=A new, online culture war? The communication world of Breitbart.com|url=|journal=Communication Research and Practice|publisher=Routledge|volume=5|issue=3|pages=241–254|doi=10.1080/22041451.2018.1558790|via=|s2cid=159033173}}
* {{publikācijas atsauce|last1=Freelon|first1=Deen|last2=Marwick|first2=Alice|last3=Kreiss|first3=Daniel|date=4 September 2020|title=False equivalencies: Online activism from left to right|url=https://archive.org/details/science_2020-09-04_369_6508/page/1197|journal=Science (journal)|volume=369|issue=6508|pages=1197–1201|doi=10.1126/science.abb2428|pmid=32883863|via=|s2cid=221471947}}
* {{grāmatas atsauce|last1=Mudde|first1=Cas|title=The Far Right Today|date=October 25, 2019|publisher=John Wiley &amp; Sons|isbn=978-1-5095-3685-6|url=https://www.google.com/books/edition/_/aD25DwAAQBAJ|accessdate=10 October 2020|via=Google Books|year=|location=|pages=}}&lt;/ref&gt;

Pēc ''[[HuffPost]]'' līdzdibināšanas&lt;ref name=&quot;huff&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html|title=Breitbart.com has Drudge to thank for its success|publisher=Cnet news|access-date=July 29, 2009|date=November 2005}}&lt;/ref&gt; un līdzdarbošanās vietnē ''[[Drudge Report]]''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/US/andrew-breitbart-publisher-author-dead/story?id=15824337#.UCsmqJZSTsY|title=Publisher and Author Andrew Breitbart Dead|publisher=ABC News|access-date=August 15, 2012|last=Ng|first=Christina}}&lt;/ref&gt; Breitbārts nodibināja politiski galēji labēju ziņu un viedokļu vietni ''[[Breitbart News]]''.

Žurnālisti Niks Žilspijs un Konors Frīdersdorfs uzskata, ka Breitbārts esot mainījis to, kā pieņemts rakstīt par politiku, izceļot senāko plašsaziņas līdzekļu trūkumus un paužot to, ko nesakot mediji.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://edition.cnn.com/2012/03/01/opinion/gillespie-breitbart/index.html|title=How Andrew Breitbart changed the news|publisher=[[CNN]]|date=March 2, 2012|last=Gillespie|first=Nick}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Atlantic1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/politics/archive/2012/03/andrew-breitbarts-legacy-credit-and-blame-where-its-due/253953/|title=Andrew Breitbart's Legacy: Credit and Blame Where It's Due|last=Friedersdorf, Connor|publisher=Atlantic Media|website=Politics|access-date=January 13, 2015|date=March 8, 2012}}&lt;/ref&gt;

Viena no Breitbārta populārākajām idejām bija &quot;Breitbārta doktrīna&quot;, kas skaidro — politika izriet no kultūras. Lai mainītu politiku, vispirms jāmaina kultūra, jo politika seko kultūrai. Breitbārts uzskatīja šo ideju par svarīgu un bieži par to runāja intervijās.&lt;ref&gt;''https://www.redstate.com/dan_mclaughlin/2016/05/04/politics-still-downstream-cultur{{Novecojusi saite}}e/''&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve un nāve ==
Breitbārts bija precējies ar Suzannu Bīnu, ar kuru kopā audzināja četrus bērnus.&lt;ref name=&quot;Saad&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/local/obituaries/la-me-orson-bean-2050-story.html|title=OBITUARIES Actor Orson Bean, local theater mainstay who rose to fame as a 1950s TV personality, dies|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=February 9, 2020|date=February 8, 2020|last=Saad|first=Nardine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AP&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.yahoo.com/news/actor-comedian-orson-bean-91-114135652.html|title=Celebrity Actor-comedian Orson Bean, 91, hit and killed by car in LA|date=February 8, 2020}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 29. februāra naktī Breitbārts pēkšņi sabruka, pastaigājoties [[Brentvuda (Kalifornija)|Brentvudā]]. Viņš tika nogādāts uz Ronalda Reigana UCLA medicīnas centru, kur viņu pasludināja par mirušu tieši pēc 2012. gada 1. marta pusnakts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/04/15/business/media/the-life-and-death-of-andrew-breitbart.html|title=The Provocateur|website=New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.autopsyfiles.org/reports/Celebs/breitbart,%20andrew_report.pdf|title=Andrew Breitbart autopsy report|publisher=Autopsyfile.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/US/andrew-breitbart-publisher-author-dead/story?id=15824337|title=Publisher and Author Andrew Breitbart Dead|date=March 1, 2012|last=Ng|first=Christina}}&lt;/ref&gt; Viņam bija 43 gadi. [[Autopsija|Autopsijā]] tika noskaidrots, ka nāvi izraisīja [[sirdslēkme]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latimesblogs.latimes.com/lanow/2012/05/commentator-and-editor-andrew-breitbart-died-of-heart-failure-and-hard-up-to-a-60-narrowing-of-a-major-artery-and-was-unde.html|title=Andrew Breitbart died of heart failure, narrowing of artery, coroner finds|last=Blankstein|first=Andrew|publisher=L.A. Times|website=L.A. Times|date=May 16, 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2012/03/02/us/andrew-breitbart-conservative-blogger-dies-at-43.html|title=Andrew Breitbart, Conservative Blogger, Dies at 43|last=Peters|first=Jeremy W.|access-date=2019-02-10|date=2012-03-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viņu apbedīja ebreju kapsētā &quot;Hillside Memorial Park&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.findagrave.com/memorial/86040288/andrew-james-breitbart|title=Andrew James Breitbart|website=Find A Grave™|access-date=16 May 2019}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

* {{Grāmatas atsauce|title=Righteous Indignation: Excuse Me While I Save the World|publisher=Grand Central Publishing|date=April 15, 2011|isbn=978-0-446-57282-8|url=https://archive.org/details/righteousindigna0000brei|last=|first=|year=|location=|pages=}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Mark C.|last=Ebner|author2=Andrew Breitbart|title=Hollywood, Interrupted: Insanity Chic in Babylon – The Case Against Celebrity|url=https://archive.org/details/hollywoodinterru00brei|publisher=John Wiley &amp; Sons{{!}}Wiley|date=March 10, 2005|isbn=978-0-471-70624-3|year=|location=|pages=}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Breitbārts, Endrū}}
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Konservatīvisms]]
[[Kategorija:Politiski cilvēki]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:ASV žurnālisti]]
[[Kategorija:Losandželosā dzimušie]]</text>
      <sha1>n2h0gfi0bn0juywotxd83qw5j8vi4r1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margareta Ebota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474219</id>
    <revision>
      <id>4483476</id>
      <parentid>3946119</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:44:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9749" sha1="ng07t9ebrrstznly3uhem3iujwchf15" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Margareta Ebota
 |       piktogramma_1 = Golf pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Golfs
 |          vārds_orig = ''Margaret Abbott''
 |              attēls = Margaret-abbott-gold-medal-1900-golf.jpg
 |             att_izm = 200
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Margareta Aivsa Ebota
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1878|6|15}}
 |             dz_viet = [[Kolkata]], [[Indija]]
 |             mir_dat = {{dat|1955|6|10}}
 |            mir_viet = [[Griniča (Konektikuta)|Griniča]], [[Konektikuta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[golfs]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens =
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 1 zelta
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry      | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA)
{{MedalSport        | [[Attēls:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}}
{{MedalCompetition  | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal|Gold        | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]]| [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|Sieviešu turnīrs]]}}
}}

'''Margareta Aivsa Ebota''' ({{val|en|Margaret Ives Abbott}}; dzimusi {{dat|1878|6|15}}, mirusi {{dat|1955|6|10}}) bija amerikāņu [[golfere]]. Viņa ir pirmā amerikāņu sieviete, kura [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ab/margaret-abbott-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418111011/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ab/margaret-abbott-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 30. decembris |title=Margaret Abbott |accessdate=2020. gada 30. decembris}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ebota ir dzimusi [[Britu Indija]]s (tagadējās [[Indija]]s teritorija) [[Kolkata]]s pilsētā, Čārlza un [[Mērija Ebota|Mērijas Ebotas]] ģimenē. Viņas tēvs Čārlzs nomira agrā meitas jaunībā, un pēc viņa nāves Mērija ar ģimeni uz [[Bostona|Bostonu]]. Kad Margareta bija pusaudzis, viņas māte kļuva par ''The Chicago Herald'' literāro redaktori, un ģimene pēc tam pārcēlās uz [[Ilinoisa|Ilinoisu]]. Pēc pārcelšanās uz Ilinoisu viņa kopā ar māti bija [[Čikāga]]s golfa kluba biedri. Viņa uzvarēja vairākos vietējos turnīros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2018/obituaries/overlooked-margaret-abbott.html|title=Margaret Abbott, an Unwitting Olympic Trailblazer|last=Fox|first=Margalit|date=March 8, 2018|newspaper=The New York Times|access-date=March 8, 2018}}&lt;/ref&gt; No 1899. līdz 1902. gadam Margareta un Mērija dzīvoja Parīzē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=YJ-wDQAAQBAJ&amp;pg=PA31&amp;lpg=PA31&amp;dq=pparently+misunderstood+the+nature+of+the+game+scheduled+for+the+day+and+turned+up+to+play+in+high+heels+and+tight+skirts&amp;source=bl&amp;ots=DtZDB42uBa&amp;sig=bPRBsBmJqZnjS8yC0O_1Z3uKGD8&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiw-MiCwfDZAhWM71MKHfEGCXEQ6AEILzAB#v=onepage&amp;q=pparently%20misunderstood%20the%20nature%20of%20the%20game%20scheduled%20for%20the%20day%20and%20turned%20up%20to%20play%20in%20high%20heels%20and%20tight%20skirts&amp;f=false|title=Female Olympians: A Mediated Socio-Cultural and Political-Economic Timeline|last=Fuller|first=Linda K.|date=December 7, 2016|publisher=Springer|isbn=9781137582812|language=en}}&lt;/ref&gt;

1900. gadā viņa pašai nezinot startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Parīze|Parīzē]], kur [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/golf/individual-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 28. novembris |title=Paris 1900 Golf: individual women |accessdate=2020. gada 28. novembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/GOL/womens-individual.html |title=Golf at the 1900 Paris Summer Games: Women's Individual |accessdate=2020. gada 28. decembris |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417193110/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/GOL/womens-individual.html |archivedate=2020. gada 28. decembris}}&lt;/ref&gt; lai gan medaļas vietā balvā saņēma zeltītu porcelāna trauku.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Anderson|first=Kristine F.|date=July 11, 1996|title=While Reaching for the Gold, Women Shattered Stereotypes|url=https://archive.org/details/per_christian-science-monitor_1996-07-11_88_158/page/n9|journal=Christian Science Monitor|volume=88|issue=158|page=10}}&lt;/ref&gt; 1900. gada spēles bija vienīgās olimpiskās spēles, kurās uzvarētāji medaļu vietā saņēma vērtīgus artefaktus.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Roessing|first=Walt|date=July–August 1988|title=Looking Back: The Oddball Olympics: Curious Individual and Team Events Have Been a Part of the Summer Games)|magazine=Saturday Evening Post|issue=5|page=48}}&lt;/ref&gt; Viņa pati nezināja, ka piedalās olimpiskajās spēlēs, jo uzskatīja, ka tas ir parasts golfa turnīrs.

Par Ebotas panākumiem olimpiskajās spēlēs nebija labi zināms, līdz kamēr [[Floridas Universitāte]]s profesore un Olimpiskās direktoru padomes locekle Paula Velša pētīja golfa spēlētājus un sāka pētīt Ebotas dzīvi. Pētniece atrada Ebotas bērnus un viņus informēja par savas mātes panākumiem un uzvaru [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā golfa turnīrā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;[https://www.atlasobscura.com/articles/the-first-american-woman-to-win-an-olympic-championship-didnt-even-know-it The First American Woman to Win an Olympic Championship Didn’t Even Know It]&lt;/ref&gt; Daļa no iemesliem, kāpēc Ebota nebija plaši pazīstama, bija saistīts ar faktu, ka viņa nebija oficiāla [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV olimpiskās komandas]] dalībniece, kad tā tika organizēta ASV. Tas bija saistīts ar faktu, ka viņa dzīvoja [[Francija|Francijā]] un studēja mākslu, kamēr māte tur strādāja par rakstnieci. Ebota sacentās, jo viņa spēlēja golfu un nejauši atradās Francijā. Šajā turnīrā piedalījās arī viņas māte — Mērija Ebota. Šī bija vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienās un tajās pašās olimpiskajās spēlēs startēja vienā un tajā pašā sporta veidā. Sieviešu golfa turnīrs vairs olimpiskajās spēlēs neparādījās līdz [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm]].

Margareta Parīzē ieguva 1902. gada Femina kausu (''Femina Cup''), kas bija 1908. gadā sāktā [[Francijas sieviešu golfa čempionāts|Francijas sieviešu čempionāta]] priekštecis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/athletes/18138 |work=''Olympedia.org'' |title=Margaret Abbott |accessdate=2020. gada 30. decembris}}&lt;/ref&gt;

1902. gada 10. decembrī Margareta apprecējās ar rakstnieku [[Finlijs Pīters Dannijs|Finliju Pīteru Danniju]]. Viņu laulībā piedzima četri bērni: Finlijs Pīters Dannijs juniors, Pegija Dannija, Leonards Dannijs un [[Filips Dannijs]], kurš vēlāk kļuva par ievērojamu scenāristu.

1996. gadā, [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlantas spēļu]] oficiālajā olimpiskajā programmā bija raksts par 1900. gada olimpisko spēļu sportisti Margaretu Ebotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womengolfersmuseum.com/Famousgolfers/AbbottMargaret.htm|title=Recognizing First U.S. Women's Champion is a Step in the Right Direction|last=Lester|first=John|date=July 9, 1996}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā ''[[The New York Times]]'' publicēja viņas [[nekrologs|nekrologu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://www.olympic.org/margaret-abbott Margareta Ebota (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200418111011/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ab/margaret-abbott-1.html Margareta Ebota (Sports Reference profils)] {{en ikona}}

{{Olimpiskie čempioni golfā — sieviešu turnīrs}}
{{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Ebota, Margareta}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV golferi]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Golferi 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki golfā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>ng07t9ebrrstznly3uhem3iujwchf15</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patrisha</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478050</id>
    <revision>
      <id>4483547</id>
      <parentid>4458435</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6503" sha1="bb49rw7x8azq8z5wb48ku60nq5y68ga" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Miris = 
| Attēls = Patrisha, 2023.png
| Att_izm = 
| Apraksts = ''Patrisha'' 2023. gadā
| Dz_vārds = Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča
| Pseidonīms = ''Patrisha''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|25}}
| Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Vārds = ''Patrisha''
| Vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Carnikavas pagasts|Kalngale}}
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = [[2017]]—''pašlaik''
| Izdevējkompānija = ''[[Universal Music|Universal Music Latvia]]''
| Darbojies_arī = {{ubl|[[rolands če]]|[[Su$hi Takeøut]]}}
| Mlapa = 
| Dzimums = S
}}
'''''Patrisha''''' jeb '''Patriša''', īstajā vārdā '''Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča''', (dzimusi {{dat|2001|6|25}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/muziki/foto-mierpilna-gaisotne-patrisha-nosvinejusi-dzimsanas-dienu/|title=Foto: mierpilnā gaisotnē Patrisha nosvinējusi dzimšanas dienu|website=skaties.lv|access-date=2021-02-15}}&lt;/ref&gt;) ir [[Latvija|Latvijas]] dziedātāja, dziesmu autore un radio personība.

== Biogrāfija ==
Dziedātāja dzimusi Rīgā. Līdz 13 gadiem ar ģimeni dzīvojusi [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], bet pēc tam ģimene pārcēlusies uz [[Kalngale|Kalngali]]. 18 gadu vecumā atgriezusies Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/17630-dziedatajas-patrisas-berniba-kalngale|title=Dziedātājas Patrišas bērnība Kalngalē|last=Ručevska|first=Ilze|website=www.aprinkis.lv|access-date=2021-02-15|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; 

Patrīcija dziedājusi jau no bērnības. Dziedātājas dotības īpaši pamanītas skolā, dziedot ansamblī. Meitene apmeklēja radošo bērnu un jauniešu studiju &quot;Zvaigžņu sala&quot; un kopš 11 gadu vecuma piedalījusies vairāk nekā 60 dziedātāju konkursos, gan Latvijā (&quot;Aprīļa pilieni&quot; un &quot;Balss pavēlnieks&quot;), gan ārvalstīs ([[Polija|Polijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Malta|Maltā]] u.c.). Pirmo lielo atzinību guva Ukrainas konkursā &quot;Молода Галичина&quot; ({{val|lv|Jaunā Galīcija}}), kur 15 gadu vecumā izcīnīja otro vietu. Piedalījusies arī [[Krievija]]s televīzijas šova &quot;Голос&quot; ({{val|lv|Balss}}) Latvijas atlasē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/299811-dziedataja-patrisha-21-gadsimta-auglis.htm|title=Dziedātāja Patrisha, 21. gadsimta auglis|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date=2021-02-15|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

[[File:SS DAY2 Patrisha-5 (48538250912).jpg|thumb|200px|''Patrisha'' 2019. gadā]]
16 gadu vecumā Patrīcija izpelnījās pirmo plašāko atpazīstamību Latvijā, piedaloties šova &quot;[[X Faktors (Latvija)|X Faktors]]&quot; Latvijas versijā 2017. gadā, neraugoties uz to, ka panākumus šovā neguva. 2019. gada sākumā kļuva par pirmo mūziķi no Latvijas, kas noslēgusi līgumu ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas izdevniecībām ''[[Universal Music Group]],''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kuras paspārnē izdeva trīs singlus “Es varu būt tā”, “Visu un vēl vairāk” un “Lai tev sāp”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/298240-recenzija-patrisha-patrisha-bija-seit.htm|title=RECENZIJA: Patrisha &quot;Patrisha bija šeit&quot;|last=Vanzovičs|first=Sandris|website=[[nra.lv]]|access-date=2021-02-15|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau tobrīd tika uzskatīta par vienu no pieprasītākajām un aktuālākajām Latvijas jaunajām mūziķēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6716987/kas-ir-jaunas-dziedatajas-patrishas-sirdsakitis|title=Kas ir jaunās dziedātājas Patrishas sirdsāķītis?|website=Sejas.lv|access-date=2021-02-15|date=2019-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Gada nogalē, 27. novembrī, izdeva debijas minialbumu ar sešām dziesmām &quot;''Patrisha'' bija šeit&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/5669-iznacis-mini-albums-patrisha-bija-seit|title=Iznācis mini albums “Patrisha bija šeit”|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2021-02-15|language=lv-lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2019|2020. gadā]] ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofona]] balvu kategorijā &quot;Labākā debija&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52378965|title=Noklausies! Patrisha izdod vasarīgu singlu 'Daudz par daudz'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-02-15|date=2020-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet albums tika nominēts kategorijā “Popmūzikas albums”.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/ehr-jauns-raidijums-latviesu-muzikas-skatuve-8476|title=EHR jauns raidījums “Latviešu mūzikas skatuve”|website=www.parmuziku.lv|access-date=2021-02-15|language=lv|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127204842/https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/ehr-jauns-raidijums-latviesu-muzikas-skatuve-8476}}&lt;/ref&gt; 

No 2020. gada 21. maija vada [[European Hit Radio|Radio EHR]] raidījumu &quot;Latviešu mūzikas skatuve&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 

== Diskogrāfija ==

=== Albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot; |Informācija
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Patrisha bija šeit''
|
* Izdots: {{dat|2019|11|27}}
* Izdevējs: ''[[Universal Music Group]]''
* Formāts: digitālais albums
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Periodi.''
|
* Izdots: {{dat|2025|11|6}}
* Izdevējs: ''Patrishamusic''
* Formāts: digitālais albums
|}

=== Singli ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot; |Singls
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot; |Albums
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Es varu būt tā''
| rowspan=&quot;3&quot; |2019
| rowspan=&quot;3&quot; |''Patrisha bija šeit''
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Visu un vēl vairāk''
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Lai tev sāp''
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Daudz par daudz''
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
| rowspan=&quot;2&quot; |—
|-
! scope=&quot;row&quot; |''Vējš sniegu nes''
|}

== Ārējās saites ==
* {{Instagram|patrishamusic}}{{Facebook|PATRISHAlv}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>bb49rw7x8azq8z5wb48ku60nq5y68ga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viti Levu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479990</id>
    <revision>
      <id>4483461</id>
      <parentid>4317633</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:35:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7217" sha1="bi64tl9uwmrxfja2fnxnid38o6bh3h3" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|valsts=Fidži
|attēls= 2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg
|attēla paraksts= Viti Levu koraļļu piekraste 
|garums=146
|platums=106
|iedzīvotāji=660 000
|iedzīvotāju gads=2017
|augstums=1324
|augstākais kalns=[[Tomanivi]]
|arhipelāgs=[[Viti Levu grupa]]
|valsts adm vienības tips=Apgabali
|valsts adm vienība=[[Rietumu apgabals (Fidži)|Rietumu apgabals]],&lt;br/&gt;[[Centrālais apgabals (Fidži)|Centrālais apgabals]]
|blīvums=56
|valsts lielpilsēta=[[Suva]]
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji=77 368
|pamatiedzīvotāji=[[fidžieši]] un [[Fidži indieši]]
|latd= 17 |latm= 48 |lats=  |latNS= S 
|longd=178 |longm= 00 |longs=  |longEW=E
|vietaskarte         = Fidži#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
}}
'''Viti Levu''' ir lielākā [[sala]] [[Fidži]]. Tā atrodas 64 [[Kilometrs|kilometrus]] uz [[dienvidi]]em no Fidži otrās lielākās salas [[Vanua Levu]]. Salas platība ir 10 388 [[Kvadrātkilometrs|kvadrātkilometri]], un tās iedzīvotāju skaits ir ap 660 000.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Vitilevu topo.jpg|thumb|Viti Levu topogrāfija]]
[[Attēls:Korotogo.jpg|thumb|Korotogo pludmale]]
Salas forma ir tuva apaļai, dienvidos stieptāka austrumu—rietumu virzienā. Tās garums ir 146 kilometri, platums 106 kilometri, kopējā platība 10 389 km². Zemestrīces un vulkānu izvirdumi veidojuši mēreni nelīdzeno salas reljefu, kuru aptuveni vienādās pusēs dala kalnu grēda, kas iet ziemeļu-dienvidu virzienā.

No blakus esošās [[Vanua Levu]] salas Viti Levu atdala Latu-i-ra šaurums, bet no kaimiņu mazajām salām dienvidos — Kandavu šaurums. Uz ziemeļaustrumiem no Viti Levu atrodas Jasavas mazo salu grupa. Pēc ANO vērtējuma, 60% piekrastes veido [[koraļļu rifs]], 9% — [[mangroves|mangrovju]] audzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://islands.unep.ch/ILQ.htm#469 |title=UN SYSTEM-WIDE EARTHWATCH Web Site. Fiji islands |access-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120403194915/http://islands.unep.ch/ILQ.htm#469 }}&lt;/ref&gt;

=== Klimats un bioloģija ===
Salas centrs ir mežains un iekļauj valsts augstāko virsotni [[Tomanivi]] kalnu (agrāk Viktorijas kalnu), kas paceļas 1324 metru augstumā.
Salas austrumu pusē ir liels nokrišņu daudzums, īpaši kalnos, un tajos aug tropiskie Fidži [[lietusmeži]], kuri tiek izdalīti kā īpašs ģeogrāfisks ekoreģions. Rietumu puse (biežo ugunsgrēku dēļ reizēm saukta par &quot;degošajiem rietumiem&quot;) ir ievērojami sausāka, būdama kalnu ēnā no valdošajiem mitrajiem austrumu vējiem; tur atrodas Fidži tropiskie sausie meži. Viti Levu sala ir vienīgā zināmā mājvieta vienam no pasaules lielākajiem kukaiņiem — 15 cm garajai Fidži milzu garragu vabolei (''Xixuthrus heros'').

Gada temperatūra maz mainīga, +24—29 °C. Nokrišņu 2000—3000 mm gadā.

=== Ģeoloģija ===
Viti Levu un vispār Fidži ir jauktas vulkāniski-kontinentālas izcelsmes un atrodas [[Plātņu tektonika|tektoniski sarežģītā rajonā]] starp [[Austrālijas šķīvis|Austrālijas plātni]] un [[Klusā okeāna plāksne|Klusā okeāna plātni]]. Fidži platforma atrodas zonā, kas robežojas ar aktīvām [[Vidusokeāniskā grēda|plātņu lūzumzonām]], pie kurām ir notikušas daudzas zemestrīces. Šīs lūzumzonas ir Fidži lūzumzona ziemeļos, 176° izplešanās zona rietumos, Hanteras lūzumzona un Lau grēda austrumos.&lt;ref name=&quot;Greenbaum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://eird.org/deslizamientos/pdf/eng/doc8455/doc8455-2a.pdf|title=Landslide hazards in Fiji|last=Greenbaum|first=D.|last2=Bowker, M. R|publisher=British Geological Survey|website=Technical Report WC/95/28 Rapid methods of landslide hazard mapping : Fiji case study|access-date=23 March 2011|last3=Dau, I|last4=Drospy, H|last5=Greally, K. B|last6=McDonald A. J. W|last7=Marsh, S. H|last8=Northmore, K. J|last9=O'Connor, E. A}}&lt;/ref&gt;

Vecākie salas ieži ir izveidojušies [[eocēns|eocēna]] un lejas [[Miocēns|miocēna]] laikmetā. To apakšdaļu veido lavas straumes, kuru [[bazalts]] Suvas grupas vulkānu ietekmē pārtop par [[traheīts|traheītu]] un [[riolīts|riolītu]]. Starp šiem vulkāniem ievērojamākie ir [[Koromba]] (1058 m), Natambumgguto (373 m), Tuvutau (918 m) un Tikituru (920 m). Miocēna un [[Pliocēns|pliocēna]] laikmeta Mba grupu, kas atrodas salas dienvidrietumos, veido [[smilšakmens]] un [[merģelis]], kuri vulkānisma ietekmē pārtop par [[Andezīts|andezītu]], galvenokārt atrodas upju ielejās, piemēram, Nadi un Navua ielejās. Pliocēna un [[Pleistocēns|pleistocēna]] Mba grupa atrodas salas ziemeļu daļā, ģeogrāfiski tā ietver Korojanitu (1176 m), Malua (988 m), Monavatu (1112 m), Tomanivi (1324 m) un Ndelamendamu (762 m) virsotnes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Provisional Geologic Map of Fiji|date=1965|publisher=Fiji Geological Survey|location=Suva}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rodda|first=P.|date=1967|title=Outline of the geology of Viti Levu|url=https://archive.org/details/new-zealand-journal-of-geology-and-geophysics_1967-11_10_5/page/1260|journal=New Zealand Journal of Geology and Geophysics|volume=10|issue=5|pages=1260–1273}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tiek uzskatīts, ka Viti Levu ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]] sala, kas atrodas uz ziemeļiem. Saskaņā ar mutvārdu tradīcijām pirmie [[melanēzieši|melanēziešu]] kolonisti izsēdās Vudapointā un izveidoja Viseisei kā pirmo apmetni Fidži, taču ir arheoloģiski atradumi, kas ir pretrunā ar šo apgalvojumu.

== Iedzīvotāji ==
[[Attēls:Navala.jpg|thumb|Navalas kalnu ciems]]
Viti Levu atrodas galvaspilsēta [[Suva]] un dzīvo 70% valsts iedzīvotāju (apmēram 660 000 cilvēku 2017. gadā). Citas nozīmīgas pilsētas, kas visas atrodas piekrastē, ir [[Nasinu]] (kas ir lielākā valsts pilsēta un vienlaikus g.k. [[indieši|indofidžiešu]] apdzīvota Suvas austrumu priekšpilsēta), [[Ba (Fidži)|Ba]], [[Lautoka]], [[Nadi]] (Nandi), [[Nausori]], [[Rakiraki]] un [[Sigatoka]]. Viti Levu rietumdaļas politiskā atmosfēra nedaudz atšķiras no austrumu, jo rietumos ir liela indofidžiešu koncentrācija (kuru senči no [[Indija]]s ieradās salā kā pusbrīvi strādnieki laikā no 1879. līdz 1916. gadam), kamēr austrumos ir fidžiešu pārsvars (izņemot lielākās pilsētas, kas ir etniski daudzveidīgākas).

== Administratīvais iedalījums ==
Astoņas no četrpadsmit Fidži provincēm atrodas Viti Levu. Ba, Nadrogas-Navosas un Ra provinces ietilpst Rietumu apgabalā, savukārt Naitasiri, Namosi, Reva, Serua un Tailevu veido Centrālo apgabalu.

== Saimniecība ==
Viti Levu ir visa Fidži arhipelāga ģeogrāfiskais un saimnieciskais centrs. Lauksaimniecība atbilst klimatam — [[cukurniedres|cukurniedru]] ražošana plaukst mitrajos rietumos, savukārt austrumos attīstījusies [[piens|piena]] lopkopība. Gar visu piekrasti ved šoseja, [[prāmis|prāmji]] saista salu ar pārējām salām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fidži]]
[[Kategorija:Fidži salas]]
[[Kategorija:Fidži ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>bi64tl9uwmrxfja2fnxnid38o6bh3h3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dižais mājas zirneklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484919</id>
    <revision>
      <id>4483469</id>
      <parentid>4291380</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:41:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15282" sha1="g9lphat2jrf93h7gwudtmvbttano061" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = &lt;!-- Infokastes platums (default: 26em) --&gt;
|        nosaukums = Dižais mājas zirneklis
|           attēls = Hausspinne Tegenaria atrica.jpg
|       att_izmērs = 
|    att_nosaukums = 
|          attēls2 = 
|      att2_izmērs = 
|   att2_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|         valsts_r =&lt;!--Raksta nosaukums (ja nesakrīt ar vienu no iepriekšējiem 2 parametriem) --&gt;
|      apakšvalsts = 
|   apakšvalsts_lv = 
|    apakšvalsts_r = 
|       nodalījums = 
|    nodalījums_lv = 
|     nodalījums_r = 
|         apakšnod = 
|      apakšnod_lv = 
|       apakšnod_r = 
|         virstips = 
|      virstips_lv = 
|       virdtips_r = 
|             tips = Arthropoda
|          tips_lv = Posmkāji
|           tips_r = 
|        apakštips = Chelicerata
|     apakštips_lv = 
|      apakštips_r = 
|        infratips = 
|     infratips_lv = 
|      infratips_r = 
|        virsklase = 
|     virsklase_lv = 
|      virsklase_r = 
|            klase = Arachnida
|         klase_lv = Zirnekļveidīgie
|          klase_r = 
|       apakšklase = 
|    apakšklase_lv = 
|     apakšklase_r = 
|       infraklase = 
|    infraklase_lv = 
|     infraklase_r = 
|   augstākā kārta = 
|augstākā kārta_lv = 
| augstākā kārta_r = 
|        virskārta = 
|     virskārta_lv = 
|      virskārta_r = 
|        lielkārta = 
|     lielkārta_lv = 
|      lielkārta_r = 
|            kārta = Araneae
|         kārta_lv = Zirnekļi
|          kārta_r = 
|       apakškārta = Araneomorphae
|    apakškārta_lv = Augstākie zirnekļi
|     apakškārta_r = 
|       virsdzimta = 
|    virsdzimta_lv = 
|     virsdzimta_r = 
|           dzimta = Agelenidae
|        dzimta_lv = 
|         dzimta_r = 
|      apakšdzimta = 
|   apakšdzimta_lv = 
|    apakšdzimta_r = 
|            cilts = 
|         cilts_lv = 
|          cilts_r = 
|        virsģints = 
|     virsģints_lv = 
|      virsģints_r = 
|            ģints = Eratigena
|         ģints_lv = 
|          ģints_r = 
|       apakšģints = 
|    apakšģints_lv = 
|     apakšģints_r = 
|             suga = E. atrica
|          suga_lv = 
|           suga_r = 
|           pasuga = 
|        pasuga_lv = 
|         pasuga_r = 
|            klada =
|         klada_lv = 
|          klada_r = 
|         binomial = Eratigena atrica &lt;br /&gt;([[Kārlis Ludvigs Kohs|Kohs]], 1843)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wsc.nmbe.ch/species/670|title=NMBE - World Spider Catalog|last=Bern|first=Natural History Museum|website=wsc.nmbe.ch|access-date=2021-05-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
|         sinonīmi =   {{Species list
  |Philoica atrica|(C. L. Koch, 1843)
  |Tegenaria atrica|C. L. Koch, 1843
  |Tegenaria derouetae|Denis, 1959
  |Tegenaria deroueti|Dresco, 1957
  |Tegenaria duellica|Simon, 1875
  |Tegenaria gigantea|Chamberlin &amp; Ivie, 1935
  |Tegenaria hibernica|O. Pickard-Cambridge, 1891
  |Tegenaria larva|Simon, 1875
  |Tegenaria nervosa|Simon, 1870
  |Tegenaria praegrandis|Fox, 1937
  |Tegenaria propinqua|Locket, 1975
  |Tegenaria saeva|Blackwall, 1844
  }}
|        izplatība = [[Attēls:Distribution.tegenaria.atrica.1.png|250x250px]]
|  izcelsmes_vieta = 
|       iedalījums = &lt;!-- Sīkāko kategoriju uzskaitījums, brīvs Teksts. Te var pielietot veidni {{TaksoSaite}} --&gt; 
|      kategorijas = nē &lt;!-- nepievienot kategoriju automātiski --&gt;
}}

'''Dižais mājas zirneklis''' tiek uztverts vai nu kā viena suga ar nosaukumu '''''Eratigena atrica''''', vai kā trīs sugas — ''E. atrica'', '''''E. duellica''''' un '''''E. saeva'''''. Tie ir vieni no lielākajiem [[Centrāleiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s zirnekļiem. Iepriekš šie zirnekļi tika iekļauti ''Tegenaria'' ģintī. 2013. gadā tiem izveidoja jaunu ''[[Eratigena]]'' ģinti, kurā ietilpa viena suga ''Eratigena atrica''.&lt;ref name=Bolzern&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Bolzern |first1=Angelo |last2=Burckhardt |first2=Daniel |last3=Hänggi |first3=Ambros |year=2013 |title=Phylogeny and taxonomy of European funnel-web spiders of the ''Tegenaria−Malthonica'' complex (Araneae: Agelenidae) based upon morphological and molecular data |journal=Zoological Journal of the Linnean Society |volume=168 |issue=4 |pages=723–848 |doi=10.1111/zoj.12040 |name-list-style=amp |doi-access=free }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā trīs atsevišķās sugas atjaunota.&lt;ref name=Oxford2018&gt;{{publikācijas atsauce | title = Molecules v. Morphology—is Eratigena atrica (Araneae: Agelenidae) One Species or Three?| date = 2018| last1 = Oxford| first1 = Geoff S| last2 = Bolzern| first2 = Angelo| journal = Arachnology| volume = 17| issue = 7| pages = 337–357| url = https://www.researchgate.net/publication/323752493| doi = 10.13156/arac.2017.17.7.337| s2cid = 90843479| access-date = 2020-03-31| archive-date = 2021-12-10| archive-url = https://web.archive.org/web/20211210073903/https://www.researchgate.net/publication/323752493_Molecules_v_Morphology-is_Eratigena_atrica_Araneae_Agelenidae_One_Species_or_Three| dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Šo sugu kodums nerada draudus cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, un tie parasti nelabprāt kož, tā vietā dodot priekšroku slēpties vai bēgt.

[[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|2025. gada bezmugurkaulnieku]] izvēlējās dižo mājas zirnekli.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2025-ndash-dizais-majas-zirneklis/ |title=Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis |website=dabasdati.lv |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Abi dzimumi neatšķiras pēc krāsojuma. Tā krāsojums galvenokārt ir tumši brūns. Ķermeni veido [[galvkrūtis]] un vēders. Galvkrūtis virspusē ir dzeltenīgi pelēkā krāsā ar līnijām uz tām, apakšā krūšu vairogs ar gaišāku joslu tā vidū un trim punktiem katrā pusē. Galvkrūšu priekšā atrodas divās līnijās izvietotas astoņas [[acs|acis]], kas vairāk kalpo gaismas un tumsas uztveršanai. Pie galvkrūtīm piestiprinātas astoņas ejkājas. Vēders pelēki brūnā krāsā un tā virspusē divas gareniskas, dzeltenīgu punktu līnijas un gaiša sirds zīme. Dzeltenīgi pelēkas, vienkrāsainas astoņas kājas.

Mātītes ķermeņa garums var sasniegt 18,5 milimetrus, bet tēviņu ķermenis ir nedaudz mazāks — aptuveni 12 līdz 15 milimetru garumā. Mātītes kāju platums parasti ir aptuveni 45 milimetri. Tēviņa kāju platums ir ļoti mainīgs, un bieži vien tas ir no 25 līdz 75 milimetriem.&lt;ref name=&quot;usaspiders.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2021-02-06|title=Eratigena Atrica - Giant House Spider|url=https://usaspiders.com/eratigena-atrica-giant-house-spider/|access-date=2021-02-06|website=USA Spiders|language=en|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221014103/https://usaspiders.com/eratigena-atrica-giant-house-spider/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība un dzīvotne ==
Dižais mājas zirneklis sastopams [[Eiropa|Eiropā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļāfrikā]]. Ap 1900. gadu cilvēka darbības rezultātā to netīšām ieveda Ziemeļamerikas [[klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļrietumos, un pēdējā gadsimta laikā to skaits ievērojami pieaudzis.&lt;ref name=Vibertetal&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Vibert|first1=Samantha|last2=Salomon|first2=Maxence|last3=Scott|first3=Catherine|last4=Blackburn|first4=Gwylim S.|last5=Gries|first5=Gerhard|date=June 2017|title=Life-history data for the funnel weavers ''Eratigena agrestis'' and ''Eratigena atrica'' (Araneae: Agelenidae) in the Pacific Northwest of North America|url=https://www.cambridge.org/core/journals/canadian-entomologist/article/lifehistory-data-for-the-funnel-weavers-eratigena-agrestis-and-eratigena-atrica-araneae-agelenidae-in-the-pacific-northwest-of-north-america/3521A4BE75D15D26906E5478114A95E2|journal=The Canadian Entomologist|language=en|volume=149|issue=3|pages=345–356|doi=10.4039/tce.2016.73|s2cid=90621685|issn=0008-347X|access-date=2020-09-14|archive-date=2019-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20191102071526/https://www.cambridge.org/core/journals/canadian-entomologist/article/lifehistory-data-for-the-funnel-weavers-eratigena-agrestis-and-eratigena-atrica-araneae-agelenidae-in-the-pacific-northwest-of-north-america/3521A4BE75D15D26906E5478114A95E2|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Zirneklis fiksēts vairākās Eiropas valstīs, kur tas iepriekš nebija manīts, piemēram, [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Tas ir iekļauts [[Dānija]]s zirnekļu sugu kontrolsarakstā,&lt;ref&gt;Checklist of Danish Spiders (Araneae). Version 26-10-2011 ([http://www.zmuc.dk/EntoWeb/arachnology/dkchecklist.htm list] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304024828/http://www.zmuc.dk/EntoWeb/arachnology/dkchecklist.htm |date=2016-03-04 }})&lt;/ref&gt; un sastopams arī [[Islande|Islandē]].&lt;ref name=IINH&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Skemmukönguló (''Eratigena atrica'') |website=Náttúrufræðistofnun Íslands |publisher=Icelandic Institute of Natural History |url=http://www.ni.is/biota/animalia/arthropoda/chelicherata/arachnida/araneae/agelenidae/eratigena-atrica |access-date=2017-10-11 |language=is |archive-date=2017-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171011232813/http://www.ni.is/biota/animalia/arthropoda/chelicherata/arachnida/araneae/agelenidae/eratigena-atrica |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Dižā mājas zirnekļa sākotnējā dzīvotne galvenokārt sastāv no [[ala|alām]] vai sausiem mežiem, kur tas atrodas zem klintīm, taču tas ir arī izplatīts zirneklis cilvēku mājās.&lt;ref name=&quot;usaspiders.com&quot;/&gt;

== Uzvedība ==
Dižā mājas zirnekļa veidotie [[zirnekļtīkls|tīkli]] ir plakani un nekārtīgi, ar [[piltuve|piltuvi]] vienā galā. Tajos nav lipīgu pavedienu. Zirneklis slēpjas piltuvē, līdz neliels [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieks]] nejauši iesprūst tīklā, un tad zirneklis izskrien ārā un uzbrūk tam. Tie parasti veido savus tīklus stūros (gan uz grīdas, gan griestiem), starp kastēm [[pagrabs|pagrabos]], aiz skapjiem, [[bēniņi|bēniņos]] vai jebkurā citā vietā, ko reti traucē lieli dzīvnieki vai cilvēki. Tie bieži sastopami arī pie logu ailēm.&lt;ref name=Vibertetal /&gt;

Dižais mājas zirneklis parasti dzīvo divus vai trīs gadus, bet ir novērots dzīves ilgums līdz sešiem gadiem. Lai gan mātīte pamet ligzdu tikai barošanās nolūkos, tēviņus bieži var redzēt klejojam pa mājām vasaras beigās un rudens sākumā, meklējot pāri. Tēviņi sastopami no jūlija līdz oktobrim, pieaugušas mātītes sastopamas visu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Summary for Tegenaria gigantea|url=http://srs.britishspiders.org.uk/portal.php/p/Summary/s/Tegenaria+gigantea|access-date=2020-09-10|website=srs.britishspiders.org.uk|archive-date=2017-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20171005092029/http://srs.britishspiders.org.uk/portal.php/p/Summary/s/Tegenaria+gigantea|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

No olu maisa izšķiļas vismaz 60 zirnekļa mazuļi. Neparasti zirnekļiem, šajā posmā tie ir subsociāli: tie paliek kopā apmēram mēnesi, bet nesadarbojas medījuma ķeršanā. Kanibālisma apjoms korelē ar pieejamās barības daudzumu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Pourié |first1=Grégory |last2=Trabalon |first2=Marie |date=1999 |title=Relationships Among Food and Contact Signals in Experimental Group-Living Young of ''Tegenaria atrica'' |url=https://archive.org/details/archives-of-insect-biochemistry-and-physiology_1999-11_42_3/page/188 |journal=Archives of Insect Biochemistry and Physiology |volume=42 |issue=3 |pages=188–197 |name-list-style=amp |doi= 10.1002/(SICI)1520-6327(199911)42:3&lt;188::AID-ARCH3&gt;3.0.CO;2-M |pmid=10536047 }}&lt;/ref&gt; Zirneklis maina ādu septiņas vai astoņas reizes, pirms sasniedz nenobrieduša pieauguša zirnekļa stāvokli, un pēc pēdējās ādas maiņas tas sasniedz [[briedums|briedumu]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Collatz |first1=K.G. |last2=Mommsen |first2=T. |date=1975 |title=Physiological conditions and variations of body constituents during the moulting of the spider ''Tegenaria atrica'' C.L. Koch (Agelenidae) |journal=Comparative Biochemistry and Physiology |volume=52 |issue=3 |pages=465–475 |doi= 10.1016/S0300-9629(75)80067-3 |pmid=241544 }}&lt;/ref&gt;

Tāpat kā lielākajai daļai zirnekļu, tam ir [[inde]], lai nogalinātu savu medījumu. Tas var iekost arī cilvēkam, bet tikai tad, kad tiek saspiests vai neuzmanīgi paņemts rokā. Koduma vietā novērojamas sāpes un uzpampums, kas pazūd dažu stundu laikā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=McKeown|first1=Nathanael|last2=Vetter|first2=Richard S.|last3=Hendrickson|first3=Robert G.|date=2014-06-15|title=Verified spider bites in Oregon (USA) with the intent to assess hobo spider venom toxicity|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0041010114000920|journal=Toxicon|language=angļu|volume=84|pages=51–55|doi=10.1016/j.toxicon.2014.03.009|pmid=24726469|issn=0041-0101|access-date=2020-09-10|archive-date=2021-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210073853/https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0041010114000920|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Ar ātrumu 0,53 m/s (1,9 km/h) dižajam mājas zirneklim līdz 1987. gadam piederēja [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par zirnekļa maksimālo ātrumu, kad to pārspēja [[solpugas]], lai gan tie nav īsti zirnekļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zoo.org/document.doc?id=203 |title=Giant House Spider (''Tegenaria gigantea'') |publisher=Woodland Park Zoo |access-date=20 August 2013 |archive-date=18 September 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130918063158/http://www.zoo.org/document.doc?id=203 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
File:Tegenaria.atrica.creating.eggsac.1.jpg|Mātīte veido olu maisiņu
File:Tegenaria.atrica.spiderlings.on.egg.sac.jpg|Zirnekļu mazuļi
File:Tegenaria duellica and dollar bill.JPG|Dižā mājas zirnekļa kāju platums var sasniegt pat 100 mm. Šis eksemplārs no ASV ir aptuveni 76 mm garš.
File:T duellica Moulting.jpeg|Ādas maiņa
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{Publikācijas atsauce|last=Prouvost|first=Olivier|last2=Trabalon|first2=Marie|last3=Papke|first3=Mirjam|last4=Schulz|first4=Stefan|year=1999|title=Contact sex signals on web and cuticle of ''Tegenaria'' atrica (Araneae, Agelenidae)|url=https://archive.org/details/archives-of-insect-biochemistry-and-physiology_1999_40_4/page/194|journal=Archives of Insect Biochemistry and Physiology|volume=40|issue=4|pages=194–202|doi=10.1002/(SICI)1520-6327(1999)40:4&lt;194::AID-ARCH4&gt;3.0.CO;2-P}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Pourié|first=Grégory|last2=Ibarra|first2=Fernando|last3=Francke|first3=Wittko|last4=Trabalon|first4=Marie|year=2005|title=Fatty acids mediate aggressive behavior in the spider Tegenaria atrica|journal=Chemoecology|volume=15|issue=3|pages=161–166|doi=10.1007/s00049-005-0308-6}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Latvijas zirnekļi]]
[[Kategorija:Augstākie zirnekļi]]</text>
      <sha1>g9lphat2jrf93h7gwudtmvbttano061</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igaunijas valdība trimdā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486980</id>
    <revision>
      <id>4483440</id>
      <parentid>4231007</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:19:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16646" sha1="mmsh3vyysz5bby9bp0z4k0uf296mzt7" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|kartes_attēls=Locator map of Estonia.svg
|             kartes_paraksts = Igaunija 21. gadsimtā
|karoga_attēls=Flag_of_Estonia.svg
|karoga_nosaukums=Igaunijas karogs
|ģerboņa_attēls=Coat of arms of Estonia.svg
|ģerboņa_nosaukums=Igaunijas ģerbonis
|               galvaspilsēta = [[Tallina]] (oficiāli),&lt;br&gt;[[Stokholma]],&lt;br&gt;[[Oslo]],&lt;br&gt;[[Ņujorka]]
|              valsts_iekārta = Trimdas valdība
|        valsts_galvas_tituls = Prezidenta pienākumu izpildītājs
|                valsts_galva = [[Augusts Reijs]]&lt;br&gt;(1945-1963),&lt;br&gt;(...)&lt;br&gt;[[Heinrihs Marks]]&lt;br&gt;(1990-1992)
|        neatkarības_notikums = IR Nacionālā komiteja pasludina sevi par suverēno varu
|          neatkarības_datums = {{dat|1944|8|1|bez}} 
|       neatkarības_notikums2 = Nacionālā komiteja uz vienu dienu faktiski valda Tallinā
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1944|9|21|bez}}
|       neatkarības_notikums3 = Oslo tiek pasludināta trimdas valdība
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1953|1|12|bez}}
|       neatkarības_notikums4 = [[PSRS]] atzīst Igaunijas neatkarību
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1991|9|6|bez}}
|       neatkarības_notikums5 = [[Lennarts Meri]] kļūst par Igaunijas prezidentu, izbeidzot trimdas valdības pilnvaras
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1992|10|6|bez}}
}}
'''Igaunijas valdība trimdā''', arī '''Igaunijas trimdas valdība'''&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=XKWRct15XfkC&amp;pg ''Historical Dictionary of Estonia'', 2004, p. 332] {{ISBN|0-8108-4904-6}}&lt;/ref&gt; bija trimdā formāli pasludināta [[Igaunija|Igaunijas Republikas]] valdība, kas pastāvēja no 1944. gada līdz Igaunijas suverenitātes atjaunošanai Igaunijas teritorijā 1991.—1992. gadā. Tās leģitimitāte, pielietojot konstitucionālo pēctecību, sekoja pēdējai Igaunijas valdībai, kas bija pie varas pirms padomju iebrukuma 1940. gadā. Savas pastāvēšanas laikā tā bija starptautiski daļas valstu atzīta Igaunijas valdība.

== Priekšvēsture ==
[[PSRS]] okupēja Igauniju 1940. gada 14. jūnijā. Padomju varas iestādes arestēja [[Igaunijas prezidents|prezidentu]] [[Konstantīns Petss|Konstantīnu Petsu]] un izsūtīja viņu uz PSRS, kur viņš 1956. gadā cietumā nomira. Daudzi esošās un iepriekšējo valdību locekļi tika izsūtīti vai nonāvēti, ieskaitot astoņus bijušos valsts vadītājus un 38 ministrus. Tie, kas izvairījās no represijām, slēpās pagrīdē.

No 14. līdz 15. jūlijam notika &quot;Tautas Rīgikogu&quot; jeb parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētājiem tika iesniegts vienots saraksts, kurā dominēja komunisti. Šīs vēlēšanas tagad tiek uzskatītas par nelikumīgām un antikonstitucionālām, jo tās notika, pamatojoties uz vēlēšanu likumu, kuru nebija apstiprinājusi augšpalāta, kā to prasa Igaunijas konstitūcija.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Marek|first=Krystyna|title=Identity and Continuity of States in Public International Law|url=https://books.google.com/books?id=QaF7mnj9igkC&amp;pg=PA386|year=1968|publisher=Librairie Droz|isbn=9782600040440|page=386}}&lt;/ref&gt; Augšpalāta tika likvidēta drīz pēc okupācijas un nekad netika atkal sasaukta. &quot;Tautas Rīgikogu&quot; sanāca 21. jūlijā, pieņemot tikai vienu darba kārtības punktu — rezolūciju, ar kuru Igaunija tika pasludināta par [[Igaunijas PSR|padomju republiku]] un iesniegta petīcija pievienoties Padomju Savienībai. Rezolūcija tika pieņemta vienbalsīgi.

Petss bija spiests atkāpties, pēc dažādiem avotiem, 21. vai 22. jūlijā. Saskaņā ar Igaunijas konstitūcijas 46. pantu [[Johanness Varess]], kurš bija jūnijā ieceltās marionešu valdības premjerministrs, ar to pārņēma prezidenta pilnvaras ar nosaukumu &quot;Premjerministrs, izpildošs prezidenta pienākumus&quot;, un vadīja padomju varas pārņemšanas pēdējos posmus, līdz 9. augustā Igaunija tika oficiāli iekļauta Padomju Savienībā.

Tomēr [[Jiri Uluotss]], pēdējais konstitucionālais premjerministrs uz padomju okupācijas laika sākumu, apgalvoja, ka Varesa iecelšana premjerministra amatā bija nelikumīga, un tāpēc viņš, Uluotss, bijis likumīgais prezidenta pienākumu izpildītājs, Petsam atkāpjoties. Uluotss mēģināja izveidot jaunu Igaunijas valdību 1941. gada jūlijā, [[Otrais pasaules karš|vācu okupācijas]] sākumā, taču [[Vācija]]s varas iestādes atteicās atzīt Igauniju par suverēnu valsti.

== Vēsture ==

=== Nacionālā komiteja Vācijas okupācijas laikā ===
Igaunijas Republikas Nacionālā komiteja tika izveidota 1944. gadā no personām, kas Igaunijas vācu okupācijas laikā iesaistījās Uluotsa Igaunijas valdībā. Sākotnēji no 1944. gada 23. marta komiteju vadīja Kārels Līdaks, bet pēc tam no 15. vai 16. augusta [[Oto Tīfs]]. Komiteja deklarēja sevi par Igaunijas Republikas augstāko varu 1944. gada 1. augustā.&lt;ref name=&quot;chro&quot; /&gt;

=== Neveiksme neatkarības atjaunošanā ===
[[Attēls:Jüri_Uluots.jpg|thumb|200x200px| [[Jiri Uluotss]]]]
1942. gada jūnijā Igaunijas politiskie līderi, kuri bija pārdzīvojuši padomju represijas, sarīkoja no okupācijas varas slēptu sanāksmi, kurā tika apspriesta Igaunijas pagrīdes valdības veidošana un republikas nepārtrauktības saglabāšanas iespējas.&lt;ref name=&quot;chro&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20070609224537/http://www.historycommission.ee/temp/pdf/tables/chronology.pdf 1939.-1945. gadu hronoloģija, Igaunijas vēsturnieku komisija]&lt;/ref&gt; [[Stokholma|1943. gada 6. janvārī Stokholmā]] notika vēl viena tikšanās. Lai saglabātu Igaunijas Republikas tiesisko turpinājumu, tika nolemts, ka Jiri Uluotsam ir jāturpina pildīt premjerministra pienākumus, jo viņš bija pēdējā likumīgā amatpersona saskaņā ar konstitūciju.&lt;ref name=&quot;chro&quot; /&gt; 1944. gada 20. aprīlī Igaunijas Republikas Vēlēšanu komiteja (''Vabariigi'' ''Presidendi Asetäitja Valimiskogu'', Konstitūcijā noteiktā institūcija Republikas prezidenta vietas izpildītāja ievēlēšanai) sarīkoja slepenu sanāksmi Tallinā. Dalībnieku vidū bija:

* [[Jiri Uluotss]], pēdējais [[Igaunijas premjerministrs]] pirms padomju okupācijas.
* Johans Holbergs, Bruņoto spēku virspavēlnieka aizstājējs.
* Deputātu palātas priekšsēdētājs Oto Puks.
* Alfrēds Maurers, Tautas padomes priekšsēdētāja otrais vietnieks.
* Mihkels Klāsens, Igaunijas Augstākās tiesas tiesnesis .

Komiteja paziņoja, ka Petsa izdarītā Varesa iecelšana premjerministra amatā ir bijis nelikumīga un ka Uluotss ir uzņēmies prezidenta pienākumus no 1940. gada 21. jūnija un turpmāk.&lt;ref&gt;L. Mälksoo, ''Professor Uluots, the Estonian Government in Exile and the Continuity of the Republic of Estonia in International Law'', Nordic Journal of International Law, Volume 69, Number 3 / March, 2000&lt;/ref&gt; 1944. gada 21. jūnijā, būdams premjerministrs, kas pilda prezidenta pienākumus, Uluotss iecēla [[Oto Tīfs|Oto Tīfu]] par premjerministra vietnieku. 1944. gada 18. septembrī Uluotss, slimodams ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]], iecēla Oto Tīfu par premjerministra pienākumu izpildītāju un iecēla valdību, kurā bija 11 locekļi. 1944. gada 20. septembrī Uluotss veselības stāvokļa dēļ devās uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. Tīfs stājās amatā saskaņā ar konstitūciju un, aizbraucot vāciešiem, izmantoja iespēju 21. septembrī pasludināt Igaunijas likumīgās valdības atjaunošanu. Lielākā daļa šīs valdības locekļu devās prom no Tallinas jau 21. septembrī un Tīfs 22. septembrī. 21. septembrī igauņu spēki sagrāba valdības ēkas [[Domkalns|Tallinas Domkalnā]] un pavēlēja vācu spēkiem doties prom.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?ei=cm01R5fMF5SysgP38dmFAg&amp;id=V4siAAAAMAAJ&amp;dq=%22Otto+Tief+%22&amp;q=Otto+Tief&amp;pgis=1#search By Royal Institute of International Affairs. Information Dept. Published 1945]&lt;/ref&gt; [[Garais Hermanis|Garā Hermaņa]] karoga tornī Vācijas karogs tika aizstāts ar [[Igaunijas karogs|Igaunijas trikoloru.]] Tīfa valdībai tomēr neizdevās noturēt varu, jo Johana Pitkas vadītās Igaunijas militārās vienības izrādījās pret abām karojošām pusēm. 22. septembrī padomju armija pārņēma kontroli pār Tallinu un noņēma Igaunijas karogu.

=== Bēgšana no padomju spēkiem ===
Tīfa valdība aizbēga no Tallinas. Pēdējā tās sanāksme notika Pegari ciematā 22. septembrī. Tomēr laivai, kurai bija jāierodas, lai evakuētu viņus pār [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], radās motora problēma un tā nespēja laicīgi ierasties. Lielāko daļu valdības locekļu un amatpersonu, ieskaitot Tīfu, [[Boļševiki|lielinieki]] noķēra un ieslodzīja cietumā, izsūtīja vai nonāvēja. Tīfam izdevās izdzīvot desmit gadus [[Sibīrija|Sibīrijā]], un viņš 1976. gadā nomira Igaunijā. Lauksaimniecības ministrs Kārels Līdaks nomira slēpjoties 1945. gada 16. janvārī.

=== Oficiālā deklarācija ===
Pēc Uluotsa nāves 1945. gada 9. janvārī [[Augusts Reijs]] kā vecākais izdzīvojušais valdības loceklis uzņēmās valsts vadītāja pienākumu izpildi. Reiju atbalstīja Zviedrijā dzīvojušie Tīfa valdības locekļi. Reijs bija pēdējais Igaunijas sūtnis Maskavā pirms padomju okupācijas un 1940. gada jūnijā viņam bija izdevies aizbēgt no [[Maskava]]s caur [[Rīga|Rīgu]] uz Stokholmu.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=wRbdAwtxVIAC&amp;pg ''Diplomats Without a Country'' by James T. McHugh, James S. Pacy, 2001, p. 183] {{ISBN|0-313-31878-6}}&lt;/ref&gt;

Reijs 1953. gada 12. janvārī [[Oslo]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], trimdā deklarēja oficiālu Igaunijas valdību.&lt;ref&gt;[http://news.err.ee/116920/plaque-unveiled-in-oslo-to-remember-estonia-s-exiled-government Plaque unveiled in Oslo to remember Estonia's exiled government]&lt;/ref&gt; (Oslo, nevis [[Stokholma]] tika izvēlēta tāpēc, ka Norvēģijā nebija aizliegumu šādai politiskai darbībai, kamēr Zviedrijā tādi bija.)

Tomēr cita Igaunijas politiķu grupa uzskatīja, ka prezidents būtu jāievēl ar kādas pārstāvniecības struktūras starpniecību. Šo grupu vadīja Alfrēds Maurers, kurš pirms 1940. gada bija Igaunijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja otrais vietnieks. Maurers tika izraudzīts par Republikas prezidenta pienākumu izpildītāju (''Vabariigi Presidendi Asetäitja'') trimdā 1953. gada 3. martā [[Augustdorfa|Augustdorfā]], Vācijā. Kaut arī Maurera viedoklis sākotnēji bija vairāk atbalstīts trimdas kopienas vidū, viņš nekad neiecēla jaunu valdību (norādot, ka Tīfa valdība joprojām likumīgi darbojas un tātad nav vajadzīga cita valdība), un šī pozīcija izzuda pēc Maurera nāves pusotru gadu vēlāk, 1954. gada 20. septembrī. Tas atstāja Reija valdību kā vienīgo likumīgo pretendentu.

Valdības vadītāja vietas izpildītāja amatu turpināja ieņemt pēcteči pēc Reija nāves 1963. gadā. No 1953. līdz 1992. gadam tika izveidotas piecas trimdas valdības.

=== Diplomātija ===
No trim Baltijas valstīm tikai Igaunija trimdā izveidoja oficiālu valdību. [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s lietās suverēnā vara bija uzticēta viņu diplomātiskajām pārstāvniecībām. Pat attiecībā uz Igauniju likumdošana bija galvenais instruments diplomātijas vadīšanai un ikdienas valsts lietu administrēšanai (piemēram, pasu izsniegšanai). Galvenā Igaunijas pārstāvniecība bija konsulāts [[Ņujorka|Ņujorkā]].

Saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] Stimsona doktrīnu [[Baltijas valstu okupācija|padomju okupācijas Baltijas valstīs]] likumība nekad netika atzīta. Tā kā galvenās diplomātiskās pilnvaras īstenoja Igaunijas konsulāts Ņujorkā,&lt;ref name=&quot;latimes1988&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/1988-10-31/news/mn-344_1_baltic-states|title=Annexed Baltic States: Envoys Hold On to Lonely U.S. Postings|work=Los Angeles Times|date=31 October 1988|last=Kempster|first=Norman}}&lt;/ref&gt; trimdas valdībai Oslo piederošā vara galvenokārt bija simboliska. Igaunijas konsulāts [[Īrija|Īrijā]] veda tiesvedību. PSRS valdība Igaunijas kuģiem uzdeva doties uz padomju ostām. Trīs igauņu kuģi (''Otto, Piret'' un ''Mall'') un divi latviešu (&quot;Rāmava&quot; un &quot;Everoja&quot;) tā vietā izvēlējās neitrālu ostu Īrijā. Padomju Savienības vēstnieks [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] Ivans Maiskis vērsās Dublinas Augstajā tiesā par kuģu atdošanu. Ar viņu īpašniekiem nevarēja sazināties. Džons Makevojs, Igaunijas goda konsuls, veiksmīgi apstrīdēja šo prasību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=July 1942|title=Eire High Court: Zarine v. Owners, etc. S. S. Ramava, McEvoy &amp; Ors. v. Owners, etc. S. S. Otto, McEvoy and Veldi v. Owners, etc. S. S. Piret and S. S. Mall, Eckert &amp; Co. v. Owners, etc. S. S. Everoja|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-international-law_1942-07_36_3/page/490|journal=The American Journal of International Law|publisher=American Society of International Law|volume=36|issue=3 (july. 1942)|pages=490–504|doi=10.2307/2192676|jstor=2192676}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://president.ee/en/official-duties/speeches/2625-president-of-the-republic-at-the-state-dinner-hosted-by-president-t-e-mary-mcaleese-and-dr-martin-mcaleese-14-april-2008-dublin-republic-of-ireland/index.html|title=President of the Republic at the State Dinner hosted by President T. E. Mary McAleese and Dr. Martin McAleese|publisher=President.ee|access-date=13 December 2015|date=14 April 2008|archive-date={{dat|2015|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151223062704/https://president.ee/en/official-duties/speeches/2625-president-of-the-republic-at-the-state-dinner-hosted-by-president-t-e-mary-mcaleese-and-dr-martin-mcaleese-14-april-2008-dublin-republic-of-ireland/index.html}}&lt;/ref&gt;

Daļa emigrantu organizāciju, īpaši Ziemeļamerikā, neatzina Igaunijas trimdas valdību, lai tā juridiski neapdraudētu Igaunijas vēstniecību darbību. Tika apspriesta arī juridiskā atšķirība starp jēdzieniem &quot;Igaunijas valdība trimdā&quot; un &quot;Igaunijas trimdas valdība&quot;, jo pēdējais parasti apzīmē trimdas organizācijas, kamēr šī valdība pretendēja būt vienīgā likumīgā Igaunijā.

Trimdas Igaunijas valdība pastāvēja, lai uzturētu Igaunijas valsts nepārtrauktību. Pēdējais prezidenta pienākumu izpildītājs Heinrihs Marks nobeidza trimdas valdības darbu, 1992. gada 8. oktobrī nododot pilnvaras nākamajam prezidentam [[Lennarts Meri|Lennartam Meri]], Meri nāca klajā ar paziņojumu, kurā pateicās trimdas Igaunijas valdībai par to, ka tā bijusi Igaunijas valsts tiesiskās nepārtrauktības sargātāja.

=== Otrā trimdas valdība ===

Daži trimdas valdības locekļi 1992. gadā nepiekrita tās pilnvaru nodošanai &quot;nelikumīgai&quot; Igaunijas valdībai, kas nebūtu tieša 1938. gada konstitūcijas pēctece, un ievēlēta apstākļos, kad valstī vēl atrodas padomju vai [[Krievija]]s karaspēks, un Tallinas [[Nemme (Tallina)|Nemmes]] rajonā Mihkela Matīsena vadībā paziņoja par trimdas valdības darba turpināšanu, lai saglabātu likumīgo pēctecību. Pēdējos gados šo [[Nemmes valdība|Nemmes valdību]] vadīja Ahti Mends, kurš prognozēja šīs valdības tiesību atjaunošanu pēc viņa gaidītā [[Eiropas Savienība|ES]] sabrukuma. 2019. gadā viņu nomainīja Edgars Salins,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.ee/artikkel/88309191/nomme-valitsus-viis-meest-kes-arvavad-et-on-juriidiliselt-eestis-voimul? Delfi: Nõmme valitsus: viis meest, kes arvavad, et on juriidiliselt Eestis võimul]&lt;/ref&gt; taču tās darbība ir &quot;uz laiku apturēta&quot; un nekādas ietekmes uz valsts politiku tai nav.&lt;ref&gt;[https://rus.delfi.ee/statja/14585393/estonskoe-pravitelstvo-v-izgnanii-zasedaet-v-nymme Delfi: Эстонское правительство в изгнании заседает в Нымме]&lt;/ref&gt;

== Ministru prezidentu pienākumu izpildītāju saraksts ==
Šie cilvēki bija Igaunijas trimdas valdības premjerministra vietas izpildītāji (''peaministri asetäitjad):''

* Johanness Sikars (1953. gada 12. janvāris — 1960. gada 22. augusts)
* Tenis Kints (1960. gada 22. augusts — 1962. gada 1. janvāris)
* Aleksandrs Varma (1962. gada 1. janvāris — 1963. gada 30. marts)
* Tenis Kints (1963. gada 30. marts — 1970. gada 23. decembris)
* Heinrihs Marks (1971. gada 8. maijs — 1990. gada 1. marts)
* Enno Penno (1990. gada 1. marts — 1992. gada 15. septembris)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas iekļaušana PSRS]]
* [[Igaunijas PSR|Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika]]


[[Kategorija:Igaunijas Ministru kabineti]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>mmsh3vyysz5bby9bp0z4k0uf296mzt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>COVID-19 ātrais antigēnu tests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487664</id>
    <revision>
      <id>4483347</id>
      <parentid>4464661</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21540" sha1="pza2pmizbyws4in26xtyjhu0uoeyag2" xml:space="preserve">[[File:COVID-19 rapid test.jpg|thumb|SARS-CoV-2 ātrie testi. Vīrusa antigēna noteikšanas sānplūsmas testi]]

'''COVID-19 ātrie antigēnu testi''', ko bieži sauc arī par [[COVID-19]] sānu plūsmas testiem, ir [[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]], ko izmanto SARS-COV-2 infekcijas (COVID-19) noteikšanai. Tie ir ātri ieviešami ar minimālu apmācību, tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības, jo tie maksā tikai daļu no citu COVID-19 testu izmaksām un sniedz lietotājiem rezultātu 5-30 minūšu laikā. Tomēr tiem ir augsts kļūdaini negatīvu rezultātu īpatsvars. Ātrie antigēnu testi tiek izmantoti vairākās valstīs kā daļa no masveida testēšanas vai iedzīvotāju skrīninga pieejām.&lt;ref name=&quot;Press corner&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Press corner|url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/home/en|access-date=2021-03-20|website=European Commission - European Commission|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|date=2 November 2020|title=Slovakia carries out Covid mass testing of two-thirds of population|language=en-GB|work=The Guardian|agency=Agence France-Presse|url=https://www.theguardian.com/world/2020/nov/02/slovakia-carries-out-covid-mass-testing-of-two-thirds-of-population|issn=0261-3077}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Peter Littlejohns|date=6 November 2020|title=The UK is trialling lateral flow testing for Covid-19 – how does it work?|url=https://www.nsmedicaldevices.com/news/lateral-flow-test-covid-19/|website=NS Medical Devices}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka tie ir vērtīgi, lai identificētu personas, kuras ir asimptomātiskas un potenciāli varētu izplatīt vīrusu citiem cilvēkiem, kuri citādi nezinātu, ka ir inficēti.&lt;ref&gt;{{cite journal|vauthors=Guglielmi G|date=September 2020|title=Fast coronavirus tests: what they can and can't do|journal=Nature|volume=585|issue=7826|pages=496–498|bibcode=2020Natur.585..496G|doi=10.1038/d41586-020-02661-2|pmid=32939084|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Tas atšķiras no citiem COVID-19 testēšanas veidiem, piemēram, [[PCR]], kas parasti tiek uzskatīti par noderīgiem simptomātisku personu testiem, jo tiem ir augstāka jutība un tie var precīzāk identificēt gadījumus.

== COVID-19 ātrās testēšanas tehnoloģijas attīstības vēsture ==

COVID-19 ātrie testi radās, pateicoties lieliem ieguldījumiem, ko veica pretrunīgi vērtētā Apvienotās Karalistes ''Moonshot'' programma – 100 miljardu sterliņu mārciņu programma, kuras mērķis bija sistemātiski novērtēt, izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas COVID-19 testēšanai.&lt;ref&gt;{{cite journal|vauthors=Iacobucci G, Coombes R|date=September 2020|title=Covid-19: Government plans to spend £100bn on expanding testing to 10 million a day|journal=BMJ|volume=370|pages=m3520|doi=10.1136/bmj.m3520|pmid=32907851|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji ātrie testi tika iekļauti šajā sistemātiskajā novērtēšanas sistēmā līdzās daudzām citām iespējamām COVID-19 testēšanas tehnoloģijām, piemēram, ''Lamp'', ''Lampore'', PĶR aprūpes vietā, masspektrometrijai un paraugu apvienošanai. Tomēr, turpinoties novērtēšanai, ātrie testi kļuva par veiksmīgāko COVID-19 testēšanas veidu šajā programmā, lai papildinātu esošo PCR testēšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Council agrees on strengthening the use of rapid antigen tests and on the mutual recognition of COVID-19 test results|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2021/01/21/council-agrees-on-strengthening-the-use-of-rapid-antigen-tests-and-on-the-mutual-recognition-of-covid-19-test-results|access-date=20 March 2021|publisher=Council of the EU}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskās vadlīnijas COVID-19 ātrās testēšanas tehnoloģiju izmantošanai un izstrādei ==

Agrīno zinātnisko pamatojumu ātrās noteikšanas testu potenciālajai lietderībai un globālo virzienu ātrās noteikšanas testu tehnoloģiju attīstībai veicināja PVO starpposma norādījumi, kuros tika norādīts uz potenciālajām priekšrocībām. Ziņojumā bija norādīts, ka ātrās testēšanas testus ir daudz vieglāk ieviest un ka tie ir rentabli. PVO ieteica tos izmantot slimības uzliesmojumu gadījumos, lai agrīni identificētu slimības gadījumus un uzraudzītu slimības tendences. Vēlāk, ņemot vērā strauji pieaugošo pētījumu skaitu, šo ieteikumu paplašināja Eiropas Komisija. Eiropas Komisija ieteica izmantot ātrās testēšanas tehnoloģiju iedzīvotāju skrīningam, ja pozitīvu testu īpatsvars ir liels vai ļoti liels. Līdz 2021. gada janvārim Eiropas Komisija piekrita nostiprināt savu nostāju, atbalstot daudz plašāku ātrās testēšanas testu izmantošanu, norādot, ka &quot;ja pētījumi pierādītu, ka ātrās antigēnu testus var veikt pats testējamais.... varētu apsvērt arī pašpārbaudes veikšanu ar vai bez profesionālu speciālistu norādījumiem&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Oxford University and PHE confirm lateral flow tests show high specificity and are effective at identifying most individuals who are infectious {{!}} University of Oxford|url=https://www.ox.ac.uk/news/2020-11-11-oxford-university-and-phe-confirm-lateral-flow-tests-show-high-specificity-and-are|access-date=2020-12-27|website=www.ox.ac.uk|language=en|archive-date=2021-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210717053744/https://www.ox.ac.uk/news/2020-11-11-oxford-university-and-phe-confirm-lateral-flow-tests-show-high-specificity-and-are}}&lt;/ref&gt;

== Sākotnējie pētījumi ==

Vienu no galīgajiem ātrās testēšanas pētījumiem pabeidza ''Public Health England'', [[Oksfordas Universitāte]] un [[Mančestras Universitāte]], un to uzsāka profesors ''Richard Body'' un ''Dr. Lennard Lee''. Falcon-C19 pētījums, kas tika uzsākts trīs dienu laikā 17. septembrī. Pirmais pacients tika uzņemts [[Mančestra|Mančestras]] pilsētas [[Mančestras pilsētas stadions|Etihad]] stadiona autostāvvietā jaunajā COVID-19 testēšanas pētniecības centrā. Pētījums strauji paplašinājās, iekļaujot 14 sabiedriskās pētniecības vietas visā Apvienotajā Karalistē. Pētījums noslēdzās 23. oktobrī, kad tajā piedalījās 878 cilvēki. Pētījums bija viens no visātrāk uzņemtajiem COVID-19 pētījumiem Apvienotajā Karalistē. Pētījums sniedza pārliecinošus pierādījumus, ka ātrās testēšanas ierīces spēj ar augstu precizitāti noteikt pozitīvus rezultātus. Kopumā šajā pētījumā tika validēti 4 ātrie testi, tostarp ''Innova'' un ''Orientgene'', izmantojot uztriepes paraugus no personām ar simptomātisku un asimptomātisku slimību.&lt;ref&gt;{{Cite journal|vauthors=Kahanec M, Laffers L, Schmidpeter B|date=2021-03-01|title=The Impact of Mass Antigen Testing for COVID-19 on the Prevalence of the Disease|url=https://www.iza.org/de/publications/dp/14228/the-impact-of-mass-antigen-testing-for-covid-19-on-the-prevalence-of-the-disease|journal=IZA Discussion Paper|language=English|number=14228}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal|display-authors=6|vauthors=Pavelka M, Van-Zandvoort K, Abbott S, Sherratt K, Majdan M, Jarčuška P, Krajčí M, Flasche S, Funk S|date=May 2021|title=The impact of population-wide rapid antigen testing on SARS-CoV-2 prevalence in Slovakia|url=https://archive.org/details/science_2021-05-07_372_6542/page/635|journal=Science|volume=372|issue=6542|pages=635–641|doi=10.1126/science.abf9648|pmid=33758017|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Ap šo Apvienotās Karalistes pētījuma starpposma analīzes publicēšanu ASV apstiprināja, ka no ''Abbott'' tiks iegādāti 100 miljoni ātrās noteikšanas testu un nosūtīti uz visu valsti, lai sāktu līdzīgus ASV pētījumus, kas papildinātu Oksfordas universitātes uzsāktos pētījumus.

== Vērtēšanas pētījumi visā pasaulē ==

2. novembrī Slovākija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas sāka masveida testēšanu visā valstī, izmantojot ātrās noteikšanas testus. Piecus miljonus ātro testu veica 60 000 darbinieku, kuri izmantoja ''SD Biosensor'' antigēnu testu un veica iedzīvotāju uztriepes. Tas lika Eiropas Komisijai ieteikt izmantot ātrās noteikšanas testus kā daļu no iedzīvotāju skrīninga. Divi pētījumi, kas publicēti 2021. gada sākumā, no kuriem vienu veica Centrāleiropas Universitātes profesors Martins Kahanecs un viņa līdzautori, bet otru – Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas profesors Martins Pavelka un viņa komanda, liecina, ka Slovākijā veiktā ātrās antigēnu masveida testēšanas rudens viļņa ietekme palīdzēja apspiest pandēmiju valstī, lai gan saskaņā ar pirmā pētījuma datiem masveida testēšanas ietekme uz pandēmiju bija īslaicīga un pēc aptuveni divām nedēļām sāka izkliedēties.

Apvienotā Karaliste turpināja uzsākto ātrās noteikšanas testu izstrādes programmu, izmantojot Innova ātrās noteikšanas testu, un tas kļuva aizvien steidzamāks, jo COVID-19 gadījumu skaits Eiropā pieauga. Premjerministrs [[Boriss Džonsons]] 6. novembrī sāka Liverpūles pilsētas skrīningu paātrinātās tehnoloģijas novērtēšanas ietvaros. Tika uzsākta arī turpmāka ātrās testēšanas pilotprojektu paplašināšana daudzās nozarēs, kurās iepriekš testēšana nebija pieejama. Tostarp tika pārbaudīti studenti universitātēs, kuras bija īpaši cietušas no slimības uzliesmojumiem. Sākotnēji tas tika uzsākts Daremas Universitātē, kurai bija infrastruktūra un zināšanas, lai vadītu ātrās testēšanas programmu, bet pēc tam tika paplašināts uz lielāko daļu Apvienotās Karalistes universitāšu, un tas ļāva īstenot valsts evakuācijas plānu, lai studenti Ziemassvētkos droši atgrieztos mājās. Ātrie testi tika ieviesti arī Nacionālajā veselības dienestā personālam, lai samazinātu iespējamo infekcijas izplatīšanos pacientiem, vietējās iestādēs un aprūpes namos, lai varētu apmeklēt iedzīvotājus. 18. novembrī Velsā tika pabeigta pirmā testēšana visā [[Mērtirtidvila|Mērtirtidvilā]]. Šajā laikā testēšana tika īstenota arī ASV skolās skolēniem ar slimības simptomiem un Portugāles aprūpes namos un skolās.

Globālos centienus pastiprināt ātrās diagnostikas testu novērtēšanu uzsāka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtas situāciju departaments, kas 10. novembrī uzsāka vērienīgu ātrās diagnostikas testu ieviešanas projektu, kuru atbalstīja Bila un Melindas Geitsu fonda (''Bill and Melinda Gates Foundation'') vienošanās, kas ierobežoja izmaksas valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Austrija 5. decembrī sāka masveida testēšanu visā valstī un pasūtīja septiņus miljonus testu, kas sastāv no ''SD Biosensor'' testa un ''Siemens Clinitest'' (pazīstams arī kā ''Orientgene'').

Līdz decembra vidum bija veikti daudzi pētījumi, kas apstiprināja ātrās diagnostikas testu izmantošanas efektivitāti un panākumus, lai identificētu personas ar COVID-19, tostarp pētījumi Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un ASV. Visi šie pētījumi ļāva ātrās noteikšanas testus iekļaut valsts standarta COVID-19 testēšanas stratēģijās. Ātrās testēšanas izmēģinājuma testi visā pasaulē tagad bija plaši izplatīti Kanādas skolās, ceļojumu centros Indonēzijā un Indijā.

== Bažas par lietošanu ==

Daudzi cilvēki pauda bažas, ka ātrās testēšanas testu precizitāte nav tik laba kā pašreizējā COVID-19 testēšanas PCR formā. Dati, kas publicēti no Apvienotās Karalistes Liverpūles pilsētas mēroga skrīninga, parādīja, ka pēc citiem izmēģinājuma projektiem Indijā armijas operatori ar šo testu ieguva apmācītu laboratorijas zinātnieku testa veiktspēju. Tas izraisīja nelielas problēmas zinātniski psiholoģiskajā sabiedrībā, kur tika diskutēts par to, vai ātrie testi var radīt viltus pārliecību un mainīt uzvedību. Tomēr pēc publikācijas no ASV tika apstiprināta domāšanas maiņa par ātro testu izmantošanu. Profesors Maikls Mina (Michael Mina) izvirzīja teoriju, ka ātrie testi joprojām būtu noderīgi, jo ar tiem varētu identificēt infekciozus cilvēkus, kā arī tika novērotas iespējamās priekšrocības, ko varētu sniegt ātrā testa atkārtošana un rezultātu iegūšana daudz ātrāk nekā citi testēšanas veidi. Arī Apvienotās Karalistes galvenā klīniskā mediķe Dr. Susan Hopkins norādīja, ka ātrie testi nodrošina iespēju atrast &quot;cilvēkus, kurus... citādi mēs nevarētu atrast&quot;.

Ņemot vērā iespēju ātrāk noteikt saslimšanas gadījumus un to, ka Eiropā saslimšanas gadījumu skaits ir palielinājies, Eiropas Komisija 11. decembrī tikās un izstrādāja kopēju Eiropas sistēmu &quot;ātrās noteikšanas testu izmantošanai, validācijai un savstarpējai atzīšanai&quot;, piešķirot 100 miljonus eiro Roche un Abbott testu iegādei. Veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kirjakidesa sacīja: &quot;Ātrie antigēnu testi nodrošina mums ātrumu, uzticamību un ātru reakciju, lai izolētu COVID gadījumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai palēninātu pandēmijas izplatību.&quot;

Citas personas ir paudušas bažas par lēno ātro testu ieviešanu un izvēršanu un iespējamiem cilvēku upuriem, kas varētu būt radušies tā rezultātā. Kāda akadēmiskā grupa no Kanādas norādīja, ka pusi no nāves gadījumiem aprūpes mājās pandēmijas sākumā būtu bijis iespējams novērst, izmantojot ātrās testēšanas testus.

== Globālais regulatīvais apstiprinājums izmantošanai COVID-19 testēšanai ==

Pēc daudzu pētījumu panākumiem visā pasaulē, lai analizētu ātrās testēšanas rezultātus, no 2020. gada augusta regulatīvās iestādes visā pasaulē apstiprināja ātrās testēšanas rezultātus kā daļu no stratēģijas izmantot testēšanu kā &quot;jaunu pieeju pandēmijas apkarošanai&quot;. FDA 16. decembrī kļuva par pirmo iestādi, kas apstiprināja Abbott ātrās noteikšanas testu. Vēlāk tika apstiprināts Ellume COVID-19 mājas tests.

Ātrās diagnostikas testus apstiprināja arī Kanādas Veselības ministrija (Health Canada), kuras padomnieks profesors Deivids Džunkters (David Juncter) norādīja, ka &quot;labākie ātrās diagnostikas testi ir ļoti precīzi, lai atklātu infekciozus cilvēkus&quot;, un infekcijas slimību speciālists Žans Longtins (Jean Longtin) atzīmēja: &quot;Tas ļaus mums rīkoties ātrāk par vīrusu un atrast personas kontaktus stundas vai divu laikā, nevis gaidīt 24 stundas.&quot;.

Apvienotās Karalistes MHRA 23. decembrī apstiprināja Innova ātrās noteikšanas testa apstiprinājumu pašizmēģinājumiem. Pēc acīmredzamajiem panākumiem, kas gūti, izstrādājot ātrās diagnostikas testus visā pasaulē, Oksfordas Universitātes medicīnas profesors sers Džons Bells (Sir John Bell) teica: &quot;Ātrie testi bija galvenais labas aizsardzības elements pret koronavīrusu, jo tie bija ātri, lēti un pieejami atkārtotai lietošanai.&quot;.

== Ātrie testi kā &quot;atgriešanās pie normas&quot; ==

Spānija kļuva par pirmo valsti, kas izmantoja ātrās noteikšanas testus, lai veicinātu atgriešanos normālā stāvoklī, jo ātrās noteikšanas testi bija plaši pieejami aptiekās, un Barselonā tika rīkots bezmaksas mūzikas koncerts personām, kuras veica ātrās noteikšanas testu. Līdzīga pieeja tika izmantota Albānijā, lai nodrošinātu mūzikas festivālus. Tomēr daudzi eksperti nebija pārliecināti par šo pieeju, uzskatot, ka &quot;ātrie testi nav risinājums, lai atsāktu normālu dzīvi&quot;, bet tos varētu izmantot kopā ar citiem būtiskiem infekciju profilakses kontroles pasākumiem, piemēram, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, regulāru roku mazgāšanu un sociālo distanci, lai ļautu cilvēkiem pavadīt tik svarīgo laiku kopā ar tiem, kurus viņi mīl, vienlaikus palīdzot saglabāt viņu drošību.

== Jaunie COVID-19 celmi ==

2020. gada 22. decembrī Apvienotajā Karalistē tika identificēts jauns infekciozāks SARS-CoV-2 celms VOC-202012/01. Šis celms strauji izplatījās visā pasaulē. Tā kā visā pasaulē plaši tika izmantota šī COVID-19 testēšanas forma, radās bažas, ka šis variants padarīs ātro testēšanu novecojušu. Apvienotās Karalistes paātrinātā sānu plūsmas tehnoloģijas novērtējuma ietvaros Sabiedrības veselības Anglijas laboratorijas 24 stundu laikā varēja apstiprināt, ka pasaules mērogā izstrādātie ātrās testēšanas testi netiek ietekmēti un ka tās var identificēt jauno variantu. Tas notika tāpēc, ka ātrais tests parasti ir vērsts uz nukleokapsīdas proteīnu, nevis uz smailes proteīnu. Tomēr nesen ir identificēti daži celmi, kas ietekmē dažu ātrās noteikšanas testu jutību līdz pat 1000 reižu. Par laimi, šo nukleokapsīdu mutāciju (īpaši D399N) biežums pasaulē joprojām ir salīdzinoši zems - ~0,02 %.

== Ātrās diagnostikas testu izmantošana humānās palīdzības nolūkos ==

Papildus ikdienas lietošanai sabiedrībā ātrie testi tika izmantoti arī humānās palīdzības pasākumos pandēmijas laikā. Pēc plūdiem Džakartā Indonēzijā 2. decembrī ātrās noteikšanas testi bija pieejami plūdu patversmēs. Turklāt pēc valstu robežu slēgšanas Eiropā, ko izraisīja jaunā Apvienotās Karalistes vīrusa celma ārkārtas situācija tieši pirms Ziemassvētkiem, gandrīz 6000 kravas automašīnu vadītāju palika bez pārtikas, faktiski pārtraucot Ziemassvētku pārtikas piegādi. Francijas ugunsdzēsēji 24 stundu laikā pie Lamanša kanāla izvietoja ātrās pārbaudes. Ātrie testi ļāva kravas automašīnām doties ceļā, pabeigt piegādes un atgriezties pie savām ģimenēm Ziemassvētkos, parādot, cik potenciāli globāli noderīgs ir viegli īstenojams COVID-19 tests. Organizācija &quot;Ārsti bez robežām&quot; stingri atbalstīja ātro testu izmantošanu valstīs ar zemākiem un vidējiem ienākumiem, norādot, ka &quot;COVID-19 antigēnu testi var sniegt ātrus un operatīvus rezultātus, nodrošinot ar vīrusu inficēto cilvēku savlaicīgu identificēšanu kopienas līmenī&quot;.
== Amerika un ātrie testi ==

Sākotnēji kopā ar Apvienoto Karalisti ieguldījusi ievērojamus līdzekļus ātrās testēšanas tehnoloģiju izstrādē, ASV, kas ir daļa no masveida testēšanas pieejām, turpmāka ātrās testēšanas testu novērtēšana apstājās, jo nonāca strupceļā saistībā ar COVID-19 atvieglojumiem 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ietverti 2020. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, 2021. gadā. Likumprojekts tika kritizēts par to, ka tajā nav īpaši atdalīti ieguldījumi ātrās noteikšanas testos kā rentablā un efektīvā populācijas mēroga testēšanas veidā. ASV zinātnieki, piemēram, Hārvarda universitātes profesors Maikls Mina (Michael Mina), norādīja, ka testi ir &quot;ļoti spēcīgs papildinājums visam pārējam, ko cilvēki jau dara&quot;, un ka &quot;COVID-19 mājas testi varētu samazināt inficēšanās līmeni&quot;. Šo viedokli apstiprināja arī Hārvarda profesors Viljams A. Haseltins (William A. Haseltine) žurnālā Forbes publicētajā rakstā, kurā ierosināja, ka &quot;ātra, pašapkalpošanās testēšana varētu apturēt arvien pieaugošo slimību un nāves straumi&quot;, un Ņujorkas Mount Sinai universitātes profesores Annijas Sparrow rakstā, kurā ierosināja, ka &quot;lēti masveida testi ir būtiski pandēmijas uzvarai&quot;, ņemot vērā &quot;ārkārtas situāciju, ko izraisīja ļoti lipīgais un ātri izplatītais B117 celms Apvienotajā Karalistē un līdzīgs celms no Dienvidāfrikas&quot;. Tomēr COVID-19 ātrie mājas testi bija publiski pieejami privātpersonām 2021. gada janvārī pēc iepriekšēja FDA apstiprinājuma. Šos testus kompensēja ASV veselības apdrošināšana cilvēkiem ar COVID-19 simptomiem vai tiem, kuriem ir bijis ciešs kontakts ar inficētu personu vai ar kādu, kam ir novēroti simptomi. Rakstā laikrakstā Washington Post tika izteikts ierosinājums, ka maksimālo ieguvumu no ātrās testēšanas ASV varētu gūt tikai tad, kad &quot;federālā valdība segs bezsimptomātisku cilvēku testēšanu, jo slimības pārnešana caur šiem cilvēkiem ir tik liela slimības uzliesmojuma daļa&quot;, jo šo personu testēšanu veselības apdrošināšana nesedz. Pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas 2021. gada janvārī ASV sāka atsākt investēt ātrās testēšanas tehnoloģiju attīstībā, publicējot prezidenta rīkojumus.

== Globālā tirgus vērtība ==

Pēc ātro testu plašas izmantošanas visā pasaulē ātro testu tirgus vērtība ir 15 miljardi ASV dolāru, tomēr paredzams, ka no 2024. gada tirgus darbība beigsies, jo līdz 2023. gada beigām tiks veikta pasaules iedzīvotāju vakcinācija. ASV ātrās noteikšanas testu tirgus bija 3,9 miljardi ASV dolāru ar &gt; 20 % pieaugumu slimnīcās, klīnikās, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī kā galalietotāju testi. Starptautiskie tirgus analītiķi ir prognozējuši, ka ātrās noteikšanas testu ražotāji saskarsies ar pastāvīgi pieaugošu pieprasījumu, jo arvien vairāk personu un valstu sāks izmantot ātrās noteikšanas testus, lai identificētu personas ar vieglākiem simptomiem. Vairāki komentētāji un zinātnieki no ASV pauda bažas par to, vai globālais ražošanas tīkls spēs apmierināt globālo pieprasījumu un saražot simtiem miljonu testu, kas būtu nepieciešami biežai ātrai testēšanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
&lt;!--
== Ārējās saites ==
--&gt;
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Imunoloģija]]
[[Kategorija:COVID-19 pandēmija]]
[[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]]</text>
      <sha1>pza2pmizbyws4in26xtyjhu0uoeyag2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Feromoni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489008</id>
    <revision>
      <id>4483355</id>
      <parentid>4245577</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1975" sha1="5ar97pq03ahsbieafsrgslprtbz394n" xml:space="preserve">[[Attēls:Nasinov_9024.JPG|thumb| Dzesējoša [[Medusbites|medus bite]] atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā]]
'''Feromons''' (no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] {{Lang|grc|φέρω}} ''{{Lang|grc-Latn|phero}}'' &quot;nest&quot; un [[Hormoni|hormons]]) ir sekretēts vai izdalīts [[Ķīmiskā viela|ķīmiskais]] faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas [[Suga|sugas pārstāvjiem]]. Feromoni ir ķīmiskas vielas, kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā indivīda ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=12896|title=Definition of pheromone|publisher=MedicineNet Inc.|date=19 March 2012|access-date={{dat|2021|06|27||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110511134143/http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=12896}}&lt;/ref&gt; Ir '''trauksmes feromoni''', '''pārtikas taku feromoni''', '''dzimuma feromoni''' un daudzi citi feromoni, kas ietekmē uzvedību vai fizioloģiju. Feromonus lieto organismi no pamata [[Vienšūnas organisms|vienšūnu]] [[prokarioti]]em līdz sarežģītiem daudzšūnu [[eikarioti]]em.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kleerebezem|first=M|last2=Quadri, LE|date=October 2001|title=Peptide pheromone-dependent regulation of antimicrobial peptide production in Gram-positive bacteria: a case of multicellular behavior.|url=https://archive.org/details/peptides_2001-10_22_10/page/1579|journal=Peptides|volume=22|issue=10|pages=1579–96|doi=10.1016/S0196-9781(01)00493-4|pmid=11587786}}&lt;/ref&gt; To izmantošana [[Kukaiņi|kukaiņu]] vidū ir īpaši labi dokumentēta. Turklāt daži [[mugurkaulnieki]], [[augi]] un [[ciliāti]] sazinās, izmantojot feromonus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
 
[[Kategorija:Endokrinoloģija]]</text>
      <sha1>5ar97pq03ahsbieafsrgslprtbz394n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sprādziena trauma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489633</id>
    <revision>
      <id>4483363</id>
      <parentid>4360728</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:23:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7313" sha1="ppjjdifx0bs1lg5kxvv38l349icz4t9" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name            = Sprādziena trauma
| synonyms        = 
| image           = MurrahBuildingInjuriesbyFloorOCB.jpg
| caption         = Alfreda P. Mūrra federālā ēkā atrodošo ievainoto/bojāgājušo sadalījums pa stāviem 1995. gada aprīlī [[Oklahomasitija|Oklahomsitijas]] bombardēšanā
| pronounce       = 
| field           = [[Neatliekamā medicīna]], [[traumu ķirurģija]]
| symptoms        = 
| complications   = 
| onset           = 
| duration        = 
| types           = 
| causes          = 
| risks           = 
| diagnosis       = 
| differential    = 
| prevention      = 
| treatment       = 
| medication      = 
| prognosis       = 
| frequency       = 
| deaths          = 
}}

'''Sprādziena traumas''' ir sarežģīts [[ievainojums|fizisku traumu]] veids, kas rodas tiešā vai netiešā [[Sprādziens|sprādziena]] iedarbībā. Sprādziena traumas rodas, [[Detonācija|detonējoties]] brizantām [[Sprāgstvielas|sprāgstvielām]], kā arī strauji sadegot ([[Deflagrācija|deflagrējot]]) lēnākas darbības sprāgstvielām. Sprādziena traumas ir stiprākas, ja sprādziens notiek slēgtā telpā.

== Klasifikācija ==
[[Attēls:Anatomy_of_a_Blast.svg|thumb| Sprādziena traumas diagramma]]
Sprādziena traumas iedala četrās klasēs: primārā, sekundārā, terciārā un kvartārā.

=== Primārie ievainojumi ===
Primāros ievainojumus izraisa sprādziena pārspiediena viļņi vai trieciena viļņi. Kopējais ķermeņa bojājums ir vissmagākais un vienmēr letāls primāros ievainojumos.&lt;ref name=&quot;KoenigSchultz2016&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kristi L. Koenig|last2=Carl H. Schultz|title=Koenig and Schultz's Disaster Medicine: Comprehensive Principles and Practices|url=https://books.google.com/books?id=lmLiCwAAQBAJ&amp;pg=PA469|date=18 April 2016|publisher=Cambridge University Press|isbn=978-1-316-47292-7|pages=469–470}}&lt;/ref&gt; Primāras traumas ir īpaši iespējamas, ja cilvēks atrodas sprāgstošas munīcijas, piemēram, sauszemes mīnas tuvumā. Pārspiediens visbiežāk ietekmē ausis, kam seko plaušas un kuņģa-zarnu trakta dobie orgāni. Kuņģa-zarnu trakta traumas var izpausties ar stundas vai pat dienas aizkavēšanos. Sprādziena pārspiediena traumas ir funkcija, kas atkarīga no spiediena un laika. Palielinot spiedienu vai tā ilgumu, palielināsies arī traumas smagums.

Plašus bojājumus var nodarīt arī dzirdes sistēmai. Spēcīgs triecienvilnis var pārplēst [[Bungādiņa|bungādiņu]]. Iekšējās auss gliemezī esošās skaņas uztvērējšūnas un to trauslie matiņi var tikt neatgriezeniski sabojāti un izraisīt vieglu vai smagu dzirdes zudumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Choi|first=Chul-Hee|date=2012|title=Mechanisms and Treatment of Blast Induced Hearing Loss|journal=Korean Journal of Audiology|volume=16|issue=3|pages=103–107|doi=10.7874/kja.2012.16.3.103|pmc=3936657|pmid=24653882}}&lt;/ref&gt; Turklāt spiediena izmaiņu intensitāte no sprādziena var izraisīt dzirdes sistēmas asinsvadu un nervu ceļu ievainojumus.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gallun|first=F|date=2012|title=Implications of blast exposure for central auditory function: a review|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-rehabilitation-research-and-development_2012_49_7/page/1059|journal=Journal of Rehabilitation Research and Development|volume=49|issue=7|pages=1059–1074|doi=10.1682/JRRD.2010.09.0166|pmid=23341279|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Tāpēc skartajām personām var būt dzirdes apstrādes deficīts, kamēr viņiem ir normāli dzirdes sliekšņi. Šo efektu kombinācija var izraisīt dzirdes zudumu, troksni ausīs, galvassāpes, [[Reibonis|reiboni]] (vertigo) un grūtības saprast skaņu.

Parasti primārās sprādziena traumas raksturo tas, ka nav ārēju ievainojumu; tādējādi iekšējie ievainojumi bieži netiek atpazīti un to smagums netiek novērtēts. Saskaņā ar jaunākajiem eksperimentālajiem rezultātiem primāro sprādziena izraisīto traumu apjoms un veidi ir atkarīgi ne tikai no pārspiediena maksimuma, bet arī no citiem parametriem, piemēram, pārspiediena pīķu skaita, laika nobīdes starp pārspiediena pīķiem, laika nobīdes īpašībām starp pārspiediena pīķiem, frekvences [[Rezonanse|rezonansi]] un elektromagnētisko impulsu. Ir vispārēji zināms, ka galvenie sprādziena traumu patoģenēzē iesaistītie mehānismi ir saplaisāšana, implozija, inerce un spiediena starpības. Tādējādi lielākā daļa iepriekšējo pētījumu koncentrējās uz sprādzienu traumu mehānismiem gaisu saturošos orgānos un orgānu sistēmās, piemēram, plaušās, savukārt primārā sprādziena izraisīts traumatisks smadzeņu bojājums joprojām nav pietiekami novērtēts. Tā saucamā &quot;sprādziena plauša&quot; ({{val-en|blast lung}}) attiecas uz smagu plaušu kontūziju, asiņošanu vai [[Tūska|pietūkumu]] ar alveolu un asinsvadu bojājumiem vai to kombināciju. Tas ir visizplatītākais nāves cēlonis starp cilvēkiem, kuri sākotnēji pārdzīvo sprādzienu.

=== Sekundārie ievainojumi ===
Sekundārie ievainojumi ir ballistiskas traumas, ko izraisa lidojošo [[Šrapnelis (šāviņš)|šrapneļu]] un citu sprādziena virzītu priekšmetu ietekme.&lt;ref name=&quot;Keyes&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Keyes|first=Daniel C.|title=Medical response to terrorism: preparedness and clinical practice|url=https://archive.org/details/medicalresponset0000unse|publisher=Lippincott Williams &amp; Wilkins|year=2005|pages=[https://archive.org/details/medicalresponset0000unse/page/201 201]–202|isbn=978-0-7817-4986-2}}&lt;/ref&gt; Šie ievainojumi var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu un dažkārt izraisīt iekļūstošu traumu ar redzamu [[Asiņošana|asiņošanu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wolf|first=Stephen|date=July 23, 2009|title=Blast injuries|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_august-1-7-2009_374_9687/page/405|journal=The Lancet|volume=374|issue=9687|pages=405–15|doi=10.1016/S0140-6736(09)60257-9|pmid=19631372}}&lt;/ref&gt; Reizēm lidojošais objekts var palikt ķermenī, kavējot asins zudumu uz ārpusi. Tomēr ķermeņa dobumos pie tam var būt plašs asins zudums. Sekundārās sprādziena brūces var būt letālas, tāpēc daudzas kājnieku sprādzienbīstamas ierīces ir paredzētas, lai radītu ātri lidojošus fragmentus.

=== Terciārie ievainojumi ===
Gaisa spiediena maiņa sprādziena rezultātā rada spēcīgu vēju, kas upurus var mest pret cietiem priekšmetiem. Traumas, kas rodas no šāda veida traumatiskas ietekmes, sauc par terciāro sprādzienu traumām. Terciārie ievainojumi var izpausties kā neasu un iekļūstošu traumu kombinācija, ieskaitot [[Kaula lūzums|kaulu lūzumus]] un galvas traumu, kurā ievainojums norisinās pretējās tās pusēs trieciena brīdī. Bērniem ir īpaši augsts terciārā ievainojuma risks, jo viņiem ir salīdzinoši mazāks ķermeņa svars.&lt;ref name=&quot;Keyes&quot; /&gt;

=== Kvartārās traumas ===
Kvartāras traumas vai citi dažādi nosaukti ievainojumi ir visi pārējie ievainojumi, kas nav iekļauti pirmajās trīs klasēs.  Tie ietver apdegumus no gaismas starojuma, [[ilgstošas saspiešanas sindroms|ilgstošas saspiešanas sindromu]] un elpošanas traucējumus.&lt;ref name=&quot;Keyes&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


[[Kategorija:Traumas]]</text>
      <sha1>ppjjdifx0bs1lg5kxvv38l349icz4t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peldētāju nieze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490645</id>
    <revision>
      <id>4483490</id>
      <parentid>4237380</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:50:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17913" sha1="0pw29cpp0jqay06m95nlsww38gmi2or" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
{{Slimības infokaste
| name            = 
| image           = cercarial dermatitis lower legs.jpg
| image_size      = 235px
| alt             = 
| caption         = Peldētāju niezes izskats 4 dienas pēc peldes
| specialitāte    = [[parazitoloģija]], [[infekcijas slimība]]
| simptomi        = [[izsitumi]], [[nieze]]
| ilgums          = dažas dienas līdz dažas nedēļas
| cēloņi          = ādas infekciozs kairinājums, alerģiska reakcija
| riski           = 
| diagnoze        = pēc simptomiem
| DiseasesDB      = 
| ICD10           = 
| ICD9            = 
| ICDO            = 
| OMIM            = 
| MedlinePlus     = 
| MeSH            = 
| GeneReviewsNBK  = 
| GeneReviewsName = 
| PME             = 
}}

'''Peldētāju nieze''', arī '''cerkarioze''', '''cerkariālais dermatīts''' un '''šistosomu dermatīts''', ir īslaicīga [[Alerģija|alerģiska]] reakcija, kas rodas cilvēku ādā, kuri ir inficējušies ar mikroskopiskām ūdenī esošām [[Šistosomas|šistosomām]], vienu no [[Plakantārpi|plakantārpu]] dzimtām. Tā ir izplatīta ūdeņu biotopos visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;cercderm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.schistosomes.net/cercderm.html|title=Avian Schistosome Biodiversity|website=www.schistosomes.net|access-date=2016-03-07}}&lt;/ref&gt; Saslimstība var pieaugt, ja ūdenstilpes un īpaši peldvietas netiek kontrolētas. Peldētāju nieze tiek uzskatīta par vienu no infekcijas slimībām, kura ievērojami izplatījusies pēdējās desmitgadēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Horák|first=Petr|last2=Mikeš|first2=Libor|last3=Lichtenbergová|first3=Lucie|last4=Skála|first4=Vladimír|last5=Soldánová|first5=Miroslava|last6=Brant|first6=Sara Vanessa|date=January 2015|title=Avian schistosomes and outbreaks of cercarial dermatitis|journal=Clinical Microbiology Reviews|volume=28|issue=1|pages=165–190|doi=10.1128/CMR.00043-14|issn=1098-6618|pmc=4284296|pmid=25567226}}&lt;/ref&gt;

Galvenais simptoms ir niezoši [[izsitumi]], parasti kā pumpas (papulas), kas parasti rodas 2 dienu laikā pēc inficēšanās. Izsitumi izzūd 1—2 nedēļu laikā, bet kasīšanas sekundārie efekti var saglabāties ilgāk. Intensīva nieze, kas sasniedz maksimumu pēc 48—72 stundām, ir saistīta ar sāpēm un skarto zonu pietūkumu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Bonamonte|first=D.|last2=Romita|first2=P.|last3=Vestita|first3=M.|last4=Angelini|first4=G.|year=2016|title=Aquatic Dermatology|publisher=Springer|page=142|isbn=978-3-319-40615-2}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem, kuri atkārtoti tiek pakļauti peldētāju niezei, parādās smagāki simptomi un tie sākas ātrāk.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Macháček|first=Tomáš|last2=Turjanicová|first2=Libuše|last3=Bulantová|first3=Jana|last4=Hrdý|first4=Jiří|last5=Horák|first5=Petr|last6=Mikeš|first6=Libor|date=2018-10-09|title=Cercarial dermatitis: a systematic follow-up study of human cases with implications for diagnostics|journal=Parasitology Research|language=en|volume=117|issue=12|pages=3881–3895|doi=10.1007/s00436-018-6095-0|issn=0932-0113|pmid=30302587}}&lt;/ref&gt;

Cilvēks šādā ceļā ar šistosomu kāpuriem Latvijā, atšķirībā no tropu reģioniem, inficēties praktiski nevar,&lt;ref&gt;[https://dermatologs.lv/lv/jaunumi/citi-jaunumi/peldetaju-nieze.html Peldētāju nieze, Dr. Alise Balcere]&lt;/ref&gt; un no alerģijas nepaliek ilgstošas sekas veselībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dnr.wi.gov/news/weekly/article/?id=1123|title=With warm weather, Swimmers Itch makes annual appearance|website=dnr.wi.gov|access-date=2016-03-07}}&lt;/ref&gt; Dažreiz tiek nozīmēti līdzekļi pret ādas alerģiskām reakcijām. Simptomus atvieglo cietušo vietu skalošana [[Auzu pārslas|auzu pārslu]] novārījumā, [[Nātrija hidrogēnkarbonāts|dzeramās sodas]] vai [[Magnija sulfāts|angļu sāls]] šķīdumā.&lt;ref&gt;[https://www.cdc.gov/parasites/swimmersitch/faqs.html In CDC. &quot;Swimmers Itch FAQS.&quot; retrieved May 12, 2014]&lt;/ref&gt;

== Cēlonis ==
Peldētāju nieze, visticamāk, eksistē tikpat ilgi kā cilvēce. Jau 1800. gados bija zināms, ka šī slimība pastāv, taču tikai 1928. gadā biologi atklāja, ka dermatītu izraisa [[Plakantārpi|plakantārpu]] ''Schistosomatidae'' dzimtas [[Parazītisms|parazītu]] grupas kāpuru stadija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.michigan.gov/documents/deq/wrd-swas-itchbrochure_445468_7.pdf|title=Swimmer's Itch in Michigan|publisher=State of Michigan|access-date=5 March 2015|date=2014}}&lt;/ref&gt; [[Ģints (bioloģija)|Ģintis]], kas visbiežāk saistītas ar peldētāju niezi cilvēkam, ir ''Trichobilharzia''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un ''Gigantobilharzia''. To var izraisīt arī citi putnu vai mugurkaulnieku šistosomu parazīti, piemēram, ''Schistosomatium douthitti'', kas inficē [[Gliemeži|gliemežus]] un [[Grauzēji|grauzējus]]. Citi [[Taksons|taksoni]], par kuriem ziņots, ka tie izraisa šādu reakciju, ir ''Bilharziella polonica'' un ''Schistosoma bovis''. Jūrās, īpaši gar [[Piekraste|krastiem]], arī var rasties peldētāju nieze.&lt;ref name=&quot;Brant&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brant S, Cohen A, James D, Hui L, Hom A, Loker E|year=2010|title=Cercarial Dermatitis Transmitted by Exotic Marine Snail|journal=Emerging Infectious Diseases|volume=16|issue=9|pages=1357–65|doi=10.3201/eid1609.091664|pmc=3294964|pmid=20735918}}&lt;/ref&gt;

Šie parazīti savos parazitārajos dzīves ciklos kā saimniekus izmanto gan saldūdens [[Gliemeži|gliemežus]], gan [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekus]].

=== Dzīves cikls ===

# Kad šistosomu olšūna atrodas [[Ūdens|ūdenī]], sākas īslaicīga, nebarojoša, brīvi dzīvojoša stadija, kas pazīstama kā miracīdijs. Miracīdiji izmanto skropstiņas — [[Skropstiņas|cilijas]], lai sekotu ķīmiskajām un fizikālajām sajūtām, kas, domājams, palielina tā izredzes atrast dzīves vidusposmā pirmo saimnieku — saldūdens gliemezi.
# Pēc gliemeža inficēšanas tas pārvēršas par sporocistu māti, kas savukārt bezdzimumiski vairojas, radot lielu skaitu meitas sporocistu, kas bezdzimuma veidā rada vēl vienu īslaicīgu, brīvi dzīvojošu posmu — cerkāriju.
# Cerkārijas izmanto astei līdzīgu dakšveida piedēkli, lai peldētu uz un pa ūdens virsmu; un izmanto fizikālās un ķīmiskās sajūtas, lai dzīves ciklā atrastu otro un pēdējo saimnieku — putnu. Šie kāpuri var nonākt saskarē ar peldētāja ādu. Cerkārija iekļūst ādā un nomirst tajā, nespēdama izurbties tai cauri. Cerkārijas nevar inficēt cilvēkus, bet tās izraisa [[Iekaisums|iekaisīgu]] imūno reakciju. Šī reakcija sākotnēji izraisa viegli niezošus plankumus uz ādas. Dažu stundu laikā šie plankumi kļūst par paaugstinātām pumpām, kas intensīvi niez. Katra pumpa atbilst viena parazīta iekļūšanas vietai.[[Attēls:Cercarial_LifeCycle.png|thumb| Peldētāju niezes dzīves cikls]]
# Pēc putna atrašanas parazīts iekļūst tajā caur ādu (parasti kājām), procesā nokrītot dakšveida astei. Asinsrites sistēmā nenobrieduši tārpi (šistosomulas) attīstās līdz nobriedušiem tēviņu un mātīšu tārpiem, pārojas un migrē caur saimnieka asinsrites sistēmu (vai nervu sistēmu ''T. regenti'' gadījumā) uz savu galīgo vietu vēnās, kas baro kuņģa-zarnu traktu. Tur viņi dēj olas zarnu gļotādas mazajās vēnās, no kurām olas nokļūst zarnās un, putnam izkārnoties, tiek izmestas ūdenī. Viena Eiropas suga, ''Trichobilharzia regenti'', tā vietā inficē putnu saimnieka [[Deguns|deguna]] [[Audi|audus]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Horák P., Kolářová L., Dvořák J.|year=1998|title=''Trichobilharzia regenti'' n. sp. (Schistosomatidae, Bilharziellinae), a new nasal schistosome from Europe|url=http://www.parasite-journal.org/articles/parasite/pdf/1998/04/parasite1998054p349.pdf|journal=Parasite|volume=5|issue=4|pages=349–357|doi=10.1051/parasite/1998054349|pmid=9879557|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Riska faktori ==
[[Attēls:Schistosomal_cercaria.jpg|thumb| Infekciozas cerkārijas attēls]]
Cilvēki parasti inficējas pēc peldēšanās ezeros vai citās mazkustīga saldūdens ūdenstilpēs. Daži laboratorijas dati liecina, ka cerkārijas visintensīvāk atstāj gliemežus no rīta un saulainās dienās, un tādēļ ūdens šajos apstākļos ir riskantāks. Peldēšanās ilgums pozitīvi korelē ar paaugstinātu infekcijas risku Eiropā&lt;ref name=&quot;Chamot&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Chamot E, Toscani L, Rougemont A|year=1998|title=Public health importance and risk factors for cercarial dermatitis associated with swimming in Lake Leman at Geneva, Switzerland|journal=Epidemiol. Infect.|volume=120|issue=3|pages=305–14|doi=10.1017/S0950268898008826|pmc=2809408|pmid=9692609}}&lt;/ref&gt; un Ziemeļamerikā,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lindblade KA|year=1998|title=The epidemiology of cercarial dermatitis and its association with limnological characteristics of a northern Michigan lake|journal=J. Parasitol.|volume=84|issue=1|pages=19–23|doi=10.2307/3284521|jstor=3284521|pmid=9488332}}&lt;/ref&gt; un seklajos piekrastes ūdeņos ir lielāks cerkāriju blīvums nekā atklātos ūdeņos jūrā. Tiek uzskatīts, ka krasta vēji izraisa cerkāriju uzkrāšanos gar krasta līnijām.&lt;ref name=&quot;leighton&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Leighton BJ, Zervos S, Webster JM|year=2000|title=Ecological factors in schistosome transmission, and an environmentally benign method for controlling snails in a recreational lake with a record of schistosome dermatitis|journal=Parasitol. Int.|volume=49|issue=1|pages=9–17|doi=10.1016/S1383-5769(99)00034-3|pmid=10729712}}&lt;/ref&gt; Pētījumi par inficētiem ezeriem un uzliesmojumiem Eiropā un Ziemeļamerikā ir atklājuši gadījumus, kad infekcijas risks, šķiet, ir vienmērīgi sadalīts pa ūdenstilpju malām,&lt;ref name=&quot;Chamot&quot; /&gt; kā arī gadījumi, kad risks palielinās endēmiskos peldētāju niezes &quot;karstos punktos&quot;.&lt;ref name=&quot;leighton&quot; /&gt; Bērni var inficēties biežāk un intensīvāk nekā pieaugušie, taču tas, iespējams, atspoguļo viņu tendenci vairāk peldēt seklumā, kur koncentrējas arī cerkārijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Verbrugge LM, Rainey JJ, Reimink RL, Blankespoor HD|year=2004|title=Prospective study of swimmer's itch incidence and severity|url=https://archive.org/details/journal-of-parasitology_2004-08_90_4/page/697|journal=J. Parasitol.|volume=90|issue=4|pages=697–704|doi=10.1645/GE-237R|pmid=15357056}}&lt;/ref&gt; Ķīmiskie stimuli cerkāriju mēģinājumiem iespiesties saimniekorganisma [[Āda|ādā]] iekļauj nepiesātinātas [[taukskābes]], piemēram, [[Linolskābe|linolskābi]] un [[Linolēnskābe|linolēnskābi]]. Šīs vielas dabiski rodas cilvēka ādā, un tās ietilpst sauļošanās losjonos un krēmos, kuru pamatā ir augu eļļas.

== Kontrole ==
[[Attēls:Lake_Annecy.jpg|thumb| Mehāniska gliemežu savākšana Anesī ezerā, [[Francija|Francijā]]]]
Dažādas stratēģijas, kas vērstas pret [[Gliemji|gliemju]] un [[Putni|putnu]] saimniekorganismiem šistosomu ierobežošanai ezermalas iedzīvotāju atpūtas zonās Ziemeļamerikā deva nelielu efektu. [[Mičigana|Mičiganā]] varas iestādes gadu desmitiem izmantoja [[Vara sulfāts|vara sulfātu]] molusku iznīcināšanai, lai samazinātu gliemežu saimnieku populāciju un tādējādi peldētāju niezes biežumu. Rezultāti ar šo aģentu nav pārliecinoši, iespējams, tāpēc, ka:

* gliemeži kļuva toleranti pret vara sulfātu,
* vietējā ūdens ķīmiskais sastāvs samazināja moluskocīda efektivitāti,
* vietējās straumes ķīmisko aģentu izkliedēja,
* blakus esošās gliemežu populācijas apdzīvoja relatīvi iztīrīto teritoriju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blankespoor, H. D., Reimink, R. L.|year=1991|title=The control of swimmer's itch in Michigan: Past, present, and future|journal=Michigan Academician|volume=24|issue=1|pages=7–23}}&lt;/ref&gt;

Vēl svarīgāk bija tas, ka vara sulfāts ir toksisks ne tikai gliemjiem, un tā lietošanas ietekme uz ūdens ekosistēmām nav pilnībā izzināta.

Cita metode, kas vērsta pret gliemežiem kā saimniekiem, ir gliemežu un to dzīvotņu mehāniska iznīcināšana, kā Anesī ezerā [[Francija|Francijā]].&lt;ref name=&quot;leighton&quot; /&gt; Daži darbi Mičiganā liecina, ka cilvēkam domātā orālā pretšistosomu līdzekļa prazikvantela ievadīšana ūdensputniem var samazināt vietējo peldētāju niezes biežumu cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Blankespoor, C. L., Reimink, R. L., Blankespoort, H. D.|year=2001|title=Efficacy of praziquantel in treating natural schistosome infections in common mergansers|url=https://archive.org/details/journal-of-parasitology_2001-04_87_2/page/424|journal=Journal of Parasitology|volume=87|issue=2|pages=424–6|doi=10.1645/0022-3395(2001)087[0424:EOPITN]2.0.CO;2|pmid=11318576}}&lt;/ref&gt; Darbi ar [[Šistosomatoze|šistosomatozi]] parādīja, ka parastā kukaiņu atbaidītāja ūdensizturīgas versijas lietošana neļāva šistosomām iekļūt peles ādā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Salafsky, B., Ramaswamy, K., He, Y. X., Li, J., Shibuya, T.|date=November 1999|title=Development and evaluation of LIPODEET, a new long-acting formulation of N, N-diethyl-m-toluamide (DEET) for the prevention of schistosomiasis|url=http://www.ajtmh.org/cgi/pmidlookup?view=long&amp;pmid=10586906|journal=Am. J. Trop. Med. Hyg.|volume=61|issue=5|pages=743–50|doi=10.4269/ajtmh.1999.61.743|pmid=10586906|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Lokāli šistosomu koncentrāciju var mazināt, izpļaujot peldvietas un to apkaimi vai iekārtojot tās smilšainās vietās, kur maz gliemežu un ūdensputnu.

[[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kur peldētāju nieze konstatēta daudz agrāk, cīņai pret gliemežu izplatību kūrortu zonās tika piedāvāts ieviest gliemežēdājas zivis, kā [[melnais amūrs|melno amūru]].&lt;ref&gt;[http://elib.gsmu.by/bitstream/handle/GomSMU/1158/%D0%9F%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%BB%D0%B5%D0%BC%D0%B0%20%D1%88%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE%20%D0%B4%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D1%82%D0%B0%20%D0%BD%D0%B0%20%D0%BE%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%B5%20%D0%9D%D0%B0%D1%80%D0%BE%D1%87%D1%8C%20.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y Проблема шистосоматидного дерматита на озере Нарочь] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210718205943/http://elib.gsmu.by/bitstream/handle/GomSMU/1158/%D0%9F%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%BB%D0%B5%D0%BC%D0%B0%20%D1%88%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE%20%D0%B4%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D1%82%D0%B0%20%D0%BD%D0%B0%20%D0%BE%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%B5%20%D0%9D%D0%B0%D1%80%D0%BE%D1%87%D1%8C%20.pdf?sequence=1&amp;isAllowed=y |date={{dat|2021|07|18||bez}} }} (литературный обзор) / С. В. Федорович, Г. Н. Чистенко, А. Г. Маркова, Т. М. Рыбина // Проблемы здоровья и экологии. — 2006. — № 3(9). — С. 136—144.&lt;/ref&gt;

== Izplatība Latvijā ==

Peldētāju nieze ir iespējamā katrā ūdenstilpē, kurā uzturas gliemeži un ūdensputni. 2021. gadā šī problēma siltās vasaras dēļ īpaši aktualizējās, un ziņas par saslimšanu pienāca gan no mazajām vietējām ūdenstilpēm, piemēram, dažām [[Rīga]]s un apkaimes pilsētu peldvietām,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/file/get/?f=%2Fuploads%2FTVZ_julijs_072021.pdf |title=Ropaži.lv. Vangažu peldvietās konstatē “Peldētāju niezi” |access-date={{dat|2021|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727204307/https://ropazi.lv/file/get/?f=%2Fuploads%2FTVZ_julijs_072021.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/informacija-peldvietas-mezezers-apmekletajiem#gsc.tab=0 Olaine.lv. Informācija peldvietas “Mežezers” apmeklētājiem]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://focus.lv/news/no-ka-rodas-ta-deveta-peldetaju-nieze-un-ko-darit-skaidro-eksperti?14131 |title=Focus.lv. No kā rodas tā dēvētā &quot;peldētāju nieze&quot; un ko darīt? |access-date={{dat|2021|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727204314/https://focus.lv/news/no-ka-rodas-ta-deveta-peldetaju-nieze-un-ko-darit-skaidro-eksperti?14131 }}&lt;/ref&gt; gan no zāļainās Ainažu-Kuivižu [[Randu pļavas|jūrmalas]] un lielajām Latvijas upēm. Pirmās ziņas par peldētāju niezi Latvijā parādījušās 2016. gadā no [[Dubkalnu karjers|Dubkalnu karjera]] [[Ogres novads|Ogres novadā]],&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7297517/udenstilpnes-latvija-iespejams-sastapties-ar-nepatikamo-peldetaju-niezi Apollo.lv. Ūdenstilpnēs Latvijā iespējams sastapties ar nepatīkamo &quot;peldētāju niezi&quot;]&lt;/ref&gt; pastāv uzskats, ka tās izplatībai ir saistība ar Latvijas un [[globālā sasilšana|globālo sasilšanu]].&lt;ref&gt;[https://nra.lv/veseliba/213799-eksperti-skaidro-no-ka-rodas-ta-deveta-peldetaju-nieze.htm NRA.lv. Eksperti skaidro no kā rodas tā dēvētā &quot;peldētāju nieze&quot;]&lt;/ref&gt;

Latvijas Veselības inspekcija (VI) iesaka pēc peldes nedrošās vietās noskaloties un/vai noslaucīties ar dvieli, nevis ļaut ādai dabīgi nožūt, jo kāpuri ādā cenšas iekļūt tikai pēc izkļūšanas no ūdens, kā arī lietot pretalerģiskos vai ādu nomierinošos losjonus. Bērniem un alerģiskiem cilvēkiem VI iesaka nepeldēties ūdenstilpēs, kur sastopama vai visdrīzāk sastopama peldētāju nieze, kā purvainās, zāļainās vietās ar lielu gliemežu daudzumu un ūdensputnu vai ūdens zīdītāju klātbūtni. Tiek ieteikts arī nepiebarot ūdensputnus peldvietu tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.vi.gov.lv/lv/peldetaju-nieze Veselības inspekcija. Peldētāju nieze]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Helmintozes]]
[[Kategorija:Iekaisumi]]
[[Kategorija:Peldēšana]]
[[Kategorija:Zoonozes]]</text>
      <sha1>0pw29cpp0jqay06m95nlsww38gmi2or</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bradikardija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491321</id>
    <revision>
      <id>4483420</id>
      <parentid>4135056</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4293" sha1="1za1r5ksew3tdk2a12kzd4o1zu5pq0b" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Bradikardija
| synonym       = Bradiaritmija, brahikardija
| image         = Sinus bradycardia lead2.svg
| caption       = Sinusa bradikardija redzama [[EKG]] II izvadā ar [[Sirds ritms|sirds ritmu]] 50 sit/minūtē
| specialty     = [[Kardioloģija]]
| pronounce     = 
| alt           = 
| treatment     = 
| frequency     = 15% (vīrieši), 7% (sievietes)
}}
[[Attēls:Blausen_0099_bradycardia.png|thumb| Ilustrācija, kurā salīdzināti veselīgas personas (''augšā'') un personas ar bradikardiju (''apakšā'') EKG: tiek parādīti arī sirds punkti, kuros mēra EKG signālus.]]
'''Bradikardija''' ir stāvoklis, kas parasti tiek definēts, kad indivīdam sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir mazāks par 60 sitieniem minūtē (BPM) pieaugušajiem, lai gan dažos pētījumos šis slieksnis noteikts kā mazāks par 50 BPM.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/arr/types|title=Types of Arrhythmia|access-date=19 March 2015|date=July 1, 2011}}&lt;/ref&gt; Bradikardija parasti neizraisa simptomus, līdz sitienu biežums nokrītas zem 50 BPM. Simptomātiski tas var izraisīt nogurumu, vājumu, reiboni, svīšanu un ļoti zemos ātrumos — ģīboni.&lt;ref name=&quot;SINUS-BRADYCARDIA&quot;&gt;[http://www.emedicine.com/emerg/topic534.htm Sinus Bradycardia] — eMedicine&lt;/ref&gt;

Miega laikā lēna sirdsdarbība ar ātrumu 40—50 sit/min ir bieži sastopama un tiek uzskatīta par normālu. Labi sagatavotiem sportistiem var būt arī [[Sportista sirds|atlētiskās sirds sindroms]], ļoti lēna sirdsdarbība miera stāvoklī, kas rodas kā pielāgošanās sportam un palīdz novērst [[Tahikardija|tahikardiju]] fiziskas slodzes laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Baggish|first=Aaron L.|last2=Wood|first2=Malissa J.|date=2011-06-14|title=Athlete's heart and cardiovascular care of the athlete: scientific and clinical update|url=https://archive.org/details/sim_circulation_2011-06-14_123_23/page/2723|journal=Circulation|volume=123|issue=23|pages=2723–2735|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.110.981571|issn=1524-4539|pmid=21670241|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Klasifikācija ==
=== Sinusa ===
Priekškambaru (atriālās) bradikardijas iedala trīs veidos. Pirmā respiratorā sinusa aritmija (elpošanas aritmija) parasti tiek konstatēta jauniem un veseliem pieaugušajiem. Sirdsdarbības ātrums palielinās ieelpošanas laikā un samazinās izelpas laikā.&lt;ref name=&quot;HN&quot;&gt;{{cite book|title=Harwood-Nuss' Clinical Practice of Emergency Medicine|url=https://archive.org/details/harwoodnussclini0000unse_4ed|editor=Allan B. Wolfson|year=2005|edition=4th|page=[https://archive.org/details/harwoodnussclini0000unse_4ed/page/260 260]|isbn=978-0-7817-5125-4}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka to izraisa [[Vagālais tonuss|vagālās tonusa]] izmaiņas [[elpošana]]s laikā. Ja samazinājums izelpas laikā katrā elpas vilcienā pazemina sirdsdarbības ātrumu zem 60 sit/min, šāda veida bradikardija parasti tiek uzskatīta par labdabīgu un liecina par labu veģetatīvo tonusu.

Otrais, sinusa bradikardija, ir sinusa ritms, kas mazāks par 60 sit/min. Tas ir bieži sastopams stāvoklis gan veseliem cilvēkiem, gan tiem, kuri tiek uzskatīti par labi trenētiem sportistiem. Pētījumi atklāja, ka 50—85% trenēto sportistu ir labdabīga sinusa bradikardija, salīdzinot ar 23% no visiem pētītajiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{cite book|last1=Ward|first1=Bryan G.|last2=Rippe|first2=J.M.|title=Athletic Heart Syndrome|publisher=Clinical Sports Medicine|year=1992|page=259|chapter=11|pmid=1591784}}&lt;/ref&gt; Sportistu sirds muskulis ir kļuvis trenēts, lai iegūtu lielāku ieplūdes tilpumu, tāpēc, lai cirkulētu vienāda tilpuma asinis, nepieciešamas mazākas kontrakcijas.&lt;ref name=&quot;HN&quot; /&gt;

Trešais, [[slimā sinusa sindroms]], ietver apstākļus, kas ietver smagu sinusa bradikardiju, [[Sinoatriālā blokāde|sinoatriālo blokādi]], sinusa apstāšanos un bradikardijas-tahikardijas sindromu (priekškambaru mirdzēšana, priekškambaru plandīšanās un paroksizmāla [[Supraventrikulārā tahikardija|supraventrikulāra tahikardija]]).&lt;ref name=&quot;HN&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Aritmoloģija]]</text>
      <sha1>1za1r5ksew3tdk2a12kzd4o1zu5pq0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitrālā vārstuļa prolapss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492280</id>
    <revision>
      <id>4483370</id>
      <parentid>4283670</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:27:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30533" sha1="0sc9clhwfezhccdo177kfsq9pw8uc28" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
{{Infobox medical condition
| name          = Mitrālā vārstuļa prolapss
| risks         = 
| frequency     = 
| prognosis     = 
| medication    = 
| treatment     = 
| prevention    = 
| differential  = 
| diagnosis     = 
| causes        = 
| synonym       = Sistoliskā klikšķa sindroms, Bārlova sindroms&lt;ref name=&quot;pmid4159172&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |vauthors=Barlow JB, Bosman CK |title=Aneurysmal protrusion of the posterior leaflet of the mitral valve. An auscultatory-electrocardiographic syndrome |url=https://archive.org/details/sim_american-heart-journal_1966-02_71_2/page/166 |journal=Am. Heart J. |volume=71 |issue=2 |pages=166–78 |date=February 1966 |pmid=4159172 |doi= 10.1016/0002-8703(66)90179-7}}&lt;/ref&gt;
| duration      = 
| onset         = 
| symptoms      = 
| specialty     = [[Kardioloģija]]
| pronounce     = 
| caption       = Mitrālā vārstuļa prolapsa gadījumā mitrālā vārstuļa viras prolapsējas (ieliecas atpakaļ) kreisajā ātrijā.
| image         = Heart mitral valve prolapse.svg
| deaths        = 
}}
{{listen|filename=Mitral Valve Prolapse.wav|title=Mitrālā vārstuļa prolapsa troksnis|description=Sirds skaņas 16 gadus vecai meitenei, kurai diagnosticēts mitrālā vārstuļa prolapss un mitrālā regurgitācija. Auskultējot viņas sirdi, atskan sistoliskais troksnis un klikšķis. Ierakstīts ar stetoskopu virs mitrālā vārsta.|format=[[wav]]}}

'''Mitrālā vārstuļa prolapss''' ('''MVP''') ir [[Sirds vārstuļi|sirds vārstuļu]] [[slimība]], kurai raksturīga patoloģiski sabiezinātas mitrālā vārstuļa viras pārvietošanās atpakaļ [[Sirds|kreisajā ātrijā]] (priekškambarī) sistoles laikā.&lt;ref name=&quot;hayek2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|vauthors=Hayek E, Gring CN, Griffin BP|year=2005|title=Mitral valve prolapse|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_february-5-11-2005_365_9458/page/507|journal=Lancet|volume=365|issue=9458|pages=507–18|doi=10.1016/S0140-6736(05)17869-6|pmid=15705461}}&lt;/ref&gt; Tā ir vārsta miksomatozās deģenerācijas primārā forma. Ir dažādi MVP veidi, kas parasti tiek klasificēti kā klasiski un neklasiski. Smagos klasiskā MVP gadījumos komplikācijas ir mitrālā regurgitācija (asins atpakaļplūsma), infekciozs [[endokardīts]], sastrēguma sirds mazspēja un retos gadījumos sirdsdarbības apstāšanās.

MVP diagnozi nosaka ar [[ehokardiogrāfija|ehokardiogrāfiju]], kurā izmanto [[Ultraskaņa|ultraskaņu,]] lai vizualizētu sirds mitrālo vārstuli. MVP is visizplatītākā sirds vārstuļu slimība, un tiek lēsts, ka MVP ietekmē ap 2—3% iedzīvotāju pasaulē, un katram 1 no 40 cilvēkiem ir MVP.&lt;ref name=&quot;hayek2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Toomer|first=Katelynn A.|last2=Yu|first2=Mengyao|last3=Fulmer|first3=Diana|last4=Guo|first4=Lilong|last5=Moore|first5=Kelsey S.|last6=Moore|first6=Reece|last7=Drayton|first7=Ka’la D.|last8=Glover|first8=Janiece|last9=Peterson|first9=Neal|date=2019-05-22|title=Primary cilia defects causing mitral valve prolapse|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7331025/|journal=Science translational medicine|volume=11|issue=493|pages=eaax0290|doi=10.1126/scitranslmed.aax0290|issn=1946-6234|pmc=7331025|pmid=31118289}}&lt;/ref&gt;

Šo diagnozi pirmo reizi aprakstīja Džons Breretons Bārlovs (''John Brereton Barlow'') 1966. gadā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1966-02-01|title=Aneurysmal protrusion of the posterior leaflet of the mitral valve: An auscultatory-electrocardiographic syndrome|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/0002870366901797|journal=American Heart Journal|language=en|volume=71|issue=2|pages=166–178|doi=10.1016/0002-8703(66)90179-7|issn=0002-8703}}&lt;/ref&gt; Pēc tam J. Maikls Krilijs (''J. Michael Criley'') to nosauca par mitrālā vārstuļa prolapsu.&lt;ref name=&quot;pmid5942469&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Criley JM, Lewis KB, Humphries JO, Ross RS|date=July 1966|title=Prolapse of the mitral valve: clinical and cine-angiocardiographic findings|journal=Br Heart J|volume=28|issue=4|pages=488–96|doi=10.1136/hrt.28.4.488|pmc=459076|pmid=5942469}}&lt;/ref&gt;

== Pazīmes un simptomi ==

=== Trokšņi ===
[[Auskultācija|Auskultējot]] cilvēku ar mitrālā vārstuļa prolapsu, bieži sastopams vidējais sistoliskais klikšķis, kam seko vēls sistoliskais troksnis, kas vislabāk dzirdams virsotnē. Trokšņa garums nozīmē laika periodu, kurā asinis izplūst atpakaļ kreisajā ātrijā, ko sauc par regurgitāciju. Troksnis, kas ilgst visā sistolē, ir pazīstams kā holo-sistoliskais troksnis. Troksnis, kas ir no vidus līdz vēlam sistoliskam, lai gan parasti ir saistīts ar mazāku regurgitāciju, tomēr var būt saistīts ar ievērojamām hemodinamiskām sekām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ahmed|first=Mustafa I.|last2=Sanagala|first2=Thriveni|last3=Denney|first3=Thomas|last4=Inusah|first4=Seidu|last5=McGiffin|first5=David|last6=Knowlan|first6=Donald|last7=O’Rourke|first7=Robert A.|last8=Dell’Italia|first8=Louis J.|date=August 2009|title=Mitral Valve Prolapse With a Late-Systolic Regurgitant Murmur May Be Associated With Significant Hemodynamic Consequences|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-the-medical-sciences_2009-08_338_2/page/113|journal=The American Journal of the Medical Sciences|volume=338|issue=2|pages=113–115|doi=10.1097/MAJ.0b013e31819d5ec6|pmid=19561453}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no vairuma citu sirds trokšņu, mitrālā vārstuļa prolapsa troksnis tiek akcentēts ar stāvēšanu un [[Valsalvas manevrs|Valsalvas manevru]] (agrāks sistoliskais klikšķis un garāks troksnis) un samazinās ar tupēšanu (vēlāks sistoliskais klikšķis un īsāks troksnis). Vienīgais cits sirds troksnis, kas seko šim modelim, ir hipertrofiskas kardiomiopātijas troksnis. MVP troksni var atšķirt no hipertrofiskas kardiomiopātijas trokšņa ar vidēja sistoliskā klikšķa klātbūtni, kas faktiski ir MVP diagnostika. Rokturia manevrs (dūres sasprindzināšana līdz nogurumam) mazina MVP troksni un hipertrofiskas kardiomiopātijas troksni. Tvēriena manevrs (''handgrip maneuver'') arī samazina trokšņa ilgumu un aizkavē sistoliskā klikšķa viduslaiku.&lt;ref name=&quot;Tanser&quot;&gt;Tanser, Paul H. (reviewed Mar 2007).&lt;/ref&gt;

Gan Valsalvas manevrs, gan stāvēšana samazina venozo asiņu atgriešanos sirdī, tādējādi samazinot kreisā kambara diastolisko piepildījumu (priekšslodzi) un radot lielāku cīpslainās stīgas (''chordae tendineae)'' atslābumu. Tas ļauj mitrālajam vārstam agrāk prolapsēties sistolē, izraisot agrāku sistolisko klikšķi (ti, tuvāk S&lt;small&gt;1&lt;/small&gt;) un ilgāku troksni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lecturio.com/concepts/aortic-regurgitation/|title=Aortic Regurgitation|website=The Lecturio Medical Concept Library|access-date=30 June 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Mitrālā vārstuļa prolapsa sindroms ===
Vēsturiski termins '''''mitrālā vārstuļa prolapsa sindroms''''' ir lietots kā MVP, kas saistīts ar sirdsklauvēm, netipiskām sāpēm sirds apvidū, [[Aizdusa|aizdusu pie slodzes]], zemu [[Ķermeņa masas indekss|ķermeņa masas indeksu]] un [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammas]] anomālijām (kambaru tahikardiju), ģīboni, zemu [[Asinsspiediens|asinsspiedienu]], galvassāpēm, reiboni un citām. pazīmēm, kas liecina par [[Veģetatīvā nervu sistēma|veģetatīvās nervu sistēmas]] disfunkciju ([[Veģetatīvā distonija|disautonomiju]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hayek|first=Emil|last2=Gring|first2=Christian N|last3=Griffin|first3=Brian P|date=2005-02|title=Mitral valve prolapse|url=https://doi.org/10.1016/S0140-6736(05)17869-6|journal=The Lancet|volume=365|issue=9458|pages=507–518|doi=10.1016/s0140-6736(05)17869-6|issn=0140-6736}}&lt;/ref&gt;

=== Mitrālā regurgitācija ===
[[Attēls:MI_Schema_schwer_Kopie.svg|thumb|318x318px| Mitrālā vārstuļa prolapss var izraisīt šeit redzamo mitrālo regurgitāciju (MR), kurā asinis abnormālā veidā plūst no kreisā kambara (1) atpakaļ kreisajā ātrijā (2).]]
Mitrālā vārstuļa prolapss bieži tiek saistīts ar vieglu mitrālo regurgitāciju,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kolibash AJ|year=1988|title=Progression of mitral regurgitation in patients with mitral valve prolapse|journal=Herz|volume=13|issue=5|pages=309–17|pmid=3053383}}&lt;/ref&gt; kur asinis ieplūst no kreisā kambara uz kreiso priekškambari sistoles laikā. [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] MVP ir visizplatītākais smagas, neišēmiskas mitrālās regurgitācijas cēlonis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Reizēm tas ir saistīts ar mitrālā vārstuļa atbalstošo cīpslaino stīgu plīsumu.&lt;ref name=&quot;Tanser&quot;/&gt;

== Riska faktori ==
MVP var rasties biežāk cilvēkiem ar Ēlersa Danlosa sindromu (''Ehlers-Danlos)'', [[Marfāna sindroms|Marfana sindromu]]&lt;ref name=&quot;marfan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marfan.org/nmf/GetContentRequestHandler.do?menu_item_id=80|title=Related Disorders: Mitral Valve Prolapse|access-date=2007-07-11|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927222511/http://www.marfan.org/nmf/GetContentRequestHandler.do?menu_item_id=80}}&lt;/ref&gt; vai policistisku nieru slimību.&lt;ref name=&quot;urlMitral valve prolapse and mitral regurgitation are common in patients with polycystic kidney disease type 1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lumiaho|first=A|last2=Ikäheimo|first2=R|last3=Miettinen|first3=R|last4=Niemitukia|first4=L|last5=Laitinen|first5=T|last6=Rantala|first6=A|last7=Lampainen|first7=E|last8=Laakso|first8=M|last9=Hartikainen|first9=J|year=2001|title=Mitral valve prolapse and mitral regurgitation are common in patients with polycystic kidney disease type 1|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-kidney-diseases_2001-12_38_6/page/1208|journal=American Journal of Kidney Diseases|volume=38|issue=6|pages=1208–16|doi=10.1053/ajkd.2001.29216|pmid=11728952}}&lt;/ref&gt; Citi riska faktori ir [[Greivsa slimība]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.niddk.nih.gov/health-information/health-topics/endocrine/graves-disease/Pages/fact-sheet.aspx|title=Graves Disease|website=www.niddk.nih.gov|access-date=2015-04-02|date=August 10, 2012|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402223830/http://www.niddk.nih.gov/health-information/health-topics/endocrine/graves-disease/Pages/fact-sheet.aspx}}&lt;/ref&gt; un krūšu kurvja sienas deformācijas, piemēram, ''pectus excavatum''.&lt;ref name=&quot;Pectus Excavatum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://emedicine.medscape.com/article/1004953-overview#a6|title=Pectus Excavatum: Epidemiology|publisher=Medscape|access-date=14 April 2016}}&lt;/ref&gt; Nezināmu iemeslu dēļ MVP pacientiem parasti ir zems [[ķermeņa masas indekss]] (ĶMI), un viņi parasti ir slaidāki nekā indivīdi bez MVP.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Playford|first=David|last2=Weyman|first2=Arthur|year=2001|title=Mitral valve prolapse: time for a fresh look|url=http://www.medreviews.com/pubmed.cfm?j=2&amp;v=2&amp;i=2&amp;p=73|journal=Reviews in Cardiovascular Medicine|volume=2|issue=2|pages=73–81|pmid=12439384|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903102048/http://www.medreviews.com/pubmed.cfm?j=2&amp;v=2&amp;i=2&amp;p=73|archive-date=2014-09-03|access-date=2009-03-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Freed-1999&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Freed LA, Levy D, Levine RA, Larson MG, Evans JC, Fuller DL, Lehman B, Benjamin EJ|year=1999|title=Prevalence and clinical outcome of mitral-valve prolapse|url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_1999-07-01_341_1/page/n30|journal=N Engl J Med|volume=341|issue=1|pages=1–7|doi=10.1056/NEJM199907013410101|pmid=10387935}}&lt;/ref&gt; Tāpat tiem ir arī lokanāki roku pirksti un ķermenis kopumā (locītavu hipermobilitāte).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Araújo|first=C. G. S.|last2=Chaves|first2=C. P. G.|date=2005-10-01|title=Adult women with mitral valve prolapse are more flexible|url=https://bjsm.bmj.com/content/39/10/720|journal=British Journal of Sports Medicine|language=en|volume=39|issue=10|pages=720–724|doi=10.1136/bjsm.2004.014324|issn=0306-3674|pmid=16183767}}&lt;/ref&gt;

[[Reimatiskais drudzis]] ir izplatīts visā pasaulē un ir atbildīgs par daudziem sirds vārstuļu bojājumu gadījumiem. Hronisku reimatisku sirds slimību raksturo atkārtots iekaisums ar fibrīnu radošu iznākumu. Kardinālās vārsta anatomiskās izmaiņas ietver viru sabiezēšanu, savienojuma vietas (''commissura'') saplūšanu un cīpslaino stīgu saīsināšanos un sabiezināšanos.&lt;ref name=&quot;RobbinsPath&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Cotran, Ramzi S.|last2=Kumar, Vinay|last3=Fausto, Nelson|last4=Nelso Fausto|last5=Robbins, Stanley L.|last6=Abbas, Abul K.|title=Robbins and Cotran pathologic basis of disease|publisher=Elsevier Saunders|location=St. Louis, Mo|year=2005|isbn=978-0-7216-0187-8|url=http://www.robbinspathology.com/|access-date={{dat|2021|08|23||bez}}|archive-date={{dat|2005|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050910050801/http://www.robbinspathology.com/}}&lt;/ref&gt; Reimatiskā drudža atkārtošanās ir samērā izplatīta, ja netiek uzturēta mazu devu antibiotiku terapija, īpaši pirmajos trīs līdz piecos gados pēc pirmās epizodes. Sirds komplikācijas var būt ilgstošas un smagas, īpaši, ja ir iesaistīti vārsti. Kopš tradicionālās [[penicilīns|penicilīna]] ievadīšanas [[streptokoki|streptokoku]] izraisīta [[faringīts|faringīta]] gadījumā reimatiskais drudzis attīstītajās valstīs ir kļuvis retāk sastopams. Vecākajā paaudzē un lielākajā daļā mazāk attīstīto valstu vārstuļu slimības (tostarp mitrālā vārstuļa prolapss, atkārtota inficēšanās vārstuļu endokardīta veidā un vārstuļa plīsums) joprojām ir problēma.&lt;ref&gt;[https://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/003940.htm NLM/NIH: Medline Plus Medical Encyclopedia: Rheumatic fever]&lt;/ref&gt;

Indijas slimnīcā no 2004. līdz 2005. gadam 4 no 24 endokardīta pacientiem neizrādīja klasisku veģetāciju. Visiem bija reimatiska sirds slimība (RHD) un ilgstošs drudzis. Visiem bija smaga ekscentriska mitrālā regurgitācija (MR). (Vienam bija arī smaga aortas regurgitācija (AR).) Vienai bija plīvojošā aizmugurējā mitrālā vira (PML).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=S Venkatesan|displayauthors=etal|date=Sep–Oct 2007|title=Can we diagnose Infective endocarditis without vegetation?|url=https://drsvenkatesan.wordpress.com/2009/04/10/can-we-diagnose-infective-endocarditis-without-vegetation/|journal=Indian Heart Journal|volume=59|issue=5}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Myxomatous_aortic_valve.jpg|thumb|250x250px| Mikrogrāfija, kas parāda spongiozā (sūkļveida) slāņa sabiezējumu (zils) aortas vārsta '''miksomatozā deģenerācijā'''. Movata traips.]]
Mitrālais vārstulis, kas tā nosaukts tāpēc, ka ir līdzīgs [[Bīskaps|bīskapa]] [[mitra]]i, ir sirds vārstulis, kas novērš asiņu atpakaļplūsmu no kreisā kambara sirds [[Sirds|kreisajā ātrijā]]. To veido divas lapiņas (viras), viena priekšējā un viena aizmugurējā, kuras aizveras, kreisajam kambarim saraujoties.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Gray's anatomy : the anatomical basis of clinical practice|isbn=9780702052309|edition=Forty-first|location=[Philadelphia]|oclc=920806541|year=2016}}&lt;/ref&gt; Mitrālo vārstuli dēvē arī par divviru vārstuli jeb bikuspidālo vārstuli.

Katra vira sastāv no trim [[Audi|audu]] kārtām: ''atrialis'', ''fibrosa'' un ''spongiosa.'' Pacientiem ar klasisku mitrālā vārstuļa prolapsu ir [[Saistaudi|saistaudu]] pārpalikums, kas sūkļveidīgi sabiezē un atdala [[Kolagēns|kolagēna]] saišķus fibrozē. Tas ir saistīts ar dermatāna sulfāta, glikozaminoglikāna, pārpalikumu. Tas vājina vārstuļa viras un blakus esošos audus, kā rezultātā palielinās viru laukums un pagarinās cīpslainās stīgas. Cīpslaino stīgu izstiepšanās bieži izraisa plīsumu, parasti tās stīgas, kas pievienota aizmugurējai virai. Attīstītāki bojājumi, kas parasti ietver arī aizmugurējo viru, noved pie viru locīšanās, apgriešanās un pārvietošanās uz kreiso priekškambari.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

=== Diagnostikā ===
Kopējie riska faktori smaga, aritmiska mitrālā vārstuļa prolapsa diagnostikā ir:

* '''[[Elektrokardiogrāfija]]''' — T viļņu inversija II,III,aVF vados, [[ST depresija|ST-segmenta depresija]], QT dispersija, QT pagarinājums, kompleksa ventrikulārā ektopija, Ar-[[Priekšlaicīga kambaru saraušanās|PVC]]-palaista ventrikulārā fibrilācija&lt;ref name=&quot;:04&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.acc.org/Latest-in-Cardiology/Articles/2020/12/01/01/42/http%3a%2f%2fwww.acc.org%2fLatest-in-Cardiology%2fArticles%2f2020%2f12%2f01%2f01%2f42%2fMitral-Valve-Prolapse-Syndrome-Once-Benign-and-Now-Malignant|title=Mitral Valve Prolapse Syndrome: Once Benign and Now Malignant|website=American College of Cardiology|access-date=2021-10-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Muthukumar|first=Lakshmi|last2=Jahangir|first2=Arshad|last3=Jan|first3=M. Fuad|last4=Perez Moreno|first4=Ana Cristina|last5=Khandheria|first5=Bijoy K.|last6=Tajik|first6=A. Jamil|date=2020-09-01|title=Association Between Malignant Mitral Valve Prolapse and Sudden Cardiac Death: A Review|url=https://doi.org/10.1001/jamacardio.2020.1412|journal=JAMA Cardiology|volume=5|issue=9|pages=1053–1061|doi=10.1001/jamacardio.2020.1412|issn=2380-6583}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Essayagh|first=Benjamin|last2=Sabbag|first2=Avi|last3=Antoine|first3=Clémence|last4=Benfari|first4=Giovanni|last5=Yang|first5=Li-Tan|last6=Maalouf|first6=Joseph|last7=Asirvatham|first7=Samuel|last8=Michelena|first8=Hector|last9=Enriquez|first9=-Sarano Maurice|date=2020-08-11|title=Presentation and Outcome of Arrhythmic Mitral Valve Prolapse|url=https://www.jacc.org/doi/10.1016/j.jacc.2020.06.029|journal=Journal of the American College of Cardiology|volume=76|issue=6|pages=637–649|doi=10.1016/j.jacc.2020.06.029}}&lt;/ref&gt;
* '''[[Ehokardiogrāfija]]''' — '''≥''' vidēja mitrālā regurgitācija, viru sabiezināšanās, divu viru MVP ar redundanci, sistoliskais liela-ātruma signāls ar pīķi (''pīķakaskas pīķis'') doplera režīmā, mitrālā gredzena disjunkcija (MAD)&lt;ref name=&quot;:04&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Fritz|first=Widmer|date=2019-11-14|title=Arrhythmic mitral valve prolapse|url=https://cardiovascmed.ch/article/doi/cvm.2019.02075|journal=Cardiovascular Medicine|language=en|issue=6|doi=10.4414/cvm.2019.02075|access-date=2021-10-15|archive-date=2022-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331125852/https://cardiovascmed.ch/article/doi/cvm.2019.02075}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Ignatowski|first=Denise|last2=Schweitzer|first2=McKenzie|last3=Pesek|first3=Kelly|last4=Jain|first4=Renuka|last5=Muthukumar|first5=Lakshmi|last6=Khandheria|first6=Bijoy K.|last7=Tajik|first7=A. Jamil|date=2020-05-01|title=Pickelhaube Spike, a High-Risk Marker for Bileaflet Myxomatous Mitral Valve Prolapse: Sonographer's Quest for the Highest Spike|url=https://www.onlinejase.com/article/S0894-7317(20)30075-4/abstract|journal=Journal of the American Society of Echocardiography|language=English|volume=33|issue=5|pages=639–640|doi=10.1016/j.echo.2020.02.004|issn=0894-7317|pmid=32199779}}&lt;/ref&gt;
* '''Sirds magnētiskā rezonanse''' — miokardālās/papilārās rētas (fibroze), miokardālais stiepums, sistoliskā ieliece (curling)&lt;ref name=&quot;:04&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aerjournal.com/articles/electrophysiological-substrate-patients-barlows-disease|title=Mitral Valve Disease Complications: SCD-Sudden Cardiac Death|website=www.aerjournal.com|access-date=2021-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģenētika ==
Ir ziņots par saistību ar primāro [[skropstiņas|skropstiņu]] (''primary cilia'') defektiem.&lt;ref name=&quot;Toomer2019&quot;&gt;Toomer KA, Yu M, Fulmer D, Guo L, Moore KS, Moore R, Drayton KD, Glover J, Peterson N, Ramos-Ortiz S, Drohan A, Catching BJ, Stairley R, Wessels A, Lipschutz JH, Delling FN, Jeunemaitre X, Dina C, Collins RL1, Brand H10, Talkowski ME10, Del Monte F11, Mukherjee R, Awgulewitsch A, Body S, Hardiman G, Hazard ES, da Silveira WA, Wang B, Leyne M, Durst R, Markwald RR, Le Scouarnec S, Hagege A, Le Tourneau T, Kohl P, Rog-Zielinska EA, Ellinor PT, Levine RA, Milan DJ, Schott JJ, Bouatia-Naji N, Slaugenhaupt SA, Norris RA (2019) Primary cilia defects causing mitral valve prolapse.&lt;/ref&gt; [[Mutācija]]s tika atrastas proteīna [[DZIP1]] (''zinc finger protein'') gēnā.

== Diagnoze ==
[[Attēls:Mitralinsuff_TEE.jpg|thumb|400x400px| Mitrālā vārstuļa prolapss transezofageālā ehokardiogrammā.]]
[[Attēls:Mitral valve prolapse subtypes.svg|thumb|400x400px|'''Mitrālā vārstuļa prolapsa klasifikācija'''. Mitrālā vārstuļa prolapss tiek diagnosticēts, izmantojot mūsdienīgas [[ehokardiogrāfija]]s metodes, kas ļauj noteikt neparastu viru sabiezēšanu un citu saistītu patoloģiju.]]
[[Ehokardiogrāfija]] ir visnoderīgākā metode prolapsēta mitrālā vārstuļa diagnosticēšanai. Divdimensiju un trīsdimensiju ehokardiogrāfija ir īpaši vērtīga, jo tās ļauj vizualizēt mitrālā viras attiecībā pret mitrālo gredzenu. Tas ļauj izmērīt viras biezumu un to pārvietojumu attiecībā pret gredzenu. Mitrālo viru sabiezēšana &gt;5 mm un viru pārvietojums &gt;2 mm virs MV gredzena plaknes parasternālā skatā garajā asī norāda uz klasisko mitrālā vārstuļa prolapsu.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

Nosprostojušies mitrālā vārsti tiek klasificēti vairākos apakštipos, pamatojoties uz viras biezumu, savienojuma veidu ar mitrālo gredzenu un ieliekumu. Apakštipus var raksturot kā klasiskus, neklasiskus, simetriskus, asimetriskus, plīvojošus vai neplīvojošus.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

Visi tālāk norādītie mērījumi attiecas uz pieaugušiem pacientiem; to piemērošana bērniem var būt maldinoša. 

=== Klasisks vai nav klasisks ===
Prolapss rodas, ja mitrālā vārstuļa viras tiek pārvietotas vairāk kā par 2 [[Milimetrs|mm]] virs mitrālā gredzena augstākajiem punktiem. Šo stāvokli var iedalīt klasiskos un neklasiskos apakštipos, pamatojoties uz mitrālā vārstuļa viru biezumu: līdz 5 mm tiek uzskatīts par neklasisku, bet viss, kas pārsniedz 5 mm tiek uzskatīts par klasisko MVP.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

=== Simetrisks vai asimetrisks ===
Klasisko prolapsu var iedalīt simetriskā un asimetriskā, atsaucoties uz punktu, kurā vārstuļa gali savienojas ar mitrālo gredzenu. Simetriskajā salāgojumā vārstuļa viras satiekas vienā gredzena vietā. Asimetrisku pielāgošanos raksturo vienas viras, kas pārvietota pret ātriju attiecībā pret otru. Pacienti ar asimetrisku prolapsu ir jutīgi pret mitrālā vārstuļa nopietnu pasliktināšanos, iespējams, ka tiek pārrautas cīpslainās stīgas (''chordae tendineae'') un izveidojas plīvojošā ({{val|en|flail}}) vira.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

=== Plīvojošs (flail) vai neplīvojošs (non-flail) ===
Asimetriskais prolapss ir sīkāk iedalīts plīvojošā un neplīvojošā veidā. Plīvojošais prolapss rodas, kad viras gals pagriežas uz āru, kļūstot ieliekts kreisā priekškambara virzienā, izraisot mitrālā vārsta darbības pasliktināšanos. Plīvojošās viras smaguma pakāpe ir dažāda, sākot no gala izvēršanās uz āru līdz pat stīgas pārrāvumam. Viras un cīpslainās stīgas atdalīšanās nodrošina neierobežotu viras kustību (tātad &quot;plīvojošā vira&quot;). Tādējādi pacientiem ar plīvojošām virām mitrālā asins atpakaļplūsma ir biežāk sastopama nekā tiem, kuriem ir neplīvojošais apakštips.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt;

== Ārstēšana ==
Cilvēkiem ar mitrālā vārstuļa prolapsu, īpaši tiem, kuriem nav simptomu, bieži nav nepieciešama ārstēšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mayoclinic.com/health/mitral-valve-prolapse/DS00504|title=Mitral valve prolapse|publisher=Mayo Clinic}}&lt;/ref&gt; Tie, kuriem ir mitrālā vārstuļa prolapss un disautonomijas simptomi ([[sirdsklauves]], sāpes krūtīs), var gūt labumu no beta blokatoriem (piemēram, propranolola). Cilvēkiem ar iepriekšēju insultu vai priekškambaru mirdzēšanu var būt nepieciešami asins šķidrinātāji, piemēram, [[Acetilsalicilskābe|aspirīns]] vai [[varfarīns]]. Retos gadījumos, kad mitrālā vārstuļa prolapss ir saistīts ar smagu mitrālā regurgitāciju, var būt nepieciešams ķirurģiska iejaukšanās vai mitrālā vārsta nomaiņa. Parasti tiek uzskatīts, ka mitrālā vārsta operācija ir labāka par nomaiņu. Pašreizējās ACC/AHA vadlīnijas veicina mitrālā vārstuļa atjaunošanos cilvēkiem, pirms rodas sirds mazspējas simptomi. Simptomātiskiem cilvēkiem, cilvēkiem ar pavājinātu kreisā kambara funkciju vai tiem, kuriem ir kreisā kambara paplašināšanās, nepieciešama steidzama uzmanība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lecturio.com/concepts/mitral-regurgitation/|title=Mitral Regurgitation|website=The Lecturio Medical Concept Library|access-date=11 August 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Infekciozā endokardīta profilakse ===
Indivīdiem ar MVP ir lielāks sirds baktēriju infekcijas risks, ko sauc par infekciozu endokardītu. Šis risks ir aptuveni trīs līdz astoņas reizes lielāks par infekciozā endokardīta risku iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Līdz 2007. gadam Amerikas Sirds asociācija ieteica izrakstīt [[antibiotikas]] pirms invazīvām procedūrām, ieskaitot tās, kas tiek veiktas zobu ķirurģijā. Pēc tam viņi secināja, ka &quot;zobu procedūru profilakse ir ieteicama tikai pacientiem ar sirds slimībām, kas saistītas ar vislielāko nelabvēlīgā iznākuma risku no infekciozā endokardīta&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Wilson W, Taubert KA, Gewitz M, et al|year=2007|title=Prevention of infective endocarditis: guidelines from the American Heart Association|url=http://circ.ahajournals.org/cgi/reprint/CIRCULATIONAHA.106.183095v1.pdf|journal=Journal of the American Dental Association|volume=138|issue=6|pages=739–45, 747–60|doi=10.14219/jada.archive.2007.0262|pmid=17545263}}&lt;/ref&gt;

Daudzi organismi, kas ir atbildīgi par endokardītu, aug lēni un, iespējams, nav viegli identificējami parastajās asins kultūrās (šiem izveicīgajiem organismiem nepieciešama īpaša barotne). Tie ietver HACEK organismus, kas ir daļa no normālas orofaringālās floras un ir atbildīgi par varbūt 5—10% infekciozā endokardīta, kas ietekmē vārstuļus. Apsverot endokardītu, ir svarīgi paturēt prātā šos organismus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lecturio.com/concepts/mitral-valve-prolapse/|title=Mitral Valve Prolapse|website=The Lecturio Medical Concept Library|access-date=18 July 2021}}&lt;/ref&gt;

== Prognoze ==
Parasti MVP ir labdabīgs un nav traucēklis. Tomēr MVP pacientiem ar troksni, nevis tikai atsevišķu klikšķi, mirstības risks palielinās par 15-20%. Galvenie [[Nāve|mirstības]] prognozētāji ir mitrālās regurgitācijas smaguma pakāpe un kambara izsviedes frakcija (EF).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lecturio.com/concepts/mitral-valve-prolapse/|title=Mitral Valve Prolapse|website=The Lecturio Medical Concept Library|access-date=3 July 2021}}&lt;/ref&gt;

== Epidemioloģija ==
Pirms stingrajiem mitrālā vārstuļa prolapsa diagnozes kritērijiem, kā aprakstīts iepriekš, mitrālā vārstuļa prolapss bieži svārstījās ar savu sastopamību kopējā populācijā.&lt;ref name=&quot;freshlook&quot; /&gt; Dažos pētījumos tika novērtēts, ka mitrālā vārstuļa prolapss ir 5 līdz 15 procenti vai pat lielāks.&lt;ref name=&quot;Levy-1987&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Levy D, Savage D|year=1987|title=Prevalence and clinical features of mitral valve prolapse|url=https://archive.org/details/sim_american-heart-journal_1987-05_113_5/page/1281|journal=Am Heart J|volume=113|issue=5|pages=1281–90|doi=10.1016/0002-8703(87)90956-2|pmid=3554946}}&lt;/ref&gt; Viens 1985. gada pētījums ierosināja MVP līdz 35% veselīgu pusaudžu.&lt;ref name=&quot;pmid3989128&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Warth DC, King ME, Cohen JM, Tesoriero VL, Marcus E, Weyman AE|date=May 1985|title=Prevalence of mitral valve prolapse in normal children|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-american-college-of-cardiology_1985-05_5_5/page/1173|journal=Journal of the American College of Cardiology|volume=5|issue=5|pages=1173–7|doi=10.1016/S0735-1097(85)80021-8|pmid=3989128|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Nesen noskaidrojot mitrālā vārstuļa anatomiju un izstrādājot trīsdimensiju ehokardiogrāfiju, ir uzlaboti diagnostikas kritēriji, un patiesā MVP izplatība, pamatojoties uz šiem kritērijiem, tiek lēsta 2-3%.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piemēram, Framinghemas sirds pētījuma ietvaros mitrālā vārstuļa prolapss izplatība Framinghemā, [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] tika novērtēta 2,4%. Pastāvēja gandrīz vienāds sadalījums starp klasisko un neklasisko MVP, bez būtiskas vecuma vai dzimuma diskriminācijas.&lt;ref name=&quot;Freed-1999&quot; /&gt; MVP tiek novērots 7% ASV autopsiju.

== Vēsture ==
Terminu ''mitrālā vārstuļa prolapss'' 1966. gadā izgudroja Dž. Maikls Krīlijs, un tas ieguva atzinību salīdzinājumā ar citu mitrālā vārsta &quot;saspiešanas&quot; deskriptoru, kā aprakstījis Džons Breretons Bārlovs.&lt;ref name=&quot;Barlow-1966&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Barlow JB, Bosman CK|year=1966|title=Aneurysmal protrusion of the posterior leaflet of the mitral valve. An auscultatory-electrocardiographic syndrome|url=https://archive.org/details/sim_american-heart-journal_1966-02_71_2/page/166|journal=Am Heart J|volume=71|issue=2|pages=166–78|doi=10.1016/0002-8703(66)90179-7|pmid=4159172}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Tālākai lasīšanai ==
* ''Confronting Mitral Valve Prolapse Syndrome'' by Lyn Frederickson, 1992, {{ISBN|0-44639-407-6}}
* ''Taking Control: Living With the Mitral Valve Prolapse Syndrome'' by Kristine A. Scordo, 2006, {{ISBN|1-42431-576-X}}
* ''Mitral Valve Prolapse: A Comprehensive Patient's Guide to a Happier and Healthier Life'' by Ariel Soffer, M.D., 2007, {{ISBN|0-61515-205-8}}

== Ārējās saites ==
{{Medical resources
|  DiseasesDB     = 8303
|  ICD10          = {{ICD10|I|34|1|i|30}}
|  ICD9           = {{ICD9|394.0}}, {{ICD9|424.0}}
|  ICDO           =
|  OMIM           = 157700
|  MedlinePlus    = 000180
|  eMedicineSubj  = emerg
|  eMedicineTopic = 316
|  MeshID         = D008945
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sindromi]]
[[Kategorija:Sirds un asinsvadu slimības]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>0sc9clhwfezhccdo177kfsq9pw8uc28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ortostatiskā hipertensija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494781</id>
    <revision>
      <id>4483403</id>
      <parentid>4191986</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11403" sha1="oq31q9ga466kovi88aztcxwrji6k3pb" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = &lt;!--{{PAGENAME}} by default--&gt;
| causes        = 
| frequency     = 
| prognosis     = 
| medication    = 
| treatment     = 
| prevention    = 
| differential  = 
| diagnosis     = 
| risks         = 
| duration      = 
| synonym       = '''Posturālā hipertensija'''
| onset         = 
| symptoms      = 
| specialty     = [[Neiroloģija]], [[kardioloģija]]
| pronounce     = 
| caption       = 
| alt           = 
| image_size    = 
| image         = 
| deaths        = 
}}
'''Ortostatiska hipertensija''' ir medicīnisks stāvoklis, kad rodas pēkšņa un strauja [[Asinsspiediens|asinsspiediena]] (AS) paaugstināšanās, brīdī kad cilvēks pieceļas.&lt;ref name=&quot;fessel&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fessel|first=J.|last2=Robertson|first2=D.|year=2006|title=Orthostatic hypertension: When pressor reflexes overcompensate|journal=Nature Clinical Practice Nephrology|volume=2|issue=8|pages=424–431|doi=10.1038/ncpneph0228|pmid=16932477}}&lt;/ref&gt; Ortostatisko hipertensiju diagnosticē ar sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos par 20 mm Hg vai vairāk, stāvot. Ortostatiskā diastoliskā hipertensija ir stāvoklis, kad diastoliskais asinsspiediens paaugstinās līdz 98 mm Hg vai vairāk, reaģējot uz stāvēšanu&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bell|first=David S.|date=May 2000|title=Orthostatic Intolerance (OI) Test Results|url=http://www.oiresource.com/tresults.htm|journal=Lyndonville News|volume=2|issue=3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Streeten|first=D.H.P.|title=Orthostatic Disorders of the Circulation|year=1987|publisher=Plenum Medical|location=New York|page=116}}&lt;/ref&gt; taču pašlaik šai definīcijai trūkst skaidras medicīniskas vienprātības, tāpēc tā var mainīties. Ortostatiskā hipertensija, kas ietver sistolisko AS, ir pazīstama kā ''sistoliskā ortostatiskā hipertensija''.

Ja ortostatiskā hipertensija ietekmē cilvēka spēju palikt vertikālā stāvoklī, to uzskata par [[Ortostatiskā nepanesamība|ortostatiskas nepanesamības]] paveidu. Ķermeņa nespēja regulēt AS var būt [[Veģetatīvā distonija|disautonomijas]] paveids.

Baroreflekss un autonomie ceļi parasti nodrošina asinsspiediena saglabāšanu, neskatoties uz dažādiem stimuliem, ieskaitot stājas izmaiņas. Precīzs ortostatiskās hipertensijas mehānisms joprojām nav skaidrs, bet alfa adrenerģiskā aktivitāte var būt dominējošais ortostatiskās hipertensijas patofizioloģiskais mehānisms gados vecākiem [[Arteriālā hipertensija|hipertensijas]] pacientiem.&lt;ref name=&quot;ucurve&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kario|first=K.|last2=Eguchi|first2=K.|last3=Hoshide|first3=S.|last4=Hoshide|first4=Y.|last5=Umeda|first5=Y.|last6=Mitsuhashi|first6=T.|last7=Shimada|first7=K.|year=2002|title=U-curve relationship between orthostatic blood pressure change and silent cerebrovascular disease in elderly hypertensives: Orthostatic hypertension as a new cardiovascular risk factor|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-american-college-of-cardiology_2002-07-03_40_1/page/n195|journal=Journal of the American College of Cardiology|volume=40|issue=1|pages=133–141|doi=10.1016/S0735-1097(02)01923-X|pmid=12103267|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Citām grupām ar šo traucējumu ir citi mehānismi.&lt;ref name=&quot;fessel&quot; /&gt;

Lielā populācijas pētījumā tika konstatēta 1,1% izplatība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wu|first=J. S.|last2=Yang|first2=Y. C.|last3=Lu|first3=F. H.|last4=Wu|first4=C. H.|last5=Chang|first5=C. J.|year=2008|title=Population-Based Study on the Prevalence and Correlates of Orthostatic Hypotension/Hypertension and Orthostatic Dizziness|journal=Hypertension Research|volume=31|issue=5|pages=897–904|doi=10.1291/hypres.31.897|pmid=18712045|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Ir konstatēts, ka ar vecumu palielinās ortostatiskās hipertensijas risks, un tas ir konstatēts 16,3% vecāka gadagājuma pacientu ar hipertensiju.&lt;ref name=&quot;fan&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fan|first=X. H.|last2=Sun|first2=K.|last3=Zhou|first3=X. L.|last4=Zhang|first4=H. M.|last5=Wu|first5=H. Y.|last6=Hui|first6=R. T.|year=2011|title=Association of orthostatic hypertension and hypotension with target organ damage in middle and old-aged hypertensive patients|journal=Zhonghua Yi Xue Za Zhi|volume=91|issue=4|pages=220–224|pmid=21418863}}&lt;/ref&gt;

== Pazīmes un simptomi ==

* Viegla vai mērena ortostatiska hipertensija var parādīties bez jebkādiem simptomiem, izņemot ortostatiskās hipertensijas AS konstatējumus. Smagāka ortostatiska hipertensija var izpausties ar tipiskiem hipertensijas simptomiem.
* Ortostatiska asins satecēšana vēnās ir izplatīta ar ortostatisku diastolisko hipertensiju. Tas notiek kājās stāvot.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Streeten|first=D. H.|last2=Auchincloss Jr|first2=J. H.|last3=Anderson Jr|first3=G. H.|last4=Richardson|first4=R. L.|last5=Thomas|first5=F. D.|last6=Miller|first6=J. W.|year=1985|title=Orthostatic hypertension. Pathogenetic studies|url=https://archive.org/details/sim_hypertension_march-april-1985_7_2/page/196|journal=Hypertension|volume=7|issue=2|pages=196–203|doi=10.1161/01.hyp.7.2.196|pmid=3980066|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Streeten|first=D. H.|last2=Anderson Jr|first2=G. H.|last3=Richardson|first3=R.|last4=Thomas|first4=F. D.|year=1988|title=Abnormal orthostatic changes in blood pressure and heart rate in subjects with intact sympathetic nervous function: Evidence for excessive venous pooling|journal=The Journal of Laboratory and Clinical Medicine|volume=111|issue=3|pages=326–335|pmid=3343547}}&lt;/ref&gt;

=== Saistība ar citiem traucējumiem ===

* Esenciālā hipertensija
* Citi disautonomijas veidi var pastāvēt līdzās, piemēram, ar šo stāvokli ir izplatīts [[ortostatiskās tahikardijas sindroms]] (POTS), [[Ortostatiskā hipotensija|ortostatiska hipotensija]], kad autonomā disfunkcija dažkārt paaugstina un pazemina asinsspiedienu.
* 2. tipa [[diabēts]]&lt;ref name=&quot;fessel&quot; /&gt;
* Asinsvadu adrenerģiska paaugstināta jutība: ortostatiska hipertensija var būt sekundāra&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Benowitz|first=N. L.|last2=Zevin|first2=S.|last3=Carlsen|first3=S.|last4=Wright|first4=J.|last5=Schambelan|first5=M.|last6=Cheitlin|first6=M.|year=1996|title=Orthostatic hypertension due to vascular adrenergic hypersensitivity|url=https://archive.org/details/sim_hypertension_1996-07_28_1/page/42|journal=Hypertension|volume=28|issue=1|pages=42–46|doi=10.1161/01.hyp.28.1.42|pmid=8675262}}&lt;/ref&gt;
* [[Anoreksija|Nervozā anoreksija]] : daudziem cilvēkiem, kas cieš no anoreksijas, rodas ortostatiska hipertensija 
* Hipovolēmija var izraisīt ortostatisku hipertensiju
* [[Stenoze|Ir zināms, ka nieru artēriju stenoze]] (nieru artēriju sašaurināšanās) ar nefroptozi (nieru pilieni stāvot) izraisa ortostatisku hipertensiju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tsukamoto|first=Y.|last2=Komuro|first2=Y.|last3=Akutsu|first3=F.|last4=Fujii|first4=K.|last5=Marumo|first5=F.|last6=Kusano|first6=S.|last7=Kikawada|first7=R.|year=1988|title=Orthostatic hypertension due to coexistence of renal fibromuscular dysplasia and nephroptosis|journal=Japanese Circulation Journal|volume=52|issue=12|pages=1408–1414|doi=10.1253/jcj.52.1408|pmid=2977192|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;
* Aortīts (aortas iekaisums) ar nefroptozi: &quot;Šī ortostatiskā hipertensija lielā mērā var būt saistīta ar renīna sistēmas aktivāciju, ko izraisa nefroptoze, un daļēji tāpēc, ka ir samazināta aortīta izraisīta barorefleksa jutība&quot;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Takada|first=Y.|last2=Shimizu|first2=H.|last3=Kazatani|first3=Y.|last4=Azechi|first4=H.|last5=Hiwada|first5=K.|last6=Kokubu|first6=T.|year=1984|title=Orthostatic hypertension with nephroptosis and aortitis disease|journal=Archives of Internal Medicine|volume=144|issue=1|pages=152–154|doi=10.1001/archinte.144.1.152|pmid=6362595}}&lt;/ref&gt;
* Feohromocitoma&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Miranda CL, Henderson MC, Wang JL, Nakaue HS, Buhler DR|year=1986|title=Induction of acute renal porphyria in Japanese quail by Aroclor 1254|journal=Biochem. Pharmacol.|volume=35|issue=20|pages=3637–9|doi=10.1016/0006-2952(86)90637-4|pmid=3094542}}&lt;/ref&gt;

== Riski ==

* Asinsspiediena mainīgums ir saistīts ar mērķorgānu bojājumu progresēšanu un kardiovaskulāro risku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kario|first=K.|year=2009|title=Orthostatic hypertension: A measure of blood pressure variation for predicting cardiovascular risk|journal=Circulation Journal|volume=73|issue=6|pages=1002–1007|doi=10.1253/circj.cj-09-0286|pmid=19430163|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;
* Ortostatiskā hipertensija bija pozitīvi saistīta ar perifēro artēriju slimību.&lt;ref name=&quot;fan&quot; /&gt;
* Palielinās klusas smadzeņu asinsvadu išēmijas rašanās&lt;ref name=&quot;fessel&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ucurve&quot; /&gt;
* Sistoliskā ortostatiskā hipertensija palielina [[Insults|insulta]] risku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Yatsuya|first=H.|last2=Folsom|first2=A. R.|last3=Alonso|first3=A.|last4=Gottesman|first4=R. F.|author-link4=Rebecca Gottesman|last5=Rose|first5=K. M.|last6=Aric Study|first6=I.|year=2011|title=Postural changes in blood pressure and incidence of ischemic stroke subtypes: The ARIC study|journal=Hypertension|volume=57|issue=2|pages=167–173|doi=10.1161/HYPERTENSIONAHA.110.161844|pmc=3214760|pmid=21199999}}&lt;/ref&gt;

== Diagnoze ==
Stāvokli var novērtēt ar slīpa galda testu. Ja tests ir pozitīvs, diagnoze ir hiperadrenerģisks POTS.

== Ārstēšana ==
Pašlaik ortostatiskas hipertensijas ārstēšanai oficiāli nav neviena ārstēšanas metode, jo tā joprojām ir maz zināma un var būt izraisīta dažādu iemeslu dēļ. Tādējādi ārstēšana tiem, kam ir šis traucējums, joprojām ir izmēģinājuma-un-kļūdas eksperimentāla ārstēšana. Dažas ārstēšanas metodes, kuras ir veiksmīgi izmantotas šim stāvoklim, ir zāles doksazosīns,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hoshide|first=S.|last2=Parati|first2=G.|last3=Matsui|first3=Y.|last4=Shibazaki|first4=S.|last5=Eguchi|first5=K.|last6=Kario|first6=K.|year=2011|title=Orthostatic hypertension: Home blood pressure monitoring for detection and assessment of treatment with doxazosin|journal=Hypertension Research|volume=35|issue=1|pages=100–6|doi=10.1038/hr.2011.156|pmid=21918522|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; [[karvedilols]],&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Moriguchi|first=A.|last2=Nakagami|first2=H.|last3=Kotani|first3=N.|last4=Higaki|first4=J.|last5=Ogihara|first5=T.|year=2000|title=Contribution of cardiovascular hypersensitivity to orthostatic hypertension and the extreme dipper phenomenon|journal=Hypertension Research|volume=23|issue=2|pages=119–123|doi=10.1291/hypres.23.119|pmid=10770258|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; kaptoprils un propranolola hidrohlorīds. Tiek izmantota arī līdzās esošo slimību ārstēšana, piemēram, hipovolēmija. Daži speciālisti smagos gadījumos intravenozi ievada fizioloģisko šķīdumu hipovolēmijas ārstēšanai, kas, ja tas ir cēlonis, samazina ortostatisko hipertensiju līdz drošam līmenim. Nospiedošas drēbes virs iegurņa un apakšējām ekstremitātēm var tikt izmantotas kā daļa no terapijas, jo daudziem ar šo traucējumu rodas asins uzkrāšanās problēma.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
 
[[Kategorija:Vaskulārās slimības]]
[[Kategorija:Hipertensija]]</text>
      <sha1>oq31q9ga466kovi88aztcxwrji6k3pb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Priekšlaicīga kambaru saraušanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494993</id>
    <revision>
      <id>4483447</id>
      <parentid>4348587</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:24:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35355" sha1="54r7uk6t1qne2c7xts15oiyxaugzlcj" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Priekšlaicīga kambaru saraušanās
| risks         = 
| frequency     = 
| prognosis     = 
| medication    = 
| treatment     = 
| prevention    = 
| differential  = 
| diagnosis     = 
| causes        = 
| synonym       = Priekšlaicīga ventrikulārā saraušanās, priekšlaicīgs kambaru komplekss, kambaru priekšlaicīga kontrakcija (kompleksa vai kompleksas) (VPC), priekšlaicīgs ventrikulārais sitiens (VPB), kambaru ekstrasistole (VES), ''sirds kūleņi'', ''pārsitieni''
| duration      = 
| onset         = 
| symptoms      = 
| specialty     = [[Kardioloģija]]
| pronounce     = 
| caption       = Priekšlaicīga kambaru kontrakcija, kas atzīmēta ar bultiņu
| image         = PVC10.JPG
| deaths        = 
}}

'''Priekšlaicīga kambaru saraušanās''' ({{val|en|premature ventricular contraction}}; '''PVC''') ir samērā izplatīts notikums, kad sirdsdarbību ierosina Purkinjē šķiedras kambaros, nevis sinusatriālais mezgls. PVC var neradīt simptomus vai tikt uztverts kā “izlaists sitiens” vai jūtams kā [[sirdsklauves]] krūtīs. Viena sitiena PVC parasti nerada briesmas.&lt;ref name=&quot;Gers2019&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gerstenfeld|first=EP|last2=De Marco|first2=T|date=20 August 2019|title=Premature Ventricular Contractions.|journal=Circulation|volume=140|issue=8|pages=624–626|doi=10.1161/CIRCULATIONAHA.119.040015|pmid=31424993|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

[[Elektrokardiogrāfija|Elektrokardiogrammā]] (EKG) konstatētie sirds elektriskie notikumi ļauj viegli atšķirt PVC no normālas sirdsdarbības. Tomēr ļoti bieži sastopami PVC var būt simptomi sirds slimībām (piemēram, aritmogēnā labā kambara kardiomiopātija). Turklāt ļoti bieži (vairāk nekā 20% no visiem sirdspukstiem) PVC tiek uzskatīti par aritmijas izraisītas kardiomiopātijas riska faktoru, kurā sirds muskulis kļūst mazāk efektīvs un var attīstīties sirds mazspējas simptomi.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Akdemir|first=B.|last2=Yarmohammadi|first2=H.|last3=Alraies|first3=M. C.|last4=Adkisson|first4=W. O.|date=1 July 2016|title=Premature ventricular contractions: Reassure or refer?|journal=Cleveland Clinic Journal of Medicine|volume=83|issue=7|pages=524–530|doi=10.3949/ccjm.83a.15090|pmid=27399865|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Tāpēc ehokardiogrāfija ir ieteicama cilvēkiem ar PVC.
[[Attēls:Ectopic focus (no title).svg|thumb|Patoloģiska elektriskā vadītspēja kambaru ektopiskā fokusa dēļ. Ektopiskā fokusa ilustrācija, kur pie papilārārajiem muskuļiem kreisajā kambarī atrodas PVC izcelsmes vieta. Veselās sirdīs visbiežāk PVC rodās pie labā kambara izplūdes trakta (RVOT).]]
Ja PVC ir bieži vai traucējoši, var lietot medikamentus ([[Bēta adrenoblokatori|beta blokatorus]] vai noteiktus [[Kalcija kanālu blokatori|kalcija kanālu blokatorus]]). Ļoti biežus PVC cilvēkiem ar [[Dilatācijas kardiomiopātija|paplašinātu kardiomiopātiju]] var ārstēt ar radiofrekvences ablāciju.&lt;ref name=&quot;Gers2019&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
{{Listen|filename=|title=Neregulāras sirdsdarbības skaņa|description=16 gadus vecas meitenes sirds skaņas ar priekšlaicīgām sirds kambaru kontrakcijām un cita veida ektopiskiem sitieniem.|pos=[[wav]]}}
{{listen|filename=|title=Pusaudža sirds skaņas tahikardijas laikā.|description=14 gadus vecas meitenes ātras sirdsdarbības auskulācija tahiaritmijas epizodes laikā. Ierakstā ir dzirdami PVC un citi ektopiskie sitieni.|format=[[wav]]}}
Lai gan ar PVC ir saistīti daudzi iespējamie simptomi, PVC var arī nebūt simptomu. PVC var uztvert kā izlaistu sitienu, spēcīgu sitienu, sirdsklauves vai reiboni. Tie var izraisīt arī sāpes krūtīs, vājuma sajūtu, nogurumu vai hiperventilāciju pēc treniņa.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ganz&quot;/&gt; Simptomi var būt izteiktāki stresa laikā. Sievietes var labāk izjust PVC [[Menstruālais cikls|menstruāciju laikā]].&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot; /&gt;

Priekšlaicīgas sirds kambaru saraušanās var būt saistītas ar pamata sirds slimībām, tāpēc noteiktas pazīmes tiek atklātas regulāri: sirds slimību pazīmju klātbūtne vai zināma sirds slimību vēsture (piemēram, iepriekšējs [[miokarda infarkts]]), kā arī sirds slimības vai pēkšņa sirds nāve tuviem radiniekiem. Bažas rada arī PVC un sirdsklauves, kas saistītas ar ģīboni (īslaicīgu samaņas zudumu) vai ko izraisa slodze.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt; Fiziskā pārbaude ir vērsta uz sirds slimību pierādījumu identificēšanu.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot; /&gt;

== Cēloņi ==
[[Attēls:VPC_1.png|thumb|Priekšlaicīga kambaru saraušanās EKG (bultiņas)]]
[[Attēls:Supraventrikuläre_Extrasysole_im_Blutdruck.jpg|thumb|Rezultātā &quot;izlaists sitiens&quot; nepārtrauktajā asinsspiedienā, kas reģistrēts neinvazīvi.]]
Priekšlaicīgas sirds kambaru saraušanās var rasties veselīgam cilvēkam jebkurā vecumā, bet tās ir biežāk sastopamas gados vecākiem cilvēkiem un vīriešiem.&lt;ref name=&quot;keany2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://emedicine.medscape.com/article/761148-overview|title=Premature Ventricular Contraction|last=Keany|first=James E.|last2=Desai|first2=Aseem D.|editor-last=Schraga|editor-first=Erik D.|website=[[eMedicine]]|date=13 January 2017}}&lt;/ref&gt; Ļoti ievērojamai daļai cilvēku tie rodas spontāni bez zināma iemesla. Daži iespējamie PVC cēloņi ir:

* [[Adrenalīns|Adrenalīna]] pārpalikums&lt;ref name=&quot;ganz&quot;/&gt;
* Augsts kalcija līmenis asinīs&lt;ref name=&quot;keany2&quot;/&gt;
* Kardiomiopātija, hipertrofiska vai paplašināta&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Dažas zāles, piemēram, digoksīns, kas palielina sirds kontrakciju, vai tricikliskie antidepresanti&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Ķīmiskas (elektrolītu) problēmas asinīs (piemēram, hipokaliēmija, kas var rasties tiem, kas lieto [[Diurētiķi|diurētiskos līdzekļus]] (&quot;ūdens tabletes&quot;)&lt;ref name=&quot;Kulick3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medicinenet.com/premature_ventricular_contractions/page3.htm|title=Premature Ventricular Contractions (PVCs, PVC): What causes premature ventricular contractions?|last=Kulick|first=David Lee|editor-last=Shiel|editor-first=William C., Jr.|website=MedicineNet|access-date=2017-02-21|date=23 March 2016|language=en}}&lt;/ref&gt; un hipomagnēmiju).
* Saskare ar karīnu (traheju/bronhiem), veicot medicīnisko sūkšanu, stimulē klejotājnervu
* [[Bioloģiski aktīvas vielas|Tādas aktīvās vielas]] kā:&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
** [[Spirti|Alkohols]]
** [[Kofeīns]]&lt;ref name=&quot;urlPremature ventricular contractions (PVCs) Causes - Diseases and Conditions - Mayo Clinic2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/premature-ventricular-contractions/basics/causes/con-20030205|title=Premature ventricular contractions (PVCs) Causes|last=Mayo Clinic Staff|publisher=Mayo Foundation for Medical Education and Research|website=Mayo Clinic|date=26 April 2014}}&lt;/ref&gt;
** [[Kokaīns]]
** [[Nikotīns]]
** [[Teobromīns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bodyrestorationanownersmanual.com/Cookbook/Contents/Methylxanthine.html|title=Methylxanthine Toxcity Syndrome|last=Lebowitz|first=Michael|website=Body Restoration: An Owner's Manual|access-date=25 January 2016}}&lt;/ref&gt;
* [[Miokarda infarkts]]&lt;ref name=&quot;ganz&quot; /&gt;
* Hiperkapnija (saindēšanās ar [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]])&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* [[Arteriālā hipertensija|Hipertensija]] (augsts asinsspiediens)&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/premature-ventricular-contractions/basics/risk-factors/con-20030205|title=Premature ventricular contractions (PVCs) Risk factors - Mayo Clinic|work=Mayo Clinic|access-date=2017-03-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Hipoksija]]&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Miega trūkums / izsīkums/nogurums&lt;ref name=&quot;guyton2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Textbook of medical physiology|url=https://archive.org/details/textbookmedicalp00acgu|last=Guyton|first=Arthur C.|last2=Hall|first2=John E.|year=2006|publisher=Elsevier Saunders|location=Philadelphia|isbn=0-7216-0240-1|edition=11th|page=[https://archive.org/details/textbookmedicalp00acgu/page/n185 151]}}&lt;/ref&gt;
* [[Mitrālā vārstuļa prolapss]]&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Miokarda sasitumi&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Miokardīts&lt;ref name=&quot;keany2&quot; /&gt;
* Sarkoidoze&lt;ref name=&quot;birnie2&quot;&gt;{{Atsauce|title=HRS Expert Consensus Statement on the Diagnosis and Management of Arrhythmias Associated With Cardiac Sarcoidosis|first7=Marc A.|doi=10.1016/j.hrthm.2014.03.043|pages=1304–23|number=7|volume=11|journal=Heart Rhythm|date=July 2014|first9=Davendra|last9=Mehta|first8=Jordana|last8=Kron|last7=Judson|last=Birnie|first6=Claire S.|last6=Duvernoy|first5=Daniel A.|last5=Culver|first4=Joshua M.|last4=Cooper|first3=Frank|last3=Bogun|first2=William H.|last2=Sauer|first=David H.|pmid=24819193}}&lt;/ref&gt;
* [[Smēķēšana]]
* [[Stress]]&lt;ref name=&quot;guyton2&quot; /&gt;

== Patofizioloģija ==
Parasti impulsi iziet cauri abiem kambariem gandrīz vienlaicīgi, un abu kambaru depolarizācijas viļņi daļēji atceļ viens otru EKG. Tomēr, ja rodas PVC, impulss gandrīz vienmēr pārvietojas tikai caur vienu saišķa šķiedru, tāpēc nav neitralizācijas efekta; tā rezultātā elektrokardiogrāfā parādās augstsprieguma QRS vilnis.

Priekšlaicīgai sirds kambaru saraušanai ir trīs galvenie fizioloģiskie skaidrojumi: pastiprināts ektopiskā mezgla automātiskums, atkārtotas ievadīšanas signalizācija un toksiska/reperfūzija.

Ektopiska pastiprināta mezgla automātika liecina par subpulmonisku vārstuļu stimulator-šūnu perēkļiem, kuriem ir zemāks sliekšņa potenciāls. Sirds pamatritms paaugstina šīs šūnas līdz slieksnim, kas izraisa ektopisko sitienu. Šis process ir pamatā ritma traucējumu mehānismam, ko izraisa pārmērīgs [[Kateholamīns|kateholamīnu]] daudzums un daži elektrolītu trūkumi, īpaši zems kālija līmenis asinīs — hipokaliēmija.

Atkārtota atgriešanās notiek, ja Purkinjē šķiedrās ir viena virziena bloka zona un otra lēnas vadīšanas zona. Šo stāvokli bieži novēro pacientiem ar sirds slimībām, kas rada atšķirīgas vadīšanas un atveseļošanās vietas miokarda rētu vai išēmijas dēļ. Sirds kambaru aktivācijas laikā viena saišķa trakta lēnas vadīšanas zona aktivizē otra trakta saišķa šķiedru blokādi pēc tam, kad pārējā kambara daļa ir atguvusies. Tā rezultātā tika iegūts papildu sitiens. Atgriešanās var izraisīt atsevišķus ektopiskos sitienus vai izraisīt paroksismālu tahikardiju.

Tiek uzskatīts, ka aktivizētie sitieni ir saistīti ar pēc-depolarizāciju, ko izraisīja iepriekšējais darbības potenciāls. Tās bieži novēro pacientiem ar sirds kambaru aritmiju digoksīna toksicitātes un reperfūzijas terapijas dēļ pēc miokarda infarkta (MI).

Šī sirds kambaru ektopija, ja tā ir saistīta ar strukturāli normālu sirdi, visbiežāk rodas no labā kambara izplūdes trakta zem plaušu vārstuļa. Tiek uzskatīts, ka šī mehānisma pamatā ir pastiprināta automātika pret aktivizētu darbību.&lt;ref name=&quot;keany2&quot;/&gt;

=== Molekulārais iemesls ===
PVC ir vairāki dažādi molekulāri izskaidrojumi.

* kalcija pārpalikums: viens izskaidrojums galvenokārt ir saistīts ar palielinātu cikliskā AMP (cAMP) daudzumu sirds kambaru muskuļu šūnās, kā rezultātā palielinās kalcija jonu plūsma šūnā. Tas var notikt šādu iemeslu dēļ:

:* Simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšana trauksmes un/vai fizioloģiska stresa dēļ, piemēram, [[atūdeņošanās]] vai [[asiņošana]]s izraisīta hipovolēmija. Šī aktivācija var izraisīt kateholamīnu, piemēram, [[Adrenalīns|epinefrīna]] (adrenalīna), izdalīšanos, kas var saistīties ar beta-1 adrenerģiskajiem receptoriem (β &lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; receptoriem) sirds miocītos, aktivizējot guanozīna nukleotīdu saistošā proteīna veidu, ko sauc par Gs proteīnu.&lt;ref name=&quot;nelson&quot;&gt;{{Harvnb|Nelson|Cox|2008}}&lt;/ref&gt; Šāda veida proteīni stimulē cAMP ražošanu,&lt;ref name=&quot;levy&quot;/&gt; galu galā palielinot kalcija jonu plūsmu no ārpusšūnu telpas un no sarkoplazmatiskā tīkla citozolā.&lt;ref name=&quot;levy&quot;/&gt;&lt;br /&gt;Tas rada (1) kontrakcijas stipruma palielināšanos (inotropiju) un (2) miocītu straujāku depolarizāciju (hronotropija). Tāpēc kambaru miocīti ir uzbudināmāki nekā parasti, un tie var spontāni depolarizēties pirms SA mezgla depolarizācijas. Šo efektu izraisīs arī citas simpatomimētiskas molekulas, piemēram, [[amfetamīni]] un [[kokaīns]].
:* Fosfodiesterāzes inhibitori, piemēram, [[kofeīns]], tieši ietekmē G-savienotā signāla pārraides kaskādi,&lt;ref name=&quot;nelson&quot;/&gt; inhibējot fermentu, kas katalizē cAMP sadalīšanos,&lt;ref name=&quot;nelson&quot; /&gt; atkal izraisa kalcija jonu koncentrācijas palielināšanos citozolā.

* kālija deficīts: [[Kālijs|Kālija]] jonu koncentrācija ir galvenais šūnu elektroķīmiskā potenciāla lieluma noteicējs, un hipokaliēmijas dēļ pastāv lielāka iespēja, ka šūnas spontāni depolarizēsies. Hiperkalciēmijai ir līdzīgs efekts, lai gan klīniski tas rada mazāk bažu.
* magnija deficīts: [[Magnijs|Magnija]] joni ietekmē [[Kalcijs|kalcija]] jonu plūsmu, un tie ietekmē Na+/K+ ATPāzes darbību un ir nepieciešami kālija līmeņa uzturēšanai. Tāpēc zems magnija līmenis asinīs palielina spontānas depolarizācijas iespējamību.
* miokarda bojājumi: esošie miokarda bojājumi arī var izraisīt PVC. Miokarda rētas, kas rodas [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta gadījumā,]] kā arī [[Iedzimtās sirds slimības|iedzimtas sirds slimības]] ķirurģiskā ārstēšanā, var traucēt sirds vadīšanas sistēmu, kā arī kairināt apkārtējos dzīvotspējīgos kambaru miocītus, palielinot spontāno depolarizāciju. Miokarda iekaisums (kā tas notiek miokardīta gadījumā) un sistēmisks iekaisums izraisa [[Citokīni|citokīnu]] uzplūdus, kas var ietekmēt miocītu elektriskās īpašības un galu galā var izraisīt miocītu uzbudināmību.

== Diagnoze ==
Sirdsdarbības testos, piemēram, 12 vadu [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammā]] (EKG), kas veikta cita iemesla dēļ, PVC var atrast nejauši. Tiem, kam ir simptomi, kas liecina par priekšlaicīgu kambaru kompleksu, EKG ir pirmā izmeklēšana, kas var identificēt PVC, kā arī citas sirds ritma problēmas, kas var izraisīt līdzīgus simptomus. Ja simptomi ir reti, var izmantot citus nepārtrauktas sirdsdarbības ierakstīšanas veidus, piemēram, 24 vai 48 stundu Holtera monitoru vai pat 14 līdz 30 dienu reģistratorus, ja simptomi ir ļoti nejauša gadījuma rakstura.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt; Šo monitoru priekšrocība ir tā, ka tie ļauj noteikt nenormālu sitienu daudzumu (&quot;slogu&quot;) un nodrošina, ka nepastāv papildu [[Sirds aritmija|sirds aritmijas,]] kurām varētu būt nepieciešama īpaša uzmanība, piemēram, kambaru tahikardija.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot; /&gt; Ja simptomi ir saistīti ar fizisko slodzi, var būt nepieciešams kontrolēts sirds stresa tests, lai reproducētu novirzes. Konkrēti, ja tas liecina par slodzes izraisītu ventrikulāru tahikardiju, tam nepieciešama īpaša ārstēšana.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot; /&gt; Ja PVC tiek nomākti ar vingrinājumiem, tas būtu pamudinošs atklājums.

Elektrokardiogrāfijas (EKG vai Holtera) priekšlaicīgas ventrikulāras saraušanās ir specifiskas QRS kompleksu un T viļņu izpausmes, kas atšķiras no parastajiem rādījumiem. Pēc definīcijas PVC rodas agrāk nekā parastais, parasti veiktais sitiens. Pēc tam laiks starp PVC un nākamo normālo sitienu ir garāks kompensējošas pauzes rezultātā.&lt;ref name=&quot;levy&quot;&gt;{{Harvnb|Levy|Pappano|2007}}&lt;/ref&gt; PVC var atšķirt no [[Priekšlaicīga priekškambaru saraušanās|priekšlaicīgas priekškambaru saraušanās]], jo kompensējošā pauze ir ilgāka pēc priekšlaicīgas sirds kambaru saraušanās, kā arī atšķirības QRS izskatā.&lt;ref name=&quot;gomella&quot;&gt;{{Atsauce|last=Haist|first=Steven A.|last2=Gomella|first2=Leonard G.|title=Clinician's pocket reference|publisher=McGraw-Hill|place=New York|series=Lange Clinical Science Series|year=2004|page=[{{google books|KaegPx6LK2sC|keywords=unifocal PVC|plainurl=yes}} 390]|isbn=0-07-140255-1|oclc=53929979|edition=10th|chapter=19 Basic ECG Reading: Ventricular Arrhythmias}}&lt;/ref&gt;

Dažiem cilvēkiem PVC notiek paredzamā veidā (ilgstoši vai pastāvīgi). Atkarībā no tā, vai starp katru PVC ir viens, divi vai trīs normāli sitieni, ritmu sauc par ''bigeminy'', ''trigeminy'' vai ''quadrigeminy''. Ja pēc kārtas parādās 3 vai vairāki PVC, to var saukt par ventrikulāru tahikardiju.&lt;ref name=&quot;gomella&quot;/&gt; Precīza QRS kompleksa forma var norādīt, kur tieši sirds muskuļos rodas patoloģiska elektriskā aktivitāte. Ja kādam ir PVC, kuriem visiem ir vienāds izskats, tie tiek uzskatīti par &quot;monofokāliem&quot;, kas ir labdabīgāka parādība. Turpretī, ja ir dažādu izskatu PVC, tie tiek apzīmēti kā &quot;multifokāli&quot;; tā ir iespējama zīme par lielāku komplikāciju risku.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt;

== Ārstēšana ==
Izolētiem PVC ar labdabīgām īpašībām un bez sirds slimībām nav nepieciešama ārstēšana, īpaši, ja ir ierobežots daudzums simptomu.&lt;ref name=&quot;Akdemir2016&quot;/&gt;

Visefektīvākā ārstēšana ir izraisītāju likvidēšana (īpaši tādu vielu kā [[Kofeīns|kofeīna]] un dažu vielu, piemēram, tabakas, lietošanas pārtraukšana).&lt;ref name=&quot;Mayo&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/premature-ventricular-contractions/basics/treatment/con-20030205|title=Premature ventricular contractions (PVCs) Treatments and drugs|work=Mayo Clinic|access-date=2017-04-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

* Zāles
** Antiaritmiskie līdzekļi:&lt;ref name=&quot;keany2&quot;/&gt; šie līdzekļi maina elektrofizioloģiskos mehānismus, kas ir atbildīgi par PVC. CAST pētījumā par [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]] enkainīda un flekainīda izdzīvojušajiem tika pierādīts, ka, lai gan šīs zāles varētu nomākt PVC, tās arī palielināja nāves risku. Tomēr, lai gan&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=G André Ng|year=2006|title=Treating patients with ventricular ectopic beats|journal=Heart|volume=92|issue=11|pages=1707–12|doi=10.1136/hrt.2005.067843|pmc=1861260|pmid=17041126}}&lt;/ref&gt; moricizīns palielināja mirstību, lietojot to kopā ar [[Diurētiķi|diurētiskiem līdzekļiem]], tas samazināja nāves biežumu, ja to lietoja atsevišķi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anderson|first=JL|last2=Platia|first2=EV|last3=Hallstrom|first3=A|last4=Henthorn|first4=RW|last5=Buckingham|first5=TA|last6=Carlson|first6=MD|last7=Carson|first7=PE|date=December 1994|title=Interaction of baseline characteristics with the hazard of encainide, flecainide, and moricizine therapy in patients with myocardial infarction. A possible explanation for increased mortality in the Cardiac Arrhythmia Suppression Trial (CAST)|url=https://archive.org/details/sim_circulation_1994-12_90_6/page/2843|journal=Circulation|volume=90|issue=6|pages=2843–52|doi=10.1161/01.cir.90.6.2843|pmid=7994829|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;
** [[Bēta adrenoblokatori|Beta blokatori]]&lt;ref name=&quot;ganz&quot;&gt;http://www.uptodate.com/patients/content/topic.do?topicKey=hrt_dis/11733,{{Dead link|date=April 2017}} Up-to-date&lt;/ref&gt;
** [[Kalcija kanālu blokatori]]&lt;ref name=&quot;ganz&quot; /&gt;
* Elektrolītu apmaiņa
** [[Magnijs|Magnija]] piedevas (piemēram, magnija citrāts, orotāts, Maalox utt.)
** Kālija piedevas (piemēram, kālija hlorīds ar citrāta jonu)
* Radiofrekvences katetra ablācijas ārstēšana.&lt;ref name=&quot;ganz&quot; /&gt; Ieteicams cilvēkiem ar sirds kambaru disfunkciju un biežām aritmijām vai ļoti bieži sastopamu PVC (&gt;20% 24 stundu laikā) un normālu sirds kambaru darbību.&lt;ref name=&quot;pmid15837260&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Belhassen B|year=2005|title=Radiofrequency ablation of &quot;benign&quot; right ventricular outflow tract extrasystoles: a therapy that has found its disease?|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-american-college-of-cardiology_2005-04-19_45_8/page/1265|journal=J. Am. Coll. Cardiol.|volume=45|issue=8|pages=1266–68|doi=10.1016/j.jacc.2005.01.028|pmid=15837260|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Šī procedūra ir veids, kā iznīcināt sirds audu zonu, kas izraisa neregulāras saraušanās, kuras raksturīgas PVC, izmantojot radiofrekvences enerģiju.&lt;ref name=&quot;Kulick3&quot;/&gt;
* Implantējams kardioverters-defibrilators&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot; /&gt;
* Dzīvesveida maiņa
** Bieži stresa slimniekiem vajadzētu apsvērt terapiju vai pievienoties atbalsta grupai.

== Prognoze ==
Kopumā PVC ir nekaitīgi, bet bieži sastopami PVC var palielināt aritmiju vai kardiomiopātijas attīstības risku, kas var ievērojami un neatgriezeniski pasliktināt sirds darbību. Nopietnākā un smagākā mērogā biežas PVC var pavadīt pamata sirds slimības un izraisīt haotiskus, bīstamus sirds ritmus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/premature-ventricular-contractions/basics/complications/con-20030205|title=Premature ventricular contractions (PVCs) Complications|work=Mayo Clinic|access-date=2017-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Asimptomātiskiem pacientiem, kuriem nav sirds slimību, ir ilgtermiņa prognozes, kas ir ļoti līdzīgas vispārējai populācijai, bet asimptomātiskiem pacientiem, kuru izsviedes frakcijas ir lielākas par 40%, pastāvīga sirds kambaru tahikardija vai sirdsdarbības apstāšanās notiek 3,5% gadījumu. Jaunie dati arī liecina, ka ļoti bieža ventrikulāra ektopija var būt saistīta ar kardiomiopātiju, izmantojot mehānismu, kas, domājams, ir līdzīgs mehānismam, kas saistīts ar hronisku labā kambara kardiomiopātiju. Un pacientiem ar hronisku strukturālu sirds slimību un sarežģītu ektopiju mirstība ir ievērojami palielināta.&lt;ref name=&quot;keany2&quot;/&gt;

[[Metaanalīze|11 pētījumu metaanalīzē]] cilvēkiem ar biežu PVC (≥ vienu reizi standarta elektrokardiogrāfiskā ieraksta laikā vai ≥ 30 reizes vairāk nekā vienas stundas ierakstīšanas laikā) bija divas reizes lielāks sirds-nāves risks nekā dalībniekiem bez biežas PVC. Lai gan lielākā daļa pētnieku mēģināja izslēgt augsta riska pacientus, piemēram, tos, kuriem anamnēzē ir sirds un asinsvadu slimības, viņi nepārbaudīja dalībniekus par strukturālu sirds slimību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ataklte|first=F|last2=Erqou|first2=S|last3=Laukkanen|first3=J|last4=Kaptoge|first4=S|date=15 October 2013|title=Meta-analysis of ventricular premature complexes and their relation to cardiac mortality in general populations.|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-cardiology_2013-10-15_112_8/page/1263|journal=The American Journal of Cardiology|volume=112|issue=8|pages=1263–70|doi=10.1016/j.amjcard.2013.05.065|pmid=23927786}}&lt;/ref&gt;

Pētījumā, kurā piedalījās 239 cilvēki ar biežu PVC (&gt; 1000 sitienu dienā) un kuriem nebija strukturālu sirds slimību (ti, normālas sirds funkcijas klātbūtnē), vidēji 5,6 gadu laikā nebija nopietnu sirdsdarbības traucējumu, taču pastāv korelācija starp PVC izplatību un izsviedes frakcijas samazināšanās un kreisā kambara diastoliskās dimensijas palielināšanās. Šajā pētījumā slimības sirds trūkums tika konstatēts ar ehokardiogrāfiju, sirds magnētiskās rezonanses attēlveidošanu 63 cilvēkiem un Holtera monitoringu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Niwano|first=S|last2=Wakisaka|first2=Y|last3=Niwano|first3=H|last4=Fukaya|first4=H|last5=Kurokawa|first5=S|last6=Kiryu|first6=M|last7=Hatakeyama|first7=Y|last8=Izumi|first8=T|date=August 2009|title=Prognostic significance of frequent premature ventricular contractions originating from the ventricular outflow tract in patients with normal left ventricular function.|url=https://archive.org/details/sim_british-heart-journal_2009-08-01_95_15/page/1230|journal=Heart|volume=95|issue=15|pages=1230–37|doi=10.1136/hrt.2008.159558|pmid=19429571|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Cits pētījums liecina, ka, ja nav strukturālu sirds slimību, pat biežas (&gt; 60/h vai 1/min) un sarežģītas PVC ir saistītas ar labdabīgu prognozi.&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot;/&gt; Pētījumā piedalījās 70 cilvēki, kam sekoja vidēji 6,5 gadi. Veselīgu stāvokli pārbaudīja plaša neinvazīva kardioloģiskā izmeklēšana, lai gan apakšgrupas sirds kateterizācija atklāja nopietnu [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimību]] 19%gadījumu. Kopējā dzīvildze bija labāka nekā gaidīts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kennedy|first=HL|last2=Whitlock|first2=JA|last3=Sprague|first3=MK|last4=Kennedy|first4=LJ|last5=Buckingham|first5=TA|last6=Goldberg|first6=RJ|date=24 January 1985|title=Long-term follow-up of asymptomatic healthy subjects with frequent and complex ventricular ectopy.|url=https://archive.org/details/sim_new-england-journal-of-medicine_1985-01-24_312_4/page/193|journal=The New England Journal of Medicine|volume=312|issue=4|pages=193–97|doi=10.1056/nejm198501243120401|pmid=2578212}}&lt;/ref&gt;

No otras puses, Framinghemas sirds pētījumā tika ziņots, ka PVC, šķietami veseliem cilvēkiem, bija saistīti ar divkāršu visu iemeslu [[Nāve|mirstības]], [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]] un sirds nāves riska pieaugumu.&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot;/&gt; Vīriešiem ar [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro sirds slimību]] un sievietēm ar koronāro sirds slimību vai bez tās sarežģītas vai biežas aritmijas nebija saistītas ar paaugstinātu risku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bikkina|first=M|last2=Larson|first2=MG|last3=Levy|first3=D|date=15 December 1992|title=Prognostic implications of asymptomatic ventricular arrhythmias: the Framingham Heart Study.|url=https://archive.org/details/sim_annals-of-internal-medicine_1992-12-15_117_12/page/990|journal=Annals of Internal Medicine|volume=117|issue=12|pages=990–96|doi=10.7326/0003-4819-117-12-990|pmid=1280018}}&lt;/ref&gt; Riska grupas cilvēkiem varētu būt subklīniska koronārā slimība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Moss|first=AJ|date=15 December 1992|title=Asymptomatic ventricular arrhythmias in healthy persons: smoke or smoke screen?|url=https://archive.org/details/sim_annals-of-internal-medicine_1992-12-15_117_12/page/1053|journal=Annals of Internal Medicine|volume=117|issue=12|pages=1053–54|doi=10.7326/0003-4819-117-12-1053|pmid=1443975}}&lt;/ref&gt; Šie Framingham rezultāti ir kritizēti par to, ka trūkst stingru pasākumu, lai izslēgtu iespējamo sirds slimību izraisītāju.&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot; /&gt;

ARIC pētījumā, kurā piedalījās 14 783 cilvēki, 15 līdz 17 gadus sekoja tiem, kuriem 2 minūšu EKG laikā tika konstatēts PVC un kuriem sākumā nebija [[Arteriālā hipertensija|hipertensijas]] vai [[Cukura diabēts|diabēta]] [[Smadzeņu insults|, insulta]] risks palielinājās par 109%.&lt;ref name=&quot;Stroke2010&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Worthington|first=JM|last2=Gattellari|first2=M|last3=Leung|first3=DY|date=April 2010|title='Where there's smoke ...': are premature ventricular complexes a new risk factor for stroke?|url=https://archive.org/details/sim_stroke_2010-04_41_4/page/572|journal=Stroke: A Journal of Cerebral Circulation|volume=41|issue=4|pages=572–73|doi=10.1161/strokeaha.109.574426|pmid=20167909|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Hipertensija vai diabēts, abi insulta riska faktori, būtiski nemainīja insulta risku cilvēkiem ar PVC.&lt;ref name=&quot;Stroke2010&quot; /&gt; Iespējams, ka PVC identificēja tos, kuriem ir insulta risks, ar asinsspiedienu un traucētu glikozes toleranci, turpinot risku, kas ir zemāks par parastajiem hipertensijas un diabēta diagnostikas sliekšņiem.&lt;ref name=&quot;Stroke2010&quot; /&gt; Tiem, kas piedalījās ARIC pētījumā ar jebkuru PVC, sirds mazspējas risks palielinājās par 63%&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Agarwal|first=SK|last2=Simpson RJ|first2=Jr|last3=Rautaharju|first3=P|last4=Alonso|first4=A|last5=Shahar|first5=E|last6=Massing|first6=M|last7=Saba|first7=S|last8=Heiss|first8=G|date=1 January 2012|title=Relation of ventricular premature complexes to heart failure (from the Atherosclerosis Risk In Communities [ARIC] Study).|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-cardiology_2012-01-01_109_1/page/105|journal=The American Journal of Cardiology|volume=109|issue=1|pages=105–09|doi=10.1016/j.amjcard.2011.08.009|pmc=3242884|pmid=21945138}}&lt;/ref&gt; un&gt; divas reizes biežāk mira no [[Išēmiskā sirds slimība|koronārās sirds slimības]] (CHD). Risks bija lielāks arī cilvēkiem ar sākotnējo CHD vai bez tās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Massing|first=MW|last2=Simpson RJ|first2=Jr|last3=Rautaharju|first3=PM|last4=Schreiner|first4=PJ|last5=Crow|first5=R|last6=Heiss|first6=G|date=15 December 2006|title=Usefulness of ventricular premature complexes to predict coronary heart disease events and mortality (from the Atherosclerosis Risk In Communities cohort).|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-cardiology_2006-12-15_98_12/page/1609|journal=The American Journal of Cardiology|volume=98|issue=12|pages=1609–12|doi=10.1016/j.amjcard.2006.06.061|pmid=17145219}}&lt;/ref&gt;

Niigata pētījumā, kurā piedalījās 63 386 cilvēki ar 10 gadu novērošanas periodu, subjektiem ar PVC 10 sekunžu ierakstīšanas laikā bija trīskāršs [[priekškambaru mirdzēšana]]s risks tiem, kam nav PVC, neatkarīgi no šiem riska faktoriem: vecums, vīriešu dzimums; augsts vienkāršs [[ķermeņa masas indekss]] (iespējams aptaukošanās apzīmējums); hipertensija (sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens noteiktās patoloģiskās robežās); un diabēts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Watanabe|first=H|last2=Tanabe|first2=N|last3=Makiyama|first3=Y|last4=Chopra|first4=SS|last5=Okura|first5=Y|last6=Suzuki|first6=H|last7=Matsui|first7=K|last8=Watanabe|first8=T|last9=Kurashina|first9=Y|date=October 2006|title=ST-segment abnormalities and premature complexes are predictors of new-onset atrial fibrillation: the Niigata preventive medicine study.|url=https://archive.org/details/sim_american-heart-journal_2006-10_152_4/page/731|journal=American Heart Journal|volume=152|issue=4|pages=731–35|doi=10.1016/j.ahj.2006.05.032|pmid=16996849}}&lt;/ref&gt;

Samazinot biežu PVC (&gt;20%) ar antiaritmiskiem līdzekļiem vai ar katetra ablāciju, ievērojami uzlabojas sirdsdarbība.&lt;ref name=&quot;Ng2006&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid15837260&quot;/&gt;

Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka pacientiem ar ārkārtīgi biežu PVC (vairāki tūkstoši dienā) var attīstīties [[Dilatācijas kardiomiopātija|paplašināta kardiomiopātija]]. Šādos gadījumos, ja PVC tiek samazināts vai noņemts (piemēram, izmantojot ablācijas terapiju), kardiomiopātija parasti regresē.&lt;ref name=&quot;pmid15837260&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid12419942&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Shiraishi H, Ishibashi K, Urao N, Tsukamoto M, Hyogo M, Keira N, Hirasaki S, Shirayama T, Nakagawa M|year=2002|title=A case of cardiomyopathy induced by premature ventricular complexes|journal=Circ. J.|volume=66|issue=11|pages=1065–67|doi=10.1253/circj.66.1065|pmid=12419942|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Epidemioloģija ==
Viens PVC ir izplatīts veseliem cilvēkiem. 41% veseliem brīvprātīgajiem, kas jaunāki par 45 gadiem, ir konstatēts, ka 24 stundu Holtera EKG ierakstā ir PVC.&lt;ref&gt;Pooja Hingorani et. al: ''Arrhythmias Seen in Baseline 24‐Hour Holter ECG Recordings in Healthy Normal Volunteers During Phase 1 Clinical Trials'' (2015); 56 (7), pp. 885—93; {{Doi|10.1002/jcph.679}}&lt;/ref&gt; Biežums atšķiras atkarībā no vecuma — līdz 1% tiem, kas jaunāki par 11 gadiem, un 69% tiem, kas vecāki par 75 gadiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cha|first=Yong-Mei|last2=Lee|first2=Glenn K.|last3=Klarich|first3=Kyle W.|last4=Grogan|first4=Martha|date=February 2012|title=Premature Ventricular Contraction-Induced Cardiomyopathy|journal=Circulation: Arrhythmia and Electrophysiology|volume=5|issue=1|pages=229–36|doi=10.1161/CIRCEP.111.963348|issn=1941-3149|pmid=22334430|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Šīs atšķirības var būt saistītas ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds slimībām, kas biežāk sastopamas gados vecākiem cilvēkiem.&lt;ref name=&quot;Kulick2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medicinenet.com/premature_ventricular_contractions/page2.htm|title=Premature Ventricular Contractions (PVCs, PVC): What happens during a premature ventricular contraction?|last=Kulick|first=David Lee|editor-last=Shiel|editor-first=William C., Jr.|website=MedicineNet|access-date=2017-02-21|date=23 March 2016}}&lt;/ref&gt; 101 cilvēkam, kuriem 24 stundas ilga Holtera monitoringa laikā nebija sirds slimību, 39 cilvēkiem bija vismaz 1 PVC un 4 vismaz 100. Sirds slimības tika izslēgtas pēc fiziskās pārbaudes, krūškurvja rentgena, [[Elektrokardiogrāfija|EKG]], [[ehokardiogrāfija]]s, maksimālā slodzes stresa testa, labās un kreisās sirds kateterizācijas un koronāro angiogrāfijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kostis|first=J.B.|last2=McCrone|first2=K.|last3=Moreyra|first3=A.E.|last4=Gotzoyannis|first4=S.|last5=Aglitz|first5=N.M.|last6=Natarajan|first6=N.|last7=Kuo|first7=P.T.|date=June 1981|title=Premature ventricular complexes in the absence of identifiable heart disease|url=https://archive.org/details/sim_circulation_1981-06_63_6/page/1351|journal=Circulation|volume=63|issue=6|pages=1351–56|doi=10.1161/01.CIR.63.6.1351|pmid=7226480|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; 122 043 Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēku lidotāju un kadetu pretendentos aptuveni 48 sekunžu laikā no EKG 0,78% (952 vīriešiem) bija PVC visās vecuma grupās, bet ar vecumu palielinājās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hiss|first=Roland G.|last2=Lamb|first2=Lawrence E.|date=June 1962|title=Electrocardiographic Findings in 122,043 Individuals|url=https://archive.org/details/sim_circulation_1962-06_25_6/page/947|journal=Circulation|volume=25|issue=6|pages=947–61|doi=10.1161/01.CIR.25.6.947|pmid=13907778|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Ventrikulārā ektopija ir izplatītāka vīriešiem nekā tāda paša vecuma sievietēm, dati no lieliem populācijas pētījumiem liecina, ka izplatība svārstās no mazāk nekā 3% jaunām baltajām sievietēm bez sirds slimībām līdz gandrīz 20% vecākiem afroamerikāņiem ar hipertensiju.&lt;ref name=&quot;keany2&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Tālāka lasīšana ==
{{refbegin}}
* {{grāmatas atsauce |last1=Levy |first1=Matthew N. |last2=Pappano |first2=Achilles J. |title=Cardiovascular physiology |url=https://archive.org/details/cardiovascularph2007levy |edition=9th |year=2007 |isbn=978-0-323-03446-3 |oclc=63660993 |publisher=Mosby Elsevier |location=Philadelphia |series=Mosby physiology monograph series }}
* {{grāmatas atsauce |last1=Nelson |first1=David L. |last2=Cox |first2=Michael M. |title=Lehninger Principles of Biochemistry |edition=5th |year=2008 |url={{google books|5Ek9J4p3NfkC|plainurl=yes}} |isbn=978-0-7167-7108-1 |oclc=957377043 |publisher=W.H. Freeman |location=New York |chapter=Biosignaling |chapter-url={{google books|5Ek9J4p3NfkC|page=419|plainurl=yes}} |via=Google Books |pages=419–484 }}
{{refend}}

== Ārējās saites ==
{{Medical resources|ICD10={{ICD10|I|49|3|i|30}}|ICD9={{ICD9|427.69}}|ICDO=|OMIM=|DiseasesDB=32412|MedlinePlus=|eMedicineSubj=emerg|eMedicineTopic=773|MeshID=D018879}}

[[Kategorija:Articles with hAudio microformats]]
[[Kategorija:Aritmoloģija]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>54r7uk6t1qne2c7xts15oiyxaugzlcj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitrenes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501591</id>
    <revision>
      <id>4483381</id>
      <parentid>3810178</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4711" sha1="n090od1e3dau5huehy6pbhpl6kvzfkv" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Oniscus asellus Furlbachtal01.jpg
| att_nosaukums = 
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| apakštips = Crustacea
| apakštips_lv = Vēžveidīgie
| klase = Malacostraca
| klase_lv = Augstākie vēži
| kārta = Isopoda
| kārta_lv = Vienādkājvēži
| virsdzimta = Oniscoidea 
| virsdzimta_lv = Mitrenes
| dzimta = Oniscidae
| dzimta_lv = Mitrenes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
}}
'''Mitrenes''' ({{val|la|Oniscidae}}) ir [[Vienādkājvēži|vienādkājvēžu]] kārtas dzimta.&lt;ref&gt;[https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=93262#null Integrated Taxonomic Information System]&lt;/ref&gt; Atšķirībā no citiem [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] mitrenes ir pilnībā pielāgojušās dzīvei uz sauszemes un sastopamas vietās ar lielu gaisa mitrumu.

Tiek lēsts, ka pasaulē ir aptuveni 5–7 tūkstoši mitreņu [[suga|sugu]], no tām Latvijā konstatētas 20.&lt;ref name=dati&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] dabasdati.lv 2022. gada 10. janvārī. Skatīts: 2022. gada 19. janvārī.&lt;/ref&gt; Viena no biežāk sastopamajām sugām kopumā un arī Latvijā ir [[parastā mitrene]] (''Porcellio scaber'').&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/vezi/porcellio-scaber-latreille/ Parastā mitrene] Latvijas daba sugu enciklopēdija Skatīts: 2022. gada 19. janvārī.&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] izvēlējās mitrenes par 2022. [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|gada bezmugurkaulnieku]], lai skaidrotu to nozīmi dabas procesos.&lt;ref name=dati/&gt;

== Morfoloģija ==
Mitrenēm ir 4–18 mm garš, plakans ķermenis ar labi saskatāmiem posmiem. Krūšu daļa sastāv no 7 posmiem, ko sedz lielāka izmēra bruņu plāksnes nekā vēdera posmiem. Pie katra krūšu posma ir vienzarainu ejkāju pāris, bet pie galvas — divi īsi taustekļi. Vēders īsāks nekā krūtis. Pie vēdera kāju pamata ir lapveida žaunu atzarojumi. Tiem ir jābūt mitriem, lai varētu izšķīdināt atmosfēras skābekli un izmantot elpošanai.&lt;ref name=Dogels&gt;Dogels V. ''Bezmugurkaulnieku zooloģija''. Rīga : Zvaigzne, 1986. 294. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izplatība un dzīves veids ==
Vairākums sugu dzīvo tropu un mērenās joslas [[ekosistēma|ekosistēmās]]&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Zimmer |first=M. |year=2002 |title=Nutrition in terrestrial isopods (Isopoda: Oniscidea): an evolutionary-ecological approach |url=https://archive.org/details/sim_biological-reviews_2002-11_77_4/page/155 |journal=Biological Reviews of the Cambridge Philosophical Society |volume=77 |issue=4 |pages=455–493 | doi=10.1017/S1464793102005912|s2cid=42144479 }}&lt;/ref&gt;  — mitros mežos un krūmājos, zemsegā, zem kritušu koku mizas, trūdošā koksnē, zem akmeņiem un alās. Sastopamas arī cilvēku veidotās telpās, piemēram, siltumnīcās vai pagrabos, kur paaugstināta mitruma apstākļos ātrāk sadalās augu atliekas. Mitrenes ar tām barojas, tāpēc ir nozīmīgas organisko atlieku noārdīšanā un augsnes veidošanā. Pārtiek arī no augsnes [[aļģes|aļģēm]].&lt;ref&gt;''Meža enciklopēdija''. 1. sējums. Rīga : Zelta grauds, 2003. 223. lpp. ISBN 9984-9684-0-5&lt;/ref&gt; Savukārt, ar mitrenēm barojas [[vardes]], [[ciršļi]], [[simtkāji]] un [[zirnekļi]]. Lai sevi aizsargātu, dažas sugas briesmu brīžos saritinās, pārvēršoties ar bruņām klātā lodītē. Tādā veidā var arī pasargāt ķermeni no iztvaikošanas.&lt;ref name=dati/&gt;&lt;ref&gt;Ruppert, Edward E.; Fox, Richard, S.; Barnes, Robert D. (2004). Invertebrate Zoology (7th ed.). Cengage Learning. pp. 661–667. ISBN 978-81-315-0104-7&lt;/ref&gt;

Tāpat kā visi vēžveidīgie mitrenes elpo ar žaunām un to ķermeņa segai nav vaskveida slāņa, kas citus sauszemes [[posmkāji|posmkājus]] aizsargā no izžūšanas. Tādēļ tās uzturas ēnainās vietās un ir aktīvas krēslas un nakts laikā.

== Vairošanās un dzīves ilgums ==
Šķirtdzimumu dzīvnieki. Mātītes dēj [[ola]]s, ko glabā īpašā maisā zem krūšu daļas posmiem. No olām izšķiļas [[kāpurs|kāpuri]], kas no pieaugušām mitrenēm atšķiras ar ķermeņa izmēru un nepilnīgi attīstītu pēdējo kāju pāri. Tie divas reizes maina ķermeņa segu, līdz sasniedz pieauguša dzīvnieka izmēru un pabeidz savu attīstību.&lt;ref name=Dogels/&gt;&lt;ref&gt;Bērnijs D. ''Ilustrētā dzīvnieku enciklopēdija''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003. 223. lpp. ISBN 9984-22-142-3&lt;/ref&gt;

Dzīves ilgums ir 2–3 gadi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Augstākie vēži]]</text>
      <sha1>n090od1e3dau5huehy6pbhpl6kvzfkv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baijā dzimušie</title>
    <ns>14</ns>
    <id>505647</id>
    <revision>
      <id>4483619</id>
      <parentid>3577298</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:19:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Baija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4483619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" sha1="l5ygmtp28moud5lnfcls4nw30r4j3ry" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Baija]]
{{catmore|Baija}}</text>
      <sha1>l5ygmtp28moud5lnfcls4nw30r4j3ry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas—Ukrainas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506449</id>
    <revision>
      <id>4483284</id>
      <parentid>4320081</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:13:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-35351-82</username>
        <id>146932</id>
      </contributor>
      <comment>/* Krimas deokupācija */</comment>
      <origin>4483284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23585" sha1="99dnpmtg02plqqxla4e2zwjnxjsjdyu" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas deokupācija]]
* [[Donbasa karš]]
* [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{karogs|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;. USA
| combatant2        = {{karogs|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{karogs|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{karogs|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{karogs|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—2024)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—2024)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts starp [[Krievijas Federācija]]s un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]], kas sākās 2014. gada 20. februārī ar [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]] un turpinājās kā [[Donbasa karš]]. 2022. gada 24. februārī [[Krievijas Bruņotie spēki]] sāka jaunu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]].

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Pēc Vladimira Putina kļūšanas par Krievijas prezidentu 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, Ukrainas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēlu veidoja, solot stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā to [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijas propaganda veidoja pārliecību, ka Rietumi izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas veicināja pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā, vēršoties pret &quot;krāsaino revolūciju&quot; iespējamību.

Viktora Juščenko vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas līgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju turpinājās konflikti, Juščenko prezidentūras laikā Krievija 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā arī tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā apsprieda Ukrainas un [[Gruzija]]s  Rīcības plānu dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos, tādēļ [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē piedalījās [[ukraiņi]]. Ukraina noraidīja kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei paziņoja, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gada vēlēšanās par Ukrainas prezidentu kļuva prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, diskusijas par dalību NATO apturēja, tomēr 2012. gada 30. martā parafēja Asociācijas līgumu starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana bija ilgusi vairākus gadus. Ukrainas valdība apsprieda iespēju pievienoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība]]i. Integrāciju ar ES atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gadā pastiprināja ekonomiskās sankcijas pret Ukrainu un faktiski pārkāpa [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas īguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamenta opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētājs [[Oleksandrs Turčinovs]]. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; ko tā dēvēja par &quot;īpašu militāru operāciju&quot;.
Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s un okupētās Krimas teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma likumu par [[karastāvoklis|karastāvokļa]] ieviešanu. Krievija ieņēma vairākas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], Ukraina pretuzbrukumā [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|atbrīvoja Hersonu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; un izdzina okupantus no Kijivas, Černihivas, Sumu un Harkivas apgabaliem.
Vēlāk Krievija regulāri uzbruka Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi centās iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas Kurskas apgabalā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>99dnpmtg02plqqxla4e2zwjnxjsjdyu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483289</id>
      <parentid>4483284</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:26:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-35351-82|~2026-35351-82]] ([[User talk:~2026-35351-82|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4483284 vandalisms</comment>
      <origin>4483289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23566" sha1="oupu8fda9uy9l0y9kakmg3m0nh5hy8o" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūsdienu karu|karu no 1917. līdz 1921. gadam|Ukrainas neatkarības karš}}
{{notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas—Ukrainas karš
| partof            = 
| image             = [[Attēls:2022_Russian_invasion_of_Ukraine.svg|250px]]
| caption           = Aktuālais stāvoklis 
| date              = {{dat|2014|2|20|N}}—pašlaik
| place             = [[Ukraina]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = No 2014. līdz 2022. gadam:
* [[Krimas okupācija]]
* [[Donbasa karš]]
* [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)]]
Kopš 2022. gada:
* [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
* [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]], [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|apgabalu aneksija]]
| combatant1        = {{karogs|Ukraina}}
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{flaga|NATO}} [[NATO]] &lt;small&gt;(militārā palīdzība)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;
| combatant2        = {{karogs|Krievija}}
* [[Attēls:Flag_of_Donetsk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Doneckas tautas republika|DTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
* [[Attēls:Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg|22px]] &quot;[[Luhanskas tautas republika|LTR]]&quot; &lt;small&gt;(2014—2022)&lt;/small&gt;
'''Atbalsta:'''&lt;br /&gt;{{karogs|Baltkrievija}} &lt;small&gt;(2022—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;{{karogs|Irāna}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{karogs|Ziemeļkoreja}} &lt;small&gt;(militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{CHN}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{Dienvidāfrika}} &lt;small&gt;(netiešā militārā palīdzība kopš 2022. gada)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(2019—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] &lt;small&gt;(2014—2019)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksijs Rezņikovs]] &lt;small&gt;(2021—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraine}} [[Valerijs Zalužnijs]] &lt;small&gt;(2021—2024)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| commander2        = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]''' &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2014—2024)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]] &lt;small&gt;(2014—pašlaik)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Prigožins]]† &lt;small&gt;(2022—2023)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| strength1  = 
| strength2   = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| casualties3       = 
}}
'''Krievijas—Ukrainas karš''' ({{val|uk|російсько-українська війна}}, {{val|ru|российско-украинская война}}) ir bruņots konflikts starp [[Krievijas Federācija]]s un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]], kas sākās 2014. gada 20. februārī ar [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]] un turpinājās kā [[Donbasa karš]]. 2022. gada 24. februārī [[Krievijas Bruņotie spēki]] sāka jaunu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]].

== Priekšvēsture ==
=== 1991—2004 ===
Pēc [[Ukrainas PSR]] referenduma par [[Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts|Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta]] apstiprināšanu un tam sekojošajiem [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas līgumiem]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] likvidāciju 1991. gadā [[Ukraina]] ieguva neatkarību, bet jaunizveidotā [[Krievija|Krievijas Federācija]] pieteica pretenzijas uz Padomju Savienības tiesību pārņēmējas statusu.

1994. gada 5. decembrī Ukrainas, Krievijas, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] vadītāji parakstīja [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]] — dokumentu, saskaņā ar kuru Ukraina no PSRS atlikušos [[Kodolieroči|kodolieroču]] krājumus (aptuveni trešdaļu no tās arsenāla) nodeva Krievijai, kura savukārt apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/ru/posts/budapeshtskij-memorandum-chto-poobeshali-ukraine-v-1994-godu-i-kak-kiev-hochet-ispolzovat-eto-v-svoyu-polzu|title=Будапештский меморандум: что пообещали Украине в 1994 году и как Киев хочет использовать это в свою пользу|website=hromadske.ua|access-date=2023-06-03|date=2022-02-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1997. gadā [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Boriss Jeļcins]] un Ukrainas prezidents [[Leonīds Kučma]] parakstīja līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību, saskaņā ar kuru puses vienojās izveidot stratēģisku partnerību, apņēmās savstarpēji ievērot abu valstu teritoriālo nedalāmību un apņēmās neizmantot savu teritoriju, lai kaitētu otras valsts drošībai.

Pēc Vladimira Putina kļūšanas par Krievijas prezidentu 2003. gada rudenī notika konflikts par [[Tuzlas strēle|Tuzlas strēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/probnaja-vojna-15-let-nazad-rossija-popytalas-zakhvatit-ukrainskij-ostrov-tuzla-2496372.html|title=Пробная война. 15 лет назад Россия попыталась захватить украинский остров Тузла|website=nv.ua|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; Krievijas puses mēģinājums bez Ukrainas piekrišanas uzbūvēt dambi, kas savienotu Krievijas piekrasti ar šo Ukrainas teritorijas daļu, izraisīja Kučmas reakciju: pārtraucot virkni vizīšu uz [[Latīņamerika]]s valstīm, viņš ieradās notikuma vietā un organizēja pasākumus, lai demonstratīvi parādītu, ka uz kāpas tiek būvēti aizsardzības nocietinājumi. Daudzi pētnieki un analītiķi Tuzlas incidentu uzskatīja par Krievijas pirmo mēģinājumu &quot;izpētīt&quot; Ukrainu par tās iespējamām darbībām saistībā ar iespējamo [[Krima]]s aneksiju.{{nepieciešama atsauce}} Šis mēģinājums tika noraidīts Ukrainas prezidenta asās reakcijas dēļ.

=== 2004—2010 ===
2004. gadā, Ukrainas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, Leonīds Kučma par savu pēcteci izvēlējās toreizējo premjerministru [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Vēlēšanu kampaņas laikā Viktora Janukoviča tēlu veidoja, solot stabilitāti, varas nepārtrauktību un saišu stiprināšanu ar Krieviju, savukārt galvenais opozīcijas kandidāts [[Viktors Juščenko]] sevi pozicionēja kā prorietumniecisku reformistu [[Demokrātija|demokrātu]], kurš solīja izeju no &quot;[[Stagnācija (ekonomika)|stagnācijas]]&quot; un uzvaru pār [[Korupcija|korupciju]].
[[Attēls:Militsiya and orange flowers, Kiev.jpg|left|thumb|Oranžās revolūcijas laikā [[Kijiva|Kijivā]]]]
Juščenko vēlētāju elektorāta bāze bija Ukrainas [[Rietumukraina|rietumu]] un [[Centrālukraina|centrālie]] reģioni, savukārt Janukovičs paļāvās uz Ukrainas [[Austrumukraina|austrumu]] un [[Dienvidukraina|dienvidu]] reģionu iedzīvotāju balsīm. Krievija aktīvi atbalstīja Viktoru Janukoviču viņa prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, bet [[Oranžā revolūcija]] pēc tam neļāva Janukovičam iegūt varu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/24162984.html|title=Победу на выборах президента Украины одержал Виктор Ющенко|work=Радио Свобода|access-date=2023-06-03|date=2011-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

[[Kremlis]] Oranžās revolūcijas uzvaru uztvēra kā sāpīgu sakāvi. Krievijas vadībai šī situācija radīja dubultu izaicinājumu: Krievijas ārpolitiskajām interesēm, jo Juščenko vēlējās virzīt Ukrainu uz Rietumiem, un paša režīma saglabāšanai Krievijā, jo Ukrainas sabiedrība bija rādījusi piemēru, kā gāzt korumpētu un represīvu valdību. Tas iezīmēja pavērsienu Krievijas [[Ārpolitika|ārpolitikā]]: no mēģinājumiem sadarboties ar Rietumiem saskaņā ar Krievijas nosacījumiem līdz mēģinājumiem sākt &quot;norobežošanos no Rietumiem&quot;, kā to [[Vladimira Putina Minhenes runa|Vladimirs Putins formulēja savā 2007. gada 10. februāra Minhenes runā]].
[[Attēls:Putin in Munchen.jpg|thumb|Vladimira Putina runa [[Minhene|Minhenē]]]]
Krievijas propaganda veidoja pārliecību, ka Rietumi izraisīja Oranžo revolūciju, lai pie varas atvestu prorietumnieciski noskaņoto Juščenko. Krievijas valdības aprindās pastāvēja bažas, ka Rietumu valstis varētu mēģināt atkārtot savus panākumus Ukrainā pašā Krievijā, &quot;graujot Kremļa leģitimitāti&quot; un &quot;atbalstot tautas sacelšanos&quot;. Tas veicināja pretamerikānisku noskaņojumu un [[Autoritārisms|autoritārisma]] pieaugumu Krievijā, vēršoties pret &quot;krāsaino revolūciju&quot; iespējamību.

Viktora Juščenko vadībā Ukraina uzsāka sarunas par asociācijas līgumu starp Ukrainu un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un aktīvi centās panākt dalības [[NATO]] rīcības plānu. Tajā pašā laikā attiecībās ar Krieviju turpinājās konflikti, Juščenko prezidentūras laikā Krievija 2006. un 2009. gadā, pārtrauca [[gāze]]s piegādes Ukrainai, kā arī tranzīta piegādes uz Eiropu.

2008. gada aprīlī [[Bukareste|Bukarestē]] notikušajā NATO samitā apsprieda Ukrainas un [[Gruzija]]s  Rīcības plānu dalībai NATO piešķiršanu. Krievijas premjerministrs [[Vladimirs Putins]] stingri iestājās pret NATO paplašināšanos, tādēļ [[Vācija]] un [[Francija]] bloķēja rīcības plānu iesniegšanu Ukrainai un Gruzijai.

[[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Gruzijas kara ar Krieviju]] laikā 2008. gada augustā Ukrainas prezidents Viktors Juščenko stingri atbalstīja Gruziju. 2008. gada 2. augustā [[Polija]]s, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s un Ukrainas prezidenti un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas premjerministrs]] apmeklēja Gruzijas galvaspilsētu [[Tbilisi]], kuru tobrīd apdraudēja [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]], lai atbalstītu Gruzijas prezidentu [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]].

2008. gada oktobrī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins tikšanās laikā ar Ukrainas premjerministri [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]] apsūdzēja Ukrainu militārās palīdzības sniegšanā Gruzijai. Viņš apgalvoja, ka kaujās Gruzijas pusē piedalījās [[ukraiņi]]. Ukraina noraidīja kā nepatiesus apgalvojumus, ka [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karavīri]] piedalījušies 2008. gada karā, un attiecībā uz ieroču piegādēm Gruzijas pusei paziņoja, ka uz Gruziju neattiecas starptautiskās [[Ekonomiskās sankcijas|sankcijas]] vai [[embargo]], tāpēc, atzīstot pašu ieroču piegādes faktu, ir noraidījusi Krievijas pretenzijas šajā sakarā.

=== 2010—2014 ===
2010. gada vēlēšanās par Ukrainas prezidentu kļuva prokrieviskās [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partijas]] kandidāts [[Viktors Janukovičs]]. Krievijas un Ukrainas attiecības uzlabojās, diskusijas par dalību NATO apturēja, tomēr 2012. gada 30. martā parafēja Asociācijas līgumu starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kura sagatavošana bija ilgusi vairākus gadus. Ukrainas valdība apsprieda iespēju pievienoties [[Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība]]i. Integrāciju ar ES atbalstīja proeiropeiski noskaņotie Centrālās un Rietumukrainas iedzīvotāji, savukārt pievienošanos Muitas savienībai pārsvarā atbalstīja prokrieviski noskaņotie Ukrainas [[Krimas Autonomā Republika|Krimas]] un dienvidaustrumu iedzīvotāji.

Tuvojoties attiecību atjaunošanai ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], Krievija 2013. gadā pastiprināja ekonomiskās sankcijas pret Ukrainu un faktiski pārkāpa [[Budapeštas memorands|Budapeštas memorandu]], kas garantēja atteikšanos no jebkāda ekonomiskā spiediena.

2013. gada novembrī [[Ukrainas valdība]] paziņoja, ka tā pārtrauc sagatavošanās darbus asociācijas īguma parakstīšanai ar ES, kura nozīmīgākais noteikums bija brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/janukovics-sledz-ukrainas-celu-uz-iestasanos-nato-727127|title=Janukovičs slēdz Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; Šis Krievijas spiediena dēļ pieņemtais lēmums izraisīja mēnešiem ilgus [[Eiromaidans|protestus]] [[Kijiva|Kijivā]] un citās Ukrainas pilsētās, kurus atbalstīja parlamenta opozīcija.

Protesti ar proeiropeiskiem un pret valdību vērstiem saukļiem noveda pie varas maiņas Ukrainā 2014. gada februārī. Janukovičs atkāpās no prezidenta amata, [[Mikola Azarovs|Mikolas Azarova]] valdību atlaida un valdošās partijas galvenie pārstāvji aizbēga uz Krieviju. 2014. gada 23. februārī par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] priekšsēdētājs [[Oleksandrs Turčinovs]]. Krievijas vadība to raksturoja kā valsts apvērsumu.

== Vēsture ==
=== Krimas okupācija ===
{{Pamatraksts|Krimas okupācija}}
[[Attēls:VOA-armed men 01-03-14.jpg|thumb|Krievijas karavīri bez atšķirības zīmēm ar ložmetējiem pie [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] Augstākās padomes ēkas, 2014. gada 1. marts]]
Krievijas īstenotā [[Krimas okupācija]]s operācija sākās 2014. gada 20. februārī, vēl pirms [[Eiromaidans|Eiromaidana]] uzvaras. 23. februārī Krimas prokrieviskie aktīvisti no organizācijām &quot;Krievu bloks&quot; un &quot;Krievu vienotība&quot; sāka rīkot mītiņus pussalas teritorijā un izveidoja &quot;Krimas pašaizsardzības kustību&quot;. 27. februārī bruņotas vienības bez atšķirības zīmēm, kas bija Krievijas militārpersonas, ieņēma [[Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome|Krimas Autonomās Republikas parlamenta]] un valdības ēkas [[Simferopole|Simferopolē]] un pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm, un drīz vien &quot;zaļie cilvēciņi&quot; ieņēma visus pārējos stratēģiskos objektus Krimā, nesastopoties ar Ukrainas spēcīgu pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kas-ir-zalie-cilvecini-un-ko-ar-viniem-darit|title=Kas ir “zaļie cilvēciņi”, un ko ar viņiem darīt? Saruna ar atvaļināto kapteini Bružu, kas piecus gadus pavadīja Ukrainā |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:VOA-Crimea-Simferopol-airport.jpg|thumb|&quot;Zaļie cilvēciņi&quot; Krimā]]
16. martā jaunās Krimas varas iestādes rīkoja referendumu par Krimas statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krimas-referendums-tuvojas-noslegumam-ekstremisti-riko-nekartibas-ukraina.a80112/|title=Krimas referendums tuvojas noslēgumam; ekstrēmisti rīko nekārtības Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 18. martā Krievija tās sastāvā iekļāva Krimu un [[Sevastopole|Sevastopoli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2015/03/150320_crimea_film_battle|title=Как России удалось взять Крым без боя?|website=BBC News Русская служба|access-date=2023-06-03|date=2015-03-20|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Donbasa karš ===
{{Pamatraksts|Donbasa karš}}
17. martā ar prezidenta pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova dekrētu Ukrainā pirmo reizi tika pasludināta [[mobilizācija]].

No 12. līdz 14. aprīlim prokrieviskie aktīvisti ieņēma vairākas administratīvās ēkas [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] pilsētās: [[Slovjanska|Slovjanskā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Bahmuta|Artemivskā]] (tagad Bahmuta), [[Limana (Ukraina)|Limanā]], [[Družkivka|Družkivkā]], [[Makijivka|Makijivkā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Horļivka|Horļivkā]].

2014. gada 13. aprīlī Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka uzsāk plaša mēroga [[Pretterorisms|pretterorisma]] operāciju, iesaistot Ukrainas bruņotos spēkus, lai &quot;apturētu Krievijas specdienestu organizēto terorisma uzliesmojumu&quot; Ukrainas austrumu reģionos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2014/04/13/7022274/|title=РНБО розпочинає масштабну АТО із залученням Збройних Сил - Турчинов|website=Українська правда|access-date=2023-06-03|language=uk}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:2014-04-15. Протесты в Донецке 001.jpg|left|thumb|Protesti [[Donecka|Doneckā]]]]
28. aprīlī prokrieviski noskaņotie spēki [[Luhanskas tautas republika|Luhanskā]] paziņoja par [[Luhanskas tautas republika|LTR]] dibināšanu un sāka ieņemt administratīvās ēkas [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. 11. maijā notika viltus referendumi par pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] un LTR neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem par neatkarību nobalsoja attiecīgi 89,07 % un 96,2 % iedzīvotāju.
22. maijā [[Krievijas separātistu spēki Donbasā|separātistu spēki]] uzbruka pretterorisma operācijas kontrolpunktam netālu no [[Volnovaha]]s, nogalinot 18 karavīrus.

Ukrainas spēki atguva kontroli pār Mariupoli 2014. gada 13. jūnijā.
14. jūnijā separātistu spēki notrieca Ukrainas bruņoto spēku lidmašīnu IL-76, kas veda karavīrus uz [[Luhanskas starptautiskā lidosta|Luhanskas lidostu]], nogalinot 49 cilvēkus. Tajā pašā dienā separātistu bruņotie formējumi veica vairākus uzbrukumus Ukrainas kontrolpunktiem, kuru laikā tika nogalināti seši karavīri. Kopumā šajā dienā dzīvību zaudēja 55 Ukrainas karavīri.
[[Petro Porošenko]] nolēma pagarināt vienpusējo pamieru no 27. līdz 30. jūnijam. Šis lēmums izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, armijā un brīvprātīgo bataljonos.

5. jūlijā prokrieviskie spēki atkāpās no [[Slovjanska]]s un no [[Kramatorska]]s, aptuveni 1000 kaujinieku atvaļinātā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] pulkveža [[Igors Girkins|Igora Girkina]] vadībā atkāpās uz [[Donecka|Donecku]]. Tajā pašā dienā atbrīvoja [[Družkivka]]s un [[Kostjantiņivka]]s apdzīvotās vietas. Separātisti visus spēkus novirzīja Doneckas, Luhanskas un [[Horļivka]]s aizsardzībai.
17. jūlijā [[Doneckas tautas republika]]s kaujinieki [[Malaysia Airlines reiss 17|notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5894656/petijums-lidmasinu-ukrainas-austrumos-notrieca-krievijas-armijas-vieniba|title=Pētījums: Lidmašīnu Ukrainas austrumos notrieca Krievijas armijas vienība|website=Ārvalstīs|access-date=2023-06-03|date=2015-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpvalstu sarunās Minskā 2015. gadā panāca vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/|title=Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc Minskas vienošanās noslēgšanas karš Donbasā pierima.

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
{{Pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}}
[[Attēls:Bucha main street after Russian invasion of Ukraine (3to4).jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas militārā tehnika [[Buča (pilsēta)|Bučā]]]]
2022. gada 24. februāra Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/ukraine/aktualitates/69646-arlietu-ministrijas-pazinojums-gads-kops-krievijas-federacijas-pilna-meroga-militara-iebrukuma-ukraina|title=Ārlietu ministrijas paziņojums: gads kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā|last=Šķiņķe|first=Iveta|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2023-06-03}}&lt;/ref&gt; ko tā dēvēja par &quot;īpašu militāru operāciju&quot;.
Krievijas spēki sāka intensīvu [[Ukrainas bruņotie spēki|UBS]] vienību apšaudi austrumos un šķērsoja robežu visā tās garumā, iebrūkot arī no [[Baltkrievija]]s un okupētās Krimas teritorijas, kā arī veica raķešu un bumbu triecienus lidlaukiem un ieroču noliktavām visā Ukrainas teritorijā.

Ukrainas Augstākā padome vienbalsīgi pieņēma likumu par [[karastāvoklis|karastāvokļa]] ieviešanu. Krievija ieņēma vairākas [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums|Ukrainas pilsētas]], Ukraina pretuzbrukumā [[Pretuzbrukums Hersonas apgabalā (2022)|atbrīvoja Hersonu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vozvrasenie-kak-zivet-osvobozdennyj-herson/a-63849525|title=Возвращение. Как живет освобожденный Херсон – DW – 22.11.2022|website=dw.com|access-date=2023-06-03|language=ru}}&lt;/ref&gt; un izdzina okupantus no Kijivas, Černihivas, Sumu un Harkivas apgabaliem.
Vēlāk Krievija regulāri uzbruka Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi centās iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas Kurskas apgabalā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-zelenskis-izklastis-asv-lideriem-planu-kara-izbeigsanai-ar-krieviju.a566569/ Zelenskis izklāstīs ASV līderiem plānu kara izbeigšanai ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš| ]]</text>
      <sha1>oupu8fda9uy9l0y9kakmg3m0nh5hy8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna F.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507359</id>
    <revision>
      <id>4483551</id>
      <parentid>3870600</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T01:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10145" sha1="gccrtcwe40rhcq2mvf07oyrnuztwa58" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Anna F.
|      Vārds_orig = ''Anna F.''
|          Attēls = Amadeus Austrian Music Awards 2014 - Anna F.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Anna F. 2014. gadā
|        Dz_vārds = Anna Vapele
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|12|18}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Austrija|Frīdberga|2s=Frīdberga (Štīrija)}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, aktrise
|     Instrumenti = balss
|            Gadi = 2009—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|www.annaf.com}}
|         Dzimums = S
}}
'''Anna Vapele''' ({{val|de|Anna Wappel}}, dzimusi {{dat|1985|12|18}}),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diepresse.com/home/kultur/popco/539493/Anna-F_Ein-bisserl-weiblicher-Macho?_vl_backlink=/home/kultur/index.do|title=Anna F.: &quot;Ein bisserl weiblicher Macho&quot;|last=Köck|first=Samir|publisher=[[Die Presse]]|access-date=26 June 2017|date=13 February 2010|language=German|archive-date={{dat|2016|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161118163309/http://diepresse.com/home/kultur/popco/539493/Anna-F_Ein-bisserl-weiblicher-Macho?_vl_backlink=%2Fhome%2Fkultur%2Findex.do}}&lt;/ref&gt; profesionāli pazīstama kā '''Anna F.''', ir austriešu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.

== Biogrāfija ==

=== 1996–2008: agrīnā dzīve ===
Vapele dzimusi Austrijas pilsētā [[Frīdberga (Štīrija)|Frīdbergā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.annaf.com/live/|title=Anna F.|access-date=26 June 2017}}&lt;/ref&gt; Ar dziedāšanu viņa sāka nodarboties jau bērnībā. [[Grāca|Grācā]] studēja angļu un itāļu filozofiju un literatūru, bet nedēļas nogalēs strādāja [[ATV (Austrija)|ATV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurier.at/stars/anna-f-tausend-ideen-schwirren-im-kopf/24.015.554|title=Anna F: &quot;Tausend Ideen schwirren im Kopf&quot;|last=Gurmann|first=Maria|website=[[Kurier|kurier.at]]|access-date=26 June 2017|date=25 August 2013|language=German}}&lt;/ref&gt;

=== 2009–2011: karjeras sākums ===
[[Attēls:Amadeus_Award_2010_photocall_Anna_F._3.jpg|right|thumb|150x150px| Anna F. [[Austrijas mūzikas balva Amadeus|Austrijas mūzikas balvas ''Amadeus'']] pasniegšanas ceremonijā 2010. gadā.]]
2009. gada vasarā Anna bija [[Lenijs Kravics|Lenija Kravica]] Eiropas turnejas iesildītājmāksliniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oe24.at/kultur/Extrem-geil-Anna-F-und-Lenny-Kravitz/575730|title=&quot;Extrem geil&quot;: Anna F. und Lenny Kravitz|publisher=[[Österreich (laikraksts)|Österreich]]|website=oe24.at|access-date=26 June 2017|date=14 July 2009|language=German|archive-date={{dat|2021|04|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210428095712/https://www.oe24.at/kultur/extrem-geil-anna-f-und-lenny-kravitz/575730}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā viņa saņēma Austrijas mūzikas balvu ''Amadeus'' kategorijā &quot;Pop&quot;.

2010. gada 5. februārī viņa izdeva savu debijas albumu ''For Real''. Albums sasniedza trešo vietu Austrijas mūzikas topos un tika apbalvots ar zelta sertifikātu. Vapele ar koncertiem apceļoja Austriju, tostarp uzstājoties mūzikas festivālā ''[[Donauinselfest]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diepresse.com/home/kultur/popco/Festivals/festivalnews/561750/Donauinselfest-2010-mit-Anna-F-und-Kim-Wilde|title=Donauinselfest 2010 mit Anna F. und Kim Wilde|last=Neubauer|first=Herbert|publisher=[[Die Presse]]|access-date=26 June 2017|date=29 April 2010|language=German|archive-date={{dat|2018|12|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181210154710/https://diepresse.com/home/kultur/popco/Festivals/festivalnews/561750/Donauinselfest-2010-mit-Anna-F-und-Kim-Wilde}}&lt;/ref&gt;

=== 2012. gada līdz mūsdienām ===
2012. gadā Vapela kā aktrise debitēja [[Dito Cincadze]]s spēlfilmā ''[[Invasion]]'', kuras pirmizrāde notika 2012. gada 30. jūnijā [[Minhenes kinofestivāls|Minhenes kinofestivālā]].

2012. gadā Vapele pārcēlās uz Prenclauerbergu [[Berlīne|Berlīnē]]. 2013. gadā viņa parakstīja līgumu ar ''[[Polydor Records|Polydor]]'' / ''[[Island Records|Island]]'' (''[[Universal Music Group]]'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musikmarkt.de/Aktuell/News/Polydor-Island-praesentiert-Newcomerin-Anna-F.-mit-Video|title=Polydor/Island präsentiert Newcomerin Anna F.|last=Wellinger|first=Renzo|access-date=26 June 2017|date=21 June 2013|language=German|archive-date={{dat|2017|03|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170308050001/http://www.musikmarkt.de/Aktuell/News/Polydor-Island-praesentiert-Newcomerin-Anna-F.-mit-Video}}&lt;/ref&gt; 2013. gada augustā Anna izdeva ''DNA'' kā savu pirmo dziesmu no gaidāmā albuma ''King in the Mirror''. Mūzikas video tika izlaists 2013. gada 3. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=W_vR5u5QxZY|title=Anna F. -- DNA|access-date=26 June 2017|date=3 August 2013}}&lt;/ref&gt; Viņa uzstājās [[Jan Böhmermann|Jana Bēmermaņa]] televīzijas šovā ''Lateline''.

Albums ''King in the Mirror'' tika izdots 2014. gada februārī. Vapele bija [[Džeimss Blants|Džeimsa Blanta]] turnejas iesildītājmāksliniece Austrijā, Vācijā, Itālijā un Šveicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.welt.de/newsticker/dpa_nt/infoline_nt/boulevard_nt/musik_nt/article125292338/Anna-F-geht-mit-James-Blunt-auf-Tournee.html|title=Anna F. geht mit James Blunt auf Tournee|publisher=[[Die Welt]]|access-date=26 June 2017|date=28 February 2014|language=German}}&lt;/ref&gt;

Gatavojoties [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]], Anna bija daļa no [[ORF (raidorganizācija)|ORF]] komandas, kas meklēja potenciālos kandidātus, kas dziesmu konkursā pārstāvētu Austriju, darbojoties kā mūzikas pedagogs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://diepresse.com/home/kultur/medien/4604212/Song-Contest_BossHoss-Nazar-und-Anna-F-als-Coaches|title=Song Contest: BossHoss, Nazar und Anna F. als Coaches|last=Fohringer|first=Helmut|publisher=[[Die Presse]]|access-date=26 June 2017|date=25 November 2014|language=German|archive-date={{dat|2015|12|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151215152051/http://diepresse.com/home/kultur/medien/4604212/Song-Contest_BossHoss-Nazar-und-Anna-F-als-Coaches}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Anna sāka ierakstīt jaunu albumu kopā ar producentu [[Daniels Brends|Danielu Brendu]], ar kuru arī tajā laikā tikās.&lt;ref&gt;[https://www.laweekly.com/music/daniel-brandt-of-brandt-brauer-frick-releases-his-solo-debut-on-erased-tapes-8026269 In Music and Life, Acoustic Techno Mastermind Daniel Brandt Keeps It Real] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190426161639/https://www.laweekly.com/music/daniel-brandt-of-brandt-brauer-frick-releases-his-solo-debut-on-erased-tapes-8026269 |date={{dat|2019|04|26||bez}} }}. ''[[LA Weekly]]'', March 20, 2017.&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Sīkāka informācija
! colspan=&quot;4&quot; scope=&quot;col&quot; |Augstākā vieta mūzikas topos
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Sertifikāti
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | AUT&lt;ref name=&quot;AUT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://austriancharts.at/showinterpret.asp?interpret=Anna+F.|title=Discography Anna F}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | GER 
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | ITA&lt;ref name=&quot;ITA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.italiancharts.com/showitem.asp?interpret=Anna+F%2E&amp;titel=King+In+The+Mirror&amp;cat=a|title=ANNA F. - KING IN THE MIRROR (ALBUM)|access-date=26 June 2017}}&lt;/ref&gt;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | SWI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.swisscharts.com/album/Anna-F./King-In-The-Mirror-238375|title=ANNA F. - KING IN THE MIRROR|access-date=26 June 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; |''For Real''
|
* Izdots 2010. gadā
* Izdevējs: ''Moerder music''
| 3
| —
| —
| —
|
* [[IFPI]] AUT: Zelts
|-
! scope=&quot;row&quot; |''King in the Mirror''
|
* Izdots 2014. gadā
| 5
| 71
| 82
| 94
| —
|}

=== Singli ===
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Gads
! colspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Augstākā vieta mūzikas topos
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Albums
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;col&quot; | Sertifikāti
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | AUT&lt;ref name=&quot;AUT&quot;/&gt;
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:3em;font-size:85%;&quot; | ITA&lt;ref name=&quot;ITA&quot;/&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Time Stands Still''
| rowspan=&quot;2&quot; | 2009. gads
| 38
| —
| rowspan=&quot;2&quot; | ''For Real''
| —
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Most of All''
| 17
| —
| —
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''DNS''
| rowspan=&quot;2&quot; | 2013. gads
| 15
| 19
| rowspan=&quot;2&quot; | ''King in the Mirror''
|
* [[FIMI]] ITA: Zelts
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''Too Far''
| 16
| —
| —
|-
| colspan=&quot;20&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot; | &quot;—&quot; apzīmē singlu, kas neiekļuva topā vai netika izdots.
|-
|}

== Filmogrāfija ==

=== Filma ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
! Nosaukums
! Loma
|-
| 2012
| ''[[Invasion]]''
| Milēna (kā Anna F. )
|-
| 2017
| ''Iceman''
| Kulāna
|}

== Balvas un nominācijas ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width:70%;&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; | Pasākums
! scope=&quot;col&quot; | Kategorija
! scope=&quot;col&quot; | Nominētais darbs
! scope=&quot;col&quot; | Rezultāts
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2009
| rowspan=&quot;4&quot; | Austrijas mūzikas balva ''Amadeus''
| Pop
| — 
| {{Iegūts}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | 2010
| Gada albums
| ''For Real'' 
| {{Iegūts}}
|-
| Pop/roks
| —
| {{Iegūts}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 2014
| Gada dziesma
| ''DNS'' 
| {{Iegūts}}
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Anna F.}}

[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas mūziķi]]
[[Kategorija:Austrijas aktieri]]</text>
      <sha1>gccrtcwe40rhcq2mvf07oyrnuztwa58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šizoīdi personības traucējumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512101</id>
    <revision>
      <id>4483475</id>
      <parentid>4060303</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15636" sha1="t0mnv4oly0h3ac1nzoun80slt5odehe" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}{{Infobox medical condition
| name          = Šizoīdi personības traucējumi
| image         = Solitude.jpg
| caption       = Cilvēki ar šizoīdiem personības traucējumiem bieži dod priekšroku vientuļām aktivitātēm
| treatment     = Vēl nav izpētīts&lt;ref name=&quot;Medline&quot; /&gt;
| specialty     = [[Psihiatrija]], [[klīniskā psiholoģija]]
| risks         = Radniecība (ja kādam jau ir bijuši šādi traucējumi)
| symptoms      = Visaptveroša norobežošanās, tuvu draugu trūkums, [[apātija]], [[anhedonija]], nodarbošanās ar fantazēšanu, seksuāla atturība, nejūtība pret sociālajām normām&lt;ref name=&quot;DSM-II&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 2nd Edition|date=1968|location=Washington, D. C.|page=42|author=American Psychiatric Association |isbn=978-0-89042-035-5 |url=https://dsm.psychiatryonline.org/doi/pdf/10.1176/appi.books.9780890420355.dsm-ii|doi=10.1176/appi.books.9780890420355.dsm-ii|doi-broken-date=28 February 2022}}&lt;/ref&gt;
| diagnosis     = Balstīta uz simptomiem
| medication    = Nav vispārēja prakse, bet var ietvert zemas devas benzodiazepīnus, β-blokerus, nefazodonu, bupropionu&lt;ref name=&quot;SonnyJoseph&quot; /&gt;
| frequency     = 0.8%
| prognosis     = Parasti slikta
}}

'''Šizoīdi personības traucējumi''' (saīsinājumā '''SPT''') ir [[personības traucējumi]], kuriem raksturīgs intereses trūkums par sociālajām attiecībām, tieksme uz savrupu dzīvesveidu, noslēpumainība, emocionāls aukstums, norobežošanās un apātija. Personas ar šādiem traucējumiem var nespēt veidot intīmas attiecības ar citiem, un vienlaikus viņiem ir bagāta un sarežģīta iekšējā fantāziju pasaule.&lt;ref name=&quot;Medline&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/000920.htm|title=Schizoid Personality Disorder|last=[[MedlinePlus]] (2014)|publisher=National Library of Medicine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | authors = Reber A, Allen R, Reber E |url=https://books.google.com/books?id=BIpPEAAAQBAJ |title=The Penguin Dictionary of Psychology |publisher=[[Penguin Books]] |year=2009 |isbn=978-014-103-024-1 |edition=4th |location=London; New York |page=706 |language=en |oclc=288985213 |author-link1=Arthur S. Reber}}&lt;/ref&gt; Citas pazīmes ir runas apgrūtinājums, [[Anhedonija|nespēja gūt baudu]] no vairuma aktivitātēm, sajūta, it kā cilvēks būtu &quot;novērotājs&quot;, nevis dzīves dalībnieks, nespēja paciest citu cilvēku emocionālās gaidas, acīmredzama vienaldzība, kad persona tiek slavēta vai kritizēta, [[aseksualitāte]] un īpatnēji morāli vai politiski uzskati.&lt;ref name=&quot;Akhtar&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|year=1987|title=Schizoid Personality Disorder: A Synthesis of Developmental, Dynamic, and Descriptive Features|url=https://books.google.com/books?id=bU0eAAAAQBAJ&amp;pg=PA121|volume=41|pages=499–518|last=Salman Akhtar|isbn=9781461627685}}&lt;/ref&gt; Simptomi parasti sākas vēlā bērnībā vai pusaudža gados.&lt;ref name=&quot;Medline&quot; /&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
Cilvēki ar SPT bieži ir savrupi, auksti un vienaldzīgi. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem diagnosticēti SPT, ir grūtības nodibināt personiskas attiecības vai jēgpilni izteikt savas jūtas. Viņi var kļūt pasīvi, saskaroties ar nelabvēlīgām situācijām. Viņu saziņa ar citiem cilvēkiem dažkārt var būt vienaldzīga un lakoniska. Šizoīdām personībām bieži trūkst spējas novērtēt savu darbību ietekmi sociālās situācijās.&lt;ref name=&quot;Laing1960&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Divided Self: an Existential Study in Sanity and Madness|url=https://archive.org/details/dividedselfexist1959lain|last=Ronald D. Laing|publisher=[[Penguin Books]]|year=1965|isbn=9780140207347|location=Harmondsworth, Middlesex; Baltimore|pages=[https://archive.org/details/dividedselfexist1959lain/page/82 82]–100|oclc=5212085}}&lt;/ref&gt;

Persona ar SPT var justies &quot;nosmacēta&quot;, kad tiek pārkāpta tās personiskā telpa, un veikt darbības, lai izvairītos no šīs sajūtas. Cilvēki, kuriem ir SPT, mēdz būt vislaimīgākie attiecībās, kurās viņu partneris viņiem izvirza maz emocionālu vai intīmu prasību. Tāpēc indivīdiem ar SPT ir iespējams veidot attiecības ar citiem, pamatojoties uz intelektuālām, fiziskām, ģimenes, profesionālām vai atpūtas aktivitātēm, ja vien nav nepieciešama emocionāla tuvība. Donalds Vinnikots skaidro, ka tas ir tāpēc, ka šizoīdi indivīdi &quot;dod priekšroku veidot attiecības pēc saviem noteikumiem, nevis pēc citu cilvēku impulsiem&quot;. Ja tas neizdodas, viņi dod priekšroku izolācijai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Family and Individual Development|last=Donald Winnicott|publisher=Routledge|year=2006|isbn=978-0415402774|page=73}}&lt;/ref&gt; Kopumā draudzība starp šizoīdiem parasti aprobežojas ar vienu cilvēku, bieži vien arī šizoīdu. Ārpus tās viss asi tiek noraidīts un noniecināts.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=77n_AgAAQBAJ|title=Body structure and character. Studies on the constitution and theory of temperaments|last=[[Ernst Kretschmer]]|date=March 2013|publisher=Ripol Classic|isbn=9785458358392}}&lt;/ref&gt;

== Cēloņi ==
Daži pierādījumi liecina, ka &quot;A klastera&quot; personības traucējumiem ir kopīgi ģenētiski un vides riska faktori, un ir palielināta šizoīdu personības traucējumu izplatība cilvēku ar [[Šizofrēnija|šizofrēniju]] un šizotipiskiem personības traucējumiem radiniekiem.&lt;ref name=&quot;ClusterA&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Michelle L. Esterberg|year=2010|title=Cluster A Personality Disorders: Schizotypal, Schizoid and Paranoid Personality Disorders in Childhood and Adolescence|journal=Journal of Psychopathology and Behavioral Assessment|volume=32|issue=4|pages=515–528|doi=10.1007/s10862-010-9183-8|pmc=2992453|pmid=21116455}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka ar šizoīdu personības traucējumu iezīmēm (piemēram, zemu sabiedriskumu un zemu siltumu) ir iedzimti. Papildus šiem netiešajiem pierādījumiem SPT tiešie pārmantojamības aprēķini svārstās no 50 līdz 59%.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kenneth S. Kendler|year=2006|title=Dimensional representations of DSM-IV Cluster A personality disorders in a population-based sample of Norwegian twins: a multivariate study|url=https://www.researchgate.net/publication/6894555|journal=Psychological Medicine|volume=36|issue=11|pages=1583–1591|doi=10.1017/S0033291706008609|pmid=16893481}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Blaney2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=NQ0bBAAAQBAJ&amp;pg=PA639|title=Oxford Textbook of Psychopathology|date=2014|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-981184-7|page=649|last=Paul H. Blaney}}&lt;/ref&gt; Sulai Volfai, kura veica plašu pētījumu un klīnisko darbu ar bērniem un pusaudžiem ar šizoīdiem simptomiem, &quot;šizoīdai personībai ir konstitucionāls, iespējams, ģenētisks pamats&quot;.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | authors = Wolff S | url= https://books.google.com/books?id=Oo9kWqaGqkoC |title=Loners: The Life Path of Unusual Children |date=1995 |publisher=Psychology Press |isbn=978-0-415-06665-5 |pages=35 |language=en}}&lt;/ref&gt; Saikne starp SPT un nepietiekamu svaru var norādīt arī uz saistību ar bioloģiskiem faktoriem.&lt;ref name=&quot;:162&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | authors = Millon T, Millon CM, Meagher S  |url=http://archive.org/details/personalitydisor00mill |title=Personality Disorders in Modern Life. [electronic resource] |publisher=Hoboken : John Wiley &amp; Sons |others=Library Genesis |year=2004 |isbn=978-0-471-66850-3 |publication-date=November 8, 2004}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Amber A. Mather|year=2008|title=Associations Between Body Weight and Personality Disorders in a Nationally Representative Sample|url=https://archive.org/details/sim_psychosomatic-medicine_november-december-2008_70_9/page/1012|journal=Psychosomatic Medicine|volume=70|issue=9|pages=1012–1019|doi=10.1097/psy.0b013e318189a930|pmid=18842749}}&lt;/ref&gt;

Parasti [[nepietiekams uzturs]] pirms dzemdībām, priekšlaicīgas dzemdības un zems dzimšanas svars ir [[Psihiski traucējumi|garīgu traucējumu]] riska faktori un var veicināt šizoīdu personības traucējumu attīstību. Tiem, kuri ir piedzīvojuši smadzeņu traumu, arī var rasties šizoīdu personības traucējumu pazīmes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kathryn M. Abel|year=2010|title=Birth weight, schizophrenia, and adult mental disorder: is risk confined to the smallest babies?|journal=Archives of General Psychiatry|volume=67|issue=9|pages=923–930|doi=10.1001/archgenpsychiatry.2010.100|pmid=20819986|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Martins2010&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Willem H.J. Martens|year=2010|title=Schizoid personality disorder linked to unbearable and inescapable loneliness|url=https://www.researchgate.net/publication/247919672|journal=The European Journal of Psychiatry|volume=24|issue=1|doi=10.4321/S0213-61632010000100005|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Brigham Young University (2014): [http://news.byu.edu/news/head-injuries-can-make-children-loners Head injuries can make children loners.] For original study, see {{Publikācijas atsauce|last=Levan|first=Ashley|last2=Baxter|first2=Leslie|last3=Kirwan|first3=C. Brock|last4=Black|first4=Garrett|last5=Gale|first5=Shawn D|year=2015|title=Right Frontal Pole Cortical Thickness and Social Competence in Children With Chronic Traumatic Brain Injury|journal=Journal of Head Trauma Rehabilitation|volume=30|issue=2|pages=E24–E31|doi=10.1097/HTR.0000000000000040|pmid=24714213}}&lt;/ref&gt;

== Ārstēšana ==
Cilvēki ar šizoīdiem personības traucējumiem reti meklē ārsta palīdzību sava stāvokļa dēļ. Šī problēma ir sastopama daudzos [[Personības traucējumi|personības traucējumos]], kas daudziem cilvēkiem ar šiem stāvokļiem traucē meklēt ārstēšanos: viņi mēdz uzskatīt savu stāvokli par tādu, kas [[Egosintonisks un egodistonisks|nav pretrunā viņu paštēlam]] un viņu neparastajai uztverei, un uzvedībai kā racionālu un atbilstošu. Ir maz datu par dažādu šo personības traucējumu ārstēšanas metožu efektivitāti, jo tas reti tiek novērots klīniskos apstākļos.&lt;ref name=&quot;Medline&quot; /&gt; Tomēr tiem, kas tiek ārstēti, ir iespēja lietot medikamentus un apmeklēt psihoterapiju.

=== Medikamenti ===
Šizoīdu personības traucējumu tiešai ārstēšanai nav indicētas nekādas zāles, taču dažas zāles var mazināt SPT simptomus, kā arī ārstēt [[Psihiski traucējumi|psihiskus traucējumus]]. SPT simptomi atspoguļo šizofrēnijas negatīvos simptomus, piemēram, [[Anhedonija|anhedoniju]], pazeminātu enerģiju, un tiek uzskatīts, ka SPT ir daļa no &quot;šizofrēnijas spektra&quot; traucējumiem, kas ietver arī [[Šizotipiski personības traucējumi|šizotipiskus]] un [[Paranoīdi personības traucējumus|paranoīdus personības traucējumus]], un medikamenti, kas indicēti šizofrēnijas ārstēšanai, var dot labumu.&lt;ref name=&quot;mayoclinic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/schizoid-personality-disorder/basics/symptoms/con-20029184|title=Schizoid personality disorder|publisher=Mayo Foundation for Medical Education and Research (2016)|access-date={{dat|2022|05|19||bez}}|archive-date={{dat|2016|07|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160707141510/http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/schizoid-personality-disorder/basics/symptoms/con-20029184}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji tika izmantotas nelielas atipiski antipsihotisko līdzekļu devas, piemēram, [[Risperidons|risperidona]] vai [[Olanzapīns|olanzapīna]].&lt;ref name=&quot;SonnyJoseph&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Personality Disorders: New Symptom-Focused Drug Therapy|last=Sonny Joseph|publisher=Psychology Press|year=1997|isbn=9780789001344|pages=45–56}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2012. gada pārskatā tika secināts, ka atipiski antipsihotiskie līdzekļi bija neefektīvi personības traucējumu ārstēšanā.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Maher|first=Alicia R.|last2=Theodore|first2=George|year=2012|title=Summary of the Comparative Effectiveness Review on Off-Label Use of Atypical Antipsychotics|journal=Journal of Managed Care Pharmacy|language=en|volume=18|issue=5 Supp B|pages=S1-20|doi=10.18553/jmcp.2012.18.s5-b.1|issn=1083-4087|pmid=22784311|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Tāpat [[modafinils]] var būt efektīvs dažu šizofrēnijas negatīvo simptomu ārstēšanā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Scoriels|first=Linda|year=2013|title=Modafinil effects on cognition and emotion in schizophrenia and its neurochemical modulation in the brain|url=https://www.researchgate.net/publication/229436574|journal=Neuropharmacology|volume=64|pages=168–184|doi=10.1016/j.neuropharm.2012.07.011|pmid=22820555}}&lt;/ref&gt; [[Lamotrigīns]], [[Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori|SSAI]], [[Tricikliskais antidepresants|TCA]], [[Monoamīnoksidāzes inhibitori|MAOI]] un [[hidroksizīns]] var palīdzēt novērst sociālo trauksmi cilvēkiem, kuriem ir SPT, lai gan sociālā trauksme var nebūt galvenā problēma cilvēkiem, kuriem ir šie traucējumi. Tomēr nav vispārēja prakse SPT ārstēt ar medikamentiem, izņemot, piemēram, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]] īslaicīgu ārstēšanu.&lt;ref name=&quot;mayoclinic&quot; /&gt;

=== Psihoterapija ===
Šizoīdu indivīdu psihoanalītiskā terapija aizņem ilgu laiku un rada daudz grūtību.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Psychoanalytic diagnosis: understanding personality structure in the clinical process|last=McWilliams|first=Nancy|date=1994|publisher=Guilford Press|isbn=0898621992|location=New York|pages=[https://archive.org/details/psychoanalyticdi00mcwi/page/480 480]|oclc=30035262|url=https://archive.org/details/psychoanalyticdi00mcwi/page/480}}&lt;/ref&gt; Šizoīdi parasti maz iesaistās psihoterapijā, jo ir grūtības nodibināt empātiskas attiecības ar psihoterapeitu un zema motivācija ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Psychiatry .-- S. . - 512 s.|series=Clinical Recommendations Series|last=Ed. N. G. Neznanova|last2=Yu. A. Alexandrovsky|last3=L. M. Bardenshtein|last4=V. D. Vida|last5=V. N. Krasnov|last6=Yu. V. Popov|publisher=GEOTAR-Media|year=2009|isbn=978-5-9704-1297-8|location=Moscow|pages=304–307}}&lt;/ref&gt;

Atbalstošo psihoterapiju stacionārā vai ambulatorā vidē praktizē apmācīts speciālists, kas koncentrējas uz tādām jomām kā pārvarēšanas prasmes, sociālo prasmju un sociālās mijiedarbības uzlabošana, komunikācijas un pašcieņas problēmas.

Papildus psihodinamiskajai terapijai var pielietot [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]] (KBT).&lt;ref name=&quot;beckfreeman&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cognitive Therapy of Personality Disorders|url=https://archive.org/details/cognitivetherapy0000beck_f8p4|last=Aaron T. Beck|last2=Arthur Freeman|publisher=The Guilford Press|year=1990|isbn=9780898624342|edition=1st|pages=[https://archive.org/details/cognitivetherapy0000beck_f8p4/page/125 125] (Millon),127–129 (cognitive therapy conceptualization)|oclc=906420553}}&lt;/ref&gt;

Socializācijas grupas var palīdzēt cilvēkiem ar SPT. Var būt efektīvas arī izglītības stratēģijas, kurās cilvēki, kuriem ir SPT, identificē savas pozitīvās un negatīvās emocijas. Šāda identificēšanās palīdz viņiem uzzināt par savām emocijām un emocijām, ko viņi gūst no citiem, un sajust kopīgās emocijas ar citiem cilvēkiem, ar kuriem viņi ir saistīti. Tas var palīdzēt cilvēkiem ar SPT radīt empātiju ar ārpasauli. 

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Psihiski un uzvedības traucējumi]]
[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>t0mnv4oly0h3ac1nzoun80slt5odehe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518707</id>
    <revision>
      <id>4483326</id>
      <parentid>4307526</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:39:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22705" sha1="o3mxkyx3fuoqxaznwmibyacj6vhojzo" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste
|nosaukums       = 2022.—2023. gada&lt;br /&gt;''La Liga'' sezona
|liga            = ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]''
|sezona          = 2022.—2023.
|valsts          = {{ESP}}
|uzvar           = [[FC Barcelona|Barcelona]]&lt;br /&gt;(27. tituls)
|komandas        = 20
|pazem           = [[Real Valladolid|Valladolid]]&lt;br /&gt;[[RCD Espanyol|Espanyol]]&lt;br /&gt;[[Elche CF|Elche]]
|pazem_liga      = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otro divīziju]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = [[FC Barcelona|Barcelona]]&lt;br /&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]&lt;br /&gt;[[Atlético Madrid]]&lt;br /&gt;[[Real Sociedad]]&lt;br /&gt;[[Sevilla FC|Sevilla]]
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = [[Villarreal CF|Villarreal]]&lt;br /&gt;[[Real Betis]]
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = [[CA Osasuna|Osasuna]]
|rezultativakais = [[Roberts Levandovskis]]&lt;br /&gt;(23 vārti)
|varti           = 955
|varti_spele     = 2,51
|vid_apm         = 23 335
|pag_sez         = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
|nak_sez         = ''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona''' bija 92. ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'', [[Spānija]]s augstākās [[Futbols|futbola]] līgas, sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|12||bez}}. Sezona noslēdzās {{dat|2023|6|4||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|| url= https://www.laliga.com/en-AU/laliga-santander/calendar | title=2022-23 La Liga Calender |website=laliga.com |language=en | access-date={{dat|2022|8|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] sākās 21. novembrī, pēdējā kārta pirms pārtraukuma tika aizvadīta 8.—9. novembrī. Līgas spēles atsākās 31. decembrī.

Par čempioniem 27. reizi vēsturē kļuva ''[[FC Barcelona]]'' futbolisti.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz ''La Liga'' tika paaugstināti klubi ''[[UD Almería|Almería]]'', ''[[Real Valladolid]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]'', bet to atstāja ''[[Levante UD|Levante]]'', ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]''.

=== Stadioni ===
{{VietasKarte+|Spānija|alt=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|caption=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=500|places=
{{VietasKarte~ |Spānija |Spain |lat=36.8402227 |long=-2.435334 |label=&lt;small&gt;[[UD Almería|Almería]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.2641327 |long=-2.949438 |label=&lt;small&gt;{{nowrap|[[Athletic&amp;nbsp;Bilbao]]}}&lt;/small&gt; |position=left}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.436227 |long=-3.6000022 |label=&lt;small&gt;{{nowrap|[[Atlético Madrid]]}}&lt;/small&gt; |position=top}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.380896 |long=2.1206311 |label=&lt;small&gt;[[FC Barcelona|Barcelona]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=36.502778 |long=-6.273056 |label=&lt;small&gt;[[Cádiz CF|Cádiz]]&lt;/small&gt; |position=left}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.211854 |long=-8.73972 |label=&lt;small&gt;[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=38.267111 |long=-0.663272 |label=&lt;small&gt;[[Elche CF|Elche]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.347973 |long=2.074765 |label=&lt;small&gt;[[RCD Espanyol|Espanyol]]&lt;/small&gt; |position=left}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.325728 |long=-3.714950 |label=&lt;small&gt;[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.961389 |long=2.828611 |label=&lt;small&gt;[[Girona FC|Girona]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.589936 |long=2.6300778 |label=&lt;small&gt;[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.796675 |long=-1.637128 |label=&lt;small&gt;[[CA Osasuna|Osasuna]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.391828 |long=-3.658586 |label=&lt;small&gt;[[Rayo&amp;nbsp;Vallecano]]&lt;/small&gt; |position=left}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.356419 |long=-5.981750 |label=&lt;small&gt;[[Real Betis|Betis]]&lt;/small&gt; |position=left}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.453054 |long=-3.688344 |label=&lt;small&gt;[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.301393 |long=-1.973682 |label=&lt;small&gt;{{nowrap|[[Real&amp;nbsp;Sociedad]]}}&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.384066 |long=-5.97069 |label=&lt;small&gt;[[Sevilla FC|Sevilla]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.474604 |long=-0.358225 |label=&lt;small&gt;[[Valencia CF|Valencia]]&lt;/small&gt; |position=right}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.644519 |long=-4.761233 |label=&lt;small&gt;[[Real Valladolid|Valladolid]]&lt;/small&gt; |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.944101 |long=-0.103533 |label=&lt;small&gt;[[Villarreal CF|Villarreal]]&lt;/small&gt; |position=right}}}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! Klubs
! Pilsēta, novads
! Stadions
! Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[UD Almería|Almería]]
| [[Almerija]], [[Andalūzija]]
| ''[[Estadio de los Juegos Mediterráneos|Juegos Mediterráneos]]''
| 15 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bilbao &quot;Athletic&quot;|Athletic Bilbao]]
| [[Bilbao]], [[Basku Zeme]]
| ''[[San Mames (2013)|San Mames]]''
| 53 289
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atletico Madrid]]
| [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]]
| ''[[Wanda Metropolitano|Metropolitano]]''
| 68 456
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC Barcelona|Barcelona]]
| [[Barselona]], [[Katalonija]]
| ''[[Camp Nou]]''
| 99 354
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Cádiz CF|Cádiz]]
| [[Kadisa]], [[Andalūzija]]
| ''[[Nuevo Mirandilla]]''
| 20 724
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta]]
| [[Bigo]], [[Galisija]]
| ''[[Balaidos]]''
| 29 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Elche CF|Elche]]
| [[Elča]], [[Valensijas apgabals|Valensija]]
| [[Martinesa Valero stadions]]
| 33 732
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RCD Espanyol|Espanyol]]
| [[Barselona]], [[Katalonija]]
| ''[[RCDE Stadium]]''
| 40 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
| [[Hetafe]], [[Madride (komūna)|Madride]]
| ''[[Coliseum Alfonso Pérez]]''
| 17 393
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Girona FC|Girona]]
| [[Žirona]], [[Katalonija]]
| ''[[Montilivi]]''
| 11 810
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]
| [[Palma (pilsēta)|Palma]], [[Baleāru Salas]]
| ''[[Estadi de Son Moix|Visit Mallorca Estadi]]''
| 24 262
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[CA Osasuna|Osasuna]]
| [[Pamplona]], [[Navarra]]
| ''[[El Sadar Stadium|El Sadar]]''
| 23 576
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Rayo Vallecano]]
| [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]]
| ''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Vallecas]]''
| 14 708
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Seviljas &quot;Real Betis&quot;|Real Betis]]
| [[Sevilja]], [[Andalūzija]]
| ''[[Estadio Benito Villamarín]]''
| 60 721
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]]
| ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santjago Bernabeu]]''
| 81 044
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;|Real Sociedad]]
| [[Sansevastjana]], [[Basku Zeme]]
| ''[[Anoeta]]''
| 39 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Sevilla FC|Sevilla]]
| [[Sevilja]], [[Andalūzija]]
| ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]''
| 43 883
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Valencia CF|Valencia]]
| [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Valensijas apgabals|Valensija]]
| ''[[Mestalla]]''
| 55 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Real Valladolid|Valladolid]]
| [[Valjadolida]], [[Kastīlija un Leona]]
| ''[[Estadio José Zorrilla|José Zorrilla]]''
| 28 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Villarreal CF|Villarreal]]
| [[Vilareala]], [[Valensijas apgabals|Valensija]]
| [[Keramikas stadions]]
| 24 890
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Komanda
! Treneris
! Kapteinis
|-
| ''Almería''
| {{flaga|Spānija}} [[Rubi (futbolists)|Rubi]]
| {{flaga|Spānija}} [[Sesars de la Oss]]
|-
| ''Athletic Bilbao''
| {{flaga|Spānija}} [[Ernesto Valverde]]
| {{flaga|Spānija}} [[Ikers Munjains]]
|-
| ''Atlético Madrid''
| {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]]
| {{flaga|Spānija}} [[Koke (futbolists)|Koke]]
|-
| ''Barcelona''
| {{flaga|Spānija}} [[Šavi]]
| {{flaga|Spānija}} [[Serhio Busketss]]
|-
| ''Cádiz''
| {{flaga|Spānija}} [[Serhio Gonsaless|Serhio]]
| {{flaga|Spānija}} [[Alekss Fernandess]]
|-
| ''Celta Vigo''
| {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Karvaļals]]
| {{flaga|Spānija}} [[Ugo Maljo]]
|-
| ''Elche''
| {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
| {{flaga|Spānija}} [[Gonsalo Verdu]]
|-
| ''Espanyol''
| {{flaga|Spānija}} [[Luiss Garsija Fernsndess|Luiss Garsija]]
| {{flaga|Spānija}} [[Serhi Darders]]
|-
| ''Getafe''
| {{flaga|Spānija}} [[Hosē Bordalass]]
| {{flaga|TOG}} [[Dženē Dakonams]]
|-
| ''Girona''
| {{flaga|Spānija}} [[Migels Anhels Sančess Munjoss|Mičels]]
| {{flaga|Urugvaja}} [[Kristjans Stvani]]
|-
| ''Mallorca''
| {{flaga|MEX}} [[Havjers Agirre]]
| {{flaga|Spānija}} [[Antonio Railjo]]
|-
| ''Osasuna''
| {{flaga|Spānija}} [[Jagoba Arrasate]]
| {{flaga|Spānija}} [[Davids Garsija]]
|-
| ''Rayo Vallecano''
| {{flaga|Spānija}} [[Andoni Iraola]]
| {{flaga|Argentīna}} [[Oskars Treho]]
|-
| ''Real Betis''
| {{flaga|CHI}} [[Manuels Pellegrīni]]
| {{flaga|MEX}} [[Andress Gvardado]]
|-
| ''Real Madrid''
| {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]]
| {{flaga|FRA}} [[Karīms Benzemā]]
|-
| ''Real Sociedad''
| {{flaga|Spānija}} [[Imanols Algvasils]]
| {{flaga|Spānija}} [[Asjers Iljaramendi]]
|-
| ''Sevilla''
| {{flaga|Spānija}} [[Hosē Luiss Mendilivars]]
| {{flaga|Spānija}} [[Hesuss Navass]]
|-
| ''Valencia''
| {{flaga|Spānija}} [[Rubens Baraha]]
| {{flaga|Spānija}} [[Hosē Luiss Gaja]]
|-
| ''Valladolid''
| {{flaga|Urugvaja}} [[Paulo Pesolano]]
| {{flaga|Spānija}} [[Žordi Masips]]
|-
| ''Villarreal''
| {{flaga|Spānija}} [[Kike Setjēns]]
| {{flaga|Spānija}} [[Rauls Alviols]]
|}

=== Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
|-
|[[Elche CF|Elche]]
|{{flaga|Spānija}} Fransisko
|{{dat|2022|10|4|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} Alberto Galjego ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}})
|{{dat|2022|10|7|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/alberto-gallego-y-nino-apuntan-al-banquillo-del-elche-frente-al-mallorca-n/|title=Alberto Gallego y Nino apuntan al banquillo del Elche frente al Mallorca|language=es|website=as.com|date=7 October 2022|accessdate={{dat|2022|10|8||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221007144816/https://as.com/futbol/primera/alberto-gallego-y-nino-apuntan-al-banquillo-del-elche-frente-al-mallorca-n/}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sevilla FC|Sevilla]]
|{{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]]
|{{dat|2022|10|5|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=&quot;Sevilla&quot; pusstundu pēc kārtējās sakāves atlaiž galveno treneri Lopetegi |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/06102022-sevilla_pusstundu_pec_kartejas_sakaves_at |date={{dat|2022|10|6|N|bez}} |access-date={{dat|2022|10|8||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|Argentīna}} [[Horhe Sampaoli]]
|{{dat|2022|10|6|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sevillafc.es/en/actual/news/jorge-sampaoli-sevilla-fc-new-coach-22-23|title=Jorge Sampaoli returns to Sevilla as first-team coach|website=sevillafc.es|language=en|date=6 October 2022|accessdate={{dat|2022|10|8||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006151952/https://sevillafc.es/en/actual/news/jorge-sampaoli-sevilla-fc-new-coach-22-23}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Elche CF|Elche]]
|{{flaga|Spānija}} Alberto Galjego
|{{dat|2022|10|12|SK|bez}}
|{{flaga|Argentīna}} [[Horhe Almirons]]
|{{dat|2022|10|12|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.elchecf.es/noticia/oficial-jorge-almiron-nuevo-entrenador-del-elche-c-f |title=Oficial:  Jorge Almirón, nuevo entrenador del Elche C.F. |website=elchecf.es |language=es|date=12 October 2022|accessdate={{dat|2022|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Villarreal CF|Villarreal]]
|{{flaga|Spānija}} [[Unajs Emerijs]]
|{{dat|2022|10|24|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Kike Setjēns]]
|{{dat|2022|10|25|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2022/10/25/villarreal-appoint-former-real-betis-and-barcelona-coach-quique-setien|title=Villarreal appoint former Real Betis and Barcelona coach Quique Setién|website=football-espana.net|access-date={{dat|2022|10|26||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]
|{{flaga|Argentīna}} [[Edvardo Koudets]]
|{{dat|2022|11|2|SK|bez}}
|{{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Karvaļals]]
|{{dat|2022|11|2|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rccelta.es/en/club/actualidad/carlos-carvalhal-sera-entrenador-del-rc-celta-hasta-2024/|title=Carlos Carvalhal to coach RC Celta until 2024|language=en|website=rccelta.es|date=2 November 2022|accessdate={{dat|2023|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Elche CF|Elche]]
|{{flaga|Argentīna}} [[Horhe Almirons]]
|{{dat|2022|11|7|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Pablo Mačins]]
|{{dat|2022|11|7|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elchecf.es/noticia/oficial-pablo-machin-nuevo-entrenador-del-elche-cf|title=OFICIAL {{!}} Pablo Machin, nuevo entrenador del Elche CF|language=es|website=elchecf.es|date=17 November 2022|accessdate={{dat|2023|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valencia CF|Valencia]]
|{{flaga|ITA}} [[Džennāro Gatuzo]]
|{{dat|2023|1|31|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Rubens Baraha]]
|{{dat|2023|2|14|SK|bez}}
|-
|[[Elche CF|Elche]]
|{{flaga|Spānija}} [[Pablo Mačins]]
|{{dat|2023|3|20|SK|bez}}
|{{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]]
|{{dat|2023|3|21|SK|bez}}
|-
|[[Sevilla FC|Sevilla]]
|{{flaga|Argentīna}} [[Horhe Sampaoli]]
|{{dat|2023|3|21|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Hosē Luiss Mendilivars]]
|{{dat|2023|3|21|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sevillafc.es/en/actual/news/mendilibar-new-coach|title=JOSÉ LUIS MENDILIBAR NAMED AS SEVILLA FC FIRST-TEAM COACH|language=en|website=sevillafc.es|date={{dat|2023|3|21|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|4|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Real Valladolid|Valladolid]]
|{{flaga|Spānija}} [[Pačeta]]
|{{dat|2023|4|3|SK|bez}}
|{{flaga|Urugvaja}} [[Paulo Pesolano]]
|{{dat|2023|4|4|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realvalladolid.es/noticias/paulo-pezzolano-nuevo-entrenador-del-real-valladolid|title=Paulo Pezzolano, nuevo entrenador del Real Valladolid|website=realvalladolid.es|language=es|date=4 April 2023|access-date={{dat|2023|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[RCD Espanyol|Espanyol]]
|{{flaga|Spānija}} [[Djego Martiness]]
|{{dat|2023|4|3|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Luiss Garsija Fernandess|Luiss Garsija]]
|{{dat|2023|4|3|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcdespanyol.com/en/new/luis-garcia-becomes-new-rcd-espanyol-coach/15412|title=Luis García becomes new RCD Espanyol coach |website=rcdespanyol.com|language=en|date=3 April 2023|access-date={{dat|2023|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
|{{flaga|Spānija}} [[Kike Sančess Floress]]
|{{dat|2023|4|27|SK|bez}}
|{{flaga|Spānija}} [[Hosē Bordalass]]
|{{dat|2023|4|29|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://trivela.com.br/espanha/la-liga/o-getafe-recorre-novamente-a-pepe-bordalas-para-tentar-evitar-o-rebaixamento-em-la-liga/|title=O Getafe recorre novamente a Pepe Bordalás para tentar evitar o rebaixamento em La Liga |website=trivela.com.br|language=pt|date=29 April 2023|access-date={{dat|2023|6|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.laliga.com/en-GB/laliga-santander/classification LaLiga Santander]

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLGS |result2=CLGS |result3=CLGS |result4=CLGS |result5=ELGS |result6=ELGS |result7=ECLPO |result12=UELW |result18=REL |result19=REL |result20=REL

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=BAR |team2=RMA |team3=ATM |team4=RSO |team5=VIL |team6=BET |team7=OSA |team8=ATH |team9=MLL |team10=GIR |team11=RAY |team12=SEV |team13=CEL |team14=CAD |team15=GET |team16=VAL |team17=ALM |team18=VLL |team19=ESP |team20=ELC

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_ALM=11|draw_ALM=8 |loss_ALM=19|gf_ALM=49|ga_ALM=65&lt;!--Almería--&gt;
|win_ATH=14|draw_ATH=9 |loss_ATH=15|gf_ATH=47|ga_ATH=43&lt;!--Athletic Bilbao--&gt;
|win_ATM=23|draw_ATM=8 |loss_ATM=7 |gf_ATM=70|ga_ATM=33&lt;!--Atlético Madrid--&gt;
|win_BAR=28|draw_BAR=4 |loss_BAR=6 |gf_BAR=70|ga_BAR=20&lt;!--Barcelona--&gt; 
|win_CAD=10|draw_CAD=12|loss_CAD=16|gf_CAD=30|ga_CAD=53&lt;!--Cádiz--&gt;
|win_CEL=11|draw_CEL=10|loss_CEL=17|gf_CEL=43|ga_CEL=53&lt;!--Celta Vigo--&gt;
|win_ELC=5 |draw_ELC=10|loss_ELC=23|gf_ELC=30|ga_ELC=67&lt;!--Elche--&gt;
|win_ESP=8 |draw_ESP=13|loss_ESP=17|gf_ESP=52|ga_ESP=69&lt;!--Espanyol--&gt;
|win_GET=10|draw_GET=12|loss_GET=16|gf_GET=34|ga_GET=45&lt;!--Getafe --&gt;
|win_GIR=13|draw_GIR=10|loss_GIR=15|gf_GIR=58|ga_GIR=55&lt;!--Girona --&gt;
|win_MLL=14|draw_MLL=8 |loss_MLL=16|gf_MLL=37|ga_MLL=43&lt;!--Mallorca--&gt;
|win_OSA=15|draw_OSA=8 |loss_OSA=15|gf_OSA=37|ga_OSA=42&lt;!--Osasuna--&gt;
|win_RAY=13|draw_RAY=10|loss_RAY=15|gf_RAY=45|ga_RAY=53&lt;!--Rayo Vallecano--&gt;
|win_BET=17|draw_BET=9 |loss_BET=12|gf_BET=46|ga_BET=41&lt;!--Real Betis--&gt;
|win_RMA=24|draw_RMA=6 |loss_RMA=8 |gf_RMA=75|ga_RMA=36&lt;!--Real Madrid--&gt;
|win_RSO=21|draw_RSO=8 |loss_RSO=9 |gf_RSO=51|ga_RSO=35&lt;!--Real Sociedad--&gt;
|win_SEV=13|draw_SEV=10|loss_SEV=15|gf_SEV=47|ga_SEV=54&lt;!--Sevilla--&gt;
|win_VAL=11|draw_VAL=9 |loss_VAL=18|gf_VAL=42|ga_VAL=45&lt;!--Valencia--&gt;
|win_VLL=11|draw_VLL=7 |loss_VLL=20|gf_VLL=33|ga_VLL=63&lt;!--Valladolid--&gt;
|win_VIL=19|draw_VIL=7 |loss_VIL=12|gf_VIL=59|ga_VIL=40&lt;!--Villarreal--&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_text_R=Relegated
|status_BAR=C
|status_VLL=R
|status_ESP=R
|status_ELC=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_ALM=[[UD Almería|Almería]]
|name_ATH=[[Athletic Bilbao]]
|name_ATM=[[Atlético Madrid]]
|name_BAR=[[FC Barcelona|Barcelona]]
|name_BET=[[Real Betis]]
|name_CAD=[[Cádiz CF|Cádiz]]
|name_CEL=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]
|name_ELC=[[Elche CF|Elche]]
|name_ESP=[[RCD Espanyol|Espanyol]]
|name_GET=[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]
|name_GIR=[[Girona FC|Girona]]
|name_MLL=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]
|name_OSA=[[CA Osasuna|Osasuna]]
|name_RAY=[[Rayo Vallecano]]
|name_RMA=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
|name_RSO=[[Real Sociedad]]
|name_SEV=[[Sevilla FC|Sevilla]]
|name_VAL=[[Valencia CF|Valencia]]
|name_VIL=[[Villarreal CF|Villarreal]]
|name_VLL=[[Real Valladolid|Valladolid]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules = 1) punkti; 2) punkti savstarpējās spēlēs; 3) vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 4) kopējā vārtu starpība; 5) gūto vārtu skaits; 6) ''fair-play'' punkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://cdn1.sefutbol.com/sites/default/files/pdf/reglamento_general_junio_2019.pdf |title=Reglamento General – Art. 201 |website=sefutbol.com |language=es |access-date={{dat|2023|6|5||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190817174947/https://cdn1.sefutbol.com/sites/default/files/pdf/reglamento_general_junio_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;
|note_res_ELGS=Tā kā 2022.—2023. gada [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] ieguvēji ''Real Madrid'' kvalificējās Čempionu līgai, vietu Eiropas līgas grupu turnīrā ieguva 6. vietas ieguvēji, bet Eiropas konferences līgai kvalificējās 7. vietas ieguvēji.
|note_res_ECLPO=ELGS

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLGS=green1   |text_CLGS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_UELW=green1 |text_UELW=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_ELGS=blue1    |text_ELGS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otro divīziju]]
|note_res_UELW=''Sevilla'' kvalificējās Čempionu līgai kā [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētāji.
}}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.com/soccer/stats/_/league/ESP.1/season/2022 |title=Spanish LaLiga Scoring Stats - 2022-23 |website=espn.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Polija}} [[Roberts Levandovskis]]
|align=&quot;left&quot;|''[[FC Barcelona|Barcelona]]''
|23
|-
|2
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Karīms Benzemā]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]''
|19
|-
|3
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Spānija}} [[Hoselu]]
|align=&quot;left&quot;|''[[RCD Espanyol|Espanyol]]''
|16
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|4
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Antuāns Griezmans]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atletico Madrid]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|15
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Spānija}} [[Borha Iglesiass]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Real Betis]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|KOS}} [[Vedats Muriki]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]''
|-
|7
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|TUR}} [[Eness Inals]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]''
|14
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|8
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Argentīna}} [[Valentins Kasteljanoss]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Girona FC|Girona]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|13
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Spānija}} [[Alvaro Morata]]
|align=&quot;left&quot;|''Atlético Madrid''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|10
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Spānija}} [[Jago Aspass]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|12
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|Senegāla}} [[Nikolass Džeksons]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Villarreal CF|Villarreal]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|NOR}} [[Aleksanders Sērlots]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Sansevastjanas &quot;Real Sociedad&quot;|Real Sociedad]]''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.laliga.es/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{es ikona}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]]</text>
      <sha1>o3mxkyx3fuoqxaznwmibyacj6vhojzo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518886</id>
    <revision>
      <id>4483583</id>
      <parentid>4481430</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T06:18:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4483583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="162489" sha1="obdkpfwblust75uhgs09a4vi8cue4tj" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483504}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483504 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4699438
| label = [[Aizputes ordeņa pils]]
| name = Aizputes ordeņa pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| image = 01-058aizpute.jpg
| commonscat = Aizpute Castle ruins
| vaid = 6396
| wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils
| year = 13. gs. 2.p. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q19896858
| label = [[Aizputes pilskalns]]
| name = Aizputes pilskalns
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.7208
| long = 21.5994
| p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG
| commonscat = Church Hill in Aizpute
| vaid = 1276
| wikipediauri = Aizputes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755144
| label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]]
| name = Misiņkalna senkapi un apmetne
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Misiņkalnā
| lat = 56.718743162507
| long = 21.595108697095
| p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}}
| image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg
| vaid = 1275
| wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755180
| label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.720566674103
| long = 21.602957857963
| p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}}
| image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg
| vaid = 7437
| year = 13.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755220
| label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 22
| lat = 56.718596
| long = 21.6046314
| p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}}
| image = Old%20Doors.JPG
| vaid = 3780
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755270
| label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 31
| lat = 56.7180862
| long = 21.6068296
| p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg
| vaid = 3781
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755313
| label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]]
| name = Tumšo krogs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 7
| lat = 56.7201304
| long = 21.6030958
| p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}}
| image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg
| vaid = 6392
| wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs
| year = 18. gs. 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755356
| label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 9
| lat = 56.7199314
| long = 21.6035038
| p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg
| vaid = 9104
| year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755398
| label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jāņa iela 7
| lat = 56.7210451
| long = 21.6039731
| p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}}
| vaid = 3782
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755444
| label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Kuldīgas iela 5a
| lat = 56.7222738
| long = 21.6048532
| p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}}
| image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg
| vaid = 3786
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755529
| label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3787
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755583
| label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]''
| name = Kapa plāksne H. Bazdoram
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3789
| year = 1532.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755633
| label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| image = Aizpute-Church.JPG
| commonscat = Church of Saint John in Aizpute
| vaid = 6395
| wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755704
| label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]''
| name = Sienas dekoratīvā apdare
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 3795
| year = 16./17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes ordeņa pils]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43770894
| label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]''
| name = Aizputes viduslaiku pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 1277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755772
| label = [[Baltcepuru pilskalns]]
| name = Baltcepuru pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem
| lat = 56.725449361845
| long = 21.568274425307
| p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}}
| vaid = 1278
| wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755810
| label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]]
| name = Žagatu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Žagatām
| lat = 56.691747247074
| long = 21.512914061916
| p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}}
| vaid = 1279
| wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755847
| label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]]
| name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarkalniem
| lat = 56.702505920563
| long = 21.606391497192
| p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}}
| vaid = 1280
| wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755881
| label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]]
| name = Orma kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.698216991819
| long = 21.61059436081
| p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}}
| vaid = 1281
| wikipediauri = Orma_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755922
| label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]]
| name = Kapličas kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vizbuļiem
| lat = 56.689641862137
| long = 21.534466799301
| p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}}
| vaid = 1282
| wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755954
| label = [[Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;]]
| name = Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā
| lat = 56.712167999205
| long = 21.557710614095
| p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}}
| image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Rokas birzs
| vaid = 39
| wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758019
| label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]''
| name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3827
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758061
| label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3828
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758106
| label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3829
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758149
| label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]''
| name = Frontona dekoratīvais veidojums
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3830
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758194
| label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg
| commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor
| vaid = 3831
| year = 1740. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758290
| label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3820
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758337
| label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]''
| name = Ērgeļu luktas
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3822
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796339
| label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]''
| name = Griestu gleznojumi
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3823
| year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796387
| label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3824
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796432
| label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]''
| name = Kungu loža
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3826
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796475
| label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Apriķi
| district = Lažas pagasts&lt;br/&gt;Apriķi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apriķi
| vaid = 6423
| wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1700.,19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51885847
| label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]''
| name = Priežu kalva - senkapi
| municipality = Asīte
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lielā iela 7
| lat = 56.481425945986
| long = 21.665245298045
| p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}}
| vaid = 1399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = As%C4%ABte
}}
{{monument
| qid = Q51885795
| label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]''
| name = Bunkas senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm
| lat = 56.503903503196
| long = 21.499444430442
| p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}}
| vaid = 1287
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885796
| label = [[Gravenieku Elkas kalns]]
| name = Gravenieku Elkas kalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Graveniekiem
| lat = 56.553597917813
| long = 21.624936426686
| p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}}
| vaid = 1288
| wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885797
| label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]]
| name = Gaiļa kalns - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bumbuļiem
| lat = 56.494006848175
| long = 21.596424980453
| p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}}
| vaid = 1289
| wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885798
| label = [[Krotes pilskalns]]
| name = Krotes pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem
| lat = 56.55033727586
| long = 21.523114213898
| p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}}
| vaid = 1290
| wikipediauri = Krotes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885801
| label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]]
| name = Zviedru kapi - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Šalkām
| lat = 56.515648531768
| long = 21.411757153953
| p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}}
| vaid = 1291
| wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885802
| label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]''
| name = Grantiņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.496607420369
| long = 21.48930028529
| p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}}
| vaid = 1292
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885803
| label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]''
| name = Kalniņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalniņiem
| lat = 56.497701570762
| long = 21.559940315763
| p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}}
| vaid = 1293
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885804
| label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]''
| name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns)
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem
| lat = 56.548730491335
| long = 21.623992289179
| p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}}
| vaid = 1294
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885805
| label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]''
| name = Valku senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā
| lat = 56.557923852178
| long = 21.645292153094
| p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}}
| vaid = 1295
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005561
| label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]''
| name = Bārtas senkapi
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunajos Plostnieku kapos
| lat = 56.332612786743
| long = 21.31365191279
| p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}}
| vaid = 1283
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005563
| label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]''
| name = Mežu senkapi (Sila kapi)
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē
| lat = 56.376268126721
| long = 21.323647474155
| p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}}
| vaid = 1285
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005564
| label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa
| lat = 56.334457697879
| long = 21.314238732658
| p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}}
| vaid = 1286
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756431
| label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3799
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756476
| label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3801
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756520
| label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3802
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756562
| label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]''
| name = Kapa piemineklis J.E.Bērai
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3803
| year = 1782.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756605
| label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| name = Cīravas luterāņu baznīca
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.736009805681
| long = 21.383457973043
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Lutheran church
| vaid = 6402
| year = 1780. -1781.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756662
| label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižas pilī
| lat = 56.735159574302
| long = 21.385290538516
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| vaid = 3806
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756749
| label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| name = Cīravas muižas pils
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.73515957434
| long = 21.38529053859
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Palace
| vaid = 6398
| year = 18. gs.b., 1868.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756807
| label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734843463673
| long = 21.385870111785
| p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}}
| vaid = 6399
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756859
| label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.735466502319
| long = 21.384255051558
| p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| vaid = 6400
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756909
| label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]''
| name = Staļļi
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734248150496
| long = 21.384587825821
| p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}}
| image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg
| vaid = 6401
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756953
| label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]''
| name = Cīravas ūdensdzirnavas
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas dzirnavas
| lat = 56.736327907407
| long = 21.384482438715
| p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}}
| image = Dzirnavas%20%288%29.jpg
| vaid = 8546
| year = 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756001
| label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]]
| name = Blieķu kalns - pilskalns
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brīvzemniekiem
| lat = 56.709522446626
| long = 21.36064846018
| p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}}
| vaid = 1296
| wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756035
| label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]''
| name = Ķintu apmetne ar aku
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.744345215319
| long = 21.420617094456
| p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}}
| vaid = 1297
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756076
| label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]''
| name = Buču senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.711074265593
| long = 21.358090912425
| p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}}
| vaid = 1298
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756114
| label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē
| lat = 56.722897186161
| long = 21.421819844745
| p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}}
| vaid = 1299
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756147
| label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā
| lat = 56.726214212548
| long = 21.416038852244
| p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}}
| vaid = 1300
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756181
| label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīķiem
| lat = 56.712921329169
| long = 21.390715821063
| p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}}
| vaid = 1301
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756224
| label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]''
| name = Grāveru senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grāveriem
| lat = 56.732974703672
| long = 21.302014554538
| p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}}
| vaid = 1302
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756261
| label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]''
| name = Lapegļu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem)
| lat = 56.738754207499
| long = 21.372931471125
| p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}}
| vaid = 1303
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756304
| label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]''
| name = Cīravas akmens krāvums
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem
| lat = 56.700740955293
| long = 21.34851147355
| p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}}
| vaid = 1304
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756339
| label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]''
| name = Rūķu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķiem
| lat = 56.707272589251
| long = 21.398164597969
| p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}}
| vaid = 1305
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756376
| label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]''
| name = Dzērves - Cīravas tautas skola
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzērves pagastskolas internātā
| lat = 56.750355734427
| long = 21.402588886025
| p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}}
| vaid = 40
| year = 1833.-1840.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002564
| label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685723780252
| long = 21.330316321821
| p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}}
| vaid = 6405
| year = 18. gs. b.,19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002569
| label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685345027529
| long = 21.331991081153
| p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}}
| vaid = 6406
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002572
| label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]''
| name = Dunalkas baronu kapliča
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Durbes - Aizputes ceļa
| lat = 56.670344997211
| long = 21.387578547957
| p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}}
| vaid = 6403
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002577
| label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| name = Dunalkas muižas apbūve
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685620383136
| long = 21.331649041675
| p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}}
| vaid = 6404
| year = 18. gs. - 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002547
| label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]''
| name = Upmaļu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem
| lat = 56.680850285243
| long = 21.328709678722
| p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}}
| vaid = 1306
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002548
| label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]''
| name = Upesputriņu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem
| lat = 56.67710191313
| long = 21.324067389322
| p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}}
| vaid = 1307
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002553
| label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]''
| name = Dunalkas apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām
| lat = 56.681904187858
| long = 21.336640810452
| p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}}
| vaid = 1308
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002554
| label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]''
| name = Ķiepes strauta apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā
| lat = 56.633105362199
| long = 21.393923389402
| p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}}
| vaid = 1309
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002555
| label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]]
| name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.674410871967
| long = 21.317716474348
| p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}}
| vaid = 1310
| wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002557
| label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]''
| name = Robežnieku apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.661204480342
| long = 21.316297781233
| p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}}
| vaid = 1311
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002561
| label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]''
| name = Strungu senkapi
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strungām
| lat = 56.641148692765
| long = 21.427125781179
| p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}}
| vaid = 1312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182281
| label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sanderiem
| lat = 56.315555015779
| long = 21.322947814392
| p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}}
| vaid = 1313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182286
| label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rātu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā
| lat = 56.328331884549
| long = 21.324916375457
| p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}}
| vaid = 1314
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20876376
| label = [[Durbes viduslaiku pils]]
| name = Durbes viduslaiku pils
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes parkā
| lat = 56.590395425413
| long = 21.36390134768
| p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}}
| image = Durbe%20castle.jpg
| commonscat = Durbe Castle ruins
| vaid = 1315
| wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002581
| label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu
| lat = 56.590899417742
| long = 21.367302267453
| p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}}
| vaid = 1320
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002583
| label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]''
| name = Durbes kaujas vieta
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes R daļā
| lat = 56.589191748407
| long = 21.357162815371
| p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}}
| vaid = 41
| year = 1260.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002585
| label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.589212129924
| long = 21.368347559575
| p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}}
| image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg
| vaid = 7438
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002586
| label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3808
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002588
| label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3809
| year = 1834. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002593
| label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3811
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002595
| label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| image = Durbe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Durbe
| vaid = 6407
| year = 1651.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002598
| label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]''
| name = Bij.Špringera pamatskola
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.5882969
| long = 21.3689686
| p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}}
| vaid = 42
| year = 19.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002600
| label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem
| lat = 56.60510008099
| long = 21.400145782249
| p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}}
| vaid = 1316
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002602
| label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]''
| name = Dīru senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē
| lat = 56.560756603774
| long = 21.408203925603
| p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}}
| vaid = 1317
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002604
| label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]''
| name = Dižprāmu senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dižprāmiem
| lat = 56.555003518066
| long = 21.468103733058
| p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}}
| vaid = 1318
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002606
| label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem
| lat = 56.544936889852
| long = 21.48047839898
| p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}}
| vaid = 1319
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002608
| label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]''
| name = Līgutu muižas pils
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606789513108
| long = 21.363517805813
| p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}}
| vaid = 8575
| year = 1814.-1820.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002609
| label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]''
| name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606351219085
| long = 21.364115439739
| p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}}
| vaid = 8576
| year = 1827.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20855904
| label = [[Embūtes pilsdrupas]]
| name = Embūtes pilsdrupas
| municipality = Embūte
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.505
| long = 21.818333333333
| p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg
| commonscat = Embūte Castle ruins
| vaid = 1321
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q5370281
| label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]]
| name = Embūtes pils
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā
| lat = 56.510749620275
| long = 21.820689053926
| p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Embūte hillfort
| vaid = 1322
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380461
| label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]''
| name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem
| lat = 56.511695191455
| long = 21.826169756041
| p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}}
| vaid = 1323
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380462
| label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Padambju senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Padambjiem
| lat = 56.503083541529
| long = 21.757318417938
| p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}}
| vaid = 1324
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380464
| label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]''
| name = Sproģu senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sproģiem
| lat = 56.513230887455
| long = 21.86079695252
| p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}}
| vaid = 1325
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380466
| label = [[Tulču pilskalns]]
| name = Tulču pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā
| lat = 56.570234944874
| long = 21.789516660384
| p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}}
| vaid = 1326
| wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380469
| label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]''
| name = Vībiņu muižas senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vībiņu muižas
| lat = 56.484226508111
| long = 21.896283336777
| p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}}
| vaid = 1327
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380472
| label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]]
| name = Vēreskalns - pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem
| lat = 56.545365333529
| long = 21.806149117078
| p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}}
| vaid = 1328
| wikipediauri = V%C4%93reskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220060
| label = [[Vārtājas pilskalns]]
| name = Vārtājas pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem
| lat = 56.48972222
| long = 21.38166667
| p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}}
| vaid = 1331
| wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005571
| label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]]
| name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkukalniem
| lat = 56.495885598291
| long = 21.288635030715
| p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}}
| vaid = 1329
| wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005572
| label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]''
| name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kaijām
| lat = 56.488971650465
| long = 21.366834774576
| p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}}
| vaid = 1330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005578
| label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]''
| name = Zusnu senkapi
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Zusnām
| lat = 56.517761809704
| long = 21.252423585847
| p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}}
| vaid = 1332
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12652898
| label = [[Diždāmes pilskalns]]
| name = Diždāmes pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā
| lat = 56.340661567097
| long = 21.712068850316
| p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}}
| vaid = 1337
| wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12674038
| label = [[Straujenieku pilskalns]]
| name = Straujenieku pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem
| lat = 56.337146399497
| long = 21.720285439466
| p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}}
| vaid = 1333
| wikipediauri = Straujenieku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16442838
| label = [[Aizvīķu pilskalns]]
| name = Aizvīķu pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pileniekiem
| lat = 56.33576
| long = 21.71225
| p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}}
| vaid = 1336
| wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16451990
| label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]''
| name = Gramzdas I pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gramzdas kapsētas
| lat = 56.357671063618
| long = 21.604483964328
| p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}}
| vaid = 1334
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885809
| label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]''
| name = Kunkuļu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kunkuļiem
| lat = 56.316365806434
| long = 21.708526720348
| p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}}
| vaid = 1335
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885814
| label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]''
| name = Tiltiņu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tiltiņiem
| lat = 56.333626448157
| long = 21.683360707364
| p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}}
| vaid = 1338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885817
| label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]''
| name = Upīšu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upītēm
| lat = 56.372729406176
| long = 21.595873749876
| p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}}
| vaid = 1339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4150015
| label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]]
| name = Grobiņas vidusslaiku pils
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 56
| lat = 56.534166666667
| long = 21.1625
| p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG
| commonscat = Grobiņa Castle ruins
| vaid = 1343
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q20401404
| label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]]
| name = Grobiņas luterāņu baznīca
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 21
| lat = 56.5358
| long = 21.1636
| p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Grobiņa
| vaid = 6408
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1662. -1663. 20. gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005579
| label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]''
| name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā
| lat = 56.533046007771
| long = 21.166919203292
| p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg
| commonscat = Grobiņas pilskalns
| vaid = 1340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005580
| label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]''
| name = Priediena senkapi
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie jāšanas sporta kompleksa
| lat = 56.530808567178
| long = 21.189733842122
| p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}}
| vaid = 1342
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005583
| label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.534443551151
| long = 21.166933653737
| p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg
| vaid = 7439
| year = 17.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005593
| label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]''
| name = Atkalnu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Atkalniem un Lankupiem
| lat = 56.530492418134
| long = 21.199454146946
| p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}}
| vaid = 1341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005594
| label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]''
| name = Porānu (Pūrānu) senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Porāniem (Pūrāniem)
| lat = 56.548893690795
| long = 21.175479365852
| p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}}
| vaid = 1344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005596
| label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]''
| name = Smukumu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem)
| lat = 56.528256461144
| long = 21.163903382614
| p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}}
| vaid = 1345
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005600
| label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Iļģi
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Iļģu muižas kungu mājā
| lat = 56.534770792234
| long = 21.222931267949
| p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}}
| image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg
| vaid = 3813
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q43757003
| label = [[Kalvenes pilskalns]]
| name = Kalvenes pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežsargiem
| lat = 56.637428283273
| long = 21.78755574136
| p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}}
| vaid = 1352
| wikipediauri = Kalvenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757034
| label = [[Drogas pilskalns]]
| name = Drogas pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā
| lat = 56.610654008323
| long = 21.610668840435
| p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}}
| vaid = 1353
| wikipediauri = Drogas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659414
| label = [[Kalētu pilskalns]]
| name = Kalētu pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā
| lat = 56.29559
| long = 21.53183
| p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}}
| vaid = 1349
| wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12661548
| label = [[Krūtes pilskalns]]
| name = Krūtes pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā
| lat = 56.332009714264
| long = 21.385963719291
| p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}}
| vaid = 1346
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885818
| label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]''
| name = Lanku senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lankām
| lat = 56.327834238611
| long = 21.556771480227
| p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}}
| vaid = 1347
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885819
| label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ozolu veikala
| lat = 56.330598630395
| long = 21.535181748052
| p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}}
| vaid = 1348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885820
| label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]''
| name = Raču apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Poļiem un bij. Račiem
| lat = 56.316704672267
| long = 21.554591847534
| p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}}
| vaid = 1350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885821
| label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]''
| name = Saušu apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saušiem
| lat = 56.318777529083
| long = 21.563686531889
| p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}}
| vaid = 1351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4993599
| label = [[Kazdangas pils]]
| name = Kazdangas pils
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.73395
| long = 21.73272
| p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}}
| image = Kazdangas%20pils.JPG
| commonscat = Kazdanga Palace
| vaid = 6414
| wikipediauri = Kazdangas_pils
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757361
| label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā
| lat = 56.733749468945
| long = 21.731739912503
| p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}}
| vaid = 3816
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757398
| label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]''
| name = Vāze
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas parkā
| lat = 56.728247650756
| long = 21.733211239213
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg
| vaid = 3818
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757444
| label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| name = Kazdangas muižas apbūve
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| vaid = 6413
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757488
| label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg
| commonscat = Kazdanga manor park
| vaid = 6422
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757580
| label = ''[[:d:Q43757580|&quot;Kavalieru&quot; māja]]''
| name = &quot;Kavalieru&quot; māja
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7338555
| long = 21.7316004
| p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}}
| vaid = 6417
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757627
| label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 3
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7337584
| long = 21.7329866
| p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}}
| vaid = 6419
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757659
| label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 10-10a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.72842
| long = 21.73206
| p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}}
| image = Kazdanga%20Watermill.jpg
| vaid = 6421
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757661
| label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 8
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7294756
| long = 21.731788
| p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}}
| image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg
| vaid = 6418
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757708
| label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 2
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7326986
| long = 21.7327164
| p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}}
| vaid = 6416
| year = 1846.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757739
| label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 4
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7321914
| long = 21.732964
| p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}}
| image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg
| vaid = 6420
| year = 1686. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q16359834
| label = [[Kazdangas pilskalns]]
| name = Kazdangas pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā
| lat = 56.7089
| long = 21.7406
| p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}}
| image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg
| commonscat = Kazdanga hillfort
| vaid = 1359
| wikipediauri = Kazdangas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757120
| label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]]
| name = Baznīcas kalns - pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam
| lat = 56.704918592363
| long = 21.746922536596
| p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}}
| vaid = 1354
| wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757158
| label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ādģēru viduslaiku kapsēta
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādģēriem
| lat = 56.687290390099
| long = 21.771360944416
| p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}}
| vaid = 1355
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757194
| label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]]
| name = Rinku (Boju) pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kalnarinkām
| lat = 56.659281156946
| long = 21.624211913185
| p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}}
| vaid = 1356
| wikipediauri = Rinku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757229
| label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]''
| name = Roņu senkapi (Radziņkalns)
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Roņiem
| lat = 56.712591279482
| long = 21.75079401372
| p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}}
| vaid = 1357
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757260
| label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]''
| name = Truļu senkapi
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Truļiem
| lat = 56.68907718918
| long = 21.745550190108
| p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}}
| vaid = 1358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757328
| label = [[Vītoliņu pilskalns]]
| name = Vītoliņu pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vītoliņiem
| lat = 56.719030827776
| long = 21.732992105711
| p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}}
| vaid = 1360
| wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005565
| label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krogzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krogzemjiem
| lat = 56.401089407289
| long = 21.416493780841
| p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}}
| vaid = 1284
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005567
| label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3797
| year = 17.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005569
| label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3798
| year = 17.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005570
| label = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| name = Krūtes luterāņu baznīca
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Krūtes baznīca&quot;
| lat = 56.397537479555
| long = 21.420150098244
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 6410
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1642. 1832. 1878.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q43757772
| label = [[Lažas pilskalns]]
| name = Lažas pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lažas kapsētā
| lat = 56.736405930355
| long = 21.616401506723
| p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}}
| vaid = 1361
| wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757808
| label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]''
| name = Elku birzs - kulta vieta
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkiem
| lat = 56.78616924302
| long = 21.494354550616
| p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}}
| vaid = 1362
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757841
| label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]''
| name = Gravu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā
| lat = 56.806146557809
| long = 21.450006230002
| p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}}
| vaid = 1363
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757880
| label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]''
| name = Neimaņu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Neimaņiem
| lat = 56.811139905671
| long = 21.548980303437
| p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}}
| vaid = 1364
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757913
| label = [[Dzintares pilskalns]]
| name = Dzintares pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā
| lat = 56.8064
| long = 21.4464
| p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}}
| commonscat = Dzintare Hillfort
| vaid = 1365
| wikipediauri = Dzintares_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757987
| label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]''
| name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vanagos
| lat = 56.7263
| long = 21.6056
| p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}}
| vaid = 6425
| year = 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758239
| label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižā
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Apriķi manor house
| vaid = 6424
| year = 1745.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]''
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005605
| label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]''
| name = Kapsēdes senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.594006620042
| long = 21.135192517364
| p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}}
| vaid = 1366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005608
| label = [[Medzes pilskalns]]
| name = Medzes pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Medzes parkā
| lat = 56.653204111216
| long = 21.130526355402
| p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}}
| vaid = 1367
| wikipediauri = Medzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005609
| label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]''
| name = Āpu senkapi (Puņķa kalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Āpiem
| lat = 56.619651649374
| long = 21.246707559034
| p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}}
| vaid = 1368
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005610
| label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]''
| name = Ezermaļu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ezermaļiem
| lat = 56.644330398227
| long = 21.141559955287
| p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}}
| vaid = 1369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005614
| label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]]
| name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnmaļiem
| lat = 56.618173655489
| long = 21.130431152052
| p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}}
| vaid = 1370
| wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005615
| label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]''
| name = Krastiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem)
| lat = 56.610242500469
| long = 21.237914509978
| p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}}
| vaid = 1371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005618
| label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Niedrāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.604511433128
| long = 21.131854946221
| p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}}
| vaid = 1372
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005622
| label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 56.58701432539
| long = 21.137060002642
| p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}}
| vaid = 1373
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005623
| label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]''
| name = Strīķu apmetne (Pilskalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strīķiem
| lat = 56.614186127985
| long = 21.079950121674
| p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}}
| vaid = 1374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005627
| label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]''
| name = Jāču senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem
| lat = 56.628036754998
| long = 21.243040687423
| p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}}
| vaid = 1375
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005629
| label = [[Tāšu pilskalns]]
| name = Tāšu pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vitkām
| lat = 56.642872088056
| long = 21.196544769976
| p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}}
| vaid = 1376
| wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005630
| label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| name = Tāšu muižas apbūve
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598640850242
| long = 21.227543965064
| p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}}
| image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg
| vaid = 6426
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005632
| label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062991
| long = 21.228192285461
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 6427
| year = 1734.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005633
| label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598434505591
| long = 21.22752833329
| p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}}
| vaid = 6429
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182394
| label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Nidas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Miltiņiem
| lat = 56.089721025647
| long = 21.057243218624
| p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}}
| vaid = 1400
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182399
| label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;]]''
| name = Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jūrmalniekos
| lat = 56.078309702323
| long = 21.063822599809
| p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmalnieki.jpg
| vaid = 6115
| year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182407
| label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Gaiļos
| lat = 56.073946509467
| long = 21.064709488943
| p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}}
| vaid = 6119
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q51854182
| label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]''
| name = Bātupšķu akmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bātupšķiem
| lat = 56.201315407846
| long = 21.074673831678
| p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}}
| vaid = 1377
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854205
| label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ezerskolas
| lat = 56.226451259122
| long = 21.071170505778
| p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}}
| vaid = 1378
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854233
| label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]''
| name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.214640765051
| long = 21.066140447247
| p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}}
| vaid = 1379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854258
| label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pērļu kapsētas
| lat = 56.355508247796
| long = 21.058503644135
| p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}}
| vaid = 1380
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854283
| label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]''
| name = Nīcas Dižās muižas klēts
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Nīcas klēts
| lat = 56.345433196739
| long = 21.065535006417
| p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}}
| vaid = 8662
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854310
| label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts]]''
| name = Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.389687277486
| long = 21.095654495106
| p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}}
| vaid = 6112
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854333
| label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dirnēnu Piķeļos
| lat = 56.387626377028
| long = 21.100652588775
| p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}}
| vaid = 6113
| year = 19.gs.s., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854361
| label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]''
| name = Otaņķu vējdzirnavas
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Prenclavi
| lat = 56.389306225577
| long = 21.095633764251
| p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}}
| image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg
| vaid = 8663
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182412
| label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]''
| name = Zivju pārstrādes cehs
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzintarvēji
| image = Dzintarv%C4%93ji.jpg
| vaid = 9134
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182414
| label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Agatniekos
| lat = 56.177508364063
| long = 21.016040065952
| p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg
| vaid = 6120
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182417
| label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Ezermaļos
| lat = 56.180362715004
| long = 21.017367914454
| p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}}
| image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg
| vaid = 6122
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182421
| label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Jūrkalnos
| lat = 56.177658288668
| long = 21.014216619638
| p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}}
| image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg
| vaid = 6123
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182425
| label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;
| municipality = Papes Priediengals
| district = Papes Priediengals&lt;br/&gt;Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Vecboži&quot;
| lat = 56.182822721083
| long = 21.016698505158
| p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg
| vaid = 6121
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Papes_Priediengals
}}
{{monument
| qid = Q4521716
| label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| name = Priekules pils vārti
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = Swedish%20gates.jpg
| commonscat = Swedish Gate (Priekule)
| vaid = 6430
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885824
| label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]''
| name = Vella cepure - senkapi
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Ķieģeļu iela 34
| lat = 56.4565984
| long = 21.5990487
| p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}}
| image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG
| vaid = 1382
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885825
| label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]''
| name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG
| vaid = 3843
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q12649380
| label = [[Asītes pilskalns]]
| name = Asītes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Audaru muižā pie Buņģiem
| lat = 56.47487
| long = 21.68774
| p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}}
| vaid = 1383
| wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12660497
| label = [[Ķerru pilskalns]]
| name = Ķerru pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķerrām
| lat = 56.459360476664
| long = 21.612858981253
| p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}}
| vaid = 1391
| wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12675273
| label = [[Trekņu pilskalns]]
| name = Trekņu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā
| lat = 56.3676
| long = 21.64195
| p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}}
| vaid = 1392
| wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16452021
| label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]]
| name = Gravas Sudmaļu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā
| lat = 56.398264911231
| long = 21.666461267496
| p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}}
| vaid = 1390
| wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16455083
| label = [[Kaltes pilskalns]]
| name = Kaltes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā
| lat = 56.386069549588
| long = 21.702401444785
| p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}}
| vaid = 1394
| wikipediauri = Kaltes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885830
| label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]''
| name = Ādamu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādamiem
| lat = 56.431028704625
| long = 21.625624301943
| p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}}
| vaid = 1384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885832
| label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]''
| name = Beltēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā
| lat = 56.464331918564
| long = 21.604839784426
| p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}}
| vaid = 1385
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885833
| label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem
| lat = 56.421392709753
| long = 21.611909137023
| p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}}
| vaid = 1386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885834
| label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elekšiem
| lat = 56.436580736563
| long = 21.550731718314
| p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}}
| image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 1387
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885836
| label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]''
| name = Elkas - Ķezēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkas - Ķezēniem
| lat = 56.463353062038
| long = 21.659743905774
| p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}}
| vaid = 1388
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885838
| label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]''
| name = Garožu senkapi (Meitu kalns)
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Garožiem
| lat = 56.480680359319
| long = 21.599403863921
| p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}}
| vaid = 1389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885840
| label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]''
| name = Mazdrīviņu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazdrīviņiem
| lat = 56.483795574735
| long = 21.500326766735
| p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}}
| vaid = 1393
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885841
| label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saulītēniem
| lat = 56.420600277144
| long = 21.619938950487
| p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}}
| vaid = 1395
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885842
| label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]]
| name = Elku kalns - pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.458834274932
| long = 21.684046806416
| p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}}
| vaid = 1396
| wikipediauri = Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885844
| label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā
| lat = 56.385592386488
| long = 21.692081786687
| p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}}
| vaid = 1397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885845
| label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]''
| name = Mazgramzdas senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem
| lat = 56.406096970235
| long = 21.622541614919
| p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}}
| vaid = 1398
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880007
| label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]''
| name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela
| lat = 56.888397
| long = 21.1818
| p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}}
| image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg
| vaid = 1381
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q51880009
| label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]''
| name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela 1
| lat = 56.889268
| long = 21.172481
| p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}}
| image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg
| vaid = 8661
| year = 1879., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q55182436
| label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]''
| name = Ērgeļu prospekts
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg
| vaid = 3844
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q55182442
| label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava
| vaid = 3845
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q15219495
| label = [[Papes bāka]]
| name = Papes bāka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes bāka
| lat = 56.15491389
| long = 21.02341111
| p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}}
| image = Pape%20lighthouse.jpg
| commonscat = Papes bāka
| vaid = 8569
| wikipediauri = Papes_b%C4%81ka
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219497
| label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]]
| name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems
| municipality = Pape&lt;br/&gt;Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.14277778
| long = 21.03833333
| p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}}
| image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg
| commonscat = Pape Ķoņu fishing village
| vaid = 6116
| wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape&lt;br/&gt;Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182291
| label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]''
| name = Bašķu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.102721888466
| long = 21.214987708335
| p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}}
| vaid = 1401
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182295
| label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]''
| name = Bakupu senkapi (Pēčkapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bakupiem
| lat = 56.0878655705
| long = 21.202363283932
| p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}}
| vaid = 1402
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182299
| label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]''
| name = Ģeistautu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ģeistautu skolas
| lat = 56.103118741848
| long = 21.16538289308
| p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}}
| vaid = 1403
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182316
| label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Cibukiem
| lat = 56.112774704405
| long = 21.168985722801
| p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}}
| vaid = 1404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182322
| label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem
| lat = 56.169080580777
| long = 21.183636908655
| p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}}
| image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG
| vaid = 1405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182327
| label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]''
| name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Čukāniem
| lat = 56.126175095169
| long = 21.232736972254
| p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}}
| image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG
| vaid = 1406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182333
| label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]''
| name = Geču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gečiem
| lat = 56.198167665956
| long = 21.242783796097
| p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}}
| vaid = 1407
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182336
| label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]''
| name = Kalna Urbānu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalna Urbāniem
| lat = 56.166707214623
| long = 21.1830044561
| p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}}
| image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG
| vaid = 1408
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182340
| label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]''
| name = Klaustiņu akmens - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klaustiņiem
| lat = 56.153871052897
| long = 21.177666953724
| p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}}
| image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg
| commonscat = Klaustiņu akmens
| vaid = 1409
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182345
| label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]''
| name = Gauru apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klētniekiem
| lat = 56.203598468806
| long = 21.24805636008
| p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}}
| vaid = 1410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182349
| label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]''
| name = Balču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.169729781173
| long = 21.257876575037
| p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}}
| vaid = 1411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182353
| label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]''
| name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.152680096008
| long = 21.222972473735
| p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}}
| image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG
| vaid = 1412
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182369
| label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]''
| name = Mazkatužu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkatužu veikala
| lat = 56.089312675117
| long = 21.160723054794
| p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}}
| vaid = 1413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182374
| label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]''
| name = Pūcu kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rucavas slimnīcas
| lat = 56.176506474216
| long = 21.155928454279
| p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}}
| vaid = 1414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182378
| label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]''
| name = Timbru senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Timbriem
| lat = 56.104728351382
| long = 21.215059676882
| p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}}
| vaid = 1415
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182381
| label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]''
| name = Pūpes kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.177102832655
| long = 21.276051392224
| p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}}
| vaid = 1416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182385
| label = ''[[:d:Q55182385|&quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Žubros
| lat = 56.099537478102
| long = 21.136670707454
| p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}}
| vaid = 6118
| year = 1820. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182430
| label = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| name = Rucavas luterāņu baznīca
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.160038519828
| long = 21.162995683137
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Rucava
| vaid = 8700
| wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1872.-1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880033
| label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Sakas luterāņu baznīcā
| lat = 56.852526457123
| long = 21.21078836103
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| vaid = 3849
| year = 18.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q51880034
| label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| name = Sakas luterāņu baznīca
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.852526456833
| long = 21.210788360957
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg
| vaid = 6433
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q11128308
| label = [[Akmeņraga bāka]]
| name = Akmeņraga bāka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņraga bāka
| lat = 56.83181731
| long = 21.05708753
| p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}}
| image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg
| commonscat = Akmeņrags lighthouse
| vaid = 8570
| wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka
| year = 1921.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19896861
| label = [[Sakas pils]]
| name = Sakas pils
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.85504399755
| long = 21.210169425429
| p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}}
| vaid = 1423
| wikipediauri = Sakas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20560289
| label = [[Dzeņu upurakmens]]
| name = Dzeņu upurakmens
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Dzeņiem
| lat = 56.896276339467
| long = 21.269234879026
| p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}}
| vaid = 1420
| wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880018
| label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņragā pie bākas
| lat = 56.827931925542
| long = 21.057922101325
| p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}}
| vaid = 1417
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880019
| label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]''
| name = Sakas pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes un Tebras satekā
| lat = 56.853651824315
| long = 21.210298240527
| p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}}
| vaid = 1418
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880021
| label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā
| lat = 56.807277745779
| long = 21.233158918589
| p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}}
| vaid = 1419
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880024
| label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]''
| name = Ķuķu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē
| lat = 56.85749248013
| long = 21.202902637932
| p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}}
| vaid = 1421
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880025
| label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]''
| name = Lašu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lašiem
| lat = 56.766233457088
| long = 21.279330961179
| p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}}
| vaid = 1422
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880027
| label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Piņņiem
| lat = 56.931792371023
| long = 21.280912285062
| p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}}
| image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg
| vaid = 1424
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880029
| label = ''[[:d:Q51880029|&quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Nikās
| lat = 56.776995017543
| long = 21.266938061835
| p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}}
| vaid = 6124
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880030
| label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]''
| name = Maznodupju akmeņu konstrukcija
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Maznodupjiem un Priedēm
| lat = 56.893247231375
| long = 21.262354254796
| p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}}
| vaid = 8326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002614
| label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]''
| name = Brenču senkapi
| municipality = Tadaiķu pagasts
| district = Tadaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brenču kapsētas
| lat = 56.562933590251
| long = 21.310179072322
| p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}}
| vaid = 1425
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005634
| label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3834
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005635
| label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3835
| year = 1734. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005636
| label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3836
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005637
| label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3837
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005639
| label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3838
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005641
| label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3839
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q12662428
| label = [[Lanku pilskalns]]
| name = Lanku pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecpakuļiem
| lat = 56.384240361009
| long = 21.842827003059
| p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}}
| vaid = 1429
| wikipediauri = Lanku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12673549
| label = [[Spingu pilskalns]]
| name = Spingu pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā
| lat = 56.467472734203
| long = 21.708581089145
| p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}}
| vaid = 6147
| wikipediauri = Spingu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16445529
| label = [[Bātas pilskalns]]
| name = Bātas pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bātas Dzirnezera pussalā
| lat = 56.44406
| long = 21.89678
| p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}}
| vaid = 1426
| wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380475
| label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Jaunpilīm
| lat = 56.441078791019
| long = 21.718660457932
| p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}}
| vaid = 1427
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380477
| label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 56.401609020407
| long = 21.779678167143
| p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}}
| vaid = 1428
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219993
| label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils
| vaid = 6436
| wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1700.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002626
| label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]''
| name = Altāra sētiņa
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3862
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002629
| label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3863
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002631
| label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3865
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002634
| label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]''
| name = Dzega
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3866
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002636
| label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3867
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002640
| label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3871
| year = ap 1700. 1851.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002615
| label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]''
| name = Dižilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas
| lat = 56.594604173092
| long = 21.546044619756
| p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}}
| vaid = 1434
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002616
| label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem
| lat = 56.623721251643
| long = 21.486600642251
| p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}}
| vaid = 1435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002617
| label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]''
| name = Ilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ilmājas kapsētā
| lat = 56.593867940138
| long = 21.496073592196
| p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}}
| vaid = 1436
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002619
| label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem
| lat = 56.631507912567
| long = 21.581985650546
| p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}}
| vaid = 1437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002620
| label = [[Vecpils pilskalns]]
| name = Vecpils pilskalns
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils kapsētā
| lat = 56.631855698038
| long = 21.492140276308
| p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}}
| vaid = 1438
| wikipediauri = Vecpils_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002623
| label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]]
| name = Ilmājas luterāņu baznīca
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj.: Ilmājas
| lat = 56.594641693101
| long = 21.531976968072
| p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}}
| image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg
| commonscat = Ilmāja Lutheran church
| vaid = 6435
| wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1626.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16446288
| label = [[Brūveru pilskalns]]
| name = Brūveru pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brūveriem
| lat = 56.452458859162
| long = 21.427756346425
| p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}}
| vaid = 1439
| wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16468774
| label = [[Paplakas pilskalns]]
| name = Paplakas pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Melnupes ietekas Virgā
| lat = 56.43744
| long = 21.47552
| p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}}
| vaid = 1444
| wikipediauri = Paplakas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16470313
| label = [[Purmsātu pilskalns]]
| name = Purmsātu pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā
| lat = 56.37393
| long = 21.44862
| p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}}
| vaid = 1446
| wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885848
| label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]''
| name = Gabaliņu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā
| lat = 56.435035422182
| long = 21.501858285455
| p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}}
| vaid = 1440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885849
| label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]''
| name = Grīvu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grīvām
| lat = 56.376144698043
| long = 21.432000403854
| p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}}
| vaid = 1441
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885851
| label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]''
| name = Kalnazīvertu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnazīvertiem
| lat = 56.439996166981
| long = 21.476660224842
| p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}}
| vaid = 1442
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885852
| label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalviņiem
| lat = 56.383098960755
| long = 21.459834833337
| p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}}
| vaid = 1443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885853
| label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]''
| name = Virgas senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 56.474002324884
| long = 21.423773552914
| p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}}
| vaid = 1445
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880052
| label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3860
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q51880056
| label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3861
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q7944984
| label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| name = Vērgales muižas pils
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Pagasta valde un skola
| lat = 56.698245838171
| long = 21.198541605449
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg
| vaid = 8660
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]''
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880037
| label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Elkiem
| lat = 56.706073858279
| long = 21.208701476277
| p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}}
| vaid = 1430
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880038
| label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bruņeniekiem
| lat = 56.652548393272
| long = 21.225699718012
| p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}}
| vaid = 1431
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880039
| label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.702262683778
| long = 21.167511948462
| p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}}
| vaid = 1432
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880040
| label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]''
| name = Ošenieku senkapi
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ošeniekiem
| lat = 56.669811850479
| long = 21.173835508333
| p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}}
| vaid = 1433
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880041
| label = ''[[:d:Q51880041|&quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Mazkažos
| lat = 56.742027170338
| long = 21.241656877762
| p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}}
| vaid = 6125
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880047
| label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8814
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880048
| label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8815
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880050
| label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]''
| name = Ģerboņa cilnis
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales luterāņu baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 9224
| year = 1841.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880057
| label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.740766216539
| long = 21.067839594811
| p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}}
| image = Ziemupe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ziemupe
| vaid = 6434
| year = 1748.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880059
| label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8839
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880060
| label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Altāris ar gleznām (2)
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8840
| year = 1684., 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q43757944
| label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Štakeldanga
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Štakeldangas muižas kungu mājā
| lat = 56.737
| long = 21.602
| p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}}
| vaid = 3832
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = %C5%A0takeldanga
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]</text>
      <sha1>obdkpfwblust75uhgs09a4vi8cue4tj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Makoto Kobajaši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>527964</id>
    <revision>
      <id>4483389</id>
      <parentid>3740865</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:41:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6239" sha1="119f9s8iend8nz5mzm6ls75itn78ptp" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =小林 誠
| attēls =Makoto Kobayashi-press conference Dec 07th, 2008-2b.jpg
| att_izmērs =
| dz_gads =1944
| dz_mēnesis =4
| dz_diena =7
| dz_vieta = [[Nagoja]], [[Japānas Impērija]]
| m_gads =
| m_mēnesis=
| m_diena=
| m_vieta =
| pilsonība = [[Japāna]]
| tautība = [[japāņi|japānis]]
| darba_vietas = [[Kioto Universitāte]]&lt;br /&gt;Augstas enerģijas paātrinātāju pētniecības organizācija
| alma_mater =[[Nagojas Universitāte]]
| zinātne =[[elementārdaļiņu fizika]] (teorija)
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi =lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpumi (CP pārkāpumi)&lt;br /&gt;Kabibbo-Kobajaši-Maskavas matrica
| apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (2008)
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
'''Makoto Kobajaši''' ({{val|ja|小林 誠}}, dzimis {{dat|1944|4|7}}) ir [[Japāna]]s [[fiziķis]], pazīstams ar ieguldījumu [[elementārdaļiņu fizika]]s teorijā, ar darbu pie lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpumiem (CP pārkāpumiem). 2008. gadā saņēmis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[lauztā simetrija|lauztās simetrijas]] izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs [[kvarki|kvarku]] ģimeņu esamību dabā.&lt;ref name=&quot;2008y&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Physics 2008 | publisher = Nobel Foundation | url = https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2008/summary/|accessdate=2022-12-10}}&lt;/ref&gt; Nobela prēmiju saņēma vienlaikus ar diviem citiem japāņu fiziķiem — [[Joičiro Nambu]] un [[Tošihide Maskava|Tošihidi Maskavu]].

== Agrīnais dzīves posms ==
Makoto Kobajaši dzimis [[Nagoja|Nagojā]], Japānā 1944. gadā. Kad viņam bija divi gadi, nomira Kobajaši tēvs. Kobajaši ģimenes māju iznīcināja Nagojas bombardēšanā, tāpēc viņi apmetās mātes  ģimenes mājā. Tur dzīvoja arī viens no Makoto brālēniem Tosiki Kaifu (vēlākais Japānas 51. premjerministrs). Viņa otrs brālēns bija astronoms Norio Kaifu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2008/kobayashi/biographical/|title=Makoto Kobayashi - Biographical|publisher=Nobel Foundation}}&lt;/ref&gt;

Kobajaši absolvēja [[Nagojas Universitāte]]s Zinātņu skolu 1967. gadā un ieguva zinātņu doktora grādu Nagojas Universitātes Zinātņu augstskolā 1972. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.nagoya-u.ac.jp/people/nobel/makoto_kobayashi/index.html|title=Makoto Kobayashi|publisher=Nagoya University}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Pēc doktora pētījuma pabeigšanas Nagojas universitātē 1972. gadā, Kobajaši strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku [[elementārdaļiņu fizika]]s jomā [[Kioto Universitāte|Kioto Universitātē]]. Kopā ar savu kolēģi [[Tošihide Maskava|Tošihidi Maskavu]] viņš strādāja, lai izskaidrotu lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpuma (CP pārkāpumus) elementārdaļiņu fizikas [[standartmodelis|standartmodelī]]. Kobajaši un Maskavas teorija paredzēja, ka pastāv vismaz trīs [[kvarki|kvarku]] paaudzes, un šī teorija eksperimentāli apstiprinājās četrus gadus vēlāk, atklājot [[B kvarks|B kvarku]].

Kobajaši un Maskavas darbs ''CP Violation in the Renormalizable Theory of Weak Interaction'',&lt;ref&gt;{{cite journal
 |author=M. Kobayashi, T. Maskawa 
 |title=CP-Violation in the Renormalizable Theory of Weak Interaction 
 |url=https://archive.org/details/progress-of-theoretical-physics_1973-02_49_2/page/652
 |journal=Progress of Theoretical Physics
 |volume=49 
 |issue=2 
 |pages=652–657 
 |year=1973 
 |doi=10.1143/PTP.49.652 
 |bibcode=1973PThPh..49..652K 
 |doi-access=free 
 }}&lt;/ref&gt; kas publicēts 1973. gadā, pēc 2010. gada datiem bija ceturtais visu laiku visvairāk citētais augstas enerģijas fizikas darbs.&lt;ref&gt;
{{cite web
 |title=Top Cited Articles of All Time (2010 edition)
 |url=http://www.slac.stanford.edu/spires/topcites/2010/alltime.shtml
 |publisher=SPIRES database
 |access-date=2014-06-21
}}&lt;/ref&gt; Šī darba rezultāts bija Kabibbo-Kobajaši-Maskavas matrica, kas nosaka kvarku sajaukšanas parametrus. Kobajaši un Maskava par šo darbu kopīgi saņēma pusi no 2008. gada [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmijas fizikā]], bet otru pusi saņēma [[Joičiro Nambu]].&lt;ref name=&quot;2008y&quot; /&gt;

Atzīstot trīs Nobela prēmijas laureātu ieguldījumu, 2015. gadā Cukubas pilsētas centrālajā parkā tika uzstādītas [[Sinitiro Tomonaga]]s, [[Leo Esaki]] un Makoto Kobajaši bronzas statujas.

== Apbalvojumi ==
* 1979 — Nisinas piemiņas balva
* 1985 — Sakurai balva
* 1995 — Asahi balva
* 2001 — Kultūras nopelnu balva
* 2007 — Eiropas Fizikas biedrības balva Augstas enerģijas un elementārdaļiņu fizikas jomā
* 2008 — [[Nobela prēmija fizikā]]
* 2008 — Japānas Kultūras ordenis (apbalvošanas ceremonija norisinājās Tokijas Imperatora pilī)
* 2010 — Japānas akadēmijas loceklis

== Personīgā dzīve ==
Kobajaši dzimis un izglītību ieguvis Nagojā. Viņš apprecējās 1975. gadā ar Satiko Enomoto. Ģimenē 1977. gadā piedzima dēls Junitiro, kas vēlāk ieguvis maģistra grādu pilsētplānošanā. Pēc pirmās sievas nāves Kobajaši 1990. gadā apprecējās otrreiz ar Emiko Nakajamu, viņiem piedzima meita Juka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2008/kobayashi/biographical/|title=Makoto Kobayashi - Biographical|publisher = Nobel Foundation}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.nobelprize.org/prizes/physics/2008/kobayashi/facts/ Makoto Kobajaši biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Albērs Fērs]]&lt;br /&gt;[[Peters Grīnbergs]]| virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[2008]].&lt;br /&gt;kopā ar&lt;br /&gt;[[Joičiro Nambu]]&lt;br /&gt; un [[Tošihide Maskava|Tošihidi Maskavu]] | pēc = [[Čārlzs Kao]]&lt;br /&gt;[[Vilards Boils]]&lt;br /&gt;[[Džordžs Smits]]}}
{{kastes beigas}}

{{Nobela prēmijas laureāti fizikā}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kobajaši, Makoto}}
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]]
[[Kategorija:Japānā dzimušie]]
[[Kategorija:Japāņu fiziķi]]</text>
      <sha1>119f9s8iend8nz5mzm6ls75itn78ptp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diferenciālrēķini</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529437</id>
    <revision>
      <id>4483400</id>
      <parentid>3896318</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4204" sha1="8tc7qcuvf9kfvzwx4a9ynutd1vt7qwn" xml:space="preserve">[[Attēls:Tangent_to_a_curve.svg|thumb|200x200px| [[Funkcijas grafiks]], kas novilkts melnā krāsā, un šīs funkcijas [[Pieskare|pieskares]] līnija, kas novilkta sarkanā krāsā. Pieskares līnijas slīpums ir vienāds ar funkcijas atvasinājumu atzīmētajā punktā.]]
[[Matemātika|Matemātikā]] '''diferenciālrēķini''' ir [[Rēķini|rēķinu]] apakšlauks, kas pēta lielumu maiņas ātrumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/differential+calculus|title=Definition of DIFFERENTIAL CALCULUS|website=www.merriam-webster.com|access-date=2020-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas ir viens no diviem tradicionālajiem aprēķinu dalījumiem, otrs ir [[Integrālis|integrālais aprēķins]] — laukumu zem līknes izpēte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/integral+calculus|title=Definition of INTEGRAL CALCULUS|website=www.merriam-webster.com|access-date=2020-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Diferenciālrēķina primārie izpētes objekti ir [[Funkcija|funkcijas]] [[atvasinājums]], saistītie jēdzieni, piemēram, diferenciālis, un to pielietojumi. Funkcijas atvasinājums pie izvēlētās ievadītās vērtības apraksta funkcijas izmaiņu ātrumu šīs ievadītās vērtības tuvumā. Atvasinājuma atrašanas procesu sauc par '''atvasināšanu vai diferencēšanu'''. Ģeometriski, atvasinājums punktā ir pieskares [[Līnija|līnijas]] slīpums [[Funkcijas grafiks|funkcijas grafikam]] šajā punktā, ja atvasinājums pastāv un ir definēts šajā punktā. Viena reāla mainīgā reālās vērtības funkcijai, funkcijas atvasinājums punktā parasti nosaka vislabāko lineāro tuvinājumu funkcijai šajā punktā.

Diferenciālrēķinu un integrālrēķinu savieno rēķinu fundamentālā teorēma, kas nosaka, ka diferencēšana ir apgriezts process [[Integrālis|integrēšanai]].

Diferencēšanai ir pielietojums gandrīz visās kvantitatīvās disciplīnās. [[Fizika|Fizikā]] kustīga ķermeņa [[Pārvietojums|pārvietošanās]] pret laiku atvasinājums ir ķermeņa [[Momentānais ātrums|ātrums]], un ātruma atvasinājums attiecībā pret laiku ir [[paātrinājums]]. Ķermeņa [[Impulss|impulsa]] atvasinājums attiecībā pret [[Laiks|laiku]] ir vienāds ar spēku, kas pielikts ķermenim; pārkārtojot šo atvasināto apgalvojumu, tiek iegūts {{Math|'''F''' {{=}} ''m'''''a'''}} vienādojums, kas saistīts ar [[Ņūtona likumi|Ņūtona otro kustības likumu]]. [[Ķīmiskā reakcija|Ķīmiskās reakcijas]] [[Ķīmiskās reakcijas ātrums|reakcijas ātrums]] ir atvasinājums. Operāciju pētīšanā atvasinājumi nosaka visefektīvākos veidus, kā transportēt materiālus un projektēt rūpnīcas.

Funkcijas [[Maksimums un minimums|maksimumu un minimumu]] noteikšanai bieži izmanto atvasinājumus. Vienādojumus, kas ietver atvasinājumus, sauc par [[Diferenciālvienādojums|diferenciālvienādojumiem]], un tiem ir būtiska nozīme dabas parādību aprakstīšanā. Atvasinājumi un to vispārinājumi parādās daudzās matemātikas jomās, piemēram, komplekso skaitļu analīzē, funkcionālajā analīzē, diferenciālģeometrijā, mērījumu teorijā un [[Abstraktā algebra|abstraktajā algebrā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Publikācijas atsauce|last=Berggren|first=J. L.|year=1990|title=Innovation and Tradition in Sharaf al-Din al-Tusi's Muadalat|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-american-oriental-society_april-june-1990_110_2/page/304|journal=Journal of the American Oriental Society|volume=110|issue=2|pages=304–309|doi=10.2307/604533|jstor=604533}}
* {{Grāmatas atsauce|last=J. Edwards|title=Differential Calculus|publisher=MacMillan and Co.|location=London|year=1892|url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.109607|page=[https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.109607/page/n512 1]}}
* [http://personal.psu.edu/ecb5/DiffCalc.pdf Boman, Eugene, and Robert Rogers. ''Differential Calculus: From Practice to Theory''. 2022] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221220181723/http://personal.psu.edu/ecb5/DiffCalc.pdf |date={{dat|2022|12|20||bez}} }}.

{{Matemātika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Matemātika]]</text>
      <sha1>8tc7qcuvf9kfvzwx4a9ynutd1vt7qwn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreass Kaplans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530802</id>
    <revision>
      <id>4483540</id>
      <parentid>3867879</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:35:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4905" sha1="q0dig7mde3ep801i62qvf8qcox1lsa8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Andreass Kaplans
| vārds_orig = ''Andreas Kaplan''
| attēls = Andreas Kaplan Black.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1977
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 5
| dz_vieta = [[Minhene]], [[Vācija]]
|  m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
|tautība = vācu
| nodarbošanās = profesors
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
|bērni = 
| paraksts = 
|paraksts_plat = 
|piezīmes = 
|kategorijas = 
|citas daļas = 
}}
'''Andreass Kaplans''' ({{val|de|Andreas Kaplan}}; dzimis {{dat|1977|10|5}} [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]]) ir digitālās transformācijas un it īpaši [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[virtuālā realitāte|virtuālās realitātes]] profesors un eksperts,&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce |title=Tales, Myths and Fairytales of Artificial Intelligence: Clarification and Decryption |url=https://cmr.berkeley.edu/2019/07/tales-myths-fairytales/ |journal=California Management Review Insights |date=25 July 2019 |publisher=California Management Review|last1=Haenlein |first1=Michael |last2=Kaplan |first2=Andreas }}&lt;/ref&gt; kopš 2023. gada [[Kīnes Loģistikas universitāte]]s prezidents.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce |title=Andreas Kaplan new President of Kühne Logistics University |url=https://idw-online.de/de/news810552 |journal=IDW Online |access-date={{dat|2023|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230312071651/https://idw-online.de/de/news810552 }}&lt;/ref&gt; Iepriekš Kaplans ieņēma [[ESCP Business School|ESCP Biznesa skolas]], kas ietilpst [[Parīzes Universitāte|Sorbonnas]] aliansē, rektora amatu.

== Izpētes darbs ==
Kaplans savā pētījumā pievēršas sabiedrības digitālajai transformācijai, jo īpaši attiecībā uz [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]] un [[sociālais medijs|sociālo plašsaziņas līdzekļu]] komunikācijas progresu. [[Stenforda Universitāte|Stenfordas]] izpētes programmā Kaplans ir iekļauts pasaulē pazīstamāko un ietekmīgāko zinātnieku grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6699798/|title= Ioannidis, John P. A.; Baas, Jeroen; Klavans, Richard; Boyack, Kevin W. (2019). &quot;A standardized citation metrics author database annotated for scientific field&quot;. PLOS Biology. 17 (8): e3000384}}&lt;/ref&gt; ''Google Scholar'' Kaplans ir citēts vairāk nekā 40 000 reižu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://scholar.google.com/citations?user=0z4RBCYAAAAJ&amp;hl=de&amp;oi=ao|title=Google Scholar}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Kaplans savu karjeru sāka [[Parīzes Politikas zinātnes institūts|''Sciences Po Paris'']] un ESSEC, bet pēc tam ESCP Eiropas Biznesa skolā ieņēma rektora amatu. Kopš 2023. gada [[Hamburga|Hamburgā]] esošās Kīnes Loģistikas universitātes prezidents. Kaplans ir Eiropas Digitālās konkurētspējas centra dibinātājs un darbojas Kozminska universitātes izglītības konsultantu padomē.&lt;ref&gt;{{ Tīmekļa atsauce |url=https://www.hbsp.harvard.edu/inspiring-minds/professionals-need-to-keep-their-skills-fresh-will-they-turn-to-higher-ed/?ab=top_nav|title=Professionals Need to Keep Their Skills Fresh. Will They Turn to Higher Ed? Harvard Business Publishing}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
Kaplans ir ieguvis habilitētā zinātņu doktora grādu [[Parīzes Universitāte|Sorbonnas universitātē]], kā arī doktora grādu Ķelnes un [[HEC Paris|HEC Parīzes]] universitātē. Viņš ir ieguvis maģistra grādu valsts pārvaldē ([[Nacionālā administrācijas skola|''École Nationale d 'Administration'']]), maģistra grādu biznesa vadībā (''ThePower Business School''), ESCP, Eiropas Biznesa augstskolas maģistra grādu, kā arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes bakalaura grādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://business-cool.com/actualites/actu-ecoles/nouveau-directeur-escp-campus-paris/|title= Nomination : Un nouveau directeur pour les campus parisiens d'ESCP BS}}&lt;/ref&gt;

== Publikācijas ==
* Kaplan, Andreas (2022). Artificial Intelligence, Business and Civilization: Our Fate Made in Machines. United Kingdom: Routledge. ISBN 9781032155319.
* Kaplan, Andreas (2022). Digital Transformation and Disruption of Higher Education. United Kingdom: Cambridge University Press. ISBN 9781108838900.
* Kaplan, Andreas (2021). Higher Education at the Crossroads of Disruption: The University of the 21st Century, Great Debates in Higher Education. United Kingdom: Emerald Publishing. ISBN 9781800715042.
* Kaplan Andreas (October 2015) European business and management. Sage Publications Ltd., London. ISBN 9781473925144

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kaplans, Andreass}}

[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Minhenē dzimušie]]</text>
      <sha1>q0dig7mde3ep801i62qvf8qcox1lsa8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hipertensīvā encefalopātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534399</id>
    <revision>
      <id>4483429</id>
      <parentid>3811597</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:09:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10666" sha1="13w3csypb8sh076twz7v64t1qntz9th" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada februāris}}
{{Infobox medical condition
| name          = Hipertensīvā encefalopātija
| synonym       = 
| image         = 
| alt           = 
| caption       = 
| pronounce     = 
| specialty     = [[Neatliekamā medicīna]], [[Kardioloģija]], [[Neiroloģija]]
| symptoms      = [[Galvassāpes]], [[vemšana]], līdzsvara traucējumi, apjukums
| onset         = Pēkšņi
| duration      = 
| causes        = [[Nieru mazspēja]], ātra asinsspiediena zāļu pārtraukšana, feohromocitoma, monoamīnoksidāzes inhibitora lietošana kopā ar tiramīnu saturošu pārtiku, eklampsija
| risks         = 
| diagnosis     = Asinsspiediens &gt; 200/130 mmHg un encefalopatija&lt;ref name=Gold2011/&gt;
| differential  = [[Urēmiskā encefalopātija]], [[insults]] (išēmisks vai hemorāģisks (asiņošana)), [[hidrocefālija]], [[Kokaīns|kokaīna]] toksicitāte
| prevention    = 
| treatment     = 
| medication    = Labetalols, nātrija nitroprusīds
| prognosis     = 
| frequency     = 
| deaths        = 
}}
'''Hipertensīvā encefalopātija''' ('''HE''') ir vispārēja smadzeņu disfunkcija augsta [[Asinsspiediens|asinsspiediena]] dēļ.&lt;ref name=&quot;Pri2014&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Price RS, Kasner SE|date=2014|title=Hypertension and hypertensive encephalopathy|journal=Handbook of Clinical Neurology|volume=119|pages=161–7|doi=10.1016/B978-0-7020-4086-3.00012-6|isbn=9780702040863|pmid=24365295}}&lt;/ref&gt; [[Simptomi]] var būt galvassāpes, [[vemšana]], līdzsvara traucējumi un apjukums.&lt;ref name=&quot;Gold2011&quot;/&gt; Sākums parasti ir pēkšņs.&lt;ref name=&quot;Gold2011&quot;/&gt; Sarežģījumi var būt krampji, mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroms un asiņošana acs aizmugurē.&lt;ref name=&quot;Gold2011&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Pri2014&quot; /&gt;

Hipertensīvās encefalopātijas gadījumā asinsspiediens parasti ir lielāks par 200/130 mmHg.&lt;ref name=&quot;Gold2011&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Goldman|first=Lee|last2=Schafer|first2=Andrew I.|title=Goldman's Cecil Medicine E-Book|date=2011|publisher=Elsevier Health Sciences|isbn=978-1437736083|page=2326|url=https://books.google.com/books?id=8y7nLY_5PFEC&amp;pg=PA2326}}&lt;/ref&gt; Reizēm tas var rasties pie zemāka asinsspiediena kā 160/100 mmHg.&lt;ref name=&quot;Cam2014&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Cameron|first=Peter|last2=Jelinek|first2=George|last3=Kelly|first3=Anne-Maree|last4=Brown|first4=Anthony F. T.|last5=Little|first5=Mark|title=Textbook of Adult Emergency Medicine E-Book|date=2014|publisher=Elsevier Health Sciences|isbn=9780702054389|page=274|url=https://books.google.com/books?id=gP1sAwAAQBAJ&amp;pg=PA274}}&lt;/ref&gt; Tas var rasties [[Nieres|nieru]] mazspējas gadījumā, tiem, kuri ātri pārtrauc asinsspiediena medikamentus, feohromocitomas gadījumā un cilvēkiem, kuri lieto [[Monoamīnoksidāzes inhibitori|monoamīnoksidāzes inhibitoru]] (MAOI), kuri ēd pārtiku ar tiramīnu.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Lynn|first=D. Joanne|last2=Newton|first2=Herbert B.|last3=Rae-Grant|first3=Alexander|title=The 5-minute Neurology Consult|date=2004|publisher=Lippincott Williams &amp; Wilkins|isbn=9780683307238|page=174|url=https://books.google.com/books?id=fneFeGiBonMC&amp;pg=PA174}}&lt;/ref&gt; Ja tas notiek [[Grūtniecība|grūtniecības]] laikā, to sauc par eklampsiju.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt; Diagnozei ir nepieciešams izslēgt citus iespējamos cēloņus.&lt;ref name=&quot;Gold2011&quot;/&gt;

Šo stāvokli parasti ārstē ar medikamentiem, lai salīdzinoši ātri pazeminātu asinsspiedienu.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Pri2014&quot;/&gt; To var izdarīt ar labetalolu vai nātrija nitroprusīdu, ko ievada vēnā injekcijas veidā.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt; Grūtniecēm var lietot magnija sulfātu.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt; Citas ārstēšanas metodes var ietvert pretkrampju zāles.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt;

Hipertensīvā encefalopātija ir retāk sastopama.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt; Tiek uzskatīts, ka tas notiek biežāk tiem, kuriem nav vieglas piekļuves veselības aprūpei.&lt;ref name=&quot;Ly2004&quot; /&gt; Pirmo reizi šo terminu izmantoja Oppenheimers un Fišbergs 1928. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Johnson|first=Richard J.|last2=Feehally|first2=John|last3=Floege|first3=Jurgen|title=Comprehensive Clinical Nephrology E-Book|date=2014|publisher=Elsevier Health Sciences|isbn=9780323242875|page=439|url=https://books.google.com/books?id=xesLBAAAQBAJ&amp;pg=PA439}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Op1928&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Oppenheimer|first=B. S.|date=December 1979|title=Hypertensive encephalopathy|journal=Archives of Internal Medicine|volume=2|issue=6202|pages=1387–8|doi=10.1001/archinte.1928.00130140126010|pmc=1597139|pmid=519473}}&lt;/ref&gt; To klasificē kā neatliekamu hipertensijas veidu.&lt;ref name=&quot;Cam2014&quot;/&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
Ar hipertensīvu encefalopātiju visbiežāk saskaras jaunieši un pusmūža cilvēki, kuriem ir hipertensija.&lt;ref name=&quot;Dinsdale 1983&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Dinsdale HB|year=1983|title=Hypertensive encephalopathy|url=https://archive.org/details/sim_neurologic-clinics_1983-02_1_1/page/3|journal=Neurologic Clinics|volume=1|issue=1|pages=3–16|doi=10.1016/s0733-8619(18)31167-8|pmid=6687306}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Moyer at al. 1953&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Moyer JH, Miller SI, Tashner AB, Snyder H, Bowman RO|year=1953|title=Malignant hypertension and hypertensive encephalopathy|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-medicine_1953-02_14_2/page/175|journal=The American Journal of Medicine|volume=14|issue=2|pages=175–183|doi=10.1016/0002-9343(53)90017-5|pmid=13016599}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Chester et al. 1978&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Chester EM, Agamanolis DP, Banker BQ, Victor M|date=September 1978|title=Hypertensive encephalopathy: a clinicopathologic study of 20 cases|url=https://archive.org/details/sim_neurology_1978-09_28_9/page/928|journal=Neurology|volume=28|issue=9 Pt 1|pages=928–39|doi=10.1212/wnl.28.9.928|pmid=567764}}&lt;/ref&gt; Kopumā stāvoklis ir reti sastopams pat cilvēkiem ar hipertensiju. Pētījumi liecina, ka no 0,5 līdz 15% cilvēku ar ļaundabīgu hipertensiju attīstās hipertensīva encefalopātija.&lt;ref name=&quot;Clarke and Murphy 1956&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Clarke E, Murphy EA|date=December 1956|title=Neurological manifestations of malignant hypertension|journal=BMJ|volume=2|issue=5005|pages=1319–26|doi=10.1136/bmj.2.5005.1319|pmc=2036170|pmid=13374330}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Ziegler et al. 1965&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hauser|first=Robert A.|last2=Lacey|first2=D. M.|last3=Knight|first3=M. R.|year=1988|title=Hypertensive Encephalopathy|journal=Archives of Neurology|volume=45|issue=10|pages=1078–1083|doi=10.1001/archneur.1988.00520340032007|pmid=3178528}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Healton et al. 1982&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Healton EB, Brust JC, Feinfeld DA, Thomson GE|date=February 1982|title=Hypertensive encephalopathy and the neurologic manifestations of malignant hypertension|url=https://archive.org/details/sim_neurology_1982-02_32_2/page/127|journal=Neurology|volume=32|issue=2|pages=127–32|doi=10.1212/wnl.32.2.127|pmid=7198739}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Perera 1955&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Perera GA|year=1955|title=Hypertensive vascular disease; description and natural history|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-chronic-diseases_1955-01_1_1/page/33|journal=Journal of Chronic Diseases|volume=1|issue=1|pages=33–42|doi=10.1016/0021-9681(55)90019-9|pmid=13233309}}&lt;/ref&gt; Attīstoties hipertensijas noteikšanas un ārstēšanas metodēm, hipertensīvā encefalopātija kļūst arvien retāka. 

ipertensīvās encefalopātijas simptomi parasti sākas 12–48 stundas pēc pēkšņa un ilgstoša [[Asinsspiediens|asinsspiediena]] paaugstināšanās. Pirmā šo simptomu izpausme ir stipras [[galvassāpes]]. Galvassāpes rodas vairāk nekā 75% pacientu.&lt;ref name=&quot;Clarke and Murphy 1956&quot;/&gt; Pacients kļūst nemierīgs. Apziņas izmaiņas var sekot vairākas stundas vēlāk, kas ietver sprieduma un atmiņas traucējumus, apjukumu, miegainību un stuporu. Ja stāvoklis netiek ārstēts, šie neiroloģiskie simptomi var pasliktināties un galu galā pārvērsties [[Koma|komā]]. Citi simptomi var būt paaugstināta uzbudināmība, [[vemšana]], diplopija, krampji, raustīšanās un ekstremitāšu mioklonuss. Redzes izmaiņas (redzes miglošanās, hemivizuāla lauka defekti, [[krāsu aklums]], kortikālais aklums) ir izplatītas. Tās rodas 4 no 11 gadījumiem (Jellinek et al. 1964). Var rasties arī hemiparēze, intracerebrāla asiņošana, [[afāzija]], bet tie ir retāk sastopami. 

== Patoģenēze ==
Hipertensīvo encefalopātiju izraisa asinsspiediena paaugstināšanās. Asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt vairāki apstākļi: akūts nefrīts, eklampsija, hroniskas esenciālās [[Arteriālā hipertensija|hipertensīvās]] krīzes, pēkšņa antihipertensīvās terapijas pārtraukšana. Tāpat hipertensīva encefalopātija var rasties feohromocitomas, Kušinga sindroma, nieru artēriju trombozes gadījumā. 

Smadzeņu asinsrites traucējumi, kas ir hipertensīvās encefalopātijas pamatā, joprojām ir pretrunīgi. Parasti smadzeņu asins plūsmu uztur autoregulācijas mehānisms, kas paplašina arteriolus, reaģējot uz asinsspiediena pazemināšanos, un sašaurina arteriolus, reaģējot uz asinsspiediena paaugstināšanos. Šī autoregulācija pasliktinās, kad hipertensija kļūst pārmērīga. Saskaņā ar ''pārmērīgas regulēšanas'' konceptu, smadzeņu asinsvadi spazmojas, reaģējot uz akūtu hipertensiju, kas izraisa smadzeņu išēmiju un citotoksisku tūsku.&lt;ref name=&quot;Strandgaard and Paulson 1989&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Strandgaard S, Paulson OB|date=June 1989|title=Cerebral blood flow and its pathophysiology in hypertension|journal=American Journal of Hypertension|volume=2|issue=6 Pt 1|pages=486–92|doi=10.1093/ajh/2.6.486|pmid=2757806}}&lt;/ref &gt;&lt;ref name=&quot;Tamaki et al. 1984&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tamaki|first=K.|last2=Sadoshima|first2=S.|last3=Baumbach|first3=G. L.|last4=Iadecola|first4=C.|last5=Reis|first5=D. J.|last6=Heistad|first6=D. D.|year=1984|title=Evidence that disruption of the blood-brain barrier precedes reduction in cerebral blood flow in hypertensive encephalopathy|journal=Hypertension|volume=6|issue=2_pt_2|pages=I75-81|doi=10.1161/01.hyp.6.2_pt_2.i75|pmid=6724673}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar ''autoregulācijas izrāvienu'' koncepciju, smadzeņu arterioli ir spiesti paplašināties, izraisot vazogēnu tūsku.&lt;ref name=&quot;Healton et al. 1982&quot;/&gt;

[[Smadzeņu tūska]] var būt vispārēja vai fokāla. Smadzeņu kambari/vēderiņi ir saspiesti, garozas cirtas saplacinātas. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Cerebrovaskulāras slimības]]</text>
      <sha1>13w3csypb8sh076twz7v64t1qntz9th</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācu Jaungvineja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545541</id>
    <revision>
      <id>4483443</id>
      <parentid>4357331</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11040" sha1="bkmukvom9gnfbx7gsjs5cevzbb490f0" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = ''Deutsch-Neuguinea''
|nosaukums_latv_val     = Vācu Jaungvineja
|sugasvārds             = Vācu Jaungvineja
|
|kontinents             = Okeānija
|reģions                = 
|valsts                 = 
|laikmets               = [[Vācijas Impērijas koloniālā ekspansija Klusajā okeānā]]
|statuss                = [[Vācijas Impērija]]s kolonija
|statusa_teksts         = 
|impērija               = [[Vācijas Impērija]]
|valdības_veids         = Kolonija
|
|gads_sākums            = 1884
|gads_beigas            = 1920
|
|event_start            = Dibināta
|date_start             = {{dat|1884|11|3}}
|event_end              = [[Versaļas līgums]]
|date_end               = {{dat|1919|6|28}}
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Spāņu Ostindija
|flag_p1                = Flag of Spain (1785-1873 and 1875-1931).svg
|s1                     = Dienvidu Klusā okeāna mandātteritorija
|flag_s1                = Flag of Japan (1870–1999).svg
|s2                     = Britu Zālamanu salas
|flag_s2                =  Flag of the Solomon Islands (1906–1947).svg
|s3                     = Nauru mandātteritorija
|flag_s3                = Flag of Australia (converted).svg
|s4                     = Jaungvinejas mandātteritorija
|flag_s4                = Flag of the Territory of New Guinea.svg
|image_flag             = Reichskolonialflagge.svg
|flag                   = Koloniālā biroja dienesta karogs
|flag_type              = Karogs
|
|image_coat             = Wappen Deutsches Reich - Reichsadler 1889.svg
|symbol                 = Vācijas Impērijas ģerbonis
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = German New Guinea (1914; orthographic projection).png
|image_map_caption      = Vācu Jaungvineja pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]]
|
|galvaspilsēta          = [[Finšhāfena]] (1884-1891)&lt;br /&gt;[[Madanga]] (1891-1899)&lt;br /&gt;[[Herbertšūe]] (1899-1910)&lt;br /&gt;[[Simsonhāfene]] (1910-1914)
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = [[Vācu valoda]] (oficiālā), [[Austronēziešu valodas]]
|reliģija               = [[kristietība]]
|nauda                  = [[Vācu Jaungvinejas marka]]
|
|leader1                = [[Vilhelms I Hoencollerns]]
|leader2                = [[Frīdrihs III Hoencollerns]] 
|leader3                = [[Vilhelms II Hoencollerns]]
|leader4                = 
|year_leader1           = 1884-1888
|year_leader2           = 1888
|year_leader3           = 1888-1914
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Vācijas ķeizari|Ķeizars]]
|stat_year1             = 1912
|stat_platība1          = 249500 
|stat_pop1              = 600000
|footnotes              = 
}}
'''Vācu Jaungvineja''' ({{val|de|Deutsch-Neuguinea}}) bija [[Vācijas Impērija]]s [[protektorāts]] (''Schutzgebiet)'', kas sastāvēja no [[Jaungvineja]]s salas ziemeļaustrumu daļas, [[Bismarka arhipelāgs|Bismarka arhipelāga]] salām, daļas [[Zālamana salas|Zālamana salu]], kā arī plašām teritorijām [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]] – [[Karolīnu salas]], [[Marianas salas]] (izņemot [[Guama|Guamu]]), [[Māršala Salas|Māršala salas]] un [[Nauru]]. Cita Vācijas kolonija Okeānijā bija [[Samoa|Vācu Samoa]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Kaiser-Wilhelms-Land-Brockhaus b10 nr0030a hfid 5181872.jpg|thumb|Vācu Jaungvineja ap 1898. gadu]]
1880. gadu sākumā tikai [[Nīderlande]]i bija sava kolonija [[Jaungvinejas sala|Jaungvinejas salā]] (tā aizņēma salas rietumu daļu). Salas austrumu daļa nebija pakļauta nevienai Eiropas varai. [[Vācijas Impērija]], kas tajā laikā nostiprināja savas pozīcijas pasaules arēnā un kurai reģionā bija tirdzniecības intereses, nolēma izmantot radušos situāciju, bet jau 1883. gadā [[Kvīnslenda]]s britu komisārs paziņoja par [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] patronāžu Jaungvinejas salas dienvidaustrumu daļā. Tomēr Lielbritānijas valdība, kas nebija ieinteresēta šīs teritorijas sagrābšanā, neatzina Kvīnslendas komisāra rīcību par likumīgu.

Vācija 1884. gadā nodibināja [[Jaungvinejas kompāniju]], kas nekavējoties nosūtīja uz salu savu aģentu Frīdrihu Finšu, kurš pacēla Vācijas karogu virs Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļas un [[Jaunbritānija]]s.Tas izraisīja plašu neapmierinātību Kvīnslendā, kurā Vācijas Impērijas darbības tika uzskatītas par naidīgām. Tā rezultātā 1885. gada sākumā tika paziņots par Lielbritānijas protektorātu Jaungvinejas ziemeļaustrumu daļai, kuru Vācija nesen bija sagrābusi. Tikai pēc Vācijas spiediena izdarīšanas (piedraudēja Lielbritānijai ar iespēju izvirzīt [[Ēģipte]]s jautājumu) 1885. gada aprīlī tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Vācija ieguva Jaungvinejas ziemeļaustrumu daļu, ko nodēvēja par [[Ķeizara Vilhelma zemi]] un [[Bismarka arhipelāgs|Bismarka arhipelāgu]], bet Lielbritānija — Jaungvinejas dienvidaustrumus.

Jau 19. gadsimta vidū [[Māršala salas|Māršala salās]] parādījās pirmie vācu tirgotāji, un jau 1878. gadā tika parakstīts tirdzniecības līgums ar Jaluitas salas karali. Kādu laiku vēlāk Māršala salas kļuva par daļu no Vācijas Jaungvinejas protektorāta. 1888. gadā [[Nauru]] sala kļuva par kolonijas daļu. Ar pāvesta [[Leons XIII|Leona XIII]] svētību Vācija ieņēma arī [[Marianas salas|Marianas]] un [[Karolīnu salas|Karolīnas]] salas.

=== Pirmais pasaules karš ===

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma [[Austrālija|Austrālijas]] karaspēks 1914. gadā pēc neilgas pretošanās, ko vadīja kapteinis Karls fon Klevics un leitnants Roberts fon Blūmentāls, ieņēma Ķeizara Vilhelma zemi un tuvējās salas, kamēr Japāna okupēja lielāko daļu atlikušos Vācijas īpašumus Klusajā okeānā.

Vienīgā nozīmīgā kauja notika 1914. gada 11. septembrī, kad Austrālijas jūras un militārie ekspedīcijas spēki uzbruka mazjaudas bezvadu stacijai Bita Pakā (netālu no [[Rabaula]]s) [[Jaunbritānija|Jaunbritānijas]] salā, toreizējā Jaunpomerānijā. Austrālieši zaudēja sešus bojāgājušos un četrus ievainotos — pirmos Austrālijas militāros upurus Pirmā pasaules kara laikā. Vācu spēkiem klājās daudz sliktāk, gāja bojā viens vācu virsnieks un 30 vietējie policisti, bet viens vācu virsnieks un desmit vietējie policisti tika ievainoti. 21. septembrī visi vācu spēki kolonijā padevās.

Pēc 1919. gada [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] Vācija zaudēja visus savus koloniālos īpašumus, tostarp Vācu Jaungvineju. 1923. gadā [[Nāciju līga]] piešķīra Austrālijai pilnvarotās tiesības pār [[Nauru]], un Apvienotā Karaliste un Jaunzēlande saņēma līdzpilnvaroto tiesības.&lt;ref&gt;Hudson, WJ (April 1965). &quot;Australia's experience as a mandatory power&quot;. Australian Outlook. 19 (1): 35—46. doi:10.1080/10357716508444191.&lt;/ref&gt; Citas zemes uz dienvidiem no ekvatora kļuva par Nāciju līgas mandātteritoriju Jaungvineju, kas bija Austrālijas administrācijā līdz 1949. gadam (to pārtrauca Japānas okupācija Jaungvinejas kampaņas laikā), kad tā tika apvienota ar Austrālijas Papua teritoriju, lai kļūtu par Austrālijas teritoriju Papua un Jaungvineja, kas galu galā kļuva par mūsdienu valsti [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvineju]]. Salas uz ziemeļiem no ekvatora kļuva par Nāciju līgas Japānas [[Dienvidjūru salu mandātteritorija|Dienvidjūru salu mandātteritoriju]]. Pēc Japānas sakāves [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bijušās Japānas mandāta salas pārvaldīja [[ASV]] kā [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s pārraudzītu [[Klusā okeāna salu aizbildniecības teritorijas|Klusā okeāna salu aizbildniecības teritoriju]].

== Skatīt vēl ==

* [[Vācu Austrumāfrika]]

== Literatūra ==
* Firth, S. G.: ''The New Guinea Company, 1885—1899: A Case of Unprofitable Imperialism''. in: Historical Studies. 1972; 15: 361—377.
* Firth, Stewart G.: ''Arbeiterpolitik in Deutsch-Neuguinea vor 1914''. In: Hütter, Joachim; Meyers, Reinhard; Papenfuss, Dietrich, Editors: ''Tradition und Neubeginn: Internationale Forschungen zur deutschen Geschichte im 20. Jahrhundert''. Köln: Carl Heymanns Verlag KG; 1975: 481—489.
* Noel Gash — June Whittaker: ''A pictorial history of New Guinea'', Jacaranda Press: Milton, Queensland 1975, 312 p., {{ISBN|186273 025 3}}.
* Whittaker, J L; Gash, N. G.; Hookey, J. F.; and Lacey R. J. (eds.) : ''Documents and Readings in New Guinea History: Prehistory to 1889'', Jacaranda Press: Brisbane 1975/1982
* {{publikācijas atsauce|last1=Firth|first1=Stewart|title=German Firms in the Western Pacific Islands|journal=Journal of Pacific History|date=1973|volume=8|issue=1|pages=10–28|doi=10.1080/00223347308572220}}
* Firth, Stewart G.: ''German Firms in the Pacific Islands, 1857— 1914''. In: Moses, John A.; Kennedy, Paul M., Editors. ''Germany in the Pacific and Far East, 1870—1914''. St. Lucia: University of Queensland Press; 1977: 3—25
* {{publikācijas atsauce|last1=Firth|first1=Stewart|title=German New Guinea: The Archival Perspective|url=https://archive.org/details/journal-of-pacific-history_january-april-1985_20_1-2/page/94|journal=Journal of Pacific History|date=1985|volume=20|issue=2|pages=94–103|doi=10.1080/00223348508572510}}
* Firth, Stewart: ''The Germans in New Guinea''. In: May, R. J.; Nelson, Hank, Editors: ''Melanesia: Beyond Diversity''. Canberra: Australian National University, Research School of Pacific Studies; 1982: 151—156.
* {{publikācijas atsauce|last1=Firth|first1=Stewart|title=The Transformation of the Labour Trade in German New Guinea, 1899–1914|journal=Journal of Pacific History|date=1976|volume=11|issue=1|pages=51–65|doi=10.1080/00223347608572290}}
* Firth, Stewart. Labour in German New Guinea. In: Latukefu, Sione, Editor. Papua New Guinea: A Century of Colonial Impact 1884—1984. Port Moresby: The National Research Institute and the University of Papua New Guinea in association with the PNG Centennmial Committee; 1989: 179—202.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20050507092601/http://www.stub.bildarchiv-dkg.uni-frankfurt.de/dfg-projekt/Default.htm Archives of the German Colonial Society] {{val|de}}
* [https://sites.google.com/site/simpsonharbour/deutsch-neuguinea Deutsch-Neuguinea] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150927104825/https://sites.google.com/site/simpsonharbour/deutsch-neuguinea |date=27 September 2015 }}

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās kolonijas]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]</text>
      <sha1>bkmukvom9gnfbx7gsjs5cevzbb490f0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uguns loks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545826</id>
    <revision>
      <id>4483373</id>
      <parentid>3885099</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:30:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1893" sha1="53v1a4i7x4nqnyuswd5pox54sb4ylm5" xml:space="preserve">[[Attēls:Pacific Ring of Fire.svg|thumbnail|upright=1.2|Uguns loks iekrāsots ap Kluso okeānu]]
'''Uguns loks''' ({{val|en|Rim of Fire}}) vai '''Uguns gredzens''' ({{val|en|Ring of Fire}}) ir [[vulkāniskais loks]] apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]. Šajā lokā notiek ap 90%&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://earthquake.usgs.gov/learn/glossary/?termID=150 |title=Ring of Fire |publisher=USGS |date=July 24, 2012 |access-date=June 13, 2013}}&lt;/ref&gt; no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]] un tiek izdalīti 76% no visas pasaules [[seismiskā aktivitāte|seismiskās enerģijas]],&lt;ref name=&quot;Duda1965&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Duda |first1=Seweryn J. |title=Secular seismic energy release in the circum-Pacific belt |url=https://archive.org/details/tectonophysics_1965-11_2_5/page/409 |journal=Tectonophysics |date=November 1965 |volume=2 |issue=5 |pages=409–452 |doi=10.1016/0040-1951(65)90035-1 |bibcode=1965Tectp...2..409D }}&lt;/ref&gt; kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]. Loks ir [[pakavs|pakava]] formā no [[Jaunzēlande]]s uz ziemeļiem gar [[Āzija]]s austrumu piekrasti līdz [[Kamčatka]]i un [[Aļaska]]i, un tad atkal uz dienvidiem gar [[Amerika]]s krastiem. Loka garums ir aptuveni {{nobr|40 000}} kilometri un vidējais platums ir ap 500&amp;nbsp;km.

Uguns loks ir izveidojies [[plātņu tektonika]]s rezultātā, tas izvietojies pa [[Klusā okeāna plātne]]s robežām. Daudzviet ir [[subdukcija]]s zonas, un tajās ir novērojama paaugstināta vulkānu aktivitāte. Uguns loks nav viens vesels ģeoloģisks objekts; zemestrīces un vulkāna izvirdumi notiek neatkarīgi vienam no otra.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ģeoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tektonika]]
[[Kategorija:Klusais okeāns]]</text>
      <sha1>53v1a4i7x4nqnyuswd5pox54sb4ylm5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ko Itakura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548278</id>
    <revision>
      <id>4483519</id>
      <parentid>4480269</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3518" sha1="82s1oyo0ycuvcgsv42mhs95o7h1ct0n" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|27}}
| birth_place = 
| caps1 = 7
| caps2 = 2
| caps3 = 24
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Japāna}} [[Kawasaki Frontale]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Japāna}} [[J. League U-22]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Japāna}} [[Vegalta Sendai]]
| countryofbirth = {{vieta|Japāna|Jokohama}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| height = 188
| image = Ko Itakura (cropped).jpg
| caption = Ko Itakura 2026. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Japāna}} Japānas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Japāna}} Japānas U20
| nationalyears2 = 2015—2017
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2025|08|10|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|08|10|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ko Itakura
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2015
| years3 = 2018
| nationalcaps3 = 24
| nationalcaps4 = 37
| nationalgoals3 = 6
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Japāna}} Japānas U23
| nationalteam4 = {{fb|JAP}}
| nationalyears3 = 2018—2021
| nationalyears4 = 2019—
| years4 = 2019—2022
| caps4 = 0
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen]]
| years5 = 2019—2021
| caps5 = 56
| goals5 = 1
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years6 = 2021—2022
| caps6 = 31
| goals6 = 4
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]]
| caps7 = 75
| years7 = 2022—2025
| goals7 = 6
| clubs8 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}
'''Ko Itakura''' ({{Val|ja|板倉 滉}}, ''Itakura Kō'', dzimis {{Dat|1997|1|27}}) ir [[Japāna|Japānas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Itakura spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Japānas komandas [[Kawasaki Frontale|''Kawasaki Frontale'']] un [[Vegalta Sendai|''Vegalta Sendai'']], Anglijas komandu [[Manchester City FC|''Manchester City'']], Nīderlandes komandu [[FC Groningen|''FC Groningen'']] un Vācijas komandas [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']] un [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]].

[[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlases]] rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Kawasaki Frontale'''

* [[J1 League]]: 2017

'''Vegalta Sendai'''

* [[Emperor's Cup]]: 2018

'''Schalke 04'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Japānas futbolists-aizmetnis}}
{{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
{{DEFAULTSORT:Itakura, Ko}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>82s1oyo0ycuvcgsv42mhs95o7h1ct0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Junja Ito</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548281</id>
    <revision>
      <id>4483515</id>
      <parentid>4480277</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2470" sha1="0tkcbz3cdc2wq867y1olub7tm8ksv7k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|3|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 30
| caps2 = 101
| caps3 = 42
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Japāna}} [[Ventforet Kofu]]
| clubs2 = {{flaga|Japāna}} [[Kashiwa Reysol]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| countryofbirth = {{vieta|Japāna|Jokosuka}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| goals1 = 4
| goals2 = 19
| goals3 = 8
| height = 176
| image = Ito asse sr 2425.png
| caption = Junja Ito 2025. gadā
| nationalgoals1 = 14
| nationalteam1 = {{fb|JAP}}
| nationalyears1 = 2017—
| nationalcaps1 = 62
| pcupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|04|17|SK|bez}}
| name = 
| playername = Junja Ito
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2015
| years2 = 2016—2020
| years3 = 2019—2020
| years4 = 2020—2022
| caps4 = 78
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| goals4 = 19
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| years5 = 2022—
| caps5 = 92
| goals5 = 13
}}'''Junja Ito''' ({{Val|ja|伊東 純也}}, ''Itō Jun'ya'', dzimis {{Dat|1993|3|9}}) ir [[Japāna|Japānas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Ito spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Stade de Reims|''Reims'']].

Iepriekš Ito ir spēlējis Japānas komandās [[Ventforet Kofu|''Ventforet Kofu'']] un [[Kashiwa Reysol|''Kashiwa Reysol'']], kā arī Beļģijas komandā [[KRC Genk|''Genk'']].

[[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlases]] rindās debitējis 2017. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 2018—19
* [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 2020—21
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Japānas futbolists-aizmetnis}}
{{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Japānas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Ito, Junja}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0tkcbz3cdc2wq867y1olub7tm8ksv7k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mateo Mesīna-Denāro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551375</id>
    <revision>
      <id>4483548</id>
      <parentid>4200309</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:25:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Foto_segnaletica_di_Matteo_Messina_Denaro_(2023).jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 9 June 2026).</comment>
      <origin>4483548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3823" sha1="esibog738jfye2f3n7wyho1ooru66nx" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada oktobris}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Mateo Mesīna-Denāro
| vārds_orig = ''Matteu Missina Dinaru''
| attēls =|180px
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1962
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 26
| dz_vieta = {{vieta|Itālija|Sicīlija|Kastelvetrano}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2023
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 25
| m_vieta = {{vieta|Itālija|Abruco|L'Akvila}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{ITA}}
| tautība = [[itāļi|itālis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| nodarbošanās = [[mafija]]s boss
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Mateo Mesīna-Denāro''' ({{val|it|Matteo Messina Denaro}}; dzimis {{dat|1962|04|26}}, miris {{dat|2023|09|25}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7861809/italija-miris-nesen-notvertais-cosa-nostra-mafijas-boss|title=Itālijā miris nesen notvertais &quot;Cosa Nostra&quot; mafijas boss}}&lt;/ref&gt;), pazīstams arī kā '''''Diaboliks''''' (tēls itāļu [[komikss|komiksos]]) bija [[Sicīlija]]s [[mafiozs]]. Pēc [[Bernardo Provencāno]] aresta 2006. gada 11. aprīlī viņš kļuva par vienu no jaunajiem mafijas grupējuma ''[[Cosa Nostra]]'' vadītājiem.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20111211234616/http://www.utro.ru/articles/2006/04/26/543900.shtml&lt;/ref&gt;

Mesīna-Denāro kļuva pazīstams visā valstī 2001. gada 12. aprīlī, kad žurnāls ''[[L'Espresso]]'' viņa attēlu publicēja uz izdevuma vāka ar virsrakstu: ''Ecco il nuovo capo della Mafia'' (&quot;Šeit ir jaunais mafijas boss&quot;).

Mesīna-Denāro 1993. gadā iekļuva visvairāk meklēto personu sarakstā; saskaņā ar ''[[Forbes]]'' datiem 2010. gadā viņš bija viens no desmit meklētākajiem un ietekmīgākajiem pasaules noziedzniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2010/05/13/bin-laden-joaquin-guzman-dawood-ibrahim-business-world-most-wanted_slide_6.html|title=In Pictures: The World's 10 Most Wanted Fugitives - Matteo Messina De…|date=2012. gada 31. jūl.|website=archive.ph|access-date={{dat|2023|09|25||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|31||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120731140000/http://www.forbes.com/2010/05/13/bin-laden-joaquin-guzman-dawood-ibrahim-business-world-most-wanted_slide_6.html}}&lt;/ref&gt; Līdz ar Bernardo Provencāno nāvi 2016. gadā un [[Salvatores Rīno]] nāvi 2017. gadā, Mesīna-Denāro tika uzskatīts par neapšaubāmu visu &quot;mafijas bosu bosu&quot;.

Pēc 30 bēguļošanas gadiem viņš tika arestēts 2023. gada 16. janvārī netālu no privātās klīnikas Sicīlijas galvaspilsētā [[Palermo]], kur viņam tika veikta [[ķīmijterapija]]. Mesīna-Denaro nomira cietuma slimnīcā 2023. gada 25. septembrī 61 gada vecumā, kad pēc [[zarnu vēzis|zarnu vēža]] ārstēšanas viņš bija nonācis neatgriezeniskā [[koma|komā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110906053428/http://www.liberainformazione.org/news.php?newsid=5506 Il &quot;papa&quot; della nuova mafia], by Rino Giacalone, ''Libera Informazione'', 3 December 2008
* [https://archive.today/20120731140000/http://www.forbes.com/2010/05/13/bin-laden-joaquin-guzman-dawood-ibrahim-business-world-most-wanted_slide_6.html The World's 10 Most Wanted Fugitives], ''Forbes''
* [http://www.almanaccodeimisteri.info/mafia2001.htm Ecco il nuovo capo della mafia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191006064742/http://www.almanaccodeimisteri.info/mafia2001.htm |date=6 October 2019 }}, di [[Peter Gomez (writer)|Peter Gomez]] e Marco Lillo, ''L'Espresso'', 12 April 2001.


{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Itālijas noziedznieki]]
[[Kategorija:Slepkavas]]</text>
      <sha1>esibog738jfye2f3n7wyho1ooru66nx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dekolonizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552081</id>
    <revision>
      <id>4483542</id>
      <parentid>4479142</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:52:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pārlieku šaura un ideoloģiski angažēta dekolonizācijas definīcija, kas piedevām neiet kopā ar sadaļiņu &quot;Dekolonizācija pēcpadomju telpā&quot;, jo sanāk, ka Eiropa pati sevi kolonizēja un tad dekolonizēja.</comment>
      <origin>4483542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2338" sha1="spzn7lwcwox360e3cubs9osvl6xoaw2" xml:space="preserve">'''Dekolonizācija''' ir [[Koloniālisms|koloniālisma]] likvidēšana, kas ietver [[Kolonija|koloniju]] ([[Domīnija|domīniju]], [[Protektorāts|protektorātu]] un mandātteritoriju) politisku, juridisku un administratīvu atdalīšanos no koloniālajām [[metropole (impērija)|metropolēm]] un [[suverēna valsts|suverēnu valstu]] izveidošanos.

Pēc koloniālās valdīšanas atcelšanas koloniālo īpašumu robežas kļuva par jauno valstu robežām, bieži vien neņemot vērā to [[Etniskā grupa|etniskās]] īpatnības. Tas kļuva par vienu no iemesliem regulāriem etniskajiem konfliktiem. [[Nacionāla valsts|Nacionālo valstu]] veidošanos Āfrikā un Āzijā pavadīja gandrīz vispārēja [[Autoritārisms|autoritāru]] politiskās pārvaldes formu ieviešana, personiskās un etniski reliģiskās saites kļuva par galvenajām reālās politiskās vadības metodēm, uzplauka [[korupcija]]. Bijušās metropoles neatteicās no ietekmes uz savām bijušajām kolonijām. Jau 20. gadsimta 50. gados parādījās termins &quot;[[neokoloniālisms]]&quot;, kas apzīmē vienas suverēnas valsts slepenas pakļaušanas mehānismus citai, attīstītākai valstij. Tā 20. gadsimta 60. gados [[Francija]] sāka īstenot tā saukto &quot;sadarbības politiku&quot; savās bijušajās kolonijās, kas skāra militāro, finanšu un kultūras jomu. Ja agrāk [[eiropieši]] emigrēja uz kolonijām, tad tagad migrācija notiek pretējā virzienā.

== Dekolonizācija pēcpadomju telpā ==
2023. gada aprīlī [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] parakstīja likumu par vietvārdu &quot;dekolonizāciju&quot;, kas aizliedz ar [[Krievija|Krieviju]] saistītus vietvārdus. Aizliegti ne tikai jauni nosaukumi, bet noteikts mainīt arī vecos nosaukumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/zelenskiy-podpisal-zakon-o-dekolonizacii-geograficheskih-nazvaniy-12228552.html|title=Зеленский подписал закон о деколонизации топонимов: улицы Суворова под запретом|website=www.unian.net|access-date=2023-10-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Koloniālisms]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>spzn7lwcwox360e3cubs9osvl6xoaw2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483550</id>
      <parentid>4483542</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T01:26:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Lai tik nepieminētu pamatnozīmi - vecās Eiropas izdarības.</comment>
      <origin>4483550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2388" sha1="dd2gcw9fjbolvpy1jbwyxknogcgrqe4" xml:space="preserve">'''Dekolonizācija''' ir [[Koloniālisms|koloniālisma]] likvidēšana, kas ietver [[Kolonija|koloniju]] ([[Domīnija|domīniju]], [[Protektorāts|protektorātu]] un mandātteritoriju) politisku, juridisku un administratīvu atdalīšanos no koloniālajām [[metropole (impērija)|metropolēm]] un [[suverēna valsts|suverēnu valstu]] izveidošanos.

== 20. gadsimta vidus masveida dekolonizācija ==
Pēc koloniālās valdīšanas atcelšanas koloniālo īpašumu robežas kļuva par jauno valstu robežām, bieži vien neņemot vērā to [[Etniskā grupa|etniskās]] īpatnības. Tas kļuva par vienu no iemesliem regulāriem etniskajiem konfliktiem. [[Nacionāla valsts|Nacionālo valstu]] veidošanos Āfrikā un Āzijā pavadīja gandrīz vispārēja [[Autoritārisms|autoritāru]] politiskās pārvaldes formu ieviešana, personiskās un etniski reliģiskās saites kļuva par galvenajām reālās politiskās vadības metodēm, uzplauka [[korupcija]]. Bijušās metropoles neatteicās no ietekmes uz savām bijušajām kolonijām. Jau 20. gadsimta 50. gados parādījās termins &quot;[[neokoloniālisms]]&quot;, kas apzīmē vienas suverēnas valsts slepenas pakļaušanas mehānismus citai, attīstītākai valstij. Tā 20. gadsimta 60. gados [[Francija]] sāka īstenot tā saukto &quot;sadarbības politiku&quot; savās bijušajās kolonijās, kas skāra militāro, finanšu un kultūras jomu. Ja agrāk [[eiropieši]] emigrēja uz kolonijām, tad tagad migrācija notiek pretējā virzienā.

== Dekolonizācija pēcpadomju telpā ==
2023. gada aprīlī [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] parakstīja likumu par vietvārdu &quot;dekolonizāciju&quot;, kas aizliedz ar [[Krievija|Krieviju]] saistītus vietvārdus. Aizliegti ne tikai jauni nosaukumi, bet noteikts mainīt arī vecos nosaukumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/zelenskiy-podpisal-zakon-o-dekolonizacii-geograficheskih-nazvaniy-12228552.html|title=Зеленский подписал закон о деколонизации топонимов: улицы Суворова под запретом|website=www.unian.net|access-date=2023-10-03|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Koloniālisms]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>dd2gcw9fjbolvpy1jbwyxknogcgrqe4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalcija fosfāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553890</id>
    <revision>
      <id>4483412</id>
      <parentid>4191934</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:58:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16005" sha1="rs2pyrasw923fkvxcpgw7j6isqn5sfg" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Ca3(PO4)2 from crystallography.jpg|260px]]&lt;br /&gt;Kalcija fosfāta kristālrežģis&lt;br /&gt;[[Attēls:Tricalcium phosphate.svg|200px]]&lt;br /&gt;Kalcija fosfāta struktūrformula
|           CAS numurs = 7758-87-4
|      ķīmiskā formula = Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 310,18
|              blīvums = 3140
|  kušanas temperatūra = 1670&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = 
| šķīdība ūdenī        = praktiski nešķīst
}}

'''Kalcija fosfāts''' ir [[Kalcijs|kalcija]] un [[fosforskābe]]s sāls ar ķīmisko formulu Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;. Tas arī zināms, kā tribāziskais kalcija fosfāts un kaļķu kaulu fosfāts. Tā ir balta, mazšķīstoša viela. Lielākā daļa komerciālo &quot;trikalcija fosfāta&quot; paraugu faktiski ir hidroksiapatīts.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=El Moussaoui |first1=Youssef |last2=Terrisse |first2=Hélène |last3=Quillard |first3=Sophie |last4=Ropers |first4=Marie-Hélène |last5=Humbert |first5=Bernard |date=January 2023 |title=The True Nature of Tricalcium Phosphate Used as Food Additive (E341(iii)) |journal=Nanomaterials |language=en |volume=13 |issue=12 |page=1823 |doi=10.3390/nano13121823 |pmid=37368253 |pmc=10303396 |issn=2079-4991 |doi-access=free }}&lt;/ref&gt;

Tas eksistē trijās kristāliskajās polimorfajās formās α, α′, un β. α un α′ ir stabilas augstā [[Temperatūra|temperatūrā]].

== Nomenklatūra ==

Kalcija fosfāts attiecas uz daudziem materiāliem, kas sastāv no kalcija joniem (Ca&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;) kopā ar [[ortofosfāti|ortofosfāta]] (PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;3-&lt;/sup&gt;), [[metafosfāti|metafosfāta]] vai [[pirofosfāti|pirofosfāta]] (P&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;4-&lt;/sup&gt;) un reizēm ar oksīda un [[hidroksīdi|hidroksīda]] joniem. Jo īpaši parastajam [[Minerāls|minerālu]] apatītam ir formula Ca&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;''X'', kur ''X'' ir [[Fluorīdi|F]], [[Hlorīdi|Cl]], OH vai maisījums, tas pārsvarā ir [[hidroksiapatīts]], ja papildu jons galvenokārt ir hidroksīds. Liela daļa tirgū esošā kalcija fosfāta faktiski ir pulverveida hidroksiapatīts.

== Sagatavošana ==

Kalcija fosfātu ražo komerciāli, apstrādājot [[hidroksiapatīts|hidroksiapatītu]] ar [[fosforskābe|fosforskābi]] un [[dzēstie kaļķi|dzēstiem kaļķiem]].

To nevar nogulsnēt tieši no ūdens šķīduma. Parasti tiek izmantotas dubultās sadalīšanās reakcijas, kas ietver šķīstošos fosfātu un kalcija sāļus, piemēram (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;HPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; + Ca(NO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, tiek veiktas kontrolētos pH apstākļos.&lt;ref name=&quot;Destainville&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Synthesis, characterization and thermal behavior of apatitic tricalcium phosphate |author=Destainville, A. |author2=Champion, E. |author3=Bernache-Assollant, D. |author4=Laborde, E.  |doi=10.1016/S0254-0584(02)00466-2 |date=2003 |volume=80 |issue=1 |pages=269–277 |journal=Materials Chemistry and Physics }}&lt;/ref&gt; Nogulsnes būs vai nu amorfs kalcija fosfāts vai kalcija deficīts hidroksiapatīts Ca&lt;sub&gt;9&lt;/sub&gt;(HPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;(OH).&lt;ref name=&quot;Destainville&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Bioactive&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Rey, C. |last2=Combes, C. |last3=Drouet, C.|last4=Grossin, D.|year= 2011 |chapter= 1.111 – Bioactive Ceramics: Physical Chemistry |editor1-last=Ducheyne  |editor1-first=Paul  |title=Comprehensive Biomaterials |volume=1 |publisher=Elsevier |publication-date=2011 |pages=187–281 |doi=10.1016/B978-0-08-055294-1.00178-1 |isbn=978-0-08-055294-1 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name =&quot;Dorozhkin2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title= Amorphous calcium (ortho)phosphates |author=Dorozhkin, Sergey V. |doi=10.1016/j.actbio.2010.06.031 |pmid= 20609395 |date=December 2012|volume=6|issue=12|pages= 4457–4475 |journal=Acta Biomaterialia }}&lt;/ref&gt; Kristālisko kalcija fosfātu var iegūt kalcinējot nogulsnes. Parasti veidojas β-Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, lai iegūtu α-Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2,&lt;/sub&gt; nepieciešama augstāka temperatūra.

Alternatīva mitrajai procedūrai ir [[kalcija pirofosfāts|kalcija pirofosfāta]] un [[kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]] karsēšana:&lt;ref name=&quot;Bioactive&quot;/&gt;

CaCO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; + Ca&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;P&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt;  →   Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

== β-, α- un α′- Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; polimorfo formu struktūra ==

Kalcija fosfātam ir 3 polimorfās formas, romboedriskā β forma (parādīta iepriekš) un divas augstas temperatūras formas, monoklīniska α un sešstūra α′. β formas kristalogrāfiskais blīvums ir 3,066 g/cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, kamēr augstas temperatūras formas ir mazāk blīvas, α formai blīvums ir 2,866 g/cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un α′ - 2,702 g/cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; un visām formām ir sarežģītas struktūras, kas sastāv no tetraedriskiem fosfātu centriem, kas caur skābekli ir saistīti ar kalcija joniem.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=Crystal structure analysis of β-tricalcium phosphate Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; by neutron powder diffraction|url=https://archive.org/details/journal-of-solid-state-chemistry_2003-11_175_2/page/272|author1=Yashima, M.|author2=Sakai, A.|author3=Kamiyama, T.|author4=Hoshikawa, A.|journal=RNAl of Solid State Chemistry|year=2003|volume=175|issue=2|pages=272–277|doi=10.1016/S0022-4596(03)00279-2|bibcode=2003JSSCh.175..272Y}}&lt;/ref&gt; Augstas temperatūras formām ir divu veidu kolonnas, viena satur tikai kalcija jonus, bet otrā - gan kalcija, gan fosfāta jonus.&lt;ref name=&quot;Carrodeguas2011&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=α-Tricalcium phosphate: Synthesis, properties and biomedical applications |author1=Carrodeguas, R.G. |author2=De Aza, S. |doi=10.1016/j.actbio.2011.06.019 |pmid=21712105 |volume=7 |issue=10 |year=2011 |pages=3536–3546 |journal=Acta Biomaterialia }}&lt;/ref&gt;

Starp β un α formām ir atšķirības ķīmiskajās un bioloģiskajās īpašībās, α forma ir vairāk šķīstoša un bioloģiski noārdāma. Abas formas ir komerciāli pieejamas un tās ir preparātos, kurus izmanto [[Medicīna|medicīnā]] un zobārstniecībā.&lt;ref name=&quot;Carrodeguas2011&quot; /&gt;

== Atrašanās dabā ==

Kalcija fosfāts ir viens no galvenajiem kaulu sadegšanas produktiem ([[kaulu pelni]]). Kalcija fosfātu parasti iegūst arī no neorganiskajiem avotiem, piemēram, minerāliem.&lt;ref&gt;Yacoubou, Jeanne, MS.  [http://www.vrg.org/ingredients/index.php Vegetarian Journal's Guide To Food Ingredients]  &quot;Guide to Food Ingredients&quot;. The Vegetarian Resource Group, n.d. Web. 14 Sept. 2012.&lt;/ref&gt; Kalcija fosfāts dabā ir sastopams vairākās formās, ieskaitot:
* iežos [[Maroka|Marokā]], [[Izraēla|Izraēlā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], un [[Kolas pussala|Kolas pussalā]] ([[Krievija]]) un mazākos daudzumos citās valstīs. Dabiskā forma nav pilnīgi tīra, un daži citi komponenti, piemēram, smiltis un kaļķis var mainīt sastāvu. P&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt; saturs fosfāta iežos ir no 30% līdz 40% no masas.
* skleletā un [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] zobos
* [[piens|pienā]].

== Divfāzu kalcija fosfāts ==

Divfāzu kalcija fosfāts sākotnēji ziņots kā kalcija fosfāts, bet rentgendifrakcijas dati parāda, ka materiāls ir divu fāzu maisījums, hidroksiapatīta un β-kalcija fosfāta.&lt;ref name=&quot;Bioceramicschap17&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Daculsi |first1=G. |last2=Legeros |first2=R. |year=2008 |chapter=17 – Tricalcium phosphate hydroxyapatite biphasic ceramics |editor1-last=Kokubo |editor1-first=Tadashi |title=Bioceramics and their Clinical Applications |publisher=Woodhead Publishing |pages=395–423 |doi=10.1533/9781845694227.2.395 |isbn=978-1-84569-204-9 }}&lt;/ref&gt; Tas ir keramisks.&lt;ref name=&quot;Salinas2013&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Salinas |first1=Antonio J. |last2=Vallet-Regi |first2=Maria |year=2013 |title=Bioactive ceramics: from bone grafts to tissue engineering |journal= RSC Advances |volume=3 |issue=28 |pages=11116–11131 |doi=10.1039/C3RA00166K |bibcode= 2013RSCAd...311116S}}&lt;/ref&gt; Sagatavošana ietver [[saķepināšana|saķepināšanu]], izraisot kalcija deficīta apatīta neatgriezenisku sadalīšanos, ko alternatīvi dēvē nestehiometrisko apatītu vai bāzisko kalcija fosfātu.&lt;ref name=&quot;Elliot&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Elliott |first1=J.C. |year=1994 |chapter=3 – Hydroxyapatite and Nonstoichiometric Apatites |title=Studies in Inorganic Chemistry |volume=18 |publisher=Elsevier |pages=111–189 |doi=10.1016/B978-0-444-81582-8.50008-0 |isbn=978-0-444-81582-8 }}&lt;/ref&gt; Piemēram:&lt;ref name=&quot;ValletRegi2011&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=Synthesis and characterisation of calcium deficient apatite |last1=Vallet-Regí |first1=M. |last2=Rodríguez-Lorenzo |first2=L.M. |doi=10.1016/S0167-2738(97)00213-0 |date=November 1997 |volume=101–103, Part 2 |pages=1279–1285 |journal=Solid State Ionics }}&lt;/ref&gt;

:Ca&lt;sub&gt;10−''δ''&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6−''δ''&lt;/sub&gt;(HPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;''δ''&lt;/sub&gt;(OH)&lt;sub&gt;2−''δ''&lt;/sub&gt; → (1−''δ'') Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(OH)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 3''δ'' Ca&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

β-kalcija fosfāts var saturēt piemaisījumus, piemēram, kalcija pirofosfātu Ca&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;P&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; un apatītu. β-kalcija fosfāts ir bioresorbējams. Bionoārdīšanās process ietver β formas ātrāku izšķīšanu, kam seko hidroksiapatīta kristālu eliminācija. β forma nešķīst ķermeņa šķidrumos fizoloģiskā pH līmeni, izšķīdināšanai nepieciešama šūnu aktivitāte, kas rada skābāku vidi (pH).&lt;ref name=&quot;Bioactive&quot; /&gt;

== Izmantošana ==
=== Pārtikas piedeva ===

Kalcija fosfātu izmanto pulverveida garšvielās, kā [[pretsalipes vielas|pretsalipes līdzekli]], piemēram, lai novērstu galda sāls salipšanu. Tam ir piešķirts Eiropas [[pārtikas piedeva]]s numurs E341.

=== Veselības un skaistumkopšanas produkti ===

Tas ir arī [[bērnu pulveris|bērnu pulverī]], [[antacīdi|antacīdos]] un [[zobu pasta|zobu pastā]]. Zobu pastas, kas satur funkcionalizētu β-kalcija fosfātu, var palīdzēt [[remineralizācija|remineralizēt]] [[zobu emalja|zobu emalju]].&lt;ref name=&quot;pmid33109184&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Hamba H, Nakamura K, Nikaido T, Tagami J, Muramatsu T |title=Remineralization of enamel subsurface lesions using toothpaste containing tricalcium phosphate and fluoride: an in vitro µCT analysis |journal=BMC Oral Health |volume=20 |issue=1 |pages=292 |date=October 2020 |pmid=33109184 |pmc=7590595 |doi=10.1186/s12903-020-01286-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid29988215&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Meyer F, Amaechi BT, Fabritius HO, Enax J |title=Overview of Calcium Phosphates used in Biomimetic Oral Care |journal=The Open Dentistry Journal |volume=12 |pages=406–423 |date=2018 |pmid=29988215 |pmc=5997847 |doi=10.2174/1874210601812010406}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid37622936&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Limeback H, Enax J, Meyer F |title=Improving Oral Health with Fluoride-Free Calcium-Phosphate-Based Biomimetic Toothpastes: An Update of the Clinical Evidence |journal=Biomimetics (Basel, Switzerland) |volume=8 |issue=4 |date=July 2023 |pmid=37622936 |pmc=10452078 |doi=10.3390/biomimetics8040331}}&lt;/ref&gt;

=== Biomedicīna ===

To lieto arī kā [[uztura bagātinātāji|uztura bagātinātāju]] un dabīgi ir sastopams [[govs piens|govs pienā]], lai gan visizplatītākie un lētākie uztura bagātinātāji ir [[kalcija karbonāts]], kurš jālieto kopā ar ēdienu un [[kalcija citrāts]], kuru var lietot bez ēdiena.&lt;ref name=&quot;pmid9077538&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Bonjour JP, Carrie AL, Ferrari S, Clavien H, Slosman D, Theintz G, Rizzoli R |title=Calcium-enriched foods and bone mass growth in prepubertal girls: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial |journal=[[J. Clin. Invest.]] |volume=99 |issue=6 |pages=1287–1294 |date=March 1997 |pmid=9077538 |pmc=507944 |doi=10.1172/JCI119287}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid17507729&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | doi = 10.1177/0115426507022003286 | author = Straub DA | title = Calcium supplementation in clinical practice: a review of forms, doses, and indications | journal = Nutr Clin Pract |volume = 22 | issue = 3 | pages = 286–296 |date=June 2007 | pmid = 17507729 }}&lt;/ref&gt; Ir dažas debates par dažādo kalcija sāļu atšķirīgo biopieejamību.

To var izmantot kā audu aizstājēju kaulu defektu labošanai, ja [[autogēnā kaulu transplantācija]] nav iespējama.&lt;ref name=&quot;pmid19711008&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Paderni S, Terzi S, Amendola L | title = Major bone defect treatment with an osteoconductive bone substitute| journal = Musculoskelet Surg | volume = 93 | issue = 2 | pages = 89–96 |date=September 2009 | pmid = 19711008 | doi = 10.1007/s12306-009-0028-0 | s2cid = 33413039}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid3040949&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Moore DC, Chapman MW, Manske D | title = The evaluation of a biphasic calcium phosphate ceramic for use in grafting long-bone diaphyseal defects | journal = [[Journal of Orthopaedic Research]] | volume = 5 | issue = 3 | pages = 356–365 | year = 1987 | pmid = 3040949 | doi = 10.1002/jor.1100050307 | s2cid = 41579389 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid3541772&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Lange TA, Zerwekh JE, Peek RD, Mooney V, Harrison BH | title = Granular tricalcium phosphate in large cancellous defects | journal = [[Annals of Clinical and Laboratory Science]] | volume = 16 | issue = 6 | pages = 467–472 | year = 1986 | pmid = 3541772 }}&lt;/ref&gt; To var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar bioloģiski noārdāmu, [[resobcija|resorbējamu]] [[polimērs|polimēru]], piemēram, [[poliglikolskābe|poliglikolskābi]].&lt;ref name=&quot;pmid19800045&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Cao H, Kuboyama N | title = A biodegradable porous composite scaffold of PGA/β-TCP for bone tissue engineering | journal = [[Bone (journal)|Bone]] | volume = 46 | issue = 2 | pages = 386–395 |date=September 2009 | pmid = 19800045 | doi = 10.1016/j.bone.2009.09.031 }}&lt;/ref&gt; To var kombinēt ar autologiem materiāliem kaulu transplantācijai.&lt;ref name=&quot;pmid11716011&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Erbe EM, Marx JG, Clineff TD, Bellincampi LD | title = Potential of an ultraporous β-tricalcium phosphate synthetic cancellous bone void filler and bone marrow aspirate composite graft | journal = [[European Spine Journal]] | volume = 10 Suppl. 2 | pages = S141–S146 |date=October 2001 | issue = Suppl 2 | pmid = 11716011 | doi = 10.1007/s005860100287| pmc = 3611552 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid19838344&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |authors=Bansal S, Chauhan V, Sharma S, Maheshwari R, Juyal A, Raghuvanshi S |title=Evaluation of hydroxyapatite and beta-tricalcium phosphate mixed with bone marrow aspirate as a bone graft substitute for posterolateral spinal fusion |journal=Indian Journal of Orthopaedics |volume=43 |issue=3 |pages=234–239 |date=July 2009 |pmid=19838344 |pmc=2762171 |doi=10.4103/0019-5413.49387 }}&lt;/ref&gt;

Porainas β-kalcija fosfāta sastatnes tiek izmantotas kā zālu nesējsistēmas vietējai zāļu ievadīšanai kaulos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last = Kundu | first = B |author2=Lemos A |author3=Soundrapandian C |author4=Sen PS |author5=Datta S |author6=Ferreira JMF |author7= Basu D  | title= Development of porous HAp and β-TCP scaffolds by starch consolidation with foaming method and drug-chitosan bilayered scaffold based drug delivery system | journal = J. Mater. Sci. Mater. Med. | volume = 21 | pages = 2955–2969 | year = 2010 | doi = 10.1007/s10856-010-4127-0 | pmid=20644982 | issue=11| s2cid = 6483779 }}&lt;/ref&gt;

== Atrašanās dabā ==

Kalcija fosfāts dabā ir sastopams minerāla [[tuīts|tuīta]] veidā dažos meteorītos. Tā veidošanas ir saistīta ar triecienmetamorfismu.&lt;ref&gt;[https://www.mindat.org/min-25637.html Tuite]. Mindat.org&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kalcijs]]
[[Kategorija:Fosfāti]]</text>
      <sha1>rs2pyrasw923fkvxcpgw7j6isqn5sfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tans Šendzje</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553997</id>
    <revision>
      <id>4483529</id>
      <parentid>4050080</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3488" sha1="968aetgosy2mr5nrb6dqfed2xk1ta0i" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Tans Šendzje
|     vārds_orig = 唐胜杰&lt;br /&gt;''Tang Shengjie''
|         attēls = 神舟十七号 Shenzhou 17 唐胜杰 Tang Shengjie 20231026.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Tans Šendzje 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 1989. gada decembris
|        dz_gads = 1989
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Dinsjī]], [[Gaņsu]], {{CHN}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{CHN}}
|        tautība = [[haņi|haņs]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = ''[[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]]'' [[kosmonauts]]
| nodarbošanās =
| kos_koplaiks  = 187 d 6 h 32 min
| kos_iesaukums = 2020. gads
| kos_misija    = 1. ''Tiangong'' 6. ekspedīcija
| kos_kuģi      = ''[[Shenzhou 17]]''
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = pulkvežleitnants
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{CHN}}
|       struktūra = [[Gaisa spēki]]
|    nodarbošanās = [[lidotājs]]
|         vienība =
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Tans Šendzje''' ({{zh|s=唐胜杰 |p=Tang Shengjie}}; dzimis 1989. gada decembrī) ir [[Ķīna]]s [[kosmonauts]], Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotājs, pulkvežleitnants. Viņš ir Ķīnas Komunistiskās partijas biedrs un ieguvis bakalaura grādu. Pēc tautības viņš ir [[haņi|haņs]].

Tans Šendzje piedzima [[Dinsjī]], [[Gaņsu]] provincē.
2008. gada septembrī viņš sāka dienestu Tautas Atbrīvošanas armijā. 2013. gada martā Tans iestājās Ķīnas Komunistiskajā partijā. Viņš dienēja Gaisa spēku aviācijā, bija Gaisa spēku Aviācijas korpusa brigādes eskadriļas komandieris, tika novērtēts kā Gaisa spēku pirmās klases pilots.

Pirmo kosmisko lidojumu Tans Šendzje sāka 2023. gada 26. oktobrī, ar kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 17]]'' dodoties 6. ekspedīcijā uz orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. Uz zemes viņš atgriezās 2024. gada 30. aprīlī.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Shenzhou 17]]''
| {{dat|2023|10|26|SK}}
| {{dat|2024|4|30|SK}}
| [[Tans Hunbo]]{{br}}[[Dzjans Sjiņliņs]]
| Operators
| 187 d 6 h 32 min
| ''[[Tiangong]]'' 6. ekspedīcija
|}

Iziešanas atklātā kosmosā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot; v
! width=&quot;8%&quot;|'''Misija'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Slūžu kamera'''
! width=&quot;18%&quot;|'''Kosmonauti''' 
! width=&quot;10%&quot;|'''Sākums''' ([[UTC]])
! width=&quot;10%&quot;|'''Beigas'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ilgums'''
! '''Darbība'''
|-
| ''Tiangong'' 6. ekspedīcija
| ''[[Wentian]]''
| [[Tans Hunbo]]&lt;br /&gt;Tans Šendzje
| {{dat|2023|12|21|SK}} 06:10
| 13:35
| 7 stundas 25 minūtes
| Uz ''[[Tianhe]]'' moduļa kosmonauti veica saules bateriju paneļu labošanas eksperimentu.
|}

&lt;!--
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
}}

--&gt;
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://finance.people.com.cn/n1/2023/1025/c1004-40103137.html ''Shenzhou 17'' kosmonautu apkalpes biogrāfijas] astronaut.ru {{zh ikona}}

[[Kategorija:Ķīnas kosmonauti]]</text>
      <sha1>968aetgosy2mr5nrb6dqfed2xk1ta0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hroma(III) fosfāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555599</id>
    <revision>
      <id>4483462</id>
      <parentid>4177748</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13766" sha1="f20j1d9zoneghgrtjg1f4kfohy06qjx" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada novembris}}
{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:EntryWithCollCode60836.png|260px]]&lt;br /&gt;Hroma fosfāta kristālrežģis
|           CAS numurs = 7789-04-0
|      ķīmiskā formula = CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 146,97
|              blīvums = 4236 &lt;ref name=&quot;Handbook&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Brauer |first=Georg|date=1965|orig-year=1962|title=Handbuch Der Präparativen Anorganischen Chemie|trans-title=Preparatīvās Neorganiskās ķīmijas rokasgrāmata|url=https://books.google.com/books?id=Pef47TK5NfkC|language=de|volume=2|location=Stuttgart; New York, New York|publisher=Ferdinand Enke Verlag; Academic Press, Inc.|page=1341|isbn=978-0-32316129-9|access-date=2014-01-10}}&lt;/ref&gt;
|  kušanas temperatūra = 1907 °C &lt;ref name=&quot;Handbook&quot; /&gt;
| viršanas temperatūra = 2671 °C
| šķīdība ūdenī        = nešķīst
}}
'''Hroma(III) fosfāts''' apraksta neorganiskos savienojumus ar formulu CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·xH&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O, kr x = 0, 4 vai 6. Tie ir krāsaini savienojumi. Bezūdens CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ir zaļš. Heksahidrāts CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O ir violets.

== Sintēze ==
Hroma(III) fosfātu iegūst apstrādājot [[hroma(VI) oksīds|hroma(VI) oksīda]] [[ortofosforskābe|fosforskābes]] šķīdumu ar [[hidrazīns|hidrazīnu]].&lt;ref name=&quot;Handbook&quot; /&gt;

=== Hroma(III) fosfāta heksahidrāts ===
Hroma(III) fosfāta heksahidrātu CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O iegūst reducējot hroma trioksīdu CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; ar [[etanols|etanolu]] ortofosforskābes H&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; klātbūtnē temperatūrās no −24 °C līdz +80 °C.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1=Vasović | first1=Dušanka D. | last2=Stojaković | first2=Djordje R. | title=Preparation and properties of some amorphous chromium(III) phosphates | url=https://archive.org/details/sim_journal-of-non-crystalline-solids_1989-05_109_1/page/129 | journal=Journal of Non-Crystalline Solids | publisher=Elsevier BV | volume=109 | issue=1 | year=1989 | issn=0022-3093 | doi=10.1016/0022-3093(89)90451-1 | pages=129–132| bibcode=1989JNCS..109..129V }}&lt;/ref&gt;

=== Mezopora fāze ===
Želejveida hroma(III) fosfātu iegūst reducējot amonija dihromātu (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;Cr&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt;, izmantojot etanolu, CH&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;COOH un slāpekļskābi HNO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;. Šo procesu veic amonija dihidrogēnfosfāta un urīnvielas klātbūtnē paaugstinātā temperatūrā kur [[tetradeciltrimetilamonija bromīds]] izmanto, kā struktūras virzītāju.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1=Tarafdar | first1=A. | last2=Biswas | first2=Susanta | last3=Pramanik | first3=N.K. | last4=Pramanik | first4=P. | title=Synthesis of mesoporous chromium phosphate through an unconventional sol–gel route | journal=Microporous and Mesoporous Materials | publisher=Elsevier BV | volume=89 | issue=1–3 | year=2006 | issn=1387-1811 | doi=10.1016/j.micromeso.2005.10.027 | pages=204–208}}&lt;/ref&gt;

=== Plēves ===
Teksturētā hroma(III) fosfāta sagatavošanu veic sajaucot ekvimolārus hroma(III) nitrāta un diamonija fosfāta šķīdumus traukā, kas ievietots noslēgtā kamerā, zemā temperatūrā amonjakam, katalizatora klātbūtnē, difundējot šķīdumā ar nemainīgu ātrumu. Pēc 24 stundām iegūtā purpursarkanā plēve izaug no šķidruma hidrolīzes un polikondensācijas ceļā, kas notiek reakcijas vidē pie gaisa/šķidruma un plēves/šķidruma robežas. [[Virsmas spraigums]] padara plēvi kompaktu, ļaujot to ar mikroskopa priekšmetstikliņu pacelt to no šķīduma virsmas. Pēc iegūšanas šķīdumu mazgā ar dejonizētu ūdeni un etanolu, un pēc tam žāvē vakuumā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1=Gomm | first1=John R. | last2=Schwenzer | first2=Birgit | last3=Morse | first3=Daniel E. | title=Textured films of chromium phosphate synthesized by low-temperature vapor diffusion catalysis | journal=Solid State Sciences | publisher=Elsevier BV | volume=9 | issue=5 | year=2007 | issn=1293-2558 | doi=10.1016/j.solidstatesciences.2007.03.012 | pages=429–431| bibcode=2007SSSci...9..429G }}&lt;/ref&gt;

=== Amorfā fāze ===
Bezūdens hroma(III) fosfāta pagatavošanas sākas, sasmalcinot maisījumu, kurā ir 75 mol% [[hroma(III) oksīds|hroma(III) oksīda]] Cr&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; un 25 mol% tīra amonija hidrogēnfosfāta (NH&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;HPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;. Šo maisījumu saspiež granulās un karsē zem gaisa spiediena 400 °C 24 stundas, lai atdalītu [[Amonjaks|amonjaku]] un ūdeni. Pēc tam notiek karsēšanas secība 450 °C (24 stundas), 700 °C (3⋅24 h), 800 °C (24 stundas) un 850 °C (2⋅24 stundas). Pēc tam granulu maisījumu atdzesē.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Bosacka | first1 = M. | last2 = Jakubus | first2 = P. | last3 = Rychowska-Himmel | first3 = I. | year = 2007 | title = Obtaining Of Chromium(III) Phosphates(V) In The Solid-State And Their Thermal Stability | journal = [[Journal of Thermal Analysis and Calorimetry]] | volume = 88 | issue = 1| pages = 133–137 | doi=10.1007/s10973-006-8050-z | issn=1388-6150| s2cid = 98435405 }}&lt;/ref&gt;

== Fizikālās īpašības ==

=== Kristāliskā struktūra ===
Hroma(III) fosfāts var eksistēt 2 izomorfās formās. Tās β-izoforma ir ortorombiska ar Cmcm telpas grupu (a = 0,5165, b = 0,7750, c = 0,6131 nm). Struktūra sastāv no bezgalīgām CrO&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; oktaedru ķēdēm, kas iet paralēli c asīm un ir savienotas ar PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedriem. Virs 1175 °C β-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; pārvēršas α-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;. α-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ir arī ortorombisks ar lmma telpas grupu (a = 1,0380, b = 1,2845, c = 0,6278 nm). Struktūra sastāv no bezgalīga saistītu daudzskaldņu tīkla ar CrO&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; oktaedru un PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedru, kam ir kopīga mala. Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; vieta veido malu-kopīgus Cr(2)/Cr(2') pārus un dala divus stūrus ar četriem Cr(1) oktaedriem.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | last1=Attfield | first1=J. Paul | last2=Battle | first2=Peter D. | last3=Cheetham | first3=Anthony K. | last4=Johnson | first4=David C. | title=Magnetic structures and properties of .alpha.-chromium phosphate and .alpha.-chromium arsenate | journal=Inorganic Chemistry | publisher=American Chemical Society (ACS) | volume=28 | issue=7 | year=1989 | issn=0020-1669 | doi=10.1021/ic00306a004 | pages=1207–1213}}&lt;/ref&gt;

=== Magnētiskās īpašības ===
β-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; magnētiskās īpašības ir rezultāts katjonu-katjonu attālumiem gar oktaedriskajām ķēdēm, kas izraisa spēcīgu tiešas apmaiņas mijiedarbību un pat metāla-metāla saites. [[Neitrons|Neitronu]] difrakcijas pētījumi atklāj, ka spirālveida momenti β-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ir kolineāri un antiferomagnētiski savienoti gar ķēdēm 001 plaknēs zemā temperatūrā (5 K, µeff = 2,55 µB).&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Difrakcijas pētījuma novērojumi liecina, ka zemā temperatūrā (2 K), α-CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; oktaedra CrO&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; vienības veido bezgalīgu trīsdimensiju tīklu, kas, domājams nodrošina spēcīgas Cr-O-Cr magnētiskās superapmaiņas saites ar apmaiņas ceļu caur fosfātu grupu. Šīs saites piešķir struktūrai tās antiferomagnētisko raksturlielumu (Ɵ = -35,1 K, µeff = 3,50 µB), kā rezultātā rodas antiparalēli magnētiskie spini plaknē, kas ir perpendikulāri oktaedriskajām CrO&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; ķēdēm.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1=Attfield | first1=J. Paul | last2=Battle | first2=Peter D. | last3=Cheetham | first3=Anthony K. | title=The spiral magnetic structure of β-chromium(III) orthophosphate (β-CrPO4) | url=https://archive.org/details/journal-of-solid-state-chemistry_1985-05_57_3/page/357 | journal=Journal of Solid State Chemistry | publisher=Elsevier BV | volume=57 | issue=3 | year=1985 | issn=0022-4596 | doi=10.1016/0022-4596(85)90199-9 | pages=357–361| bibcode=1985JSSCh..57..357A }}&lt;/ref&gt;

== Ķīmiskās īpašības ==

=== Jonu apmaiņa ===
Augstā temperatūrā un pH attiecīgi 283-383 K un pH 4-7, līdzsvarotā KOH/HCl šķīdumā, nešķīstošais CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; un katjonu ūdens šķīdums rada sorbcijas reakciju. Pētījumi atklāj, ka CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; katalizē divvērtīgo katjonu adsorbciju uz tās amorfās virsmas, izmantojot katjonu apmaiņas mehānismu. Mehānisms liecina, ka H&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; joni tiek atbrīvoti no cietās fāzes uz ūdens fāzi, kad katjoni hidrolizējas un adsorbējas uz katalizatora virsmas. Tādējādi, reakcijas pH samazināšanās tiek izmantota, kā tiešs adsorbcijas ātruma rādītājs reakcijā:

nP-OH + M&lt;sup&gt;z+&lt;/sup&gt; ⇔ (P-O) n Mz-n + nH&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;, kur P-O = cietā fāze

Kurbatova vienādojuma grafiks tiek izmantots, lai saistītu H&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; jonu izdalīšanos ar reakcijas līdzsvara konstanti:

Log Kd = log Kex + npHeq

kur Kd (log-1) ir sadalījuma koeficients, un n ir taisnes slīpums, kas parāda apmaiņas reakcijas H&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;/Mz&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; stehiometriju. Līdzīgos apstākļos CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; selektivitāte uz katjoniem seko secībai: Pb&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt; &gt; Cu&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt; &gt; Ni&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt; ≅ Cd&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt;. Temperatūras un pH paaugstināšana uzlabo jonu apmaiņas reakciju.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Mustafa | first1 = S. | last2 = Murtaza | first2 = S. | last3 = Naeem | first3 = A. | last4 = Farina | first4 = K. | year = 2010 | title = Ion Exchange Sorption Of Pb&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt; Ions On CrPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; | journal = [[Environmental Technology]] | volume = 26 | issue = 4| pages = 353–359 | doi = 10.1080/09593332608618544 | pmid = 15906486 | s2cid = 30688737 }}&lt;/ref&gt;

Hroma(III) fosfātu izmanto arī, lai katalizētu katjonu apmaiņas sorbcijas reakcijas. Šo katalīzi plaši izmanto metālu toksicitātes samazināšanai vides attīrīšanas procesos. To izmanto, lai samazinātu svina koncentrāciju ūdens vidē un dzeramajā ūdenī.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;

== Izmantošana ==

=== Pretkorozijas pārklājumi ===
Krāsas, kas satur hroma(III) fosfātu, tiek izmantotas kā korozijizturīgs pārklājums metāliem. Krāsas sastāv no skābā hroma(III) fosfāta ūdens šķīduma, kas pārvēršas par konsekventu plēvi, kad tas tiek uzklāts [[metāli]]em, ko plaši izmanto ražošanā un citos procesos, tādos kā, [[cinks|cinka]], cinka sakausējuma, [[alumīnijs|alumīnija]] un alumīnija sakausējuma substrātos. Uzklāšanas metodes ietver galvanizāciju, iegremdēšanu šķīdumā vai izsmidzināšanu uz pamatnes virsmas.&lt;ref&gt;{{patenta atsauce |inventor-last1=Ludwig |inventor-first1=R. |inventor-last2=Recker |inventor-first2=A. |title=Chromium(VI)-free, aqueous acidic Chromium(III) conversion solutions |country=US |status=patent|number=20070243397 |pubdate=2007 |assign=Columbia Chemical Corporation, Ohio}}&lt;/ref&gt;

=== Katalizators ===
Hroma(III) fosfātam ir vairāki pielietojumi polimēru industrijā. Kombinētais hroma(III) alumīnija fosfāts tiek plaši izmantots, kā katalizators aromātisko ogļūdeņražu alkilēšanā izmantojot [[spirti|spirtus]], tādus, kā [[metanols]] toluola metilēšanā. Spirts tiek dehidratēts ēterī, savukārt alkil-aizvietoto produktu var izmantot, kā starpproduktu sintētisko šķiedru, piemēram, polietilēntereftalāta ražošanā.&lt;ref&gt;{{patenta atsauce |inventor-last1=Johnson |inventor-first1=M.M. |inventor-last2=Nowack |inventor-first2=G.P. |title=Chromium phosphate as an alkylation catalyst |country=US |status=patent |number=4543436 |pubdate=September 24, 1985}}&lt;/ref&gt;

=== Polimērs ===
Iepriekšēja apstrāde ar hroma(III) fosfāta silikātu tiek izmantota, kā laminēta struktūra, lai slāpētu vibrāciju un troksni motoros.&lt;ref&gt;{{patenta atsauce |inventor-last1=Swanson |inventor-first1=R. |inventor-last2=Hufnagel |inventor-first2=A. |title=Laminated Viscoelastic Damping Structure and Method of making the same |country=US |status=patent |number=20090252989 |pubdate=October 8, 2009}}&lt;/ref&gt;

== Toksicitāte ==
Lai gan hroma(III) fosfāts ūdenī praktiski nešķīst, pārmērīga iedarbība uz savienojuma no vides, rūpnieciskā vidē un metāla nobrāzumi uz metāla implantiem var radīt kaitīgas sekas. Hroma(III) fosfāta toksicitāte atkarīga no iedarbības ilguma, tā koncentrācijas, iekļūšanas veidiem un Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; jonu izdalīšanās no hroma(III) fosfāta. Makrofāgu šūnas organismā, kas pakļautas hroma(III) fosfātam, absorbē vai fagocitizē savienojumu savā endosomālajā un lizosomālajā vidē, kas ir skāba. Tas katalizē proteolītisko reakciju, radot no devas atkarīgu Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; jonu izdalīšanos izdalīšanos ietekmētajās šūnās. Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; joniem ir toksiska ietekme uz citozola un mitohondrija proteīniem, oksidatīvi izmainot to ķīmiskās īpašības, tādējādi liedzot to funkciju veikšanu. Proteīni ar augstu metālu afinitāti, tādi kā enolāze, katalāzes enzīmi un hemoglobīns, feritīna molekulārie transportētāji tiek ietekmēti. Tas galu galā var izraisīt nefrotoksicitāti, reproduktīvo un attīstības intoksikāciju, audu bojājumu, nekrozes un iekaisuma dēļ.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Scharf | first1 = B. | last2 = Clement | first2 = C.C. | last3 = Zolla | first3 = V. | last4 = Perino | first4 = G. | last5 = Yan | first5 = B. | last6 = Elci | first6 = S.G. | last7 = Purdue | first7 = E. | last8 = Goldring | first8 = S. | last9 = Macaluso | first9 = F. | last10 = Cobelli | first10 = N | last11 = Vachet | first11 = R.W | last12 = Santambrogio | first12 = L. | year = 2015| title = Molecular Analysis of Chromium and Cobalt-related toxicity | journal = Scientific Reports | doi=10.1038/srep05729 | pmid = 25034144 | volume = 2014 | page = 5729 | pmc = 4103093 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Hroms]]
[[Kategorija:Fosfāti]]</text>
      <sha1>f20j1d9zoneghgrtjg1f4kfohy06qjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfs Vanags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555660</id>
    <revision>
      <id>4483345</id>
      <parentid>4224183</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9910" sha1="594foawb35040pl8rr0oqulvg34recg" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alfs Vanags
|     vārds_orig = Alfrēds Helmuts Vanags
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1942
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2016
|      m_mēnesis = 06
|        m_diena = 26
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Karalienes Marijas koledža]], [[Eirofakultāte]], [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]
|     alma_mater = [[Londonas Ekonomikas skola]]
|        zinātne = [[ekonomika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Alfrēds Helmuts Vanags''', vairāk pazīstams kā '''Alfs Vanags''' ({{val|en|Alf Vanags}}, dzimis {{dat|1942|7|28}}, miris {{dat|2016|6|26}}) bija [[latvieši|latviešu]] un britu [[ekonomists]], kuram bija nozīmīga loma ekonomikas zinātnes atjaunošanā Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 2001. gadā Alfs Vanags nodibināja Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru (BICEPS),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://biceps.org/lv|title= Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs|accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt; neatkarīgu ekonomikas domnīcu. Viņš bija ''Baltic Journal of Economics'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/action/journalInformation?show=aimsScope&amp;journalCode=rbec20 |title=Baltic Journal of Economics. Taylor &amp; Francis|accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt; viena no vadošajiem Ziemeļeiropā publicētajiem zinātniskajiem ekonomikas žurnāliem, dibinātājs.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1942. gadā vācu okupētajā [[Rīga|Rīgā]], Vanags uzauga un ieguva izglītību [[Londona|Londonā]], kur viņa vecāki apmetās uz dzīvi pēc tam, kad 1944. gadā kā bēgļi pameta padomju okupēto Latviju. Pēc [[Londonas Ekonomikas skola]]s absolvēšanas viņš uzsāka akadēmisko karjeru Londonas [[Karalienes Marijas koledža|Karalienes Marijas koledžā]] (''Queen Mary University of London'') un [[Vollongas Universitāte|Vollongas Universitātē]] (''University of Wollongong'') [[Austrālija|Austrālijā]].

Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā Alfs Vanags atgriezās Latvijā, lai pievienotos jaunizveidotajai [[Eirofakultāte]]i (''EuroFaculty'') un [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]i. Lielākā daļa paša Vanaga pētījumu šajā periodā bija veltīti finanšu stabilitātei, reformām un Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā ekonomiskajiem aspektiem.

Tā kā mūsdienu ekonomikas zinātne padomju plānveida ekonomikā praktiski nepastāvēja, Vanaga atgriešanās nospēlēja lielu lomu akadēmiskās un ekonomikas politikas analīzes attīstībā Latvijā. 2000. gadu sākumā lielākā daļa profesionālo ekonomistu Latvijā bija Alfa Vanaga audzēkņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://biceps.org/lv/2016/07/20/remembering-alf/|title= Anders Paalzow: Remembering Alf|date= 20 July 2016|accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt;

Paralēli akadēmiskajam un politikas analīzes darbam Vanags bieži sniedza eksperta komentārus par Latvijas ekonomiku ievērojamos plašsaziņas līdzekļos Latvijā un visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/alfs-vanags-devalvacija--vienigais-cels-ka-stimulet-ekonomiku-671448 | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]]| title= Alfs Vanags: devalvācija – vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku |date= 3 June 2009|accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.delfi.lv/898102/versijas/42918998/alfs-vanags-ieguvumi-no-konkurences-virszemes-tv-tikai-iluzija | publisher = [[Delfi (portāls)|DELFI]]| title= Alfs Vanags: Ieguvumi no konkurences virszemes TV – tikai ilūzija |date= 20 December 2012|accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.economist.com/europe/2015/01/08/riga-realities| publisher = [[The Economist]]| title= Riga realities |date= 8 January 2015|accessdate=2023-11-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.nytimes.com/2010/02/12/business/global/12euro.html | publisher = [[New York Times]] | title= Greece’s Woes May Give Pause to Euro Zone Candidates| date= 11 February 2010| accessdate=2023-11-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/8496925.stm | publisher = [[BBC]] |title= Latvia economy reels in recession |date= 4 February 2010|accessdate=2023-11-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.wsj.com/articles/SB124425206128990897 | publisher = [[The Wall Street Journal]] |title= Latvia's Problems Prompt Worry About Contagion |date= 6 June 2009 |accessdate=2023-11-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.ft.com/content/44a47ca0-0f29-11de-ba10-0000779fd2ac | publisher = [[Financial Times]] |title= Latvian PM rules out devaluation |date= 12 March 2009 |accessdate=2023-11-10}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
Kopš 2017. gada BICEPS un Baltijas Ekonomikas asociācija katru gadu rīko Alfam Vanagam veltītas lekcijas. Starp lektoriem bijuši [[Londonas Ekonomikas skola]]s Globālo lietu institūta (''LSE's Institute of Global Affairs'') direktors Ēriks Berglofs (''Erik Berglöf''), [[Oksfordas Universitāte]]s Vaita morāles filozofijas profesors Džons Brūms (''John Broome''), Parīzes [[CREST]] direktors Fransiss Kramārs (''Francis Kramarz''), Maskavas Jaunās ekonomikas augstskolas (''New Economic School'') rektors Rubens Enikolopovs (''Рубен Ениколопов'') un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s galvenā ekonomiste Beata Javorčika (''Beata Javorcik'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://biceps.org/lv/2022/02/07/alf-vanags-memorial-lectures/ |title=Lekcijas Alfa Vanaga piemiņai|date=7 February 2022 |accessdate=2023-11-18}}&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās publikācijas ==
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alf | last2 = Kalvet | first2 = Tarmo | last3 = Maniokas | first3 = Klaudijus  | title = Financial engineering instruments: the way forward for cohesion policy support? Recent experience from the Baltic states | journal = Baltic Journal of Economics | volume = 12 | issue = 1 |pages = 5–22 | date = 2012 | doi = 10.1080/1406099X.2012.10840508| s2cid = 85507969 }}
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alf | title = Economic integration and cohesion in the Baltic Sea region: A critical perspective from the Baltic States | journal = [[Journal of Baltic Studies]] | volume = 42 | issue = 1 |pages = 91–102 | date = 2011 | doi = 10.1080/01629778.2011.540805| s2cid = 143230350 }}
* {{publikācijas atsauce |last= Vanags |first= Alf |date= 2010 |title= Tax reform in Latvia: Could it be fair? | series= SSE Riga/BICEPS Occasional Papers |institution= Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS) &amp; Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) |number= No. 8 | url = https://biceps.org/wp-content/uploads/2022/02/occasionalpaperno8.pdf}}
* {{publikācijas atsauce |last= Vanags |first= Alf |date= 2009 |title= The Case for a Latvian Version of the Obama Broadband Package | series= SSE Riga/BICEPS Occasional Papers |institution= Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS) &amp; Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) |number= No. 6 | url = https://biceps.org/wp-content/uploads/2022/02/occasionalpaperno6.pdf}}
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alfred | last2 = Hansen | first2 = Morten  | title = Stagflation in Latvia: how long, how far, how deep? | journal = Baltic Journal of Economics | volume = 8 | issue = 1 |pages = 5–28 | date = October 2008 | doi = 10.1080/1406099X.2008.10840443| s2cid = 153720901 }}
* {{publikācijas atsauce |last= Vanags |first= Alf | author2=Morten Hansen | date= 2006 |title= Inflation in the Baltic States and Other EU New Member States: Similarities, Differences and Adoption of the Euro | series= SSE Riga/BICEPS Occasional Papers |institution= Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS) &amp; Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) |number= No. 1 | url = https://biceps.org/wp-content/uploads/2022/02/occasionalpaperno1.pdf}}
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alf | last2 = Qin | first2 = Duo  | title = Modelling the inflation process in transition economies: Empirical comparison of Poland, Hungary and Czech Republic | journal = Economics of Planning | volume = 29 | pages = 147–168 | date = 1996 | issue = 3 | doi = 10.1007/BF00683946 | s2cid = 153538218 }}
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alfred | last2 = Hale | first2 = C.  | title = Spot and Period Rates in the Dry Bulk Market: Some Tests for the Period 1980-1986 | url = https://archive.org/details/journal-of-transport-economics-and-policy_1989-09_23_3/page/281 | journal = Journal of Transport Economics and Policy | volume = 23 | issue = 3 |pages = 281–291 | date = September 1989| jstor= 20052892  }}
* {{publikācijas atsauce | last1 = Vanags | first1 = Alfred | last2 = Katz | first2 = Eliakim  | title = Money, Saving, and Portfolio Choice under Uncertainty | url = https://archive.org/details/sim_american-economic-review_1978-06_68_3/page/386 | journal = [[American Economic Review]] | volume = 68 | issue = 3 |pages = 386–388 | date = June 1978| jstor= 1805269  }}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2016. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]</text>
      <sha1>594foawb35040pl8rr0oqulvg34recg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauna mūris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>558625</id>
    <revision>
      <id>4483385</id>
      <parentid>4310076</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:38:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9231" sha1="8j3vabxsdynx2m6pabgghf0dej5quha" xml:space="preserve">[[Attēls:Berlin-Memorial_to_the_Victims_of_the_Wall-1982.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris]] no rietumu puses 1980. gados ar piemiņas zīmēm zināmiem un nezināmiem upuriem]]
'''&quot;Kauna mūris&quot;''' ({{val|de|Schandmauer}}, {{val|en|Wall of Shame}}) ir frāze, ko visbiežāk saista ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Greinacher, Uso|title=The Wall of Shame: The Berlin Wall|publisher=[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]|date=1991}}&lt;/ref&gt; Šajā kontekstā frāzi ieviesa [[Villijs Brants]], un to izmantoja [[Rietumberlīne]]s valdība, bet vēlāk, sākot ar 60. gadu sākumu, to popularizēja angliski runājošajā pasaulē un citur. Iedvesmojoties no tā lietojuma saistībā ar Berlīnes mūri, terminu vēlāk izmantoja plašāk.

Piemēram, terminu &quot;Kauna mūris&quot; var attiecināt uz lietām, tostarp fiziskām barjerām (sienām, žogiem utt.), kas kalpo negodīgiem vai strīdīgiem nošķiršanas mērķiem (piemēram, Berlīnes mūris un Amerikas robežas mūris), fiziskiem un virtuāliem ziņojumu dēļiem vārdu vai attēlu izvietošanai kaunināšanas nolūkos un pat drukātiem sarakstiem (tekstiem, kuros nosaukti cilvēki, uzņēmumi utt., lai tos apkaunotu).

Turklāt &quot;Kauna mūris&quot; var būt nozīmīga daļa &quot;Kauna zāles&quot; celtniecībā, lai gan biežāk &quot;Kauna mūris&quot; ir piemineklis pats par sevi. Pavisam nesen terminu &quot;Kauna mūris&quot; lietoja, atsaucoties uz [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena|Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežu]],&lt;ref name=&quot;aljazeera2007&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aljazeera.com/programmes/general/2007/11/2008525184011488706.html|title=Walls of Shame: The US-Mexico Border Wall|website=Al Jazeera|date=10 July 2016}}&lt;/ref&gt; [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera|Ēģiptes un Gazas robežu]],&lt;ref name=&quot;latimes1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2009-dec-21-la-fg-egypt-wall21-2009dec21-story.html|title=Egypt's barrier along Gaza border called 'wall of shame'|work=[[Los Angeles Times]]|access-date=28 December 2021|date=21 December 2009}}&lt;/ref&gt; [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera|Izraēlas Rietumkrasta robežu]]&lt;ref name=&quot;Un.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/press/en/2003/ga10216.doc.htm|title=General Assembly Adopts Text Requesting International Court Of Justice To Issue Advisory Opinion On West Bank Separation Wall|website=Un.org|date=8 December 2003}}&lt;/ref&gt; un [[Marokas—Rietumsahāras mūris|Marokas—Rietumsahāras mūri]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171|title=The wall of shame has negative economic, environmental, political and social consequences (Bucharaya Beyun)|website=www.spsrasd.info|access-date=|date=July 2, 2020|language=en|archive-date={{dat|2023|04|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230425101513/https://www.spsrasd.info/news/spsarchive/en/node/21171}}&lt;/ref&gt;

== Japānas kultūrā ==
Agrāko terminu, kas ir japāņu frāzes tulkojums, iespējams, izmantojusi [[Ruta Benedikta]] savā ietekmīgajā grāmatā ''[[Krizantēma un zobens]]'' (''The Chrysanthemum and the Sword'', 1948) un citi antropologi, apspriežot Japānas [[Kauna un vainas kultūras|goda kauna kultūru]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Modell|first=Judith|date=1999|title=The Wall of Shame: Ruth Benedict's Accomplishment in &quot;The Chrysanthemum and the Sword&quot;|url=https://archive.org/details/sim_dialectical-anthropology_1999-06_24_2/page/193|journal=Dialectical Anthropology|volume=24|issue=2|pages=193–215|doi=10.1023/A:1007039114733|jstor=29790601}}&lt;/ref&gt;

== Berlīnes mūris ==
[[Attēls:Bundesarchiv_B_145_Bild-P057281,_Berlin,_Brandt_besucht_Notaufnahmelager.jpg|thumb|Terminu izdomāja [[Villijs Brants]], tā raksturojot [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]]]]
Šo terminu [[Rietumberlīne]]s valdība izmantoja, lai apzīmētu [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūri]], kas apņēma Rietumberlīni un atdalīja to no [[Austrumberlīne]]s un VDR. 1961. gadā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] valdība uzcelto sienu nosauca par &quot;Antifašistu aizsardzības valni&quot;, kas ir daļa no [[Vācijas iekšējā robeža|Vācijas iekšējās robežas]], tomēr daudzi berlīnieši to sauca par ''Schandmauer'' (&quot;Kauna mūris&quot;).

Šo terminu ieviesa Berlīnes mērs [[Villijs Brants]]. Ārpus Vācijas termins pirmo reizi parādījās 1962. gada ''[[Time]]'' publicētajā vāka stāstā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/SPECIALS/cold.war/episodes/09/1st.draft/|title=CNN Cold War - First Draft: Title}}&lt;/ref&gt; un [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidents]] [[Džons Kenedijs|Džons F. Kenedijs]] izmantoja šo terminu savā Ikgadējā vēstījumā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] [[par valsts stāvokli]], 1963. gada 14. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=9138#axzz2g0trF1OV|title=John F. Kennedy: &quot;Annual Message to the Congress on the State of the Union.&quot;|last=Peters, Gerhard &amp; Woolley, John T.|publisher=The American Presidency Project|website=presidency.ucsb.edu|access-date=26 September 2013|date=14 January 1963}}&lt;/ref&gt; [[Grafiti]] bieži krāsoja vietās, kur iela krustojās ar mūri, veidojot uzrakstus, ka ceļu bloķējis kauna mūris.

Berlīnes mūris par &quot;Kauna mūri&quot; saukts daudzos jaunākos ievērojamos kontekstos, piemēram:

* Bijušā [[Portugāle]]s premjerministra un vēlākā prezidenta (1986—1996) [[Mariu Suarešs|Mariu Suareša]] akadēmiskais raksts ''The Democratic Invention''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Soares|first=Mário|date=1999|title=The Democratic Invention|url=https://archive.org/details/journal-of-democracy_1999-04_10_2/page/105|journal=[[Journal of Democracy]]|volume=10|issue=2|pages=105–112|doi=10.1353/jod.1999.0040}}&lt;/ref&gt;
* [[Francija]]s prezidenta [[Žaks Širaks|Žaka Širaka]] runa [[Bundestāgs|Bundestāgā]] ''Our Europe'' 2000. gada 27. jūnijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fedtrust.co.uk/wp-content/uploads/2014/12/Essay_9.pdf|title=Our Europe|last=Chirac|first=Jacques|publisher=[[The Federal Trust]]|access-date=28 December 2021|date=27 June 2000}}&lt;/ref&gt;
* [[Itālija]]s premjerministra un bijušā [[Eiropas Komisija]]s prezidenta [[Romāno Prodi]] runa 2002. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf|title=Enlargement -- the final lap|access-date=6 May 2006|archive-date={{dat|2011|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110719015650/http://www.lex.unict.it/cde/documenti/vari/2002/021009prodiallarg_en.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2002/oct/10/eu.politics|title=Prodi opens door to 10 successful states|work=[[The Guardian]]|access-date=28 December 2021|date=10 October 2002}}&lt;/ref&gt;

== Citi lietojumi ==

* 1998. gadā [[UNIFEM]] organizēja fotoizstādi [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]], kas pretstatā &quot;kauna mūrim&quot;, koncentrējās uz sieviešu nožēlojamo stāvokli un ciešanām, ar &quot;cerības mūri&quot;, demonstrējot iniciatīvas, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf|title=With an End in Sight: Strategies from the UNIFEM Trust Fund to Eliminate Violence Against Women|year=2000|publisher=The United Nations Development Fund for Women|isbn=0-9679502-9-5|first=Cheywa|last=Spindel|first2=Elisa|last2=Levy|first3=Melissa|last3=Connor|access-date=2023-12-23|archive-date=2011-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110721210325/http://www.unrol.org/files/Strategies_EliminateViolenceAgainstWomen.pdf}}&lt;/ref&gt;
* M. Lašansa (Jorkas Universitāte) akadēmiskais darbs runā par Kvebekas &quot;kauna mūri&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://polson.cals.cornell.edu/lachance.pdf|title=Geographies of protests: spatialities of social movements activities|last=Lachance, M.|website=Polson.cals.cornell.edu|access-date=10 December 2021|date=2003}}&lt;/ref&gt;
* Peru &quot;Kauna mūris&quot;, 3 metrus augsta siena ārpus [[Lima]]s, kas atdala divas [[skvotings|skvoteru zonas]] no pilsētas.&lt;ref name=&quot;bbcinperuwaterisahighprice&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-34451418|title=In Peru water is a high price for Lima's poor|work=BBC News|access-date=21 October 2016|date=9 October 2015|last=Mervin|first=John}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada [[Atdalošā siena|atdalošais mūris]] ap ''[[Ain al-Hilweh]]'' bēgļu nometni [[Libāna|Libānā]] bija paredzēts, lai atdalītu vietējos [[palestīnieši|palestīniešus]] no apkārtējās sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alaraby.co.uk/english/news/2016/11/19/lebanon-begins-building-security-wall-around-palestinian-refugee-camp|title=Lebanon begins building 'security wall' around Palestinian refugee camp|website=The New Arab|date=19 November 2016}}&lt;/ref&gt;
* [[Ēģiptes–Gazas robežas barjera]]&lt;ref name=&quot;latimes1&quot; /&gt;
* [[Izraēlas Rietumkrasta robežas barjera]]&lt;ref name=&quot;Un.org&quot; /&gt;
* [[Meksikas un Amerikas Savienoto Valstu robežas siena]]&lt;ref name=&quot;aljazeera2007&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Berlīnes mūris]]
[[Kategorija:Jaunvārdi]]
[[Kategorija:Politiski termini]]</text>
      <sha1>8j3vabxsdynx2m6pabgghf0dej5quha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pozitīvā psiholoģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560470</id>
    <revision>
      <id>4483369</id>
      <parentid>4348601</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:27:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23222" sha1="lz1tqziuj8r0j2v6ba7687hq6sjfn7t" xml:space="preserve">'''Pozitīvā psiholoģija''' pēta apstākļus, kas veicina cilvēku, grupu un iestāžu optimālu darbību.&lt;ref name=&quot;GableHaidt2005&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gable|first=S. L.|last2=Haidt|first2=J.|year=2005|title=What (and why) is positive psychology?|journal=Review of General Psychology|volume=9|issue=2|pages=103–110|doi=10.1037/1089-2680.9.2.103}}&lt;/ref&gt; Tā pēta &quot;pozitīvu subjektīvu pieredzi, pozitīvas individuālās iezīmes un pozitīvas institūcijas... tās mērķis ir uzlabot [[dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]].&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/quality-of-life|title=Quality of Life|last=Jenkinson|first=Crispin|website=[[Encyclopedia Britannica]]|access-date=2021-03-06|date=2020-05-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pozitīvā psiholoģija kā jauns [[psiholoģija]]s virziens radās 1998. gadā, kad [[Mārtiņš Seligmans|Martins Seligmans]] to izvēlējās kā tēmu savam [[Amerikas Psiholoģijas asociācija]]s prezidenta pilnvaru termiņam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Tal|first=Ben-Shahar|title=Happier: Learn the secrets to daily joy and lasting fulfillment|url=https://archive.org/details/happiercanyoulea0000talb_n0n0|date=2007|publisher=McGraw-Hill|isbn=978-0071510967|location=New York|oclc=176182574}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AlTaher2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://positivepsychology.com/founding-fathers/|title=The 5 Founding Fathers and A History of Positive Psychology|last=Al Taher|first=Reham|website=Positive Psychology|access-date=2022-12-06|date=2015-02-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tā ir reakcija pret senākām psiholoģijas praksēm, kas koncentrējās uz garīgām slimībām un uzsvēra disfunkcionālu uzvedību un negatīvu domāšanu. Pozitīvā psiholoģija balstās uz [[Abrahams Maslovs|Abrahama Maslova]], [[Rollo Mejs|Rollo Meja]] un [[Karls Rodžerss|Karla Rodžersa]] [[Humānistiskā psiholoģija|humānistisko]] perspektīvu, kas mudina likt uzsvaru uz [[Laime|laimi]], [[Labsajūta|labklājību]] un pozitivitāti.&lt;ref name=&quot;AlTaher2015&quot; /&gt;

Pozitīvā psiholoģija lielā mērā balstās uz Rietumu [[Filozofija|filozofiskās]] tradīcijas jēdzieniem, piemēram, [[Aristotelis|Aristoteļa]] jēdzienu ''{{Transl|grc|[[eudaimonia]]}}'', kas parasti tiek tulkots ar apzīmējumiem &quot;uzplaukums&quot;, &quot;laba dzīve&quot; vai &quot;laime&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nyabul|first=P.O.|last2=Situma|first2=J.W.|year=2014|title=The Meaning of Eudemonia in Aristotle's Ethics|journal=International Journal of Philosophy and Theology|volume=2|pages=65–74}}&lt;/ref&gt; Pozitīvie psihologi empīriski pēta apstākļus un procesus, kas veicina uzplaukumu, subjektīvu labklājību un [[Laime|laimi]],&lt;ref name=&quot;GableHaidt2005&quot;/&gt; bieži lietojot šos terminus kā sinonīmus.

Pozitīvie psihologi iesaka vairākus faktorus, kas var veicināt laimi un subjektīvo labklājību, piemēram, sociālās saites ar partneri, ģimeni, draugiem, kolēģiem un plašākiem [[Sociālais tīkls|tīkliem]], dalību klubos vai sabiedriskās organizācijās, fiziskus vingrinājumus un [[Meditācija|meditāciju]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Le Nguyen|first=Khoa D.|last2=Lin|first2=Jue|last3=Algoe|first3=Sara B.|last4=Brantley|first4=Mary M.|last5=Kim|first5=Sumi L.|last6=Brantley|first6=Jeffrey|last7=Salzberg|first7=Sharon|last8=Fredrickson|first8=Barbara L.|date=2019-10-01|title=Loving-kindness meditation slows biological aging in novices: Evidence from a 12-week randomized controlled trial|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0306453019300010|journal=Psychoneuroendocrinology|language=en|volume=108|pages=20–27|doi=10.1016/j.psyneuen.2019.05.020|issn=0306-4530|pmid=31185369}}&lt;/ref&gt; Garīgā prakse un reliģiska kalpošana ir vēl viens iespējams labsajūtas avots.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Day|first=J.M.|year=2010|title=Religion, spirituality, and positive psychology in adulthood: A developmental view|journal=Journal of Adult Development|volume=17|pages=215–229|doi=10.1007/s10804-009-9086-7}}&lt;/ref&gt; Laime var pieaugt, palielinoties ienākumiem, lai gan virs noteiktas summas tā var sasniegt plato vai pat kristies.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Seligman|first=Martin E. P.|last2=Steen|first2=Tracy A.|last3=Park|first3=Nansook|last4=Peterson|first4=Christopher|year=2005|title=Positive Psychology Progress: Empirical Validation of Interventions|url=https://archive.org/details/sim_american-psychologist_july-august-2005_60_5/page/410|journal=American Psychologist|volume=60|issue=5|pages=410–421|citeseerx=10.1.1.465.7003|doi=10.1037/0003-066X.60.5.410|pmid=16045394}}&lt;/ref&gt;

== Definīcija un pamatpieņēmumi ==

=== Definīcija ===
[[Mārtiņš Seligmans|Martins Seligmans]] un [[Mihājs Čīksentmihāji]] definē pozitīvo psiholoģiju kā &quot;zinātnisku izpēti par pozitīvu cilvēka funkcionēšanu un uzplaukumu vairākos līmeņos, kas ietver dzīves bioloģisko, personīgo, attiecību, institucionālo, kulturālo un globālo dimensiju&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Seligman|first=Martin E. P.|last2=Csikszentmihalyi|first2=Mihaly|date=2000|title=Positive psychology: An introduction.|url=http://dx.doi.org/10.1037//0003-066x.55.1.5|journal=American Psychologist|volume=55|issue=1|pages=5–14|doi=10.1037//0003-066x.55.1.5|issn=0003-066X}}&lt;/ref&gt;

=== Pamatjēdzieni ===
Pozitīvā psiholoģija fokusējas uz ''{{Transl|grc|eudaimonia}}'' konceptu, kas nozīmē cilvēka uzplaukumu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Crowe|first=Nicholas J.|title=Salem Press Encyclopedia|year=2020}}&lt;/ref&gt; &lt;sup class=&quot;noprint Inline-Template&quot; style=&quot;white-space:nowrap;&quot;&gt;&amp;#x5B; ''[[Vikipēdija:Atsauces|&lt;span title=&quot;This citation requires a reference to the specific page or range of pages in which the material appears. (October 2023)&quot;&gt;lappuse nepieciešams&lt;/span&gt;]]'' &amp;#x5D;&lt;/sup&gt; Psihologi un filozofi definē &quot;labu dzīvi&quot; kā tādu, kas sastāv no autentiskas pašizpausmes, labsajūtas un aktīvas iesaistīšanās dzīvē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sutton|first=Anna|year=2020|title=Living the good life: A meta-analysis of authenticity, well-being and engagement|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S019188691930577X|journal=Personality and Individual Differences|volume=153}}&lt;/ref&gt;

Pozitīvās psiholoģijas mērķis ir papildināt un paplašināt tradicionālo, uz problēmām vērsto psiholoģiju. Tā fokusējas uz pozitīviem stāvokļiem (piemēram, [[Laime|laimi]]), pozitīvām iezīmēm (piemēram, talantiem, interesēm, rakstura stiprajām pusēm), pozitīvām attiecībām, pozitīvām institūcijām un to, kā tās ietekmē fizisko veselību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Park|first=Nansook|last2=Peterson|first2=Christopher|last3=Szvarca|first3=Daniel|last4=Vander Molen|first4=Randy J.|last5=Kim|first5=Eric S.|last6=Collon|first6=Kevin|date=26 September 2014|title=Positive Psychology and Physical Health|journal=American Journal of Lifestyle Medicine|publisher=SAGE Publications|volume=10|issue=3|pages=200–206|doi=10.1177/1559827614550277|issn=1559-8276|pmc=6124958|pmid=30202275}}&lt;/ref&gt;

[[Martins Seligmans]] ierosina, ka cilvēks var vislabāk veicināt savu labklājību, attīstot rakstura stiprās puses.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kaufman|first=Scott Barry|date=2015-08-02|title=Which Character Strengths Are Most Predictive of Well-Being?|url=https://blogs.scientificamerican.com/beautiful-minds/which-character-strengths-are-most-predictive-of-well-being/|journal=Scientific American}}&lt;/ref&gt; Seligmans identificē citus iespējamos pozitīvās psiholoģijas mērķus: ģimenes un skolas, kas ļauj bērniem pilnvērtīgi attīstīties, darbavietas, kuru mērķis ir apmierinātība un augsta produktivitāte, kā arī citu cilvēku mācīšanu par pozitīvo psiholoģiju.&lt;ref name=&quot;SeligmanMartin&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppc.sas.upenn.edu/|title=Positive Psychology Center|last=Seligman|first=Martin E.P.|website=University of Pennsylvania}}&lt;/ref&gt;

Pozitīvās psiholoģijas pamatprincips ir tāds, ka cilvēka darbības izriet no mūsu nākotnes prognozēm; šīs prognozes savukārt ir balstītas uz mūsu pagātnes pieredzi.

Tie, kas praktizē pozitīvo psiholoģiju, mēģina veikt [[Psiholoģiskā iejaukšanās|psiholoģiskas intervences]], kas veicina pozitīvu attieksmi pret savu subjektīvo pieredzi, individuālajām iezīmēm un dzīves notikumiem.&lt;ref name=&quot;SeligmanCsikszentmihalyi2000&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Seligman|first=Martin E.&amp;nbsp;P.|last2=Csikszentmihalyi|first2=Mihaly|author-link2=Mihaly Csikszentmihalyi|year=2000|title=Positive Psychology: An Introduction|url=https://archive.org/details/sim_american-psychologist_2000-01_55_1/page/n5|journal=American Psychologist|volume=55|issue=1|pages=5–14|citeseerx=10.1.1.183.6660|doi=10.1037/0003-066x.55.1.5|pmid=11392865}}&lt;/ref&gt; Mērķis ir samazināt [[Patoloģija|patoloģiskas]] domas, kas var rasties bezcerīgā prāta stāvoklī, un attīstīt optimistisku attieksmi pret dzīvi. Pozitīvie psihologi cenšas veicināt pagātnes pieņemšanu, aizrautību un optimismu attiecībā pret nākotni, kā arī apmierinātības un labklājības sajūtu tagadnē.&lt;ref name=&quot;14 March 2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shesthra|first=Arjun|date=December 2016|title=Positive psychology: Evolution, philosophical foundations, and present growth|journal=Indian Journal of Positive Psychology|volume=7|issue=4|pages=460–465|id={{ProQuest|1862867466}}}}&lt;templatestyles src=&quot;Module:Citation/CS1/styles.css&quot;&gt;&lt;/templatestyles&gt;&lt;/ref&gt;

=== Pētījumu tēmas ===
Pēc Seligmana un [[Kristofers Pētersons (psihologs)|Kristofera Pētersona]] domām, pozitīvā psiholoģija adresē trīs problēmas: pozitīvas emocijas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://positivepsychology.com/positive-emotions-list-examples-definition-psychology/|title=Positive Emotions: A List of 26 Examples + Definition in Psychology|last=Ackerman|first=Courtney E.|website=Positive Psychology|access-date=2021-07-01|date=2018-03-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; pozitīvas individuālās iezīmes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aipc.net.au/articles/happiness-and-positive-psychology/|title=Happiness and Positive Psychology|website=AIPC Article Library|access-date=2021-07-01|date=2011-09-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un pozitīvas institūcijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppc.sas.upenn.edu/our-mission|title=Our Mission|website=Positive Psychology Center {{!}} [[University of Pennsylvania]]|access-date=2022-04-07}}&lt;/ref&gt; Pozitīvas emocijas ietver apmierinātību ar savu pagātni, laimi tagadnē un cerīgu skatu uz nākotni.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pursuit-of-happiness.org/history-of-happiness/martin-seligman-psychology/|title=Martin Seligman &amp; Positive Psychology|website=Pursuit of Happiness|access-date=2022-04-08}}&lt;/ref&gt; Pozitīvas individuālās iezīmes ir cilvēka stiprās puses un [[Tikums|tikumi]]. Pozitīvas institūcijas ir tās, kas uzlabo cilvēku kopienu.&lt;sup class=&quot;noprint Inline-Template&quot; style=&quot;margin-left:0.1em; white-space:nowrap;&quot;&gt;&amp;#x5B; ''&lt;nowiki&gt;&lt;span title=&quot;The text near this tag may need clarification or removal of jargon. (October 2023)&quot;&gt;nepieciešams precizējums&lt;/span&gt;&lt;/nowiki&gt;'' &amp;#x5D;&lt;/sup&gt;&lt;ref name=&quot;SeligmanMartin&quot;/&gt;

Pēc Pētersona domām, pozitīvos psihologus interesē četras tēmas: pozitīva pieredze, noturīgas rakstura īpašības, pozitīvas attiecības un pozitīvas institūcijas.&lt;ref name=&quot;Peterson2009&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Peterson|first=Christopher|author-link=Christopher Peterson (psychologist)|year=2009|title=Positive Psychology|journal=Reclaiming Children and Youth|volume=18|issue=2|pages=3–7}}&lt;/ref&gt; Viņš arī norāda, ka tēmas, kas interesē [[Pozitīvo psihologu saraksts|pētniekus šajā jomā,]] ir [[Prieks|baudas]] vai [[Plūsma (psiholoģija)|plūsmas]] stāvokļi, [[morāla vērtība|vērtības]], stiprās puses, [[tikumi]], talanti, kā arī veidi, kā tos var veicināt [[sociāla sistēma|sociālās sistēmas]] un institūcijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Peterson|first=Christopher|title=A primer in positive psychology|url=https://archive.org/details/primerinpositive0000pete|year=2006|publisher=Oxford University Press|isbn=0-19-518833-0|location=Oxford|oclc=62089880}}&lt;/ref&gt;

== Pamatteorija un metodes ==
Pozitīvajā psiholoģijā nav vispārpieņemtas &quot;zelta standarta&quot; teorijas. Regulāri tiek citēti Seligmana darbi&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/david-sze/the-father-of-positive-ps_b_7600226.html|title=The Father of Positive Psychology and His Two Theories of Happiness|last=Sze|first=David|website=Huffington Post|access-date=2018-02-19|date=2015-06-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; tāpat kā Čīksentmihāji darbi, kā arī vecāki labklājības modeļi.

Vēlāk Pols Vongs ieviesa otrā viļņa pozitīvās psiholoģijas koncepciju.

=== Sākotnējā teorija: trīs ceļi uz laimi ===
Grāmatā ''Authentic Happiness'' (2002) Seligmans ierosināja trīs laimīgas dzīves paveidus, kurus iespējams izpētīt:&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;

# ''Baudpilna dzīve'': pētījumi par to, kā cilvēki optimāli piedzīvo, prognozē un izbauda pozitīvās sajūtas, kas ir daļa no normāla un veselīga dzīvesveida (piemēram, attiecībās, vaļaspriekos, izklaidē utt.).
# ''Laba dzīve'': pētījumi par labvēlīgo ietekmi, ko rada iedziļināšanās un [[plūsma]]s stāvokļi, kurus cilvēki piedzīvo, optimāli iesaistoties savās galvenajās nodarbēs. Plūsma tiek piedzīvota, kad sakrīt cilvēka stiprās puses un pašreizējais uzdevums jeb kad cilvēks jūtas pārliecināts par izvēlētā vai uzdotā uzdevuma izpildi. Saistītie jēdzieni ietver [[Pašefektivitāte|pašpārliecinātību]] un [[Rotaļāšanās|rotaļāšanos]].
# ''Jēgpilna dzīve'' : pētījumi par to, kā cilvēki gūst pozitīvu labklājības, [[Piederības izjūta|piederības]], jēgas un mērķa sajūtu, esot daļai no kaut kā lielāka un noturīgāka par sevi (piemēram, daļai no dabas, sociālas grupas, organizācijas, kustības, tradīcijas vai uzskatu sistēmas) un ieguldot tās uzturēšanā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Allen|first=Mark S.|last2=McCarthy|first2=Paul J.|date=2016-01-02|title=Be Happy in your Work: The Role of Positive Psychology in Working with Change and Performance|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/14697017.2015.1128471|journal=Journal of Change Management|language=en|volume=16|issue=1|pages=55–74|doi=10.1080/14697017.2015.1128471|issn=1469-7017|url-access=subscription}}&lt;/ref&gt;

=== PERMA ===
Grāmatā ''Flourish'' (2011) Seligmans apgalvoja, ka viņa piedāvāto trīs laimīgas dzīves paveidu pēdējo kategoriju, &quot;jēgpilnu dzīvi&quot;, var sadalīt trīs dažādās apakškategorijās. Šīs teorijas kopsavilkums ir [[mnemoniska]]is akronīms PERMA: pozitīvas emocijas (''Positive Emotions''), iesaiste (''Engagement''), attiecības (''Relationships''), nozīme un mērķis (''Meaning and purpose'') un sasniegumi (''Accomplishments'').&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.edge.org/q2011/q11_2.html|title=The World Question Center 2011|publisher=Edge.org|access-date=2011-02-07|archive-date=2011-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20110210015906/http://edge.org/q2011/q11_2.html}}&lt;/ref&gt;

=== Rakstura stiprās puses un tikumi ===
Rokasgrāmata ''Character Strengths and Virtues'' (CSV; 2004) bija pirmais Seligmana un Pētersona mēģinājums identificēt un klasificēt cilvēku pozitīvās psiholoģiskās īpašības. Līdzīgi lomai, kādu ''Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders'' (DSM) pildīja vispārīgajā psiholoģijā, CSV piedāvāja teorētisku ietvaru, lai palīdzētu izprast cilvēku stiprās puses un tikumus un attīstīt pozitīvās psiholoģijas praktiskus pielietojumus. Tā identificēja sešas tikumu klases (jeb &quot;pamattikumus&quot;), kas ir pamatā 24 izmērāmām pozitīvām rakstura īpašībām jeb stiprajām pusēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Character strengths and virtues: a handbook and classification|url=https://archive.org/details/characterstrengt0000pete|publisher=American Psychological Assoc|date=2004|location=Washington, DC|isbn=978-0-19-516701-6|first=Christopher|last=Peterson|first2=Martin E. P.|last2=Seligman}}&lt;/ref&gt;

CSV ierosināja, ka šiem sešiem tikumiem ir vēsturisks pamats vairumā kultūru un ka tie veicina laimes sajūtu. Lai gan ietver vairākus brīdinājumus un izņēmumus, šis universalitātes ierosinājums ved pie trīs teorijām:

# Cilvēka pozitīvo īpašību izpēte paplašina psiholoģisko izpēti, iekļaujot tajā mentālo labklājību.
# Pozitīvās psiholoģijas kustības līderi apšauba [[Morālais relatīvisms|morālo relatīvismu]], ierosinot, ka cilvēkiem ir evolucionāra nosliece uz noteiktiem tikumiem.
# Tikumam ir bioloģisks pamats.

Seši tikumi un 24 stiprās puses tiek kārtotas sekojoši:

# '''Viedums un gudrība:''' radošums, zinātkāre, atvērtība, patika pret mācīšanos, perspektīva, inovācija, apdomība
# '''Drosme:''' drosmīgums, neatlaidība, vitalitāte, dzīvesprieks
# '''Cilvēcība:''' mīlestība, labvēlība, sociālā inteliģence
# '''Taisnīgums:''' pilsoniskums, godīgums, līderība, integritāte, izcilība
# '''Mērenība:''' piedošana un žēlsirdība, pieticība, paškontrole
# '''Transcendence''': skaistuma novērtēšana, pateicība, cerība, humors, garīgums

Vēlāki pētījumi ir apšaubījuši sešu tikumu konceptuālo ietvaru.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shryack|first=J.|last2=Steger|first2=M. F.|last3=Krueger|first3=R. F.|last4=Kallie|first4=C. S.|year=2010|title=The structure of virtue: An empirical investigation of the dimensionality of the virtues in action inventory of strengths|url=https://archive.org/details/sim_personality-and-individual-differences_2010-04_48_6/page/714|journal=Personality and Individual Differences|volume=48|issue=6|pages=714–719|doi=10.1016/j.paid.2010.01.007|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Brdr|first=I.|last2=Kashdan|first2=T.B.|year=2010|title=Character strengths and well-being in Croatia: An empirical investigation of structure and correlates|journal=Journal of Research in Personality|volume=44|pages=151–154|doi=10.1016/j.jrp.2009.12.001}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Thagard|first=Paul|year=2005|title=Scientific and technological thinking|pages=159–171|location=Mawah, N.J.|publisher=Lawrence Erlbaum Associates}}&lt;/ref&gt;

=== Plūsmas stāvoklis ===
20. gadsimta 70. gados Čīksentmihāji sāka pētīt ''plūsmu'' jeb iedziļināšanās stāvoklī, kurā personas prasmes labi sader ar tā brīža prasībām. Viņš bieži dēvē to par &quot;optimālo pieredzi&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Mihaly|last=Csikszentmihalyi|title=Flow: the psychology of optimal experience|date=2016|publisher=Joosr Ltd|isbn=978-1-78567-230-9|oclc=959933502}}&lt;/ref&gt; Plūsmas stāvokli raksturo intensīva koncentrēšanās, pašapziņas zudums un sajūtas, ka persona ir ideāli izaicināta (ne garlaikota, ne pārslogota) un ka &quot;laiks skrien&quot;. Plūsma pati par sevi ir atalgojoša; tā var palīdzēt sasniegt mērķus (piemēram, uzvarēt spēlē) vai uzlabot prasmes (piemēram, kļūt par labāku šaha spēlētāju).&lt;ref name=&quot;Csikszentmihalyi1990&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Csikszentmihalyi|first=Mihaly|title=Flow: The Psychology of Optimal Experience|url=https://archive.org/details/nlsiu.158.csi.37355|year=1990|publisher=Harper &amp; Row|location=New York|isbn=978-0-06-016253-5}}&lt;/ref&gt; Ikviens var piedzīvot plūsmas stāvokli, un tas var tikt piedzīvots dažādās dzīves jomās, kā rotaļās, radošos procesos un darbā.

=== Pozitīvās psiholoģijas otrais vilnis ===
[[Pauls Vongs]] iepazīstināja ar pozitīvās psiholoģijas otrā viļņa ideju, kas fokusējas nevis uz laimes meklējumiem, bet gan dzīves jēgas meklējumiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wong|first=Paul T. P.|year=2011|title=Positive psychology 2.0: Towards a balanced interactive model of the good life|url=https://psycnet.apa.org/record/2011-10782-001|journal=Canadian Psychology|volume=52|pages=69–81|doi=10.1037/a0022511|url-access=subscription}}&lt;/ref&gt; Vairāki autori ir pārformulējuši pozitīvo psiholoģiju kā fokusētu uz pozitīviem iznākumiem un mentālo veselību, kā arī pētījuši pozitīvos iznākumus, ko sniedz negatīvu emociju un pesimisma pieņemšana.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Second Wave Positive Psychology: Embracing the Dark Side of Life|publisher=Routledge &amp; CRC Press|year=2016|first=Ital|last=Ivtzan|first2=Tim|last2=Lomas|first3=Kate|last3=Hefferon|first4=Piers|last4=Worth|isbn=9781138818668}}&lt;/ref&gt; Pozitīvās psiholoģijas otrais vilnis ierosina, ka ir labāk pieņemt un transformēt ciešanu nozīmi, nekā izvairīties no ciešanām.&lt;ref name=&quot;APA PsycNet&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wong|first=Paul T. P.|year=2019|title=Second wave positive psychology's (PP 2.0) contribution to counselling psychology|url=https://psycnet.apa.org/record/2019-59255-001|journal=Counselling Psychology Quarterly|volume=32|pages=275–284|doi=10.1080/09515070.2019.1671320|url-access=subscription}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Lomass and Itzvans ierosināja, ka cilvēka uzplaukumam (pozitīvās psiholoģijas mērķim) ir nepieciešama dialektiska saspēle starp pozitīvo un negatīvo.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lomas|first=Tim|last2=Ivtzan|first2=Itai|date=2015-08-14|title=Second Wave Positive Psychology: Exploring the Positive–Negative Dialectics of Wellbeing|url=http://dx.doi.org/10.1007/s10902-015-9668-y|journal=Journal of Happiness Studies|volume=17|issue=4|pages=1753–1768|doi=10.1007/s10902-015-9668-y|issn=1389-4978}}&lt;/ref&gt; Viņi uzsvēra, ka fenomenus nav iespējams vērtēt kā pozitīvus vai negatīvus ārpus konteksta. Daži no viņu piemēriem:

; optimisma un pesimisma dialektika
: Optimismu asociē ar ilgmūžību, bet stratēģisks pesimisms var veicināt efektīvu plānošanu un lēmumu pieņemšanu
; augsta pašvērtējuma un pazemības dialektika
: Augsts pašvērtējums ir saistīts ar labsajūtu, bet dzīšanās pēc tā var veicināt depresiju. Pazemība var norādīt uz zemu pašvērtējumu vai arī veicināt prosociālas rīcības.
; piedošanas un dusmu dialektika
: Piedošana ir tikusi asociēta ar labsajūtu, bet cilvēki, kas piedodošāk izturas pret vardarbību, var ciest no ilgstošas vardarbības. Kamēr dusmas tiek pasniegtas kā destruktīva emocija, tā var būt arī morālas un tikt izmantotas, lai iestātos pret netaisnību.

2019. gadā Vongs ierosināja četrus pozitīvās psiholoģijas otrā viļņa principus:&lt;ref name=&quot;APA PsycNet&quot;/&gt;

# tādas realitātes pieņemšanu, ka dzīvē pastāv ļaunums un ciešanas
# pieņemšanu, ka igtspējīga labklājība var tikt sasniegta tikai tad, ja tiek pārdzīvotas ciešanas
# atzīšanu, ka it viss dzīvē eksistē prestatos un ir svarīgi sasniegt adaptīvu balansu caur dialektiku
# mācīšanos no pirmiedzīvotāju psiholoģijas, kā antīkām atziņām par dziļas laimes rašanu sliktās situācijās

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Veselība]]
[[Kategorija:Veselības aprūpe]]</text>
      <sha1>lz1tqziuj8r0j2v6ba7687hq6sjfn7t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Narcistiskie personības traucējumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560545</id>
    <revision>
      <id>4483460</id>
      <parentid>4173077</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:34:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12629" sha1="6rwt47wl7gjfiztpwq2k307gsl3gfsx" xml:space="preserve">'''Narcistiskie personības traucējumi (NPD)''' ir psihiski traucējumi, kam raksturīga mūža garumā ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot empātiju.&lt;ref name=&quot;Caligor_2015&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Caligor E, Levy KN, Yeomans FE|date=May 2015|title=Narcissistic personality disorder: diagnostic and clinical challenges|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_2015-05_172_5/page/415|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=172|issue=5|pages=415–422|doi=10.1176/appi.ajp.2014.14060723|pmid=25930131}}&lt;/ref&gt; Šie personības traucējumi bieži ir komorbīdi jeb novērojami vienlaikus ar citiem garīgiem traucējumiem un asociēti ar būtiskiem funkcionāliem traucējumiem un [[Psihosociāls|psihosociālu]] invaliditāti.&lt;ref name=&quot;Caligor_2015&quot; /&gt;

Personības traucējumi ir [[Psihiski traucējumi|psihisku traucējumu]] klase, ko raksturo ilgstoši, neelastīgi un videi nepiemēroti uzvedības, apziņas un iekšējās pieredzes modeļi, kas izpaužas daudzos kontekstos un atšķiras no kultūrā pieņemtajiem. Šie modeļi attīstās agrīnā pieaugušā vecumā.&lt;ref name=&quot;DSM-5-general personality disorder&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=-JivBAAAQBAJ|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|publisher=[[American Psychiatric Association]]|year=2013|isbn=978-0-89042-555-8|edition=Fifth|location=Arlington, Virginia|pages=646–49}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|author-link=Germán Elías Berríos|authors=Berrios GE|year=1993|title=European views on personality disorders: a conceptual history|url=https://archive.org/details/comprehensive-psychiatry_january-february-1993_34_1/page/14|journal=Comprehensive Psychiatry|publisher=W.B. Saunders Ltd|volume=34|issue=1|pages=14–30|doi=10.1016/0010-440X(93)90031-X|pmid=8425387}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Millon1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Disorders of Personality: DSM-IV and Beyond|url=https://archive.org/details/disordersofperso0000mill_e4c3|publisher=[[Wiley (publisher)|John Wiley &amp; Sons, Inc.]]|year=1996|isbn=978-0-471-01186-6|location=New York City|page=[https://archive.org/details/disordersofperso0000mill_e4c3/page/226 226]}}&lt;/ref&gt; Personības traucējumu diagnosticēšanas kritēriji ir uzskaitīti ''[[Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija|Starptautiskās slimību klasifikācijas]]'' (ICD) sestajā nodaļā un [[Amerikas Psihiatru asociācija]]s psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (DSM).

NPD nav standarta ārstēšanas metodes.&lt;ref name=&quot;Mitra_2022&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|date=2022|title=StatPearls|location=Treasure Island, Florida|publisher=StatPearls Publishing}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;King_2020&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=King RM, Grenyer BF, Gurtman CG, Younan R|date=March 1, 2020|title=A clinician's quick guide to evidence‐based approaches: Narcissistic personality disorder|journal=[[Clinical Psychologist]]|location=Melbourne, Australia|publisher=[[Australian Psychological Society]]|volume=24|issue=1|pages=91–95|doi=10.1111/cp.12214|issn=1328-4207|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt; To augstā komorbiditāte ar citiem garīgiem traucējumiem ietekmē metodes izvēli un rezultātus.&lt;ref name=&quot;Mitra_2022&quot; /&gt; [[Psihoterapija|Psihoterapeitiskās]] metodes parasti iedalās divās kategorijās: [[Psihoanalīze|psihoanalītiskā]] / [[Psihodinamiskā psihoterapija|psihodinamiskā]] un [[kognitīvi biheiviorālā terapija]]; un pieaug atbalsts abu integrēšanai ārstēšanas procesā.&lt;ref name=&quot;Yakeley_2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Yakeley J|date=July 5, 2018|title=Current understanding of narcissism and narcissistic personality disorder|journal=BJPsych Advances|volume=24|issue=5|pages=305–315|doi=10.1192/bja.2018.20|issn=2056-4678|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:Ronningstam_2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Weinberg I, Ronningstam E|date=March 2020|title=Dos and Don'ts in Treatments of Patients With Narcissistic Personality Disorder|journal=Journal of Personality Disorders|publisher=[[Guilford Press]]|volume=34|issue=Suppl|pages=122–142|doi=10.1521/pedi.2020.34.supp.122|pmid=32186986}}&lt;/ref&gt; Tomēr trūkst pētījumu, kas noteiktu ārstēšanas metožu efektivitāti.&lt;ref name=&quot;King_2020&quot; /&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
Cilvēki ar NPD cīnās ar intensīvu un visaptverošu [[kauns|kauna]], mazvērtības, zemas [[Līdzjūtība pret sevi|līdzjūtības]] un riebuma sajūtu pret sevi.&lt;ref name=&quot;mayo1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/narcissistic-personality-disorder/symptoms-causes/syc-20366662|title=Narcissistic personality disorder – Symptoms &amp; causes|publisher=Mayo Foundation for Medical Education and Research|website=[[Mayo Clinic]]|access-date=28 June 2018|date=18 November 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kramer_2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Kramer U, Pascual-Leone A, Rohde KB, Sachse R|date=March 2018|title=The role of shame and self-compassion in psychotherapy for narcissistic personality disorder: An exploratory study|url=https://serval.unil.ch/resource/serval:BIB_EFC9C7A83CF6.P001/REF.pdf|journal=Clinical Psychology &amp; Psychotherapy|volume=25|issue=2|pages=272–282|doi=10.1002/cpp.2160|pmid=29265698}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Gramzow, Richard &amp; Tangney, June. (1992). [https://www.researchgate.net/publication/247746436_Proneness_to_Shame_and_the_Narcissistic_Personality Proneness to Shame and the Narcissistic Personality]. Personality and Social Psychology Bulletin. 18. 369-376. 10.1177/0146167292183014.&lt;/ref&gt; Viņu uzskati par sevi ir atkarīgi no citu viedokļa. Viņiem ir paaugstināta jutība pret kritiku un liela vajadzība pēc apbrīnas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ronningstam E, Baskin-Sommers AR|date=June 2013|title=Fear and decision-making in narcissistic personality disorder-a link between psychoanalysis and neuroscience|journal=Dialogues in Clinical Neuroscience|volume=15|issue=2|pages=191–201|doi=10.31887/DCNS.2013.15.2/eronningstam|pmc=3811090|pmid=24174893}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Krusemark EA, Lee C, Newman JP|date=January 2015|title=Narcissism dimensions differentially moderate selective attention to evaluative stimuli in incarcerated offenders|journal=Personality Disorders|volume=6|issue=1|pages=12–21|doi=10.1037/per0000087|pmc=4293238|pmid=25330183}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Vater A, Ritter K, Schröder-Abé M, Schütz A, Lammers CH, Bosson JK, Roepke S|date=March 2013|title=When grandiosity and vulnerability collide: Implicit and explicit self-esteem in patients with narcissistic personality disorder|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-behavior-therapy-and-experimental-psychiatry_2013-03_44_1/page/37|journal=Journal of Behavior Therapy and Experimental Psychiatry|volume=44|issue=1|pages=37–47|doi=10.1016/j.jbtep.2012.07.001|pmid=22902785}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar NPD caur šo apbrīnu iegūst pašvērtību un nozīmi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Yang PS, Huang TL|date=April 2004|title=Pessimistic mood in decompensated narcissistic patient|journal=Chang Gung Medical Journal|volume=27|issue=4|pages=318–321|pmid=15239200}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://guilfordjournals.com/doi/abs/10.1521/pedi.2020.34.supp.25 Perfectionism, Shame, and Aggression in Depressive Patients With Narcissistic Personality Disorder]. Jane Fjermestad-Noll, Elsa Ronningstam, Bo S. Bach, Bent Rosenbaum, and Erik Simonsen, Journal of Personality Disorders 2020 34:Supplement, 25-41&lt;/ref&gt; Personām ar NPD mērķu un statusa sasniegšanu, dažādus uzlabojumus un [[Perfekcionisms (psiholoģija)|perfekcionismu]], kā arī izvairību no konkrētām attiecībām un situācijām bieži motivē bailes no nekompetences, neveiksmes, mazvērtības, kauna, pazemošanas un kontroles zaudēšanas.&lt;ref name=&quot;Mitra_2022&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kramer_2018&quot; /&gt;

Cilvēki ar NPD mēģinās iegūt sociālo statusu un atzīšanu, lai izvairītos no šīm jūtām un cīnītos pret tām,&lt;ref name=&quot;pmid24321228&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|authors=Ritter K, Vater A, Rüsch N, Schröder-Abé M, Schütz A, Fydrich T, Lammers CH, Roepke S|date=February 2014|title=Shame in patients with narcissistic personality disorder|journal=Psychiatry Research|volume=215|issue=2|pages=429–437|doi=10.1016/j.psychres.2013.11.019|pmid=24321228}}&lt;/ref&gt; bieži vien pārspīlējot savas prasmes, sasniegumus un tuvības pakāpi ar cilvēkiem, kam, viņuprāt, ir augsts statuss.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Gabbard GO|date=January 2022|title=Narcissism and suicide risk|journal=Annals of General Psychiatry|volume=21|issue=1|pages=3|doi=10.1186/s12991-022-00380-8|pmc=8783517|pmid=35065658|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Coleman D 2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|authors=Coleman D, Lawrence R, Parekh A, Galfalvy H, Blasco-Fontecilla H, Brent DA, Mann JJ, Baca-Garcia E, Oquendo MA|date=February 2017|title=Narcissistic Personality Disorder and suicidal behavior in mood disorders|journal=Journal of Psychiatric Research|volume=85|pages=24–28|doi=10.1016/j.jpsychires.2016.10.020|pmc=5191918|pmid=27816770}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ponzoni S, Beomonte Zobel S, Rogier G, Velotti P|date=August 2021|title=Emotion dysregulation acts in the relationship between vulnerable narcissism and suicidal ideation|journal=Scandinavian Journal of Psychology|volume=62|issue=4|pages=468–475|doi=10.1111/sjop.12730|pmc=8360132|pmid=33956346}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus viņiem var piemist nespēja pieņemt palīdzību,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Kacel EL, Ennis N, Pereira DB|date=2017|title=Narcissistic Personality Disorder in Clinical Health Psychology Practice: Case Studies of Comorbid Psychological Distress and Life-Limiting Illness|journal=Behavioral Medicine|volume=43|issue=3|pages=156–164|doi=10.1080/08964289.2017.1301875|pmc=5819598|pmid=28767013}}&lt;/ref&gt; atriebīgas fantāzijas, pārmērīgu tiesību piešķiršana sev,&lt;ref name=&quot;Coleman D 2016&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Lowenstein J, Purvis C, Rose K|date=2016|title=A systematic review on the relationship between antisocial, borderline and narcissistic personality disorder diagnostic traits and risk of violence to others in a clinical and forensic sample|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=3|pages=14|doi=10.1186/s40479-016-0046-0|pmc=5062934|pmid=27777779|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; un viņi var tēlot pazemību. Šie cilvēki biežāk izmēģina [[Plastiskā ķirurģija|plastiskās ķirurģijas]] veidus, jo vēlas gūt uzmanību un tikt uzskatīti par skaistiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Loron AM, Ghaffari A, Poursafargholi N|date=October 2018|title=Personality Disorders among Individuals Seeking Cosmetic Botulinum Toxin Type A (BoNTA) Injection, a Cross-Sectional Study|journal=The Eurasian Journal of Medicine|volume=50|issue=3|pages=164–167|doi=10.5152/eurasianjmed.2018.17373|pmc=6263231|pmid=30515036}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ronningstam2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ronningstam E|year=2016|title=New Insights into Narcissistic Personality Disorder|url=http://www.psychiatrictimes.com/special-reports/new-insights-narcissistic-personality-disorder|journal=[[Psychiatric Times]]|location=New York City|publisher=MJH Associates|volume=33|issue=2|page=11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180817061541/http://www.psychiatrictimes.com/special-reports/new-insights-narcissistic-personality-disorder|archive-date=17 August 2018|access-date=17 August 2018|accessdate={{dat|2024|01|14||bez}}|archivedate={{dat|2018|08|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180817061541/http://www.psychiatrictimes.com/special-reports/new-insights-narcissistic-personality-disorder}}&lt;/ref&gt; Personīgā pārākuma sajūta var mudināt viņus monopolizēt sarunas, noraudzīties uz citiem kā mazāk vērtīgiem vai kļūt nepacietīgiem un nicīgiem, kad citi runā par sevi.&lt;ref name=&quot;mayo1&quot;/&gt; Krasas izmaiņas pašvērtējumā var ievērojami samazināt spēju regulēt emocijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|authors=Ronningstam E|date=2017-02-07|title=Intersect between self-esteem and emotion regulation in narcissistic personality disorder - implications for alliance building and treatment|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=4|issue=1|pages=3|doi=10.1186/s40479-017-0054-8|pmc=5296946|pmid=28191317|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Psihoanalīze]]</text>
      <sha1>6rwt47wl7gjfiztpwq2k307gsl3gfsx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābijas lucerna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561609</id>
    <revision>
      <id>4483376</id>
      <parentid>4296289</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:31:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1599" sha1="j493ll236pekadu46x1gl2ffoxo9yax" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 
| nosaukums = 
| binomial = Medicago arabica
| attēls = Medicago arabica-001.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| kārta = Fabales
| kārta_lv = Pākšaugi
| dzimta = Fabaceae
| dzimta_lv = Tauriņziežu dzimta
| ģints = Medicago
| ģints_lv = Lucernas
| suga = Medicago arabica
| suga_lv = Arābijas lucerna
| sinonīmi = * ''Medicago maculata'' (Sibth.)
| izplatība = 
| izcelsmes_vieta = 
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
| autors = (L.) Huds.
}}
'''Arābijas lucerna''' (''Medicago arabica'') ir augu suga [[Lucernas|lucernu]] ģintī. Tās dabiskais izplatības areāls ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Anatolija|Mazāzijā]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], taču suga ir ieviesusies dažviet citur [[Eiropa|Eiropā]], tostarp ir ļoti reti sastopama arī [[Latvija|Latvijā]], kur atsevišķi eksemplāri ir atrasti [[Izgāztuve|izgāztuvēs]] un nezālienēs. Pamatareālā aug pļavās, mežmalās un krūmājos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/medicago-arabica-l-huds/|title=Arābijas lucerna - Medicago arabica (L.) Huds. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-01-24}}&lt;/ref&gt;

No citām Latvijā sastopamajām lucernām Arābijas lucerna ir viegli atšķirama pēc sarkanvioletā plankuma uz [[Lapas|lapiņām]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Lucernas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>j493ll236pekadu46x1gl2ffoxo9yax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šmorla trūce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>567806</id>
    <revision>
      <id>4483374</id>
      <parentid>4042235</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:31:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8070" sha1="lc1j3zpzijgvlzrgl8t1f2qgxd5ea1c" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada aprīlis}}
{{Infobox medical condition|
| name          = Šmorla trūce
| image         = Roe-schmorl.jpg
| caption       = Šmorla trūces rentgena attēls mugurkaula jostas daļā
| pronounce     = 
| specialty     = 
| synonym       = Intraosseālā diska trūce
| symptoms      = 
| onset         = 
| duration      = 
| causes        = 
| risks         = 
| diagnosis     = 
| differential  = 
| prevention    = 
| treatment     = 
| medication    = 
| prognosis     = 
| frequency     = 
| deaths        = 
}}
'''Šmorla trūce''' ir [[Starpskriemeļu diski|starpskriemeļu diska]] [[Starpskriemeļu diski|pulposusa kodola]] izvirzījumi caur [[Skriemeļi|mugurkaula ķermeņa]] [[Skriemeļi|gala plāksni]], kas nonāk blakus esošajā [[Skriemeļi|skriemelī]].

== Pazīmes un simptomi ==
Tie ir diska materiāla izvirzījumi mugurkaula ķermeņa virsmā, kas var saskarties ar skriemeļa smadzenēm un izraisīt iekaisumu. Šie izvirzījumi ir saistīti arī ar mugurkaula kaula nekrozi, un tiek pētīts jautājums, vai šie izvirzījumi un iekaisums izraisa nekrozi, vai arī skrimšļi migrē uz vietām, kas nekrotiskas kļuvušas citu apstākļu dēļ.

Tās var būt vai nebūt simptomātiskas, un to saistība ar muguras sāpēm ir pretrunīga. Viljamss un kolēģi norāda, ka šī saistība var būt saistīta ar jostas disku slimību, jo abas šīs slimības parasti rodas vienlaikus.&lt;ref name=&quot;Williams&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Williams|first=F. M. K.|last2=Manek|first2=N. J.|last3=Sambrook|first3=P. N.|last4=Spector|first4=T. D.|last5=MacGregor|first5=A. J.|year=2007|title=Schmorl's nodes: Common, highly heritable, and related to lumbar disc disease|journal=Arthritis &amp; Rheumatism|volume=57|issue=5|pages=855–860|doi=10.1002/art.22789|pmid=17530687|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Cēloņi ==
Šmorla trūce ir diezgan bieži sastopami, jo īpaši novecojošiem mugurkauliem, bet tie ir sastopami arī jaunākiem mugurkauliem. Šmorla trūce bieži vien nerada nekādus simptomus, bet var vienkārši liecināt par mugurkaula &quot;nolietojumu&quot; laika gaitā; tie var arī liecināt par to, ka savulaik kaulu izturība ir bijusi nedaudz samazināta, iespējams, [[D vitamīns|D vitamīna]] trūkuma dēļ, lai gan tas vēl nav apstiprināts ar pētījumiem, vai arī ja smagumu celšana ir veikta jaunībā, pirms mugurkaulāju ķermeņi ir pilnībā pārkaulojušies, piemēram, jauniem lauksaimniecības darbiniekiem. Šmorla trūces iedzimtība ir ļoti izteikta (&gt; 70 %).&lt;ref name=&quot;Williams2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Williams|first1=F. M. K.|last2=Manek|first2=N. J.|last3=Sambrook|first3=P. N.|last4=Spector|first4=T. D.|last5=MacGregor|first5=A. J.|year=2007|title=Schmorl's nodes: Common, highly heritable, and related to lumbar disc disease|journal=Arthritis &amp; Rheumatism|volume=57|issue=5|pages=855–860|doi=10.1002/art.22789|pmid=17530687|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Lai gan Šmorla trūces bieži vien nav komplicētas, tie biežāk parādās arī mugurkaula deformācijas gadījumos, jo īpaši Šeuermana slimības gadījumā. Šie defekti rodas, ja skriemelis zaudē normālu funkciju un ir nekustīgs/hipomobils/subluksēts. Šajā laikā spēki, ko parasti sadala nukleus pulposus (nesaspiežamais želatīnainais starpskriemeļu diska centrs), koncentrējas noteiktā apgabalā, izraisot galējo plākšņu ieliektas deformācijas.

== Diagnoze ==
[[Attēls:CT_of_Schmorl's_nodes.jpg|thumb|Divu Šmorla trūču datortomogrāfija sagitālā plaknē. Mazajai Šmorla trūcei L3 skriemeļa ķermeņa apakšējā gala plāksnē (bultiņa) ir tipiskas iezīmes — tas ir ar platu pamatni gala plāksnē, labi izteiktām kontūrām un plānu marginālo sklerozi. Liela un mazāk tipiska Šmorla trūce (bultas gals) ir novērots L4 skriemeļa augšējā gala plāksnē.&lt;ref name=&quot;Nogueira-BarbosaCrema2015&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nogueira-Barbosa|first=Marcello Henrique|last2=Crema|first2=Michel Daoud|last3=Herrero|first3=Carlos Fernando Pereira da Silva|last4=Pasqualini|first4=Wagner|last5=Defino|first5=Helton Luiz Aparecido|date=December 2015|title=The Several Faces of Schmorl's Node: Pictorial Essay|journal=Coluna/Columna|volume=14|issue=4|pages=320–323|doi=10.1590/S1808-185120151404151248|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;]]
Šmorla trūces var noteikt ar rentgena stariem, lai gan tos labāk var attēlot ar datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Tie tiek uzskatīti par vertikālām diska trūcēm cauri skriemeļa ķermeņa skrimšļa gala plāksnēm. Šmorla trūces dažkārt var redzēt rentgenoloģiski, tomēr biežāk tos redz MRI, pat ja tie nav redzami vienkāršos rentgena attēlos. Tie var būt vai nebūt simptomātiski, un to etioloģiskā nozīme muguras sāpju gadījumā ir pretrunīga. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Spine, ko veica Hamanishi u. c., Šmorla trūces magnētiskajā rezonansē tika novēroti 19 % no 400 pacientiem ar muguras sāpēm un tikai 9 % asimptomātiskas kontroles grupas pacientu. Autori secināja, ka Šmorla trūces ir &quot;vertikālas diska trūces&quot; apgabali, kas veidojas vājā gala plāksnītes vietā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hamanishi|first=Chiaki|last2=Kawabata|first2=Tutomu|last3=Yosii|first3=Takeo|last4=Tanaka|first4=Seisuke|year=1994|title=Schmorlʼs Nodes on Magnetic Resonance Imaging|url=https://archive.org/details/sim_spine-us_1994-02-15_19_4/page/450|journal=Spine|volume=19|issue=4|pages=450–3|doi=10.1097/00007632-199402001-00012|pmid=8178234|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Eponīms ==
Šmorla trūces ir nosauktas vācu patologa Kristiana Georga Šmorla (1861—1932) vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.medfriendly.com/schmorlsnodule.html |title=MedFriendly.com: Schmorl’s nodule |access-date={{dat|2024|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2006|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061022102824/http://www.medfriendly.com/schmorlsnodule.html }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Tālāka lasīšana ==

* {{Publikācijas atsauce|last=Plomp|first=Kimberly A|last2=Viðarsdóttir|first2=Una Strand|last3=Weston|first3=Darlene A|last4=Dobney|first4=Keith|author-link4=Keith Dobney|last5=Collard|first5=Mark|year=2015|title=The ancestral shape hypothesis: An evolutionary explanation for the occurrence of intervertebral disc herniation in humans|journal=BMC Evolutionary Biology|volume=15|pages=68|doi=10.1186/s12862-015-0336-y|pmc=4410577|pmid=25927934|doi-access=free}}
* {{Publikācijas atsauce|last=McFadden|first=K D|last2=Taylor|first2=J R|year=1989|title=End-Plate Lesions of the Lumbar Spine|url=https://archive.org/details/sim_spine-us_1989-08_14_8/page/867|journal=Spine|volume=14|issue=8|pages=867–9|doi=10.1097/00007632-198908000-00017|pmid=2781398}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Peng|first=B.|last2=Wu|first2=W.|last3=Hou|first3=S.|last4=Shang|first4=W.|last5=Wang|first5=X.|last6=Yang|first6=Y.|date=August 2003|title=The pathogenesis of Schmorl's nodes|journal=The Journal of Bone and Joint Surgery. British Volume|volume=85-B|issue=6|pages=879–882|doi=10.1302/0301-620X.85B6.13555|pmid=12931811|doi-access=free}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Takahashi|first=K.|last2=Miyazaki|first2=T.|last3=Ohnari|first3=H.|last4=Takino|first4=T.|last5=Tomita|first5=K.|year=1995|title=Schmorl's nodes and low-back pain|journal=European Spine Journal|volume=4|issue=1|pages=56–9|doi=10.1007/bf00298420|pmid=7749909}}
* {{Ziņu atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/schmorl-nodes|title=Schmorl nodes: Symptoms, causes, and treatment|work=Medical News Today|date=19 May 2022|last=Sherrell|first=Zia}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Kim|first=Hyeun Sung|last2=Raorane|first2=Harshavardhan Dilip|last3=Sharma|first3=Sagar Bhupendra|last4=Wu|first4=Pang Hung|last5=Jang|first5=Il-Tae|date=December 2020|title=Infected Schmorl's node: a case report|journal=BMC Musculoskeletal Disorders|volume=21|issue=1|pages=280|doi=10.1186/s12891-020-03276-4|pmc=7196219|pmid=32359347|doi-access=free}}

[[Kategorija:Kaulu slimības]]
[[Kategorija:Anatomija]]</text>
      <sha1>lc1j3zpzijgvlzrgl8t1f2qgxd5ea1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hyalite (albums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568421</id>
    <revision>
      <id>4483549</id>
      <parentid>4461272</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:26:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4483549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4693" sha1="5rdz6ee60xjpzlcfgq74ykjulwattv3" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste
| Background = #83ADC0
| Nosaukums = ''Hyalite'' 
| Vāks = Hyalite-mickeen.png
| Izpildītājs = ''mickeen''
| Izdots = [[25. maijs|25. maijā]] [[2023. gads|2023]]
| Žanrs = [[elektronika]]
| Garums = 33:53
| Ierakstu kompānija = ''[[RIIA Collective]]''
| Producents = ''[[mickeen]]''
| Šis albums = 
| Iepriekšējais albums = 
| Nākamais albums = 
}}

'''''Hyalite''''' ir ''[[mickeen]]'' debijas albums, kas izdots 2023. gada 25. maijā. Tajā ir iekļautas 14 dziesmas. Pazīstamākās dziesmas ir &quot;gaisma krīt&quot; un &quot;ardievu&quot;. Albums ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Mūzikas ierakstu gada balvu]] 2024 nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Gada labākā debija]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7977162/zelta-mikrofona-24-atskanas-gada-labakais-debitants-sniedz-vertigu-ieteikumu-jaunajiem-muzikiem|title=&quot;Zelta mikrofona '24&quot; atskaņas &amp;#10217; Gada labākais debitants sniedz vērtīgu ieteikumu jaunajiem mūziķiem|website=Šovbizness|access-date=2024-04-06|date=2024-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/nabarits/132.-smagais-rits-ar-muzikalo-specvienibu-effekts.-interviju-rai.a187688/|title=132. Smagais rīts ar muzikālo specvienību Effekts. Interviju raidījums|website=naba.lsm.lv|access-date=2024-04-06}}&lt;/ref&gt; kā arī tika nominēts, kā Labākais elektroniskās mūzikas albums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/zeltamikrofons/muzikis-mickeen-ar-albumu-hyalite-nominets-zelta-mikrofona-kategorija-labaka-debija/|title=Mūziķis Mickeen ar albumu “Hyalite” nominēts “Zelta Mikrofona” kategorijā “Labākā debija”|website=tv3.lv|access-date=2024-04-06|date=2024-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Par albumu ==
Albuma “HYALITE” (latviski: Hialīts) nosaukums izvēlēts tādēļ, ka [[Opāls|hialīts]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/hial%C4%ABts:1|title=hialīts {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-04-06}}&lt;/ref&gt; ir unikāls akmens. Skatoties no atšķirīgiem leņķiem un apgaismojumiem tas izskatās citādāk — tāpat kā mūsu emocijas. Tieši tādēļ albums sadalīts trīs nodaļās jeb emocijās. Šīs ir galvenās emocijas ar kurām albuma autors ir sastapies un vēlējies caur mūziku tās parādīt.

Sagaidot albumu tika izlaisti albuma singli. &quot;ardievu&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/dj/9562-mickeen-izdod-dziesmu-ardievu-kopa-ar-reperi-gocu|title=Mickeen izdod dziesmu &quot;ardievu&quot; kopā ar reperi goču|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-04-06|language=lv|archive-date=2024-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240406213404/https://muzikaspasaule.lv/home/dj/9562-mickeen-izdod-dziesmu-ardievu-kopa-ar-reperi-gocu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://musiclatvia.lv/en/mickeen-releases-song-ardievu-with-rapper-goca/|title=Mickeen releases song &quot;ardievu&quot; with rapper goča|access-date=2024-04-06|date=2023-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;gaisma krīt&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/prieksnams-top/mickeen-ods-e-v-gaisma-krit/|title=Mickeen, Ods, E.V. - Gaisma krīt|last=Janka|website=Radio SWH|access-date=2024-04-06|language=en|archive-date=2024-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240406213405/https://radioswh.lv/prieksnams-top/mickeen-ods-e-v-gaisma-krit/}}&lt;/ref&gt; un &quot;mantra&quot;.

Veidojot albumu, mickeen aicināja tajā piedalīties dažādus [[Latvieši|latviešu]] mūziķus: reperus [[ZEĻĢIS]], [[Ods (reperis)|Ods]], [[goča]], [[I MEAN LOVE]] un [[E.V.]], dziedātājas MADA un Emīlija, un producentu Zen Paul.

Visu albumu miksēja un māsterēja pats mākslinieks, kā arī māsterēšnas darbos piedalījās Zen Paul.

== Dziesmu saraksts ==
{{Track listing|width=|headline=|extra_column=|all_writing=|all_lyrics=|all_music=|title_width=|writing_width=|music_width=|lyrics_width=|extra_width=|title1=A MESSAGE|note1=|writer1=|lyrics1=|music1=|extra1=|length1=1:45|total_length=33:53|title2=think about|length2=2:25|note2=kopā ar Zen Paul|title3=maska|note3=kopā ar ZEĻĢIS|length3=3:03|title4=i lie|note4=kopā ar MADA|length4=2:06|title5=broke me|note5=kopā ar Zen Paul|length5=2:36|title6=ardievu|note6=kopā ar goča|length6=2:10|title7=bummed (interlude)|length7=1:20|title8=ignorance|length8=3:31|title9=insomnia|length9=2:19|title10=dopamine (interlude)|length10=1:48|title11=mantra|note11=kopā ar I MEAN LOVE|length11=2:37|title12=places|note12=kopā ar Emīlija|length12=2:26|title13=gaisma krīt|note13=kopā ar Ods un E.V.|length13=3:05|title14=TO U|length14=2:36}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]]</text>
      <sha1>5rdz6ee60xjpzlcfgq74ykjulwattv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panikas lēkme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569103</id>
    <revision>
      <id>4483480</id>
      <parentid>4431719</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22908" sha1="nxwcsrzw7duexfzj56pdy3ax8kd471s" xml:space="preserve">{{Infobox medical condition
| name          = Panikas lēkme
| image         = Panic attack.jpg
| caption       = Attēls, kurā kāds piedzīvo panikas lēkmi, ko nomierina cita persona
| specialty     = [[Psihiatrija]]
| symptoms      = Intensīvas [[bailes]], [[sirdsklauves]], svīšana, trīce, [[elpas trūkums]], nejutīgums
| onset         = 
| duration      = No sekundēm līdz stundām
| causes        = [[Panikas traucējumi]], [[sociālā trauksme]], [[pēctraumatiskā stresa traucējumi]], narkotiku lietošana, smagi depresijas traucējumi, medicīniskas problēmas
| risks         = [[Smēķēšana]], [[psiholoģiskais stress]]
| diagnosis     = Pēc tam, kad izslēgti citi iespējamie cēloņi
| differential  = [[Hipertireoze]], [[hiperparatireoze]], [[sirds slimība]], [[plaušu slimība]], narkotiku lietošana, [[disautonomija]]
| prevention    = 
| treatment     = Psihoterapija, zāles
| medication    = Antidepresants
| prognosis     = Parasti laba
| frequency     = 3% (ES), 11% (ASV)
| deaths        = 
| alt           = 
}}
'''Panikas lēkme''' ir pēkšņs intensīvu [[Bailes|baiļu]] un diskomforta periods, kas var ietvert [[sirdsklauves]], [[Svīšana|svīšanu]], sāpes krūtīs vai diskomfortu krūtīs, [[Aizdusa|elpas trūkumu]], trīci, reiboni, nejutīgumu, apjukumu vai tuvojošos nolemtības vai kontroles zaudēšanas sajūtu.&lt;ref name=&quot;NIH2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/anxiety-disorders/index.shtml|title=Anxiety Disorders|website=NIMH|access-date=1 October 2016|date=March 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;DSM5&quot;&gt;{{Atsauce|last=American Psychiatric Association|year=2013|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.)|place=Arlington|publisher=American Psychiatric Publishing|pages=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/214 214–217]|isbn=978-0-89042-555-8|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/214}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lo|first=Yu-Chi|last2=Chen|first2=Hsi-Han|date=May 2020|title=Shiau-Shian Huang Panic Disorder Correlates with the Risk for Sexual Dysfunction|journal=[[Journal of Psychiatric Practice]]|volume=26|issue=3|pages=185–200|doi=10.1097/PRA.0000000000000460|pmid=32421290}}&lt;/ref&gt; Parasti simptomi sasniedz maksimumu desmit minūšu laikā pēc sākuma un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām.&lt;ref name=&quot;Dand2013&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Bandelow|first=Borwin|last2=Domschke|first2=Katharina|last3=Baldwin|first3=David|title=Panic Disorder and Agoraphobia|date=2013|publisher=OUP Oxford|isbn=978-0-19-100426-1|page=Chapter 1|url=https://books.google.com/books?id=T4RnAgAAQBAJ&amp;pg=PT9}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpguide.org/articles/anxiety/panic-attacks-and-panic-disorders.htm|title=Panic Attacks and Panic Disorder|last=Smith|first=Melinda|last2=Robinson|first2=Lawrence|website=HelpGuide|access-date=6 July 2021|language=en-US|last3=Segal|first3=Jeanne}}&lt;/ref&gt; Lai gan tās var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, pašas panikas lēkmes nav fiziski bīstamas.&lt;ref name=&quot;Ged2012&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Geddes|first=John|last2=Price|first2=Jonathan|last3=McKnight|first3=Rebecca|title=Psychiatry|date=2012|publisher=OUP Oxford|isbn=978-0-19-923396-0|page=298|url=https://books.google.com/books?id=F4THKWvbAPEC&amp;pg=PA298}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ghadri|first=Jelena-Rima|last2=Wittstein|first2=Ilan Shor|last3=Prasad|first3=Abhiram|last4=Sharkey|first4=Scott|last5=Dote|first5=Keigo|last6=Akashi|first6=Yoshihiro John|last7=Cammann|first7=Victoria Lucia|last8=Crea|first8=Filippo|last9=Galiuto|first9=Leonarda|date=7 June 2018|title=International Expert Consensus Document on Takotsubo Syndrome (Part I): Clinical Characteristics, Diagnostic Criteria, and Pathophysiology|journal=European Heart Journal|volume=39|issue=22|pages=2032–2046|doi=10.1093/eurheartj/ehy076|pmc=5991216|pmid=29850871}}&lt;/ref&gt;

Panikas lēkmju būtiskās iezīmes paliek nemainīgas, lai gan sarežģītā DSM-IV terminoloģija dažādu panikas lēkmju veidu aprakstīšanai (ti, situācijai piesaistīta/noteikta, situācijai pakļauta un negaidīta/neparedzēta) tiek aizstāta ar terminiem negaidītas un paredzamās panikas lēkmes. Panikas lēkmes darbojas kā marķieris un prognostisks faktors diagnozes smagumam, gaitai un blakusslimībām daudzos traucējumos, tostarp, bet ne tikai, [[Trauksmes traucējumi|trauksmes traucējumos]]. Tādējādi panikas lēkmes var uzskaitīt kā specifikāciju, kas attiecas uz visiem DSM-5 traucējumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychiatry.org/File%20Library/Psychiatrists/Practice/DSM/APA_DSM_Changes_from_DSM-IV-TR_-to_DSM-5.pdf|title=Changes to the DSM-V to the DSM-V-TR|last=American Psychiatric Association|first=American Psychiatric Association|website=Changes to the DSM V to DSM V-TR|access-date=22 March 2022}}&lt;/ref&gt;

Panikas lēkmes var izraisīt vairāki traucējumi, tostarp panikas traucējumi, [[Sociālā fobija|sociālās trauksmes traucējumi]], [[Posttraumatiskā stresa sindroms|pēctraumatiskā stresa traucējumi]], [[Narkotikas|narkotisku]] vielu lietošanas traucējumi, [[Rekurenti depresīvi traucējumi|depresija]] un medicīniskās problēmas.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot;&gt;{{Atsauce|last=American Psychiatric Association|year=2013|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.)|place=Arlington|publisher=American Psychiatric Publishing|pages=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/214 214–217]|isbn=978-0-89042-555-8|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/214}}&lt;cite class=&quot;citation cs2&quot; data-ve-ignore=&quot;true&quot; id=&quot;CITEREFAmerican_Psychiatric_Association2013&quot;&gt;American Psychiatric Association (2013), [[iarchive:diagnosticstatis0005unse/page/214|''Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th ed.)'']], Arlington: American Psychiatric Publishing, pp.&amp;nbsp;[[iarchive:diagnosticstatis0005unse/page/214|214–217]], [[ISBN]]&amp;nbsp;[[Īpašais: BookSources/978-0-89042-555-8|&lt;bdi&gt;978-0-89042-555-8&lt;/bdi&gt;]]&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Lancet2016&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Craske|first=Michelle G|last2=Stein|first2=Murray B|date=December 2016|title=Anxiety|journal=The Lancet|volume=388|issue=10063|pages=3048–3059|doi=10.1016/S0140-6736(16)30381-6|pmid=27349358}}&lt;/ref&gt; Panikas lēkmes var tikt aktivizētas vai rasties negaidīti.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt; [[Smēķēšana]], [[kofeīns]] un [[Psiholoģisks stress|psiholoģiskais stress]] palielina panikas lēkmes risku.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt; Pirms diagnozes noteikšanas ir jāizslēdz apstākļi, kas izraisa līdzīgus simptomus, piemēram, hipertireoze, hiperparatireoze, [[sirds slimības]], plaušu slimības, narkotiku lietošana un [[disautonomija]].&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stewart|first=Julian M.|last2=Pianosi|first2=Paul|last3=Shaban|first3=Mohamed A.|last4=Terilli|first4=Courtney|last5=Svistunova|first5=Maria|last6=Visintainer|first6=Paul|last7=Medow|first7=Marvin S.|date=1 November 2018|title=Hemodynamic characteristics of postural hyperventilation: POTS with hyperventilation versus panic versus voluntary hyperventilation|journal=Journal of Applied Physiology|volume=125|issue=5|pages=1396–1403|doi=10.1152/japplphysiol.00377.2018|issn=8750-7587|pmc=6442665|pmid=30138078|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Panikas lēkmes ārstēšanai jābūt vērstai uz pamatcēloņiem.&lt;ref name=&quot;Ged2012&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Geddes|first=John|last2=Price|first2=Jonathan|last3=McKnight|first3=Rebecca|title=Psychiatry|date=2012|publisher=OUP Oxford|isbn=978-0-19-923396-0|page=298|url=https://books.google.com/books?id=F4THKWvbAPEC&amp;pg=PA298}}&lt;cite class=&quot;citation book cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;true&quot; id=&quot;CITEREFGeddesPriceMcKnight2012&quot;&gt;Geddes, John; Price, Jonathan; McKnight, Rebecca (2012). [https://books.google.com/books?id=F4THKWvbAPEC&amp;pg=PA298 ''Psychiatry'']. OUP Oxford. p.&amp;nbsp;298. [[ISBN]]&amp;nbsp;[[Īpašais: BookSources/978-0-19-923396-0|&lt;bdi&gt;978-0-19-923396-0&lt;/bdi&gt;]]. [https://web.archive.org/web/20161004230957/https://books.google.ca/books?id=F4THKWvbAPEC&amp;pg=PA298 Archived] from the original on 4 October 2016.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Tiem, kuriem ir bieži lēkmes, var izmantot [[Psihoterapija|psihoterapeitu]] vai [[Zāles|medikamentus]].&lt;ref name=&quot;NIH2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/publications/panic-disorder-when-fear-overwhelms|title=Panic Disorder: When Fear Overwhelms|website=NIMH|access-date=18 March 2022|date=2022}}&lt;/ref&gt; Var palīdzēt arī elpošanas apmācība un muskuļu relaksācijas metodes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Roth|first=Walton T.|date=January 2010|title=Diversity of effective treatments of panic attacks: what do they have in common?|journal=Depression and Anxiety|volume=27|issue=1|pages=5–11|doi=10.1002/da.20601|pmid=20049938|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Ar panikas lēkmi sirgstošajiem ir lielāks [[Pašnāvība|pašnāvības]] risks.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt;

Eiropā aptuveni 3% iedzīvotāju noteiktā gadā piedzīvo panikas lēkmes, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs tās skar aptuveni 11%.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt; Tās ir biežāk sastopamas sievietēm nekā vīriešiem.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt; Tās bieži sākas [[Pubertāte|pubertātes]] vai agrīnā pieaugušā vecumā.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt; Bērni un vecāki cilvēki tiek skarti retāk.&lt;ref name=&quot;DSM5&quot; /&gt;

== Pazīmes un simptomi ==
Cilvēki ar panikas lēkmēm bieži ziņo par bailēm nomirt vai iegūt [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]], mirgojošu redzi vai citiem redzes traucējumiem, vājumu vai [[Nelabums|sliktu dūšu]], nejutīgumu visā ķermenī, elpas trūkumu un hiperventilāciju, vai ķermeņa kontroles zudumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/panic-attacks/symptoms-causes/syc-20376021?p=1|title=Symptoms and causes - Mayo Clinic|website=www.mayoclinic.org|access-date=17 March 2022}}&lt;/ref&gt; Daži cilvēki arī piedzīvo tuneļa redzi, galvenokārt tāpēc, ka asins plūsma atstāj galvu uz kritiskākām ķermeņa daļām aizsardzībās nolūkā. Šīs sajūtas var izraisīt spēcīgu vēlmi aizbēgt vai bēgt no vietas, kur sākās lēkme (sekas &quot;cīņa vai bēgšana reakcijai&quot;, kurā hormons, kas izraisa šo reakciju, izdalās ievērojamā daudzumā). Šī reakcija pārpludina ķermeni ar [[Hormoni|hormoniem]], īpaši [[Adrenalīns|epinefrīnu]] (adrenalīns), kas tam palīdz aizsargāties pret kaitējumu.

Panikas lēkmes var izraisīt, kad ir pārāk aktivizēta simpātiskā nervu sistēma (SNS), kura nav balansā ar parasimpātisko nervu sistēmu (PNS). Visbiežāk sastopamie simptomi ir trīce, [[aizdusa]] ([[Aizdusa|elpas trūkums]]), [[Sirdsklauves|sirds sirdsklauves]], sāpes krūtīs (vai sasprindzinājums krūtīs), karstuma viļņi, aukstuma viļņi, dedzinošas sajūtas (īpaši sejas vai kakla rajonā), [[Sviedri|svīšana]], [[Nelabums|slikta dūša]], reibonis (vai neliels vājums), vājums galvā, smaga galva, hiperventilācija, parestēzijas (tirpšanas sajūtas), aizrīties vai [[Nosmakšana|nomākšana]], grūtības pārvietoties, [[depersonalizācija]] un/vai [[derealizācija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medlineplus.gov/ency/article/000924.htm|title=Panic disorder: MedlinePlus Medical Encyclopedia|website=medlineplus.gov|access-date=14 March 2022|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie fiziskie simptomi tiek interpretēti ar trauksmi cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz panikas lēkmēm. Tā rezultātā palielinās [[Nemiers|trauksme]] un veido pozitīvu atgriezenisko cilpu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Panic Anxiety and Its Treatments: Report of the World Psychiatric Association Presidential Educational Program Task Force|publisher=American Psychiatric Association|first=Gerald L.|last=Klerman|first2=Robert M. A.|last2=Hirschfeld|first3=Myrna M.|last3=Weissman|page=[https://archive.org/details/panicanxietyitst0000unse/page/44 44]|year=1993|isbn=978-0-88048-684-2|url=https://archive.org/details/panicanxietyitst0000unse/page/44}}&lt;/ref&gt;

[[Aizdusa|Elpas trūkums]] un sāpes krūtīs ir dominējošie simptomi. Daudzi cilvēki, kas piedzīvo panikas lēkmi, nepareizi tos attiecina uz [[Miokarda infarkts|sirdslēkmi]] un tādējādi meklē palīdzību neatliekamās palīdzības nodaļās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adaa.org/understanding-anxiety/panic-disorder|title=Panic Disorder {{!}} Anxiety and Depression|website=adaa.org|access-date=12 March 2023}}&lt;/ref&gt; Tā kā sāpes krūtīs un elpas trūkums ir raksturīgi sirds un asinsvadu slimību simptomi, tostarp nestabila stenokardija un [[miokarda infarkts]] (sirdslēkme), izslēgšanas diagnoze (citu nosacījumu izslēgšana) jāveic pirms panikas lēkmes diagnosticēšanas. Tas ir īpaši svarīgi to darīt cilvēkiem, kuru garīgās veselības un sirds veselības stāvoklis nav zināms. To var izdarīt, izmantojot [[Elektrokardiogrāfija|elektrokardiogrammu]] un garīgās veselības novērtējumus.

Panikas lēkmes atšķiras no citām trauksmes formām pēc to intensitātes un pēkšņas, epizodiskas dabas. Tās bieži piedzīvo kopā ar trauksmes traucējumiem un citiem [[Psiholoģija|psiholoģiskais]] nosacījumi, lai gan panikas lēkmes parasti neliecina par [[Psihiski traucējumi|garīgiem traucējumi]]em.

== Patofizioloģija ==
Panikas lēkmes simptomi var likt personai justies, ka viņa ķermenis pienācīgi nedarbojas. Simptomus var saprast šādi. Pirmkārt, bieži vien bailes rodas pēkšņi, un to izraisošais stimuls ir mazs. Tas izraisa [[Adrenalīns|adrenalīna]] (epinefrīna) izdalīšanos, kas izraisa cīņas vai bēgšanas reakciju, kad organisms gatavojas smagai fiziskai aktivitātei, kā rezultātā palielinās simpātiskais nervus sistēmas tonuss. Tā rezultātā palielinās sirdsdarbība ([[tahikardija]]), paātrināta elpošana (hiperventilācija), ko var uztvert kā elpas trūkumu ([[Aizdusa|aizdusu]]), un svīšana. Tā kā intensīva aktivitāte notiek reti, hiperventilācija izraisa oglekļa dioksīda līmeņa samazināšanos plaušās un pēc tam asinīs. Tas izraisa asins [[pH]] izmaiņas (elpceļu alkalozi vai hipokapniju), izraisot kompensējošu metabolisko acidozi, aktivizējot ķīmiskās jutības mehānismus, kas šo [[pH]] maiņu pārvērš veģetatīvās un elpošanas reakcijās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vollmer|first=L L|last2=Strawn|first2=J R|last3=Sah|first3=R|date=May 2015|title=Acid–base dysregulation and chemosensory mechanisms in panic disorder: a translational update|journal=Translational Psychiatry|volume=5|issue=5|pages=e572|doi=10.1038/tp.2015.67|pmc=4471296|pmid=26080089}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ueda|first=Y.|last2=Aizawa|first2=M.|last3=Takahashi|first3=A.|last4=Fujii|first4=M.|last5=Isaka|first5=Y.|date=8 October 2008|title=Exaggerated compensatory response to acute respiratory alkalosis in panic disorder is induced by increased lactic acid production|journal=Nephrology Dialysis Transplantation|volume=24|issue=3|pages=825–828|doi=10.1093/ndt/gfn585|pmid=18940883|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Turklāt šī hipokapnija un [[Adrenalīns|adrenalīna]] izdalīšanās panikas lēkmes laikā izraisa vazokonstrikciju, kā rezultātā nedaudz samazinās asins plūsma galvā, kas izraisa reiboni un vājumu galvā. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53082/|title=Control of Cerebral Blood Flow|last=Cipolla|first=Marilyn J.|date=2009|publisher=Morgan &amp; Claypool Life Sciences}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=JWNBDAAAQBAJ&amp;q=vasoconstriction+panic+attack+Co2&amp;pg=PA189|title=Panic Disorder: Neurobiological and Treatment Aspects|last=Nardi|first=Antonio Egidio|last2=Freire|first2=Rafael Christophe R.|date=25 May 2016|publisher=Springer|isbn=978-3-319-12538-1}}&lt;/ref&gt; Panikas lēkme var izraisīt to, ka cukura līmenis asinīs tiek novirzīts no smadzenēm uz galvenajiem muskuļiem. Neiroattēlveidošana liecina par pastiprinātu aktivitāti [[Mandeļveida kodols|amigdalā]], [[Talāms|talāmā]], [[Hipotalāms|hipotalāmā]] un [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] reģionos, tostarp periakveduktālajā pelēkajā, parabrahiālajā kodolā un ''Locus coeruleus''. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shin|first=Lisa M|last2=Liberzon|first2=Israel|date=January 2010|title=The Neurocircuitry of Fear, Stress, and Anxiety Disorders|journal=Neuropsychopharmacology|volume=35|issue=1|pages=169–191|doi=10.1038/npp.2009.83|pmc=3055419|pmid=19625997}}&lt;/ref&gt; Jo īpaši ir ierosināts, ka [[Mandeļveida kodols|amigdalai]] ir izšķiroša loma. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Maren|first=Stephen|date=November 2009|title=An Acid-Sensing Channel Sows Fear and Panic|url=https://archive.org/details/cell_2009-11-25_139_5/page/867|journal=Cell|volume=139|issue=5|pages=867–869|doi=10.1016/j.cell.2009.11.008|pmid=19945375|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt; Paaugstinātas aktivitātes [[Mandeļveida kodols|amigdalā]] (baiļu centrā) un [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] kombinācija kopā ar samazinātu asins plūsmu un cukura līmeni asinīs smadzenēs var izraisīt smadzeņu prefrontālās garozas (PFC) aktivitātes samazināšanos. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=EhCDCwAAQBAJ&amp;q=A+panic+attack+can+cause+blood+sugar+to+be+drawn+away+from+the+brain+and+toward+the+major+muscles.&amp;pg=PA273|title=A Guide to the Standard EMDR Therapy Protocols for Clinicians, Supervisors, and Consultants, Second Edition|last=PhD|first=Andrew M. Leeds|date=3 February 2016|publisher=Springer Publishing Company|isbn=978-0-8261-3117-1}}&lt;/ref&gt; Ir pierādījumi, ka trauksmes traucējumi palielina sirds un asinsvadu slimību (CVD) risku. &lt;ref name=&quot;pmid25071612&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chalmers|first=John A.|last2=Quintana|first2=Daniel S.|last3=Abbott|first3=Maree J.-Anne|last4=Kemp|first4=Andrew H.|date=11 July 2014|title=Anxiety Disorders are Associated with Reduced Heart Rate Variability: A Meta-Analysis|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=5|page=80|doi=10.3389/fpsyt.2014.00080|pmc=4092363|pmid=25071612|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Slimajiem arī samazinās [[Sirds ritma variabilitāte|sirds ritma variabilitātes]] (HRV) mainīgums. &lt;ref name=&quot;pmid25071612&quot; /&gt;

=== Sirds mehānisms ===
Panikas lēkmes var izraisīt sāpes krūtīs, tieši ietekmējot asinsriti koronārajos asinsvados. Panikas lēkme izraisa ievērojamu simpātisko nervu sistēmas aktivāciju, kas var izraisīt mazo koronāro asinsvadu vazokonstrikciju un [[Mikrovaskulārā stenokardija|mikrovaskulāru stenokardiju]]. Autonomās (veģetatīvās) nervu sistēmas aktivācija un hiperventilācija panikas lēkmju laikā var izraisīt koronāro artēriju spazmas ([[Vazospazma|vazospazmas]]). Šis process var izraisīt išēmisku miokarda bojājumu un sāpes krūtīs, neskatoties uz normālu angiogrammu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Huffman|first=Jeff C.|last2=Pollack|first2=Mark H.|last3=Stern|first3=Theodore A.|date=2002-04-01|title=Panic Disorder and Chest Pain: Mechanisms, Morbidity, and Management|url=https://www.psychiatrist.com/pcc/panic-disorder-chest-pain-mechanisms-morbidity-management|journal=The Primary Care Companion for CNS Disorders|volume=4|issue=2|pages=54–62|doi=10.4088/PCC.v04n0203|issn=2155-7780|pmc=181226|pmid=15014745}}&lt;/ref&gt;

Personām ar [[Išēmiskā sirds slimība|koronāro artēriju slimību]] panikas lēkmes un psiholoģiskais stress var pastiprināt išēmiskās sāpes, palielinot miokarda vajadzību pēc skābekļa, jo palielinās sirdsdarbība, asinsspiediens, koronāro asinsvadu vazomotorais tonuss vai simpātiskā hiperaktivitāte, ko regulē autonomā nervu sistēma. &lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Huffman|first=Jeff C.|last2=Pollack|first2=Mark H.|last3=Stern|first3=Theodore A.|date=2002-04-01|title=Panic Disorder and Chest Pain: Mechanisms, Morbidity, and Management|url=https://www.psychiatrist.com/pcc/panic-disorder-chest-pain-mechanisms-morbidity-management|journal=The Primary Care Companion for CNS Disorders|volume=4|issue=2|pages=54–62|doi=10.4088/PCC.v04n0203|issn=2155-7780|pmc=181226|pmid=15014745}}&lt;cite class=&quot;citation journal cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;true&quot; id=&quot;CITEREFHuffmanPollackStern2002&quot;&gt;Huffman, Jeff C.; Pollack, Mark H.; Stern, Theodore A. (2002-04-01). [https://www.psychiatrist.com/pcc/panic-disorder-chest-pain-mechanisms-morbidity-management &quot;Panic Disorder and Chest Pain: Mechanisms, Morbidity, and Management&quot;]. ''The Primary Care Companion for CNS Disorders''. '''4''' (2): 54–62. [[Digitālais objektu identifikators|doi]]:[[doi:10.4088/PCC.v04n0203|10.4088/PCC.v04n0203]]. [[ISSN]]&amp;nbsp;[[issn:2155-7780|2155-7780]]. [[PMC (identifikators)|PMC]]&amp;nbsp;&lt;span class=&quot;id-lock-free&quot; title=&quot;Freely accessible&quot;&gt;[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC181226 181226]&lt;/span&gt;. [[PubMed|PMID]]&amp;nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15014745 15014745].&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Soares-Filho|first=Gastão Luiz|last2=Mesquita|first2=Claudio|last3=Mesquita|first3=Evandro|last4=Arias-Carrión|first4=Oscar|last5=Machado|first5=Sergio|last6=González|first6=Manuel|last7=Valença|first7=Alexandre|last8=Nardi|first8=Antonio|date=2012|title=Panic attack triggering myocardial ischemia documented by myocardial perfusion imaging study. A case report|journal=International Archives of Medicine|language=en|volume=5|issue=1|pages=24|doi=10.1186/1755-7682-5-24|issn=1755-7682|pmc=3502479|pmid=22999016|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2016/04/160403195916.htm|title=Elevated troponin linked to mental stress ischemia in heart disease patients|website=ScienceDaily|access-date=2024-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Sirds un asinsvadu slimība ===
Cilvēkiem, kuriem diagnosticēti panikas traucējumi, ir aptuveni divas reizes lielāks koronārās sirds slimības risks.&lt;ref name=&quot;pmid24923348&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Soares-Filho|first=Gastao L. F.|last2=Arias-Carrion|first2=Oscar|last3=Santulli|first3=Gaetano|last4=Silva|first4=Adriana C.|last5=Machado|first5=Sergio|last6=Nardi|first6=Alexandre M. Valenca and Antonio E.|last7=Nardi|first7=AE|date=31 July 2014|title=Chest Pain, Panic Disorder and Coronary Artery Disease: A Systematic Review|journal=CNS &amp; Neurological Disorders Drug Targets|volume=13|issue=6|pages=992–1001|doi=10.2174/1871527313666140612141500|pmid=24923348}}&lt;/ref&gt; Ir pierādīts, ka noteiktas stresa reakcijas uz depresiju palielina risku, un tie, kuriem diagnosticēta gan depresija, gan panikas traucējumi, ir gandrīz trīs reizes vairāk pakļauti riskam. &lt;ref name=&quot;pmid24923348&quot; /&gt;

== Atsauce ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

* {{DMOZ|Health/Mental_Health/Disorders/Anxiety/Panic}}
[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]
[[Kategorija:Garīgā veselība]]</text>
      <sha1>nxwcsrzw7duexfzj56pdy3ax8kd471s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nošatslēga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570665</id>
    <revision>
      <id>4483418</id>
      <parentid>4310448</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31904" sha1="2bj3vpqpk334abo0t3z80v6bphuh7vx" xml:space="preserve">[[Attēls:Clef_Diagram.png|alt=|thumb|440x440px| Vijoles, alta un basa atslēgu diagramma ar identiski skanošām mūzikas notīm vertikālā izkārtojumā]]
[[Attēls:Middle_C_in_four_clefs.svg|thumb|420x420px| [[Do (nots)|Vidus do (C)]] (no kreisās uz labo) vijoles, alta, tenora un basa atslēgā]]
[[Attēls:Mnemonic_bass_alto_treble_clefs.svg|thumb|200x200px| Trīs nošu atslēgas, izlīdzinātas ar vidējo C]]
'''Nošatslēga''' ir [[Muzikālā notācija|mūzikas simbols,]] ko izmanto, lai norādītu, kādas [[notis]] ir attēlotas ar līnijām un atstarpēm uz mūzikas [[Personāls (mūzika)|līnijkopām]]. Uzrakstot nošatslēgu, vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts tonis, kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus.

Mūsdienu mūzikas nošu rakstībā izmantotie trīs nošu atslēgu simboli ir sol jeb G atslēga, fa jeb F atslēga un do jeb C atslēga. Novietojot šīs atslēgas uz nošu līnijas, tiek fiksēta atsauces nots uz šo līniju — fa atslēga fiksē fa (F) zem vidus do (C), do atslēga fiksē vidus do (C), sol atslēga fiksē sol (G) virs vidus do (C). Mūsdienu mūzikas notācijā sol atslēga visbiežāk tiek uzskatīta par vijoles atslēgu (novietojot sol uz līnijkopas otrās līnijas), un fa atslēga kā basa atslēga (novietojot fa uz ceturtās līnijas). C atslēga visbiežāk sastopama kā alta atslēga (novietojot vidus do uz trešās līnijas) vai tenora atslēga (vidus do uz ceturtās līnijas). Atslēga var tikt novietota atstarpē, nevis uz līnijas, taču tas notiek reti.

Dažādu nošatslēgu izmantošana ļauj rakstīt mūziku visu veidu instrumentiem un balsīm, neatkarīgi no diapazona atšķirībām. Izmantojot dažādas atslēgas dažādiem instrumentiem un balsīm, katru daļu var ērti uzrakstīt uz līnijkopas ar minimālu palīglīniju skaitu. Šim nolūkam sol atslēga tiek izmantota augstākām partijām, do atslēga vidēji augstām partijām un fa atslēga zemākām partijām. Instrumentu transponēšana var būt izņēmums — parasti visiem viena tipa instrumentiem tiek izmantota tā pati nošatslēga neatkarīgi no to skaņas augstuma. Piemēram, pat zemāk skanošajiem [[Saksofons|saksofoniem]] tiek izmantota alta atslēga.

Ap vidus do pastāv simetrija attiecībā uz fa, do un sol atslēgām. do atslēga definē vidus do, savukārt sol atslēga un fa atslēga attiecīgi ar kvintas intervālu definē noti virs un zem vidus do.

== Novietošana uz līnījkopas ==
Šīm desmit atslēgām (divas ir līdzvērtīgas), kas novietotas uz līnijām, ir dažādi nosaukumi, balstoties uz atbisltošajiem diapazoniem, kuriem tās ir vispiemērotākās.
[[Attēls:All_clefs.svg|alt=The ten possible clefs placed on lines|center|640x640px| Desmit iespējamās atslēgas, kas novietotas uz līnijām]]
Mūsdienu mūzikā regulāri tiek lietotas tikai četras nošatslēgas: vijoles atslēga, basa atslēga, alta atslēga un tenora atslēga. No tiem visbiežāk izmantotās ir vijoles un basa atslēgas. Tenora atslēga tiek izmantota augšējā reģistra pierakstam vairākiem instrumentiem, kuriem parasti tiek izmantota basa atslēga, piemēram, [[Čells|čellam]], [[Fagots|fagotam]], [[Trombons|trombonam]], savukārt alta atslēga visizteiktāk tiek izmantota tieši [[Alts (mūzikas instruments)|altam]]. Mūzika instrumentiem un balsīm, kas tiek transponēta par oktāvu, parasti tiek pierakstīta transponētajā augstumā, bet dažreiz tā var tikt pierakstīta ar oktāvas atslēgas palīdzību.
[[Attēls:Common_clefs.svg|alt=Common clefs|center|212x212px| Parastās atslēgas]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Nošatslēga
! Nosaukums
! Nots
! Nots atrašanās vieta
|-
|[[Attēls:GClef.svg|center|82x82px]]
| Sol (G) atslēga
| G&lt;sub&gt; 4&lt;/sub&gt;
| uz līnijas, kas šķērso atslēgas spirāles sākumpunktu
|-
|[[Attēls:CClef.svg|center|42x42px]]
| Do (C) atslēga
| C &lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ( [[Do (nots)|vidus C]] )
| uz līnijas, kas šķērso atslēgas centru
|-
|[[Attēls:FClef.svg|center|33x33px]]
| Fa (F) atslēga
| F&lt;sub&gt; 3&lt;/sub&gt;
| uz līnijas, kas iet starp atslēgas diviem punktiem
|}

== Atsevišķas nošu atslēgas ==
Šajā sadaļā ir parādīts pilns nošatslēgu saraksts, kā arī instrumenti un vokālās partijas, kas ar tām tiek pierakstīti. Krusts (†) aiz nošatslēgas nosaukuma norāda, ka tā vairs netiek plaši izmantota.
[[Attēls:GClef.svg|alt=G-clef|left|109x109px| G atslēga]]

=== Sol (G) atslēgas ===
{{Clear}}

==== Vijoles atslēga ====
[[Attēls:Treble_clef_with_ref.svg|alt=Treble clef|left|133x133px| Vijoles atslēga]]
[[Attēls:C_scale_treble_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, vijoles atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Atskaņot}}]]
Vienīgā sol (G) atslēga, kas joprojām tiek izmantota, ir vijoles atslēga, kur sol atslēga ir novietota uz otrās līnijas. Šī ir visizplatītākā nošatslēga, un parasti tā ir pirmā atslēga, ko iemācās mūziku studējošie.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Greer|first=Amy|date=2003|title=In Praise of Those Grass-Eating Cows|url=https://archive.org/details/sim_american-music-teacher_august-september-2003_53_1/page/n23|journal=[[American Music Teacher]]|volume=53|issue=1|pages=22–25|jstor=43547681}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ termini &quot;sol atslēga&quot; un &quot;vijoles atslēga&quot; bieži tiek uzskatīti par sinonīmiem. Vijoles atslēga vēsturiski tika izmantota, lai pierakstītu augstās vai pirmspubertātes vokāla partijas.

Instrumenti, kas izmanto vijoļatslēgu, ir [[vijole]], [[flauta]], [[oboja]], [[Angļu rags|angļu radziņš]], visas [[klarnete]]s, visi [[Saksofons|saksofoni]], [[mežrags]], [[trompete]], radziņš, vibrafons, [[ksilofons]], [[mandolīna]], blokflautas, [[dūdas]] un [[ģitāra]]. Eifonijs un baritona rags dažkārt tiek uzskatīti par transponējošiem instrumentiem, kas izmanto vijoļatslēgu un tiek atskaņota par lielās nonas zemāku intervāli, bet dažreiz tie tiek uzskatīti par reāltoņa instrumentiem, izmantojot basa atslēgu. Vijoles atslēga ir arī [[arfa]]s un [[Taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentu]] augšējās līnijkopas izmantotā nošatslēga. Lielākā daļa basa atslēgas instrumentu (piemēram, [[čells]], [[kontrabass]], [[fagots]] un [[trombons]] ) augstās daļas ir pierakstītas tenora atslēgā, bet ļoti augsti toņi var tikt pierakstīti vijoļatslēgā. Arī [[Alts (mūzikas instruments)|alts]] var izmantot vijoļatslēgu ļoti augstām notīm. Vijoles atslēgu izmanto [[Soprāns|soprāna]], [[Mecosoprāns|mecosoprāna]], alta, [[Alts (balss)|kontralta]] un [[Tenors|tenora]] balsīm. Tenora balss partijas skan par oktāvu zemāk, un tās bieži tiek rakstītas, izmantojot oktāvas nošatslēgu (skatīt zemāk) vai dubulto vijoļatslēgu.

==== franču vijoles atslēga &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; ====
[[Attēls:French_clef_with_ref.svg|alt=French clef|left|133x133px| Franču atslēga]]
[[Attēls:C_scale_French_violin_clef.png|thumb|Do (C) mažoru gamma, franču vijoles atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C sopranino clef.ogg|Atskaņot}}]]
Sol (G) atslēga, kas novietota uz pirmās līnijas, tiek saukta par franču nošatslēgu vai franču vijoles atslēgu. To izmantoja Francijā septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā gadsimtā vijoles mūzikai un flautas mūzikai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dolmetsch.com/musictheory14.htm|title=Dolmetsch Online – Music Theory Online – Other Clefs|website=www.dolmetsch.com|access-date=1 September 2016}}&lt;/ref&gt; Tas novieto notis tajās pašās līnījkopas pozīcijās kā basa atslēga, bet divas oktāvas augstāk.{{Clear}}
[[Attēls:FClef.svg|alt=F-clef|left|44x44px| F-atslēga]]

=== Fa (F) atslēgas ===
{{Clear}}

==== Baritona atslēga &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; ====
[[Attēls:Baritone_clef_with_ref.svg|alt=Baritone clef|left|133x133px| Baritona atslēga]]
[[Attēls:C_scale_baritone_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, baritona fa atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]]
[[Attēls:Baritone_C_clef_with_ref.svg|alt=Baritone clef|left|133x133px| Baritona atslēga]]
[[Attēls:C_scale_baritone_C-clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, baritona do (C) atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]]
Kad fa (F) atslēga ir novietota uz trešās līnijas, to sauc par baritona atslēgu. Baritona atslēga tika izmantota taustiņinstrumentu mūzikas kreisajai rokai (īpaši Francijā; sk. Bauyn manuskriptu ) un baritona partijām vokālajā mūzikā. Do (C) atslēga uz piektās līnijas rada līnījkopu ar identiskām notīm baritona atslēgai, taču šī ir reta variācija.{{Clear}}

==== Basa atslēga ====
[[Attēls:Bass_clef_with_ref.svg|alt=Bass clef|left|133x133px| Basa atslēga]]
[[Attēls:C_scale_bass_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, basa atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]]
Vienīgā fa (F) atslēga, kas joprojām tiek izmantota, ir basa atslēga, kas atrodas uz ceturtās līnijas. Tā kā tā ir vienīgā bieži sastopamā fa atslēga, termini &quot;fa atslēga&quot; un &quot;basa atslēga&quot; bieži tiek uzskatīti par sinonīmiem.

Basa atslēga tiek izmantota [[Čells|čellam]], kontrabasam un basģitārai, [[Fagots|fagotam]] un kontrafagotam, basa blokflautai, [[Trombons|trombonam]], [[tuba]]i un [[timpāni]]em. To lieto baritona ragam vai eifonijam, kad to daļas ir rakstītas reālajā augstumā, un dažreiz arī [[Mežrags|mežraga]] zemākajām notīm. [[Baritons|Baritona]] un [[Bass (balss)|basa]] vokālās partijas arī izmanto basa atslēgas, un, ja tenors un bass ir rakstīti uz vienas un tās pašas līnījkopas, [[Tenors|tenora]] balss arī var tikt atzīmētas basa atslēgā. Basa atslēga ir apakšējā atslēga [[arfa]]s un [[Taustiņinstrumenti|taustiņinstrumentu]] dubultajā līnījkopā. Kontrabass, basģitāra un kontrafagots skan par oktāvu zemāk nekā pierakstītais tonis; dažās partitūrās zem atslēgas ir redzams &quot;8&quot;, lai šie instrumenti atšķirtos no instrumentiem, kas skan faktiskajā pierakstītajā augstumā. (skatiet zemāk &quot;Oktāvas atslēgas&quot;).{{Clear}}

==== Subbasa atslēga &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; ====
[[Attēls:Subbass_clef_with_ref.svg|alt=Sub-bass clef|left|133x133px| Apakšbasa atslēga]]
Kad fa (F) atslēga ir novietota uz piektās līnijas, to sauc par subbasa atslēgu. To izmantoja Johanness Okegems un [[Heinrihs Šics]], lai pierakstītu zemas basa partijas, Monsieur de Sainte-Colombe zemajām notīm uz viola da gamba, un [[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Bahs]] savā ''muzikālajā veltījumā''.

Tas ir tāds pats kā vijoles atslēga, bet divas oktāvas zemāk.{{Clear}}
[[Attēls:CClef.svg|alt=C-clef|left|56x56px| C-atslēga]]

=== Do (C) atslēgas ===
{{Clear}}

==== Alta atslēga ====
[[Attēls:Alto_clef_with_ref.svg|alt=Alto clef|left|133x133px| Alta atslēga]]
[[Attēls:C_scale_alto_clef.png|thumb|Do mažora gamma, alta atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]]
Do (C) atslēga uz līnījkopas trešās īnijas tiek saukta par alta atslēgu. Pašlaik to izmanto [[Alts (mūzikas instruments)|altam]], viola d'amore, alta trombonam, viola da gamba un mandolai. Tā ir arī saistīta ar [[Kontrtenors|kontrtenora]] balsi un dažreiz tiek saukta par kontrtenora atslēgu.&lt;ref&gt;Moore 1876, 176; Dolmetsch Organisation 2011.&lt;/ref&gt; Šī pēdas ir saglabājušās [[Sergejs Prokofjevs|Sergeja Prokofjeva]] simfonijās, kur šī nošatslēga tiek izmantota angļu radziņa partiju pierakstā. Reizēm tas parādās taustiņinstrumentu mūzikā (piemēram, [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] ērģeļu korālēs un [[Džons Keidžs|Džona Keidža]] ''sapnī'' [[Klavieres|klavierēm]] ). Sākotnēji tas tika izmantots alta partijām kormūzikā, lai samazinātu nepieciešamo palīglīniju  skaitu, jo liela daļa alta diapazona atrodas starp vijoles un basa atslēgām. Alta partijas tagad visbžiežāk tiek pierakstītas ar vijoles atslēgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musictheoryacademy.com/how-to-read-sheet-music/alto-clef/|title=Alto Clef|last=Ben|website=Music Theory Academy|access-date=2024-03-22|date=2020-01-30|language=en-US}}&lt;/ref&gt;{{Clear}}

==== Tenora atslēga ====
[[Attēls:Tenor_clef_with_ref.svg|alt=Tenor clef|left|133x133px| Tenora atslēga]]
[[Attēls:C_scale_tenor_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, tenora atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]]
Do (C) atslēga uz ceturtās līnijkopas līnijas tiek saukta par tenora atslēgu. To lieto viola da gamba (retāk un galvenokārt vācu partitūrās; citādi tiek izmantota alta atslēga) un basa atslēgas instrumentu, piemēram, fagota, čella, eifonija, kontrabasa un [[Trombons|tenora trombona]], augšējam diapazonam. Vijoles atslēga arī var tikt izmantota šo basa atslēgas instrumentu pašiem augstākajiem reģistriem. Šajā atslēgā tika rakstītas arī tenora vijoles partijas (skat., piemēram, Džovanni Batistas Vitali op.&amp;nbsp;11). To izmantoja tenora partijas vokālajā mūzikā, bet tā lietošana lielā mērā ir aizstāta vai nu ar oktāvas vijoles atslēgas versiju, vai ar basa atslēgu, kad tenora un basa partijas ir rakstītas vienā līnijkopā.
[[Attēls:Far_Above_Cayuga's_Waters_1906.png|right|thumb| Vīriešu kora aranžija, kas parāda kāpņveida do atslēgas izmantojumu.]]
Vēl vienam tenora atslēgas variantam, kas agrāk tika izmantots mūzikā vīriešu korim,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dolmetsch.com/musictheory14.htm|title=Other Clefs|last=Blood|first=Brian|website=Dolmetsch Online|access-date=May 9, 2023}}&lt;/ref&gt; ir kāpņveida forma. Šī do atslēga novieto do līnijkopas trešajā atstarpē un ir līdzvērtīga suboktāvas vijoles atslēgai. Skatīt arī Vēsturi.{{Clear}}

==== Mecosoprāna atslēga &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; ====
[[Attēls:Mezzo-soprano_clef_with_ref.svg|alt=Mezzo-soprano clef|left|133x133px| Mecosoprāna atslēga]]
[[Attēls:C_scale_mezzo_soprano_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, mecosoprāna atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]]
Do (C) atslēga, kas atrodas uz līnijkopas otrās līnijas, tiek saukta par mecosoprāna atslēgu, ko mūsdienu Rietumu klasiskajā mūzikā izmanto reti. 17. gadsimta franču orķestra mūzikā to izmantoja tādi komponisti kā Lully otrā altai vai pirmā tenora partijai (“taille”) un mecosoprāna balsīm operas lomās, īpaši [[Klaudio Monteverdi]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Curtis|first=Alan|date=1989-04-01|title=La Poppea Impasticciata or, Who Wrote the Music to La Poppea Impasticciata (1643)?|journal=[[Journal of the American Musicological Society]]|volume=42|issue=1|pages=23–54|doi=10.2307/831417|issn=0003-0139|jstor=831417}}&lt;/ref&gt; Mecosoprāna atslēga tika izmantota arī atsevišķām flautas partijām renesanses laikā, īpaši, dubultojot balss līnijas. &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thomas|first=Bernard|date=1975|title=The Renaissance Flute|url=https://archive.org/details/sim_early-music_1975-01_3_1/page/2|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=3|issue=1|pages=2–10|doi=10.1093/earlyj/3.1.2|jstor=3125300}}&lt;/ref&gt; Azerbaidžāņu mūzikā tara izmanto šo nošatslēgu. &lt;/link&gt;&lt;sup class=&quot;noprint Inline-Template Template-Fact&quot; style=&quot;white-space:nowrap;&quot;&gt;&amp;#x5B; ''&lt;nowiki&gt;&lt;span title=&quot;This claim needs references to reliable sources. (August 2020)&quot;&gt;nepieciešama atsauce&lt;/span&gt;&lt;/nowiki&gt;'' &amp;#x5D;&lt;/sup&gt;
{{Notelist}}

==== Soprāna atslēga &lt;sup&gt;†&lt;/sup&gt; ====
[[Attēls:Soprano_Clef_-_trimmed.png|alt=Soprano clef|left|90x90px| Soprāna atslēga]]
[[Attēls:C_scale_soprano_clef.png|thumb|Do mažora gamma, soprāna atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C.ogg|Play}}]]
Do (C) atslēga uz pirmās līnijkopas līnijas tiek saukta par soprāna atslēgu. To izmantoja taustiņinstrumentu mūzikas labajai rokā (īpaši Francijā – skat. Bauyn manuskriptu ), vokālajā mūzikā soprāniem un dažreiz augstām viola da gamba partijām kopā ar alta atslēgu. To izmantoja arī otrās vijoles partijām (&quot;haute-contre&quot;) 17. gadsimta franču mūzikā.
[[Attēls:C-clefs.png|center|thumb|600x600px| Dažādās nošatslēgās viena un tā pati līnijkopas līnija nozīmē dažādus toņus.&lt;br /&gt;Līnija, kas norāda C (iet no atslēgas centra), ir atzīmēta oranžā krāsā.

# soprāna atslēga
# mecosoprāna atslēga
# alta atslēga
# tenora atslēga
# baritona atslēga
{{olist|soprano clef|mezzo-soprano clef|alto clef|tenor clef|baritone clef}}]]

== Citas nošatslēgas ==

=== Oktāvas atslēgas ===
[[Attēls:Tenorclefs.png|left|thumb|200x200px| Trīs veidu suboktāvas vijoles atslēga, kas attēlo vidējo do (C)]]
[[Attēls:C_scale_treble_sub-octave_clef.png|thumb|Do (C) mažora gamma, suboktāvas atslēga. {{Audio|Diatonic scale on C bass clef.ogg|Play}}]]
Sākot ar 18. gadsimtu, dažu instrumentu (piemēram, [[ģitāra]]s ) un tenoru mūzikas pierakstā ir izmantota vijoles atslēga, neskatoties uz to, ka faktiskais mūzikas skanējums ir par oktāvu zemāks. Lai izvairītos no neskaidrībām, dažkārt tiek izmantotas pārveidotas nošu atslēgas, īpaši [[Koris|kora]] mūzikas pierakstā. Izmantojot do (C) nošatslēgu trešajā atstarpē, notis tiek novietotas identiski, taču šis apzīmējums ir daudz retāk sastopams,&lt;ref&gt;There was a vogue in 20th-century Oliver Ditson Co. editions, for example ''Master Choruses'' selected by Smallman &amp; Matthews (Boston 1933)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;This notation is also used in the 1985 ''Hymns of the Church of Jesus Christ of Latter-day Saints'' for many of the men's arrangements, i.e. Hymns [https://www.churchofjesuschrist.org/music/library/hymns/rise-up-o-men-of-god-mens-choir?lang=eng&amp;showFlash=false 323] and [https://www.churchofjesuschrist.org/music/library/hymns/see-the-mighty-priesthood-gathered-mens-choir?lang=eng&amp;showFlash=false 325–337]&lt;/ref&gt; jo to var viegli sajaukt ar alta un tenora atslēgām.

Šāda modificēta vijoles atslēga visbiežāk ir sastopama tenora partijās SATB sadalījumā, kur izmanto vijoles atslēgu ar ciparu ''8'' zem tā. Tas norāda, ka toņiem jāskan par oktāvu zemāk. Tā kā īstā tenora atslēga vokālajā pierakstā vairs netiek tik plaši izmantota, šo par oktāvu pazemināto vijoles atslēgu bieži sauc par tenora atslēgu. Šo pašu nošatslēgu dažreiz izmanto arī oktāvas mandolīnai. To pašu var norādīt arī ar divām pārklātām sol (G) atslēgām.

Tenora bandžo mūziku parasti pieraksta vijoles atslēgā. Tomēr notācija svārstās starp pierakstīto toni, kas skan par oktāvu zemāk (līdzīgi kā ģitāras mūzikā un ko dēvē par oktāvas augstumu vairumā tenora bandžo metodēs), un mūziku, kas skan rakstītajā augstumā (ko sauc par faktisko augstumu). Ir bijuši mēģinājumi izmantot vijoles atslēgu ar diagonālu līniju caur tās augšējo daļu, lai norādītu oktāvas augstumu, taču ne vienmēr šis pieraksts tiek izmantots.

Lai norādītu, ka notis skan par oktāvu augstāk nekā tās ir pierakstītas, augstām koka pūšaminstrumentu partijām var izmantot vijoles atslēgu ar ''8'' novietotu virs tās. Garklein (sopranissimo) blokflautai tiek izmantota vijoles atslēga ar ''15'' virs tās (skan divas oktāvas augstāk par parasto vijoļatslēgu).

Arī fa atslēgu var pierakstīt ar oktāvas marķieri. Lai gan par vienu oktāvu zemāk pierakstīto fa atslēgu var izmantot zemi skanošiem instrumentiem, piemēram, [[Kontrabass|kontrabasam]] un kontrafagotam, un par oktāvu augstāko fa atslēgu var izmantot basa blokflautai, šādi pielietojumi ir ļoti reti. Itāļu partitūrās līdz pat [[Džoakīno Rosīni]] &lt;nowiki&gt;&lt;i id=&quot;mwAag&quot;&gt;Viljama Tella uvertīrai&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; angļu radziņš tika rakstīts basa atslēgā, tas ir, oktāvu zemāk par reālo skanējumu. &lt;ref&gt;Del Mar 1981, 143.&lt;/ref&gt; Nemodificētā basa atslēga ir tik izplatīta, ka to instrumentu izpildītāji, kuru diapazons atrodas zem līnījkopām, vienkārši iemācās lasīt nošu palīglīnijas.

=== Neitrālā nošatslēga ===
[[Attēls:Music-neutralclef.png|left|95x95px]]
[[Attēls:Characteristic_rock_drum_pattern.png|thumb|Vienkāršs četrkāršu bungu ritms uz roka [[Bungu komplekts|bungu komplekta]]. {{Audio|Simple duple drum pattern.ogg|Play}}]]
''Neitrālā'' jeb ''perkusiju'' atslēga nav īsta atslēga, kā F, C un G atslēga. Tā drīzāk piešķir dažādus nenoteikto toņu [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentus]] līnījkopu līnijām un atstarpēm. Izņemot pāris tradicionālos bungu komplektu un marša perkusiju izkārtojumus, līniju un atstarpju piešķiršana instrumentiem nav standartizēta, tāpēc ir nepieciešama leģenda, lai parādītu, kuru instrumentu attēlo konkrētā līnija vai atstarpe. Noteikto toņu sitamie instrumenti neizmanto šo nošatslēgu — [[timpāni]] tiek notēti ar basa atslēgu un āmurētie sitamie instrumenti tiek notēti ar vijoles atslēgu vai uz dubultās līnijkopas.

Ja neitrālo atslēgu izmanto vienam sitaminstrumentam, līnijkopai var būt tikai viena līnija, lai gan tiek izmantotas arī citas konfigurācijas.

Neitrālo atslēgu dažkārt izmanto tādiem gadījumiem, kad instrumenti, kas nav sitamie instrumenti, izmanto citas nenoteikta toņa tehnikas, piemēram, sitienus pa stīgu instrumenta korpusu vai aplausus, pēdu sitienus vai knipšus no kora dalībniekiem. Tomēr biežāk tas tiek pierakstīts kā ritma figūra, izmantojot × nošu galviņas instrumenta noteiktajā līnijkopā, pievienojot komentāru, kas paskaidro atbilstošo ritmisko darbību.

=== Tablatūra ===
[[Attēls:Tablature.svg|left|72x72px]]
[[Attēls:C_scale_tablature.png|thumb|Do (C) mažora gamma, ģitāras tablatūra un līnijkopas notācija (tiek pieņemta suboktāva). {{Audio|Diatonic scale on C tablature.ogg|Play}}]]
Ģitārām un citiem instrumentiem ar fretām parasto nošu vietā var izmantot nošu tablatūru. Šis TAB pieraksts nav nošatslēga — tā nenorāda nošu novietojumu uz līnījkopas. Redzamās līnijas nav nošu līnījkopas, bet drīzāk attēlo instrumenta stīgas (ģitārai tiks izmantotas sešas līnijas, basģitārai – četras līnijas utt.), un uz līnijām ir skaitļi, kas norāda, kura freta ir jāizmanto.

== Vēsture ==
Pirms nošatslēgu parādīšanās līnījkopas &quot;atsauces&quot; līnija tika vienkārši marķēta ar tās nots vārdu, kas tai bija paredzēta: ''F'', ''C'' vai dažreiz ''G''. Šīs bija visizplatītākās “nošatslēgas” jeb ''{{Lang|la|litterae clavis}}''&lt;/link&gt; (atslēgu-burti) gregorisko dziedājumu notācijā. Laika gaitā šo burtu formas kļuva stilizētas, novedot līdz to pašreizējām versijām.

Daudzas citas nošatslēgas ir tikušas izmantotas, it īpaši agrīnajā dziedājumu pierakstā, kas tika piekabinātas daudzām dažādām notīm, sākot no zemā ''Γ'' ( ''gamma'', sol (G) basa atslēgas apakšējā rindā) līdz sol (G) virs vidējā do (C) (rakstīts ar mazo burtu ''g'' ). Tie ietvēra divus dažādus mazo burtu ''b'' simbolus notij tieši zem vidus C: apaļš priekš B{{Music|flat}} un kvadrātveida priekš B{{Music|natural}}. Sakārtojot pielietojuma biežuma secībā, šīs atslēgas bija: ''F'', ''c'', ''f'', ''C'', ''D'', ''a'', ''g'', ''e'', ''Γ'', ''B,'' apaļais un kvadrātveida ''b''.&lt;ref&gt;Smits van Wasberghe 1951, 33.&lt;/ref&gt; Vēlākā viduslaiku mūzikā apaļais ''b'' bieži tika rakstīts papildus citam atslēgas burtam, lai norādītu, ka visā skaņdarbā bija jāizmanto B{{Music|flat}}, nevis B{{Music|natural}} ; tā ir šīs tonalitātes pieraksta izcelsme.
[[Attēls:G-Schluessel.png|thumb|Agrīnās sol atslēgas formas — trešā apvieno sol un re atslēgas vertikāli]]
Polifoniskajā periodā līdz 1600. gadam neparastas atslēgas reizēm tika izmantotas partijām ar ārkārtīgi augstu vai zemu reģistru. Īpaši zemām basa partijām Γ nošatslēga ir atrodama līnijkopas vidējā, ceturtajā vai piektajā rindā (piemēram, Pjēra de La Rū Rekviēmā un 16. gadsimta vidus deju grāmatā, ko izdevuši brāļi Hesenes); īpaši augstām partijām augstā re (D) nošatslēga ( ''d'' ) un vēl augstāka ''ff'' nošatslēga (piem., ''Mullinera grāmatā'' ) tika izmantota, lai attēlotu notis, kas rakstītas attiecīgi vijoles atslēgas ceturtajā un augšējā rindā.&lt;ref&gt;Hiley 2001; P. and B. Hessen 1555.&lt;/ref&gt;

Prakse izmantot dažādas formas vienai un tai pašai nošatslēgai pastāvēja līdz pavisam nesenam laika periodam. Fa (F) atslēga līdz pat 80. gadiem dažos gadījumos (piemēram, dziesmu grāmatās) vai britu un franču publikācijās tika pierakstīta šādi:[[Attēls:Oldbassclef.svg|54x54px]]&lt;/img&gt;

16. un 17. gadsimta drukātajā mūzikā do (C) atslēga bieži ieguva kāpnēm līdzīgu formu, kur divi horizontālie pakāpieni ieskauj to līnijkopas līniju, kas apzīmēta kā C:[[Attēls:Mensural_c_clef_06.svg|80x80px]]&lt;/img&gt; ; šī forma ir saglabājusies pāris drukātajos izdevumos līdz pat 20. gadsimtam (skatiet šo piemēru, kas rakstīts četrbalsīgai vīriešu harmonijai un novietots tā, lai tas būtu līdzvērtīgs oktāvas sol atslēgai).

Do (C) atslēga agrāk tika rakstīta stūrainākā veidā, kas dažreiz joprojām tiek izmantota, vai pat vēl biežāk kā vienkāršota ''K-''figūra, pierakstot nošatslēgu ar roku:[[Attēls:Old_C-clef.png|45x45px]]&lt;/img&gt;

Mūsdienu gregorisko dziedājumu notācijā do (C) atslēga tiek pierakstīta (uz četrrindu līnijkopas) kā[[Attēls:C_clef_neume.gif|55x55px]]&lt;/img&gt; un fa (F) nošatslēga kā[[Attēls:F_clef_neume.gif|55x55px]]&lt;/img&gt;

Izrotājums sol (G) atslēgas augšdaļā, iespējams, cēlies no kursīva ''S'', kas apzīmē &quot;sol&quot;, kas ir pieņemtais nots &quot;G&quot; nosaukums solfedžo.&lt;ref&gt;Kidson 1908, 443-44.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:AdesteFidelesLilyPhil.png|right|thumb|300x300px| Vokālo mūziku var sadalīt divās līnijkopās, izmantojot vijoles un basa atslēgas.]]
Do (C) atslēgas (kopā ar G, F, Γ, D un A nošatslēgām) agrāk tika izmantotas vokālās mūzikas notācijā. Bija pieņemts, ka soprāna balss partijas tika rakstītas pirmās vai otrās līnijas do (C) atslēgā (''soprāna atslēga'' vai ''mecosoprāna atslēga'') vai otrās līnijas sol (G) atslēgā (''vijoļatslēga''), alta vai tenora balsis trešās līnijas do (C) atslēgā (''alta atslēga''), tenora balss ceturtās līnijas do (C) atslēgā (''tenora atslēga'') un basa balss trešās, ceturtās vai piektās līnijas fa (F) atslēgā (''baritona'', ''basa'' vai ''subbasa atslēga'' ).

Līdz 19. gadsimtam visizplatītākajā vokālās mūzikas aranžējumā tika izmantotas šādas nošatslēgas:

* Soprāns = soprāna atslēga (pirmās līnijas do (C) atslēga)
* Alto = alta atslēga (trešās līnijas do atslēga)
* Tenors = tenora atslēga (ceturtās līnijas do atslēga)
* Bass = basa atslēga (ceturtās līnijas fa (F) atslēga)

Mūsdienīgākās publikācijās četru partiju mūzika paralēlās līnijkopās parasti tiek pierakstīta vienkāršākā veidā:

* Soprāns = vijoles atslēga (otrās līnijas sol (G) atslēga)
* Alts = vijoles atslēga
* Tenors = vijoles atslēga ar ''8'' zem tās ''vai'' dubultā vijoles atslēga. Daudzos skaņdarbos, īpaši tādos, kas tapuši pirms 21. gadsimta, tiek izmantota nemainīta vijoles atslēga, pieņemot, ka tenori tāpat dziedās par oktāvu zemāk, nekā tas ir pierakstīts.
* Bass = basa atslēga (ceturtās līnijas fa (F) atslēga)

To var samazināt līdz diviem štābiem soprānam un altam, kas dala līnijkopu ar vijoles atslēgu, un tenoram un basam, kas dala līnijkopu ar basa atslēgu.

== Tālāki pielietojumi ==
Nošatslēgu kombinācijas ir spēlējušas savu lomu skaņkārtu sistēmā, tuvojoties 16. gadsimta beigām, un ir domāts, ka dažas nošatslēgu kombinācijas 16. gadsimta vokālās polifonijas mūzikā ir rezervētas autentiskajām (nepāra skaitļu) skaņkārtām, bet citas – plagālajām (pāra skaitļu) skaņkārtām,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Powers|first=Harold S.|year=1981|title=Tonal Types and Modal Categories in Renaissance Polyphony|journal=[[Journal of the American Musicological Society]]|volume=34|issue=3|pages=428–470|doi=10.1525/jams.1981.34.3.03a00030}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kurtzman|first=J. G.|year=1994|title=Tones, Modes, Clefs, and Pitch in Roman Cyclic Magnificats of the 16th Century|url=https://archive.org/details/sim_early-music_1994-11_22_4/page/n98|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=22|issue=4|pages=641–664|doi=10.1093/earlyj/xxii.4.641}}&lt;/ref&gt; bet precīza to nozīme un loma ir bijusi daudzu akadēmisko debašu objekts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hermelink|first=S.|year=1956|title=Zur Chiavettenfrage|journal=Musikwissenschaftlicher Kongress|location=Vienna|pages=264–271}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Smith|first=A.|year=1982|title=Über modus und Transposition um 1600|journal=Basler Jahrbuch für historische Musikpraxis|pages=9–43}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Parrott|first=Andrew|year=1984|title=Transposition in Monteverdi's Vespers of 1610: an &quot;Aberration&quot; Defended|journal=[[Early Music (journal)|Early Music]]|volume=7|issue=4|pages=490–516|doi=10.1093/earlyj/12.4.490}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wiering|first=F.|year=1992|title=The Waning of the Modal Ages: Polyphonic Modality in Italy, 1542–1619|journal=Ruggiero Giovannelli: Palestrina and Velletri|pages=389–419}}&lt;/ref&gt;

Mūzikas lasīšana tā, it kā tā atrastos citā nošatslēgā nekā norādītā, var palīdzēt mūzikas transponēšanā, lasot no lapas, jo šī metode pārvietos toņus paralēli rakstītajai daļai. Šajā procesā ir jāpievērš īpaša uzmanība tonalitātei un alterācijas zīmēm.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* Del Mars, Normans. 1981. gads. ''Orķestra anatomija''. Bērklijs: Kalifornijas universitātes prese.{{ISBN|0-520-04500-9}}[[ISBN (identifier)|ISBN]]&amp;nbsp;[[Special:BookSources/0-520-04500-9|0-520-04500-9]] (audums);{{ISBN|0-520-05062-2}} .
* Dolmetsch organizācija. 2011. gads. &quot; [http://www.dolmetsch.com/defsc2a.htm Kontrtenora atslēga] &quot;. In [http://www.dolmetsch.com/musictheorydefs.htm Music Dictionary Online] Dolmetsch Online (Piekļūts 2012. gada 23. martā).
* Hesene, Pāvils un Bartolomejs Hesens. 1555. gads. ''Viel feiner lieblicher Stucklein, spanischer, welscher, englischer, frantzösischer Composition und Tentz, uber drey hundert, mit sechsen, fünffen, und vieren, auff alle Instrument...'' ''zusamen bracht''. Vroclava: Krispins Šārfenbergs.
* Hiley, Deivids. 2001. gads. &quot;Atslēga (i)&quot;. ''The New Grove Dictionary of Music and Musicians'', 2. izdevums, rediģēja Stenlijs Sadijs un Džons Tairels. Londona: Makmilana.
* Kidsons, Frenks. 1908. gads. &quot;Nošatslēgu evolūcija.&quot; ''The Musical Times'' 49, Nr. 785 (1. jūlijs), lpp.&amp;nbsp;443–444.
* Kidsons, Frenks. 1909. gads. &quot;Nošatslēgu evolūcija&quot; (otrais raksts). In ''The Musical Times'' 50, Nr. 793 (1. marts), lpp.&amp;nbsp;159–160.
* Mūrs, Džons Weeks. 1876. gads. ''Muzikālās informācijas vārdnīca: satur arī mūzikas terminu vārdnīcu un mūsdienu mūzikas darbu sarakstu, kas publicēti ASV no 1640. līdz 1875. gadam''. Bostona: Olivers Ditsons.
* Dandelots, Džordžs. 1999. gads. ''Manuels pratique pour l'étude des clefs'', kuru pārskatīja Bruno Džiners un Armelle Čokarda. Parīze: Makss Ešigs.
* Moriss, RO un Hovards Fērgusons. 1931. gads. ''Sagatavošanas vingrinājumi nošu lasīšanai''. Londona: Oxford University Press.
* Lasiet, Gārdners (1964). ''Mūzikas notācija: Mūsdienu prakses rokasgrāmata''. Bostona: Aleina un Bēkons. Otrais izdevums, Boston: Alleyn and Bacon, 1969, pārpublicēts kā ''A Crescendo Book'', Ņujorka: Taplinger, 1979.{{ISBN|0-8008-5459-4}}[[ISBN (identifier)|ISBN]]&amp;nbsp;[[Special:BookSources/0-8008-5459-4|0-8008-5459-4]] (audums),{{ISBN|0-8008-5453-5}} (pbk).
* Smits van Vāsbergs, Jos. 1951. gads. &quot;Arezo Gvido muzikālā notācija&quot;. ''Musica Disciplina'' 5:15–53.

[[Kategorija:Muzikālā notācija]]</text>
      <sha1>2bj3vpqpk334abo0t3z80v6bphuh7vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spāru iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572594</id>
    <revision>
      <id>4483601</id>
      <parentid>4166114</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:33:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Odukalns</comment>
      <origin>4483601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="813" sha1="hrf43ogmdbnjqwtdjqsjs2nb1kw7pi7" xml:space="preserve">'''Spāru iela''' var būt:

* [[Spāru iela (Jelgava)|Spāru iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
* [[Spāru iela (Jūrmala)|Spāru iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Spāru iela (Tukums)|Spāru iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]];
* [[Spāru iela (Bukulti)|Spāru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]];
* [[Spāru iela (Ķesterciems)|Spāru iela]] — iela Engures pagasta [[Ķesterciems|Ķesterciemā]];
* [[Spāru iela (Odukalns)|Spāru iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Odukalns|Odukalnā]];
* [[Spāru iela (Piņķi)|Spāru iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]];
* [[Spāru iela (Upesciems)|Spāru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciemā]].

== Skatīt arī ==
* [[Spāres iela]]
* [[Spāre]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>hrf43ogmdbnjqwtdjqsjs2nb1kw7pi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrovirzība (šūnu bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575717</id>
    <revision>
      <id>4483450</id>
      <parentid>4175645</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:28:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4738" sha1="02h8che9tf3jc0ozkzxn4lrnnqip4t3" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}}
'''Elektrovirzība''' [[šūna|šūnu]] [[Bioloģija|bioloģijā]] ({{val|en|electrotaxis, galvanotaxis}}) ir [[Šūna|šūnu]] vai organismu kustība, ko virza [[elektriskais lauks]] vai [[Elektriskā strāva|strāva]].&lt;ref name=&quot;Influence&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cortese|first=Barbara|last2=Palamà|first2=Ilaria Elena|last3=D'Amone|first3=Stefania|last4=Gigli|first4=Giuseppe|date=2014|title=Influence of electrotaxis on cell behaviour|journal=Integrative Biology|volume=6|issue=9|pages=817–830|doi=10.1039/c4ib00142g|pmid=25058796}}&lt;/ref&gt; Elektrovirzība var izpausties dažādos veidos, tostarp kā šūnu vai organismu augšana, attīstība, kā arī aktīva vai pasīva migrācija.&lt;ref name=&quot;Influence&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chong|first=Poehere|last2=Erable|first2=Benjamin|last3=Bergel|first3=Alain|date=December 2021|title=How bacteria use electric fields to reach surfaces|journal=Biofilm|volume=3|pages=100048|doi=10.1016/j.bioflm.2021.100048|pmc=8090995|pmid=33997766}}&lt;/ref&gt; [[Līdzstrāva|Līdzstrāvas]] radīti elektriskie lauki dabiski rodas arī brūču dzīšanas procesā, tādējādi nodrošinot reģeneratīvo šūnu virzību brūces rajonā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jaffe|first=Lionel F.|last2=Vanable|first2=Joseph W.|date=July 1984|title=Electric fields and wound healing|url=https://archive.org/details/sim_clinics-in-dermatology_july-september-1984_2_3/page/34|journal=Clinics in Dermatology|volume=2|issue=3|pages=34–44|doi=10.1016/0738-081X(84)90025-7|pmid=6336255}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nuccitelli2003role&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A Role for Endogenous Electric Fields in Wound Healing|series=Current Topics in Developmental Biology|year=2003|last=Nuccitelli|first=Richard|volume=58|pages=1–26|isbn=978-0-12-153158-4}}&lt;/ref&gt;

Balstoties uz šiem novērojumiem, tiek veikti pētījumi par to, kā iespējams pielietot elektriskos laukus, lai ietekmētu brūču dzīšanu, kā arī [[Vēzis (slimība)|vēža]] metastāzes, morfoģenēzi, neironu vadību, patogēno baktēriju kustīgumu, bioplēves veidošanos un daudzas citas bioloģiskas parādības.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Carley|first=PJ|last2=Wainapel|first2=SF|date=July 1985|title=Electrotherapy for acceleration of wound healing: low intensity direct current.|url=https://archive.org/details/sim_archives-of-physical-medicine-and-rehabilitation_1985-07_66_7/page/443|journal=Archives of Physical Medicine and Rehabilitation|volume=66|issue=7|pages=443–6|pmid=3893385}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gault|first=Walter R.|last2=Gatens|first2=Paul F.|date=1 March 1976|title=Use of Low Intensity Direct Current in Management of Ischemic Skin Ulcers|url=https://archive.org/details/sim_physical-therapy_1976-03_56_3/page/265|journal=Physical Therapy|volume=56|issue=3|pages=265–269|doi=10.1093/ptj/56.3.265|pmid=1083031}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sven Olof Wikström, Paul Svedman, h|last2=Svedman|first2=P.|last3=Svensson|first3=H.|last4=Tanweer|first4=A. S.|date=January 1999|title=Effect of Transcutaneous Nerve Stimulation on Microcirculation in Intact Skin and Blister Wounds in Healthy Volunteers|journal=Scandinavian Journal of Plastic and Reconstructive Surgery and Hand Surgery|volume=33|issue=2|pages=195–201|doi=10.1080/02844319950159451|pmid=10450577}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Yan|first=Xiaolong|last2=Han|first2=Jing|last3=Zhang|first3=Zhipei|last4=Wang|first4=Jian|last5=Cheng|first5=Qingshu|last6=Gao|first6=Kunxiang|last7=Ni|first7=Yunfeng|last8=Wang|first8=Yunjie|date=January 2009|title=Lung cancer A549 cells migrate directionally in DC electric fields with polarized and activated EGFRs|journal=Bioelectromagnetics|volume=30|issue=1|pages=29–35|doi=10.1002/bem.20436|pmid=18618607}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Controlling Cell Behavior Electrica&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McCaig|first=Colin D.|last2=Rajnicek|first2=Ann M.|last3=Song|first3=Bing|last4=Zhao|first4=Min|date=July 2005|title=Controlling Cell Behavior Electrically: Current Views and Future Potential|url=https://archive.org/details/sim_physiological-reviews_2005-07_85_3/page/943|journal=Physiological Reviews|volume=85|issue=3|pages=943–978|doi=10.1152/physrev.00020.2004|pmid=15987799}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berthelot|first=Ryan|last2=Doxsee|first2=Kristina|last3=Neethirajan|first3=Suresh|date=29 June 2017|title=Electroceutical Approach for Impairing the Motility of Pathogenic Bacterium Using a Microfluidic Platform|journal=Micromachines|volume=8|issue=7|pages=207|doi=10.3390/mi8070207|pmc=6189992|pmid=30400398|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
[[Kategorija:Bioloģija]]</text>
      <sha1>02h8che9tf3jc0ozkzxn4lrnnqip4t3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Ārmstronga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>579358</id>
    <revision>
      <id>4483571</id>
      <parentid>4359190</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3481" sha1="ci4b21hr1gij1dutdadybcjgx6dz9u5" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Emīlija Ārmstronga
|      Vārds_orig = ''Emily Armstrong''
|          Attēls = Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Emīlija Ārmstronga 2024. gadā
|        Dz_vārds = Emily Marcia Armstrong
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{ddv|1986|05|6}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|           Miris =        
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = {{hlist|[[Alternatīvais roks]]|[[Grandžmūzika]]|[[Smagais roks]]|[[Pank blūzs]]|[[Ņūmetāls]]}}
|    Nodarbošanās = {{hlist|dziedātājs|mūziķe|dziesmu autore}}
|     Instrumenti = {{hlist|vokāls|ģitāra}}
|            Gadi = 2005–pašlaik
|Izdevējkompānija = {{hlist|''[[Pocket Kid]]''|''[[Warner Records|Warner]]''}}
|   Darbojies_arī = Dead Sara, [[Linkin Park]]
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
|        Paraksts = 
}}
'''Emīlija Mārsija Ārmstronga''' ({{val|en|Emily Marcia Armstrong}}; dzimusi {{dat|1986|05|6}}) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un mūziķe.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Mervis |first=S |last2=Alpert |first2=E |date=July 14, 2012 |title=Warped Tour All Punked Out as Usual |url=https://www.proquest.com/newspapers/warped-tour-all-punked-out-as-usual/docview/1024792350/se-2 |access-date=September 5, 2024 |website=Pittsburgh Post Gazette (via ProQuest)}}&lt;/ref&gt; Viņa 2005. gadā izveidoja grupu ''[[Dead Sara]]'' un 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120041533/linkin-park-atgriezas-ar-jaunu-dziedataju-albumu-un-turneju |title=&quot;Linkin Park&quot; atgriežas ar jaunu dziedātāju, albumu un turneju|website=delfi.lv |accessdate=2024-09-06 |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

== Mūzikas karjera ==
2024. gada 5. septembrī tika atklāts, ka Ārmstronga ir pievienojusies grupai ''[[Linkin Park]]'' kā vadošā vokāliste, tajā pašā dienā debitējot kopā ar grupu tiešraides koncertā. Grupa koncertā izpildīja jauno dziesmu &quot;The Emptiness Machine&quot;, grupas gaidāmā jaunā albuma ''[[From Zero]]'', kurš tiks izlaists 2024. gada 15. novembrī. ''Linkin Park'' ar to 2025. gadā uzsāks sešu koncertu tūri četros kontinentos, sākot ar 11. septembra koncertu ''[[Kia Forum]]'' [[Inglvuda|Inglvudā]] un noslēdzot koncerttūri ''Coliseo Medplus'' [[Bogota|Bogotā]] 11. novembrī.&lt;ref name=&quot;variety2024&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|first=Thania|last=Garcia|url=https://variety.com/2024/music/news/linkin-park-emily-armstrong-new-singer-from-zero-album-tour-1236120238/|title=Linkin Park Selects Emily Armstrong From Rock Band Dead Sara as New Singer, Reveals Tour and Album ‘From Zero’|magazine=[[Variety]]|date=September 5, 2024|access-date=September 5, 2024}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== ''Dead Sara'' ===
* ''[[Dead Sara (albums)|Dead Sara]]'' (2012)
* ''[[Pleasure to Meet You]]'' (2015)
* ''Ain't It Tragic'' (2021)

=== ''Linkin Park'' ===
* [[From Zero]] (2024)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Linkin Park}}

{{DEFAULTSORT:Ārmstronga, Emīlija}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Losandželosā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>ci4b21hr1gij1dutdadybcjgx6dz9u5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sikuli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>579588</id>
    <revision>
      <id>4483299</id>
      <parentid>4482857</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:34:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6073" sha1="fzhe6xge844wrdss3vbq6o73762uir9" xml:space="preserve">[[Attēls:Sicily prehellenic topographic map.svg|thumb|250px|[[Sicīlija]] 6. gadsimtā pr.Kr. Sikulu apdzīvotā teritorija iezīmēta salātzaļā krāsā.]]
'''Sikuli''' ({{val|la|Siculī}} jeb ''Sicelī'') bija [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilts, kas [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] apdzīvoja [[Sicīlija]]s salas austrumu daļu, un kuru vārdā ir nosaukta arī pati sala. Tie runāja [[Sikulu valoda|sikulu valodā]]. Pēc sikulu sakāves [[Nomas kauja|Nomas kaujā]] 450. gadā pr.Kr. un sikulu vadoņa [[Duketijs|Duketija]] nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā.

== Vēsture ==
[[Arheoloģiskie izrakumi]] parādīja zināmu [[mikēnu kultūra]]s iespaidu uz Sicīlijas [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetu]]. Pati senākā vēstures avotu atsauce par sikuliem ir sastopama &quot;[[Odiseja|Odisejā]]&quot;. [[Homērs]] piemin Sikāniju, bet neprecizē atšķirības: &quot;viņi bija (no) tālas zemes un tālas tautas, un, acīmredzot, tie bija viens un tas pats&quot; Homēram, atzīmē  [[Robins Leins Fokss]].&lt;ref&gt;Fox, Travelling Heroes in the Epic Age of Homer, 2008:115; Homer's references are in Odyssey 20,383; 24.207-13, 366, 387-90.&lt;/ref&gt;

Iespējams, dzelzs laikmeta sikuli un [[sikāni]] pārstāvēja [[Ilīrieši|ilīriešu]] iedzīvotājus, kuri (līdzīgi [[mesapi]]em) uzspieda sevi vietējiem pirmsindoeiropiešu (&quot;vidusjūras&quot;) iedzīvotājiem. [[Tukidīds]]&lt;ref&gt;The concern of Thucydides is to acquaint his Athenian audience with the cultural and historical background to Athenian invention in Sicilians affairs, beginning in 415 BC, in his book vi, sections 2.4-6.&lt;/ref&gt; un citi klasiskie autori zināja par tradīcijām, saskaņā ar kurām sikuli kādreiz dzīvoja [[Centrālā Itālijā|Centrālajā Itālijā]], austrumos vai pat ziemeļos no [[Roma]]s. No turienes viņus izspieda [[Umbri|umbru]] un [[Sabīni|sabīnu]] ciltis un, visbeidzot, tie pārcēlās uz Sicīliju. Viņiem, acīmredzot, bija cilts sociālā organizācija gan ekonomiski, gan lauksaimnieciski. Sasakņā ar [[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodoru]], pēc konfliktu sērijas ar sikāniem [[Salso]] upe tika pasludināta par robežu starp viņu teritorijām.

Ir izplatīts uzskats, ka sikuli bija vēlāk ieradušies salā, un ieviesa bronzas laikmeta Sicīlijā dzelzi un atveda uz šejieni pieradinātus [[Mājas zirgs|zirgus]]. Viņu ierašanās salā tiek datēta ar 1. gadu tūkstoti pr.Kr. Taču ir vairākas liecības tam, ka [[etnonīms]] varētu pastāvēt pirms dzelzs laikmeta, balstoties uz vārdu Šekeleš, kas bija dots kādai [[Jūras tautas|jūras tautai]] Lielajā Karnakas uzrakstā [[Merneptahs|Merneptaha]] piektajā valdīšanas gadā (ap 1207. gadu pr.Kr.). Vārds Šekeleš tiek pieminēts arī Medinet-Abu sienas reljefā ([[Ramzess III|Ramzesa III]] apbedījuma templis), ar attēlu un uzrakstiem, kas apraksta &quot;jūras tautu&quot; otro iebrukumu 30 gadu periodā, astotajā Ramzesa III valdīšanas gadā (1177. gadā pr.Kr. vai 1186. gadā pr.Kr., vēsturnieki dalās viedokļos par šiem diviem gadiem). [[Ēriks Klains]] cieši saista šos abus uzrakstus [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] ar vēlā bronzas lakmeta kraha sākumu. Arheoloģiskās liecības norāda uz sikulu ierašanos salā starp 13. un 11. gadsimtu pr.Kr.
[[Attēls:Necropoli di Filiporto.jpg|thumb|250px|Sikulu apbedījumi Pantalikā.]]

Sikulu [[Pantalikas nekropole|nekropole Pantalikā]], netālu no [[Sirakūzas|Sirakūzām]], ir pati pazīstamākā, bet otra lielākā ir [[Kassibiles nekropole]], netālu no [[Noto]]. Viņu elitārajām ''a forno'' jeb krāsnveidīgajām kapenēm ir stropa forma.

Galvenās sikulu pilsētas bija [[Agiruma]] (mūsdienu Adžira), [[Centuripa]] (mūsdienu Centuripe), Henna (mūsdienu [[Enna]]) un trīs vietas ar nosaukumu Hibla: [[Lielā Hibla]] (pie [[Simeta]]s upes), [[Mazā Hibla]] (austrumu piekrastē, ziemeļos no Sirakūzām) un [[Herejas Hibla]] (Sicīlijas dienvidos).

Ar grieķu kolonistu ierašanos, kā [[Halkīda|halkidiešu]], kuri uzturēja labas attiecības ar sikuliem, tā arī [[Dorieši|doriešu]], kas to nedarīja, un [[Senā Grieķija|grieķu civilizācijas]] ietekmes pieaugumu, sikuli tika izspiesti no daudzām izdevīgām piekrastes vietām un pakāpeniski atkāpās iekšējos rajonos. Sešdesmit kilometrus no [[Jonijas jūra]]s piekrastes [[Morgantīna|Morgantīnā]] sikuli un grieķi dzīvoja plecu pie pleca, un vēsturnieki diskutē, tā bija grieķu [[polisa]] vai sikulu pilsēta. Grieķu preces, īpaši [[keramika]], tika transportēti pa dabiskiem maršrutiem, un gala rezultātā hellēņu ietekmi var redzēt rūpīgajā sikulu pilsētas plānojumā. Taču 5. gadsimta pr.Kr. vidū sikulu vadonis Duketijs spēja izveidot kā unitāru īpašumu organizētu sikulu valsti pretstatā grieķu Sirakūzām, ieskaitot dažas pilsētas salas centrālajā un dienvidu daļā. Pēc vairākiem neatkarības gadiem 450. gadā pr.Kr. viņa armiju grieķi sakāva Nomas kaujā, bet viņš pats mira desmit gadus vēlāk. Bez viņa harizmas kustība sabruka, un aizvien hellenizētāka sikulu kultūra pazaudēja savu specifisko raksturu. Taču 426/425. gada pr.Kr. ziemā Tukidīds starp [[Atēnas|atēniešu]] sabiedrotajiem Sirakūzu aplenkuma laikā atzīmēja arī sikulus, kuri pirms tam bija Sirakūzu sabiedrotie, bet bija pakļauti nežēlīgai pārvaldei no sirakūziešu puses un tagad viņi sacēlās. (Tukidīds 3.103.1). Bez Tukidīda, grieķu vēstures avotos par sikuliem un citām pirmshellēņu Sicīlijas tautām var atrast vienīgi fragmentāros citātos no [[Lezbas Hellaniks|Lezbas Hellanika]] un [[Sirakūzu Antiohs|Sirakūzu Antioha]] pazaudētā materiāla.

Ir atsevišķas liecības, ka sikuliem bija dažas [[Matriarhāts|matriarhāta]] tradīcijas, kuras nav konstatētas citās šī reģiona indoeiropiešu grupās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas senās tautas]]</text>
      <sha1>fzhe6xge844wrdss3vbq6o73762uir9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483306</id>
      <parentid>4483299</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Jānis U.|Jānis U.]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4482857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6084" sha1="qzx1qieof9dzt7yy2af5irxejqnnhjy" xml:space="preserve">[[Attēls:Sicily prehellenic topographic map.svg|thumb|250px|[[Sicīlija]] 6. gadsimtā p.m.ē. Sikulu apdzīvotā teritorija iezīmēta salātzaļā krāsā.]]
'''Sikuli''' ({{val|la|Siculī}} jeb ''Sicelī'') bija [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilts, kas [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] apdzīvoja [[Sicīlija]]s salas austrumu daļu, un kuru vārdā ir nosaukta arī pati sala. Tie runāja [[Sikulu valoda|sikulu valodā]]. Pēc sikulu sakāves [[Nomas kauja|Nomas kaujā]] 450. gadā p.m.ē. un sikulu vadoņa [[Duketijs|Duketija]] nāves 440. gadā p.m.ē. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā.

== Vēsture ==
[[Arheoloģiskie izrakumi]] parādīja zināmu [[mikēnu kultūra]]s iespaidu uz Sicīlijas [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetu]]. Pati senākā vēstures avotu atsauce par sikuliem ir sastopama &quot;[[Odiseja|Odisejā]]&quot;. [[Homērs]] piemin Sikāniju, bet neprecizē atšķirības: &quot;viņi bija (no) tālas zemes un tālas tautas, un, acīmredzot, tie bija viens un tas pats&quot; Homēram, atzīmē  [[Robins Leins Fokss]].&lt;ref&gt;Fox, Travelling Heroes in the Epic Age of Homer, 2008:115; Homer's references are in Odyssey 20,383; 24.207-13, 366, 387-90.&lt;/ref&gt;

Iespējams, dzelzs laikmeta sikuli un [[sikāni]] pārstāvēja [[Ilīrieši|ilīriešu]] iedzīvotājus, kuri (līdzīgi [[mesapi]]em) uzspieda sevi vietējiem pirmsindoeiropiešu (&quot;vidusjūras&quot;) iedzīvotājiem. [[Tukidīds]]&lt;ref&gt;The concern of Thucydides is to acquaint his Athenian audience with the cultural and historical background to Athenian invention in Sicilians affairs, beginning in 415 BC, in his book vi, sections 2.4-6.&lt;/ref&gt; un citi klasiskie autori zināja par tradīcijām, saskaņā ar kurām sikuli kādreiz dzīvoja [[Centrālā Itālijā|Centrālajā Itālijā]], austrumos vai pat ziemeļos no [[Roma]]s. No turienes viņus izspieda [[Umbri|umbru]] un [[Sabīni|sabīnu]] ciltis un, visbeidzot, tie pārcēlās uz Sicīliju. Viņiem, acīmredzot, bija cilts sociālā organizācija gan ekonomiski, gan lauksaimnieciski. Sasakņā ar [[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodoru]], pēc konfliktu sērijas ar sikāniem [[Salso]] upe tika pasludināta par robežu starp viņu teritorijām.

Ir izplatīts uzskats, ka sikuli bija vēlāk ieradušies salā, un ieviesa bronzas laikmeta Sicīlijā dzelzi un atveda uz šejieni pieradinātus [[Mājas zirgs|zirgus]]. Viņu ierašanās salā tiek datēta ar 1. gadu tūkstoti p.m.ē. Taču ir vairākas liecības tam, ka [[etnonīms]] varētu pastāvēt pirms dzelzs laikmeta, balstoties uz vārdu Šekeleš, kas bija dots kādai [[Jūras tautas|jūras tautai]] Lielajā Karnakas uzrakstā [[Merneptahs|Merneptaha]] piektajā valdīšanas gadā (ap 1207. gadu p.m.ē.). Vārds Šekeleš tiek pieminēts arī Medinet-Abu sienas reljefā ([[Ramzess III|Ramzesa III]] apbedījuma templis), ar attēlu un uzrakstiem, kas apraksta &quot;jūras tautu&quot; otro iebrukumu 30 gadu periodā, astotajā Ramzesa III valdīšanas gadā (1177. gadā p.m.ē. vai 1186. gadā p.m.ē., vēsturnieki dalās viedokļos par šiem diviem gadiem). [[Ēriks Klains]] cieši saista šos abus uzrakstus [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] ar vēlā bronzas lakmeta kraha sākumu. Arheoloģiskās liecības norāda uz sikulu ierašanos salā starp 13. un 11. gadsimtu p.m.ē.
[[Attēls:Necropoli di Filiporto.jpg|thumb|250px|Sikulu apbedījumi Pantalikā.]]

Sikulu [[Pantalikas nekropole|nekropole Pantalikā]], netālu no [[Sirakūzas|Sirakūzām]], ir pati pazīstamākā, bet otra lielākā ir [[Kassibiles nekropole]], netālu no [[Noto]]. Viņu elitārajām ''a forno'' jeb krāsnveidīgajām kapenēm ir stropa forma.

Galvenās sikulu pilsētas bija [[Agiruma]] (mūsdienu Adžira), [[Centuripa]] (mūsdienu Centuripe), Henna (mūsdienu [[Enna]]) un trīs vietas ar nosaukumu Hibla: [[Lielā Hibla]] (pie [[Simeta]]s upes), [[Mazā Hibla]] (austrumu piekrastē, ziemeļos no Sirakūzām) un [[Herejas Hibla]] (Sicīlijas dienvidos).

Ar grieķu kolonistu ierašanos, kā [[Halkīda|halkidiešu]], kuri uzturēja labas attiecības ar sikuliem, tā arī [[Dorieši|doriešu]], kas to nedarīja, un [[Senā Grieķija|grieķu civilizācijas]] ietekmes pieaugumu, sikuli tika izspiesti no daudzām izdevīgām piekrastes vietām un pakāpeniski atkāpās iekšējos rajonos. Sešdesmit kilometrus no [[Jonijas jūra]]s piekrastes [[Morgantīna|Morgantīnā]] sikuli un grieķi dzīvoja plecu pie pleca, un vēsturnieki diskutē, tā bija grieķu [[polisa]] vai sikulu pilsēta. Grieķu preces, īpaši [[keramika]], tika transportēti pa dabiskiem maršrutiem, un gala rezultātā hellēņu ietekmi var redzēt rūpīgajā sikulu pilsētas plānojumā. Taču 5. gadsimta p.m.ē. vidū sikulu vadonis Duketijs spēja izveidot kā unitāru īpašumu organizētu sikulu valsti pretstatā grieķu Sirakūzām, ieskaitot dažas pilsētas salas centrālajā un dienvidu daļā. Pēc vairākiem neatkarības gadiem 450. gadā p.m.ē. viņa armiju grieķi sakāva Nomas kaujā, bet viņš pats mira desmit gadus vēlāk. Bez viņa harizmas kustība sabruka, un aizvien hellenizētāka sikulu kultūra pazaudēja savu specifisko raksturu. Taču 426/425. gada p.m.ē. ziemā Tukidīds starp [[Atēnas|atēniešu]] sabiedrotajiem Sirakūzu aplenkuma laikā atzīmēja arī sikulus, kuri pirms tam bija Sirakūzu sabiedrotie, bet bija pakļauti nežēlīgai pārvaldei no sirakūziešu puses un tagad viņi sacēlās. (Tukidīds 3.103.1). Bez Tukidīda, grieķu vēstures avotos par sikuliem un citām pirmshellēņu Sicīlijas tautām var atrast vienīgi fragmentāros citātos no [[Lezbas Hellaniks|Lezbas Hellanika]] un [[Sirakūzu Antiohs|Sirakūzu Antioha]] pazaudētā materiāla.

Ir atsevišķas liecības, ka sikuliem bija dažas [[Matriarhāts|matriarhāta]] tradīcijas, kuras nav konstatētas citās šī reģiona indoeiropiešu grupās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas senās tautas]]</text>
      <sha1>qzx1qieof9dzt7yy2af5irxejqnnhjy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483318</id>
      <parentid>4483306</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Kikos|Kikos]] ([[User talk:Kikos|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4483306</comment>
      <origin>4483318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6073" sha1="fzhe6xge844wrdss3vbq6o73762uir9" xml:space="preserve">[[Attēls:Sicily prehellenic topographic map.svg|thumb|250px|[[Sicīlija]] 6. gadsimtā pr.Kr. Sikulu apdzīvotā teritorija iezīmēta salātzaļā krāsā.]]
'''Sikuli''' ({{val|la|Siculī}} jeb ''Sicelī'') bija [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilts, kas [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] apdzīvoja [[Sicīlija]]s salas austrumu daļu, un kuru vārdā ir nosaukta arī pati sala. Tie runāja [[Sikulu valoda|sikulu valodā]]. Pēc sikulu sakāves [[Nomas kauja|Nomas kaujā]] 450. gadā pr.Kr. un sikulu vadoņa [[Duketijs|Duketija]] nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā.

== Vēsture ==
[[Arheoloģiskie izrakumi]] parādīja zināmu [[mikēnu kultūra]]s iespaidu uz Sicīlijas [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetu]]. Pati senākā vēstures avotu atsauce par sikuliem ir sastopama &quot;[[Odiseja|Odisejā]]&quot;. [[Homērs]] piemin Sikāniju, bet neprecizē atšķirības: &quot;viņi bija (no) tālas zemes un tālas tautas, un, acīmredzot, tie bija viens un tas pats&quot; Homēram, atzīmē  [[Robins Leins Fokss]].&lt;ref&gt;Fox, Travelling Heroes in the Epic Age of Homer, 2008:115; Homer's references are in Odyssey 20,383; 24.207-13, 366, 387-90.&lt;/ref&gt;

Iespējams, dzelzs laikmeta sikuli un [[sikāni]] pārstāvēja [[Ilīrieši|ilīriešu]] iedzīvotājus, kuri (līdzīgi [[mesapi]]em) uzspieda sevi vietējiem pirmsindoeiropiešu (&quot;vidusjūras&quot;) iedzīvotājiem. [[Tukidīds]]&lt;ref&gt;The concern of Thucydides is to acquaint his Athenian audience with the cultural and historical background to Athenian invention in Sicilians affairs, beginning in 415 BC, in his book vi, sections 2.4-6.&lt;/ref&gt; un citi klasiskie autori zināja par tradīcijām, saskaņā ar kurām sikuli kādreiz dzīvoja [[Centrālā Itālijā|Centrālajā Itālijā]], austrumos vai pat ziemeļos no [[Roma]]s. No turienes viņus izspieda [[Umbri|umbru]] un [[Sabīni|sabīnu]] ciltis un, visbeidzot, tie pārcēlās uz Sicīliju. Viņiem, acīmredzot, bija cilts sociālā organizācija gan ekonomiski, gan lauksaimnieciski. Sasakņā ar [[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodoru]], pēc konfliktu sērijas ar sikāniem [[Salso]] upe tika pasludināta par robežu starp viņu teritorijām.

Ir izplatīts uzskats, ka sikuli bija vēlāk ieradušies salā, un ieviesa bronzas laikmeta Sicīlijā dzelzi un atveda uz šejieni pieradinātus [[Mājas zirgs|zirgus]]. Viņu ierašanās salā tiek datēta ar 1. gadu tūkstoti pr.Kr. Taču ir vairākas liecības tam, ka [[etnonīms]] varētu pastāvēt pirms dzelzs laikmeta, balstoties uz vārdu Šekeleš, kas bija dots kādai [[Jūras tautas|jūras tautai]] Lielajā Karnakas uzrakstā [[Merneptahs|Merneptaha]] piektajā valdīšanas gadā (ap 1207. gadu pr.Kr.). Vārds Šekeleš tiek pieminēts arī Medinet-Abu sienas reljefā ([[Ramzess III|Ramzesa III]] apbedījuma templis), ar attēlu un uzrakstiem, kas apraksta &quot;jūras tautu&quot; otro iebrukumu 30 gadu periodā, astotajā Ramzesa III valdīšanas gadā (1177. gadā pr.Kr. vai 1186. gadā pr.Kr., vēsturnieki dalās viedokļos par šiem diviem gadiem). [[Ēriks Klains]] cieši saista šos abus uzrakstus [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] ar vēlā bronzas lakmeta kraha sākumu. Arheoloģiskās liecības norāda uz sikulu ierašanos salā starp 13. un 11. gadsimtu pr.Kr.
[[Attēls:Necropoli di Filiporto.jpg|thumb|250px|Sikulu apbedījumi Pantalikā.]]

Sikulu [[Pantalikas nekropole|nekropole Pantalikā]], netālu no [[Sirakūzas|Sirakūzām]], ir pati pazīstamākā, bet otra lielākā ir [[Kassibiles nekropole]], netālu no [[Noto]]. Viņu elitārajām ''a forno'' jeb krāsnveidīgajām kapenēm ir stropa forma.

Galvenās sikulu pilsētas bija [[Agiruma]] (mūsdienu Adžira), [[Centuripa]] (mūsdienu Centuripe), Henna (mūsdienu [[Enna]]) un trīs vietas ar nosaukumu Hibla: [[Lielā Hibla]] (pie [[Simeta]]s upes), [[Mazā Hibla]] (austrumu piekrastē, ziemeļos no Sirakūzām) un [[Herejas Hibla]] (Sicīlijas dienvidos).

Ar grieķu kolonistu ierašanos, kā [[Halkīda|halkidiešu]], kuri uzturēja labas attiecības ar sikuliem, tā arī [[Dorieši|doriešu]], kas to nedarīja, un [[Senā Grieķija|grieķu civilizācijas]] ietekmes pieaugumu, sikuli tika izspiesti no daudzām izdevīgām piekrastes vietām un pakāpeniski atkāpās iekšējos rajonos. Sešdesmit kilometrus no [[Jonijas jūra]]s piekrastes [[Morgantīna|Morgantīnā]] sikuli un grieķi dzīvoja plecu pie pleca, un vēsturnieki diskutē, tā bija grieķu [[polisa]] vai sikulu pilsēta. Grieķu preces, īpaši [[keramika]], tika transportēti pa dabiskiem maršrutiem, un gala rezultātā hellēņu ietekmi var redzēt rūpīgajā sikulu pilsētas plānojumā. Taču 5. gadsimta pr.Kr. vidū sikulu vadonis Duketijs spēja izveidot kā unitāru īpašumu organizētu sikulu valsti pretstatā grieķu Sirakūzām, ieskaitot dažas pilsētas salas centrālajā un dienvidu daļā. Pēc vairākiem neatkarības gadiem 450. gadā pr.Kr. viņa armiju grieķi sakāva Nomas kaujā, bet viņš pats mira desmit gadus vēlāk. Bez viņa harizmas kustība sabruka, un aizvien hellenizētāka sikulu kultūra pazaudēja savu specifisko raksturu. Taču 426/425. gada pr.Kr. ziemā Tukidīds starp [[Atēnas|atēniešu]] sabiedrotajiem Sirakūzu aplenkuma laikā atzīmēja arī sikulus, kuri pirms tam bija Sirakūzu sabiedrotie, bet bija pakļauti nežēlīgai pārvaldei no sirakūziešu puses un tagad viņi sacēlās. (Tukidīds 3.103.1). Bez Tukidīda, grieķu vēstures avotos par sikuliem un citām pirmshellēņu Sicīlijas tautām var atrast vienīgi fragmentāros citātos no [[Lezbas Hellaniks|Lezbas Hellanika]] un [[Sirakūzu Antiohs|Sirakūzu Antioha]] pazaudētā materiāla.

Ir atsevišķas liecības, ka sikuliem bija dažas [[Matriarhāts|matriarhāta]] tradīcijas, kuras nav konstatētas citās šī reģiona indoeiropiešu grupās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas senās tautas]]</text>
      <sha1>fzhe6xge844wrdss3vbq6o73762uir9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līkā iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>579759</id>
    <revision>
      <id>4483600</id>
      <parentid>4348259</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:31:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Odukalns</comment>
      <origin>4483600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1305" sha1="iz8uputjhrfnrm9pycyiagifzp9xmiq" xml:space="preserve">'''Līkā iela''' var būt:

* [[Līkā iela (Daugavpils)|Līkā iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Līkā iela (Jēkabpils)|Līkā iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]];
* [[Līkā iela (Rēzekne)|Līkā iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]];
* [[Līkā iela (Gulbene)|Līkā iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]];
* [[Līkā iela (Pļaviņas)|Līkā iela]] — iela [[Pļaviņas|Pļaviņās]];
* [[Līkā iela (Saldus)|Līkā iela]] — iela [[Saldus|Saldū]];
* [[Līkā iela (Saulkrasti)|Līkā iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
* [[Līkā iela (Smiltene)|Līkā iela]] — iela [[Smiltene|Smiltenē]];
* [[Līkā iela (Talsi)|Līkā iela]] — iela [[Talsi|Talsos]];
* [[Līkā iela (Ciskādi)|Līkā iela]] — iela Sakstagala pagasta [[Ciskādi|Ciskādos]];
* [[Līkā iela (Ērgļi)|Līkā iela]] — iela Ērgļu pagasta [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]];
* [[Līkā iela (Galgauska)|Līkā iela]] — iela Galgauskas pagasta [[Galgauska|Galgauskā]];
* [[Līkā iela (Mucenieki)|Līkā iela]] — iela Ropažu pagasta [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Muceniekos]];
* [[Līkā iela (Odukalns)|Līkā iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Odukalns|Odukalnā]];
* [[Līkā iela (Siguļi)|Līkā iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļos]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>iz8uputjhrfnrm9pycyiagifzp9xmiq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Keito Nakamura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>584798</id>
    <revision>
      <id>4483516</id>
      <parentid>4480276</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:25:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2915" sha1="bnbw60frfow98hxnz6b34lfc6e49zve" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 24
| caps2 = 22
| caps3 = 17
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Japāna}} [[Gamba Osaka]]
| clubs2 = {{flaga|Japāna}} [[Gamba Osaka]] U23
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
| countryofbirth = {{vieta|Japāna|Abiko}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| goals1 = 1
| goals2 = 5
| goals3 = 4
| height = 180
| image = Nakamura asse sr 2425.png
| caption = Keito Nakamura 2025. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 8
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Japāna}} Japāna U17
| nationalteam2 = {{flaga|Japāna}} Japāna U20
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2024|11|19|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2024|11|19|SK|bez}}
| name = 
| playername = Keito Nakamura
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018–2021
| years2 = 2018–2019
| years3 = 2019–2020
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 13
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 8
| nationalteam3 = {{flaga|Japāna}} Japāna U21
| nationalteam4 = {{fb|JAP}}
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2023–
| years4 = 2020–2021
| caps4 = 5
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Juniors OÖ|Juniors OÖ]]
| years5 = 2021
| caps5 = 14
| goals5 = 5
| clubs6 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| years6 = 2021–2023
| caps6 = 54
| goals6 = 20
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| years7 = 2023–
| caps7 = 36
| goals7 = 10
}}
'''Keito Nakamura''' ({{Val|ja|中村 敬斗}}, dzimis {{Dat|2000|7|28}}) ir [[Japāņi|japāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Nakamura spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Stade de Reims|Reims]]''.

Iepriekš spēlējis Japānas komandā [[Osakas &quot;Gamba&quot;]], Nīderlandes komandā ''[[FC Twente|Twente]]'', Beļģijas komandā ''[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]'' un Austrijas komandās ''[[FC Juniors OÖ|Juniors OÖ]]'' un ''[[LASK]]''.

[[Japānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada Āzijas kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Japānas futbolists-aizmetnis}}{{Japānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Nakamura, Keito}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Osakas &quot;Gamba&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Twente spēlētāji]]
[[Kategorija:Sint-Truidense VV spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>bnbw60frfow98hxnz6b34lfc6e49zve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Signe Grūbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>587697</id>
    <revision>
      <id>4483441</id>
      <parentid>4471236</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:19:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4483441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5319" sha1="kqx2zuzb5w97l516k847myv0596tjgm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Signe Grūbe
| vārds_orģ = 
| attēls = Signe Grūbe 2026.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Signe Grūbe 2026. gadā
| amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas = {{dat|2026|05|21|N}}
| prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Vita Paulāne]]
| pēctecis = [[Aivars Draudiņš]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Pēdējā partija]]&lt;br&gt; [[Kustība &quot;Par!&quot;]] (līdz 2022)&lt;br&gt; [[Progresīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiloģe]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi &quot;[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība &quot;Par!&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - &quot;Kustība &quot;Par!&quot;&quot; / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Bijusi [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] (2025—2026).

S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība &quot;Par!&quot;) un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2024. līdz 2025. gadam bijusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}&lt;/ref&gt;. Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā).

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Ropažu novada domē no partijas &quot;Progresīvie&quot; saraksta un 27. jūnijā ievēlēta [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas]] amatā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 20. maijā gāzta no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau drīz pievienojusies [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Viesturs Kleinbergs|Viestura Kleinberga]] birojam kā padomiece.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Vita Paulāne]]
| virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods    = {{dat|2025|06|27|N}} — {{dat|2026|05|20|N}}
| pēc        = [[Aivars Draudiņš]]
}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]]
[[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>kqx2zuzb5w97l516k847myv0596tjgm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaurlapu ceļteka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590017</id>
    <revision>
      <id>4483390</id>
      <parentid>4415572</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:42:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7462" sha1="9uqhxa8usjkqqs79cxmhmg4uugc2fvk" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Šaurlapu ceļteka''' jeb '''šaurlapu ceļmallapa''' ({{val|la|Plantago lanceolata}}) ir [[ceļteku dzimta]]s [[Segsēkļi|ziedaugu]] suga. Tā ir izplatīta [[Nezāles|nezāle]] kultivētās vai traucētās zemēs, atmatās, sausos mežos, nezālienēs kā arī graudaugu sējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx?ID=272|title=VAAD - Kaitīgie organismi|website=registri.vaad.gov.lv|access-date=2025-01-20}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
[[Attēls:Plantago_lanceolata_P6200323_箆大葉子、ヘラオオバコ.jpg|thumb| ''P. lanceolata'' ([[Japāna]])]]
Daudzgadīgs, neliels (garums 10—45 cm) ceļteku dzimtas [[lakstaugs]]. Lapas rozetē, lancetiskas (garums 4—12 cm, platums 1—2,5 cm). Lapas kāts rievains. Plātnei 3—7 lokveida dzīslas, mala gluda. Ziednesis slaids, nezarots (garums līdz 45 cm), tā galotnē iegareni olveidīga ziedu vārpa (garums 1—2,5 cm). Augam parasti 2—5 ziedneši. Zieda kauss divdaivains, vainags gaišbrūns. Putekšnīcas baltas vai iedzeltenas. Auglis — divsēklu pogaļa. Zied no maija līdz septembrim.

No citām ceļtekām atšķirama pēc īsās ziedu vārpas garā ziednesī un lancetiskajām lapām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/plantago-lanceolata-l/|title=šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-20}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība un dzīvotne ==
''Plantago lanceolata'' ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] (neiekļaujot ziemeļu apvidus) un [[Āzija|Āzijā]]. [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] tā ir sastopama un plaši izplatīta kā [[Introdukcija (bioloģija)|introducēta suga]].

Reti sastopams skābākajās augsnēs (pH &lt; 4,5).

Latvijā bieži atrodama visā valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/plantago-lanceolata-l/|title=šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-20}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Plantago_lanceolata_-_Kulna.jpg|thumb| Ziedkopa]]
Šaurlapu ceļteka tiek uzskatīta par lauksaimniecības indikatoru [[Putekšņi|ziedputekšņu]] diagrammās, ''P. lanceolata'' ir atrasta [[Norvēģija]]s rietumos no agrā [[Neolīts|neolīta]], kas norāda uz ganību klātbūtni šajā apgabalā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hjelle|first=K. L.|last2=Hufthammer, A. K.|last3=Bergsvik, K. A.|year=2006|title=Hesitant hunters: a review of the introduction of agriculture in western Norway|journal=Environmental Archaeology|volume=11|issue=2|pages=147–170|bibcode=2006EnvAr..11..147H|doi=10.1179/174963106x123188}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija ==
[[Dziedātājputni]] ēd sēklas, un truši ēd lapas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Niering|first=William A.|archiveurl=William Niering|title=The Audubon Society Field Guide to North American Wildflowers, Eastern Region|last2=Olmstead|first2=Nancy C.|publisher=Knopf|year=1985|isbn=0-394-50432-1|page=681}}&lt;/ref&gt;

=== Kukaiņu plēsība ===
Šaurlapu ceļteka ir dažādu [[Zvīņspārņi|''Lepidoptera'']] kārtas kukaiņu sugu saimniekaugs. Tādas sugas kā ''Junonia coenia, Spilosoma congrua'' un ''[[Mauragu pļavraibenis|Melitaea cinxia]]'' dēj olas uz ''P. lanceolata'' augiem, lai tie varētu kalpot kā barības avots [[Kāpurs|kāpuriem]], kad tie izšķiļas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stamp|first=Nancy E.|last2=Bowers|first2=M. Deane|date=1993-09-01|title=Presence of predatory wasps and stinkbugs alters foraging behavior of cryptic and non-cryptic caterpillars on plantain (Plantago lanceolata)|url=https://archive.org/details/sim_oecologia_1993-09_95_3/page/n77|journal=Oecologia|language=en|volume=95|issue=3|pages=376–384|bibcode=1993Oecol..95..376S|doi=10.1007/BF00320992|issn=0029-8549|pmid=28314014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Van Nouhuys|first=Saskya|last2=Singer|first2=Michael C.|last3=Nieminen|first3=Marko|date=2003-04-01|title=Spatial and temporal patterns of caterpillar performance and the suitability of two host plant species|url=https://archive.org/details/ecological-entomology_2003-04_28_2/page/193|journal=Ecological Entomology|language=en|volume=28|issue=2|pages=193–202|bibcode=2003EcoEn..28..193V|doi=10.1046/j.1365-2311.2003.00501.x|issn=1365-2311|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Augu lapās esošie iridoīdie glikozīdi uzkrājas kāpuros un padara tos nebaudāmus plēsējiem.

=== Infekcija ar miltrasu ===
''[[Podosphaera plantaginis]]'' ir miltrasas sēne, kas inficē ''P. lanceolata''. Visas ''P. lanceolata'' populācijas var tikt inficētas ar vairākiem šīs miltrasas sēnītes celmiem. Kad populācijas ir inficētas, sākotnēji simptomi ir minimāli. Tad pēc dažām nedēļām vai mēnešiem sāk parādīties bojājumi, kas aptver visu lapu un stublāju virsmu, padarot to ļoti pamanāmu. Vēl viena suga, kas inficē ''P. Lanceolata'' ir ''[[Golovinomyces sordidus]]''. Abas šīs miltrasas ir obligāti [[Parazītisms|biotrofi]], kas nozīmē, ka tās var inficēt tikai dzīvos audus. Tie pārklāj lapu virsmu un izstiepj hifus šūnu matricā, lai iegūtu barības vielas.

== Lietojumi ==
''Plantago lanceolata'' bieži izmanto [[Zāļu tēja|zāļu tējās]], sīrupos un pret nobrāzumiem, apturot asiņošanu un veicinot sadzīšanu&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Abate|first=Limenew|last2=Bachheti|first2=Rakesh Kumar|last3=Tadesse|first3=Mesfin Getachew|last4=Bachheti|first4=Archana|date=2022|title=Ethnobotanical Uses, Chemical Constituents, and Application of Plantago lanceolata L.|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1155/2022/1532031|journal=Journal of Chemistry|language=en|volume=2022|issue=1|pages=1532031|doi=10.1155/2022/1532031|issn=2090-9071}}&lt;/ref&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/10.06.2022-celteka-dziede-ne-tikai-nobraztu-celi-bet-ari-klepu-un-gastritu.a362697/|title=Ceļteka dziedē ne tikai nobrāztu celi, bet arī klepu un gastrītu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;Tēju no lapām izmanto kā klepus zāles. Tradicionālajā austriešu medicīnā lapas ir izmantotas iekšēji (kā sīrups vai tēja) vai ārēji (svaigas lapas) elpceļu, ādas, kukaiņu kodumu un infekciju ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Vogl S, Picker P, Mihaly-Bison J, etal|date=October 2013|title=Ethnopharmacological in vitro studies on Austria's folk medicine--an unexplored lore in vitro anti-inflammatory activities of 71 Austrian traditional herbal drugs|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=149|issue=3|pages=750–71|doi=10.1016/j.jep.2013.06.007|pmc=3791396|pmid=23770053}}&lt;/ref&gt; Jaunās lapas ir ēdamas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Benoliel|first=Doug|url=https://www.worldcat.org/oclc/668195076|title=Northwest Foraging: The Classic Guide to Edible Plants of the Pacific Northwest|publisher=Skipstone|year=2011|isbn=978-1-59485-366-1|edition=Rev. and updated|location=Seattle, WA|pages=75|oclc=668195076}}&lt;/ref&gt; Ziedpumpuriem ir [[Ēdamās sēnes|sēnēm]] līdzīga garša, un tos var izmantot buljona pagatavošanai.&lt;ref name=&quot;tfb&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Francis-Baker|first=Tiffany|title=Concise Foraging Guide|date=2021|publisher=[[Bloomsbury Publishing|Bloomsbury]]|isbn=978-1-4729-8474-6|series=[[The Wildlife Trusts]]|location=London|pages=78}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|25em}}
[[Kategorija:Ceļtekas]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>9uqhxa8usjkqqs79cxmhmg4uugc2fvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fram2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596354</id>
    <revision>
      <id>4483527</id>
      <parentid>4480004</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T20:55:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apkalpe */</comment>
      <origin>4483527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7963" sha1="b7lg8qbvtxzvbffa5hu80wgqq49ftxu" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmosa kuģa infokaste
| Nosaukums              = ''Fram2''
| Nosaukums_orig = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 280px
| Att_virsraksts         = 
| Programma              = ''[[Crew Dragon]]''
| KA_veids               = [[kosmosa kuģis]]
| Bāzes platforma        = ''[[Crew Dragon]]''
| KA sērijas Nr          = ''C207'' (''Resilience'')
| Operators              = ''[[SpaceX]]'', {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''SpaceX''
| Starta_gads            = 2025
| Starts                 = {{dat|2025|4|1|SK}} 01:46:50 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]''
| Starta_vieta           = [[Kenedija Kosmosa centrs]]
| Starta_laukums         = ''LC-39A''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Apkalpe                = [[Čuņs Vans]]{{br}}[[Jannike Mikelsena]]{{br}}[[Rabea Roge]]{{br}}[[Eriks Filipss]]
| apkalpes attēls        = 
| apkalpes attēla apraksts = 
| saslēgšanās-atvienošanās =
| Nolaišanās             = {{dat|2025|4|4|SK}} 16:19:28 ''UTC''
| Nolaišanās vieta       = [[Klusais okeāns]]
| Lidojuma_ilgums        = 3 d 14 h 32 min
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne = 
| Masa                   = 12 520 kg
| Enerģija = 
| Pārlidojums = 
| Pārlidojuma_datums = 
| Orbītas_elementi = nē
| Centr_ķermenis = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_piezīmes       = 
| Orbītas_veids          = [[polāra orbīta]]
| Lielā_pusass = 
| Ekscentricitāte = 
| Inklinācija = 90,01°
| Periods = 93 min 10 s
| Apoapsīda = 413 km
| Periapsīda = 202 km
| Apriņķojumi = 
| Orbītā_ieiešanas_dat = 
| KA_iepr                = ''[[SpaceX Crew-10]]''
| KA_nāk                 = ''[[Ax-4]]''
| Pilot. misijas         = 
}}
'''''Fram2''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Crew Dragon]]'' lidojums. Četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misiju finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]. Kuģi orbītā (pirmo reizi pilotējams kuģis [[polāra orbīta|polārā orbītā]]) palaida 2025. gada 1. aprīlī. Misija pētīja Zemes polāros apgabalus un to kosmisko vidi. Nolaižamais aparāts uz Zemes atgriezās 4. aprīlī.

Misijas nosaukums dots par godu norvēģu polārpētniecības kuģim ''[[Fram (kuģis)|Fram]]'', kas pirmais no 1893. līdz 1912. gadam veica ekspedīcijas gan uz ziemeļu, gan uz dienvidu polārajiem apgabaliem. Apkalpe kosmosā nogādāja gabalu no kuģa tīkkoka klāja.

''Fram2'' tika izmantots kosmosa kuģa [[nolaižamais aparāts]] ''Resilience'' (''C207''), kas kosmosā bija lidojis trīs reizes. Tam saslēgšanās mezgla vietā bija panorāmas kupols, kas pirmo reizi lidoja ''[[Inspiration4]]'' misijā.
Nesējraķetei izmantota pirmā pakāpe (sērijas numurs ''В1085''), kas bija jau izmantota piecas reizes.

== Apkalpe ==
''Fram2'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
|Kosmonauts
| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}}
|Pozīcija
|Lidojums pēc skaita
|Valsts, organizācija
|-
| [[Čuņs Vans]]
| ↑↓
| Misijas komandieris
| 1.
| {{MLT}}
|-
| [[Jannike Mikelsena]]
| ↑↓
| Kosmosa kuģa komandiere
| 1.
| {{NOR}}
|-
| [[Rabea Roge]]
| ↑↓
| Pilote
| 1.
| {{DEU}}
|-
| [[Eriks Filipss]]
| ↑↓
| Misijas speciālists
| 1.
| {{AUS}}
|}

Čuņs Vans ir dzimis [[Ķīna|Ķīnā]], un ir līdzdibinājis ''F2Pool'' — vienu no pirmajiem ''[[Bitcoin]]'' rakšanas kopfondiem Ķīnā un vienu no lielākajiem pasaulē. Kopš 2017. gada viņš ir [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] pilsonis, bet kopš 2023. gada — [[Malta]]s pilsonis. Kosmiskā lidojuma laikā viņam uz skafandra bija Maltas karogs. Vans bija misijas komandieris.

Jannike Mikelsena ir dzimusi Apvienotajā Karalistē, [[Skotija|Skotijā]], [[Norvēģija]]s pilsone. Viņa ir kino operatore un filmu režisore, kura strādā virtuālās realitātes kinematogrāfijas, 3D animācijas un papildinātās realitātes tehnoloģiju jomā, filmējot riskantos apstākļos (Arktika, jūra). Lidojuma laikā viņai uz sava skafandra bija Norvēģijas karogs. Mikelsena bija kosmosa kuģa komandiere ar tradicionālajiem operatīvajiem pienākumiem, kas uzticēti tipiskam ''NASA'' komandierim.

Rabea Roge ir [[Vācija]]s pilsone, elektroinženiere. Viņa nodarbojas ar robotizētiem transportlīdzekļiem [[Arktika]]s apstākļos.

Eriks Filipss ir [[Austrālija]]s polārpētnieks, ceļotājs, polārais gids.

== Lidojuma gaita ==
''Fram2'' tika palaists {{dat|2025|4|1||bez}} 01:46:50 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centra]] starta laukuma ''LC-39A''.
Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nolaidās uz peldošās platformas ''A Shortfall of Gravitas''. Tā kā kosmosa kuģis tika ievadīts polārā orbītā, un starta trajektorija atšķīrās no agrākajiem ''[[Crew Dragon]]'' lidojumiem, bija jāizskata jauni glābšanas scenāriji, ja raķete avarē.&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2025-03-31&quot; /&gt;

Apkalpe novēroja un pētīja [[ziemeļblāzma]]i līdzīgas parādības, piemēram, ''[[STEVE]]'' un zaļos fragmentus, un veica eksperimentus ar cilvēka ķermeni, tostarp pirmo cilvēka rentgena attēlu kosmosā. Apkalpe arī mēģināja izaudzēt austersēnes — pirmās kosmosā audzētās sēnes. Roge īstenoja lēni skenētu televīzijas attēlu raidījumu sēriju, izmantojot [[Radioamatierisms|radioamatieru]] sakarus, kas paredzēta izglītības grupām, kuras sacentās pasākumā ar nosaukumu ''Fram2Ham''.

2025. gada 4. aprīlī 16:19:28 ''UTC'' kosmosa kuģa nolaižamais aparāts nosēdās [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no Oušensaidas krastiem [[Kalifornijas štats|Kalifornijas štatā]] (koordinātes 117,7° rietumu garuma 33,0° ziemeļu platuma). Tā bija pirmā ''Crew Dragon'' nosēšanās Klusajā okeānā. Agrāk tikai kravas kuģi ''[[SpaceX Dragon 1]]'' bija nosēdušies Klusajā okeānā, bet 2019. gadā ''SpaceX'' un ''NASA'' pārcēla nolaižamā aparāta izcelšanas operācijas uz ASV austrumiem ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]). Šis solis ļāva pēc nolaišanās astronautiem un svarīgākajām kravām ātrāk atgriezties [[Kenedija Kosmosa centrs|Kenedija Kosmosa centrā]], un ''SpaceX'' Floridā atvēra objektu, kurā pēc lidojuma uzņemt kapsulas un sagatavot tās nākamajam lidojumam.
Šim risinājumam bija neparedzēti trūkumi: pirms ieiešanas atmosfērā bija jāatdala servisa nodalījums, un, lai gan inženieri paredzēja, ka tas sadegs, ''SpaceX'' uzzināja par vismaz četriem gadījumiem, kad uz zemes tika atrastas servisa moduļa atliekas. Atgriešanās pie nolaišanās Klusajā okeānā nozīmē, ka servisa nodalījums var palikt piestiprināts ilgāk un tikt novirzīts uz nomaļu okeāna apgabalu, sauktu par Nēmo punktu (iesaukts par &quot;kosmisko aparātu kapsētu&quot;), kur jebkuras atlūzas, kas nesadeg pēc iziešanas cauri atmosfērai, visticamāk, nenodarīs kaitējumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spaceflightnow 2025-03-31&quot;&gt;[https://spaceflightnow.com/2025/03/31/live-coverage-spacex-to-launch-fram2-astronauts-to-polar-orbit-on-falcon-9-rocket-from-the-kennedy-space-center/ Fram2 astronauts begin historic polar orbit spaceflight following a launch from the Kennedy Space Center] Will Robinson-Smith, spaceflightnow.com, 2025-03-31&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://f2.com/ FRAM2]
* [https://www.spacex.com/launches/mission/?missionId=fram2 FRAM2 ] ''SpaceX''
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/dragon-v2.htm Crew Dragon] Gunter Dirk Krebs


{{Dragon kosmosa kuģi}}
{{2025. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Dragon kosmosa kuģis]]</text>
      <sha1>b7lg8qbvtxzvbffa5hu80wgqq49ftxu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kobalta(II) fosfāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>598291</id>
    <revision>
      <id>4483414</id>
      <parentid>4279780</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3583" sha1="p3sjtyfeuz4hbk3vwzivgmwy95v1tm2" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:EntryWithCollCode38260.png|250px]]&lt;br /&gt;Kobalta(II) fosfāta kristālrežģis&lt;br /&gt;[[Attēls:Cobalt(II) phosphate.JPG|200px]]&lt;br /&gt;Kobalta(II) fosfāts
|           CAS numurs = 13455-36-2
|      ķīmiskā formula = Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 366,74231
|              blīvums = 3810
|  kušanas temperatūra = 1160°C
| šķīdība ūdenī        = nešķīst
}}
'''Kobalta(II) fosfāts''' ir [[Neorganiskās vielas|neorganiskais savienojums]] ar formulu Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;. Tas ir komerciālais neorganiskais pigments, kas pazīstams kā kobalta violetais.&lt;ref name=Ullmann&gt;Hugo Müller, Wolfgang Müller, Manfred Wehner, Heike Liewald &quot;Artists' Colors&quot; in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2002, Wiley-VCH, Weinheim.  {{doi|10.1002/14356007.a03_143.pub2}}&lt;/ref&gt; Plānas šī materiāla kārtiņas ir [[ūdens oksidēšanās katalīze|ūdens oksidēšanās katalizatori]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author1=Matthew W. Kanan |author2=Yogesh Surendranatha |author3=Daniel G. Nocera |title=Cobalt–phosphate oxygen-evolving Compound |url=https://archive.org/details/sim_chemical-society-great-britain-chemical-society-reviews_2009-01_38_1/page/n118 |journal=Chem. Soc. Rev. |year=2009 |volume=38 |issue=1 |pages=109–114 |doi=10.1039/B802885K |pmid=19088970}}&lt;/ref&gt;

== Sagatavošana un struktūra ==

Tetrahidrātu Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;•4H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O var izgulsnēt, sajaucot kobalta(II) un [[Fosfāti|fosfātu]] sāļu ūdens šķīdumus.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |doi=10.1002/14356007.a07_281.pub2 |chapter=Cobalt and Cobalt Compounds |title=Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry |year=2005 |last1=Donaldson |first1=John Dallas |last2=Beyersmann |first2=Detmar |isbn=9783527303854 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Sankar |first1=Selvasundarasekar Sam |last2=Rathishkumar |first2=Arumugam |last3=Geetha |first3=Kathiresan |last4=Kundu |first4=Subrata |date=2020-10-15 |title=A Simple Route for the Synthesis of Cobalt Phosphate Nanoparticles for Electrocatalytic Water Oxidation in Alkaline Medium |journal=Energy &amp; Fuels |volume=34 |issue=10 |pages=12891–12899 |doi=10.1021/acs.energyfuels.0c02809 |s2cid=224960926 |issn=0887-0624}}&lt;/ref&gt; Karsējot tetrahidrāts pārvēršas par bezūdens savienojumu. Saskaņā ar [[rentgendifraktometrija]]s datiem bezūdens Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; sastāv no diskrēta fosfāta (PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;3-&lt;/sup&gt;) anjona, kas saistīts ar Co&lt;sup&gt;2+&lt;/sup&gt; centriem. Kobalta joni proporcijā 1:2 aizņem gan oktaedriskas (sešu koordinātu), gan pentakoordinātu vietas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |author1=Anderson, J. B. |author2=Kostiner, E. |author3=Miller, M. C. |author4=Rea, J. R. |title=Crystal structure of cobalt orthophosphate Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; |url=https://archive.org/details/journal-of-solid-state-chemistry_1975-08_14_4/page/372 |journal=Journal of Solid State Chemistry |year=1975 |volume=14 |issue=4 |pages=372–377 |doi=10.1016/0022-4596(75)90058-4 |bibcode=1975JSSCh..14..372A}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |title=Structure refinements of Co&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;. A Note on the Reliability of Powder Diffraction Studies |author1=Nord, A. G. |author2=Stefanidis, T. |journal=Acta Chemica Scandinavica A |year=1983 |volume=37 |pages=715–721 |doi=10.3891/acta.chem.scand.37a-0715|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kobalts]]
[[Kategorija:Fosfāti]]</text>
      <sha1>p3sjtyfeuz4hbk3vwzivgmwy95v1tm2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599725</id>
    <revision>
      <id>4483632</id>
      <parentid>4472481</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T10:35:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53770" sha1="gmbv3hytzt60h7uja1xrr0g5e139dz7" xml:space="preserve">Šajā lapā ir apkopoti visu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā]]''' augstākās divīzijas '''izlašu sastāvi'''.

== A grupa ==
=== {{Ih|AUT}} ===
* Galvenais treneris: [[Rodžers Baders]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dāvids Kikerts]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Florians Forauers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[EC KAC|''EC KAC'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ate Tolvanens]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|''Red Bull Salzburg'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ramons Šnecers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Pioneers Vorarlberg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Maiers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pauls Štapelfelds]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bernds Volfs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EHC Kloten]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Gregors Bībers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Rögle BK|''Rögle BK'']]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Timo Nikls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dominiks Heinrihs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Vīnes &quot;Capitals&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Klemenss Untervēgers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Šneiders]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Rafls]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Braiens Leblers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Lincas &quot;Black Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Cvergers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ambrì-Piotta]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vincencs Rorers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Haudums]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Grācas &quot;99ers&quot;]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Benjamins Baumgartners]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Olivers Ahermans]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Tālers]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pauls Hūbers]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolauss Krauss]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot; (hokejs)|Red Bull Salzburg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luiss Lindners]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras &quot;Wildcats&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Kaincs]]
|{{Flaga|Austrija}} [[Grācas &quot;99ers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marko Kaspers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|}

=== {{Ih|FRA}} ===
* Galvenais treneris: [[Joriks Treijs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Antuāns Kellers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
| [[Kantēns Papijons]]
| {{flaga|FRA}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žiljēns Žinkā]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
| [[Enzo Gebē]]
| {{flaga|SUI}} [[HC Davos]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vensāns Lorka]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Ducs d'Angers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Pjērs Krinons]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Igo Galē]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Iisalmen Peli-Karhut]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Žils Bosks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Heartlanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Fabiens Buržuā]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kevins Spinozzi]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Joans Kolods]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |3
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šarls Bertrāns]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[ERC Ingolstadt]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Teksjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fabjēns Kolotī]]
|{{Flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Spartiates&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gijoms Leklērs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Nicolā Rics]]
| {{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Luijs Budons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Nybro Vikings]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pjērs Eduārs Belmārs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Baptiste Bruče]]
|{{Flaga|Francija}} [[Bordo &quot;Boxers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žordans Perē]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Saša Trejs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dilans Fabrē]]
|{{Flaga|Somija}} [[Pori &quot;Ässät&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antonī Reks]]
|{{Flaga|Francija}} [[Ruānas &quot;Dragons&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Oreljēns Dērs]]
| {{flaga|FRA}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Timotē Bozons|Tims Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Bozons]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Ajoie]]''
|}

=== {{Ih|CAN}} ===
Galvenais treneris: [[Dīns Evasons]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Marks Andrē Flerī]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dilans Garands]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džordans Biningtons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Treviss Senheims]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maiks Matesons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Noa Dobsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Raikers Evanss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džereds Spurdžons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |52
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makenzijs Vīgers]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Brendons Montūrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Neitans Makinnons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Breidens Šenns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Treviss Konečnijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Bo Horvats]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Adams Fantili]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Dano]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Barets Heitons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas hokeja klubs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Taisons Fersters]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sidnijs Krosbijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Raiens O'Railijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kents Džonsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maklins Selebrīni]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|}

=== {{Ih|LAT}} ===
* Galvenais treneris: [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;0&quot; cellspacing=&quot;2&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Mareks Mitens]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Kristers Gudļevskis]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Gustavs Grigals]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[Dukla Trenčín]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Komuls]]
|{{flaga|Čehija}} ''[[HC Kladno]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Oskars Cibuļskis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ralfs Freibergs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miks Tumānovs]]
|{{Flaga|Somija}} [[JYP]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Roberts Mamčics]]
|{{flaga|Slovākija}} ''[[HC Nové Zámky]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jānis Jaks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristaps Roberts Zīle]]
|{{flaga|Čehija}} [[HC Litvínov]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristiāns Rubīns]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Plzeň]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dans Ločmelis]]
|{{flaga|ASV}} [[Providensas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gļebs Prohorenkovs]]
|{{flaga|ASV}} [[Niagaras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rihards Bukarts]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Vítkovice Steel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kaspars Daugaviņš]]
|Bez kluba
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mārtiņš Dzierkals]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Šellefteo AIK]]
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |18
| style=&quot;text-align: center;&quot; |{{HOK-U}}
| [[Rodrigo Ābols]]
|{{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Rūdolfs Balcers]]
|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Toms Andersons]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[HC La Chaux-de-Fonds]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eduards Tralmaks]]
|{{flaga|Čehija}} [[Kladno &quot;Rytiri&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Laviņš]]
|{{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anrī Ravinskis]]
|{{Flaga|Somija}} [[Hemēnlinnas HPK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |89
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Buncis]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Batņa]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Hradeckkāloves &quot;Mountfield&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |97
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Haralds Egle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Liptovski Mikulāša]]
|}

=== {{Ih|SVK}} ===
* Galvenais treneris: [[Vladimirs Orzāgs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Patriks Ribārs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Samuels Hlavajs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Ādams Huška]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Lugano]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Mudrāks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dāvids Romaņāks]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HK Spišská Nová Ves]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mario Grmans]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samuels Kņažko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Ivans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mislavs Rosandičs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HC Košice]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Patriks Kohs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihals Beno]]
|{{Flaga|Slovākija}} ''[[HKM Zvolen]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrejs Golians]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Čajkovičs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Sikora]]
|{{Flaga|ASV}} [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihails Krištofs]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dalibors Dvorskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Springfildas &quot;Thunderbirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |16
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Lantoši]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Bílí Tygři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Kašliks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Českes Budejovices &quot;Motor&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Hrehorčāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sebastiāns Čederle]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[HK Nitra]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Milošs Romans]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Honzeks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Samuels Takāčs]]
|{{Flaga|Slovākija}} [[Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Pavols Regenda]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Barracuda&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Hromiaks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ontārio &quot;Reign&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matūšs Sukeļs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Litvínov]]''
|}

=== {{Ih|SLO}} ===
* Galvenais treneris: [[Edo Terglavs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Žans Uss]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HDD Jesenice]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Lukašs Horaks]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |69
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matija Pintaričs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Brûleurs de Loups]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Aleksandrs Magovacs]]
|{{Flaga|Francija}} ''[[Gothiques d'Amiens]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miha Štebihs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[SK Horácká Slavia Třebíč]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matics Podlipniks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC Kitzbühel]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Blažs Gregorcs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Goličičs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jans Čosičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Urbans Podrekars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Flintas &quot;Firebirds&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Bine Mašičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Marcels Mahovecs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Miha Beričičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Simšičs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nace Languss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Augustanas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Ograjenšeks]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[Steinbach Black Wings Linz]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans Drozgs]]
|{{Flaga|Ķīna}} [[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jaka Sodja]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matics Tereks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kouvolas &quot;KooKoo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Macuhs]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Olomouc]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |49
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Sitars]]
|{{Flaga|ASV}} [[Konektikutas Universitāte (hokeja klubs)|Konektikutas Universitāte]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roberts Saboličs]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |70
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Roks Kapels]]
|{{Flaga|Slovēnija}} ''[[HK Olimpija]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Žans Jezovšeks]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[EV Lindau Islanders]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Anže Žežeļs]]
|{{Flaga|Ungārija}} ''[[Fehérvár HA]]''
|}

=== {{Ih|FIN}} ===
* Galvenais treneris: [[Anti Pennanens]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Justuss Annunens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Emils Larmi]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Växjö Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |74
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jūse Saross]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Risanens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Miko Lehtonens (1994)|Miko Lehtonens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[ZSC Lions]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tonijs Sunds]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Vili Sārijervi]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[SCL Tigers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Matinpalo]]
|{{flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Atro Lepenens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Vāsas &quot;Sport&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Robins Salo]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mikaels Sepele]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[HV71]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Matila]]
|{{Flaga|Somija}} [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Ruohomā]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lenni Hemēnaho]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Valteri Merele]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[SC Bern]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēli Tolvanens]]
|{{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Puistola]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hanness Bjerninens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jona Ikonens]]
|{{flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikaels Pihtija]]
|{{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Monsters&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ahti Oksanens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jans-Mikaels Jervinens]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Erholcs]]
|{{Flaga|Somija}} ''[[Porin Ässät]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |61
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jūso Persinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Harri Pesonens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teuvo Tereveinens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Juho Lammiko]]
|{{flaga|Šveice}} [[ZSC Lions]]
|}

=== {{Ih|SWE}} ===
* Galvenais treneris: [[Sems Hallams]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jākobs Markstrems]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sāmuels Ešons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Arvids Sēderblums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Rasmuss Andešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ādams Lāšons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jūnass Brudīns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Petešons]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Simons Edvinsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Fošbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Venbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Baklunds]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Makss Frībergs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lūkass Reimonds]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Antons Bengsons]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Elīass Lindholms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Īsaks Lundestrēms]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |51
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Emīls Heinemans]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |82
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jespers Frēdens]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |90
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Jūhansons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Leo Kārlsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |93
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mika Zībānežads]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|}

== B grupa ==
=== {{Ih|USA}} ===
* Galvenais treneris: [[Raiens Varsofskis]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džeremijs Sveimens]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Hemptons Slukinskis]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Western Michigan Broncos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |35
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Džoijs Dakords]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Džeksons Lakombs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |6
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Meisons Lorei]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Maikls Keselrings]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zaks Verenskis]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Endrū Pīks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Zēvs Buiums]]
|{{Flaga|ASV}} [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Alekss Vlasiks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |76
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Breidijs Šejs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kleitons Kellers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Metijs Benierss]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Šeins Pinto]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Otavas &quot;Senators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Drjū O’Konors]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Katers Gotjē]]
|{{Flaga|ASV}} [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Izāks Hovards]]
|{{Flaga|ASV}} ''[[Michigan State Spartans]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikijs Eisimonts]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vills Smits (hokejists)|Vills Smits]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maikls Makkerons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Našvilas &quot;Predators&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Teidžs Tompsons]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Džošs Douns]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |83
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Konors Gārlends]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |91
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Frenks Nazārs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |92
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Logans Kūlijs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|}

=== {{Ih|CZE}} ===
* Galvenais treneris: [[Radims Rulīks]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Josefs Korenārs]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Karels Vejmelka]]
|{{Flaga|ASV}} [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Daniels Vladaržs]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Davids Špačeks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Aiovas &quot;Wild&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Hroneks]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Daniels Gazda]]
|{{Flaga|Somija}} [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jirži Tikāčeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[HC Kladno]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |36
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jakubs Krejčīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |55
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Libors Hājeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Pirohta]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[BK Mladá Boleslav]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tomāšs Kundrāteks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ondržejs Berāneks]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[HC Energie Karlovy Vary]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romans Červenka]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Filips Zadina]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Fleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Brno &quot;Kometa&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jāhims Kondelīks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Lukāšs Sedlāks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Pardubices &quot;Dinamo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ādams Klapka]]
|{{Flaga|Kanāda}} [[Kalgari &quot;Flames&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mihaels Špačeks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (hokejs)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |44
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matejs Strānskis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Petrs Koditeks]]
|{{Flaga|Somija}} [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Davids Pastrņāks]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |94
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jakubs Lauko]]
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženīleks]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Tršinecas &quot;Oceláři&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Daniels Voženileks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |98
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Nečass]]
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|}

=== {{Ih|DEN}} ===
* Galvenais treneris: [[Mikaels Gats]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sebastians Dāms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Seldrups]]
|{{Flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Frederiks Dihovs]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Matiass Lasens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Markuss Lauridsens]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Löwen&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |25
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Olivers Lauridsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Turku TPS]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |40
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Anderss Kohs]]
|{{flaga|Somija}} ''[[Kiekko-Espoo]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |41
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jespers Jensens]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |42
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Filips Brugisers]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Nikolass Jensens]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |11
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Aleksandrs Trū]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Oskars Fišers Molgārds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[HV71]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niklass Jensens]]
|{{flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |29
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mikels Ogords]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Modo Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |38
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mortens Poulsens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |46
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jonass Rondbjergs]]
|{{flaga|ASV}} [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |50
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Bau Hansens]]
|{{flaga|Dānija}} [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Fēlikss Šēls]]
|{{flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Rasels]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |65
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristians Vejse]]
|{{Flaga|Vācija}} ''[[Fischtown Pinguins]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolajs Mejers]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Södertälje SK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |77
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Matiass Froms]]
|{{Flaga|Austrija}} ''[[EC KAC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Joahims Blihfelds]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niks Olesens]]
|{{Flaga|Čehija}} ''[[Motor České Budějovice]]''
|}

=== {{Ih|KAZ}} ===

* Galvenais treneris: [[Oļegs Boļakins]]

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |1
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Dželals Ad-Dins Amirbekovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |20
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Maksims Pavlenko]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Rjazaņa]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Sergejs Kudrjavtsevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Leonīds Metaļņikovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dmitrijs Breuss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas &quot;Torpedo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Valērijs Orehovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Artjoms Koroļovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |33
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Eduards Mihailovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |58
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tamirlans Gaitamirovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Samats Danijars]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |87
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adils Beketajevs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Ņikita Mihailiss]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Magņitogorskas &quot;Metallurg&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dinmuhameds Kaijiržans]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Omirbekovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vladimirs Volkovs (hokejists)|Vladimirs Volkovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Kekšetau &quot;Arlan&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Paņukovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Maksims Muhametovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Artjoms Lihotņikovs]]
|{{Flaga|Uzbekistāna}} [[Taškentas &quot;Humo&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Vjačeslavs Koļesņikovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Nomad&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |48
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Romāns Starčenko]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |64
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Arkādijs Šestakovs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[Vladivostokas &quot;Admiral&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |81
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Batirlans Muratovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |84
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kirils Savickis]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jevgeņijs Rimarevs]]
|{{Flaga|Krievija}} [[HK Čelni]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |96
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Alihans Asetovs]]
|{{Flaga|Kazahstāna}} [[Astanas &quot;Baris&quot;]]
|}

=== {{Ih|NOR}} ===
* Galvenais treneris: [[Tobiass Johansons]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |30
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Tobiass Normans]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Frölunda HC]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |31
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Jonass Arncens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |32
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Matiass Šjerpens Arnkverns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Vålerenga Ishockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |2
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Īsaks Hansens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Vimmerby HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |4
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Johanness Johannesens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Lahti &quot;Pelicans&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |5
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Nīhuss-Muhre]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Sparta Sarpsborg]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |7
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Volds Engebrotens]]
|{{flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Makss Krogdāls]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Djurgårdens IF]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |47
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Adrians Sahruds Danielsens]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Sanders Hērrods]]
|{{flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Stīans Sūlbergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Sandiego &quot;Gulls&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |78
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Ēmils Lillebergs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |12
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Noa Stēns]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Örebro HK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Peters Vesterheims]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eiriks Salstens]]
|{{Flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |18
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Olsens]]
|{{Flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |19
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Hovards Salstens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Jonsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Mora IK]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |22
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Martins Rēnilds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |23
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tomass Bergs Paulsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} [[Malmes &quot;Redhawks&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |24
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Jākobs Berglunds]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |26
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Patriks Elvsvēns]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Stavangeres &quot;Oilers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |27
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andreass Martinsens]]
|{{Flaga|Norvēģija}} ''[[Storhamar Hockey]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]]
|{{Flaga|ASV}} [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |37
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Markuss Vikingstads]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Berlīnes &quot;Eisbären&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |39
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simens Andre Edvardsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[BIK Karlskoga]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Eskils Bakke Olsens]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Linköpings HC]]''
|}

=== {{Ih|SUI}} ===
* Galvenais treneris: [[Patriks Fišers]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;2&quot; border=&quot;0&quot;
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Nr.|Spēlētāja numurs}}
! width=&quot;40&quot; |{{Abbr|Poz.|Pozīcija}}
! width=&quot;250&quot; |Spēlētājs
! width=&quot;250&quot; |Klubs
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |34
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Stefans Šarlīns]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Langnavas &quot;Tigers&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |63
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-V}}
|[[Leonardo Dženoni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |14
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Dīns Kukans]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |43
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Andrea Glauzers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |45
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Mihaels Fora]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |54
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Kristians Marti]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |56
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Tims Berni]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Genève-Servette HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |71
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Jonass Zīgentālers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |86
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-A}}
|[[Janiss Mozers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |8
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Simons Knaks]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |9
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Damjēns Riats]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |10
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Andress Ambīls]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Davos]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |13
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Niko Hišīrs]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |15
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Gregorijs Hofmanis]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[EV Zug]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |17
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kens Jēgers]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Lausanne HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |21
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kevins Fiala]]
|{{Flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |28
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tīmo Meiers]]
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |62
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Deniss Malgins]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |72
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Dominiks Eļi]]
|{{Flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |73
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Sandro Šmids]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |80
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Nikolass Bēhlers]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |85
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Svens Andrigeto]]
|{{Flaga|Šveice}} [[Cīrihes &quot;Lions&quot;]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |88
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Kristofs Berči]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[HC Fribourg-Gottéron]]''
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot; |95
| style=&quot;text-align:center;&quot; |{{HOK-U}}
|[[Tailers Mojs]]
|{{Flaga|Šveice}} ''[[Rapperswil-Jona Lakers]]''
|}

=== {{Ih|HUN}} ===

=== {{Ih|GER}} ===

== Skatīt arī ==

* [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]

== Ārējās saites ==

* [https://www.iihf.com/en/events/2025/wm Oficiālā mājaslapa]
{{Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi}}

[[Kategorija:2025. gada Pasaules čempionāts hokejā]]
[[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā]]</text>
      <sha1>gmbv3hytzt60h7uja1xrr0g5e139dz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zarafšona (pilsēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599844</id>
    <revision>
      <id>4483558</id>
      <parentid>4276560</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:46:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3905" sha1="3mn667oh4risa4nhj2kxxbq3z5y8n3n" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu|upi|Zarafšona}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name              = Zarafšona
|official_name     = ''Zarafshon''
|settlement_type   = pilsēta
|image_skyline     = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Зарафшан 25 мая 2020 года (Узбекистан, Навои).jpg
| image2 = Зарафшан, МСЧ-3.jpg
| image3 = Church in Zarafshon 01-03.JPG
| image4 = 
}}
|imagesize         = 
|image_caption     = Pilsēta naktī; Dzīvojamā ēka 3. mikrorajonā; Zarafšonas pareizticīgo baznīca
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
|image_map         = 
|map_caption       = 
|pushpin_map = Uzbekistāna
|pushpin_label_position = 
|pushpin_mapsize = 
|pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Uzbekistānā
|subdivision_type  = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_type1 = Vilojats
|subdivision_name  =‎ {{UZB}}
|subdivision_name1 = [[Navoji vilojats]]
|established_title = Dibināta
|established_date  = 1965
|established_title1 = Pilsēta
|established_date1  = 1972
|government_type   = 
|leader_title      =
|leader_name       = 
|area_magnitude    =
|area_total_km2    = 20
|area_land_km2     =
|area_water_km2    =
|area_urban_km2    =
|area_metro_km2    = 
|population_as_of  = 2021
|population_footnotes = 
|population_total  = 85100
|population_urban  = 
|population_metro  = 
|population_density_km2=auto
|timezone          = [[Griničas laiks|GMT+5]]
|utc_offset        = +5
|timezone_DST      = 
|utc_offset_DST    = 
|latd=41 |latm=34 |lats= |latNS=N
|longd=64 |longm=12 |longs= |longEW=E
|elevation_m       = 400
|elevation_footnotes = 
|postal_code_type  = [[Pasta indekss]]
|postal_code       = 210300
|area_code         = 
|blank_name        = 
|blank_info        = 
|blank1_name       = 
|blank1_info       = 
|website           = {{URL|http://www.zarafshon.uz/}}
|footnotes         = 
}}
'''Zarafšona''' ({{val|uz|Zarafshon}} — ‘zeltu nesošā’) ir rūpniecības pilsēta [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] otra lielākā apdzīvotā vieta. Vilojata pakļautības pilsēta, tai pakļauts Muruntovas pilsētciemats. Atrodas vilojata vidusdaļā [[Kizilkums|Kizilkuma]] tuksnesī Tomditova grēdas ziemeļu pakājē {{nobr|210 km}} no vilojata centra [[Navoji]] un {{nobr|670 km}} no valsts galvaspilsētas [[Taškenta]]s. Nozīmīgs [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecības]] un rūpniecības centrs, tiek dēvēta par «Uzbekistānas zelta galvaspilsētu».&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20061013013635/http://enews.ferghana.ru/article.php?id=278 A report from Zarafshan, the gold capital of Uzbekistan]&lt;/ref&gt;

Mūsdienās pilsētā galvenā rūpniecības nozare ir [[zelts|zelta]] ieguve un pārstrāde, bet attīstīta arī ķīmiskā (fosforītu koncentrāta ieguve) un tekstilrūpniecība.

== Vēsture ==
Pilsēta dibināta 1965. gadā kā kalnrūpniecības ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem. 1967. gadā Zarafšonai piešķirts pilsētciemata statuss, bet 1972. gadā — pilsētas statuss. Pilsēta plānota un būvēta pēc [[PSRS]] rūpniciskajām monopilsētām tipiskā mikrorajonu principa ar tipveida daudzstāvu ēkām. Pilsēta atrodas Kizilkuma tuksnesī, un tās nodrošināšanai ar ūdeni izbūvēts {{nobr|250 km}} garš ūdensvads no [[Amudarja]]s. Sākotnēji lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija ieceļotāji no citām [[PSRS]] daļām, bet pēc Uzbekistānas neatkarības iegūšanas daudzi no tiem izceļoja un tos aizstāja [[uzbeki]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Uzbekistāna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Uzbekistānas pilsētas]]</text>
      <sha1>3mn667oh4risa4nhj2kxxbq3z5y8n3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristaps Bērziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600078</id>
    <revision>
      <id>4483559</id>
      <parentid>4379608</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:49:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+kat</comment>
      <origin>4483559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5718" sha1="oyx1ha6fuuqhi79bolvjvvoun3wsji5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |         vārds = Kristaps Bērziņš
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1992
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 29
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{LAT}}
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Kristaps Bērziņš''' (dzimis {{dat|1992|1|29}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[Latvija]]s [[Sports|sportists]] — [[orietierists]] un [[vieglatlēts]].

Beidzis Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldiga.lv/images/KuldigasVestis/07_2011_2.pdf|title=Kuldīgas novada vēstis|access-date={{dat|2025|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220319215736/https://kuldiga.lv/images/KuldigasVestis/07_2011_2.pdf}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti]], iegūstot [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]] grādu. Viņa diplomdarba tēma bija &quot;Orientēšanās kā viena no ārpustelpu izglītības aktivitātēm Kuldīgā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://5.179.1.228/dspace/handle/7/4425/discover?rpp=10&amp;page=15&amp;group_by=none&amp;etal=0&amp;filtertype_0=dateIssued&amp;filtertype_1=dateIssued&amp;filter_0=2016&amp;filter_relational_operator_1=equals&amp;filter_1=%5B2010+TO+2019%5D&amp;filter_relational_operator_0=equals|title=Latvijas Universitāte|website=5.179.1.228|access-date=2025-05-12}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Strādā par sporta [[Skolotājs|skolotāju]] [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola|V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.kurzemnieks.lv/izglitiba/6545-steidz-macit-skoleniem-slepot/|title=Steidz mācīt skolēniem slēpot {{!}} Kurzemnieks.lv|website=arhivs.kurzemnieks.lv|access-date=2025-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem — [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]], [[Orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], [[Maratons|maratonu]], [[Pusmaratons|pusmaratonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportland.lv/magazine/rekordliels-dalibnieku-skaits-piedalas-bigbank-skrien-latvija-pirmaja-posma/|title=Rekordliels dalībnieku skaits piedalās Bigbank Skrien Latvija pirmajā posmā (+ video intervijas un foto galerija)|website=Sportland Magazine|access-date=2025-05-12|date=2016-04-10|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Kuldīgas 19.pusmaratona 3.vietas ieguvējs - kuldīdznieks Kristaps Bērziņš! |url=https://www.facebook.com/100092188097784/videos/1199129194453140/|accessdate=2025-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bijis Latvijas [[čempions]] maratona distancē 2013., 2015., 2021. un 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/latvijas-cempioni-maratona--kristaps-berzins-un-dace-lina.a65437/#!aid=65437|title=Latvijas čempioni maratonā – Kristaps Bērziņš un Dace Lina|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Rīgas maratons|Rīgas maratona]] uzvarētājs 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kristaps-berzins-un-amanda-krumina-uzvar-latvijas-cempionata-maratona.a418942/|title=Kristaps Bērziņš un Amanda Krūmiņa uzvar Latvijas čempionātā maratonā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marathon.lv/en/news/view?p=81&amp;id=39081|title=Rīgas maratons finišējis. 42km uzvarēja Kristaps Bērziņš un Amanda Krūmiņa|website=www.marathon.lv|access-date=2025-05-12}}&lt;/ref&gt; Vairākkārt uzvarējis taku skriešanas sacensībās &quot;[[Stirnu buks]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/amatieru_sports/13102024-berzins_un_svilpe_uzvar_pedeja_posma_stir|title=Bērziņš un Švilpe uzvar pēdējā posmā &quot;Stirnu bukā&quot; &quot;Smeceres sila&quot; trasē &quot;Lūsī&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-10|date=2024-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/amatieru_sports/15092024-dublainajas_takas_stirnu_buka_sveikulu_me|title=Dubļainajās takās &quot;Stirnu bukā&quot; Sveikuļu mežā uzvarētāju vidū Jocis, Grosberga, Bērziņš, Švilpe|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-10|date=2024-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/sezonas-pirmaja-stirnu-buka-uzvar-kristaps-berzins-un-laura-cakle.a178748/|title=Sezonas pirmajā «Stirnu bukā» uzvar Kristaps Bērziņš un Laura Čakle|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/jaunumi/zinas/226|title=LSFP|website=Latvijas Sporta federāciju padome|access-date=2025-05-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5788190/kristaps-berzins-un-ilona-marhele-triumfe-slokenbekas-stirnu-buka/comments|title=Kristaps Bērziņš un Ilona Marhele triumfē Šlokenbekas «Stirnu bukā»|website=Galerijas|access-date=2025-05-12|date=2015-08-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā orientēšanās sporta garajā distancē ieguvis 3. vietu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Kristaps}}

[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Latvijas orientieristi]]</text>
      <sha1>oyx1ha6fuuqhi79bolvjvvoun3wsji5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mičs Džonsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600099</id>
    <revision>
      <id>4483560</id>
      <parentid>4359433</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:53:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4483560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6475" sha1="4d3uw5wi49bt90kfrr5i7etn60kmp7g" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mičs Džonsons
 |       vārds_orig = ''Mitch Johnson''
 |           attēls = Mitch Johnson (cropped).png
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mičs Džonsons 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|29}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|12}}
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 2011
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''O'Dea'' ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Stenforda Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2009
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Talsas &quot;66ers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2010–2011
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2015–2018
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas Universitāte]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2016–2019
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2024|end}}
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] (asistents, galv. trenera aizstājējs)
 |   tr_klubs_sez 4 = {{nbay|2025|start}}–pašlaik
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 
 |       tr_klubs 5 = 
 |   tr_klubs_sez 6 = 
 |       tr_klubs 6 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[G Līga]]s čempions (kā treneris asistents) &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mičels (Mičs) Džonsons''' ({{val|en|Mitchell Johnson}}; dzimis {{dat|1986|11|29}} [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], tagad — basketbola [[treneris]]. Spēlējis [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] galvenais treneris, stājoties ilggadējā komandas vadītāja [[Gregs Popovičs|Grega Popoviča]] vietā.

M. Džonsona tēvs [[Džons Džonsons]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, 1979. gada [[NBA čempions]] [[Sietlas &quot;SuperSonics&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
Pēc produktīvas vidusskolu basketbola karjeras M. Džonsons nonāca [[NCAA]]  [[Stenforda Universitāte]]s komandā ''Cardinals'', kur nospēlēja pilnas četras sezonas, lielākoties būdams komandas starta piecinieka spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/37081/mitch-johnson|title=Mitch Johnson, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš netika izvēlēts [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]], taču pievienojās [[G Līga]]s komandai [[Talsas &quot;66ers&quot;]], kur nospēlēja 7 spēles līdz decembrī tika atbrīvots no komandas.

Pēc tam devies spēlēt uz Eiropu, kur pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]], taču arī [[Latvija]]s klubā nospēlēja vien divas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/08.11.2024-kadreizejais-basketbolists-mics-dzonsons-no-vef-riga-formasterpa-lidz-nba-komandas-trenerim.a575720/|title=Kādreizējais basketbolists Mičs Džonsons – no «VEF Rīga» formastērpa līdz NBA komandas trenerim|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis arī [[Čehija|Čehijā]].

Trenera karjeru sācis kā asistents koledžu basketbolā, bet 2016. gadā viņš kļuva par [[G Līga]]s kluba [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] asistentu. Kopā ar šo komandu kļuva par G Līgas čempionu 2018. gadā, bet 2019. gada septembrī pievienojās galvenā kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] treneru korpusam. 2024. gada novembrī, kad ilggadējais komandas vadītājs [[Gregs Popovičs]] veselības problēmu dēļ nevarēja komandu trenēt, M. Džonsonu apstiprināja par galvenā trenera aizstājēju, un šādā statusā viņš vadīja komandu visu sezonu. 2025. gada maijā M. Džonsonu apstiprināja par pilnvērtīgu komandas galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/spurs/news/san-antonio-spurs-name-mitch-johnson-head-coach|title=San Antonio Spurs Name Mitch Johnson Head Coach {{!}} San Antonio Spurs|website=spurs.com|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2025.—2026. gada NBA sezona|2025.—2026. gada sezonas]] noslēgumā M. Džonsons kopā ar &quot;Spurs&quot; uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālā un sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finalsēriju]], kurā piekāpās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{San Antonio Spurs spēlētāji}}
{{NBA komandu treneri}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džonsons, Mičs}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]</text>
      <sha1>4d3uw5wi49bt90kfrr5i7etn60kmp7g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483561</id>
      <parentid>4483560</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:55:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Karjera */ šim būtu jāsameklē atsauci.</comment>
      <origin>4483561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6483" sha1="qubz97d024akoo229jv76xsqkijyarm" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mičs Džonsons
 |       vārds_orig = ''Mitch Johnson''
 |           attēls = Mitch Johnson (cropped).png
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mičs Džonsons 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|29}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|12}}
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 2011
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''O'Dea'' ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Stenforda Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2009
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Talsas &quot;66ers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2010–2011
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2015–2018
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas Universitāte]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2016–2019
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2024|end}}
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] (asistents, galv. trenera aizstājējs)
 |   tr_klubs_sez 4 = {{nbay|2025|start}}–pašlaik
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 
 |       tr_klubs 5 = 
 |   tr_klubs_sez 6 = 
 |       tr_klubs 6 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[G Līga]]s čempions (kā treneris asistents) &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mičels (Mičs) Džonsons''' ({{val|en|Mitchell Johnson}}; dzimis {{dat|1986|11|29}} [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], tagad — basketbola [[treneris]]. Spēlējis [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2025. gadā ir [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] galvenais treneris, stājoties ilggadējā komandas vadītāja [[Gregs Popovičs|Grega Popoviča]] vietā.

M. Džonsona tēvs [[Džons Džonsons]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, 1979. gada [[NBA čempions]] [[Sietlas &quot;SuperSonics&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
Pēc produktīvas vidusskolu basketbola karjeras M. Džonsons nonāca [[NCAA]]  [[Stenforda Universitāte]]s komandā ''Cardinals'', kur nospēlēja pilnas četras sezonas, lielākoties būdams komandas starta piecinieka spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/37081/mitch-johnson|title=Mitch Johnson, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš netika izvēlēts [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]], taču pievienojās [[G Līga]]s komandai [[Talsas &quot;66ers&quot;]], kur nospēlēja 7 spēles līdz decembrī tika atbrīvots no komandas.

Pēc tam devies spēlēt uz Eiropu, kur pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]], taču arī [[Latvija]]s klubā nospēlēja vien divas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/08.11.2024-kadreizejais-basketbolists-mics-dzonsons-no-vef-riga-formasterpa-lidz-nba-komandas-trenerim.a575720/|title=Kādreizējais basketbolists Mičs Džonsons – no «VEF Rīga» formastērpa līdz NBA komandas trenerim|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis arī [[Čehija|Čehijā]].{{fact}}

Trenera karjeru sācis kā asistents koledžu basketbolā, bet 2016. gadā viņš kļuva par [[G Līga]]s kluba [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] asistentu. Kopā ar šo komandu kļuva par G Līgas čempionu 2018. gadā, bet 2019. gada septembrī pievienojās galvenā kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] treneru korpusam. 2024. gada novembrī, kad ilggadējais komandas vadītājs [[Gregs Popovičs]] veselības problēmu dēļ nevarēja komandu trenēt, M. Džonsonu apstiprināja par galvenā trenera aizstājēju, un šādā statusā viņš vadīja komandu visu sezonu. 2025. gada maijā M. Džonsonu apstiprināja par pilnvērtīgu komandas galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/spurs/news/san-antonio-spurs-name-mitch-johnson-head-coach|title=San Antonio Spurs Name Mitch Johnson Head Coach {{!}} San Antonio Spurs|website=spurs.com|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2025.—2026. gada NBA sezona|2025.—2026. gada sezonas]] noslēgumā M. Džonsons kopā ar &quot;Spurs&quot; uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālā un sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finalsēriju]], kurā piekāpās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{San Antonio Spurs spēlētāji}}
{{NBA komandu treneri}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džonsons, Mičs}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]</text>
      <sha1>qubz97d024akoo229jv76xsqkijyarm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483562</id>
      <parentid>4483561</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:56:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6483" sha1="3yfj1nini15m2chaphjpqck0q0yeg7c" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mičs Džonsons
 |       vārds_orig = ''Mitch Johnson''
 |           attēls = Mitch Johnson (cropped).png
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mičs Džonsons 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|29}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Vašingtonas štats|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērvienība|cm=185}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|12}}
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 2011
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''O'Dea'' ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Stenforda Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2009
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Talsas &quot;66ers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2010–2011
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2015–2018
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Portlendas Universitāte]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 2 = 2016–2019
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2024|end}}
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] (asistents, galv. trenera aizstājējs)
 |   tr_klubs_sez 4 = {{nbay|2025|start}}–pašlaik
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 
 |       tr_klubs 5 = 
 |   tr_klubs_sez 6 = 
 |       tr_klubs 6 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[G Līga]]s čempions (kā treneris asistents) &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mičels (Mičs) Džonsons''' ({{val|en|Mitchell Johnson}}; dzimis {{dat|1986|11|29}} [[Sietla|Sietlā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], tagad — basketbola [[treneris]]. Spēlējis [[aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā ir [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] galvenais treneris, stājoties ilggadējā komandas vadītāja [[Gregs Popovičs|Grega Popoviča]] vietā.

M. Džonsona tēvs [[Džons Džonsons]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, 1979. gada [[NBA čempions]] [[Sietlas &quot;SuperSonics&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
Pēc produktīvas vidusskolu basketbola karjeras M. Džonsons nonāca [[NCAA]]  [[Stenforda Universitāte]]s komandā ''Cardinals'', kur nospēlēja pilnas četras sezonas, lielākoties būdams komandas starta piecinieka spēlētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/37081/mitch-johnson|title=Mitch Johnson, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš netika izvēlēts [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]], taču pievienojās [[G Līga]]s komandai [[Talsas &quot;66ers&quot;]], kur nospēlēja 7 spēles līdz decembrī tika atbrīvots no komandas.

Pēc tam devies spēlēt uz Eiropu, kur pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]], taču arī [[Latvija]]s klubā nospēlēja vien divas spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/08.11.2024-kadreizejais-basketbolists-mics-dzonsons-no-vef-riga-formasterpa-lidz-nba-komandas-trenerim.a575720/|title=Kādreizējais basketbolists Mičs Džonsons – no «VEF Rīga» formastērpa līdz NBA komandas trenerim|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlējis arī [[Čehija|Čehijā]].{{fact}}

Trenera karjeru sācis kā asistents koledžu basketbolā, bet 2016. gadā viņš kļuva par [[G Līga]]s kluba [[Ostinas &quot;Spurs&quot;]] asistentu. Kopā ar šo komandu kļuva par G Līgas čempionu 2018. gadā, bet 2019. gada septembrī pievienojās galvenā kluba [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] treneru korpusam. 2024. gada novembrī, kad ilggadējais komandas vadītājs [[Gregs Popovičs]] veselības problēmu dēļ nevarēja komandu trenēt, M. Džonsonu apstiprināja par galvenā trenera aizstājēju, un šādā statusā viņš vadīja komandu visu sezonu. 2025. gada maijā M. Džonsonu apstiprināja par pilnvērtīgu komandas galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/spurs/news/san-antonio-spurs-name-mitch-johnson-head-coach|title=San Antonio Spurs Name Mitch Johnson Head Coach {{!}} San Antonio Spurs|website=spurs.com|access-date=2025-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2025.—2026. gada NBA sezona|2025.—2026. gada sezonas]] noslēgumā M. Džonsons kopā ar &quot;Spurs&quot; uzvarēja [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālā un sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finalsēriju]], kurā piekāpās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{San Antonio Spurs spēlētāji}}
{{NBA komandu treneri}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džonsons, Mičs}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]</text>
      <sha1>3yfj1nini15m2chaphjpqck0q0yeg7c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malplakē kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600146</id>
    <revision>
      <id>4483563</id>
      <parentid>4282202</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14441" sha1="4r88nufbl1qlxqpyzp28vuug4gtj6vn" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|   conflict = Malplakē kauja
|     partof = [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]]
|      image = The Battle of Malplaquet, 1709.png
| image_size = 300px
|    caption = [[Savojas princis Eižens]] un Marlboro hercogs pārbauda franču nocietinājumus Malplakē kaujas laukā.
|       date = {{dat|1709|9|11}}
|      place = [[Malplakē]], [[Odefransa]]
|coordinates = {{Coord|50|20|10|N|3|52|25|E|region:DE-SN_type:landmark|display=inline,title}}
|     result = Koalīcijas taktiskā uzvara, franču stratēģiskā uzvara
|  territory = 
| combatant1 = [[Attēls:Statenvlag.svg|27px]] [[Nīderlandes Republika]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|27px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|27px]] [[Svētā Romas impērija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Kingdom of Prussia (1701-1750).svg|27px]] [[Prūsija]]
|combatant2= [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|27px]] [[Francijas Karaliste]]
|commander1= [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|27px]] [[Džons Čērčils|Marlboro hercogs]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|27px]] [[Savojas princis Eižens]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Statenvlag.svg|27px]] [[Maršals Tillī]]&lt;br /&gt;[[Orānas Johans Vilhelms Frizo]] 
|commander2= [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|27px]] [[Klods Luijs Hektors de Viljārs|Viljāras hercogs]]&lt;br /&gt;[[Luijs Fransuā de Buflērs|hercogs de Buflērs]]
|units1 = 
|units2 = 
|strength1= 86 000 līdz 110 000 karavīri&lt;br /&gt;100 lielgabali
|strength2= 75 000 līdz 90 000 karavīri&lt;br /&gt;60 lielgabali
|casualties1= apmēram 22 000 karavīri
|casualties2= apmēram 11 000 karavīri
}}
'''Malplakē kauja''' ({{val|fr|Bataille de Malplaquet}}, {{val|en|Battle of Malplaquet}}) bija kauja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara]] laikā 1709. gada 11. septembrī. Tā ir lielākā un asiņainākā 18. gadsimta kauja. Tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un kurā tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku.

Aptuveni 75 000 vīru liela Francijas armija, kuru komandēja [[Klods Luijs Hektors de Viljārs|Viljāras hercogs]], cīnījās pret 86 000 vīru lielu &quot;[[Augsburgas līga|Lielās alianses]]&quot; karaspēku [[Džons Čērčils|Marlboro hercoga]] vadībā. Sabiedrotie guva nelielu stratēģisku uzvaru, taču cieta lielus dzīvā spēka zaudējumus.

Sabiedroto uzbrukumi 1708. gadā noveda pie miera sarunu atjaunošanas, kas izjuka 1709. gada aprīlī. Pēc [[Turnē]] pilsētas ieņemšanas septembra sākumā sabiedrotie aplenca [[Monsa|Monsu]], kuras ieņemšana ļautu viņiem ieiet pašā Francijā, un karalis [[Luijs XIV]] pavēlēja hercogam Vilāram novērst pilsētas zaudēšanu. Lai gan abas armijas 10. septembrī sazinājās, uzbrukums tika atlikts līdz nākamajai dienai, dodot Vilāram laiku izveidot spēcīgas aizsardzības pozīcijas.

Pēc artilērijas apšaudes sākuma sabiedroto kājnieki veica vienlaicīgus uzbrukumus Francijas armijas flangiem. To mērķis bija novirzīt franču karaspēku no centra, pietiekami to vājinot, lai to pēc tam varētu salauzt masveida sabiedroto kavalērijas uzbrukums. Lai gan iepriekšējās kaujās tie bija veiksmīgi, Malplakē flanga uzbrukumi cieta lielus zaudējumus, savukārt Francijas kavalērija nodrošināja, ka spēku centrs nesabrūk. Tas ļāva franču kājniekiem organizēti atkāpties , jo sabiedrotie bija pārāk noguruši, lai veiktu vajāšanu.

Lielākā daļa vēsturnieku lēš, ka sabiedroto zaudējumi ir aptuveni 22 000 kritušo vai ievainoto, bet franču zaudējumi ir aptuveni 11 000 cilvēku. Šie rādītāji šokēja laikabiedrus un saasināja iekšējās nesaskaņas Lielajā aliansē par kara turpināšanas nepieciešamību. Glābjot savu armiju, Vilārs galu galā ļāva karalim Luijam XIV 1713. gadā vienoties par daudz labākiem [[Utrehtas miera līgums (1713)|miera nosacījumiem]] nekā tie, kas bija izvirzīti 1709. gadā. Tomēr tas maz ko mainīja tiešajā stratēģiskajā situācijā; jo Monsa drīz pēc tam padevās, un sabiedrotie atsāka savu tālāku virzību 1710. gadā.

== Kauja ==
[[Attēls:BattleOfMalplaquet.jpg|thumb|Spēku dispozīcija kaujas laukā; sabiedrotie (augšējā labajā stūrī), francūži (apakšējā kreisajā stūrī)]]
1709. gada 11. septembra agrā rītā, biezas miglas aizsegā, sabiedroto karaspēks sasniedza savas sākuma pozīcijas. Kad migla izklīda, no abām pusēm sākās lielgabalu uguns. Pēc tam sabiedroto spēki sāka ofensīvu trīs kolonnās: Malplakē ciematā, uz franču karaspēka centrā un Tenerjē mežā. Savojas prinča spēki centās ieņemt Maršala Viljāra armijas kreiso flangu. Bet cīņa nebeidzās tā, kā sabiedrotie bija plānojuši. Jo viņu patruļa apmaldījās Tenerjē mežā. Savojas Eižens bija spiests uzsākt uzbrukumu, negaidot flankējošā manevra pabeigšanu. Visi Austriešu spēku uzbrukumi, kas turpinājās vairākas stundas, tika atvairīti ar sīvu franču uguni. Tad [[Orānas Johans Vilhelms Frizo|Orānas princis]], kurš komandēja Nīderlandes karaspēku, kas atradās sabiedroto pozīcijas centrā, pēc savas iniciatīvas uzbruka francūžu labajam flangam, bet tika atsists ar lieliem zaudējumiem. Lai glābtu situāciju, angļu un prūšu karaspēks uzsāka ofensīvu pret Francijas pozīcijas centru, taču arī viņiem neizdevās gūt panākumus. Nepārtrauktā uzbrukuma kustība turpinājās visas dienas garumā. Līdz vakaram sabiedroto armija vairākās zonās bija iekļuvusi ienaidnieka aizsardzības pozīcijās, taču nespēja gūt nozīmīgākus panākumus. Šajā brīdī franču kreisajā flangā parādījās ienaidnieka apejošā vienība. Tas apdraudēja Francijas armijas flangu un aizmuguri, un Viljāra karavīri sāka atkāpties uz meža iekšējo malu.

To redzot, Viljārs kaujā meta 30 [[Bataljons|bataljonu]] lielu rezervi. Sabiedroto spēki tika apturēti un sāka atkāpties, bet šajā brīdī Maršals Viljārs tika ievainots un tas ietekmēja franču morāli un cīņassparu.
[[Attēls:The Prince of Orange at the Battle of Malplaquet - Luijts.jpg|thumb|[[Orānas Johans Vilhelms Frizo|Orānas princis]] kaujas laikā]]
Kamēr notika kauja Tenjēras mežā, Marlboro hercoga spēki uzbruka Francijas spēku labajam flangam. Viņa karaspēks šeit ieņēma ienaidnieka tranšejas un pastāvēja draudi Francijas armijas sadalīšanai un ielenkšanai. Maršals [[Luijs Fransuā de Buflērs|Buflērs]], kurš nomainīja ievainoto Vilāru komandiera postenī un neļāva tam panikā bēgt un veica organizētu atkāpšanos no kaujas lauka.

Sabiedrotie nespēja izmantot savus panākumus galvenokārt milzīgo cilvēku zaudējumu dēļ. Viņi zaudēja ne mazāk kā 30 000 kritušo un ievainoto vīru, un franči atkāpās no kaujas lauka ne tālāk kā vienas jūdzes attālumā un ieņēma tur jaunas pozīcijas.

Malplakē kauja ir tipisks [[kājnieki|kājnieku]] [[līnijas taktika]]s piemērs. Sabiedroto gūtie panākumi netika nostiprināti ar enerģisku bēgošā pretinieka vajāšanu. Sabiedroto armijas būtisks trūkums bija arī vienotas armijas pavēlniecības trūkums.

== Sekas ==
1709. gada oktobrī sabiedrotie ieņēma Monsas pilsētu.

Pēc kaujas maršals Viljārs nosūtīja karalim Luijam XIV ziņojumu, kas iegājis vēsturē: “Majestāte, nekrītiet izmisumā, vēl viena šāda “[[Pirra uzvara|uzvara]]”, un ienaidniekam vienkārši vairs nebūs karaspēka ko sūtīt uzbrukumā.” Kā atzīmēja militārais vēsturnieks Hanss Delbriks, Malplakē kauja no taktiskā viedokļa bija neapšaubāma sabiedroto uzvara, taču stratēģiski, ņemot vērā visu tā gada kampaņu, uzvaru guva franči.

Pēc sakāves kaujā Francija nonāca sarežģītā situācijā, taču drīz vien starp sabiedrotajiem sākās nopietnas domstarpības. Tas ļāva Francijai izvairīties no izšķirošas sakāves karā.

== Zaudējumi ==
Lielākā daļa vēsturnieku sabiedroto zaudējumus lēš no 21 000 līdz 25 000 nogalināto vai ievainoto&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Lynn |first=John A. |author-link=John A. Lynn |year=1999  |title=The Wars of Louis XIV: 1667–1714 |publisher=Longman |isbn=0-582-05629-2}}&lt;/ref&gt;, no kuriem 8462 bija tieši holandiešu kājnieku zaudējumi. Citas aplēses svārstās no 15 000 līdz 30 000 zaudējumiem. Mazāka vienprātība ir par franču zaudējumiem, kas parasti tiek lēsti no 11 000 līdz 14 000&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Corvisier|first=André|title=La bataille de Malplaquet, 1709 : l'effondrement de la France évité|publisher=Economica|year=1997|language=FR}}&lt;/ref&gt;, citas aplēses liecina par 7000 līdz 17 000 nogalināto vai ievainoto, kā arī 500 gūstekņu. Sabiedrotie sagrāba arī 16 franču artilērijas vienības.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wijn |first=J.W. |title=Het Staatsche Leger: Deel VIII-2 Het tijdperk van de Spaanse Successieoorlog (The Dutch States Army: Part VIII-2 The era of the War of the Spanish Succession) |publisher=Martinus Nijhoff |date=1959|language=Dutch}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
Lai gan kauju mūsdienās galvenokārt atceras britu un holandiešu vēsturnieki, pateicoties lielajiem zaudējumiem, franči uz to raugās citādi. Kara sākumā viņu armija tika uzskatīta par labāko Eiropā, un šo reputāciju sagrāva virkne sakāvju laikā no 1704. līdz 1708. gadam.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=MacDowall|first=Simon|year=2020 |title=Malplaquet 1709: Marlborough's Bloodiest Battle |publisher=Osprey |isbn=978-1-4728-4123-0}}&lt;/ref&gt;Neskatoties uz to, ka Malplakē bija franču sakāve, kas maz ko mainīja tiešajā stratēģiskajā situācijā, tā tiek uzskatīta par svarīgāku nekā uzvara [[Denēnas kauja|Denēnas kaujā]] 1712. gadā. Vēsturnieks Andrē Korvisjē norāda, ka tās nozīme Francijas militārajā vēsturē galvenokārt ir psiholoģiska. Viņš apgalvo, ka 18. gadsimta autori to uzskatīja par brīdi, kad Francijas armija atguva pārliecību, savukārt tiem, kas rakstīja pēc 1870. gada [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas kara]], tas sniedza pierādījumus Francijas karavīru izturībai un spējai atgūties pēc katastrofālas sakāves.&lt;ref&gt;* {{grāmatas atsauce |last=Corvisier|first=André|title=La bataille de Malplaquet, 1709 : l'effondrement de la France évité|publisher=Economica|year=1997|language=FR}}&lt;/ref&gt;

Kopumā kaujā cīnījās četrpadsmit [[Šveices algotņi|Šveices algotņu]] bataljoni, seši franču pusē, tostarp divi Šveices gvardes bataljoni, un vēl astoņi ar holandiešiem. Malplakē bija pēdējā kauja, kurā Šveices algotņi tieši cīnījās viens ar otru, līdz [[Bailēnas kauja]]i 1808. gadā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Z'Graggen |first=Andreas |year=2018 |chapter=Die von May in der Schlacht von Malplaquet |title=Adel in der Schweiz. Wie Herrschaftsfamilien unser Land über Jahrhunderte prägten |publisher=NZZ Libro |page=51 |language=de}}&lt;/ref&gt;

Daudzus gadus vēlāk grāmatā ''Amiable Renegade: The Memoirs of Peter Drake'' (1671—1753)&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Drake|first=Peter|year=1960|title=Amiable Renegade: The Memoirs of Peter Drake (1671–1753)|url=https://archive.org/details/amiablerenegadem0000drak|publisher=Stanford University Press|isbn=0-8047-0022-2|pages=[https://archive.org/details/amiablerenegadem0000drak/page/n216 163]–170}}&lt;/ref&gt; ir sniegts tiešā kaujas liecinieka kaujas apraksts. Īrs, kurš dienēja dažādās Eiropas armijās, Pīters Dreiks cīnījās Malplakē un pēc vairākkārtējas ievainošanas tika sagūstīts.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Holmes|first=Richard|title=Marlborough: England's Fragile Genius|url=https://archive.org/details/marlboroughbrita0000holm|date=2008|publisher=Harper|isbn=978-0-00-722572-9}}&lt;/ref&gt; Vēl viens ievērojams īru emigrants [[Fēlikss O'Nīls]] bija starp tiem, kas krita, cīnoties franču armijas [[Īru brigāde (Francija)|Īru brigādē]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce | last=Bodart | first=Gaston | author-link = Gaston Bodart | date=1908 | title=Militär-historisches Kriegs-Lexikon (1618–1905) | publisher=Wien und Leipzig, C. W. Stern | url=https://archive.org/details/bub_gb_A0kNAAAAYAAJ}}
* {{grāmatas atsauce |last=Garrison |first=F.H. |title=Notes on the history of military medicine|publisher=Legare Street Press |year=1970|isbn=978-1397937636}}
* {{grāmatas atsauce|last=Green|first=Howard|title=Famous engagements. Vol. 2, Marathon to Passchendaele|url=https://archive.org/details/famousengagement0000gree|date=1971|publisher=Cooper|isbn=978-0850520408}}
* {{grāmatas atsauce|last=Jones |first=J.R. |title= Marlborough |url=https://archive.org/details/isbn_0521375932 |year=1993 |publisher=Cambridge University Press|isbn=978-0521375719}}
* {{grāmatas atsauce|last=Nicholson|first=G.W.L. |year=1955|title=Marlborough and The War of the Spanish Succession |publisher=Army Headquarters|url=https://gutenberg.ca/ebooks/nicholsongwl-marlborough/nicholsongwl-marlborough-00-h-dir/nicholsongwl-marlborough-00-h.html}}
* {{grāmatas atsauce |last=Nicholson |first=Soterios |title=War or {{not a typo|An}} United World: With a Review of Its Precursors in Europe, a Retrospect and Estimate|publisher=Forgotten Books |orig-year=1916|year=2018|isbn=978-1528477857}}
* {{grāmatas atsauce|last=Thomas |first=Edward |year=1915 |title=The Life of the Duke of Marlborough |publisher=Hardpress Publishing}}
* {{grāmatas atsauce |last=Tucker|first=Spencer C|date=2009 |title=A Global Chronology of Conflict: From the Ancient World to the Modern Middle East [6 volumes]|publisher=ABC-CLIO |isbn=978-1-85109-672-5 |page=[https://books.google.com/books?id=h5_tSnygvbIC&amp;pg=PA872 872]}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://blog.nationalmuseum.ch/2024/09/die-schlacht-von-malplaquet/ Šveices Nacionālā muzeja blogs] {{de ikona}}
* [https://www.britishbattles.com/war-of-the-spanish-succession/battle-of-malplaquet/ Britishbattles.com] {{en ikona}}

[[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Prūsijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:18. gadsimta kaujas]]
[[Kategorija:Francijas Karaliste]]
[[Kategorija:Svētā Romas impērija]]</text>
      <sha1>4r88nufbl1qlxqpyzp28vuug4gtj6vn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Podravka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600158</id>
    <revision>
      <id>4483565</id>
      <parentid>4424842</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4483565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4866" sha1="4me87ghv90vy7dqscbhxvsz5brmcjsu" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Podravka''
| native_name      = 
| logo             = Podravka logo 2024.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = Vegeta Podravka Koprivnica.JPG
| image_size       = 250px
| image_caption    = 
| type             = [[publiska kapitālsabiedrība]]
| traded_as        = [[Zagrebas fondu birža|Zagrebas fondu biržā]]
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934. gadā
| founder          = Marijans un Matija Volfi
| defunct          = 
| location_city    = [[Koprivnica]]
| location_country = [[Horvātija]]{{flaga|Horvātija}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[pārtikas rūpniecība]]
| products         = ''[[Vegeta]]'' garšviela, plašs pārtikas produktu klāsts, konservi, sulas, dzeramais ūdens
| services         = 
| revenue          = {{palielinājās}} [[€]] 766.5 miljoni&lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;novac&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Neto dobit Grupe Podravka porasla 11,3 posto, na 73,9 milijuna eura |url=https://novac.jutarnji.hr/novac/aktualno/neto-dobit-grupe-podravka-porasla-11-3-posto-na-73-9-milijuna-eura-15557710 |website=novac.jutarnji.hr |publisher=Novac.hr |language=horvātu |date={{dat|2025|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| operating_income = 
| net_income       = {{palielinājās}} [[€]] 73.90 miljoni&lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;novac&quot;/&gt;
| aum              = 
| assets           = {{palielinājās}} [[€]] 778.10 miljoni&lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;pod&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ključni financijski podaci |url=https://www.podravka.hr/kompanija/investitori/kljucni-financijski-podaci/ |website=podravka.hr |access-date={{dat|2025|05|11||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250511175427/https://www.podravka.hr/kompanija/investitori/kljucni-financijski-podaci/ }}&lt;/ref&gt;
| equity           = {{palielinājās}} [[€]] 410.99 miljoni&lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;pod&quot;/&gt;
| owner            = 
| num_employees    = 6 163 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;pod&quot;/&gt;
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.podravka.hr/ Oficiālā mājaslapa]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''Podravka''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, kas dibināts 1934. gadā. Pazīstams kā ''[[Vegeta]]'' [[garšviela|garšvielu]] ražotājs. Ražo plašu pārtikas produktu un dzērienu klāstu. Uzņēmuma galvenā mītne un galvenās ražotnes atrodas [[Koprivnica|Koprivnicā]]. Kotēts [[Zagrebas fondu birža|Zagrebas fondu biržā]]. Viens no 25 uzņēmumiem, kas iekļauti Horvātijas galvenajā biržas indeksā CROBEX.

== Vēsture ==
Kompāniju ''Podravka'' dibināja brāļi Volfi 1934. gadā, tās nosaukums cēlies no [[Podravina]]s reģiona nosaukuma. 1947. gadā uzņēmums tika nacionalizēts un pēckara gados galvenokārt ražoja saldumus, desertus, sīrupus, garšvielas un gaļas konservus. [[Zlata Bartla|Zlatas Bartlas]] vadībā 1959. gadā izveidotas un laistas tirgū garšvielas ''Vegeta'', kas kļuva par uzņēmuma lielāko komerciālo panākumu un pašlaik tiek pārdotas vairāk nekā 40 valstīs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=History of Vegeta |url=https://vegeta.com/us/history-of-vegeta/ |website=vegeta.com}}&lt;/ref&gt;

Pēc Horvātijas neatkarības atgūšanas 1993. gadā uzņēmums atkal tika privatizēts un pārveidots par atvērtu akciju sabiedrību. 1998. gadā uzņēmums kļuva publisks, un tā akcijas sāka kotēt Zagrebas fondu biržā. Uzņēmums ir sieviešu [[Handbols|handbola]] komandas ''Podravka Koprivnica'' un [[Teniss|tenisa]] turnīra ''[[Croatia Open]]'' galvenais sponsors. Ir arī viens no [[Hokejs|hokeja]] komandas [[Zagrebas &quot;Medveščak&quot;]] sponsoriem.

== Produkcija ==
* ''Vegeta'' — garšvielas
* ''Studena'' un ''Studenac'' — dzeramais ūdens
* ''Eva'' — zivju konservi
* ''Tallianetta'' — makaroni
* ''Vital Fini-Mini'' — ātri pagatavojamas zupas
* ''Fant'' — pusfabrikāti
* ''Belsad'' — marmelādes un ievārījumi
* ''Sms'' — augu eļļa
* ''Provita'' — graudaugu pārslas
* ''Čokolino'' un ''Lino'' — bērnu pārtika
* ''Dolcela'' — sviesta krēmi
* ''Lero'' — sulas
* ''Kviki'' — sāļās uzkodas
Podravka ražo plašu konservēto dārzeņu un uzkodu klāstu, ieskaitot arī [[ajvars|ajvaru]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://www.podravka.com/company/history  Kompānijas vēsture] {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{organizācija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Horvātijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>4me87ghv90vy7dqscbhxvsz5brmcjsu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Narvesen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600642</id>
    <revision>
      <id>4483625</id>
      <parentid>4327560</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T09:01:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4483625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2706" sha1="iyg6t28kzjue1rtotfbuwxqu8nnww7j" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| image = Narvesen, Kuben Senter, Hønefoss.jpg
| area_served = [[Norvēģija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]
| parent = ''[[Reitan]]''
| homepage = {{URL|https://narvesen.no/}} (Norvēģija)&lt;br /&gt;{{URL|https://narvesen.lv/}} (Latvija)
| location_country = {{NOR}}
| founder = [[Bertrāns Narvesens]]
| foundation = 1894. gads
| logo = Narvesen logo.svg
}}
'''''Narvesen''''' ir [[Norvēģija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls, kas ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem Norvēģijas mazumtirgotājiem. Veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://snl.no/Narvesen|title=Narvesen|publisher=Store norske leksikon|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
''Narvesens Kioskkompagni'' (vēlāk saīsināts uz ''Narvesen'') izveidoja uzņēmējs un tirgotājs Bertrāns Narvesens (1860—1939), kurš 1894. gadā saņēma Norvēģijas Valsts dzelzceļa atļauju pārņemt visu [[laikraksts|laikrakstu]], [[žurnāls|žurnālu]] un ceļojumu literatūras pārdošanu tā stacijās. Vēlāk tā kļuva par valsts mēroga [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] 1928. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.snl.no/Bertrand_Narvesen|title=Bertrand Narvesen|last=Egil Tveterås|publisher=Norsk biografisk leksikon|access-date=July 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
''Narvesen'' Latvijas tirgū ienāca 1997. gadā pateicoties [[Ainārs Šlesers|Aināram Šleseram]], un ievērojami paplašinājās, kad uzņēmums 2000. gadā iegādājās [[Preses apvienība]]s kiosku tīklu. 2020. gados uzņēmums sāka samazināt savu tīklu Latvijā, jo daļa ''Narvesen'' pakalpojumu tagad pieejami citos veidos, bet cenu ziņā tas zaudē relatīvi lēto lielveikalu tīkliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/slegs-novada-pedejo-narvesen-kiosku/|title=Slēgs novadā pēdējo “Narvesen” kiosku|last=Grincēviča|first=Ginta|website=Staburags.lv|access-date=2025-07-22|date=2025-07-02|language=lv-LV|archive-date=2025-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250709002628/https://staburags.lv/slegs-novada-pedejo-narvesen-kiosku/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/kiosku-un-bezjumta-pieturvietu-planots-aizvakt/|title=Par vienu avīžu kiosku mazāk. “Narvesen” plāno aizvākt preses kiosku un bezjumta pieturvietu Kuršu ielā|website=liepajniekiem.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:Norvēģijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>iyg6t28kzjue1rtotfbuwxqu8nnww7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aralas baku uzliesmojums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601163</id>
    <revision>
      <id>4483483</id>
      <parentid>4348541</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:47:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7783" sha1="ia78ncr4k2q65tjmvihat7xwe2fb1e0" xml:space="preserve">'''Aralas baku uzliesmojums''' bija [[Bakas|baku vīrusslimības]] uzliesmojums [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā 1971. gada 30. jūlijā, kas notika lauka izmēģinājumu rezultātā padomju [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]. Incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā, un plašāka sabiedrība par to uzzināja tikai 2002. gadā.

== Fons ==
1954. gadā [[Padomju Savienības Aizsardzības ministrija]] ievērojami paplašināja esošo bioloģisko ieroču izmēģinājumu poligonu, kas sākotnēji tika uzbūvēts [[Vozroždeņijes sala|Vozroždeņijas salā]] Arāla jūrā 1948. gadā, tostarp uz blakus esošo [[Komsomoļska (sala)|Komsomoļskas salu]], un nosauca to par '''Araļsku-7'''. Tika paplašināta lauka zinātniskās pētniecības laboratorija bioloģisko eksperimentu veikšanai, un tika uzcelta [[Kantubeka|Kantubekas]] pilsēta, lai izmitinātu darbiniekus un zinātniekus.&lt;ref&gt;Zelicoff, A.P. (2002), &quot;An epidemiological analysis of the 1971 smallpox outbreak in Aralsk, Kazakhstan&quot;, In: Tucker, J.B. and R.A. Zilinskas, eds., ''[http://cns.miis.edu/opapers/op9/op9.pdf The 1971 Smallpox Epidemic in Aralsk, Kazakhstan, and the Soviet Biological Warfare Program]''; [[Monterey, California]]: [[Monterey Institute of International Studies]], Center for Nonproliferation Studies. Occasional Paper No. 9. &lt;/ref&gt; Tur testēto bioloģisko aģentu vidū bija ''[[Bacillus anthracis]]'', ''[[Coxiella burnetii]]'', ''[[Francisella tularensis]]'', ''[[Brucella suis]]'', ''[[Rickettsia prowazekii]]'', ''[[Bakas|Variola major]]'' (bakas), ''[[Yersinia pestis]]'', [[Botulīns|botulīna]] toksīns un Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss. Līdz 1960. gadam padomju bioloģisko ieroču programmā bija iekļautas arī daudzas citas pētniecības un darbības iekārtas visā valstī. Araļska-7 vēsturiski bija saistīta ar zivju masveida bojāeju, dažādiem reģionāliem mēra uzliesmojumiem, [[Saiga|saigu antilopju]] bojāeju un atsevišķiem infekcijas slimību gadījumiem Vozroždenijas salas apmeklētāju vidū.

== Incidents ==
Kā pavēstīja padomju ģenerālis [[Pyotr Burgasov|Pjotrs Burgasovs]], baku izmēģinājumi Araļskā-7 lauka apstākļos izraisīja uzliesmojumu 1971. gada 30. jūlijā. Burgasovs, bijušais [[Padomju armija|Padomju armijas]] galvenais sanitārais ārsts, bijušais Padomju Savienības veselības ministra vietnieks un vecākais pētnieks Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā, aprakstīja incidentu:&lt;blockquote&gt;Arāla jūrā esošajā Vozroždenijas salā tika pārbaudītas spēcīgākās baku versijas. Pēkšņi man paziņoja, ka [[Arala|Araļskā]] ir bijuši noslēpumaini nāves gadījumi. Arāla flotes pētniecības kuģis &quot;''Ļev Berg''&quot; pietuvojās 15 km no salas (bija aizliegts tuvoties tuvāk par 40&amp;nbsp;km), un kuģa laboratorijas tehniķe divas reizes dienā uz augšējā klāja ņēma planktona paraugus. Viņa inficējās ar bakām. Pēc atgriešanās mājās Araļskā viņa inficēja vairākus cilvēkus, tostarp bērnus. Viņi visi nomira. Es nojautu iemeslu un piezvanīju Aizsardzības ministrijas Ģenerālštāba priekšniekam ar lūgumu aizliegt tranzīta vilcieniem [[Almati|Alma-Ata]] - [[Maskava]] apstāties Araļskā. Tā rezultātā tika novērsta epidēmija visā valstī. Es piezvanīju [topošajam [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|Padomju Savienības ģenerālsekretāram]] Jurijam] [[Jurijs Andropovs|Andropovam]], kurš tolaik bija VDK priekšnieks, un informēju viņu par ekskluzīvo baku celmu, kas iegūts Vozroždeņijes salā un laikam izrāvies ārā.&lt;ref name=&quot;Shoham&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shoham D, Wolfson Z|year=2004|title=The Russian biological weapons program: vanished or disappeared?|url=https://archive.org/details/critical-reviews-in-microbiology_2004_30_4/page/241|journal=Crit. Rev. Microbiol.|volume=30|issue=4|pages=241–61|doi=10.1080/10408410490468812|pmid=15646399}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mn.ru/issue.php?2001-46-48|title=Smallpox – not a bad weapon|publisher=[[Moscow News]]|website=Interview with General Burgasov|access-date=18 June 2007|language=Russian}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;Pastāv mazāk populārs uzskats, ka slimība patiesībā izplatījās uz ''Ļevu Bergu'' no citām piekrastes vietām, kur kuģis piestāja - [[Ujali|Ujalu]] salas un ciemata Kazahstānā vai [[Kublaustjurta|Komsomoļskas pie Ustjurtas (tagad Kublaustjurta)]] Uzbekistānā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Enserink M|year=2002|title=Biowarfare. Did bioweapons test cause a deadly smallpox outbreak?|url=https://archive.org/details/sim_science_2002-06-21_296_5576/page/2116|journal=Science|volume=296|issue=5576|pages=2116–7|doi=10.1126/science.296.5576.2116|pmid=12077372}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last2=Bellomo|first2=Michael|last=Zelicoff|first=Alan P.|title=Microbe: Are We Ready for the Next Plague?|year=2005|publisher=American Management Association|location=New York|isbn=978-0-8144-0865-0|page=[https://archive.org/details/microbeareweread00alan/page/101 101]|url=https://archive.org/details/microbeareweread00alan/page/101}}&lt;/ref&gt;

Incidenta dēļ desmit cilvēki saslima ar bakām, un trīs nevakcinēti cilvēki (sieviete un divi bērni) nomira no slimības hemorāģiskās formas. Viena no kuģa ''“Ļev Berg”'' apkalpes loceklēm saslima ar bakām, kad kuģis nogāja garām 15 km no salas. Viņa 6. augustā saslima ar drudzi, galvassāpēm un mialģiju. Pēc tam kuģis 11. augustā piestāja Araļskas ostas pilsētā. Saslimušā apkalpes locekle atgriezās mājās, un viņai parādījās klepus un temperatūra, kas pārsniedza 38,9°C grādus Viņas ārsts izrakstīja [[antibiotikas]] un [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]]. Lai gan viņa iepriekš bija vakcinēta pret bakām, vēlāk uz muguras, sejas un galvas ādas parādījās izsitumi; viņas drudzis mazinājās; un viņa atveseļojās līdz 15. augustam. 27. augustā šīs pacientes 9 gadus vecajam brālim parādījās izsitumi un drudzis, viņa pediatrs izrakstīja tetraciklīnu un aspirīnu, un viņš atveseļojās.

Nākamo trīs nedēļu laikā Araļskā parādījās vēl astoņi drudža un izsitumu gadījumi. Pieciem pieaugušajiem vecumā no 23 līdz 60 gadiem un trim bērniem (4 un 9 mēnešus veciem, kā arī 5 gadus vecam bērnam) bakas tika diagnosticētas gan klīniski, gan ar laboratorisko izmeklējumu palīdzību. Šie bērni un 23 gadus veca sieviete iepriekš nebija vakcinēti. Diviem jaunākajiem bērniem un 23 gadus vecajai jaunietei vēlāk attīstījās baku hemorāģiskā forma, un viņi nomira. Pārējie indivīdi iepriekš bija vakcinēti un visi atveseļojās pēc slimības pārvarēšanas.

Augstais hemorāģisko baku gadījumu īpatsvars šajā uzliesmojumā apvienojumā ar inficētspējas līmeni un ģenerāļa Burgasova liecībām ir novedis pie secinājuma, ka 1971. gadā no Araļskas-7 izkļuva uzlabots baku vīrusa paveids, ko bija plānots izmantot kā ieroci.

== Reakcija ==
Tiklīdz slimība tika atpazīta, sekoja plaša veselības iestāžu reakcija uz baku gadījumiem Araļskā. Mazāk nekā divu nedēļu laikā tika vakcinēti aptuveni 50 000 Araļskas iedzīvotāju. Tika ieviesta mājsaimniecības karantīna potenciāli pakļautām personām, un simtiem cilvēku tika izolēti pagaidu iestādē pilsētas nomalē. Visa satiksme uz pilsētu un no tās tika apturēta, un aptuveni 5000 kvadrātmetru platība kopā ar 18 tonnām mājsaimniecības preču tika sadedzināta.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Arāla jūra]]
[[Kategorija:Infekcijas slimības]]
[[Kategorija:Bioloģiskie ieroči]]</text>
      <sha1>ia78ncr4k2q65tjmvihat7xwe2fb1e0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alkoholisms Krievijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601438</id>
    <revision>
      <id>4483417</id>
      <parentid>4471564</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25599" sha1="e7yocpy083xesi5cjrwtg350ik1ybss" xml:space="preserve">[[Attēls:Alcohol_use_disorders_world_map_-_DALY_-_WHO2004.svg|thumb|Ar invaliditāti koriģētais dzīves ilgums alkohola lietošanas traucējumu gadījumā uz 100 000 iedzīvotāju 2004. gadā. Krievijā tas bija ievērojami augstāks nekā visās pārējās valstīs]]
'''Alkoholisms''' '''Krievijā''' tradicionāli ir bijusi nopietna veselības problēma valstī, īpaši vīriešiem [[Darbspējības vecums|darbspējīgā vecumā]]. Pārmērīga [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana ir izraisījusi daudzus priekšlaicīgas nāves gadījumus.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alcohol policy impact case study. The effects of alcohol control measures on mortality and life expectancy in the Russian Federation|date=2019|publisher=WHO Regional Office for Europe|location=Copenhagen|isbn=9789289054379|url=https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289054379}}&lt;/ref&gt; Pēc dažu autoru domām, alkoholisms Krievijā pēc PSRS sabrukuma sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni. Sākot ar 2000. gadu sākumu, Krievija ir īstenojusi dažādus [[Alkoholisms|pretalkoholisma]] pasākumus, piemēram, aizliegusi tirdzniecību naktī, paaugstinājusi nodokļus un aizliegusi alkohola reklāmu. Šīs politikas rezultātā alkohola patēriņš ir ievērojami samazinājies līdz līmenim, kas ir salīdzināms ar [[Eiropas Savienība]]s vidējiem rādītājiem.&lt;ref name=&quot;lenta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2013/10/17/alcohol/|title=Россияне стали меньше пить|access-date=February 26, 2016|date=October 17, 2013}}&lt;/ref&gt; Tomēr, saskaņā ar Patērētāju aizsardzības biedrības [[Rospotrebnadzor]] ziņojumu, alkohols katru gadu izraisa aptuveni pusmiljona cilvēku priekšlaicīgu novēršamu nāvi, un tas ir aptuveni 30% vīriešu un 15% sieviešu nāves cēlonis Krievijas Federācijā (ieskaitot tā sauktās &quot;sirds un asinsvadu slimības&quot;, kuru sastopamības līmenis Krievijas Federācijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs).&lt;ref&gt;[https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 ''Роспотребнадзор.'' Потребление алкоголя и его влияние на здоровье населения.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240401201257/https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 |date={{dat|2024|04|01||bez}} }} ''В: 1. Результаты социально-гигиенического мониторинга — 1.1. Состояние среды обитания человека и ее влияние на здоровье населения'' // О состоянии санитарно-эпидемиологического благополучия населения в Российской Федерации в 2012 году / Главный государственный санитарный врач Российской Федерации Г. Г. Онищенко. — Москва: Федеральная служба по надзору в сфере защиты прав потребителей и благополучия человека, 2013. — С. 32. — 176 с. — (Государственный доклад). — 300 экз. — ISBN 978—5—7508—1161—8.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Норма... - panoramio.jpg|thumb|Padomju laika atturības aicinājums]]

== Vēsture ==
Alkoholisms ir bijusi problēma visā valsts vēsturē, jo pārmērīga alkohola lietošana ir izplatīta un sociāli pieņemama uzvedība Krievijas sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;demographic crisis&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|year=2008|last=Korotayev|first=Andrey|last2=Khalturina|first2=Darya|title=Russia and Globalization: Identity, Security, and Society in an Era of Change|location=Baltimore|publisher=Johns Hopkins University Press}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mortality crisis&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D. A.|last2=Korotayev|first2=A. V.|year=2008|title=Potential for alcohol policy to decrease the mortality crisis in Russia|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18662923/|journal=Evaluation &amp; the Health Professions|volume=31|issue=3|pages=272–281|doi=10.1177/0163278708320160|pmid=18662923}}&lt;/ref&gt; Alkohols gadsimtiem ilgi ir bijis arī nozīmīgs valdības ieņēmumu avots.&lt;ref name=&quot;McKee&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McKee|first=Martin|year=1999|title=Alcohol in Russia|journal=Alcohol and Alcoholism|publisher=Oxford Journals|volume=34|issue=6|pages=824–829|doi=10.1093/alcalc/34.6.824|pmid=10659717|doi-access=}}&lt;/ref&gt;

=== Agrīnā vēsture ===
Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Nestora hroniku]], viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 10. gadsimta Kijivas kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimirs Svjatoslavovičs]] noraidīja [[Islāms|islāmu]], ir islāma aizliegums lietot alkoholu. Viņš, saskaņā ar hroniku, atbildējis, ka Krievzemē bez dzeršanas priekiem nevarot iztikt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/|title=НЭБ - Национальная электронная библиотека|website=rusneb.ru - Национальная электронная библиотека|access-date=2025-05-27|language=ru}}&lt;/ref&gt; Viduslaikos austrumslāvu zemēs lietoja [[Alus|alu]], [[Medalus|medalu]], [[Kvass|kvasu]] un [[Vīns|vīnu]] — dzērienus ar zemu alkohola saturu. Vīns, saskaņā ar no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] atvesto tradīciju, tika dzerts atšķaidīts līdz 1:20. Vīnogu spirts Krievijā ievests jau kopš 1386. gada, un 15. gadsimtā parādījās graudu degvīna destilācijas tehnoloģija, taču šie dzērieni vienkāršajiem ļaudīm palika samērā dārgi. Piemēram, 17. gadsimta otrajā pusē spainis (12 l) “karstā vīna” (degvīna) ar 20—24% stiprumu maksāja no 50 kapeikām līdz 1 rublim (4—8 kapeikas litrā), un neražas laikā cenas varēja sasniegt 4 rubļus par spaini,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://booksite.ru/ancient/mode/element_06.htm|title=Суворов Н. И. Воспоминание о бывших в XVII столетии двух хлебных неурожаях в Вологодском крае|website=booksite.ru|access-date=2025-05-27}}&lt;/ref&gt; savukārt amatnieka alga bija 40 kapeikas mēnesī. Tomēr alkohola lietošana bija kļuvusi par tik pamanāmu parādību sabiedriskajā dzīvē, ka pareizticīgās baznīcas padome jau pieminēja garīdznieku un mūku atturības trūkumu.

1540. gados [[Ivans IV|Ivans Bargais]] sāka ierīkot kabakus (ēdnīcas ar lielu alkohola piedevu) un krogus savās lielākajās pilsētās, lai palīdzētu papildināt savu kasi,&lt;ref name=&quot;McKee&quot; /&gt; un pēc 100 gadiem trešdaļa krievu vīriešu bija parādā kabakiem.&lt;ref name=&quot;Time&quot; /&gt; Vienlaikus vienkāršajiem ļaudīm Ivans aizliedza mājās brūvēt un dzert pat alu un medu (draudot nocirst rokas), lai neatņemtu ienākumus valstij piederošajām dzertuvēm. Augstākajām šķirām tika atļauts dzert arī mājās. Līdz 1859. gadam [[degvīns]], nacionālais dzēriens, veidoja vairāk nekā 40% no valdības ieņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Christian|first=David|year=1987|title=Vodka and Corruption in Russia on the Eve of Emancipation|url=https://archive.org/details/sim_slavic-review_fall-winter-1987_46_3-4/page/471|journal=Slavic Review|volume=46|issue=3/4|pages=471–488|doi=10.2307/2498098|jstor=2498098}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Time&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20100525170240/http://www.time.com/time/world/article/0%2C8599%2C1951620%2C00.html]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;atlantic&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2013/09/how-alcohol-conquered-russia/279965/|title=How Alcohol Conquered Russia|last=Fedun|first=Stan|website=[[The Atlantic]]|date=25 September 2013}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Вытрезвитель при Московской части Петербурга.jpg|thumb|Atskurbtuve Sanktpēterburgā 1914. gadā]]

=== 20. gadsimts ===
1909. gadā vidējais alkohola patēriņš bija 11 pudeles uz vienu iedzīvotāju gadā. Tiek lēsts, ka 1913. gadā aptuveni 4% galvaspilsētas [[Sanktpēterburga]]s iedzīvotāju bija alkoholiķi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia - Socialist Health Association|website=https://sochealth.co.uk/|access-date=2025-05-27|date=2017-09-16|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] tika ieviests aizliegums, kas ierobežoja stipro alkoholisko dzērienu pārdošanu restorānos.

Pēc tam, kad [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|boļševiku partija]] nāca pie varas, tā atkārtoti mēģināja samazināt alkohola patēriņu nu jau [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].&lt;ref name=&quot;McKee&quot; /&gt; Tomēr līdz 1925. gadam degvīns atkal parādījās valsts pārvaldītajos veikalos. [[Josifs Staļins]] atjaunoja valsts monopolu ieņēmumu gūšanai.&lt;ref name=&quot;McKee&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;atlantic&quot; /&gt; Ar alkoholu saistītie nodokļi līdz 1970. gadiem veidoja vienu trešdaļu no valdības ieņēmumiem.&lt;ref name=&quot;atlantic&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;McKee&quot; /&gt;

Profilaktoriji jeb medicīniskās ārstēšanas centri tika izveidoti 1925. gadā alkoholiķu un prostitūtu ārstēšanai. Līdz 1929. gadam Maskavā tādu bija pieci.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia|publisher=Socialist Health Association|access-date=26 May 2017|date=26 May 2017|last=Khwaja|first=Barbara}}&lt;/ref&gt; Hroniski alkoholiķi, kas izvairījās no ārstēšanas, varēja tikt arestēti uz laiku līdz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bmj.com/content/333/7561/267.1/rr/700222|title=Learning from the Russians|publisher=British Medical Journal|access-date=29 May 2017|date=27 July 2006|last=Jargin|first=Sergei}}&lt;/ref&gt;

1980. gadu sākumā tika lēsts, ka &quot;divas trešdaļas slepkavību un vardarbīgu noziegumu izdarīja iereibušas personas; un iereibuši autovadītāji bija atbildīgi par 14 000 satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un 60 000 nopietniem satiksmes negadījumos cietušajiem&quot;.&lt;ref name=&quot;Dorman&quot; /&gt; Padomju līderi [[Ņikita Hruščovs]],&lt;ref name=&quot;Dorman&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dorman|first=Nancy D.|last2=Towle|first2=Leland H.|year=1991|title=Initiatives to curb alcohol abuse and alcoholism in the former Soviet Union|url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0847/is_n4_v15/ai_12754655/?tag=content;col1|journal=Alcohol Health &amp; Research World}}&lt;/ref&gt; [[Leonīds Brežņevs]],&lt;ref name=&quot;Dorman&quot; /&gt; [[Jurijs Andropovs]] un [[Konstantīns Čerņenko]] visi centās apturēt alkoholismu,&lt;ref name=&quot;McKee&quot; /&gt; tomēr viņu darbības nebija efektīvas.

1985. gadā tika lēsts, ka alkoholisms izraisa 8 miljardu dolāru lielus ražošanas zaudējumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html|title=Soviet Union Fighting the Battle of the Bottle|publisher=Time magazine|access-date=May 12, 2010|date=October 21, 1985|last=John Moody|archive-date={{dat|2010|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101029200820/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html}}&lt;/ref&gt; [[Mihails Gorbačovs]] mēģināja ieviest daļēja alkohola aizlieguma kampaņu, kas ietvēra plašu pretalkohola kampaņu, bargus sodus par reibuma stāvokli un alkohola lietošanu publiskās vietās, kā arī alkohola pārdošanas ierobežojumus. Kampaņa uz laiku veiksmīgi samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju un uzlaboja dzīves kvalitātes rādītājus, piemēram, paredzamo dzīves ilgumu un noziedzības līmeni, taču tā nebija populāra iedzīvotāju vidū un galu galā cieta neveiksmi.&lt;ref name=&quot;Times&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece|title=Health alert as Russia's alcohol consumption triples|work=[[The Times]]|date=April 13, 2007|last=Tony Halpin|access-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2008|07|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080706184447/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā aptuveni trīs ceturtdaļas par slepkavību arestēto izdarīšanas brīdī bija alkohola reibumā, un 29% respondentu ziņoja, ka ģimenēs piekautie bērni bija dzērāju un alkoholiķu upuri.&lt;ref name=&quot;WHO-EU&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/98804/E88757.pdf|title=Interpersonal Violence and Alcohol in the Russian Federation|publisher=Violence and Injury Prevention Programme - WHO Regional Office for Europe|access-date=February 26, 2016|date=2006}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā žurnālā “Ģimenes vardarbība” publicētā ziņojumā konstatēts, ka starp laulātā slepkavības izdarītājiem vīriešiem 60—75% pirms incidenta bija lietojuši alkoholu.&lt;ref name=&quot;WHO-EU&quot; /&gt;

=== 21. gadsimts ===
[[Attēls:2009 Moscow Victory Day Parade 019.jpg|thumb|Maskavas 2009. gada Uzvaras dienas parādes skatītāji]]
1990. gados un 2000. gadu sākumā Krievija bija viena no valstīm pasaulē, kurā alkohols tika patērēts visvairāk. Krievu, britu un franču pētnieku pētījumā, kas publicēts žurnālā ''The Lancet'', tika rūpīgi analizēti trīs [[Sibīrija]]s industriālo pilsētu iedzīvotāju nāves gadījumi laikā no 1990. līdz 2001. gadam ar tipiskiem mirstības rādītājiem un tika konstatēts, ka 52% nāves gadījumu cilvēkiem vecumā no 15 līdz 54 gadiem bija [[Alkoholisms|alkohola lietošanas traucējumu]] komplikāciju rezultāts.&lt;ref name=&quot;Lancet&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zaridze|first=David|last2=Brennan|first2=Paul|last3=Boreham|first3=Jillian|last4=Boroda|first4=Alex|last5=Karpov|first5=Rostislav|last6=Lazarev|first6=Alexander|last7=Konobeevskaya|first7=Irina|last8=Igitov|first8=Vladimir|last9=Terechova|first9=Tatiana|displayauthors=8|year=2009|title=Alcohol and cause-specific mortality in Russia: a retrospective case—control study of 48 557 adult deaths|url=|journal=The Lancet|volume=373|issue=9682|pages=2201–2214|doi=10.1016/S0140-6736(09)61034-5|pmc=2715218|pmid=19560602}}&lt;/ref&gt; Vadošais pētnieks profesors Deivids Zaridze lēsa, ka alkohola patēriņa pieaugums kopš 1987. gada ir izraisījis vēl trīs miljonus nāves gadījumu visā valstī.&lt;ref name=&quot;Lancet&quot; /&gt; Īpaši smagi cieta vīrieši: saskaņā ar ANO Nacionālo ziņojumu par cilvēka attīstību 2006. gadā dzimušo krievu vīriešu paredzamais dzīves ilgums bija nedaudz vairāk par 60 gadiem jeb par 17 gadiem mazāks nekā Rietumeiropas iedzīvotājiem, savukārt krievu sievietes varēja sagaidīt, ka dzīvos par 13 gadiem ilgāk nekā viņu vīrieši.&lt;ref name=&quot;MSNBC&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.nbcnews.com/id/31544292|title=Alcohol blamed for half of '90s Russian deaths|access-date=May 10, 2010|date=June 25, 2009}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2003. gada alkohola lietošana Krievijā sāka samazināties, mainoties sabiedriskajai domai un valdības politikai. Piemēram, 2007. gadā valsts galvenais sabiedrības veselības aizsardzības ierēdnis Genādijs Oniščenko pauda bažas par gandrīz trīskāršo alkohola patēriņa pieaugumu pēdējo 16 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;Times&quot; /&gt; Laikā no 2003. līdz 2018. gadam nāves gadījumu skaits no visiem cēloņiem samazinājās par aptuveni 39 % vīriešiem un par 36 % sievietēm. Arī paredzamais dzīves ilgums uzlabojās, 2018. gadā sasniedzot gandrīz 68 gadus vīriešiem un 78 gadus sievietēm.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot; /&gt;

2010. gadā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] gandrīz divkāršoja degvīna pudeles minimālo cenu, lai cīnītos pret šo problēmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.globalpost.com/dispatch/worldview/100117/russia-vodka-alcoholism|title=Opinion: Why a $3 bottle of vodka won't cut it|work=[[Global Post]]|access-date=May 10, 2010|date=January 18, 2010|last=Transchel|first=Kate}}&lt;/ref&gt;

Papildus reģionālajiem aizliegumiem 2012. gadā tika ieviests valsts mēroga aizliegums pārdot visu veidu alkoholiskos dzērienus no plkst. 23:00 līdz 8:00.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D.|last2=Korotayev|first2=A.|year=2015|title=Effects of Specific Alcohol Control Policy Measures on Alcohol-Related Mortality in Russia from 1998 to 2013|journal=Alcohol and Alcoholism|location=Oxford, Oxfordshire|volume=50|issue=5|pages=588–601|doi=10.1093/alcalc/agv042|pmid=25964243|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Krievijas valdība, reaģējot uz 2014.—2015. gada Krievijas finanšu krīzi, ierosināja samazināt valsts minimālo degvīna cenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/|title=Russia slashing vodka prices as economy reels|last=Petroff|first=Alanna|website=CNN|access-date=1 January 2015|date=December 31, 2014|archive-date={{dat|2024|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316193757/https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/}}&lt;/ref&gt;

2016. gada decembrī [[Irkutska|Irkutskā]] 78 cilvēki gāja bojā masveida saindēšanās ar metanolu rezultātā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/12/19/world/europe/russia-bath-lotion-deaths.html|title=In Russia, Dozens Dies After Drinking Alcohol Substitute|work=The New York Times|access-date=19 December 2016|date=19 December 2016|last=Nechepurenko|first=Ivan}}&lt;/ref&gt; Medvedevs reaģēja, aicinot aizliegt netradicionālus alkoholiskos šķidrumus, piemēram, šajā lietā iesaistīto vannas losjonu, norādot, ka &quot;tā ir nejēdzība, un mums tā ir jāpārtrauc&quot;.&lt;ref name=&quot;AP&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48|title=Alcohol poisoning death toll in Russian city rises to 49|work=Associated Press|access-date=2016-12-19|date=2016-12-19|last=Isachenkov|first=Vladimir|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220183656/https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā amatpersonas apsprieda iespēju paaugstināt likumā noteikto alkohola lietošanas vecumu no 18 līdz 21 gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrinksbusiness.com/2020/05/russias-health-minister-wants-to-raise-legal-drinking-age-to-21/|title=Russia's health minister wants to raise legal drinking age to 21|last=Hancock|first=Edith|website=The Drinks Business|access-date=2020-11-27|date=14 May 2020|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Alkohola kontrole ==
Galvenā problēma Krievijas alkohola patēriņa modeļiem bija lielais stipro alkoholisko dzērienu (piemēram, degvīna) patēriņš.&lt;ref name=&quot;demographic crisis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;mortality crisis&quot; /&gt; Liels alkohola patēriņa apjoms nopietni negatīvi ietekmēja Krievijas sociālo struktūru un radīja politiskas, ekonomiskas un sabiedrības veselības sekas. Tā vairākkārt tika minēta kā nopietna nacionāla problēma.&lt;ref name=&quot;Pravda&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://english.pravda.ru/society/stories/09-11-2006/85432-alcoholism-0|title=Each of 7 million Russian alcoholics drinks 27 liters of alcohol a year|work=[[Pravda]]|date=November 9, 2006}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka alkohols bija viens no galvenajiem nāves cēloņiem, īpaši darbspējīgā vecuma vīriešiem. Dažos gadījumos puse vīriešu šajā vecuma grupā nomira ar alkoholu saistītu problēmu dēļ.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot; /&gt;

Lai ar to cīnītos, Krievija paaugstināja alkohola, īpaši degvīna, nodokļus, izmantojot minimālo vienības nodokli. Krievija ieviesa arī jaunus likumus, kas ierobežo alkohola pārdošanas laiku un vietu.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot; /&gt; Šīs politikas rezultātā ir ievērojami samazinājies alkohola patēriņa apjoms.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; Saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s 2011. gada ziņojumu, alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Krievijā bija aptuveni 15,76 litri [[Etanols|tīrā spirta]], kas ir ceturtais lielākais apjoms Eiropā.&lt;ref name=&quot;WHO-report&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/substance_abuse/publications/global_alcohol_report/msbgsruprofiles.pdf|title=Global stat|access-date=February 26, 2016|date=2011}}&lt;/ref&gt; Tas samazinājās līdz 13,5 litriem līdz 2013. gadam&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; un 11,7 litriem 2016. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journal.tinkoff.ru/drunkards/|title=Россияне и алкоголь|publisher=Journal.tinkoff.ru|access-date=2022-04-13|date=21 October 2019|language=ru}}&lt;/ref&gt; vēl vairāk samazinoties līdz aptuveni 10,5 litriem 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/total-(recorded-unrecorded)-alcohol-per-capita-(15-)-consumption|title=Alcohol, total per capita (15+) consumption (in litres of pure alcohol) (SDG Indicator 3.5.2)|website=WHO Global Health Observatory|access-date=November 30, 2022|date=September 20, 2021}}&lt;/ref&gt; To sasniedza ar vīnu un alu, kas tagad ir galvenais alkohola avots, apsteidzot stipros alkoholiskos dzērienus. Šie līmeņi jau ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.&lt;ref name=&quot;lenta&quot; /&gt; Ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaits Krievijā gadu no gada ir ievērojami samazinājies, no 28 386 2006. gadā sasniedzot 6789 2017. gadā, un turpina samazināties arī nākošajā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fedstat.ru/indicator/33559|publisher=Rosstat|access-date=2018-11-27|title=Rosstat|language=ru|archive-date=2018-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326211505/https://www.fedstat.ru/indicator/33559}}&lt;/ref&gt; Tomēr pārmērīgas alkohola lietošanas līmenis joprojām ir augsts, salīdzinot ar citām PVO Austrumeiropas reģiona valstīm.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot; /&gt;

Vēl viena problēma bija nelegāls un mājās gatavots alkohols ([[kandža]] jeb ''samogons''). Legālā patēriņa kritumu pavadīja nelegāli ražotu dzērienu pārdošanas apjoma pieaugums, kuri turklāt bieži bija nekvalitatīvi.&lt;ref name=&quot;rosinvest&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rosinvest.com/acolumn/blog/alkogol/507.html|title=Анализ алкогольного рынка в 2013 году - рост и падение|publisher=RosInvest|access-date=February 26, 2016|date=March 19, 2014}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā Krievija ieviesa jaunu alkohola akcīzes nodokļa marku, kas pazīstama kā EGAIS, un identificē katru Krievijā pārdoto pudeli, izmantojot centralizētu datu sistēmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.fin24.com/International/Russia-may-soon-be-booze-free-20060727|title=Russia may soon be booze free|work=Fin24|access-date=4 September 2017|date=2006-07-27}}&lt;/ref&gt;

Krievija arī sistemātiski kontrolēja informāciju par alkoholu. Lai mazinātu pakļautību alkohola reklāmām, īpaši jauniešu vidū,- tika aizliegtas alkohola reklāmas televīzijā, radio un citās publiskās platformās. Sabiedrības veselības kampaņas mudināja cilvēkus dzert mazāk un ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Ārsti tika apmācīti arī palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās ar alkohola atkarību.&lt;ref name=&quot;WHO2019&quot; /&gt;

== Ārstēšana ==
Mūsdienu alkoholisma ārstēšanas metodes ietver detalizētu katra pacienta analīzi un var ietvert farmakoterapiju, medikamentozu ārstēšanu, [[Psihoterapija|psihoterapiju]], socioterapiju un citu atbalstu.&lt;ref name=&quot;CoEP2010&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Treatment systems overview|publisher=Council of Europe Publishing|location=Strasbourg|year=2010|url=https://books.google.com/books?id=v0ZCt60i3M8C&amp;pg=PA127|pages=127–128|isbn=978-92-871-6930-3}}&lt;/ref&gt; Anonīmo Alkoholiķu biedrība pastāv Krievijā, taču Krievijas iedzīvotāji to parasti noraida.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bostonglobe.com/ideas/2013/11/02/why-russia-drinkers-resist/6uJ7ugDd5H2Kko28ykXs9K/story.html|title=Why Russia's drinkers resist AA|work=The Boston Globe|access-date=September 21, 2021|date=November 3, 2013|last=Neyfakh|first=Leon}}&lt;/ref&gt; Arī disulfirams ir plaši izmantots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketplace.org/2011/03/03/killer-cure-alcoholism-russia/|title=The killer cure for alcoholism in Russia|website=marketplace.org|access-date=31 August 2022|date=3 March 2011}}&lt;/ref&gt;

Viena [[Komplementārā un alternatīvā medicīna|alternatīva alkoholisma terapija]], kas tiek izmantota Krievijā, ir &quot;kodēšanas&quot; prakse, kurā terapeiti izliekas, ka ievieto pacientu smadzenēs &quot;kodu&quot; ar šķietamu efektu, ka pat neliela alkohola daudzuma lietošana būs ārkārtīgi kaitīga vai pat letāla. Lai gan tas nav ieteicams Krievijas klīniskajās vadlīnijās, tas ir guvis ievērojamu popularitāti. Pēdējos gados tā lietošana ir samazinājusies informācijas izplatīšanās dēļ par tā neefektivitāti.&lt;ref name=&quot;Mosher2007&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Mosher|first=Clayton|title=Drugs and Drug Policy|publisher=Sage|location=Thousand Oaks|year=2007|isbn=978-0-7619-3007-5|page=269|url=https://books.google.com/books?id=aDMvoMxx0-IC&amp;pg=PA269}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Finn2005&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101196.html|title=Russia's 1-Step Program: Scaring Alcoholics Dry|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 9, 2011|date=October 2, 2005|last=Finn, Peter}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Alkoholisms]]
[[Kategorija:Krievijas sabiedrība]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>e7yocpy083xesi5cjrwtg350ik1ybss</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Segorgānu sistēma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602987</id>
    <revision>
      <id>4483357</id>
      <parentid>4295206</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:18:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3905" sha1="9v8u4e4vxf7shsv6bk1agco2lsyaw0p" xml:space="preserve">{{Anatomijas vienības infokaste
| Name        = Segorgānu sistēma
| Latin       =
| Image       = Human skin structure.svg
| Caption     = Cilvēka ādas struktūra
| Width       =
| Image2      =
| Caption2    =
| Precursor   =
| System      =
| Artery      =
| Vein        =
| Nerve       =
| Lymph       =
}}

'''Segorgānu sistēma''' ({{val|la|systema integumentarium}}) ir lielākā cilvēka [[orgānu sistēma]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Integumentary System |url=https://www.physio-pedia.com/Integumentary_System |website=physio-pedia.com |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Skin histology |url=https://www.kenhub.com/en/library/anatomy/histology-of-the-skin |website=kenhub.com |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kas ietver vairākas savstarpēji saistītas struktūras — [[āda|ādu]], [[mati|matus]] vai apmatojumu, [[nags|nagus]], kā arī [[sviedru dziedzeris|sviedru]] un [[tauku dziedzeris|tauku dziedzerus]] un [[maņa|maņu]] receptorus. Šī sistēma veido organisma ārējo aizsargslāni, nodrošinot fizisku barjeru pret [[ievainojums|mehāniskiem bojājumiem]], [[mikroorganismi]]em un [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Hani Yousef; Mandy Alhajj; Adegbenro O. Fakoya; Sandeep Sharma |title=Anatomy, Skin (Integument), Epidermis |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK470464/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Wilfredo Lopez-Ojeda; Amarendra Pandey; Mandy Alhajj; Amanda M. Oakley |title=Anatomy, Skin (Integument) |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK441980/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Segorgānu sistēmai ir vairākas būtiskas fizioloģiskās funkcijas — aizsardzība no vides kaitīgajiem faktoriem, [[termoregulācija]] caur [[sviedri|svīšanu]], [[ekskrēcija]], izvadot noteiktas vielas caur [[sviedri]]em, jutība, nodrošinot saskarsmi ar vidi caur [[tauste|tausti]], temperatūras un sāpju receptoriem un [[D vitamīns|D vitamīna]] sintēze,&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |author1=B Lehmann, T Genehr, P Knuschke, J Pietzsch, M Meurer |title=UVB-induced conversion of 7-dehydrocholesterol to 1alpha,25-dihydroxyvitamin D3 in an in vitro human skin equivalent model |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-investigative-dermatology_2001-11_117_5/page/1179 |journal=J Invest Dermatol |date= 2001. gada novembris |volume=117 |issue=5 |page=1179-85 |doi=10.1046/j.0022-202x.2001.01538.x}}&lt;/ref&gt; kas tiek ierosināta ultravioletā starojuma ietekmē.

Segorgānu sistēma ir būtiska gan organisma [[homeostāze]]s nodrošināšanai, gan [[imūnā aizsardzība|imūnās aizsardzības]] un [[saziņa]]s procesos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Joyce Y. Kim; Harry Dao |title=Physiology, Integument |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK554386/ |website=ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Functions of the Integumentary System |url=https://open.oregonstate.education/aandp/chapter/5-3-functions-of-the-integumentary-system/ |website=open.oregonstate.education |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Functions of the Integumentary System |url=https://university.pressbooks.pub/test456/chapter/functions-of-the-integumentary-system/ |website=university.pressbooks.pub |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tās veselība cieši saistīta ar vispārējo organisma stāvokli, un tai ir arī nozīmīga sociālā un estētiskā funkcija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{anatomija-aizmetnis}}

{{anatomija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Segorgānu sistēma| ]]</text>
      <sha1>9v8u4e4vxf7shsv6bk1agco2lsyaw0p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kājas pirksti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603476</id>
    <revision>
      <id>4483386</id>
      <parentid>4384174</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:38:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3216" sha1="r7auzpz1v8tcyffxr8tde72m9irkmhd" xml:space="preserve">[[Attēls:Toes.png|thumbnail|upright=1.0|Cilvēka kājas pirksti]]
'''Kājas pirksti''' ({{val|la|digiti pedis}}) ir pieci atsevišķi [[loceklis (anatomija)|locekļi]], kas veido katras [[pēda]]s tālāko daļu [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermenī]]. Tie ir homologi [[rokas pirksti|roku pirkstiem]] un sastāv no vairākiem kauliem ([[falanga (anatomija)|falangām]]), ko savieno [[locītava]]s, [[muskuļi]], [[saite (anatomija)|saites]] un [[cīpslas]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Phalanges of the foot |url=https://www.kenhub.com/en/library/anatomy/phalanges-of-the-foot |website=kenhub.com |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |author1=Kelda Manser-Smith,  Luigi Tamè,  Matthew R. Longo |title=A common representation of fingers and toes |journal=Acta Psychologica |date=2019. gada augusts |volume=199 |doi=10.1016/j.actpsy.2019.102900}}&lt;/ref&gt; Anatomiski tie tiek apzīmēti kā pirmā līdz piektajai digitai, sākot ar īkšķim atbilstošo lielo kājas pirkstu (''[[hallux]]'') un beidzot ar mazāko piekto pirkstu. Cilvēkam kājas pirksti galvenokārt nodrošina [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvara]] kontroli, spēka pārvadi soļa fāzē un statisku balstu [[stāvēšana]]s laikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Carl W. Chan, Andrew Rudins |title=Foot Biomechanics During Walking and Running |url=https://www.mayoclinicproceedings.org/article/S0025-6196%2812%2961642-5/fulltext |website=mayoclinicproceedings.org |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |author1=Arthur D Kuo, J Maxwell Donelan |title=Dynamic Principles of Gait and Their Clinical Implications |url=https://archive.org/details/sim_physical-therapy_2010-02_90_2/page/n22 |journal=Physical Therapy |date=2010. gada februāris |volume=90 |issue=2 |page=157–174 |doi=10.2522/ptj.20090125}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Gait Cycle |url=https://www.physio-pedia.com/The_Gait_Cycle |website=physio-pedia.com |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tie palīdz absorbēt triecienus un nodrošina pēdas pielāgošanos dažādām virsmām.

Arī citiem [[mugurkaulnieki]]em, piemēram, [[zīdītāji]]em, [[putni]]em un [[rāpuļi]]em, kājas pirksti kalpo līdzīgām funkcijām, taču to uzbūve un skaits var būt atšķirīgs atkarībā no [[suga]]s pielāgojumiem kustībai, satvērienam vai peldēšanai. Dažām sugām, piemēram, [[primāti]]em, pēdas pirksti ir satveroši, bet lielākajai daļai [[ūdensputni|ūdensputnu]] pirkstus savieno [[peldplēve]], pielāgojot kāju peldēšanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Primates - Form and function |url=https://www.britannica.com/animal/primate-mammal/Form-and-function |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Anseriform - Locomotion |url=https://www.britannica.com/animal/anseriform/Locomotion |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{anatomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pēdas]]</text>
      <sha1>r7auzpz1v8tcyffxr8tde72m9irkmhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ao Tanaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608116</id>
    <revision>
      <id>4483517</id>
      <parentid>4480272</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2429" sha1="ok0hkjadx4rx7w2vsrt6t2i5kv5lci3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 79
| caps2 = 29
| caps3 = 55
| clubnumber = 22
| clubs1 = {{flaga|Japāna}} [[Kawasaki Frontale]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| countryofbirth = {{vieta|Japāna|Kavasaki}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]]
| goals1 = 8
| goals2 = 1
| goals3 = 8
| height = 180
| image = Ao Tanaka 13092025 (1) (cropped).jpg
| caption = Ao Tanaka 2025. gadā
| nationalcaps2 = 32
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 8
| nationalteam1 = {{flaga|Japāna}} Japānas U23
| nationalteam2 = {{fb|JAP}}
| nationalyears2 = 2019—
| nationalyears1 = 2019—2021
| nationalcaps1 = 18
| pcupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|08|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ao Tanaka
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—2022
| years2 = 2021—2022
| years3 = 2022—2024
| years4 = 2024—
| caps4 = 44
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]]
| goals4 = 5
}}
'''Ao Tanaka''' ({{Val|ja|田中 碧}}, dzimis {{Dat|1998|9|10}}) ir [[Japāņi|japāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Japānas futbola izlase|Japānas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tanaka spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''.

Iepriekš spēlējis Japānas komandā ''[[Kawasaki Frontale]]'' un Vācijas komandā ''[[Fortuna Düsseldorf]]''.

[[Japānas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Japānas futbolists-aizmetnis}}{{Japānas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Japānas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tanaka, Ao}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Japānas futbolisti]]
[[Kategorija:Japānas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ok0hkjadx4rx7w2vsrt6t2i5kv5lci3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agate Krista</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608260</id>
    <revision>
      <id>4483504</id>
      <parentid>4479156</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T18:07:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1680" sha1="8mbpjkypnrfe7xq1rh2yxnyo2n1d3gc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Agate Krista
| attēls = 
| dz vārds = 
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|07|9}}
| dz vieta = {{vieta|Latvija}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 2022—pašlaik
| vecāki = 
| dzīvesbiedrs = 
| spēlmaņu_nakts = 
| dzimums = S
}}
'''Agate Krista''' (agrāk '''Agate Brence''';&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/1779461/Agate-Krista|title=Agate Krista}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; dzimusi {{dat|1998|07|09}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aktieris.lv/portfolio_page/brence-agate/|title=LaPAA {{!}} Agate Krista|access-date=2025-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Kopš 2022. gada ir [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktrise.

2022. gadā izturēja konkursu uz Jaunā Rīgas teātra aktierkursu, ko vadīja [[Alvis Hermanis]], un pēc tam veiksmīgi tika uzņemta teātra trupā.

Filmējusies filmā ''[[Shoal]]'' (2022), kur bijusi arī scenārija autore,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cineuropa.org/en/filmography/432681/?utm_source=chatgpt.com|title=Agate Krista|website=Cineuropa - the best of european cinema|access-date=2025-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī &quot;[[Dieva suns]]&quot; (2025).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/dieva-suns|title=Dieva suns {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}


{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krista, Agate}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]]</text>
      <sha1>8mbpjkypnrfe7xq1rh2yxnyo2n1d3gc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Metakognīcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608518</id>
    <revision>
      <id>4483486</id>
      <parentid>4330279</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1954" sha1="ihr9856ir8lp2zvipvpkx0jqciqzapn" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}}
'''Metakognīcija''' ir apziņa par saviem domāšanas procesiem un [[izpratne]] par to likumsakarībām. Termins cēlies no vārda saknes meta, kas nozīmē “pāri” vai “virs”.&lt;ref name=&quot;Metcalfe&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Metcalfe|first=Janet|title=Metacognition: Knowing about Knowing|last2=Shimamura|first2=Arthur P.|date=1994-04-07|publisher=MIT Press|isbn=978-0-262-13298-5}}&lt;/ref&gt; Metakognīcija var izpausties dažādos veidos, piemēram, reflektējot par savu domāšanas veidu vai apzinoties, kad un kā pats vai citi izmanto noteiktas problēmu risināšanas stratēģijas.&lt;ref name=&quot;Metcalfe&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Flavell|first=J.H.|year=1979|title=Metacognition and cognitive monitoring. A new area of cognitive-development inquiry|url=https://archive.org/details/sim_american-psychologist_1979-10_34_10/page/n103|journal=American Psychologist|volume=34|issue=10|pages=906–911|doi=10.1037/0003-066X.34.10.906}}&lt;/ref&gt;

Metakognīcija palīdz cilvēkiem precīzāk veikt dažādus kognitīvos uzdevumus.&lt;ref name=&quot;Metcalfe&quot; /&gt; Stratēģijas, kas veicina metakognīciju, ietver jautājumu uzdošanu pašam sev (piemēram, “Ko es jau zinu par šo tēmu? Kā es iepriekš esmu risinājis šādas problēmas?”), domāšanu skaļi uzdevuma veikšanas laikā un savu domu un zināšanu grafisku attēlojumu veidošanu (piemēram, jēdzienu kartes, blokshēmas vai semantiskie tīkli). Kārss (Carr, 2002) norāda, ka fiziskajai rakstīšanas darbībai ir būtiska nozīme metakognitīvo prasmju attīstībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gammil|first=D.|year=2006|title=Learning the Write Way|journal=The Reading Teacher|volume=59|issue=8|pages=754–762|doi=10.1598/RT.59.8.3}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{psiholoģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Populārā psiholoģija]]
[[Kategorija:Sociālā psiholoģija]]
[[Kategorija:Kognitīvā psiholoģija]]</text>
      <sha1>ihr9856ir8lp2zvipvpkx0jqciqzapn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads sportā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610431</id>
    <revision>
      <id>4483588</id>
      <parentid>4480722</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:10:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */ Vjačeslavs Šarpars</comment>
      <origin>4483588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10702" sha1="0cua6akb3kefvm47011att82wps8e4a" xml:space="preserve">{{notiek sports}}
{{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}}
Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
* [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]].
* {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]].
* {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]].

=== Marts ===
* [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]].
* {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. 
* [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]].
* [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]].

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]].

=== Maijs ===
* [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''.
* [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. 
* {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls.
* {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]].
* {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls
* {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls.

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā.

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''.
* {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]].

=== Augusts ===
* [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]].
* {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]].
* {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]].
* [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]].
* [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā.
* {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]].
* [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]].

=== Oktobris ===
* {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]].

=== Decembris ===
* [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]].
* {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]].

== Miruši ==	
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā)
* [[7. janvāris]]:
** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā)
** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā)
** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) 
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]]
Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]]
** [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
** [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]]
Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Hosē Ortiss]] (''José Ortiz''), Puertoriko basketbolists (dzimis 1963. gadā)
* [[6. maijs]] — [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Brendons Klārks]] (''Brandon Clarke''), ASV basketbolists (dzimis 1996. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
* [[28. maijs]]:
** [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), kanādiešu hokejists (dzimis 1965. gadā)
** [[Jevgēņijs Šukļins]] (''Jevgenijus Šuklinas''), krievu izcelsmes Lietuvas kanoe airētājs un politiķis (dzimis 1985. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis (dzimis 1952. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Jason Collins Nets 2014.jpg|[[Džeisons Kolinss]]
Claude-Lemieux-circa-1999-2000.jpg|[[Klods Lemjē]]
&lt;/gallery&gt;

===  Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Šarpars]] (''В'ячеслав Шарпар ''), Ukrainas futbolists (dzimis 1987. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Steisijs Kings]] (''Stacey King''), ASV basketbolists (dzimis 1967. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Vlads Garasts]] (''Vladas Garastas''), Lietuvas basketbola treneris un funkcionārs (dzimis 1932. gadā)
&lt;!-- &lt;gallery&gt;
..|[[..]]
&lt;/gallery&gt; --&gt;
&lt;!--

== Atsauces ==
{{atsauces}}
--&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

[[Kategorija:2026. gads sportā| ]]</text>
      <sha1>0cua6akb3kefvm47011att82wps8e4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sitiailenda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610482</id>
    <revision>
      <id>4483456</id>
      <parentid>4340527</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:33:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18058" sha1="oid0giieghryewq7kyub4013fqm7u0t" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sitiailenda
 | official_name            = ''City Island''
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | settlement_type          = [[Bronksa]]s apkaime
 | image_skyline            = City Island and Hart Island, Bronx NY.jpg
 | image_caption            = Sitiailendas (pa kreisi) un Hārta salas (pa labi) skats no gaisa
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name         = {{USA}}
 | subdivision_name1        = [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]
 | subdivision_name2        = [[Bronksa]]
 | population               = 4,417
 | population_as_of         = 2020
}}
'''Sitiailenda''' ({{val|en|City Island}}) ir apkaime [[Bronksa]]s ziemeļaustrumos [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas atrodas uz tāda paša nosaukuma salas, kas ir aptuveni {{nobr|2,4 km}} gara un {{nobr|0,80 km}} plata.&lt;ref name=&quot;ibt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ibtimes.com/contents/20090708/an-island-hopping-weekend-city.htm|title=New York's best kept secrets|last=Heelan|first=Charis Atlas|date=July 8, 2009|work=[[International Business Times]]|access-date=August 2, 2009|archive-date=July 11, 2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090711153119/http://www.ibtimes.com/contents/20090708/an-island-hopping-weekend-city.htm|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Sitiailenda atrodas [[Longailendas līcis|Longailendas līča]] galējā rietumu galā, uz dienvidiem no [[Pelamas līča parks|Pelamas līča parka]] un uz austrumiem no [[Īstčesteras līcis|Īstčesteras līča]].&lt;ref name=&quot;ibt&quot; /&gt;

Savulaik sala bija iekļauta [[Pelama]]s pilsētas robežās [[Vestčesteras apgabals|Vestčesteras apgabalā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], bet kopš 19. gadsimta beigām sala ir Ņujorkas pilsētas daļa. Sitiailenda ir daļa no Pelamas salām, salu grupas, kas savulaik piederēja Tomasam Pelam. Ūdenstilpne starp Sitiailendau un vēl mazāku, neapdzīvotu [[Hārta (sala)|Hārta salu]] austrumos zināma kā Sitiailendas osta. Nelielā sala, kas atrodas ziemeļaustrumos, ir [[Hailenda (Bronksa)|Hailenda]]. [[Stepingstounas bāka]], kas iezīmē galveno kuģošanas kanālu uz Ņujorku, atrodas Sitiailendas dienvidu galā, netālu no [[Longailenda]]s krasta.

Saskaņā ar [[2020. gada ASV tautas skaitīšana|2020. gada tautas skaitīšanas]] datiem salā dzīvoja 4417 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tās sauszemes platība ir {{nobr|1,02 km2}}. Sala ietilpst Bronksas kopienas 10. apgabalā, un tās pasta indekss ir 10464.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=City Island Demographics |url=https://www.point2homes.com/US/Neighborhood/NY/Bronx/City-Island-Demographics.html |website=Point2 |access-date=July 30, 2023 |archive-date=July 30, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230730181115/https://www.point2homes.com/US/Neighborhood/NY/Bronx/City-Island-Demographics.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:USCGS Chart number 361 (1884).jpg|thumb|left|1884. gada jūras karte]]
Pirms Eiropas kolonizācijas salu, kas mūsdienās zināma kā Sitiailenda, apdzīvoja [[Amerikas pamatiedzīvotāji]], iespējams, [[Lenāpi]] tautas Vīčkeska grupa, kas atstāja gliemežvāku atkritumus, kas liecina, ka viņi salā vāca, gatavoja un patērēja [[austeres]] un [[gliemenes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Historic Pelham: Record of John Pell's Sale of City Island in 1685 Reveals the Identities of Two More Early Residents of the Manor of Pelham |url=http://historicpelham.blogspot.com/2018/09/record-of-john-pells-sale-of-city.html |access-date=July 30, 2023 |language=en |archive-date=July 30, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230730182750/http://historicpelham.blogspot.com/2018/09/record-of-john-pells-sale-of-city.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Skinner |first=Alanson |date=January 3, 1923 |title=AMERICA:''The Archeological History of New York.''(Bulletins 235, 236 of the New York State Museum, Albany, 1920.) Arthur C. Parker |url=https://archive.org/details/sim_american-anthropologist_january-march-1923_25_1/page/94 |journal=American Anthropologist |volume=25 |issue=1 |pages=94–97 |doi=10.1525/aa.1923.25.1.02a00070 |issn=0002-7294}}&lt;/ref&gt; Sala bija daļa no aptuveni {{sk|50000}} akru liela īpašuma, uz kuru angļu ārsts Tomass Pels noteica īpašumtiesības līgumā, ko 1654. gadā parakstīja pieci Lenāpi sahemi.&lt;ref name=&quot;history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cityisland.com/history.html|title=History of City Island|website=www.cityisland.com|access-date=July 13, 2012|archive-date=July 19, 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719102650/http://www.cityisland.com/history.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Bell |first=Blake |url=https://books.google.com/books?id=kFesS8SPgQcC |title=Thomas Pell and the Legend of the Pell Treaty Oak |date=2004 |publisher=iUniverse |isbn=978-0-595-31334-1 |language=en |access-date=October 30, 2023 |archive-date=November 7, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231107191921/https://books.google.com/books?id=kFesS8SPgQcC |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Pelham Cemetery.jpg|thumb|Pelamas kapi]]
Salu, kas bija zināma ar dažādiem nosaukumiem, tostarp Mainvitsa (''Minnewits''), Mainforda (''Minneford''), Mainferas (''Minefer's''), Lielā Malbeija sala (''Great Mulberry Island''), 1761. gadā iegādājās Bendžamins Pālmers no Ņujorkas, kurš plānoja to padarīt par nozīmīgu jūras ostu Longailendas līča rietumos.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |date=December 19, 1763 |title=The New-York Gazette |journal=The New-York Gazette |pages=1}}&lt;/ref&gt; Pālmers pārdēvēja salu par Ņusitiailendu (''New City Island''), vēlāk atmetot vārdu ''New''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=City Island History {{!}} Bronx {{!}} City Island Nautical Museum |url=https://www.cityislandmuseum.org/copy-of-city-island-childhood-2 |access-date=July 30, 2023 |website=City Island Museum |language=en |archive-date=July 30, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230730182752/https://www.cityislandmuseum.org/copy-of-city-island-childhood-2 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Salā atradās tikai dažas mājas un fermas. Tajā dzīvoja aptuveni 1000 cilvēku, kas strādāja fermās un ganīja mājlopus. Pālmeram vēlējās attīstīt salu par ostu, kas varētu sacensties ar Ņujorkas ostu. Viņš zināja, ka kuģi, kas dodas uz ziemeļiem un dienvidiem, iet garām Sitiailendai, izmantojot Longailendas līci kā drošu piekrastes ūdensceļu. Viņš vēlējās uzcelt [[kuģubūve|kuģu būvētavas]] un veikalus, kas apkalpotu kuģus. Viņš pat izveidoja salas kartējumu dažādos zemes gabalos, kas apzīmēti kā kuģu būvētavas, doki, uzņēmumi, fermas, mājas, skolas un lūgšanu nami, kā arī ielas, takas un piekļuves ceļus. Bendžamins Pālmers iesniedza apelāciju Britu kronī un saņēma [[patentu vēstule]]s, kas attiecās uz piekrastes īpašumiem 400 pēdu attālumā no paisuma līnijas zem ūdens un ap salas perimetru. Šis patents, kas zināms kā &quot;Pālmera dotācija&quot;, ir unikāls Sitiailendai; kopš tā laika tas ir apstrīdēts tiesā, bet vienmēr atzīts par pareizu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historicpelham.com/blogarchive/Blog20061127.htm|date=November 27, 2006|title=The 19th Century Ejectment of Henry Piepgras from Land Beneath the Waters Surrounding City Island|website=www.historicpelham.com|access-date=July 13, 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20111220001044/http://historicpelham.com/BlogArchive/Blog20061127.htm|archive-date=December 20, 2011}}&lt;/ref&gt;

Tomēr Pālmera plāni nekad pilnībā nepiepildījās, jo tieši pirms [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolūcijas]] apstājās tās attīstība, un karš izsmēla Pālmera un viņa investoru kapitālu. Pagāja vēl sešdesmit gadi, līdz sala atkal sāka attīstīties, kad tajā ieradās austeru zvejnieki, [[Hellgeita]]s un tuvējo šaurumu kuģotāji un galu galā arī kuģu būvētāji, attīstot salā šīs nozares.

1819. gadā Sitiailendu pievienoja [[Pelama]]s pilsētai, Vestčesteras apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forgotten-ny.com/2000/05/city-island/|title=CITY ISLAND – Forgotten New York|last=Walsh|first=Kevin|date=May 28, 2000|language=en|access-date=June 11, 2019|archive-date=June 26, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190626214108/https://forgotten-ny.com/2000/05/city-island/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; 1895. gadā tā ar nelielu balsu pārsvaru kļuva par [[Ņujorka]]s pilsētas daļu apmaiņā pret jaunu tiltu uz cietzemi,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1989/08/24/nyregion/the-talk-of-city-island-the-city-uninvited-comes-to-city-island.html|title=The Talk of City Island: The City, Uninvited, Comes to City Island|last=McDonald|first=William P.|date=August 24, 1989|work=[[The New York Times]]|access-date=June 11, 2019|language=en|issn=0362-4331|archive-date=December 20, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171220100845/http://www.nytimes.com/1989/08/24/nyregion/the-talk-of-city-island-the-city-uninvited-comes-to-city-island.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; un 1898. gadā to pievienoja [[Bronksa]]i. Sala turpināja kalpot kā ostas aizsardzības nocietinājumi līdz pat 20. gadsimta sākumam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 20. gadsimta vidū Sitiailenda attīstījās par kuģu būves kopienu, pirms kļuva par vienas dienas ceļotāju galamērķi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Sitiailendā saglabājusies reta apbūve ar piepilsētas atmosfēru. 2015. gadā uzceltais 43 dzīvokļu komplekss ar nosaukumu ''On the Sound'' bija pirmais lielais dzīvojamais projekts salā kopš aptuveni 2000. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2014/08/17/realestate/new-waterfront-condos-in-the-bronx.html|title=A Bit More City on City Island|last=Gregor|first=Alison|date=August 15, 2014|work=The New York Times|access-date=June 11, 2019|language=en|issn=0362-4331|archive-date=April 16, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190416033456/https://www.nytimes.com/2014/08/17/realestate/new-waterfront-condos-in-the-bronx.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar vietējo tradīciju ikviens, kas dzimis salā, tiek saukts par &quot;gliemeņu racēju&quot; (''clam digger'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barrypopik.com/index.php/new_york_city/entry/clam_digger_mussel_sucker_city_island_terms/|title=Barry Popik|website=www.barrypopik.com|access-date=January 15, 2019|archive-date=June 12, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612162449/https://www.barrypopik.com/index.php/new_york_city/entry/clam_digger_mussel_sucker_city_island_terms/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Pilsētas salas iedzīvotājs, kas nav dzimis salā, tiek saukts par &quot;gliemeņu sūcēju&quot; (''mussel sucker'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2007/05/27/nyregion/thecity/27muss.html|title=In a Seafaring Enclave, Mollusks on the Mind|last=Bleyer|first=Jennifer|date=May 27, 2007|website=The New York Times|access-date=March 17, 2019|archive-date=June 12, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612224752/https://www.nytimes.com/2007/05/27/nyregion/thecity/27muss.html|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
Tautas skaitīšanas vajadzībām Ņujorkas pilsētas pārvalde klasificē Sitiailendu kā daļu no lielākas apkaimes uzskaites zonas, kas saucas &quot;Pelamas līcis-Kantriklubs-Sitiailenda&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/ntas.pdf |title=New York City Neighborhood Tabulation Areas*, 2010 |work=Population Division [[New York City]] Department of City Planning |date=February 2012 |access-date=June 16, 2016 |archive-date=November 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129141839/https://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/ntas.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada ASV tautas skaitīšana|2020. gada tautas skaitīšanas]] laikā salā dzīvoja 4417 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Balstoties uz 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, Pelamas līča-Kantrikluba-Sitiailendas iedzīvotāju skaits bija {{sk|26583}}, kas ir par 557 (2,1 %) mazāk nekā 2000. gadā, kad tika uzskaitīti {{sk|27140}}. Apkaimes platība ir {{nobr|371,28 ha}}, un tās iedzīvotāju blīvums bija 29,0 iedzīvotāji uz akru (7200 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;).&lt;ref name=&quot;PLP5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/t_pl_p5_nta.pdf |title=Table PL-P5 NTA: Total Population and Persons Per Acre – New York City Neighborhood Tabulation Areas*, 2010 |work=Population Division – [[Ņujorka|New York City]] Department of City Planning |date=February 2012 |access-date=June 16, 2016 |archive-date=June 10, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610175331/http://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/t_pl_p5_nta.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Pelamas līča-Kantrikluba-Sitiailendas apkaimju [[ASV rasu sastāvs|rasu sastāvs]] bija 62,0 % ({{sk|16488}}) baltie, 2,9 % (773) [[afroamerikāņi]], 0,1 % (36) [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], 3,6 % (969) [[aziāti]], 0,0 % (5) Klusā okeāna salu iedzīvotāji, 0,4 % (110) citu rasu pārstāvji un 0,9 % (252) divu vai vairāku rasu pārstāvji. Jebkuras rases [[spāņi|spāņu]] vai [[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes iedzīvotāji bija 29,9 % (7950) no iedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;PLP3A&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/t_pl_p3a_nta.pdf |title=Table PL-P3A NTA: Total Population by Mutually Exclusive Race and Hispanic Origin – New York City Neighborhood Tabulation Areas*, 2010 |work=Population Division – [[Ņujorka|New York City]] Department of City Planning |date=March 29, 2011 |access-date=June 14, 2016 |archive-date=June 10, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610170733/http://www1.nyc.gov/assets/planning/download/pdf/data-maps/nyc-population/census2010/t_pl_p3a_nta.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:CI Marina &amp; Throgs Neck Br jeh.jpg|thumb|Skats dienvidrietumu virzienā uz jahtu piestātni un tālo [[Trogsnekas tilts|Trogsnekas tiltu]]]]

Saskaņā ar ''NYC Health'' 2018. gada Sabiedrības veselības profilu visā 10. kopienas rajonā, kas ietver Sitiailendu, Koopsitiju, Kantriklubu, Pelamas līci, Šuilervilu, Trogsneku un Vestčesteras laukumu, dzīvoja {{sk|121868}} iedzīvotāji, un vidējais paredzamais dzīves ilgums bija 81,1 gads.&lt;ref name=&quot;CHP2018&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.nyc.gov/assets/doh/downloads/pdf/data/2018chp-bx10.pdf|title=Throgs Neck and Co-op City (Including City Island, Co-op City, Country Club, Pelham Bay, Schuylerville, Throgs Neck and Westchester Square)|date=2018|website=nyc.gov|publisher=NYC Health|access-date=March 2, 2019|archive-date=August 10, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190810174044/https://www1.nyc.gov/assets/doh/downloads/pdf/data/2018chp-bx10.pdf|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Tas ir aptuveni tāds pats kā vidējais paredzamais dzīves ilgums visās Ņujorkas apkaimēs — 81,2 gadi.&lt;ref name=&quot;:21&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.nyc.gov/assets/doh/downloads/pdf/tcny/community-health-assessment-plan.pdf|title=2016–2018 Community Health Assessment and Community Health Improvement Plan: Take Care New York 2020|date=2016|website=[[Ņujorkas Pilsētas valdība|nyc.gov]]|publisher=New York City Department of Health and Mental Hygiene|access-date=September 8, 2017|archive-date=October 9, 2022|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221009/https://www1.nyc.gov/assets/doh/downloads/pdf/tcny/community-health-assessment-plan.pdf|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title=New Yorkers are living longer, happier and healthier lives | website=New York Post | last=Short | first=Aaron | date=June 4, 2017 | url=https://nypost.com/2017/06/04/new-yorkers-are-living-longer-happier-and-healthier-lives/ | access-date=March 1, 2019 | archive-date=March 2, 2019 | archive-url=https://web.archive.org/web/20190302024959/https://nypost.com/2017/06/04/new-yorkers-are-living-longer-happier-and-healthier-lives/ |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa iedzīvotāju ir jaunieši un pusmūža pieaugušie: 20 % ir vecumā no 0 līdz 17 gadiem, 26 % — no 25 līdz 44 gadiem un 27 % — no 45 līdz 64 gadiem. Koledžas vecuma un vecāka gadagājuma iedzīvotāju attiecība bija zemāka — attiecīgi 9 % un 18 %.&lt;ref name=&quot;CHP2018&quot; /&gt;

Sākot ar 2017. gadu, vidējie mājsaimniecības ienākumi 10. kopienas rajonā bija {{ASV dolārs|{{sk|59522}}}}.&lt;ref name=&quot;CB9PUMA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://censusreporter.org/profiles/79500US3603703-nyc-bronx-community-district-10-co-op-city-pelham-bay-schuylerville-puma-ny/|title=NYC-Bronx Community District 10—Co-op City, Pelham Bay &amp; Schuylerville PUMA, NY|access-date=July 17, 2018|archive-date=November 28, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128022808/https://censusreporter.org/profiles/79500US3603703-nyc-bronx-community-district-10-co-op-city-pelham-bay-schuylerville-puma-ny/|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā aptuveni 14% 10. kopienas rajona iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā, salīdzinot ar 25% visā Bronksā un 20% visā Ņujorkā. Viens no vienpadsmit iedzīvotājiem (9%) bija bezdarbnieks, salīdzinot ar 13% Bronksā un 9% Ņujorkā. Īres maksas slogs jeb to iedzīvotāju procentuālā daļa, kuriem ir grūtības samaksāt īri, 10. kopienas rajonā ir 45%, salīdzinot ar 58% un 51% visā rajonā un pilsētā. Pamatojoties uz šo aprēķinu, sākot ar 2018. gadu, 10. kopienas rajons tiek uzskatīts ar augstiem ienākumiem salīdzinājumā ar pārējo pilsētu un nav [[Ģentrifikācija|gentrificējošs]].&lt;ref name=&quot;CHP2018&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ņujorka]]</text>
      <sha1>oid0giieghryewq7kyub4013fqm7u0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Ādažu ielas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>611780</id>
    <revision>
      <id>4483597</id>
      <parentid>4380330</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>arī Ķekavā</comment>
      <origin>4483597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4244" sha1="ts9z3pj3usll975cvqzijh7o5gklvao" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Ādažu ielas
|title = [[Ādažu ielu uzskaitījums|Ādažu ielas]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}
|group1 = A—D
|list1 =
* [[Alīdas iela]]
* [[Attekas iela (Ādaži)|Attekas iela]]
* [[Baltkrastu iela]]
* [[Bārdu iela]]
* [[Bērzu iela (Ādaži)|Bērzu iela]]
* [[Briežu iela (Ādaži)|Briežu iela]]
* [[Brīvuļu iela]]
* [[Cepļa iela (Ādaži)|Cepļa iela]]
* [[Cielavu iela (Ādaži)|Cielavu iela]]
* [[Čiekuru iela (Ādaži)|Čiekuru iela]]
* [[Dadzīšu iela]]
* [[Daugavas iela (Ādaži)|Daugavas iela]]
* [[Dārza iela (Ādaži)|Dārza iela]]
* [[Depo iela (Ādaži)|Depo iela]]
* [[Draudzības iela (Ādaži)|Draudzības iela]]
* [[Druvas iela (Ādaži)|Druvas iela]]
* [[Dzērvju iela (Ādaži)|Dzērvju iela]]
* [[Dzirnavu iela (Ādaži)|Dzirnavu iela]]
|group2 = G—Ķ
|list2 =
* [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas iela]]
* [[Gaujaskrastu iela]]
* [[Gaujmalas iela (Ādaži)|Gaujmalas iela]]
* [[Graudu iela (Ādaži)|Graudu iela]]
* [[Gredzenu iela (Ādaži)|Gredzenu iela]]
* [[Gulbju iela (Ādaži)|Gulbju iela]]
* [[Gundegu iela (Ādaži)|Gundegu iela]]
* [[Īsā iela (Ādaži)|Īsā iela]]
* [[Jaunceriņu iela]]
* [[Jaunkūlu iela]]
* [[Jaunstūrīšu iela]]
* [[Jēkaba iela (Ādaži)|Jēkaba iela]]
* [[Kalmnieku iela]]
* [[Kalndores iela (Ādaži)|Kalndores iela]]
* [[Katlapu iela]]
* [[Kārklu iela (Ādaži)|Kārklu iela]]
* [[Koku iela (Ādaži)|Koku iela]]
* [[Krastupes iela]]
* [[Krāču iela (Ādaži)|Krāču iela]]
* [[Kroņu iela (Ādaži)|Kroņu iela]]
* [[Krūkļu iela (Ādaži)|Krūkļu iela]]
* [[Kungu iela (Ādaži)|Kungu iela]]
* [[Ķiršu iela (Ādaži)|Ķiršu iela]]
|group3 = L—R
|list3 =
* [[Lakstīgalu iela (Ādaži)|Lakstīgalu iela]]
* [[Lauku iela (Ādaži)|Lauku iela]]
* [[Lejupes iela (Ādaži)|Lejupes iela]]
* [[Liegu iela]]
* [[Liepavotu iela]]
* [[Loka iela (Ādaži)|Loka iela]]
* [[Mazā iela (Ādaži)|Mazā iela]]
* [[Mālnieku iela]]
* [[Miera iela (Ādaži)|Miera iela]]
* [[Muižas iela (Ādaži)|Muižas iela]]
* [[Muižkungu iela]]
* [[Nostūrīšu iela]]
* [[Nūrnieku iela]]
* [[Ozolu iela (Ādaži)|Ozolu iela]]
* [[Parka iela (Ādaži)|Parka iela]]
* [[Pasta iela (Ādaži)|Pasta iela]]
* [[Pauguru iela (Ādaži)|Pauguru iela]]
* [[Pirmā iela (Ādaži)|Pirmā iela]]
* [[Plostnieku iela (Ādaži)|Plostnieku iela]]
* [[Pļavu iela (Ādaži)|Pļavu iela]]
* [[Podnieku iela (Ādaži)|Podnieku iela]]
* [[Priežu iela (Ādaži)|Priežu iela]]
* [[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]]
* [[Rasiņu iela]]
* [[Remberģu iela]]
* [[Rīgas gatve]]
* [[Rožu iela (Ādaži)|Rožu iela]]
* [[Rudzupuķu iela (Ādaži)|Rudzupuķu iela]]
|group4 = S—T
|list4 =
* [[Saules iela (Ādaži)|Saules iela]]
* [[Skolas iela (Ādaži)|Skolas iela]]
* [[Skuju iela (Ādaži)|Skuju iela]]
* [[Smilgu iela (Ādaži)|Smilgu iela]]
* Smilgu līnijas
** [[Smilgu 1. līnija|1.]]
** [[Smilgu 2. līnija|2.]]
** [[Smilgu 3. līnija|3.]]
** [[Smilgu 4. līnija|4.]]
** [[Smilgu 5. līnija|5.]]
** [[Smilgu 6. līnija|6.]]
* Smilgu šķērslīnijas
** [[Smilgu 1. šķērslīnija|1.]]
** [[Smilgu 2. šķērslīnija|2.]]
** [[Smilgu 3. šķērslīnija|3.]]
* [[Stārķu iela (Ādaži)|Stārķu iela]]
* [[Strazdu iela (Ādaži)|Strazdu iela]]
* [[Stūrīšu iela (Ādaži)|Stūrīšu iela]]
* [[Svīru iela]]
* [[Teiku iela (Ādaži)|Teiku iela]]
|group5 = Ū—Z
|list5 =
* [[Ūbeļu iela (Ādaži)|Ūbeļu iela]]
* [[Vainagu iela (Ādaži)|Vainagu iela]]
* [[Vanagu iela (Ādaži)|Vanagu iela]]
* [[Vārpu iela (Ādaži)|Vārpu iela]]
* [[Veckūlu iela (Ādaži)|Veckūlu iela]]
* [[Vectiltiņu iela]]
* [[Veldres iela (Ādaži)|Veldres iela]]
* [[Veltas iela]]
* [[Vēja iela (Ādaži)|Vēja iela]]
* [[Vējavas iela (Ādaži)|Vējavas iela]]
* [[Vējupes iela]]
* [[Vītolu iela (Ādaži)|Vītolu iela]]
* [[Zelmas iela (Ādaži)|Zelmas iela]]
* [[Zelmeņu iela (Ādaži)|Zelmeņu iela]]
* [[Ziediņu iela]]
* [[Ziedoņa iela (Ādaži)|Ziedoņa iela]]
* [[Ziedu iela (Ādaži)|Ziedu iela]]
* [[Zīlīšu iela (Ādaži)|Zīlīšu iela]]
* [[Zīļu iela (Ādaži)|Zīļu iela]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Ielas Ādažos|*]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ielu veidnes]]
[[Kategorija:Ādažu novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ts9z3pj3usll975cvqzijh7o5gklvao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atbudžošana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614997</id>
    <revision>
      <id>4483541</id>
      <parentid>4389840</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:35:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4483541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1793" sha1="lipr5kdy9ms9srmyhe6x479kd3q8ydl" xml:space="preserve">[[Attēls:Karte Entkulakisierung.png|thumb|300px|Budžu izvešanas ceļi no 1930. līdz 1931. gadam]]
[[Attēls:Forced collectivization USSR.jpg|thumb|300px|[[Graudi|Graudu]] atņemšana turīgākam [[Kubaņa (novads)|Kubaņas]] zemniekam („budzim”) 1933. gadā, [[kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] laikā]]

'''Atbudžošana''' jeb '''atkulakošana''' ({{val|ru|раскулачивание}}, {{val|uk|розкуркулення}}) bija [[Padomju Savienība]]s [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] (OGPU) no 1929. līdz 1933. gadam pret turīgāko [[zemnieks|zemnieku]] jeb [[padomju propaganda|padomju propagandā]] — „[[budzis|budžu]]” ({{val|ru|кула́к}}, {{val|uk|куркуль}}) — un viņu [[ģimene|ģimenēm]] īstenota [[politiskās represijas|politisko represiju]] ([[apcietinājums|apcietinājumu]], [[izsūtīšana]]s un [[nāvessods|nāvessodu]]) kampaņa.

Lai arī pret turīgākajiem zemniekiem [[lielinieki]] sāka vērsties jau pēc [[Oktobra revolūcija]]s, kampaņa oficiāli sākās ar [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] 1929. gada 27. decembra paziņojumu par „budžu likvidēšanu kā [[sabiedrības šķira|šķiru]]” un norisinājās vienlaikus ar [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizāciju]]. Atbudžošana skāra miljoniem zemnieku, no kuriem 1,5—2 miljonus izveda uz piespiedu darba nometnēm attālos PSRS apgabalos, kur simtiem tūkstoši gāja bojā skarbo apstākļu un [[bads|bada]] dēļ, bet desmitiem tūkstošu tā saukto „budžu” OGPU izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]].

== Ārējās saites ==
{{Commons-inline|Dekulakization|Atbudžošana}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}

[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]</text>
      <sha1>lipr5kdy9ms9srmyhe6x479kd3q8ydl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budzis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619417</id>
    <revision>
      <id>4483539</id>
      <parentid>4412164</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4483539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1826" sha1="3kflh9szdx661zl5w6n3l3t3c1jasa6" xml:space="preserve">[[Attēls:Away With Private Peasants! (3273571261).jpg|250px|thumb|1930. gadu [[padomju propaganda]]s [[plakāts]] ar saukli „Patriec budzi no [[kopsaimniecība]]s” un [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] citātu: „Budži ir viszvērīgākie, visrupjākie, vismežonīgākie ekspluatatori, t.i., tie, kas citās valstīs atjaunoja zemes īpašnieku, caru, garīdznieku un kapitālistu varu.”]]

'''Budzis''' jeb '''kulaks''' (no {{val|ru|кула́к}} — 'dūre'; {{val|uk|куркуль}}, {{val|az|qolçomaq}}) bija [[zemnieks]], kam [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] piederēja vairāk nekā 3 [[hektārs|hektāri]] [[zeme]]s. Pēc 1917. gada [[Oktobra revolūcija]]s budža tēlu plaši izmantoja [[padomju propaganda|padomju propagandā]], kurā tos pasludināja par „[[sabiedrības šķira|šķiras]] ienaidniekiem”, „ekspluatatoriem” un [[komunisms|komunisma]] pretiniekiem. 1920. gadu beigās un 1930. gadu sākumā līdztekus [[kolektivizācija PSRS|kolektivizācijai]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], jo īpaši [[Krievijas PFSR]], pret miljoniem turīgāko zemnieku un viņu ģimenēm [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde]] (OGPU) īstenoja plašu [[politiskās represijas|politisko represiju]] kampaņu — tā saukto [[atbudžošana|atbudžošanu]], kurā 1,5—2 miljonus par „budžiem” uzskatīto zemnieku [[izsūtīšana|izveda]] uz piespiedu darba nometnēm attālos PSRS apgabalos, kur simtiem tūkstoši gāja bojā skarbo apstākļu un [[bads|bada]] dēļ, bet desmitiem tūkstošu tā saukto „budžu” OGPU izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]].

== Skatīt arī ==
* [[Atbudžošana]]

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zemniecība]]
[[Kategorija:PSRS propaganda]]</text>
      <sha1>3kflh9szdx661zl5w6n3l3t3c1jasa6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4483623</id>
      <parentid>4483012</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T08:44:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa gadalaikiem */</comment>
      <origin>4483623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102661" sha1="bz61v1nmculme6xsvyi0ls6k4s7kyph" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>bz61v1nmculme6xsvyi0ls6k4s7kyph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4483510</id>
      <parentid>4482071</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:06:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4483510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6859" sha1="7eed2b0s4wwkm5wso5bfdg6k8urqkw6" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7eed2b0s4wwkm5wso5bfdg6k8urqkw6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4483509</id>
      <parentid>4482066</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T19:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4483509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23810" sha1="jilvh2p7alvv3zawfavkwzdxm4r11mn" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>jilvh2p7alvv3zawfavkwzdxm4r11mn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starppaaudžu trauma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623084</id>
    <revision>
      <id>4483437</id>
      <parentid>4455175</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:16:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260616sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4483437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45877" sha1="09xzbtiodgctomf419dp2sfvnsl53h4" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Starppaaudžu trauma''' ir [[psiholoģiska trauma]], kas skar vairākas [[paaudze]]s un ietekmē arī bērnus un bērnubērnus, kuri paši nav bijuši pakļauti traumatiskajai pieredzei. Kā piemēri šeit minami [[verdzība]], [[Karš|kari]], [[genocīds]], [[holokausts]], [[Deportācija|deportācijas]], atsevišķu iedzīvotāju grupu [[diskriminācija]] (kā piemēram, augstākās izglītības nepieejamība noteiktām iedzīvotāju grupām utml.). Tas viss atstāj psiholoģisku un fizioloģisku ietekmi arī uz nākamajām paaudzēm šajā grupā. Galvenais pārneses veids ir [[Zīdainis|zīdaiņa]] [[Dvīņu pētījums|kopīgā ģimenes vide,]] kas izraisa indivīda [[Psiholoģija|psiholoģiskas]], [[Uzvedība|uzvedības]] un [[Sabiedrība|sociālas]] izmaiņas. 

Par kolektīvu traumu runā tad, ja kopienu jeb identitātes grupu piedzīvotā [[Psiholoģiska trauma|psiholoģiskā trauma]] tiek turpināta kā daļa no grupas [[Sociālā atmiņa|kolektīvās atmiņas]] un kopīgās [[identitāte]]s izjūtas. Piemēram, kolektīvo traumu piedzīvoja ebreju holokausta izdzīvojušie un citi tā laika [[Ebreji|ebreju kopienas]] locekļi, Kanādas pamatiedzīvotāji Kanādas indiāņu internātskolu sistēmas laikā un [[afroamerikāņi]], kas [[Verdzība ASV|bija vergi]]. Kolektīvā trauma kļūst par starppaaudžu traumu tajā brīdī, kad tā ietekmē nākamās paaudzes. Piemēram, ja [[ebreji]] bailēs no nākamā [[Holokausts|holokausta]] izjūt ārkārtēju [[Stress|stresu]] un praktizē izdzīvošanas stratēģijas, kaut gan paši ir dzimuši pēc holokausta, tad viņi piedzīvo starppaaudžu traumu.

Vēl kā kolektīvu traumu piemēri ir minami [[aparteīds]] Dienvidāfrikā, [[Āfrikas sadalīšana|cīņa par Āfriku]], [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdā]] izdzīvojušie, [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] izdzīvojušie, Amerikas pamatiedzīvotāju piedzīvotā trauma, kad viņi tika piespiedu kārtā deportēti no savas zemes; [[Džima Krova likumi]] Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Austrālijas aborigēnu un Toresa šauruma salu iedzīvotājiem nodarītās netaisnības. Izdzīvojušo pēcteči var piedzīvot ārkārtēju stresu, kas izraisa dažādas citas sekas.

Lai gan starppaaudžu traumām pēdējās desmitgadēs tiek pievērsta liela uzmanība un plaši tiek diskutēta arī [[Epiģenētika|epiģenetiskā]] mehānisma hipotēze to pārnesē, šī hipotēze nav pierādāma eksperimentālu rezultātu trūkuma dēļ attiecībā uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tuscher|first=Jennifer J.|last2=Day|first2=Jeremy J.|date=1 December 2019|title=Multigenerational epigenetic inheritance: One step forward, two generations back|journal=Neurobiology of Disease|volume=132|doi=10.1016/j.nbd.2019.104591|pmid=31470104|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Yehuda|first=Rachel|last2=Lehrner|first2=Amy|date=October 2018|title=Intergenerational transmission of trauma effects: putative role of epigenetic mechanisms|journal=World Psychiatry|volume=17|issue=3|pages=243–257|doi=10.1002/wps.20568|pmc=6127768|pmid=30192087}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Šī pētījumu joma ir relatīvi nesena. Īpaši tā vēršas plašumā kopš 2000. gadu vidus.&lt;ref name=&quot;pmid19123747&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Dekel R, Goldblatt H|date=July 2008|title=Is there intergenerational transmission of trauma? The case of combat veterans' children|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-orthopsychiatry_2008-07_78_3/page/280|journal=The American Journal of Orthopsychiatry|volume=78|issue=3|pages=281–289|doi=10.1037/a0013955|pmid=19123747}}&lt;/ref&gt; Starppaaudžu traumas pirmo reizi tika atpazītas holokaustā izdzīvojušo bērniem. 1966. gadā psihologi sāka novērot lielu skaitu holokaustā izdzīvojušo bērnu, kuri meklēja psiholoģisku palīdzību Kanādas slimnīcās.  Starp visiem nosūtījumiem uz psihiatrijas klīnikām Holokaustā izdzīvojušo mazbērni bija pārstāvēti ar 300%, salīdzinot ar viņu pārstāvniecību kopējā populācijā.&lt;ref name=&quot;pmid14735877&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Fossion P, Rejas MC, Servais L, Pelc I, Hirsch S|date=2003|title=Family approach with grandchildren of Holocaust survivors|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychotherapy_2003_57_4/page/518|journal=American Journal of Psychotherapy|volume=57|issue=4|pages=519–527|doi=10.1176/appi.psychotherapy.2003.57.4.519|pmid=14735877|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika starppaaudžu traumas ir aprakstītas [[Verdzība ASV|verdzībai pakļauto afroamerikāņu]] pēctečiem, indiāņu genocīdā izdzīvojušajiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://store.samhsa.gov/sites/default/files/d7/priv/sma14-4866.pdf|title=Understanding Historical Trauma When Responding to an Event in Indian Country|last=Substance Abuse and Mental Health Services Administration|website=Samhsa.gov|access-date=2021-03-22|archive-date=2022-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220722220524/https://store.samhsa.gov/sites/default/files/d7/priv/sma14-4866.pdf}}&lt;/ref&gt;, [[Karagūsteknis|karā izdzīvojušajiem]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Castro-Vale I, Severo M, Carvalho D, Mota-Cardoso R|date=2019-08-09|title=Intergenerational transmission of war-related trauma assessed 40 years after exposure|journal=Annals of General Psychiatry|volume=18|issue=1|doi=10.1186/s12991-019-0238-2|pmc=6688296|pmid=31413722|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;, [[Bēgļi|bēgļiem]]&lt;ref name=&quot;Sangalang_2017a&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Sangalang CC, Vang C|date=June 2017|title=Intergenerational Trauma in Refugee Families: A Systematic Review|journal=Journal of Immigrant and Minority Health|volume=19|issue=3|pages=745–754|doi=10.1007/s10903-016-0499-7|pmc=5362358|pmid=27659490}}&lt;/ref&gt;, [[Vardarbība ģimenē|vardarbību ģimenē]] piedzīvojušajiem&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Pears KC, Capaldi DM|date=November 2001|title=Intergenerational transmission of abuse: a two-generational prospective study of an at-risk sample|url=https://archive.org/details/sim_child-abuse-neglect_2001-11_25_11/page/1438|journal=Child Abuse &amp; Neglect|volume=25|issue=11|pages=1439–1461|doi=10.1016/S0145-2134(01)00286-1|pmid=11766010}}&lt;/ref&gt; un daudzām citām grupām, kas piedzīvojušas kolektīvas ciešanas.

Pētījumi par traumu pārmantošanas iespējamiem bioloģiskajiem mehānismiem sākās 20. gs. deviņdesmito gadu beigās.&lt;ref name=&quot;Yehuda2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Yehuda R, Lehrner A|date=October 2018|title=Intergenerational transmission of trauma effects: putative role of epigenetic mechanisms|journal=World Psychiatry|volume=17|issue=3|pages=243–257|doi=10.1002/wps.20568|pmc=6127768|pmid=30192087}}&lt;/ref&gt; Ir izteikts pieņēmums, ka traumatiskais stress tiek pārmantots nākamajās paaudzēs [[Epiģenētika|epiģenētiskā]] ceļā.&lt;ref name=&quot;Jawaid2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jawaid A, Roszkowski M, Mansuy IM|date=2018|title=Transgenerational Epigenetics of Traumatic Stress|journal=Progress in Molecular Biology and Translational Science|volume=158|pages=273–298|doi=10.1016/bs.pmbts.2018.03.003|isbn=978-0-12-812592-2|pmid=30072057}}&lt;/ref&gt; Tomēr šo efektu ir grūti atdalīt no vides un kultūras pārneses, un pārliecinoši pierādījumi, ka tas tā notiek ar cilvēkiem, vēl nav atrasti.&lt;ref name=&quot;Yehuda2018&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psycom.net/epigenetics-trauma|title=Can Trauma Be Passed Down From One Generation to the Next?|website=Psycom.net - Mental Health Treatment Resource Since 1996|access-date=2021-03-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Horsthemke B|date=July 2018|title=A critical view on transgenerational epigenetic inheritance in humans|journal=Nature Communications|volume=9|issue=1|bibcode=2018NatCo...9.2973H|doi=10.1038/s41467-018-05445-5|pmc=6065375|pmid=30061690}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Heard E, Martienssen RA|date=March 2014|title=Transgenerational epigenetic inheritance: myths and mechanisms|journal=Cell|volume=157|issue=1|pages=95–109|doi=10.1016/j.cell.2014.02.045|pmc=4020004|pmid=24679529}}&lt;/ref&gt;

Lai gan ar stresu saistīto gēnu [[DNS metilēšana|metilēšana]] cilvēkiem var ietekmēt attīstību&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Peng H, Zhu Y, Strachan E, Fowler E, Bacus T, Roy-Byrne P, Goldberg J, Vaccarino V, Zhao J|date=September 2018|title=Childhood Trauma, DNA Methylation of Stress-Related Genes, and Depression: Findings From Two Monozygotic Twin Studies|journal=Psychosomatic Medicine|volume=80|issue=7|pages=599–608|doi=10.1097/PSY.0000000000000604|pmc=6113110|pmid=29781947}}&lt;/ref&gt;, nav pierādījumu, ka šīs izmaiņas tiktu nodotas nākamajām paaudzēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/science/blog/2015/sep/11/why-im-sceptical-about-the-idea-of-genetically-inherited-trauma-epigenetics|title=Why I'm sceptical about the idea of genetically inherited trauma|authorlink=Ewan Birney|website=[[The Guardian]]|access-date=2020-09-06|date=2015-09-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/12/10/health/mind-epigenetics-genes.html|title=Can We Really Inherit Trauma?|website=The New York Times|date=2020-08-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=McKenna C|date=April 2020|title=Kevin Mitchell|journal=BJPsych Bulletin|volume=44|issue=2|pages=81–83|doi=10.1192/bjb.2020.18|pmc=7283122|pmid=33858525}}&lt;/ref&gt; Metilēšana parasti izzūd, olšūnai apaugļojoties.&lt;ref name=&quot;Stenze2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Stenz L, Schechter DS, Serpa SR, Paoloni-Giacobino A|date=December 2018|title=Intergenerational Transmission of DNA Methylation Signatures Associated with Early Life Stress|journal=Current Genomics|volume=19|issue=8|pages=665–675|doi=10.2174/1389202919666171229145656|pmc=6225454|pmid=30532646}}&lt;/ref&gt;

== Definīcijas un apraksts ==
Starppaaudžu trauma ir kolektīva pieredze, kura ietekmē lielas cilvēku grupas ar kopīgu [[Kultūras identitāte|kultūras identitāti]] (''piemēram'', ar kopīgu etnisko piederību, nacionalitāti vai reliģisko identitāti).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Kolahdooz F, Nader F, Yi KJ, Sharma S|date=2015-07-16|title=Understanding the social determinants of health among Indigenous Canadians: priorities for health promotion policies and actions|journal=Global Health Action|volume=8|doi=10.3402/gha.v8.27968|pmc=4506643|pmid=26187697}}&lt;/ref&gt; Kaut gan sava kolektīvā rakstura dēļ šis termins parasti netiek attiecināts uz atsevišķām ģimenēm vai individuālām vecāku un bērnu diādēm, [[Kompleksais posttraumatiskā stresa sindroms|kompleksi posttraumatiskā stresa traucējumi]] var attīstīties gan tiešajiem kolektīvās traumas upuriem, gan individuāli no vardarbības cietušajiem, gan arī turpmāko paaudžu locekļiem abos gadījumos. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apa.org/monitor/2019/02/legacy-trauma|title=The Legacy of Trauma|last=DeAngelis|first=Tori|website=www.apa.org|access-date=2023-03-16|date=February 2019}}&lt;/ref&gt;

[[Psiholoģiska trauma|Trauma]] var tikt pārnesta gan sociāli (piemēram, ar apgūtas uzvedības palīdzību), gan arī stresa ietekmē uz attīstību pirms dzimšanas (tostarp pastiprināta [[Kaitīgs ieradums|smēķēšana /alkohola lietošana]]).

=== Vēsturiska trauma ===
Vēsturiskā trauma ir starppaaudžu traumas apakštips - kolektīvs pagātnes postījums, kas turpina ietekmēt cilvēkus mūsdienās, pārmantojot to no paaudzes paaudzē. Vēsturiskā trauma rada ievainojamību pret garīgām un fiziskām veselības problēmām senču ciešanu dēļ, kas paaudžu gaitā ir uzkrājušās kā &quot;invaliditātes mantojums mūsdienu pēctečiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:15&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gone|first=Joseph|title=Colonial Genocide in Indigenous North America|publisher=Duke University Press|year=2014|isbn=978-0-8223-7614-9|pages=273–291}}&lt;/ref&gt; Lai gan faktiskais traumatiskais notikums un skarto grupa(-as) ir heterogēni, visas vēsturiskās traumas sastāv no trim elementiem: traumatiska notikuma, tā rezultātā radušās kolektīvās ciešanas un šīs traumas daudzpaaudžu ietekmes. Laika gaitā trauma un attiecības ar upuriem parasti attīstās līdzīgā, tomēr sarežģītākā veidā nekā ģenētika, kā rezultātā upuri zaudē daļu savas identitātes un sabiedriskās integrācijas.

Atsevišķiem upuriem vēsturiskā trauma bieži izpaužas četros veidos: [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijā]], [[Trauksmes traucējumi|trauksmē]], traumatiskas saites veidošanā un traumas atkārtotā izspēlēšanā. Balstoties uz Selmas Fraibergas (''Selma Fraiberg'') klīniskajiem novērojumiem, tādi bērnu traumu pētnieki kā Bairons Īgelands (''Byron Egeland''), Inge Bretertone (''Inge Bretherton'') un Daniels Šehters (''Daniel Schechter'') ir empīriski identificējuši psiholoģiskos mehānismus, kas veicina pārmantošanu no paaudzes paaudzē, tostarp disociāciju (bērna pieķeršanās kontekstā) un komunikāciju par iepriekšējo traumatisko pieredzi kā vecāku pašregulācijas centieniem [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa traucējumu]] kontekstā un ar to saistītajām izmaiņām sociāli kognitīvajos procesos.&lt;ref name=&quot;pmid1141566&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Fraiberg S, Adelson E, Shapiro V|date=1975|title=Ghosts in the nursery. A psychoanalytic approach to the problems of impaired infant-mother relationships|journal=Journal of the American Academy of Child Psychiatry|volume=14|issue=3|pages=387–421|doi=10.1016/s0002-7138(09)61442-4|pmid=1141566}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;pmid8958463&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Egeland B, Susman-Stillman A|date=November 1996|title=Dissociation as a mediator of child abuse across generations|url=https://archive.org/details/sim_child-abuse-neglect_1996-11_20_11/page/1122|journal=Child Abuse &amp; Neglect|volume=20|issue=11|pages=1123–1132|doi=10.1016/0145-2134(96)00102-0|pmid=8958463}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Bretherton I|date=1990|title=Communication patterns, internal working models, and the intergenerational transmission of attachment relationships.|url=https://archive.org/details/sim_infant-mental-health-journal_fall-1990_11_3/page/236|journal=Infant Mental Health Journal|volume=11|issue=3|pages=237–251|doi=10.1002/1097-0355(199023)11:3&lt;237::AID-IMHJ2280110306&gt;3.0.CO;2-X}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|date=September 2003|title=Trauma and Human Bonds|location=Hillside, NJ|publisher=Analytic Press, Inc.|pages=115–142}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;pmid18007959&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Schechter DS, Zygmunt A, Coates SW, Davies M, Trabka K, McCaw J, Kolodji A, Robinson J|date=September 2007|title=Caregiver traumatization adversely impacts young children's mental representations on the MacArthur Story Stem Battery|journal=Attachment &amp; Human Development|volume=9|issue=3|pages=187–205|doi=10.1080/14616730701453762|pmc=2078523|pmid=18007959}}&lt;/ref&gt;

== Simptomi ==
Starppaaudžu traumas simptomi vienmēr sākas ar traumas izdzīvojušo, un tie mēdz izpausties kā [[Posttraumatiskā stresa sindroms|PTSS]] simptomi. Bieži vien trauma otrajā paaudzē tiek uzskatīta par traumatisku reakciju uz vecāku traumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Weinberg MK, Cummins RA|date=2013-04-01|title=Intergenerational Effects of the Holocaust: Subjective Well-Being in the Offspring of Survivors|journal=Journal of Intergenerational Relationships|volume=11|issue=2|pages=148–161|doi=10.1080/15350770.2013.782745}}&lt;/ref&gt; Pārnesi starp vecāku un bērnu var iedalīt piecos rādītājos: komunikācija, konflikti, ģimenes saliedētība, vecāku siltums un vecāku iesaistīšanās.&lt;ref name=&quot;pmid16845592&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Harachi TW, Choi Y, Abbott RD, Catalano RF, Bliesner SL|date=December 2006|title=Examining equivalence of concepts and measures in diverse samples|journal=Prevention Science|volume=7|issue=4|pages=359–368|doi=10.1007/s11121-006-0039-0|pmc=3293252|pmid=16845592}}&lt;/ref&gt; Augsts mātes stresa līmenis bija tieši saistīts ar vāju ģimenes funkcionēšanu un netieši ar deviantām uzvedības pazīmēm bērnu vidū. Bieži sastopami simptomi bērniem bija depresija, antisociāla uzvedība, likumpārkāpumi un traucējoša uzvedība skolā.&lt;ref name=&quot;Sangalang_2017b&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Sangalang CC, Jager J, Harachi TW|date=July 2017|title=Effects of maternal traumatic distress on family functioning and child mental health: An examination of Southeast Asian refugee families in the U.S|url=https://escholarship.org/uc/item/0k845983|journal=Social Science &amp; Medicine|volume=184|pages=178–186|doi=10.1016/j.socscimed.2017.04.032|pmid=28515007}}&lt;/ref&gt; Daži bērni piedzīvoja tiešu pārnesi, kur viņu trauma izrietēja no mijiedarbības un attiecībām ar vecākiem, savukārt citi piedzīvoja netiešu pārnesi, kur viņu trauma galvenokārt sakņojās vainas apziņā. Tie, kurus skāra tieša pārnese, biežāk izpaudās ar savu aktīvo rīcību, savukārt tie, kurus skāra netieša pārnese, biežāk attīstīja depresiju, trauksmi un vainas apziņu.&lt;ref name=&quot;O'Neill_2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=O'Neill L, Fraser T, Kitchenham A, McDonald V|date=June 2018|title=Hidden Burdens: a Review of Intergenerational, Historical and Complex Trauma, Implications for Indigenous Families|journal=Journal of Child &amp; Adolescent Trauma|volume=11|issue=2|pages=173–186|doi=10.1007/s40653-016-0117-9|pmc=7163829|pmid=32318148}}&lt;/ref&gt;

Simptomi atšķiras arī atkarībā no etniskās piederības un sākotnējās traumas veida. [[Verdzība]], [[genocīds]], [[vardarbība ģimenē]], seksuāla vardarbība un ārkārtēja nabadzība ir izplatīti traumas avoti, kas noved pie starppaaudžu traumām. Terapijas trūkums pasliktina simptomus un var izraisīt pārmantošanu. Piemēram, bērnu seksuālās vardarbības upuri var negatīvi ietekmēt nākamās paaudzes savas neatrisinātās traumas dēļ. Tas var izraisīt paaugstinātu neuzticēšanos, izolāciju un vientulības sajūtu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Frazier K, West-Olatunji C, St Juste S, Goodman R|date=2009|title=Transgenerational Trauma and Child Sexual Abuse: Reconceptualizing Cases Involving Young Survivors of CSA|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-mental-health-counseling_2009-01_31_1/page/22|journal=Journal of Mental Health Counseling|volume=31|issue=1|pages=22–33|doi=10.17744/mehc.31.1.u72580m253524811}}&lt;/ref&gt; Vergu pēcteči, saskaroties ar rasisma motivētu [[Vardarbība|vardarbību]], mikroagresijām vai klaju [[Rasisms|rasismu]], reaģē tā, it kā viņi būtu saskārušies ar sākotnējo traumu, kas viņiem tika nodota no paaudzes paaudzē. Cilvēka dzīvē ir dažādi stresa faktori, kas izraisīja šo PTSS līdzīgo reakciju, piemēram, dažāda rasistiska pieredze, ikdienas stresa faktori, nozīmīgi ar rasi saistīti dzīves notikumi vai kolektīvs rasisms vai traumas.&lt;ref name=&quot;pmid10702849&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Harrell SP|date=January 2000|title=A multidimensional conceptualization of racism-related stress: implications for the well-being of people of color|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-orthopsychiatry_2000-01_70_1/page/42|journal=The American Journal of Orthopsychiatry|volume=70|issue=1|pages=42–57|doi=10.1037/h0087722|pmid=10702849}}&lt;/ref&gt; Tas izpaužas arī vecāku audzināšanas stilos. Gudmens un Vest-Olatundži uzstādīja hipotēzi par starppaaudžu traumu pēc dabas katastrofām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Goodman R, West-Olatunji C|date=2008|title=Transgenerational Trauma and Resilience: Improving Mental Health Counseling for Survivors of Hurricane Katrina|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-mental-health-counseling_2008-04_30_2/page/120|journal=Journal of Mental Health Counseling|volume=30|issue=2|pages=121–136|doi=10.17744/mehc.30.2.q52260n242204r84}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Katrīna (viesuļvētra)|viesuļvētras Katrīnas]] Ņūorleānā iedzīvotāji ir novērojuši dramatisku vardarbības pieaugumu ar augstāku mirstības līmeni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-neworleans-katrina-crime/slow-recovery-goes-on-in-crime-weary-new-orleans-idUSN2827931220070829|title=Slow recovery goes on in crime-wear New Orleans|work=Reuters|access-date=22 September 2018|date=2007-08-29}}&lt;/ref&gt; Šī parādība ir novērota arī pie to indiāņu pamatiedzīvotāju pēctečiem, kuri kā skolēni tika atšķirti no vecākiem un plašākas ģimenes un bija spiesti dzīvot internātskolās, un kuriem rezultātā trūka vecāku un ģimenes parauga. Sodīšana par runāšanu dzimtajā valodā un aizliegums praktizēt tradicionālos rituālus traumatiski ietekmēja daudzus skolēnus, un arī šinīs skolās plaši izplatījās bērnu vardarbība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Haag AM|date=2007|title=The Indian Boarding School Era and Its Continuing Impact on Tribal Families and the Provision of Government Services|url=http://digitalcommons.law.utulsa.edu/tlr/vol43/iss1/8/|journal=Tulsa L. Rev.|volume=43|page=149}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid9842066&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brave Heart MY, DeBruyn LM|date=1998|title=The American Indian Holocaust: healing historical unresolved grief|url=http://www.boardingschoolhealing.org/wp-content/uploads/82_YellowHorseBraveHeart_American_Indian_Holocaust_60-82_web.pdf|journal=American Indian and Alaska Native Mental Health Research|volume=8|issue=2|pages=56–78|pmid=9842066|archive-url=https://web.archive.org/web/20170516141238/http://www.boardingschoolhealing.org/wp-content/uploads/82_YellowHorseBraveHeart_American_Indian_Holocaust_60-82_web.pdf|archive-date=2017-05-16|access-date=2017-04-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-Rice_2013&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Examining the Theory of Historical Trauma Among Native Americans|publisher=The Professional Counselor|year=2013|url=http://tpcjournal.nbcc.org/wp-content/uploads/2014/01/Brown-Rice-from-TPCjournal-v3i3-Complete-2.pdf|pages=117–130}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ncronline.org/news/peace-justice/boarding-schools-black-hole-native-american-history|title=Boarding schools: A black hole of Native American history|work=National Catholic Reporter|access-date=6 April 2017|date=1 September 2015|archive-date={{dat|2017|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170407053656/https://www.ncronline.org/news/peace-justice/boarding-schools-black-hole-native-american-history}}&lt;/ref&gt;

Pēdējos gados melnādaino amerikāņu vidū ir konstatēti starppaaudžu traumas simptomi saistībā ar verdzības un rasu diskriminācijas sekām. Šī traumas nodošana var sakņoties pašā ģimenē vai arī sabiedrībā, pašreizējās diskriminācijas un apspiešanas dēļ.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Gump JP|date=January 2010|title=Reality Matters: The Shadow of Trauma on African American Subjectivity.|journal=Psychoanalytic Psychology|volume=27|issue=1|page=48|doi=10.1037/a0018639}}&lt;/ref&gt; Arī ja ne katrs ģimenes loceklis ir individuāli piedzīvojis traumatiskos notikumus, ārējo faktoru ietekmē joprojām var saglabāties ilgstošas sekas un ietekmēt pēcnācējus. Piemēram, apkārtējo reakcijas internalizācija uz melnādaino bērnu ādas krāsu izpaužas kā ilgstoša trauma, ko sākotnēji piedzīvoja viņu senči.&lt;ref name=&quot;:29&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The African American Experience Psychoanalytic Perspectives|publisher=Jason Aronson|date=2012|page=291}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:30&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=White Analysts Seeing black Patients, The African American Experience Psychoanalytic Perspectives.|publisher=Jason Aronson|date=2012|page=285}}&lt;/ref&gt; Šī reakcija uz melnu ādas krāsu izriet no līdzīgas attieksmes, kas noveda pie traumatizējošiem apstākļiem un [[Verdzība|verdzības]]. Melnādainie bērni un jaunieši ir vairāk pakļauti rasu traumām, jo viņi vēl nav ieguvuši zināšanas, lai pilnībā izprastu rasismu un tā sekas. Tomēr šī traumējošā uzvedība, kas piedzīvota tik agrā vecumā, atspoguļo bērna audzināšanu. Baltādains bērns var iemācīties rasistisku uzvedību no savas vides, bet tāpat melnādains bērns var iemācīties apliecināt savu melnādainību un reaģēt uz vecāku rasistiskām piezīmēm un rīcību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jernigan MM, Daniel JH|date=April 2011|title=Racial trauma in the lives of black children and adolescents: Challenges and clinical implications.|journal=Journal of Child &amp; Adolescent Trauma|volume=4|issue=2|pages=123–41|doi=10.1080/19361521.2011.574678}}&lt;/ref&gt; Traumu pēdas ietekmē melnādaino un citu minoritāšu bērnu panākumus izglītības kontekstā. Arī starppaaudžu traumas ir ievērojami reģistrētas bēgļu un viņu bērnu vidū, un tās var saglabāties vairākās paaudzēs. Šādas traumas var rasties vardarbības, politisko vajāšanu, ģimenes nestabilitātes, kā arī migrācijas grūtību dēļ.&lt;ref name=&quot;Sangalang_2017a&quot;/&gt;

== Ārstēšana ==
Tā kā starppaaudžu trauma ir netiešas traumatiskas iedarbības veids, mediķi to bieži neatpazīst vai nepareizi diagnosticē.&lt;ref name=&quot;pmid30556334&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Isobel S, Goodyear M, Furness T, Foster K|date=April 2019|title=Preventing intergenerational trauma transmission: A critical interpretive synthesis|journal=Journal of Clinical Nursing|volume=28|issue=7–8|pages=1100–1113|doi=10.1111/jocn.14735|pmid=30556334}}&lt;/ref&gt; Nepietiekama ārstēšanas pieejamība var radīt vairākas sekas, piemēram, veselības, uzvedības un sociālās problēmas, kas var saglabāties visu indivīda dzīves laiku.&lt;ref name=&quot;pmid9635069&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Felitti VJ, Anda RF, Nordenberg D, Williamson DF, Spitz AM, Edwards V, Koss MP, Marks JS|date=May 1998|title=Relationship of childhood abuse and household dysfunction to many of the leading causes of death in adults. The Adverse Childhood Experiences (ACE) Study|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-preventive-medicine_1998-05_14_4/page/n6|journal=American Journal of Preventive Medicine|volume=14|issue=4|pages=245–258|doi=10.1016/s0749-3797(98)00017-8|pmid=9635069|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Traumatiskā stresa pieredze var mainīt kognitīvās, uzvedības un fizioloģiskās funkcijas, kas var palielināt uzņēmību pret garīgām un fiziskām veselības problēmām.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Jawaid|first=Ali|title=Chapter Twelve - Transgenerational Epigenetics of Traumatic Stress|date=2018-01-01|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S187711731830053X|journal=Progress in Molecular Biology and Translational Science|volume=158|pages=273–298|editor-last=Rutten|editor-first=Bart P. F.|series=Neuroepigenetics and Mental Illness|publisher=Academic Press|language=en|access-date=2021-11-15|last2=Roszkowski|first2=Martin|last3=Mansuy|first3=Isabelle M.|doi=10.1016/bs.pmbts.2018.03.003|pmid=30072057}}&lt;/ref&gt; Starppaaudžu trauma ir traumatiskā stresa veids un var palielināt tādu psiholoģisku traucējumu attīstības risku kā [[posttraumatiskā stresa sindroms]], [[Rekurenti depresīvi traucējumi|smaga depresija]], ģeneralizēta trauksme, [[šizofrēnija]], [[autisms]] un dažādas [[Kaitīgs ieradums|atkarības]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Alhassen S, Chen S, Alhassen L, Phan A, Khoudari M, De Silva A, Barhoosh H, Wang Z, Parrocha C, Shapiro E, Henrich C, Wang Z, Mutesa L, Baldi P, Abbott GW, Alachkar A|date=June 2021|title=Intergenerational trauma transmission is associated with brain metabotranscriptome remodeling and mitochondrial dysfunction|journal=Communications Biology|volume=4|issue=1|doi=10.1038/s42003-021-02255-2|pmc=8225861|pmid=34168265}}&lt;/ref&gt;

Vairākas terapijas metodes ir atzītas par efektīvām dažādu traumu un stresa traucējumu ārstēšanā, piemēram, [[kognitīvi biheiviorālā terapija]], kognitīvās apstrādes terapija, ilgstošas iedarbības terapija, uz līdzjūtību vērsta terapija, [[dialektiskā uzvedības terapija]] un naratīvā terapija.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Asmundson GJ, Thorisdottir AS, Roden-Foreman JW, Baird SO, Witcraft SM, Stein AT, Smits JA, Powers MB|date=January 2019|title=A meta-analytic review of cognitive processing therapy for adults with posttraumatic stress disorder|journal=Cognitive Behaviour Therapy|volume=48|issue=1|pages=1–14|doi=10.1080/16506073.2018.1522371|pmid=30332919|hdl-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Bohus M, Kleindienst N, Hahn C, Müller-Engelmann M, Ludäscher P, Steil R, Fydrich T, Kuehner C, Resick PA, Stiglmayr C, Schmahl C, Priebe K|date=December 2020|title=Dialectical Behavior Therapy for Posttraumatic Stress Disorder (DBT-PTSD) Compared With Cognitive Processing Therapy (CPT) in Complex Presentations of PTSD in Women Survivors of Childhood Abuse: A Randomized Clinical Trial|journal=JAMA Psychiatry|volume=77|issue=12|pages=1235–1245|doi=10.1001/jamapsychiatry.2020.2148|pmc=7376475|pmid=32697288}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Choi-Kain|first=Lois|last2=Wilks|first2=Chelsey R.|last3=Ilagan|first3=Gabrielle S.|last4=Iliakis|first4=Evan A.|date=2021-09-01|title=Dialectical Behavior Therapy for Early Life Trauma|journal=Current Treatment Options in Psychiatry|language=en|volume=8|issue=3|pages=111–124|doi=10.1007/s40501-021-00242-2|issn=2196-3061}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Craig C, Hiskey S, Spector A|date=April 2020|title=Compassion focused therapy: a systematic review of its effectiveness and acceptability in clinical populations|url=https://discovery.ucl.ac.uk/id/eprint/10094000/|journal=Expert Review of Neurotherapeutics|volume=20|issue=4|pages=385–400|doi=10.1080/14737175.2020.1746184|pmid=32196399}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cramer|first=Saviona|title=Intergenerational narrative practice in response to intergenerational trauma|url=https://search.informit.org/doi/abs/10.3316/INFORMIT.290475093760666|journal=International Journal of Narrative Therapy and Community Work|issue=1|pages=1–11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Foa EB|date=December 2011|title=Prolonged exposure therapy: past, present, and future|journal=Depression and Anxiety|volume=28|issue=12|pages=1043–1047|doi=10.1002/da.20907|pmid=22134957}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hoosain|first=Shanaaz|date=2018-06-01|title=Decolonising social work research with families experiencing intergenerational trauma|url=https://journals.co.za/doi/10.25159/2415-5829/2471|journal=Southern African Journal of Social Work and Social Development|volume=30|issue=1|pages=1–18|doi=10.25159/2415-5829/2471}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Metzger IW, Anderson RE, Are F, Ritchwood T|date=February 2021|title=Healing Interpersonal and Racial Trauma: Integrating Racial Socialization Into Trauma-Focused Cognitive Behavioral Therapy for African American Youth|journal=Child Maltreatment|volume=26|issue=1|pages=17–27|doi=10.1177/1077559520921457|pmc=8807349|pmid=32367729}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Porche|first=Michelle V.|title=Trauma Disorders in Adolescence|date=2020|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/9781119171492.wecad451|pages=1–12|publisher=John Wiley &amp; Sons, Ltd|language=en|doi=10.1002/9781119171492.wecad451|isbn=978-1-119-17149-2|access-date=2021-11-15|last2=Koslouski|first2=Jessica B.|last3=Oblath|first3=Rachel}}&lt;/ref&gt; Katrai no šīm terapijām ir līdzīgas sastāvdaļas, kas ir noderīgas traumas risināšanā, piemēram, psihoizglītība, emociju regulēšana un apstrāde, kognitīvā apstrāde un rekonstrukcija, kā arī traumas apstrāde. Ņemot vērā, ka starppaaudžu trauma ir īpaša traumatiskas iedarbības forma, šādas terapijas metodes var būt efektīvas, lai mazinātu traumas negatīvās ilgtermiņa sekas. Tomēr pastāv specifiskas starppaaudžu traumas sastāvdaļas, kas ir jārisina konkrēti un neatkarīgi no izvēlētās terapijas metodes. Tā kā pieķeršanās attiecības starp vecāku vai aprūpētāju un bērnu ir dominējošais mehānisms, caur kuru tiek pārnesta starppaudžu trauma, ārstēšanā jākoncentrējas uz ģimenes un starppersonu modeļu nozīmi attiecībā pret klientu un jāizmanto uz pieķeršanos vērstas intervences.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Giladi|first=Lotem|last2=Bell|first2=Terece S.|date=2013|title=Protective factors for intergenerational transmission of trauma among second and third generation Holocaust survivors.|url=http://doi.apa.org/getdoi.cfm?doi=10.1037/a0028455|journal=Psychological Trauma: Theory, Research, Practice, and Policy|language=en|volume=5|issue=4|pages=384–391|doi=10.1037/a0028455|issn=1942-969X|url-access=subscription}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid30556334&quot;/&gt;

Efektīva ārstēšana tiem, kas piedzīvo starppaaudžu traumu, ir vērsta arī uz tādu aizsargfaktoru izpēti, attīstīšanu un uzturēšanu, kas var mazināt starppaudžu traumas negatīvo ietekmi.&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt; Daži no aizsargfaktoriem ietver drošas pieķeršanās veicināšanu starp vecākiem un bērnu, kā arī piekļuvi vairākiem atbalsta avotiem (piemēram, ģimenei, vienaudžiem, kopienai).&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Viens no ārstēšanas modeļiem, kas koncentrējas uz vecāku un bērnu attiecībām, ir starppaaudžu traumu ārstēšanas modelis (''Intergenerational Trauma Treatment Model ITTM'').&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Scott|first=Katreena L.|last2=Copping|first2=Valerie E.|date=2008|title=Promising directions for the treatment of complex childhood trauma: The Intergenerational Trauma Treatment Model.|journal=The Journal of Behavior Analysis of Offender and Victim Treatment and Prevention|language=en|volume=1|issue=3|pages=273–283|doi=10.1037/h0100449|issn=2155-8655|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Modelis ietver vairākas esošo empīriski pamatoto ārstēšanas metožu iezīmes, piemēram, traumas kognitīvā apstrāde un pārveidošana, stresa menedžments un vecāku izglītošana.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; ITTM īpašu uzmanību pievērš traumatiskas pieredzes starppaaudžu raksturam un ir vērsts uz vecāku vai aprūpētāja spēju reaģēt uz bērna traumatisko pieredzi.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Drošas pieķeršanās veicināšana un atbalstoša mājas vide var mazināt starppaudžu traumas iespējamo negatīvo ietekmi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pmid30556334&quot;/&gt;

Arī citas, mazāk tradicionālas terapijas metodes ir atzītas par noderīgām starppaaudžu traumas negatīvās ietekmes mazināšanā. Mūzikas terapija ir atzīta par efektīvu ārstēšanas veidu cilvēkiem, kas ir piedzīvojuši traumatisku notikumu vai bijuši tā liecinieki.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Beck BD, Lund ST, Søgaard U, Simonsen E, Tellier TC, Cordtz TO, Laier GH, Moe T|date=May 2018|title=Music therapy versus treatment as usual for refugees diagnosed with posttraumatic stress disorder (PTSD): study protocol for a randomized controlled trial|journal=Trials|volume=19|issue=1|doi=10.1186/s13063-018-2662-z|pmc=5977477|pmid=29848343|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bronson|first=Hannah|last2=Vaudreuil|first2=Rebecca|last3=Bradt|first3=Joke|date=2018-10-31|title=Music Therapy Treatment of Active Duty Military: An Overview of Intensive Outpatient and Longitudinal Care Programs|journal=Music Therapy Perspectives|volume=36|issue=2|pages=195–206|doi=10.1093/mtp/miy006|issn=0734-6875|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Piemēram, mūzikas terapija ir tikusi veiksmīgi pielietota militārpersonām, traumētiem bēgļiem un holokaustā izdzīvojušajiem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Abrams|first=Brian|date=2021-05-27|title=Encountering transgenerational trauma through analytical music therapy|journal=Nordic Journal of Music Therapy|volume=30|issue=3|pages=197–218|doi=10.1080/08098131.2020.1853801|issn=0809-8131}}&lt;/ref&gt; Par efektīvu ir atzīta analītiskā mūzikas terapija (AMT), kura veicina zināmu dziedināšanas pakāpi, izmantojot pašizziņu un mazinot starppaaudžu traumas negatīvo ietekmi.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Kā terapijas veids tiek ieteikts arī stāstīt par traumu dziedinošā vidē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Struik A|date=2017|title=The Trauma Healing Story. Healing Chronically Traumatised Children Through Their Families/Whanau|journal=Australian and New Zealand Journal of Family Therapy|volume=38|issue=4|pages=613–626|doi=10.1002/anzf.1271|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Papildus aprakstītajām ārstēšanas metodēm vairāki rīki un metodes arī tika atzītas par noderīgiem, lai vairotu izpratni par starppaaudžu traumas sekām un lai mazinātu tās psiholoģisko ietekmi. Piemēram, Starppaaudžu skriptu aptauja (''Transgenerational Script Questionnaire TSQ'') tiek izmantota kā papildinājums psihoterapijas sesijām, lai palīdzētu attīstīt izpratni par iekšējo un ārējo ģimenes sistēmu.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fornaro|first=Antonella|date=2019-10-02|title=In Search of Transgenerational Footprints: The Transgenerational Script Questionnaire|journal=Transactional Analysis Journal|volume=49|issue=4|pages=308–323|doi=10.1080/03621537.2019.1650231|issn=0362-1537}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gayol|first=Gloria Noriega|date=2019-10-02|title=Untangling the Family Tree: Using the Transgenerational Script Questionnaire in the Psychotherapy of Transgenerational Trauma|journal=Transactional Analysis Journal|volume=49|issue=4|pages=279–291|doi=10.1080/03621537.2019.1650235|issn=0362-1537}}&lt;/ref&gt; TSQ ir vērsta uz starppaaudžu skriptiem, kas ir neapzināti sistēmiski modeļi, kas saglabājas ģimenēs un grupās un tiek uzturēti caur emocijām, uzskatiem un uzvedību.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Šie skripti tiek izmantoti, lai saprastu klienta netiešo un tiešo uztveri par savas ģimenes dinamiku un sistēmu.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Izmantojot TSQ, ārsts var palīdzēt klientam atdalīt savu senču pieredzi no savējās. Sarežģītākos starppaaudžu traumas gadījumos Starppaaudžu traumas un tesiliences genogramma (''Transgenerational Trauma and Resilience Genogram TTRG)'' var palīdzēt ārstiem labāk izprast un novērtēt šādas traumas ietekmi.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Goodman RD|date=2013-12-01|title=The transgenerational trauma and resilience genogram|journal=Counselling Psychology Quarterly|volume=26|issue=3–4|pages=386–405|doi=10.1080/09515070.2013.820172}}&lt;/ref&gt; TTRG ir vērsta uz dažādiem komponentiem, kas veicina starppaaudžu traumas saglabāšanu, ieviešot sistēmisku traumas skatījumu, kā arī pievēršot uzmanību konkrētām sociālpolitiskām problēmām. TTRG zīmē ģimenes karti, atzīmējot tos, kas piedzīvojuši traumu, un viņu pieredzi, kā arī attiecības starp indivīdiem un funkcionēšanas modeļus.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt; Šis process ļauj ārstiem labāk novērtēt indivīda starppaaudžu traumas izcelsmi un uzturošos faktorus, kas galu galā veicina plašāku ārstēšanas pieeju.

Plānojot ārstēšanu indivīdiem, kuri piedzīvo starppaaudžu traumu, ir jāņem vērā arī kultūras faktori, kuri var ietekmēt ārstēšanas uztveri. Lai gan mehānismi, kas izraisa starppaudžu traumas, dažādās kultūrās ir vienādi, pastāv arī atšķirības sociokulturālo faktoru nozīmīgumā, kuras var saasināt starppaudžu traumas ietekmi dažādās marginalizētās kopienās.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Danieli|first=Yael|title=Assessing Trauma Across Cultures from a Multigenerational Perspective|date=2007|journal=Cross-Cultural Assessment of Psychological Trauma and PTSD|pages=65–89|editor-last=Wilson|editor-first=John P.|series=International and Cultural Psychology Series|place=Boston, MA|publisher=Springer US|language=en|doi=10.1007/978-0-387-70990-1_4|isbn=978-0-387-70990-1|editor2-last=Tang|editor2-first=Catherine So-kum}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sirikantraporn|first=Skultip|last2=Green|first2=Julii|date=2016-07-02|title=Introduction: Multicultural Perspectives of Intergenerational Transmission of Trauma|journal=Journal of Aggression, Maltreatment &amp; Trauma|volume=25|issue=6|pages=559–560|doi=10.1080/10926771.2016.1194941|issn=1092-6771|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Neatkarīgi no tā, kādu terapijas veidu ārsts izvēlas, viņam ir jābūt atsaucīgam kultūras ziņā. Viņam ir obligāti jākoncentrējas uz stabilas uzticēšanās un droša pamata izveidi terapeitiskajās attiecībās, jo vairākām minorizētām grupām, kurām ir starppaudžu traumas, var būt izveidojusies ievērojama neuzticēšanās starppersonu mijiedarbībā, kā arī neuzticēšanās lielākām organizācijām vai iestādēm.&lt;ref name=&quot;pmid30556334&quot;/&gt;

== Epiģenētikas lomas kritika ==
Viens no modeļiem apgalvo, ka trauma no vecākiem varētu tikt mantota caur [[Epiģenētika|epiģenētisku]] mehānismu. Lai gan šī ideja tiek plaši reklamēta plašsaziņas līdzekļos, pētījumi to neapstiprina.&lt;ref name=&quot;:33&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/12/10/health/mind-epigenetics-genes.html|title=Can We Really Inherit Trauma?|work=The New York Times|access-date=18 February 2023|date=10 December 2018|last=Carey|first=Benedict}}&lt;/ref&gt;

Pētījumi ar grauzējiem liecina, ka epiģenētiskas izmaiņas var novērot ar [[Hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass|hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi (HPA)]] saistītajos gēnos, kuri koordinē organisma stresa reakcijas sistēmu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Weaver IC, Cervoni N, Champagne FA, D'Alessio AC, Sharma S, Seckl JR, Dymov S, Szyf M, Meaney MJ|date=August 2004|title=Epigenetic programming by maternal behavior|journal=Nature Neuroscience|volume=7|issue=8|pages=847–854|doi=10.1038/nn1276|pmid=15220929}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Roth2011&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Roth TL, Sweatt JD|date=March 2011|title=Epigenetic marking of the BDNF gene by early-life adverse experiences|journal=Hormones and Behavior|series=Special Issue: Behavioral Epigenetics|volume=59|issue=3|pages=315–320|doi=10.1016/j.yhbeh.2010.05.005|pmc=2948595|pmid=20483357}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Stenze2018&quot;/&gt; Ar stresu saistītas nepārmantojamas epiģenētiskas izmaiņas ir pētītas arī pērtiķiem.&lt;ref name=&quot;Sanchez2006&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Sanchez MM|date=November 2006|title=The impact of early adverse care on HPA axis development: nonhuman primate models|journal=Hormones and Behavior|series=Translational Topics in Behavioral Neuroendocrinology|volume=50|issue=4|pages=623–631|doi=10.1016/j.yhbeh.2006.06.012|pmid=16914153}}&lt;/ref&gt; Tomēr lielākā daļa epiģenētisko efektu netiek nodoti nākamajai paaudzei, un lielākā daļa informācijas nodošanas starp paaudzēm neietver epiģenētisku mantojumu.&lt;ref name=&quot;pmid18767965&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Youngson NA, Whitelaw E|date=2008|title=Transgenerational epigenetic effects|journal=Annual Review of Genomics and Human Genetics|volume=9|pages=233–257|doi=10.1146/annurev.genom.9.081307.164445|pmid=18767965}}&lt;/ref&gt;

Ģenētiķis Kevins Mičels (''Kevin Mitchell'') apgalvo: &quot;Šie patiesībā ir ārkārtēji apgalvojumi, un tie tiek izvirzīti, balstoties uz ne tik ārkārtējiem pierādījumiem.&quot; Viņš saka: &quot;Tā ir mūsdienu zinātnes kaite: jo ārkārtējāks, sensacionālāks un šķietami revolucionārāks ir apgalvojums, jo zemāka ir latiņa pierādījumiem, uz kuriem tas balstās, lai gan vajadzētu būt tieši otrādi&quot;.&lt;ref name=&quot;:33&quot;/&gt; Mičels piebilst, ka daudzi to ir uzskatījuši par &quot;brīvbiļeti, lai atbrīvotos no ģenētikas&quot;, un piebilst: &quot;Es domāju, ka cilvēkiem nepatīk ideja, vismaz dažiem cilvēkiem, ka mēs piedzimstam ar noteiktām predispozīcijām, kuras ir grūti mainīt.&quot; Viņš saka, ka pieredze tiek izpausta caur izmaiņām cilvēka neiroanatomijā, nevis gēnu ekspresijas modeļiem, un saka, ka zinātnieki šajā jomā ir veicinājuši maldinošus pētījumus šajā jomā: &quot;Ap zinātni valda ažiotāža, kas, manuprāt, ir graujoša. Un es domāju, ka zinātnieki labprāt tajā piedalās tādā veidā, kas man šķiet arvien nepatīkamāks, jo vecāks kļūstu, jo tas kopumā nodara milzīgu lāča pakalpojumu tam, kā plaša sabiedrība izprot zinātni, jo mums ir šī pastāvīgā ažiotāža&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;

Biologs Jūens Bērnijs (''Ewan Birney'') īpaši kritizēja rakstu, kurā, pamatojoties uz 32 probandiem, tika apgalvots, ka holokausta izdzīvojušo bērniem esot iedzimta stresa pazīmes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Yehuda R, Daskalakis NP, Bierer LM, Bader HN, Klengel T, Holsboer F, Binder EB|date=September 2016|title=Holocaust Exposure Induced Intergenerational Effects on FKBP5 Methylation|journal=Biological Psychiatry|volume=80|issue=5|pages=372–380|doi=10.1016/j.biopsych.2015.08.005|pmid=26410355|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Viņš argumentē, ka epiģenētiskās iedzimtības mehānisms cilvēkiem joprojām nav skaidrs daudzu citu ietekmējošu [[Faktoru analīze|faktoru]] dēļ, tostarp &quot;sarežģītu sabiedrības spēku dēļ, kas saglabājas laika gaitā&quot;, kā arī tā iemesla dēļ, ka  sievietēm visas [[olšūna]]s jau atrodas [[embrijs|embrija]] [[olnīca|olnīcās]]. Turklāt pat [[pele|pelēm]], kur šīs ietekmes var kontrolēt, &quot;patiesa starppaaudžu epiģenētiskā iedzimtība ir ārkārtīgi reta&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=20em}}

[[Kategorija:Traumas]]
[[Kategorija:Vardarbība]]
[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Psihiski un uzvedības traucējumi]]</text>
      <sha1>09xzbtiodgctomf419dp2sfvnsl53h4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4483555</id>
      <parentid>4483082</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:04:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4483555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146274" sha1="6vgd2rhzmhlw51eolvat8u6po58k8qe" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2224 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 9936 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 18922 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11902 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11135 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10746 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11495 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8205 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7277 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5280 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2572 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1002 || 2707 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12851 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3199 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1814 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2080 || 5753 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,260 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,773 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,003 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,422 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>6vgd2rhzmhlw51eolvat8u6po58k8qe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4483556</id>
      <parentid>4483083</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T03:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4483556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="tqwzatkbjl3tec0ds1v5v6w73bftm96" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,436,549 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,257 baiti
# {{U|Egilus}} - 875,411 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,097 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,467 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,315 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,254 baiti
# {{U|Biafra}} - 148,910 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti
# {{U|Vylks}} - 103,407 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,038 baiti
# {{U|Pirags}} - 41,818 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,024 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,899 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>tqwzatkbjl3tec0ds1v5v6w73bftm96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Vilhelms fon Cinendorfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632156</id>
    <revision>
      <id>4483285</id>
      <parentid>4478110</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:16:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4483285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="560" sha1="44xc9zhz9s2hqpmwrpwjyztd3fsj1ay" xml:space="preserve">[[attēls:J.W. von Zinnendorf.JPG|thumb|Johans Vilhelms fon Cinendorfs]]
'''Johans Vilhelms fon Cinendorfs''' ({{val-de|Johann Wilhelm Kellner von Zinnendorf}}, dzimis 1731. ɡada 10. auɡustā, miris 1782. gada 8. jūnijā) bija vācu ārsts, [[Prūsija]]s armijas galvenais mediķis (''Generalfeldstabsmedikus'') un [[Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža|Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas]] dibinātājs.
{{DEFAULTSORT:Cinendorfs, Johans Vilhelms fon}}
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Prūsijas cilvēki]]


{{vēsture-aizmetnis}}</text>
      <sha1>44xc9zhz9s2hqpmwrpwjyztd3fsj1ay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marjans Langevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632317</id>
    <revision>
      <id>4483425</id>
      <parentid>4470521</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4483425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2377" sha1="5seddnrrvufa4btwl612cgyvuadgge9" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Die Gartenlaube (1863) b 252.jpg|thumb|Marjans Langevičs]]
'''Marjans Langevičs''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Marian Langiewicz''; 1827—1887) bija poļu militārais vadītājs un revolucionārs, viens no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem cīņā pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]].

== Dzīvesgājums ==
Marjans Langevičs dzimis 1827. gadā [[Krotošina]]s apkārtnē, [[Prūsija]]s kontrolētajā Polijas daļā. Mācījās ģimnāzijā [[Poznaņa|Poznaņā]], vēlāk studēja [[Vroclava|Vroclavā]] un [[Prāga|Prāgā]]. Pēc studijām iestājās [[Prūsija]]s armijā.

1859. gadā Langevičs piedalījās [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] karagājienos [[Itālija|Itālijā]], kur ieguva militāro pieredzi. Vēlāk viņš dzīvoja [[Parīze|Parīzē]] un iesaistījās poļu emigrācijas politiskajās aktivitātēs.

1863. gadā, sākoties [[Janvāra sacelšanās]], Langevičs atgriezās Polijā un kļuva par vienu no sacelšanās militārajiem līderiem. Viņš komandēja sacelšanās vienības [[Mazpolija|Mazpolijā]] un guva vairākas uzvaras pār Krievijas karaspēku, tostarp kaujās pie Vongrovas, Maļogoščas un Hrohoviskiem.

Pēc militārajiem panākumiem 1863. gada martā Langevičs tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Tomēr viņa vara bija īslaicīga, jo sacelšanās spēki cieta sakāves un bija spiesti atkāpties uz [[Galīcija|Galīciju]], kur Austrijas varasiestādes viņu internēja.

Pēc atbrīvošanas Langevičs dzīvoja trimdā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], vēlāk [[Šveice|Šveicē]] un [[Anglija|Anglijā]]. Dzīves pēdējos gadus pavadīja [[Stambula|Stambulā]], kur strādāja Osmaņu administrācijā.

Miris 1887. gadā [[Stambula|Stambulā]].

== Nozīme ==
Marjans Langevičs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem [[Janvāra sacelšanās]] komandieriem. Viņa vadītās kaujas kļuva par vieniem no nozīmīgākajiem sacelšanās militārajiem notikumiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1827. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1887. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Poļu karavīri]]
[[Kategorija:Poļu revolucionāri]]
[[Kategorija:Janvāra sacelšanās dalībnieki]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Trimdinieki]]</text>
      <sha1>5seddnrrvufa4btwl612cgyvuadgge9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>A.C.B.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632699</id>
    <revision>
      <id>4483428</id>
      <parentid>4472702</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:08:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17240" sha1="o6qcp7f31zupgevqdzkeqacv4jd03nl" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = A.C.B.
| company_logo = AS_A.C.B._logo.png
| logo_size = 150px
| company_type = [[Akciju savienība]]
| industry = ceļu būvniecība
| foundation = {{dat|1992|10|13}}
| num_employees = ~650
| homepage = {{URL|acb.lv}}
| founder = Valdis Lejnieks
}}AS &quot;A.C.B&quot; ir viena no lielākajām un vadošajām ceļu būves grupām Latvijā un Lietuvā. Uzņēmumu grupa specializējas ceļu infrastruktūras būvniecībā un būvmateriālu ražošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/|title=ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
AS &quot;A.C.B&quot; grupā ir vairāki ceļu būvniecības uzņēmumi, kas lielākoties strādā atsevišķi. Uzņēmumu grupā ietilpst:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* AS &quot;A.C.B&quot; — ceļu būves uzņēmums Rīgā, galvenokārt darbojas lielākos objektos Rīgā un tās apkārtnē;
* SIA &quot;ACBR&quot; — ceļu būves uzņēmums Rēzeknē, galvenokārt darbojas objektos Latgalē;
* SIA &quot;Salenieku bloks&quot; — būvmateriālu ražošanas uzņēmums Aizkraukles novadā;
* SIA &quot;BTM LAB&quot; (senāk SIA &quot;ACB Betons&quot;) — betona izstrādājumu ražošanas uzņēmums, un ceļu kvalitātes laboratorijas pakalpojuma sniedzējs Rīgā;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/btm-lab/40003420002|title=BTM LAB, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40003420002 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-05-23|date=2026-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* SIA &quot;Akmenskalnu karjers&quot;, SIA &quot;Kalnupaugas&quot;, SIA &quot;Pauga&quot;, SIA &quot;Karjers Paugas&quot; — karjeru ieguves uzņēmumi, kas nodrošina grants, smilts un dolomīta produkciju;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/akmenskalnu-karjers/40003834788|title=Akmenskalnu karjers, SIA, 40003834788 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-05-23|date=2026-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* SIA &quot;DH3&quot; — karjeru kontrolakciju holdingkompānija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/dh3/40203233135|title=DH3, SIA, 40203233135 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2026-05-23|date=2026-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* UAB „Transporto infrastruktūros statyba“ (T.I.S.) — meitasuzņēmums, darbojas Lietuvā, kopš 2020. gada

Visai grupai ir raksturīga vertikāli integrēta struktūra — tā ne tikai būvē ceļus un tiltus, bet arī pati ražo asfaltbetonu, betonu un tā izstrādājumus, apsaimnieko karjerus un nodrošina loģistiku un kravas pārvadājumus. Grupai ir aptuveni 400 specializētās tehnikas vienības, 8 karjeri un 7 ražotnes — 5 asfaltbetona rūpnīcas, 1 rūpnieciskā betona rūpnīca un 1 betona bloku/bruģa ražotne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prakse.lv/en/terprise/profile/3854/as-a-c-b|title=AS A.C.B.|website=Prakse.lv|access-date=2026-05-23|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Finansiālie rādītāji ===
2024. gadā uzņēmumu grupa strādāja ar 92 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, samazinot zaudējumus līdz 157 tūkstošiem eiro no 4,7 miljoniem eiro 2023. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/a-c-b-uznemumu-grupas-konsolidetais-apgrozijums-2024-gada-parsniedz-92-miljonus-eiro/|title=A.C.B. uzņēmumu grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā pārsniedz 92 miljonus eiro : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Projekti ===
Grupā ietilpstošie uzņēmumi regulāri uzvar valsts un pašvaldību mēroga ceļu un būvju infrastruktūras būvdarbu iepirkumos. Vērienīgākie projekti:

* [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. kārta — uzņēmums veic apjomīgus būvdarbus vienā no Rīgas transporta savienojuma posmiem;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/veiksmigi-norit-buvdarbi-jana-cakstes-gatves-jeb-dienvidu-tilta-4-kartas-izbuve/|title=Veiksmīgi norit būvdarbi Jāņa Čakstes gatves jeb Dienvidu tilta 4. kārtas izbūvē : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Ķekavas apvedceļš]] — uzņēmuma līdzdalība Latvijā pirmajā vērienīgajā publiskās-privātās partnerības (PPP) ātrgaitas ceļa izbūves projektā no 2021. līdz 2023. gadam;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/kekavas-apvedcels-atklats-pirmais-atrgaitas-cels-latvija-uzlabos-satiksmi-un-dzives-kvalitati-pieriga/|title=Ķekavas apvedceļš atklāts: Pirmais ātrgaitas ceļš Latvijā uzlabos satiksmi un dzīves kvalitāti Pierīgā : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Viļņas lidostas skrejceļa pārbūve — 2017. gadā 35 dienu termiņā tika veikta skrejceļa un ar to saistītās infrastruktūras pilnīga pārbūve&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/vilnas-lidostas-skrejcela-rekonstrukcija/|title=Starptautiskās Viļņas lidostas skrejceļa un gaismu signalizācijas sistēmas rekonstrukcija : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Mežaparka Lielās estrādes pārbūve — uzņēmuma līdzdalība estrādes skatuves un skatītāju zonas pārbūvē, lai to sagatavotu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/ekspluatacija-nodota-mezaparka-lielas-estrades-parbuves-1-karta/|title=Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes pārbūves 1.kārta : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salā — līdzdalība multifunkcionāla beramkravu termināļa izbūvē Rīgas ostā, no 2017. līdz 2018. gadam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/papildus-infrastrukturas-buvnieciba-krievu-sala/|title=Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== AS &quot;A.C.B&quot; ===
Uzņēmums dibināts 1992. gada 13. oktobrī, uz bijušā &quot;Rīgas specializētā ceļu remonta un būvniecības tresta&quot; bāzes, lai privatizācijas procesā nepieļautu tā sadalīšanu un izjaukšanu. Uzņēmuma ilggadējais vadītājs un valdes priekšsēdētājs ir ceļu inženieris Valdis Lejnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmums ir liels Latvijas mērogā, taču tas tāds nav Baltijas vai Eiropas mērogā. Uzņēmuma mērķis ir apvienot ceļu būvētāju spēkus, lai piedāvātu kvalitatīvākus pakalpojumus, palielinātu konkurētspēju un uzņēmumu kapacitāti ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Lai to paveiktu, uzņēmums 2003. un 2008. gadā respektīvi iegādājās SIA &quot;Ceļi un tilti&quot; un SIA &quot;8CBR&quot; uzņēmumus, kā arī kļuva par akciju sabiedrību 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Senāk atsevišķi uzņēmumu grupā darbojās uzņēmumi SIA &quot;Mobil asfalts&quot;, kas veica asfaltbetona mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, SIA &quot;Ceļdaris&quot; kas nodarbojās ar ceļu, ielu un laukumu būvniecību un uzturēšanu, un SIA &quot;Bitumen Logistics&quot;, kas veica bitumena uzglabāšanu un terminālu apkalpošanu. Pēc reorganizācijas, visi trīs meitas uzņēmumi 2018. gadā tika pievienoti AS &quot;A.C.B&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/acb-pievienos-sev-tris-meitas-uznemumus-471418|title=A.C.B. pievienos sev trīs meitas uzņēmumus|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā uzņēmums uzsāka savu darbību Lietuvā, uzvarot četros ceļu būvniecības iepirkumos par kopējo līgumsummu 31 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/acb-par-31-miljonu-eiro-remontes-lietuvas-celus-446631|title=A.C.B. par 31 miljonu eiro remontēs Lietuvas ceļus|website=Dienas Bizness|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. un 2020. gadā, uzņēmums piegādātāju apvienībā ar SIA &quot;Binders&quot; piedalījās divos apjomīgos ceļu pārbūves projektos Latvijā — Jūrmalas šosejas (A10) trīsjoslu autoceļa posma pārbūvē no Rīgas robežas līdz Priedainei, un Vidzemes šosejas divjoslu autoceļa posma pārbūvē no Garkalnes līdz Sēnītei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Konkurences padome (KP), pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju, sāka izmeklēšanu par iespējamu ceļu būves karteli starp AS &quot;A.C.B.&quot;, un diviem citiem ceļu būves uzņēmumiem — AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; un SIA &quot;Strabag&quot;. Lietā tika norādīts, ka bija veikta slepena vienošanās par septiņu iepirkumu sadali starp uzņēmumiem no 2016. līdz 2018. gadam. KP konstatēja, ka aizliegtā vienošanās galvenokārt notika mutvārdu formā — kartelistu starpā tika organizētas tikšanās restorānā &quot;32. augusts&quot; 2016. gada decembrī un 2017. gada janvārī, lai pārspriestu dalības nosacījumus iepirkumos. Septiņu konstatēto iepirkumu, par kuriem notika aizliegta vienošanās, kopējā līgumsumma bija aptuveni 24,8 miljoni eiro, no kā 43% bija saistīti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu. Kopējais sods trim uzņēmumiem bija 4,45 miljoni eiro, AS &quot;A.C.B&quot; un SIA &quot;Strabag&quot; ar KP panāca izlīgumu, atzīstot konstatētos faktus un apņemoties nepārsūdzēt lēmumu, savukārt tiesvedība ar AS &quot;Ceļu pārvalde&quot; joprojām turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/knab-slepeni-ierakstitas-sarunas-ir-palidzejusas-atklat-ari-celu-buves-karteli/|title=KNAB: Slepeni ierakstītas sarunas ir palīdzējušas atklāt arī ceļu būves karteli|website=tv3.lv|access-date=2026-05-23|date=2026-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/konkurences-padome-atklaj-celu-buves-karteli|title=Konkurences padome atklāj ceļu būves karteli {{!}} Konkurences padome|website=www.kp.gov.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/283447-konkurences-padome-par-dalibu-celu-buves-karteli-piemerojusi-sodu-trim-uznemumiem/|title=Jaunumi: Konkurences padome par dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem – Jurista Vārds|website=juristavards.lv|access-date=2026-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== SIA &quot;ACBR&quot; (senāk SIA &quot;Ceļi un tilti&quot;) ===
Uzņēmums dibināts 1960. gadā, padomju laikā, kā valsts uzņēmums — Rēzeknes 9. CBR (ceļu būvniecības rajons), un tas galvenokārt darbojās Rēzeknes apkārtnē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un ceļu nozares privatizēšanu un reformu, 1990. gadā ar Satiksmes ministrijas pavēli Nr. 77 valsts uzņēmums tika likvidēts. Taču saliedētajam kolektīvam bija vēlme turpināt darbu, tāpēc 1991. gadā tika izveidots &quot;Nomas ceļu uzņēmums &quot;Vipinga&quot;&quot;, kas nomāja visu bijušā 9. CBR kompleksu un tehnisko inventāru. Līdz ar izmaiņām likumā par komercdarbību, 1991. gada 1. oktobrī tika nodibināts SIA &quot;Ceļu uzņēmums &quot;Vipinga&quot;&quot;. 1993. gada 1. augustā uzņēmums nomainīja nosaukumu uz SIA &quot;Būvfirma &quot;Ceļi un tilti&quot;&quot;, kur kapitāldaļas tika sadalītas starp uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem. Uzņēmuma pilnīga privatizācija tika pabeigta 1996. gada decembrī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gadā uzņēmums kļuva par vienu no &quot;A.C.B&quot; grupas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2007. gadā tika modernizēta uzņēmuma asfaltbetona rūpnīca &quot;Burzova&quot;, kas atrodas Vērēmu pagastā, tika modernizēta, iegādājoties un uzstādot jaunu rūpnīcu &quot;Benninghoven&quot; ar ražošanas jaudu līdz 160 t asfalta stundā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2015. gada 12. maijā uzņēmums tika pārsaukts par SIA &quot;Ceļi un tilti&quot;, un reģistrēts tā faktiskajā atrašanās vietā — Rēzeknē, Meža ielā 1.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2021. gada nogalē uzņēmums tika pārsaukts par SIA &quot;ACBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/53823507/celi-un-tilti-parsaukts-par-acbr-juris-gulbis-iecelts-par-uznemuma-valdes-priekssedetaju|title='Ceļi un tilti' pārsaukts par 'ACBR'. Juris Gulbis iecelts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju|website=Delfi|access-date=2026-05-23|date=2021-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika uzsākta SIA &quot;ACBR&quot; un SIA &quot;8CBR&quot; konsolidācija — abi uzņēmumi sāka darboties vienotā valdes sastāvā un pārvaldības struktūrā, uzsākot darbības sinhronizāciju, apvienojot pārvaldību, vadības komandu un procesus, taču saglabājot atsevišķos juridiskos statusus. 2025. gada novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts oficiāls reorganizācijas līguma projekts, kas paredzēja pilnīgu SIA &quot;8CBR&quot; pievienošanu SIA &quot;ACBR&quot;. Process tika noslēgts 2026. gada 12. martā, kad SIA &quot;8CBR&quot; tika pievienots SIA &quot;ACBR&quot; un juridiski beidza pastāvēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11626/reorganizes-celu-buves-firmu-8-cbr|title=Reorganizēs ceļu būves firmu &amp;quot;8 CBR&amp;quot;|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2026-05-23|date=2026-03-04|language=lv|archive-date=2026-03-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306202648/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11626/reorganizes-celu-buves-firmu-8-cbr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/uznemuma-ar-nosaukumu-8cbr-vairs-nav/|title=Uzņēmuma ar nosaukumu “8CBR” vairs nav|last=Pētersone|first=Sandra|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-05-23|date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== SIA &quot;8CBR&quot; ===
Uzņēmums dibināts 1959. gadā, kā valsts uzņēmums — Smiltenes 8. CBR, un tas galvenokārt darbojās Smiltenes apkārtnē. Uzņēmumam piederēja arī betona cehs un katlu māja, ar kuru tika ražota siltumenerģija Smiltenei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Laiks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzņēmumam bija ļoti izaicinošs. Finanšu trūkuma dēļ visā valstī, it īpaši uzņēmuma darbības apkārtnē Vidzemē, teju visi ceļu būvniecības projekti tika apturēti, Vienīgais iemesls, kāpēc uzņēmums netika likvidēts, bija tam piederošā katlu māja un betona cehs, kuru darbība bija ļoti svarīga Smiltenes reģionā. Kā kurināmais siltumenerģijas katlu mājā kalpoja mazuts — tā piegādēm no Krievijas pārtrūkstot, Smiltenei draudēja iespēja palikt bez siltuma. Ar siltumiekārtu speciālista Aleksandra Cara palīdzību, mazuta katli tika pārbūvēti par katliem, kurus varēja kurināt ar malku — tas ļāva nepārtraukt siltuma ražošanu, un ļāva nodarbināt lielu daļu bijušo ceļu būve rajona darbiniekus ar malkas sagatavošanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Papildus, deviņdesmito gadu sākumā liela daļa betona un dzelzbetona ražotņu Rīgā bija pārtraukuši darboties. Tajā laikā Rīgas ostā notika piestātņu izbūve, kur bija nepieciešami ļoti liela izmēri dzelzbetona bloki, ko tajā laikā Rīgā neviens nespēja saražot. Savukārt, 8.CBR betona cehs, izmantojot katlu mājas siltumenerģiju, visu ziemu spēja veikt šo betona bloku ražošanu un piegādi uz Rīgu. Šo un citu ceļu būves uzņēmumam neraksturīgu darbu rezultātā uzņēmumam izdevās saglabāt lielāko daļu uzņēmuma darbinieku, kā arī tā ražošanas ēkās un tehnisko aprīkojumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdzīgi kā lielākā daļa citu bijušo valsts ceļu būves rajonu kas vēlējās turpināt darbu, arī Smiltenes 8.CBR privatizācijas procesā tika pārveidots par SIA &quot;8CBR&quot;, uzņēmuma kapitāldaļas sadalot starp uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994. gadā, sadarbībā ar vācu firmu &quot;Strabag International&quot;, uzņēmums veica Rīgas starptautiskās lidostas skrejceļa un pievedceļa pārbūvi. Sadarbība tika organizēta tā, ka ar ceļa tehnisko aprīkojumu un arī asfaltbetona rūpnīcām nodrošināja vācu puse, bet paši darbu vadītāji un veicēji galvenokārt bija Latvijas uzņēmumā strādājošie. Darbi bija jāveic naktīs, kad lidosta tika slēgta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pirmā uzņēmuma asfaltbetona rūpnīca &quot;Teltomat&quot; tika uzstādīta astoņdesmito gadu beigās, un tā tika modernizēta deviņdesmito gadu vidū, sadarbojoties ar Vācijas lielākajiem asfaltbetona ražotājiem. 2000. gadu sākumā tika iegādāta otra, jauna asfaltbetona rūpnīca &quot;Beninghoven&quot; ar ražošanas jaudu vairāk kā 200 tonnas stundā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2008. gadā uzņēmums kļuva par vienu no &quot;A.C.B&quot; grupas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Līdz 2014. gadam uzņēmums visa tā pastāvēšanas laikā bija uzbūvējis vai pārbūvējis 194 tiltus un 1950 km autoceļus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2026. gadā 12. martā uzņēmums tika pievienots SIA &quot;ACBR&quot;, un juridiski beidza pastāvēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/novados/uznemuma-ar-nosaukumu-8cbr-vairs-nav/|title=Uzņēmuma ar nosaukumu “8CBR” vairs nav|last=Pētersone|first=Sandra|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-05-23|date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>o6qcp7f31zupgevqdzkeqacv4jd03nl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievu tautas savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633300</id>
    <revision>
      <id>4483545</id>
      <parentid>4477545</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T00:07:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4483545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4322" sha1="sussq64btse23ydh6f9waeuy63cquzy" xml:space="preserve">[[Attēls:Нагрудный Значок Союза Русского Народа .png|thumb|Krievu tautas savienības emblēma]]
'''Krievu tautas savienība''' ({{val|ru|Союз русского народа}}) bija [[labēja politika|labēja]] [[monarhisms|monarhistu]] organizācija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], kas darbojās 20. gadsimta sākumā. Tā bija viena no nozīmīgākajām [[melnsimtnieki|melnsimtnieku]] kustības organizācijām.

Organizācija izveidota [[1905. gada revolūcija]]s laikā. Tās ideoloģija balstījās uz [[monarhija]]s, [[pareizticība]]s un [[krievu nacionālisms|krievu nacionālisma]] aizstāvēšanu. Krievu tautas savienība atbalstīja cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] autokrātisko varu un uzstājās pret [[liberālisms|liberālām]], [[sociālisms|sociālistiskām]] un revolucionārām kustībām.

Par vienu no organizācijas galvenajiem vadoņiem kļuva [[Aleksandrs Dubrovins]]. Vēlāk ar savienību bija saistīts arī [[Vladimirs Puriškēvičs]], kurš pēc iekšējiem konfliktiem izveidoja atsevišķu monarhistu organizāciju — [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība|Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienību]].

Krievu tautas savienība bija pazīstama ar [[galēji labēja politika|galēji labējiem]], [[nacionālisms|nacionālistiskiem]] un [[antisemītisms|antisemītiskiem]] uzskatiem. Tās biedri piedalījās politiskās kampaņās, propagandas darbībā un vardarbīgās akcijās pret revolucionāriem, ebrejiem un citām grupām, kuras organizācija uzskatīja par apdraudējumu Krievijas Impērijas kārtībai.

Organizācija saņēma atbalstu no daļas garīdzniecības, monarhistu aprindām un konservatīvajiem sabiedrības slāņiem. Tai bija nodaļas dažādās Krievijas Impērijas pilsētās, un tā centās ietekmēt politisko dzīvi, tostarp [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Valsts Domes]] vēlēšanas.

Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā un Krievijas Impērijas sabrukuma Krievu tautas savienības darbība tika pārtraukta. Daļa tās biedru vēlāk atbalstīja [[Baltā kustība|Balto kustību]] [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā.

== Vēsture ==
Krievu tautas savienība izveidojās 1905. gada novembrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] kā reakcija uz revolūcijas notikumiem, streikiem, liberālajām reformu prasībām un politiskās opozīcijas nostiprināšanos. Tās dibinātāji uzskatīja, ka Krievijas valsts jābalsta uz carisko autokrātiju, pareizticību un krievu tautas īpašo vēsturisko lomu.

Organizācijas vadībā sākotnēji nozīmīga loma bija ārstam Aleksandram Dubrovinam. Savienība ātri izveidoja nodaļas dažādos impērijas reģionos un kļuva par vienu no redzamākajām labējo monarhistu kustībām.

1906.—1907. gadā Krievu tautas savienība aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē, atbalstot valdību un cīnoties pret revolucionārajām partijām. Tā izmantoja presi, sapulces, reliģisku simboliku un masu pasākumus, lai mobilizētu atbalstītājus.

Organizācijas darbību raksturoja arī vardarbība un antisemītiska propaganda. Tās biedrus un atbalstītājus saistīja ar uzbrukumiem politiskajiem pretiniekiem un ebreju kopienām. Šī iemesla dēļ Krievu tautas savienība kļuva par vienu no pazīstamākajiem melnsimtnieku kustības simboliem.

20. gadsimta sākumā organizācijā sākās iekšējas nesaskaņas starp dažādiem līderiem un frakcijām. Konflikti vājināja savienības ietekmi, un daļa biedru pievienojās citām monarhistu organizācijām.

Pēc 1917. gada revolūcijām organizācija zaudēja politisko pamatu. Monarhijas krišana un boļševiku nākšana pie varas izbeidza Krievu tautas savienības darbību Krievijā.

== Literatūra ==
* Rawson, Don C. ''Russian Rightists and the Revolution of 1905''. Cambridge University Press, 1995.
* Боханов А. Н. ''Правые партии России. Конец XIX — первая треть XX века''. Москва, 1998.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{krievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Impērija]]
[[Kategorija:Krievijas politiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Krievijas monarhisti]]
[[Kategorija:Melnsimtnieki]]</text>
      <sha1>sussq64btse23ydh6f9waeuy63cquzy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vuziņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633627</id>
    <revision>
      <id>4483537</id>
      <parentid>4481943</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4483537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3841" sha1="3zudpf7sjlyjjr4fjpmpe1kbfknvo11" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|6|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 
| caps2 = 
| caps3 = 51
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Kaboverde}} [[Batuque FC|Batuque]]
| clubs2 = {{flaga|Kaboverde}} [[CS Mindelense]]
| clubs3 = {{flaga|Angola}} [[Progresso Associação do Sambizanga|Progresso]]
| countryofbirth = {{vieta|Kaboverde|Mindelu}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[GD Chaves|Chaves]]
| goals1 = 
| goals2 = 
| goals3 = 0
| height = 189
| image = 
| caption = 
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|CPV}}
| nationalyears1 = 2012—
| nationalcaps1 = 81
| pcupdate = {{dat|2026|06|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|06|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Vuziņa
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2007—2011
| years2 = 2011
| years3 = 2012—2015
| years4 = 2014—2015
| caps4 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Kaboverde}} [[CS Mindelense]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Moldova}} [[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]
| years5 = 2015—2016
| caps5 = 26
| goals5 = 0
| years6 = 2016—2017
| clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
| caps6 = 28
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Kipra}} [[AEL Limassol]]
| years7 = 2017—2022
| caps7 = 116
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Slovākija}} [[AS Trenčín]]
| years8 = 2022—2024
| caps8 = 34
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Portugāle}} [[GD Chaves|Chaves]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 42
| goals9 = 0
}}
'''Žozimars Žuzē Evora Diašs''' ({{Val|pt|Josimar José Évora Dias}}, dzimis {{Dat|1986|6|3}}), pazīstams kā '''Vuziņa''' (''Vozinha''), ir [[Kaboverde]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcija un pārstāv [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdes futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Vuziņa spēlē [[Portugāles futbola 2. līga|Portugāles 2. līgas]] komandā ''[[GD Chaves|Chaves]]''.

Savas karjeras laikā spēlējis Kaboverdē, Angolā, Moldovā, Portugālē, Kiprā un Slovākijā. [[Kaboverdes futbola izlase]]s rindas debitējis 2012. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013.]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. 

Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Pirmās nospēlētās spēles rezultātā, kuru viņš nostāvēja sausā pret [[Spānija|Spāniju]], viņš kļuva ļoti populārs [[Instagram]], kur dažas TV stacijas uzsāka kampaņu, lai viņš sasniegtu miljonu sekotāju no saviem 53 tūkstošiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estadao.com.br/esportes/copa-do-mundo/vozinha-vai-de-53-mil-a-mais-de-15-milhao-de-seguidores-apos-campanha-da-caze-tv-na-copa-de-2026/|title=Vozinha vai de 53 mil a mais de 1,5 milhão de seguidores após campanha da CazéTV na Copa de 2026|website=Estadão|access-date=2026-06-16|language=pt-br}}&lt;/ref&gt; un nākošās diennakts laikā pēc spēles sekotāju skaits pārsniedza 10 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/VOZINHA1/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-06-16}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''AEL Limassol'''

* [[Kipras kauss futbolā|Kipras kauss]]: 2018—19

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}{{Kaboverdes futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kaboverdes futbolisti]]
[[Kategorija:Kaboverdes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kišiņevas &quot;Zimbru&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gil Vicente FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Limasolas AEL spēlētāji]]
[[Kategorija:FK AS Trenčín spēlētāji]]
[[Kategorija:GD Chaves spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3zudpf7sjlyjjr4fjpmpe1kbfknvo11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas Mohilas akadēmija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633797</id>
    <revision>
      <id>4483543</id>
      <parentid>4478696</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4483543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2246" sha1="gv997cd3eqwntrjy0f46uwvr6umxn92" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
|image=Kyevo-Mohylianska-akademia-1170.jpg
|established={{dat|1615}}
|region={{UKR}}, [[Kijiva]]
|location={{vieta|Ukraina|Kijiva}}
|caption=Kijivas Mohilas akadēmijas galvenā ēka}}

'''Nacionālā universitāte „Kijivas Mohilas akadēmija”''' ({{val|uk|Національний університет «Києво-Могилянська академія»}}) ir viena no vecākajām un prestižākajām [[Ukraina]]s [[Augstākā izglītība Ukrainā|augstākās izglītības]] iestādēm.

Tās vēsture aizsākās 1615. gadā, kad [[Kijiva|Kijivā]] tika izveidota Brālības skola, kas vēlāk kļuva par Kijivas Mohilas kolēģiju, bet 1701. gadā ieguva akadēmijas statusu.

Akadēmija ir nosaukta [[Petro Mohila]]s vārdā, kurš 17. gadsimtā veica nozīmīgas reformas izglītībā un pareizticīgajā baznīcā. Vairākus gadsimtus tā bija viens no svarīgākajiem [[izglītība]]s, [[filozofija]]s, [[teoloģija]]s un [[zinātne]]s centriem Austrumeiropā.

1817. gadā [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes akadēmiju slēdza. Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas tā tika atjaunota, un 1991. gadā uz vēsturiskās akadēmijas bāzes tika izveidota mūsdienu universitāte.

Mūsdienās Kijivas Mohilas akadēmija piedāvā studijas [[humanitārās zinātnes|humanitārajās zinātnēs]], [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]], [[ekonomika|ekonomikā]], [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]], [[datorzinātne|datorzinātnē]], [[politoloģija|politoloģijā]] un [[starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]]. Universitāte ir pazīstama ar liberālās izglītības tradīcijām, akadēmisko autonomiju un starptautisko sadarbību.

Akadēmijas absolventu vidū ir vairāki Ukrainas politiķi, zinātnieki, diplomāti, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki. Tā tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām augstākās izglītības iestādēm Ukrainā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ukraina-aizmetnis}}
{{Izglītība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Universitātes Ukrainā]]
[[Kategorija:Izglītība Kijivā]]
[[Kategorija:Dibinātas 1615. gadā]]</text>
      <sha1>gv997cd3eqwntrjy0f46uwvr6umxn92</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634059</id>
    <revision>
      <id>4483301</id>
      <parentid>4480344</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:52:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4483301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1940" sha1="qcyajgnjamh6stavlfgylb3dtbd0yf8" xml:space="preserve">{{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Tunisijas futbola izlase - FIFA 2026
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #E70013
 | fg            = white
 | komanda       = Tunisijas futbola izlase
 | komanda_saite = Tunisijas futbola izlase
 | turnīrs       = FIFA Pasaules kauss 2026
 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
 | apakša teksts = 
 | nr_1  = 1  | sp_1  = [[Muhibs Šamāhs|Šamāhs]]
 | nr_2  = 2  | sp_2  = [[Alī Abdī|Abdī]]
 | nr_3  = 3  | sp_3  = [[Montasars Tālbī|Tālbī]]
 | nr_4  = 4  | sp_4  = [[Omars Rekīks|Rekīks]]
 | nr_5  = 5  | sp_5  = [[Adems Arūss|Arūss]]
 | nr_6  = 6  | sp_6  = [[Dilans Brons|Brons]]
 | nr_7  = 7  | sp_7  = [[Eljāss Ašūrī|Ašūrī]]
 | nr_8  = 8  | sp_8  = [[Eljass Saads|Saads]]
 | nr_9  = 9  | sp_9  = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]]
 | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Hanibals Medžbrī|Medžbrī]]
 | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Ismaels Garbī|Garbī]]
 | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Murtada Ben Uaness|Ben Uaness]]
 | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Rāni Hedīra|Hedīra]]
 | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Halīls Ajārī|Ajārī]]
 | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Hadžs Mahmūds|Mahmūds]]
 | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Aimans Dahmāns|Dahmāns]]
 | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] ([[kapteinis (futbols)|K]])
 | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Raiens Elumī|Elumī]]
 | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Firāss Šuāts|Šuāts]]
 | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Jans Valerī|Valerī]]
 | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Mohameds Amīns Ben Hamīda|Ben Hamīda]]
 | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Sabrī Ben Hasens|Ben Hasens]]
 | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Mutazs Nefatī|Nefatī]]
 | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Raeds Šihauī|Šihauī]]
 | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Anīss Ben Slīmāns|Ben Slīmāns]]
 | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Sebastiāns Tunektī|Tunektī]]
 | galv_treneris = {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] / {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qcyajgnjamh6stavlfgylb3dtbd0yf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>7. bruņutanku divīzija (Lielbritānija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634333</id>
    <revision>
      <id>4483407</id>
      <parentid>4482859</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:55:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22629" sha1="cs4cly6t9ab4a6tqgq30k9uhzbwhjhz" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
|                nosaukums = 7. bruņutanku divīzija&lt;br&gt;''7th Armoured Division''
|                   attēls = 104983.jpg
|            attēla izmērs = 
|               virsraksts = 7. divīzijas emblēma
|                   valsts = {{GBR}}
|              pastāvēšana = 1937—1958
|               pakļautība = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]]
|                  daļa no = 
|          karaspēka veids = tanku karaspēks
|                   krāsas = 
|          karavīru skaits = 	9442–14 964 karavīru&lt;br&gt;
apm. 350 tanki
|                 jubileja = 
|                   devīze = 
|     militārās operācijas = {{Tree list}}
[[Rietumu tuksneša kampaņa]]&lt;br /&gt;[[Tunisijas kampaņa]]&lt;br /&gt;[[Itālijas kampaņa]]&lt;br&gt;[[Normandijas operācija]]&lt;br&gt;[[Zigfrīda līnijas pārraušana|Sabiedroto ofensīva no Parīzes līdz Reinai]]
{{tree list/end}}
| pašreizējais komandieris = 
|               komandieri = [[Persijs Hobarts]]&lt;br&gt;[[Džons Hārdings]]&lt;br&gt;[[Džordžs Erskins]]&lt;br&gt;[[Lūiss Lainss]]
}}
'''7. bruņutanku divīzija''' ({{val|en|7th Armoured Division (United Kingdom)}}) bija [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] taktiskā vienība, kas tika izveidota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kur tā ieguva iesauku &quot;Tuksneša žurkas&quot; par saviem varoņdarbiem [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Lībijas tuksneša kampaņā]].

Pēc [[Minhenes vienošanās]] divīzija tika izveidota Ēģiptē 1938. gadā kā Mobilā divīzija (Ēģipte)&lt;ref name=MOD&gt;{{cite web|url=http://www.army.mod.uk/4bde/history/index.htm|title=4th Mechanised Brigade: History|publisher=British Army|archive-url=https://web.archive.org/web/20080303151855/http://www.army.mod.uk/4bde/history/index.htm|archive-date=2008-03-03}}&lt;/ref&gt;, un tās pirmais komandieris bija bruņutanku karadarbības teorētiķis ģenerālmajors sers [[Persijs Hobarts]]. 1940. gada februārī vienības nosaukums tika mainīts uz 7. bruņutanku divīzija.

Divīzija piedalījās lielākajā daļā Ziemeļāfrikas kampaņas galveno kauju; vēlāk tā izsēdās un cīnījās [[Itālijas kampaņa|Itālijas kampaņā]] Itālijas iebrukuma sākumposmā, pirms tika atsaukta uz Apvienoto Karalisti, kur tā gatavojās [[Normandijas operācija|desantam Ziemeļrietumu Eiropā]]. [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas izsēšanos]] tā sāka D-dienas pēcpusdienā, 1944. gada 6. jūnijā, un ar cīņām virzījās cauri Francijas ziemeļiem un Beļģijai, kara beigas sagaidot [[Ķīle|Ķīlē]] un [[Hamburga|Hamburgā]].

Lai gan divīzija tika izformēta 1958. gadā, &quot;Tuksneša žurkas&quot; vēsturi, numuru un emblēmu mantoja 7. bruņotā brigāde un vēlāk 7. vieglā mehanizētā brigāde.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.army.mod.uk/7bde/history.htm |title=Welcome to the new British Army Website – British Army Website&lt;!-- Bot generated title --&gt; |access-date=2008-03-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080405145808/http://www.army.mod.uk/7bde/history.htm |archive-date=2008-04-05 }}&lt;/ref&gt;
== Vēsture ==
[[File:7th armoured division insignia 1944 3000px.png|thumb|Pirmā divīzijas emblēma ap 1940. gadu]]
=== Izveidošana ===
Pēc Minhenes krīzes 7. bruņutanku divīzijas elementi 1938. gadā ieradās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], lai palielinātu britu spēkus Ēģiptē un izveidotu tur &quot;mobilus spēkus&quot;. Mobilie spēki — sākotnēji ''Matrouh Mobile Force'' — tika izveidoti aptuveni 190 km uz rietumiem no [[Aleksandrija]]s. Divīzija tika izveidota no Kairas kavalērijas brigādes, kas sastāvēja no četriem tanku pulkiem (7. Viņas Majestātes huzāri, 8. Karaļa Īrijas huzāri, 11. huzāri un 1. Karaliskais tanku pulks), un to atbalstīja 3. Karaliskā zirgu artilērija, Karaliskā armijas lauka loģistikas korpusa rota.

Spēki tika mehanizēti šādi: huzāru pulkos bija vieglie [[tanks|tanki]], pusotru tonnu smagas Ford automašīnas un Rolls Royce bruņumašīnas; 1. Karaliskajā tanku pulkā bija vieglie tanki, bet 3. Karaliskajā zirgu artilērijā — 3,7 collu kalnu [[haubice]]s un kāpurķēžu mašīnas to vilkšanai.&lt;ref name=forty&gt;{{cite book|url= https://books.google.com/books?id=g0J3BwAAQBAJ&amp;pg=PA20&amp;lpg=|title=Desert Rats at War: North Africa. Italy. Northwest Europe|first=George |last=Forty|publisher=Air Sea Media Services|year=2014|isbn=978-0957691520}}&lt;/ref&gt;

Šiem spēkiem pievienojās Karaļa Karaliskā strēlnieku korpusa 1. bataljons no [[Birma]]s, un tos vadīja ģenerālmajors Persijs Hobarts. Hobarts bija bruņoto spēku speciālists un vēlējās nodrošināt, lai viņa karaspēks būtu pienācīgi sagatavots kaujai tuksnesī, neskatoties uz to slikto aprīkojumu. Lielbritānijas vēstniecības [[Bagdāde|Bagdādē]] sabiedrisko attiecību atašejs Stjuarts Henrijs Perouns, iespējams, bija pārspīlējis, nosaucot vienību par &quot;mobilo farsu&quot;, jo tajā bija iekļauti daži novecojuši tanki, piemēram, Vickers Medium Mark II.

Līdz 1939. gada septembrim artilērija bija aprīkota ar 25 mārciņu haubicēm un 37 mm prettanku lielgabaliem,[5] un 1939. gada decembrī tās vadību pārņēma ģenerālmajors Maikls O'Mūrs Kregs.
=== Ziemeļāfrika ===
[[File:WWIIEurope34.jpg|thumb|Rietumu tuksneša karte, kurā detalizēti attēlotas galvenās kaujas un kustības laikā no 1940. gada 13. septembra līdz 1941. gada 30. maijam (noklikšķiniet, lai palielinātu).|left]]
Divīzijai bija jābūt aprīkotai ar 220 tankiem. Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam 1939. gada septembrī, &quot;mobilajiem spēkiem&quot; bija tikai 65 tanki. Līdz 1940. gadam lielākā daļa divīzijas karaspēka jau bija savās vietās, pabeidzot formāciju, kas bija prasījusi divus gadus. 1940. gada 16. februārī mobilā divīzija, kas 1939. gada vidū bija mainījusi nosaukumu uz bruņutanku divīziju, kļuva par 7. bruņutanku divīziju.

Pēc tam, kad Itālija pieteica karu, ''Nīlas armija'' ģenerālmajora Ričarda O'Konora vadībā skaitliski ievērojami pārspēja itāļus. Tomēr Itālijas armija galvenokārt sastāvēja no viegliem kājniekiem; tās artilērija bija no Pirmā pasaules kara laikiem, tai nebija bruņumašīnu, un tai bija maz prettanku ieroču, kas bija efektīvi tikai pret vieglajiem un kreiseru tankiem. Itāļi nespēja pretoties britiem. Nīlas armija no 1940. gada decembra līdz 1941. gada februārim atsevišķās kaujās sagūstīja līdz 130 000 itāļu kā karagūstekņus.

Itāļu atkāpšanās laikā 1941. gada janvārī ģenerālmajors O'Konors pavēlēja &quot;Tuksneša žurkām&quot; virzīties uz dienvidiem no Džebela Adaras un nogriezt itāļu spēkus pie Beda Fomas ([[Kirenaika|Kirenaikā]]), kamēr Austrālijas spēki stūma itāļus uz rietumiem. 7. februārī, tā kā tanki nevarēja pārvietoties pietiekami ātri, manevru veica īpaša bruņumašīnu brigāde, ko vilka artilērija un kājnieki, kas pabeidza manevru 30 stundās, nogriežot itāļu atkāpšanās ceļu un iznīcinot itāļu 10. armiju. Pulkvežleitnants Džons Kombs vadīja šo [[ad hoc]] grupu, kas pazīstama kā &quot;Kombsa spēki&quot;. Galu galā 7. bruņutanku divīzijas tankiem pēc astoņu mēnešu kaujām bija nepieciešams pilnīgs remonts, un divīzija tika atsaukta uz [[Kaira|Kairu]], uz laiku pārtraucot tās pieejamību kā kaujas vienība, un frontē to aizstāja 2. bruņutanku divīzija.

Itāļi izrādījās tik vāji, ka Hitlers bija spiests sūtīt [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadīto [[Āfrikas korpuss|Āfrikas korpusu]] kā pastiprinājumu. 1941. gada aprīlī vācieši un itāļi nogrieza Sabiedroto spēkus [[Tobruka|Tobrukā]].

7. jūnijā divīzija tika pārapbruņota kaujai operācijas “Battleaxe” ietvaros, saņemot jaunus tankus un papildu personālu. Tomēr šis Sabiedroto uzbrukums neizdevās, un 7. bruņutanku divīzija bija spiesta atkāpties trešajā kauju dienā. 18. novembrī operācijas “Crusader” ietvaros visa 7. bruņutanku divīzija bija koncentrēta uz izlaušanos. Viņiem pretojās tikai novājinātā vācu 21. tanku divīzija. Tomēr XXX korpusa komandieris ģenerālleitnants Vilobijs Norijs, zinot, ka 7. bruņutanku divīzijai ir palikuši tikai 200 tanki, nolēma ievērot piesardzību. Gaidīšanas laikā, 22. novembra pēcpusdienā Rommels ar 21. tanku divīziju uzbruka Sidi Rezegai un ieņēma tur lidlauku. Cīņas bija izmisīgas, un karavīri izcēlās ar varonību: par savu rīcību šo divu cīņu dienu laikā brigādes ģenerālis Džoks Kempbels, kurš komandēja 7. atbalsta grupu, tika apbalvots ar [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]]. Tomēr vācu 21. bruņutanku divīzija, neskatoties uz ievērojamo bruņojuma trūkumu, pierādīja savu pārākumu kombinētajā bruņojuma taktikā, atvairot 7. bruņoto divīziju un zaudējot vēl 50 tankus (galvenokārt no 22. bruņutanku brigādes).

1942. gada 27. jūnijā 7. bruņutanku divīzijas elementi kopā ar 3. Viņa Majestātes huzāru pulka elementiem cieta vienā no postošākajiem draudzīgās uguns incidentiem, kad divu stundu ilga reida laikā netālu no Mersa Matruhas, Ēģiptē, tiem uzbruka [[Karaliskie Gaisa spēki|Karalisko gaisa spēku]] (RAF) [[Vickers Wellington]] [[bumbvedējs|bumbvedēju]] formācija. Vairāk nekā 359 karavīri tika nogalināti un vēl 560 tika ievainoti.&lt;ref&gt;''The Rommel Papers'', [[B. H. Liddell Hart|Liddell-Hart, Basil Henry]] pp. 238—239 (New York, NY: Harcourt, Brace, Javanovich, 1953)&lt;/ref&gt;

Nīlas armija vēlāk tika pārveidota par XIII armijas korpusu, kļūstot par nozīmīgu Lielbritānijas Astotās armijas elementu, ko no 1942. gada augusta komandēja ģenerālleitnants sers Bernards Montgomerijs. 7. bruņutanku divīzija piedalījās lielākajā daļā Ziemeļāfrikas kampaņas nozīmīgāko kauju, tostarp abās El Alameinas kaujās (pirmajā El Alameinas kaujā 1942. gada jūlijā, kas apturēja ass valstu virzību, un otrajā El Alameinas kaujā 1942. gada oktobrī–novembrī, kas mainīja kara gaitu Ziemeļāfrikā).

7. bruņutanku divīzija, kas tagad sastāvēja no 22. bruņutanku un 131. kājnieku brigādes ģenerālmajora Džona Hārdinga vadībā, piedalījās daudzās [[Tunisijas kampaņa]]s nozīmīgākajās kaujās, tostarp El Agheilas kaujā decembrī. Līdz 1943. gada janvārim 8. armija bija sasniegusi [[Tripole|Tripoli]], kur notika uzvaras parāde, kurā piedalījās 7. bruņutanku divīzija. Skatītāju vidū bija arī [[Lielbritānijas premjerministrs]] [[Vinstons Čērčils]] un [[Britu armijas Ģenerālštāba priekšnieks|Impērijas ģenerālštāba]] (CIGS) priekšnieks ģenerālis sers Alans Brūks.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205207183|title=The British Army in North Africa|date=1943-02-04|publisher=Imperial War Museum|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028210233/https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205207183|url-status=}}&lt;/ref&gt;

Divīzija, kuru pēc Hārdinga smagas ievainošanas janvārī tagad komandēja ģenerālmajors Džordžs Erskins, pēc tam piedalījās Medenīnas kaujā un pēc tam martā Maretas līnijas kaujā. Aprīļa beigās, kampaņas beigās, 7. bruņutanku divīzija tika nodota Britu Pirmās armijas IX armijas korpusam uzbrukumam Medžez el Babai. Uzbrukums bija veiksmīgs: 7. bruņutanku divīzija sacentās ar Pirmās armijas 6. bruņoto divīziju sacensībās skrējienā uz [[Tunisa|Tunisu]], B eskadriļai, 11. huzāru pulkam, pirmajiem iebraucot pilsētā 7. maija pēcpusdienā, kam cieši sekoja 22. bruņutanku brigāde un 131. kājnieku brigāde. Cīņas Ziemeļāfrikā beidzās jau pēc dažām dienām, kad gandrīz 250 000 [[Ass valstis|Ass valstu]] karavīru padevās sabiedrotajiem un kļuva par karagūstekņiem.
=== Itālija ===
Divīzija nebija daļa no [[Sabiedroto iebrukums Sicīlijā|Sicīlijas iebrukuma]] spēkiem, un tā bija izvietota [[Homsa|Homsā]] (Sīrija), lai izietu amfībiju desanta apmācības, bet tomēr piedalījās Itālijas karagājiena sākumposmā.

7. bruņutanku divīzija izsēdās [[Salerno]] 1943. gada 15. septembrī, lai palīdzētu atvairīt smagos vācu pretuzbrukumus Salerno pludmales placdarma kaujas laikā (operācija &quot;Avalanche&quot;). Neilgi pēc desanta 131. (Karalienes) kājnieku brigādi (kas sastāvēja no 1/5., 1/6. un 1/7. teritoriālā bataljona, Karalienes karaliskā pulka) aizvietoja tās &quot;māsas&quot; vienība 169. (Karalienes) kājnieku brigāde. Tolaik 169. brigādi komandēja brigādes ģenerālis Lūiss Lainss, kurš vēlāk komandēja 7. bruņutanku divīziju, sākot no 1944. gada novembra.

Pēc tam Britu X armijas korpusa (ģenerālleitnanta Ričarda Makkreija vadībā) divīzija Amerikas 5. armijas (ģenerālleitnanta Marka V. Klārka vadībā) un Lielbritānijas 46. kājnieku divīzijas atbalstīta devās tālāk un ieņēma [[Neapole|Neapoli]]. &quot;Tuksneša žurkām&quot;, kas bija pieradušas cīnīties tuksnesī, bija jāpielāgojas Itālijas šaurajiem ceļiem. Divīzija šķērsoja Volturno upi Dienviditālijā, uzbūvējot pontonu tiltu.

Pēc Lielbritānijas 8. armijas komandiera ģenerāļa sera Bernarda Montgomerija lūguma 7. bruņutanku divīzija tika atsaukta uz Lielbritāniju kopā ar 4. un 8. bruņutanku brigādi un 50. (Nortumbrijas) un 51. (Hailendas) kājnieku divīziju, kuras visas bija piedzīvojušas ilgu dienestu kopā ar 7. bruņutanku divīziju Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā. Piedaloties iebrukumā Ziemeļrietumu Eiropā kopā ar britu 2. armiju. 7. bruņutanku divīzija, nododot apbružātos transportlīdzekļus un ekipējumu tikko dislocētajai 5. Kanādas bruņutanku divīzijai, 1943. gada decembra beigās atstāja Itāliju un 1944. gada janvāra sākumā ieradās [[Glāzgova|Glāzgovā]], Skotijā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://scholars.wlu.ca/cgi/viewcontent.cgi?article=1147&amp;context=cmh|title=Fifth Canadian Armoured Division: Introduction to Battle|publisher=Canadian Military History|date=2012-01-23|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028204850/https://scholars.wlu.ca/cgi/viewcontent.cgi?article=1147&amp;context=cmh|url-status=}}&lt;/ref&gt;
=== Ziemeļrietumu Eiropa ===
[[File:Moving towards inland from Gold Beach.jpg|thumb|Kromvela tanks atstāj ''Gold pludmali'' 7. bruņutanku divīzijas kolonnas priekšgalā 1944. gada 7. jūnijā.|left]]
[[File:The British Army in North-west Europe 1944-45 BU769.jpg|thumb|Ģenerālmajors Džeralds Loids-Vernijs, 7. bruņutanku divīzija, iebrauc Ģentē savā [[Staghound (bruņumašīna)|Staghound bruņumašīnā]] 1944. gada 8. septembrī.]]
1943. gada novembrī divīzija atstāja Itāliju un devās uz Lielbritāniju, kur pēdējie tās elementi ieradās 1944. gada 7. janvārī. Divīzija tika pārapbruņota ar jaunajiem ''Cromwell'' kreiseru tankiem un aprīlī–maijā saņēma 36 [[Sherman Firefly|Sherman Vc Firefly]] tankus. Ar to pietika, lai katrā vadā būtu trīs 75 mm Cromwell lielgabali un 17 mārciņu Firefly lielgabals. &quot;Tuksneša žurkas&quot; bija vienīgā britu bruņutanku divīzija, kas izmantoja ''Cromwell'' kā savu galveno kaujas tanku.

7. bruņotā divīzija bija viena no trim britu divīzijām divos britu uzbrukuma korpusos, kas bija paredzēti dalībai Normandijas desantā. 22. bruņutanku brigāde izsēdās Normandijā 4. jūnijā, un lielākā daļa divīzijas izsēdās Gold pludmalē līdz 7. jūnija beigām, dienu pēc sākotnējās desanta operācijas veikšanas. Divīzija, kas bija daļa no ģenerālleitnanta Džerarda Baknola XXX korpusa, sākotnēji piedalījās operācijās “Perch” un “Goodwood” – divās operācijās, kas bija daļa no Kānas kaujas, kā arī operācijā “Overlord” – Sabiedroto iebrukuma Normandijā segvārds. Operācijas “Perch” laikā divīzijai bija jāvada viena puse ātrā aplenkšanas uzbrukumā, lai ieņemtu pilsētu. Plāna maiņas dēļ divīzijas vienības Villerbokāžā uzbruka vācu Tanku apmācības divīzijas un 101. SS smagā tanku bataljona tankiem. Pēc Kānas ieņemšanas divīzija piedalījās operācijā “Spring”, kuras mērķis bija noturēt vācu spēkus piespiestus pie britu frontes, prom no amerikāņiem, kuri bija uzsākuši operāciju “Cobra” un pēc tam operāciju “Bluecoat” – uzbrukumu, lai atbalstītu amerikāņu izrāvienu un pārtvertu vācu pastiprinājumus, kas devās to apturēt. Pēc Falēzas ofensīvas, kas iznīcināja lielu daļu vācu armijas Normandijā, 7. bruņutanku divīzija piedalījās Sabiedroto ofensīvā no Parīzes līdz Reinai.

Divīzijas sniegums Normandijā un pārējā Francijā ir apšaubīts, un ir apgalvots, ka tas neatbilda iepriekšējām kampaņām. 1944. gada augusta sākumā ģenerālmajors Džordžs Erskins, kurš komandēja divīziju kopš 1943. gada janvāra, brigādes ģenerālis Viljams Hainds, kurš komandēja 22. bruņutanku brigādi, un līdz pat 100 citiem divīzijas virsniekiem tika atcelti no amatiem un pārcelti uz citiem amatiem. Erskina vietā stājās ģenerālmajors Džeralds Loids-Vernijs. Vēsturnieki kopumā ir vienisprātis, ka tās bija Villerbokāžas &quot;neveiksmes&quot; sekas un ka virsnieku atcelšana bija plānota pēc šīs kaujas. Vēsturnieks Daniels Teilors uzskata, ka kaujas rezultāts kalpoja par attaisnojumu atlaišanām, lai &quot;parādītu, ka armijas vadība darīja kaut ko, lai neitralizētu slikto sabiedrības viedokli par kampaņas norisi&quot;. Vēsturnieks un bijušais britu armijas virsnieks Mungo Melvins uzslavēja 7. bruņutanku divīzijas elastīgo kombinēto bruņojuma struktūru, ko citas britu bruņutanku divīzijas pārņēma tikai pēc operācijas &quot;Gudvuda&quot;.

Divīzijas ģenerālštāba maiņa pēc Normandijas nemainīja divīzijas sniegumu, un 1944. gada novembrī pēc Erskina nomaiņas ģenerālmajoru Loidu-Verniju nomainīja ģenerālmajors Lains pēc tam, kad viņš &quot;nespēja pietiekami izārstēt divīzijas sliktos ieradumus, lai apmierinātu augstākos komandierus Montgomeriju un Dempsiju&quot;. Nav šaubu, ka divīzija cieta no kolektīva un kumulatīva kaujas noguruma. Kā Loids ar zināmu tālredzību teica: &quot;Nav šaubu, ka kara iepazīšana nepadara cilvēku drosmīgāku. Cilvēks kļūst viltīgs, un no viltības līdz gļēvulībai ir tikai īss solis.&quot; Tas nebija atsevišķs gadījums; 51. (Hailendas) kājnieku divīzija un vairākas citas veterānu vienības, ko Montgomerijs bija atvedis no Vidusjūras operācijas &quot;Overlord&quot; ietvaros, piedzīvoja līdzīgas grūtības, lai gan, pārsteidzoši, ne ar 50. (Nortumbrijas) kājnieku divīziju, kas bija labi darbojusies visas Normandijas kampaņas laikā.

Pēc virzības cauri Francijai divīzija piedalījās sabiedroto uzbrukumā caur Beļģiju un Nīderlandi, 6. septembrī atbrīvojot [[Ģente|Ģenti]]. Pēc tam divīzija piedalījās uzbrukumā Māsas upei un iegūto pozīciju noturēšanā, kur divīzija, kuru tagad komandēja ģenerālmajors Lūiss Lains, ļoti pieredzējis komandieris, tika nedaudz reorganizēta, un daudzi pieredzējušie vīri, kas piecus gadus bija pavadījuši ārzemēs kopā ar divīziju, atgriezās mājās. 1945. gada janvārī divīzija kopā ar tās pakļautībā esošo 8. bruņutanku un 155. kājnieku brigādi (no 52. (Loulendas) kājnieku divīzijas) piedalījās operācijā “Melnais koks”, lai atbrīvotu Rūras trijstūri. Februāra beigās divīzija saņēma īsu atpūtu. Pēc tam sekoja Reinzemes ofensīva; 7. bruņutanku divīzija šķērsoja Reinu netālu no Ksantenes un Vezeles un virzījās uz Vācijas pilsētu Hamburgu, kas bija kā galamērķis Rietumu sabiedroto iebrukuma laikā Vācijā, kur divīzija izbeidza karu. 1945. gada 16. aprīlī 7. bruņutanku divīzija atbrīvoja [[Stalag XI-B]] karagūstekņu nometni Fallingbostelā, [[Lejassaksija|Lejassaksijā]]. 7. bruņutanku divīzijas pēdējā kara kauja bija Hamburgas ieņemšana.

1945. gada jūlijā 7. bruņutanku divīzija pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur tā piedalījās 1945. gada Berlīnes Uzvaras parādē kopā ar amerikāņu, franču un padomju karaspēku. Starp daudzajiem parādes aculieciniekiem bija Vinstons Čērčils, Imperatora ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals sers Alans Brūks un [[21. Armiju grupa|21. armijas grupas]] komandieris feldmaršals sers Bernards Montgomerijs.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205196568|title=Winston Churchill in Berlin|publisher=Imperial War Museum|date=1945-07-21|access-date=2020-05-23|archive-date=2020-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20200413161404/https://www.iwm.org.uk/collections/item/object/205196568|url-status=}}&lt;/ref&gt;
=== Pēckara periods ===
Divīzija palika Vācijā kā daļa no okupācijas spēkiem, bet pēc tam 20. gs. piecdesmitajos gados kā daļa no [[Britu Reinas armija]]s, kas tika izvietota pret [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] spēkiem. Britu armijai kļūstot arvien mazākai, tās lielākās divīzijas tika izņemtas no kaujas kārtības. Tādējādi divīzijas ilgā un ievērojamā karjera beidzās 1958. gada aprīlī, kad tā tika pārveidota par 5. kājnieku divīziju. Tomēr 7. bruņotās divīzijas tradīcijas un ikonisko iesauku (&quot;Tuksneša žurkas&quot;) turpināja 7. bruņutanku brigāde, kas bija daļa no 1. bruņutanku divīzijas, kas vēlāk tika reorganizēta par 1. divīzijas 7. vieglo mehanizēto brigādi.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/2676525.stm|title=Fact file: 7th Armoured Brigade|publisher=BBC|date=2003-01-20|access-date=2020-05-23|archive-date=2009-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20090111161950/http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/2676525.stm|url-status=}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category}}
* [http://www.operation-blackcock.com Battle of the Roer Triangle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024061428/http://www.operation-blackcock.com/ |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} January 1945
* [http://www.unithistories.com/units_british/7ArmdDiv.html British Unit Histories]
* [http://www.sharpshooters.org.uk/ &quot;The Sharpshooters&quot;, the County of London Yeomanry Association website]
* [https://archive.today/20120802171556/http://www.desertrats.org.uk/ The History of the British 7th Armoured Division, plus the 4th and 7th Armoured Brigades]
* [http://www.tedrogers.co.uk Journeyman] Autobiography of former Desert Rat Ted Rogers
* [http://desertwar.net/british-7th-armoured-division.html 7th Armoured Division Desert War.net]


[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Militārisms Apvienotajā Karalistē]]</text>
      <sha1>cs4cly6t9ab4a6tqgq30k9uhzbwhjhz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Old Firm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634355</id>
    <revision>
      <id>4483478</id>
      <parentid>4483029</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11806" sha1="gusruz2597xh80ssdsk11hl84cvcude" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox sports rivalry
| name                     = Old Firm
| other names              = Glāzgovas derbijs
| image                    = [[file:Oldfirmclash.JPG|200px]]
| caption                  = Old Firm spēle 2008. gadā
| city or region           = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| first contested          = Celtic 5–2 Rangers; (draudzības spēle, {{dat|1888|5|28}})
| teams involved           = [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] &lt;br /&gt; [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]
| total                    = '''Kopā''': 452
| most wins                = Abi klubi (172)
| most player appearances  = 
* [[Serhio Busketss]] (48; FC Barcelona)
* [[Šavi]] (37; FC Barcelona)
| top scorer               =
* [[Lionels Mesi]] (26; FC Barcelona)
| mostrecent               = Celtic 3–1 Rangers; ([[Skotijas Premjerlīga]], {{dat|2026|5|10}})
| nextmeeting              = 
| league                   = 
| series                   = 
| regularseason            = 
| postseason               = 
| largestvictory           = Celtic 7–1 Rangers, Skotijas līgas kauss, ({{dat|1957|10|19}})
| broadcasters             = 
}}
'''Old Firm''' ({{val|lv|Vecā firma}}, &quot;Vecās firmas derbijs&quot;) ir vēsturiska sāncensība starp [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubiem &quot;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]&quot; un &quot;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]&quot;, kas abi atrodas valsts lielākajā pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]].&lt;ref&gt;{{cite web|title=Passion, pride, tradition and nastiness: Why Old Firm match is greatest derby in the world|work=[[Glasgow Times|Evening Times]] |date=11 March 2017|access-date=31 July 2018|archive-date=2 July 2018|url-status= |url=http://www.eveningtimes.co.uk/sport/other_football/15149515.Passion__pride__tradition_and_nastiness__Why_Old_Firm_match_is_greatest_derby_in_the_world/|archive-url=https://web.archive.org/web/20180702204441/http://www.eveningtimes.co.uk/sport/other_football/15149515.Passion__pride__tradition_and_nastiness__Why_Old_Firm_match_is_greatest_derby_in_the_world/}}&lt;/ref&gt;

Šī derbija nosaukuma izcelsme nav zināma. Viena teorija apgalvo, ka šis apzīmējums ir radies no pirmās spēles starp klubiem 1888. gadā, padarot neiespējamu noteikt patiesību. Tomēr Skotijas futbola vēsturnieks Viljams Marejs uzskata, ka &quot;Vecā firma&quot; savu nosaukumu ir ieguvusi no komerciālajiem ienākumiem, ko komandas guva no savām spēlēm, kas ir valsts rekords. Cita teorija liecina, ka nosaukums Glāzgovas derbijam tika izdomāts, lai parādītu klubu dominanci vietējā futbolā.

Līdz 2017. gada decembrim &quot;Rangers&quot; un &quot;Celtic&quot; kopā bija ieguvuši 70 Skotijas kausus, 44 Līgas kausus un 102 Skotijas līgas titulus. Pēdējo 50 gadu laikā (kopš 1966. gada) klubu dominanci līgas tabulas augšgalā ir pārtraucuši tikai divi klubi — 20. gs. astoņdesmito gadu vidū Lielbritānijas futbola arēnā parādījās tā sauktās &quot;Jaunās firmas&quot; ({{val|en|New Firm}}) pārstāvji [[Aberdeen FC|Aberdeen]] un [[Dundee United FC|Dundee United]].

Līdz 2026. gada 10. maijam Rangers un Celtic bija aizvadījuši 452 oficiālas spēles savā starpā, Rangers uzvarot 172 reizes, Celtic uzvarot 172 reizes un nospēlējot neizšķirti 99 reizes. Klubi tiekas četras reizes sezonā [[Skotijas Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]], un dažreiz šīm spēlēm tiek pievienotas arī spēles abos Skotijas kausos.

Abi klubi bauda iespaidīgu fanu atbalstu ne tikai Glāzgovā, bet arī visā pasaulē. TV tiesību pārdošana uz Old Firm spēlēm Hailendas valsts budžetā ienes 120 miljonus mārciņu gadā.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.championat.ru/football/news-748719.html|title=Полиция предлагает проводить шотландское дерби без зрителей|date=2011-03-03|publisher=Чемпионат.ру|access-date=2011-03-05|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20110306170305/http://www.championat.ru/football/news-748719.html|archive-date=2011-03-06}}&lt;/ref&gt;
=== Rezultāti ===
{{updated|spēles līdz 2026. gada 10. maijam}}&lt;ref name=&quot;soccerabaseh2h&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.soccerbase.com/teams/head_to_head.sd?team_id=2104&amp;team2_id=512|title=Head to head Rangers vs. Celtic|access-date=10 May 2026 |work=Soccerbase|archive-date=1 April 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190401011351/https://www.soccerbase.com/teams/head_to_head.sd?team_id=2104&amp;team2_id=512|url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rsssfh2h&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesr/rangersceltic.html|title=Rangers FC vs Celtic FC since 1888|access-date=26 February 2023|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|archive-date=12 June 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20070612201340/http://www.rsssf.com/tablesr/rangersceltic.html|url-status=}}&lt;/ref&gt;
{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!Turnīrs
!Pirmā spēle
!width=60|Played
!width=60|Celtic
!width=60|Rangers
!width=60|Neizšķirts
|-
|align=left|[[Skotijas futbola līgu sistēma|Skotijas līga]]
|1891
|343{{efn|name=1905po|Līgas čempionāta statistikā ir iekļauta papildu izslēgšanas spēle par 1904.–1905. gada sezonas titulu, kurā Celtic uzvarēja ar rezultātu 2:1.&lt;ref&gt;{{cite news|last=Murphy|first=Alex|title=Another championship nailbiter thanks to mighty Quinn|url=http://www.thecelticwiki.com/page/1905-05-06%3A+Celtic+2-1+Rangers%2C+League+Division+1%2C+Championship+Play-off|access-date=29 November 2017|work=The Times (hosted at The Celtic Wiki)|date=19 May 2005|archive-date=9 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200109171523/http://www.thecelticwiki.com/page/1905-05-06:+Celtic+2-1+Rangers,+League+Division+1,+Championship+Play-off|url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news|last=Hannan|first=Martin|title=1905: The last time Scotland drafted in a foreign referee|url=http://www.scotsman.com/sport/1905-the-last-time-scotland-drafted-in-a-foreign-referee-1-1370563|access-date=29 November 2017|work=The Scotsman|date=27 November 2010|archive-date=12 August 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812034043/https://www.scotsman.com/sport/1905-the-last-time-scotland-drafted-in-a-foreign-referee-1-1370563|url-status=}}&lt;/ref&gt;}}
|119
|130
|94
|-
|align=left|[[Skotijas kauss]]
|1890
|56{{efn|Skotijas kausa kopvērtējumā ir iekļautas divas 1909. gada Skotijas kausa fināla spēles (neizšķirts 2–2 un neizšķirts 1–1), lai gan pats kauss netika izcīnīts.}}
|27
|18
|11{{efn|name=2016sc|2016. gada Skotijas kausa pusfinālā pēc papildlaika neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Rangers, kā rezultātā daži avoti to reģistrē kā uzvaru, nevis kā neizšķirtu, kā to parasti uzskata par standartu. Iekļauta arī Celtic uzvara pēcspēles sitienu sērijā 2026. gada Skotijas kausa ceturtdaļfinālā.}}
|-
|align=left|[[Skotijas līgas kauss|Līgas kauss]]
|1947
|53
|26
|24
|3{{efn|name=2025lc|2024. gada Skotijas līgas kausa finālā pēc papildlaika neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Celtic, tāpēc daži avoti to fiksē kā uzvaru, nevis kā neizšķirtu, kā to paredz ierastais standarts.}}
|- class=&quot;sortbottom&quot;
! colspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |Kopā
!452
!172
!172
!108
|}
{{notelist}}
== Stadioni ==
Iekļautie stadioni ir tie, kuros &quot;Old Firm&quot; ir notikusi vairāk nekā 30 reizes.
&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;center&quot; | 
! scope=&quot;center&quot; |  [[Attēls:Celtic FC logo.png|100px]] &lt;br&gt; [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
! scope=&quot;center&quot; | [[Attēls:Rangers.png|100px]] &lt;br&gt; [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]
! scope=&quot;center&quot; | [[File:Scotland national football team logo 2014.svg|100px]] &lt;br&gt; [[Skotijas Futbola asociācija]]
|-
! scope=row&quot; | 
| [[File:Celtic_Park_during_an_Old_Firm_derby_between_Celtic_FC_and_Rangers_FC.jpg|sans_cadre|299x299px]]|| [[File:Ibrox Inside.jpg|300px]] || [[File:Panoramio - V&amp;A Dudush - Scotland National Stadium.jpg|300px]]
|-
! scope=row&quot; | Stadions
| [[Celtic Park]] || [[Ibrox Stadium]] || [[Hampden Park]]&lt;ref&gt;Hampden Park, stade National de l'Écosse accueille régulièrement les deux clubs lors des finales de Coupe&lt;/ref&gt;
|-
! scope=row&quot; | Ietilpība
| {{formatnum:60355}} || {{formatnum:50987}} || {{formatnum:52053}}
|-
|}
&lt;/center&gt;
== Lielākās uzvaras ==
* Četru vai vairāk vārtu starpība starp komandām. Ietver tikai līgu un divus lielos kausus; citas lielas uzvaru starpības tika reģistrētas mazākās sacensībās, piemēram, Glasgow Merchants Charity Cup.&lt;ref&gt;[https://playupliverpool.com/1893/05/27/celtic-v-glasgow-rangers-5-0-glasgow-charity-cup-final-may-27-1893/ Celtic v Glasgow Rangers 5-0] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624233721/https://playupliverpool.com/1893/05/27/celtic-v-glasgow-rangers-5-0-glasgow-charity-cup-final-may-27-1893/ |date=24 June 2019 }}, via Play Up Liverpool&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://playupliverpool.com/1900/05/12/glasgow-rangers-v-celtic-5-1-glasgow-charity-cup-final-may-12-1900/ Glasgow Rangers v Celtic 5-1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190808222217/https://playupliverpool.com/1900/05/12/glasgow-rangers-v-celtic-5-1-glasgow-charity-cup-final-may-12-1900/ |date=8 August 2019 }}, via Play Up Liverpool&lt;/ref&gt;

=== Celtic ===
==== 6 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 7–1 Rangers 1957. gada 19. oktobrī, Skotijas līgas kauss
==== 5 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 5–0 Rangers 1925. gada 21. martā, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 5–0 Rangers 2018. gada 29. aprīlī, [[Skotijas Premjerlīga]]
==== 4 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 1895. gada 14. decembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* Rangers 0–4 '''Celtic''' 1898. gada 27. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1900. gada 10. martā, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1914. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 1938. gada 10. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 1966. gada 3. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1969. gada 26. aprīlī, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 1998. gada 21. novembrī, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 2000. gada 27. augustā, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 2016. gada 10. septembrī, Skotijas Premjerlīga
* Rangers 1–5 '''Celtic''' 2017. gada 29. aprīlī, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 2018. gada 15. aprīlī, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 2022. gada 3. septembrī, Skotijas Premjerlīga
=== Rangers ===
==== 5 vārtu starpība ====
* '''Rangers''' 5–0 Celtic 1893. gada 2. septembrī, Skotijas līga
* '''Rangers''' 5–0 Celtic 1894. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
==== 4 vārtu starpība ====
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1898. gada 24. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1928. gada 14. aprīlī, Skotijas kauss
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1948. gada 2. janvārī, Skotijas līgas A divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1949. gada 24. septembrī, Skotijas līgas A divīzija
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1955. gada 31. augustā, Skotijas līgas kauss
* Celtic 1–5 '''Rangers''' 1960. gada 10. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1963. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 5–1 Celtic 1988. gada 27. augustā, Skotijas Premjerlīga
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 2000. gada 26. martā, Skotijas Premjerlīga
* '''Rangers''' 5–1 Celtic 2000. gada 26. novembrī, Skotijas Premjerlīga

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Old Firm rivalry}}
* [https://web.archive.org/web/20071001062659/http://www.soccerbase.com/head2.sd?team2id=512&amp;team1id=2104 Head-to-head results] Soccerbase

[[Kategorija:Futbols Skotijā]]
[[Kategorija:Celtic F.C.]]
[[Kategorija:Rangers F.C.]]</text>
      <sha1>gusruz2597xh80ssdsk11hl84cvcude</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483484</id>
      <parentid>4483478</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T17:47:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4483484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11763" sha1="e6qw769sm6howpzybl33mn9toasd4my" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infobox sports rivalry
| name                     = Old Firm
| other names              = Glāzgovas derbijs
| image                    = [[file:Oldfirmclash.JPG|200px]]
| caption                  = Old Firm spēle 2008. gadā
| city or region           = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| first contested          = Celtic 5–2 Rangers; (draudzības spēle, {{dat|1888|5|28}})
| teams involved           = [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] &lt;br /&gt; [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]
| total                    = '''Kopā''': 452
| most wins                = Abi klubi (172)
| most player appearances  = 
* [[Aleks Smits]] (87; Rangers)
| top scorer               =
* [[Elijs Makoists]] (27; Rangers)
| mostrecent               = Celtic 3–1 Rangers; ([[Skotijas Premjerlīga]], {{dat|2026|5|10}})
| nextmeeting              = 
| league                   = 
| series                   = 
| regularseason            = 
| postseason               = 
| largestvictory           = Celtic 7–1 Rangers, Skotijas līgas kauss, ({{dat|1957|10|19}})
| broadcasters             = 
}}
'''Old Firm''' ({{val|lv|Vecā firma}}, &quot;Vecās firmas derbijs&quot;) ir vēsturiska sāncensība starp [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubiem &quot;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]&quot; un &quot;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]&quot;, kas abi atrodas valsts lielākajā pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]].&lt;ref&gt;{{cite web|title=Passion, pride, tradition and nastiness: Why Old Firm match is greatest derby in the world|work=[[Glasgow Times|Evening Times]] |date=11 March 2017|access-date=31 July 2018|archive-date=2 July 2018|url-status= |url=http://www.eveningtimes.co.uk/sport/other_football/15149515.Passion__pride__tradition_and_nastiness__Why_Old_Firm_match_is_greatest_derby_in_the_world/|archive-url=https://web.archive.org/web/20180702204441/http://www.eveningtimes.co.uk/sport/other_football/15149515.Passion__pride__tradition_and_nastiness__Why_Old_Firm_match_is_greatest_derby_in_the_world/}}&lt;/ref&gt;

Šī derbija nosaukuma izcelsme nav zināma. Viena teorija apgalvo, ka šis apzīmējums ir radies no pirmās spēles starp klubiem 1888. gadā, padarot neiespējamu noteikt patiesību. Tomēr Skotijas futbola vēsturnieks Viljams Marejs uzskata, ka &quot;Vecā firma&quot; savu nosaukumu ir ieguvusi no komerciālajiem ienākumiem, ko komandas guva no savām spēlēm, kas ir valsts rekords. Cita teorija liecina, ka nosaukums Glāzgovas derbijam tika izdomāts, lai parādītu klubu dominanci vietējā futbolā.

Līdz 2017. gada decembrim &quot;Rangers&quot; un &quot;Celtic&quot; kopā bija ieguvuši 70 Skotijas kausus, 44 Līgas kausus un 102 Skotijas līgas titulus. Pēdējo 50 gadu laikā (kopš 1966. gada) klubu dominanci līgas tabulas augšgalā ir pārtraucuši tikai divi klubi — 20. gs. astoņdesmito gadu vidū Lielbritānijas futbola arēnā parādījās tā sauktās &quot;Jaunās firmas&quot; ({{val|en|New Firm}}) pārstāvji [[Aberdeen FC|Aberdeen]] un [[Dundee United FC|Dundee United]].

Līdz 2026. gada 10. maijam Rangers un Celtic bija aizvadījuši 452 oficiālas spēles savā starpā, Rangers uzvarot 172 reizes, Celtic uzvarot 172 reizes un nospēlējot neizšķirti 99 reizes. Klubi tiekas četras reizes sezonā [[Skotijas Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]], un dažreiz šīm spēlēm tiek pievienotas arī spēles abos Skotijas kausos.

Abi klubi bauda iespaidīgu fanu atbalstu ne tikai Glāzgovā, bet arī visā pasaulē. TV tiesību pārdošana uz Old Firm spēlēm Hailendas valsts budžetā ienes 120 miljonus mārciņu gadā.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.championat.ru/football/news-748719.html|title=Полиция предлагает проводить шотландское дерби без зрителей|date=2011-03-03|publisher=Чемпионат.ру|access-date=2011-03-05|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20110306170305/http://www.championat.ru/football/news-748719.html|archive-date=2011-03-06}}&lt;/ref&gt;
=== Rezultāti ===
{{updated|spēles līdz 2026. gada 10. maijam}}&lt;ref name=&quot;soccerabaseh2h&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.soccerbase.com/teams/head_to_head.sd?team_id=2104&amp;team2_id=512|title=Head to head Rangers vs. Celtic|access-date=10 May 2026 |work=Soccerbase|archive-date=1 April 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190401011351/https://www.soccerbase.com/teams/head_to_head.sd?team_id=2104&amp;team2_id=512|url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;rsssfh2h&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesr/rangersceltic.html|title=Rangers FC vs Celtic FC since 1888|access-date=26 February 2023|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|archive-date=12 June 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20070612201340/http://www.rsssf.com/tablesr/rangersceltic.html|url-status=}}&lt;/ref&gt;
{|class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!Turnīrs
!Pirmā spēle
!width=60|Played
!width=60|Celtic
!width=60|Rangers
!width=60|Neizšķirts
|-
|align=left|[[Skotijas futbola līgu sistēma|Skotijas līga]]
|1891
|343{{efn|name=1905po|Līgas čempionāta statistikā ir iekļauta papildu izslēgšanas spēle par 1904.–1905. gada sezonas titulu, kurā Celtic uzvarēja ar rezultātu 2:1.&lt;ref&gt;{{cite news|last=Murphy|first=Alex|title=Another championship nailbiter thanks to mighty Quinn|url=http://www.thecelticwiki.com/page/1905-05-06%3A+Celtic+2-1+Rangers%2C+League+Division+1%2C+Championship+Play-off|access-date=29 November 2017|work=The Times (hosted at The Celtic Wiki)|date=19 May 2005|archive-date=9 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200109171523/http://www.thecelticwiki.com/page/1905-05-06:+Celtic+2-1+Rangers,+League+Division+1,+Championship+Play-off|url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news|last=Hannan|first=Martin|title=1905: The last time Scotland drafted in a foreign referee|url=http://www.scotsman.com/sport/1905-the-last-time-scotland-drafted-in-a-foreign-referee-1-1370563|access-date=29 November 2017|work=The Scotsman|date=27 November 2010|archive-date=12 August 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812034043/https://www.scotsman.com/sport/1905-the-last-time-scotland-drafted-in-a-foreign-referee-1-1370563|url-status=}}&lt;/ref&gt;}}
|119
|130
|94
|-
|align=left|[[Skotijas kauss]]
|1890
|56{{efn|Skotijas kausa kopvērtējumā ir iekļautas divas 1909. gada Skotijas kausa fināla spēles (neizšķirts 2–2 un neizšķirts 1–1), lai gan pats kauss netika izcīnīts.}}
|27
|18
|11{{efn|name=2016sc|2016. gada Skotijas kausa pusfinālā pēc papildlaika neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Rangers, kā rezultātā daži avoti to reģistrē kā uzvaru, nevis kā neizšķirtu, kā to parasti uzskata par standartu. Iekļauta arī Celtic uzvara pēcspēles sitienu sērijā 2026. gada Skotijas kausa ceturtdaļfinālā.}}
|-
|align=left|[[Skotijas līgas kauss|Līgas kauss]]
|1947
|53
|26
|24
|3{{efn|name=2025lc|2024. gada Skotijas līgas kausa finālā pēc papildlaika neizšķirta pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Celtic, tāpēc daži avoti to fiksē kā uzvaru, nevis kā neizšķirtu, kā to paredz ierastais standarts.}}
|- class=&quot;sortbottom&quot;
! colspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |Kopā
!452
!172
!172
!108
|}
{{notelist}}
== Stadioni ==
Iekļautie stadioni ir tie, kuros &quot;Old Firm&quot; ir notikusi vairāk nekā 30 reizes.
&lt;center&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;center&quot; | 
! scope=&quot;center&quot; |  [[Attēls:Celtic FC logo.png|100px]] &lt;br&gt; [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
! scope=&quot;center&quot; | [[Attēls:Rangers.png|100px]] &lt;br&gt; [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]
! scope=&quot;center&quot; | [[File:Scotland national football team logo 2014.svg|100px]] &lt;br&gt; [[Skotijas Futbola asociācija]]
|-
! scope=row&quot; | 
| [[File:Celtic_Park_during_an_Old_Firm_derby_between_Celtic_FC_and_Rangers_FC.jpg|sans_cadre|299x299px]]|| [[File:Ibrox Inside.jpg|300px]] || [[File:Panoramio - V&amp;A Dudush - Scotland National Stadium.jpg|300px]]
|-
! scope=row&quot; | Stadions
| [[Celtic Park]] || [[Ibrox Stadium]] || [[Hampden Park]]&lt;ref&gt;Hampden Park, stade National de l'Écosse accueille régulièrement les deux clubs lors des finales de Coupe&lt;/ref&gt;
|-
! scope=row&quot; | Ietilpība
| {{formatnum:60355}} || {{formatnum:50987}} || {{formatnum:52053}}
|-
|}
&lt;/center&gt;
== Lielākās uzvaras ==
* Četru vai vairāk vārtu starpība starp komandām. Ietver tikai līgu un divus lielos kausus; citas lielas uzvaru starpības tika reģistrētas mazākās sacensībās, piemēram, Glasgow Merchants Charity Cup.&lt;ref&gt;[https://playupliverpool.com/1893/05/27/celtic-v-glasgow-rangers-5-0-glasgow-charity-cup-final-may-27-1893/ Celtic v Glasgow Rangers 5-0] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624233721/https://playupliverpool.com/1893/05/27/celtic-v-glasgow-rangers-5-0-glasgow-charity-cup-final-may-27-1893/ |date=24 June 2019 }}, via Play Up Liverpool&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://playupliverpool.com/1900/05/12/glasgow-rangers-v-celtic-5-1-glasgow-charity-cup-final-may-12-1900/ Glasgow Rangers v Celtic 5-1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190808222217/https://playupliverpool.com/1900/05/12/glasgow-rangers-v-celtic-5-1-glasgow-charity-cup-final-may-12-1900/ |date=8 August 2019 }}, via Play Up Liverpool&lt;/ref&gt;

=== Celtic ===
==== 6 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 7–1 Rangers 1957. gada 19. oktobrī, Skotijas līgas kauss
==== 5 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 5–0 Rangers 1925. gada 21. martā, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 5–0 Rangers 2018. gada 29. aprīlī, [[Skotijas Premjerlīga]]
==== 4 vārtu starpība ====
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 1895. gada 14. decembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* Rangers 0–4 '''Celtic''' 1898. gada 27. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1900. gada 10. martā, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1914. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 1938. gada 10. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 1966. gada 3. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 1969. gada 26. aprīlī, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 1998. gada 21. novembrī, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 6–2 Rangers 2000. gada 27. augustā, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 5–1 Rangers 2016. gada 10. septembrī, Skotijas Premjerlīga
* Rangers 1–5 '''Celtic''' 2017. gada 29. aprīlī, Skotijas Premjerlīga
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 2018. gada 15. aprīlī, Skotijas kauss
* '''Celtic''' 4–0 Rangers 2022. gada 3. septembrī, Skotijas Premjerlīga
=== Rangers ===
==== 5 vārtu starpība ====
* '''Rangers''' 5–0 Celtic 1893. gada 2. septembrī, Skotijas līga
* '''Rangers''' 5–0 Celtic 1894. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
==== 4 vārtu starpība ====
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1898. gada 24. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1928. gada 14. aprīlī, Skotijas kauss
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1948. gada 2. janvārī, Skotijas līgas A divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1949. gada 24. septembrī, Skotijas līgas A divīzija
* Celtic 0–4 '''Rangers''' 1955. gada 31. augustā, Skotijas līgas kauss
* Celtic 1–5 '''Rangers''' 1960. gada 10. septembrī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 1963. gada 1. janvārī, Skotijas Pirmā divīzija
* '''Rangers''' 5–1 Celtic 1988. gada 27. augustā, Skotijas Premjerlīga
* '''Rangers''' 4–0 Celtic 2000. gada 26. martā, Skotijas Premjerlīga
* '''Rangers''' 5–1 Celtic 2000. gada 26. novembrī, Skotijas Premjerlīga

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Old Firm rivalry}}
* [https://web.archive.org/web/20071001062659/http://www.soccerbase.com/head2.sd?team2id=512&amp;team1id=2104 Head-to-head results] Soccerbase

[[Kategorija:Futbols Skotijā]]
[[Kategorija:Celtic F.C.]]
[[Kategorija:Rangers F.C.]]</text>
      <sha1>e6qw769sm6howpzybl33mn9toasd4my</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrea del Rio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634373</id>
    <revision>
      <id>4483309</id>
      <parentid>4483258</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T13:32:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Televīzijas seriāli */</comment>
      <origin>4483309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5294" sha1="5u20hf55ya4iglhkbvsbrk9xodaom2u" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Andrea del Rio
| vārds_orig = Andrea del Río
| attēls = Andrea del Río.jpg
| att_izmērs = 220 px
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|21}}
| dz vieta = {{vieta|Spānija|Saragosa}}
| nodarbošanās = aktrise
| dzimums = S
}}

'''Andrea del Rio''' ({{Val-es|Andrea del Río}}; dzimusi 1991. gada 21. jūnijā) ir [[Spānija|spāņu]] [[aktrise]], kura vislabāk pazīstama ar lomām Spānijas televīzijas seriālos, īpaši &quot;[[Solījums (seriāls)|Solījums]]&quot; un “Servir y proteger” un &quot;Mar de plástico&quot;.

== Biogrāfija ==
Savu karjeru televīzijā viņa sāka 2011. gadā, kad piedalījās nelielā epizodē seriālā “Gran Hotel”. Divus gadus vēlāk viņa piedalījās seriāla “Amar es para siempre” pirmajā sezonā.

2014. un 2015. gadā viņa piedalījās vairākos seriālos ar nelielām lomām, tostarp “Con el culo al aire”, “Cuéntame un cuento” un otrajā sezonā “Sin identidad”.

2015. gadā viņa ieguva vienu no nozīmīgākajām lomām savā karjerā seriālā “Mar de plástico”, kur atveidoja Pilaras Salinasas lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/rodolfo-sancho-jesus-castro-plastico_1_7595707.html|title=Rodolfo Sancho y Jesús Castro, primer teaser de 'Mar de Plástico'|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2015-07-20|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/mar-plastico-inquietante-segunda-temporada_1_7527814.html|title='Mar de plástico' muestra el inquietante póster de su segunda temporada|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2016-09-02|language=es}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņa piedalījās arī seriālā “Las aventuras del capitán Alatriste”.

2017. gadā viņa sāka spēlēt galveno lomu seriālā “Servir y proteger”, kur atveidoja policisti Alisiju Osanju, kas kļuva par viņas visatpazīstamāko lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/65082/servir-y-proteger-rtve-inicia-grabacion-nueva-serie-ambientada-comisaria/|title='Servir y proteger': RTVE inicia la grabación de su nueva serie de tarde ambientada en una comisaría de barrio|last=Alcaraz|first=Maripaz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2017-02-27|language=es}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada martā viņa pameta seriālu pēc vairāk nekā diviem gadiem un vairāk nekā 400 sērijām, kad viņas varone pameta sižetu, pārceļoties uz [[Valensija (Spānija)|Valensiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-angel-de-miguel-despide-servir-y-proteger-dar-gracias-90757/|title=Andrea Del Río y Ángel de Miguel se despiden de 'Servir y proteger': &quot;Gracias a todos, por todo&quot;|last=Prieto|first=Beatriz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2019-03-28|language=es}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 10. jūnijā tika paziņots, ka viņa atgriezīsies seriālā, lai piedalītos tā ceturtās sezonas noslēgumā, atkal atveidojot Alisiju Osanju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-regresa-servir-y-proteger-recta-final-cuarta-temporada-102034/|title=Andrea del Río regresa a 'Servir y proteger' en la recta final de la cuarta temporada|last=Alabadí|first=Héctor|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2020-06-10|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Televīzija ===

==== Televīzijas seriāli ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Seriāls
!Personāžs
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2011
|''Rocío Dúrcal, volver a verte''
|Karmenas draudzene
|2 epizodes
|-
|''Gran Hotel''
|Donselja
|1 epizode
|-
|''El secreto de Puente Viejo''
|Ana
|1 epizode
|-
|2013
|''Amar es para siempre''
|Isabela
|78 epizodes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Con el culo al aire''
|Marisa
|1 epizode
|-
|''Cuéntame un cuento''
|Natalija
|1 epizode
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|''Sin identidad''
|Eva
|5 epizodes
|-
|''Las aventuras del capitán Alatriste''
|Elvira Barragasa
|1 epizode
|-
|2015 - 2016
|''Mar de plástico''
|Pilara Salinasa
|26 epizodes
|-
|2017 - 2019; 2020; 2022; 2023
|''Servir y proteger''
|Alisija Osanja/ Alisija Kintero
|518 epizodes
|-
|2023 - pašlaik
|&quot;[[Solījums (seriāls)|Solījums]]&quot; (''La Promesa'')
|Teresa Viljamila
|
|}

==== Televīzijas šovi ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Šovs
!Loma
!Piezīmes
|-
|2015
|''Zapeando''
|Viesis
|1 sērija
|-
|2017
|''Hora punta''
|Viesis
|1 sērija, kopā ar [[Luisa Martina|Luisu Martinu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/noticias/ninos-Medico-familia-mensaje-Juani_0_1899410077.html|title=Los niños de 'Médico de familia' mandan un mensaje a 'la Juani'|work=vertele|access-date=2026-06-16|last=vertele.eldiario.es|language=es}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|''El cazador''
|Konkursante
|1 sērija
|-
|''El puente de las mentiras''
|Konkursante
|1 sērija
|}

=== Spēlfilmas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Nosaukums
!Personāžs
!Režisors
|-
|2022
|''Licantropía''
|Isabela
|Njevess Gomess
|}

=== Īsfilmas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Nosaukums
!Personāžs
!Režisors
|-
|2010
|''Levedad''
|Lola
|Lusija del Rio
|-
|2022
|''Palomitas''
|
|Monika Dolado
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{DEFAULTSORT:del Rio, Andrea }}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas aktieri]]</text>
      <sha1>5u20hf55ya4iglhkbvsbrk9xodaom2u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483538</id>
      <parentid>4483309</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T23:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4483538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5463" sha1="27e0y33l5iblnnxho6nblpgggty49fl" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Andrea del Rio
| vārds_orig = Andrea del Río
| attēls = Andrea del Río.jpg
| att_izmērs = 220 px
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|21}}
| dz vieta = {{vieta|Spānija|Saragosa}}
| nodarbošanās = aktrise
| dzimums = S
}}

'''Andrea del Rio''' ({{Val-es|Andrea del Río}}; dzimusi 1991. gada 21. jūnijā) ir [[Spānija|spāņu]] [[aktrise]], kura vislabāk pazīstama ar lomām Spānijas televīzijas seriālos, īpaši &quot;[[Solījums (seriāls)|Solījums]]&quot; un “Servir y proteger” un &quot;Mar de plástico&quot;.

== Biogrāfija ==
Savu karjeru televīzijā viņa sāka 2011. gadā, kad piedalījās nelielā epizodē seriālā “Gran Hotel”. Divus gadus vēlāk viņa piedalījās seriāla “Amar es para siempre” pirmajā sezonā.

2014. un 2015. gadā viņa piedalījās vairākos seriālos ar nelielām lomām, tostarp “Con el culo al aire”, “Cuéntame un cuento” un otrajā sezonā “Sin identidad”.

2015. gadā viņa ieguva vienu no nozīmīgākajām lomām savā karjerā seriālā “Mar de plástico”, kur atveidoja Pilaras Salinasas lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/rodolfo-sancho-jesus-castro-plastico_1_7595707.html|title=Rodolfo Sancho y Jesús Castro, primer teaser de 'Mar de Plástico'|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2015-07-20|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/videos/actualidad/mar-plastico-inquietante-segunda-temporada_1_7527814.html|title='Mar de plástico' muestra el inquietante póster de su segunda temporada|website=Vertele|access-date=2026-06-16|date=2016-09-02|language=es}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņa piedalījās arī seriālā “Las aventuras del capitán Alatriste”.

2017. gadā viņa sāka spēlēt galveno lomu seriālā “Servir y proteger”, kur atveidoja policisti Alisiju Osanju, kas kļuva par viņas visatpazīstamāko lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/65082/servir-y-proteger-rtve-inicia-grabacion-nueva-serie-ambientada-comisaria/|title='Servir y proteger': RTVE inicia la grabación de su nueva serie de tarde ambientada en una comisaría de barrio|last=Alcaraz|first=Maripaz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2017-02-27|language=es}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada martā viņa pameta seriālu pēc vairāk nekā diviem gadiem un vairāk nekā 400 sērijām, kad viņas varone pameta sižetu, pārceļoties uz [[Valensija (Spānija)|Valensiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-angel-de-miguel-despide-servir-y-proteger-dar-gracias-90757/|title=Andrea Del Río y Ángel de Miguel se despiden de 'Servir y proteger': &quot;Gracias a todos, por todo&quot;|last=Prieto|first=Beatriz|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2019-03-28|language=es}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 10. jūnijā tika paziņots, ka viņa atgriezīsies seriālā, lai piedalītos tā ceturtās sezonas noslēgumā, atkal atveidojot Alisiju Osanju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/andrea-del-rio-regresa-servir-y-proteger-recta-final-cuarta-temporada-102034/|title=Andrea del Río regresa a 'Servir y proteger' en la recta final de la cuarta temporada|last=Alabadí|first=Héctor|website=FormulaTV|access-date=2026-06-16|date=2020-06-10|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Televīzija ===

==== Televīzijas seriāli ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Seriāls
!Personāžs
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2011
|''Rocío Dúrcal, volver a verte''
|Karmenas draudzene
|2 epizodes
|-
|''Gran Hotel''
|Donselja
|1 epizode
|-
|''El secreto de Puente Viejo''
|Ana
|1 epizode
|-
|2013
|''Amar es para siempre''
|Isabela
|78 epizodes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Con el culo al aire''
|Marisa
|1 epizode
|-
|''Cuéntame un cuento''
|Natalija
|1 epizode
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|''Sin identidad''
|Eva
|5 epizodes
|-
|''Las aventuras del capitán Alatriste''
|Elvira Barragasa
|1 epizode
|-
|2015 - 2016
|''Mar de plástico''
|Pilara Salinasa
|26 epizodes
|-
|2017 - 2019; 2020; 2022; 2023
|''Servir y proteger''
|Alisija Osanja/ Alisija Kintero
|518 epizodes
|-
|2023 - pašlaik
|&quot;[[Solījums (seriāls)|Solījums]]&quot; (''La Promesa'')
|Teresa Viljamila
|
|}

==== Televīzijas šovi ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Šovs
!Loma
!Piezīmes
|-
|2015
|''Zapeando''
|Viesis
|1 sērija
|-
|2017
|''Hora punta''
|Viesis
|1 sērija, kopā ar [[Luisa Martina|Luisu Martinu]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/noticias/ninos-Medico-familia-mensaje-Juani_0_1899410077.html|title=Los niños de 'Médico de familia' mandan un mensaje a 'la Juani'|work=vertele|access-date=2026-06-16|last=vertele.eldiario.es|language=es|archive-date=2020-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20200610122243/https://vertele.eldiario.es/noticias/ninos-Medico-familia-mensaje-Juani_0_1899410077.html}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|''El cazador''
|Konkursante
|1 sērija
|-
|''El puente de las mentiras''
|Konkursante
|1 sērija
|}

=== Spēlfilmas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Nosaukums
!Personāžs
!Režisors
|-
|2022
|''Licantropía''
|Isabela
|Njevess Gomess
|}

=== Īsfilmas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Gads
!Nosaukums
!Personāžs
!Režisors
|-
|2010
|''Levedad''
|Lola
|Lusija del Rio
|-
|2022
|''Palomitas''
|
|Monika Dolado
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{DEFAULTSORT:del Rio, Andrea }}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas aktieri]]</text>
      <sha1>27e0y33l5iblnnxho6nblpgggty49fl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Martīns Mažvīds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634377</id>
    <revision>
      <id>4483286</id>
      <parentid>4483283</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:19:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4483286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1299" sha1="h1if5am0ded6p243mx8p5xyzfgigncc" xml:space="preserve">[[attēls:Mažvydo katekizmas.jpg|thumb|Martīna Mažvīda lietuviski tulkotais Lutera katehisms (1547)]]
'''Martīns Mažvīds''' ({{val-lt|Martynas Mažvydas}}), arī '''Mārtiņš Masvids''' ({{val-la|Martinus Masvidius}}; dzimis pēc 1510. gada [[Žemaiču Naumieste|Naujamiestā]] (Neištatē), miris 1563. gada 21. maijā [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]) bija [[Žemaiši|žemaišu]] izcelsmes [[Prūsijas hercogiste]]s luterāņu mācītājs un [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] [[Martīna Mažvīda katehisms|Lielā katehisma]] tulkotājs, ko uzskata par pirmo [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] iespiesto grāmatu.

Grāmata ɡan rakstīta [[Žemaišu dialekts|dienvidžemaišu izloksnē]], taču tajā sastopamas arī rietumaugštaišu izloksnes iezīmes.&lt;ref name=&quot;LU&quot;&gt;[http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf Lietuviešu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043312/http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Lietuvas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodnieki]]</text>
      <sha1>h1if5am0ded6p243mx8p5xyzfgigncc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483287</id>
      <parentid>4483286</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:19:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4483287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1299" sha1="sr3c0u647kmlmh4aofg45kg9f6m24cu" xml:space="preserve">[[attēls:Mažvydo katekizmas.jpg|thumb|Martīna Mažvīda lietuviski tulkotais Lutera katehisms (1547)]]
'''Martīns Mažvīds''' ({{val-lt|Martynas Mažvydas}}), arī '''Mārtiņš Mazvids''' ({{val-la|Martinus Masvidius}}; dzimis pēc 1510. gada [[Žemaiču Naumieste|Naujamiestā]] (Neištatē), miris 1563. gada 21. maijā [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]) bija [[Žemaiši|žemaišu]] izcelsmes [[Prūsijas hercogiste]]s luterāņu mācītājs un [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] [[Martīna Mažvīda katehisms|Lielā katehisma]] tulkotājs, ko uzskata par pirmo [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] iespiesto grāmatu.

Grāmata ɡan rakstīta [[Žemaišu dialekts|dienvidžemaišu izloksnē]], taču tajā sastopamas arī rietumaugštaišu izloksnes iezīmes.&lt;ref name=&quot;LU&quot;&gt;[http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf Lietuviešu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043312/http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Lietuvas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodnieki]]</text>
      <sha1>sr3c0u647kmlmh4aofg45kg9f6m24cu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483288</id>
      <parentid>4483287</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T12:24:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4483288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1420" sha1="sidz6n1i4r5msxyn94a3c06mtgpq2nn" xml:space="preserve">[[attēls:Mažvydo katekizmas.jpg|thumb|Martīna Mažvīda lietuviski tulkotais Lutera katehisms (1547)]]
'''Martīns Mažvīds''' ({{val-lt|Martynas Mažvydas}}), arī '''Mārtiņš Mazvids''' ({{val-la|Martinus Masvidius}}; dzimis pēc 1510. gada [[Žemaiču Naumieste|Naujamiestā]] (Neištatē), miris 1563. gada 21. maijā [[Karaļauči|Kēnigsbergā]]) bija [[Žemaiši|žemaišu]] izcelsmes [[Prūsijas hercogiste]]s luterāņu mācītājs un [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] [[Martīna Mažvīda katehisms|Lielā katehisma]] tulkotājs, ko uzskata par pirmo [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] iespiesto grāmatu.

Grāmata ɡan rakstīta [[Žemaišu dialekts|dienvidžemaišu izloksnē]], taču tajā sastopamas arī rietumaugštaišu izloksnes iezīmes.&lt;ref name=&quot;LU&quot;&gt;[http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf Lietuviešu valodas aizsākumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305043312/http://home.lu.lv/~pva/Lietuviesu_valodas_vesture/Ievadjautajumi/Vanags_Lietuvie%F0u%20valodas%20v%E7sture_2009_1_2_tema.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* [[Justīns Marcinkevičs]]. Mažvīds. Dziedājums trīs daļās. Rīga: Liesma, 1980. — 147 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Lietuvas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Lietuviešu valodnieki]]</text>
      <sha1>sidz6n1i4r5msxyn94a3c06mtgpq2nn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanžuze dus Kampusa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634379</id>
    <revision>
      <id>4483291</id>
      <timestamp>2026-06-16T12:27:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Sanžuze dus Kampusa | official_name            = ''São José dos Campos'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 =  | motto                    = ''Generosa mens laboret'' | image_skyline            = Le Classique - panoramio.jpg | image_caption            = Sanžuze dus Kampusas panorāma | image_flag   = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shie...</comment>
      <origin>4483291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4569" sha1="2hgk7d8w3i3i75gdsojya5xekmdvy2z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Sanžuze dus Kampusa
| official_name            = ''São José dos Campos''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 = 
| motto                    = ''Generosa mens laboret''
| image_skyline            = Le Classique - panoramio.jpg
| image_caption            = Sanžuze dus Kampusas panorāma
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Sanpaulu
| latd  = 23| latm  = 10| lats  = 44| latNS  = S
| longd = 45| longm = 53| longs = 13| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 1099.41
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 727078
| population_as_of         = 2025
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 660
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 12200-000
| website                  = {{url|https://www.sjc.sp.gov.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Sanžuze dus Kampusa''' ({{val|pt|São José dos Campos}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā. Tā atrodas štata austrumu daļā, [[Paraiba]]s upes ielejā (''Vale do Paraíba''), aptuveni 80 kilometrus no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Pilsēta ir nozīmīgs Latīņamerikas tehnoloģiju, zinātnes un rūpniecības centrs.

== Vēsture ==
Pilsētas pirmsākumi meklējami 16. gadsimta beigās, kad [[Jezuīti|jezuītu]] misionāri šeit izveidoja indiāņu apmetni. Kad jezuīti 1759. gadā no Brazīlijas tika padzīti, apmetne nonāca laicīgā pārvaldībā, un 1767. gada 27. jūlijā tai tika piešķirts ciema statuss ar nosaukumu '''Sanžuze du Paraiba''' (''São José do Paraíba''). 19. gadsimta vidū reģionā sāka strauji attīstīties [[kafija]]s audzēšana, kas veicināja ekonomisko uzplaukumu, un 1864. kā arī 1871. gadā apmetne ieguva pilsētas tiesības un savu pašreizējo nosaukumu.

20. gadsimta pirmajā pusē pilsēta ieguva reģionālu slavu kā [[kūrorts]] (sanatoriju pilsēta), pateicoties tās labvēlīgajam un sausajam kalnu klimatam, kas bija piemērots [[tuberkuloze]]s ārstēšanai. Pilsētas radikāla transformācija sākās 1950. gados, kad federālā valdība šeit izvēlējās izveidot [[aviācija]]s pētniecības centrus, aizsākot pilsētas industrializācijas un augsto tehnoloģiju ēru.

== Saimniecība un zinātne ==
Sanžuze dus Kampusa tiek uzskatīta par Brazīlijas aviācijas un kosmosa industrijas sirdi. Šeit atrodas pasaulē trešā lielākā komerciālo lidmašīnu ražotāja ''[[Embraer]]'' galvenā mītne un ražotnes. Pilsētā ir koncentrēti valsts nozīmīgākie pētniecības centri, tostarp Kosmosa pētniecības institūts (INPE) un Aviācijas un kosmosa tehniskais centrs (CTA).

Līdzās aviācijai pilsētā ir spēcīgi attīstīta automobiļu rūpniecība (tostarp lielas ''[[General Motors]]'' rūpnīcas), telekomunikācijas, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība. Augstākās izglītības un inženierzinātņu jomā vadošā loma ir Aeronautikas tehnoloģiskajam institūtam (ITA), kas ir viena no prestižākajām mācību iestādēm Brazīlijā.

== Infrastruktūra ==
Pilsētai ir stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums starp abām lielākajām Brazīlijas aglomerācijām — [[Sanpaulu]] un [[Riodežaneiro]]. To šķērso viena no valsts svarīgākajām maģistrālēm — BR-116. Pilsētas teritorijā atrodas arī profesora Urbano Ernesto Stumpfa starptautiskā lidosta, kas galvenokārt kalpo kravu pārvadājumiem un aviācijas industrijas vajadzībām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>2hgk7d8w3i3i75gdsojya5xekmdvy2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mažvīds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634380</id>
    <redirect title="Martīns Mažvīds" />
    <revision>
      <id>4483292</id>
      <timestamp>2026-06-16T12:28:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Martīns Mažvīds]]</comment>
      <origin>4483292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="h7conybqbwofuumren1wabahsl6jhi7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Martīns Mažvīds]]</text>
      <sha1>h7conybqbwofuumren1wabahsl6jhi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>São José dos Campos</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634381</id>
    <redirect title="Sanžuze dus Kampusa" />
    <revision>
      <id>4483293</id>
      <timestamp>2026-06-16T12:28:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sanžuze dus Kampusa]]</comment>
      <origin>4483293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="66wxftnacfcnc7tk1s9xw64eiv3myum" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sanžuze dus Kampusa]]</text>
      <sha1>66wxftnacfcnc7tk1s9xw64eiv3myum</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sanpaulu (štats)</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634382</id>
    <revision>
      <id>4483294</id>
      <timestamp>2026-06-16T12:29:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Brazīlijas štati]]</comment>
      <origin>4483294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijas štati]]</text>
      <sha1>96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katanduva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634383</id>
    <revision>
      <id>4483303</id>
      <timestamp>2026-06-16T13:11:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Katanduva | official_name            = ''Catanduva'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 =  | motto                    = | image_skyline            = Edifícios centrais de Catanduva.jpg | image_caption            = Katanduvas pilsētas centra panorāma | image_flag   = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size  = 75px | pushpin_map...</comment>
      <origin>4483303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3969" sha1="dtpxz6lr76d33sdoe94dhd7n0dzuim8" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Katanduva
| official_name            = ''Catanduva''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 = 
| motto                    =
| image_skyline            = Edifícios centrais de Catanduva.jpg
| image_caption            = Katanduvas pilsētas centra panorāma
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Sanpaulu
| latd  = 21| latm  = 08| lats  = 16| latNS  = S
| longd = 48| longm = 58| longs = 22| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 290.6
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 119275
| population_as_of         = 2025
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 503
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 15800-000
| website                  = {{url|https://www.catanduva.sp.gov.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Katanduva''' ({{val|pt|Catanduva}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā. Atrodas štata ziemeļrietumu daļā, aptuveni 385 kilometrus no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]]. Pilsēta ir nozīmīgs reģionālais centrs ar augsti attīstītu lauksaimniecību un rūpniecību.

== Vēsture ==
Katanduvas pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad turienes auglīgās zemes piesaistīja pirmos ieceļotājus un lauksaimniekus. Apmetnes attīstību būtiski veicināja [[kafija]]s plantāciju izplešanās Sanpaulu štatā un dzelzceļa līnijas ''Estrada de Ferro Araraquara'' izbūve 20. gadsimta sākumā. Sākotnēji apmetne bija pazīstama ar nosaukumu ''Cerradinho'', bet vēlāk tika pārdēvēta par Katanduvu — šis vārds tupi-gvarani valodā apzīmē biezu, dzeloņainu krūmāju (tā saukto ''cerrado'' veģitāciju), kas klāja šo apvidu.

Pilsētas un patstāvīgas pašvaldības statusu Katanduva oficiāli ieguva 1918. gada 14. novembrī, atdaloties no kaimiņos esošās [[Sanžoze du Riupretu]] teritorijas. 20. gadsimta vidū pilsēta pakāpeniski pārorientējās no kafijas audzēšanas uz [[Cukurniedres|cukurniedru]] ražošanu, kas noteica tās turpmāko saimniecisko profilu.

== Saimniecība un izglītība ==
Mūsdienās Katanduvas saimniecības pamatu veido agroindustriālais sektors, kurā vadošo lomu ieņem [[Cukurs|cukura]] un [[Etanols|etanola]] ražošana no cukurniedrēm. Pilsēta un tās apkārtne ir pazīstama arī kā viens no lielākajiem citrusaugļu (īpaši [[Apelsīns|apelsīnu]]) audzēšanas un pārstrādes centriem valstī. Tāpat šeit ir attīstīta metālapstrādes, ventilatoru ražošanas un pārtikas rūpniecība.

Katanduva ieņem nozīmīgu vietu reģionālajā izglītības un veselības aprūpes sistēmā. Pilsētā darbojas vairākas augstākās izglītības iestādes, tostarp Katanduvas integrētās fakultātes (FICA) un medicīnas augstskola, kas piesaista studentus no visas [[Paraiba]]s un Sanžoze du Riupretu reģiona apkārtnes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>dtpxz6lr76d33sdoe94dhd7n0dzuim8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Catanduva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634384</id>
    <redirect title="Katanduva" />
    <revision>
      <id>4483305</id>
      <timestamp>2026-06-16T13:12:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Katanduva]]</comment>
      <origin>4483305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="nkuz7mdts8wgyl9vo7fd5jdmcpqq0lx" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Katanduva]]</text>
      <sha1>nkuz7mdts8wgyl9vo7fd5jdmcpqq0lx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sangonsalu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634385</id>
    <revision>
      <id>4483310</id>
      <timestamp>2026-06-16T13:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Sangonsalu | official_name            = ''São Gonçalo'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = São Gonçalo by Diego Baravelli.jpg | image_caption            = Sangonsalu krasta līnija pie Gvanabaras līča | image_flag   = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size  = 75px | pus...</comment>
      <origin>4483310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3795" sha1="0b29f5tx26qjaleojzjg7r0mgxb4orc" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Sangonsalu
| official_name            = ''São Gonçalo''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = São Gonçalo by Diego Baravelli.jpg
| image_caption            = Sangonsalu krasta līnija pie Gvanabaras līča
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Riodežaneiro štats
| latd  = 22| latm  = 49| lats  = 04| latNS  = S
| longd = 43| longm = 03| longs = 50| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 248.16
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 960652
| population_as_of         = 2024
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 19
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 24400-000
| website                  = {{url|https://www.pmsg.rj.gov.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Sangonsalu''' ({{val|pt|São Gonçalo}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatā. Tā atrodas [[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līča]] austrumu krastā un ir daļa no [[Riodežaneiro]] pilsētas lielās aglomerācijas. Pēc iedzīvotāju skaite tā ir otrā lielākā pašvaldība štatā aiz pašas Riodežaneiro un viena no lielākajām visā valstī.

== Vēsture ==
Apvidu pirms portugāļu ierašanās apdzīvoja tamoju cilts indiāņi. Sangonsalu pirmsākumi meklējami 16. gadsimta otrajā pusē, kad portugāļu kolonizatori šeit izveidoja pirmās saimniecības un uzbūvēja kapelu, ko veltīja Amarantas svētajam Gonsalu (''São Gonçalo de Amarante''). Reģionā vēsturiski attīstījās [[Cukurniedres|cukurniedru]] plantācijas un [[Cukurs|cukura]] ražošana, bet vēlāk arī [[kafija]]s un [[Citrusaugi|citrusaugļu]] audzēšana.

Ilgu laiku teritorija administratīvi atradās kaimiņos esošās [[Niteroja]]s pilsētas pakļautībā. Patstāvīgas pašvaldības statusu Sangonsalu ieguva 1890. gada 22. septembrī. 20. gadsimta gaitā, sākoties industrializācijai, pilsēta piedzīvoja ļoti strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu un pilsētvides izplešanos, pārtopot par blīvi apdzīvotu un industriālu centru.

== Saimniecība ==
20. gadsimta vidū Sangonsalu ieguva &quot;Riodežaneiro Mančestras&quot; slavu, pateicoties lielajam rūpnīcu skaitam, kas šeit darbojās. Mūsdienās vietējā ekonomikā nozīmīgu lomu ieņem [[metalurģija]], [[ķīmiskā rūpniecība]], auto detaļu ražošana un pārtikas industrija, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu sektors.

Tā kā pilsēta atrodas tiešā štata centra tuvumā un ir cieši integrēta aglomerācijā, liela daļa iedzīvotāju ikdienā strādā un mācās blakus esošajās Niterojas un Riodežaneiro pilsētās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Riodežaneiro (štats)]]</text>
      <sha1>0b29f5tx26qjaleojzjg7r0mgxb4orc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>São Gonçalo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634386</id>
    <redirect title="Sangonsalu" />
    <revision>
      <id>4483311</id>
      <timestamp>2026-06-16T13:37:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sangonsalu]]</comment>
      <origin>4483311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="9bzm82vm2qfo6f9iti6i7ujx4zutbtk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sangonsalu]]</text>
      <sha1>9bzm82vm2qfo6f9iti6i7ujx4zutbtk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Riodežaneiro (štats)</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634387</id>
    <revision>
      <id>4483312</id>
      <timestamp>2026-06-16T13:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Brazīlijas štati]]</comment>
      <origin>4483312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijas štati]]</text>
      <sha1>96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sinolepīdes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634388</id>
    <revision>
      <id>4483322</id>
      <timestamp>2026-06-16T15:20:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste |        attēls =  | att_nosaukums = Abrahikondilijas ''[[Yunnanolepis chii]]'' rekonstrukcija |        valsts = Animalia |     valsts_lv = Dzīvnieki |          tips = Chordata |       tips_lv = Hordaiņi |     apakštips = Vertebrata |  apakštips_lv = Mugurkaulnieki |     infratips = Gnathostomatha |  infratips_lv = Žokļaiņi |         klase = Placodermi  |      klase_lv = Bruņuzivis |    apakšklase = Antiarchi  | apakšklase_lv = Antiarhi...</comment>
      <origin>4483322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3268" sha1="10iszf6j8dfa2ezubstzecipgnmzuaf" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Abrahikondilijas ''[[Yunnanolepis chii]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Abrachicondylia
|  virskārta_lv = Abrahikondilijas
|        dzimta = Sinolepididae 
|     dzimta_lv = Sinolepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Sinolepididae &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
}}

'''Sinolepīdes''' (''Sinolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1958. gadā izveidoja ķīniešu paleontologi Lju Tunšens un Pans Dzjans. Sinolepīdes dzīvoja no apakšdevona līdz augšdevonam Ķīnā (Juņnaņa, Dzjansu, Guansji Džuanu autonomais reģions) un Austrālijā (Jaundienvidvelsa, pie Grenfelas).

== Apraksts ==
Sinolepīdes ir nelieli antiarhi. To galvas vairoga priekšējais nepāra kauls (Prm) ir plats, pusapaļš, ar trīsstūrveidīgu, ārēju preorbitālo padziļinājumu. Acu orbitāle ir maza. Sānu kauli (La) ir lieli, plati, daudzstūrveidīgi. Vairoga postorbitālā daļa ir ļoti gara. Aizpineālais kauls (Pp) ir liels, nedaudz piecstūrveidīgs, un tam ir gara robeža ar sānu kauliem. Pakauša kauls (Nu) ir garš un nerobežojas ar acu orbitāli. Starp galvas vairoga plātnēm ir platas pārklājumu šuves. Ķermeņa bruņa ir zema. Tās dorsālā siena ir nedaudz izliekta, bet ventrāla siena - plakana. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) un pakaļējais vidējais muguras kauls (PMD) ir gareniski izstiepti.  AMD kauls uzguļ priekšējiem sānu-muguras kauliem (ADL) un pakaļējiem sānu-muguras kauliem (PDL). AMD kaula aizmugurējās laterālās malas ir īsas. Priekšējie vēdera-sānu kauli (AVL) un pakaļējie vēdera-sānu kauli (PVL) ir ļoti šauri un starp tiem ir liela taisnstūrveidīga ventrālā atvere. Vidējā vēdera kaula (MV) nav. Ķermeņa bruņas ventrolaterālā mala ir attīstīta zema ķīļa veidā. Uz ķermeņa bruņas ventrālās sienas ir attīstīti prepektorālie stūri. Pusmēness kauls ir divdaļīgs (pāra). Ķermeņa bruņas subanālais nodalījums ir īss, tā aizmugurējā mala ir taisna vai ieliekta. Krūšu spuru veido distālais un proksimālais segmenti. Proksimālajiem segmentiem Cd1 kauls robežojas ar Cd2 kaulu. Astes daļa ir gara un tieva, klāta ar ieapaļām zvīņām. Kaulu ārējās virsma ornamentēta ar radiāliem ķīļiem un pauguriņu rindām.

== Sistemātika ==
Sinolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Sinolepididae''''' &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dayaoshania]]'' &lt;small&gt;Wang, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Grenfellaspis]]'' &lt;small&gt;Ritchie et al., 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Sinoiepis]]'' &lt;small&gt;Liu &amp; P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Xichonoiepis]]'' &lt;small&gt;P'an &amp; Wang, 1978 &lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>10iszf6j8dfa2ezubstzecipgnmzuaf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483325</id>
      <parentid>4483322</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3917" sha1="lzj90yons59c7phm9e0l3e0k6hj9rk9" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = Abrahikondilijas ''[[Yunnanolepis chii]]'' rekonstrukcija
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Abrachicondylia
|  virskārta_lv = Abrahikondilijas
|        dzimta = Sinolepididae 
|     dzimta_lv = Sinolepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Sinolepididae &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
}}

'''Sinolepīdes''' (''Sinolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1958. gadā izveidoja ķīniešu paleontologi [[Lju Tunšens]] un Pans Dzjans. Sinolepīdes dzīvoja no [[Apakšdevons|apakšdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]] [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Juņnaņa]], [[Dzjansu]], [[Guansji Džuanu autonomais reģions]]) un [[Austrālija|Austrālijā]] ([[Jaundienvidvelsa]], pie [[Grenfela]]s).

== Apraksts ==
Sinolepīdes ir nelieli [[antiarhi]]. To [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats un ar trīsstūrveidīgu, ārēju preorbitālo padziļinājumu. [[Acs|Acu]] [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāle]] ir maza. [[Sānu kauli]] (''La'') ir lieli, plati, daudzstūrveidīgi. Vairoga postorbitālā daļa ir ļoti gara. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir liels, nedaudz piecstūrveidīgs, un tam ir gara robeža ar sānu kauliem. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir garš un nerobežojas ar acu orbitāli. Starp galvas vairoga plātnēm ir platas pārklājumu šuves. [[Ķermeņa bruņa]] ir zema. Tās dorsālā siena ir nedaudz izliekta, bet ventrāla siena - plakana. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir gareniski izstiepti.  ''AMD'' kauls uzguļ [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējiem sānu-muguras kauliem]] (''ADL'') un [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējiem sānu-muguras kauliem]] (''PDL''). ''AMD'' kaula aizmugurējās laterālās malas ir īsas. [[Priekšējie vēdera-sānu kauli]] (''AVL'') un [[pakaļējie vēdera-sānu kauli]] (''PVL'') ir ļoti šauri un starp tiem ir liela taisnstūrveidīga ventrālā atvere. [[Vidējais vēdera kauls|Vidējā vēdera kaula]] (''MV'') nav. Ķermeņa bruņas ventrolaterālā mala ir attīstīta zema ķīļa veidā. Uz ķermeņa bruņas ventrālās sienas ir attīstīti prepektorālie stūri. [[Pusmēness kauls]] ir divdaļīgs (pāra).&lt;ref&gt;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. 323. lpp.&lt;/ref&gt; Ķermeņa bruņas subanālais nodalījums ir īss, tā aizmugurējā mala ir taisna vai ieliekta. [[Krūšu spura|Krūšu spuru]] veido distālais un proksimālais segmenti. Proksimālajiem segmentiem ''Cd1'' kauls robežojas ar ''Cd2'' kaulu. [[Astes daļa]] ir gara un tieva, klāta ar ieapaļām [[Zvīņas|zvīņām]].&lt;ref&gt;Denison, R. (1978). ''Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi'' (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sinolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Sinolepididae''''' &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dayaoshania]]'' &lt;small&gt;Wang, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Grenfellaspis]]'' &lt;small&gt;Ritchie et al., 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Sinoiepis]]'' &lt;small&gt;Liu &amp; P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Xichonoiepis]]'' &lt;small&gt;P'an &amp; Wang, 1978 &lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>lzj90yons59c7phm9e0l3e0k6hj9rk9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483329</id>
      <parentid>4483325</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:44:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3973" sha1="ci7vjimn62gig0n026eldqflxzyo9y7" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = Sinolepis macrocephala rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Sinolepīdes ''[[Sinolepis macrocephala]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Abrachicondylia
|  virskārta_lv = Abrahikondilijas
|        dzimta = Sinolepididae 
|     dzimta_lv = Sinolepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Sinolepididae &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
}}

'''Sinolepīdes''' (''Sinolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1958. gadā izveidoja ķīniešu paleontologi [[Lju Tunšens]] un Pans Dzjans. Sinolepīdes dzīvoja no [[Apakšdevons|apakšdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]] [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Juņnaņa]], [[Dzjansu]], [[Guansji Džuanu autonomais reģions]]) un [[Austrālija|Austrālijā]] ([[Jaundienvidvelsa]], pie [[Grenfela]]s).

== Apraksts ==
Sinolepīdes ir nelieli [[antiarhi]]. To [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats un ar trīsstūrveidīgu, ārēju preorbitālo padziļinājumu. [[Acs|Acu]] [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāle]] ir maza. [[Sānu kauli]] (''La'') ir lieli, plati, daudzstūrveidīgi. Vairoga postorbitālā daļa ir ļoti gara. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir liels, nedaudz piecstūrveidīgs, un tam ir gara robeža ar sānu kauliem. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir garš un nerobežojas ar acu orbitāli. Starp galvas vairoga plātnēm ir platas pārklājumu šuves. [[Ķermeņa bruņa]] ir zema. Tās dorsālā siena ir nedaudz izliekta, bet ventrāla siena - plakana. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir gareniski izstiepti.  ''AMD'' kauls uzguļ [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējiem sānu-muguras kauliem]] (''ADL'') un [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējiem sānu-muguras kauliem]] (''PDL''). ''AMD'' kaula aizmugurējās laterālās malas ir īsas. [[Priekšējie vēdera-sānu kauli]] (''AVL'') un [[pakaļējie vēdera-sānu kauli]] (''PVL'') ir ļoti šauri un starp tiem ir liela taisnstūrveidīga ventrālā atvere. [[Vidējais vēdera kauls|Vidējā vēdera kaula]] (''MV'') nav. Ķermeņa bruņas ventrolaterālā mala ir attīstīta zema ķīļa veidā. Uz ķermeņa bruņas ventrālās sienas ir attīstīti prepektorālie stūri. [[Pusmēness kauls]] ir divdaļīgs (pāra).&lt;ref&gt;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. 323. lpp.&lt;/ref&gt; Ķermeņa bruņas subanālais nodalījums ir īss, tā aizmugurējā mala ir taisna vai ieliekta. [[Krūšu spura|Krūšu spuru]] veido distālais un proksimālais segmenti. Proksimālajiem segmentiem ''Cd1'' kauls robežojas ar ''Cd2'' kaulu. [[Astes daļa]] ir gara un tieva, klāta ar ieapaļām [[Zvīņas|zvīņām]].&lt;ref&gt;Denison, R. (1978). ''Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi'' (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sinolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Sinolepididae''''' &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dayaoshania]]'' &lt;small&gt;Wang, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Grenfellaspis]]'' &lt;small&gt;Ritchie et al., 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Sinoiepis]]'' &lt;small&gt;Liu &amp; P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Xichonoiepis]]'' &lt;small&gt;P'an &amp; Wang, 1978 &lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>ci7vjimn62gig0n026eldqflxzyo9y7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483330</id>
      <parentid>4483329</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T15:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3963" sha1="kci30o9thjbcp1u2b5kxrkd4d4al9co" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Sinolepis macrocephala rekonstrukcija.jpg
| att_nosaukums = Sinolepīdes ''[[Sinolepis macrocephala]]'' rekonstrukcija (augšskatā)
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|     virskārta = Abrachicondylia
|  virskārta_lv = Abrahikondilijas
|        dzimta = Sinolepididae 
|     dzimta_lv = Sinolepīdes
|    iedalījums =
|   kategorijas = nē
| binomial =Sinolepididae &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt;
| sinonīmi =
}}

'''Sinolepīdes''' (''Sinolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1958. gadā izveidoja ķīniešu paleontologi [[Lju Tunšens]] un Pans Dzjans. Sinolepīdes dzīvoja no [[Apakšdevons|apakšdevona]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]] [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Juņnaņa]], [[Dzjansu]], [[Guansji Džuanu autonomais reģions]]) un [[Austrālija|Austrālijā]] ([[Jaundienvidvelsa]], pie [[Grenfela]]s).

== Apraksts ==
Sinolepīdes ir nelieli [[antiarhi]]. To [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] [[priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats un ar trīsstūrveidīgu, ārēju preorbitālo padziļinājumu. [[Acs|Acu]] [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāle]] ir maza. [[Sānu kauli]] (''La'') ir lieli, plati, daudzstūrveidīgi. Vairoga postorbitālā daļa ir ļoti gara. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir liels, nedaudz piecstūrveidīgs, un tam ir gara robeža ar sānu kauliem. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir garš un nerobežojas ar acu orbitāli. Starp galvas vairoga plātnēm ir platas pārklājumu šuves. [[Ķermeņa bruņa]] ir zema. Tās dorsālā siena ir nedaudz izliekta, bet ventrāla siena - plakana. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir gareniski izstiepti.  ''AMD'' kauls uzguļ [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējiem sānu-muguras kauliem]] (''ADL'') un [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējiem sānu-muguras kauliem]] (''PDL''). ''AMD'' kaula aizmugurējās laterālās malas ir īsas. [[Priekšējie vēdera-sānu kauli]] (''AVL'') un [[pakaļējie vēdera-sānu kauli]] (''PVL'') ir ļoti šauri un starp tiem ir liela taisnstūrveidīga ventrālā atvere. [[Vidējais vēdera kauls|Vidējā vēdera kaula]] (''MV'') nav. Ķermeņa bruņas ventrolaterālā mala ir attīstīta zema ķīļa veidā. Uz ķermeņa bruņas ventrālās sienas ir attīstīti prepektorālie stūri. [[Pusmēness kauls]] ir divdaļīgs (pāra).&lt;ref&gt;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. 323. lpp.&lt;/ref&gt; Ķermeņa bruņas subanālais nodalījums ir īss, tā aizmugurējā mala ir taisna vai ieliekta. [[Krūšu spura|Krūšu spuru]] veido distālais un proksimālais segmenti. Proksimālajiem segmentiem ''Cd1'' kauls robežojas ar ''Cd2'' kaulu. [[Astes daļa]] ir gara un tieva, klāta ar ieapaļām [[Zvīņas|zvīņām]].&lt;ref&gt;Denison, R. (1978). ''Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi'' (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag.&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sinolepīžu sistemātika:
* dzimta: '''''Sinolepididae''''' &lt;small&gt;Liu et P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Dayaoshania]]'' &lt;small&gt;Wang, 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Grenfellaspis]]'' &lt;small&gt;Ritchie et al., 1992&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Sinoiepis]]'' &lt;small&gt;Liu &amp; P'an, 1958&lt;/small&gt; †
:* ģints: ''[[Xichonoiepis]]'' &lt;small&gt;P'an &amp; Wang, 1978 &lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>kci30o9thjbcp1u2b5kxrkd4d4al9co</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sinolepididae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634389</id>
    <redirect title="Sinolepīdes" />
    <revision>
      <id>4483323</id>
      <timestamp>2026-06-16T15:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sinolepīdes]]</comment>
      <origin>4483323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="dh8uy22oymz8k0jxh6j1vva4jwob18y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sinolepīdes]]</text>
      <sha1>dh8uy22oymz8k0jxh6j1vva4jwob18y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Sinolepis macrocephala rekonstrukcija.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634390</id>
    <revision>
      <id>4483328</id>
      <timestamp>2026-06-16T15:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Sinolepis macrocephala rekonstrukcija augšskatā, pamatojoties uz &quot;Denison, R. (1978). Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag&quot; un &quot;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. Fig. 32, 33.&quot;</comment>
      <origin>4483328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="475" sha1="f6vk4o3zvycjqn6jnbs4drh9dveslba" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Sinolepis macrocephala rekonstrukcija augšskatā, pamatojoties uz &quot;Denison, R. (1978). Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag&quot; un &quot;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. Fig. 32, 33.&quot;
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>f6vk4o3zvycjqn6jnbs4drh9dveslba</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483380</id>
      <parentid>4483328</parentid>
      <timestamp>2026-06-16T16:33:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4483380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="516" sha1="g3lbq13y9feuvct8oi601mqh1iygk0t" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Sinolepis macrocephala rekonstrukcija augšskatā, pamatojoties uz &quot;Denison, R. (1978). Handbook of Paleoichtyology. Volume 2. Placodermi (p. vi + 128). Gustav Fischer Verlag&quot; un &quot;Ritchie, A., S.-T. Wang, G. C. Young, and G.-R. Zhang. 1992. The Sinolepidae, a family of antiarchs (placoderm fishes) from the Devonian of South China and eastern Australia. Records of the Australian Museum 44:319–370. Fig. 32, 33.&quot; Prognozējamās detaļas ir aizmiglotas.
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}}</text>
      <sha1>g3lbq13y9feuvct8oi601mqh1iygk0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antīkā pasaule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634391</id>
    <redirect title="Senie laiki" />
    <revision>
      <id>4483507</id>
      <timestamp>2026-06-16T19:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Senie laiki]]</comment>
      <origin>4483507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="thv1wb288gedif5k44n5jodwvpjq2my" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Senie laiki]]</text>
      <sha1>thv1wb288gedif5k44n5jodwvpjq2my</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Lazurīts</title>
    <ns>3</ns>
    <id>634392</id>
    <revision>
      <id>4483511</id>
      <timestamp>2026-06-16T19:14:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4483511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="0wmffkamo8ul75th8c43g927ycfuez5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Lazurīts}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 22.14 (EEST)</text>
      <sha1>0wmffkamo8ul75th8c43g927ycfuez5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eriks Filipss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634393</id>
    <revision>
      <id>4483523</id>
      <timestamp>2026-06-16T20:43:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |        platums =  |          vārds = Eriks Filipss |     vārds_orig = ''Eric Philips'' |         attēls = Eric Philips Polar Guide.jpg |     att_izmērs = 240px |  att_nosaukums = E. Filipss 2025. gadā |     dz_dat_alt =  |        dz_gads = 1962 |     dz_mēnesis = 4 |       dz_diena = 30 |       dz_vieta = [[Melburna]] {{AUS}} |         m_gads =  |      m_mēnesis =  |        m_diena =  |        m_vieta =  |   dzīves_vieta =  |      pilsonība = {{AU...</comment>
      <origin>4483523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6347" sha1="2n3lgnz9kf4t681sx1jztm470m58ure" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eriks Filipss
|     vārds_orig = ''Eric Philips''
|         attēls = Eric Philips Polar Guide.jpg
|     att_izmērs = 240px
|  att_nosaukums = E. Filipss 2025. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = [[Melburna]] {{AUS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{AUS}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = meita un dēls
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = komerciālais kosmonauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks       = 3 d 14 h 32 min
| kos_iesaukums      = 2024. gads
| kos_misija         = ''[[Fram2]]''
| kos_kuģi           = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]''
}}
}}
'''Eriks Filipss''' (''Eric Philips''; dzimis {{dat|1962|4|30}}) ir [[Austrālija]]s polārpētnieks, ceļotājs, polārais gids. 2025. gadā viņš veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Fram2]]''.

Viņam ir savs gidu un polārā aprīkojuma dizaina uzņēmums ''Icetrek Expeditions and Equipment''.

== Dzīves gaitu sākums ==
Eriks Filipss piedzima 1962. gada 30. aprīlī [[Melburna|Melburnā]]. Viņa vecāki Kīts un Džozefīne 1957. gadā bija emigrējuši uz Austrāliju no [[Nīderlande]]s.

== Izglītība un pedagoģiskā darbība ==
1985. gadā Filipss absolvēja Dienvidaustrālijas Universitāti, iegūstot pedagoģijas diplomu un izglītības bakalaura grādu, vēlāk arī ''graduate'' diplomu āra izglītībā.

Viņš bija āra izglītības direktors Džīlongas ģimnāzijas Timbertopas filiālē pie Mensfīldas.

== Ceļojumu pieredze ==
1998. un 1999. gadā Filipss kopā ar Džonu Mūru un Pīteru Hileriju slēpoja no [[Makmerdo|Makmerdo stacijas]] Antarktīdā uz Dienvidpolu pa [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāju]] un [[Šekltona ledājs|Šekltona ledāju]]. Šajā 84 dienu, 1425 km slēpošanas ekspedīcijā tika izmantoti vilkmes pūķi, lai izmantotu vēju. Par šo ekspedīciju tika uzņemta filma ''Into the Teeth of the Blizzard''.

Filipss vadīja 925 km komerciālu slēpošanas ekspedīciju ''Antarctic Logistics and Expeditions'' no Ronnes šelfa ledāja uz Dienvidpolu 2007. un 2008. gadā, kā arī un 2012. gadā vadīja Patu Farmeru viņa Antarktīdas posmā no ''Union Glacier'' nometnes uz Dienvidpolu. Viņš arī slēpoja pa 4 jauniem maršrutiem un maršrutu variācijām uz Dienvidpolu, pa Šekltona (1999), Rēdija (2017), Kanzasas (2018) un ''Support Force'' (2023) ledāju, pabeidzot pēdējo 61 gada vecumā.

1995. gadā Filipss pabeidza slēpošanas, kaitošanas un kajakošanas pārgājienu Grenlandē no Tasīlakas līdz Kangerlusuakai, uzņemot arī filmu ''Chasing the Midnight Sun'', kas ieguva [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]].
2000. gadā viņš izmantoja līdzīgas metodes, lai šķērsotu Dienvidpatagonijas [[ledus cepure|ledus cepuri]] no Čīles uz Argentīnu, radot filmu ''Riding the Tempest''. Filips ir arī slēpojies pāri ledus cepurēm Islandē (2003) un Elsmeras salā (1992), un 2008. gadā slēpoja no[[Nīolesunna]]s līdz [[Longjērbīene]]i [[Špicbergena]]s salā.

Eriks Filipss bija pirmais austrālietis, kopā ar ceļabiedru Džonu Mūru, kurš ar slēpēm sasniedza gan [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]], gan [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. 2002. gadā Filipss ar slēpēm sasniedza Ziemeļpolu no [[Sibīrija]]s, uzņemot filmu ''Icetrek North Pole'', un kopš tā laika ir vadījis vairākas komerciālas Ziemeļpola ekspedīcijas, tostarp ''Pat Farmer's Pole to Pole Run'' posmu no Ziemeļpola līdz Kanādai 2011. gadā.

2013. gadā Eriks Filipss bija Lielbritānijas labdarības organizācijas ''Walking With The Wounded'' gids viņu Dienvidpola ''Allied Challenge'' laikā. Kopā ar slavenībām princi Hariju, Dominiku Vestu un Aleksandru Skarsgardu trīs ievainoto karavīru komandas no Apvienotās Karalistes, ASV, Austrālijas un Kanādas noslēpoja 200 km līdz Dienvidpolam. 2013. gadā Eriks vadīja ''[[Greenpeace]]'' īsā slēpošanas ekspedīcijā uz Ziemeļpolu, kur jūras dibenā tika noglabāta simboliska kapsula ar 2,7 miljoniem parakstu un vēstījumu nākotnei.

== Lidojums kosmosā ==
2024. gada 12. augustā ASV kosmisko lidojumu nodrošinātājs ''[[SpaceX]]'' paziņoja, ka ķīnietis [[Čuņs Vans]], [[Malta]]s pilsonis, finansēs un vadīs ''[[Fram2]]'' misiju ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' — pirmo pilotējamo lidojumu retrogrādā polārā orbītā virs Zemes poliem.&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot; /&gt; Līdzi viņš ņemtu trīs cilvēkus ([Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]] un Eriks Filipss), kas bija aizrautīgi [[Arktika]]s pētnieki, dokumentētāji un ceļotāji.

Lidojumu kosmosā Eriks Filipss sāka 2025. gada 1. aprīlī ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''Fram2''. 3 dienu 14 stundu lidojuma laikā apkalpe novēroja un pētīja arktiskos apgabalus. 4. aprīlī kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Fram2]]''
| {{dat|2025|4|1|SK}}
| {{dat|2025|4|4|SK}}
| [[Čuņs Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]]
| Misijas speciālists, mediķis
| 3 d 14 h 32 min
| Privāts autonoms lidojums polārā orbītā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot;&gt;[https://spacenews.com/crypto-entrepreneur-buys-crew-dragon-flight/ Crypto entrepreneur buys Crew Dragon flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2024-08-13&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://ericphilips.com/ Erika Filipsa vietne] {{en ikona}}
* [https://icetrek.com Icetrek] Erika Filipsa uzņēmuma vietne
* [https://polarguides.org/guides/eric-philips Eric Philips] Polar Expedition Guide {{en ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/crossroad/632.htm Эрик Луис Филипс] astronaut.ru, {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Filipss, Eriks}}

[[Kategorija:Austrālijas kosmonauti]]
[[Kategorija:Austrālijas polārpētnieki]]</text>
      <sha1>2n3lgnz9kf4t681sx1jztm470m58ure</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483573</id>
      <parentid>4483523</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T04:51:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lidojums kosmosā */</comment>
      <origin>4483573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6348" sha1="20zns4qee7hrnguljv61it6imdhjw8b" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eriks Filipss
|     vārds_orig = ''Eric Philips''
|         attēls = Eric Philips Polar Guide.jpg
|     att_izmērs = 240px
|  att_nosaukums = E. Filipss 2025. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = [[Melburna]] {{AUS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{AUS}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = meita un dēls
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = komerciālais kosmonauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks       = 3 d 14 h 32 min
| kos_iesaukums      = 2024. gads
| kos_misija         = ''[[Fram2]]''
| kos_kuģi           = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]''
}}
}}
'''Eriks Filipss''' (''Eric Philips''; dzimis {{dat|1962|4|30}}) ir [[Austrālija]]s polārpētnieks, ceļotājs, polārais gids. 2025. gadā viņš veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Fram2]]''.

Viņam ir savs gidu un polārā aprīkojuma dizaina uzņēmums ''Icetrek Expeditions and Equipment''.

== Dzīves gaitu sākums ==
Eriks Filipss piedzima 1962. gada 30. aprīlī [[Melburna|Melburnā]]. Viņa vecāki Kīts un Džozefīne 1957. gadā bija emigrējuši uz Austrāliju no [[Nīderlande]]s.

== Izglītība un pedagoģiskā darbība ==
1985. gadā Filipss absolvēja Dienvidaustrālijas Universitāti, iegūstot pedagoģijas diplomu un izglītības bakalaura grādu, vēlāk arī ''graduate'' diplomu āra izglītībā.

Viņš bija āra izglītības direktors Džīlongas ģimnāzijas Timbertopas filiālē pie Mensfīldas.

== Ceļojumu pieredze ==
1998. un 1999. gadā Filipss kopā ar Džonu Mūru un Pīteru Hileriju slēpoja no [[Makmerdo|Makmerdo stacijas]] Antarktīdā uz Dienvidpolu pa [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāju]] un [[Šekltona ledājs|Šekltona ledāju]]. Šajā 84 dienu, 1425 km slēpošanas ekspedīcijā tika izmantoti vilkmes pūķi, lai izmantotu vēju. Par šo ekspedīciju tika uzņemta filma ''Into the Teeth of the Blizzard''.

Filipss vadīja 925 km komerciālu slēpošanas ekspedīciju ''Antarctic Logistics and Expeditions'' no Ronnes šelfa ledāja uz Dienvidpolu 2007. un 2008. gadā, kā arī un 2012. gadā vadīja Patu Farmeru viņa Antarktīdas posmā no ''Union Glacier'' nometnes uz Dienvidpolu. Viņš arī slēpoja pa 4 jauniem maršrutiem un maršrutu variācijām uz Dienvidpolu, pa Šekltona (1999), Rēdija (2017), Kanzasas (2018) un ''Support Force'' (2023) ledāju, pabeidzot pēdējo 61 gada vecumā.

1995. gadā Filipss pabeidza slēpošanas, kaitošanas un kajakošanas pārgājienu Grenlandē no Tasīlakas līdz Kangerlusuakai, uzņemot arī filmu ''Chasing the Midnight Sun'', kas ieguva [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]].
2000. gadā viņš izmantoja līdzīgas metodes, lai šķērsotu Dienvidpatagonijas [[ledus cepure|ledus cepuri]] no Čīles uz Argentīnu, radot filmu ''Riding the Tempest''. Filips ir arī slēpojies pāri ledus cepurēm Islandē (2003) un Elsmeras salā (1992), un 2008. gadā slēpoja no[[Nīolesunna]]s līdz [[Longjērbīene]]i [[Špicbergena]]s salā.

Eriks Filipss bija pirmais austrālietis, kopā ar ceļabiedru Džonu Mūru, kurš ar slēpēm sasniedza gan [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]], gan [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. 2002. gadā Filipss ar slēpēm sasniedza Ziemeļpolu no [[Sibīrija]]s, uzņemot filmu ''Icetrek North Pole'', un kopš tā laika ir vadījis vairākas komerciālas Ziemeļpola ekspedīcijas, tostarp ''Pat Farmer's Pole to Pole Run'' posmu no Ziemeļpola līdz Kanādai 2011. gadā.

2013. gadā Eriks Filipss bija Lielbritānijas labdarības organizācijas ''Walking With The Wounded'' gids viņu Dienvidpola ''Allied Challenge'' laikā. Kopā ar slavenībām princi Hariju, Dominiku Vestu un Aleksandru Skarsgardu trīs ievainoto karavīru komandas no Apvienotās Karalistes, ASV, Austrālijas un Kanādas noslēpoja 200 km līdz Dienvidpolam. 2013. gadā Eriks vadīja ''[[Greenpeace]]'' īsā slēpošanas ekspedīcijā uz Ziemeļpolu, kur jūras dibenā tika noglabāta simboliska kapsula ar 2,7 miljoniem parakstu un vēstījumu nākotnei.

== Lidojums kosmosā ==
2024. gada 12. augustā ASV kosmisko lidojumu nodrošinātājs ''[[SpaceX]]'' paziņoja, ka ķīnietis [[Čuņs Vans]], [[Malta]]s pilsonis, finansēs un vadīs ''[[Fram2]]'' misiju ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' — pirmo pilotējamo lidojumu retrogrādā polārā orbītā virs Zemes poliem.&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot; /&gt; Līdzi viņš ņemtu trīs cilvēkus ([[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]] un Eriks Filipss), kas bija aizrautīgi [[Arktika]]s pētnieki, dokumentētāji un ceļotāji.

Lidojumu kosmosā Eriks Filipss sāka 2025. gada 1. aprīlī ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''Fram2''. 3 dienu 14 stundu lidojuma laikā apkalpe novēroja un pētīja arktiskos apgabalus. 4. aprīlī kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Fram2]]''
| {{dat|2025|4|1|SK}}
| {{dat|2025|4|4|SK}}
| [[Čuņs Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]]
| Misijas speciālists, mediķis
| 3 d 14 h 32 min
| Privāts autonoms lidojums polārā orbītā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot;&gt;[https://spacenews.com/crypto-entrepreneur-buys-crew-dragon-flight/ Crypto entrepreneur buys Crew Dragon flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2024-08-13&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://ericphilips.com/ Erika Filipsa vietne] {{en ikona}}
* [https://icetrek.com Icetrek] Erika Filipsa uzņēmuma vietne
* [https://polarguides.org/guides/eric-philips Eric Philips] Polar Expedition Guide {{en ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/crossroad/632.htm Эрик Луис Филипс] astronaut.ru, {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Filipss, Eriks}}

[[Kategorija:Austrālijas kosmonauti]]
[[Kategorija:Austrālijas polārpētnieki]]</text>
      <sha1>20zns4qee7hrnguljv61it6imdhjw8b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483584</id>
      <parentid>4483573</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T06:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļojumu pieredze */</comment>
      <origin>4483584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6355" sha1="hl67d4zg6r15ko4n1caeebs4byuzb40" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eriks Filipss
|     vārds_orig = ''Eric Philips''
|         attēls = Eric Philips Polar Guide.jpg
|     att_izmērs = 240px
|  att_nosaukums = E. Filipss 2025. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = [[Melburna]] {{AUS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{AUS}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = meita un dēls
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = komerciālais kosmonauts
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| kos_koplaiks       = 3 d 14 h 32 min
| kos_iesaukums      = 2024. gads
| kos_misija         = ''[[Fram2]]''
| kos_kuģi           = ''[[Resilience (Crew Dragon)]]''
}}
}}
'''Eriks Filipss''' (''Eric Philips''; dzimis {{dat|1962|4|30}}) ir [[Austrālija]]s polārpētnieks, ceļotājs, polārais gids. 2025. gadā viņš veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' misijā ''[[Fram2]]''.

Viņam ir savs gidu un polārā aprīkojuma dizaina uzņēmums ''Icetrek Expeditions and Equipment''.

== Dzīves gaitu sākums ==
Eriks Filipss piedzima 1962. gada 30. aprīlī [[Melburna|Melburnā]]. Viņa vecāki Kīts un Džozefīne 1957. gadā bija emigrējuši uz Austrāliju no [[Nīderlande]]s.

== Izglītība un pedagoģiskā darbība ==
1985. gadā Filipss absolvēja Dienvidaustrālijas Universitāti, iegūstot pedagoģijas diplomu un izglītības bakalaura grādu, vēlāk arī ''graduate'' diplomu āra izglītībā.

Viņš bija āra izglītības direktors Džīlongas ģimnāzijas Timbertopas filiālē pie Mensfīldas.

== Ceļojumu pieredze ==
1998. un 1999. gadā Filipss kopā ar Džonu Mūru un Pīteru Hileriju slēpoja no [[Makmerdo|Makmerdo stacijas]] Antarktīdā uz Dienvidpolu pa [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāju]] un [[Šekltona ledājs|Šekltona ledāju]]. Šajā 84 dienu, 1425 km slēpošanas ekspedīcijā tika izmantoti vilkmes pūķi, lai izmantotu vēju. Par šo ekspedīciju tika uzņemta filma ''Into the Teeth of the Blizzard''.

Filipss vadīja 925 km komerciālu slēpošanas ekspedīciju ''Antarctic Logistics and Expeditions'' no Ronnes šelfa ledāja uz Dienvidpolu 2007. un 2008. gadā, kā arī un 2012. gadā vadīja Patu Farmeru viņa Antarktīdas posmā no ''Union Glacier'' nometnes uz Dienvidpolu. Viņš arī slēpoja pa 4 jauniem maršrutiem un maršrutu variācijām uz Dienvidpolu, pa Šekltona (1999), Rēdija (2017), Kanzasas (2018) un ''Support Force'' (2023) ledāju, pabeidzot pēdējo 61 gada vecumā.

1995. gadā Filipss pabeidza slēpošanas, kaitošanas un kajakošanas pārgājienu Grenlandē no Tasīlakas līdz Kangerlusuakai, uzņemot arī filmu ''Chasing the Midnight Sun'', kas ieguva [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]].
2000. gadā viņš izmantoja līdzīgas metodes, lai šķērsotu Dienvidpatagonijas ledājus no Čīles uz Argentīnu, radot filmu ''Riding the Tempest''. Filips ir arī slēpojies pāri ledus cepurēm Islandē (2003) un Elsmeras salā (1992), un 2008. gadā slēpoja no [[Nīolesunna]]s līdz [[Longjērbīene]]i [[Špicbergena]]s salā.

Eriks Filipss bija pirmais austrālietis, kopā ar ceļabiedru Džonu Mūru, kurš ar slēpēm sasniedza gan [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]], gan [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. 2002. gadā Filipss ar slēpēm sasniedza Ziemeļpolu no [[Sibīrija]]s, uzņemot filmu ''Icetrek North Pole'', un kopš tā laika ir vadījis vairākas komerciālas Ziemeļpola ekspedīcijas, tostarp ''Pat Farmer's Pole to Pole Run'' posmu no Ziemeļpola līdz Kanādai 2011. gadā.

2013. gadā Eriks Filipss bija Lielbritānijas labdarības organizācijas ''Walking With The Wounded'' gids viņu Dienvidpola ''Allied Challenge'' laikā. Kopā ar slavenībām princi [[Princis Harijs, Saseksas hercogs|Hariju]], Dominiku Vestu un Aleksandru Skarsgardu trīs karavīru komandas no Apvienotās Karalistes, ASV, Austrālijas un Kanādas noslēpoja 200 km līdz Dienvidpolam. 2013. gadā Eriks vadīja ''[[Greenpeace]]'' īsā slēpošanas ekspedīcijā uz Ziemeļpolu, kur jūras dibenā tika noglabāta simboliska kapsula ar 2,7 miljoniem parakstu un vēstījumu nākotnei.

== Lidojums kosmosā ==
2024. gada 12. augustā ASV kosmisko lidojumu nodrošinātājs ''[[SpaceX]]'' paziņoja, ka ķīnietis [[Čuņs Vans]], [[Malta]]s pilsonis, finansēs un vadīs ''[[Fram2]]'' misiju ar kosmosa kuģi ''[[Crew Dragon]]'' — pirmo pilotējamo lidojumu retrogrādā polārā orbītā virs Zemes poliem.&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot; /&gt; Līdzi viņš ņemtu trīs cilvēkus ([[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]] un Eriks Filipss), kas bija aizrautīgi [[Arktika]]s pētnieki, dokumentētāji un ceļotāji.

Lidojumu kosmosā Eriks Filipss sāka 2025. gada 1. aprīlī ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''Fram2''. 3 dienu 14 stundu lidojuma laikā apkalpe novēroja un pētīja arktiskos apgabalus. 4. aprīlī kosmosa kuģis atgriezās uz Zemes.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
! Piezīmes
|-
| ''[[Fram2]]''
| {{dat|2025|4|1|SK}}
| {{dat|2025|4|4|SK}}
| [[Čuņs Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]]
| Misijas speciālists, mediķis
| 3 d 14 h 32 min
| Privāts autonoms lidojums polārā orbītā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spacenews 2024-08-13&quot;&gt;[https://spacenews.com/crypto-entrepreneur-buys-crew-dragon-flight/ Crypto entrepreneur buys Crew Dragon flight] Jeff Foust, spacenews.com, 2024-08-13&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://ericphilips.com/ Erika Filipsa vietne] {{en ikona}}
* [https://icetrek.com Icetrek] Erika Filipsa uzņēmuma vietne
* [https://polarguides.org/guides/eric-philips Eric Philips] Polar Expedition Guide {{en ikona}}
* [https://www.astronaut.ru/crossroad/632.htm Эрик Луис Филипс] astronaut.ru, {{ru ikona}}


{{DEFAULTSORT:Filipss, Eriks}}

[[Kategorija:Austrālijas kosmonauti]]
[[Kategorija:Austrālijas polārpētnieki]]</text>
      <sha1>hl67d4zg6r15ko4n1caeebs4byuzb40</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eric Philips</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634394</id>
    <redirect title="Eriks Filipss" />
    <revision>
      <id>4483525</id>
      <timestamp>2026-06-16T20:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Eriks Filipss]]</comment>
      <origin>4483525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="lsr5jfwobzztbcjk8xwhy95v61uzx05" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Eriks Filipss]]</text>
      <sha1>lsr5jfwobzztbcjk8xwhy95v61uzx05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:2025. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>634395</id>
    <revision>
      <id>4483557</id>
      <timestamp>2026-06-17T03:41:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: sveiks, {{u|Vylks}}, vai šis raksts vēl tiek pārstrādāts? --~~~~</comment>
      <origin>4483557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="4e63qf4ko3kbcka042xf3n1bf1l0mqu" xml:space="preserve">sveiks, {{u|Vylks}}, vai šis raksts vēl tiek pārstrādāts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 17. jūnijs, plkst. 06.41 (EEST)</text>
      <sha1>4e63qf4ko3kbcka042xf3n1bf1l0mqu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483630</id>
      <parentid>4483557</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T10:32:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4483630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="442" sha1="6c92lt5ov8ahnwc8wrzlbh0nqy9brgb" xml:space="preserve">sveiks, {{u|Vylks}}, vai šis raksts vēl tiek pārstrādāts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 17. jūnijs, plkst. 06.41 (EEST)

:Noteikti nē. Es arī neesmu tas, kas uzlika pārstrādes vedni. Tikai veicu nelielu izmaiņu, kur atveide nesakrita ar spēlētāja rakstu. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 17. jūnijs, plkst. 13.32 (EEST)</text>
      <sha1>6c92lt5ov8ahnwc8wrzlbh0nqy9brgb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muži das Kruzisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634396</id>
    <revision>
      <id>4483580</id>
      <timestamp>2026-06-17T06:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Muži das Kruzisa | official_name            = ''Mogi das Cruzes'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    =  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Vista de Mogi das Cruzes a p...</comment>
      <origin>4483580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4272" sha1="47b7keza1fmo1aimf2cde9wcyd8z3hy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Muži das Kruzisa
| official_name            = ''Mogi das Cruzes''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Vista de Mogi das Cruzes a partir do Pico do Urubu.JPG
| image2 = Casarão do Chá.jpg
| image3 = Largodocarmo mogidascruzes.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = 
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Sanpaulu
| latd  = 23| latm  = 31| lats  = 22| latNS  = S
| longd = 46| longm = 11| longs = 16| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 712.54
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 449955
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 742
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 08700-000
| website                  = {{url|http://www.mogidascruzes.sp.gov.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Muži das Kruzisa''' ({{val|pt|Mogi das Cruzes}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā. Tā atrodas štata dienvidaustrumu daļā, Tjetē upes augštecē, aptuveni 45 kilometrus uz austrumiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]], ietilpstot tās lielajā aglomerācijā (''Região Metropolitana de São Paulo'').

== Vēsture ==
Pirms portugāļu ierašanās apvidu apdzīvoja [[tupi]] cilts indiāņi, un upes nosaukums tupi valodā (''m'boegy'') nozīmē ‘čūsku upe’. Apmetnes pirmsākumi meklējami ap 1560. gadu, kad portugāļu pētnieki un dēkaiņi — bandeiranti (''bandeirantes'') — šeit izveidoja apstāšanās vietu ceļā starp Sanpaulu un tālākiem iekšzemes reģioniem. Par oficiālo dibinātāju tiek uzskatīts Gaspars Vazs, kurš 1611. gada 1. septembrī nodibināja ciematu ar nosaukumu Santana de Muži das Kruzisa (''Sant'Ana de Mogi das Cruzes''). Pilsētas tiesības apmetne ieguva 1865. gada 13. martā.

20. gadsimta sākumā pilsētā un tās apkārtnē ieradās liels skaits [[japāņi|japāņu]] imigrantu, kuri būtiski mainīja vietējo lauksaimniecību un ieviesa jaunas kultūras, padarot reģionu par nozīmīgu pārtikas apgādes zonu blakus esošajai Sanpaulu metropolei.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Muži das Kruzisa ir spēcīgs rūpniecības un agroindustrijas centrs. Pilsētā ir attīstīta automobiļu detaļu, metalurģijas, papīra un tekstilrūpniecība. Lauksaimniecībā pilsēta ir valsts mērogā pazīstama kā viena no lielākajām [[Japānas hurma|hurmu]] un [[Orhideju dzimta|orhideju]] audzētājām Brazīlijā, ko dēvē arī par daļu no Sanpaulu štata &quot;zaļā joslas&quot; (''Cinturão Verde'').

Pilsētā ir attīstīta augstākās izglītības sistēma — šeit darbojas Muži das Kruzisas Universitāte (UMC) un Brazas Kubasa Universitāte. Kultūras jomā pilsētā ik gadu norisinās vērienīgie Svētā Gara svētki (''Festa do Divino Espírito Santo''), kas ir viena no vecākajām un lielākajām šāda veida reliģiskajām un tautas tradīcijām valstī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>47b7keza1fmo1aimf2cde9wcyd8z3hy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483581</id>
      <parentid>4483580</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T06:16:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Mogi das Cruzes]] uz [[Muži das Kruzisa]]: ups</comment>
      <origin>4483580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4272" sha1="47b7keza1fmo1aimf2cde9wcyd8z3hy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Muži das Kruzisa
| official_name            = ''Mogi das Cruzes''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Vista de Mogi das Cruzes a partir do Pico do Urubu.JPG
| image2 = Casarão do Chá.jpg
| image3 = Largodocarmo mogidascruzes.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = 
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Sanpaulu
| latd  = 23| latm  = 31| lats  = 22| latNS  = S
| longd = 46| longm = 11| longs = 16| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 712.54
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 449955
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 742
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 08700-000
| website                  = {{url|http://www.mogidascruzes.sp.gov.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Muži das Kruzisa''' ({{val|pt|Mogi das Cruzes}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štatā. Tā atrodas štata dienvidaustrumu daļā, Tjetē upes augštecē, aptuveni 45 kilometrus uz austrumiem no štata administratīvā centra [[Sanpaulu]], ietilpstot tās lielajā aglomerācijā (''Região Metropolitana de São Paulo'').

== Vēsture ==
Pirms portugāļu ierašanās apvidu apdzīvoja [[tupi]] cilts indiāņi, un upes nosaukums tupi valodā (''m'boegy'') nozīmē ‘čūsku upe’. Apmetnes pirmsākumi meklējami ap 1560. gadu, kad portugāļu pētnieki un dēkaiņi — bandeiranti (''bandeirantes'') — šeit izveidoja apstāšanās vietu ceļā starp Sanpaulu un tālākiem iekšzemes reģioniem. Par oficiālo dibinātāju tiek uzskatīts Gaspars Vazs, kurš 1611. gada 1. septembrī nodibināja ciematu ar nosaukumu Santana de Muži das Kruzisa (''Sant'Ana de Mogi das Cruzes''). Pilsētas tiesības apmetne ieguva 1865. gada 13. martā.

20. gadsimta sākumā pilsētā un tās apkārtnē ieradās liels skaits [[japāņi|japāņu]] imigrantu, kuri būtiski mainīja vietējo lauksaimniecību un ieviesa jaunas kultūras, padarot reģionu par nozīmīgu pārtikas apgādes zonu blakus esošajai Sanpaulu metropolei.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās Muži das Kruzisa ir spēcīgs rūpniecības un agroindustrijas centrs. Pilsētā ir attīstīta automobiļu detaļu, metalurģijas, papīra un tekstilrūpniecība. Lauksaimniecībā pilsēta ir valsts mērogā pazīstama kā viena no lielākajām [[Japānas hurma|hurmu]] un [[Orhideju dzimta|orhideju]] audzētājām Brazīlijā, ko dēvē arī par daļu no Sanpaulu štata &quot;zaļā joslas&quot; (''Cinturão Verde'').

Pilsētā ir attīstīta augstākās izglītības sistēma — šeit darbojas Muži das Kruzisas Universitāte (UMC) un Brazas Kubasa Universitāte. Kultūras jomā pilsētā ik gadu norisinās vērienīgie Svētā Gara svētki (''Festa do Divino Espírito Santo''), kas ir viena no vecākajām un lielākajām šāda veida reliģiskajām un tautas tradīcijām valstī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Sanpaulu (štats)]]</text>
      <sha1>47b7keza1fmo1aimf2cde9wcyd8z3hy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mogi das Cruzes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634397</id>
    <redirect title="Muži das Kruzisa" />
    <revision>
      <id>4483582</id>
      <timestamp>2026-06-17T06:16:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Mogi das Cruzes]] uz [[Muži das Kruzisa]]: ups</comment>
      <origin>4483582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="6q6jmol1ybsynz9sa2kyvgxe57piwl4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Muži das Kruzisa]]</text>
      <sha1>6q6jmol1ybsynz9sa2kyvgxe57piwl4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čuplinskiene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634398</id>
    <redirect title="Felicija Čuplinskiene" />
    <revision>
      <id>4483585</id>
      <timestamp>2026-06-17T06:46:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Felicija Čuplinskiene]]</comment>
      <origin>4483585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="g3sbekxvfngx9bevek8p5953a1jn2vc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Felicija Čuplinskiene]]</text>
      <sha1>g3sbekxvfngx9bevek8p5953a1jn2vc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gredzenu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634399</id>
    <revision>
      <id>4483599</id>
      <timestamp>2026-06-17T07:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Gredzenu iela''' var būt:  * [[Gredzenu iela (Ādaži)|Gredzenu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]]; * [[Gredzenu iela (Ķekava)|Gredzenu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]].  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <origin>4483599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200" sha1="rpe1p3udnohxzps15hup5gnsiosjna5" xml:space="preserve">'''Gredzenu iela''' var būt:

* [[Gredzenu iela (Ādaži)|Gredzenu iela]] — iela [[Ādaži|Ādažos]];
* [[Gredzenu iela (Ķekava)|Gredzenu iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]].

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>rpe1p3udnohxzps15hup5gnsiosjna5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bikasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634400</id>
    <revision>
      <id>4483603</id>
      <timestamp>2026-06-17T07:38:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Bikasa | official_name            = ''Bicas'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            = Brasil.mg.bicas-foto.aerea.1995-2.jpg | image_caption            = Bikasas panorāma  | image_flag   = {{#property:P41}}  | image_shield = {{#property:P94}}  | shield_size  = 75px | pushpin_map              = Brazīlija#...</comment>
      <origin>4483603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3414" sha1="6oqsk3pijysmg1cug2j48sm8ap5pzju" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bikasa
| official_name            = ''Bicas''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Brasil.mg.bicas-foto.aerea.1995-2.jpg
| image_caption            = Bikasas panorāma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Minasžeraisa
| latd  = 21| latm  = 43| lats  = 30| latNS  = S
| longd = 43 | longm = 3| longs = 32| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Minasžeraisa]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 140.08
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 13978
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 610
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 36600-000
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Bikasa''' ({{val|pt|Bicas}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija]]s dienvidaustrumu daļā, [[Minasžeraisa]]s štata dienvidos. Tā atrodas aptuveni 290 kilometrus uz dienvidiem no štata administratīvā centra [[Beluorizonti]] un netālu no Riodežaneiro štata robežas.

Pašvaldība sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē līdz ar dzelzceļa būvniecību, un tās nosaukums cēlies no ūdens teknēm jeb caurulēm (''bicas''), kas tika izmantotas tvaika lokomotīvju uzpildei.

== Vēsture un attīstība ==
Sākotnēji šī teritorija bija daļa no Gvaranes pašvaldības un attīstījās kā nozīmīgs [[kafija]]s audzēšanas reģions. Apmetnes strauju izaugsmi veicināja dzelzceļa līnijas ''Estrada de Ferro Central do Brasil'' atklāšana, padarot Bikasu par svarīgu tranzīta un tirdzniecības mezglu starp Minasžeraisas iekšzemi un piekrastes ostām. Oficiālu pašvaldības statusu un neatkarību Bikasa ieguva 1923. gadā. Līdz ar kafijas krīzi pilsēta veiksmīgi pārorientējās uz citām lauksaimniecības nozarēm un lopkopību.

== Ekonomika ==
Mūsdienās Bikasa kalpo kā reģionāls pakalpojumu, tirdzniecības un nelielas rūpniecības centrs. Pašvaldības ekonomikā nozīmīgu lomu joprojām ieņem lauksaimniecība — īpaši piena lopkopība, cūkkopība, kā arī kukurūzas, pupiņu un dārzeņu audzēšana. Pilsētā ir attīstīta tekstilrūpniecība, apavu ražošana un būvmateriālu tirdzniecība. Pateicoties labvēlīgajam klimatam un kalnainajam apvidum, pilsētas apkārtnē pamazām attīstās arī lauku tūrisms un ekotūrisms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Minasžeraisa]]</text>
      <sha1>6oqsk3pijysmg1cug2j48sm8ap5pzju</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4483606</id>
      <parentid>4483603</parentid>
      <timestamp>2026-06-17T07:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4483606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3450" sha1="qxr12kxyimdvlhnimuu4652dnakrz7e" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bikasa
| official_name            = ''Bicas''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Brasil.mg.bicas-foto.aerea.1995-2.jpg
| image_caption            = Bikasas panorāma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Minasžeraisa
| latd  = 21| latm  = 43| lats  = 30| latNS  = S
| longd = 43 | longm = 3| longs = 32| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Minasžeraisa]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 140.08
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 13978
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 610
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 36600-000
| website                  = {{url|http://www.bicas.mg.leg.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Bikasa''' ({{val|pt|Bicas}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija]]s dienvidaustrumu daļā, [[Minasžeraisa]]s štata dienvidos. Tā atrodas aptuveni 290 kilometrus uz dienvidiem no štata administratīvā centra [[Beluorizonti]] un netālu no Riodežaneiro štata robežas.

Pašvaldība sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē līdz ar dzelzceļa būvniecību, un tās nosaukums cēlies no ūdens teknēm jeb caurulēm (''bicas''), kas tika izmantotas tvaika lokomotīvju uzpildei.

== Vēsture un attīstība ==
Sākotnēji šī teritorija bija daļa no Gvaranes pašvaldības un attīstījās kā nozīmīgs [[kafija]]s audzēšanas reģions. Apmetnes strauju izaugsmi veicināja dzelzceļa līnijas ''Estrada de Ferro Central do Brasil'' atklāšana, padarot Bikasu par svarīgu tranzīta un tirdzniecības mezglu starp Minasžeraisas iekšzemi un piekrastes ostām. Oficiālu pašvaldības statusu un neatkarību Bikasa ieguva 1923. gadā. Līdz ar kafijas krīzi pilsēta veiksmīgi pārorientējās uz citām lauksaimniecības nozarēm un lopkopību.

== Ekonomika ==
Mūsdienās Bikasa kalpo kā reģionāls pakalpojumu, tirdzniecības un nelielas rūpniecības centrs. Pašvaldības ekonomikā nozīmīgu lomu joprojām ieņem lauksaimniecība — īpaši piena lopkopība, cūkkopība, kā arī kukurūzas, pupiņu un dārzeņu audzēšana. Pilsētā ir attīstīta tekstilrūpniecība, apavu ražošana un būvmateriālu tirdzniecība. Pateicoties labvēlīgajam klimatam un kalnainajam apvidum, pilsētas apkārtnē pamazām attīstās arī lauku tūrisms un ekotūrisms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Minasžeraisa]]</text>
      <sha1>qxr12kxyimdvlhnimuu4652dnakrz7e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazā Ziedu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634401</id>
    <revision>
      <id>4483604</id>
      <timestamp>2026-06-17T07:39:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Mazā Ziedu iela''' var būt:  * [[Mazā Ziedu iela (Gauja)|Mazā Ziedu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]; * [[Mazā Ziedu iela (Skulte)|Mazā Ziedu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]].  == Skatīt arī == * [[Ziedu iela]]  {{Ielu nosaukums}}</comment>
      <origin>4483604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="317" sha1="nezcwgcp5vqbza5i75b7z72rnv3ajwq" xml:space="preserve">'''Mazā Ziedu iela''' var būt:

* [[Mazā Ziedu iela (Gauja)|Mazā Ziedu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]];
* [[Mazā Ziedu iela (Skulte)|Mazā Ziedu iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]].

== Skatīt arī ==
* [[Ziedu iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>nezcwgcp5vqbza5i75b7z72rnv3ajwq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Minasžeraisa</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634402</id>
    <revision>
      <id>4483607</id>
      <timestamp>2026-06-17T07:44:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Brazīlijas štati]]</comment>
      <origin>4483607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijas štati]]</text>
      <sha1>96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itapitanga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634403</id>
    <revision>
      <id>4483615</id>
      <timestamp>2026-06-17T08:16:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Itapitanga | official_name            = ''Itapitanga'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            =  | image_caption            =   | image_flag   = {{#property:P41}}  | image_shield = {{#property:P94}}  | shield_size  = 75px | pushpin_map              = Brazīlija#Baija | latd  = 14| latm  = 43| lats  = 58| l...</comment>
      <origin>4483615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3548" sha1="nrqbak5o6old4mc1ql0d68hqxxrfceb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Itapitanga
| official_name            = ''Itapitanga''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Baija
| latd  = 14| latm  = 43| lats  = 58| latNS  = S
| longd = 39 | longm = 31| longs = 19| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Baija]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 410.4
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 10279
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 143
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 45645-000
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Itapitanga''' ({{val|pt|Itapitanga}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija]]s austrumu daļā, [[Baija]]s štata dienvidos. Tā atrodas Pontalas du Sulas upes krastā aptuveni 350 kilometrus uz dienvidrietumiem no štata administratīvā centra [[Salvadora (pilsēta)|Salvadoras]], tās dēvētajā Kakao reģionā (''Região Cacaueira'').

Apdzīvotā vieta sāka veidoties 20. gadsimta sākumā, un tās nosaukums ir cēlies no tupi-gvarani valodas, kas tulkojumā nozīmē &quot;sarkanais akmens&quot; vai &quot;sarkanā klints&quot;.

== Vēsture un attīstība ==
Teritorijas kolonizācija un apgūšana sākās ap 1930. gadu, kad šeit ieradās pirmie lauksaimnieki un mežstrādnieki, kurus piesaistīja auglīgā zeme un bagātīgie mežu resursi. Sākotnēji apmetne bija pazīstama ar nosaukumu ''Cachoeira bonita'' (Skaistais ūdenskritums) un atradās Iļeusas pašvaldības pakļautībā. Straujā lauksaimniecības un it īpaši [[kakao]] plantāciju attīstība veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, kā rezultātā 1960. gadā Itapitanga ieguva patstāvīgas pašvaldības statusu un tika nodalīta no kaimiņu teritorijām.

== Ekonomika ==
Itapitangas ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība un lopkopība. Vēsturiski pilsēta un tās apkārtne ir bijusi cieši saistīta ar kakao audzēšanu un pārstrādi, kas joprojām ieņem nozīmīgu vietu vietējā saimniecībā, lai gan nozare cieta no augu slimībām 20. gadsimta beigās. Līdzās kakao ražošanai pašvaldībā ir attīstīta liellopu gaļas un piena lopkopība, kā arī citu kultūru, piemēram, [[kafija]]s, [[Banāni|banānu]] un [[manioka]]s audzēšana. Vietējo pakalpojumu sektoru un tirdzniecību galvenokārt nodrošina nelieli ģimenes uzņēmumi, kas apkalpo pilsētas un apkārtējo lauku rajonu iedzīvotājus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Baija]]</text>
      <sha1>nrqbak5o6old4mc1ql0d68hqxxrfceb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baija</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634404</id>
    <revision>
      <id>4483616</id>
      <timestamp>2026-06-17T08:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Brazīlijas štati]]</comment>
      <origin>4483616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy" xml:space="preserve">[[Kategorija:Brazīlijas štati]]</text>
      <sha1>96jm8a8aq8qlqiudj64055yu1pghauy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VietasKarte Federālais distrikts</title>
    <ns>10</ns>
    <id>634405</id>
    <revision>
      <id>4483621</id>
      <timestamp>2026-06-17T08:37:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name   = Federālais distrikts | top    = -15.478 | bottom = -16.067 | left   = -48.31 | right  = -47.236 | image  = Brazil Distrito Federal location map.svg | image1 =   }}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}} [[Kategorija:Brazīlijas atrašanās vietas veidnes|Federālais distrikts]]  &lt;/noinclude&gt;</comment>
      <origin>4483621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="315" sha1="in1c1vh22ynxbhzgqfa30edajwwdoa3" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1}}}
| name   = Federālais distrikts
| top    = -15.478
| bottom = -16.067
| left   = -48.31
| right  = -47.236
| image  = Brazil Distrito Federal location map.svg
| image1 = 

}}&lt;noinclude&gt;{{Location map/Info}}
[[Kategorija:Brazīlijas atrašanās vietas veidnes|Federālais distrikts]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>in1c1vh22ynxbhzgqfa30edajwwdoa3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malzubri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634406</id>
    <revision>
      <id>4483628</id>
      <timestamp>2026-06-17T09:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-35397-64</username>
        <id>146969</id>
      </contributor>
      <comment>Uzrakstīts sētu skaits, pareizas koordinātas</comment>
      <origin>4483628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="927" sha1="luawes86t1bt8n5yhr7kaijv91br1xu" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Malzubri
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2 = [[Mērdzenes pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = 
| population_footnotes = 
| population_total = 
| population_density_km2 = 
| latd = 56.666
| latNS = N
| longd = 27.660
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Malzubri''' ir ciems [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 270 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]].

1897. gadā ciemā bija 14 sētas ar 97 cilvēkiem.

== Atsauces ==
1897.gada tautas skaitīšana{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Mērdzenes pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>luawes86t1bt8n5yhr7kaijv91br1xu</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>